ZIŅOJUMS par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu
28.2.2013 - (2012/2132(INI))
Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Piotr Borys
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,
– ņemot vērā Protokolu par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs, kurš pievienots Amsterdamas līgumam, kas groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus, 11997D/PRO/09[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva)[5], kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI[7],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)[8],
– ņemot vērā Komisijas skaidrojošo paziņojumu par atsevišķiem televīzijas reklāmas noteikumu aspektiem direktīvā „Televīzija bez robežām”[9],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Ieteikumu 2006/952/EK par nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju[10],
– ņemot vērā Padomes secinājumus par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē[11],
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (COM(2011)0785),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 1. decembra paziņojumu „Virzība uz pieejamu informācijas sabiedrību” (COM(2008)0804),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),
– ņemot vērā tā 2008. gada 16. decembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē[12],
– ņemot vērā tā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par sabiedrisko apraidi digitalizācijas laikmetā — duālās sistēmas nākotne[13],
– ņemot vērā tā 2011. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā[14],
– ņemot vērā tā 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai[15],
– ņemot vērā tā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā[16],
– ņemot vērā tā 2012. gada 20. novembra rezolūciju par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē[17],
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. augusta Ieteikumu 2009/625/EK par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, lai veicinātu audiovizuālās un satura industrijas konkurētspēju un iekļaujošu zināšanu sabiedrību[18],
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 24. septembra pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Direktīvas 2010/13/ES 13., 16. un 17. panta piemērošanu 2009.–2010. gadā, Eiropas darbu veicināšana ES audiovizuālo mediju plānoto pakalpojumu un pieprasījumpakalpojumu jomā (COM(2012)0522),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (COM(2012)0537),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. maija pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Direktīvas 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) piemērošanu, audiovizuālie mediju pakalpojumi un internetam pieslēdzamas ierīces: līdzšinējie sasniegumi un turpmākās perspektīvas (COM(2012)0203),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0055/2013),
A. tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) ir ES mediju regulējuma pamatā;
B. tā kā audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlaikus ir gan kultūras, gan ekonomikas pakalpojumi;
C. tā kā AVMPD pamatā ir tehnoloģiskās neitralitātes princips un tādējādi tā attiecas uz visiem pakalpojumiem ar audiovizuālu saturu neatkarīgi no satura sniegšanas tehnoloģijas, garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem;
D. tā kā AVMPD nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu brīvu apriti, darbojoties kā iekšējā tirgus instruments, un ievēro tiesības uz vārda brīvību un piekļuvi informācijai, vienlaikus aizsargājot sabiedrības intereses, tostarp autortiesības, plašsaziņas līdzekļu brīvību, informācijas brīvību un vārda brīvību;
E. tā kā AVMPD mērķis ir ņemt vērā audiovizuālo mediju pakalpojumu nozīmi kultūrai, jo šie pakalpojumi, apliecinot identitāti un vērtības, ir īpaši svarīgi sabiedrībai un demokrātijas nodrošināšanai, un saglabāt neatkarīgu kultūras attīstību dalībvalstīs, vienlaikus aizsargājot Savienības kultūras daudzveidību, jo īpaši nodrošinot obligātas saskaņošanas līmeni un atbalstot Eiropas audiovizuālos darbus;
F. tā kā tehnoloģiju konverģences dēļ patērētājiem nākotnē aizvien retāk būs jāizdara izvēle starp lineāru un nelineāru saturu;
G. tā kā ir jācenšas panākt vienādus noteikumus, jo patērētājs vairs nespēj atšķirt dažādos regulējuma līmeņus, ko piemēro lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem, un tas, savukārt, var radīt konkurences traucējumus;
H. tā kā audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgū pastāvīgi notiek būtiskas tehnoloģiskas pārmaiņas un attīstās uzņēmējdarbības prakse un modeļi, kas ietekmē satura sniegšanas veidu un pieejamību skatītājiem;
I. tā kā ir jānodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu pieejamība, lai personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem garantētu tiesības piedalīties un tikt iesaistītiem ES sabiedriskajā un kultūras dzīvē, jo īpaši veidojot jaunas satura sniegšanas platformas, piemēram, interneta protokola televīziju (IPTV) un hibrīdtelevīziju;
J. tā kā, pieaugot tehnoloģiju attīstības tempam un saplūstot mediju platformām, īpaša uzmanība būtu jāpievērš plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei;
K. tā kā notiekošo tehnoloģisko pārmaiņu dēļ nepilngadīgo aizsardzība ir kļuvusi vēl aktuālāka un sarežģītāka problēma;
L. tā kā dažas dalībvalstis nav laikus īstenojušas AVMPD vai ir īstenojušas to nepilnīgi vai nepareizi;
M. tā kā AVMPD 13. panta, kurā noteikta prasība, ka pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir jāveicina Eiropas darbu izveide, transponēšana vairākumā dalībvalstu nav pietiekami normatīva, lai sasniegtu direktīvā izvirzīto kultūru daudzveidības mērķi;
N. tā kā tādējādi nav iespējams veikt ne pilnīgu AVMPD īstenošanas izvērtējumu, ne arī visaptverošu tās efektivitātes novērtējumu;
O. tā kā, attīstoties hibrīdpakalpojumiem, audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus paplašināšanās rada dažādus jaunus uzdevumus, piemēram, saistībā ar konkurenci, intelektuālā īpašuma tiesībām, esošo audiovizuālo komercpaziņojumu veidu attīstību un jaunu veidu rašanos, pārklājuma reklāmām, kas apdraud programmu integritāti un rada šaubas par AVMPD atbilstību un efektivitāti, kā arī tās saistību ar citiem ES tiesību instrumentiem,
