ZIŅOJUMS par attīstības veicināšanu, izmantojot tirdzniecību

4.4.2013 - (2012/2224(INI))

Attīstības komiteja
Referents: Alf Svensson
Atzinuma sagatavotājs (*) Tokia Saifi, Starptautiskās tirdzniecības komiteja
(*) Iesaistītās komitejas – Reglamenta 50. pants

Procedūra : 2012/2224(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0054/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0054/2013

Debates :

PV 15/04/2013 - 22
CRE 15/04/2013 - 22

Balsojumi :

PV 16/04/2013 - 8.18
CRE 16/04/2013 - 8.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0119

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (*)
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par attīstības veicināšanu, izmantojot tirdzniecību

(2012/2224(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. janvāra paziņojumu par tirdzniecību, izaugsmi un attīstību (COM(2012)0022), ar ko atjaunina 2002. gada 18. septembra paziņojumu par to pašu jomu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 208. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

– ņemot vērā citus Komisijas paziņojumus un dienestu darba dokumentus, kas publicēti pēdējos gados saistībā ar šo jomu, tostarp dokumentus par attīstības politikas saskaņotību (COM(2009)0458, SEC(2010)0421, SEC(2011)1627), par ES rīcības plānu attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu attīstības jomā 2010.–2015. gadam (SEC(2010)0265), par ES attīstības politikas ietekmes palielināšanu: Pārmaiņu programmu (COM(2011)0637), par attīstības finansējumu (COM(2012)0366), par ES nostāju attiecībā uz izturētspēju (COM(2012)0586), par sociālo aizsardzību ES attīstības sadarbības kontekstā (COM(2012)0446) un iesaistīšanos ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā (COM(2012)0492), kā arī tās paziņojumu par tirdzniecības atbalstu (COM(2007)0163) un tās ikgadējo uzraudzības ziņojumu par šo atbalstu,

– ņemot vērā Padomes 2012. gada 16. marta secinājumus par ES pieeju attiecībā uz tirdzniecību, izaugsmi un attīstību nākamajos desmit gados un citus tās secinājumus saistībā ar šo jomu,

– ņemot vērā Kotonū nolīgumu[1],

– ņemot vērā regulas par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI)[2] un Eiropas Attīstības fondu (EAF) un to īstenošanu,

– ņemot vērā ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un saistītā rīcības plāna 11. punktu par tirdzniecību[3],

– ņemot vērā Pasaules Bankas vadībā sagatavoto pastiprināto integrēto sistēmu ar tirdzniecību saistītai palīdzībai vismazāk attīstītajām valstīm,

– ņemot vērā SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un ANO Sociālās aizsardzības iniciatīvu,

– ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā notikušo Ceturto Pasaules sieviešu konferenci, Pekinā pieņemto deklarāciju un Rīcības platformu,

– ņemot vērā attiecīgās rezolūcijas par tirdzniecību un attīstību, tostarp par tirdzniecību un nabadzību[4], tirdzniecības atbalstu[5], Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem[6], ES vispārējo preferenču sistēmu[7], uzņēmumu sociālo atbildību[8], nodokļu jautājumiem attiecībā uz jaunattīstības valstīm[9], ES un Āfrikas attiecībām[10], pārtikas nodrošinājumu[11], ES attīstības politikas vispārējo virzību[12] un attīstības politikas saskaņotību[13],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0054/2013),

A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 208. pants nepārprotami ir cieši saistīti; tā kā 207. pantā norādīts, ka ES tirdzniecības politikas pamatā ir Savienības ārējās darbības principi un mērķi, un tā kā 208. pantā prasīts, lai ES politikā, kas varētu attiekties uz jaunattīstības valstīm, tiktu ņemti vērā mērķi sadarbībai attīstības jomā;

B. tā kā pēc Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas dalībvalstis un Komisija kā daļu no savas politikas sadarbībai attīstības jomā ir pieņēmušas stratēģiju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

C. tā kā nabadzības samazināšana un centieni realizēt Tūkstošgades attīstības mērķus ir ES attīstības politikas būtiski elementi un tiem būtu jānosaka arī ES tirdzniecības politikas pievēršanās jaunattīstības valstīm; tā kā cilvēktiesību veicināšana būtu jāiekļauj šajā politikā un tai būtu jāveicina ES pieņemtā, uz tiesībām pamatotā attīstības pieeja;

D. tā kā saikne starp tirdzniecības liberalizāciju un nabadzības mazināšanu nav automātiska, bet tirdzniecības atvēršana var būt viens no efektīvākajiem ekonomikas izaugsmes un attīstības virzītājspēkiem, ja un kad ir tam atbilstoši apstākļi;

E. tā kā izredzes saistībā ar veiksmīgu, uz tirdzniecību vērstu attīstību ir atkarīgas cita starpā no iestāžu sekmīgas darbības, efektīvas cīņas pret korupciju, spēcīga privātā sektora un centieniem panākt plašu un iekļaujošu ekonomikas attīstību, dažādošanu un pakāpenisku pievienotās vērtības palielināšanos;

F. tā kā ES tirdzniecības politika attiecībā uz jaunattīstības valstīm ir vērsta uz šo valstu labāku integrēšanu starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, taču tai trūkst skaidri noteiktu attīstības mērķu un tāpēc pastāv risks, ka tā vietā varētu tikt izstumta vietējā produkcija un pieaugt atkarība no izejvielu eksporta; tā kā, neraugoties uz būtiskiem liberalizācijas centieniem, dažas jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, nav spējušas dažādot ražošanu un eksportu;

G. tā kā globalizācijas ietekme uz nabadzības mazināšanu ir nevienmērīga; tā kā liela daļa iedzīvotāju jaunattīstības valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, vēl arvien dzīvo ārkārtējas nabadzības apstākļos; 1990. gadā tikai 18 % ārkārtējas nabadzības apstākļos dzīvojošo dzīvoja vismazāk attīstītajās valstīs, bet 2007. gadā šis īpatsvars bija divkāršojies līdz 36 %;

H. tā kā sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ievērojami atpaliek no grafika, vispārējais progress joprojām ir neliels, attīstības mērķi ES ekonomisko partnerattiecību nolīguma stratēģijā nav skaidri noteikti un šīs situācijas labošanai ir drīzāk nepieciešams sarunās no jauna koncentrēties uz attīstību nevis uz termiņu;

I. tā kā nabadzīgajām valstīm ir grūtības kompensēt pašreiz notiekošās tirdzniecības liberalizācijas izraisīto tirdzniecības nodokļu samazināšanos; tā kā pastāv draudi, ka pārstrādātu preču muitas tarifi, kas pārsniedz izejvielu muitas tarifus, var veicināt situāciju, kurā jaunattīstības valstīm nākas darboties tikai kā izejvielu eksportētājām;

J. tā kā jānovērš tirdzniecības un attīstības negatīvā ietekme uz kopējā lauksaimniecības politikā iesaistītajām jaunattīstības valstīm;

K. tā kā agrodegvielu ražošanas pieaugums ir noticis, pārmērīgi paļaujoties uz viena kultūrauga liela apjoma rūpnieciskas ražošanas pieaugumu, tādējādi izvēršot lauksaimniecības praksi, kas kaitē videi, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnes auglībai un ūdens pieejamībai; tā kā agrodegvielu izmantošanas pieaugumam var būt dramatiskas sekas saistībā ar tiesību uz zemi pārkāpumiem, svarīgu dabas resursu pieejamības zaudēšanu, atmežošanu un vides degradāciju;

L. tā kā no 2014. gada 1. janvāra valstis ar augstiem vai vidēji augstiem ienākumiem tiks izslēgtas no ES vispārējās preferenču sistēmas, taču nav skaidrs, kādā apjomā tas nodrošinās jaunu eksporta iespēju rašanos mazāk attīstītajām valstīm;

