ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Ewald Stadler imunitāti

25.3.2013 - (2012/2239(IMM))

Juridiskā komiteja
Referents: Tadeusz Zwiefka

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Ewald Stadler imunitāti

(2012/2239(IMM))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Ewald Stadler imunitātes atcelšanas pieprasījumu, ko Vīnes prokuratūra nosūtījusi 2012. gada 9. jūlijā saistībā ar izmeklēšanu un kas paziņots 2012. gada 10. septembra plenārsēdē,

–   pēc Ewald Stadler uzklausīšanas 2013. gada 20. februārī saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Austrijas Federālā konstitucionālā likuma (Bundesverfassungsgesetz) 57. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumus[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0120/2013),

A. tā kā Vīnes Prokuratūra ir pieprasījusi atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Ewald Stadler imunitāti, lai Austrijas iestādes varētu veikt vajadzīgās izmeklēšanas darbības un pret Ewald Stadler uzsākt attiecīgo juridisko procesu;

B.  tā kā Ewald Stadler imunitātes atcelšana ir pieprasīta par apsūdzībām Austrijas Kriminālkodeksa 15. iedaļas 105. panta 1. punktā un 106. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajā piespiešanas mēģinājuma smagā formā izdarīšanā un Kriminālkodeksa 288. panta 1. punktā paredzētajā nepatiesas liecības sniegšanā;

C. tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta attiecīgās valsts parlamenta deputātiem;

D. tā kā saskaņā ar Austrijas Federālā konstitucionālā likuma 57. panta 2. punktu Nacionālā padomes (Nationalrat) deputātus var aizturēt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tikai tad, ja aizturēšanai piekrīt Nacionālā padome, izņemot flagrante delicto gadījumus, un tā kā kratīšanu Nacionālās padomes locekļa dzīves vietā arī drīkst veikt tikai ar Nacionālās padomes atļauju; tā kā papildus tam saskaņā ar Austrijas Federālā konstitucionālā likuma 57. panta 3. punktu pret Nacionālās padomes deputātiem nedrīkst uzsākt nevienu oficiālu juridisku procesu par sodāmu nodarījumu, ja nav saņemta Nacionālās padomes piekrišana, izņemot gadījumus, kuros šāds nodarījums acīmredzami nav saistīts ar konkrētā deputāta politisko darbību, un tā kā saskaņā ar šo normu attiecīgajai iestādei ir jāprasa Nacionālajai Padomei pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais nodarījums ir saistīts ar politisko darbību, ja to pieprasa konkrētais deputāts vai viena trešdaļa atbilstošās pastāvīgās komitejas locekļu;

E.  tā kā Ewald Stadler imunitāte ir jāatceļ nolūkā turpināt pret viņu ierosināto izmeklēšanu;

F.  tā kā Ewald Stadler ir Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2011. gada 7. decembra;

G. tā kā Vīnes prokuratūra veic izmeklēšanu Ewald Stadler lietā kopš 2010. gada marta;

H. tā kā Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants un Austrijas Federālā konstitucionālā likuma (Bundesverfassungsgesetz) 57. pants neliedz atcelt Ewald Stadler deputāta imunitāti;

I.   tā kā tādēļ šajā lietā ir ieteicams atcelt Parlamenta deputāta imunitāti,

1.  nolemj atcelt Ewald Stadler deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Austrijas Republikas kompetentajām iestādēm un Ewald Stadler.

• [1]  Lieta 101/63 Wagner/Fohrmann un Krier, 1964. gada Recueil, 195. lpp., lieta 149/85 Wybot/Faure un citi, 1986. gada Recueil, 2391. lpp., lieta T-345/05 Mote/Parlaments, 2008. gada Krājums, II-2849. lpp., apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra/De Gregorio un Clemente, 2008. gada Krājums, I-7929. lpp. un Lieta T-42/06 Gollnisch/Parlaments, 2010. gada Krājums, II-1135. lpp. un lieta C/163/10 Patriciello (Krājumā vēl nav publicēta).

PASKAIDROJUMS

1. Ievads

Priekšsēdētājs 2012. gada 10. septembra sēdē saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu paziņoja par to, ka 2012. gada 9. jūlijā ir saņēmis Vīnes prokuratūras pieprasījumu par Ewald Stadler deputāta imunitātes atcelšanu, jo Austrijas tiesībaizsardzības iestādes veic procesuālas darbības.

Priekšsēdētājs saskaņā ar 6. panta 2. punktu pieprasījumu nosūtīja Juridiskajai komitejai.