P. tā kā AVMPD 15. panta noteikumos taisnīgi līdzsvarotas visu dalībnieku intereses, ievērojot, no vienas puses, sabiedrības tiesības piekļūt informācijai, un, no otras puses, īpašumtiesības un tiesības veikt uzņēmējdarbību,
Pašreizējā situācija
1. atgādina Komisijai par tās apņemšanos īstenot lietpratīga regulējuma programmu, un par to, ka ir svarīgi savlaicīgi un pienācīgi veikt ES tiesību aktu ex-post pārbaudi, lai saglabātu regulējuma kvalitāti visā politikas veidošanas ciklā;
2. šajā sakarībā norāda, ka saskaņā ar AVMPD 33. pantu Komisijai bija pienākums iesniegt ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu ne vēlāk kā 2011. gada 19. decembrī;
3. norāda, ka Komisija ziņojumu par direktīvas piemērošanu iesniedza ar lielu nokavēšanos, proti, 2012. gada 4. maijā;
4. tāpat atzīmē, ka dalībvalstu AVMPD īstenošana ir bijusi īpaši dažāda;
5. uzsver, ka AVMPD joprojām ir piemērots instruments, lai ES mērogā reglamentētu valstu tiesību aktu koordināciju attiecībā uz visiem audiovizuālajiem medijiem, kā arī nodrošinātu UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu noteikto principu ievērošana;
6. īpaši norāda, ka „izcelsmes valsts” princips, ja to pienācīgi piemēro, nodrošina raidorganizācijām skaidrus un noteiktus darbības noteikumus;
7. pauž nožēlu, ka Komisijas ziņojumā par direktīvas piemērošanu nav veikts 33. pantā paredzētais vērtējums par to, vai, ņemot vērā konstatētos datus, AVMPD būtu jāpielāgo;
8. aicina Komisiju ātrāk panākt, lai dalībvalstis vienoti un pilnīgi īstenotu AVMPD, un īpašu uzmanību pievērst tam, lai, transponējot direktīvu valsts tiesību aktos, pienācīgi tiktu ņemtas vērā šīs direktīvas apsvērumos iekļautās precizējošās definīcijas;
9. pilnībā atbalsta tehnoloģiski neitrālu pieeju, ņemot vērā jaunos skatīšanās ieradumus un pakalpojumu sniegšanas tendences, lai palielinātu patērētāju izvēles iespējas; šajā saistībā aicina veikt pilnu ietekmes novērtējumu par pašreizējo tirgus situāciju un tiesisko regulējumu;
10. pieņem zināšanai Komisijas nolūku drīzumā publicēt stratēģisko dokumentu par hibrīdtelevīzijas un internetam pieslēdzamu ierīču saplūšanu, kas ierosinās sabiedrisko apspriešanu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām attīstības tendencēm;
11. saistībā ar iespējamo AVMPD pārskatīšanu ierosina, lai Eiropas Komisija šajā sakarā pārbaudītu, cik lielā mērā definīciju neskaidrība vai neprecizitāte, ja tāda pastāv, ir radījusi problēmas īstenošanas procesā, lai pārskatīšanas gaitā šos trūkumus varētu novērst;
12. atzīmē, ka saistībā ar tā saukto OTT („ over the top ”) audiovizuālā satura apraidi ir jānosaka ieinteresētās personas, kuru vidū būtu jāiekļauj vismaz publiskās un privātās televīzijas uzņēmumi, interneta pakalpojumu sniedzēji, patērētāji un radītāji;
13. aicina Komisiju arī turpmāk veltīt pūles tam, lai sarunās par Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) panāktu, ka par audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas sava divējādā rakstura dēļ ir gan kultūras, gan ekonomikas pakalpojumi, netiktu noslēgta neviena vienošanās par liberalizāciju;
Pieejamība
14. uzsver, ka Komisijas ziņojumā par direktīvas piemērošanu nav pienācīgi aplūkots AVMPD 7. pantā minētais pieejamības jautājums, un pauž nožēlu, ka šajā saistībā nav novērtēta dalībvalstu īstenošanas noteikumu efektivitāte;
15. atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs vēl nav šādu pakalpojumu sniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un dažām dalībvalstīm būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai izpildītu šīs prasības; mudina attiecīgās dalībvalstis iespējami drīz risināt šo jautājumu, lai nodrošinātu 7. panta praktisku īstenošanu;
16. aicina Komisiju šos trūkumus novērst, regulāri sniedzot pārskatu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un to efektivitātes novērtējumu, lai nodrošinātu, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi kļūst aizvien pieejamāki;
17. uzver, ka aizvien digitalizētākā vidē sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem ir izšķiroša loma, nodrošinot tiešsaistes informācijas pieejamību iedzīvotājiem, un šajā sakarībā atzīst, ka, nodrošinot interneta pakalpojumus, sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi tieši sniedz ieguldījumu savu uzdevumu izpildē;
18. uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību koncentrēšanās var apdraudēt informācijas brīvību un jo īpaši tiesības saņemt informāciju;
19. tādēļ uzskata, ka ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp AVMPD mērķiem un nepieciešamību aizsargāt satura izplatīšanas brīvību un satura pieejamību, lai izvairītos no koncentrācijas un dažādības pazaudēšanas riska;
20. atzīst, ka pastāv dažādi uzņēmējdarbības modeļi, lai finansētu saturu, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dažādiem patērētājiem piekļuves finansiālo pieejamību;
21. norāda uz nepieciešamību uzlabot programmu pieejamību, jo īpaši to, kuru sniegšanā izmanto pakalpojumus pēc pieprasījuma, cita starpā turpinot attīstīt audioaprakstus, audio jeb ierunātos subtitrus, surdotulkojumu un izvēlnes vadību, jo īpaši elektroniskajos programmu ceļvežos;
22. turklāt atzīst, ka dalībvalstīm jāatbalsta to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji un atbalsta ierīču ražotāji, lai padarītu savus pakalpojumus pieejamākus, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, piemēram, personām ar dzirdes traucējumiem un redzes traucējumiem;
23. atzinīgi vērtē komisāra M. Barnier personīgo apņemšanos attiecībā uz pašreiz noritošajām sarunām saistībā ar līgumu par autortiesību ierobežojumiem un izņēmumiem personām ar redzes traucējumiem un personām ar drukas lasītnespēju;
24. aicina Komisiju nodrošināt, ka personām ar redzes traucējumiem ir parasti pieejams atbalsts piekļuvei audiovizuālajiem produktiem un pakalpojumiem;
25. uzskata, ka tādēļ būtu jāpārformulē AVMPD 7. pants, lai tajā iekļautu stingrākas un saistošākas frāzes, prasot mediju pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt savu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti;
26. tomēr uzsver, ka nelineāro pakalpojumu tirgus vēl joprojām ir relatīvi agrīnā attīstības posmā un ka šis apstāklis ir jāņem vērā, nosakot pakalpojumu sniedzēju pienākumus;