M. tā kā tirdzniecības atbalsts ir paredzēts, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cita starpā palielināt tirdzniecības spēju, samazināt administratīvos šķēršļus tirdzniecībai, ieviest efektīvu infrastruktūru preču transportam un stiprināt vietējos uzņēmumus, lai tos sagatavotu vietējam pieprasījumam un konkurencei un ļautu tiem izmantot jaunu tirgus iespēju priekšrocības; tā kā tirdzniecības atbalstam būtu jāpalīdz veicināt produkcijas apstrādi un dažādošanu, jāatbalsta reģionālā integrācija, tehnoloģiju nodošana un jāpalīdz veicināt vietējās ražošanas jaudas izveidi vai pilnveidošanu un mazināt ienākumu nevienlīdzību;

N. tā kā reģionālā integrācija ir efektīvs veids, kā sasniegt labklājību, mieru un drošību; tā kā attīstības ieguvumi saistībā ar iekšējās un reģionālās tirdzniecības labāku darbību var būt tikpat nozīmīgi vai nozīmīgāki nekā ieguvumi, ko sniedz paplašināta ārējā tirdzniecība, jo īpaši kontekstā ar klimata pārmaiņām; tā kā reģionālajā tirdzniecībā Āfrikā dominē pārstrādātu preču tirdzniecība pretēji situācijai ārējā tirdzniecībā, kur dominē izejvielu tirdzniecība;

O. tā kā dabas resursu eksports tiek bieži saistīts ar korupciju, kā arī ar stagnāciju citās ekonomikas nozarēs; tā kā tagad tiek plaši atzīts, ka pastāv „resursu lāsta” fenomens, un ES tirdzniecības politika jāvērš uz to, lai palīdzētu novērst šo fenomenu un cīnītos pret to;

P. tā kā „konfliktu resursi” ir dabas resursi, kuru sistemātiska izmantošana un tirdzniecība saistībā ar konfliktu veicina vai izraisa nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus vai pārkāpumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām pieskaitāmi noziegumiem, kā arī gūst labumu no tiem;

Q. tā kā ES politikas virzieniem jābūt vērstiem uz pārtikas nodrošinājuma atbalstu un tie nekādā gadījumā nedrīkst to kavēt; tā kā ir arī absolūti nepieciešams apturēt ar pārtiku nepietiekami nodrošinātu jaunattīstības valstu vai reģionu lauksaimniecības zemju nodošanu mērķiem, kas nav paredzēti pārtikas ražošanai vietējām vai reģionālām vajadzībām („zemes piesavināšanās” problēma);

R. tā kā jo īpaši biodegvielas ražošanas veicināšana ir izraisījusi netiešas izmaiņas zemes izmantojumā un pārtikas cenu svārstības jaunattīstības valstīs;

S. tā kā zemes īpašumtiesību drošības garantēšana sīkīpašniekiem, kas veido lielāko daļu zemes īpašnieku jaunattīstības valstīs un ir visneaizsargātākie, ir pamats stipriem nekustamā īpašuma un kredīta tirgiem, kas ir ļoti svarīgi stabilai un ilgtspējīgai attīstībai;

T. tā kā investīcijas saistībā ar iespēju nodrošināšanu sievietēm, jo īpaši mikrokredītu jomā, ir nozīmīgas tam, lai sasniegtu lielu atdevi ekonomikas un sociālās attīstības jomā,

Tirdzniecība kā efektīvs izaugsmes, attīstības un nabadzības samazināšanas dzinējspēks

1. apstiprina savu nostāju, ka ar jaunattīstības valstīm saistītās ES tirdzniecības politikas galvenajam mērķim jābūt ilgtspējīgas attīstības veicināšanai; uzskata, ka visām iniciatīvām šīs politikas ietvaros jānosaka konkrēti un ilgtspējīgi attīstības mērķi;

2. uzsver ― tā kā nevar uzskatīt par pašsaprotamu, ka tirdzniecības liberalizācija nodrošina izaugsmi un nabadzības mazināšanos, tirdzniecība un tirdzniecības politikas atbalsts konsekventi jāplāno, pamatojoties uz pārredzamiem, iekļaujošiem un iesaistošiem procesiem, kas iesaista visas ieinteresētās personas, īpašu uzmanību pievēršot visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām personām, jo īpaši sievietēm;

3. norāda, ka ES un jaunattīstības valstu taisnīgas tirdzniecības pamatā jābūt pilnīgai SDO darba standartu un darba apstākļu ievērošanai un garantēšanai un, veicot šādu tirdzniecību, ir jānodrošina pēc iespējas augstāku sociālu un vides standartu piemērošana; uzsver, ka tas ietver taisnīgas cenas maksāšanu par jaunattīstības valstu resursiem un lauksaimniecības produktiem;

4. lūdz īpašu uzmanību pievērst dzimumu līdztiesības sekmēšanai un sieviešu iespēju veicināšanai;

5. atzinīgi vērtē Pārmaiņu programmas (COM(2011)0637) uzsvaru uz uzņēmējdarbības vidi, reģionālo integrāciju un pasaules tirgiem, kā arī sociālo aizsardzību, veselību, izglītību un darbavietām;

6. aicina pilnīgi īstenot attīstības politikas saskaņotību, cita starpā pārtraucot jebkuru netaisnīgu ražošanas un tirdzniecības praksi, pārmērīgu nozveju un lauksaimniecības subsīdijas, kas kavē attīstību un apdraud pārtikas nodrošinājumu;

7. uzsver, ka investīciju politika ir saistīta ar diviem galvenajiem uzdevumiem jaunattīstības valstīm: valsts līmenī investīciju politika jāiekļauj attīstības stratēģijā, ietverot ilgtspējīgas attīstības mērķus; starptautiskā līmenī jāpastiprina starptautisko investīciju nolīgumu (SIN) attīstības aspekts un jālīdzsvaro valstu un investētāju tiesības un pienākumi;

8. pauž nožēlu, ka saskaņā ar UNCTAD 2012. gada Pasaules investīciju ziņojumu dažos 2011. gadā noslēgtajos starptautiskajos investīciju nolīgumos (SIN) saglabāts tradicionālais līguma modelis, kas koncentrējas uz investīciju aizsardzību kā līguma vienīgo mērķi; tomēr atzinīgi vērtē to, ka dažos jaunajos SIN ir ietverti noteikumi, kas nodrošina to, ka līgums nevis kavē, bet drīzāk veicina valstu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kuras koncentrējas uz investīciju ietekmi vides un sociālajā jomā;

9. pauž bažas par to investētāju un valsts strīdu izšķiršanas gadījumu skaita pieaugumu, kas reģistrēti par starptautiskajiem investīciju nolīgumiem (SIN) un ar ko investētāji ir apstrīdējuši svarīgākos valsts politikas virzienus, ierosinot prasību par to, ka šie politikas virzieni ir negatīvi ietekmējuši viņu uzņēmējdarbības perspektīvas; šajā saistībā norāda, ka UNCTAD 2012. gada Pasaules investīciju ziņojumā norādīts, ka SIN kļūst arvien pretrunīgāki un politiski jutīgāki, galvenokārt investētāju un valsts arbitrāžas procedūru skaita palielināšanās dēļ saistībā ar SIN (piemēram, Austrālijas tirdzniecības politikas paziņojums, kurā pasludināts, ka tā apturēs investētāju un valsts strīdu izšķiršanas noteikumu iekļaušanu turpmākajos SIN), un tie inter alia atspoguļo sistēmas trūkumus (piemēram, tādu noteikumu plaša piemērošana kā ekspropriācija, bažas par šķīrējtiesnešu kvalifikāciju, pārredzamības trūkums un procesu augstās izmaksas, kā arī attiecība starp investētāju un valsts strīdu izšķiršanu un valstu tiesvedību); tādēļ uzstāj, ka visos turpmākajos Eiropas investīciju nolīgumos jānodrošina, ka starptautisko investoru un valsts strīdu izšķiršana neapdraud valstu spēju pieņemt noteikumus par labu sabiedriskajām interesēm;

