Procedūra : 2011/0300(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0036/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0036/2013

Debates :

PV 11/03/2013 - 20
CRE 11/03/2013 - 20

Balsojumi :

PV 12/03/2013 - 8.1
CRE 12/03/2013 - 8.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0061

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1869kWORD 1712k
8.2.2013
PE 480.775v02-00 A7-0036/2013

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

(COM(2011)0658 – C7‑0371/2011 – 2011/0300(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: António Fernando Correia De Campos

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

(COM(2011)0658 – C7‑0371/2011 – 2011/0300(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0658),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0371/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Apvienotās Karalistes Parlamenta Pārstāvju palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Tiesas 2012. gada 1. februāra atzinumu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 1. februāra atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 1. februāra atzinumu(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0036/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES

REGULA (ES) Nr. ../2013,

ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4)

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

(1)  Eiropadome 2010. gada 26. martā atbalstīja Komisijas priekšlikumu ieviest jaunu stratēģiju „Eiropa 2020”. Viena no stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm ir ilgtspējīga izaugsme, kas panākama, veicinot resursefektīvāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Stratēģijā energoinfrastruktūra minēta kā viens no svarīgākajiem elementiem pamatiniciatīvā „Resursu ziņā efektīva Eiropa”, kurā uzsvērts, ka bez kavēšanās ir jāmodernizē Eiropas tīkli, veidojot starpsavienojumus kontinenta mērogā, sevišķi tālab, lai integrētu atjaunojamos energoresursus.

(1a)       Vēl nav sasniegts Barselonas 2002. gada marta Eiropadomes sanāksmes secinājumos noteiktais mērķis dalībvalstīs nodrošināt tādu starpsavienojumu līmeni, kas atbilst vismaz 10 % no tajās uzstādītās ražošanas jaudas.

(2)         Komisijas paziņojumā „Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam: projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam” un tam sekojošajos Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes 2011. gada 28. februāra secinājumos un Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija rezolūcijā aicināts izveidot jaunu energoinfrastruktūras politiku ar mērķi optimizēt tīklu izveidi Eiropas līmenī līdz 2020. gadam un pēc tam, lai Savienība varētu sasniegt savas enerģētikas politikas pamatmērķus: konkurētspēju, ilgtspēju un apgādes drošību.

(3)  Eiropadome 2011. gada 4. februārī uzsvēra, ka ir jāmodernizē un jāpaplašina Eiropas energoinfrastruktūra un jāsavieno tīkli pāri robežām, lai iedibinātu patiesu solidaritāti starp dalībvalstīm, nodrošinātu alternatīvus piegāžu vai tranzīta maršrutus un energoresursus un panāktu, ka atjaunojamie energoresursi sāk konkurēt ar tradicionālajiem resursiem. Tā uzsvēra, ka pēc 2015. gada nevienai ▌dalībvalstij vairs nevajadzētu būt izolētai no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem vai piedzīvot, ka tās energoapgādes drošība ir apdraudēta piemērotu savienojumu trūkuma dēļ.

(4)         Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Lēmums Nr. 1364/2006/EK(7) nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem. Minētās pamatnostādnes (TEN-E) ir izstrādātas ar mērķi sekmēt Savienības iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu, vienlaikus veicinot racionālu ražošanu, transportēšanu, sadali un izmantošanu, samazināt mazāk labvēlīgu reģionu un salu reģionu izolētību, panākt Savienības energoapgādes drošību un energoapgādes, energoresursu un maršrutu diversifikāciju, tostarp sadarbībā ar trešām valstīm, un sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.

(5)  Pašreizējā TEN-E satvara izvērtēšana nepārprotami liecina, ka, neraugoties uz to, ka šis satvars nāk par labu izraudzītajiem projektiem, jo vairo to politisko nozīmību, tam pietrūkst redzējuma, mērķtiecības un elastīguma, lai novērstu apzinātās infrastruktūras nepilnības. Tāpēc Savienībai būtu vairāk jācenšas risināt turpmākās problēmas šajā jomā un jāpievērš pienācīga uzmanība, lai konstatētu iespējamo turpmāko neatbilstību starp enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu.

(6)         Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti, pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt apgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % (par 30 %, ja būs atbilstīgi nosacījumi), palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 20 %(8) un palielināt energoefektivitāti par 20 %, un tā rezultātā ieguvumi energoefektivitātes ziņā varētu samazināt jaunas infrastruktūras būvniecības nepieciešamību. Vienlaikus Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam. Tāpēc šajā regulā vajadzētu būt iespējai arī iekļaut Savienības enerģētikas un klimata politikas iespējamos nākotnes mērķus.

(7)  Lai gan ▌Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu(10) ir paredzēts izveidot enerģijas iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem un netiek pilnībā izmantota esošā energoinfrastruktūra. Tomēr ▌Savienības mēroga integrēti tīkli un viedo tīklu izveidošana ir būtiski, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un pareizi funkcionējošu integrētu tirgu, sasniegtu optimālu enerģijas infrastruktūras izmantošanu, palielinātu energoefektivitāti, integrētu decentralizētus atjaunojamos energoresursus un sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

(8)         Būtu jāmodernizē Savienības energoinfrastruktūra, lai novērstu tehniskas kļūmes un palielinātu tās noturību pret šādām kļūmēm, pret cilvēka vai dabas izraisītām katastrofām, klimata pārmaiņu negatīvajām sekām un drošības apdraudējumiem, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību(11).

(8a)  Naftas transportēšana pa sauszemes cauruļvadiem, nevis pa ūdeni, var būt svarīgs devums tajā, lai mazinātu ar naftas transportēšanu saistīto vides risku.

(9)         Viedo tīklu nozīmīgā loma Savienības enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā atzīta Komisijas 2011. gada 12. aprīļa paziņojumā „Viedie tīkli. No inovācijas līdz ieviešanai”.

(9a)       Enerģijas uzglabāšanas iekārtas un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un saspiestas dabasgāzes (CNG) pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas objektiem ir arvien lielāka nozīme Eiropas energoinfrastruktūrā. Šādu energoinfrastruktūras iekārtu izplatīšanās ir būtiska labi funkcionējošas tīkla infrastruktūras sastāvdaļa.

(10)       Komisijas 2011. gada 7. septembra paziņojumā „ES enerģētikas politika: attiecību veidošana ar partneriem ārpus mūsu robežām” uzsvērts, ka Savienībai energoinfrastruktūras attīstības veicināšana ir jāiekļauj ārējās attiecībās, lai atbalstītu sociālekonomisko attīstību aiz Savienības robežām. Savienībai būtu jāsekmē infrastruktūras projekti, kas Savienības energotīklus savieno ar trešo valstu tīkliem, jo īpaši kaimiņvalstīs un valstīs, ar kurām Savienība ir iedibinājusi konkrētu sadarbību enerģētikas jomā.

(10a)  Lai nodrošinātu sprieguma un frekvenču stabilitāti, īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas elektrotīkla stabilitātei mainīgajos apstākļos, ko rada svārstīgu atjaunojamās enerģijas plūsmu pieaugošā daļa.

(11)       Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā jāiegulda aptuveni EUR 200 miljardi. Tā kā salīdzinājumā ar pagātnes tendencēm ir ievērojami palielinājušies ieguldījumu apjomi un ir steidzami jāīsteno energoinfrastruktūras prioritātes, ir vajadzīga jauna pieeja energoinfrastruktūras, īpaši pārrobežu energoinfrastruktūras, regulējumam un finansēšanai.

(12)       Komisijas dienestu darba dokumentā „Vajadzīgās investīcijas enerģētikas infrastruktūrā un to nepietiekamība”, kas iesniegts 2011. gada 10. jūnija Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomei, uzsvērts, ka aptuveni puse no kopējiem ieguldījumiem, kas vajadzīgi līdz 2020. gadam, varētu netikt nodrošināti vispār vai ar kavēšanos, kuru radītu ar atļauju piešķiršanu, regulējumu un finansējumu saistīti šķēršļi.

(13)  Ar šo regulu paredz noteikumus Eiropas energotīklu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai, lai sasniegtu Līgumā noteiktos enerģētikas politikas mērķus — nodrošināt enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību Savienībā, veicināt energoefektivitāti un energotaupību, jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību un veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību. Tiecoties sasniegt šos mērķus, šī regula sekmē gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nāk par labu visai Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai.

(13b)  Energoregulatoru sadarbības aģentūrai („Aģentūra”), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009(12), šajā regulā ir noteikti svarīgi papildu uzdevumi, un tai būtu jāpiešķir tiesības iekasēt maksu par dažu šo uzdevumu veikšanu.

(14)       Pēc intensīvām apspriedēm ar visām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām Komisija ir noteikusi 12 stratēģiskas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kuru īstenošana līdz 2020. gadam ir svarīga, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus. Šīs prioritātes aptver dažādus reģionus vai tematiskās jomas tādās nozarēs kā elektroenerģijas pārvade un uzglabāšana, gāzes pārvade, uzglabāšana un sašķidrinātas vai saspiestas dabasgāzes infrastruktūra, oglekļa dioksīda transportēšana un naftas infrastruktūra.

(15)       Kopīgu interešu projektiem būtu jāatbilst kopējiem, pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, ņemot vērā to, kā tie sekmē enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu. Ierosinātajiem elektroenerģijas un gāzes projektiem, lai tie atbilstu iekļaušanai otrajā un turpmākajos Savienības sarakstos, vajadzētu būt iekļautiem jaunākajā pieejamajā tīkla desmit gadu attīstības plānā. Plānā jo īpaši būtu jāņem vērā 2011. gada 4. februāra Eiropadomes sanāksmes secinājumi par nepieciešamību integrēt perifēros enerģijas tirgus.

(16)  ▌Būtu jāizveido reģionālās grupas, kas ierosinātu un pārskatītu kopīgu interešu projektus, kā rezultātā tiktu sagatavoti reģionālie kopīgu interešu projektu saraksti. Lai nodrošinātu plašu vienprātību, šīm reģionālajām grupām būtu jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm, valstu regulatīvajām iestādēm, projektu virzītājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Sadarbībai pēc iespējas vajadzētu balstīties uz esošajām valstu regulatīvo iestāžu un PSO reģionālās sadarbības struktūrām, kā arī citām dalībvalstu un Komisijas izveidotām struktūrām. Šīs sadarbības kontekstā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jākonsultē reģionālās grupas, inter alia, par ierosināto projektu regulatīvo aspektu un regulatīvās apstiprināšanas ierosinātā grafika īstenojamību.

(17)  Lai nodrošinātu to, ka Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā („Savienības saraksts”) iekļauj tikai tos projektus, kas visvairāk sekmē stratēģisko energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt un pārskatīt Savienības sarakstu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, tomēr ievērojot dalībvalstu tiesības apstiprināt kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar to teritoriju. Kā liecina priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā veiktā analīze, elektroenerģijas nozarē ir aptuveni 100 šādu projektu, bet gāzes nozarē — 50. Ņemot vērā šo aplēsi un nepieciešamību nodrošināt šīs regulas precīzu pielietojumu, kopīgu interešu projektu kopējam skaitam vajadzētu joprojām būt pārvaldāmam, un tādēļ tas nedrīkstētu būtiski pārsniegt 220 projektus. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17a)  Ik pēc diviem gadiem būtu jāsagatavo jauns Savienības saraksts. No katra nākamā Savienības saraksta būtu jāsvītro tie kopīgu interešu projekti, kas ir pabeigti vai vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Tādēļ uz kopīgu interešu projektiem, kas iekļaujami Savienības nākamajā sarakstā, būtu jāattiecina reģionālo sarakstu un Savienības sarakstu izveides nolūkā rīkotā atlases procedūra, tomēr būtu jāraugās, lai pēc iespējas mazinātu tā rezultātā radušos administratīvo slogu, piemēram, iespējami plaši izmantojot iepriekš iesniegto informāciju un ņemot vērā projektu virzītāju gada ziņojumus.

(18)       Kopīgu interešu projekti būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk, tie būtu cieši jāpārrauga un jānovērtē, vienlaikus līdz minimumam samazinot projektu virzītāju administratīvo slogu. Komisijai būtu jāieceļ Eiropas koordinatori projektiem, kas sastopas ar sevišķām grūtībām.

(19)  Atļauju piešķiršanas procedūrām nevajadzētu radīt ar projekta lielumu vai sarežģītību nesamērīgu administratīvo slogu vai radīt šķēršļus Eiropas tīklu attīstībai un piekļuvei tirgum. Eiropadome 2009. gada 19. februāra secinājumos uzsvēra, ka nepieciešams apzināt šķēršļus ieguldījumiem un likvidēt tos, tostarp racionalizējot plānošanas un apspriežu procedūras. Minētie secinājumi guva jaunu apstiprinājumu Eiropadomes 2011. gada 4. februāra sanāksmes secinājumos, kur vēlreiz tika uzsvērts, ka ir svarīgi racionalizēt un uzlabot atļauju piešķiršanas procedūras, tomēr ievērojot valstu kompetenci.

(19a)     Savienības kopīgu interešu projektu plānošana un īstenošana enerģētikas, transporta un telesakaru infrastruktūras nozarē būtu jākoordinē tā, lai izveidotu sinerģiju visur tur, kur tas būtu lietderīgi no vispārējā ekonomiskā, tehniskā, vides vai telpiskās plānošanas viedokļa, un lai tiktu pievērsta pienācīga uzmanība attiecīgajiem drošuma aspektiem. Tādējādi, plānojot dažādos Eiropas tīklus, priekšroku varētu dot transporta un sakaru tīklu un energotīklu integrācijai, lai nodrošinātu, ka tiek izmantota pēc iespējas mazāka zemes platība, vienlaikus, ja iespējams, nodrošinot, ka tiek izmantoti esošie vai agrāk lietotie maršruti, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu negatīvu sociālo, ekonomisko, ekoloģisko un finansiālo ietekmi.

(20)  Kopīgu interešu projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Kompetentajām iestādēm kopīgu interešu projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, būtu jāpiešķir atļauja kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(13) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(14).

(21)       Izraugoties ▌kompetento iestādi vai iestādes, kas integrē un koordinē visas atļauju piešķiršanas procedūras („vienas pieturas aģentūra”), būtu jāsamazinās sarežģītībai, jāpalielinās efektivitātei un pārredzamībai un jātiek sekmētai sadarbībai starp dalībvalstīm. Pēc tās izraudzīšanās kompetentajai iestādei vajadzētu būt rīcībspējīgai pēc iespējas drīzāk.

(22)       Lai gan pastāv iedibināti standarti par sabiedrības līdzdalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar vidi, ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu visaugstākos pārredzamības un sabiedrības līdzdalības standartus attiecībā uz visiem kopīgu interešu projektu atļauju piešķiršanas procesa jautājumiem.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu(15), attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu(16), kā arī 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(17) („Orhūsas konvencija”) un Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā („Espo konvencija”) pareizai un koordinētai piemērošanai būtu jānodrošina, ka tiek saskaņoti galvenie vides ietekmes novērtēšanas principi, tostarp pārrobežu kontekstā. Dalībvalstīm būtu jākoordinē kopīgu interešu projektu novērtēšana un, ja iespējams, jāsagatavo kopīgi novērtējumi. Dalībvalstis būtu jāmudina apmainīties ar atļauju piešķiršanas procedūru labāko praksi un informāciju par administratīvo spēju attīstīšanu.

(24)  Ir svarīgi racionalizēt un uzlabot atļauju piešķiršanas procedūras. Tas būtu jādara, pēc iespējas ievērojot valstu kompetenci un procedūras jaunas infrastruktūras būvniecībai, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu. Tā kā energoinfrastruktūras attīstība nedrīkst kavēties, atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana būtu jāpapildina ar skaidri noteiktu termiņu, kurā attiecīgajām ▌iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru definēšana un īstenošana, un tam nekādā ziņā nevajadzētu apdraudēt augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. Attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem maksimālajiem termiņiem dalībvalstis tomēr varētu censties tos vēl vairāk saīsināt ja iespējams. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina termiņu ievērošana, un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka pārsūdzības, ar ko apstrīd visaptverošā lēmuma likumību pēc būtības vai procesuālo likumību, tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk.

.

(24a)  Ja dalībvalstis to uzskata par atbilstošu, tās visaptverošajā lēmumā var iekļaut lēmumus, kas pieņemti saistībā ar sarunām ar atsevišķiem zemju īpašniekiem par pieeju īpašumam, tā īpašumtiesībām vai tiesībām to izmantot, telpisko plānošanu, ar kuru nosaka noteikta reģiona vispārējo zemes izmantošanu, iekļauj citus attīstības plānus, piemēram, automaģistrāles, dzelzceļus, ēkas, dabas aizsardzības zonas utt. un kura nav veikta konkrētam plānotā projekta mērķim, kā arī darbības atļauju piešķiršanu. Saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām kopīgu interešu projektos varētu iekļaut saistīto infrastruktūru, cik vien tas ir būtiski būvniecībai vai projekta darbībai.

(25)       Šī regula, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanu, sabiedrības līdzdalību un kopīgu interešu projektu īstenošanu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās tiesības un Savienības tiesību aktus, tostarp noteikumus par vides un cilvēka veselības aizsardzību un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības un jūrlietu politiku.

(25a)  Izmaksas par kopīgu interešu projektu izstrādi, būvniecību, darbību un uzturēšanu parasti būtu pilnībā jāsedz infrastruktūras izmantotājiem. Uz kopīgu interešu projektiem būtu jāattiecina pārrobežu izmaksu sadalījums, ja tirgus pieprasījuma analīze vai novērtējums par sagaidāmo ietekmi uz tarifiem liecina, ka izmaksas nevar atgūt no infrastruktūras izmantotāju maksātajiem tarifiem.

(26)       Apspriežoties par pareizo izmaksu sadalījumu, par pamatu būtu jāņem infrastruktūras projekta izmaksu un ieguvumu analīze, ko sagatavo, izmantojot saskaņotu metodoloģiju analīzei energosistēmas mērogā, un tīkla desmit gadu attīstības plānu ietvaros, kurus izstrādā pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem(18) un kurus pārskata ▌Aģentūra ▌. Minētajā analīzē varētu ņemt vērā rādītājus un attiecīgās atsauces vērtības ieguldījumu vienības izmaksu salīdzināšanai.

(27)  Aizvien integrētākā iekšējā enerģijas tirgū ir nepieciešami skaidri un pārredzami noteikumi par izmaksu pārrobežu sadali, lai paātrinātu ieguldījumus pārrobežu infrastruktūrā. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atgādināja, ka ir svarīgi veicināt tādu regulējumu, kas piesaista ieguldījumus tīkliem, kur tarifi tiek noteikti atbilstīgi ieguldījumu vajadzībām un pārrobežu ieguldījumu gadījumā izmaksas tiek pienācīgi sadalītas, vienlaikus veicinot konkurenci un konkurētspēju ▌un ņemot vērā ietekmi uz patērētājiem. Lemjot par pārrobežu izmaksu sadalījumu, valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tā ietekme uz valsts tarifiem nav nesamērīgs slogs patērētājiem. Turklāt valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāizvairās no projektu atbalsta dublēšanas, ņemot vērā faktiskās vai plānotās maksas un ieņēmumus. Šīs maksas un ieņēmumi būtu jāņem vērā tikai tādā mērā, kādā tie ir paredzēti attiecīgo izmaksu segšanai, un tiem pēc iespējas jābūt saistītiem ar projektiem. Ja ieguldījumu pieprasījumā ņem vērā ieguvumus, kas rodas aiz attiecīgās dalībvalsts robežām, valstu regulatīvajām iestādēm jautājumā par konkrētā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem PSO.

(28)  Spēkā esošie tiesību akti par iekšējo enerģijas tirgu paredz, ka gāzes un elektroenerģijas tīklu piekļuves tarifi dod pietiekamu stimulu ieguldījumiem. Piemērojot tiesību aktus par iekšējo enerģijas tirgu, valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina stabils un paredzams regulējums ar stimuliem realizēt kopīgu interešu projektus, tostarp ilgtermiņa stimuliem, kas ir samērīgi ar konkrētā projekta riska līmeni. Tas jo īpaši attiecas uz inovatīvām elektroenerģijas pārvades tehnoloģijām, kas ļauj tīklā plaši integrēt atjaunojamo enerģiju, decentralizētus energoresursus vai regulējamu pieprasījumu savstarpēji savienotos tirgos, un uz gāzes pārvades infrastruktūru, kas tirgum piedāvā jaudas rezerves vai elastību, lai būtu iespējama īstermiņa apmaiņa vai rezerves apgāde pārrāvumu laikā.

(28a)     Šī regula attiecas vienīgi uz atļauju piešķiršanu kopīgu interešu projektiem, sabiedrības līdzdalību kopīgu interešu projektos un kopīgu interešu projektu regulatīvo kārtību regulā noteiktajā nozīmē. Tomēr dalībvalstis, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, var piemērot tādus pašus vai līdzīgus noteikumus arī citiem projektiem, kuriem nav kopīgu interešu projektu statusa šīs regulas nozīmē. Attiecībā uz regulatīvajiem stimuliem dalībvalstis, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, var piemērot tādus pašus vai līdzīgus noteikumus tiem kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst elektroenerģijas uzglabāšanas kategorijā.

(28b)  Dalībvalstīm, kuras pašreiz saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām neparedz augstāko iespējamo valsts nozīmes juridisko statusu energoinfrastruktūras projektiem, būtu jāapsver šāda statusa ieviešana, jo īpaši, izvērtējot, vai tas nodrošinātu ātrāku atļauju piešķiršanas procedūru.

(29)       Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13jūlija Regulu (ES) Nr. 663/2009(19), ir apliecinājusi, ka Savienības finansiālā atbalsta sniegšana, lai piesaistītu privāto finansējumu un īstenotu Eiropas nozīmes projektus, sniedz pievienoto vērtību. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atzina, ka dažiem energoinfrastruktūras projektiem var būt nepieciešams ierobežots publiskais finansējums, lai piesaistītu privāto finansējumu. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi un budžeta ierobežojumus, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāparedz mērķtiecīgs atbalsts dotāciju un finanšu instrumentu veidā, lai piesaistītu jaunus ieguldītājus energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām, vienlaikus nodrošinot, ka Savienības budžeta ieguldījums ir pēc iespējas mazāks. Attiecīgajos pasākumos būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta izmēģinājuma posmā pēc infrastruktūras projektu finansēšanai paredzēto projekta obligāciju ieviešanas.

(30)  Kopīgu interešu projektiem elektroenerģijas, gāzes un oglekļa dioksīda jomā vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo atbalstu ▌dotāciju ▌vai inovatīvu finanšu instrumentu veidā, kas paredzēts pētījumiem un — ar konkrētiem nosacījumiem — arī darbiem, tiklīdz šāds finansējums ir pieejams saskaņā ar attiecīgo Regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI regula). Tas dos iespēju sniegt pielāgotu atbalstu tiem kopīgu interešu projektiem, kas nav dzīvotspējīgi pašreizējā regulējumā un tirgus apstākļos. Ir svarīgi izvairīties no konkurences izkropļojumiem, jo īpaši starp projektiem, kas nodrošina viena Savienības prioritārā koridora izveidi. Šādam finansiālajam atbalstam vajadzētu nodrošināt vajadzīgo sinerģiju ar struktūrfondiem, no kuriem finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Uz ieguldījumiem kopīgu interešu projektos attiecas trīspakāpju prioritāra secība. Pirmkārt, ieguldīšanas prioritāte būtu jāatvēl tirgum. Otrkārt, ja tirgus dalībnieki ieguldījumus neveic, būtu jāizmanto regulatīvie risinājumi, vajadzības gadījumā jāpielāgo attiecīgais regulējums un jānodrošina attiecīgā regulējuma pareiza piemērošana. Treškārt, ja ar pirmajiem diviem posmiem nepietiek, lai nodrošinātu vajadzīgos ieguldījumus kopīgu interešu projektos, Savienības finanšu atbalstu varētu piešķirt tad, ja kopīgu interešu projekts atbilst spēkā esošajiem atbilstības kritērijiem.

(32)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, Eiropas energotīklu attīstību un sadarbspēju un pieslēgumus šādiem tīkliem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(32a)     Regulas (EK) Nr. 713/2009, (EK) Nr. 714/2009 un (EK) Nr. 715/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(32b)     Tādēļ Lēmums Nr. 1364/2006/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pantsPriekšmets un darbības joma

1.          Ar šo regulu nosaka pamatnostādnes I pielikumā minēto Eiropas energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai („energoinfrastruktūras prioritārie koridori un jomas”).

2.          Šī regula jo īpaši:

a)      risina tādu kopīgu interešu projektu apzināšanu, kas vajadzīgi, lai īstenotu ▌prioritāros koridorus un jomas, un kas ietilpst kādā no II pielikumā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām — elektroenerģija, gāze, nafta un oglekļa dioksīds („energoinfrastruktūras kategorijas”);

b)  sekmē kopīgu interešu projektu savlaicīgu īstenošanu, racionalizējot, ciešāk koordinējot un paātrinot atļauju piešķiršanu un palielinot sabiedrības līdzdalību;

c)      paredz noteikumus un norādes izmaksu pārrobežu sadalei un ar risku saistītiem stimuliem attiecībā uz kopīgu interešu projektiem;

d)     paredz nosacījumus, ar kādiem kopīgu interešu projekti ir atbilstīgi Savienības finansiālā atbalsta ▌saņemšanai.

2. pantsDefinīcijas

Papildus Direktīvas 2009/28/EK, Direktīvas 2009/72/EK, Direktīvas 2009/73/EK, Regulas (EK) Nr. 713/2009, Regulas (EK) Nr. 714/2009 un Regulas (EK) Nr. 715/2009 definīcijām šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  „energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiāls aprīkojums vai iekārtas, kas ietilpst kādā no energoinfrastruktūras kategorijām un kas atrodas Savienības teritorijā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm;

2)          „visaptverošs lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, kuru pieņem dalībvalsts iestāde vai iestādes, kas nav tiesu iestādes, un kurā noteikts, vai projekta virzītājam piešķirt vai atteikt atļauju būvēt ▌energoinfrastruktūru, lai realizētu projektu, neskarot ▌lēmumus, kuri administratīvā kārtā pieņemti ▌pārsūdzības procedūrā;

3)          „projekts” ir viena vai vairākas līnijas, cauruļvadi, iekārtas, aprīkojums vai instalācijas, kas ietilpst kādā no energoinfrastruktūras kategorijām;

4)          „kopīgu interešu projekts” ir projekts, kas nepieciešams, lai īstenotu I pielikumā noteiktos energoinfrastruktūras prioritāros koridorus un jomas, un kas ir iekļauts 3. pantā minētajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā;

4a)   „energoinfrastruktūras nepietiekamība” ir fiziskās plūsmas ierobežojums energosistēmā, ko rada nepietiekama pārvades spēja, kura inter alia nozīmē infrastruktūras trūkumu;

5)          „projekta virzītājs” ir:

a)      pārvaldes sistēmas operators, sadales sistēmas operators, vai cits operators vai ieguldītājs, kas realizē kopīgu interešu projektu; vai

b)     ja ir vairāki PSO, sadales sistēmu operatori, citi operatori, ieguldītāji vai jebkāda to grupa — struktūra, kas ir juridiska persona saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kura izveidota ar līgumisku vienošanos starp tiem un kurai ir spēja uzņemties juridiskas un finansiālas saistības līgumiskās vienošanās pušu vārdā;

5b)  „viedais tīkls” ir elektroenerģijas tīkls, kas var izmaksu ziņā efektīvā veidā integrēt visu ar to saistīto lietotāju — ražotāju, patērētāju un to, kas gan ražo, gan patērē, — rīcību un darbības, lai nodrošinātu ekonomiski efektīvu un ilgtspējīgu energosistēmu ar maziem zudumiem un augstu kvalitātes, apgādes drošības un drošuma līmeni;

5c)        „darbi” ir komponenšu, sistēmu un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un ieviešana, kā arī izstrādes, būvniecības un uzstādīšanas darbi saistībā ar projektu, instalāciju pieņemšana un projekta sākšana;

5d)        „pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, priekšizpētes, izvērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi ar mērķi definēt un izstrādāt projektu un pieņemt lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajās vietās un finansējuma paketes sagatavošana;

5e)  „valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota atbilstīgi Direktīvas 2009/72/EK 35. panta 1. punktam vai Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktam;

5f)         „nodošana ekspluatācijā” ir projekta darbības sākšanas process pēc tā būvniecības pabeigšanas.

II NODAĻAKOPĪGU INTEREŠU PROJEKTI

3. pants

Savienības kopīgu interešu projektu saraksts

2.          Ar šo regulu nosaka divpadsmit reģionālās grupas („grupas”), kā noteikts III pielikuma 1. sadaļā. Katras grupas dalība ir balstīta uz katru prioritāro koridoru un jomu un to attiecīgo ģeogrāfisko pārklājumu, kā noteikts I pielikumā. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras grupās ir tikai dalībvalstīm un Komisijai, kuras šajā nolūkā dēvē par grupu lēmējstruktūru.

2.a  Katra grupa pieņem savu reglamentu, ņemot vērā III pielikumā izklāstītos noteikumus.

3.          Katras grupas lēmējstruktūra pieņem ierosināto kopīgu interešu projektu reģionālo sarakstu, kas sagatavots saskaņā ar III pielikumā 2. sadaļā izklāstīto procesu, atbilstīgi katra projekta devumam energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā un atbilstīgi tam, kā tie izpilda 4. pantā minētos kritērijus.

Kad grupa gatavo reģionālo sarakstu:

       katram atsevišķam kopīgu interešu projekta priekšlikumam ir vajadzīgs to dalībvalstu apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas; ja dalībvalsts nolemj apstiprinājumu nesniegt, tā attiecīgajai grupai iesniedz sava lēmuma pamatojumu;

       tā ņem vērā Komisijas ieteikumu, kura mērķis ir nodrošināt, ka kopīgu interešu projektu kopējais skaits ir pārvaldāms.

6.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.b pantu, lai izveidotu Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu („Savienības saraksts”), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 172. panta otro daļu. Savienības sarakstu pievieno šai regulai kā pielikumu.

             Īstenojot savas pilnvaras, Komisija nodrošina, ka Savienības sarakstu sagatavo ik pēc diviem gadiem, pamatojoties uz reģionālajiem sarakstiem, ko pieņēmušas grupu lēmējstruktūras, kā noteikts III pielikuma 1. punkta 1.a apakšpunktā, ievērojot procedūru, kas noteikta šā panta 3. punktā.

             Pirmo Savienības sarakstu pieņem līdz 2013. gada 31. jūlijam.

6.b        Kad Komisija, pamatojoties uz reģionālajiem sarakstiem, pieņem Savienības sarakstu, tā:

       nodrošina, ka tiek iekļauti tikai tie projekti, kas atbilst 4. pantā minētajiem kritērijiem;

       nodrošina pārreģionālo konsekvenci, ņemot vērā Aģentūras atzinumu, kā minēts III pielikuma 2. punkta 5.f apakšpunktā;

  ņem vērā visus dalībvalstu atzinumus, kā minēts III pielikuma 2. punkta 5.c apakšpunktā; un

       cenšas nodrošināt, lai Savienības sarakstā iekļauto kopīgu interešu projektu kopējais skaits ir pārvaldāms.

7.          Kopīgu interešu projekti, kas saskaņā ar šā panta 6.a punktu ir iekļauti Savienības sarakstā, kļūst par attiecīgo reģionālo ieguldījumu plānu daļu saskaņā ar 12. pantu Regulā (EK) Nr. 714/2009 un Regulā Nr. 715/2009 un par attiecīgā valsts tīkla desmit gadu attīstības plāna daļu saskaņā ar 22. pantu Direktīvā 2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK, un attiecīgā gadījumā par citu valsts infrastruktūras plānu daļu. Minētajiem projektiem piešķir augstāko iespējamo prioritāti katrā no minētajiem plāniem.

4. pantsKopīgu interešu projektu kritēriji

1.          Kopīgu interešu projekti atbilst šādiem vispārīgiem kritērijiem:

a)      projekts ir nepieciešams vismaz vienam no energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām;

b)     iespējamie kopējie projekta ieguvumi, kas izvērtēti saskaņā ar attiecīgajiem 2. punktā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem, pārsniedz tā izmaksas, tostarp ilgākā termiņā; un

c)      projekts atbilst jebkuram no šādiem turpmāk minētiem kritērijiem:

i)      iesaista vismaz divas dalībvalstis, ▌tieši šķērsojot divu vai vairāku dalībvalstu robežu, vai

ii)      atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, un ▌tam ir ievērojama pārrobežu ietekme, kā izklāstīts IV pielikuma 1. punktā; vai

iii)   šķērso vismaz vienas dalībvalsts un EEZ valsts robežu.

2.  ▌Kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst specifiskās energoinfrastruktūras kategorijās, piemēro šādus specifiskus kritērijus:

a)      attiecībā uz elektroenerģijas pārvades un uzglabāšanas, projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projekts būtiski sekmē vismaz vienu no šādiem specifiskajiem kritērijiem:

i)      tirgus integrācija, inter alia novēršot vismaz vienas dalībvalsts izolāciju un samazinot energoinfrastruktūras nepietiekamību; konkurence un sistēmas elastība;

ii)     ilgtspēja, inter alia, integrējot atjaunojamo enerģiju tīklā un pārvadot atjaunojamās enerģijas ražošanu uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas krātuvēm;

iii)   apgādes drošība, inter alia nodrošinot sadarbspēju, piemērotus savienojumus un drošu un uzticamu sistēmas darbību;

b)  attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 2. punktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projekts būtiski sekmē vismaz vienu no šādiem specifiskiem kritērijiem:

i)      tirgus integrācija, inter alia novēršot vismaz vienas dalībvalsts izolāciju un samazinot energoinfrastruktūras nepietiekamību; sadarbspēja un sistēmas elastība;

ii)     apgādes drošība, inter alia izmantojot piemērotus savienojumus un piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikāciju;

iii)   konkurence, inter alia izmantojot piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikāciju;

iv)    ilgtspēja, inter alia samazinot emisijas, atbalstot nepastāvīgu atjaunojamās enerģijas ražošanu un uzlabojot no atjaunojamiem energoavotiem iegūtas gāzes izmantošanu;

c)  attiecībā uz elektroenerģijas viedo tīklu projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projekts būtiski sekmē visus šādus specifiskus kritērijus:

i)      tīkla lietotāju integrācija un iesaistīšanās saistībā ar jaunām tehniskām prasībām attiecībā uz to elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu;

ii)     elektroenerģijas pārvades un sadales efektivitāte un sadarbspēja tīkla ikdienas ekspluatācijā;

iii)   tīkla drošība, sistēmu kontrole un apgādes kvalitāte;

iv)    optimizēta plānošana par izmaksu ziņā lietderīgiem ieguldījumiem tīklos nākotnē;

v)     tirgus darbība un pakalpojumi klientiem;

vi)    lietotāju iesaistīšana sava energopatēriņa pārvaldībā.

d)  attiecībā uz naftas transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. punktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projekts būtiski sekmē visus šādus specifiskus kritērijus:

i)      apgādes drošība, samazinot atkarību no viena piegādes avota vai maršruta;

ii)     efektīva un ilgtspējīga resursu izmantošana, mazinot vides riskus;

iii)   sadarbspēja;

e)      attiecībā uz oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 4. punktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projekts būtiski sekmē visus šādus specifiskus kritērijus:

i)      oglekļa dioksīda emisiju novēršana ▌, vienlaikus saglabājot energoapgādes drošību;

ii)     oglekļa dioksīda transportēšanas noturības un drošības palielināšana;

iii)   efektīva resursu izmantošana, nodrošinot pieslēgumu vairākiem oglekļa dioksīda avotiem un uzglabāšanas krātuvēm, izmantojot kopīgu infrastruktūru un samazinot vides noslodzi un riskus.

3.  Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. līdz 3. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, šajā pantā uzskaitītos kritērijus izvērtē saskaņā ar IV pielikuma 2. līdz 5. punktā noteiktajiem rādītājiem.

4.          Lai veicinātu visu to projektu izvērtēšanu, kas varētu būt atbilstīgi kopīgu interešu projektu statusam un ko varētu iekļaut reģionālajā sarakstā, katra grupa pārredzamā un objektīvā veidā izvērtē katra projekta sniegumu tā paša prioritārā koridora vai jomas īstenošanā. Katra grupa nosaka savu izvērtēšanas metodi, pamatojoties uz kopējo sniegumu attiecībā pret 2. punktā minētajiem kritērijiem; balstoties uz šo izvērtējumu, grupa iekšējai lietošanai izveido projektu prioritāro secību. Ne reģionālo, ne Savienības sarakstu nekārto prioritārā secībā, kā arī prioritāro secību neizmanto nekādiem turpmākiem nolūkiem, izņemot kā aprakstīts III pielikuma 2. punkta 5h) apakšpunktā.

Izvērtējot projektus, katra grupa turklāt pienācīgi ņem vērā:

a)  cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus — tirgus integrāciju, inter alia novēršot vismaz vienas dalībvalsts izolāciju, un konkurenci, ilgtspēju un apgādes drošību;

b)     cik daudzas dalībvalstis katrs projekts ietekmē, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas projektiem, kas attiecas uz perifērām dalībvalstīm;

ba)   katra projekta devums attiecībā uz teritoriālo kohēziju un

c)      to, kādā mērā tas ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem.

Attiecībā uz „viedo tīklu” projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, prioritārā secībā sakārto tos projektus, kas vienlaikus ietekmē vienas un tās pašas divas dalībvalstis, un pienācīgi ņem vērā arī projekta skarto lietotāju skaitu, gada energopatēriņu un no neapturamiem resursiem saražotas enerģijas īpatsvaru teritorijā, kur atrodas šie lietotāji.

5. pantsĪstenošana un uzraudzība

1.          Projekta virzītāji kopīgu interešu projektiem izstrādā īstenošanas plānu, kurā iekļauj ▌grafiku visām šādām darbībām:

a)      priekšizpētei un projektēšanas pētījumam;

b)     valsts regulatīvās iestādes vai jebkādas citas attiecīgās iestādes apstiprinājumam;

c)      būvniecībai un nodošanai ekspluatācijā;

d)     atļauju piešķiršanas procesa grafikam, kas minēts 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

1.a        PSO, sadales sistēmu operatori un citi operatori savā starpā sadarbojas, lai veicinātu kopīgu interešu projektu izstrādi savā jomā.

2.  Aģentūra un attiecīgās grupas uzrauga kopīgu interešu projektu īstenošanā gūtās sekmes un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus, lai veicinātu kopīgu interešu projektu īstenošanu. Grupas var pieprasīt papildu informāciju, ko sniedz saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, ▌sasaukt sanāksmes ar attiecīgajām personām un uzaicināt Komisiju pārbaudīt uz vietas sniegto informāciju.

3.          Līdz 31. martam katru gadu pēc gada, kurā saskaņā ar 3. pantu kopīgu interešu projekts ir iekļauts Savienības sarakstā, projekta virzītāji iesniedz gada ziņojumu 9. pantā minētajai kompetentajai iestādei vai Aģentūrai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā noteiktajās kategorijās, vai attiecīgajai grupai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā noteiktajās kategorijās. Minētajā ziņojumā sīki izklāsta:

a)      kādas sekmes gūtas projekta izstrādē, būvniecībā un nodošanā ekspluatācijā, jo īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanas un apspriežu procedūrām;

b)     attiecīgā gadījumā — vai ir kavēšanās salīdzinājumā ar īstenošanas plānu, šādas kavēšanās iemeslus un citas grūtības;

ba)   attiecīgā gadījumā pārskatītu plānu ar mērķi novērst kavēšanos.

4.  Trīs mēnešos no šā panta 3. punktā minēto gada ziņojumu saņemšanas Aģentūra grupām iesniedz konsolidētu ziņojumu par kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā noteiktajās kategorijās, kurā izvērtētas gūtās sekmes, un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par to, kā panākt iekavēto un pārvarēt grūtības. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 6. panta 8. un 9. punkta noteikumiem minētajā konsolidētajā ziņojumā novērtē arī to, vai tiek konsekventi īstenoti Savienības tīklu attīstības plāni attiecībā uz energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām.

5.          Katru gadu 9. pantā minētās kompetentās iestādes ▌ziņo attiecīgajai grupai par to attiecīgajā teritorijā esošo kopīgu interešu projektu īstenošanā gūtajām sekmēm un — attiecīgā gadījumā — īstenošanas kavēšanos attiecībā uz atļauju piešķiršanas procesu, kā arī par šādas kavēšanās iemesliem.

