ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu

25.3.2013 - (COM(2011)0688 – C7‑0392/2011 – 2011/0309(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Ivo Belet
Atzinuma sagatavotāji:(*):
Justas Vincas Paleckis, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Eva Lichtenberger, Juridiskā komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 50. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu

(COM(2011)0688 – C7‑0392/2011 – 2011/0309(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0688),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0392/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu[1],

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0121/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI ^[2]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

(…gada…)

par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, ar ko groza Direktīvu 2004/35/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. ▌ pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)         LESD 191. pantā ir noteikti mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus. Tajā ir noteikts pienākums visā Savienības darbībā ievērot augsta līmeņa aizsardzību, kas pamatojas uz piesardzības principu, kā arī uz preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

(2)         Šīs direktīvas mērķis ir pēc iespējas vairāk samazināt ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistītu smagu negadījumu skaitu un ierobežot to sekas, tādējādi palielinot jūras vides un piekrastes ekonomiku aizsardzību pret piesārņojumu, kā arī paredzot minimālos nosacījumus ▌ drošai naftas un gāzes izpētei un ieguvei jūrā un ierobežojot iespējamus pārrāvumus Savienības vietējā enerģijas ražošanas procesā, un uzlabot mehānismus reaģēšanai uz negadījumiem.

(3)         Šī direktīva būtu jāpiemēro ne tikai turpmāk izmantotām iekārtām un darbībām, bet, nosakot pārejas pasākumus, arī esošajām iekārtām.

(3.a)      Smagiem negadījumiem saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā piemīt potenciāls radīt postošas un nelabojamas sekas jūras un piekrastes videi, kā arī būtiski negatīvi ietekmēt piekrastes ekonomiku.

(4)         Negadījumi saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, it īpaši 2010. gadā Meksikas līcī, ir palielinājuši sabiedrības informētību par riskiem, ko ietver naftas un gāzes nozares darbības jūrā, un ir rosinājuši pārskatīt to politiku, kuras mērķis ir nodrošināt jūrā veikto darbību drošumu. Ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistīto drošības jautājumu pārskatīšanu Komisija sāka, sagatavojot paziņojumu "Risinot drošības problēmas, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā" (2010. gada 13. oktobris), kurā tā pauda savus sākotnējos viedokļus par minētajiem drošības jautājumiem. Eiropas Parlaments 2010. gada 7. oktobrī un 2011. gada 13. septembrī pieņēma rezolūcijas par šo tematu. Dalībvalstu enerģētikas ministri savus viedokļus pauda Enerģētikas padomes 2010. gada 3. decembra secinājumos.

(5)  Iegūstot naftu vai gāzi jūrā, smaga negadījuma iespējamība ir būtiska. Tāpēc, samazinot jūras ūdeņu piesārņojuma risku, šai direktīvai būtu jāpalīdz nodrošināt jūras vides aizsardzību un it īpaši sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli vēlākais līdz 2020. gadam, kā tas noteikts 1. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)^▌.

(6)         Viens no Jūras stratēģijas pamatdirektīvas galvenajiem mērķiem ir analizēt visu darbību kopējo ietekmi uz jūras vidi, un tā ir integrētās jūrlietu politikas vides pīlārs. Šī politika attiecas uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, jo tā paredz, ka katras ekonomikas nozares konkrētās problēmas ir jāsaista ar vispārējo mērķi – vispusīgas izpratnes veidošanu par okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām –, lai izstrādātu saskaņotu pieeju jūrām, kurā, izmantojot jūras teritoriālo plānošanu un zināšanas par jūru, būtu ņemti vērā visi ekonomikas, vides un sociālie aspekti.

(7)         Naftas un gāzes nozares jūrā darbojas vairākos Savienības reģionos, un attiecībā uz Savienības ūdeņiem pastāv jaunas reģionālās attīstības iespējas, turklāt tehnoloģiski sasniegumi dod iespēju veikt urbumus sarežģītākā vidē. Naftas un gāzes ieguvei jūrā ir būtiska nozīme ES energoapgādes drošībā.

(8)         Spēkā esošais atšķirīgais un sadrumstalotais tiesiskais regulējums, kas Eiropā nosaka naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošumu, un nozares pašreizējā drošības prakse nerada pilnīgi pietiekamu pārliecību, ka visā Savienībā ir cik vien iespējams samazināti jūras negadījumu izraisīti riski un ka tad, ja Savienības ūdeņos notiktu negadījums, tiktu savlaicīgi īstenota ▌pati efektīvākā reakcija. Piemērojot pašreizējos atbildības režīmus, ne vienmēr var būt iespējams nepārprotami noteikt atbildīgo personu un ▌ šī persona var nespēt vai tai var nebūt pienākums segt visas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atlīdzinātu tās radīto kaitējumu. Atbildīgajai personai vajadzētu būt vienmēr skaidri nosakāmai, pirms tiek sāktas naftas un gāzes nozares darbības jūrā.

(9)  Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1994/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu ▌ meklēšanai, izpētei un ieguvei, ir jāsaņem atļauja, lai Savienībā veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā. Šādā saistībā iestādei, kas izdod licences, ir jāizsver pieteikuma iesniedzēju, kuri vēlas saņemt ekskluzīvas izpētes un ieguves licences, tehniskie un finansiālie riski un vajadzības gadījumā informācija par viņu līdzšinējo atbildību. Izskatot licenciāta tehniskās un finansiālās spējas, iestādei, kas izdod licenci, ir vispusīgi jāizvērtē arī tā spējas pastāvīgi nodrošināt drošu un efektīvu darbību visos paredzamajos apstākļos. Izvērtējot to vienību finansiālās spējas, kuras ir iesniegušas pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK, dalībvalstīm būtu jāpārliecinās par to, vai šīs vienības ir sniegušas attiecīgus pierādījumus, ka tām ir vai būs pietiekami līdzekļi, lai uzņemtos atbildību, kas izriet no smagiem negadījumiem.

(10)       Ir nepieciešams precizēt, ka personas, kas saņēmušas atļaujas veikt naftas un gāzes nozares darbības jūrā saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK, ir arī atbildīgie "uzņēmēji" tādā izpratnē, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu ^▌, un ▌ ka šīm personām savu šajā saistībā radušos atbildību nevajadzētu deleģēt to nolīgtām trešām personām.

(11)       Lai gan vispārēja atļauja atbilstīgi Direktīvai 94/22/EK licenču saņēmējiem nodrošina ekskluzīvas tiesības veikt naftas un/vai gāzes izpēti vai ieguvi konkrētā teritorijā, naftas un gāzes nozares darbībām jūrā minētajā teritorijā ir jāpiemēro nepārtraukta dalībvalstu ekspertu īstenota regulatīvā uzraudzība, lai nodrošinātu, ka ir ieviesti efektīvi kontroles pasākumi ar mērķi novērst smagus negadījumus un ka ir ierobežota tādu negadījumu ietekme uz cilvēkiem, vidi un energoapgādes drošību.

(11.a)  Naftas un gāzes nozares darbības jūrā vajadzētu atļaut veikt tikai tādiem operatoriem, kurus ir iecēluši licenciāti vai iestādes, kas izdod licences. Operators var būt trešā persona vai licenciāts, vai viens no licenciātiem atkarībā no komerciālās vienošanās vai valsts administratīvajām prasībām. Šim operatoram vienmēr vajadzētu būt tai vienībai, kura ir galvenā atbildīgā par darbību drošumu, un tai vienmēr vajadzētu būt kompetentai rīkoties šajā sakarā. Šie pienākumi ir atšķirīgi atkarībā no konkrētā licencēto darbību posma. Tādēļ operatora pienākums ir veikt darbības ar urbumu izpētes posmā un ar ieguves iekārtu ieguves posmā. Konkrētā licencētā teritorijā urbuma operators izpētes posmā un ieguves iekārtas operators var būt viena un tā pati vienība.

(11.b)    Operatoriem vajadzētu samazināt smaga negadījuma riskus, cik vien tas saprātīgi realizējams praksē, kamēr tiek sasniegta robeža, aiz kuras turpmākas riska samazināšanas izmaksas būtu uzkrītoši nesamērojamas ar panāktajiem ieguvumiem. Tas, cik riska samazināšanas pasākumi ir saprātīgi realizējami praksē, būtu nemitīgi jāpārskata, ņemot vērā jaunu zināšanu un tehnoloģiju attīstības tendences. Izvērtējot to, vai laiks, izmaksas un centieni būtu uzkrītoši nesamērojami ar šā riska turpmākas samazināšanas radītajiem ieguvumiem, būtu jāņem vērā konkrētajam uzņēmumam atbilstoši paraugprakses riska līmeņi;

(12)       Ir svarīgi nodrošināt, ka sabiedrībai tiek savlaicīgi dota faktiska iespēja piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas ir saistīti ar darbībām, kurām, iespējams, var būt nozīmīga ietekme uz vidi Eiropas Savienībā. Šāda politika atbilst Savienības starptautiskajām saistībām, piemēram, ANO/EEK Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Orhūsas konvencijas 6. pantā ir paredzēts, ka sabiedrība piedalās lēmumu pieņemšanā par konkrētām šīs konvencijas I pielikumā uzskaitītām darbībām un darbībām, kuras pielikumā nav uzskaitītas, bet kurām var būt nozīmīga ietekme uz vidi. Saskaņā ar Orhūsas konvencijas 7. pantu ir jānodrošina sabiedrības dalība ar vidi saistīto plānu un programmu sagatavošanā.

(12.a)  Atbilstošās prasības, kas attiecas uz plānu un projektu izstrādi, ir iekļautas Savienības tiesību aktos, konkrēti Direktīvā 2001/42/EK, Direktīvā 2003/35/EK, Direktīvā 2012/18/ES un Direktīvā 2011/92/ES. Tomēr Savienības esošās prasības par sabiedrības dalību neaptver visas izpētes darbības, ko jūrā veic naftas un gāzes nozare. It īpaši tas attiecas uz lēmumiem, kas tiek pieņemti ar mērķi sākt izpētes darbības no iekārtas, kas nav saistīta ar ieguvi, vai lēmumiem, kuri varētu izraisīt šādu izpētes darbību sākšanu. Tomēr šādām izpētes darbībām noteiktos apstākļos iespējams var būt nozīmīga ietekme uz vidi, un tāpēc tām būtu jāpiemēro Orhūsas konvencijas noteikumi par sabiedrības dalību.

(13)       Savienībā jau ir piemēri tam, ka valstu regulatīvajā praksē tiek iekļauti augsti standarti attiecībā uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. Tomēr tie netiek konsekventi piemēroti visā Savienībā, un neviena dalībvalsts vēl nav savos tiesību aktos iestrādājusi visu regulatīvo paraugpraksi, kuras mērķis ir novērst smagus negadījumus jūrā vai ierobežot sekas, ko tie rada cilvēku dzīvībai un veselībai un videi. Ar regulatīvo paraugpraksi ir jānodrošina efektīvs regulējums, kas garantē visaugstākos drošuma standartus un aizsargā vidi, un cita starpā to ir iespējams panākt, attiecīgās funkcijas integrējot kopējā kompetentā iestādē ("kompetentā iestāde"), kas var izmantot vienas vai vairāku valsts struktūru līdzekļus.

▌

(14a)     Direktīvā 92/91/EEK ir paredzēts, ka ar darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem būtu jākonsultējas par jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darbā, un viņiem jābūt iespējai piedalīties sarunās par visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darbā. Turklāt atbilstoši Savienības paraugpraksei konsultāciju mehānismus oficiāli izveido dalībvalstis uz trīspusēja pamata, iekļaujot darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjus un kompetento iestādi. Šādas oficiālas konsultēšanās piemērs ir Starptautiskās Darba organizācijas Konvencija par trīspusējām konsultācijām (starptautiskie darba standarti), 1976. gads, (Nr. 144).

▌

(15a)     Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajai iestādei ir juridiskas tiesības un pietiekami resursi, lai gadījumos, kad operatori nenodrošina pietiekamu darbības drošību un vides aizsardzību, tā varētu īstenot efektīvus, samērīgus un pārredzamus izpildes pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā darbības apturēt.

▌

(16a)     Kompetentās iestādes neatkarība un objektivitāte būtu jāgarantē ar šajā direktīvā iekļautajiem pasākumiem. Jānorāda, ka pieredze, kas gūta no smagiem negadījumiem jūrā, uzskatāmi liecina, ka administratīvo kompetenču organizēšana dalībvalstīs var novērst interešu konfliktus, ja tiek skaidri nošķirtas regulatīvās funkcijas un attiecīgie lēmumi, kas ir saistīti ar drošību jūrā un vidi, un tās regulatīvās funkcijas, kas ir saistītas ar jūras dabas resursu ekonomisko attīstību, tostarp ar licencēšanu un ieņēmumu pārvaldību. Šādus interešu konfliktus vislabāk novērst, kompetento iestādi pilnībā nošķirot no funkcijām, kuras ir saistītas ar šo ekonomisko attīstību.

(16b)     Tomēr kompetentās iestādes pilnīga nošķiršana no ekonomiskās attīstības var būt nesamērīgs pasākums gadījumos, kad dalībvalsts naftas un gāzes nozares darbības jūrā veic nelielā apjomā. Šādā gadījumā tiek sagaidīts, ka attiecīgā dalībvalsts izstrādās vislabāko alternatīvo kārtību, lai garantētu kompetentās iestādes neatkarību un objektivitāti.

(17)       Attiecībā uz kompleksajiem smagajiem apdraudējumiem, kas ir saistīti ar jūrā esošas naftas un gāzes ieguves nozari, it sevišķi attiecībā uz procesu drošumu, ogļūdeņražu drošu glabāšanu, strukturālu integritāti, ugunsgrēku un sprādzienu novēršanu, kā arī uz evakuēšanu, izglābšanos un glābšanu, un attiecībā uz smaga negadījuma ietekmes uz vidi ierobežošanu, ir vajadzīgs konkrēts regulējums, kurā tiktu pievērsta uzmanība konkrētajiem apdraudējumiem, ko rada jūrā esošas naftas un gāzes ieguves nozare.

(18)  Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot nevienu no citu Savienības tiesību aktu prasībām, jo sevišķi jomā, kas attiecas uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, it īpaši Padomes Direktīvu 89/391/EK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā^▌, un Padomes Direktīvu 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)^▌.

(19)       Jūras režīms ir jāpiemēro darbībām, ko veic gan uz nostiprinātām, gan mobilām iekārtām, un tas ir jāpiemēro izpētes un ieguves darbību pilnam ciklam no konstruēšanas līdz ekspluatācijas pārtraukšanai un urbuma pilnīgai pamešanai.

(20)       Pamatā tai darbības paraugpraksei, kas patlaban ir pieejama, lai novērstu smagus negadījumus naftas un gāzes nozares darbībās jūrā, ir mērķu noteikšanas pieeja un vēlamo rezultātu sasniegšana, nodrošinot riska vispusīgu izvērtēšanu un uzticamas pārvaldības sistēmas.

(21)       Darbību paraugprakse Savienībā paredz, ka licenciātiem un/vai iekārtu operatoriem ▌ir jāizveido efektīva korporatīvā politika drošības un vides jomā, lai sagatavotu pienācīgu kārtību smagu negadījumu novēršanai un vispusīgi un sistemātiski apzinātu visus smagu apdraudējumu scenārijus saistībā ar visām bīstamajām darbībām, kuras var veikt uz šīs iekārtas, tostarp smaga negadījuma ietekmi uz vidi. Saskaņā ar paraugpraksi ir arī jāizvērtē šādu apdraudējumu iespējamība un sekas un tādējādi – to risks, kā arī šādam apdraudējumam nepieciešamie kontroles pasākumi un reaģēšana uz ārkārtas situāciju, šo informāciju iekļaujot konkrētajai iekārtai sagatavotā visaptverošā drošības un vides pārvaldības sistēmā un plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju. Šāda politika, riska pārvaldības pasākumi un kārtība būtu skaidri jāapraksta un jāapkopo ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem. Ziņojumam par būtiskiem apdraudējumiem vajadzētu papildināt drošības un veselības dokumentu, kas minēts Direktīvā 92/91/EK, un tajā būtu jāietver arī noteikumi par vides riska pārvaldību un plāniem reaģēšanai uz ārkārtas situāciju. Attiecīgos ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem sagatavošanas posmos būtu jākonsultējas ar darba ņēmējiem. Vienlaikus būtu jāparedz, ka ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem ir rūpīgi jāizvērtē un jāapstiprina kompetentajai iestādei ▌.