10. atgādina, ka investīciju mobilizēšana ilgtspējīgai attīstībai vēl arvien ir jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, galvenais uzdevums; šajā saistībā uzsver, ka UNCTAD ir izstrādājusi visaptverošu investīciju politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai, kurā īpaši uzsvērta attiecība starp ārvalstu investīcijām un ilgtspējīgu attīstību;

11. aicina ES aktīvi izmantot tās rīcībā esošos daudzos instrumentus, lai atbalstītu mieru, cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, valsts finanšu stabilitāti, investīcijas infrastruktūrā, Eiropas uzņēmumu un to filiāļu īstenotu sociālo normu ievērošanu, pamatpakalpojumu ticamu nodrošinājumu un centienus panākt iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un nabadzības samazināšanu jaunattīstības valstīs un lai tādējādi arī palīdzētu izveidot labvēlīgu vidi ilgtspējīgam un efektīvam tirdzniecības atbalstam un tirdzniecības attīstībai;

12. uzsver, ka sekmīgai jaunattīstības valstu integrācijai pasaules tirdzniecībā vajag vairāk par labāku piekļuvi tirgum un pastiprinātiem starptautiskās tirdzniecības noteikumiem; turklāt uzsver, ka tirdzniecības atbalsta programmās jāatbalsta jaunattīstības valstu iekšējie centieni veicināt vietējo tirdzniecību, novērst piegādes puses šķēršļus un risināt strukturālās nepilnības, ko var izdarīt, īstenojot iekšzemes reformas ar tirdzniecību saistītās politikas jomās, tirdzniecības atvieglošanu, muitas spēju stiprināšanu, infrastruktūras atjaunināšanu, ražošanas potenciāla veicināšanu un iekšzemes un reģionālo tirgu attīstību;

13. atgādina, ka saikne starp starptautisko tirdzniecību un nabadzības samazināšanu nav automātiska; šajā saistībā atzīmē ― UNCTAD norāda, ka vismazāk attīstīto valstu tirdzniecības integrācijas vidējais līmenis, kas izteikts kā preču un pakalpojumu eksporta un importa attiecību pret IKP, faktiski ir bijis augstāks nekā attīstīto valstu līmenis kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma; tāpēc uzskata, ka masveida nabadzības noturību vismazāk attīstītajās valstīs ir radījusi nepietiekama attīstība un tas, ka šīs valstis neveicina strukturālo pārveidi, neveido ražošanas jaudu un nerada produktīvu nodarbinātību valsts līmenī;

14. uzsver arī ― UNCTAD apgalvo, ka pāragra un strauja tirdzniecības liberalizācija, ko mudināja īstenot daudzām jaunattīstības valstīm ar zemiem ienākumiem 20. gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, izraisīja deindustrializāciju un tādu integrācijas formu, kas pastiprināja to atkarību no ārējiem tirgiem un neaizsargātību pret tiem, turpretī valstis, kas guva vislielāko labumu no tirdzniecības liberalizācijas un pieredzēja absolūtās nabadzības vislielāko samazinājumu, ir tās valstis, kuras savu ekonomiku atvēra ierobežoti un pakāpeniski saskaņā ar savas ražošanas jaudas attīstību un panāca progresu virzībā uz strukturālo pārveidi;

15. uzsver — lai izaugsme un labklājība būtu iekļaujoša, ilgtspējīga un ļautu efektīvi samazināt nabadzību, tā būtu jāpanāk nozarēs, kuras nabadzība ir skārusi visvairāk un kurās darbojas nabadzīgie iedzīvotāji; norāda, ka izaugsmei arī jādod labums un iespējas sievietēm un tā būtu jākoncentrē uz vispārējo uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošanu, lai panāktu MVU uzplaukumu, kā arī lai rastos ilgtspējīgas mikrofinansēšanas un mikrokredīta iespējas; uzsver, ka attīstība un tirdzniecības politika šajā jomā būtu jāvirza inovācijai, radošumam un konkurētspējai nolūkā radīt darbavietas un veicināt nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju iespējas;

16. atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu par nepieciešamību atbalstīt mazo ražotāju un uzņēmumu līdzdalību; norāda uz taisnīgas tirdzniecības shēmu tirgus potenciālu un efektivitāti, sekmējot sociālo attīstību;

17. ierosina, lai Komisija rada lielāku stimulu ilgtspējīgam publiskajam iepirkumam starptautiskā līmenī;

18. aicina ES, tās dalībvalstis un citus atbalsta sniedzējus atzīt sieviešu būtisko nozīmi ekonomikas attīstībā un pielāgot atbalsta centienus, lai sievietēm nodrošinātu sociālās un finanšu iespējas, cita starpā īpaši sievietēm sniedzot mērķtiecīgu atbalstu saistībā ar uzņēmējdarbības attīstību un piekļuvi mikrofinansēšanas pakalpojumiem;

19. atgādina Komisijai un dalībvalstīm par ES rīcības plānu attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu attīstības jomā, kā arī pasākumus, kas ierosināti ar šo rīcību;

20. atkārto, ka ES ir pienākums piemērot politikas saskaņotību attiecībā uz attīstību, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību visās tās ārpolitikas jomās, tostarp starptautiskajā tirdzniecībā; gaida ES Stratēģijai par cilvēktiesībām un demokrātiju pievienotā rīcības plāna ar tirdzniecību saistīto punktu pilnīgu īstenošanu;

21. uzskata, ka ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības stratēģijām inter alia būtu jānodrošina privātā sektora līdzdalība reālajā ekonomikā, reģionālā kohēzija un tirgu integrācija, izmantojot pārrobežu sadarbību, un atklātas un godīgas tirdzniecības attīstība, kas ietverta uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

22. atgādina, ka svarīgas ir tādas investīcijas, kuru mērķis ir radīt, attīstīt un nostiprināt ostu, transporta, enerģētikas un elektronisko sakaru pamatinfrastruktūru un jo īpaši pārrobežu infrastruktūru;

23. aicina tirdzniecības attīstības atbalsta saņēmējvalstis arī mobilizēt savus iekšējos resursus, tostarp budžeta ieņēmumus, pienācīgi iekasējot nodokļus un izmantojot cilvēku kapitālu; aicina Komisiju sniegt atbalstu dabas resursu pārredzamai un ilgtspējīgai pārvaldībai, ja valstis gūst labumu no šo resursu izmantošanas; uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz Eiropas uzņēmumu maksājumiem valdībām; aicina Komisiju atbalstīt ilgtspējīgas industrializācijas stratēģijas jaunattīstības valstīs, lai ļautu tām tirgot produktus ar pievienoto vērtību;

24. uzskata, ka ES izstrādātie instrumenti tirdzniecības un investīciju veicinātas attīstības atbalsta jomā, īpaši pārskatītā vispārējā preferenču sistēma un ekonomisko partnerību nolīgumi, ir efektīvi; tomēr uzsver, ka atbalsts tirdzniecībai neaprobežojas ar šiem instrumentiem; atgādina Savienībai tās mērķi līdz 2015. gadam palielināt visu savu kopējo atbalsta budžetu līdz 0,7 % no IKP; aicina Komisiju kopējā atbalstā palielināt tehniskā atbalsta daļu, tostarp atbalstu standartizācijas jomā; aicina Savienību saskaņotāk īstenot tirdzniecības, lauksaimniecības, vides, enerģētikas un attīstības politiku;

25. uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropas atbalsts tirdzniecības politikas veicinātai attīstībai ietvertu visus inovācijas aspektus — gan finansiālo, gan tehnoloģisko, gan organizatorisko inovāciju —, ņemot vērā paraugpraksi;

26. ierosina Komisijai panākt to, ka visos turpmākajos divpusējos tirdzniecības un sadarbības nolīgumos tiek ietverti patiešām īstenojami cilvēktiesību noteikumi, lai sniegtu patiesu ieguldījumu uz tiesībām balstītā pieejā attīstībai;

27. uzsver pienācīga algas līmeņa un darba drošības standartu nozīmi ilgtspējīgai pasaules tirdzniecības sistēmai un jaunām globālām ražošanas ķēdēm; šajā sakarībā atgādina Komisijai par tās paziņojumu „Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem”;