6.  Ja kopīgu interešu projekta nodošana ekspluatācijā ir aizkavējusies ▌salīdzinājumā ar īstenošanas plānu un ja tas nav noticis tādu nepārvaramu apstākļu dēļ, ko projekta virzītājs nespēj kontrolēt:

a)      ciktāl saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem ir piemērojami Direktīvu 2009/72/EK un 2009/73/EK 22. panta 7. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie pasākumi, valstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka ieguldījumi tiek veikti;

b)     ja valstu regulatīvo iestāžu pasākumi saskaņā ar a) apakšpunktu nav piemērojami, projekta virzītājs izvēlas trešo personu visa projekta vai tā daļas finansēšanai vai būvniecībai. Projekta virzītājs to dara pirms īstenošanas plānā norādītās nodošanas ekspluatācijā kavējums pārsniedz divus gadus;

ba)   ja trešā persona netiek izvēlēta saskaņā ar b) apakšpunktu, dalībvalsts vai, ja dalībvalsts tā noteikusi, valsts regulatīvā iestāde divu mēnešu laikā pēc b) apakšpunktā minētā termiņa beigām var iecelt trešo personu projekta finansēšanai vai būvniecībai, un projekta virzītājs to pieņem;

c)  ja kavēšanās salīdzinājumā ar īstenošanas plānā noteikto nodošanas ekspluatācijā datumu pārsniedz divus gadus un divus mēnešus, Komisija, par to vienojoties un pilnībā sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var nākt klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kurā var piedalīties ikviena trešā persona, kas spēj būt projekta virzītājs, lai uzbūvētu projektu atbilstīgi pieņemtajam grafikam;

ca)    piemērojot ba) vai c) apakšpunktu, sistēmas operators, kura teritorijā atrodas ieguldījumu objekts, sniedz īstenotājiem operatoriem vai ieguldītājiem, vai trešai personai visu ieguldījuma veikšanai vajadzīgo informāciju, pieslēdz jaunus resursus pārvades tīklam un kopumā dara visu iespējamo, lai veicinātu ieguldījumu īstenošanu un kopīgu interešu projekta drošu, uzticamu un efektīvu darbību un uzturēšanu.

7.          Kopīgu interešu projektu var svītrot no Savienības ▌saraksta saskaņā ar 3. panta 6.a punktā noteikto procedūru, ja projekts ▌minētajā sarakstā tika iekļauts, balstoties uz nepareizu informāciju, kas bija noteicošais iekļaušanas faktors, vai projekts neatbilst ▌Savienības tiesību aktiem.

7.a  Projekti, kuri vairs nav Savienības sarakstā, zaudē visas no šīs regulas izrietošās tiesības un saistības, kas attiecas uz kopīgu interešu projekta statusu.

Tomēr projekti, kuri vairs nav Savienības sarakstā, bet par kuriem kompetentā iestāde ir pieņēmusi izskatīšanai pieteikuma dokumentāciju, saglabā tiesības un saistības, kas izriet no III nodaļas, izņemot, ja projekts vairs nav sarakstā 7. punktā noteikto iemeslu dēļ.

7.b        Šis pants neskar Savienības finanšu atbalstu, kas piešķirts kopīgu interešu projektam pirms tā svītrošanas no Savienības saraksta.

6. pantsEiropas koordinatori

1.          Ja kopīgu interešu projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iecelt Eiropas koordinatoru uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu un ko var divas reizes pagarināt.

2.  Eiropas koordinators:

a)      virza projektus, kuriem viņš ▌iecelts par Eiropas koordinatoru, un pārrobežu dialogu starp projekta virzītājiem un visām ieinteresētajām personām;

b)     pēc vajadzības palīdz visām personām apspriesties ar ieinteresētajām personām un saņemt projektiem nepieciešamās atļaujas;

ba)   attiecīgā gadījumā konsultē projekta virzītājus par projekta finansēšanu;

c)      nodrošina, ka projektu sagatavošanai un īstenošanai attiecīgās dalībvalstis sniedz pienācīgu atbalstu un stratēģisku vadību;

d)     katru gadu un attiecīgā gadījumā, beidzoties pilnvarām, iesniedz Komisijai ziņojumu par projektu gūtajām sekmēm un par visām grūtībām un šķēršļiem, kas varētu ievērojami kavēt projektu nodošanu ekspluatācijā. Šo ziņojumu Komisija pārsūta attiecīgajām grupām un Eiropas Parlamentam.

3.  Eiropas koordinatoru izvēlas, pamatojoties uz viņa pieredzi specifiskos uzdevumos, ko viņam uztic attiecīgajos projektos.

4.          Lēmumā par Eiropas koordinatora iecelšanu nosaka kārtību attiecībā uz pilnvaru ilgumu, specifiskajiem uzdevumiem un attiecīgajiem termiņiem, kā arī izmantojamo metodoloģiju. Koordinācijas darbs ir samērīgs ar projektu sarežģītību un aplēstajām izmaksām.

5.          Attiecīgās dalībvalstis pilnībā sadarbojas ar Eiropas koordinatoru, tam pildot 2. un 4. punktā minētos uzdevumus.

III NODAĻA

ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA

8. pants

Kopīgu interešu projektu „prioritārais statuss”

2.          Pieņemot Savienības ▌sarakstu, tiek noteikta šo projektu nepieciešamība no enerģētikas politikas viedokļa atļauju piešķiršanas procesā vajadzīgo lēmumu pieņemšanas nolūkā, neskarot projekta precīzu atrašanās vietu, maršrutu vai tehnoloģiju.

3.          Lai nodrošinātu ar kopīgu interešu projektiem saistītās pieteikuma dokumentācijas efektīvu administratīvo apstrādi, projekta virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šo dokumentāciju apstrādā cik vien ātri iespējams no juridiskā viedokļa.

3.a  Kopīgu interešu projektiem piešķir augstāko iespējamo valsts nozīmes statusu, ja valsts tiesību aktos šāds statuss ir paredzēts, un pret tiem attiecas kā tādiem atļauju piešķiršanas procedūrās — un ja valsts tiesību akti to paredz, arī telpiskajā plānošanā —, tostarp procedūrās saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu, tādā veidā, kā šāda attieksme ir paredzēta valsts tiesību aktos, ko piemēro attiecīgajam energoinfrastruktūras veidam.

3.b        Komisija līdz ..* izsniedz nesaistošas norādes, lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt piemērotus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus ar mērķi racionalizēt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un nodrošināt to ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru saskanīgu piemērošanu, kas kopīgu interešu projektiem noteiktas Savienības tiesību aktos.

3.c         Dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā 3.b punktā minētās Komisijas norādes, izvērtē, kādi pasākumi ir iespējami, lai racionalizētu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un nodrošinātu to saskanīgu piemērošanu, un par rezultātu informē Komisiju.

3.d  Deviņu mēnešu laikā no 3.b punktā minēto norāžu izdošanas dalībvalstis veic praktiskus neleģislatīvus pasākumus, ko tās apzinājušas saskaņā ar 3.c punktu.

4.          Dalībvalstis 24 mēnešu laikā no 3.b punktā minēto norāžu izdošanas dienas veic saskaņā ar 3.c punktu apzinātos leģislatīvos pasākumus. Šie pasākumi neskar saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem.

5.          Attiecībā uz ietekmi uz vidi, kas minēta Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktā un Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 7. punktā, kopīgu interešu projektus no enerģētikas politikas viedokļa uzskata par projektiem sabiedrības interesēs un var uzskatīt par projektiem „sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā”, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi šajās direktīvās paredzētie nosacījumi.

Ja saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK ir vajadzīgs Komisijas atzinums, Komisija un šīs regulas 9. pantā minētā kompetentā iestāde nodrošina, ka lēmums par to, vai projekts ir „sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā”, tiek pieņemts termiņā saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu.

9. pantsAtļauju piešķiršanas procesa organizācija

1.          Līdz ..(20)* katra dalībvalsts ieceļ vienu valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kopīgu interešu projektu atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu un koordinēšanu ▌.

1.a        Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes atbildību un/vai tās uzdevumus saistībā ar kopīgu interešu projektu vai kopīgu interešu projektu konkrētu kategoriju var deleģēt citai iestādei vai tos var veikt cita iestāde, ar noteikumu, ka:

a)     kompetentā iestāde informē Komisiju par minēto deleģēšanu un attiecīgo informāciju kompetentā iestāde vai projekta virzītājs publicē 10. panta 7. punktā minētajā tīmekļa vietnē;

b)  par katru kopīgu interešu projektu ir atbildīga tikai viena iestāde, tā ir vienīgais kontaktpunkts projekta virzītājam procesā, kas noslēdzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu par attiecīgo kopīgu interešu projektu, un tā koordinē visu attiecīgo dokumentu un informācijas iesniegšanu.

Kompetentā iestāde var saglabāt pienākumu noteikt termiņus, neskarot termiņus, kas noteikti saskaņā ar 11. pantu.

2.          Neskarot attiecīgās prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, kompetentā iestāde rīkojas tā, lai veicinātu visaptverošā lēmuma pieņemšanu. Visaptverošo lēmumu pieņem 11. panta 1. un 1.a punktā minētajā termiņā un saskaņā ar vienu no ▌šādām shēmām.

a)  Integrētā shēma: visaptverošo lēmumu pieņem kompetentā iestāde, un tas ir vienīgais juridiski saistošais lēmums, kas izriet no tiesību aktos noteiktās atļauju piešķiršanas procedūras. Ja projekts attiecas uz citām iestādēm, tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem var procedūras gaitā sniegt savu atzinumu, kuru kompetentā iestāde ņem vērā.

b)  Koordinētā shēma: visaptverošais lēmums sastāv no vairākiem atsevišķiem juridiski saistošiem lēmumiem, ko pieņēmušas vairākas attiecīgās iestādes, kuras koordinē kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde var izveidot darba grupu, kurā pārstāvētas visas attiecīgās iestādes, lai izstrādātu atļauju piešķiršanas grafiku saskaņā ar 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un uzraudzītu un koordinētu tā īstenošanu. Kompetentā iestāde, apspriežoties ar pārējām attiecīgajām iestādēm, attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un neskarot saskaņā ar 11. pantu noteiktos termiņus, katrā gadījumā atsevišķi nosaka saprātīgu termiņu, kurā pieņem atsevišķos lēmumus. Kompetentā iestāde var pieņemt atsevišķu lēmumu citas attiecīgās valsts iestādes vietā, ja minētā cita iestāde šādu lēmumu nepieņem noteiktajā termiņā un ja kavēšanos nevar pienācīgi pamatot; vai, ja to paredz dalībvalsts tiesību akti un tādā mērā, kādā tas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, kompetentā iestāde var uzskatīt, ka cita attiecīgā valsts iestāde ir devusi projektam piekrišanu vai atteikumu, ja minētā iestāde lēmumu nav pieņēmusi termiņā. Ja to paredz dalībvalsts tiesību akti, kompetentā iestāde var neņemt vērā citas attiecīgās valsts iestādes atsevišķu lēmumu, ja tā uzskata, ka lēmums nav pietiekami pamatots, proti, attiecīgā valsts iestāde nav izklāstījusi pietiekamus pierādījumus; to darot, kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgās prasības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un Savienības tiesību aktiem, un savu lēmumu pienācīgi pamato.

ba)  Sadarbības shēma: visaptverošā lēmuma pieņemšanu koordinē kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde, apspriežoties ar pārējām attiecīgajām iestādēm, vajadzības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un neskarot saskaņā ar 11. pantu noteiktos termiņus, katrā gadījumā atsevišķi nosaka saprātīgu termiņu, kurā pieņem atsevišķos lēmumus. Tā uzrauga, kā attiecīgās iestādes ievēro šos termiņus.

Ja ir sagaidāms, ka attiecīgās iestādes atsevišķs lēmums netiks pieņemts termiņā, minētā iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi un norāda kavēšanās pamatojumu. Pēc tam kompetentā iestāde nosaka jaunu termiņu, kurā pieņem minēto atsevišķo lēmumu, vienlaikus ievērojot saskaņā ar 11. pantu noteiktos kopējos termiņus.

Atzīstot valstu īpatnības plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās, dalībvalstis var izvēlēties vienu no minētajām trim shēmām, lai veicinātu un koordinētu savas procedūras, un izvēlas īstenot visefektīvāko shēmu. Ja dalībvalsts izvēlas sadarbības shēmu, tā informē Komisiju par šādas izvēles iemesliem. Komisija veic shēmu efektivitātes novērtējumu ziņojumā, kas minēts 16. pantā.

2.a  Tomēr dalībvalstis var piemērot dažādas 2. punktā noteiktās shēmas attiecībā uz sauszemes kopīgu interešu projektiem un kopīgu interešu projektiem jūrā.

3.          Ja kopīgu interešu projekta dēļ lēmumi jāpieņem divās vai vairākās dalībvalstīs, attiecīgās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu savstarpējo sadarbību un koordināciju, tostarp attiecībā uz 11. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem. Dalībvalstis cenšas paredzēt kopīgas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

10. pantsPārredzamība un sabiedrības līdzdalība

1.          Līdz ..(21) dalībvalsts vai kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā sadarbībā ar citām attiecīgajām iestādēm publicē rokasgrāmatu par atļauju piešķiršanas procesu, kas piemērojams kopīgu interešu projektiem. Rokasgrāmatu pēc vajadzības atjaunina un dara pieejamu sabiedrībai. Rokasgrāmatā iekļauj vismaz VI pielikuma 1. punktā precizēto informāciju. Rokasgrāmata nav juridiski saistoša, bet tajā var atsaukties uz attiecīgiem juridiskiem noteikumiem vai citēt tos.

2.          Neskarot prasības, kas izriet no Orhūsas un Espo konvencijām un attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, visas atļauju piešķiršanas procesā iesaistītās personas ievēro VI pielikuma 2. punktā izklāstītos sabiedrības līdzdalības principus.

3.  Aptuveni trīs mēnešu laikā no atļauju piešķiršanas procesa sākuma saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu projekta virzītājs, ievērojot procesu, kas aprakstīts rokasgrāmatā, un saskaņā ar VI pielikumā noteiktajām pamatnostādnēm izstrādā un kompetentajai iestādei iesniedz sabiedrības līdzdalības koncepciju. Kompetentā iestāde triju mēnešu laikā apstiprina sabiedrības līdzdalības koncepciju vai prasa veikt tajā izmaiņas; šajā procesā kompetentā iestāde ņem vērā visus sabiedrības līdzdalības un apspriešanās veidus, kas notikuši pirms atļauju piešķiršanas procesa sākuma, tādā mērā, kādā šāda sabiedrības līdzdalība un apspriešanās atbilst šā panta prasībām.

Ja projekta virzītājs plāno būtiski mainīt apstiprināto koncepciju, tas par šādu plānu informē kompetento iestādi. Šādā gadījumā kompetentā iestāde var pieprasīt veikt izmaiņas.

4.  Vismaz viena sabiedriskā apspriešana, ko rīko projekta virzītājs vai, ja to paredz valsts tiesību akti, kompetentā iestāde, notiek pirms galīgās un pabeigtās pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas kompetentajai iestādei saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tas neskar sabiedrisko apspriešanu, kas jāveic, ja tiek iesniegts lūgums piešķirt attīstības piekrišanu saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 6. panta 2. punktu. Sabiedriskajā apspriešanā VI pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā minētās ieinteresētās personas tiek par projektu informētas jau agrīnā posmā, un tā palīdz noteikt vispiemērotāko vietu vai maršrutu un apzināt būtiskos jautājumus, kas jāaplūko pieteikuma dokumentācijā. Uz šādu sabiedrisko apspriešanu attiecināmais prasību minimums ir precizēts VI pielikuma 4. punktā.

Projekta virzītājs pirms pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas sagatavo ziņojumu, kurā apkopoti rezultāti pasākumiem saistībā ar sabiedrības līdzdalību, tostarp pasākumiem, kas notikuši pirms atļaujas piešķiršanas procesa sākuma. Projekta virzītājs minēto ziņojumu kopā ar pieteikuma dokumentāciju iesniedz kompetentajai iestādei. Pieņemot visaptverošo lēmumu, šos rezultātus pienācīgi ņem vērā.

5.  Ja projekts šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežu, sabiedriskās apspriešanas saskaņā ar 4. punktu katrā no iesaistītajām dalībvalstīm sarīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad vienā no šīm dalībvalstīm sākusies pirmā sabiedriskā apspriešana.

6.          Ja projektam varētu būt būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme vienā vai vairākās kaimiņu dalībvalstīs, kurās ir piemērojams Direktīvas 2011/92/ES 7. pants un Espo konvencija, atbilstīgo informāciju dara pieejamu kaimiņu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Kaimiņu dalībvalstu kompetentās iestādes — attiecīgā gadījumā paziņošanas procedūrā — norāda, vai tās vai kāda cita attiecīgā iestāde vēlas piedalīties sabiedriskās apspriešanas procedūrās.

7.  Projekta virzītājs vai, ja to paredz valsts tiesību akti, kompetentā iestāde izveido un regulāri atjaunina tīmekļa vietni, kurā ir attiecīga informācija par kopīgu interešu projektu un kurā ir iekļauta saite uz Komisijas tīmekļa vietni, un kura atbilst VI pielikuma 5. punkta prasībām. Komerciāli sensitīva informācija ir konfidenciāla.

Projekta virzītāji publicē attiecīgo informāciju arī, izmantojot citus piemērotus informēšanas līdzekļus, kam sabiedrība var brīvi piekļūt.

11. pantsAtļauju piešķiršanas procesa ilgums un

īstenošana

1.          Atļauju piešķiršanas procesu veido divas procedūras ▌:

a)  pirmspieteikuma procedūra, kas aptver laikposmu no atļauju piešķiršanas procesa sākuma līdz brīdim, kad kompetentā iestāde pieņem pieteikuma dokumentāciju, norisinās aptuveni divus gadus.

Šajā procedūrā ietilpst vides ietekmes ziņojumu sagatavošana, ko veic projekta virzītāji.

Lai noteiktu atļauju piešķiršanas procesa sākumu, projekta virzītāji attiecīgo dalībvalstu kompetentajai iestādei rakstiski paziņo par projektu, un paziņojumā pietiekami detalizēti izklāsta projektu. Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas kompetentā iestāde savā un citu attiecīgo iestāžu vārdā rakstiski akceptē paziņojumu vai noraida to, ja uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procesam. Ja izteikts noraidījums, kompetentā iestāde savā un citu attiecīgo iestāžu vārdā savu lēmumu pamato. Par atļauju piešķiršanas procesa sākumu uzskata dienu, kad kompetentā iestāde paraksta paziņojuma akceptēšanu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procesa sākumu uzskata dienu, kad pēdējā attiecīgā kompetentā iestāde akceptē paziņojumu.

b)  tiesību aktos noteiktā atļauju piešķiršanas procedūra, kas aptver laikposmu no iesniegtās pieteikuma dokumentācijas akceptēšanas dienas līdz dienai, kad tiek pieņemts visaptverošais lēmums, nepārsniedz vienu gadu un sešus mēnešus. Dalībvalstis var noteikt īsāku termiņu, ja to uzskata par piemērotu.

1.a        Abu 1. punktā minēto procedūru kopējais ilgums nepārsniedz trīs gadus un sešus mēnešus. Tomēr, ja kompetentā iestāde uzskata, ka viena vai abas atļauju piešķiršanas procesa procedūras netiks pabeigtas 1. punktā noteiktajā termiņā, tā pirms termiņa beigām un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nolemt pagarināt vienu vai abus termiņus ilgākais par deviņiem mēnešiem abām procedūrām kopā.

Šādā gadījumā kompetentā iestāde informē attiecīgo grupu un iesniedz tai informāciju par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu atļauju piešķiršanas procesu. Grupa var pieprasīt, lai kompetentā iestāde regulāri ziņo par virzību šajā sakarā.

1.b  Dalībvalstīs, kur maršruta vai vietas noteikšanu, kas veikta vienīgi plānotā projekta konkrētajam mērķim, tostarp konkrētu tīkla koridoru plānošanu, nevar iekļaut procesā, kas beidzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu, attiecīgo lēmumu pieņem atsevišķā sešu mēnešu termiņā, kas sākas virzītāja galīgās un pilnīgās pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas dienā.

Šajā gadījumā 1.a punktā minēto pagarināto termiņu saīsina līdz sešiem mēnešiem, tostarp procedūrai, kas aprakstīta šajā punktā.

2.          Pirmspieteikuma posms ietver šādus posmus:

a)     saņemot paziņojuma akceptējumu, saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar pārējām attiecīgajām iestādēm un attiecīgā gadījumā pamatojoties uz projekta virzītāja priekšlikumu, nosaka tās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, kas projekta virzītājam jāiesniedz kā daļa no pieteikuma dokumentācijas, lai saņemtu visaptverošo lēmumu. Šo noteikšanu veic, pamatojoties uz VI pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minēto kontrolsarakstu. ▌

b)  kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar projekta virzītāju un citām attiecīgajām iestādēm, kā arī ņemot vērā saskaņā ar 2. punktu veikto pasākumu rezultātus, izstrādā atļauju piešķiršanas procesa detalizētu grafiku, ievērojot VI pielikuma 1.a punktā izklāstītos noteikumus.

Ja projekti šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežu, iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes sagatavo kopīgu grafiku, kurā tās cenšas saskaņot valstu grafikus;

c)      saņemot provizorisko pieteikuma dokumentāciju, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā un tostarp pārējo attiecīgo iestāžu vārdā pieprasa projekta virzītājam sniegt trūkstošo informāciju, un šie pieprasījumi var attiekties tikai uz jautājumiem, kas minēti a) apakšpunktā. Triju mēnešu laikā pēc trūkstošās informācijas iesniegšanas kompetentā iestāde pieņem izskatīšanai rakstisku pieteikumu. Papildu informāciju var pieprasīt tikai tad, ja tas pamatojams ar jauniem apstākļiem.

4.  Projekta virzītājs nodrošina, ka pieteikuma dokumentācija ir pilnīga un pienācīgā kvalitātē, un lūdz kompetentās iestādes atzinumu pēc iespējas drīzāk pirmspieteikuma procedūras laikā. Projekta virzītājs pilnībā sadarbojas ar kompetento iestādi, lai ievērotu termiņus un detalizēto grafiku, kā noteikts 2. punkta b) apakšpunktā.

7.          Šajā pantā noteiktie termiņi neskar saistības, kas izriet no starptautiskajām tiesībām un Savienības tiesību aktiem, un neskar pārsūdzības procedūras administratīvā kārtā un tiesiskas aizsardzības līdzekļus tiesā.

IV NODAĻAREGULATĪVĀ KĀRTĪBA

12. pantsIzmaksu un ieguvumu analīze energosistēmas mērogā

1.          Līdz ..(22) elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (PSOET) un gāzes PSOET publicē un iesniedz Aģentūrai, Komisijai un dalībvalstīm savas attiecīgās metodoloģijas, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un II pielikuma 2. punktā noteiktajās kategorijās. Minētās metodoloģijas izmanto, lai sagatavotu visus turpmākos tīkla desmit gadu attīstības plānus, kurus izstrādā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu. Metodoloģijas izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem, un tās atbilst IV pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un rādītājiem.

Abi PSOET pirms metodoloģiju iesniegšanas veic plašu apspriešanos, iesaistot vismaz tās organizācijas, kas pārstāv visas attiecīgās ieinteresētās personas un attiecīgā gadījumā pašas ieinteresētās personas —, valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes.

2.          Aģentūra ▌trīs mēnešu laikā no metodoloģiju saņemšanas dienas sniedz Komisijai un dalībvalstīm atzinumu par metodoloģijām un to publicē.

3.          Trīs mēnešu laikā no Aģentūras atzinuma saņemšanas Komisija sniedz un arī dalībvalstis var sniegt savu atzinumu par metodoloģijām. Atzinumus iesniedz elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET.

4.          Trīs mēnešu laikā no pēdējā atzinuma saņemšanas dienas, kas saņemts saskaņā ar 3. punktu, elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET pielāgo savas metodoloģijas, pienācīgi ņemot vērā saņemtos Komisijas, Aģentūras un dalībvalstu atzinumus, un iesniedz to Komisijai apstiprināšanai.

5.  Divu nedēļu laikā no Komisijas apstiprinājuma elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET publicē savas attiecīgās metodoloģijas savā tīmekļa vietnē. Pēc pieprasījuma tie Komisijai un Aģentūrai nosūta V pielikuma 1. punktā noteiktos attiecīgos ievaddatu kopumus un citus būtiskus datus par tīkliem, jaudas plūsmām un tirgu pietiekami precīzā formā atbilstīgi valstu tiesību aktiem un attiecīgajiem nolīgumiem par konfidencialitāti. Dati ir derīgi pieprasījuma dienā. Komisija un Aģentūra saņemto datu konfidencialitāti nodrošina gan pašas, gan arī attiecībā uz jebkuru personu, kam uzticēts uz šo datu pamata veikt analīzi.

6.          Metodoloģijas regulāri atjaunina un uzlabo saskaņā ar 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota valsts regulatīvo iestāžu vai ieinteresēto personu pieprasījuma un pēc oficiālas apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas attiecīgās ieinteresētās personas, un ar Komisiju var pieprasīt šādus atjauninājumus un uzlabojumus, to pienācīgi pamatojot un norādot termiņus. Aģentūra publicē valsts regulatīvo iestāžu un ieinteresēto personu pieprasījumus un visus attiecīgos komerciāli nesensitīvos dokumentus, kas Aģentūrai liek pieprasīt atjauninājumus vai uzlabojumus.

7.a  Līdz ..(23) valsts regulatīvās iestādes, sadarbojoties Aģentūras ietvaros, nosaka un publisko rādītājus un atbilstošās atsauces vērtības, lai varētu salīdzināt ieguldījuma vienības izmaksas salīdzināmiem II pielikuma 1. un 2. punktā iekļauto infrastruktūras kategoriju projektiem. Minētās atsauces vērtības var izmantot elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET izmaksu un ieguvumu analīzē, ko tie veiks turpmākajiem tīkla desmit gadu attīstības plāniem.

8.          Līdz 2016. gada 31. decembrim elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET kopīgi iesniedz Komisijai un Aģentūrai saskanīgu un savstarpēji saistītu elektroenerģijas un gāzes tirgus un tīkla modeli, kas ietver gan elektroenerģijas, gan gāzes pārvades infrastruktūru, kā arī uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas, aptver energoinfrastruktūras prioritāros koridorus un jomas un ir izstrādāts saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem. Pēc tam, kad Komisija šo modeli apstiprinājusi saskaņā ar 2. līdz 4. pantā izklāstīto procedūru, modeli iekļauj metodoloģijās.

13. pantsIeguldījumi ar pārrobežu ietekmi

1.          Faktiskās ieguldījumu izmaksas, kurās nav iekļautas uzturēšanas izmaksas un kuras ir saistītas ar kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un II pielikuma 2. punktā noteiktajās kategorijās, sedz to dalībvalstu attiecīgie pārvades sistēmu operatori vai pārvades infrastruktūras projekta virzītāji, kurās projektam ir pozitīva neto ietekme, un izmaksas, uz kurām neattiecas pārslodzes vai citas maksas, ar tīkla piekļuves tarifiem sedz tīkla lietotāji minētajā dalībvalstī vai minētajās dalībvalstīs.

1.b        Uz kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un II pielikuma 2. punktā noteiktajās kategorijās, 1. punkts attiecas tikai tad, ja vismaz viens projekta virzītājs pieprasa attiecīgajām valsts iestādēm šo pantu piemērot visām projekta izmaksām vai to daļām. Turklāt uz kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā noteiktajās kategorijās, 1. punkts attiecas tikai tad, ja ir jau veikts tirgus pieprasījuma izvērtējums un ir norādīts, ka faktiskās ieguldījumu izmaksas nebūs iespējams segt no tarifiem.

Ja projektam ir vairāki virzītāji, attiecīgās valsts regulatīvās iestādes nekavējoties pieprasa, lai visi projekta virzītāji ieguldījumu pieprasījumu iesniedz kopīgi saskaņā ar 4. punktu.

4.      Kopīgu interešu projektiem, kam piemēro 1. punkta noteikumus, projekta virzītāji vismaz reizi gadā un kamēr projekts nav nodots ekspluatācijā regulāri informē visas attiecīgās valstu regulatīvās iestādes par projekta gūtajām sekmēm un par apzinātajām izmaksām un ietekmi saistībā ar projektu.

Tiklīdz šāds projekts ▌ir sasniedzis pietiekamu gatavību, projekta virzītāji pēc apspriešanās ar to dalībvalstu PSO, kurās projektam ir nozīmīga pozitīva neto ietekme, iesniedz ieguldījumu pieprasījumu. Minētajā ieguldījumu pieprasījumā iekļauj pieprasījumu pēc pārrobežu izmaksu sadalījuma, un to iesniedz visām attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm, pievienojot:

a)  projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kura atbilst metodoloģijai, kas izstrādāta saskaņā ar 12. pantu un ņemot vērā ieguvumus aiz attiecīgās dalībvalsts robežām; un

b)     saimnieciskās darbības plānu, kurā izvērtēta projekta finansiālā dzīvotspēja, tostarp izraudzītais finansēšanas variants un — attiecībā uz kopīgu interešu projektu, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajā kategorijā — tirgus testēšanas rezultātus;

ba)   ja projekta virzītāji var vienoties, — pamatotu priekšlikumu pārrobežu izmaksu sadalījumam.

Ja projektu virza vairāki operatori vai ieguldītāji, tie pieprasījumu iesniedz kopīgi.

Par projektiem, kas iekļauti pirmajā Savienības sarakstā, projekta virzītāji pieprasījumu iesniedz līdz 2013. gada 30. septembrim.

Katru ieguldījumu pieprasījuma kopiju valsts regulatīvās iestādes nekavējoties zināšanai nosūta Aģentūrai un Komisijai.

Valsts regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

5.          Sešu mēnešu laikā no dienas, kad ▌iesaistītā valsts regulatīvā iestāde ir saņēmusi pēdējo ieguldījumu pieprasījumu, valstu regulatīvās iestādes pēc apspriešanās ar attiecīgajiem projekta virzītājiem pieņem koordinētus lēmumus par ieguldījumu izmaksu sadali, kas jāsedz katram sistēmas operatoram saistībā ar projektu, un par izmaksu iekļaušanu ▌tarifos. Valstu regulatīvās iestādes var nolemt sadalīt tikai daļu no izmaksām vai var nolemt sadalīt izmaksas starp vairākiem kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst vienā projektu kopumā.

Izmaksu dalījumā valstu regulatīvas iestādes ņem vērā šādus faktiskos vai prognozētos rādītājus:

       pārslodzes vai citas maksas;

       ieņēmumus, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem, kurš noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 13. pantu.

Pieņemot lēmumu par izmaksu pārrobežu sadalījumu, ņem vērā projektu izmaksas un ieguvumus no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa attiecīgajās dalībvalstīs un iespējamo vajadzību pēc finanšu atbalsta.

Pieņemot lēmumu par izmaksu pārrobežu sadalījumu, attiecīgās regulatīvās iestādes, apspriežoties ar attiecīgajiem PSO, mēģina, pamatojoties uz 4. punkta a) un b) apakšpunktā precizēto informāciju un citiem līdzekļiem, panākt abpusēju vienošanos.

Ja kopīgu interešu projekts mazina negatīvas papildu sekas, piemēram, cilpas plūsmas, un tas ir īstenots dalībvalstī, kura ir negatīvo papildu seku izcelsmes avots, šādu seku mazināšanu neuzskata par pārrobežu ieguvumu un tādēļ tā nevar būt par pamatu izmaksu sadalījumam un attiecināšanai uz to dalībvalstu pārvades operatoriem, kurus minētās negatīvās papildu sekas ietekmē.

5.a        Valsts regulatīvās iestādes, nosakot vai apstiprinot tarifus saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz izmaksu pārrobežu sadalījumu, kā minēts šā panta 5. punktā, ņem vērā faktiskās izmaksas, kas radušās pārvades sistēmas operatoram vai citam projekta virzītājam ieguldījumu rezultātā ▌, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli līdzīga operatora izmaksām.

Lēmumu par izmaksu sadalījumu valstu regulatīvās iestādes tūlīt dara zināmu Aģentūrai kopā ar visu attiecīgo informāciju par lēmumu. Konkrētāk, informācija aptver sīku un pamatotu izklāstu, uz kāda pamata izmaksas tika sadalītas starp dalībvalstīm, attiecīgi:

a)  novērtējumu par apzinātajām sekām, tostarp saistībā ar tīkla tarifiem, uz katru no iesaistītajām dalībvalstīm;

b)     novērtējums par 4. punkta b) apakšpunktā minēto saimnieciskās darbības plānu;

c)      projekta pozitīvā ārējā ietekme reģionālā vai Savienības mērogā;

d)     rezultāti apspriedēm ar attiecīgajiem projekta virzītājiem.

Izmaksu sadalījuma lēmumu publicē.

6.          Ja attiecīgās valsts regulatīvās iestādes nav vienojušās par ieguldījumu pieprasījumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad pēdējā valsts regulatīvā iestāde saņēmusi minēto pieprasījumu, tā nekavējoties informē Aģentūru.

Tādā gadījumā vai pēc attiecīgi valsts regulatīvo iestāžu kopīga pieprasījuma lēmumu par ieguldījumu pieprasījumu, tostarp par 4. punktā minēto izmaksu pārrobežu sadalījumu, kā arī par to, kā ieguldījumus atspoguļojas tarifos, pieņem Aģentūra trīs mēnešu laikā no dienas, kad iestādes vērsušās pie Aģentūras.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm un projekta virzītājiem. Otrajā daļā minēto trīs mēnešu termiņu var pagarināt par diviem papildu mēnešiem, ja Aģentūra pieprasa papildu informāciju. Minētais papildu termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas.

Izmaksu sadalījuma lēmumu publicē. Piemēro Regulas (EK) Nr. 713/2009 19. un 20. pantu.

7.          Aģentūra nekavējoties Komisijai iesniedz visu lēmumu par izmaksu sadalījumu kopijas un visu attiecīgo informāciju par katru šādu lēmumu. Minēto informāciju var iesniegt kā apkopojumu. Komisija ievēro komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

8.          Šis izmaksu sadalījuma lēmums neskar PSO tiesības iesniegt un valstu regulatīvo iestāžu tiesības apstiprināt maksu par piekļuvi tīkliem saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK un Direktīvas 2009/73/EK 32. pantu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu.

8.a  Šā panta noteikumus nepiemēro kopīgu interešu projektiem, kas saņēmuši:

       atbrīvojumu no Direktīvas 2009/73/EK 32., 33. un 34. panta un 41. panta 6., 8. un 10. punkta saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu, vai

       atbrīvojumu no Regulas (EK) Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta vai atbrīvojumu no Direktīvas 2009/72/EK 32. panta un 37. panta 6. un 10. punkta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu, vai

       izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK(24) 22. pantu, vai

       izņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003(25) 7. pantu.

14. pantsStimuli

1.          Ja projekta virzītājam rodas lielāks risks tāda kopīgu interešu projekta izstrādē, būvē, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a) b) un d) apakšpunktā II pielikuma 2. punktā noteiktajās kategorijās, ▌salīdzinot ar riskiem, kādi parasti rodas, realizējot līdzīgu infrastruktūras projektu, ▌ dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka minētajam projektam tiek piešķirti pienācīgi stimuli saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 8. punktu, Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja kopīgu interešu projekts ir saņēmis:

       atbrīvojumu no Direktīvas 2009/73/EK 32., 33. un 34. panta un 41. panta 6., 8. un 10. punkta saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu, vai

  atbrīvojumu no Regulas (EK) Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta, vai atbrīvojumu no Direktīvas 2009/72/EK 32. panta un 37. panta 6. un 10. punkta saskaņā ar Regulas (EK) Nr 714/2009 17. pantu, vai

       izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 22. pantu, vai

       izņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 7. pantu.

2.          Valstu regulatīvo iestāžu lēmumā par šādu stimulu piešķiršanu ņem vērā rezultātus izmaksu un ieguvumu analīzei, kuras pamatā ir saskaņā ar 12. pantu izstrādātā metodoloģija, un jo īpaši projekta pozitīvas papildu sekas reģionālā vai Savienības mērogā. Valstu regulatīvās iestādes izsver arī specifiskos riskus, kas rodas projekta virzītājiem, veiktos riska mazināšanas pasākumus un šāda riska profila pamatojumu, ņemot vērā projekta pozitīvo neto ietekmi salīdzinājumā ar mazāk riskantu alternatīvu. Atbilstīgie riski ietver riskus, kas saistīti ar jaunām pārvades tehnoloģijām gan uz sauszemes, gan jūrā, riskus, kas saistīti ar izmaksu nepietiekamu atgūstamību un attīstības riskus.

3.  Ar lēmumu piešķirtais stimuls atbilst riska specifiskajam raksturam un var inter alia aptvert:

a)      noteikumus par apsteidzošiem ieguldījumiem, vai

b)     noteikumus, lai atzītu faktiskās izmaksas pirms projekta nodošanas ekspluatācijā, vai

c)      noteikumus, kā nodrošināt papildu peļņu no projektā ieguldītā kapitāla, vai

d)     visus citus pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem un lietderīgiem.

5.          Ja tie ir pieejami, katra valsts regulatīvā iestāde līdz 2013. gada 31. jūlijam iesniedz Aģentūrai savu metodoloģiju un kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos un to radīto augstāko risku.

5.a  Līdz 2013. gada 31. decembrim Aģentūra, pienācīgi ņemot vērā informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā panta 5. punktu, veicina paraugprakses apmaiņu un sniedz ieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 7. panta 2. punktu par:

a)      stimuliem, kas minēti 1. punktā, pamatojoties uz salīdzinošu valstu regulatīvo iestāžu paraugprakses novērtējumu;

b)     kopēju metodoloģiju, lai novērtētu radušos augstākos ieguldījumu riskus elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos.

5.b        Līdz 2014. gada 31. martam katra valsts regulatīvā iestāde publicē savu metodoloģiju un kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos un to radīto augstāko risku.

6.  Ja 5.a un 5.b punktā minētie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu kopīgu interešu projektu laicīgu īstenošanu, Komisija var izdot pamatnostādnes par šajā pantā noteiktajiem stimuliem ▌.

V NODAĻAFINANSĒŠANA

15. pantsProjektu atbilstība Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai

1.          Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1., 2. un 4. punktā noteiktajās kategorijās, ir atbilstīgi Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā ▌.

2.          Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un II pielikuma 2. punktā noteiktajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas elektrostaciju projektus, arī ir atbilstīgi Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai darbiem paredzētu dotāciju veidā ▌, ja ▌ tie atbilst šādiem kritērijiem:

a)  projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar 13. panta 4. punkta a) apakšpunktu, sniedz pierādījumus, ka pastāv nozīmīgas pozitīvas papildu sekas, piemēram, saistībā ar apgādes drošību, solidaritāti vai inovāciju, un

b)     par projektu ir pieņemts lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu saskaņā ar 13. pantu; vai arī attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, kuri ietilpst II pielikuma 1. punkta c) apakšpunkta kategorijā un par kuriem tādēļ nav pieņemts lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu, ja projekta mērķis ir sniegt pārrobežu pakalpojumus, veikt tehnoloģiju inovācijas un nodrošināt tīkla pārrobežu darbības drošumu; un

c)      projekts nav komerciāli dzīvotspējīgs, kā liecina uzņēmējdarbības plāns un citi novērtējumi, īpaši tie, ko veikuši iespējamie ieguldītāji vai kreditori vai valsts regulatīvā iestāde. Izvērtējot projekta komerciālo dzīvotspēju, ņem vērā lēmumu par stimuliem un tā pamatojumu, kas minēts 14. panta 2. punktā.

2.a  Kopīgu interešu projekti, kas īstenoti saskaņā ar 5. panta 6. punkta c) apakšpunktā minēto procedūru, ir atbilstīgi arī Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai par darbiem paredzētu dotāciju veidā, ja tie atbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

3.          Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā un 4. punktā noteiktajās kategorijās, arī ir atbilstīgi Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai darbiem paredzētu dotāciju veidā ▌, ja attiecīgie projektu virzītāji var skaidri pierādīt, ka projekti radīs ievērojamas pozitīvas papildu sekas un ka tie nav komerciāli dzīvotspējīgi saskaņā ar saimnieciskās darbības plānu un citiem veiktajiem izvērtējumiem, jo īpaši, ja tos veikuši iespējamie ieguldītāji vai kreditori vai attiecīgā gadījumā valsts regulatīvā iestāde.

15.a pantsNorādes Savienības finansiālā atbalsta piešķiršanas kritērijiem

Specifiskie kritēriji, kas noteikti 4. panta 2. punktā, un 4. panta 4. punktā noteiktie parametri ir arī uzskatāmi par mērķiem, kad nosaka Savienības finansiālā atbalsta piešķiršanas kritērijus attiecīgajā regulā par Eiropas infrastruktūras savienošanas intrumentu.

15.b pantsDeleģēšanas īstenošana

1.          Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.          Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no ..(26)*. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms šā laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.          Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.          Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VI NODAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pantsZiņošana un novērtēšana

Ne vēlāk kā 2017. gadā Komisija publicē ziņojumu par kopīgu interešu projektu īstenošanu un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā sniedz novērtējumu par:

a)  gūtajām sekmēm saskaņā ar 3. pantu izraudzītu kopīgu interešu projektu plānošanā, izstrādē, būvniecībā un nodošanā ekspluatācijā un — attiecīgā gadījumā — īstenošanas kavēšanās un citas sastaptās grūtības;

b)          Savienības piešķirtajiem un izmaksātajiem līdzekļiem kopīgu interešu projektiem ▌, salīdzinot ar finansēto kopīgu interešu projektu kopējo vērtību;

c)          attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes nozarēm — izmaiņām starpsavienojumu līmenī starp dalībvalstīm, attiecīgo enerģijas cenu dinamiku, kā arī tīkla sistēmas atteiču skaitu, to cēloņiem un saistītajām izmaksām ekonomikai;

d)          attiecībā uz atļauju piešķiršanu un sabiedrības līdzdalību:

–  kopīgu interešu projektu atļauju piešķiršanas procedūru vidējo un maksimālo kopējo ilgumu, tostarp katra atļauju piešķiršanas procedūras posma ilgumu, salīdzinot ar grafikā paredzētajiem galvenajiem starprezultātiem, kas minēti 11. panta 2. punktā;

–       pretestību pret kopīgu interešu projektiem (jo īpaši tādu rakstisku iebildumu skaitu, kas saņemti sabiedriskās apspriešanas procesā, tiesvedību skaitu);

       paraugprakses un novatoriskās prakses pārskatu attiecībā uz ieinteresēto personu iesaisti un ietekmes uz vidi mazināšanu atļaujas piešķiršanas procesā un projekta īstenošanas laikā;

       shēmu efektivitāti, kas paredzēta 9. panta 2. punktā attiecībā uz saskaņā ar 11. pantu noteikto termiņu ievērošanu;

e)  attiecībā uz regulatīvo režīmu:

–       kopīgu interešu projektu skaitu, par ko pieņemts pārrobežu izmaksu sadalījuma lēmums saskaņā ar 13. pantu;

–       to kopīgu interešu projektu skaitu un veidu, kam piešķirti konkrēti stimuli saskaņā ar 14. pantu,

ea)        šīs regulas efektivitāti saistībā ar ieguldījumu tirgus integrācijā līdz 2014. un 2015. gadam, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam un ilgākā termiņā virzībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam.