(22)  Lai arī turpmāk Savienības ūdeņos nodrošinātu smagu negadījumu riska efektīvu kontroli, ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem būtu jāsagatavo par ieguves iekārtas dzīves cikla visiem būtiskajiem aspektiem, ieskaitot konstruēšanu, ekspluatēšanu, apvienotu darbību kopā ar citām iekārtām, šādas iekārtas pārvietošanu dalībvalsts ūdeņos, būtiskas izmaiņas un pilnīgu pamešanu. Tāpat ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem būtu jāsagatavo par iekārtām, kas nav saistītas ar ieguvi. Savienības ūdeņos vajadzētu ekspluatēt tikai tādas iekārtas, kuras operators vai – ar ieguvi nesaistītas iekārtas gadījumā – īpašnieks kompetentajai iestādei ir iesniedzis ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem un kompetentā iestāde to ir apstiprinājusi. Apstiprinājumam, ko kompetentā iestāde sniedz attiecībā uz ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem, nevajadzētu nozīmēt, ka operators kompetentajai iestādei nodod jebkādu atbildību par būtisku apdraudējumu kontroli.

(23)       Darbības ar urbumu būtu jāveic tikai ar tādām iekārtām, kas tehniski spēj kontrolēt visus paredzamos apdraudējumus urbuma atrašanās vietā un kurām ir apstiprināts ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem.

(24)       Papildus tam, ka operatoram būtu jāizmanto piemērotas iekārtas, ▌tam būtu jāizstrādā detalizēti plāni, kas atbilstu konkrētajiem apstākļiem un apdraudējumiem katrā darbības ar urbumu gadījumā, kā arī saskaņā ar Savienības paraugpraksi jānodrošina, ka urbuma konstrukciju pārbauda neatkarīgi eksperti. ▌Operatoram vajadzētu kompetentajai iestādei savlaicīgi paziņot par urbuma plāniem, lai kompetentā iestāde varētu veikt nepieciešamās darbības saistībā ar plānoto darbību ar urbumu. Šajā saistībā dalībvalstis var ieviest stingrākas valsts prasības pirms tiek sākta darbība ar urbumu.

(25)       Lai nodrošinātu konstrukciju drošumu un vienmēr drošas darbības, nozarei ir jāpiemēro pieejamā paraugprakse, kas noteikta atzītos standartos un norādēs, un tā jāatjaunina ar jaunām zināšanām un izgudrojumiem un atbilstīgi nepārtrauktam pilnveides procesam, lai operatori un kompetentās iestādes varētu sadarboties ar mērķi noteikt prioritātes saistībā ar jaunu vai uzlabotu standartu un norāžu izstrādi, ņemot vērā pieredzi, kas tika gūta no negadījuma uz naftas platformas Deepwater Horizon un citiem smagiem negadījumiem jūrā, un tai būtu nekavējoties jāuzdod sagatavot visaugstākās prioritātes norādes un standartus.

(26)  Ņemot vērā to, cik sarežģītas ir naftas un gāzes nozares darbības jūrā, lai operatori varētu īstenot paraugpraksi, ir nepieciešams, lai visā iekārtas – tostarp ieguves un/vai stacionāru iekārtu gadījumā arī konstruēšanas posmā – dzīves ciklā tiktu nodrošināta neatkarīga shēma ▌ kritisku drošuma un vides elementu pārbaudei.

▌

(27a)     Kamēr mobilas iekārtas urbšanai jūrā ir tranzītā un ir uzskatāmas par kuģiem, uz tām attiecas starptautiskās jūras konvencijas, jo īpaši SOLAS konvencija, MARPOL konvencija vai līdzvērtīgi standarti, kas noteikti Kodeksa par mobilu iekārtu urbšanai jūrā konstrukciju un aprīkojumu (MODU kodekss) piemērojamajā versijā. Kamēr šādas mobilas iekārtas urbšanai jūrā ir tranzītā jūras ūdeņos, uz tām attiecas arī piemērojamie instrumenti, kas Savienības tiesību aktos paredzēti attiecībā uz ostas valsts kontroli un karoga valstij noteikto prasību ievērošanu. Šī direktīva uz šādām iekārtām attiecas laikā, kad tās ir izvietotas jūras ūdeņos, lai veiktu urbšanas, ieguves vai citas darbības, kas ir saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

(28)       Ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem raksturojot riska pārvaldību, būtu jāņem vērā riski, kas tiek radīti videi, tostarp klimatisko apstākļu un klimata pārmaiņu ietekme uz iekārtu izturību ilgtermiņā; turklāt ņemot vērā to, ka vienā dalībvalstī veiktas naftas un gāzes nozares darbības jūrā var ievērojami nelabvēlīgi ietekmēt vidi citā dalībvalstī, ir jāizstrādā un jāpiemēro konkrēti noteikumi saskaņā ar ANO/EEK Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espoo konvencija). Dalībvalstīm, kurām ir krasta josla un kuras neveic naftas un gāzes nozares darbības jūrā, vajadzētu iecelt kontaktpunktu, lai šajā sakarā veicinātu efektīvu sadarbību.

(28a)     Operatoriem vajadzētu nekavējoties paziņot dalībvalstīm par to, ka ir noticis vai var notikt smags negadījums, lai dalībvalsts varētu sākt attiecīgi uz to reaģēt. Tādēļ operatoram paziņojumā būtu jāietver atbilstošas un pietiekamas ziņas par notikušā vai draudošā smagā negadījuma vietu, apmēru un būtību, par paša operatora reakciju un par notikuma pašu sliktāko attīstības scenāriju, tostarp par tā iespējamo pārrobežu ietekmi.

(29)  Lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas situācijām, operatoriem, pamatojoties uz riskiem un apdraudējumu scenārijiem, kas apzināti ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem, būtu jāsagatavo konkrētajām vietām atbilstoši iekšēji plāni reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, tie jāiesniedz kompetentajām iestādēm un jānodrošina, ka to rīcībā ir tādi līdzekļi, kas nepieciešami šo plānu ātrai izpildei, kad tas nepieciešams. Tas, cik atbilstoša ir reaģēšanai nepieciešamo līdzekļu pieejamība, būtu jāizvērtē saistībā ar spēju tos izmantot negadījuma vietā. Operatoriem vajadzētu nodrošināt ārkārtas līdzekļu gatavību un efektivitāti un to regulāri pārbaudīt. Pienācīgi pamatotos gadījumos reaģēšanas kārtības pamatā var būt reaģēšanai nepieciešamā aprīkojuma, piemēram, noslēgšanas ierīču un citu līdzekļu, ātra piegāde no attālākām vietām.

(29a)     Pasaules paraugpraksē ir paredzēts, ka licenciātiem un operatoriem ir jāuzņemas primārā atbildība par to risku kontroli, kurus viņi rada ar savām darbībām – tas attiecas arī uz darbībām, ko viņu uzdevumā veic līgumslēdzēji –, tāpēc savā korporatīvajā smagu negadījumu novēršanas politikā tiem ir jānodrošina mehānismi un visaugstākā līmeņa korporatīvā atbildība, lai minēto politiku konsekventi īstenotu visā organizācijā gan ES teritorijā, gan ārpus tās.

(29b)     Atbildīgajiem operatoriem un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem savās darbībās visā pasaulē vajadzētu ievērot paraugpraksi un labākos standartus. Šādas paraugprakses un labāko standartu konsekventai piemērošanai vajadzētu kļūt par obligātu pienākumu Savienībā, savukārt būtu vēlams, lai dalībvalsts teritorijā reģistrēti operatori, darbojoties ārpus Savienības ūdeņiem, īstenotu smagu negadījumu novēršanas politiku, ciktāl tas iespējams saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu.

(29c)     Atzīstot, ka nav pieejamas spējas, lai šajā sakarā nodrošinātu prasību ievērošanu, dalībvalstīm tomēr vajadzētu garantēt, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki savos smagu negadījumu novēršanas politikas dokumentos iekļautu tās naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kuras tie veic ārpus Savienības.

(29d)  Informācija par ārpus Savienības notikušiem smagiem negadījumiem jūrā veiktās darbībās var palīdzēt dziļāk izprast to iespējamos iemeslus, veicināt svarīgu secinājumu izdarīšanu un sekmēt tiesiskā regulējuma turpmāku pilnveidi. Tādēļ visām dalībvalstīm, tostarp dalībvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas, un dalībvalstīm, kurām ir jūras ūdeņi un kuras neveic darbības jūrā un neizdod licences, vajadzētu lūgt sagatavot ziņojumus par smagiem negadījumiem, kuros ir iesaistīti to teritorijā reģistrēti uzņēmumi, un vajadzētu šo informāciju kopīgot Savienības līmenī. Ar prasībām sniegt ziņojumus nevajadzētu kavēt reaģēšanu uz ārkārtas situāciju vai tiesvedību, kas ir saistīta ar šo negadījumu. Tā vietā galvenā uzmanība tajos būtu jāpievērš tam, kāda ir šā negadījuma nozīme, turpinot pilnveidot drošību Savienībā veiktās naftas un gāzes nozares darbībās jūrā.

(29e)     Dalībvalstīm vajadzētu sagaidīt, ka operatori, ievērojot paraugpraksi, izveido efektīvu sadarbību ar kompetento iestādi, atbalstot kompetentās iestādes paraugpraksi regulējuma jomā, un proaktīvi nodrošina pašu augstāko drošības līmeni, tostarp – vajadzības gadījumā un bez nepieciešamības iesaistīt kompetento iestādi – uz laiku pārtraucot darbības.

(30)       Lai nodrošinātu, ka tiek pamanītas un ievērotas visas attiecīgās drošuma problēmas, ir svarīgi izveidot un atbalstīt atbilstīgus paņēmienus konfidenciālai ziņošanai par šīm problēmām un ziņotāju aizsardzībai. Lai gan dalībvalstu rīcībā nav spēju, lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu ārpus Savienības, vajadzētu gādāt par to, ka, izmantojot šos paņēmienus, par problēmām var ziņot personas, kuras ir iesaistītas naftas un gāzes nozares darbībās ārpus ES.

(31)       Salīdzināmu datu kopīgošana starp dalībvalstīm ir kļuvusi sarežģīta un nedroša, jo trūkst visām dalībvalstīm kopēja datu sniegšanas formāta. Kopējs formāts datu sniegšanai, ko operatori izmantotu, sniedzot datus dalībvalstij, nodrošinātu gan pārredzamību par operatoru darbību drošuma un vides jomā, gan publisku piekļuvi attiecīgai un Savienības mēroga salīdzināmai informācijai par naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošumu, kā arī palīdzētu izplatīt pieredzi, kura ir gūta no smagiem negadījumiem un pēdējā brīdī novērstiem negadījumiem.

(32)  Lai sagatavotu vienotus noteikumus par informācijas kopīgošanu un sekmētu pārredzamību jūrā veikto darbību nozarē, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz kopīgojamās un publiskojamās informācijas formātu un detaļām būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu [4].

(33)       Lai pieņemtu attiecīgos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ar nosacījumu, ka minētajiem aktiem ir tikai praktisks raksturs. Šā iemesla dēļ nebūtu pamata izmantot pārbaudes procedūru.

(34)       Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos ES mēroga jūrā veikto darbību autoritātei un integritātei, dalībvalstīm būtu jāsniedz ziņojumi par darbībām un negadījumiem, un tām būtu nekavējoties jāinformē Komisija un visas citas dalībvalstis, kuru teritorija vai ūdeņi ir skarti, kā arī attiecīgā sabiedrības daļa, par smagiem negadījumiem ▌, un Komisijai būtu periodiski jāpublicē ziņojumi par ES darbības līmeņiem un tendencēm saistībā ar jūrā veikto darbību nozares drošuma un vides rezultātiem.

(35)       Pieredze liecina, ka priekšnoteikums atklāta dialoga veicināšanai starp kompetento iestādi un operatoru ir sensitīvu datu konfidencialitātes nodrošināšana. Lai to panāktu, dialogam starp tiem operatoriem, kuri veic darbības jūrā, un visām dalībvalstīm vajadzētu balstīties uz attiecīgajiem pastāvošajiem starptautiskajiem instrumentiem un ES acquis par piekļuvi attiecīgai vides informācijai, ievērojot ikvienu primāru prasību attiecībā uz drošumu un vides aizsardzību.

(36)  Jūras iestāžu sadarbības vērtību ir skaidri noteikušas Ziemeļjūras jūras iestāžu foruma un Starptautiskā regulatoru foruma darbības. Savienībā līdzīga sadarbība ir izveidota ekspertu grupā, proti, Par naftas un gāzes ieguvi jūrā atbildīgo Eiropas Savienības iestāžu grupā (EUOAG), lai veicinātu valstu pārstāvju un Komisijas efektīvu sadarbību, izplatot paraugpraksi un operatīvus izlūkdatus, nosakot prioritātes standartu paaugstināšanai un konsultējot Komisiju saistībā ar regulējuma reformu [5].

(37)       Attiecībā uz smagiem negadījumiem jūrā – plānu sagatavošana reaģēšanai uz ārkārtas situāciju un situatīvā plānošana kļūs efektīvāka, nodrošinot sistemātisku un plānotu sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un nozari, un kopīgojot saderīgus reaģēšanas resursus, tostarp speciālās zināšanas. Saskaņā ar minēto kārtību vajadzības gadījumā būtu jāizmanto arī Savienībā esošie resursi un palīdzība, it sevišķi ar Eiropas Jūras drošības aģentūras un ES Civilās aizsardzības mehānisma starpniecību. Izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas ir izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, dalībvalstis aģentūrai var lūgt arī papildu palīdzību.

(37a)     Regulā (EK) Nr. 1406/2002 ir noteikts, ka Eiropas Jūras drošības aģentūra ("Aģentūra") ir izveidota, lai visā Kopienā nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas līmeni, kā arī lai nodrošinātu reaģēšanu uz naftas un gāzes iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu.

(38)       Īstenojot šajā direktīvā noteiktos pienākumus, būtu jāņem vērā, ka dalībvalstu suverenitātē vai suverēnajās tiesībās un jurisdikcijā esošie jūras ūdeņi ir 4. panta 1. punktā Direktīvā 2008/56 noteikto četru jūras reģionu, proti, Baltijas jūras, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, Vidusjūras un Melnās jūras neatņemama daļa. Tādēļ Eiropas Savienībai būtu prioritārā kārtā jāuzlabo koordinācija ▌ar tām trešām valstīm, kurām šajos jūras reģionos ir suverenitāte vai suverēnas tiesības un jurisdikcija. Šajā gadījumā piemērotas ir tādas sadarbības sistēmas kā reģionālas jūras konvencijas, kā tas noteikts Direktīvas 2008/56 3. panta 10. punktā.

(39)  Attiecībā uz Vidusjūru un saistībā ar šo direktīvu tiek īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai Eiropas Savienība pievienotos Protokolam par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (turpmāk "Jūras protokols"), kas pievienots Konvencijai par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (turpmāk "Barselonas konvencija"), kura ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 77/585/EEK^▌.