28. vēlas, lai ES īstenotajos politikas virzienos konsekvences labad tiktu pastiprināta sadarbība starp dažādiem Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas dienestiem, kā arī starp trijām iestādēm, proti, Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu;

29. uzskata, ka ar tirdzniecības palīdzību veicinātas attīstības un investīciju politikas virzienu un programmu novērtēšanā ir jāiekļauj statistika ne vien par izaugsmes rādītājiem un tirdzniecību, bet arī izveidoto darbvietu skaitu un jaunattīstības valstu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumiem personiskās, sociālās, kultūras un vides attīstības jomā;

Skaidrākas attīstības sistēmas izveide tirdzniecības sarunām un nolīgumiem

30. uzsver, cik svarīgi ir kombinēt tirdzniecības reformas ar pārdomāti plānotu valsts politiku, jo īpaši sociālo aizsardzību; plašākā skatījumā uzsver, cik svarīgas ir laikus un labi sagatavotas valstu attīstības stratēģijas un regulāri ietekmes novērtējumi par spēkā esošās tirdzniecības politikas ietekmi uz nabadzību; aicina Eiropas Komisiju īstenot ANO referenta par tiesībām uz pārtiku sagatavoto ieteikumu, kurā aicināts izmantot cilvēktiesību ietekmes novērtējumus ― „Pamatprincipi attiecībā uz tirdzniecības un investīciju nolīgumu cilvēktiesību ietekmes novērtējumiem” ―, slēdzot tirdzniecības un investīciju nolīgumus, lai nodrošinātu to atbilstību starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos nostiprinātajām saistībām; tāpat mudina ES iekļaut visos tās tirdzniecības nolīgumos skaidrus nosacījumus un noteikumus par cilvēktiesībām un demokrātiju;

31. uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt korporatīvo sociālo atbildību brīvās tirdzniecības nolīgumos ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu cilvēktiesības un sociālo un vides standartu ievērošanu; ierosina turpmāk visos brīvās tirdzniecības nolīgumos papildus sociālajai un vides sadaļai ietvert arī visaptverošu cilvēktiesību sadaļu;

32. aicina Komisiju mudināt jaunattīstības valstu valdības tirdzniecības politikas veidošanas procesā veikt plašas apspriedes, tostarp ar nevalstiskajiem dalībniekiem un dalībniekiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību; aicina Komisiju sarunu laikā atbalstīt arī pārredzamību, lai sekmētu ieinteresēto personu nepārtrauktu, plašu un konstruktīvu iesaisti un atbalstītu centienus gūt panākumus attīstības jomā;

33. prasa veikt padziļinātu ietekmes analīzi, ņemot vērā klimata, dzimumu līdztiesības un ilgtspējas aspektus, attiecībā uz to daudzpusējo un divpusējo tirdzniecības nolīgumu iznākumu, par kuriem notiek sarunas starp ES un trešām valstīm; mudina Komisiju klimata pārmaiņu pārvaldībai iedalīt konkrētu atbalsta apjomu kā daļu no kopējā tirdzniecības atbalsta un cita attīstības atbalsta;

34. uzskata, ka sarunās par tirdzniecības nolīgumu jānosaka attīstības progresa kritēriji, lai atvieglotu uzraudzību un, ja nepieciešams, mainītu pasākumu īstenošanas grafikus, mainītu papildu pasākumus, kas var ietvert tirdzniecības atbalstu un ar pielāgošanu saistīto palīdzību, kā arī jaunu iniciatīvu sagatavošanu, ja tas nepieciešams attīstības mērķu sasniegšanai; uzsver, ka tirdzniecības sarunu nolūkā ir būtiski sniegt jaunattīstības valstīm juridiskās un cita veida speciālās zināšanas, kas nepieciešamas, lai konstruktīvi darbotos PTO;

35. aicina ES turpināt novērst tirdzniecības šķēršļus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm lielākā mērā piedalīties globālajā tirdzniecībā; aicina pēc iespējas ātrāk atcelt lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijas atbilstīgi PTO Dohas attīstības sarunu rezultātiem;

36. mudina Komisiju atbalstīt ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku aicinājumu ieviest pozitīvu stimulu sistēmu, lai sekmētu tādu lauksaimniecības produktu importu uz ES, kas atbilst īpašiem vides, sociālajiem un cilvēktiesību standartiem, jo īpaši nodrošinot taisnīgus ienākumus ražotājiem un algu, kas nodrošina nepieciešamo iztikas minimumu, laukstrādniekiem;

37. aicina ES vienmēr nodrošināt, ka tās plašā pieeja tirdzniecības sarunās, ietverot tādus jautājumus kā investīcijas, valsts iepirkums, konkurence, pakalpojumu un intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecība, ir saskaņā ar partnervalstu attiecīgajām vajadzībām un attīstības stratēģijām; jo īpaši norāda, ka savstarpīguma principa ieviešana attiecībā uz publisko iepirkumu var īpaši nelabvēlīgi ietekmēt jaunattīstības valstis, jo tas inter alia apdraudēs jauno nozaru un apstrādes nozaru attīstību; tādēļ mudina ES izstrādāt savu politiku, pilnībā ņemot vērā jaunattīstības valstīm piešķirto „īpašo un diferencēto režīmu”; vēlreiz atgādina, ka valdībām un parlamentiem ir jāsaglabā tiesības regulēt investīcijas gan ar mērķi spēt dot priekšroku investētājiem, kas atbalsta valsts attīstību, gan nodrošināt, ka visiem investētājiem — arī ārvalstu — ir saistības un pienākumi attiecībā uz darba, vides, cilvēktiesību un citām normām;

38. atzinīgi vērtē dzimumu aspekta iekļaušanu ilgtspējas ietekmes novērtējumos, kas saistīti ar tirdzniecības sarunām; aicina Komisiju ņemt vērā šos novērtējumus un nodrošināt, ka apzinātie dzimuma jautājumi patiešām tiek risināti, veicot politiskos pasākumus, kas papildina tirdzniecības nolīgumus;

39. uzskata, ka sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem galvenā uzmanība jāpievērš to saturam, nevis termiņiem; ja ar nolīgumiem paredzēts veicināt attīstību, ES pieejai ir jābūt elastīgākai, veicinot ĀKK valstu ekonomiku diversifikāciju ar pārstrādes apjomu pieaugumu un plašāku reģionālo tirdzniecību;

Tirdzniecības atbalsts

40. atbalsta Komisijas priekšlikumu dažādot tirdzniecības atbalstu un lielākās pūles veltīt tām valstīm, kurām visvairāk nepieciešams atbalsts, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem;

41. aicina tirdzniecības atbalsta instrumentu izstrādē koncentrēties ne vien uz tirdzniecību starp ES un jaunattīstības valstīm, bet arī uz atbalstu iekšējai un reģionālajai tirdzniecībai un dienvidu valstu savstarpējai tirdzniecībai, kā arī uz trīspusējo tirdzniecību starp ĀKK valstīm, sekmējot pārrobežu vērtību ķēdes, palielinot galveno pakalpojumu efektivitāti un samazinot transporta izmaksas, kas vienlaikus var palīdzēt stiprināt jaunattīstības valstu saikni ar pasaules tirgiem;

42. mudina izstrādāt efektīvākus atbalsta instrumentus saistībā ar ražošanas pielāgošanu un dažādošanu, kā arī saistībā ar apstrādes nozaru un mazo un vidējo uzņēmumu atbildīgu un ilgtspējīgu attīstību jaunattīstības valstīs;

43. uzsver, ka dzimumu nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi resursiem, piemēram, mikrokredītiem, kredītiem, informācijai un tehnoloģijai, būtu jāņem vērā, definējot stratēģijas tirdzniecības atbalstam un pārējiem saistītajiem attīstības atbalsta veidiem;