17. pantsInformācija un publiskošana

Komisija sešu mēnešu laikā pēc pirmā Savienības saraksta pieņemšanas dienas izveido sabiedrībai viegli pieejamu infrastruktūras pārredzamības platformu, tostarp internetā. Platforma ietver šādu informāciju:

a)  vispārīgu, ▌atjauninātu informāciju, tostarp ģeogrāfisko informāciju, par katru kopīgu interešu projektu;

b)          katra kopīgu interešu projekta īstenošanas plānu, kā noteikts 5. panta 1. punktā;

c)          galvenos rezultātus no izmaksu un ieguvumu analīzes, kuras pamatā ir saskaņā ar 12. pantu izstrādātā metodoloģija, attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, izņemot komerciāli sensitīvu informāciju;

ca)        Savienības sarakstu;

cb)        informāciju par katram kopīgo interešu projektam piešķirto un izmaksāto Savienības finansējumu.

18. pantsPārejas noteikumi

Šī regula neskar tāda finansiālā atbalsta piešķiršanu, turpināšanu vai grozīšanu, ko piešķīrusi Komisija, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri izsludināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā(27), projektiem, kas uzskaitīti Lēmuma Nr. 1364/2006/EK I un III pielikumā, vai ņemot vērā mērķus, kuru pamatā ir attiecīgās TEN-E paredzētās izdevumu kategorijas, kā noteikts Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu(28).

Kopīgu interešu projektiem, par kuriem atļauju piešķiršanas procesā projekta virzītājs ir iesniedzis pieteikuma dokumentāciju pirms ...(29)*, III nodaļas noteikumus nepiemēro.

18.a pantsGrozījumi Regulā (EK) Nr. 713/2009

Regulas (EK) Nr. 713/2009 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1.        Aģentūra iekasē maksu par atbrīvojuma lēmuma pieprasījumu atbilstīgi 9. panta 1. punktam un par Aģentūras lēmumiem par pārrobežu izmaksu sadalījumu saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes (…gada…) Regulā (ES) Nr. ../.. ...(30)+, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes*

_____________________

*       OV L .. .++ .”.

18.b pantsGrozījumi Regulā (EK) Nr. 714/2009

Regulu (EK) Nr. 714/2009 groza šādi:

1)          regulas 8. pantu groza šādi:

a)     panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a)   kopējus tīkla darbības instrumentus, lai nodrošinātu tīkla darbības koordināciju normālos un ārkārtas apstākļos, tostarp parastu negadījumu klasifikācijas skalu, un pētniecības plānus. Šie instrumenti inter alia precizē:

i)      informāciju, tostarp atbilstošu nākamās dienas, tās pašas dienas un reāllaika informāciju, kas palīdz uzlabot darbības koordināciju, kā arī šādas informācijas vākšanas un izplatīšanas optimālo biežumu;

ii)  tehnoloģisko platformu informācijas apmaiņai reāllaikā un attiecīgā gadījumā tehnoloģiskās platformas, lai vāktu, apstrādātu un nodotu citu informāciju, kas minēta i) punktā, kā arī tādu procedūru īstenošanai, ar kurām var uzlabot ekspluatācijas koordināciju starp pārvades sistēmas operatoriem, lai šāda koordināciju aptvertu visu Savienību;

iii)    kā pārvades sistēmu operatori dara pieejamu darbības informāciju citiem pārvades sistēmu operatoriem vai jebkurai struktūrai, kas pienācīgi pilnvarota tos atbalstīt, lai nodrošinātu ekspluatācijas koordināciju, un Aģentūrai; un

iv)    to, ka pārvades sistēmu operatori izvēlas kontaktpunktu, kas atbild uz informācijas pieprasījumiem no citiem pārvades sistēmu operatoriem vai no jebkādām pienācīgi pilnvarotām struktūrām, kas minētas iii) punktā, vai no Aģentūras.

Elektroenerģijas PSOET līdz ..(31)*.iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecībā uz i) līdz iv) punktu pieņemtās specifikācijas.

Aģentūra 12 mēnešu laikā no specifikāciju pieņemšanas izdod atzinumu, kurā ir aplūkots, vai tie sniedz pietiekamu veicina pārrobežu tirdzniecību un nodrošina Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību, koordinētu darbību, efektīvu izmantošanu un pareizu tehnisko attīstību.”;

b)     panta 10. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a)   ņem vērā valstu ieguldījumu plānus, ievērojot 12. panta 1. punktā minētos reģionālos ieguldījumu plānus un attiecīgā gadījumā tīkla plānošanas Savienības aspektus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes (…gada…) Regulā (ES) Nr. ../..(32)+ , ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes*; tam veic izdevumu un ieguvumu analīzi, izmantojot metodoloģiju, kas noteikta minētās regulas 12. pantā;

_________________

*       OV L .. ++ .”;

2)  regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

„11. pantsIzmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar šīs regulas 4. līdz 12. pantā un Regulas (ES) Nr. ../..(33)* 12. pantā minētajām elektroenerģijas PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un atbilstīgas.”;

3)          regulas 18. pantā iekļauj šādu punktu:

„4.a  Komisija var pieņemt pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru ekspluatācijas koordināciju Savienības līmenī. Pamatnostādnes ir saskaņā ar šīs regulas 6. pantā minētajiem tīkla kodeksiem un pamatojas uz tiem, kā arī uz šīs regulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām pieņemtajām specifikācijām un Aģentūras atzinuma. Pamatnostādņu pieņemšanā Komisija ņem vērā dažādās reģionālās un valstu ekspluatācijas prasības.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

4)          regulas 23. pantam pievieno šādu punktu:

„3.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.

__________________

*       OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.”

18.c pantsGrozījumi Regulā (EK) Nr. 715/2009

Regulu (EK) Nr. 715/2009 groza šādi:

1)  regulas 8. panta 10. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a)   ņem vērā valstu ieguldījumu plānus, ievērojot 12. panta 1. punktā minētos reģionālos ieguldījumu plānus un attiecīgā gadījumā tīkla plānošanas Savienības aspektus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes (…gada…) Regulā (ES) Nr. ../..(34)+ , ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes *; tam veic izdevumu un ieguvumu analīzi, izmantojot metodoloģiju, kas noteikta minētās regulas 12. pantā.

__________________

*       OV L ... ++ ”;

2)          regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

„11. pantsIzmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar šīs regulas 4. līdz 12. pantā un Regulas (ES) Nr. ../..(35)* 12. pantā minētajām gāzes PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un atbilstīgas.”

19. pantsAtcelšana

Lēmumu 1364/2006/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra. No šīs regulas neizriet nekādas tiesības attiecībā uz projektiem, kas uzskaitīti Lēmuma Nr. 1364/2006/EK I un III pielikumā.

20. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ..(36)*, izņemot 15. un 15.a pantu, ko piemēro no attiecīgās regulas par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu piemērošanas dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...

Eiropas Parlamenta vārdā —                                  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                        priekšsēdētājs

________________________

I PIELIKUMS

ENERGOINFRASTRUKTŪRAS PRIORITĀRIE KORIDORI UN JOMAS

Šo regulu piemēro turpmāk minētajiem Eiropas energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām.

1.          PRIORITĀRIE ELEKTROENERĢIJAS KORIDORI

1)          Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās („NSOG”): integrēta jūras elektrotīkla attīstība un saistītie starpsavienojumi Ziemeļu jūrā, Īrijas jūrā, Lamanša jūras šaurumā, Baltijas jūrā un blakus esošajos ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem jūras energoresursiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm un kāpinātu elektroenerģijas pārrobežu apmaiņu.

Attiecīgās dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija, Zviedrija.

2)  Ziemeļu-dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā („NSI West Electricity”): starpsavienojumi starp reģiona dalībvalstīm un trešām valstīm Vidusjūras reģionā, tostarp Ibērijas pussalā, jo īpaši, lai integrētu no atjaunojamiem energoavotiem iegūtu elektroenerģiju un stiprinātu iekšējā tīkla infrastruktūras ar mērķi veicināt reģiona tirgus integrāciju.

Attiecīgās dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Malta Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija.

3)          Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Electricity”): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoresursiem saražoto enerģiju.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Horvātija(37), Itālija, Kipra, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Vācija.

4)  Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā („BEMIP Electricity”): starpsavienojumi starp dalībvalstīm Baltijas reģionā un attiecīgi iekšējā tīkla infrastruktūras nostiprināšana, lai novērstu Baltijas valstu izolētību, veicinātu tirgus integrāciju, inter alia strādājot pie atjaunojamās enerģijas integrācijas reģionā.

Attiecīgās dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija.

2.          PRIORITĀRIE GĀZES KORIDORI

5)          Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā („NSI West Gas”): gāzes infrastruktūra ziemeļu-dienvidu gāzes plūsmām Rietumeiropā, lai vēl vairāk diversificētu piegādes maršrutus un palielinātu gāzes piegādājamību īstermiņā.

Attiecīgās dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija.

6)  Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Gas”): gāzes infrastruktūra reģionāliem gāzes savienojumiem Baltijas jūras reģionā un starp to un Adrijas un Egejas jūru, Vidusjūras baseina austrumu daļu un Melno jūru un ▌ piegādes avotu diversifikācijas un piegāžu drošības veicināšanai.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Horvātija(38), Itālija, Kipra, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Vācija.

7)          Dienvidu gāzes koridors („SGC”): infrastruktūra gāzes pārvadīšanai no Kaspijas baseina, Vidusāzijas, Tuvajiem austrumiem un Vidusjūras baseina austrumiem uz Savienību, lai uzlabotu gāzes piegāžu diversifikāciju.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Horvātija(39), Itālija, Kipra, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Vācija.

8)  Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā („BEMIP Gas”): gāzes infrastruktūra, lai novērstu trīs Baltijas valstu un Somijas izolētību un atkarību no viena piegādātāja, attiecīgi stiprinātu iekšējā tīkla infrastruktūras un palielinātu piegāžu diversifikāciju un drošību Baltijas jūras reģionā.

Attiecīgās dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija.

3.        PRIORITĀRAIS NAFTAS KORIDORS

9)          Naftas piegāžu savienojumi Austrumeiropas vidienē („OSC”): naftas cauruļvadu tīkla sadarbspēja Austrumeiropas vidienē, lai palielinātu piegāžu drošību un samazinātu vides riskus.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Čehijas Republika, Horvātija(40), Polija, Slovākija, Ungārija, Vācija.

4.  PRIORITĀRĀS TEMATISKĀS JOMAS

10)        Viedo tīklu ieviešana: viedo tīklu tehnoloģiju ieviešana visā Savienībā, lai efektīvi integrētu visu elektrotīklam pieslēgto lietotāju paradumus un rīcību, jo īpaši elektroenerģijas ražošana lielos apjomos no atjaunojamiem vai decentralizētiem energoavotiem un patērētāju reakcija pieprasījuma veidā.

Attiecīgās dalībvalstis: visas.

11)        Elektromaģistrāles: līdz 2020. gadam izveido pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot tādu elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā, kura spētu:

a)     pielāgoties tam, ka aizvien pieaugs no vēja saražotās enerģijas pārpalikums Ziemeļu jūrā un Baltijas jūrā un ap šīm jūrām, kā arī palielināsies atjaunojamās enerģijas ražošana Austrumeiropā, Dienvideiropā un arī Ziemeļāfrikā;

b)     savienot šos jaunos enerģijas ražošanas centrus ar lielākajiem uzglabāšanas centriem Ziemeļvalstīs, Alpu reģionā un citos reģionos, kuros ir lielākie patēriņa centri, un

c)  tikt galā ar arvien mainīgāku un decentralizētāku elektroenerģijas apgādi un elastīgu pieprasījumu.

Attiecīgās dalībvalstis: visas.

12)        Pārrobežu oglekļa dioksīda tīkls: izveidot infrastruktūru, kas domāta oglekļa dioksīda transportēšanai starp dalībvalstīm un kaimiņu trešām valstīm, ņemot vērā gaidāmo oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ieviešanu.

Attiecīgās dalībvalstis: visas.

________________________

II PIELIKUMSENERGOINFRASTRUKTŪRAS KATEGORIJAS

Energoinfrastruktūras kategorijas, kas jāattīsta, lai īstenotu I pielikumā uzskaitītās energoinfrastruktūras prioritātes:

1)          Elektroenerģija:

a)      augstsprieguma gaisvadu elektropārvades līnijas, ja tās projektētas 220 kV vai lielākam spriegumam, un apakšzemes un zemūdens elektropārvades kabeļlīnijas, ja tās projektētas 150 kV vai lielākam spriegumam;

b)     jo īpaši attiecībā uz elektromaģistrālēm: jebkādas materiālas iekārtas, kas projektētas elektroenerģijas pārvadīšanai augstsprieguma vai superaugstā sprieguma sistēmā, lai vietas, kur enerģija tiek ražota vai uzglabāta lielos apjomos vienā vai vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs, savienotu ar vietām, kur ir liels elektroenerģijas patēriņš vienā vai vairākās dalībvalstīs;

c)  elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas, kas paredzētas elektroenerģijas pastāvīgai vai pagaidu uzglabāšanai virszemes vai apakšzemes infrastruktūrā vai ģeoloģiskos objektos, ar nosacījumu, ka tie ir tieši pieslēgti augstsprieguma elektropārvades līnijām, kas projektētas 110 kV vai lielākam spriegumam;

d)     jebkāds aprīkojums vai instalācija, kas ir būtiska, lai a) līdz c) apakšpunktā minētās sistēmas būtu ekspluatācijā drošas, neapdraudētas un efektīvas, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām;

e)      jebkāds aprīkojums vai instalācija gan pārvades, gan vidēja sprieguma sadales līniju līmenī, kura funkcija ir divpusēja digitāla komunikācija reāllaikā vai tuvu tam, interaktīvs un intelektisks elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitorings un vadība elektrotīklā, lai izveidotu tīklu, kurā efektīvi integrētas visu tam pieslēgto lietotāju — ražotāju, patērētāju un lietotāju, kas vienlaikus ir ražotāji un patērētāji — darbības un ieradumi nolūkā nodrošināt ekonomiski izdevīgu un ilgtspējīgu elektroenerģijas sistēmu, ko raksturo mazi zudumi, augsta kvalitāte, apgādes drošība un lietošanas drošums.

2)  Gāze:

a)      dabasgāzes un biogāzes pārvades cauruļvadi, kas ir daļa no tīkla, kurš lielākoties sastāv no augstspiediena cauruļvadiem, izņemot augstspiediena cauruļvadus, ko izmanto dabasgāzes sadalei izpētes un ieguves vietās vai vietējā līmenī;

b)     apakšzemes uzglabāšanas iekārtas, kas pievienotas iepriekš minētajiem gāzes augstspiediena cauruļvadiem;

c)      sašķidrinātas dabasgāzes vai saspiestas dabasgāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas iekārtas;

d)     jebkāds aprīkojums vai instalācija, kas ir būtiska, lai sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu plūsmas jaudu, tostarp kompresoru stacijas.

3)  Nafta:

a)      jēlnaftas transportēšanas cauruļvadi;

b)     sūknēšanas stacijas un uzglabāšanas iekārtas, kas nepieciešamas jēlnaftas cauruļvada ekspluatācijai;

c)      jebkāds aprīkojums vai instalācija, kas ir būtiska, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi, droši un efektīvi, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas un reversās plūsmas ierīces.

4)          Oglekļa dioksīds:

a)      specializēti cauruļvadi (izņemot sākumposma cauruļvadu tīklu), ko izmanto, lai no vairāk nekā viena avota, t. i., rūpnieciskām instalācijām (tostarp spēkstacijām), kas rada oglekļa dioksīdu sadedzināšanas procesā vai citās ķīmiskās reakcijās, kurās iesaistīti fosili vai nefosili oglekli saturoši savienojumi, transportētu antropogēnas izcelsmes oglekļa dioksīdu tā pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK;

b)  iekārtas oglekļa dioksīda sašķidrināšanai un pagaidu uzglabāšanai, gatavojoties tā tālākai transportēšanai. Tas neietver infrastruktūru ģeoloģiskās formācijās, ko izmanto oglekļa dioksīda pastāvīgai uzglabāšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, un saistītās virszemes un iesūknēšanas iekārtas;

c)      jebkāds aprīkojums vai instalācija, kas ir būtiska, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi un būtu ekspluatācijā neapdraudēta un efektīva, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas.

________________________

III PIELIKUMS

REĢIONĀLIE KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTI

1.          NOTEIKUMI GRUPĀM

1)          Attiecībā uz elektroenerģijas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punktā minētajās kategorijās, katrā grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, valstu regulatīvajām iestādēm, PSO, ▌kā arī Komisijas, Aģentūras un elektroenerģijas PSOET.

Attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, katrā grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, valstu regulatīvajām iestādēm, PSO, ▌kā arī Komisijas, Aģentūras un gāzes PSOET.

Attiecībā uz naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās, katrā grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, projekta virzītājiem, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī no Komisijas.

1a)  Grupu lēmējstruktūras var apvienoties. Visas grupas vai lēmējstruktūras var vajadzības gadījumā tikties, lai apspriestu visām grupām kopīgus jautājumus; šādi jautājumi var būt saistībā ar pārreģionālo konsekvenci vai to ierosināto projektu skaitu, kas iekļauti reģionālo sarakstu projektos, kuri draud kļūt nepārvaldāmi.

2)          Katra grupa savu darbu organizē saskanīgi ar reģionālās sadarbības centieniem atbilstīgi Direktīvas 2009/72/EK 6. pantam, Direktīvas 2009/73/EK 7. pantam, Regulas (EK) Nr. 714/2009 12. pantam un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantam, un saskanīgi ar citām esošām reģionālās sadarbības struktūrām.

3)  Katra grupa pēc vajadzības, ņemot vērā attiecīgās I pielikumā minētās prioritātes īstenošanu, uzaicina projektu virzītājus, kuru projekti varētu tikt atlasīti kā kopīgu interešu projekti, kā arī valsts pārvaldes iestāžu un regulatīvo iestāžu ▌un PSO pārstāvjus no ES kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, Enerģētikas kopienas iestāžu un struktūru pārstāvjus, pārstāvjus no valstīm, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un valstīm, ar ko Savienība iedibinājusi īpašu sadarbību enerģētikas jomā. Lēmumu uzaicināt trešās valsts pārstāvjus pieņem pēc vienprātības principa.

4)          Katra grupa apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv ieinteresētās personas, un attiecīgā gadījumā — ar pašām ieinteresētajām personām, tostarp ražotājiem, sadales sistēmu operatoriem, piegādātājiem un patērētājiem, un ▌ar vides aizsardzības organizācijām. Grupa var rīkot uzklausīšanas vai apspriedes, ja tas ir lietderīgi tās uzdevumu izpildei.

4a)  Komisija 17. pantā minētajā pārredzamības platformā publicē katras grupas iekšējos noteikumus, regulāri atjauninātu informāciju par darba gaitu, sanāksmju darba kārtību, kā arī galīgos secinājumus un lēmumus.

4b)        Komisija, Aģentūra un grupas tiecas nodrošināt konsekvenci dažādu grupu starpā. Tādēļ Komisija un Aģentūra attiecīgā gadījumā nodrošina informācijas apmaiņu saistībā ar visu darbu, par ko attiecīgajās grupās ir pārreģionāla interese.

Valsts regulatīvo iestāžu un Aģentūras dalība grupās neapdraud to mērķu un pienākumu pildīšanu, kas tām noteikti šajā regulā vai Direktīvas 2009/72/EK 36. un 37. pantā un Direktīvas 2009/73/EK 40. un 41. pantā, vai Regulā (EK) Nr. 713/2009.

2.  REĢIONĀLO SARAKSTU IZVEIDES PROCESS

1)          ▌Projekta virzītāji, kuru projekti varētu tikt atlasīti kā kopīgu interešu projekti, un kuri vēlas šāda statusa iegūšanu, grupai iesniedz pieteikumu, lai projekts tiktu izraudzīts par kopīgu interešu projektu ▌, un pieteikumā iekļauj:

       novērtējumu par to, kā viņa projekti sekmēs I pielikumā minēto prioritāšu īstenošanu;

–       analīzi par to, kā ir izpildīti 4. pantā noteiktie kritēriji;

       projektiem, kas sasnieguši pietiekamu gatavību, — projektam pielāgotu izmaksu un ieguvumu analīzi saskaņā ar 18.a panta noteikumiem un pamatojoties uz metodoloģiju, ko, ievērojot 12. pantu, ir izstrādājis PSOET; un

       visu citu informāciju, kas būtiska projekta novērtēšanai.

2)          Visi saņēmēji nodrošina komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

3)  Pēc pirmā Savienības saraksta pieņemšanas visiem turpmāk pieņemtajiem Savienības sarakstiem ierosinātie elektroenerģijas pārvades un uzglabāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā elektroenerģijas tīkla desmit gadu attīstības plāna, ko izstrādājis elektroenerģijas PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. pantu.

4)          Pēc pirmā Savienības saraksta pieņemšanas attiecībā uz visiem turpmāk pieņemtajiem Savienības ▌ sarakstiem▌, ierosinātie gāzes infrastruktūras projekti, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā gāzes tīkla desmit gadu attīstības plāna, ko izstrādājis gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

4a)  Projektu priekšlikumus, kas iesniegti iekļaušanai pirmajā Savienības sarakstā un kas pirms tam nav vērtēti atbilstīgi 8. pantam Regulā (EK) Nr. 714/2009, vērtē Savienības līmeņa sistēmā, un to veic:

       elektroenerģijas PSOET saskaņā ar metodoloģiju, ko piemēro jaunākajā pieejamajā tīkla desmit gadu attīstības plānā projektiem, kuri ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētajās kategorijās;

       gāzes PSOET vai trešā persona saskaņotā veidā, balstoties uz objektīvu metodoloģiju attiecībā uz projektiem, uz kuriem attiecas II pielikuma 2. punkts;

       līdz ..(41)* Komisija izdod pamatnostādnes par kritērijiem, kas jāpiemēro elektroenerģijas un gāzes PSOET, izstrādājot to attiecīgos tīkla desmit gadu attīstības plānus, kuri minēti šā punkta 3. un 4. apakšpunktā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un procesa pārredzamību.

5)  Ierosinātie oglekļa dioksīda transportēšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 4. punktā minētajā kategorijā, ir daļa no oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas pārrobežu infrastruktūrai veltīta plāna, ko izstrādājušas vismaz divas dalībvalstis un ko Komisijai iesniedz vai nu attiecīgās dalībvalstis, vai šo dalībvalstu ieceltas struktūras.

5a)        Attiecībā uz ierosinātajiem projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, valsts regulatīvās iestādes un vajadzības gadījumā Aģentūra iespēju robežās un kontekstā ar reģionālo sadarbību (Direktīvas 2009/72/EK 6. pants, Direktīvas 2009/73/EK 7. pants) pārbauda, cik konsekventi tiek piemērota kritēriju/ izmaksu un ieguvumu analīzes metodoloģija, un novērtē to pārrobežu nozīmi. Tie novērtējumu iesniedz grupai.

5b)  Attiecībā uz ierosinātajiem naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. un 4. punktā minētajām kategorijām, Komisija izvērtē, kā piemēroti 4. pantā minētie kritēriji. Attiecībā uz ierosinātajiem oglekļa dioksīda projektiem, kas ietilpst II pielikuma 4. punktā minētajā kategorijā, Komisija arī ņem vērā paplašināšanas iespējas nākotnē, lai iesaistītu vēl citas dalībvalstis. Komisija novērtējumu iesniedz grupai.

5c)        Dalībvalstis, kuru uz teritoriju ierosinātais projekts neattiecas, bet var potenciāli sniegt pozitīvu neto ietekmi vai būtiski ietekmēt, piemēram, vidi vai energoinfrastruktūras darbību tās teritorijā, var iesniegt grupai atzinumu, izklāstot savus apsvērumus.

5d)        Grupas lēmējstruktūra pēc grupas dalībvalsts pieprasījuma izskata pamatotos apsvērumus, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 3. panta 3. punktu, kāpēc tā neapstiprina kopīgu interešu projektu, kurš attiecas uz tās teritoriju.

5e)  Grupas locekļi rīko tikšanos, lai izskatītu un sakārtotu ierosinātos projektus prioritārā secībā, ņemot vērā regulatoru novērtējumu vai Komisijas novērtējumu attiecībā uz naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem.

5f)         Grupu sagatavotos reģionālo sarakstu projektus ar ierosinātajiem projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, un jebkādus atzinumus, kuri minēti 5.c punktā, iesniedz Aģentūrai sešus mēnešus pirms Savienības saraksta pieņemšanas dienas. Aģentūra novērtē reģionālo sarakstu projektus kopā ar atzinumiem trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas. Aģentūra sniedz atzinumu par reģionālo sarakstu projektiem, jo īpaši par kritēriju un izmaksu un ieguvumu analīzes saskanīgu piemērošanu reģionos. Aģentūras atzinumu pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 15. panta 1. punktā minēto procedūru.

5g)  Viena mēneša laikā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas katras grupas lēmējstruktūra pieņem galīgo reģionālo sarakstu, ievērojot 3. panta 3. punkta noteikumus, pamatojoties uz grupas priekšlikumu un ņemot vērā Aģentūras atzinumu un valsts regulatīvo iestāžu novērtējumu, kuri iesniegti saskaņā ar šā punkta 5a) apakšpunktu, vai Komisijas novērtējumu par naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kurš ierosināts saskaņā ar 5b) apakšpunktu. Grupas galīgos reģionālos sarakstus iesniedz Komisijai, pievienojot jebkādus atzinumus, kas minēti 5c) apakšpunktā.

5h)        Ja, pamatojoties uz saņemtajiem reģionālajiem sarakstiem un ņemot vērā Aģentūras atzinumu, kopīgu interešu projektu kopējais skaits Savienības sarakstā pārsniedz pārvaldāmu daudzumu, Komisija pēc apspriešanās ar katru attiecīgo grupu apsver iespēju Savienības sarakstā neiekļaut projektus, kas attiecīgās grupas sarakstā saskaņā ar 4. panta 4. punktā noteikto prioritāro secību atrodas beigās.

IV PIELIKUMS

KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU KRITĒRIJI — NOTEIKUMI UN RĀDĪTĀJI

1)          Projekts ar ievērojamu pārrobežu ietekmi ir projekts kādas dalībvalsts teritorijā, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)      elektroenerģijas pārvade — projekts pie minētās dalībvalsts robežas ar citu vai citām dalībvalstīm vai jebkurā citā būtiskā posmā tajā pašā pārvades koridorā palielina šā pārrobežu tīkla pārvades jaudu vai jaudu, kas pieejama komerciālajām plūsmām, par vismaz 500 MW, salīdzinot ar situāciju, ja projekts netiktu nodots ekspluatācijā;

b)     elektroenerģijas uzglabāšana — projekts nodrošina vismaz 225 MW uzstādīto kapacitāti un tādu uzglabāšanas kapacitāti, kas dod iespēju saražot neto elektroenerģiju vismaz 250 GWh gadā;

c)  gāzes pārvade — projekts saistīts ar ieguldījumiem reversās plūsmas jaudās vai uzlabo gāzes pārvades kapacitāti pāri attiecīgo dalībvalstu robežām par vismaz 10 %, salīdzinot ar situāciju, ja projekts netiktu nodots ekspluatācijā;

d)     gāzes uzglabāšana vai sašķidrināta/saspiesta dabasgāze — projekta mērķis ir vismaz divu dalībvalstu tieša vai netieša apgāde vai infrastruktūras standarta (N-1 noteikums) izpilde reģionālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 994/2010 6. panta 3. punktu;

e)      viedie tīkli — projekts ir paredzēts aprīkojumam un instalācijām augstsprieguma un vidēja sprieguma līnijās vismaz 10 kV vai lielākam spriegumam. Tajā ir iesaistīti pārvades un sadales sistēmu operatori no vismaz divām dalībvalstīm, kuri aptver vismaz 50 000 lietotāju (elektroenerģijas ražotāji vai patērētāji, vai lietotāji, kas elektroenerģiju gan ražo, gan patērē) patēriņa zonā, kur patēriņš ir vismaz 300 GWh/gadā, no kā vismaz 20 % ražo no nepastāvīgiem avotiem.

2)  Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajās kategorijās, 4. pantā uzskaitītos kritērijus mēra šādi.

a)      Tirgus integrāciju, konkurenci un sistēmas elastību mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas Savienības tīkla desmit gadu attīstības plānā, proti:

–      attiecībā uz pārrobežu projektiem aprēķina ietekmi uz tīkla pārvades jaudu abos elektroenerģijas plūsmas virzienos, ko mēra pēc elektroenerģijas daudzuma (MW) un to ieguldījuma, lai sasniegtu minimālo starpsavienojumu jaudu, kas atbilst vismaz 10 % no uzstādītās ražošanas jaudas, vai — attiecībā uz projektiem ar būtisku pārrobežu ietekmi — aprēķina ietekmi uz tīkla pārvades jaudu uz robežām starp attiecīgajām dalībvalstīm, attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm vai attiecīgajās dalībvalstīs, un ietekmi uz pieprasījuma un piedāvājuma balansēšanu un tīkla darbību attiecīgajās dalībvalstīs;

–      attiecībā uz V pielikuma 10. punktā minēto analīzes apgabalu izvērtē projekta ietekmi uz ražošanas un pārvades izmaksām energosistēmas mērogā un ietekmi uz tirgus cenu dinamiku un konverģenci atbilstīgi dažādiem plānošanas scenārijiem, turklāt ņemot vērā, kā tas maina sarindojumu pēc saimnieciskā izdevīguma.

b)  Atjaunojamās enerģijas pārvadi no ražošanas vietām uz lieliem patēriņa centriem un uzglabāšanas krātuvēm mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla desmit gadu attīstības plānā, proti:

–      attiecībā uz elektroenerģijas pārvadi — aplēš no atjaunojamiem energoavotiem iegūtas enerģijas ražošanas jaudu (pēc tehnoloģijas, izsakot MW), kas pievienota un pārvadīta, pateicoties projektam, un to salīdzina ar plānoto kopējo ražošanas jaudu no šādiem atjaunojamiem energoavotiem attiecīgajā dalībvalstī 2020. gadā saskaņā ar valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā , kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 4. pantā;

–      attiecībā uz elektroenerģijas uzglabāšanu salīdzina jauno jaudu, ko nodrošina projekts, ar kopējo esošo jaudu tai pašai uzglabāšanas tehnoloģijai analīzes apgabalā, kā noteikts V pielikuma 10. punktā.

c)  Apgādes drošība, sadarbspēja un droša sistēmas darbība — to mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla desmit gadu attīstības plānā, proti, novērtē projekta ietekmi uz prognozētajiem slodzes zudumiem analīzes apgabalā, kā definēts V pielikuma 10. punktā, un izsaka kā ražošanas un pārvades adekvātumu raksturīgu slodzes periodu kopumā, ņemot vērā paredzamās izmaiņas ekstremālos klimatiskos apstākļos un to ietekmi uz infrastruktūras noturību. Attiecīgā gadījumā mēra projekta ietekmi uz neatkarīgu un uzticamu sistēmas darbības un pakalpojumu kontroli.

3)          Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, 4. pantā uzskaitītos kritērijus mēra šādi.

a)      Tirgus integrāciju un sadarbspēju mēra, aprēķinot, kāda ir projekta pievienotā vērtība no tirgus sektoru integrācijas un cenu konverģences viedokļa un no sistēmas kopējās elastības viedokļa, tostarp jaudas līmeni, kas tiek nodrošināts reversajām plūsmām saskaņā ar dažādiem scenārijiem.

b)  Konkurenci mēra pēc diversifikācijas, tostarp pēc tā, kā ir atvieglināta piekļuve vietējiem piegādes avotiem, secīgi ņemot vērā: avotu diversifikāciju, partneru diversifikāciju, maršrutu diversifikāciju un jaunās jaudas ietekmi uz Herfindahl-Hirschmann indeksu (HHI), ko aprēķina jaudas līmenī analīzes apgabalam, kā definēts V pielikuma 10. punktā.

c)      Gāzapgādes drošību mēra, aprēķinot projekta pievienoto vērtību no Savienības gāzes sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa noturības viedokļa un sistēmas atlikušās elastības uzlabošanas viedokļa, lai tā varētu darboties piegāžu dalībvalstīm pārrāvumu gadījumā saskaņā ar dažādiem scenārijiem, kā arī aprēķinot projekta nodrošināto papildu jaudu, ko mēra salīdzinājumā ar infrastruktūras standartu (N-1 noteikums) reģionālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 994/2010 6. panta 3. punktu.

d)     Ilgtspējību mēra pēc tā, kāds ir projekta devums, lai samazinātu emisijas, lai nodrošinātu rezerves gadījumiem, kad tiek ražota atjaunojamā elektroenerģija, vai gāzē pārvērstas elektroenerģijas vai biogāzes transportēšanu, ņemot vērā gaidāmās klimatisko apstākļu pārmaiņas.

4)  Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajām kategorijām, katru 4. pantā minēto funkciju vērtē pēc šādiem kritērijiem.

a)      Ilgtspējas līmenis: šo kritēriju mēra, izvērtējot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un elektrotīkla infrastruktūras ietekmi uz vidi.

b)     pārvades un sadales tīklu jaudas nodrošināt pieslēgumus un pārvadīt elektroenerģiju pie lietotājiem un no lietotājiem: šo kritēriju mēra, aplēšot sadales tīklos sadalīto energoresursu uzstādīto jaudu, maksimālo pieļaujamo elektroenerģijas ievadīšanu tīklā, kas nerada sastrēguma risku pārvades tīklos, un enerģijas daudzumu, kas nav iegūts no atjaunojamiem avotiem sastrēgumu vai drošības apdraudējumu dēļ.

c)      Iespējas visām lietotāju kategorijām pieslēgties un piekļūt tīklam: šo kritēriju mēra, izvērtējot maksu un tarifu aprēķināšanai pieņemtās metodes un struktūru, ko piemēro ražotājiem, patērētājiem un lietotājiem, kas gan ražo, gan patērē, un darbības elastību, kas paredzēta elektroenerģijas balansēšanai tīklā.

d)  Apgādes drošība un kvalitāte: šo kritēriju mēra, izvērtējot šādus aspektus — attiecība starp garantēti pieejamo ražošanas jaudu un maksimālo pieprasījumu, no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvars, elektrosistēmas stabilitāte, pārtraukumu ilgums un biežums uz klientu, tostarp ar klimatiskajiem apstākļiem saistītus pārrāvumus, un sprieguma kvalitāte.

e)      Elektroapgādes un tīkla darbības efektivitāte un pakalpojumu kvalitāte: šo kritēriju mēra, izvērtējot šādus aspektus — zudumu līmenis pārvades un sadales tīklos, attiecība starp minimālo un maksimālo elektroenerģijas pieprasījumu noteiktā laika periodā; patēriņa puses iesaistīšanās elektroenerģijas tirgos un energoefektivitātes pasākumos, elektrotīkla komponentu procentuālais izmantojums (t. i., vidējā slodze), tīkla komponentu pieejamība (saistībā ar plānotu un neplānotu apkopi) un tās ietekme uz tīkla darbību, tīkla jaudas faktiskā pieejamība attiecībā pret tās standarta vērtību.

f)      Pārrobežu elektroenerģijas tirgu darbības uzlabošana, izmantojot jaudas plūsmu kontroli, lai mazinātu cilpas plūsmas un palielinātu starpsavienojumu jaudu: šo kritēriju mēra, novērtējot šādus aspektus — attiecība starp starpsavienojumu jaudu dalībvalstī un tās elektroenerģijas pieprasījumu, starpsavienojumu jaudas izmantojums, pārslodzes maksas starpsavienojumos.

5)  Attiecībā uz naftas transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. punktā minētajām kategorijām, 4. pantā minētos kritērijus mēra šādi.

a)      Naftas apgādes drošību mēra, novērtējot, kāda ir projekta nodrošinātās jaunās jaudas pievienotā vērtība no sistēmas kopējās īstermiņa un ilgtermiņa noturības viedokļa un no sistēmas atlikušās elastības viedokļa, lai tā varētu darboties piegāžu pārrāvumu laikā saskaņā ar dažādiem scenārijiem.

b)     Sadarbspēju mēra, novērtējot, kādā mērā projekts uzlabo naftas tīkla darbību, konkrētāk, nodrošina reverso plūsmu iespēju.

c)      Resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspēju mēra, novērtējot, kādā mērā projekts izmanto esošo infrastruktūru un palīdz mazināt ar vidi un klimata pārmaiņām saistīto slodzi un riskus.

V PIELIKUMSIZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE ENERGOSISTĒMAS MĒROGĀ

Metodoloģija, kas domāta kopīgu interešu projektu saskaņotai izmaksu un ieguvumu analīzei energosistēmas mērogā, atbilst šajā pielikumā noteiktajiem principiem.

1)          Metodoloģijas pamatā ir kopējs ievaddatu kopums, kas ir reprezentatīvs Savienības elektroenerģijas un gāzes sistēmai n+5 gadā, n+10 gadā, n+15 gadā un n+20 gadā, kur „n” ir gads, kurā veic analīzi. Šajā datu kopumā ir vismaz turpmāk minētie dati:

a)      Elektroenerģija: pieprasījuma scenāriji, ražošanas jauda pēc kurināmā veida (biomasa, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija, gāze, kodolenerģija, nafta, cietais kurināmais, vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, saules enerģijas koncentrēšana, citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas) un pēc atrašanās vietas, kurināmā cenas (tostarp biomasa, ogles, gāze un nafta), oglekļa dioksīda cenas, pārvades un — attiecīgā gadījumā — sadales tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visas nozīmīgās jaunās ražošanas jaudas (tostarp ražošanas jaudas, kas aprīkotas ar oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtām), uzglabāšanas un pārvades projekti, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un kurus plānots nodot ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

b)  Gāze: pieprasījuma scenāriji, imports, kurināmā cenas (tostarp ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visus jaunos projektus, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un kurus plānots nodot ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

2)          Datu kopums atspoguļo spēkā esošos Savienības un valstu tiesību aktus analīzes brīdī. Datu kopumi, ko izmanto attiecīgi elektroenerģijai un gāzei, ir saderīgi, jo īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par cenām un apjomiem katrā tirgū. Datu kopumu izstrādā pēc oficiālas apspriešanās ar dalībvalstīm un organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Komisija un Aģentūra vajadzības gadījumā nodrošina piekļuvi vajadzīgajiem trešo personu komerciālajiem datiem.

3)          Metodoloģija sniedz norādes par tīkla un tirgus modelēšanas izstrādāšanu un izmantošanu, kas nepieciešama izmaksu un ieguvumu analīzei.

4)          Izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā ir saskanīgs novērtējums par dažādu analizēto projektu kategoriju izmaksām un ieguvumiem, un tā aptver vismaz 1. punktā minēto laika periodu.

5)  Izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz šādas izmaksas: kapitālizmaksas, darbības un uzturēšanas izmaksas projekta tehniskā dzīves cikla laikā un attiecīgā gadījumā ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Metodoloģija sniedz norādes par aprēķinos izmantojamām diskonta likmēm.

6)          Attiecībā uz elektroenerģijas pārvadi un uzglabāšanu izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz ietekmi un kompensācijas, ko rada Regulas (EK) Nr. 714/2009 13. panta piemērošana, ietekmi uz IV pielikumā definētajiem rādītājiem un šādu ietekmi:

b)     siltumnīcefekta gāzu emisijas un pārvades zudumi projekta tehniskajā dzīves ciklā;

c)      nākotnes izmaksas par ieguldījumiem jaunās ražošanas un pārvades jaudās visā projekta tehniskajā dzīves ciklā;

d)  darbības elastība, tostarp regulējošās jaudas un palīgpakalpojumu optimizēšana;

e)      sistēmas noturība, tostarp pret katastrofām un klimatiskajiem apstākļiem, un sistēmas drošība, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā definēts Direktīvā 2008/114/EK.

7)          Attiecībā uz gāzi izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz tirgus testēšanas ▌rezultātus, ietekmi uz IV pielikumā definētajiem rādītājiem un šādus faktorus:

b)     ▌noturība ▌pret katastrofām un klimatiskajiem apstākļiem un sistēmas drošība, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā definēts Direktīvā 2008/114/EK;

e)      ▌pārslodze gāzes tīklā.