Ekskluzīvas tiesības un īso ziņu pārraides
27. aicina Komisiju nākamajā ziņojumā par AVMPD piemērošanu izvērtēt, vai dalībvalstis šo direktīvu ir īstenojušas, panākot vajadzīgo līdzsvaru starp, no vienas puses, informācijas brīvas pieejamības principa nodrošināšanu, jo īpaši attiecībā uz sabiedrību ļoti interesējošiem pasākumiem, un, no otras puses, autortiesību turētāju aizsardzību;
28. atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas pieeju saistībā ar AVMPD 14. panta interpretāciju; aicina saglabāt plašu interpretāciju jēdzienam „pasākumi, kas tiek uzskatīti par sabiedrībai ļoti svarīgiem”, iekļaujot arī vispārējas intereses sporta un izklaides pasākumus, un mudina dalībvalstis sastādīt šādu pasākumu sarakstus;
29. aicina Komisiju nākamajā ziņojumā iekļaut arī novērtējumu par veidiem, kā dalībvalstis ir īstenojušas AVMPD 15. pantu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ļoti nozīmīgi pasākumi, kuru ekskluzīvas apraides tiesības ir ieguvušas to jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, tiek izmantoti īsu izvilkumu veidā vispārīgo ziņu raidījumos;
30. pauž cerību, ka dalībvalstis, piemērojot direktīvas 15. pantu, veicina lielu daudzveidību dažādu sabiedrībai ļoti nozīmīgu notikumu pārraidē īsu ziņu veidā vispārīgo ziņu raidījumos;
Eiropas audiovizuālo darbu veicināšana
31. uzsver, ka, kaut gan lielākā daļa dalībvalstu ievēro noteikumus attiecībā uz Eiropas darbu veicināšanu, tomēr prioritāte joprojām tiek piešķirta nacionālajiem darbiem, bet neatkarīgo producentu darbu īpatsvars televīzijā samazinās;
32. pauž nožēlu, kas sniegtie dati nav pietiekami, lai varētu izdarīt secinājumus par to, kā pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus;
33. šajā saistībā aicina prasībā attiecībā uz ziņošanu par Eiropas darbiem iekļaut vismaz iedalījumu kategorijās, proti, kinematogrāfiskie darbi, televīzijas mākslas vai dokumentālās programmas un šovu vai izklaides raidījumi, kā arī iedalījumu pēc to izplatīšanas veida, un mudina dalībvalstis šajā sakarībā sniegt attiecīgos datus;
34. uzsver, ka AVMPD 13. pantā nav noteikta prasība sniegt rūpīgi izstrādātu ziņojumu par pieprasījumpakalpojumu sniedzēju dubulto pienākumu veicināt Eiropas darbu radīšanu un pieejamību, un lūdz Komisijai par to paskaidrojumu, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka šādi pakalpojumi vēl joprojām ir attīstības sākumposmā un ka ir sarežģīti izdarīt secinājumus par to veicināšanas kritēriju efektivitāti, kuri tiek piemēroti pieprasījumpakalpojumiem;
35. tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu efektīvu AVMPD 13. panta īstenošanu;
36. aicina dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu labāku sinerģiju starp regulatīvajām iestādēm, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem un Komisiju, dodot iespēju ES filmām, izmantojot lineārus un nelineārus pakalpojumus, sasniegt plašāku auditoriju gan ES, gan arī ārpus tās;
37. iesaka stiprināt Eiropas Audiovizuālās observatorijas lomu, jo tas būtu atbilstošs risinājums datu vākšanai par Eiropas audiovizuālās jomas darbības veicināšanu;
Neatkarīgi darbi
38. uzsver, cik svarīgi ir veiksmīgi īstenot AVMPD 17. pantu par Eiropas neatkarīgu producentu radītu darbu vidējo apraides laiku, un šajā sakarībā uzsver dalībvalstu autonomiju; mudina dalībvalstis un raidorganizācijas neapstāties pie direktīvā ierosinātā 10 % minimālā līmeņa;
Nepilngadīgo aizsardzība
39. ņem vērā pašregulācijas iniciatīvas un rīcības kodeksus, kuru mērķis ir ierobežot pārtikas produktu reklāmas un mārketinga ietekmi uz bērniem un nepilngadīgajiem, piemēram tādus, kas sākti, īstenojot Komisijas rīcības platformu sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai;
40. atzīst reklāmas nozares un iniciatīvas „ES apņemšanās” locekļu centienus atbildēt AVMPD paustajam aicinājumam izstrādāt rīcības kodeksus komercpaziņojumiem, kas saistīti ar bērnu raidījumiem vai iekļauti tajos, un veltīti pārtikai un dzērieniem, kuru sastāvā ir daudz tauku, cukura un sāls;
41. uzsver, ka kopregulācijas un pašregulācijas iniciatīvas, sevišķi nepilngadīgajiem paredzētās reklāmas jomā, jo īpaši ņemot vērā Komisijas jauno stratēģiju par uzņēmumu sociālo atbildību, kas tiek definēta kā uzņēmumu atbildība par to radīto ietekmi uz sabiedrību, ir uzlabojušas agrāko situāciju, jo šīs iniciatīvas nodrošina iespējas ātrāk reaģēt uz mediju straujo attīstību;
42. tomēr atzīmē, ka šādas iniciatīvas ne vienmēr ir pietiekami efektīvas visās dalībvalstīs un ka tās ir jāuzskata par papildinājumu juridiskajiem noteikumiem, ar kuriem īsteno AVMPD mērķus, jo īpaši tiešsaistes kontekstā;
43. uzsver, ka ir svarīgi šajā jautājumā panākt vajadzīgo līdzsvaru starp brīvprātīgiem pasākumiem un obligātu regulējumu;
44. tādēļ uzsver, ka šādas iniciatīvas ir regulāri jāuzrauga, lai nodrošinātu to īstenošanu, kopā ar turpmākām juridiski saistošām prasībām, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu nepilngadīgo efektīvu aizsardzību;
45. aicina Komisiju, ja tiek pārskatīta AVMPD, šiem relatīvi jaunajiem regulējuma instrumentiem piešķirt lielāku nozīmi nepilngadīgiem paredzētu mediju aizsardzības jomā un reklāmas reglamentēšanā; vienlaikus pilnībā neatsakoties no valsts mēroga regulējuma vai uzraudzības;
46. mudina dalībvalstis arī turpmāk mudināt audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksus attiecībā uz nepieņemamiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem bērnu raidījumos;
47. aicina Komisiju apsvērt, kā AVMPD pamatprasības, kas piemērojamas nelineāriem pakalpojumiem, varētu attiecināt arī uz citiem tiešsaistes satura veidiem un pakalpojumiem, kas pašreiz ir ārpus tās darbības jomas, un apsvērt, kādi pasākumi ir jāveic, lai panāku visiem dalībniekiem vienādus noteikumus; aicina Komisiju šo pārdomu rezultātus iesniegt Eiropas Parlamentam līdz 2013. gada 31. decembrim;
48. atzīst, ka dalībvalstis panākušas progresu aizsardzībā pret tāda satura izplatīšanu, kas kurina naidu rases, dzimuma, reliģijas vai valstspiederības dēļ;
49. uzsver, ka ir nepieciešams veikt Eiropas mēroga salīdzinošo pētījumu, lai labāk izprastu bērnu, pusaudžu un pieaugušo plašsaziņas līdzekļu patēriņa tendences; uzskata, ka šāds pētījums būtu noderīgs audiovizuālās jomas politikas veidotājiem ES līmenī un dalībvalstīs;