2. Fakti

Vīnes prokuratūra vēlas Eiropas Parlamenta deputāta Ewald Stadler lietā veikt pirmstiesas izmeklēšanu. Ewald Stadler tiek turēts aizdomās par Austrijas Kriminālkodeksa 15. iedaļas 105. panta 1. punktā un 106. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētā piespiešanas mēģinājuma smagā formā izdarīšanu (versuchte schwere Nötigung) un par Kriminālkodeksa 288. panta 1. punktā paredzēto nepatiesas liecības sniegšanu;

Vīnes prokuratūra 2012. gada 9. jūlija vēstulē apgalvo, ka Ewald Stadler tur aizdomās, ka viņš 2006. gada 22. decembrī ar ļaunprātīgu nolūku kā palīgs ir līdzdarbojies kopā ar citu personu (Kriminālkodeksa 12. iedaļa) piespiešanas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (Kriminālkodeksa 15. iedaļa) pret Austrijas parlamenta deputātu, ar trešās personas starpniecību izsakot prasības, kas šai trešajai personai bija jādara zināmas minētajam Austrijas parlamenta deputātam, kuram savukārt līdz 2006. gada 23. decembrim bija jāinformē Federālā kanclera birojs par 2007. gada Žurnālistikas subsīdiju likumā paredzētā izvēlētā subsīdijas saņēmēja maiņu un jāsniedz preses paziņojums līdz 2006. gada 22. decembrim, plkst. 15.00. Ja tas netiktu izdarīts, tā saucamie „paramilitārie sporta fotoattēli” un insinuācijas par šā Austrijas parlamenta deputāta saistību ar labēju Austrijas jaunatnes organizāciju tiktu nosūtītas presei. Tas nozīmētu, ka šim Austrijas Parlamenta deputātam būtu jāatkāpjas no amata. Līdz ar to pastāv aizdomas, ka Ewald Stadler ir draudējis minētajam deputātam ar sociālā stāvokļa sagraušanu, ko varētu uzskatīt par mēģinājumu piespiest viņu veikt iepriekš minētās darbības.

Papildus tam Ewald Stadler tiek turēts aizdomās par to, ka viņš 2008. gada 24. janvārī ir sniedzis nepatiesu liecību Vīnes apgabala krimināltiesā, kurā galvenajā atklātajā tiesvedībā tika skatīta saistītā plašsaziņas likuma lieta, kurā viņš ir oficiāli nopratināts par faktiem un ir apgalvojis, ka ir saņēmis minētās fotogrāfijas pēc Ziemassvētkiem un ka vienīgais fotogrāfiju nosūtīšanas citām personām iemesls bija rūpes par pienācīgas izmeklēšanas nodrošināšanu.

Gatavojoties uzklausīšanai, Ewald Stadler Komitejai nosūtīja vēstuli, kurai bija pievienoti pamatojuma dokumenti un saskaņā ar kuru viņš nav vainīgs par pārkāpumiem, kuros viņu apsūdz, un lieta ir ierosināta, īstenojot pret viņu vērstu politisku sazvērestību.

Uzstājoties Juridiskās komitejas rīkotajā uzklausīšanā, Ewald Stadler apgalvoja, ka apsūdzības ir nepatiesas un ka lieta ir ierosināta, jo pret viņu ir sākta politiskas kampaņa, it sevišķi, tas ir darīts, pamatojoties uz Vīnes prokuratūras virsprokurora publicētās grāmatas pamata.

3. Tiesību akti

LESD 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantā teikts (pievienots izcēlums):

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās deputātiem ir:

(a) savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

(b) visu pārējo dalībvalstu teritorijās – imunitāte attiecībā uz jebkāda veida aizturēšanu un tiesvedību.

Tāpat arī deputātiem piemēro imunitāti, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas brīdī, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības atcelt kāda tā locekļa imunitāti.

Tā kā 9. panta a) apakšpunktā ir noteikts, ka deputātam savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta attiecīgās valsts parlamenta deputātiem, ir jāizdara atsauce uz Austrijas Federālā konstitucionālā likuma 57. pantu, kurā ir teikts (ziņojuma projektu autora pasvītrojums):

„57. pants

(1) Nacionālās padomes deputātus nedrīkst saukt pie atbildības par balsojumiem, ko viņi izdara, veicot savas funkcijas, izņemot atbildību Nacionālās padomes priekšā par mutiskiem vai rakstveida izteikumiem, kas ir saistīti ar viņu pienākumu veikšanu.