8)  Attiecībā uz viedajiem tīkliem izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā ietekmi uz IV pielikumā definētajiem rādītājiem.

9)          Detalizētu metodi, ko izmanto, lai ņemtu vērā 6. līdz 8. punktā minētos rādītājus, izstrādā pēc oficiālas apspriešanās ar dalībvalstīm un organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas.

10)        Metodoloģija nosaka, kāda analīze jāveic, balstoties uz attiecīgo ievaddatu kopumu, aprēķinot ietekmi gadījumam, kad projekts tiek realizēts, un gadījumam, kad projekts netiek realizēts. Atsevišķa projekta analizējamais apgabals aptver visas dalībvalstis un trešās valstis, kuru teritorijā būvēs projektu, visas tieši kaimiņos esošās dalībvalstis un visas citas dalībvalstis, uz kurām projektam būs būtiska ietekme.

11)        ▌Analīzē noskaidro dalībvalstis, uz kurām projektam ir neto pozitīva ietekme (ieguvēji), un dalībvalstis, uz kurām projektam ir neto negatīva ietekme (izmaksu sedzēji). Katrā izmaksu un ieguvumu analīzē ietver jutīguma analīzi attiecībā uz ievaddatu kopumu, dažādu projektu nodošanu ekspluatācijā tajā pašā analizējamā apgabalā un citus būtiskus parametrus.

12)  Pārvades, krātuvju, sašķidrinātas un saspiestas dabasgāzes termināļu un sadales sistēmu operatori apmainās ar informāciju, kas nepieciešama metodoloģijas izstrādei, tostarp ar attiecīgajiem tīkla un tirgus modeļiem. Ikviens pārvades vai sadales sistēmas operators, kas vāc informāciju citu PSO vai SSO labā, nodod atpakaļ datu vākšanas rezultātus iesaistītajiem PSO un SSO.

13)        Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes tirgus un tīkla kopējo modeli, kas izklāstīts 12. panta 8. punktā, 1. punktā minētais ievaddatu kopums aptver n+10 gadu, n+20 gadu un n+30 gadu, un modelis dod iespēju veikt pilnīgu ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējumu, kurā ietvertas arī ārējās izmaksas, piem., tās, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu un citu gaisa piesārņotāju emisijām vai apgādes drošību.

VI PIELIKUMSPAMATNOSTĀDNES PAR PĀRREDZAMĪBU UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU

1)          Procedūru rokasgrāmatā, kas minēta 10. panta 1. punktā, norāda vismaz šādu informāciju:

a)      attiecīgie tiesību akti, uz kuriem balstīti lēmumi un atzinumi attiecībā uz dažādiem kopīgu interešu projektu veidiem, tostarp vides tiesību akti;

b)     saņemamie lēmumi un atzinumi;

c)      kompetentās iestādes, citu iestāžu un svarīgāko ieinteresēto personu nosaukums un adrese;

d)     darbplūsma, kur izklāstīts katrs procesa posms, kā arī norādīts provizorisks grafiks un īss lēmumu pieņemšanas procedūras pārskats;

e)      informācija par to dokumentu plašumu, struktūru un detalizētību, kas jāiesniedz kopā ar pieteikumu par lēmuma pieņemšanu, tostarp kontrolsarakstu;

f)      sabiedrības līdzdalības posmi un līdzekļi.

1a)  Regulas 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā detalizētajā grafikā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)     saņemamie lēmumi un atzinumi;

b)     potenciāli iesaistītās iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrība;

c)      procedūras atsevišķie posmi un to ilgums;

d)     būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi, ņemot vērā gaidāmo visaptverošo lēmumu;

e)      iestāžu plānotie resursi un iespējamās vajadzības pēc papildu resursiem.

2)          Lai vairotu sabiedrības līdzdalību atļauju piešķiršanas procesā un nodrošinātu iepriekšēju informāciju un dialogu ar sabiedrību, ievēro turpmāk minētos principus.

a)  Ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopīgu interešu projekts, tostarp attiecīgās valsts, reģionālās un vietējās iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas dzīvo projekta tuvumā, sabiedrība un pilsoniskās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un ar tām apspriežas projekta sākumā, kad sabiedrības iespējamās bažas vēl ir iespējams ņemt vērā, un to veic atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus.

b)     Kompetentās iestādes nodrošina, ka kopīgu interešu projektu sabiedriskās apspriešanas procedūras ir pēc iespējas apvienotas grupās. Katra sabiedriskā apspriešana aptver visus jautājumus, kas attiecas uz konkrēto procedūras posmu, un vienu jautājumu, kurš attiecas uz konkrētu procedūras posmu, apspriež tikai vienā sabiedriskajā apspriešanā; tomēr viena sabiedriskā apspriešana var notikt vairāk nekā vienā vietā. Paziņojumā par sabiedrisko apspriešanu skaidri norāda, kādi jautājumi tiks apspriesti sabiedriskajā apspriešanā.

c)  Komentārus un iebildumus pieņem tikai no sabiedriskās apspriešanas sākuma līdz termiņa beigām.

3)          Sabiedrības līdzdalības koncepcijā ietver vismaz šādu informāciju:

a)      attiecīgās ieinteresētās personas, pie kurām jāvēršas;

b)     paredzētie pasākumi, tostarp ierosinātās īpašo sanāksmju norises vietas un datumi;

c)      grafiks;

d)     attiecīgajiem uzdevumiem iedalītie cilvēkresursi.

4)          Tā kā sabiedriskajai apspriešanai ir jānotiek pirms pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas, attiecīgās puses vismaz:

a)  publicē informatīvu bukletu (ne vairāk kā 15 lappuses), kurā skaidri un kodolīgi izklāstīts pārskats par projekta mērķi, projekta provizoriskais grafiks, apsvērtie valsts tīkla attīstības plāna alternatīvie maršruti, gaidāmā ietekme (tostarp pārrobežu ietekme) un iespējamie ietekmes mazināšanas pasākumi, ko publicē jau pirms apspriešanās; turklāt informatīvajā bukletā iekļauj 17. pantā minētās pārredzamības platformas un šā pielikuma 1. punktā minētās procedūras rokasgrāmatas vietņu adreses;

b)     informē visas ieinteresētās personas, izmantojot 10. panta 7. punktā minēto tīmekļa vietni un citus informācijas līdzekļus;

c)      rakstveidā aicina attiecīgās ieinteresētās personas uz īpašām sanāksmēm, kuru laikā apspriež iespējamās bažas.

5)  Projekta tīmekļa vietnē ir pieejama vismaz šāda informācija:

-a)    šā pielikuma 4. punktā minētais informatīvais buklets;

a)      netehnisks kopsavilkums, kuru regulāri atjaunina, kurš nav garāks par 50 lappusēm un kurā atspoguļots projekta pašreizējais stāvoklis un — ja tā ir atjaunināta versija — skaidri norādītas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām versijām;

b)     projekta un sabiedriskās apspriešanas plāns, kurā skaidri norādīts, kādos datumos un kur notiks sabiedriskās apspriešanas un uzklausīšanas, un paredzētie temati, kas ir būtiski attiecībā uz šīm uzklausīšanām;

c)      kontaktinformācija, lai varētu saņemt pilnīgu pieteikuma dokumentāciju;

d)     kontaktinformācija, lai varētu nosūtīt komentārus un iebildumus sabiedriskās apspriešanas laikā.

________________________

(1)

OV C 0000, 0.0.2012., 0. lpp.

(2)

OV C 0000, 0.0.2012., 0. lpp.

(3)

OV C 277, 13.9.2012., 138. lpp.

(4)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

         OV L 143, 22.5.2012., 125. lpp.

(5)

        OV C 277, 13.9.2012., 143. lpp.

(6)

       Eiropas Parlamenta .. gada .. nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes .. lēmums.

(7)

         OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.

(8)

         Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp).

(9)

       OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

(10)

       OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

(11)

       OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.

(12)

      OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

(13)

      OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(14)

      OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(15)

     OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.

(16)

     OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

(17)

     Apstiprināta Eiropas Kopienas vārdā ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (2005. gada 17. februāris) (OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.)

(18)

     OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(19)

    OV L 200, 31.7.2009., 31. lpp.

(20)

*          OV: lūgums ievietot datumu — seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(21)

   OV: lūgums ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(22)

   OV: lūgums ievietot datumu — seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(23)

OV: lūdzu, ievietojiet datumu — divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(24)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (L 176, 15.7.2003., 57. lpp.)

(25)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.)

(26)

*         OV: lūgums ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu.

(27)

        OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

(28)

        OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(29)

*          OV: lūdzu ievietot datumu — seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(30)

+          OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un publikācijas datumu.

++       OV: lūgums ievietot atsauces uz šīs regulas publikāciju.

(31)

*          OV: lūgums ievietot datumu ― 24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(32)

+            OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un publikācijas datumu.

++            OV: lūgums ievietot atsauces uz šīs regulas publikāciju.

(33)

*          OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru.

(34)

+             OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un publikācijas datumu.

++            OV: lūgums ievietot atsauces uz šīs regulas publikāciju.

(35)

*          OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru.

(36)

*             OV: lūgums ievietot datumu — pirmā diena nākamā mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(37)

         Atkarībā no tā, vai un kad Horvātija pievienosies.

(38)

         Atkarībā no tā, vai un kad Horvātija pievienosies.

(39)

         Atkarībā no tā, vai un kad Horvātija pievienosies.

(40)

         Atkarībā no tā, vai un kad Horvātija pievienosies.

(41)

*         OV: lūgums ievietot datumu — astoņi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.


PASKAIDROJUMS

Pašreizējais konteksts

Noturīga, nekaitīga, droša enerģija par pieņemamām cenām ir viena no milzu problēmām, ar ko saskaras visi Eiropas iedzīvotāji, sākot no pilsoniskās sabiedrības līdz lēmējiem, rūpniecībai un vides aizstāvjiem. Neraugoties uz to, Eiropas enerģētikas politika attīstījās lēni, saņemot nelielus līdzekļus Eiropas līmenī, un tikai ar Lisabonas līguma pieņemšanu tai veltīja nepieciešamo uzmanību. Lai gan Komisija ir definējusi tālejošus enerģijas politikas mērķus saistībā ar konkurētspēju, piegādes drošumu, ilgtspējību un dekarbonizāciju, mums vēl joprojām ir nepietiekami integrēts iekšējais enerģijas tirgus, dažas ģeogrāfiskās zonas ir enerģijas ziņā izolētas, nav pieejami pietiekami dažādoti enerģijas avoti, kas uzlabotu enerģijas piegādes drošumu, un patērētājiem un uzņēmumiem netiek nodrošinātas iespējami labākās cenas un ilgtspējība. Visi šie apstākļi un dalībvalstu ievērojamā savstarpējā atkarība prasa īstenot pieeju Eiropas Savienības līmenī. Nešaubāmi ir nepieciešama ātrāka, izšķirošāka darbība, un Eiropas Savienībai aktīvāk jākoordinē un jāapvieno dalībvalstu centieni.

Politikas konteksts

Eiropas enerģētikas politikas mērķi izvirza konkrētus uzdevumus, kas jāveic līdz 2020. gadam: par 20 % jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, par 20 % jāpalielina atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā un par 20 % jāpalielina energoefektivitāte. Pie īstenojamajiem tiesību aktiem pieder direktīva par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu(1), direktīva par atjaunojamajiem energoresursiem(2), direktīva par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu(3), regula par gāzes piegādes drošības pasākumiem(4), trešā enerģētikas pakete(5) un energoefektivitātes direktīva, par kuru patlaban apspriežas Parlaments un Padome. Trešā enerģētikas pakete bija pirmais svarīgais solis pretī integrētākai Eiropas enerģētikas sistēmai. Pamatojoties uz šo nesen sagatavoto pastāvīgo ziņojumu par enerģētikas infrastruktūras prioritātēm 2020. gadam un pēc tam (2011/2034(INI))(6) , tika izstrādāts aptverošāks priekšlikums enerģētikas tīklu politikai.

Šķēršļi pārrobežu enerģijas tirgus izveidei

Neraugoties uz pēdējā laika sasniegumiem, konkurētspējīga tirgus darbību joprojām traucē būtiski šķēršļi — elektroenerģijas pārvades tīklos Centrāleiropā ir būtiski pārrāvumi. Lai gan Padome katrai dalībvalstij ir noteikusi obligātus starpsavienojumu mērķus — līdz 2004. gadam izveidot starpsavienojumus 10 % no dalībvalstu uzstādītās ražošanas jaudas —, 2010. gadā deviņas dalībvalstis vēl nebija sasniegušas šo līmeni. Elektroenerģijas apmaiņa ir palielinājusies tikai par nepilniem 50 % salīdzinājumā ar iepriekšējos gados novēroto pieaugumu. Atšķirības starp gāzes vidējo cenu ir būtiski palielinājušās. Pagājušā gada (2011.) sākumā tikai saistībā ar otro iekšējās enerģētikas politikas paketi bija ierosinātas vairāk nekā 60 pienākumu neizpildes procedūras. Attiecībā uz trešās enerģētikas paketes transponēšanu, termiņš jau ir beidzies (2011. gada 3. marts), un Eiropas Komisija nesen ir nākusi klajā ar astoņiem pamatotiem atzinumiem, mudinot astoņas dalībvalstis ievērot savus transponēšanas pienākumus.

Šķēršļi pārrobežu enerģētikas infrastruktūras attīstībai

Jaunais enerģētikas politikas konteksts norāda uz to, ka ir nepieciešamas jaunas infrastruktūras. Tiek lēsts, ka 2020. gadā ar pārrobežu sadarbību saistītā enerģētikas infrastruktūrā ir jāiegulda 200 miljardi eiro. Vēl joprojām ļoti garais (vidēji 12 gadi) valsts atļaujas izsniegšanas process enerģētikas infrastruktūrām bieži bloķē projektus un traucē pieņemt lēmumus veikt ieguldījumus, ņemot vērā sabiedrības samērā lielo pretestību un kavēšanos; atbilstīgu finansēšanas instrumentu trūkums traucē investīcijām laikā, kad tautsaimniecību ir pārņēmusi dziļa finanšu krīze.

Enerģētikas infrastruktūras regulas priekšlikumā izskatītie jautājumi

Šī jaunā regula ir pozitīva un svarīga iniciatīva, kuras mērķis ir paātrināt iekšējā enerģijas tirgus izveidi un sasniegt ES enerģētikas un klimata politikas mērķus. Tā var dot ieguldījumu, mobilizējot ļoti nozīmīgus ieguldījumus, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu ES.

Priekšlikumā ir paredzēta enerģētikas tīklu modernizācija un starpsavienojumu izveidošana. Saistībā ar elektrību tā mērķis ir uzlabot tirgus integrāciju un konkurētspēju, sistēmas drošumu un atjaunojamo enerģijas avotu iekļaušanu, ar viedo tīklu palīdzību risināt problēmas saistībā ar decentralizēto un neatslēdzamas padeves elektroenerģijas ražošanu, veidot savienojumus ar uzglabāšanas iekārtām un enerģijas maģistrālēm. Saistībā ar gāzi — enerģijas piegādes drošību var panākt, dažādojot gāzes piegādes avotus un maršrutus, uzglabājot sašķidrināto dabasgāzi (LNG) un izmantojot atgriezeniskās plūsmas cauruļvadus. Priekšlikumā ir pausts atbalsts arī jēlnaftas piegādei valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, un oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai paredzētu cauruļvadu veidošanai, lai savienotu ražošanas un uzglabāšanas vietas.

Priekšlikumā ir definēti deviņi prioritārie ģeogrāfiskie koridori un trīs tematiskās prioritātes jomas, doti noteikumi kopējas ieinteresētības projektu (KIP) noteikšanai un noteikta katrā dalībvalstī viena iestāde (vienotais kontaktpunkts), kas pārraudzīs un paātrinās KIP atļauju izsniegšanas procesu; tajā ir ieteikts KIP salīdzinošai vērtēšanai un ieguldījumu izmaksu sadalīšanai atkarībā no to pārrobežu atrašanās vietas, kur tiek gūts labums, izmantot izmaksu un ieguvumu analīzi, stimulēt augstāka riska projektus un noteikt nosacījumus Savienības finansiālā atbalsta piešķiršanai, ko veiks ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta palīdzību.

Ir vairākas jomas, kur varētu uzlabot šo projektu regulējumu :

a) KIP atlases procesā par mērķi jānosaka tīklu eiropeizācija

Kad tiek iesniegti un analizēti pārvades sistēmu operatoru (PSO) priekšlikumi, reģionālās grupas (RG) ievēro augšupēju pieeju. Tika mainīts projekta virzītāja jēdziena formulējums un precizēts, kā viņiem jāsniedz ziņojumi reģionālajām grupām. Reģionālo grupu vadība, kas atbild par KIP atlasi, neņem vērā informāciju par ieinteresēto personu ietekmīgumu, lēmumu pieņemšanas procesiem un konfliktu risināšanas mehānismiem; nesen Padomē notikušajās diskusijās par RG vadību, uzsvars tika likts uz dalībvalstu ieinteresētību aizsargāt valsts „stratēģiskās intereses”. Tas rada nopietnas bažas attiecībā uz ikvienas Eiropas infrastruktūras izveidi.

Projektu atlases laikā galvenā vērība jāvelta Eiropas kopējo interešu nevis dalībvalstu interešu nodrošināšanai. KIP atlases process būtu jāpielāgo 3. tiesību aktu paketei un Kopienas tīkla attīstības desmit gadu plāna (TADGP) procesam, ņemot vērā Eiropas lejupējo iekšējā tirgus perspektīvu, lai papildinātu iedibināto stingro augšupējo un valstisko pieeju. Īpaša nozīme būtu jāpiešķir Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), lai nodrošinātu tīklu koordinētu un saskaņotu attīstību, ekonomiski efektīvus ieguldījumus un ņemtu vērā patērētāju perspektīvu. Projektu atlase un to kopu veidošana, vispirms reģionālā, vēlāk visas Savienības līmenī, ņemot vērā dažādos kritērijus un izmaksu un ieguvumu analīzi, uzlabos objektivitāti un vienprātību KIP sarakstu atlases procedūrās.

b) Priekšlikumā jāparedz efektīvi instrumenti infrastruktūras ieviešanai

Vēstures gaitā pārrobežu enerģētikas tīklu infrastruktūras ieviešana un īstenošana ir saskārusies ar daudziem šķēršļiem un paredzams, ka tas tā turpināsies arī turpmāk, jo līdzsvars starp subsidiaritāti un Eiropas kopējām interesēm ir ļoti jutīgs.

Ar šo priekšlikumu cenšas izstrādāt ceļu šajā virzienā: prioritāro koridoru apraksts precizēs to, kādus ieguldījumus sagaida no dažādiem reģioniem enerģijas politikas mērķu īstenošanā; lēmumu vienprātīgas pieņemšanas process reģionālajās grupās novērsīs vienpusēju bloķēšanu; efektīvāki atļauju izsniegšanas pasākumi, trīs gadus ilgs termiņš un valsts iestādēm noteikti ieviešamais vienotais kontaktpunkts projektu atļauju izsniegšanai ir galvenie šīs procedūras instrumenti; turklāt īpašu pilnvaru piešķiršana Eiropas koordinatoriem to projektu uzraudzīšanai, kuru īstenošana ir saskārusies ar grūtībām, saskaņā ar iepriekš pieredzētajiem veiksmes un neveiksmes stāstiem varētu atrisināt daļu no problēmām. Turklāt gadījumos, kad projektu virzītāji nespēj īstenot projektus plānotajā laikā tādu iemeslu dēļ, ko viņi spēj kontrolēt, un šo projektu īstenošana ievērojami kavējas, tiek noteikti skaidri termiņi un procedūras, lai jauni projekti virzītāji varētu iesaistīties projektu īstenošanā vai pat tos pārņemt.

Mums ir nepieciešami efektīvi instrumenti, lai novērstu arvien pieaugošo ģeogrāfisko nelīdzsvarotību un izolāciju ar mērķi garantēt teritoriālo kohēziju visā Savienības teritorijā. Lai nodrošinātu paredzēto pasākumu efektivitāti un pārvarētu šķēršļus, ir jāievieš instrumenti, kas ļautu pievērst ieinteresētās personas kopējiem kohēzijas mērķiem un samazināt mākslīgi radītos šķēršļus pārrobežu tīkliem.

c) Priekšlikums veicinās tīklu operatoru plašāku sadarbību un koordinēšanu, lai nodrošinātu paredzamos ieguvumus

Dalībvalstu progress, īstenojot Eiropas politikas mērķus — palielināt savstarpējo savienojumu skaitu un atjaunojamās enerģijas ražošanu —, ir atšķirīgs. ES līdzekļu novirzīšana uz tām dalībvalstīm, kuru sasniegtais progress ir neliels, rada tām morālu apdraudējumu, jo atpalicējas, gaidot, kad tiks ieviesti stimuli investīcijām, gūs relatīvi lielāku labumu nekā aktīvākās dalībvalstis. Piedāvājot iespēju iesaistīt vairākus operatorus (3+) Eiropas finansētu projektu īstenošanā palielinātu tik ļoti nepieciešamo sadarbību starp pārvades sistēmas operatoriem, uzlabojot iegūto zinātību, veidojot uzticību starp tirgus dalībniekiem un veicinot tirgus integrāciju.

Lai pārvades sistēmas operatori varētu optimāli izmantot enerģētikas tīklus, ir nepieciešama kooperācija un sistēmas labāka pārvaldība. Jaunās energoavotu struktūras arvien pieaugošā tehnoloģiskā sarežģītība, ko radījis papildinājums no atjaunojamiem avotiem, ir palielinājusi koordinācijas trūkuma risku un radījusi pat elektroenerģijas padeves pārtraukumus tīklos ar augstu savstarpējo atkarību. Informācijas par elektrības un gāzes pārrobežu apmaiņu reāllaikā vākšana un uzraudzība varētu kļūt par svarīgu instrumentu drošai un efektīvai enerģētikas tīklu infrastruktūras darbībai un tās turpmākās attīstības plānošanai. Raugoties no patērētāju interešu viedokļa, tikpat svarīga ir arī infrastruktūras izmantošanas optimizācija. Elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniegs Komisijai priekšlikumus par to, kā plānot un īstenot Eiropas enerģētikas infrastruktūras atbilstīgu operatīvo koordināciju reāllaikā.

d) Investīciju veicināšana

Būtisks faktors ir privāto investīciju mobilizēšana. Priekšlikumā ir paredzēts mehānisms pārrobežu izmaksu sadalei atbilstīgi ieguvumiem, ko guvušas iesaistītās dalībvalstis. Regulā iekļautie noteikumi nosaka valsts regulatoru lomu, definējot stimulus investīcijām proporcionāli riskam, ko uzņemas konkrēto projektu virzītāji. Var izrādīties, ka investīciju veicināšanai ir nepieciešamas skaidrākas Eiropas vadlīnijas vai Eiropas paraugprakses salīdzinošā novērtēšana.

Nekomerciālā dzīvotspēja tika saglabāta kā būtisks atbilstības kritērijs, lai varētu saņemt ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību sniegto ES finansiālo atbalstu. Tas ir būtiski svarīgi, lai novērstu tirgus traucējumus un ierobežotu valsts atbalstu tiem projektiem, kam ir pozitīvi ārējie faktori, bet ko tirgus mehānismi paši par sevi nepiedāvātu. Cieša saikne ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finanšu instrumentiem būs ļoti nozīmīga, lai mobilizētu privātos līdzekļus investīcijām KIP, bet struktūrfondi finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Tādējādi divi finansējuma avoti viens otru papildinās. No otras puses, dalībvalstīm būtu jāievēro Eiropas enerģētikas tirgus noteikumi, lai piekļūtu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā paredzētajiem Eiropas finanšu instrumentiem.

(1)

Direktīva 2009/29/EK

(2)

Direktīva 2009/28/EK

(3)

Direktīva 2009/31/EK

(4)

Regula (ES) Nr. 994/2010.

(5)

Direktīvas 2009/72/EK un 2009/73/EK un Regulas (EK) Nr. 713/2009, Nr. 714/2009 un Nr. 715/2009.

(6)

Atzinumu sagatavoja: Francico Sosa Wagner


Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (11.6.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

(COM(2011)0658 – C7‑0371/2011 – 2011/0300(COD))

Atzinumu sagatavoja: Philippe Lamberts

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas.

Kā paziņoja Komisija, ar šo iniciatīvu periodam līdz 2020. gadam un pēc tam tiek noteikts ierobežots skaits Eiropas prioritāro koridoru un reģionu, kas aptver elektroenerģijas un gāzes tīklus, kā arī naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas infrastruktūru, kur Eiropas Savienības rīcība ir vispamatotākā. Ierosme paredz, ka šīs prioritātes īstenojamas ar šādiem paņēmieniem:

1)  optimizējot atļauju piešķiršanas procedūras, lai kopīgu interešu projektu gadījumā tās ievērojami saīsinātu un lai vairotu sabiedrības līdzdalību un labvēlību pret šādu projektu īstenošanu;

2)  atvieglojot kopīgu interešu projektiem piemērojamo regulatīvo režīmu elektroenerģijas un gāzes jomā, izmaksas sadalot atkarībā no gūtā labuma un nodrošinot, ka pieļaujamā peļņa atbilst riskiem;

3)  nodrošinot kopīgu interešu projektu īstenošanu, sniedzot vajadzīgo ES atbalstu, kas var būt gan tirgus instrumentu, gan tieša finansiāla atbalsta veidā. Šajā sakarā šis priekšlikums paredz nosacījumus, ar kādiem kopīgu interešu projekti var pretendēt uz ES finansiālo atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, par ko sagatavots atsevišķs likumdošanas priekšlikums.

Šo grozījumu mērķis ir precizēt dažus no šīs regulas jēdzieniem un nodrošināt pilnīgāku atbilstību citiem ES tiesību aktiem — jo īpaši tiem, kas attiecas uz ietekmes uz vidi novērtējumu un uz struktūrfondiem —, kā arī stratēģijai „Eiropa 2020” (jo tā risina dažus saistītus klimata un enerģētikas mērķus) un citiem atbilstīgiem attīstības scenārijiem, piemēram, tiem, kas doti ceļvedī 2050. gadam.

Ņemot vērā to, cik nelielus līdzekļus ES var atvēlēt, lai atbalstītu lielos finansiālos centienus, kas nepieciešami kopīgu interešu projektu īstenošanai, ar šiem grozījumiem cenšas nodrošināt, ka privātais sektors uzņemsies samērīgu daļu šo projektu finansēšanā.

Risinājums šīs regulas īstenošanā ir izmaksu un ieguvumu analīze. Atzinuma sagatavotājs iesaka papildināt pielikumā dotos noteikumus, kuros tiek aprakstīta metodika, precīzāk norādot ar izmaksām un ieguvumiem saistītos rādītājus. Tā kā šo projektu īstenošanas termiņš un to paredzamais norises laiks ir ļoti ilgs, ļoti svarīgas ir šo rādītāju aprēķināšanā izmantotās diskonta likmes. Tādēļ tiek ieteikts, lai Komisija regulāri paziņotu diskonta likmes, kuras būs jāņem vērā. Turklāt, lai atspoguļotu ar katru projektu saistītos konkrētos ārējos faktorus, diskonta likmēm tiks pievienota riska prēmija, ko noteiks projektu virzītāji, apspriežoties ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām. Šādi rīkojoties, atbilstīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši pilsoņiem, kuri dzīvo teritorijās, kur tiek veikti šie projekti, tiks radīts stimuls piedalīties projektu apspriešanā.

Pirms attiecīgās metodoloģijas iesniegšanas harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, gan PSOET un gāzes PSOET būs jāņem vērā ieguldījums, ko tās saņēma no Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla. Tādējādi papildus metodoloģijai tiks internalizēti ar vides un telpisko plānošanu saistīti rādītāji.

Ir paplašināts saturs ziņojumam, ko sniedz projekta virzītāji, lai iekļautu informāciju, piemēram, projekta īstenošanai izmantotos ieguldījumus no struktūrfondiem, un rezultātu izklāstu par faktiskajām izmaksām attiecībā uz to sākotnējiem provizoriskajiem aprēķiniem.

Ja patiesās izmaksas pārsniedz paredzētās izmaksas vairāk nekā par 20 %, Komisijai būs iespēja svītrot attiecīgo projektu no piemēroto projektu saraksta.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka projektu, kas iekļauts desmitgadu tīkla attīstības plānā, vēl nevajadzētu uzskatīt par kopīgu interešu projektu.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, un par 20 % palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam.

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, un par 20 % palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam, un līdz tam pašam laikam jāsagatavo infrastruktūra to reģionu pievienošanai, kuriem ir augsta atjaunojamās enerģijas ražošanas spēja un elektroenerģijas uzkrāšanas potenciāls.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lēš, ka līdz 2020. gadam Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā jāiegulda aptuveni 200 miljardi euro. Tā kā ieguldījumu apjomi ir ievērojami palielinājušies, salīdzinot ar pagātnes tendencēm, un energoinfrastruktūras prioritātes ir jāīsteno bez kavēšanās, ir vajadzīga jauna pieeja energoinfrastruktūras (īpaši pārrobežu) regulējumam un finansēšanai.

(11) Lēš, ka līdz 2020. gadam Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā jāiegulda aptuveni 200 miljardi euro. Ieguldījumu apjomu ievērojamais palielinājums, salīdzinot ar pagātnes tendencēm, ko radījusi ātrāka un plašāka atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas attīstība un centieni sasniegt Savienības mērķus — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, par 20 % uzlabot energoefektivitāti un līdz 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā —, un steidzamība īstenot energoinfrastruktūras prioritātes pieprasa jaunu pieeju energoinfrastruktūras (īpaši pārrobežu) regulējumam un finansēšanai.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Enerģijas glabāšanas iekārtām un sašķidrinātas dabasgāzes un saspiestas dabasgāzes ražotnēm kā daļai no Eiropas energoinfrastruktūras sistēmas vajadzētu būt nozīmīgai lomai apgādes nodrošināšanā, sadalot uzkrāto enerģiju. Līdz ar to ātra enerģijas uzkrāšanas iekārtu būvniecība ir svarīga funkcionējošas tīkla infrastruktūras sastāvdaļa.

 

Nevajadzētu hidroakumulācijas un enerģijas uzkrāšanas iekārtu būvniecībai un darbībai noteikt tādus pašus tīkla tarifus kā galapatērētājiem, jo tas kavētu konkurenci.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Kopējas ieinteresētības projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Kompetentajām iestādēm kopējas ieinteresētības projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, piešķir atļauju kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 92/43/EK un Direktīvu 2000/60/EK.

(20) Kopīgu interešu projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Prioritāru statusu var piešķirt arī reģionāliem un valstu projektiem, ja tas palīdz nodrošināt atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju un aizsargāt konkurenci. Tas attiecas arī uz projektiem, kuros iesaistās trešās valstis (piemēram, Šveice). Kompetentajām iestādēm kopīgu interešu projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, piešķir atļauju kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 92/43/EK un Direktīvu 2000/60/EK.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Izveidojot vienu kompetento iestādi valsts līmenī, kas integrē un koordinē visas atļaujas piešķiršanas procedūras („vienas pieturas aģentūra”), samazinātos sarežģītība, palielinātos efektivitāte un pārredzamība un tiktu sekmēta sadarbība starp dalībvalstīm.

(21) Izveidojot vienu kompetento iestādi valsts līmenī, kas integrē un koordinē visas atļaujas piešķiršanas procedūras („vienas pieturas aģentūra”), vajadzētu samazināties sarežģītībai, palielināties efektivitātei un pārredzamībai un uzlaboties sadarbībai starp dalībvalstīm. Tomēr šādas iestādes izveide nedrīkstētu palielināt izmaksas nodokļu maksātājiem, un tā būtu jāveido, pārdalot esošos resursus.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) ir pierādījusi, ka, īstenojot Eiropas nozīmes projektus, ļoti vērtīgi ir piesaistīt privāto finansējumu ar ievērojama Savienības finansiālā atbalsta starpniecību. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atzina, ka dažiem energoinfrastruktūras projektiem var būt nepieciešams ierobežots publiskais finansējums, lai piesaistītu privāto finansējumu. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi un budžeta ierobežojumus, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāparedz mērķtiecīgs atbalsts dotāciju un finanšu instrumentu veidā, lai piesaistītu jaunus ieguldītājus energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām, tajā pašā laikā nodrošinot, ka Savienības budžeta ieguldījums ir pēc iespējas mazāks.

(29) Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) ir apliecinājusi, ka Savienības finansiālā atbalsta sniegšana, lai piesaistītu privāto finansējumu un īstenotu Eiropas nozīmes projektus, sniedz pievienoto vērtību. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atzina, ka dažiem energoinfrastruktūras projektiem var būt nepieciešams ierobežots publiskais finansējums, lai piesaistītu privāto finansējumu. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi un budžeta ierobežojumus, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāparedz mērķtiecīgs atbalsts dotāciju un finanšu instrumentu veidā, lai piesaistītu jaunus ieguldītājus energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām, tajā pašā laikā nodrošinot, ka Savienības budžeta ieguldījums ir pēc iespējas mazāks. Attiecīgajos pasākumos būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta izmēģinājuma posmā pēc infrastruktūras projektu finansēšanai paredzēto projekta obligāciju ieviešanas.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Kopējas ieinteresētības projektiem elektroenerģijas, gāzes un oglekļa dioksīda jomā vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo atbalstu vai nu dotāciju, vai inovatīvu finanšu instrumentu veidā, kas paredzēts pētījumiem un — ar konkrētiem nosacījumiem — arī darbiem, saskaņā ar ierosināto Regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI regula). Tas dos iespēju sniegt pielāgotu atbalstu tiem kopējas ieinteresētības projektiem, kas nav dzīvotspējīgi pašreizējā regulējumā un tirgus apstākļos. Šādam finansiālajam atbalstam vajadzētu nodrošināt vajadzīgo sinerģiju ar finansējumu saskaņā ar citām Savienības rīcībpolitikām. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments finansēs Eiropas nozīmes energoinfrastruktūru, bet struktūrfondi finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Tādējādi divi finansējuma avoti viens otru papildinās.

(30) Kopīgu interešu projektiem elektroenerģijas, gāzes un oglekļa dioksīda jomā vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo atbalstu vai nu dotāciju, vai inovatīvu finanšu instrumentu veidā, kas paredzēts pētījumiem un — ar konkrētiem nosacījumiem — arī darbiem, saskaņā ar ierosināto Regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI regula). Tas dos iespēju sniegt pielāgotu atbalstu tiem kopīgu interešu projektiem, kas nav dzīvotspējīgi pašreizējā regulējumā un tirgus apstākļos. Būtu noteikti jāizvairās no konkurences izkropļojumiem, jo īpaši starp projektiem, kas nodrošina viena un tā paša Savienības prioritārā koridora izveidi. Šādam finansiālajam atbalstam vajadzētu nodrošināt vajadzīgo sinerģiju ar finansējumu saskaņā ar citām Savienības rīcībpolitikām. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments finansēs Eiropas nozīmes energoinfrastruktūru, bet struktūrfondi finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Tādējādi divi finansējuma avoti viens otru papildinās.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a) Pašreizējos ekonomikas krīzes apstākļos dalībvalstu un ieguldītāju kredītreitingu milzīgās atšķirības varētu radīt nelīdzsvarotību un būtiskus šķēršļus projektu finansēšanai. Savienības finansējuma devums šīs nelīdzsvarotības pārvarēšanai ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta to infrastruktūras projektu īstenošana, kas palīdz sasniegt šīs regulas mērķus, jo īpaši ņemot vērā to, ka turpmākajā desmitgadē energoinfrastruktūrai nepieciešamā finansējuma lielāko daļu nodrošinās privātais sektors.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a) Kad Padome un Komisija vērtē, vai ir panākts pietiekams progress vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanā, un, to darot, analizē valdības izdevumu pieauguma līkni, kopējos izdevumos nebūtu jāiekļauj procentu maksājumi, izdevumi saistībā ar Savienības programmām, ko pilnībā finansē no Savienības fondu ienākumiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem, kā noteikts 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu1.

 

____________________

 

1 OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Šī regula neskar:

 

– Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu1;

 

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par dažu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu2;

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā3;

 

– Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību4;

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību5;

 

– Orhūsas konvenciju; un

 

– Espo konvenciju.

 

____________________

 

1 OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

 

2 OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

 

3 OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

 

4 OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

 

5 OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

Pamatojums

Ar šo grozījumu norāda, ka spēkā būs arī citi ES tiesību akti.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija izveido Savienības sarakstu ar kopējas ieinteresētības projektiem. Sarakstu pārskata un atjaunina pēc nepieciešamības reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam.

1. Komisija izveido Savienības sarakstu ar kopīgu interešu projektiem. Sarakstu pārskata un atjaunina reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija izveido Savienības sarakstu ar kopējas ieinteresētības projektiem. Sarakstu pārskata un atjaunina pēc nepieciešamības reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam.

1. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, izveido Savienības sarakstu ar kopīgu interešu projektiem. Sarakstu pārskata un atjaunina pēc nepieciešamības reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam.

Pamatojums

Visos posmos jānotiek apspriešanās procesam.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katra Grupa saskaņā ar III pielikumā 2. sadaļā izklāstīto procedūru sagatavo ierosināto kopējas ieinteresētības projektu sarakstu atbilstīgi tam, kāds ir katra projekta devums I pielikumā minēto energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā, un atbilstīgi to atbilstībai 4. pantā minētajiem kritērijiem. Katram atsevišķam projekta priekšlikumam ir vajadzīgs tās(to) dalībvalsts(-u) apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas.

3. Katra Grupa saskaņā ar III pielikumā 2. sadaļā izklāstīto procedūru sagatavo ierosināto kopīgu interešu projektu sarakstu atbilstīgi tam, kāds ir katra projekta devums I pielikumā minēto energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā, un atbilstīgi to atbilstībai 4. pantā minētajiem kritērijiem. Grupas ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem ierosināto sarakstu. Katram atsevišķam projekta priekšlikumam ir vajadzīgs tās(to) dalībvalsts(-u) apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) projekts ir dzīvotspējīgs no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa; un

(b) projekts ir dzīvotspējīgs atbilstoši ekonomiskajiem, sociālajiem un vides kritērijiem; un

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) projektā ir integrēti Līguma par Eiropas Savienības darbību mērķi, un tas ir saskaņā ar tiem, jo īpaši ar 170. un 171. pantu;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tirgus integrācija, konkurence un sistēmas elastība;

– tirgus integrācija, inter alia, mazinot Savienības reģionu izolāciju; konkurence un sistēmas elastība;

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

sadarbspēja un sistēmas ekspluatācijas drošība.

apgādes drošība, inter alia, nodrošinot sadarbspēju un sistēmas ekspluatācijas drošību;

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– lielas atjaunojamās enerģijas ražošanas spējas un liels uzglabāšanas potenciāls;

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tirgus integrācija, sadarbspēja un sistēmas elastība;

– tirgus integrācija, inter alia, mazinot Savienības reģionu izolāciju; sadarbspēja un sistēmas elastība;

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Sarindojot projektus pēc tā, kā tie sekmē tās pašas prioritātes īstenošanu, pienācīgu uzmanību pievērš tam, cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu enerģētikas politikas mērķus — tirgus integrāciju un konkurenci, ilgtspējību un apgādes drošību —, cik daudzas dalībvalstis katrs projekts ietekmē un kādā mērā tas ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā, pienācīgu uzmanību pievērš arī projekta skarto lietotāju skaitam, gada energopatēriņam un no elastīgas dispečervadības avotiem saražotas enerģijas īpatsvaram teritorijā, kur atrodas lietotāji.

4. Sarindojot projektus pēc tā, kā tie sekmē tās pašas prioritātes īstenošanu, pienācīgu uzmanību pievērš tam, cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu enerģētikas politikas mērķus — tirgus integrāciju un konkurenci, ilgtspējību un apgādes drošību, sistēmas elastību un noturību —, cik rentabls ir projekts un kāda ir tā pievienotā vērtība attiecībā uz radītajām darbavietām un cik dalībvalstu katrs projekts ietekmē un kādā mērā tas ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem, kā arī tā potenciālu jauninājumu veicināšanā. Vērā ņem V pielikuma 5. punktā minētos rādītājus, kas ļauj veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. Tālab šos rādītājus var dot saskaņotā sistēmā, ko izstrādās Komisija. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā, pienācīgu uzmanību pievērš arī projekta skarto lietotāju skaitam, gada energopatēriņam un no neapturamiem enerģijas avotiem saražotas enerģijas īpatsvaram teritorijā, kur atrodas lietotāji.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Projektiem, kuros ir iesaistīta vismaz viena dalībvalsts, kura pārdzīvo nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības vai kurai draud šādas grūtības, un/vai kura ir lūgusi vai saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2012, kopīgu interešu projektu sarindošanā prioritārā secībā piešķir visaugstāko prioritāti.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra un Grupas seko līdzi kopējas ieinteresētības projektu īstenošanas gaitai. Grupas var pieprasīt papildu informāciju, ko sniedz saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, verificēt sniegto informāciju uz vietas un sasaukt sanāksmes ar attiecīgajām pusēm. Grupas var arī pieprasīt Aģentūrai veikt pasākumus, lai atvieglinātu kopējas ieinteresētības projektu īstenošanu.