44. aicina Komisiju atteikties no prasības sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ĀKK valstīm liegt noteikt eksporta ierobežojumus izejvielām, jo tas var palielināt atkarību no izejvielu eksporta un samazināt stimulu pārstrādei un šo valstu ekonomikas diversifikācijai; eksporta ierobežojumi var kalpot kā attīstības instruments, ar ko veicina izejvielu pārstrādi un samazina atkarību no nepārstrādātu izejvielu eksporta;

45. atbalsta Komisijas paziņojumā pausto iniciatīvu kopumu mazu projektu tirdzniecības veicināšanai jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju panākt progresu, izstrādājot šo iniciatīvu kopumu, un aicina visus līdzekļu devējus piešķirt pietiekami daudz līdzekļu, lai ieviestu šo kopumu, jo īpaši, lai atbalstītu mazo uzņēmumu līdzdalību tirdzniecības shēmās, kas ražotājiem nodrošina pievienoto vērtību, tostarp arī ilgtspējīgās tirdzniecības shēmās (piemēram, taisnīga tirdzniecība); prasa regulāri informēt par šī iniciatīvu kopuma īstenošanu;

46. norāda, ka tirdzniecības spēja ir atkarīga gan no tehniskā nodrošinājuma (infrastruktūras), gan programmatūras (zināšanām); tāpēc aicina ES sniegto atbalstu investēt tā, lai abus šos faktorus veicinātu daudzās valstīs, jo īpaši sadarbībā ar vismazāk attīstītajām valstīm;

47. aicina ES nodrošināt, ka tirdzniecības atbalsts veicina nabadzības samazināšanos un integrējošus instrumentus, tāpēc tai galvenokārt jākoncentrējas uz mazo ekonomikas dalībnieku vajadzībām; uzsver, ka tirdzniecības atbalsts jāizmanto, lai attīstītu ilgtspējīgas vērtību ķēdes, koncentrējoties uz nabadzīgajiem, lai uzlabotu mērķi iegūt ilgtspējīgu piegādes ķēdi;

48. aicina ES koncentrēties uz tirdzniecības atbalsta programmu problēmu novēršanu, jo īpaši attiecībā uz īstenošanas un uzraudzības spēju; turklāt aicina veikt pāreju, koncentrējoties uz rezultātiem un iznākumiem, nevis uz ieguldījumu, taču atzīst, ka vajadzīga rūpīga un saskaņota ārējā pārbaude, kas nodrošina atvērtu un pārredzamu tirdzniecības praksi;

49. aicina ES efektīvāk integrēt privāto sektoru tirdzniecības atbalsta projektu izstrādē nolūkā veicināt jaunattīstības valstu uzņēmumu iespējas atbalstīt tirdzniecību;

Privātā sektora attīstība un nozīme

50. uzskata, ka, ņemot vērā starptautiskās tirdzniecības un ziemeļu un dienvidu tirdzniecības struktūras pārveidi, saņēmējvalstu līdzatbildība par atbalsta programmām, kā arī pārredzamība, pārskatatbildība un pietiekami resursi ir būtiski faktori šo programmu efektivitātes un panākumu veicināšanai nolūkā samazināt pārticības līmeņa atšķirības, sadalīt labklājību un panākt reģionālo integrāciju; uzskata arī, ka ir būtiski, lai šo programmu izveidē un pārraudzībā sistemātiski iesaistītu valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību un šajā procesā tiktu nodrošināta uzraudzība no līdzekļu sniedzēju puses;

51. prasa Komisijai vairāk ņemt vērā jaunos uzdevumus, kas rodas līdz ar atbalsta sniegšanu tirdzniecības veicinātai attīstībai, piemēram, attīstības līmeņu diferencēšanu, atbalstu vietējai ražošanai un tās dažādošanai, kā arī sociālo un vides normu ievērošanas veicināšanu;

52. mudina visus publiskos un privātos atbalsta sniedzējus vairāk koordinēt savas darbības un pielāgot tās pašreizējam piedāvājumam, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus; atgādina, ka BRICS valstis vienlaicīgi ir gan atbalsta saņēmējas, gan atbalsta sniedzējas; aicina tās sadarboties ar ES, lai dalītos pieredzē un optimizētu savas attiecīgās darbības, un uzņemties vairāk atbildības attiecībā pret mazāk attīstītām valstīm, kā arī atbalsta sniedzēju kopienu; pauž bažas par saistītā atbalsta prakses izplatīšanos un aicina attīstītās valstis un lielās jaunietekmes valstis izvairīties īstenot šādu praksi;

53. prasa Komisijai un visiem atbalsta sniedzējiem meklēt novatoriskas formas attīstības finansējumam un partnerībām; šajā sakarā atgādina, ka vienādranga aizdevumi arī var veicināt attīstību, izmantojot tirdzniecību; iesaka uzlabot attīstības projektu koordinēšanu, kurus finansē reģionālās attīstības bankas un Pasaules Banka / Starptautiskā Finanšu korporācija, un plašāk izmantot starpreģionālas finansēšanas sistēmas, tādas kā ES-Āfrikas infrastruktūras investīciju fonds;

54. mudina ES uzņēmumus, kuru ražošanas iekārtas atrodas jaunattīstības valstīs, stingri ievērot saistības attiecībā uz cilvēktiesību un brīvību, sociālo un vides standartu, sieviešu un vīriešu līdztiesības, darba pamatstandartu, starptautisku nolīgumu un attiecīgo nodokļu nomaksas ievērošanu pārredzamā veidā; prasa bez izņēmumiem īstenot tiesības uz brīvību no piespiedu darba un jo īpaši no bērnu darba;

55. ir pārliecināts par privātā sektora iespēju darboties kā attīstības virzītājspēkam un uzsver ― lai īstenotu šo iespēju, procesam jākalpo vietējām kopienām un, izmantojot integrētu, taisnīgu piegādes ķēžu principu, jārada iespēju veicināšana visām iesaistītajām personām — no ražotāja un darba ņēmēja līdz patērētājam;

56. atzinīgi vērtē to, ka ļoti daudzas nozares un starptautiskās korporācijas izstrādā piegādātāju rīcības kodeksus, sīki izklāstot sociālo un vides raksturlielumu standartus savām vispasaules piegādes ķēdēm; tomēr atgādina, ka korporatīvās sociālās atbildības (KSA) kodeksu izplatīšanās un neviendabība rada problēmas; jo īpaši norāda, ka, ņemot vērā KSA koncepcijas neviendabību, dažādiem uzņēmumiem izstrādājot atšķirīgus grāmatvedības, revīzijas un ziņojumu sniegšanas standartus, ir grūti salīdzināt KSA līmeņus; tāpēc vēlreiz aicina ES censties panākt skaidru starptautisku tiesisko regulējumu, kas reglamentētu uzņēmumu pienākumus un saistības attiecībā uz cilvēktiesībām;

57. turklāt aicina ES uzņēmumus un citus uzņēmumus ievērot ANO Globālā līguma desmit pamatprincipus un uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus;

58. aicina Komisiju iekļaut saistošus KSA noteikumus visos divpusējos tirdzniecības un investīciju nolīgumos, ko paraksta ES, pamatojoties uz ESAO pamatnostādnēm par starptautiskiem uzņēmumiem, tostarp ESAO sūdzību izskatīšanas procedūru;

59. aicina pastiprināt ES darbības pret nodokļu oāzēm un kapitāla aizplūšanu, kas apdraud gan ES, gan jaunattīstības valstu ienākumus un kavē nabadzības mazināšanu un labklājības sasniegšanu nabadzīgās valstīs; uzsver, ka nelegālā noguldījumu aizplūšana no jaunattīstības valstīm atbilst 6–8,7 % no to IKP un desmitkārtīgi pārsniedz kopējo attīstības palīdzību šīm valstīm; tādēļ aicina Komisiju aktīvi meklēt papildu iespējas sadarbībai ar jaunattīstības valstīm šajā jautājumā; jo īpaši aicina pieņemt starptautisku konvenciju nolūkā izskaust nelabvēlīgas nodokļu struktūras (atbilstoši automātiskas nodokļu informācijas apmaiņas daudzpusēja mehānisma paraugam), ietverot sankcijas gan attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, gan finanšu iestādēm, kas darbojas nodokļu oāzēs (t. i., apsverot iespēju anulēt bankas licences finanšu iestādēm, kas sadarbojas ar nodokļu oāzēm, pēc ASV Nodokļu oāžu ļaunprātīgas darbības pārtraukšanas likuma parauga);