Reklāma
50. norāda, ka dažas dalībvalstis ir pārkāpušas reklāmas ierobežojumu, kas ir 12 minūtes stundā;
51. mudina attiecīgās dalībvalstis pilnīgi, pareizi un nekavējoties izpildīt AVMPD noteikumus attiecībā uz šo jautājumu;
52. atkārtoti uzsver, ka televīzijas reklāmām un televeikalam veltītais laiks nedrīkst pārsniegt 12 minūtes stundā;
53. pauž bažas, ka 12 minūšu ierobežojums dažās valstīs tiek regulāri pārsniegts;
54. mudina Komisiju līdztekus pašreizējo reklāmas kvalitatīvo un kvantitatīvo noteikumu izpildes uzraudzībai ņemt vērā arī turpmākos uzdevumus, piemēram, hibrīdtelevīzijas jautājumu audiovizuālo pakalpojumu konkurētspējas un ilgtspējīgu finansēšanas perspektīvā;
55. jo īpaši uzsver vajadzību uzraudzīt komerciālos formātus, kas paredzēti šā ierobežojuma apiešanai, jo īpaši slēpto reklāmu, kas var samulsināt patērētājus;
56. prasa, lai Komisija pēc iespējas drīzāk iesniegtu nepieciešamos precizējumus attiecībā uz tās konstatētajām problēmām komercpaziņojumu jomā saistībā ar sponsorēšanu, pašreklāmu un produktu ievietošanu;
57. aicina Komisiju apsvērt, vai pašreizējie noteikumi ir pietiekami efektīvi un uzraudzīt atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz reklāmu, kuras mērķauditorija ir bērni un nepilngadīgie;
58. turklāt aicina aizliegt aizskarošas reklāmas, kā noteikts AVMPD 9. pantā, raidīšanu jauniešu un bērnu programmu laikā; iesaka analizēt dažu valstu paraugpraksi šajā jomā kā pamatu turpmākajām tiesību aktu reformām;
59. izsaka nožēlu, ka vēl nav izdota vajadzīgā skaidrojošā paziņojuma par atsevišķiem televīzijas reklāmas noteikumu aspektiem atjauninātā versija;
60. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2013. gadā atjaunināt tās skaidrojošo paziņojumu par atsevišķiem televīzijas reklāmas noteikumu aspektiem;
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme
61. ņem vērā Komisijas konstatējumus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi dalībvalstīs;
62. norāda, ka piekļuves iespējas kanāliem un audiovizuālo pakalpojumu izvēles iespējas ir ievērojami palielinājušās;
63. uzsver, ka patiesi vienota digitālā tirgus sasniegšanai Eiropā ir svarīgi turpināt centienus attiecībā uz iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visu ES iedzīvotāju, jo īpaši bērnu un nepilngadīgo, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, īstenojot iniciatīvas un saskaņotas darbības, lai uzlabotu objektīvu izpratni par audiovizuālo mediju pakalpojumiem, un veicināt publiskas debates, kā arī pilsonisko līdzdalību, vienlaikus atbalstot visu ieinteresēto personu, tostarp mediju nozares pārstāvju, aktīvu līdzdalību;
64. jo īpaši mudina dalībvalstis iekļaut plašsaziņas līdzekļu, jo īpaši digitālo mediju, lietotprasmi un e–prasmes attiecīgajās skolu programmās;
Turpmākie uzdevumi
65. pauž nožēlu, ka Komisija ir tikai daļēji izpildījusi savu ziņošanas pienākumu saskaņā ar AVMPD 33. pantu, un aicina pirms nākamā Komisijas ziņojuma par direktīvas piemērošanu sniegt starpposma novērtējumu;
66. aicina dalībvalstis, izmantojot kontaktkomiteju, kas izveidota saskaņā ar AVMPD 29. pantu, pastiprināt sadarbību un koordināciju, lai uzlabotu īstenošanas efektivitāti un saskaņotību;
67. aicina Komisiju cieši uzraudzīt hibrīdpakalpojumu, jo īpaši hibrīdtelevīzijas, attīstību Eiropas Savienībā un Zaļajā grāmatā par hibrīdtelevīziju definēt ar to saistītos dažādos jautājumus un, rīkojot sabiedrisko apspriešanu, turpināt šo jautājumu izstrādi;
68. aicina Komisiju, īstenojot sabiedriskās apspriešanas par saistīto vai hibrīdtelevīziju, ņemt vērā šādus aspektus: standartizācija, tehnoloģiskā neitralitāte, problēmas personalizēto pakalpojumu jomā (jo īpaši personām ar invaliditāti), problēmas saistībā ar daudzmākoņu drošību, pieejamība lietotājiem, bērnu un cilvēku cieņas aizsardzība;
69. aicina Komisiju rūpīgi strādāt pie neskaidrību novēršanas saistībā ar jēdziena „audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumi ” izmantošanu un, pievēršot uzmanību gan ES tiesību aktu labāku saskaņotībai attiecībā uz audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumiem, gan arī iespējamām mediju konverģences tendencēm, precizēt šo jēdzienu, lai efektīvāk varētu īstenot AVMPD mērķus;
70. ir pārliecināts — ņemot vērā mediju pakalpojumu sniedzēju un platformu operatoru tirgus praksi, kā arī attiecīgo tehnoloģiju attīstības iespējas,— visā ES ir jāuzlabo un jāstandartizē datu aizsardzības līmenis, arī turpmāk paredzot noteikumu audiovizuālo mediju pakalpojumu anonīmai lietošanai;
o
o o
71. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] OV C 340, 10.11.1997., 109. lpp.
- [2] OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
- [3] OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.
- [4] OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
- [5] OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.
- [6] OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.
- [7] OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.
- [8] OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.
- [9] OV C 102, 28.4.2004., 2. lpp.
- [10] OV L 378, 27.12.2006., 72. lpp.
- [11] OV C 372, 20.12.2011., 15. lpp.
- [12] OV C 45 E, 23.2.2010., 9. lpp.
- [13] OV C 99 E, 3.4.2012., 50. lpp.
- [14] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0506.
- [15] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0209.
- [16] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0324.
- [17] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0428.
- [18] OV L 227, 29.8.2009., 9. lpp.
PASKAIDROJUMS
Galvenais šā ziņojuma mērķis ir novērtēt Direktīvas 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) transponēšanas panākumus un darbības efektivitāti. Šī direktīva ir Eiropas Savienības mediju regulēšanas pamats. Saskaņā ar tās 33. pantu Eiropas Komisijai ik pēc trim gadiem ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam ziņojums par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs. Jānorāda, ka pirmo Komisijas ziņojumu publicēja ar ievērojamu kavēšanos, kas izriet arī no tā, ka dažas dalībvalstis neveica pilnu direktīvas transponēšanu noteiktajā termiņā.
Norāda, ka direktīvas ieviešana dalībvalstīs noritēja atšķirīgos līmeņos.