2. Aģentūra un Grupas seko līdzi kopīgu interešu projektu īstenošanas gaitai. Grupas var pieprasīt papildu informāciju, ko sniedz saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, verificēt sniegto informāciju uz vietas un sasaukt sanāksmes ar attiecīgajām pusēm. Grupas var arī pieprasīt Aģentūrai veikt pasākumus, lai atvieglotu kopīgu interešu projektu īstenošanu. Grupas lēmumus par pieprasījuma nosūtīšanu pieņem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) projekta faktisko izmaksu uz to brīdi sadalījumu un turpmāko izmaksu aptuveno prognozi, kam pievieno analīzi un aprakstu, kā šīs izmaksas atbilst tām, kas tika plānotas sākotnējā īstenošanas plānā;

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) struktūrfondu un citu Savienības fondu ieguldījumu projektā, tostarp ieguldījumus vai garantijas, kas saņemtas no Eiropas Investīciju bankas;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) projekts vairs nav iekļauts tīkla attīstības desmit gadu plānā;

svītrots

Pamatojums

Projekta iekļaušanai tīkla desmit gadu attīstības plānā nevajadzētu būt nosacījumam, lai projekts tiktu atzīts par kopīgu interešu projektu. Citādi iespējamie projekti, kas rada ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību, bet neinteresē attiecīgās dalībvalstis (vai vismaz vienu no tām), nekad netiktu īstenoti.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) faktiskās izmaksas pārsniedz īstenošanas plānā attiecīgajam posmam paredzētās izmaksas par 30 %, ja vien šādas pārmērīgas izmaksas nevar pamatot ar iemesliem, kas ir ārpus projekta vadītāja saprātīgas kontroles.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

5. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Komisija iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, pamatojoties uz šā panta 2. līdz 7. punktā minēto informāciju.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Lai ievērotu 11. pantā minētos termiņus un samazinātu administratīvo slogu saistībā ar kopējas ieinteresētības projektu īstenošanu, dalībvalstis deviņu mēnešu laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā veic pasākumus, lai optimizētu vides novērtējuma procedūras. Šie pasākumi neskar saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem.

4. Lai ievērotu 11. pantā minētos termiņus un samazinātu administratīvo slogu saistībā ar kopīgu interešu projektu īstenošanu, dalībvalstis deviņu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā veic saistošus pasākumus, lai optimizētu vides novērtējuma procedūras. Šie pasākumi neskar saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija trīs mēnešu laikā kopš šis regulas stāšanās spēkā izdod vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm definēt piemērotus pasākumus un lai nodrošinātu to vides novērtējuma procedūru saskanīgu piemērošanu, kas nepieciešamas kopējas ieinteresētības projektiem saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Komisija trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā izdod vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm definēt piemērotus saistošus pasākumus un lai nodrošinātu to vides novērtējuma procedūru saskanīgu piemērošanu, kas nepieciešamas kopīgu interešu projektiem saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Viena mēneša laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopējas ieinteresētības projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem.

1. Viena mēneša laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET, apspriedušies ar Eiropas Vides aģentūru (EVA) un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu (ESPON), iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Viena mēneša laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopējas ieinteresētības projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem.

1. Viena mēneša laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai un Komisijai, piedāvājot atbilstīgus attīstības scenārijus, attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

12. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Metodoloģiju izmanto izmaksu un ieguvumu analīzei, ko veic visiem tālākajiem elektroenerģijas vai gāzes tīkla attīstības desmit gadu plāniem, kurus izstrādā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET saskaņā ar 8. pantu Regulā (EK) Nr. 714/2009 un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

7. Metodoloģiju izmanto izmaksu un ieguvumu analīzei, ko veic visiem tālākajiem elektroenerģijas vai gāzes tīkla attīstības desmit gadu plāniem, kurus izstrādā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET saskaņā ar 8. pantu Regulā (EK) Nr. 714/2009 un Regulā (EK) Nr. 715/2009, un apspriežu procesā un galīgajā ziņojumā par tīkla attīstības desmit gadu plāniem ir jāiekļauj galvenie izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti, piedāvājot atbilstīgus scenārijus.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar kopējas ieinteresētības projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, sedz tās dalībvalsts(-u) pārvades sistēmu operators(-i), kurā projektam ir neto pozitīva ietekme, un tās apmaksā tīkla lietotāji ar tīkla piekļuves tarifu starpniecību.

1. Ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)‑e) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, sedz to dalībvalstu pārvades sistēmu operatori, kurās projektam ir neto pozitīva ietekme, un tās apmaksā tīkla lietotāji ar tīkla piekļuves tarifu starpniecību.

 

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Projekta virzītājs(-i), kurš virza kopējas ieinteresētības projektu, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētājās kategorijās, regulāri informē attiecīgās valstu regulatīvās iestādes par projekta gaitu un par apzinātajām izmaksām un ietekmi saistībā ar projektu. Tiklīdz kopējas ieinteresētības projekts, kas izraudzīts saskaņā ar 3. pantu un ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētājās kategorijās, ir sasniedzis pietiekamu gatavību, projekta virzītāji attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm iesniedz ieguldījumu pieprasījumu, ieskaitot pārrobežu izmaksu sadalījumu, kuram pievieno:

Projekta virzītāji, kuru kopīgu interešu projekti ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punktā minētājās kategorijās, regulāri informē attiecīgās valstu regulatīvās iestādes par projekta gaitu un par apzinātajām izmaksām un ietekmi saistībā ar projektu. Tiklīdz kopīgu interešu projekts, kas izraudzīts saskaņā ar 3. pantu un ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punktā minētājās kategorijās, ir sasniedzis pietiekamu gatavību, projekta virzītāji attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm iesniedz ieguldījumu pieprasījumu, ieskaitot pārrobežu izmaksu sadalījumu, kuram pievieno:

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pieņemot lēmumu par izmaksu pārrobežu sadalījumu, ņem vērā projekta(-u) izmaksas un ieguvumus no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa attiecīgajās dalībvalstīs un iespējamo vajadzību pēc finansiālā atbalsta.

Pieņemot lēmumu par izmaksu pārrobežu sadalījumu, ņem vērā projekta izmaksas un ieguvumus attiecīgajās dalībvalstīs un iespējamo vajadzību pēc finansiālā atbalsta.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja projekta izmaksas ir iekļautas tīkla tarifos, tad no tīkla tarifiem atskaita projektā iekļautos ieņēmumus, ko gūst, nosakot cenas par elektropārvades līniju pārslodzi. Sadalot ieņēmumus, kas gūti, nosakot cenas par elektropārvades līniju pārslodzi, pielieto tās pašas proporcijas, ko izmanto, sadalot izmaksas.

Pamatojums

Tas projekta iesniedzējiem var atvieglot sarunas par izmaksu sadales nolīguma noslēgšanu, jo tiks nodrošināts, ka ievērojama gūtā labuma daļa tiks sadalīta proporcionāli izmaksām. Tādējādi tiek ņemtas vērā valstu regulatīvo iestāžu bažas par to, ka izmaksas būtu jāsedz vietējiem patērētājiem, no kā labumu varētu gūt ārvalstu patērētāji.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja projekta virzītājam rodas lielāks risks tāda kopējas ieinteresētības projekta izstrādē, būvē, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas projektus, salīdzinot ar riskiem, kādi parasti rodas, realizējot salīdzināmu infrastruktūras projektu, un ja uz šādiem riskiem neattiecas izņēmums saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu vai Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu, tad valstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka šādam projektam tiek piešķirti pienācīgi stimuli, kad piemēro Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 8. punktu, Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu.

1. Ja projekta virzītājam rodas lielāks risks tāda kopīgu interešu projekta izstrādē, būvē, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas projektus, gāzes glabātavas un sašķidrinātās dabasgāzes ražotnes, salīdzinot ar riskiem, kādi parasti rodas, realizējot salīdzināmu infrastruktūras projektu, un ja uz šādiem riskiem neattiecas izņēmums saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu vai Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu, tad valstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka šādam projektam tiek piešķirti pienācīgi stimuli, kad piemēro Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 8. punktu, Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu.

 

Attiecībā uz tīkla tarifu maksājumiem hidroakumulācijas projektus, gāzes glabātavas un sašķidrinātās dabasgāzes ražotnes neuzskata par galapatērētājiem, lai neapdraudētu to konkurētspēju.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Valstu regulatīvo iestāžu lēmumā par šādu stimulu piešķiršanu ņem vērā rezultātus izmaksu un ieguvumu analīzei, kuras pamatā ir saskaņā ar 12. pantu izstrādātā metodoloģija, un jo īpaši projekta pozitīvas papildu sekas reģionālā vai Savienības mērogā. Valstu regulatīvā iestādes izsver arī specifiskos riskus, kas rodas projekta virzītājam(-iem), veiktos riska mazināšanas pasākumus un šāda riska profila pamatojumu, ņemot vērā projekta pozitīvo neto ietekmi, salīdzinot ar mazāk riskantu alternatīvu. Atbilstīgie riski ietver riskus, kas saistīti ar jaunām pārvades tehnoloģijām gan uz sauszemes, gan jūrā, riskus, kas saistīti ar izmaksu nepietiekamu atgūstamību un attīstības riskus.

2. Valstu regulatīvo iestāžu lēmumā par šādu stimulu piešķiršanu ņem vērā rezultātus izmaksu un ieguvumu analīzei, kuras pamatā ir saskaņā ar 12. pantu izstrādātā metodoloģija, un jo īpaši projekta pozitīvas papildu sekas reģionālā vai Savienības mērogā. Valstu regulatīvās iestādes izsver arī specifiskos riskus, kas rodas projekta virzītājiem, veiktos riska mazināšanas pasākumus un šāda riska profila pamatojumu, ņemot vērā projekta pozitīvo neto ietekmi, salīdzinot ar mazāk riskantu alternatīvu. Atbilstīgie riski ir tie, kas saistīti ar jaunām pārvades tehnoloģijām gan uz sauszemes, gan jūrā, un attīstības riski.

Pamatojums

Pārvades projektiem, kas izstrādāti kā daļa no regulatīvās aktīvu bāzes, valstu regulatīvās iestādes un ES tiesību pamatnoteikumi nodrošina atbilstošu atlīdzību un tādējādi novērš risku, kas saistīts ar izmaksu nepilnīgu atgūšanu; citādi komerciālajām pārvades līnijām garantijas izmaksātu ļoti dārgi. Tā kā nav pārliecības par šā apgalvojuma pareizību, politikas veidotājiem būtu jākliedē šādas bažas, palielinot ticamību, nevis piedāvājot lielākus ieguvumus, lai patērētājiem ierobežotu izmaksas.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) noteikumus, kā nodrošināt papildu peļņu no projektā ieguldītā kapitāla; vai

(c) noteikumus, kā nodrošināt papildu peļņu no projektā ieguldītā kapitāla vai risināt jautājumus saistībā ar riskiem; vai

Pamatojums

Ja apmainās ar regulatīvās pieejas paraugpraksi un tā tiek attīstīta, un tiek risināti riska faktori, ko nevar kontrolēt investori, tas varētu gan padarīt pievilcīgākus ieguldījumus pārvades infrastruktūrās lielākam tirgus dalībnieku skaitam, gan samazināt ieguvumus, kas būtu jāpiedāvā šādu ieguldījumu piesaistīšanai.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) vadlīnijas, kas pamatojas uz paraugpraksi tādu risku novērtēšanā, kas saistīti ar projektā ieguldīto kapitālu; vai

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija var izdot vadlīnijas par šajā pantā paredzētajiem stimuliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 1.–3. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. panta 1. punktu.

6. Komisija izdod vadlīnijas par šajā pantā paredzētajiem stimuliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 1.‑3. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. panta 1. punktu. Šajā sakarībā īpaši ņem vērā šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos noteikumus par papildu peļņu no projektā ieguldītā kapitāla.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 1., 2. un 4. punktā minētajās kategorijās, ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu].

1. Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1., 2. un 4. punktā minētajās kategorijās, ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. ../.., ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ņemot vērā to, ka:

 

– jāizvairās no konkurences izkropļojumiem, jo īpaši starp projektiem, kas nodrošina viena un tā paša ES prioritārā koridora izveidi;

 

– privātais vai attiecīgo uzņēmēju finansējums būs galvenais finanšu avots.

 

Finanšu instrumentu izvēli nosaka atbilstoši projekta veidam. Ne visi finansējuma veidi obligāti jāattiecina uz visiem projektu veidiem.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kopējas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas elektrostaciju projektus, arī ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu darbiem paredzētu dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], ja tos īsteno saskaņā ar 5. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru vai tie atbilst šādiem kritērijiem:

2. Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas elektrostaciju projektus, arī ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu darbiem paredzētu dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], ja tos īsteno saskaņā ar 5. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru vai tie atbilst šādiem kritērijiem:

Pamatojums

Ir pamatoti, ka visām enerģijas (šajā gadījumā – elektrības) infrastruktūras prioritātēm ir paredzēts Savienības sniegts finansiāls atbalsts, tādējādi tiek iekļauti arī projekti, kas saistīti ar viedo tīklu izveidi.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) projekts nav komerciāli dzīvotspējīgs, kā liecina uzņēmējdarbības plāns un citi novērtējumi, īpaši tie, ko veikuši iespējamie ieguldītāji vai kreditori. Izvērtējot projekta komerciālo dzīvotspēju, ņem vērā lēmumu par stimuliem un tā pamatojumu, kas minēts 14. panta 3. punktā, un

(b) projekts nav komerciāli dzīvotspējīgs, kā liecina uzņēmējdarbības plāns un citi novērtējumi, īpaši tie, ko veikuši iespējamie ieguldītāji vai kreditori. Izvērtējot projekta komerciālo dzīvotspēju, ņem vērā lēmumu par stimuliem un tā pamatojumu, kas minēts 14. panta 3. punktā; vai projekta virzītājs var skaidri pierādīt, ka finansēšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas vai tas nespēj piekļūt tirgus finansējumam, jo dalībvalstij vai dalībvalstīm, kurās jāīsteno viss kopīgu interešu projekts vai tā daļa, ir ārkārtējas finansiālas vai ekonomiskas grūtības; un

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

V a nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Va nodaļa — paātrināta procedūra dalībvalstīs, kuras pārdzīvo vai kurām draud nopietnas grūtības

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Energoinfrastruktūra kā makroekonomiskās stabilizācijas programmu daļa

 

1. Komisijas sniegtajā tehniskajā atbalstā dalībvalstīm, kuras pārdzīvo nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības vai kurām draud šādas grūtības, un/vai kuras ir lūgušas vai saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2012, iekļauj valstu kompetento iestāžu un projektu virzītāju konsultēšanu, lai:

 

a) saskaņā ar steidzamības kritērijiem, kuri noteikti 4. panta 4. punktā, paātrinātu 3. panta sarakstā minēto kopīgu interešu projektu īstenošanu;

 

b) aplūkotu visus pieejamos līdzekļus, kas atvieglo finansēšanas nosacījumus dažādām iesaistītajām ieinteresētajām personām.

 

2. Lai piemērotu 1. punkta a) apakšpunktu, var saīsināt termiņus, kas noteikti 10. panta 3. punktā, 11. pantā un 13. panta 5. un 6. punktā.

 

3. Attiecīgo ieinteresēto personu publisku piedalīšanos nevājina ar īsākiem termiņiem.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

16. pants – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) kopīgu interešu projektu ieguldījumu Savienības stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai mērķu sasniegšanā;

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

16. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Savienības piešķirtie un izmaksātie līdzekļi kopējas ieinteresētības projektiem saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], salīdzinot ar finansēto kopējas ieinteresētības projektu kopējo vērtību;

(b) Savienības piešķirtie un izmaksātie līdzekļi kopīgu interešu projektiem saskaņā gan ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. ../.., ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], gan ar struktūrfondiem, salīdzinot ar finansēto kopīgu interešu projektu kopējo vērtību;

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Electricity”): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Electricity”): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, izbeigtu salu elektrotīklu izolāciju un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. iedaļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Gas”): reģionālie gāzes savienojumi starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūru un tālāk līdz Melnajai jūrai, jo īpaši, lai palielinātu piegāžu drošību un piegādes avotu diversifikāciju.

(2) Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Gas”): reģionālie gāzes savienojumi starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūru, Melno jūru un Vidusjūras austrumu piekrasti, jo īpaši, lai palielinātu piegāžu drošību un piegādes avotu diversifikāciju.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. iedaļa – 11. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Elektromaģistrāles: līdz 2020. gadam jāizveido pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā.

(11) Elektromaģistrāles: līdz 2020. gadam jāizveido pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā, jo īpaši pievienot reģionus, kuriem ir augsta atjaunojamās enerģijas ražošanas spēja un enerģijas glabāšanas potenciāls.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. iedaļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Katrs potenciālā projekta virzītājs var attiecīgajai Grupai iesniegt novērtējumu par to, kā tā viņa projekts sekmēs I pielikumā minēto prioritāšu īstenošanu un kā ir izpildīti 6. pantā noteiktie kritēriji, un visu citu informāciju, kas būtiska projekta novērtēšanai, un, ja šis projekts atbilst 4. pantā, II un III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai Grupai sešu mēnešu laikā jāsniedz pamatots atzinums par to, vai šo projektu varētu uzskatīt par kopīgu interešu projektu.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. iedaļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Ja atbilstīgās ieinteresētās personas to ierosina, tad jāļauj, lai attiecīgā Grupa veiktu piedāvāto elektroenerģijas pārvades projektu, kuri atbilst II pielikuma 1.a un 1.b punktā noteiktajām kategorijām, rūpīgu pārbaudi un izskatītu tos, ja tie atbilst vismaz tiem kritērijiem, kas minēti 4. panta 1. un 2.a punktā un II pielikuma 1. punktā.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. iedaļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izvērtējot ierosinātos elektroenerģijas un gāzes projektus, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, Grupa, neskarot 4. punkta noteikumus, ņem vērā analīzi, kas saskaņā ar 12. panta 7. punktu attiecībā uz minētajiem projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, veikta jaunākajos pieejamajos elektroenerģijas un gāzes tīkla attīstības desmit gadu plānos, ko izstrādājuši elektroenerģijas un gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

Izvērtējot ierosinātos elektroenerģijas un gāzes projektus, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, Grupa, neskarot 4. punkta noteikumus, ņem vērā analīzi, kas saskaņā ar 12. panta 7. punktu attiecībā uz minētajiem projektiem, kuri atbilst II pielikuma 1. punkta a)–e) apakšpunktam un 2. punktā minētajām kategorijām, veikta jaunākajos pieejamajos elektroenerģijas un gāzes tīkla attīstības desmit gadu plānos, ko izstrādājuši elektroenerģijas un gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir iekļaut viedos tīklus.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) elektroenerģijas uzkrāšana — projekts nodrošina tādu uzkrāšanas kapacitāti, kas dod iespēju gadā saražot neto elektroenerģiju vismaz 500 GWh apmērā;

(b) elektroenerģijas uzkrāšana — projekts nodrošina tādu uzkrāšanas kapacitāti, kas dod iespēju gadā saražot neto elektroenerģiju vismaz 500 GWh apmērā vai [x] % no vienā gadā dalībvalstī saražotās elektroenerģijas, atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks;

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs 500GWh ir ļoti liels daudzums, un tādēļ varētu būt lietderīgāk vienoties arī par procentuālo daļu no gadā saražotā elektroenerģijas daudzuma.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) gāzes glabāšana vai sašķidrināta/saspiesta dabasgāze — projekta mērķis ir vismaz divu dalībvalstu tieša vai netiešā apgāde vai infrastruktūras standarta (N-1 noteikums) izpilde reģionālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 994/2010 6. panta 3. punktu;

(d) gāzes glabāšana vai sašķidrināta/saspiesta dabasgāze — projekta mērķis ir apgādāt tieši vai tas rada iespējas apgādāt netieši vismaz divas dalībvalstis, vai infrastruktūras standarta (N-1 noteikums) izpilde reģionālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 994/2010 6. panta 3. punktu;

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Elektroenerģija: pieprasījuma scenāriji, ražošanas jauda pēc kurināmā veida (biomasa, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija, gāze, kodolenerģija, nafta, cietais kurināmais, vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, saules enerģijas koncentrēšana, citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas) un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurināmā cenas (ieskaitot biomasu, ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades un — attiecīgā gadījumā — sadales tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visas nozīmīgās jaunās ražošanas jaudas (ieskaitot ražošanas jaudas, kas aprīkotas ar oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtām), uzkrāšanas un pārvades projekti, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un ko plānots laist ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

(a) Elektroenerģija: pieprasījuma scenāriji (dalībvalstīs un ārpuskopienas kaimiņvalstīs), ražošanas jauda pēc kurināmā veida (biomasa, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija, gāze, kodolenerģija, nafta, cietais kurināmais, vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, saules enerģijas koncentrēšana, citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas) un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurināmā cenas (ieskaitot biomasu, ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades un — attiecīgā gadījumā — sadales tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visas nozīmīgās jaunās ražošanas jaudas (ieskaitot ražošanas jaudas, kas aprīkotas ar oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtām), uzkrāšanas un pārvades projekti, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un ko plānots laist ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Elektroenerģija: pieprasījuma scenāriji, ražošanas jauda pēc kurināmā veida (biomasa, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija, gāze, kodolenerģija, nafta, cietais kurināmais, vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, saules enerģijas koncentrēšana, citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas) un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurināmā cenas (ieskaitot biomasu, ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades un — attiecīgā gadījumā — sadales tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visas nozīmīgās jaunās ražošanas jaudas (ieskaitot ražošanas jaudas, kas aprīkotas ar oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtām), uzkrāšanas un pārvades projekti, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un ko plānots laist ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

(a) Elektroenerģija: pieprasījuma scenāriji, ražošanas jauda pēc kurināmā veida (biomasa, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija, gāze, kodolenerģija, nafta, cietais kurināmais, vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, saules enerģijas koncentrēšana, citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas) un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurināmā cenas (ieskaitot biomasu, ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades un — attiecīgā gadījumā — sadales tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visas nozīmīgās jaunās ražošanas jaudas (ieskaitot ražošanas jaudas, kas aprīkotas ar oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtām), uzkrāšanas potenciāls un uzkrāšanas un pārvades projekti, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un ko plānots laist ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

V pielikums – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b) Veicot 13. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta vadītājs diskonta likmēm piemēros riska prēmiju. Šo riska prēmiju nosaka projekta vadītājs pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, pamatojoties uz VI pielikuma 4. pantā noteikto informāciju.

Pamatojums

Projekta vadītājs saskaņotajām diskonta likmēm pievienos riska prēmiju, kas liecinās par to, cik šie projekti ir vēlami attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši pilsoņiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas energoinfrastruktūras vadlīniju izveide un Lēmuma Nr. 1364/2006/EK atcelšana

Atsauces

COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.11.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.11.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Philippe Lamberts

29.11.2011

Izskatīšana komitejā

20.3.2012

30.5.2012

 

 

Pieņemšanas datums

31.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Elena Băsescu, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Ivo Strejček, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophie Auconie, Thijs Berman, Philippe De Backer, Roberto Gualtieri, Danuta Maria Hübner, Olle Ludvigsson

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (9.5.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

(COM(2011)0658 – C7‑0371/2011 – 2011/0300(COD))

Atzinumu sagatavoja: Pavel Poc

ĪSS PAMATOJUMS

Ievads

Eiropas Komisija 2011. gada 19. oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas. Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2020. gadam ES ir pabeigti stratēģiskie energotīkli un glabāšanas iekārtas. Proti, šīs regulas mērķis ir pilnībā integrēt enerģijas iekšējo tirgu, tostarp nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla.

Tas veicina ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, ļaujot Savienībai sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un tajā pašā laikā nodrošinot apgādes drošību un solidaritāti starp dalībvalstīm.

Kā pieprasīts Komisijas paziņojumā „Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam”, Eiropas enerģētikas tīklu politika (TEN-E) ir jāpārskata, jāatbalsta ar instrumentiem no jaunās infrastruktūras politikas, jāpaātrina un pienācīgi jāfinansē.

Finansējums

Turpmākajos 10 gados ir nepieciešami aptuveni EUR 200 miljardi gāzes cauruļvadu un elektrotīklu būvniecībai. Konkrētāk — EUR 140 miljardi augstsprieguma elektropārvades sistēmām, uzkrāšanai un viedo tīklu izveidei, EUR 70 miljardi gāzes cauruļvadiem, uzglabāšanai, sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem un reversās plūsmas infrastruktūrai un EUR 2,5 miljardi CO2 transportēšanas infrastruktūrai;

Tas nozīmē, ka ir ievērojami jāpalielina pašreizējais investīciju līmenis. Salīdzinot ar laika posmu no 2000. līdz 2010. gadam, tas nozīmētu investīciju palielinājumu par 30 % gāzes nozarē un par 100 % elektroenerģijas nozarē.

Problēmu noteikšana

Problēmas ar atļauju saņemšanas procedūrām un sabiedrības pretestību ir vieni no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē laicīgu energoinfrastruktūras projektu īstenošanu, it īpaši saistībā ar elektropārvades līnijām pa gaisu.

Administratīvās procedūras ir sarežģītas un neefektīvas, it īpaši attiecībā uz procedūru organizāciju un iesaistīto pušu kompetenci, joprojām ir sadrumstalotas un bez skaidriem termiņiem un neparedz ES vides jomas tiesību aktu īstenošanas iepriekšēju plānošanu un koordinēšanu.

Iesaistīto iedzīvotāju pretošanās ir saistīta ar neskaidrību par projekta pievienoto vērtību, reālo vai iedomāto ietekmi uz vidi un apkārtni, bažām par veselību un drošību, vēlu un nepietiekamu sabiedrības un ieinteresēto pušu iesaistīšanos.

Dažās dalībvalstīs attiecībā uz infrastruktūrai paredzētu investīciju piešķiršanas procedūrām notiek arī politiskas un/vai īpašumtiesību spekulācijas.

Ietekme uz vidi

Mūsdienās plānotām infrastruktūrām jāatbilst ES ilgtermiņa mērķiem klimata un enerģētikas jomā un šo mērķu īstenošanai dažādās dalībvalstu enerģētikas politikas jomās. Energoinfrastruktūras projektu plānošanā pilnībā jāievēro arī piesardzības princips.

Priekšlikumā esošās vides aizsardzības prasības jāintegrē energoinfrastruktūras kontekstā. Prioritāte jādod enerģijas avotiem, kuriem nav sociālo un vides aizsardzības izmaksu.

Papildus kapitāla un darbības izmaksām ievērojamas vides aizsardzības izmaksas rada energoinfrastruktūras būvniecība, darbība un ekspluatācijas pārtraukšana. Šīs vides aizsardzības izmaksas jāņem vērā izmaksu un ieguvumu analīzē, izmantojot visa dzīves cikla izmaksu aprēķināšanas pieeju. Katram energoinfrastruktūras projektam ir vajadzīgs pilnīgs ietekmes uz vidi novērtējums, lai novērtētu būtiskos riskus, ņemot vērā vietējos un reģionālos vides apstākļus.

Pārredzamība un sabiedrības līdzdalība

Jaunie noteikumi uzlabo iedzīvotāju iespējas iesaistīties projektos un būt uzklausītiem. Regulā ir noteikts, ka iedzīvotāji ir jāiesaista pašā atļaujas izsniegšanas procedūras sākumā. Regulā ir noteikts, ka tas jādara pirms tam, kad projekta virzītājs ir iesniedzis oficiālu pieteikumu atļaujas saņemšanai. Šādā veidā projekta plānošanas posmā var joprojām tikt ņemtas vērā iedzīvotāju bažas. Daudzās dalībvalstīs pašreizējā prakse paredz, ka publiska apspriešana notiek pēc dokumentācijas iesniegšanas kompetentajai iestādei.

Kopīgu interešu projekti

Šajā sakarībā Komisija ir identificējusi 12 prioritāros koridorus un jomas saistībā ar elektroenerģijas, gāzes, naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas tīkliem. Tā ierosina „kopējas ieinteresētības” režīmu projektiem, kuri dod ieguldījumu šo prioritāšu īstenošanā un kuriem ir piešķirts šāds statuss. Kopīgu interešu projektiem vajadzētu piemērot ātrāku atļauju saņemšanas procedūru, kas nedrīkstētu pārsniegt trīs gadus.

Atzinuma sagatavotāja ieteikumi

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumus par lēmumu pieņemšanas paātrināšanu saistībā ar atļauju piešķiršanu un jaunos noteikumus, ar kuriem uzlabo iedzīvotāju iespējas iesaistīties projektos un tikt uzklausītiem.

Tomēr nav iespējams atbrīvot infrastruktūru projektus no vides jomas noteikumu prasībām, un saskaņā ar LESD 11. pantu priekšlikumā ir jāintegrē spēkā esošās vides aizsardzības prasības saistībā ar energoinfrastruktūru.

Ir jānodrošina augstas kvalitātes sabiedriskā apspriešana un pienācīgi jāņem vērā Eiropas tiesību akti vides jomā.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti, pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, un par 20 % palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam.

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti, pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, un par 20 % palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam un jābūt gatavai savienot reģionus, kuros ir liela atjaunojamo energoresursu ražošanas jauda un liels elektrības uzkrāšanas potenciāls. Šie mērķi enerģētikas un klimata jomā jāsasniedz izmaksu ziņā pēc iespējas lietderīgāk.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Vides, sociālajā un ekonomiskajā ziņā labākā infrastruktūra ir jau eksistējoša infrastruktūra, kura nav jābūvē. Tāpēc energoefektivitāte ir ļoti nozīmīga. Pilnībā būtu jāņem vērā Komisijas ierosinātās energoefektivitātes direktīvas (procedūra vēl tiek turpināta) iespējamā ietekme uz infrastruktūru nepieciešamības samazinājumu nākotnē.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai gan iekšējais tirgus juridiski pastāv, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem. Tomēr bez Savienības mēroga integrētiem tīkliem nebūs iespējams nodrošināt pareizi funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā valda konkurence, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

(7) Lai gan iekšējais tirgus juridiski pastāv, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem. Tomēr bez Savienības mēroga integrētiem tīkliem un viedo tīklu infrastruktūras izmantošanas, kas nodrošinātu augstāku energoefektivitāti un sadalīto atjaunojamo energoresursu integrāciju, nebūs iespējams nodrošināt pareizi funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā valda konkurence, lai sekmētu resursu ziņā efektīvu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Tāpat būtu jāmodernizē Savienības energoinfrastruktūra, lai palielinātu tās noturību pret cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām, klimata pārmaiņu negatīvajām sekām un drošības apdraudējumiem; tas jo īpaši attiecas uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

(8) Tāpat būtu jāmodernizē Savienības energoinfrastruktūra, lai palielinātu tās noturību pret cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām, klimata pārmaiņu negatīvajām sekām un drošības apdraudējumiem; tas jo īpaši attiecas uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību, ieviešot decentralizētu sistēmu, kas vērsta uz vietējo teritoriju neatkarību enerģētikas jomā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lēš, ka līdz 2020. gadam Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā jāiegulda aptuveni 200 miljardi euro. Tā kā ieguldījumu apjomi ir ievērojami palielinājušies, salīdzinot ar pagātnes tendencēm, un energoinfrastruktūras prioritātes ir jāīsteno bez kavēšanās, ir vajadzīga jauna pieeja energoinfrastruktūras (īpaši pārrobežu) regulējumam un finansēšanai.

(11) Lēš, ka līdz 2020. gadam Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā jāiegulda aptuveni 200 miljardi euro. Tā kā ieguldījumu apjomi ir ievērojami palielinājušies, salīdzinot ar pagātnes tendencēm, un energoinfrastruktūras prioritātes ir jāīsteno bez kavēšanās, ir vajadzīga jauna pieeja energoinfrastruktūras (īpaši pārrobežu) regulējumam un finansēšanai. Turklāt, īstenojot šādu pieeju, būtu jāņem vērā visā ES īstenotie fiskālās konsolidācijas mehānismi, par prioritāti būtu jāizvirza tie kopīgu interešu projekti, kuri nodrošina patiesu Eiropas pievienoto vērtību, kā arī būtu jāapzina situācijas, kurās dalībvalstu iestādes un tirgus var sekmīgāk līdzdarboties.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Kopējas ieinteresētības projekti būtu jānosaka, balstoties uz kopējiem, pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, ņemot vērā to, kā tie sekmē enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu. Ierosinātajiem projektiem elektroenerģijas un gāzes nodaļā vajadzētu būt iekļautiem jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā. Plānā jo īpaši jāņem vērā 4. februāra Eiropadomes sanāksmes secinājumi par nepieciešamību integrēt perifēros enerģijas tirgus.

(15) Kopīgu interešu projekti būtu jānosaka atbilstīgi kopējiem, pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, ņemot vērā to, kā tie sekmē enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu. Projektiem elektroenerģijas un gāzes nodaļā vajadzētu būt iekļautiem jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā. Plānā jo īpaši būtu jāņem vērā 4. februāra Eiropadomes sanāksmes secinājumi par nepieciešamību integrēt perifēros enerģijas tirgus un jānosaka viedo tīklu infrastruktūras ierīkošana.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Trešām pusēm, kuras vēlas veikt ieguldījumus šajā jomā, nevajadzētu liegt iespēju pieteikties un saņemt finansējumu kopīgu interešu projektiem. Turklāt ir jāveicina partnerība ar trešām pusēm un valsts iestādēm saistībā ar kopīgu interešu projektiem.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Kopējas ieinteresētības projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Kompetentajām iestādēm kopējas ieinteresētības projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, piešķir atļauju kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 92/43/EK un Direktīvu 2000/60/EK.

(20) Kopīgu interešu projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Kompetentajām iestādēm kopīgu interešu projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, piešķir atļauju kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā vienīgi tad, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 92/43/EK un Direktīvu 2000/60/EK. Atbilstoši svarīguma pakāpei un ņemot vērā izmaksu lietderību ir jānosaka gadījumi, kuros, īstenojot energoefektivitātes politiku, varētu samazināt infrastruktūru un atjaunināt vai modernizēt pašreizējo valstu un pārrobežu infrastruktūru un kuros būtu nepieciešama jauna infrastruktūra, ko varētu būvēt gar pašreizējo enerģētikas vai transporta infrastruktūru.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai gan pastāv iedibināti standarti par sabiedrības līdzdalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar vidi, ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu visaugstākos pārredzamības un sabiedrības līdzdalības standartus attiecībā uz visiem kopējas ieinteresētības projektu atļauju piešķiršanas procedūru jautājumiem.

(22) Lai gan pastāv iedibināti standarti par sabiedrības līdzdalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar vidi, ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu visaugstākos pārredzamības un atbilstošus sabiedrības līdzdalības standartus attiecībā uz visiem kopīgu interešu projektu atļauju piešķiršanas procedūru jautājumiem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) sekmē kopējas ieinteresētības projektu savlaicīgu īstenošanu, jo paātrina atļauju piešķiršanu un nosaka minimālos standartus sabiedrības līdzdalībai;

(b) sekmē kopīgu interešu projektu savlaicīgu īstenošanu, jo paātrina atļauju piešķiršanu un izvirza minimālās prasības sabiedrības līdzdalībai;

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija izveido Savienības sarakstu ar kopējas ieinteresētības projektiem. Sarakstu pārskata un atjaunina pēc nepieciešamības reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam.

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveido Savienības sarakstu ar kopīgu interešu projektiem, kas ir sakārtoti pēc to svarīguma. Sarakstu pārskata un atjaunina pēc nepieciešamības reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam. Izveidojot visas Savienības mēroga sarakstu, Komisija ņem vērā arī mazo salu dalībvalstu īpašās raksturiezīmes un izstrādā projektus, lai nodrošinātu to, ka neviena ES dalībvalsts nav izolēta no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem pēc 2015. gada vai arī atbilstošu savienojumu trūkuma dēļ netiek apdraudēta tās enerģijas piegādes drošība. Savienības sarakstā jāiekļauj arī šādi projekti.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai apzinātu kopējas ieinteresētības projektus, Komisija izveido Reģionālo grupu („Grupa”), kā definēts III pielikuma 1. sadaļā, balstoties uz katru prioritāro koridoru un jomu un attiecīgo ģeogrāfisko aptvērumu, kā izklāstīts I pielikumā.

2. Lai apzinātu kopīgu interešu projektus, Komisija izveido divpadsmit Reģionālās grupas („Grupas”), balstoties uz katru prioritāro koridoru un jomu un attiecīgo ģeogrāfisko aptvērumu, kā izklāstīts I pielikumā. Katras grupas izveides pamatā ir III pielikuma 1. sadaļā minētie noteikumi. Katra grupa pilda tai paredzēto darba slodzi, pamatojoties uz iepriekš atrunātiem nosacījumiem vai reglamentu, ņemot vērā visus norādījumus, ko Komisija ir sniegusi šajā jautājumā.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katra Grupa saskaņā ar III pielikumā 2. sadaļā izklāstīto procedūru sagatavo ierosināto kopējas ieinteresētības projektu sarakstu atbilstīgi tam, kāds ir katra projekta devums I pielikumā minēto energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā, un atbilstīgi to atbilstībai 4. pantā minētajiem kritērijiem. Katram atsevišķam projekta priekšlikumam ir vajadzīgs tās(to) dalībvalsts(-u) apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas.

3. Katra Grupa pieņem tādu kopīgu interešu projektu reģionālo sarakstu, kas sagatavoti saskaņā ar III pielikumā 2. sadaļā izklāstīto procedūru, atbilstīgi tam, kāds ir katra projekta devums I pielikumā minēto energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā, un atbilstīgi to atbilstībai 4. pantā minētajiem kritērijiem. Katram atsevišķam projekta priekšlikumam ir vajadzīgs tās(to) dalībvalsts(-u) apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, Aģentūra divu mēnešu laikā kopš dienas, kad tā saņēmusi 4. punkta pirmajā daļā minēto ierosināto kopējas ieinteresētības projektu sarakstu, iesniedz Komisijai atzinumu par ierosināto kopējas ieinteresētības projektu sarakstu, jo īpaši ņemot vērā, vai visas Grupas ir konsekventi piemērojušas 4. pantā minētos kritērijus, un analīzes rezultātus, ko veikuši elektroenerģijas un gāzes PSOET saskaņā ar III pielikuma 2.6. punktu.

5. Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, Aģentūra divu mēnešu laikā kopš dienas, kad tā saņēmusi 4. punkta pirmajā daļā minēto ierosināto kopīgu interešu projektu sarakstu, iesniedz Komisijai atzinumu par ierosināto kopīgu interešu projektu sarakstu, jo īpaši ņemot vērā, vai visas Grupas ir konsekventi piemērojušas 4. pantā minētos kritērijus, un analīzes rezultātus, ko veikuši elektroenerģijas un gāzes PSOET saskaņā ar III pielikuma 2.6. punktu. Komisija pabeidz kopīgu interešu projektu sarakstu, sniedzot detalizētu sava lēmuma analīzi par katru projektu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) projekts atbilst Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķiem;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) projektā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis, proti, tas vai nu tieši šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu robežu, vai atrodas vienas dalībvalsts teritorijā un tam ir ievērojama pārrobežu ietekme, kā izklāstīts IV pielikuma 1. punktā;

(c) projektā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis, proti, ja tas tieši šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu robežu uz zemes vai jūrā vai atrodas vienas dalībvalsts teritorijā ar tomēr ievērojamu pārrobežu ietekmi, vai, ja saistībā ar iekšēju nostiprināšanu, projekts ir nozīmīgs pārrobežu starpsavienojuma dēļ, kā izklāstīts IV pielikuma 1. punktā, vai ja tā mērķis ir savienot salas un perifēros reģionos ar Savienības centrālajiem reģioniem;

Pamatojums

Ņemot vērā atjaunojamu energoresursu avotu attīstību, ir jāatbalsta atjaunojamās elektrības ražošanas integrācija iekšējos pārvades nostiprināšanas projektos, ja tie palīdz nodrošināt pārrobežu pārvadi atbilstoši IV pielikumā minētajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Attiecībā uz elektroenerģijas pārvades un glabāšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām kategorijām, projekts būtiski sekmē vismaz vienu no šiem specifiskajiem kritērijiem:

(a) Attiecībā uz elektroenerģijas pārvades un glabāšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām kategorijām, projekts sekmē ilgtspējību un būtiski sekmē vismaz vienu no šiem specifiskajiem kritērijiem:

Pamatojums

Ilgtspējības kritērijam nevajadzētu būt izvēles kritērijam. Ilgtspējīga pieeja palīdzēs ES sasniegt zemas oglekļa emisijas ekonomikas mērķus, vienlaikus novēršot vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un nepastāvīgu resursu izmantojumu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tirgus integrācija, konkurence un sistēmas elastība;

– tirgus integrācija, tostarp pārtraucot atsevišķu reģionu izolāciju Eiropas Savienībā; konkurence un sistēmas elastība;

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ilgtspējība, inter alia atjaunojamās enerģijas pārvade no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un glabāšanas vietām;

atjaunojamās enerģijas integrēšana tīklā un atjaunojamās enerģijas pārvade no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un glabāšanas vietām;

Pamatojums

Ilgtspējības kritērijam nevajadzētu būt izvēles kritērijam. Ilgtspējīga pieeja palīdzēs ES sasniegt zemas oglekļa emisijas ekonomikas mērķus, vienlaikus novēršot vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un nepastāvīgu resursu izmantojumu.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– sadarbspēja un sistēmas ekspluatācijas drošība.

apgādes drošība, tostarp sadarbspēja, kā arī droša un uzticama sistēmas ekspluatācija, īpaši pašreizējās pārvadu stabilitātes stiprināšana, noturības pret elektrības pārrāvumiem uzlabošana un droša periodiskas ražošanas integrācija;

Pamatojums

To galveno mērķu precizēšana, kas sasniedzami, nodrošinot apgādes drošību. Precīzāka apgādes drošības definīcija ir nepieciešama labai problēmas izpratnei.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– liela atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda un glabāšanas potenciāls.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 2. punktā minētajām kategorijām, projekts būtiski sekmē vismaz vienu no šiem specifiskajiem kritērijiem:

(b) Attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 2. punktā minētajām kategorijām, projekts sekmē ilgtspējību un būtiski sekmē vismaz vienu no šiem specifiskajiem kritērijiem:

Pamatojums

Ilgtspējības kritērijam nevajadzētu būt izvēles kritērijam. Ilgtspējīga pieeja palīdzēs ES sasniegt zemas oglekļa emisijas ekonomikas mērķus, vienlaikus novēršot vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un nepastāvīgu resursu izmantojumu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tirgus integrācija, sadarbspēja un sistēmas elastība;

– tirgus integrācija, tostarp pārtraucot atsevišķu reģionu izolāciju Eiropas Savienībā; sadarbspēja un sistēmas elastība;

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– konkurence, inter alia piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikācija;

– konkurence, inter alia piegāžu avotu, piegāžu maršrutu un partneru diversifikācija;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– ilgtspējība.

svītrots

Pamatojums

Ilgtspējības kritērijam nevajadzētu būt izvēles kritērijam. Ilgtspējīga pieeja palīdzēs ES sasniegt zemas oglekļa emisijas ekonomikas mērķus, vienlaikus novēršot vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un nepastāvīgu resursu izmantojumu.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Attiecībā uz elektroenerģijas viedo tīklu projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajām kategorijām, projekts būtiski sekmē vismaz vienu no šādām specifiskām funkcijām:

(c) Attiecībā uz elektroenerģijas viedo tīklu projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajām kategorijām, projekts sekmē ilgtspējību un būtiski sekmē vismaz vienu no šādām specifiskām funkcijām:

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Attiecībā uz naftas transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. punktā minētajām kategorijām, projekts būtiski sekmē šādus trīs specifiskos kritērijus:

(d) Attiecībā uz naftas transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. punktā minētajām kategorijām, projekts sekmē ilgtspējību un būtiski sekmē šādus trīs specifiskos kritērijus:

Pamatojums

Ilgtspējības kritērijam nevajadzētu būt izvēles kritērijam. Ilgtspējīga pieeja palīdzēs ES sasniegt zemas oglekļa emisijas ekonomikas mērķus, vienlaikus novēršot vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un nepastāvīgu resursu izmantojumu.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) Attiecībā uz oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 4. punktā minētajām kategorijām, projekts būtiski sekmē šādus trīs specifiskos kritērijus:

(e) Attiecībā uz oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 4. punktā minētajām kategorijām, projekts sekmē ilgtspējību un sekmē būtiski šādus trīs specifiskos kritērijus:

Pamatojums

Ilgtspējības kritērijam nevajadzētu būt izvēles kritērijam. Ilgtspējīga pieeja palīdzēs ES sasniegt zemas oglekļa emisijas ekonomikas mērķi, vienlaikus novēršot vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un nepastāvīgu resursu izmantojumu.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Līdz 31. martam katru gadu pēc gada, kurā izraudzīti kopējas ieinteresētības projekti saskaņā ar 4. pantu, projekta virzītāji iesniedz gada ziņojumu Aģentūrai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, vai attiecīgajai Grupai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās. Ziņojumā izklāsta:

3. Līdz 31. martam katru gadu pēc gada, kurā izraudzīti kopīgu interešu projekti saskaņā ar 4. pantu, projekta virzītāji iesniedz gada ziņojumu Komisijai un Aģentūrai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, vai attiecīgajai Grupai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās. Ziņojumā izklāsta:

Pamatojums

Lai nodrošinātu pārredzamību, Komisija būtu jāinformē par tā konsolidētā ziņojuma devumu, ko Aģentūra sagatavojusi saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja kopējas ieinteresētības projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz 1 gadu un ko var divas reizes pagarināt.

1. Ja kopīgu interešu projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz 1 gadu un ko var divas reizes pagarināt.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas koordinatoru izvēlas, pamatojoties uz viņa pieredzi viņam uzticēto specifisko uzdevumu jomā attiecībā uz šo projektu(-iem).

3. Eiropas koordinatoru izvēlas, pamatojoties uz viņa pieredzi viņam uzticēto specifisko uzdevumu jomā attiecībā uz šo projektu(-iem), vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējas ieinteresētības projektiem piešķir augstāko iespējamo valsts nozīmes statusu un atļauju piešķiršanas procedūru laikā tos uzskata par šādas nozīmes projektiem, ja šādu kārtību paredz valsts tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam energoinfrastruktūras veidam, un saskaņā ar šo kārtību.

1. Kopīgu interešu projektiem piešķir augstāko iespējamo valsts nozīmes statusu un reģionālās un telpiskās plānošanas, atļauju piešķiršanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā vides novērtējuma procedūru laikā tos uzskata par šādas nozīmes projektiem, ja šādu kārtību paredz valsts tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam energoinfrastruktūras veidam, un saskaņā ar šo kārtību.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija trīs mēnešu laikā kopš šis regulas stāšanās spēkā izdod vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm definēt piemērotus pasākumus un lai nodrošinātu to vides novērtējuma procedūru saskanīgu piemērošanu, kas nepieciešamas kopējas ieinteresētības projektiem saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Komisija trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā izdod vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm definēt un īstenot piemērotus pasākumus un nodrošinātu to vides novērtējuma procedūru saskanīgu piemērošanu, kas nepieciešamas kopīgu interešu projektiem saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī uzrauga tās piemērošanu.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) koordinētā shēma: visaptverošais lēmums var sastāvēt no vairākiem atsevišķiem juridiski saistošiem lēmumiem, ko izdod kompetentā iestāde un citas attiecīgās iestādes. Kompetentā iestāde katrā gadījumā atsevišķi nosaka saprātīgu termiņu, kurā jāpieņem atsevišķie lēmumi. Kompetentā iestāde var pieņemt atsevišķu lēmumu citas attiecīgās valsts iestādes vietā, ja minētā cita iestāde šādu lēmumu nepieņem noteiktajā termiņā un ja aizkavēšanos nevar pienācīgi pamatot. Kompetentā iestāde var atcelt citas valsts iestādes atsevišķu lēmumu, ja tā uzskata, ka lēmums nav pietiekami pamatots, proti, attiecīgā iestāde nav izklāstījusi pietiekamus pierādījumus. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgās starptautisko un Savienības tiesību aktu prasības, un tai pienācīgi jāpamato savs lēmums.

(b) koordinētā shēma: visaptverošais lēmums var sastāvēt no vairākiem atsevišķiem juridiski saistošiem lēmumiem, ko izdod kompetentā iestāde un citas attiecīgās iestādes. Kompetentā iestāde katrā gadījumā atsevišķi nosaka saprātīgu termiņu, kurā jāpieņem atsevišķie lēmumi. Kompetentā iestāde var pieņemt atsevišķu lēmumu citas attiecīgās valsts iestādes vietā, ja minētā cita iestāde šādu lēmumu nepieņem noteiktajā termiņā un ja aizkavēšanos nevar pienācīgi pamatot. Kompetentā iestāde var atcelt citas valsts iestādes atsevišķu lēmumu, ja tā uzskata, ka lēmums nav pietiekami pamatots, proti, attiecīgā iestāde nav izklāstījusi pietiekamus pierādījumus. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgās starptautisko un Savienības tiesību aktu prasības, un tai pienācīgi jāpamato savs lēmums, kā arī jādara pieejams pieņemtais lēmums un pamatojums, tostarp attiecīgie pierādījumi.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) sadarbības shēma: visaptverošais lēmums var sastāvēt no vairākiem atsevišķiem juridiski saistošiem lēmumiem, ko izdod kompetentā iestāde un citas attiecīgās iestādes. Apspriežoties ar citām attiecīgajām iestādēm, kompetentā iestāde katrā gadījumā atsevišķi nosaka saprātīgu termiņu, kurā var pieņemt atsevišķos lēmumus, un attiecīgo kopējo atļaujas izsniegšanas termiņu. Kompetentā iestāde uzrauga to, vai attiecīgās iestādes ievēro noteiktos termiņus. Ja attiecīgā iestāde paredz, ka noteiktajā termiņā savu lēmumu nepieņems, tā nekavējoties informē kompetento iestādi un sniedz arī kavēšanās pamatojumu.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

10. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ja projektam varētu būt būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme vienā vai vairākās kaimiņu dalībvalstīs, t.i., ja ir piemērojams Direktīvas 85/337/EEK 7. pants un Espo konvencija, attiecīgo informāciju dara pieejamu kaimiņu dalībvalsts(-u) kompetentajai iestādei. Kaimiņu dalībvalsts(-u) kompetentā iestāde norāda, vai tā vēlas piedalīties attiecīgajās sabiedriskās apspriešanas procedūrās.

6. Ja projektam varētu būt būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme vienā vai vairākās kaimiņu dalībvalstīs, t.i., ja ir piemērojams Direktīvas 2001/42/EK 7. pants, Direktīvas 85/337/EEK 7. pants vai Espo konvencija, attiecīgo informāciju dara pieejamu kaimiņu dalībvalsts(-u) kompetentajai iestādei. Kaimiņu dalībvalsts(-u) kompetentā iestāde norāda, vai tā vēlas piedalīties attiecīgajās sabiedriskās apspriešanas procedūrās.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

10. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Dalībvalstīm ir jāizstrādā mehānismi, lai nodrošinātu kompensāciju tām pašvaldībām, kuras ietekmē kopīgu interešu projekti, kā arī citi valstu projekti enerģētikas infrastruktūras jomā.

Pamatojums

Ar šāda vienkārša instrumenta palīdzību ir iespējams būtiski saīsināt atļauju izsniegšanas procedūras ilgumu, neskarot ES subsidiaritātes principu un neierobežojot vietējo pašvaldību pilnvaras, jo tas netieši ietekmēs telpiskās plānošanas fāzi, kuras dēļ lielākoties rodas kavēšanās atļauju izsniegšanas procedūrā. Finansiāla kompensācija ir spēcīgs rīks, kas mudinās vietējo pašvaldību (kopienas) neiebilst pret infrastruktūras iekļaušanu valstu, reģionālajā un vietējā zemes izmantošanas plānojuma dokumentācijā.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

11. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Dalībvalstis, kurās kādas atļauju piešķiršanas procesa daļas, tostarp telpiskās plānošanas vai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, nenoslēdzas ar juridiski saistošas atļaujas saņemšanu, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka to ilgums ir samērīgs ar kopējiem termiņiem.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Viena mēneša laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopējas ieinteresētības projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem.

1. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem un tā atbilst IV pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un rādītājiem. PSOET veic plašu sabiedrisko apspriešanu, iesaistot vismaz tās organizācijas, kas pārstāv visas attiecīgās ieinteresētās puses, un attiecīgā gadījumā tādas tieši ieinteresētas puses kā valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes.

Pamatojums

Gāzes PSOET un elektroenerģijas PSOET iekšējo lēmumu pieņemšanas procedūru dēļ (sk. gāzes PSOET un elektroenerģijas PSOET statūtus) šādas metodoloģijas izstrādei būs nepieciešams vairāk nekā viens mēnesis, turklāt pārvades sistēmu operatoru izmaksas pirms šās regulas stāšanās spēkā nebūs atlīdzināmas pēc valsts regulatīvo iestāžu noteiktajiem tarifiem. Turklāt, ja tiks veikta plaša konsultāciju procedūra, viens mēnesis nebūs pietiekami ilgs laikposms.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Metodoloģiju regulāri atjaunina un uzlabo saskaņā ar 1.–5. punktā noteikto procedūru. Aģentūra pēc oficiālas apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas attiecīgās ieinteresētās puses, un ar Komisiju var pieprasīt šādus atjauninājumus un uzlabojumus, to pienācīgi pamatojot un norādot termiņus.

6. Metodoloģiju ik pēc diviem gadiem atjaunina un uzlabo saskaņā ar 1.–5. punktā noteikto procedūru.

Pamatojums

Tai jābūt skaidrai un iepriekš noteiktai procedūrai, arī attiecībā uz laika grafiku, proti, tās pamatā nevar būt nejaušas prasības.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

13. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Aģentūra nekavējoties Komisijai iesniedz visu lēmumu kopijas un visu attiecīgo informāciju par katru šādu lēmumu. Informāciju var iesniegt kā apkopojumu. Komisija ievēro konfidencialitāti saistībā ar sensitīvu komercinformāciju.

7. Aģentūra nekavējoties Komisijai iesniedz visu to lēmumu kopijas, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu, un visu attiecīgo informāciju par katru šādu lēmumu. Informāciju var iesniegt kā apkopojumu. Komisija ievēro konfidencialitāti saistībā ar sensitīvu komercinformāciju.

Pamatojums

Clarification as to which decisions are meant.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar 13. panta 4. punkta a) apakšpunktu, sniedz pierādījumus, ka pastāv nozīmīgas pozitīvas papildu sekas, piemēram, saistībā ar apgādes drošību, solidaritāti vai inovāciju, un

(a) projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar 13. panta 4. punkta a) apakšpunktu, sniedz pierādījumus, ka pastāv nozīmīgas pozitīvas papildu sekas, piemēram, saistībā ar labumu vides un sociālajā jomā, apgādes drošību, solidaritāti vai inovāciju, un

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

17. pants – –a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a) informācija par prioritāro projektu pašreizējo sarakstu, pārskats par lēmumu pieņemšanas procesa posmiem, kā arī Reģionālo grupu sanāksmju datumi un dienas kārtības, tostarp secīga sanāksmju protokolu un pieņemto lēmumu publicēšana;

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

17. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) vispārīga, regulāri atjaunināta informācija, tostarp ģeogrāfiskā informācija, par katru kopējas ieinteresētības projektu;

(a) vispārīga, regulāri atjaunināta informācija, tostarp nepieciešamā ģeogrāfiskā informācija, par katru kopīgu interešu projektu;

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity"): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Electricity”): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju; izolēto salu elektroenerģijas sistēmu starpsavienojums ar kontinentu, lai nodrošinātu integrētā elektrības tirgus priekšrocības, palielinātu atjaunojamo energoresursu izplatību un nodrošinātu iespēju pārvadīt atjaunojamos energoresursus uz kontinentu.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. daļa – 11. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Elektromaģistrāles: līdz 2020. gadam jāizveido pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā.

(11) Elektromaģistrāles: līdz 2020. gadam jāizveido pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā, jo īpaši pievienot reģionus, kuriem ir augsta atjaunojamās enerģijas ražošanas spēja un enerģijas glabāšanas potenciāls.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Attiecībā uz elektroenerģijas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu pārstāvji, valstu regulatīvo iestāžu pārstāvji, pārvades sistēmu operatoru pārstāvji, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 714/2009 12. pantu, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas, Aģentūras un elektroenerģijas PSOET pārstāvji.

(1) Attiecībā uz elektroenerģijas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, valstu regulatīvo iestāžu pārstāvji, pārvades sistēmu operatoru pārstāvji, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 714/2009 12. pantu, projektu virzītāju pārstāvji, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās puses, tostarp ražotāji, sadales sistēmu operatori, piegādātāji un vides organizācijas, kā arī patērētāju pārstāvības organizācijas, uz kurām attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas, Aģentūras un elektroenerģijas PSOET pārstāvji.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu pārstāvji, valstu regulatīvo iestāžu pārstāvji, pārvades sistēmu operatoru pārstāvji, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantu, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas, Aģentūras un gāzes PSOET pārstāvji.

Attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, valstu regulatīvo iestāžu pārstāvji, pārvades sistēmu operatoru pārstāvji, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantu, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas, Aģentūras un gāzes PSOET pārstāvji.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu pārstāvji, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas pārstāvji.

Attiecībā uz naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas pārstāvji.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Katra Grupa apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv ieinteresētās personas, tostarp ražotājus, sadales sistēmu operatorus, piegādātājus un patērētājus, un, lai pildītu 5. panta 2. punktā minētās funkcijas, ar vides aizsardzības organizācijām. Grupa var rīkot uzklausīšanas vai apspriedes, ja tas ir lietderīgi tās uzdevumu izpildei.

(4) Katra Grupa apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv ieinteresētās personas, tostarp ražotājus, sadales sistēmu operatorus, piegādātājus un patērētājus, un ar vides aizsardzības organizācijām. Grupa rīko uzklausīšanas vai apspriedes, ja tas ir lietderīgi tās uzdevumu izpildei. Grupa regulāri un vispusīgi informē sabiedrību par apspriežu statusu un panākto rezultātu, kā arī pirms 3. panta 4. punktā minētā ierosināto projektu saraksta iesniegšanas rīko uzklausīšanu vai apspriedi.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ierosinātie elektroenerģijas pārvades un uzkrāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis elektroenerģijas PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. pantu.

(3) Attiecībā uz visiem kopīgu interešu projektiem, kas Savienības sarakstos iekļauti pēc 2013. gada 1. augusta, elektroenerģijas pārvades un uzkrāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis elektroenerģijas PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. pantu.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Attiecībā uz visiem Savienības kopējas ieinteresētības projektu sarakstiem, kas pieņemti pēc 2013. gada 1. augusta, ierosinātie gāzes pārvades un glabāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 2.punktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā gāzes tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

(4) Attiecībā uz visiem kopīgu interešu projektiem, kas Savienības sarakstos iekļauti pēc 2013. gada 1. augusta, gāzes pārvades un glabāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā gāzes tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) elektroenerģijas uzkrāšana — projekts nodrošina tādu uzkrāšanas kapacitāti, kas dod iespēju gadā saražot neto elektroenerģiju vismaz 500 GWh apmērā;

(b) elektroenerģijas uzkrāšana — projekts nodrošina tādu uzkrāšanas kapacitāti, kas dod iespēju gadā saražot neto elektroenerģiju vismaz 250 MW jaudas un 250 GWh gadā;

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Elektroenerģija: pieprasījuma scenāriji, ražošanas jauda pēc kurināmā veida (biomasa, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija, gāze, kodolenerģija, nafta, cietais kurināmais, vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, saules enerģijas koncentrēšana, citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas) un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurināmā cenas (ieskaitot biomasu, ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades un — attiecīgā gadījumā — sadales tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visas nozīmīgās jaunās ražošanas jaudas (ieskaitot ražošanas jaudas, kas aprīkotas ar oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtām), uzkrāšanas un pārvades projekti, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un ko plānots laist ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

(a) Elektroenerģija: pieprasījuma scenāriji (gan dalībvalstīs, gan kaimiņos esošajās trešās valstīs), ražošanas jauda pēc kurināmā veida (biomasa, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija, gāze, kodolenerģija, nafta, cietais kurināmais, vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, saules enerģijas koncentrēšana, citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas) un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurināmā cenas (ieskaitot biomasu, ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades un — attiecīgā gadījumā — sadales tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visas nozīmīgās jaunās ražošanas jaudas (ieskaitot ražošanas jaudas, kas aprīkotas ar oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtām), uzkrāšanas potenciāls un uzkrāšanas un pārvades projekti, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un ko plānots laist ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām;

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Gāze: pieprasījuma scenāriji, imports, kurināmā cenas (ieskaitot ogles, gāzi un naftu), oglekļa dioksīda cenas, pārvades tīkla struktūra un tās attīstība, ņemot vērā visus jaunos projektus, par kuriem pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem un ko plānots laist ekspluatācijā līdz n+5 gada beigām.

[Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]

Pamatojums

[Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

V pielikums – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz šādas izmaksas: kapitālizmaksas, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas projekta tehniskā dzīves cikla laikā, un attiecīgā gadījumā ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Metodoloģijā dotas norādes par aprēķinos izmantojamām diskonta likmēm.

(5) Izmaksu un ieguvumu analīzē, balstoties uz izmaksām, kas radušās projekta tehniskā dzīves cikla laikā, ņem vērā vismaz šādas izmaksas: kapitālizmaksas, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī būvniecības, ekspluatācijas un attiecīgā gadījumā enerģētikas infrastruktūras projektu ekspluatācijas pārtraukšanas vides izmaksas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Metodoloģijā dotas norādes par aprēķinos izmantojamām diskonta likmēm.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

V pielikums – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) sistēmas noturība, tostarp pret katastrofām un klimatiskajiem apstākļiem, un sistēmas drošība, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā definēts Direktīvā 2008/114/EK;

(b) sistēmas noturība, tostarp apgādes drošība, noturība pret katastrofām un klimatiskajiem apstākļiem, un sistēmas drošība, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā definēts Direktīvā 2008/114/EK;

Pamatojums

Apgādes drošība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem šajā sakarā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas energoinfrastruktūras vadlīniju izveide un Lēmuma Nr. 1364/2006/EK atcelšana

Atsauces

COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.11.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

15.11.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Pavel Poc

20.12.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.3.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

3

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Lajos Bokros, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Bogusław Sonik, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Chrysogelos, João Ferreira, Filip Kaczmarek, Toine Manders, Judith A. Merkies, James Nicholson, Justas Vincas Paleckis, Alojz Peterle, Michèle Rivasi, Christel Schaldemose, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Andrea Zanoni


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (31.5.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

(COM(2011)0658 – C7‑0371/11 – 2011/0300(COD))

Atzinumu sagatavoja: Sandra Kalniete

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotāja apsveic Komisiju ar ierosināto priekšlikumu pamatotām Eiropas energoinfrastruktūras attīstības vadlīnijām un uzskata to par būtisku soli, kas vēl vairāk stiprinās Eiropas Savienību. Ar šo priekšlikumu paredz noteikumus Eiropas energotīklu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai, lai sasniegtu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nospraustos enerģētikas politikas mērķus — nodrošināt enerģijas iekšējā tirgus darbību, nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā, veicināt energoefektivitāti un taupību un jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību, kā arī veicināt enerģijas tīklu sinerģiju. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šis Eiropas Savienībai ir īpaši svarīgs energoapgādes drošības jautājums.

Vairākas ES dalībvalstis joprojām ir atkarīgas no viena enerģijas piegādātāja, un šāda situācija neatbilst labas pārvaldības principam. Šādi apstākļi ievērojami palielina tādu starpgadījumu risku, kas rodas situācijās, kad piegādātājs saskaras, piemēram, ar tehniskām problēmām. Šāda situācija nav ilgtspējīga, tādēļ atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē arī Komisijas paziņojumu „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””, kas ir paziņojums par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kurā cita starpā ierosināts izveidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, lai veicinātu enerģētikas, transporta un digitālās infrastruktūras prioritāšu īstenošanu, izmantojot vienotu fondu EUR 40 mljrd. apmērā, no kuriem EUR 9,1 mljrd. atvēlēti enerģētikai.

Savā priekšlikumā Komisija ierosina izveidot ierobežotu skaitu prioritāro projektu, kas aptver elektroenerģijas un gāzes tīklus un naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas infrastruktūru. Kopumā Komisija ir apzinājusi 12 prioritāros projektus un jomas, kas saistītas ar enerģētiku.

Atzinuma sagatavotāja vēlas uzsvērt, ka priekšlikums attiecas ne tikai uz neatjaunojamās enerģijas avotiem. Ar šīs regulas palīdzību Savienība varēs sasniegt savus klimata un enerģētikas mērķus: līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un panākt par 20 % lielāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā. Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē priekšlikumā pausto apņemšanos risināt ļoti svarīgo jautājumu par ilgtspējīgu un videi nekaitīgu enerģētikas politiku. Atzinuma sagatavotāja pauž bažas par šo jautājumu, taču uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir labi sabalansēts. Tāpat atzinuma sagatavotāja uzsver, ka nevajadzētu atbalstīt projektus, kas nodara kaitējumu videi. Viens no kopējas ieinteresētības projektu vērtēšanas kritērijiem ir darbu ilgtspējas līmenis. Šo kritēriju mēra, izvērtējot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un elektrotīkla infrastruktūras ietekmi uz vidi. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai savā atzinumā nevajadzētu koncentrēties uz vides jautājumiem, jo par šo jomu atbildīgā ENVI komiteja gatavo pati savu atzinumu.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šo projektu īstenošana ir būtiska Līgumā par Eiropas Savienību izklāstīto enerģētikas politikas mērķu sasniegšanai. Viņa arī uzskata, ka tas tomēr nedrīkst novest pie enerģijas cenu palielināšanās. Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīga droša energoapgāde, taču tas nedrīkst būtiski ietekmēt enerģijas cenu. Atzinuma sagatavotāja pauž nožēlu, ka trūkst padziļināta pētījuma par to, kā šo projektu īstenošana ietekmēs enerģijas cenas. Tomēr, izvērtējot šādu projektu nepieciešamību un to pozitīvo ietekmi uz konkurenci, ir sagaidāma enerģijas cenu pazemināšanās.

Kopumā tiek lēsts, ka prioritārajām jomām un projektiem, kas aptver elektroenerģijas un gāzes tīklus, kā arī naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas infrastruktūras projektiem būs vajadzīgi apmēram EUR 200 mljrd. Komisija uzskata, ka lielāko daļu šo projektu finansēs privātie ieguldītāji, jo tie ir finansiāli izdevīgi. Taču vairāki projekti būs paredzēti mazākām dalībvalstīm, un šādos gadījumos privātie ieguldītāji varētu nebūt ieinteresēti šo projektu īstenošanā, jo ieguldīto līdzekļu atgūšanas periods ir pārāk ilgs. Šā iemesla dēļ Komisija ir piešķīrusi finansējumu EUR 9,1 mljrd. apmērā, lai finansētu projektus, kas privātajiem ieguldītājiem nešķiet tik pievilcīgi, taču ir ļoti svarīgi Eiropas Savienības energoapgādes drošībai.

Kopumā atzinuma sagatavotāja regulas priekšlikumu vērtē atzinīgi un pauž cerību, ka tā stāsies spēkā atbilstīgi ierosinātajam grafikam. Atzinuma sagatavotāja aicina citus Parlamenta deputātus, Komisiju un Padomi rīkoties atbildīgi un nepadarīt šīs regulas pieņemšanas procesu par politisku jautājumu, jo šāda notikumu gaita varētu apdraudēt Savienības energoapgādes drošību.

Nedaudzo turpmāk tekstā ierosināto grozījumu mērķis ir uzsvērt, cik svarīga vienotajam tirgum kopumā un jo īpaši Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem ir energoinfrastruktūras attīstība, kā arī risināt komunikācijas aspektus, proti, jautājumus par valodām, kurās būs pieejama Komisijas izveidotā pārredzamības platforma, un par attiecīgās informācijas publicēšanu no projektu virzītāju puses.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20%, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, un par 20% palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam.

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti, pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20%19, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, t.i., savienojot reģionus, kuriem ir liela atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda un elektroenerģijas uzglabāšanas spējas, un par 20% palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai gan iekšējais tirgus juridiski pastāv, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem. Tomēr bez Savienības mēroga integrētiem tīkliem nebūs iespējams nodrošināt pareizi funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā valda konkurence, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

(7) Lai gan iekšējais tirgus juridiski pastāv, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem. Tomēr bez Savienības mēroga integrētiem tīkliem, kuros piegādes un ražošanas darbības ir faktiski nošķirtas no tīkla ekspluatācijas, nebūs iespējams nodrošināt pareizi funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā valda konkurence, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

Pamatojums

Trešais enerģētikas tirgu liberalizēšanas tiesību aktu kopums veido konkurētspējīga enerģijas tirgus pamatu Eiropas Savienībā. Lai veicinātu trešā enerģētikas tirgu liberalizēšanas tiesību aktu kopuma īstenošanu un izveidotu patiesi liberalizētu enerģijas tirgu visā Eiropas Savienībā, saskaņā ar TEN-E vadlīnijām ir jānodrošina faktiska īpašumtiesību nošķiršana no ražošanas un piegādes.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Aizvien integrētākā iekšējā enerģijas tirgū ir nepieciešami skaidri un pārredzami noteikumi par izmaksu pārrobežu sadali, lai paātrinātu ieguldījumus pārrobežu infrastruktūrā. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atgādināja, cik svarīgi ir veicināt tādu regulējumu, kas piesaista ieguldījumus tīkliem, kur tarifi tiek noteikti atbilstīgi ieguldījumu vajadzībām un pārrobežu ieguldījumu gadījumā izmaksas tiek pienācīgi sadalītas, tajā pašā laikā veicinot konkurenci un konkurētspēju (īpaši attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem) un ņemot vērā ietekmi uz patērētājiem.

(27) Aizvien integrētākā iekšējā enerģijas tirgū ir nepieciešami skaidri un pārredzami noteikumi par izmaksu pārrobežu sadali, lai paātrinātu ieguldījumus pārrobežu infrastruktūrā par labu Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU, kuriem augstās enerģijas cenas var kļūt par nopietnu šķērsli, un par labu Eiropas patērētājiem. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atgādināja, cik svarīgi ir veicināt tādu regulējumu, kas piesaista ieguldījumus tīkliem, kur tarifi tiek noteikti atbilstīgi ieguldījumu vajadzībām un pārrobežu ieguldījumu gadījumā izmaksas tiek pienācīgi sadalītas, tajā pašā laikā veicinot konkurenci un konkurētspēju (īpaši attiecībā uz Eiropas rūpniecības nozari un MVU) un ņemot vērā ietekmi uz patērētājiem.

Pamatojums

Sk. arī attiecīgo 16. panta c) apakšpunkta grozījumu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) projekts ir dzīvotspējīgs no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa; un

b) projekts atbilstoši iekšējā tirgus darbībai ir dzīvotspējīgs no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa un nelabvēlīgi neietekmēs enerģijas pieejamību tiešajiem patērētājiem vai nemazinās godīgu konkurenci tirgus dalībnieku starpā; un

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) projektā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis, proti, tas vai nu tieši šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu robežu, vai atrodas vienas dalībvalsts teritorijā un tam ir ievērojama pārrobežu ietekme, kā izklāstīts IV pielikuma 1. punktā;

c) projektā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis, proti, tas vai nu tieši šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu robežu, vai atrodas vienas dalībvalsts teritorijā un tam ir ievērojama pārrobežu ietekme, kā izklāstīts IV pielikuma 1. punktā, vai savieno salu reģionus un attālos reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem;

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– sadarbspēja un sistēmas ekspluatācijas drošība.

– sadarbspēja, sistēmas ekspluatācijas drošība un energoapgādes drošība.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tirgus darbība un pakalpojumi klientiem;

– tirgus darbība un pakalpojumi klientiem, jo īpaši attiecībā uz mājsaimniecībām un MVU;

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Sarindojot projektus pēc tā, kā tie sekmē tās pašas prioritātes īstenošanu, pienācīgu uzmanību pievērš tam, cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu enerģētikas politikas mērķus — tirgus integrāciju un konkurenci, ilgtspējību un apgādes drošību —, cik daudzas dalībvalstis katrs projekts ietekmē un kādā mērā tas ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā, pienācīgu uzmanību pievērš arī projekta skarto lietotāju skaitam, gada energopatēriņam un no elastīgas dispečervadības avotiem saražotas enerģijas īpatsvaram teritorijā, kur atrodas lietotāji.

4. Sarindojot projektus pēc tā, kā tie sekmē tās pašas prioritātes īstenošanu, pienācīgu uzmanību pievērš tam, cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu enerģētikas politikas mērķus — tirgus integrāciju un konkurenci, ilgtspējību un apgādes drošību —, cik daudzas dalībvalstis katrs projekts ietekmē un kādā mērā tas ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā, pienācīgu uzmanību pievērš arī projekta skarto lietotāju, jo īpaši mājsaimniecību, skaitam un stāvoklim, gada energopatēriņam un no elastīgas dispečervadības avotiem saražotas enerģijas īpatsvaram teritorijā, kur atrodas lietotāji.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja kopējas ieinteresētības projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz 1 gadu un ko var divas reizes pagarināt.

1. Ja kopējas ieinteresētības projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz vienu gadu un ko var divas reizes pagarināt.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bez tam projekta virzītāji publicē attiecīgo informāciju, izmantojot citus piemērotus informēšanas līdzekļus, kam sabiedrība var brīvi piekļūt.

Bez tam projekta virzītāji publicē attiecīgo informāciju, izmantojot citus piemērotus informēšanas līdzekļus, kam sabiedrība var bez maksas viegli piekļūt.

Pamatojums

Vārdu savienojums „brīvi piekļūt” var būt maldinošs, jo tiek izmantots autortiesību jomā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pieņemot lēmumu par izmaksu pārrobežu sadalījumu, ņem vērā projekta(-u) izmaksas un ieguvumus no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa attiecīgajās dalībvalstīs un iespējamo vajadzību pēc finansiālā atbalsta.

Pieņemot lēmumu par izmaksu pārrobežu sadalījumu, ņem vērā projekta(-u) izmaksas un ieguvumus no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši iekšējā tirgus darbības nolūkā, un iespējamo vajadzību pēc finansiālā atbalsta.

Pamatojums

Ir jāuzsver labas energoapgādes nozīmība iekšējā tirgus darbībai un Eiropas valstu ekonomikām.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 1., 2. un 4. punktā minētajās kategorijās, ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu].

1. Kopējas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. un 4. punktā minētajās kategorijās, ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu].

 

Kopīgas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu pētījumu un darbu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], ja tie veikti to gāzes infrastruktūras sektoru daļās, kuros īstenoti nošķiršanas noteikumi, kas ietverti Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, kā arī dalībvalstīs, kurās šajā saistībā tiek piemēroti ierobežojumi.

Pamatojums

Trešā enerģētikas tirgu liberalizēšanas tiesību aktu kopuma īstenošana ir īpaši svarīga attiecībā uz gāzes tirgu, kā arī, lai nodrošinātu gāzes ražošanas un piegādes darbību un pastāvošo monopolu tīklu nošķiršanu. To var veicināt, izvirzot priekšnosacījumu, ka Savienības finanšu atbalstu var saņemt tikai tie kopīgo interešu projekti attiecībā uz gāzi, kas veikti gāzes infrastruktūras sektoros dalībvalstīs, kurās ir īstenoti faktiski īpašumtiesību nošķiršanas pasākumi.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

16. pants – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes nozarēm — kā mainījies starpsavienojumu līmenis starp dalībvalstīm, kāda ir attiecīgā enerģijas cenu dinamika, cik daudz tīkla sistēmas atteiču bijis, kādi ir to cēloņi un saistītās ekonomiskās izmaksas;

c) attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes nozarēm — kā mainījies starpsavienojumu līmenis starp dalībvalstīm, kāda ir attiecīgā enerģijas cenu dinamika patērētājiem un Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, cik daudz tīkla sistēmas atteiču bijis, kādi ir to cēloņi un saistītās ekonomiskās izmaksas;

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

17. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija izveido sabiedrībai viegli pieejamu infrastruktūras pārredzamības platformu. Platforma ietver šādu informāciju:

Komisija izveido sabiedrībai viegli pieejamu infrastruktūras pārredzamības platformu visās Savienības oficiālajās valodās. Platforma ietver šādu informāciju:

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity"): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity"): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.

 

Attālo salu reģionu elektroapgādes savienošana ar kontinentu, lai pabeigtu iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidi, atjaunojamās enerģijas pievades palielināšana un no kontinenta atjaunojamiem energoavotiem iegūtas elektroenerģijas pārvadīšanas veicināšana.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

V pielikums – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) konkurence, proti, dažādu operatoru tirgus vara un cenu konverģence starp dažādām dalībvalstīm;

(a) konkurence, proti, dažādu operatoru tirgus vara un cenu, jo īpaši to cenu, kas skar mājsaimniecības, konverģence starp dažādām dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

V pielikums – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) konkurence, proti, dažādu operatoru tirgus vara un cenu konverģence starp dažādām dalībvalstīm;

(a) konkurence, proti, dažādu operatoru tirgus vara un cenu, jo īpaši to cenu, kas skar mājsaimniecības, konverģence starp dažādām dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

V pielikums – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Pārvades un sadales sistēmu operatori apmainās ar informāciju, kas nepieciešama metodoloģijas izstrādei, ieskaitot attiecīgos tīkla un tirgus modeļus. Ikviens pārvades vai sadales sistēmas operators, kas vāc informāciju citu PSO vai SSO labā, nodod līdzdalīgajiem PSO un SSO datu vākšanas rezultātus. Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes tirgus un tīkla kopējo modeli, kas izklāstīts 12. panta 8. punktā, 1. punktā minētais ievaddatu kopums aptver n+10 gadu, n+20 gadu un n+30 gadu, un modelis dod iespēju veikt pilnīgu ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējumu, kurā ietvertas arī ārējās izmaksas, piem., tās, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu un citu gaisa piesārņotāju emisijām vai apgādes drošību.

(12) Pārvades un sadales sistēmu operatori apmainās ar informāciju, kas nepieciešama metodoloģijas izstrādei, ieskaitot attiecīgos tīkla un tirgus modeļus. Ikviens pārvades vai sadales sistēmas operators, kas vāc informāciju citu PSO vai SSO labā, nodod līdzdalīgajiem PSO un SSO datu vākšanas rezultātus. Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes tirgus un tīkla kopējo modeli, kas izklāstīts 12. panta 8. punktā, 1. punktā minētais ievaddatu kopums aptver n+10 gadu, n+20 gadu un n+30 gadu, un modelis dod iespēju veikt pilnīgu ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējumu, kurš īpaši tiek veikts iekšējā tirgus darbības nolūkā un kurā ietvertas arī ārējās izmaksas, piem., tās, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu un citu gaisa piesārņotāju emisijām vai apgādes drošību.

Pamatojums

Ir jāuzsver labas energoapgādes nozīmība iekšējā tirgus darbībai un Eiropas valstu ekonomikām.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas energoinfrastruktūras vadlīniju izveide un Lēmuma Nr. 1364/2006/EK atcelšana

Atsauces

COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.11.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

15.11.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Sandra Kalniete

24.1.2012

Izskatīšana komitejā

19.3.2012

25.4.2012

30.5.2012

 

Pieņemšanas datums

31.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

2

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adam Bielan, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Mikael Gustafsson, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Sandra Kalniete, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Anna Hedh, María Irigoyen Pérez, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Antonyia Parvanova, Wim van de Camp, Sabine Verheyen


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (04.6.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

(COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD))

Atzinumu sagatavoja: Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz

ĪSS PAMATOJUMS

Ievads

Ir jāiegulda liels darbs, lai modernizētu un paplašinātu ne tikai Eiropas transporta, bet arī enerģētikas infrastruktūru, nodrošinot tās atbilstību Savienības enerģētikas politikas konkurētspējas, ilgtspējas un apgādes drošības mērķiem(1) un pilnveidojot iekšējo enerģijas tirgu, no kā labumu gūs ES transporta nozare. Komisijas priekšlikuma mērķis jo īpaši ir izveidot atbilstošas procedūras un noteikumus, lai īstenotu minēto apņemšanos.

Komisija jau 2010. gadā(2) aicināja izstrādāt jaunu ES enerģētikas infrastruktūras politiku, lai koordinētu un optimizētu tīkla attīstīšanu, uzsverot nepieciešamību aizstāt esošo Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) politiku ar efektīvāku tiesisko regulējumu, ņemot vērā dalībvalstu solidaritātes principu.

2011. gada jūnijā Komisija pieņēma paziņojumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3), ierosinot izveidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, lai pabeigtu prioritāro infrastruktūru enerģētikas, transporta un digitālajā jomā, izmantojot vienotu fondu EUR 40 miljardu apmērā, no kuriem EUR 9,1 miljardi būtu paredzēti enerģētikai.

Ciktāl jautājums attiecas uz Transporta un tūrisma komitejas kompetences jomu, tā vēlas norādīt, ka sinerģiju izveide ir lietderīga, īstenojot ES transporta infrastruktūras (ar TEN-T starpniecību) un enerģētikas infrastruktūras projektus, lai koordinētu, ja iespējams, transporta un enerģētikas infrastruktūru projektus un pilnveidotu administratīvās, atļauju piešķiršanas un vides procedūras, kas saistītas ar kopīgajiem enerģētikas un transporta koridoriem.

Citi ar transportu saistītie priekšlikuma aspekti attiecas uz to, kā nafta, gāze un elektrība tiek ievesta ES un pārvadāta tās robežās: galvenokārt tā ir nafta un gāze, kuru transportēšanai izmanto arī kuģus, sauszemes ceļus vai dzelzceļu un attiecībā uz kurām izmaiņas transporta politikā varētu uzlabot situāciju.