(40)       Arktikas ūdeņi ir kaimiņreģiona jūras vide, kas Eiropas Savienībai ir īpaši svarīgi, un tiem ir liela nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Nopietnajām vides problēmām, kuras ir saistītas ar Arktikas ūdeņiem, ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu Arktikas vides aizsardzību saistībā ar jebkādām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, tostarp izpēti, un ņemot vērā smagu negadījumu risku un nepieciešamību efektīvi reaģēt. Tās dalībvalstis, kuras ir Arktikas Padomes locekles, tiek mudinātas aktīvi veicināt visaugstāko standartu ievērošanu attiecībā uz vides drošību šajā vārīgajā un unikālajā ekosistēmā, piemēram, veidojot starptautiskus instrumentus, kuru mērķis ir novērst naftas piesārņojuma gadījumus Arktikas ūdeņos, sagatavoties šādiem gadījumiem un reaģēt uz tiem, un, piemēram, atbalstot tostarp Arktikas Padomes izveidotās darba grupas darbību un Arktikas Padomes izstrādātās pamatnostādnes attiecībā uz naftu un gāzi jūrā.

(41)       Pamatā valstu ārējiem plāniem reaģēšanai uz ārkārtas situāciju vajadzētu būt riska izvērtējumam, ņemot vērā ziņojumu par smagiem negadījumiem. Ar tiem saistītajos konkrētajām vietām sagatavotajos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kuru nolūks ir ierobežot negadījumu, būtu jāņem vērā jaunākās riska novērtējuma un kartējuma pamatnostādnes katastrofu pārvarēšanas jomā (Komisijas dienestu darba dokuments, SEC(2010) 1626 final, 21.12.2010.).

(42)  Lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas situācijām, operatoram ir jārīkojas nekavējoties un cieši sadarbojoties ar tām dalībvalstu organizācijām, kuras ir atbildīgas par reaģēšanu uz ārkārtas situācijām un kuras notikumu attīstības gaitā koordinē papildu resursu izmantošanu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju. Tas nozīmē, ka ir jāveic arī ārkārtas situācijas rūpīga izmeklēšana, kas būtu jāsāk nekavējoties, lai nodrošinātu pēc iespējas mazākus būtiskas informācijas un pierādījumu zudumus. Pēc negadījuma dalībvalstīm būtu jāsagatavo atbilstīgi secinājumi un jāveic visi vajadzīgie pasākumi.

(42a)     Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visa būtiskā informācija, tostarp tehniskie dati un parametri, būtu pieejama vēlākai izmeklēšanai. Dalībvalstīm būtu jāgādā par to, lai darbību gaitā tiktu apkopoti visi būtiskie dati un ka tad, ja ir noticis negadījums, tiktu nodrošināta visu būtisko datu saglabāšana un attiecīgi tiktu pastiprināta datu apkopošana. Šādā saistībā dalībvalstīm vajadzētu mudināt izmantot piemērotus tehniskus līdzekļus, lai veicinātu uzticamību un detalizētas informācijas iekļaušanu ziņojumos un lai novērstu iespējamu manipulēšanu ar datiem.

(43)       Lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību efektīvu īstenošanu, būtu jāievieš efektīvas un samērīgas sankcijas.

(44)       Lai pielāgotu noteiktus pielikumus ar mērķi tajos iekļaut papildu informāciju, kas var būt nepieciešams, ņemot vērā tehnikas attīstību, Komisijai vajadzētu piešķirt pilnvaras saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību veikt grozījumus noteiktās šīs direktīvas pielikumos iekļautās prasībās. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

▌

(46)       Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(46a)  Būtu jāgroza Direktīvā 2004/35/EK iekļautā jēdziena "kaitējums ūdenim" definīcija, lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā licenciātiem noteiktā atbildība attiektos uz dalībvalstu jūras ūdeņiem, kā tas noteikts Direktīvā 2008/56/EK.

(46b)      Ne visām dalībvalstīm ir jūras ūdeņi, un tādēļ šīs direktīvas noteikumi neattiecas uz Austriju, Čehijas Republiku, Luksemburgu, Slovākiju vai Ungāriju. Tomēr vēlams, lai principus un augstos standartus, kas pastāv Savienības tiesību aktos ar mērķi gādāt par drošumu naftas un gāzes nozares darbībās jūrā, šīs dalībvalstis veicinātu savā divpusējā saskarsmē ar trešām valstīm un atbilstīgām starptautiskām organizācijām.

(46c)     Ne visas dalībvalstis, kurām ir jūras ūdeņi, savā jurisdikcijā atļauj veikt tādas darbības jūrā, kādas tās ir šīs direktīvas izpratnē. Šīs dalībvalstis nav iesaistītas šādu darbību licencēšanā un smagu negadījumu novēršanā. Tāpēc pienākums transponēt un īstenot visus šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz šīm dalībvalstīm būtu nesamērīgs un nevajadzīgs. Tomēr jūrā veiktu darbību gaitā notikuši negadījumi varētu ietekmēt šo valstu krastus. Tādēļ šīm dalībvalstīm vajadzētu cita starpā būt gatavām reaģēt un veikt izmeklēšanu, ja notiek smagi negadījumi, un ar kontaktpunktu starpniecību tām vajadzētu iesaistīties sadarbībā ar citām saistītām dalībvalstīm un ar attiecīgām trešām valstīm.

(46d)     Ņemot vērā to dalībvalstu ģeogrāfisko stāvokli, kurām ir tikai sauszemes robežas, tās nav ne iesaistītas licenču izdošanā un jūrā veiktu darbību laikā notikušu smagu negadījumu novēršanā, ne arī tās var ietekmēt šādi citu dalībvalstu ūdeņos notikuši negadījumi. Tāpēc lielāko daļu no šīs direktīvas noteikumiem tām nevajadzētu transponēt. Tomēr tad, ja uzņēmums, kas pats vai ar meitasuzņēmumu starpniecību aktīvi iesaistās naftas un gāzes nozares darbībās jūrā ārpus Savienības, ir reģistrēts dalībvalstī, kurai ir tikai sauszemes robeža, nepieciešams, lai attiecīgā dalībvalsts, kurai ir tikai sauszemes robeža, konkrētajam uzņēmumam lūgtu sagatavot ziņojumu par šādiem gadījumiem, kuru var kopīgot Savienības līmenī, lai visas ieinteresētās personas Savienībā varētu izmantot pieredzi, kas gūta no negadījumiem, kas notikuši šādās darbībās, kas veiktas ārpus Savienības.

(47)  Papildus pasākumiem, kas tiek ieviesti ar šo direktīvu, Komisijai vajadzētu izpētīt citus atbilstīgus līdzekļus, lai uzlabotu iespējas novērst smagus negadījumus ▌ jūrā un mazināt to sekas.

(48)       Operatoriem būtu jānodrošina, ka tiem ir pieejami pietiekami fiziskie, personāla un finanšu resursi, lai līdz minimumam samazinātu un labotu smaga negadījuma ietekmi. Tomēr neviens no pastāvošajiem finansiālā nodrošinājuma instrumentiem, tostarp risku apvienošanas pasākumi, nevar piedāvāt risinājumu visām iespējamām ārkārtīgi smagu negadījumu sekām, tāpēc Komisijai būtu jāturpina analizēt un pētīt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgi stingru atbildības režīmu par kaitējumiem, kas saistīti ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, prasības attiecībā uz finansēšanas spējām, tostarp atbilstīgu finansiālā nodrošinājuma instrumentu vai citu pasākumu pieejamību. Tā ietvaros var izskatīt iespēju izveidot savstarpējas kompensēšanas sistēmu. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojumi par konstatējumiem un vajadzības gadījumā jāizstrādā priekšlikumi.

(49)       Savienības līmenī ir svarīgi, lai tehniskie standarti tiktu papildināti ar atbilstīgu tiesisko regulējumu, proti, ar tiesību aktiem produktu drošuma jomā, kuri attiecas uz visām jūrā izvietotām iekārtām Savienības ūdeņos, nevis tikai uz nemobilām ieguves iekārtām. Tāpēc Komisijai būtu jāturpina analizēt produktu drošuma standarti, kas piemērojami naftas un gāzes nozares darbībām jūrā,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.          Ar šo direktīvu tiek noteiktas minimālās prasības, lai naftas un gāzes nozares darbībās jūrā novērstu smagus negadījumus un ierobežotu smagu negadījumu sekas ▌.

▌

5.          Šo direktīvu piemēro, neskarot tos Savienības tiesību aktus ▌, kuri attiecas uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, it īpaši Padomes Direktīvu 89/391/EEK un Direktīvu 92/91/EEK.

6.          Šo direktīvu piemēro, neskarot Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 2001/42/EK ▌, Direktīvu 2003/4/EK, Direktīvu 2003/35/EK, Direktīvu 2010/75/ES un Direktīvu 2011/92/ES.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1. ▌

1a.        "pieļaujams" attiecībā uz risku ir riska līmenis, kura turpmākai samazināšanai nepieciešamais laiks, izmaksas vai centieni salīdzinājumā ar šo risku būtu uzkrītoši nesamērīgi. Izvērtējot to, vai laiks, izmaksas vai centieni būtu uzkrītoši nesamērīgi salīdzinājumā ar šā riska samazināšanas radītajiem ieguvumiem, ņem vērā konkrētajam uzņēmumam atbilstošus paraugprakses riska līmeņus;

2.          "apstiprinājums" ir kompetentās iestādes rakstisks paziņojums operatoram vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašniekam, ka ziņojums par būtisku apdraudējumu, ja to īsteno kā aprakstīts, atbilst šīs direktīvas prasībām. Apstiprinājums nenozīmē, ka kompetentajai iestādei tiek nodota jebkāda atbildība par būtisku apdraudējumu kontroli;

2. ▌

4.  "apvienota darbība" ir darbība, ko veic no kādas iekārtas ar citu iekārtu vai iekārtām, lai īstenotu ar citu(-ām) iekārtu(-ām) saistītus mērķus, un kas tādējādi būtiski ietekmē cilvēku drošības vai vides aizsardzības riskus uz kādas no šīm iekārtām vai uz visām šīm iekārtām;

5.          "darbību sākšana" ir laiks, kad iekārta vai savienotā infrastruktūra pirmo reizi tiek izmantota darbībās, kurām tā ir paredzēta;

6.          "kompetentā iestāde" ir publiska iestāde, kas iecelta saskaņā ar šo direktīvu un kas ir atbildīga par pienākumiem, kuri tai ar šo direktīvu ir uzticēti. Kompetentā iestāde var ietvert vienu vai vairākas publiskas iestādes;

6a.        "iestāde, kas izdod licences" ir publiska iestāde, kā definēts Direktīvas 90/531/EEK 1. panta 1. punktā, kura ir atbildīga par atļauju piešķiršanu un/vai to izmantošanas uzraudzību, kā noteikts Direktīvā 94/22/EK.;

3. ▌

7a.        "savienotā infrastruktūra" ir dalībvalsts pārziņā esošas iekārtas drošības zonā vai plašākā blakus zonā izvietots(-a):

jebkurš urbums un ar to saistītas struktūras, papildvienības un ierīces, kas ir savienotas ar jūrā izvietoto iekārtu;

jebkura aparatūra vai būve uz jūrā izvietotās iekārtas galvenās struktūras vai savienojumā ar to;

jebkura pievienota cauruļvadu aparatūra vai būve;

4. ▌

8a.    "līgumslēdzējs" ir jebkura vienība, ar kuru operators ir noslēdzis līgumu par konkrētu pienākumu izpildi operatora uzdevumā;

8b.  "vienība" ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura šādu personu grupa;

5. ▌

9a.        "drošības zona" ir dalībvalsts noteikta teritorija 500 metru attālumā no jebkuras iekārtas daļas;

6. ▌

10a.      "izpēte" ir urbšana atradnē un visas ar to saistītās naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kas jāveic, pirms tiek sāktas ar ieguvi saistītas darbības;

11.        "ārējs plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju" ir vietēja, valsts vai reģionāla stratēģija, lai novērstu ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistīta smaga negadījuma eskalāciju vai lai ierobežotu šāda negadījuma sekas, izmantojot visus ▌ operatoram pieejamos resursus, kā tas aprakstīts iekšējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, un jebkādus papildu resursus, ko piešķīrušas dalībvalstis;

12.        "neatkarīga ▌pārbaude" ir tādu konkrētu rakstisku paziņojumu derīguma izvērtēšana un apstiprināšana, kurus sagatavojusi vai nu vienība vai arī operatora vai ar ieguvi nesaistītās iekārtas īpašnieka organizatoriskā daļa, kuru ne kontrolē, ne ietekmē tā vienība vai organizatoriskā daļa, kura šos paziņojumus izmanto;

13.        "nozare" ir vienības, kuras ir tieši iesaistītas naftas un gāzes nozares darbībās jūrā saskaņā ar šo direktīvu, vai kuru darbība ar minētajām darbībām ir cieši saistīta;

▌

14a.      "iekārta" ir stacionāra nostiprināta vai mobila ietaise vai vairākas ietaises, kas ir pastāvīgi savā starpā savienotas ar tiltiem vai citām struktūrām un kuras izmanto naftas un gāzes nozares darbībām jūrā vai saistībā ar šīm darbībām; mobilas iekārtas urbšanai jūrā tas ietver tikai tādā gadījumā, ja tās ir izvietotas jūras ūdeņos, lai veiktu urbšanas, ieguves vai citas ar naftas un gāzes nozari saistītas darbības;

15.  "iekšējs plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju" ir operatoru sagatavots šīs direktīvas prasībām atbilstošs dokuments par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistīta smaga negadījuma eskalāciju vai lai ierobežotu šāda negadījuma sekas ▌;

15a.      "licence" ir atļauja veikt naftas un gāzes nozares darbības jūrā saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK;

16.        "licencēta teritorija" ir ģeogrāfiskā teritorija, uz kuru attiecas licence;

17.        "licenciāts" ir persona, kas saņēmusi licenci atsevišķi vai kopīgi ar citām personām;

7. ▌

18a.      "smags negadījums saistībā ar iekārtu vai savienotu infrastruktūru ir:

a)     eksplozija, ugunsgrēks, kontroles zudums pār urbumu, naftas, gāzes vai bīstamu vielu noplūde, kas izraisa vai kam ir liela iespēja izraisīt cilvēku nāves gadījumus vai smagus ievainojumus;

b)     starpgadījums, kura rezultātā tiek izdarīti nopietni bojājumi iekārtai vai savienotajai infrastruktūrai un kas izraisa vai kam ir liela iespēja izraisīt cilvēku nāves gadījumus vai smagus ievainojumus;

c)      jebkāds cits notikums, kura rezultātā ir gājuši bojā vai guvuši smagus ievainojumus pieci vai vairāk cilvēki, kuri atrodas uz tās iekārtas jūrā, kurā izraisījusies bīstamā situācija, vai ir iesaistīti darbībā uz šīs iekārtas vai savienotās infrastruktūras, vai darbībās, kas ir ar to saistītas;

d)     jebkurš cits smags vides starpgadījums, ko izraisījuši a) līdz c) apakšpunktā uzskaitītie notikumi.

Iekārtai, uz kuras parasti nav personāla, piemēro a), b) un d) apakšpunktus – tā, it kā uz tās būtu personāls.

18b.  "smags vides starpgadījums" ir starpgadījums, kura rezultātā ir radušās vai iespējams radīsies nelabvēlīgas izmaiņas vidē, ņemot vērā nozīmi, kāda šādām izmaiņām ir noteikta Direktīvā 2004/35/EK;

19.        "būtisks apdraudējums" ir situācija, kas var izraisīt smagu negadījumu;

19a.      "būtiskas izmaiņas" ir:

a)     ziņojumā par būtisku apdraudējumu – izmaiņas apstākļos, uz kuriem balstoties tika apstiprināts sākotnējais ziņojums, tostarp fiziskas izmaiņas, jaunu zināšanu vai tehnoloģiju pieejamība un izmaiņas darbības vadībā;

b)     paziņojumā par darbību ar urbumu vai apvienotu darbību – izmaiņas apstākļos, uz kuriem balstoties tika iesniegts sākotnējais paziņojums, tostarp fiziskas izmaiņas, iekārtas izmaiņas, jaunu zināšanu vai tehnoloģiju pieejamība un izmaiņas darbības vadībā.