AVMPD ir iekšējā tirgus instruments, kurš apvieno tiesības sniegt audiovizuālos pakalpojumus un tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kā arī nozīmīgu sabiedrības interešu aizsardzību. Ir svarīgi atgādināt, ka AVMPD tika izstrādāta tā, lai tā būtu piemērojama neatkarīgi no tehnoloģijas progresa, jo tās pamatā ir tehnoloģijas neitralitātes princips. Direktīvas teksts ir garu un smagu ieinteresēto pušu diskusiju rezultāts, savukārt sasniegtie kompromisi ir atzīstami par izsvērtiem un tādiem, kam efektīvi jāpalīdz iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Jānorāda arī tas, ka direktīvas piemērošana pozitīvi ietekmē tirgus attīstību. Saskaņā ar Eiropas Audiovizuālās observatorijas datiem 2012. gada beigās ir reģistrēts vairāk nekā 8000 televīzijas pakalpojumu sniedzēju un vairāk nekā 2000 pieprasījumpakalpojumu piegādātāju Eiropas Savienībā.
Pirmā ziņojuma daļa attiecas uz visu noteikumu kvalitatīvo novērtējumu, savukārt otrā daļa attiecas uz nākotnes izaicinājumiem, kas ir saistīti ar dinamisku tehnoloģisko attīstību, t. i., hibrīdtelevīziju.
Pieejamība
Šajā jomā referents uzsver, ka Eiropas Komisijas ziņojums neatspoguļo ne pieejamības būtību, nedz arī sniedz atbilstošu noteikumu izpildes efektivitātes analīzi atsevišķās dalībvalstīs. Attiecībā uz neapmierinošajiem ziņojuma rezultātiem referents aicina Komisiju uzraudzīt pasākumus, kas attiecas uz mediju pakalpojumu sniegšanu personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Atsevišķām dalībvalstīm ir jārosina raidorganizācijas iepazīties tuvāk ar šo personu vajadzībām un turpināt attīstīt tehnoloģijas, kas visiem iedzīvotājiem nodrošinās plašāku piekļuvi raidījumiem, cita starpā turpinot attīstīt audioaprakstus, audio jeb ierunātos subtitrus, surdotulkojumu un izvēlnes vadību, jo īpaši elektroniskajos raidījumu ceļvežos.
Eiropas darbu veicināšana
Eiropas Parlaments uzskata, ka galvenais uzdevums ir kultūras daudzveidības veicināšana, izplatot Eiropas darbus. Pamatojoties uz Komisijas iesniegto ziņojumu par direktīvas 13., 16. un 17. panta piemērošanu, kas attiecas uz Eiropas darbu un neatkarīgo producentu veidotu darbu veicināšanu, konstatē, ka Komisijas uzrādītie dati nav pietiekami, lai izdarītu atbilstošus secinājumus. Apšaubāma ir arī dalībvalstīs piemērotā uzraudzības metode. Saskaņā ar Komisijas iesniegto ziņojumu, raidīto Eiropas darbu daudzuma pieaugums 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu ir 0,5 %. Vidējais Eiropas darbu raidlaiks ES 2009. gadā bija 63,8 % un 64,3 % — 2010. gadā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem par 2010. gadu attiecībā uz neatkarīgo producentu darbu raidīšanu ir konstatēts 0,3 % samazinājums salīdzinājumā ar 2009. gadu. Vidējā neatkarīgo producentu darbu proporcija ES 2009. gadā ir 34,1 % un 2010. gadā — 33,8 %[1]. Visās dalībvalstīs neatkarīgo producentu darbu proporcija sasniedza direktīvā noteiktos 10 %. Tomēr atsevišķās dalībvalstīs sasniegtais līmenis ir atšķirīgs. Komisijas iesniegtie rezultāti nav pilnīgi apmierinoši. Referents aicina Komisiju uzraudzīt attīstību dalībvalstīs šajā jomā, savukārt valstu varas iestādēm rosināt Eiropas darbu raidlaika palielināšanu, kā arī pilnu un regulāru rezultātu uzrādīšanu šajā jomā.
Nepilngadīgo aizsardzība
Šim jautājumam referents pievērš īpašu uzmanību, jo tieši nepilngadīgos skatītājus visvairāk apdraud no komercpaziņojumiem izrietošie riski. Šādu risku rada alkoholisko dzērienu, neveselīgu produktu reklāma vai reklāmas, kas mudina uz noteiktiem patēriņa ieradumiem. Referents atzinīgi vērtē dalībvalstu rīcību nepilngadīgo aizsardzības jomā, tostarp noteikumu pastiprināšanu valstu līmenī. Atzinīgi vērtē arī tādas iniciatīvas kā ES forumu par alkoholu un veselību, kā arī ES forumu par uzturu, fiziskām aktivitātēm un veselību.
Saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību dalībvalstīs jāveicina rīcības kodeksu izstrāde neatbilstošu audiovizuālo komercpaziņojumu aizliegšanai bērnu raidījumos, jo īpaši tas attiecas uz saldiem, sāļiem vai taukus saturošiem pārtikas produktiem un dzērieniem.
Jāuzsver, ka pašregulācijas iniciatīvas tomēr nekādā gadījumā nevar aizstāt juridiski saistošas prasības, kas ir obligāts priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu nepilngadīgo efektīvu aizsardzību.
Brīva aprite un vārda brīvība, tiesības uz informāciju, izcelsmes valsts
Referents atzinīgi vērtē to, ka brīva aprite un vārda brīvība (3. un 4. pants), kas ir demokrātiskas sabiedrības priekšnosacījums, ir ietverti Eiropas Savienības pamattiesību hartā, kā arī iedzīvotāju tiesības uz informāciju par pasākumiem, kas ir būtiski sabiedrībai (14. un 15. pants), ir ietverti šajā direktīvā. Jānorāda arī tas, ka iedzīvotāji un dalībvalstis arvien biežāk izmanto savas tiesības, pamatojoties uz šiem noteikumiem.
Direktīvas 2. pants, kurā ir minēts izcelsmes valsts princips, atbilst iekšējā tirgus izaicinājumiem. Pakalpojumus var brīvi sniegt visā ES, ja tie atbilst likuma noteikumiem, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kura ir šā pakalpojuma izcelsmes valsts.
Naida kurināšana
Referents uzsver, ka direktīva sevi attaisno vienā no svarīgākajiem tās aspektiem, t. i., cīņā ar naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai valstspiederības dēļ (6. pants). Komisijas ziņojumā ir ziņots tikai par vienu gadījumu, kad satelītkanāls Al Aqsa TV, kas pārraidīja antisemītiska satura raidījumus, pārkāpa direktīvu. Pēc Komisijas iejaukšanās, to raidīšanu pārtrauca.