80 % no jēlnaftas ES tiek ievesta, izmantojot tankkuģus. Svarīga iekšējā ES naftas transporta tīkla iezīme ir, ka tā rietumu daļa ar cauruļvadiem ir savienota ar lielākajām Eiropas ostām, savukārt lielākā daļa pārstrādes rūpnīcu Centrāleiropā un Austrumeiropā (jaunajās ES dalībvalstīs) naftu saņem no Krievijas „Druzhba” naftas cauruļvadu sistēmas (aptuveni 60 miljoni tonnu gadā), un savienojumu skaits starp Rietumeiropas un Austrumeiropas tīkliem ir ierobežots. Tas skaidrojams ar faktu, ka Austrumeiropas cauruļvadu infrastruktūra tika projektēta un izbūvēta Aukstā kara laikā. Turklāt paredzams, ka pieprasījums pēc naftas šajās valstīs atšķirībā no vecajām ES dalībvalstīm laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam pieaugs par 7,8 % un kopumā pēc šā laikposma nafta joprojām ieņems nozīmīgu lomu ES energoavotu struktūrā. Tas nosaka vajadzību attīstīt naftas cauruļvadu infrastruktūru, lai garantētu apgādes drošību Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Naftas transportēšana ir saistīta ar augstākajiem vides riskiem. Piegāžu pārrāvumu gadījumā „Druzhba” sistēmā ierobežotais alternatīvas apgādes iespēju skaits radītu lielu palielinājumu tankkuģu satiksmē ekoloģiski jutīgajā Baltijas jūras reģiona teritorijā, Melnajā jūrā un Turcijas jūras šaurumos, radot lielas bažas attiecībā uz iespējamo negadījumu un naftas noplūžu risku. Katru mēnesi Baltijas jūru šķērso no 3500 līdz 5000 kuģu. No šo kuģu skaita līdz 25 % ir tankkuģi, kas katru gadu transportē aptuveni 170 miljonus tonnu naftas. Turklāt tankkuģu satiksmes samazinājums nozīmētu ne tikai mazāku naftas noplūžu risku, bet arī CO2 un NOX emisiju samazinājumu.

ES enerģētikas transportēšanas nozarē nozīmīga loma ir arī dabasgāzei, jo tā ir energoavots, kas ir ilgtspējīgs un ar zemu emisijas līmeni, un no tās var iegūt tīru enerģiju elektroenerģijas ražošanai (jo īpaši koģenerācijā), kuru viegli varētu izmantot transporta vajadzībām. Izmantojot to kā degvielu (sašķidrinātā un saspiestā dabasgāze), ar to iespējams tiešā veidā sasniegt „tīrā transporta” mērķus. Vienlaikus ES lielā mērā ir pakļauta dabasgāzes importam, kas ir ļoti atkarīgs no infrastruktūras.

Augošo pieprasījumu pēc enerģijas varētu mazināt, palielinot sašķidrinātās un saspiestās dabasgāzes patēriņu. Līdz ar to būtu labāk un efektīvāk jāizmanto esošie un plānotie enerģētikas infrastruktūras tīkli.

Lai pabeigtu iekšējā gāzes tirgus izveidi, ES vajadzētu izveidot atbilstošu dabasgāzes infrastruktūru. Ir jānodrošina jaunas pārvades iespējas piegādei, savienojumi starp dalībvalstīm, kā arī jaunas uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtas. Ir jārīkojas, lai novērstu pašreizējās investīciju nepilnības, vienlaikus uzlabojot un attīstot valstu pārvades tīklus. Jaunajās vadlīnijās vajadzētu ietvert arī jautājumu par teritorijām, kas ir izolētas no enerģētikas viedokļa, un trūkstošajiem savienojumiem starp dalībvalstu dabasgāzes tirgiem, kas ir problēma tādās teritorijās kā Baltijas jūras reģions, Centrāleiropa un Austrumeiropa.

Ierosinājumi

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosināts pievērst uzmanību:

1) sinerģiju veicināšanai starp ES infrastruktūru projektiem transporta un enerģētikas nozarē, cita starpā aicinot kompetentās iestādes piešķirt kopīgas atļaujas, tostarp arī vides jomā;

2) pašreizējā cauruļvadu tīkla attīstīšanai ES, lai uzlabotu savienojumus starp jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm un nodrošinātu naftas apgādes drošību jaunajās ES dalībvalstīs;

3) tankkuģu satiksmes radīto vides katastrofu iespējamā riska samazinājumam;

4) reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināļu nozīmes veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot kuģu cisternām, dzelzceļa un kravas automašīnu transporta veidiem;

5) dabasgāzes kā ilgtspējīga energoavota nozīmes palielināšanai;

6) tirgus integrācijas īstenošanai un enerģijas tirgus izolētības novēršanai;

7) ES mērķu atbalstīšanai attiecībā uz drošiem un elastīgiem valstu pārvades tīkliem.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Pamatojoties uz attālāko reģionu ģeomorfoloģiskajiem apstākļiem un atrašanās vietu, būtu jāņem vērā problēma, kas novērojama to enerģētikas autonomijā un energoapgādē, jo īpaši, nosakot kopējas ieinteresētības projektus, jo šie reģioni piedāvā īpaši labas vietas enerģijas ieguves attīstībai no atjaunojamiem avotiem, kas ir galvenais priekšnosacījums Savienības mērķu īstenošanai enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas jomā.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pašreizējā TEN-T satvara izvērtēšana nepārprotami liecina, ka, neraugoties uz to, ka šī politika nāk par labu izraudzītajiem projektiem, jo vairo to politisko nozīmību, tai pietrūkst redzējuma, mērķtiecības un elastīguma, lai novērstu apzinātās infrastruktūras nepilnības.

(5) Pašreizējā TEN-T satvara izvērtēšana nepārprotami liecina, ka, neraugoties uz to, ka šī politika nāk par labu izraudzītajiem projektiem, jo vairo to politisko nozīmību, tai pietrūkst redzējuma, mērķtiecības un elastīguma, lai novērstu apzinātās infrastruktūras nepilnības. Šajā sakarībā ir svarīgi izzināt nākotnē iespējamos trūkumus enerģijas pieprasījuma un energoapgādes jomā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Savienības iekšējā cauruļvadu tīklā nepieciešams panākt lielāku integrāciju starp tā rietumu un austrumu daļām, lai nodrošinātu apgādes drošību visā Savienībā.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b) Savienības iekšējā cauruļvadu tīklā nepieciešams panākt lielāku integrāciju starp tā rietumu un austrumu, kā arī dienvidaustrumu daļām, lai nodrošinātu apgādes drošību visā Savienībā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Riskantu naftas transportēšanas veidu, piemēram, tankkuģu pārvadājumu, izmantošanas samazinājums ir svarīgs aspekts, lai ierobežotu ar naftas transportēšanu saistīto vides risku.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Lai nodrošinātu sprieguma un frekvenču stabilitāti, īpaša uzmanība jāpievērš Eiropas elektrotīkla stabilitātei, ievērojot nepastāvīgās atjaunojamās enerģijas pieaugošās izmantošanas mainīgos nosacījumus. Jāturpina pētījumi, lai ar viedajiem tīkliem, glabāšanas jaudām un viedām enerģijas avotu struktūras koncepcijām izlīdzinātu elektroenerģijas svārstības, kas rodas atjaunojamās enerģijas ieguvē.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Ļoti svarīgi ir piesaistīt Savienības tīklam enerģijas ieguves iespēju no jūras. Enerģijas ieguves iespējas piesaiste no Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Melnās jūras ir ļoti svarīga Savienības iekšējā enerģijas tirgus paplašināšanas jomā.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Lai ņemtu vērā pieaugošo elektroenerģijas pieprasījumu līdz 2020. gadam, kas būs divreiz lielāks nekā dabasgāzes pieprasījums, jāparedz Savienības līdzekļi elektroenerģijas projektiem, lai atbilstoši Savienības ilgtermiņa enerģētikas politikas mērķiem nodrošinātu, ka ir pieejami pietiekami finanšu līdzekļi jo īpaši projektiem transporta elektrifikācijas jomā.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Jāveicina sadarbība horizontālo projektu jomā enerģētikas un transporta nozarē, lai nodrošinātu Savienībai sinerģiju ar augstu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Savienības projektu plānošana un īstenošana enerģētikas un transporta infrastruktūras nozarē jāsaskaņo tā, lai izveidotu sinerģijas jomās, kur tas būtu lietderīgi no tehniskā un vides viedokļa, un tiktu pievērsta pienācīga uzmanība attiecīgajiem drošības aspektiem.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Energoinfrastruktūras tīklu izveidei nekādā gadījumā nebūtu jāietekmē Eiropas mantojums (mākslas, kultūras, tūrisma un vides jomā), kā tas pausts arī Eiropas Parlamenta 27. septembra rezolūcijā par Eiropu, tūristu apmeklētāko vietu pasaulē ― jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes1, mudinot „Komisiju un dalībvalstis veikt visus atbilstošos pasākumus, lai aizsargātu Eiropas kultūras mantojumu un īpašumu turpmākajām paaudzēm”.

 

_____________

 

1Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0407.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Kompetentajām iestādēm vajadzētu apsvērt kopīgu atļauju piešķiršanu kopējo interešu projektiem, kas veido sinerģijas starp Savienības infrastruktūras projektiem enerģētikas un transporta nozarē.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b) Plānojot Eiropas tīklus, prioritāte būtu jānosaka transporta, sakaru un enerģētikas tīklu integrācijai, nodrošinot teritoriju maksimāli taupīgu izmantošanu un pēc iespējas biežāk piemērojot jau esošo vai slēgto posmu atkārtotu izmantošanu, lai līdz minimumam ierobežotu sociālekonomisko, ekoloģisko un finansiālo slogu.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a) Tā kā runa ir par pārrobežu projektiem, jānodrošina piemēroti termiņi attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu visās iesaistītajās dalībvalstīs, turklāt jāievēro arī nepieciešamība nodrošināt visu svarīgo informāciju iesaistīto dalībvalstu valodās, kā arī jāņem vērā attiecīgo dalībvalstu atšķirīgās procedūras, lai nodrošinātu visu iesaistīto pūšu (attiecīgie pilsoņi, pašvaldības, reģioni utt.) līdzdalību pilnā apjomā.

Pamatojums

Līdzīgi kā transporta jomā daudzu energoinfrastruktūru pārrobežu raksturs ir papildus risināms jautājums attiecībā uz sabiedriskās apspriešanas procedūru. Lai pārvarētu šīs grūtības un panāktu projektu plašu atzīšanu, neaizkavējot steidzamos pasākumus, jānosaka piemēroti apspriešanas termiņi, kuros ievērotas vajadzības, kas saistītas ar dažādajām valodām un procedūrām attiecīgajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Plānojot un nosakot energoinfrastruktūras, īpaši saistībā ar transporta tīkliem, būtu jāatsakās no tādu konvoju, kas pārvadā ogļūdeņraža produktus, pārvietošanās cauri apdzīvotām teritorijām vai to tuvumā, lai izslēgtu jebkādu drošības risku iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) ir pierādījusi, ka, īstenojot Eiropas nozīmes projektus, ļoti vērtīgi ir piesaistīt privāto finansējumu ar ievērojama Savienības finansiālā atbalsta starpniecību. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atzina, ka dažiem energoinfrastruktūras projektiem var būt nepieciešams ierobežots publiskais finansējums, lai piesaistītu privāto finansējumu. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi un budžeta ierobežojumus, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāparedz mērķtiecīgs atbalsts dotāciju un finanšu instrumentu veidā, lai piesaistītu jaunus ieguldītājus energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām, tajā pašā laikā nodrošinot, ka Savienības budžeta ieguldījums ir pēc iespējas mazāks.

(29) Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) ir pierādījusi, ka, īstenojot Eiropas nozīmes projektus, ļoti vērtīgi ir piesaistīt privāto finansējumu ar ievērojama Savienības finansiālā atbalsta starpniecību. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atzina, ka dažiem energoinfrastruktūras projektiem var būt nepieciešams ierobežots publiskais finansējums, lai piesaistītu privāto finansējumu. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi un budžeta ierobežojumus, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāparedz mērķtiecīgs atbalsts dotāciju, finanšu instrumentu un valsts galvojuma veidā, lai piesaistītu jaunus ieguldītājus energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām, tajā pašā laikā nodrošinot, ka Savienības budžeta ieguldījums ir pēc iespējas mazāks.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Kopējas ieinteresētības projektiem elektroenerģijas, gāzes un oglekļa dioksīda jomā vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo atbalstu vai nu dotāciju, vai inovatīvu finanšu instrumentu veidā, kas paredzēts pētījumiem un — ar konkrētiem nosacījumiem — arī darbiem, saskaņā ar ierosināto Regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI regula). Tas dos iespēju sniegt pielāgotu atbalstu tiem kopējas ieinteresētības projektiem, kas nav dzīvotspējīgi pašreizējā regulējumā un tirgus apstākļos. Šādam finansiālajam atbalstam vajadzētu nodrošināt vajadzīgo sinerģiju ar finansējumu saskaņā ar citām Savienības rīcībpolitikām. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments finansēs Eiropas nozīmes energoinfrastruktūru, bet struktūrfondi finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Tādējādi divi finansējuma avoti viens otru papildinās.

(30) Kopējas ieinteresētības projektiem elektroenerģijas, gāzes un oglekļa dioksīda jomā, kā arī energoinfrastruktūras attīstībai un ierīkošanai nolūkā samazināt oglekļa dioksīda emisijas transporta jomā vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo atbalstu vai nu dotāciju, vai inovatīvu finanšu instrumentu veidā, kas paredzēts pētījumiem un — ar konkrētiem nosacījumiem — arī darbiem, saskaņā ar ierosināto Regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI regula). Tas dos iespēju sniegt pielāgotu atbalstu tiem kopējas ieinteresētības projektiem, kas nav dzīvotspējīgi pašreizējā regulējumā un tirgus apstākļos. Šādam finansiālajam atbalstam vajadzētu nodrošināt vajadzīgo sinerģiju ar finansējumu saskaņā ar citām Savienības rīcībpolitikām. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments finansēs Eiropas nozīmes energoinfrastruktūru, bet struktūrfondi finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Tādējādi divi finansējuma avoti viens otru papildinās.

Pamatojums

Atbilstoši prasībai Baltajā grāmatā par transportu ES mērķis ir samazināt transporta CO2 emisijas Lai varētu sasniegt šo mērķi, ir nepieciešams finansiālais atbalsts elektroenerģijas, ūdeņraža un citu tādu enerģijas avotu energoinfrastruktūras attīstībai un ierīkošanai, kuri veicina emisiju samazināšanos gan pilsētu satiksmē, gan arī tālsatiksmē.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – 6.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– iespēju radīšana daudz lielākā apjomā izmantot elektroierīces ar zemām CO2 emisijām, piemēram, elektriskos transportlīdzekļus, veicot progresīvus tehniskos pasākumus un tirgus intervenci;

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Attiecībā uz naftas transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. punktā minētajām kategorijām, projekts būtiski sekmē šādus trīs specifiskos kritērijus:

(d) Attiecībā uz naftas transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. punktā minētajām kategorijām, projekts būtiski sekmē šādus trīs specifiskos kritērijus:

– apgādes drošība, samazinot atkarību no viena piegādes avota vai maršruta;

– apgādes drošība, samazinot atkarību no viena piegādes avota vai maršruta un izveidojot labākus savienojumus;

– efektīva un ilgtspējīga resursu izmantošana, mazinot vides riskus;

 

– efektīva un ilgtspējīga resursu izmantošana, mazinot vides riskus, jo īpaši samazinot riskantu naftas transportēšanas veidu, piemēram, tankkuģu pārvadājumu, izmantošanu;

– sadarbspēja.

– sadarbspēja.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja kopējas ieinteresētības projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz 1 gadu un ko var divas reizes pagarināt.

1. Ja kopējas ieinteresētības projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija, ja valsts iestādes vai vietējās vai reģionālās iestādes nevar laikus vienoties, var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz 1 gadu un ko var divas reizes pagarināt.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas koordinatoru izvēlas, pamatojoties uz viņa pieredzi viņam uzticēto specifisko uzdevumu jomā attiecībā uz šo projektu(-iem).

3. Eiropas koordinatoru izvēlas, pamatojoties uz viņa pieredzi viņam uzticēto specifisko uzdevumu jomā attiecībā uz šo projektu(-iem). Pirms Eiropas koordinatora izvirzīšanas šā amata pretendentiem jātiekas ar kompetento Eiropas Parlamenta komiteju un jāatbild uz tās jautājumiem.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai ievērotu 11. pantā minētos termiņus un samazinātu administratīvo slogu saistībā ar kopējas ieinteresētības projektu īstenošanu, dalībvalstis deviņu mēnešu laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā veic pasākumus, lai optimizētu vides novērtējuma procedūras. Šie pasākumi neskar saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem.

Lai ievērotu 11. pantā minētos termiņus un samazinātu administratīvo slogu saistībā ar kopējas ieinteresētības projektu īstenošanu, dalībvalstis divpadsmit mēnešu laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā veic pasākumus, lai optimizētu vides novērtējuma procedūras. Šie pasākumi neskar saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja projekts šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežu, sabiedriskās apspriešanas saskaņā ar 4. punktu katrā no iesaistītajām dalībvalstīm rīko ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad vienā no šīm dalībvalstīm notikusi pirmā sabiedriskā apspriešana.

5. Ja projekts šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežu, sabiedriskās apspriešanas saskaņā ar 4. punktu katrā no iesaistītajām dalībvalstīm rīko ne vēlāk kā četrus mēnešus no dienas, kad vienā no šīm dalībvalstīm notikusi pirmā sabiedriskā apspriešana. Apspriešana notiek attiecīgo dalībvalstu valsts valodās.

Pamatojums

Līdzīgi kā transporta jomā daudzu energoinfrastruktūru pārrobežu raksturs ir papildus risināms jautājums, ja projekti tiek apspriesti publiski. Lai panāktu projektu plašu atzīšanu, neaizkavējot steidzamos pasākumus, pārrobežu projektu gadījumā jānosaka atbilstoši apspriešanas termiņi.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

17. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija izveido sabiedrībai viegli pieejamu infrastruktūras pārredzamības platformu. Platforma ietver šādu informāciju:

Komisija internetā visās ES oficiālajās valodās izveido sabiedrībai viegli pieejamu infrastruktūras pārredzamības platformu. Platforma ietver šādu informāciju:

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

17. pants – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) informācija par kopējas ieinteresētības projektu aktualizētu uzskaitījumu;

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

17. pants – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb) informācija par reģionālo grupu darbību, tostarp saites uz reģionālo grupu darbību atspoguļojošām tīmekļa vietnēm.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. daļa – 10. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-10) Infrastruktūras tīkls enerģijas avotu sagatavošanai nolūkā samazināt CO2 emisijas transporta jomā:

 

tādu infrastruktūras tīklu attīstība un ierīkošana energoapgādes jomā, kuri veicina emisiju samazināšanos transporta jomā (ūdeņradis, elektriskie transportlīdzekļi, bateriju nomaiņas stacijas) gan pilsētu transporta veidos, gan arī transporta koridoros.

 

Attiecīgās dalībvalstis: visas;

Pamatojums

Ir svarīgi, lai saistībā ar Eiropas Enerģētikas tīklu (TEN-E) pievērstos arī tādu energoapgādes infrastruktūru izveidei un ierīkošanai, kuri veicina CO2 emisiju samazināšanos transporta jomā. Šajā sakarībā labi piemēri ir ūdeņraža uzpildes stacijas un bateriju nomaiņas sistēma, kas nesen ar TEN-E fondu palīdzību tika atbalstīts kā novatorisks projekts. (videi draudzīga Eiropas transporta infrastruktūra elektriskajiem transportlīdzekļiem.)

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) atbilstoša infrastruktūra elektromotoru un hibrīda dzinēju energoapgādei;

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb) ostas iekārtas kuģu apgādei ostās ar elektroenerģiju, kas ražota uz sauszemes, nevis ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot uz klāja esošus motorus;

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts –( 3)a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Katra grupa publicē internetā savu sanāksmju darba kārtību un protokolus.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 4. punkts – (fa) apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa) Iespēju radīšana daudz lielākā apjomā izmantot elektroierīces ar niecīgām CO2 emisijām, piemēram, elektriskos transportlīdzekļus, veicot progresīvus tehniskos pasākumus un tirgus intervenci.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspējību mēra, novērtējot, kādā mērā projekts izmanto esošo infrastruktūru un palīdz mazināt ar vidi un klimata pārmaiņām saistīto slodzi un riskus.

(c) Resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspējību mēra, novērtējot, kādā mērā projekts izmanto esošo infrastruktūru un palīdz mazināt ar vidi un klimata pārmaiņām saistīto slodzi un riskus, piemēram, aizstājot tādus riskantus transporta līdzekļus kā, piemēram, tankkuģi ar mazāk riskantiem transporta līdzekļiem.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

VI pielikums – 3. punkts – da apakšpunkts)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) iespējas iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības vai pārsūdzības.

Pamatojums

Lai panāktu likumību un projektu plašu atzīšanu, ir svarīgi norādīt iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus un kompetentās iestādes.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas energoinfrastruktūras vadlīniju izveide un Lēmuma Nr. 1364/2006/EK atcelšana

Atsauces

COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.11.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

15.11.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz

24.1.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

27.3.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Philippe De Backer, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Artur Zasada

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Spyros Danellis, Michel Dantin, Eider Gardiazábal Rubial, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Janusz Wojciechowski

(1)

Eiropadomes secinājumi, 2011. gada 4. februāris.

(2)

Sk. COM(2010) 677.

(3)

Sk. COM(2011) 500/I galīgā redakcija un COM(2011) 500/II galīgā redakcija (politikas dokumenti).


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (1.6.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

(COM(2011)0658 – C7‑0371/2011 – 2011/0300(COD))

Atzinumu sagatavoja: Wojciech Michał Olejniczak

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un ir gandarīts par tā visaptverošo nozīmi, lai nodrošinātu regulējumu Eiropas energoinfrastruktūras projektiem, jo īpaši kopīgu interešu projektiem. Atzinuma sagatavotājs īpaši atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir optimizēt un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras, un mudina to attiecīgā gadījumā pieņemt arī tāpēc, lai attīstītu energoinfrastruktūras projektus, kas nav pārrobežu projekti.

Ziņojumā ir uzsvērti energoinfrastruktūras reģionālie aspekti, jo īpaši ņemot vērā šo projektu ietekmi uz iedzīvotājiem, ko bieži nepietiekami kompensē paredzamie pozitīvie projekta rezultāti energoapgādes drošības, ilgtspējas vai infrastruktūras efektivitātes jomā. Tāpēc specifiskos atļauju piešķiršanas procedūras posmos ir jānosaka reģionālo iestāžu loma, lai tie iedzīvotāji, uz kuriem tas visvairāk attiecas, varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Turklāt ES līmenī ir jābūt vienotam attiecīgo sabiedrisko apspriešanos procesam.

Šim priekšlikumam ir arī jālīdzsvaro izmaksu efektivitātes kritēriji, kas ir ļoti svarīgi privātiem uzņēmējiem, kuri galu galā finansēs, attīstīs un pārvaldīs energoinfrastruktūru, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finanšu atbalsta saņemšanas priekšnoteikumi. Attiecībā uz EISI ir ierosināti atbilstīgi grozījumi, lai noteiktu apstākļus, kad, ņemot vērā sabiedrības intereses un pasūtītāja ieguvumus, papildu finansējums ir pamatots, neapdraudot konkurētspējas principu.

Atzinuma sagatavotājs arī ierosina precīzāk izskatīt gāzes infrastruktūras projektus, visus vajadzīgos elementus iekļaujot tiesīgo atbalsta saņēmēju sarakstā, lai nodrošinātu tehnisko atbilstību un lai veicinātu ļoti svarīgo gāzes koridoru netraucētu darbību visā Eiropā.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka vienkāršām procedūrām un ieinteresēto pušu iekļaušanai ir jābūt Eiropas energoinfrastruktūras noteicošajiem pamatprincipiem.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Komisijai savās enerģētikas infrastruktūras prioritātēs būtu jāparedz īpaša salu energosistēma.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pašreizējā TEN-T satvara izvērtēšana nepārprotami liecina, ka, neraugoties uz to, ka šī politika nāk par labu izraudzītajiem projektiem, jo vairo to politisko nozīmību, tai pietrūkst redzējuma, mērķtiecības un elastīguma, lai novērstu apzinātās infrastruktūras nepilnības.

(5) Pašreizējā TEN-T satvara izvērtēšana nepārprotami liecina, ka, neraugoties uz to, ka šī politika nāk par labu izraudzītajiem projektiem, jo vairo to politisko nozīmību, tai pietrūkst redzējuma, mērķtiecības un elastīguma, lai novērstu apzinātās infrastruktūras nepilnības, un ka Savienība ne tuvu nav gatava risināt nākotnē gaidāmās problēmas šajā jomā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20%, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, un par 20% palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam.

(6) Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai, iesākto darbu pabeigšanai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti, pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt energoapgādes drošību (īpaši ar naftu un gāzi), līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20%, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 20 %, un par 20% palielināt energoefektivitāti. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laika posmā līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Pašreizējā ekonomiskā situācija uzsver nepieciešamību pieņemt integrētu pieeju enerģētikas jautājumiem, ņemot vērā to ekonomiskos, vides un sociālos aspektus. Veicot vajadzīgos pasākumus, ir būtiski ņemt vērā pozitīvo un negatīvo blakusiedarbību, lai nodrošinātu, ka visiem Eiropas pilsoņiem vidējā termiņā un ilgtermiņā ir pieejama droša un ilgtspējīga enerģija par pieņemamu cenu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai gan iekšējais tirgus juridiski pastāv, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem. Tomēr bez Savienības mēroga integrētiem tīkliem nebūs iespējams nodrošināt pareizi funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā valda konkurence, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

(7) Lai gan iekšējais tirgus juridiski pastāv, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem. Tomēr bez Savienības mēroga integrētiem tīkliem un viedo tīklu infrastruktūras ieviešanas, kas ļauj paaugstināt energoefektivitāti un integrēt decentralizētus atjaunojamās enerģijas avotus, nebūs iespējams nodrošināt pareizi funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā valda konkurence, lai sekmētu resursu ziņā efektīvu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Attālāko reģionu lielā atkarība no importētā fosilā kurināmā rada augstas papildu izmaksas, kas ietekmē šo reģionu izaugsmi un ekonomikas attīstību. Šiem reģioniem jākļūst par dabiskām laboratorijām atjaunojamās enerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes pārvades risinājumu izmēģināšanai, un tas būtu jāattīsta, īstenojot kopīgu interešu projektus, lai dažādotu reģionu enerģētikas bāzi un veicinātu ilgtspējību un energoefektivitāti, tādējādi palīdzot sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Ar šo regulu paredz noteikumus Eiropas energotīklu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai, lai sasniegtu Līgumā nospraustos enerģētikas politikas mērķus — nodrošināt enerģijas tirgus darbību, nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā, veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību, veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību. Tiecoties sasniegt šos mērķus, šis priekšlikums sekmē gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nāk par labu visai Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai.

(13) Ar šo regulu paredz noteikumus Eiropas energotīklu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai, lai sasniegtu Līgumā nospraustos enerģētikas politikas mērķus: nodrošināt Savienībā iekšējā enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību, mazināt atkarību no importa, veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību, veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību. Tiecoties sasniegt šos mērķus, šis priekšlikums sekmē gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nāk par labu visai Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai. Lai sasniegtu šos mērķus, regula paredz attiecīgā atļauju piešķiršanas procedūras posmā apspriesties ar šajā procesā iesaistītajām reģionālām iestādēm.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Kopējas ieinteresētības projekti būtu jānosaka, balstoties uz kopējiem, pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, ņemot vērā to, kā tie sekmē enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu. Ierosinātajiem projektiem elektroenerģijas un gāzes nodaļā vajadzētu būt iekļautiem jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā. Plānā jo īpaši jāņem vērā 4. februāra Eiropadomes sanāksmes secinājumi par nepieciešamību integrēt perifēros enerģijas tirgus.

(15) Kopīgu interešu projekti būtu jānosaka, balstoties uz kopējiem, pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, ņemot vērā to, kā tie sekmē enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu. Ierosinātajiem projektiem elektroenerģijas un gāzes nodaļā vajadzētu būt iekļautiem jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla desmit gadu attīstības plānā. Plānā jo īpaši jāņem vērā 4. februāra Eiropadomes sanāksmes secinājumi par nepieciešamību integrēt perifēros enerģijas tirgus un izstrādāt viedo tīklu infrastruktūras izvēršanas plānus.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Kopējas ieinteresētības projekti būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk, tie būtu cieši jāpārrauga un jānovērtē, tajā pašā laikā līdz minimumam samazinot projekta virzītāju administratīvo slogu. Komisijai būtu jāieceļ Eiropas koordinatori projektiem, kas sastopas ar sevišķām grūtībām.

(18) Kopīgu interešu projekti būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk, tie būtu cieši jāpārrauga un jānovērtē, tajā pašā laikā līdz minimumam samazinot projekta virzītāju, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, administratīvo slogu. Komisijai būtu jāieceļ Eiropas koordinatori, kas sniegtu palīdzību saistībā ar projektiem, kas sastopas ar sevišķām grūtībām, lai novērstu šādu projektu ierobežošanu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Kopējas ieinteresētības projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Kompetentajām iestādēm kopējas ieinteresētības projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, piešķir atļauju kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 92/43/EK un Direktīvu 2000/60/EK.

(20) Kopīgu interešu projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Kompetentajām iestādēm kopīgu interešu projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, piešķir atļauju kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 92/43/EK un Direktīvu 2000/60/EK. Ievērojot nozīmīguma hierarhiju un izmaksu lietderības principu, būtu jānoskaidro, kuros gadījumos infrastruktūru varētu samazināt, īstenojot energoefektivitātes politiku, kuros gadījumos varētu atjaunināt vai modernizēt pašreizējo valsts un pārrobežu infrastruktūru un kuros gadījumos nepieciešama jauna infrastruktūra un vai to varētu izveidot līdztekus esošajai enerģētikas vai transporta infrastruktūrai.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Izveidojot vienu kompetento iestādi valsts līmenī, kas integrē un koordinē visas atļaujas piešķiršanas procedūras ("vienas pieturas aģentūra"), samazinātos sarežģītība, palielinātos efektivitāte un pārredzamība un tiktu sekmēta sadarbība starp dalībvalstīm.

(21) Izveidojot vienu kompetento iestādi valsts līmenī, kas integrē un koordinē visas atļaujas piešķiršanas procedūras („vienas pieturas aģentūra”), un organizējot šādu kompetento iestāžu kopīgas darba grupas, būtu jāsamazinās sarežģītībai, jāpalielinās efektivitātei un pārredzamībai un tiktu sekmēta sadarbība starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas vajadzības gadījumā kopīgu interešu projektu atļauju piešķiršanas procedūru noteikumus piemērot arī citiem energoinfrastruktūras projektiem.

Pamatojums

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot Eiropas paraugpraksi arī citiem projektiem, lai veicinātu vajadzīgās infrastruktūras efektivitāti, nepieļautu pārslodzi un izvairītos no divpakāpju sistēmas ieviešanas.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Plānojot dažādos Eiropas tīklus, priekšroka būtu jādod transporta un sakaru tīklu un energotīklu integrācijai, lai nodrošinātu, ka tiek izmantota pēc iespējas mazāka zemes platība, vienlaikus, ja iespējams, nodrošinot, ka tiek izmantoti esošie un/vai lietošanā neesošie maršruti, lai pēc iespējas samazinātu visu veidu sociālo, ekonomisko, ekoloģisko un finansiālo ietekmi un izmantoto zemi.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Tā kā energoinfrastruktūras attīstība nedrīkst kavēties, atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana jāpapildina ar skaidri noteiktu termiņu, kurā attiecīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību. Šāds laika ierobežojums veicinātu efektīvāku procedūru definēšanu un īstenošanu, un tas nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus.

(24) Ņemot vērā Eiropas energoinfrastruktūras potenciālu attīstības un darba vietu radīšanas jomā, ieguldījumiem šajā infrastruktūrā ir īpaši liela nozīme. Tā kā tādēļ energoinfrastruktūras attīstība nedrīkst kavēties, atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana jāpapildina ar skaidri noteiktu termiņu, kurā attiecīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību. Šāds laika ierobežojums veicinātu efektīvāku procedūru definēšanu un īstenošanu, un tas nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) sekmē kopējas ieinteresētības projektu savlaicīgu īstenošanu, jo paātrina atļauju piešķiršanu un vairo sabiedrības līdzdalību;

(b) sekmē kopīgu interešu projektu savlaicīgu īstenošanu, jo paātrina atļauju piešķiršanu un minimālo prasību noteikšanu sabiedrības līdzdalībai;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. "energoinfrastruktūra" ir jebkādas materiālas iekārtas, kas paredzētas elektroenerģijas vai gāzes pārvadei un sadalei, naftas vai oglekļa dioksīda transportēšanai, elektroenerģijas vai gāzes glabāšanai, un kas atrodas Savienības teritorijā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm;

1. "energoinfrastruktūra" ir jebkādas materiālas iekārtas, kas paredzētas elektroenerģijas vai gāzes pārvadei un sadalei, naftas vai oglekļa dioksīda transportēšanai, elektroenerģijas vai gāzes glabāšanai, vai sašķidrinātas dabasgāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas iekārtas, kas atrodas Savienības teritorijā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm;

Pamatojums

Gāzes energoinfrastruktūrā ietilpst sašķidrinātas dabasgāzes termināļi; lai nodrošinātu konsekvenci ar II pielikuma 1. pantā minētajām kategorijām, definīcija ir jāpielāgo tā, lai tas tiktu ņemts vērā.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

2. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a „izmaksu un ieguvumu analīze energosistēmas mērogā” ir novērtējums, ko veic visas Savienības līmenī, lai kopīgu interešu projektus izvēlētos saskaņā ar tīkla desmit gadu attīstības plāna mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantā.

Pamatojums

Šī regula attiecas uz dažādām izmaksu un ieguvumu analīzēm, citām analīzēm un novērtējumiem. Tas ir jāprecizē, un ir vajadzīga definīcija. Izmaksu un ieguvumu analīzei ir jābūt vispārīgai, nevis par katru projektu.

Gāzes infrastruktūras projektu pamatā ir noteiktas saistības, proti, tirgus dalībnieku uzņemtās saistības tirgus testēšanas rezultātā vai valstu regulatīvo iestāžu saistības. Tā kā šie projekti jau balstās uz stingrām saistībām, izmaksu un ieguvumu analīze atsevišķiem projektiem lielā mērā dublētos.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija izveido Savienības sarakstu ar kopējas ieinteresētības projektiem. Sarakstu pārskata un atjaunina pēc nepieciešamības reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam.

svītrots

Pamatojums

Lai šā panta noteikumi atbilstu lēmumu pieņemšanas faktiskajai gaitai, šis punkts pārvietots uz panta beigām.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai apzinātu kopējas ieinteresētības projektus, Komisija izveido Reģionālo grupu ("Grupa"), kā definēts III pielikuma 1. sadaļā, balstoties uz katru prioritāro koridoru un jomu un attiecīgo ģeogrāfisko aptvērumu, kā izklāstīts I pielikumā.

2. Lai apzinātu kopīgu interešu projektus, Komisija izveido Reģionālo grupu ("Grupa"), kā definēts III pielikuma 1. sadaļā, balstoties uz katru prioritāro koridoru un jomu un attiecīgo ģeogrāfisko aptvērumu, kā izklāstīts I pielikumā. Katra grupa veiks savus uzdevumus, pamatojoties uz iepriekš noteiktām pilnvarām.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja līdz šīs regulas stāšanās spēkā dienai iepriekš izveidotas grupas vai citas struktūras jau ir veikušas ES energosistēmām būtisku projektu atlasi, katra 2. punktā minētā Grupa pienācīgi ņem vērā šo grupu vai struktūru paveikto darbu. Ja iepriekš izveidotas grupas vai citas struktūras jau ir vienojušās par Savienībai būtiskiem projektiem vai projektu sarakstiem, informāciju par šādiem projektiem vai sarakstiem nodod katrai 2. punktā minētajai Grupai, un šī informācija veidos pamatu kopīgu interešu projektu atlases procesam.

 

Šīs regulas 2. panta 5. punkta a) apakšpunkta noteikumi neskar projektu virzītāju tiesības attiecīgās grupas locekļiem iesniegt pieteikumu, lai projekts tiktu izraudzīts par kopīgu interešu projektu.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katra Grupa saskaņā ar III pielikumā 2. sadaļā izklāstīto procedūru sagatavo ierosināto kopējas ieinteresētības projektu sarakstu atbilstīgi tam, kāds ir katra projekta devums I pielikumā minēto energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā, un atbilstīgi to atbilstībai 4. pantā minētajiem kritērijiem. Katram atsevišķam projekta priekšlikumam ir vajadzīgs tās(to) dalībvalsts(-u) apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas.

3. Katra Grupa saskaņā ar III pielikumā 2. sadaļā izklāstīto procedūru sagatavo ierosināto kopīgu interešu projektu sarakstu atbilstīgi tam, kāds ir katra projekta devums I pielikumā minēto energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanā, un atbilstīgi to atbilstībai 4. pantā minētajiem kritērijiem. Katram atsevišķam projekta priekšlikumam pirms tā iekļaušanas galīgajā ierosinātajā sarakstā, ko iesniedz saskaņā ar 4. punktu, ir vajadzīgs tās(to) dalībvalsts(-u) provizorisks apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Ja kāda no dalībvalstīm atsevišķam projekta priekšlikumam nesniedz provizorisku apstiprinājumu, attiecīgā dalībvalsts Grupai iesniedz rakstisku paskaidrojumu, norādot iebildumu iemeslus. Pēc laikposma, kas projekta virzītājiem atvēlēts iebildumu iemeslu novēršanai, Grupa vienbalsīgi ar vienu balsi pret var iekļaut projektu ierosinātajā sarakstā, pievienojot piezīmi par konkrēto iebildumu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, Aģentūra divu mēnešu laikā kopš dienas, kad tā saņēmusi 4. punkta pirmajā daļā minēto ierosināto kopējas ieinteresētības projektu sarakstu, iesniedz Komisijai atzinumu par ierosināto kopējas ieinteresētības projektu sarakstu, jo īpaši ņemot vērā, vai visas Grupas ir konsekventi piemērojušas 4. pantā minētos kritērijus, un analīzes rezultātus, ko veikuši elektroenerģijas un gāzes PSOET saskaņā ar III pielikuma 2.6. punktu.

5. Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, Aģentūra četru mēnešu laikā kopš dienas, kad tā saņēmusi 4. punkta pirmajā daļā minēto ierosināto kopīgu interešu projektu sarakstu, iesniedz Komisijai atzinumu par ierosināto kopīgu interešu projektu sarakstu, jo īpaši ņemot vērā, vai visas Grupas ir konsekventi piemērojušas 4. pantā minētos kritērijus, un analīzes rezultātus, ko veikuši elektroenerģijas un gāzes PSOET saskaņā ar tīkla desmit gadu attīstības plānu.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Komisija, pamatojoties uz Grupas pieņemtajiem reģionālajiem sarakstiem, izveido Savienības sarakstu ar kopīgu interešu projektiem. Sarakstu pārskata un pēc nepieciešamības atjaunina reizi divos gados. Pirmo sarakstu pieņem ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. jūlijam.

(Sk. grozījumu Nr. 1)

Pamatojums

Šie noteikumi pārvietoti no 1. punkta, lai ievērotu hronoloģisko secību.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par sarakstu, kā minēts 1. punktā, kopējas ieinteresētības projekti kļūst par attiecīgo reģionālo ieguldījumu plānu neatņemamu daļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 un 715/2009 12. pantu un par attiecīga valsts tīkla attīstības desmit gadu plāna neatņemamu daļu saskaņā ar Direktīvu 72/2009/EK un 73/2009/EK 22. pantu, un pēc vajadzības par citu valsts infrastruktūras plānu neatņemamu daļu. Šajos plānos projektiem piešķir vislielāko iespējamo prioritāti.

7. Kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kopīgu interešu projekti kļūst par attiecīgo reģionālo ieguldījumu plānu neatņemamu daļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 un 715/2009 12. pantu un par attiecīga valsts tīkla desmit gadu attīstības plāna neatņemamu daļu saskaņā ar Direktīvu 72/2009/EK un 73/2009/EK 22. pantu, un pēc vajadzības par citu valsts infrastruktūras plānu neatņemamu daļu. Šajos plānos projektiem piešķir vislielāko iespējamo prioritāti.

(Sk. grozījumus, ar kuriem 1. punkta noteikumus iekļauj aiz 6. punkta.)

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) projekts ir dzīvotspējīgs no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa; un

(b) iespējamie ieguvumi no projekta, kas novērtēts, piemērojot 2. punktā noteiktos specifiskos kritērijus, pārsniedz izmaksas; un

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– ilgtspējība, inter alia atjaunojamās enerģijas pārvade no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un glabāšanas vietām;

– ilgtspējība, ko cita starpā panāk ar atjaunojamās enerģijas pārvadi no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un glabāšanas vietām;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– sadarbspēja un sistēmas ekspluatācijas drošība.

apgādes drošība, ko cita starpā panāk ar sadarbspēju un sistēmas ekspluatācijas drošību un uzticamību.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

plānoto enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgums tīklam, tostarp atjaunojamās enerģijas avotu tīklam, kas nodrošina enerģijas pārvadi.