20.        "ar ieguvi nesaistīta iekārta" ir iekārta, kas netiek izmantota naftas un gāzes ieguvei;

20a.      "jūrā" ir vieta, kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvā ekonomikas zonā vai kontinentālajā šelfā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) izpratnē;

8. ▌

21a.      "naftas un gāzes nozares darbības jūrā" ir visas attiecībā uz izpēti un ieguvi veiktās darbības, kas ir saistītas ar iekārtu vai savienoto infrastruktūru, tostarp tās konstruēšana, plānošana, būvniecība, darbība un ekspluatācijas pārtraukšana. Tas neietver naftas un gāzes pārvadi no viena krasta uz otru;

9. ▌

22a.  "operators" ir vienība, kuru licenciāts vai iestāde, kas izdod licences, ir iecēlusi, lai tā veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, tostarp lai tā plānotu un īstenotu darbību ar urbumu vai lai tā pārvaldītu un kontrolētu ieguves darbību;

10. ▌

24.        "ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks" ir vienība, kurai ir likumīgas tiesības kontrolēt ar ieguvi nesaistītas iekārtas darbību;

25.        "ieguve" ir jūrā veikta ▌naftas un gāzes iegūšana no licencētajā teritorijā esošām pazemes iegulām, tostarp jūrā veikta naftas un gāzes pārstrāde un tās pārvade caur savienoto infrastruktūru ▌;

26.        "ieguves iekārta" ir iekārta, ko izmanto ieguves nolūkā ▌;

11. ▌

28.        "publisks" ir viena vai vairākas vienības un – saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

▌

30a.      "risks" ir kāda notikuma varbūtības un šā notikuma seku apvienojums;

30b.      "kritiski drošuma un vides elementi" ir tās daļas iekārtā un tās daļas iekārtas mehānismā, tostarp datorprogrammas, kuru nolūks ir novērst smagu negadījumu vai ierobežot tā ietekmi vai kuru atteice varētu izraisīt vai ievērojami veicināt smagu negadījumu;

31.        "atbilstošs" ir pienācīgs vai pilnīgi atbilstīgs, tostarp centienu un izmaksu samērīguma ziņā, konkrētai prasībai vai situācijai un balstīts uz objektīviem faktiem, un pierādīts ar analīzi, salīdzinājumu ar atbilstīgiem standartiem vai citiem risinājumiem, ko salīdzināmās situācijās izmanto citas iestādes vai nozare;

31a.  "trīspusēja konsultācija" ir oficiāla kārtība, lai dotu iespēju izvērst dialogu un sadarbību starp kompetento iestādi, operatoriem un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem, un darba ņēmēju pārstāvjiem.

32.        "darbība ar urbumu" ir jebkura ar urbumu saistīta darbība, kā rezultātā var notikt nejauša tādu vielu noplūde, kuras var izraisīt smagu negadījumu, tostarp tādas darbības kā urbuma izveide saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, urbuma remonts vai izmaiņu veikšana tajā, darbību apturēšana uz laiku un urbuma pilnīga pamešana;

▌

33a.      "reaģēšanas pasākumu efektivitāte naftas noplūdes gadījumā" ir efektivitāte, ar kādu noplūdes reaģēšanas sistēmas reaģē uz naftas noplūdi; tās pamatā ir analīze par tādu vides apstākļu biežumu, ilgumu un laikiem, kas liegtu iespējas reaģēt. Reaģēšanas pasākumu efektivitāte naftas noplūdes gadījumā tiks izteikta kā tā laika procentuālā daļa, kad šādi apstākļi nav konstatēti, un tajā tiks iekļauts darbības ierobežojumu apraksts, kas šāda izvērtējuma rezultātā tiks attiecināts uz konkrētajām iekārtām.

II NODAĻA

TĀDU BŪTISKU NEGADĪJUMU NOVĒRŠANA, KAS SAISTĪTI AR NAFTAS UN GĀZES NOZARES DARBĪBĀM JŪRĀ

3. pants

Riska pārvaldības vispārīgie principi attiecībā uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā

1.          Dalībvalstis pieprasa operatoriem nodrošināt, ka tiek īstenoti visi atbilstošie pasākumi, lai novērstu smagus negadījumus, kas saistīti ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. ▌

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatorus no šajā direktīvā paredzētās atbildības neatbrīvo fakts, ka darbības vai nolaidību, kas izraisījusi vai sekmējusi smagu negadījumu▌, veica līgumslēdzēji.

3.          Ja tomēr notiek smags negadījums, dalībvalstis nodrošina, ka operatori ▌ veic visus piemērotos pasākumus, lai ierobežotu šā negadījuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.▌

4.          Dalībvalstis pieprasa operatoriem nodrošināt, ka šajā direktīvā ietvertās naftas un gāzes nozares darbības jūrā tiek īstenotas, pamatojoties uz sistēmisku riska pārvaldību, lai smagu negadījumu joprojām pastāvošie riski attiecībā uz cilvēkiem, vidi un jūras pamatlīdzekļiem būtu pieņemami.

4. pants

Drošuma un vides apsvērumi saistībā ar licencēm

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumos par licenču piešķiršanu vai nodošanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā ņem vērā pieteikuma iesniedzēju spēju nodrošināt prasību izpildi attiecībā uz licencē ietvertajām darbībām, kā paredzēts Savienības tiesību aktu attiecīgajos noteikumos, jo īpaši šajā direktīvā.

2.          Jo īpaši novērtējot licences pieteikumu iesniedzēja tehnisko un finansiālo spēju veikt naftas un gāzes nozares darbības jūrā, pienācīgi ņem vērā:

i)  risku, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kas saistīta ar konkrēto pieteikuma iesniedzēju un licencēto teritoriju, tostarp attiecīgā gadījumā jūras vides degradācijas radītās izmaksas, kas minētas Direktīvas 2008/56/EK 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

ii)     naftas un gāzes nozares darbību konkrēto posmu;

iii)    pieteikuma iesniedzēja finansiālās iespējas, tostarp jebkādu finansiālo nodrošinājumu segt atbildību, kas varētu izrietēt no konkrētajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, iekļaujot atbildību par iespējamiem ekonomiskiem zaudējumiem, ja šāda atbildība ir paredzēta valsts tiesību aktos;

iv)    pieejamo informāciju saistībā ar pieteikuma iesniedzēja drošuma un vides rezultātiem, tostarp attiecībā uz smagiem negadījumiem, ja tas ir lietderīgi saistībā ar darbībām, par kurām tiek prasīta licence.

Pirms licence tiek piešķirta vai nodota, iestāde, kas izdod licences, vajadzības gadījumā konsultējas ar kompetento iestādi.

2.a        Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kas izdod licences, nepiešķir licenci, ja vien nav pārliecināta, ka pieteikuma iesniedzējs ir pienācīgi apliecinājis, ka ir sniegts vai tiks sniegts atbilstīgs nodrošinājums, pamatojoties uz pasākumiem, par kuriem ir jāizlemj dalībvalstīm, lai uzņemtos atbildību, kas varētu izrietēt no tā naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā. Minētais nodrošinājums ir derīgs un ir spēkā, sākoties naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. Dalībvalstis pieprasa vienībām, kas iesniedz pieteikumus licences saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, pienācīgā veidā apliecināt savu finansiālo un tehnisko spēju un sniegt jebkādu citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo teritoriju un naftas un gāzes nozares darbību jūrā konkrēto posmu.

a)     Dalībvalstis novērtē noteikumu atbilstību saskaņā ar 2.a punktu ar mērķi nodrošināt, ka pieteikuma iesniedzējam ir pietiekami finanšu resursi, lai nekavējoties sāktu un netraucēti turpinātu veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi efektīvai reaģēšanai un tai sekojošai seku novēršanai.

b)  Dalībvalstis atvieglina tādu ilgtspējīgu finanšu instrumentu un citu līdzekļu izstrādi un izmantošanu, lai palīdzētu licences pieteikuma iesniedzējiem parādīt savas finansiālās spējas saskaņā ar 2.a punktu.

c)      Dalībvalstis vismaz paredz procedūras, lai nodrošinātu, ka nekavējoties un pienācīgi tiek izskatīti kompensācijas pieprasījumi, tostarp saistībā ar kompensācijas maksājumiem pārrobežu starpgadījumu gadījumā.

d)     Dalībvalstis pieprasa licences saņēmējam uzturēt pietiekamas spējas pildīt savas finansiālās saistības, kas izriet no atbildības par šajā direktīvā ietvertajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

2.b        Iestāde, kas izdod licences, vai licenciāts ieceļ operatoru. Ja operatoru ieceļ licenciāts, par iecelšanu iepriekš informē iestādi, kas izdod licences. Iestāde, kas izdod licences, vajadzības gadījumā apspriežoties ar kompetento iestādi, kas ir iecelta saskaņā ar 8. pantu, var iebilst pret operatora iecelšanu. Ja šāds iebildums tiek izvirzīts, dalībvalstis pieprasa, lai licenciāts ieceļ piemērotu alternatīvu operatoru vai uzņemas operatora pienākumus atbilstīgi šai direktīvai.

▌

3.a         Licenču piešķiršanas procedūras naftas un gāzes nozares darbībām jūrā vienā un tajā pašā licencētajā teritorijā rīko tā, lai dalībvalsts varētu izskatīt apkopoto informāciju par izpēti, pirms tiek uzsāktas ieguves darbības.

▌

4.a  Novērtējot licences pieteikumu iesniedzēju tehnisko un finansiālo spēju, īpašu uzmanību velta ekoloģiski jutīgām jūras un piekrastes vides teritorijām, jo īpaši ekosistēmām, kurām ir būtiska nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, piemēram, solončakiem un jūraszāļu teritorijām; kā arī aizsargājamām jūras teritorijām, piemēram, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, īpaši aizsargājamām teritorijām saskaņā ar Putnu direktīvu un aizsargājamām jūras teritorijām, par kurām Savienība vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās starptautiskos vai reģionāla līmeņa nolīgumos, kurus tās ir parakstījušas.

5. pants

Sabiedrības dalība attiecībā uz plānoto naftas un gāzes nozares izpētes darbību jūrā ietekmi uz vidi

1.          Urbuma veidošanu izpētes nolūkiem, izmantojot ar ieguvi nesaistītu iekārtu, nesāk, ja dalībvalsts attiecīgās iestādes nav iepriekš nodrošinājušas, ka atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK vai Direktīvu 2011/92/EK, ir notikusi savlaicīga un efektīva sabiedrības dalība attiecībā uz plānoto darbību jūrā iespējamo ietekmi uz vidi. Šis pants neattiecas uz teritorijām, kas ir licencētas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

1.a        Ja sabiedrības dalība nav notikusi atbilstīgi 1. punktam, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti šādi pasākumi:

a)     tiek informēta sabiedrība – vai nu sniedzot publiskus paziņojumus, vai izmantojot citus atbilstīgus līdzekļus, piemēram, elektroniskos informācijas līdzekļus, – kur tiek plānots atļaut veikt izpētes darbības;

b)     tiek apzināta attiecīgā sabiedrība, tostarp sabiedrība, kuru skar vai kuru varētu skart, vai kuru varētu interesēt lēmums atļaut veikt izpētes darbības, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas, piemēram, tās, kuras veicina vides aizsardzību, un citas attiecīgās organizācijas;

c)  sabiedrībai tiek darīta zināma attiecīgā informācija par šādām plānotām darbībām, tostarp inter alia informācija par tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā, un par to, kam var iesniegt komentārus vai jautājumus;

d)     tiek nodrošināts, ka sabiedrībai ir tiesības iesniegt komentārus un viedokļus, kamēr vēl tiek izskatītas visas iespējas un vēl nav pieņemti lēmumi atļaut izpēti;

e)      tiek nodrošināts, ka, pieņemot šos lēmumus, atbilstīgi tiek ņemti vērā sabiedrības dalības rezultāti;

f)      pēc sabiedrības pausto komentāru un viedokļu izskatīšanas dalībvalsts nekavējoties informē sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem un pamatojumiem un apsvērumiem, kas ir šo lēmumu pamatā, tostarp sniedzot informāciju par sabiedrības dalības procesu;

g)     paredz saprātīgus laika grafikus, lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku katram sabiedrības dalības posmam.

()      [].

6. pants

Naftas un gāzes nozares darbības jūrā licencētās teritorijās

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori, kas ir šādam nolūkam iecelti saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ekspluatē ieguves iekārtas un pievienoto infrastruktūru vienīgi licencētās teritorijās.

1.a        Dalībvalstis pieprasa licenciātam nodrošināt, lai jebkurš operators spētu izpildīt prasības konkrētām, ar licenci saistītām darbībām.

1.b        Visā darbību laikā dalībvalstis pieprasa licenciātam veikt visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators pilda prasības, veic savas funkcijas un pilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai.

1.c  Ja kompetentā iestāde nosaka, ka operators vairs nespēj īstenot attiecīgās prasības saskaņā ar šo direktīvu, par to tiek informēta iestāde, kas izdod licences. Pēc tam iestāde, kas izdod licences, par to informē licenciātu, kurš uzņemas atbildību par attiecīgo pienākumu pildīšanu, un tūlīt norīko citu operatoru.

▌

3.a        Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ar ieguves iekārtām un ar ieguvi nesaistītām iekārtām nesāk vai neturpina, ja kompetentā iestāde saskaņā ar šo direktīvu nav apstiprinājusi ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem.

4.          Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ar urbumu vai apvienotās darbības nesāk vai neturpina, ja nav iesniegts ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem iesaistītajām iekārtām un ja tas nav apstiprināts saskaņā ar šā panta 3.a punktu. Turklāt šādas darbības nesāk un neturpina, ja kompetentajai iestādei nav iesniegts paziņojums par urbumu vai apvienotajām darbībām atbilstīgi 9. pantam vai ja kompetentā iestāde iebilst pret paziņojuma saturu.

5.          Dalībvalstis nodrošina, ka ap iekārtu tiek izveidota drošības zona un ka kuģiem šajā drošības zonā ir aizliegts iebraukt vai palikt.

Šo aizliegumu nepiemēro tādam kuģim, kas drošības zonā iebrauc vai paliek:

a)     saistībā ar zemūdens kabeļa vai cauruļvada ierīkošanu, inspekciju, testēšanu, remontu, apkopi, maiņu, atjaunošanu vai demontāžu šajā drošības zonā vai tās tuvumā;

b)     lai jebkurai šajā drošības zonā esošai iekārtai sniegtu pakalpojumus, transportētu personas vai preces uz šo iekārtu vai no tās vai ar dalībvalsts pilnvarojumu tajā veiktu inspekciju;

c)      saistībā ar dzīvības vai īpašuma glābšanu vai glābšanas mēģinājumu;

d)  sliktu laika apstākļu dēļ;

e)      esot briesmu situācijā; vai

f)      ja ir saņemta operatora vai dalībvalsts piekrišana.

6.          Dalībvalstis izveido mehānismu efektīvai līdzdalībai trīspusējās konsultācijās starp darba devējiem, darba ņēmējiem un kompetento iestādi, formulējot smagu negadījumu novēršanas standartus un politiku.

7. pants

Atbildība par vides kaitējumu

Neskarot spēkā esošās saistību tvērumu attiecībā uz vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu saskaņā ar Direktīvu 2004/35/EK, dalībvalstis nodrošina, ka licenciāts ir finansiāli atbildīgs par minētajā direktīvā noteikto vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kuras īsteno licenciāts vai operators vai kuras tiek īstenotas licenciāta vai operatora vārdā.

8. pants

Kompetentās iestādes iecelšana

1.          Dalībvalstis ieceļ kompetento iestādi, kas ir atbildīga par regulatīvajām funkcijām saskaņā ar šo direktīvu:

a)     ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem novērtēšana un apstiprināšana, paziņojumu par konstrukciju novērtēšana, paziņojumu par urbumiem vai apvienotajām darbībām novērtēšana, kā arī citu tai iesniegto dokumentu novērtēšana;

b)     šīs direktīvas ievērošanas uzraudzība, tostarp inspekcijas, izmeklēšanas un izpildes darbības;

c)      padomu sniegšana citām iestādēm vai struktūrām, tostarp iestādei, kas izdod licences;

d)  gada plānu sagatavošana saskaņā ar 20. pantu;

e)      ziņojumu sagatavošana;

f)      sadarbība ar citās dalībvalstīs izveidotām kompetentajām iestādēm un kontaktpunktiem saskaņā ar 32.a pantu.