Komercpaziņojumi
Komercpaziņojumu jautājums ir ļoti nozīmīgs saistībā ar jaunu produktu reklamēšanu. Komisijas ziņojumā redzams, ka ir konstatēti gadījumi, kad dažas dalībvalstis ir pārkāpušas 12 minūšu principu, tāpēc referents aicina Komisiju turpināt uzraudzīt šā noteikuma ievērošanu. Attiecībā uz komercpaziņojumiem ļoti svarīga ir arī sponsorēšana, pašreklāma un produktu izvietošana. Jāuzsver, ka pašreiz, dinamiskajā mediju attīstības laikmetā, rodas daudz jaunu reklāmas formu, kurām ir grūti piemērot vienotus principus, jo īpaši saistībā ar interneta televīziju. Tas var radīt apdraudējumu patērētājiem, turklāt referents aicina turpināt analizēt šo problemātiku, jo īpaši atsevišķu dalībvalstu līmenī. Vēl viens jautājums, kuram ir jāpievērš uzmanība, ir nepieciešamība apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ reklāmās. Tieša vai pastarpināta produktu reklāma, pamatojoties uz stereotipiem, ir acīmredzama problēma, tāpēc ir jāveic efektīvi pasākumi tās risināšanai.
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme
Saskaņā ar direktīvas 33. pantu Komisija vajadzības gadījumā izstrādā turpmākus priekšlikumus, lai to pielāgotu pārmaiņām audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiju sasniegumus un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni dalībvalstīs. Jānorāda, ka Komisija nav izpildījusi saistības, kas izriet no 33. panta, un tāpēc referents aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā.
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir viens no galvenajiem direktīvas mērķiem, jo īpaši saistībā ar hibrīdtelevīzijas radītajiem izaicinājumiem un apdraudējumiem. Izzūdošā robeža starp lineāro un nelineāro pakalpojumu traucē patērētājam atšķirt dažādos medijus un to satura avotus. Dalībvalstis ir atbildīgas par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes mācību ieviešanu izglītības programmās.
Turpmākie uzdevumi
Dinamiska tehnoloģiju pārmaiņu paātrināšanās pasaulē ievērojami ietekmē audiovizuālo pakalpojumu tirgu. Pastāv interneta un televīzijas konverģence, tādēļ operatori arvien biežāk mūsdienu televīzijas uztvērējos piedāvā otrās paaudzes tehnoloģiju un interneta elementus. Patērētājiem robeža starp lineārajiem un nelineārajiem pakalpojumiem kļūst arvien neredzamāka. Televīzija, kas ir nosaukta par interneta televīziju vai hibrīdtelevīziju, kļūst arvien populārāka. Turklāt pārmaiņas kultūras un tehnoloģiju jomā, kā arī piekļuves palielināšanās platjoslai sniedz miljoniem lietotāju iespēju skatīties ierastos televīzijas raidījumus, izmantojot planšetdatorus, viedtālruņus un konsoles. Saskaroties ar šīm milzīgajām iespējām un izaicinājumiem, kas ir saistīti ar hibrīdtelevīziju, tomēr ir jāīsteno galvenie Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas mērķi. Saistībā ar jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem jāuzdod jautājums, kā efektīvi veicināt Eiropas darbus, neatkarīgo producentu darbus, efektīvi pasargāt patērētājus, tostarp bērnus, no pārmērīgas reklāmas ietekmes, kā raidorganizācijām nodrošināt vienādus darbības apstākļus, sargāt vārda brīvību, brīvu apriti, kā attīstīt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, jo īpaši bērniem.
Turklāt jāņem vērā, ka audiovizuālo pakalpojumu tirgus ir pakļauts spēcīgai starptautiskai konkurencei. Vairāk nekā 1500 pakalpojumu sniedzējiem galvenie biroji atrodas ārpus Eiropas Savienības, bet tie virza savus piedāvājumus uz Eiropas tirgiem. Šīm raidorganizācijām vienmēr ir jāpilda tie paši juridiskiem pienākumi, kas attiecas uz Eiropas raidorganizācijām.
Ir svarīgi, lai Komisija turpinātu padziļināti analizēt tirgus attīstību un patērētāju uzvedību saistībā ar šādu jaunu pakalpojumu attīstību, kā arī to iespējamo īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz ES audiovizuālo tirgu. Pamatojoties uz šīm analīzēm, Parlaments aicina Komisiju sniegt skaidrus ieteikumus par to, vai ir jāpielāgo tiesiskais regulējums.
- [1] Dati ir ņemti no Komisijas pirmā ziņojuma par Direktīvas 2010/13/ES 13., 16. un 17. panta piemērošanu 2009.–2010. gadā, COM(2012) 522.
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (29.1.2013)
Kultūras un izglītības komitejai
par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu
(2012/2132(INI))
Atzinumu sagatavoja: Vicente Miguel Garcés Ramón
IEROSINĀJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa dalībvalstu ir veiksmīgi piemērojušas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, aicina pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk to ieviest praksē; pauž bažas par novēloto transponēšanu attiecībā uz Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kuras mērķis ir nodrošināt juridisku noteiktību vienotajā tirgū, vienlaikus saglabājot kultūras daudzveidību, aizsargājot patērētājus un nodrošinot plašsaziņas līdzekļu plurālismu valstu tiesību aktos; mudina dalībvalstis, kas joprojām nav pieņēmušas attiecīgos tiesību aktus, to izdarīt pēc iespējas drīzāk;
2. ir gandarīta par to, ka dalībvalstis piemēro iekšējā tirgus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumu brīvu apriti un izcelsmes valsts principu, kā noteikts Direktīvas 2010/13/ES 2. pantā;
3. uzskata, ka ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp šis direktīvas mērķiem un satura izplatīšanas brīvību un pieejamību, lai izvairītos no koncentrācijas un dažādības pazaudēšanas riska;
4. uzskata, ka dalībvalstīm jāgarantē, lai audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi būtu pieejami; atzīst, ka pastāv dažādi uzņēmējdarbības modeļi, lai finansētu saturu, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dažādiem patērētājiem piekļuves finansiālo pieejamību;
5. uzskata, ka būtisks mediju regulācijas mērķis ir panākt piedāvājuma un pakalpojumu sniedzēju daudzveidību;
6. uzsver, cik svarīgi ir veiksmīgi īstenot 17. pantu Direktīvā par Eiropas neatkarīgu producentu radītu darbu vidējo apraides laiku, un šajā sakarībā uzsver dalībvalstu autonomiju; mudina dalībvalstis un raidorganizācijas neapstāties pie Direktīvā 2010/13/ES noteiktā 10 % minimālā līmeņa;
7. atkārtoti uzsver, ka televīzijas reklāmām un televeikalam veltītais laiks nedrīkst pārsniegt 12 minūtes stundā; tomēr pauž bažas, ka 12 minūšu ierobežojums dažās valstīs tiek regulāri pārsniegts; tāpēc uzsver vajadzību uzraudzīt komerciālos formātus, kas paredzēti šā ierobežojuma apiešanai, jo īpaši slēpto reklāmu, kas var samulsināt patērētājus; aicina aizliegt aizskarošas reklāmas, kā noteikts Direktīvas 2010/13/ES 9. pantā, raidīšanu jauniešu un bērnu programmu laikā; iesaka analizēt dažu valstu paraugpraksi šajā jomā kā pamatu turpmākajām tiesību aktu reformām;