Pamatojums

Eiropas Savienībai jārisina būtiska problēma, proti, jāaizstāj novecojušās neefektīvās un videi nedraudzīgās spēkstacijas, piemēram, spēkstacijas, ko darbina ar fosilo kurināmo. Jaunas spēkstacijas tiks būvētas visā Eiropas Savienībā, tostarp reģionos, kuros tīkls nav attīstīts vai ir jāatjauno. Tāpēc ar regulu būtu jāveicina ieguldījumi jaunās spēkstacijās, veicinot nepieciešamo tīkla attīstību, lai nodrošinātu jauno spēkstaciju pieslēgumu tīklam.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– apgādes drošība, inter alia piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikācija;

– apgādes drošība, ko cita starpā panāk ar piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikāciju;

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– konkurence, inter alia piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikācija;

– konkurence, ko cita starpā panāk ar piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikāciju;

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– apgādes drošība, samazinot atkarību no viena piegādes avota vai maršruta;

– apgādes drošība, ko cita starpā panāk ar piegāžu avotu, piegāžu partneru un maršrutu diversifikāciju;

Pamatojums

Nav saprotams, kāpēc naftas un gāzes transportēšanas jomā piemēro atšķirīgus apgādes drošības kritērijus.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Sarindojot projektus pēc tā, kā tie sekmē tās pašas prioritātes īstenošanu, pienācīgu uzmanību pievērš tam, cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu enerģētikas politikas mērķus — tirgus integrāciju un konkurenci, ilgtspējību un apgādes drošību , cik daudzas dalībvalstis katrs projekts ietekmē un kādā mērā tas ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā, pienācīgu uzmanību pievērš arī projekta skarto lietotāju skaitam, gada energopatēriņam un no elastīgas dispečervadības avotiem saražotas enerģijas īpatsvaram teritorijā, kur atrodas lietotāji.

4. Katra Grupa sarindo projektus pēc tā, kā tie sekmē to pašu prioritāro koridoru vai jomu īstenošanu. Katra Grupa savā darba uzdevumā nosaka projektu sarindošanas metodi un relatīvo nozīmi kritērijiem, kas izklāstīti šā punkta otrajā daļā un 2. punktā; tādējādi projekti var tikt sarindoti vispārējās grupās.

 

Šai sakarībā, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas projektiem, kuri aptver perifērās dalībvalstis, pienācīgu uzmanību pievērš tam,

 

(a) cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus — tirgus integrāciju un konkurenci, ilgtspējību un apgādes drošību;

 

(b) cik daudzas dalībvalstis katrs projekts ietekmē; un

 

(c) kādā mērā tas ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem.

 

Attiecībā uz „viedo tīklu” projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā, sarindo tos projektus, kas vienlaikus ietekmē divas dalībvalstis, un pienācīgu uzmanību pievērš arī projekta skarto lietotāju skaitam, gada energopatēriņam un no elastīgas dispečervadības avotiem saražotas enerģijas īpatsvaram teritorijā, kur atrodas lietotāji.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aģentūra un Grupas seko līdzi kopējas ieinteresētības projektu īstenošanas gaitai. Grupas var pieprasīt papildu informāciju, ko sniedz saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, verificēt sniegto informāciju uz vietas un sasaukt sanāksmes ar attiecīgajām pusēm. Grupas var arī pieprasīt Aģentūrai veikt pasākumus, lai atvieglinātu kopējas ieinteresētības projektu īstenošanu.

2. Aģentūra un Grupas seko līdzi kopīgu interešu projektu īstenošanas gaitai. Grupas var pieprasīt papildu informāciju, ko sniedz saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, pārbaudīt sniegto informāciju uz vietas un sasaukt sanāksmes ar attiecīgajām pusēm. Grupas var arī pieprasīt Aģentūrai veikt pasākumus, lai atvieglinātu kopīgu interešu projektu īstenošanu. Šie pasākumi ir jāveic, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Līdz 31. martam katru gadu pēc gada, kurā izraudzīti kopējas ieinteresētības projekti saskaņā ar 4. pantu, projekta virzītāji iesniedz gada ziņojumu Aģentūrai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, vai attiecīgajai Grupai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās. Ziņojumā izklāsta:

3. Līdz 31. martam katru gadu pēc gada, kurā izraudzīti kopīgu interešu projekti saskaņā ar 4. pantu, projekta virzītāji iesniedz gada ziņojumu Aģentūrai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, vai attiecīgajai Grupai par katru projektu, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās. Ziņojumu iesniedz arī 9. pantā minētajām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ziņojumā izklāsta:

Pamatojums

Minētā informācija būtu jānosūta arī kompetentajām iestādēm, jo tieši šīm iestādēm, nevis Grupām vai ACER, uzticēts piešķirt atļaujas šo projektu īstenošanai.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Aģentūra vai attiecīgā Grupa var pieprasīt, lai ziņojumu sagatavotu vai pirms iesniegšanas pārskatītu neatkarīgs ārējais eksperts.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Trīs mēnešu laikā kopš gada ziņojumu saņemšanas Aģentūra Grupām iesniedz konsolidētu ziņojumu par kopējas ieinteresētības projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, kurā izvērtētas gūtās sekmes un vajadzības gadījumā ierosināti pasākumi, kā pārvarēt aizkavēšanos un konstatētās grūtības. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 6. panta 8. un 9. punkta noteikumiem novērtējumā aplūko arī to, vai tiek konsekventi īstenoti Savienības tīklu attīstības plāni attiecībā uz I pielikumā minētajiem energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām.

4. Trīs mēnešu laikā kopš gada ziņojumu saņemšanas Aģentūra Grupām iesniedz konsolidētu ziņojumu par kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, kurā izvērtētas gūtās sekmes un vajadzības gadījumā ierosināti pasākumi, kā pārvarēt aizkavēšanos un konstatētās grūtības. Minētie pasākumi var ietvert sankcijas par projekta virzītāju izraisītiem nepamatotiem kavējumiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 6. panta 8. un 9. punkta noteikumiem novērtējumā aplūko arī to, vai tiek konsekventi īstenoti Savienības tīklu attīstības plāni attiecībā uz I pielikumā minētajiem energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām.

Pamatojums

Būtu jāparedz arī iespēja piemērot sankcijas projekta virzītājiem par viņu izraisītiem kavējumiem.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ja kopējas ieinteresētības projekta laišana ekspluatācijā bez pienācīga pamatojuma ir aizkavējusies par vairāk nekā diviem gadiem salīdzinājumā ar īstenošanas plānu:

6. Ja kopīgu interešu projekta būvniecība un laišana ekspluatācijā ir aizkavējusies salīdzinājumā ar īstenošanas plānu un tas noticis tādu iemeslu dēļ, ko projekta virzītājs būtu varējis kontrolēt:

(Sk. apakšpunktu grozījumus; par visiem šā punkta grozījumiem būtu jābalso kopumā.)

Pamatojums

Izmantots Padomes nostājas formulējums. Šis grozījums ir vajadzīgs, lai precizētu atklāta konkursa norises kārtību, ja projekta īstenošana ir aizkavējusies. Sākotnējā tekstā nav noteikts, kā Komisija var īstenot šo procesu. Turklāt nevis Komisijas, bet kompetentās iestādes rīcībā ir zināšanas un iespējas, lai atrastu jaunu projekta virzītāju.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) attiecīgā projekta virzītājs akceptē viena vai vairāku citu operatoru vai ieguldītāju ieguldījumus, lai īstenotu projektu. Sistēmas operators, kura teritorijā atrodas ieguldījumu objekts, sniedz īstenotājam(-iem) operatoram(-iem) vai ieguldītājam(-iem) visu ieguldījuma veikšanai vajadzīgo informāciju, pieslēdz jaunos aktīvus pārvades sistēmai un dara visu iespējamo, lai atvieglinātu ieguldījumu projekta īstenošanu un kopējas ieinteresētības projekta drošu, uzticamu un efektīvu ekspluatāciju un uzturēšanu;

(a) ciktāl saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem ir piemērojami Direktīvas 2009/72/EK un Direktīvas 2009/73/EK 22. panta 7. punkta a), b) vai c) apakšpunktā paredzētie pasākumi, valstu regulatīvās iestādes nodrošina ieguldījuma veikšanu;

(Sk. grozījumu, ar ko groza punkta ievaddaļu; par visiem šā punkta grozījumiem būtu jābalso kopumā.)

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Komisija var nākt klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kurā var piedalīties ikviens projekta virzītājs, lai izbūvētu projektu atbilstīgi pieņemtajam grafikam.

(b) ja valstu regulatīvo iestāžu pasākumi saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu nav pietiekami, lai nodrošinātu ieguldījumu veikšanu, vai nav piemērojami, attiecīgā projekta virzītājs ieceļ trešo personu projekta finansēšanai vai būvniecībai. Projekta virzītājs to dara, pirms projekta nodošana ekspluatācijā ir aizkavējusies vairāk par diviem gadiem salīdzinājumā ar īstenošanas plānā noteikto datumu.

(Sk. grozījumu, ar ko groza punkta ievaddaļu; par visiem šā punkta grozījumiem būtu jābalso kopumā.)

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) ja trešā persona netiek iecelta, kā noteikts b) apakšpunktā, valsts regulatīvā iestāde vai dalībvalsts divu mēnešu laikā ieceļ trešo personu projekta finansēšanai vai būvniecībai, un projekta virzītājs to apstiprina;

(Sk. grozījumu, ar ko groza punkta ievaddaļu; par visiem šā punkta grozījumiem būtu jābalso kopumā.)

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) ja nodošana ekspluatācijā aizkavējas vairāk par diviem gadiem un diviem mēnešiem salīdzinājumā ar īstenošanas plānā noteikto datumu, attiecīgā kompetentā iestāde, kas minēta 9. pantā, var nākt klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kurā var piedalīties ikviens projekta virzītājs, lai īstenotu projektu atbilstīgi pieņemtajam grafikam. Prioritāti piešķir projektu virzītājiem un ieguldītājiem no Reģionālās grupas dalībvalstīm, kurās attiecīgo projektu īsteno. Valstu reģionālās iestādes, nākot klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas papildus 14. pantā noteiktajiem stimuliem var pieņemt vēl citus stimulus;

(Sk. grozījumu, ar ko groza punkta ievaddaļu; par visiem šā punkta grozījumiem būtu jābalso kopumā.)

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc) piemērojot ba) vai bb) apakšpunktu, sistēmas operators, kura teritorijā atrodas ieguldījumu objekts, sniedz īstenotājam(-iem) operatoram(-iem) vai ieguldītājam(-iem), vai trešai personai visu ieguldījuma veikšanai vajadzīgo informāciju, pieslēdz jaunos aktīvus pārvades sistēmai un dara visu iespējamo, lai atvieglotu ieguldījumu projekta īstenošanu un kopīgu interešu projekta drošu, uzticamu un efektīvu ekspluatāciju un uzturēšanu;

(Sk. grozījumu, ar ko groza punkta ievaddaļu; par visiem šā punkta grozījumiem būtu jābalso kopumā.)

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopējas ieinteresētības projektu var svītrot no Savienības kopējas ieinteresētības projektu saraksta saskaņā ar 3. panta 1. punkta otrajā teikumā minēto procedūru, ja:

Kopīgu interešu projektu var svītrot no Savienības kopējas ieinteresētības projektu saraksta saskaņā ar 3. panta 6.a punkta otrajā teikumā minēto procedūru, ja:

(Sk. grozījumu [n+X], ar ko pārvieto 3. panta 1. punktu.)

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) izmaksu un ieguvumu analīze energosistēmas mērogā, ko veicis PSOET saskaņā ar III pielikuma 6. punktu, attiecībā uz projektu nav pozitīva;

svītrots

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) projekts vairs nav iekļauts tīkla attīstības desmit gadu plānā;

svītrots

Pamatojums

Projekta iekļaušanai tīkla desmit gadu attīstības plānā nevajadzētu būt nosacījumam, lai projekts tiktu atzīts par kopīgu interešu projektu. Kopīgu interešu projektu atlases pamatā jābūt nosacījumam, ka projekti atbilst visiem attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem kritērijiem un Eiropas Savienības mērogā nodrošina pietiekamus sociālos un ekonomiskos ieguvumus, nevis prasībai, ka tiem jābūt iekļautiem PSOET plānā.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Projekti, kas svītroti no Savienības saraksta, zaudē visas tiesības un saistības, kas saskaņā ar šo regulu attiecas uz kopējas ieinteresētības projektiem. Šis pants neskar Savienības finansējumu, kas projektam izmaksāts, pirms pieņemts lēmums par tā svītrošanu no saraksta.

Projekti, kas svītroti no Savienības saraksta, zaudē visas tiesības un saistības, kas saskaņā ar šo regulu attiecas uz kopīgu interešu projektiem. Šis pants neskar Savienības finansējumu, kas projektam izmaksāts, pirms pieņemts lēmums par tā svītrošanu no saraksta, ja vien lēmums nav pieņemts, pamatojoties uz ļaunprātīgas maldināšanas nolūkā sniegtu informāciju, kā noteikts pirmās daļas c) apakšpunktā.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja kopējas ieinteresētības projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz 1 gadu un ko var divas reizes pagarināt.

1. Ja kopīgu interešu projekts sastopas ar ievērojamām īstenošanas grūtībām, Komisija, vienojoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, var iecelt Eiropas koordinatoru uz laika periodu, kas nepārsniedz 1 gadu un ko var divas reizes pagarināt.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) virzīt projektu(-us), kuriem viņš(-a) iecelts par Eiropas koordinatoru, un pārrobežu dialogu starp projekta virzītājiem un visām ieinteresētajām personām;

(a) virzīt projektu(-us), kuriem viņš(-a) iecelts par Eiropas koordinatoru, un pārrobežu dialogu starp projekta virzītājiem un visām ieinteresētajām personām, it īpaši reģionālajām un vietējām iestādēm;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) sniegt konsultācijas projekta virzītājiem par projekta finansēšanas noteikumiem;

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savienības kopējas ieinteresētības projektu saraksta pieņemšana nozīmē, ka šie projekti ir atbilst sabiedrības interesēm un vajadzībām attiecīgajās dalībvalstīs, un to atzīst visas iesaistītās puses.

2. Savienības kopīgu interešu projektu saraksta pieņemšana nozīmē, ka šie projekti ir atbilst sabiedrības interesēm un vajadzībām attiecīgajās dalībvalstīs, un to atzīst visas iesaistītās puses, it īpaši reģionālās un vietējās iestādes, kas pārstāv pilsoņus, uz kuriem attiecas minētie pasākumi.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija trīs mēnešu laikā kopš šis regulas stāšanās spēkā izdod vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm definēt piemērotus pasākumus un lai nodrošinātu to vides novērtējuma procedūru saskanīgu piemērošanu, kas nepieciešamas kopējas ieinteresētības projektiem saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Komisija trīs mēnešu laikā kopš šis regulas stāšanās spēkā izdod vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt un īstenot piemērotus pasākumus un lai nodrošinātu to vides novērtējuma procedūru saskanīgu piemērošanu, kas nepieciešamas kopīgu interešu projektiem saskaņā ar ES tiesību aktiem, un uzrauga šo vadlīniju piemērošanu.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka pārsūdzības, ar ko apstrīd visaptverošā lēmuma likumību pēc būtības vai procesuālo likumību, tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk.

4. Dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka pārsūdzības, ar ko apstrīd visaptverošā lēmuma likumību pēc būtības vai procesuālo likumību, tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk un ka šādas pārsūdzības administratīvajās vai tiesu sistēmās tiek uzskatītas par prioritārām.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Projekta virzītājs trīs mēnešu laikā kopš atļauju piešķiršanas procedūras sākuma saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu izstrādā un kompetentajai iestādei iesniedz sabiedrības līdzdalības koncepciju. Kompetentā iestāde viena mēneša laikā apstiprina sabiedrības līdzdalības koncepciju vai prasa tajā izdarīt grozījumus. Koncepcijā iekļauj vismaz VI pielikuma 3. punktā norādīto informāciju.

3. Projekta virzītājs trīs mēnešu laikā kopš atļauju piešķiršanas procedūras sākuma saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu izstrādā un kompetentajai iestādei iesniedz sabiedrības līdzdalības koncepciju. Kompetentā iestāde viena mēneša laikā apstiprina sabiedrības līdzdalības koncepciju vai prasa tajā izdarīt grozījumus. Koncepcijā iekļauj vismaz VI pielikuma 3. punktā norādīto informāciju. Projekta virzītājs par visām būtiskajām izmaiņām apstiprinātajā koncepcijā informē kompetento iestādi, kas var pieprasīt grozījumus.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bez tam projekta virzītāji publicē attiecīgo informāciju, izmantojot citus piemērotus informēšanas līdzekļus, kam sabiedrība var brīvi piekļūt.

Bez tam projekta virzītāji publicē attiecīgo informāciju, izmantojot citus piemērotus informēšanas līdzekļus, kam sabiedrība var brīvi piekļūt. Tas nozīmē arī to, ka, ievērojot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, pēc tirāžas lielākajos reģionu un pilsētu laikrakstos publicē projekta iespējamos maršrutus, kā noteikts VI pielikuma 4. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) potenciāli iesaistītās iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrību;

(b) potenciāli iesaistītās valsts un reģionālās iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrību;

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Projekta virzītājs nodrošina, ka pieteikuma dokumentācija ir pilnīga un pienācīgā kvalitātē, un lūdz kompetentās iestādes atzinumu pēc iespējas drīzāk pirmspieteikuma procedūras laikā. Projekta virzītājs sadarbojas ar kompetento iestādi, lai ievērotu termiņus un detalizēto grafiku, kā minēts 3. punktā.

4. Projekta virzītājs nodrošina, ka pieteikuma dokumentācija ir pilnīga un pienācīgā kvalitātē, un lūdz kompetentās iestādes atzinumu pēc iespējas drīzāk pirmspieteikuma procedūras laikā. Projekta virzītājs pilnībā sadarbojas ar kompetento iestādi, lai ievērotu termiņus un detalizēto grafiku, kā minēts 3. punktā.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Viena mēneša laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopējas ieinteresētības projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem.

1. Viena mēneša laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai un Komisijai attiecīgo metodoloģiju, tostarp par tīklu un tirgus modelēšanu, kas ir pamatā harmonizētai energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzei Savienības līmenī, kuru piemēro kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās. Metodoloģiju izstrādā saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem principiem un tajā jo īpaši paredz apspriešanos ar attiecīgajām reģionālajām iestādēm, pārējiem infrastruktūras operatoriem un attiecīgajām tos pārstāvošajām organizācijām.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pēc pirmo tīkla desmit gadu attīstības plānu pieņemšanas saskaņā ar 12. panta 7. punkta a) apakšpunktu plānos iekļauj atjauninātos PSOET izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, kuros ņemti vērā notikumi pēc to publicēšanas. Projekta virzītājs(-i) var iekļaut arī savas piezīmes par PSOET izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem vai papildu informāciju, kas nav iekļauta PSOET analīzē.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja projekta virzītājam rodas lielāks risks tāda kopējas ieinteresētības projekta izstrādē, būvē, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas projektus, salīdzinot ar riskiem, kādi parasti rodas, realizējot salīdzināmu infrastruktūras projektu, un ja uz šādiem riskiem neattiecas izņēmums saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu vai Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu, tad valstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka šādam projektam tiek piešķirti pienācīgi stimuli, kad piemēro Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 8. punktu, Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu.

1. Ja projekta virzītājam rodas lielāks risks tāda kopīgu interešu projekta izstrādē, būvē, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas ietilpst II pielikuma 1. un 2. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas projektus, salīdzinot ar riskiem, kādi parasti rodas, realizējot salīdzināmu infrastruktūras projektu, un ja uz šādiem riskiem neattiecas izņēmums saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu vai Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu, un ņemot vērā nākotnē paredzamās enerģijas patērētāju izmaksas, tad valstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka šādam projektam tiek piešķirti pienācīgi stimuli, kad piemēro Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 8. punktu, Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ar lēmumu piešķirtais stimuls atbilst riska specifiskajam raksturam un aptver:

3. Ar lēmumu piešķirtais stimuls atbilst riska specifiskajam raksturam un cita starpā aptver:

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) visus citus pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem un lietderīgiem.

(d) visus citus pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem un lietderīgiem, tostarp īstenoto energoinfrastruktūras projektu darbības izmaksu pieauguma riska mazināšanu.

Pamatojums

Lai veicinātu to privāto uzņēmēju ieguldījumu procesu, kas piedalās energoinfrastruktūras projektu attīstībā, pieejamo stimulu saraksts nedrīkst aprobežoties tikai ar 14. panta 3. punktā minētajiem stimuliem un tajā ir jāparedz arī iespēja mazināt paredzamo darbības izmaksu pieauguma risku pēc infrastruktūras projektu īstenošanas.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Līdz 2013. gada 31. jūlijam katra valsts regulatīvā iestāde publicē savu metodoloģiju un kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes pārvades projektos un to radīto augstāko risku.

5. Līdz 2013. gada 31. jūlijam katra valsts regulatīvā iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par papildu stimulu piešķiršanu, publicē savu metodoloģiju un kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes pārvades projektos un to radīto augstāko risku.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 1., 2. un 4. punktā minētajās kategorijās, ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu].

1. Kopīgu interešu projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu pētījumu dotāciju veidā un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu].

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kopējas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas elektrostaciju projektus, arī ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu darbiem paredzētu dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], ja tos īsteno saskaņā ar 5. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru vai tie atbilst šādiem kritērijiem:

2. Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā, 2. un 3. punktā minētajās kategorijās, izņemot hidroakumulācijas elektrostaciju projektus, arī ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu darbiem paredzētu dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], ja tos īsteno saskaņā ar 5. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru vai tie atbilst šādiem kritērijiem:

Pamatojums

Nav iemesla no finansiālā atbalsta saņēmēju loka izslēgt naftas produktu cauruļvadu projektus.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar 13. panta 4. punkta a) apakšpunktu, sniedz pierādījumus, ka pastāv nozīmīgas pozitīvas papildu sekas, piemēram, saistībā ar apgādes drošību, solidaritāti vai inovāciju, un

(a) projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar 13. panta 4. punkta a) apakšpunktu, sniedz pierādījumus, ka pastāv nozīmīgas pozitīvas papildu sekas, piemēram, saistībā ar apgādes drošību, solidaritāti, inovāciju, labumu vides un sociālajā jomā, un

Pamatojums

Regulas 15. panta 2. punktā minēto kopīgo interešu projektu pirmie divi kritēriji jau ir pietiekami sarežģīti, lai atlase būtu taisnīga un pamatota. Tāpēc pārrobežu izmaksu sadalījuma lēmuma pieņemšanai nevajadzētu būt obligātai prasībai.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) projekts nav komerciāli dzīvotspējīgs, kā liecina uzņēmējdarbības plāns un citi novērtējumi, īpaši tie, ko veikuši iespējamie ieguldītāji vai kreditori. Izvērtējot projekta komerciālo dzīvotspēju, ņem vērā lēmumu par stimuliem un tā pamatojumu, kas minēts 14. panta 3. punktā, un

(b) projekts nav komerciāli dzīvotspējīgs, kā liecina uzņēmējdarbības plāns un citi novērtējumi, īpaši tie, ko veikuši iespējamie ieguldītāji vai kreditori. Izvērtējot projekta komerciālo dzīvotspēju, ņem vērā lēmumu par stimuliem un tā pamatojumu, kas minēts 14. panta 3. punktā,

Pamatojums

Regulas 15. panta 2. punktā minēto kopīgo interešu projektu pirmie divi kritēriji jau ir pietiekami sarežģīti, lai atlase būtu taisnīga un pamatota. Tāpēc pārrobežu izmaksu sadalījuma lēmuma pieņemšanai nevajadzētu būt obligātai prasībai.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) par projektu ir pieņemts lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu saskaņā ar 13. pantu vai — attiecībā uz projektiem, kam piešķirts izņēmums saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu vai Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu, ir saņemts kompetento valsts regulatīvo iestāžu un Aģentūras atzinums par projekta komerciālo dzīvotspēju.

(c) neobligāti — par projektu ir pieņemts lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu saskaņā ar 13. pantu vai — attiecībā uz projektiem, kam piešķirts izņēmums saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu vai Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu, ir saņemts kompetento valsts regulatīvo iestāžu un Aģentūras atzinums par projekta komerciālo dzīvotspēju.

Pamatojums

Regulas 15. panta 2. punktā minēto kopīgo interešu projektu pirmie divi kritēriji jau ir pietiekami sarežģīti, lai atlase būtu taisnīga un pamatota. Tāpēc pārrobežu izmaksu sadalījuma lēmuma pieņemšanai nevajadzētu būt obligātai prasībai.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kopējas ieinteresētības projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā un 4. punktā minētajās kategorijās, arī ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu darbiem paredzētu dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], ja attiecīgie projekta virzītāji var skaidri pierādīt, ka projekti radīs ievērojamas pozitīvas papildu sekas un ka tie nav komerciāli dzīvotspējīgi.

3. Kopīgu interešu projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā un 4. punktā minētajās kategorijās, arī ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu darbiem paredzētu dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu], ja attiecīgie projekta virzītāji var skaidri pierādīt, ka projekti radīs ievērojamas pozitīvas papildu sekas un ka tie nav komerciāli dzīvotspējīgi vai arī tiem ir augsts operacionālais risks.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) veids, kādā reģionālās iestādes iesaistās projektu īstenošanā, liekot īpašu uzsvaru uz to aktīvu dalību posmos, kuros ieguldījumi tiek veikti attiecīgajos reģionos.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

17. pants – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) saites uz projektu virzītāju izveidotajām projektu tīmekļa vietnēm.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) informācija par katram kopīgo interešu projektam piešķirto un izmaksāto Savienības finansējumu;

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb) informācija par veidu, kādā reģionālās iestādes iesaistās projektu īstenošanā, liekot īpašu uzsvaru uz to aktīvu dalību posmos, kuros ieguldījumus veic attiecīgajos reģionos;

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc) informācija par notikumiem saistībā ar ieguldījumiem, kas jau veikti, un iespējamajiem šķēršļiem kopīgu interešu projektu īstenošanai, kas var kavēt to netraucētu izpildi ar kompetentajām iestādēm saskaņotajā termiņā.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity"): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.

(3) Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity"): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā un ar trešām valstīm, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā (“NSI West Gas”): starpsavienojumu jauda ziemeļu-dienvidu gāzes plūsmām Rietumeiropā, lai vēl vairāk diversificētu piegādes maršrutus un palielinātu gāzes piegādājamību īstermiņā.

(5) Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā (“NSI West Gas”): gāzes infrastruktūra ziemeļu-dienvidu gāzes plūsmām Rietumeiropā, lai vēl vairāk diversificētu piegādes maršrutus un palielinātu gāzes piegādājamību īstermiņā.

Attiecīgās dalībvalstis: Beļģija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste.

Attiecīgās dalībvalstis: Beļģija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste.

Pamatojums

Ir jāmaina dažu gāzes koridoru definīcija, lai tā ietvertu visus infrastruktūras veidus (apakšzemes glabātavas un sašķidrinātas dabasgāzes termināļi, kas ir minēti arī šajā regulā) un būtu neitrāla. Principā ir ļoti svarīgi arī turpmāk iekļaut ieguldījumus, kas var būt vajadzīgi, lai palielinātu pārrobežu jaudu, piemēram, lai palielinātu sistēmas elastību.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Gas"): reģionālie gāzes savienojumi starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūru un tālāk līdz Melnajai jūrai, jo īpaši, lai palielinātu piegāžu drošību un piegādes avotu diversifikāciju.

(6) Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Gas"): reģionālā gāzes infrastruktūra starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūru un tālāk līdz Melnajai jūrai, jo īpaši, lai palielinātu piegāžu drošību un piegādes avotu diversifikāciju.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.

Pamatojums

Ir jāmaina dažu gāzes koridoru definīcija, lai tā ietvertu visus infrastruktūras veidus (apakšzemes glabātavas un sašķidrinātas dabasgāzes termināļi, kas ir minēti arī šajā regulā) un būtu neitrāla. Principā ir ļoti svarīgi arī turpmāk iekļaut ieguldījumus, kas var būt vajadzīgi, lai palielinātu pārrobežu jaudu, piemēram, lai palielinātu sistēmas elastību.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Dienvidu gāzes koridors ("SGC"): gāzes pārvadīšana no Kaspijas baseina, Vidusāzijas, Tuvajiem austrumiem un Vidusjūras baseina austrumiem uz Savienību, lai uzlabotu gāzes piegāžu diversifikāciju.

(7) Dienvidu gāzes koridors ("SGC"): gāzes infrastruktūra, lai uzlabotu gāzes piegāžu diversifikāciju no Kaspijas baseina, Vidusāzijas, Tuvajiem austrumiem un Vidusjūras baseina austrumiem uz Savienību.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Francija, Vācija, Ungārija, Grieķija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.

Attiecīgās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Francija, Vācija, Ungārija, Grieķija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.

Pamatojums

Ir jāmaina dažu gāzes koridoru definīcija, lai tā ietvertu visus infrastruktūras veidus (apakšzemes glabātavas un sašķidrinātas dabasgāzes termināļi, kas ir minēti arī šajā regulā) un būtu neitrāla. Principā ir ļoti svarīgi arī turpmāk iekļaut ieguldījumus, kas var būt vajadzīgi, lai palielinātu pārrobežu jaudu, piemēram, lai palielinātu sistēmas elastību.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Naftas piegāžu savienojumi Austrumeiropas vidienē ("OSC"): naftas cauruļvadu tīkla sadarbspēja Austrumeiropas vidienē, lai palielinātu piegāžu drošību un samazinātu vides riskus.

(1) Naftas piegāžu diversifikācijas koridori Austrumeiropas vidienē („OSC”): naftas cauruļvadu tīkla sadarbspēja Austrumeiropas vidienē, lai palielinātu piegāžu drošību un samazinātu vides riskus.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz elektroenerģijas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu pārstāvji, valstu regulatīvo iestāžu pārstāvji, pārvades sistēmu operatoru pārstāvji, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 714/2009 12. pantu, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas, Aģentūras un elektroenerģijas PSOET pārstāvji.

Attiecībā uz elektroenerģijas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir pārstāvētas dalībvalstu kompetentās iestādes, valstu regulatīvās iestādes, visu iesaistīto dalībvalstu attiecīgās vietējās, reģionālās un autonomo apgabalu iestādes, pārvades sistēmu operatori, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 714/2009 12. pantu, projekta virzītāji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisija, Aģentūra un elektroenerģijas PSOET.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu pārstāvji, valstu regulatīvo iestāžu pārstāvji, pārvades sistēmu operatoru pārstāvji, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantu, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas, Aģentūras un gāzes PSOET pārstāvji.

(1) Attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir pārstāvētas dalībvalstis, valstu regulatīvās iestādes, visu iesaistīto dalībvalstu attiecīgās vietējās, reģionālās vai autonomo apgabalu iestādes, pārvades sistēmu operatori, ievērojot operatoru pienākumu sadarboties reģionālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantu, visi iesaistītie infrastruktūras operatori un attiecīgās tos pārstāvošās organizācijas, projekta virzītāji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisija, Aģentūra un gāzes PSOET.

Pamatojums

Ierosinātajā regulā ir jānosaka sašķidrinātas dabasgāzes termināļu un apakšzemes glabātavu loma iekšējā enerģijas tirgus elastības nodrošināšanā. Attiecīgi uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes operatoriem kopīgu interešu projektu atlases procesā un izmaksu un ieguvumu analīzē ir jāparedz oficiāls ieinteresētās personas statuss; tādēļ šiem infrastruktūras operatoriem un organizācijām, kas tos pārstāv (GIE), ir jānosaka oficiāls ieinteresētās personas statuss Grupās, jo tas attiecas uz uzglabāšanas un sašķidrinātas dabasgāzes operatoriem, kas ir arī projektu veicinātāji.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir dalībvalstu pārstāvji, to projekta virzītāju pārstāvji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisijas pārstāvji.

Attiecībā uz naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. un 4. punktā minētajās kategorijās, katrā Grupā ir pārstāvētas dalībvalstis, visu iesaistīto dalībvalstu attiecīgās vietējās, reģionālās vai autonomo apgabalu iestādes, projekta virzītāji, uz kuriem attiecas katra no I pielikumā minētajām attiecīgajām prioritātēm, kā arī Komisija.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai gan projektu virzītājiem un Aģentūrai ir pārējās Grupas locekļu tiesības, tiem nav balsstiesību, un saraksta, kas ierosināts iesniegšanai saskaņā ar 3. panta 4. punktu, galīgajā pieņemšanā projektu virzītāji un Aģentūra var piedalīties tikai kā novērotāji.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Katrs projekta virzītājs attiecīgās Grupas locekļiem iesniedz pieteikumu, lai projekts tiktu izraudzīts par kopējas ieinteresētības projektu, tostarp novērtējumu par to, kā tā projekts(-i) sekmēs I pielikumā minēto prioritāšu īstenošanu un kā ir izpildīti 6. pantā noteiktie kritēriji, un visu citu informāciju, kas būtiska projekta novērtēšanai.

(1) Katrs projekta virzītājs attiecīgās Grupas locekļiem iesniedz pieteikumu, lai projekts tiktu izraudzīts par kopīgu interešu projektu, tostarp novērtējumu par to, kā tā projekts(-i) sekmēs I pielikumā minēto prioritāšu īstenošanu un kā ir izpildīti 4. pantā noteiktie kritēriji, un visu citu informāciju, kas būtiska projekta novērtēšanai.

Pamatojums

Kļūda tekstā.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ierosinātie elektroenerģijas pārvades un uzkrāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis elektroenerģijas PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. pantu.

svītrots

Pamatojums

Projekta iekļaušanai tīkla desmit gadu attīstības plānā nevajadzētu būt nosacījumam, lai projekts tiktu atzīts par kopīgu interešu projektu. Kopīgo interešu projektu atlases pamatā jābūt nosacījumam, ka projekti atbilst visiem attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem kritērijiem un Eiropas Savienības mērogā nodrošina pietiekamus sociālos un ekonomiskos ieguvumus, nevis prasībai, ka tiem jābūt iekļautiem PSOET plānā.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Attiecībā uz visiem Savienības kopējas ieinteresētības projektu sarakstiem, kas pieņemti pēc 2013. gada 1. augusta, ierosinātie gāzes pārvades un glabāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 2.punktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā gāzes tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

(4) Attiecībā uz visiem Savienības kopīgu interešu projektu sarakstiem, kas pieņemti pēc 2013. gada 1. augusta, ierosinātie gāzes pārvades cauruļvadu, sašķidrinātas dabasgāzes pieņemšanas, regazifikācijas vai dekompresijas iekārtu un glabātavu projekti, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajās kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā gāzes tīkla desmit gadu attīstības plāna, ko izstrādājis gāzes PSOET saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu konsekvenci, ir jāiekļauj sašķidrinātas dabasgāzes termināļi, jo tie ir minēti arī II pielikuma 2. punktā.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Sadarbspēja un sistēmas funkcionēšanas drošība — to mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā, proti, novērtē projekta ietekmi uz prognozētajiem slodzes zudumiem analīzes apgabalā, kā definēts V pielikuma 10. punktā, ko izsaka kā ražošanas un pārvades adekvātumu raksturīgu slodzes periodu kopumā, ņemot vērā paredzamās izmaiņas ekstremālos klimatiskos apstākļos un to ietekmi uz infrastruktūras noturību.

(c) Sadarbspēja un sistēmas funkcionēšanas drošība — to mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā elektroenerģijas tīkla desmit gadu attīstības plānā, proti, novērtē projekta ietekmi uz prognozētajiem slodzes zudumiem analīzes apgabalā, kā definēts V pielikuma 10. punktā, ko izsaka kā ražošanas un pārvades adekvātumu raksturīgu slodzes periodu kopumā, ņemot vērā paredzamās pārmaiņas ārkārtējos laika apstākļos un to ietekmi uz infrastruktūras noturību.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Ilgtspējību mēra pēc tā, kāds ir projekta devums, lai samazinātu emisijas, lai nodrošinātu rezerves gadījumiem, kad tiek ražota atjaunojamā enerģija, vai gāzē pārvērstas elektroenerģijas vai biogāzes transportēšanu, ņemot vērā gaidāmās klimatisko apstākļu pārmaiņas.

(d) Ilgtspējību mēra pēc tā, kāds ir projekta devums, lai samazinātu emisijas, lai nodrošinātu rezerves gadījumiem, kad tiek ražota atjaunojamā enerģija, vai gāzē pārvērstas elektroenerģijas vai biogāzes transportēšanu, ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas ārkārtējos laika apstākļos.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

V pielikums – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Datu kopums atspoguļo spēkā esošos Savienības un valstu tiesību aktus analīzes brīdī. Datu kopumi, ko izmanto attiecīgi elektroenerģijai un gāzei, ir saderīgi, jo īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par cenām un apjomiem katrā tirgū. Datu kopumu izstrādā pēc oficiālas konsultēšanās ar dalībvalstīm un organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Komisija un Aģentūra vajadzības gadījumā nodrošina piekļuvi vajadzīgajiem trešo personu komerciālajiem datiem.

(2) Datu kopums atspoguļo spēkā esošos Savienības un valstu tiesību aktus analīzes brīdī. Datu kopumi, ko izmanto attiecīgi elektroenerģijai un gāzei, ir saderīgi, jo īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par cenām un apjomiem katrā tirgū. Datu kopumu izstrādā pēc oficiālas apspriešanās ar dalībvalstīm un organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, tostarp ar akadēmiskajām aprindām un vides organizācijām, un to dara pieejamu sabiedrībai. Komisija un Aģentūra vajadzības gadījumā nodrošina piekļuvi vajadzīgajiem trešo personu komerciālajiem datiem.

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

V pielikums – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz šādas izmaksas: kapitālizmaksas, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas projekta tehniskā dzīves cikla laikā, un attiecīgā gadījumā ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Metodoloģijā dotas norādes par aprēķinos izmantojamām diskonta likmēm.

(5) Izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz šādas izmaksas: kapitālizmaksas, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas projekta tehniskā dzīves cikla laikā, un ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī citas ar vidi saistītas ārējās izmaksas. Metodoloģijā dotas norādes par aprēķinos izmantojamām diskonta likmēm.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

V pielikums – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Attiecībā uz elektroenerģijas pārvadi un uzkrāšanu izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz ietekmi uz III pielikumā definētajiem rādītājiem. Saskaņā ar metodēm, kas izmantotas, izstrādājot jaunāko pieejamo elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānu, analīzē ņem vērā arī projekta ietekmi uz šādiem aspektiem:

(6) Attiecībā uz elektroenerģijas pārvadi un uzkrāšanu izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā vismaz ietekmi uz IV pielikumā definētajiem rādītājiem. Saskaņā ar metodēm, kas izmantotas, izstrādājot jaunāko pieejamo elektroenerģijas tīkla desmit gadu attīstības plānu, analīzē ņem vērā arī projekta ietekmi uz šādiem aspektiem:

Pamatojums

Kļūda tekstā.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

VI pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopējas ieinteresētības projekts, tostarp attiecīgās iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas mīt projekta tuvumā, sabiedrība kopumā un attiecīgās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un ar tām apspriežas projekta sākumā atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus.

(a) Ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopīgu interešu projekts, tostarp attiecīgās valsts, reģionālās un vietējās iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas mīt projekta tuvumā, sabiedrība kopumā un attiecīgās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un ar tām apspriežas projekta sākumā atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

VI pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopējas ieinteresētības projekts, tostarp attiecīgās iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas mīt projekta tuvumā, sabiedrība kopumā un attiecīgās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un ar tām apspriežas projekta sākumā atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus.

(a) Ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopīgu interešu projekts, tostarp attiecīgās iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas mīt projekta tuvumā, sabiedrība kopumā un attiecīgās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un ar tām apspriežas projekta sākumā — ne vēlāk kā atļaujas piešķiršanas procedūras sākumposmā — atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus.

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

VI pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopējas ieinteresētības projekts, tostarp attiecīgās iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas mīt projekta tuvumā, sabiedrība kopumā un attiecīgās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un ar tām apspriežas projekta sākumā atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus.

(a) Ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopīgu interešu projekts, tostarp attiecīgās vietējās, reģionālās un valsts iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas mīt projekta tuvumā, sabiedrība kopumā un attiecīgās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un ar tām apspriežas projekta sākumā atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus.

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

VI pielikums – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) paredzētie pasākumi;

(b) paredzētie pasākumi, tostarp ierosinātās īpašo sanāksmju norises vietas un datumi;

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

VI pielikums – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.a) Šā pielikuma 4. punkta c) apakšpunktā minētās īpašās sanāksmes notiek tādā vietā un datumā, lai tajās varētu piedalīties pēc iespējas vairāk ieinteresēto personu. Kompetentā iestāde var pieprasīt projektu virzītājiem veicināt to ieinteresēto personu dalību sanāksmēs, kuras citkārt finansiālu vai citu apsvērumu dēļ nevarētu piedalīties.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas energoinfrastruktūras vadlīniju izveide un Lēmuma Nr. 1364/2006/EK atcelšana

Atsauces

COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.11.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

15.11.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Wojciech Michał Olejniczak

23.11.2011

Izskatīšana komitejā

26.4.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

29.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Jean-Paul Besset, Alain Cadec, Nikos Chrysogelos, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Ana Miranda, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivars Godmanis, Lena Kolarska-Bobińska, Ivari Padar, László Surján, Giommaria Uggias


PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas energoinfrastruktūras vadlīniju izveide un Lēmuma Nr. 1364/2006/EK atcelšana

Atsauces

COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

19.10.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.11.2011

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.11.2011

ENVI

15.11.2011

IMCO

15.11.2011

TRAN

15.11.2011

 

REGI

15.11.2011

 

 

 

Referents(-i)

  Iecelšanas datums

António Fernando Correia de Campos

14.12.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.10.2011

24.4.2012

30.5.2012

 

Pieņemšanas datums

18.12.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

0

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Jacky Hénin, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Fernando Correia de Campos, Andrzej Grzyb, Roger Helmer, Vladimír Remek, Peter Skinner

Iesniegšanas datums

8.2.2013

Juridisks paziņojums - Privātuma politika