▌

3.a        Dalībvalstis vienmēr nodrošina, ka, veicot savas regulatīvās funkcijas un jo īpaši ievērojot 1. panta a)–c) apakšpunktu, kompetentā iestāde ir neatkarīga un objektīva. Tādējādi no tiek novērsti interešu konflikti vienas puses starp kompetentās iestādes regulatīvajām funkcijām un no otras puses regulatīvajām funkcijām saistībā ar dabas resursu ekonomisko attīstību un licenču izsniegšanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā šajā dalībvalstī, un no minētajām darbībām izrietošo ieņēmumu iekasēšanu un pārvaldību (turpmāk – ekonomiskā attīstība).

3.b        Lai panāktu 3.a punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes funkcijas atbilstīgi šai direktīvai tiktu veiktas tādā iestādē, kas ir neatkarīga no jebkādām dalībvalsts funkcijām saistībā ar ekonomisko attīstību.

3.c         Tomēr, ja kopējais to jūras iekārtu skaits, uz kurām ir normāls darbinieku daudzums, ir mazāks nekā 6, attiecīgā dalībvalsts var nolemt nepiemērot 3.b punktu. Šāds lēmums neskar 3.a punktā minētās saistības.

3.d        Dalībvalstis sabiedrībai dara pieejamu aprakstu par kompetentās iestādes organizāciju, tostarp par to, kāpēc tās izveidojušas kompetento iestādi šādā veidā, un to, kā tās ir nodrošinājušas 1. punktā minēto funkciju un 3.a punktā minēto saistību izpildi.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, lai īstenotu tās pienākumus atbilstīgi šai direktīvai. Šie resursi ir samērīgi ar apmēru, kādā dalībvalsts veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā.

4.a        Dalībvalstis var slēgt oficiālus nolīgumus ar trešajām personām, tostarp attiecīgām Savienības aģentūrām vai – attiecīgā gadījumā – citām piemērotām struktūrām, par specializēto zināšanu sniegšanu, palīdzot kompetentajai iestādei veikt tās funkcijas. Šā punkta vajadzībām struktūra netiktu uzskatīta par piemērotu, ja tās objektivitāti apdraud interešu konflikts.

4.b        Dalībvalstis var izveidot mehānismus, ar kuru palīdzību no licenciātiem vai operatoriem, vai ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem var atgūt finanšu izmaksas, kas kompetentajai iestādei rodas, veicot tās funkcijas saskaņā ar šo direktīvu.

▌

5.a        Ja kompetento iestādi veido vairāk nekā viena struktūra, dalībvalstis pieliek visas pūles, lai izvairītos no struktūru regulatīvo funkciju pārklāšanās. Dalībvalstis var vienu no struktūrvienībām noteikt par galveno struktūru, kas ir atbildīga par šajā direktīvā noteikto pienākumu koordinēšanu un ziņojumu iesniegšanu Komisijai.

5.b        Dalībvalstis pārskata kompetentās iestādes darbības un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu tās efektivitāti 1. punktā izklāstīto regulatīvo funkciju izpildīšanā.

8.a pants

Kompetentās iestādes darbība

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde:

a)     darbojas neatkarīgi no politikas, regulatīviem lēmumiem vai citiem apsvērumiem, kas nav saistīti ar šajā direktīvā noteiktajām funkcijām;

b)  skaidri norāda savu pienākumu jomu un operatora funkcijas un atbildību kontrolēt būtisku apdraudējumu riskus saskaņā ar 18. pantu;

c)      izstrādā politiku, procesu un procedūras, saskaņā ar kuriem rūpīgi izvērtē ziņojumus par būtiskiem apdraudējumiem un paziņojumus saskaņā ar 9. pantu, kā arī savā jurisdikcijā īsteno šīs direktīvas noteikumu ievērošanas pārraudzību, izmeklēšanu un izpildi;

cc)    politiku, procesu un procedūras saskaņā ar c) apakšpunktu dara pieejamu operatoriem un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem un dara sabiedrībai pieejamu kopsavilkumu par minēto;

d)     vajadzības gadījumā sagatavo un īsteno koordinētas vai kopējas procedūras ▌ar citām iestādēm, lai uzņemtos savas funkcijas saskaņā ar šo direktīvu; un

e)      pamato savu politiku, organizatoriskās un darbības procedūras uz III pielikumā izklāstītajiem principiem.

8.b pants

Eiropas Jūras drošības aģentūras uzdevumi

1.          Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) sniedz Komisijai un dalībvalstīm tehnisku un zinātnisku palīdzību atbilstīgi savām pilnvarām saskaņā ar Regulu 1406/2002/EK.

2.          Šajā sakarā Aģentūra:

i)      palīdz Komisijai un – pēc pieprasījuma – skartajai dalībvalstij konstatēt un uzraudzīt naftas vai gāzes noplūdes apmērus;

ii)     pēc pieprasījuma palīdz dalībvalstīm sagatavot un īstenot plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, jo īpaši ja pastāv pārrobežu ietekme Savienības ūdeņos un ārpus tiem;

iii)  kopā ar dalībvalstīm un operatoriem izstrādā tādu avārijas iekārtu un pakalpojumu katalogu, kas pieejami, balstoties uz viņu plāniem reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.          Aģentūra pēc pieprasījuma var:

i)      palīdzēt Komisijai izvērtēt dalībvalstu plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai pārbaudītu, vai minētie plāni ir saskaņā ar direktīvu;

ii)     pārskatīt pasākumus, kas vērsti uz pārrobežu un Savienības ārkārtas situāciju mehānismu testēšanu.

III NODAĻA

SAGATAVOŠANĀS NAFTAS UN GĀZES NOZARES DARBĪBĀM JŪRĀ UN TO ĪSTENOŠANA

9. pants

Dokumenti, kas jāiesniedz, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā un ekspluatētu ▌iekārtas

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operators ▌vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks iesniedz kompetentajai iestādei šādus dokumentus:

-a)    attiecībā uz operatoru – uzņēmuma smagu negadījumu novēršanas politikas (saskaņā ar 18. panta 1. punktu un 18. panta 4. punktu) kopiju vai pienācīgu aprakstu;

-aa)  uzņēmuma drošuma un vides pārvaldības sistēmas, ko piemēro iekārtai saskaņā ar 18. panta 3. punktu un 18. panta 4. punktu, kopiju vai pienācīgu aprakstu;

a)      plānotas ieguves iekārtas gadījumā – paziņojumu par konstrukciju saskaņā ar II pielikuma 1. daļas prasībām;

b)     ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem saskaņā ar 10. un 11. pantu;

ba)    iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju kopiju vai pienācīgu aprakstu saskaņā ar ▌12. un 29. pantu;

bb)   neatkarīgas pārbaudes shēmas aprakstu saskaņā ar 15. panta 1. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu;

bc)    apvienotas darbības gadījumā viens no iesaistītajiem operatoriem un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieks kompetentajai iestādei iesniedz paziņojumu par apvienotajām darbībām saskaņā ar 14. pantu;

bd)   ja esoša ieguves iekārta ir jāpārvieto uz jaunu ieguves vietu, kur to paredzēts ekspluatēt, paziņojumu par pārvietošanu saskaņā ar II pielikuma 1. daļas prasībām;

be)  jebkuru citu kompetentās iestādes pieprasītu attiecīgu dokumentu.

▌

1.a        Dokumentus, kuri jāiesniedz saskaņā ar 1. punkta -a), -aa), ba) un bb) apakšpunktu, iekļauj 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem.

1.b        Būtisku izmaiņu gadījumā, tostarp iekārtas demontāžas gadījumā saskaņā ar 10. un 11. pantu, iesniedz grozīto ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

1.c         Ja tiek veiktas darbības ar urbumu, dalībvalstis nodrošina, ka urbuma operators kompetentajai iestādei iesniedz paziņojumu par darbībām ar urbumu, un nodrošina tādas informācijas sniegšanu par darbībām ar urbumu saskaņā ar 13. pantu, kura sagatavota atbilstīgi 15. panta 1. punktam un 3. punkta b) apakšpunktam.

2.          ▌ Paziņojumu par konstrukciju kompetentajai iestādei iesniedz kompetentās iestādes noteiktā termiņā, pirms paredzēts iesniegt ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem attiecībā uz plānoto darbību.

2.a        Kompetentā iestāde reaģē uz paziņojumu par konstrukciju, sniedzot komentārus, kuri ir jāņem vērā ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem.

2.b        Kompetentā iestāde pietiekami agrīnā ierosināto darbību izstrādes posmā saņem paziņojumu par pārvietošanu, lai operators varētu ņemt vērā jebkurus kompetentās iestādes ierosinātos jautājumus, sagatavojot ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem.

2.c         Ja esošā ieguves iekārta ir jāieved dalībvalsts ūdeņos vai jāizved no tiem, kompetentā iestāde tiek informēta rakstiski pirms dienas, kurā paredzēts iekārtu ievest dalībvalsts ūdeņos vai izvest no tiem.

2.d  Ja ir būtiskas izmaiņas paziņojumā par konstrukciju vai paziņojumā par pārvietošanu, pirms tiek iesniegts ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem, kompetentā iestāde par šīm izmaiņām tiek informēta nekavējoties.

3.          Ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem kompetentajai iestādei iesniedz kompetentās iestādes noteiktā termiņā ▌ pirms plānotās darbību sākšanas.

10. pants

Ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai

1.          Ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai ietver II pielikuma 2. un 5. daļā noteiktos datus, un vajadzības gadījumā vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma to atjaunina.

1a.        Dalībvalstis nodrošina, ka ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai sagatavošanas attiecīgajos posmos notiek apspriešanās ar darba ņēmēju pārstāvjiem un ka šajā nolūkā tiek iesniegti pierādījumi saskaņā ar II pielikuma 2. daļas 2. punktu.

2.          Ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai var sagatavot attiecībā uz iekārtu grupu, saņemot kompetentās iestādes piekrišanu.

3.          Ja ▌ieguves iekārtai jāveic izmaiņas, kā rezultātā rodas būtiskas izmaiņas, vai ja ir paredzēts demontēt stacionāru ieguves iekārtu, ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai groza saskaņā ar II pielikuma 6. daļu un iesniedz kompetentajai iestādei.

▌

4.a        Ja ir vajadzīga papildu informācija, pirms var pieņemt ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem, dalībvalstis nodrošina, ka operators pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šādu informāciju un veic visas nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem iesniegšanu.

5.  Grozīto ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai saskaņā ar 3. punktu iesniedz kompetentajai iestādei termiņā, ko noteikusi kompetentā iestāde ▌. Dalībvalstis nodrošina, ka plānotās izmaiņas neveic vai – attiecīgi – demontāžu nesāk, pirms kompetentā iestāde nav pieņēmusi ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai.

▌

6.          Operators periodiski – vismaz reizi piecos gados vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, – rūpīgi pārskata ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ▌ieguves iekārtai. Pārskata rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

11. pants

Ziņojums par būtiskiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai

1.          Ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai ietver II pielikuma 3. un 5. daļā noteiktos datus, un vajadzības gadījumā vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma to atjaunina.

1.a        Dalībvalstis nodrošina, ka, sagatavojot ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai, attiecīgos posmos notiek apspriešanās ar darba ņēmēju pārstāvjiem un ka šajā nolūkā tiek iesniegti pierādījumi saskaņā ar II pielikuma 3. daļas 2. punktu.

2.          Ja ar ieguvi nesaistītā iekārtā jāveic ▌ izmaiņas, kā rezultātā rodas būtiskas izmaiņas, vai ja ir paredzēts demontēt stacionāru ar ieguvi nesaistītu iekārtu, tad ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai groza saskaņā ar II pielikuma 6. daļu (izņemot 4. punktu) un iesniedz kompetentajai iestādei.

3.  Attiecībā uz stacionāru ar ieguvi nesaistītu iekārtu – grozītu ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem saskaņā ar 2. punktu iesniedz kompetentajai iestādei termiņā, ko noteikusi kompetentā iestāde. Dalībvalstis nodrošina, ka plānotās izmaiņas neveic vai – attiecīgi – demontāžu nesāk, pirms kompetentā iestāde nav pieņēmusi grozīto ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai.

4.          Attiecībā uz mobilu ar ieguvi nesaistītu iekārtu – grozītu ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem saskaņā ar 2. punktu iesniedz kompetentajai iestādei termiņā, ko noteikusi kompetentā iestāde. Dalībvalstis nodrošina, ka plānotās izmaiņas neveic, pirms kompetentā iestāde nav pieņēmusi grozīto ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem mobilai ar ieguvi nesaistītai iekārtai.

5.          Ja ir vajadzīga papildu informācija, pirms var pieņemt ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem, dalībvalstis pieprasa, lai operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniegtu šādu informāciju un veiktu visas nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem iesniegšanu.

6.          Operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks periodiski – vismaz reizi 5 gados vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, – rūpīgi pārskata ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai. Pārskata rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

12. pants

Iekšēji plāni reaģēšanai uz ārkārtas situāciju

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori sagatavo iekšējus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām atbilstoši 29. pantā minētajām prasībām, ņemot vērā smagu negadījumu risku novērtējumu, kas veikts jaunākā ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem sagatavošanas laikā. Tajā tiks iekļauta analīze par reaģēšanas pasākumu efektivitāti naftas noplūdes gadījumā. Ja urbumu veic ar mobilu ar ieguvi nesaistītu iekārtu, iekārtas iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju ņem vērā risku novērtējumu, kas veikts laikā, kad tika gatavots paziņojums par urbumu.

▌

3.          Ja ar ieguvi nesaistīta iekārta veiks darbības ar urbumu un ja iekšējais plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju ir jāgroza urbuma konkrēto iezīmju vai atrašanās vietas dēļ, dalībvalstis nodrošina, ka urbuma operators kompetentajai iestādei iesniedz grozīta iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju kopiju vai pienācīgu aprakstu, lai atbalstītu attiecīgo paziņojumu par darbību ar urbumu.

3.a        Ja ar ieguvi nesaistīta iekārta veiks apvienotas darbības, iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju groza tā, lai tas attiektos arī uz apvienotajām darbībām, un to iesniedz kompetentajai iestādei, lai atbalstītu attiecīgo paziņojumu par apvienotajām darbībām.

13. pants

Paziņojums par darbībām ar urbumu un informācijas sniegšana par darbībām ar urbumu

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka, pirms tiek sākta darbība ar urbumu, ▌urbuma operators kompetentajai iestādei kompetentās iestādes noteiktā termiņā iesniedz paziņojumu, ietverot tajā datus par urbuma konstrukciju un ierosinātajām darbībām ar urbumu saskaņā ar II pielikuma 4. daļas prasībām. Tajā tiks iekļauta analīze par reaģēšanas pasākumu efektivitāti naftas noplūdes gadījumā.

2.          Kompetentā iestāde izskata paziņojumu un, ja uzskata to par vajadzīgu, ▌pirms tiek sāktas darbības ar urbumu, veic atbilstīgu rīcību, kas varētu ietvert aizliegumu uzsākt darbības.

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka urbuma operators pieaicina neatkarīgu pārbaužu veicēju, plānojot un sagatavojot būtiskas izmaiņas datos, kas ietverti iesniegtajā paziņojumā par urbumu saskaņā ar 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un nekavējoties informē kompetento iestādi par jebkurām būtiskām izmaiņām datos, kas ietverti iesniegtajā paziņojumā par urbumu. Kompetentā iestāde izskata minētās izmaiņas un, ja uzskata to par vajadzīgu, veic atbilstīgu rīcību.