8. aicina Komisiju 2013. gadā publicēt tādu skaidrojošu paziņojumu par televīzijas reklāmu, kurā būtu ņemta vērā pieredze, kas gūta ES rīcības programmas sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai platformā un ES forumā par alkoholu un veselību;
9. norāda, ka piekļuves iespējas kanāliem un audiovizuālo pakalpojumu izvēles iespējas ir ievērojami palielinājušās; uzsver, ka patiesi vienota digitālā tirgus sasniegšanai Eiropā ir svarīgi turpināt centienus attiecībā uz iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanu;
10. atkārtoti norāda uz pieeju, kas iekļauta Direktīvas 2010/13/ES 24. apsvērumā, kur norādīts — lai novērstu nevienlīdzību attiecībā uz aprites brīvību un konkurenci un lai attaisnotu mērķauditorijas cerības attiecībā uz regulatīvu aizsardzību, raidījuma jēdziens būtu jāsaprot dinamiski, ņemot vērā attīstību televīzijas apraidē;
11. atbalsta Direktīvā 2010/13/ES ietverto pieeju, mudinot izveidot kopregulēšanas un/vai pašregulēšanās režīmus, kas minēti 4. panta 7. punktā;
12. uzsver, ka audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos, kā arī ar tiem saistītajos noteikumos, ir jāņem vērā vienkāršas izmantošanas un patēriņa aspekti; uzsver, ka ir jādefinē „televīzijas pakalpojuma” un „raidījuma” jēdzieni, lai garantētu šo pakalpojumu pilnīgu un vienlīdzīgu pieejamību un godīgas konkurences piemērošanu visiem raidījumu nodrošinātājiem iekšējā tirgū;
13. atzīmē, ka saistībā ar tā saukto OTT („ over the top ”) audiovizuālā satura apraidi ir jānosaka ieinteresētās personas, kuru vidū būtu jāiekļauj vismaz publiskās un privātās televīzijas sabiedrības, interneta pakalpojumu sniedzēji, patērētāji un radītāji;
14. pilnībā atbalsta tehnoloģiski neitrālu pieeju, ņemot vērā jaunos skatīšanās ieradumus un pakalpojumu sniegšanas tendences, lai palielinātu patērētāju izvēles iespējas; šajā saistībā aicina veikt pilnu ietekmes novērtējumu par pašreizējo tirgus situāciju un tiesisko regulējumu;
15. norāda, ka jaunumi tehnoloģiju attīstības jomā, piemēram, dažāda veida satura (pakalpojumu) apvienošana TV platformās padara aizvien neskaidrāku robežu starp lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem, kas var radīt konkurences traucējumus tāda dažāda satura (pakalpojumu) vidū, kas atbilst ļoti atšķirīgām regulējuma prasībām; tādēļ aicina Komisiju apsvērt, vai šajā saistībā Direktīvas 2010/13/ES un 2000/31/EK būtu jāpārskata.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.1.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 2 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Preslav Borissov, Cristian Silviu Buşoi, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Christian Engström, Dolores García-Hierro Caraballo, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Mitro Repo, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Jürgen Creutzmann, Anna Hedh, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Konstantinos Poupakis, Patricia van der Kammen |
||||
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (23.1.2013)
Kultūras un izglītības komitejai
par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu
(2012/2132(INI))
Atzinumu sagatavoja: Françoise Castex
IEROSINĀJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atgādina Komisijai par tās apņemšanos īstenot lietpratīga regulējuma programmu, un par to, ka ir svarīgi savlaicīgi un pienācīgi veikt ES tiesību aktu pēcpārbaudi, lai saglabātu regulējuma kvalitāti visā politikas veidošanas ciklā; šajā sakarībā norāda, ka saskaņā ar direktīvas 33. pantu Komisijai bija pienākums iesniegt ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu ne vēlāk kā 2011. gada 19. decembrī; norāda, ka ziņojums tika iesniegts tikai 2012. gada 4. maijā; mudina Komisiju nodrošināt direktīvu pienācīgu un savlaicīgu īstenošanu dalībvalstīs;
2. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir beidzot iesniegusi priekšlikumu direktīvai par autortiesību kolektīvo pārvaldījumu; aicina Komisiju un Padomi sadarboties ar Parlamentu, lai rastu līdzsvarotu risinājumu attiecībā uz audiovizuālās nozares autortiesību aģentūrām piemērojamajiem noteikumiem, pievēršot pienācīgu uzmanību augsta līmeņa pārredzamībai, labai pārvaldībai un jautājumam par filmās un citos audiovizuālos darbos atskaņoto mūziku; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt pienācīgus pielāgojumus Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, lai nodrošinātu šo abu direktīvu saskaņotību, vienlaikus ievērojot īpašuma turētāja tiesības;
3. aicina Komisiju nākamajā ziņojumā par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu izvērtēt, vai dalībvalstis šo direktīvu ir īstenojušas, aizsargājot tiesību turētāja īpašumu, vienlaikus nodrošinot informācijas brīvas pieejamības principu;
4. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā”, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc tādiem satura izplatīšanas modeļiem, kas veicinātu visa veida satura, tostarp audiovizuālā satura, pieejamību un izmantošanu; aicina Komisiju veicināt elastīgus licencēšanas līgumus, ar kuriem varētu nodrošināt efektīvus uzņēmējdarbības modeļus likumīga satura izplatīšanai audiovizuālajā nozarē, vienlaikus raugoties, lai galvenā uzmanība tiktu pievērsta tiesiskajai noteiktībai; šajā sakarībā gaida Komisijas paziņoto stratēģisko dokumentu par interneta televīziju;
5. apzinās, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir balstīta uz tehnoloģiskās neitralitātes principu un tādējādi attiecas uz visiem pakalpojumiem ar audiovizuālo saturu, neatkarīgi no tā izplatīšanā lietotās tehnoloģijas;
6. atzinīgi vērtē komisāra M. Barnier personīgo apņemšanos attiecībā uz pašreiz noritošajām sarunām saistībā ar līgumu par autortiesību ierobežojumiem un izņēmumiem personām ar redzes traucējumiem un personām ar drukas lasītnespēju; aicina Komisiju nodrošināt, ka personām ar redzes traucējumiem ir parasti pieejams atbalsts piekļuvei audiovizuālajiem produktiem un pakalpojumiem; uzskata, ka tādēļ būtu jāpārformulē direktīvas 7. pants, lai tajā iekļautu stingrākas un saistošākas frāzes, prasot mediju pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt savu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti;