(2) Nacionālās padomes deputātus drīkst aizturēt par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tikai ar Nacionālās padomes piekrišanu, izņemot flagrante delicto gadījumos. Ierasties izmeklēšanas nolūkā Nacionālās padomes deputātu dzīves vietā arī drīkst tikai tad, ja Nacionālā padome tam piekrīt.

(3) Kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem drīkst ierosināt bez Nacionālās padomes piekrišanas tikai tad, ja tie acīmredzami nav saistīti ar konkrētā deputāta politisko darbību. Attiecīgajai iestādei tomēr ir pienākums prasīt Nacionālās padomes lēmumu par šādas saiknes esamību, ja konkrētais deputāts vai viena trešā daļa no deputātiem, kas ir par šiem jautājumiem atbildīgās pastāvīgās komitejas locekļi, to pieprasa. Šāda pieprasījuma gadījumā tiek nekavējoties izbeigtas vai pārtrauktas visas kriminālprocesuālās darbības.

(4) Visos šajos gadījumos uzskatāms, ka Nacionālā padome ir sniegusi savu piekrišanu, ja astoņu nedēļu laikā tā nepieņem nekādu lēmumu par tādas kompetentās iestādes pareizi sastādītu lūgumu, kas atbild par kriminālprocesa ierosināšanu. Priekšsēdētājs, lai panāktu rezolūcijas savlaicīgu pieņemšanu Nacionālajā Padomē, nodod šo jautājumu balsošanai vēlākais dienā pirms šā termiņa beigu datuma. Astoņu nedēļu termiņā neieskaita laiku, kurā nenotiek Nacionālās padomes sesijas.

(5) Ja deputāts tiek aizturēts flagrante delicto gadījumā, attiecīgajai iestādei nekavējoties par to ir jāinformē Nacionālās padomes priekšsēdētājs. Ja Nacionālā padome sesiju laikā vai pārējā laikā pastāvīgā komiteja, kas atbild par šiem jautājumiem, to pieprasa, aizturēšana ir jāaptur vai pat ir pilnībā jāatceļ kriminālprocess.

(6) Deputātu imunitāte beidzas dienā, kad uz pirmo sapulci sanāk kopā jaunais Nacionālās padomes sastāvs, un attiecībā uz Nacionālās padomes amatpersonām, kuru amata periods ir ilgāks par šo datumu —, beidzoties šo personu amata termiņam.

(7) Sīkākas normas pieņem federālajā likumā par Nacionālās padomes Reglamentu.”

4. Ierosinātā lēmuma pamatojums

Iespējamais nodarījums, uz kā pamata Vīnes prokuratūra plāno veikt izmeklēšanu Ewald Stadler lietā nekādā gadījumā nav saistīti ar viedokļiem, kurus viņš paudis, vai balsojumiem, kurus viņš veicis, pildot savu deputāta pienākumus, Protokola par privilēģijām un imunitāti 8. panta izpratnē. Tādēļ, izvērtējot pieprasījumu atcelt Ewald Stadler deputāta imunitāti, piemērojams ir Protokola 9. pants.

Ņemot vērā Protokola 9. pantu, kā arī attiecīgos Eiropas Parlamenta Reglamenta un Austrijas Konstitucionālā likuma noteikumus, Juridiskā komiteja ir secinājusi, ka nav iemesla, kas liegtu atcelt Ewald Stadler deputāta imunitāti.

Jo īpaši šajā lietā Komiteja nav guvusi nekādus pierādījumus par fumus persecutionis, proti, pieradījumus, kas pietiekami pamatoti un konkrēti apstiprinātu aizdomas par to, ka lieta ierosināta, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai. Komiteja vēlas jo īpaši pievērst uzmanību notikumu secībai: Ewald Stadler Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru sākuma termiņš ir 2011. gada 7. decembris — pēc tam, kad stājās spēkā protokols, ar ko groza 36. protokolu, kurā ir noteiktas pagaidu normas par Eiropas Parlamenta sastāvu atlikušajā 2009.–2014. gada sasaukuma laikposmā. Saskaņā ar pieejamo dokumentu Vīnes prokuratūra izmeklē Ewald Stadler lietu kopš 2010. gada 24. marta. Ewald Stadler ir apsūdzēts par darbībām, kas veiktas laikposmā 2006.–2008. gads.

5. Slēdziens

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Juridiskā komiteja ierosina atcelt Ewald Stadler imunitāti atbilstīgi Reglamenta 7. panta 2. punktam.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luigi Berlinguer, Françoise Castex, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne, Jiří Maštálka, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eva Lichtenberger