3.a  Ja darbības ar urbumu ietver risku attiecībā uz neplānotām naftas un gāzes noplūdēm no urbuma, kuras varētu izraisīt smagu negadījumu, dalībvalstis nodrošina, ka [] operators iesniedz ziņojumus kompetentajai iestādei saskaņā ar II pielikuma 4A daļas prasībām. Ziņojumus iesniedz ik pēc nedēļas, sākot no dienas, kad tika sāktas darbības ar urbumu, vai tādos laika intervālos, kā noteikusi kompetentā iestāde.

14. pants

Paziņojums par apvienotām darbībām

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki, kas ir iesaistīti apvienotā darbībā, kopīgi sagatavo paziņojumu, kurā ietverti dati par apvienoto darbību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas II pielikuma 7. daļā. Dalībvalstis nodrošina, ka vai nu viens no attiecīgajiem operatoriem vai ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem kompetentajai iestādei iesniedz paziņojumu par apvienotajām darbībām. Paziņojumu iesniedz kompetentās iestādes noteiktā termiņā pirms apvienoto darbību sākšanas.

2.          Kompetentā iestāde izskata paziņojumu un, ja uzskata to par vajadzīgu, pirms apvienoto darbību sākšanas īsteno atbilstīgu rīcību, kas var ietvert aizliegumu uzsākt darbības.

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka operators, kurš sagatavoja paziņojumu, nekavējoties ▌informē kompetento iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām iesniegtajā paziņojumā. Kompetentā iestāde izskata minētās izmaiņas un, ja uzskata to par vajadzīgu, īsteno atbilstīgu rīcību.

15. pants

Neatkarīga ▌ pārbaude

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki izveido neatkarīgas ▌pārbaudes shēmas un ▌ apraksta šādas shēmas drošuma un vides pārvaldības sistēmas aprakstā, kas iekļauts ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem saskaņā ar 9. pantu.

1.a        Neatkarīgās pārbaudes rezultāti neskar operatora un ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieka atbildību par pārbaudāmā aprīkojuma un sistēmas pareizu un drošu darbību.

2.          Neatkarīga ▌ pārbaudes veicēja izvēle un neatkarīgas pārbaudes shēmas izstrāde atbilst kritērijiem, kas noteikti II pielikuma 5. daļā.

3.          Neatkarīgas ▌ pārbaudes▌ shēmas izstrādā:

a)      attiecībā uz iekārtām, lai sniegtu neatkarīgu apliecinājumu, ka ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem aprakstītie kritiskie ▌drošuma un vides elementi, kas noteikti iekārtas riska novērtējumā, ir atbilstoši un ka kritisko drošuma un vides elementu pārbaužu un testēšanas grafiks ir atbilstošs, atjaunināts un darbojas, kā plānots;

b)     attiecībā uz paziņojumiem par darbībām ar urbumu, lai sniegtu neatkarīgu apliecinājumu, ka urbuma konstrukcija un urbuma kontroles pasākumi vienmēr ir atbilstoši paredzētajiem urbuma apstākļiem.

3.a        Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki reaģē uz neatkarīga pārbaužu veicēja ieteikumiem un, pamatojoties uz tiem, veic atbilstīgu rīcību.

4.  Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki nodrošinātu, ka no neatkarīga pārbaudes veicēja saņemtus ieteikumus atbilstīgi šā panta 3. punkta a) apakšpunktam un ar šiem ieteikumiem saistītas atbildes un rīcību operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks dara pieejamas kompetentajai iestādei un saglabā sešus mēnešus ilgā laikposmā pēc tam, kad ir pabeigtas attiecīgās naftas un gāzes nozares darbības jūrā.

5.          Dalībvalstis pieprasa, lai urbuma operatori nodrošinātu, ka neatkarīgā [] pārbaudes veicēja konstatējumus un komentārus saskaņā ar šī panta 3. punkta b) apakšpunktu un minēto operatoru ar šiem konstatējumiem un komentāriem saistītās atbildes un rīcību izklāsta paziņojumā par urbumu saskaņā ar 13. pantu.

6.          Attiecībā uz ieguves iekārtām pārbaudes shēmu ievieš pirms konstruēšanas pabeigšanas. Ar ieguvi nesaistītas iekārtas gadījumā shēmu ievieš, pirms ar ieguvi nesaistītu iekārtu sāk ekspluatēt Savienības ūdeņos.

▌

16. pants

Kompetentās iestādes pilnvaras attiecībā uz iekārtās veiktajām darbībām

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde:

a)        aizliedz ekspluatēt vai sākt ekspluatēt jebkuru iekārtu vai jebkuru saistītu infrastruktūru, ja uzskata, ka ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem ierosinātie pasākumi smagu negadījumu novēršanai vai to seku mazināšanai saskaņā ar 9. pantu, pietiekami neatbilst šīs direktīvas noteikumiem;

b)        ārkārtas situācijās un ja tā uzskata, ka netiek apdraudēta drošība un vides aizsardzība,  – samazina iesniegšanas termiņu ziņojumam par būtiskiem apdraudējumiem vai paziņojumam saskaņā ar 9. pantu;

c)  pieprasa, lai operators īsteno tādus samērīgus pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai atjaunotu atbilstību 3. panta 1. punktam;

d)     situācijās, uz kurām attiecas 6. panta 1.c punkts, veic atbilstīgus pasākumus, lai pastāvīgi nodrošinātu darbību drošumu;

e)      ir pilnvarota pieprasīt uzlabojumus un vajadzības gadījumā aizliegt turpināt jebkuras iekārtas vai tās daļas, vai saistītās infrastruktūras ekspluatāciju, ja inspekcijas rezultāti, novērtējums saskaņā ar 6. panta 1.c punktu, ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem periodisks pārskats atbilstīgi 9. pantam vai izmaiņas paziņojumā atbilstīgi 9. pantam liecina, ka šīs direktīvas prasības nav ievērotas vai ka pastāv pamatotas bažas par darbību vai iekārtu drošumu.

▌

17. pants

Pārrobežu ietekme

▌

IV NODAĻA

NOVĒRŠANAS POLITIKA UN ATBILSTĪBA

18. pants

Operatoru un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieku pasākumi, lai novērstu smagus negadījumus

1.          Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki sagatavo dokumentu, kurā izklāsta smagu negadījumu novēršanas korporatīvo politiku, un nodrošina, ka to īsteno visās ▌jūrā veiktajās naftas un gāzes nozares darbībās, tostarp paredzot atbilstīgus uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu politikas efektivitāti.

1.a        Smagu negadījumu novēršanas politikā ņem vērā operatoru primāro pienākumu inter alia kontrolēt būtisku apdraudējumu riskus, kas izriet no tā darbībām, un nepārtraukti uzlabot minēto risku kontroli, lai vienmēr nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni.

2.          Šā panta 1. punktā minētā dokumenta kopiju vai pienācīgu aprakstu kompetentajai iestādei iesniedz kā ▌daļu no ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem atbilstīgi 9. pantam vai paziņojuma par darbībām ar urbumu atbilstīgi 9. pantam.

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki drošuma un vides pārvaldības sistēmā izklāsta savus organizatoriskos pasākumus būtisku apdraudējumu risku kontrolei, tostarp pasākumus, lai sagatavotu un iesniegtu ziņojumus par būtiskiem apdraudējumiem, un vajadzības gadījumā paziņojumus par urbumiem saskaņā ar 9. pantu, kā arī savas neatkarīgas ▌ pārbaudes ▌shēmas atbilstīgi 15. pantam un II pielikuma 5. daļai.

3.a  Dalībvalstis rada iespējas operatoriem un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem sniegt savu ieguldījumu saskaņā ar 6. panta 6. punktu izveidotos mehānismos efektīvām trīspusējām konsultācijām. Attiecīgos gadījumos operatora saistības izmantot šādus mehānismu var izklāstīt saskaņā ar 1. punktu izstrādātajā smagu negadījumu novēršanas politikā.

4.          Smagu negadījumu novēršanas politiku un drošuma un vides pārvaldības sistēmas sagatavo saskaņā ar II pielikuma 8. un 9. daļā un IV pielikumā izklāstītajām prasībām. Piemēro šādus nosacījumus:

a)     smagu negadījumu novēršanas politiku izstrādā rakstiski un tajā nosaka vispārējos mērķus un smagu negadījumu apdraudējumu kontroles organizēšanu, un to, kā šie pasākumi tiek īstenoti uzņēmuma līmenī;

b)     drošuma un vides pārvaldības sistēmu integrē operatora un ar ieguvi nesaistītās iekārtas īpašnieka vispārējā pārvaldības sistēmā un tajā ietver organizācijas struktūru, atbildības jomas, prakses, procedūras, procesus un līdzekļus būtisku apdraudējumu politikas noteikšanai un īstenošanai.

4.a        Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki sagatavo un uztur pilnīgu reģistru ar aprīkojumu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju saistībā ar to veiktajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

5.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki, apspriežoties ar kompetento iestādi un izmantojot zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņu, kā tas noteikts 27. panta 1. punktā, sagatavo un pārskata standartus un norādes paraugpraksei attiecībā uz to, kā kontrolēt būtisku apdraudējumu riskus jūrā visa naftas un gāzes nozares darbību jūrā konstruēšanas un ekspluatācijas cikla laikā, un minēto standartu un norāžu izstrādē ievēro vismaz IVb pielikumā doto plānu.

▌

6a.  Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki nodrošinātu, ka 1. punktā minētais smagu negadījumu novēršanas korporatīvās politikas dokuments attiecas arī uz viņu ieguves iekārtām un ar ieguvi nesaistītām iekārtām, kas atrodas ārpus Savienības.

7.          Ja operatora vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieka īstenota darbība rada tūlītēju apdraudējumu cilvēku veselībai vai būtiski palielina smaga negadījuma risku, dalībvalstis nodrošina, ka operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks veic piemērotus pasākumus, kas var ietvert, ja tas tiek atzīts par vajadzīgu, attiecīgās darbības apturēšanu, līdz tiek nodrošināta apdraudējuma vai riska atbilstoša kontrole.

8.          Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiek veikti šā panta 7. punktā minētie pasākumi, operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks nekavējoties un ne vēlāk kā 24 stundu laikā attiecīgi informē kompetento iestādi.

9.          Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos gadījumos operatori veic piemērotos pasākumus attiecīgu tehnisku līdzekļu vai procedūru izmantošanai, lai sekmētu urbumu parametru datu apkopošanas uzticamību un lai novērstu iespējamu manipulāciju ar tiem.

18.a pants

Ārpus Savienības veiktas naftas un gāzes nozares darbības jūrā

1.          Dalībvalstis pieprasa uzņēmumiem, kas ir reģistrēti to teritorijā un kas paši vai ar filiāļu palīdzību veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā ārpus Savienības kā licenciāti vai operatori, pēc pieprasījuma sniegt ziņojumus minētajām dalībvalstīm par tāda smaga negadījuma apstākļiem, kurā tie ir bijuši iesaistīti.

2.  Pieprasot ziņojumu atbilstīgi šā panta 1. punktam, attiecīgā dalībvalsts precizē pieprasītās informācijas detaļas. Ar šādiem ziņojumiem notiek apmaiņa atbilstīgi 27. panta 1. punkta noteikumiem. Dalībvalstis, kurās nav nedz kompetentās iestādes, nedz kontaktpunkta iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumus, kas saņemti saskaņā ar šo pantu.

19. pants

Kompetentajām iestādēm piemērotās prasības

▌

20. pants

Atbilstības nodrošināšana smagu negadījumu novēršanas tiesiskajam regulējumam

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki ievēro ▌pasākumus, kas noteikti ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem un plānos, kuri minēto paziņojumā par urbumu un paziņojumā par apvienotajām darbībām ▌.

▌

1.a        Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki nodrošina kompetentajai iestādei vai jebkurām citām personām, kuras rīkojas kompetentās iestādes uzdevumā, transportu uz iekārtu vai kuģi, kas saistīts ar naftas un gāzes darbībām, un no tā (tostarp iestāžu vai personu aprīkojuma pārvadāšanu) jebkurā pieņemamā laikā, kā arī izmitināšanu, ēdināšanu un citas uzturēšanās vajadzības saistībā ar iekārtu apmeklējumiem, lai palīdzētu kompetentajai iestādei veikt šīs direktīvas noteikumu ievērošanas pārraudzību, tostarp inspekcijas, izmeklēšanas un izpildi.

▌

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde izstrādā gada plānus, lai efektīvi pārraudzītu darbības, kas rada būtisku apdraudējumu, tostarp veicot inspekcijas, pamatojoties uz riska pārvaldību un pievēršot īpašu uzmanību atbilstībai ziņojumam par būtiskiem apdraudējumiem, iekšējiem plāniem reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, paziņojumiem par darbībām ar urbumu un paziņojumiem par apvienotajām darbībām, kuri kompetentajai iestādei iesniegti saskaņā ar 9. pantu. Plānu efektivitāte tiek regulāri pārskatīta un kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai tos uzlabotu.

21. pants

Konfidenciāli ziņojumi par drošuma problēmām

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde izveido mehānismus:

a)     ar ko no jebkura avota sniegt konfidenciālu ziņojumu par drošuma un ▌ vides problēmām saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā; un

b)     ar ko izmeklēt šos ziņojumus, saglabājot iesaistīto personu anonimitāti.

2.          Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki savus darbiniekus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kas saistīti ar darbību, un viņu darbiniekus informē par valsts pasākumiem atbilstīgi 1. punktam, un ▌ nodrošina, ka atsauces uz konfidenciālajiem ziņojumiem tiek iekļautas attiecīgajās apmācībās un paziņojumos.

▌

V NODAĻA

INFORMĀCIJAS KOPĪGOŠANA UN PĀRREDZAMĪBA

22. pants

Informācijas kopīgošana

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki kompetentajai iestādei sniedz vismaz to informāciju, kas minēta VI pielikumā.

2.          Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, nosaka kopēju formātu datu sniegšanai un kopīgojamās informācijas elementus. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto ▌ procedūru.

▌

23. pants

Pārredzamība

1.          Dalībvalstis VI pielikumā minēto informāciju dara ▌ publiski pieejamu ▌.

2.          Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, nosaka kopēju formātu informācijas publicēšanai, kas nodrošina datu ērtu pārrobežu salīdzinājumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Kopējais formāts informācijas publicēšanai sniedz iespēju uzticami salīdzināt valstu ▌prakses atbilstīgi šim pantam un 24. pantam.

▌

24. pants

Ziņojumi par drošumu un ietekmi uz vidi▌

1.          Dalībvalstis Komisijai iesniedz gada ziņojumu, iekļaujot tajā informāciju, kas norādīta VI pielikuma 2.a punktā.

▌

2.          Dalībvalstis nosaka iestādi, kas ir atbildīga par informācijas apmaiņu saskaņā ar 22. pantu un par informācijas publicēšanu saskaņā ar 23. pantu ▌.

3.          ▌Komisija publicē gada ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko tai sniegušas dalībvalstis atbilstīgi šā panta 1. punktam.

25. pants

Izmeklēšana pēc smaga negadījuma

▌

2.          Dalībvalstis ierosina smagu negadījumu rūpīgu izmeklēšanu ▌.

3.          To konstatējumu kopsavilkumu, kas iegūti saskaņā ar šā panta 2. punktu, iesniedz Komisijai attiecīgā gadījumā vai nu pēc izmeklēšanas pabeigšanas, vai pēc tiesvedības pabeigšanas. Dalībvalstis dara publiski pieejamu konstatējumu nekonfidenciālo redakciju.

4.          Pēc saskaņā ar 2. punktu veiktās izmeklēšanas dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde īsteno visus izmeklēšanas ieteikumus atbilstoši savām pilnvarām.

26. pants

Konfidencialitāte

▌

VI NODAĻA

KOORDINĀCIJA UN SADARBĪBA

27. pants

Dalībvalstu sadarbība

1.          Dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentā iestāde regulāri veic savstarpēju zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm, tostarp izmantojot Par naftas un gāzes ieguvi jūrā atbildīgo Eiropas Savienības iestāžu grupu (EUOAG), un ka tā iesaistās apspriedēs ar nozari, citām ieinteresētajām personām un Komisiju par attiecīgo valstu un Savienības tiesisko regulējumu piemērošanu. Šo informāciju saņem tās dalībvalstis, kas iecēlušas kontaktpunktu saskaņā ar 32.a panta 1. punktu.