60. mudina ES, citus atbalsta sniedzējus, partnervalstu varas iestādes, kā arī vietējos un starptautiskos privātos dalībniekus jaunattīstības valstīs izpētīt iespējamās sadarbības jomas ilgtspējīgai attīstībai, lai uzņēmējdarbības pasākumi sniegtu maksimālu rezultātu attīstības jomā, un iekļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos apspriešanās līmeņos;

61. uzsver, cik ļoti svarīgi ES attīstības politikā ir veicināt publiskās un privātās izaugsmes iniciatīvas partnerības un iesaistīt privātā sektora pieredzi, speciālās zināšanas un pārvaldības sistēmas partnerībā, kurā izmanto publiskos līdzekļus; aicina palīdzēt Eiropas Savienības dalībvalstu vietējām iestādēm ar pieredzi, piemēram, infrastruktūras izveidē, lai izveidotu līdzīgu infrastruktūru un sadarbotos ar vietējām iestādēm jaunattīstības valstīs;

62. uzskata, ka ārvalstu tiešās investīcijas ir arī spēcīgs virzītājs ilgstošai ekonomiskajai izaugsmei, zinātības apmaiņai, iedvesmai un tehnoloģiju un darbavietu radīšanai un tāpēc tās ir ļoti svarīgas attīstības jomā; aicina attīstības programmu koncentrēt uz spēju veidošanas atbalstīšanu jaunattīstības valstīs ar mērķi izveidot pārredzamu, prognozējamu un labvēlīgu vidi investīcijām, kurā uzņēmējdarbības birokrātija ir samazināta līdz minimumam, ir ievērotas īpašumtiesības, tiek veicināta konkurence un ievērota stabila makroekonomiskā politika;

Izejmateriāli un ieguves rūpniecības nozares

63. norāda, ka, neraugoties uz to, ka tiek īstenots Kimberli process attiecībā uz konfliktu zonās iegūto dimantu („konfliktu dimantu”) sertificēšanu, tirdzniecība ar dabas resursiem vēl arvien uzkurina nemierus un raktuvju teritorijās vēl joprojām tiek pārkāptas cilvēktiesības; tāpēc uzsver steidzamo vajadzību izveidot pienācīgas pārbaudes sistēmu dārgakmeņiem un vērtīgajiem minerāliem, piemēram, tā dēvētajiem konfliktu minerāliem; uzskata, ka šāds pasākums varētu palīdzēt atrisināt īpaši nopietno „resursu lāsta” problēmu un palielināt jaunattīstības valstu ieguvumus savu preču tirdzniecībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno publicēt paziņojumu par konfliktu minerāliem;

64. aicina ES pilnībā ievērot jaunattīstības valstu tiesības piemērot eksporta ierobežojumus to sabiedriskajās interesēs; uzsver, ka izejvielu vietējās pārstrādes palielināšana un vērtības pievienošanas palielinājums ir izšķiroši faktori, lai izkļūtu no izejvielu eksporta atkarības; uzskata, ka jaunattīstības valstīm, kuras ir ļoti atkarīgas no izejvielu eksporta, jāļauj izmantot eksporta nodokļus un ierobežojumus, lai veicinātu šos mērķus;

65. atzīst, ka Komisija ir Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas partnere; aicina Komisiju, kā arī puses, kuras darbojas ieguves rūpniecībā, aktīvi veicināt to, lai iniciatīvai pievienotos vēl vairāk ražotājvalstu;

66. uzsver, ka dabas resursi rada divus galvenos uzdevumus attīstītajām un jaunattīstības valstīm: uzdevumu vides jomā — novērst ietekmi, ko rada resursu izmantošana to aprites ciklā, un sociālpolitisko uzdevumu — ievērot cilvēktiesības un novērst nabadzību starptautiskā mērogā;

67. stingri atbalsta tiesību akta priekšlikumu par pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi, pārskatot Grāmatvedības direktīvu un Pārredzamības direktīvu, lai novērstu korupciju un izvairītos no nodokļu maksāšanas; aicina Eiropas ieguves rūpniecības uzņēmumus, kas darbojas jaunattīstības valstīs, būt par sociālās atbildības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas paraugu;

68. norāda, ka pārvaldības problēma resursu nozarē gandrīz pilnībā ir risināta ar brīvprātīgām iniciatīvām, no kurām vispamanāmākā bijusi Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva, kas cenšas uzlabot informācijas pārredzamību; tomēr konstatē ― lai gan minētā iniciatīva ir nepieciešama, ar to nepietiek, lai risinātu plašāko korupcijas un kukuļošanas problēmu ieguves rūpniecības nozarē; norāda arī uz to, ka ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (aizsardzība, cieņa, tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība) vēl nav īpaši attiecināti uz ieguves rūpniecību un resursiem; šajā sakarā uzskata, ka ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem ir jāpievieno īpaši nosacījumi ieguves rūpniecības jomā un ka pirmais solis varētu būt ANO Cilvēktiesību padomes īpašā referenta iecelšana minētajā jomā ar pilnvarām novērtēt situāciju un izstrādāt ieteikumus;

69. uzskata, ka pārredzamības un sertifikācijas standarti laika gaitā ir jāpaplašina, lai pilnībā novērstu kukuļošanu un korupciju ieguves rūpniecības nozarē un ārpus tās; plašākā skatījumā aicina ES atbalstīt stingrākus pārvaldības mehānismus, lai risinātu vides un cilvēktiesību jautājumus saistībā ar resursu izmantošanu; jo īpaši uzskata, ka svarīga būtu starptautiska konvencija par ilgtspējīgu resursu pārvaldību, paredzot tiesiskos pamatprincipus ilgtspējīgai resursu pārvaldībai;

70. uzsver, ka ilgtspējīgai ieguves nozarei vajadzīga pieeja, kas ietver resursu visu aprites ciklu; norāda, ka pasaules piegādes ķēžu sarežģītība traucē pārredzamībai; tādēļ uzskata, ka esošās pārredzamības iniciatīvas būtu jāpapildina ar centieniem ieviest sertifikāciju produktu marķēšanas veidā visā minerālu piegādes ķēdē;

71. pieprasa, lai privātie dalībnieki, kas ir iesaistīti tirdzniecībā ar ieguves rūpniecības produktiem vai šādu produktu pārstrādē, veiktu pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmumu sociālās atbildības principu regulāru, rūpīgu un stingru turpmāku ievērošanu visā piegādes ķēdē;

72. aicina Komisiju un EĀDD pamatoties uz nesen ratificēto ASV Vērtspapīru biržas komisijas Doda–Franka aktu, prasot resursu ieguvējiem atklāt informāciju par konkrētiem maksājumiem, kas veikti valdībām; mudina Komisiju ieguves rūpniecības nozares ziņojumu sniegšanas prasības attiecināt uz citām nozarēm un apsvērt, vai izpaušanai nevajadzētu piemērot neatkarīgu revīziju;

73. uzskata, ka divpusējai tirdzniecības un investīciju politikai būtu jāatsaucas uz tādiem vispārējiem principiem, kas paredzēti Dabas resursu hartā; uzskata, ka atbilstoši piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes centieniem to varētu papildināt ar nozares nosacījumiem jomās, kas attiecas uz pārkausēšanas un pārstrādes rūpnīcām un metāla un atkritumu pārstrādes nozari;

74. norāda, ka ES centieni likvidēt vai ierobežot eksporta nodokļu piemērošanu izejvielām ir pretrunā mērķim, kas paredz palīdzēt valstīm gūt pietiekamus ieņēmumus, lai sasniegtu TAM un, plašāk, nodrošinātu vietējo attīstību; mudina ES atzīt, ka eksporta ierobežojumi var būt daļa no konkrētu valstu attīstības stratēģijām vai tos var pamatot vides aizsardzības apsvērumi;