7. uzskata, ka ir iespējams vairāk rīkoties, izmantojot alternatīvus regulatīvus risinājumus, proti, šajā direktīvā paredzētās kopregulācijas un pašregulācijas iniciatīvas, jo īpaši nepilngadīgajiem paredzētās reklāmas jomā, turklāt ņemot vērā Komisijas jauno stratēģiju par korporatīvo sociālo atbildību, kas definēta kā „uzņēmumu atbildība par savu ietekmi uz sabiedrību”; uzsver, ka ir svarīgi šajā jautājumā panākt vajadzīgo līdzsvaru starp brīvprātīgiem un obligātiem pasākumiem.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
22.1.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
23 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Piotr Borys, Vytautas Landsbergis, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Axel Voss |
||||
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (31.1.2013)
Kultūras un izglītības komitejai
par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu
(2012/2132(INI))
Atzinumu sagatavoja: Cornelis de Jong
IEROSINĀJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību koncentrēšanās var apdraudēt informācijas brīvību, jo īpaši tiesības saņemt informāciju, un var veicināt korupciju un manipulēšanu ar sabiedrības viedokli; tādēļ pieprasa, lai Komisija informē par pastāvošajām īpašuma attiecībām starp 7500 raidorganizācijām, kuras tā ir identificējusi ES, nolūkā atklāt iespējamās problēmas saistībā ar viedokļu dažādību šajos plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos; turklāt ierosina standartizēt noteikumus regulatoriem audiovizuālo mediju nozarē visās dalībvalstīs;
2. aicina Komisiju turpina uzraudzīt un novērst 12 minūšu noteikuma pārkāpumus, izvērtēt reālo reklāmas apjomu un jo īpaši apsvērt, vai ir nepieciešams samazināt ierobežojumu, ņemot vērā iespējamās patērētāju sūdzības;
3. prasa, lai Komisija pēc iespējas drīzāk iesniegtu nepieciešamos precizējumus attiecībā uz tās konstatētajām problēmām komercpaziņojumu jomā saistībā ar sponsorēšanu, pašreklāmu un produktu izvietošanu;
4. pauž nožēlu, ka ne visi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā noteiktie iemesli ir minēti Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMP direktīvas) 6. pantā; aicina Komisiju apsvērt minētā panta darbības jomas paplašināšanu, tādējādi panākot tā atbilstību hartai;
5. atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas pieeju saistībā ar AVMP direktīvas 14. panta interpretāciju; aicina saglabāt plašu interpretāciju jēdzienam „pasākumi, kas tiek uzskatīti par sabiedrībai ļoti svarīgiem”, iekļaujot arī vispārējas intereses sporta un izklaides pasākumus, un mudina dalībvalstis sastādīt šādu pasākumu sarakstus;
6. uzver, ka aizvien digitalizētākā vidē sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem ir izšķiroša loma, nodrošinot tiešsaistes informācijas pieejamību iedzīvotājiem, un šajā sakarībā atzīst, ka, nodrošinot interneta pakalpojumus, sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi tieši sniedz ieguldījumu savu uzdevumu izpildē;
7. uzsver, ka papildus Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas darbības jomas un iespējamo grozījumu izskatīšanai lielāka nozīme jāpiešķir pašreizējās direktīvas atbilstībai un īstenošanai;
8. uzsver, ka vārda brīvības izmantošanai ir pienākuma un atbildības aspekti;
9. saistībā ar to aicina Komisiju tās nākamajā ziņojumā īpaši pievērsties Digital Divide problemātikai, kā arī nevienlīdzībai un informācijas asimetrijai, ko rada pieejas trūkums jaunām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;
10. no jauna apstiprina nepilngadīgo personu aizsardzības svarīgumu televīzijas apraidē; iesaka dalībvalstīm ņemt vērā tās nozīmi saskaņā ar AVMP direktīvas 9. panta 1. punkta g) apakšpunktu; turklāt iesaka, lai televīzijas programmu nodrošinātāji vai pakalpojumu sniedzēji norīkotu pārstāvi nepilngadīgo personu aizsardzības jautājumos, kurš darbotos kā kontaktpersona lietotājiem, kā arī konsultants pakalpojumu sniedzējiem nepilngadīgo personu aizsardzības jautājumos;
11. aicina Komisiju lūgt dalībvalstīm īstenot pieejamības noteikumus un rūpīgi pārraudzīt situāciju, lai sniegtu pārskatu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem;
12. aicina Komisiju ES ārējās tirdzniecības nolīgumos saglabāt direktīvā noteiktos audiovizuālo mediju pakalpojumu definīcijas, tādā veidā uzsverot šos pakalpojumus.
13. aicina Eiropas Komisiju ik gadu iesniegt ziņojumu attiecībā uz mediju brīvību atsevišķās dalībvalstīs.
14. aicina Eiropas Komisiju izskatīt labākas metodes alkohola reklāmas regulēšanai, jo pašregulācijas kodeksi nav pietiekami efektīvai nepilngadīgu personu aizsardzībai;
15. uzsver, ka ir nepieciešams veikt Eiropas mēroga salīdzinošo pētījumu, lai turpmāk izprastu bērnu, pusaudžu un pieaugušo plašsaziņas līdzekļu patēriņa rakstura attīstību; šāds pētījums būtu noderīgs audiovizuālās jomas politikas veidotājiem ES līmenī un dalībvalstīs;
16. iesaka stiprināt Eiropas Audiovizuālās observatorijas lomu, jo tas būtu atbilstošs risinājums, lai vāktu datus par Eiropas audiovizuālās jomas darbības veicināšanu;
17. aicina Komisiju, īstenojot sabiedriskās apspriešanas par saistīto vai hibrīdtelevīziju, ņemt vērā šādus aspektus: standartizācija, tehnoloģiskā neitralitāte, problēmas personalizēto pakalpojumu jomā, jo īpaši personām ar invaliditāti, problēmas saistībā ar daudzmākoņu drošību, pieejamība lietotājiem, bērnu un cilvēku cieņas aizsardzība.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
31.1.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
30 1 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Edit Bauer, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Philip Claeys, Frank Engel, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Baroness Sarah Ludford, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Georgios Papanikolaou, Jacek Protasiewicz, Carmen Romero López, Csaba Sógor, Rui Tavares, Nils Torvalds, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp, Josef Weidenholzer, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Birgit Collin-Langen, Cornelis de Jong, Mariya Gabriel, Monika Hohlmeier, Franziska Keller, Petru Constantin Luhan, Ulrike Lunacek, Raül Romeva i Rueda, Sir Graham Watson |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
21.2.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 3 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zoltán Bagó, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Santiago Fisas Ayxela, Mary Honeyball, Morten Løkkegaard, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Monika Panayotova, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Iosif Matula, Mitro Repo |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luigi Berlinguer, Knut Fleckenstein |
||||