2.          Informācija, kuras apmaiņa notiek saskaņā ar 1. punktu, attiecas it sevišķi uz riska pārvaldības pasākumu darbību, negadījumu novēršanu, atbilstības pārbaudēm un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā Savienības teritorijā, kā arī – attiecīgā gadījumā – aiz tās robežām.

3.          Dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentā iestāde piedalās skaidru kopīgu prioritāšu izveidē attiecībā uz to, kā sagatavot un atjaunināt norādes un standartus ar mērķi noteikt un veicināt ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistītas paraugprakses īstenošanu un konsekventu pielietošanu.

3.a        Viena gada laikā pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija dalībvalstīm iesniegs ziņojumu par valsts ekspertu resursu piemērotību, lai nodrošinātu saskaņā ar šo direktīvu noteikto regulatīvo funkciju pildīšanu, kurā vajadzības gadījumā iekļaus priekšlikumus ar mērķi nodrošināt, ka visām dalībvalstīm ir piekļuve piemērotiem ekspertu resursiem.

3.b  Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, dalībvalstis paziņos Komisijai par valsts pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar piekļuvi zināšanām, līdzekļiem un ekspertu resursiem, tostarp atbilstīgi 8. panta 4. punkta a) apakšpunktam.

▌

28.pants

Saskaņota pieeja naftas un gāzes nozares darbību drošumam starptautiskā līmenī

▌

VII NODAĻA

SAGATAVOTĪBA ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM UN REAĢĒŠANA

29. pants

Prasības attiecībā uz iekšējiem plāniem reaģēšanai uz ārkārtas situāciju

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks sagatavo iekšējus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju,

a)      ▌ kurus īsteno, lai reaģētu uz jebkuru smagu negadījumu vai situāciju, kas saistīta ar smaga negadījuma tūlītēju risku, kurā iesaistīta iekārta vai savienotā infrastruktūra, un

b)     kuri ir atbilstīgi ārējam plānam reaģēšanai uz ārkārtas situāciju ▌.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka operators un ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks gādā par to, ka vienmēr ir pieejams aprīkojums un zināšanas, kas attiecas uz iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, un vajadzības gadījumā tos kopīgo ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, īstenojot ārējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.          Iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo saskaņā ar II pielikuma 10. punkta noteikumiem un atjaunina atbilstīgi jebkādām būtiskām izmaiņām ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem vai paziņojumos, kas iesniegti saskaņā ar II pielikumu. Visus šādus atjauninājumus iesniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. pantu, un par tiem informē attiecīgo iestādi vai iestādes, kas atbildīgas par to, lai konkrētajai teritorijai tiktu sagatavots ārējs plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

4.          Iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju apvieno ar citiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību un glābšanu no negadījumā cietušas iekārtas, lai nodrošinātu labas darbinieku drošības un izdzīvošanas izredzes.

▌

30. pants

Ārējie plāni reaģēšanai uz ārkārtas situāciju un sagatavotība ārkārtas situācijām

1.          Dalībvalstis sagatavo ārējus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, kuros ietver visas naftas un gāzes iekārtas, kas izvietotas jūrā, vai savienoto infrastruktūru un potenciāli skartās teritorijas to jurisdikcijā. Dalībvalstis precizē licenciātu un operatoru uzdevumus un finansiālās ieguldījumus ārējā reakcijā uz ārkārtas situāciju, un iekļauj atsauci uz šādu informāciju ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

2.          Ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo dalībvalsts, sadarbojoties ar attiecīgajiem operatoriem un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem un – atbilstīgā gadījumā – ar licenciātiem un kompetento iestādi, un tajos ņem vērā to iekārtu vai savienotās infrastruktūras iekšējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kas izvietotas vai ko paredzēts izvietot konkrētajā teritorijā. Tiek ņemti vērā operatoru veikti atjauninājumi iekšējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.          Ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo saskaņā ar ▌ V pielikuma noteikumiem, un tos dara pieejamus Komisijai, citām potenciāli skartajām dalībvalstīm un sabiedrībai. Publicējot savus ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, dalībvalstis nodrošina, ka atklātā informācija nerada risku jūrā izvietoto naftas un gāzes iekārtu drošībai un drošumam un to darbībai un ka tā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz dalībvalstu ekonomiskajām interesēm vai uz dalībvalstu amatpersonu personīgo drošību un labklājību.

4.          Dalībvalstis veic ▌ visus atbilstošos pasākumus, lai panāktu reaģēšanas aprīkojuma un speciālo zināšanu augstu atbilstības un savstarpējās izmantojamības līmeni starp visām konkrētā ģeogrāfiskā reģiona dalībvalstīm, kā arī – atbilstīgā gadījumā – citām valstīm. Dalībvalstis mudina nozari izveidot saderīgu reaģēšanas aprīkojumu un dienestus, ņemot vērā šo punktu.

▌

6.  Dalībvalstis uztur ▌ datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas aprīkojumu un pakalpojumiem atbilstīgi V.a pielikuma 1. punktam. Šie dati ▌ ir pieejami citām potenciāli skartajām dalībvalstīm un Komisijai un – uz abpusēja pamata –  kaimiņos esošām trešām valstīm ▌.

7.          Dalībvalstis, ▌ operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz negadījumiem, kas saistīti ar naftas un gāzes ieguvi jūrā, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

8.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un attiecīgo dalībvalstu kontaktpunkti izstrādā sadarbības scenārijus ārkārtas situācijām. Šie scenāriji tiek regulāri izvērtēti un vajadzības gadījumā atjaunināti.

31. pants

Reaģēšana ārkārtas situācijās

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori vai ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki nekavējoties informē attiecīgās iestādes par smagu negadījumu vai par situāciju, kas saistīta ar smaga negadījuma tūlītēju risku. Paziņojumā iekļauj ziņas par situācijas apstākļiem, tostarp, ja tas iespējams, par tās izcelsmi un iespējamo ietekmi uz vidi, un potenciālajām smagajām sekām.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka, ja ir noticis smags negadījums, operators un ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu negadījuma eskalāciju un mazinātu tā sekas. Dalībvalsts attiecīgās iestādes var palīdzēt operatoram un sniegt viņam papildu resursus.

▌

4.          Reaģējot uz ārkārtas situāciju, dalībvalsts ievāc informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu rūpīgu izmeklēšanu saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

VIIa NODAĻA

PĀRROBEŽU IETEKME

32. pants

Sagatavotība pārrobežu ārkārtas situācijām un tādu dalībvalstu reaģēšana, kuru jurisdikcijā ir naftas un gāzes nozares darbības jūrā

1.          Ja dalībvalsts uzskata, ka būtisks apdraudējums, kas saistīts ar tās jurisdikcijā veiktām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, var ievērojami ietekmēt citas dalībvalsts vidi, dalībvalsts, kuras jurisdikcijā minētās darbības notiks, potenciāli skartajai dalībvalstij nosūta attiecīgo informāciju pirms šo darbību veikšanas un cenšas kopā ar potenciāli skarto dalībvalsti pieņemt pasākumus, lai novērstu kaitējumu.

Dalībvalsts, kas sevi uzskata par potenciāli skartu, var vienmēr pieprasīt, lai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā notiek darbība, pārsūta visu attiecīgo informāciju. Iesaistītās dalībvalstis var kopīgi novērtēt pasākumu efektivitāti, neskarot 8. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā izklāstītās prasības.

1.a        Apdraudējumus, kas apzināti saskaņā ar 1. punktu, ņem vērā iekšējos un ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai veicinātu kopīgu efektīvu reaģēšanu uz negadījumu.

1.b        Ja ir paredzams, ka jūrā veiktu naftas un gāzes nozares darbību negadījumiem būs pārrobežu ietekme uz trešām valstīm, dalībvalstis uz abpusēja pamata dara informāciju pieejamu trešām valstīm.

2.          Dalībvalstis savstarpēji koordinē pasākumus, kas attiecas uz teritorijām ārpus Savienības jurisdikcijas, lai novērstu naftas un gāzes nozares darbību jūrā iespējamu negatīvu ietekmi.

3.  Dalībvalstis regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz negadījumiem, sadarbojoties ar potenciāli skartajām dalībvalstīm, attiecīgajām ES aģentūrām un – uz abpusēja pamata – potenciāli skartajām trešām valstīm. Komisija var sniegt ieguldījumu pasākumos, kas vērsti uz pārrobežu ārkārtas situāciju mehānismu testēšanu.

4.          Ja ir noticis smags negadījums vai ja pastāv tūlītējs tā risks un ja šim negadījumam ir vai tā riskam var būt pārrobežu ietekme, tā dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir noticis šis negadījums vai radies tā risks, nekavējoties informē Komisiju un tās dalībvalstis vai trešās valstis, ko šī ārkārtas situācija var skart, un nepārtraukti sniedz informāciju, kas ir lietderīga efektīvai reaģēšanai ārkārtas situācijā.

32.a pants

Sagatavotība ārkārtas situācijām un tādu dalībvalstu reaģēšana, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā

1.          Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, ieceļ kontaktpunktu, lai apmainītos ar informāciju ar attiecīgām blakus esošām dalībvalstīm.

2.          Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, piemēro 30. panta 4. un 8. punktu, lai nodrošinātu pienācīgas reaģēšanas spējas gadījumā, ja tās skar ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistīts negadījums.

3.          Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, saskaņo savus valsts situatīvos plānus jūras vidē ar citām attiecīgajām dalībvalstīm, ciktāl vajadzīgs, lai nodrošinātu visefektīvākās spējas reaģēt uz smagu negadījumu.

4.  Ja dalībvalsti, kuras jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, skar smags negadījums, tā

a)     veic visus atbilstīgos pasākumus saskaņā ar 3. punktā minēto plānu;

b)     nodrošina, ka tās kontrolē un jurisdikcijā esošā informācija, kas var būt lietderīga smaga negadījuma pilnā izmeklēšanā, pēc pieprasījuma tiek sniegta vai darīta pieejama dalībvalstij, kas saskaņā ar 25. pantu veic izmeklēšanu.

32.b pants

Saskaņota pieeja naftas un gāzes nozares darbību drošumam starptautiskā līmenī

1.          Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, veicina sadarbību ar trešām valstīm, kas veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā tajos pašos jūras reģionos, kuros šīs darbības veic dalībvalstis, neskarot attiecīgos starptautiskos nolīgumus.

2.          Komisija veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kas veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā, un blakus esošajām trešām valstīm, kas veic līdzīgas darbības, ar mērķi sekmēt preventīvus pasākumus un reģionālus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.          Atbilstīgos pasaules un reģionālos forumos, tostarp tādos forumos, kas attiecas uz Arktikas ūdeņiem, Komisija starptautiskā līmenī popularizē augstus drošības standartus saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to attiecīgas valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis vēlākais divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.

34. pants

Komisijai deleģētās pilnvaras

1.          Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 35. pantu, lai pielāgotu II, IIa, IVb un V pielikumu ar mērķi iekļaut papildu informāciju, kas var kļūt vajadzīga, ņemot vērā tehnikas attīstību. Šādu pielāgojumu dēļ nedrīkst būtiski mainīties šajā direktīvā noteiktie pienākumi.

▌

35. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.          Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 34. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais četrus mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.          Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 34. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.          Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.          Saskaņā ar 34. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

36. pants

Komiteju procedūra

1.          Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.          Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

37. pants

Grozījums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis)par atbildību vides jomā

attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu

^▌

1.          Minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)    kaitējums ūdenim, kas ir jebkāds kaitējums, kam ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz

i)      konkrēto ūdens objektu ekoloģisko, ķīmisko un/vai kvantitatīvo stāvokli un/vai ekoloģisko potenciālu, kā definēts Direktīvā 2000/60/EK, izņemot nelabvēlīgo ietekmi, uz ko attiecas minētās direktīvas 4. panta 7. punkts;

ii)      attiecīgo jūras ūdeņu vides stāvokli, kā definēts Direktīvā 2008/56/EK, ciktāl jūras vides stāvokļa konkrētie aspekti nav jau aplūkoti Direktīvā 2000/60/EK;"

2.          Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšējam punktam divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Tās par to nekavējoties informē Komisiju.

37.a pants

Ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei

1.          Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finansiālā nodrošinājuma pieejamību un kompensācijas pieprasījumu izskatīšanu, attiecīgā gadījumā to papildinot ar priekšlikumiem.

2.          Komisija vēlākais divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar savu vērtējumu par Savienībā esošo atbildības režīmu efektivitāti saistībā ar kaitējumiem, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā. Šajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par to, vai ir lietderīgi paplašināt atbildības noteikumus. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus.

3.          Komisija izskata to, vai ir lietderīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību darbības jomā iekļaut konkrētu rīcību, kā rezultātā notiek smags negadījums. Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim par saviem konstatējumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu projektus, ar noteikumu, ka dalībvalstis ir darījušas pieejamu attiecīgu informāciju.

37.b pants

Ziņojums un pārskatīšana

1.          Ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc 38.b pantā noteikto pārejas periodu beigām Komisija, pienācīgi ņemot vērā kompetento iestāžu centienus un pieredzi, novērtē šīs direktīvas īstenošanas pieredzi.

2.          Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par minētā novērtējuma rezultātiem. Šajā ziņojumā iekļauj visus atbilstošos priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai.

38. pants

Pārejas noteikumi

▌

38.a pants

Transponēšana

1.          24 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par tiem nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.          Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.          Dalībvalstīm, kuras ir piejūras valstis, taču kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā un kuras neplāno licencēt šādas darbības, ir pienākums par to informēt Komisiju, un tajās stājas spēkā vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ir ievērotas prasības saskaņā ar 18.a, 32.a un 33. pantu. Minētās dalībvalstis nevar licencēt šādas darbības, pirms tās nav transponējušas un īstenojušas atlikušos šīs direktīvas noteikumus un par to informējušas Komisiju.

4.          Dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai, ir pienākums nodrošināt to, ka spēkā stājas tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 18.a pantā izklāstītajiem noteikumiem.

4.a  Ja neviens uzņēmums, kas veic darbības saskaņā ar 18.a pantu, nav reģistrēts dalībvalstī, uz kuru direktīvas publicēšanas dienā attiecas vai nu 3., vai 4. punkts, transponēšanas pienākums saistībā ar 18.a pantu tiek piemērots vēlākais 12 mēnešus pēc šāda uzņēmuma vēlākas reģistrācijas attiecīgajā dalībvalstī.

38.b pants

Pārejas noteikumi

1.          Ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem dalībvalstis piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 38.a pantu 12 mēnešu laikā no transponēšanas brīža.

2.          Attiecībā uz plānotu ieguves iekārtu operatoriem dalībvalstis piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 38.a pantu 12 mēnešu laikā no transponēšanas brīža.

3.          Attiecībā uz darbību ar urbumu plānošanu un īstenošanu, ko veic operatori, dalībvalstis piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 38.a pantu 12 mēnešu laikā no transponēšanas brīža.

4.          Saistībā ar esošajām iekārtām dalībvalstis saskaņā ar 38.a pantu pieņemtos normatīvos un administratīvos aktus piemēro, sākot no riska novērtējumu dokumentācijas plānotās regulatīvās pārskatīšanas ne ilgāk kā 60 mēnešu laikā no brīža, kad šī direktīva stājas spēkā.