Pārtikas nodrošinājums un biodegviela

75. mudina ES un visus pārējos atbalsta sniedzējus neveicināt un nesekmēt ar pārtiku nepietiekami nodrošinātu valstu un reģionu auglīgo zemju nodošanu mērķiem, kas nav paredzēti pārtikas ražošanai, un ieviest labas prakses pieeju attiecībā uz zemes un resursu apsaimniekošanu biodegvielas un citu pārdošanai paredzētu kultūru jomā;

76. uzsver vajadzību ar pārtiku nepietiekami nodrošinātās valstīs likvidēt stimulus, kuri paredzēti lauksaimniekiem saistībā ar viņu zemes izmantošanu, proti, mērķiem, kas nav paredzēti pārtikas ražošanai, piemēram, biodegvielas ražošanai; uzskata, ka aktīvu politikas virzienu atbalstīta izpēte un inovācijas attīstītajās un jaunattīstības valstīs var palīdzēt mazināt pretrunas starp pārtikas nodrošinājumu un enerģētikas interesēm;

* *

77. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] Kotonū nolīgums, kurā grozījumi izdarīti 2005. un 2010. gadā.
[2] Regula (EK) Nr. 1905/2006, OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
[3] Padomes dokuments presei 11855/12.
[4] OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp.
[5] OV C 102 E, 24.4.2008., 291. lpp.
[6] OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp.; OV C 323 E, 18.12.2008., 149. lpp.; OJ C 117 E, 6.5.2010., 101. lpp.; OV C 117 E, 6.5.2010., 124. lpp.
[7] OV C 284 E, 20.9.2012., 69. lpp.
[8] OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp.; OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.
[9] OV C 199 E, 7.7.2012., 37. lpp.
[10] OV C 169 E, 15.6.2012., 45. lpp.
[11] OV C 56 E, 26.2.2013., 75. lpp.
[12] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0320; Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0386.
[13] OV C 161 E, 31.5.2011., 47. lpp.; Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0399.

PASKAIDROJUMS

Tirdzniecības politikas izmantošana attīstības mērķu sasniegšanai

Raugoties no ES attīstības politikas saskaņotības viedokļa, tirdzniecība ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Pareizi izmantojot tirdzniecības politikas instrumentus, iespējams būtiski ietekmēt nabadzīgu valstu attīstību. Ar jaunattīstības valstīm saistītajā ES tirdzniecības politikā par galveno mērķi jāizvirza atbalsta politikas rezultātu sekmēšana un uzlabošana. Attīstības veicināšana pasaulē, papildus atbalstam izmantojot arī citus līdzekļus, ļauj aizstāvēt ES pamatvērtības un izpildīt Līgumā noteiktās saistības.

Attīstības mērķu efektīvākas sekmēšanas nolūkā ES tirdzniecības politika jāpielāgo tā, lai vietējā, valsts un reģionāla līmeņa ekonomikā tiktu radīts pozitīvs rezonanses efekts, veicinot jaunattīstības valstu ekonomiku dažādošanu un atbalstot pasākumus virzībā uz labāku un rentablāku ražošanu. Pastāv draudi, ka pārstrādātu preču muitas tarifi, kas pārsniedz izejvielu muitas tarifus, var veicināt situāciju, kurā jaunattīstības valstīm nākas darboties tikai kā izejvielu eksportētājām.

ES tirdzniecības politikas ietekme uz jaunattīstības valstīm

Ir svarīgi uzsvērt bagāto valstu un ES atbildību pasaules ekonomikā. Mums ir morāls pienākums palīdzēt samazināt nabadzību un ciešanas pasaulē. Viens no veidiem, kā to efektīvi panākt, ir sagatavot tirdzniecības nolīgumus, kas ļautu jaunattīstības valstīm pienācīgi piedalīties starptautiskajā ekonomikā un izmantot globalizācijas priekšrocības.

Runājot par tirdzniecības attiecībām ar jaunattīstības valstīm, nedrīkst pieļaut, ka ES vai atsevišķa ES dalībvalsts piemēro protekcionismu. Arī ES jābūt gatavai konkrētos gadījumos piekāpties, gluži kā tas nepieciešams, noslēdzot tirdzniecības līgumus ar citiem tirdzniecības partneriem.

Privātā sektora attīstība, tirdzniecības spēju palielināšana, tirdzniecības atbalsts, laba

pārvaldība, korupcijas apkarošana un budžeta apropriāciju efektīva izmantošana

2005. gadā ieviestā tirdzniecības atbalsta koncepcija ir guvusi panākumus. Saskaņā ar PTO aprēķiniem par katru dolāru, kas investēts jaunattīstības valsts tirdzniecības spēju atbalstam, šīs valsts eksports ir palielinājies vidēji par USD 42. Tirdzniecības spēja ir atkarīga gan no tehniskā nodrošinājuma (infrastruktūras), gan no programmnodrošinājuma (ekspertīzes), un atbalsta līdzekļi jāinvestē tā, lai daudzās valstīs sekmētu abus elementus, jo īpaši tas attiecināms uz sadarbību ar vismazāk attīstītajām valstīm.

Labai pārvaldībai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz valsts spēju attīstīt tirdzniecību un izmantot tās priekšrocības. Kā zināms, izplatīta korupcija kavē sabiedrības attīstību visos līmeņos. ES ir iespējas un pienākums veicināt labu pārvaldību, izmantojot tirdzniecības politiku, un pirms sadarbības sākšanas tā nedrīkst ignorēt korumpētās sistēmas, bet tai jāuzstāj uz pārredzamības un pareizas kārtības nodrošināšanu.

Sociālās un ekonomikas attīstības gadījumā patiesām valsts pārmaiņām jānotiek valsts iekšienē, un tās jāievieš, sākot no zemākajiem līmeņiem. Ir svarīgi īstenot mērķtiecīgu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes atvieglošanai un veicināšanai jaunattīstības valstīs.

ES uzņēmumu un citu starptautisku uzņēmumu pasākumi jaunattīstības valstīs un uzņēmumu sociālā atbildība

Politiķiem, sagatavojot starptautiskās tirdzniecības nolīgumus, var būt liela ietekme, taču arī ES uzņēmumiem ir liela atbildība. Bieži vien jaunattīstības valstīs starptautiskajiem uzņēmumiem ir liela ietekme uz sabiedrību un vidi. Šie uzņēmumi ir atbildīgi par to, kādu ietekmi tie atstāj uz vietējo sabiedrību — viņi var vai nu palīdzēt veicināt attīstību, vai to kavēt.

Pienācīga alga, saprātīgi, veselībai nekaitīgi darba apstākļi un iespēja izveidot arodbiedrību vai tai pievienoties — šie ir absolūti obligātie standarti, kas Eiropas uzņēmumiem jānodrošina saviem darbiniekiem jaunattīstības valstīs. Taču daudzos gadījumos lieli uzņēmumi attiecībā uz saviem darbiniekiem var uzņemties lielāku atbildību, nevis izpildīt tikai obligātās prasības. Pastāv daudz labu piemēru, kas atzīstami par patiesi nozīmīgiem, un ES vajadzētu izvērtēt uzņēmumu un oficiālo atbalsta sniedzēju sadarbības iespējas šajās jomās.

Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (*) (17.1.2013)

Attīstības komitejai

par attīstības veicināšanu, izmantojot tirdzniecību
(2012/2224(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Tokia Saïfi

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atbalsta Komisijas priekšlikumu dažādot tirdzniecības atbalstu un lielākās pūles veltīt tām valstīm, kurām visvairāk nepieciešams atbalsts, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem;

2. uzskata, ka, ņemot vērā starptautiskās tirdzniecības un ziemeļu un dienvidu tirdzniecības struktūras pārveidi, saņēmējvalstu līdzatbildība par atbalsta programmām, kā arī pārredzamība, pārskatatbildība un pietiekami resursi ir būtiski faktori šo programmu efektivitātes un panākumu veicināšanai nolūkā samazināt pārticības līmeņa atšķirības, nodrošināt vienlīdzīgu labklājības sadali un panākt reģionālo integrāciju; uzskata arī, ka ir būtiski, lai šo programmu izveidē un pārraudzībā sistemātiski iesaistītu valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību un šajā procesā tiktu nodrošināta uzraudzība no līdzekļu sniedzēju puses;

3. prasa Komisijai vairāk ņemt vērā jaunos uzdevumus, kas rodas līdz ar atbalsta sniegšanu tirdzniecības veicinātai attīstībai, piemēram, attīstības līmeņu diferencēšanu, atbalstu vietējai ražošanai un tās dažādošanai, kā arī sociālo un vides normu veicināšanu;

4. mudina jaunattīstības valstis iekļaut ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības mērķi visās valsts līmenī īstenotajās politikas pamatnostādnēs, stratēģijās un iniciatīvās, lai padarītu daudzveidīgāku to ekonomiku; prasa Komisijai veikt pasākumus, kas stiprinātu valdību spējas iekļaut ilgtspējīgu ekonomisko attīstību savās valsts tirdzniecības stratēģijās un programmās;

5. uzskata, ka ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības stratēģijām cita starpā būtu jānodrošina:

– privātā sektora līdzdalība reālajā ekonomikā;

– tirgu reģionālā kohēzija un integrācija, izmantojot pārrobežu sadarbību;

– atklātas un godīgas tirdzniecības attīstība, kas ietverta uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

6. atgādina, ka svarīgas ir tādas investīcijas, kuru mērķis ir radīt, attīstīt un nostiprināt ostu, transporta, enerģētikas un elektronisko sakaru pamatinfrastruktūru un jo īpaši pārrobežu infrastruktūru;

7. aicina tirdzniecības attīstības atbalsta saņēmējvalstis arī mobilizēt savus iekšējos resursus, tostarp budžeta ieņēmumus, pienācīgi iekasējot nodokļus un izmantojot cilvēku kapitālu; aicina Komisiju sniegt atbalstu dabas resursu pārredzamai un ilgtspējīgai pārvaldībai, ja valstis gūst labumu no šo resursu izmantošanas; uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz Eiropas uzņēmumu maksājumiem valdībām; aicina Komisiju atbalstīt ilgtspējīgas industrializācijas stratēģijas jaunattīstības valstīs, lai ļautu tām tirgot produktus ar pievienoto vērtību;

8. uzskata, ka ES izstrādātie instrumenti tirdzniecības un investīciju veicinātas attīstības atbalsta jomā, īpaši pārskatītā vispārējā preferenču sistēma un ekonomisko partnerību nolīgumi, ir efektīvi; tomēr uzsver, ka atbalsts tirdzniecībai neaprobežojas ar šiem instrumentiem; atgādina Savienībai tās mērķi līdz 2015. gadam palielināt visu savu kopējo atbalsta budžetu līdz 0,7 % no IKP; aicina Komisiju kopējā atbalstā palielināt tehniskā atbalsta daļu, tostarp atbalstu standartizācijas jomā; aicina Savienību saskaņotāk īstenot tirdzniecības, lauksaimniecības, vides, enerģētikas un attīstības politiku;

9. uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropas atbalsts tirdzniecības politikas veicinātai attīstībai ietvertu visus inovācijas aspektus — gan finansiālo, gan tehnoloģisko, gan organizatorisko inovāciju —, ņemot vērā paraugpraksi;

10. ierosina Komisijai panākt to, ka visos turpmākajos divpusējos tirdzniecības un sadarbības nolīgumos tiek ietverti patiešām īstenojami cilvēktiesību noteikumi, lai sniegtu patiesu ieguldījumu uz tiesībām balstītā pieejā attīstībai;

11. uzsver pienācīga algas līmeņa un darba drošības standartu nozīmi ilgtspējīgai pasaules tirdzniecības sistēmai un jaunām globālām ražošanas ķēdēm; šajā sakarībā atgādina Komisijai par tās paziņojumu „Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem”;

12. mudina visus publiskos un privātos atbalsta sniedzējus vairāk koordinēt savas darbības un pielāgot tās pašreizējam piedāvājumam, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus; atgādina, ka BRICS valstis vienlaicīgi ir gan atbalsta saņēmējas, gan atbalsta sniedzējas; aicina tās sadarboties ar ES, lai dalītos pieredzē un optimizētu savas attiecīgās darbības, un uzņemties vairāk atbildības attiecībā pret mazāk attīstītām valstīm, kā arī atbalsta sniedzēju kopienu; pauž bažas par saistītā atbalsta prakses izplatīšanos un aicina attīstītās valstis un lielās jaunietekmes valstis izvairīties īstenot šādu praksi;

13. vēlas, lai ES īstenotajos politikas virzienos konsekvences labad tiktu pastiprināta sadarbība starp dažādiem Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas dienestiem, kā arī starp trijām iestādēm, proti, Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu;

14. uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas uzņēmumu un to filiāļu un apakšuzņēmumu ietekmi starptautiskajā tirdzniecībā, tiem ir būtiska nozīme sociālo un darba standartu veicināšanā un izplatīšanā pasaulē; uzskata, ka Eiropas uzņēmumiem, kas pārceļ ražošanu uz valstīm ar mazāk stingriem sociālajiem pienākumiem, var prasīt atbildēt, tostarp Eiropas tiesās, par iespējamu kaitējumu un negatīvu ārēju ietekmi, kas skar vietējos iedzīvotājus;

15. prasa Komisijai uzlabot saskaņotību starp tās tirdzniecības politiku un attīstības mērķiem, nodrošinot, ka ar jaunattīstības valstīm noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos ietvertie noteikumi neliek šķēršļus visu iedzīvotāju piekļuvei ūdenim, zemei un citiem svarīgākajiem dabas resursiem, kā arī nekavē sabiedrisko pakalpojumu attīstību un vietējo MVU piekļuvi publiskā iepirkuma iespējām;

16. prasa Komisijai un visiem atbalsta sniedzējiem meklēt novatoriskas formas attīstības finansējumam un partnerībām; šajā sakarībā atgādina, ka publiskā un privātā sektora partnerības, mikrokredīti, ieņēmumi no finanšu darījumu nodokļiem un vienādranga aizdevumi arī var veicināt attīstību, izmantojot tirdzniecību; cita starpā atbalsta dienvidu–dienvidu un „trīsstūrveida” partnerības; iesaka uzlabot attīstības projektu koordinēšanu, kurus finansē reģionālās attīstības bankas un Pasaules Banka / Starptautiskā Finanšu korporācija, un plašāk izmantot starpreģionālas finansēšanas sistēmas, tādas kā ES-Āfrikas infrastruktūras investīciju fonds; iesaka mudināt saņēmējvalstis izveidot taisnīgas, pārredzamas un visaptverošas valsts nodokļu sistēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu finanšu resursu avotu;

17. uzskata, ka ar tirdzniecības palīdzību veicinātas attīstības un investīciju politikas virzienu un programmu novērtēšanā ir jāiekļauj statistika ne vien par izaugsmes rādītājiem un tirdzniecību, bet arī izveidoto darbvietu skaitu un jaunattīstības valstu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumiem cilvēces, sociālās, kultūras un vides attīstības jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.1.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 1 8
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, Daniel Caspary, George Sabin Cutaş, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, Vital Moreira, Paul Murphy, Franck Proust, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Iuliu Winkler, Jan Zahradil, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Catherine Bearder, Emma McClarkin, Marietje Schaake
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Monika Hohlmeier, Peter Skinner, Nuno Teixeira, Sabine Verheyen

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.2.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Mikael Gustafsson, Filip Kaczmarek, Michał Tomasz Kamiński, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philippe Boulland, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Enrique Guerrero Salom, Isabella Lövin, Gesine Meissner, Judith Sargentini
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	George Lyon

Juridisks paziņojums - Privātuma politika