39. pants

Stāšanās spēkā

1.          Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▌

39.a pants

Adresāti

· Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā                                        Padomes vārdā

priekšsēdētājs                                                             priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Sabiedrības dalība atļauju piešķiršanā atbilstīgi Direktīvai 94/22/EK

12. ▌

________________________

II PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj dokumentos, ko iesniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. pantu

1.          INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ PAZIŅOJUMĀ PAR IEGUVES IEKĀRTAS KONSTRUKCIJU VAI PĀRVIETOŠANU

Paziņojumā par ieguves iekārtas konstrukciju un pārvietošanu saskaņā ar 9. pantu ietver vismaz šādu informāciju:

1)          iekārtas operatora nosaukumu un adresi;

2)          ieguves darbību un sistēmu konstruēšanas procesa aprakstu, sākot no sākotnējās koncepcijas līdz iesniegtajai konstrukcijai vai esošas iekārtas izmantošanai, izmantotos attiecīgos standartus un procesa gaitā iekļautās konstrukcijas koncepcijas;

3)          izraudzītās konstrukcijas koncepcijas aprakstu saistībā ar būtisku apdraudējumu scenārijiem attiecībā uz konkrētu iekārtu un tās atrašanās vietu, kā arī primārajām riska kontroles iespējām;

4)          apliecinājumu, ka minētā koncepcija palīdz samazināt būtisku apdraudējumu riskus līdz pieļaujamam ▌ līmenim;

5)          iekārtas un tās plānotās atrašanās vietas apstākļu aprakstu;

5a)        aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras dibena apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras dibena un jūras apdraudējumi, piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas;

6)          aprakstu par to plānoto darbību veidiem, kuras saistītas ar būtisku apdraudējumu;

7)          vispārēju aprakstu par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, ar kuru nodrošinās, ka plānotie būtisku apdraudējumu risku kontroles pasākumi ir pietiekami efektīvi ▌;

7a)  neatkarīgas pārbaudes shēmu aprakstu un sākotnēju sakrakstu, kurā uzskaitīti kritiskie drošuma un vides elementi un to atbilstīga darbība;

7b)        ja esoša ieguves iekārta ir jāpārvieto uz citu vietu, lai to izmantotu citai ieguves darbībai, apliecinājumu tam, ka šī iekārta ir derīga ierosinātajai ieguves darbībai;

7c)        ja ar ieguvi nesaistīta iekārta ir jāpārveido, lai to varētu izmantot par ieguves iekārtu, pamatojumu, kurā pierādīts, ka šo iekārtu var pārveidot par ieguves iekārtu.

2.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ ZIŅOJUMĀ PAR BŪTISKIEM APDRAUDĒJUMIEM IEGUVES IEKĀRTAS DARBĪBAI

Ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem ieguves iekārtai saskaņā ar 10. pantu iekļauj vismaz šādu informāciju:

1)          aprakstu par to, kā ir ņemta vērā kompetentās iestādes atbilde uz paziņojumu par konstrukciju;

1a)        iekārtas operatora nosaukumu un adresi;

2)          kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem sagatavošanā ▌;

3)          aprakstu par iekārtu un to, kā iekārta ir saistīta ar citām iekārtām vai savienoto infrastruktūru, ▌ tostarp urbumiem ▌,

4)          apliecinājumu, ka ir konstatēti visi būtiskie apdraudējumi, ir novērtēta to iespējamība un sekas, tostarp vides, meteoroloģisko un jūras dibena apstākļu radītie drošu darbību ierobežojumi, un ka kontroles pasākumi, tostarp saistīti kritiski drošuma un vides elementi, ir izmantojami, lai līdz pieļaujamam līmenim samazinātu būtisku apdraudējumu notikuma riskus cilvēkiem un videi; minētajā apliecinājumā iekļauj novērtējumu par to, cik efektīvi ir visi reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā;

5)          ziņas par to plānoto darbību veidiem, kuras saistītas ar būtisku apdraudējumu iespējamību, un par maksimālo cilvēku skaitu, kuri var vienlaikus atrasties uz iekārtas;

6)          ziņas par aprīkojumu un pasākumiem, lai nodrošinātu urbuma kontroli, procesu drošumu, bīstamu vielu ierobežošanu, ugunsgrēka un eksploziju novēršanu, darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamām vielām un vides aizsardzību būtisku apdraudējumu notikuma sākuma stadijā ▌;

7)  ziņas par pasākumiem, lai aizsargātu uz iekārtas esošos cilvēkus pret lieliem apdraudējumiem un lai nodrošinātu viņu drošu izglābšanos, evakuēšanu un glābšanu, un par pasākumiem, lai uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst kaitējumu iekārtai un videi gadījumā, ja tiek evakuēts viss personāls;

8)          attiecīgos kodeksus, standartus un norādes, kas izmantoti, būvējot un nododot ekspluatācijā iekārtu;

9)          informāciju par operatora drošuma un vides pārvaldības sistēmu, kas attiecas uz ieguves iekārtu;

9a)        iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju kopiju vai pienācīgu aprakstu;

10)        informāciju par neatkarīgas pārbaudes shēmu;

11)        visus citus būtiskus datus, piemēram, ja kopā darbojas divas vai vairākas iekārtas veidā, kas ietekmē būtisku apdraudējumu iespējamību uz kādas iekārtas vai visām iekārtām;

12)        visu informāciju, kas attiecas uz citām prasībām saskaņā ar šo direktīvu un kas iegūta atbilstīgi Direktīvā 92/91/EEK iekļautajām smagu negadījumu novēršanas prasībām;

12.a)     attiecībā uz darbībām, kas jāveic no iekārtas, jebkādu informāciju, kas saistīta ar tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi, un kas ir saistīta ar citām šīs direktīvas prasībām un iegūta saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES;

13)        ▌ novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, kura izriet no piesārņojošo vielu noplūdes smaga negadījuma dēļ, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu to, tostarp par uzraudzību.

3.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ AR IEGUVI NESAISTĪTAS IEKĀRTAS BŪTISKU APDRAUDĒJUMU ZIŅOJUMĀ

Ar ieguvi nesaistītas iekārtas būtisku apdraudējumu ziņojumā saskaņā ar 9. pantu iekļauj vismaz šādu informāciju:

1)          ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieka vārdu/nosaukumu un adresi;

2)          kopsavilkumu par jebkādu darba ņēmēju līdzdalību būtisku apdraudējumu ziņojuma sagatavošanā ▌;

3)          iekārtas aprakstu un – mobilas iekārtas gadījumā – informāciju par tās pārvietošanas līdzekļiem no vienas atrašanās vietas uz citu, kā arī par tās nostiprināšanas sistēmu;

4)          ziņas par to darbību veidiem, kuras var īstenot ar iekārtu un kuras saistītas ar būtisku apdraudējumu iespējamību, kā arī par maksimālo cilvēku skaitu, kuri var vienlaikus atrasties uz iekārtas;

5)          apliecinājumu, ka ir konstatēti visi būtiskie apdraudējumi, ir novērtēta to iespējamība un sekas, tostarp vides, meteoroloģisko un jūras dibena apstākļu radītie drošu darbību ierobežojumi, un ka to kontroles pasākumi, tostarp saistītie kritiskie drošuma un vides drošuma elementi, ir izmantojami, lai līdz pieļaujamam līmenim samazinātu būtisku apdraudējumu notikuma riskus cilvēkiem un videi; minētajā apliecinājumā iekļauj novērtējumu par to, cik efektīvi ir visi reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā;

6)          ziņas par mehānismu un pasākumiem, lai nodrošinātu urbumu kontroli, procesu drošumu, bīstamu vielu ierobežošanu, ugunsgrēka un eksploziju novēršanu, darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamām vielām un vides aizsardzību būtisku apdraudējumu notikuma sākuma stadijā ▌;

7)  ziņas par pasākumiem, lai aizsargātu uz iekārtas esošos cilvēkus pret būtiskiem apdraudējumiem un lai nodrošinātu viņu drošu izglābšanos, evakuēšanu un glābšanu, kā arī pasākumus, lai uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst kaitējumu iekārtai un videi gadījumā, ja tiek evakuēts viss personāls;

8)           attiecīgos kodeksus, standartus un norādes, kas izmantoti, būvējot un nododot ekspluatācijā iekārtu;

9)          apliecinājumu, ka visām darbībām, ko var īstenot ar iekārtu, ir konstatēti visi būtiskie apdraudējumi un ka līdz pieļaujamam līmenim ir samazināti būtisku apdraudējumu notikuma riski cilvēkiem un videi;

10)        ziņas par visiem vides, meteoroloģisko un jūras dibena apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras dibena un jūras apdraudējumi, piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas;

11)        tādu informāciju par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, kas ir būtiska ar ieguvi nesaistītai iekārtai;

11a)      iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju kopiju vai pienācīgu aprakstu;

12)        informāciju par neatkarīgas pārbaudes shēmu ▌;

13)        citus būtiskus datus, piemēram, ja kopā darbojas divas vai vairākas iekārtas veidā, kas ietekmē būtisku apdraudējumu iespējamību uz kādas iekārtas vai visām iekārtām;

13a)      attiecībā uz darbībām, kas jāveic no iekārtas, jebkādu informāciju, kas saistīta ar tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi, un kas ir saistīta ar citām šīs direktīvas prasībām un iegūta saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES;

14)        ▌ novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, kura izriet no piesārņojošo vielu noplūdes smaga negadījuma dēļ, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu to, tostarp par uzraudzību.

4.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ PAZIŅOJUMĀ PAR DARBĪBĀM AR URBUMU

Paziņojumā par darbībām ar urbumu ▌saskaņā ar 9. pantu sniedz vismaz šādu informāciju:

1)          urbuma ▌operatora vārdu/nosaukumu un adresi;

2)          izmantojamās iekārtas nosaukumu un iekārtas operatora nosaukumu un adresi;

3)          urbuma identifikācijas datus un informāciju par to, kā urbums ir saistīts ar iekārtu un savienoto infrastruktūru;

4)          informāciju par urbuma darba programmu, ietverot tā darbības periodu, informāciju par aizsargmehānismiem, ar kuriem novērš urbuma kontroles zudumu, un šo mehānismu pārbaudi (aprīkojums, urbšanas šķidrumi, cements utt.), urbuma ceļa virziena kontroli un drošas darbības ierobežojumus atbilstīgi riska pārvaldībai;

4a)        esoša urbuma gadījumā – informāciju par tā vēsturi un stāvokli;

5)          datus par plānoto drošuma aprīkojumu, kas nav aprakstīti esošajā ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem ▌iekārtai;

6)          riska novērtējumu, kas ietver aprakstu par:

a)      konkrētiem apdraudējumiem, kas saistīti ar darbību ar urbumu, tostarp par vides, meteoroloģisko un jūras dibena apstākļu radītiem drošu darbību ierobežojumiem;

b)     pazemes apdraudējumiem;

c)  virsmas vai zemūdens ▌darbībām, kas rada vienlaicīgu būtisku apdraudējumu iespējamību;

d)     atbilstošiem kontroles pasākumiem;

▌

8)          par urbuma konfigurāciju, pabeidzot darbības, t. i., pastāvīgi vai īslaicīgi pametot; un to, vai urbumā ir ievietots ieguves aprīkojums vēlākai izmantošanai;

▌

10)        iepriekš iesniegta paziņojuma par urbumu grozīšanas gadījumā – pietiekamus datus, lai pilnībā atjauninātu paziņojumu;

11)        ja urbuma izveidē, pārveidē vai uzturēšanā izmanto ar ieguvi nesaistītu iekārtu – šādu papildu informāciju:

a)      datus par visiem vides, meteoroloģisko un jūras dibena apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras dibena un jūras apdraudējumi, piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas;

b)     ziņas par vides apstākļiem, kas ir ņemti vērā iekārtas iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

c)      ziņas par tādiem noteikumiem attiecībā uz reaģēšanu ārkārtas situācijās, tostarp ja notiktu smags negadījums, kas ietekmē vidi, kuri nav aprakstīti ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem, ▌un

d)     aprakstu par to, kā ▌jākoordinē ▌ urbuma operatora un ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieka pārvaldības sistēmas, lai vienmēr nodrošinātu būtisku apdraudējumu efektīvu kontroli;

12)  ziņojumu ar urbuma neatkarīgas pārbaudes konstatējumiem, ietverot urbuma operatora paziņojumu pēc tam, kad tas izskatījis neatkarīga pārbaudes veicēja veikta urbuma neatkarīgas pārbaudes ziņojumu un konstatējumus, par to, ka riska pārvaldība saistībā ar urbuma konstrukciju un tā kontroles zuduma aizsargmehānismi atbilst visiem paredzamajiem nosacījumiem un apstākļiem;

13)        informāciju, kas attiecas uz šo direktīvu un kas iegūta atbilstīgi Direktīvā 92/91/EEK iekļautajām smagu negadījumu novēršanas prasībām;

(14)       attiecībā uz darbībām ar urbumu – jebkādu informāciju, kas saistīta ar citām šīs direktīvas prasībām un kas iegūta saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES saistībā ar tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi.

▌

5.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ ATTIECĪBĀ UZ PĀRBAUDES SHĒMU

▌

5)          ▌Iekārtas gadījumā informācijā, ko saistībā ar pārbaudes shēmu minētajai iekārtai iesniedz kompetentajai iestādei, ietver:

a)      atzinumu, ko sniedz ieguves iekārtas operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks pēc tam, kad ir izskatījis neatkarīgā ▌ pārbaudes veicēja ziņojumu, ka dati par kritiskiem drošuma elementiem un to apkopes shēmu, ▌ kā norādīts ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem, ▌ ir vai būs atbilstoši;

b)     aprakstu par pārbaudes shēmu, tostarp neatkarīgo ▌ pārbaudes veicēju atlasi, pārbaudes līdzekļiem, lai noteiktu, ka kritiski drošuma un vides elementi un shēmā norādītais konkrētais mehānisms saņem atbilstīgu apkopi un ir labā stāvoklī;

c)      5. punkta b) apakšpunktā minēto pārbaudes līdzekļu aprakstu, kurā iekļauj detalizētu to principu izklāstu, kurus izmantos shēmā paredzēto funkciju veikšanai un šīs shēmas regulārai pārskatīšanai visas iekārtas dzīves cikla laikā, tostarp:

i)      kritisku ▌drošuma un vides elementu pārbaudi un testēšanu, ko īsteno neatkarīgi un kompetenti pārbaudes veicēji;

ii)     konstrukcijas, standarta, sertifikācijas vai citu kritisku drošuma un vides elementu atbilstības sistēmu pārbaudi ▌;

iii)   notiekošā darba pārbaudi;

iv)    ziņošanu par neatbilstībām ▌;

v)     operatora veiktās koriģējošās darbības.

6.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ ATTIECĪBĀ UZ BŪTISKĀM IEKĀRTAS IZMAIŅĀM, TOSTARP UZ STACIONĀRAS IEKĀRTAS DEMONTĀŽU

Ja iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, informācijā, ko kompetentajai iestādei sniedz saskaņā ar 9. pantu, ietver vismaz šādu informāciju:

1.          operatora vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieka vārdu/nosaukumu un adresi;

2.          kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību pārskatītā ziņojuma par būtiskiem apdraudējumiem sagatavošanā;

3.          ▌ pietiekamus datus, lai pilnībā atjauninātu iepriekšējo ziņojumu par būtiskiem apdraudējumiem un saistīto iekārtas iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kā arī lai parādītu, ka būtisku apdraudējumu riski ir samazināti līdz pieļaujamam līmenim;

4.          gadījumā, ja tiek pārtraukta stacionāras iekārtas izmantošana:

a)      par bīstamu vielu izolēšanas veidiem, kā arī – ar iekārtu savienotu urbumu gadījumā – par urbumu pastāvīgu atslēgšanu no iekārtas un vides,

b)     aprakstu par tādiem būtiskiem apdraudējumu riskiem attiecībā uz darba ņēmējiem un vidi, kas ir saistīti ar iekārtas ekspluatācijas pārtraukšanu, riskam pakļauto iedzīvotāju kopskaitu un riska kontroles pasākumiem,

c)      par pasākumi reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai garantētu personāla drošu evakuāciju un glābšanu un lai uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst smagu vides negadījumu.

7.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ PAZIŅOJUMĀ PAR APVIENOTAJĀM DARBĪBĀM

Paziņojumā par apvienotajām darbībām saskaņā ar 9. pantu ietver vismaz šādu informāciju:

1)          operatora, kas iesniedz paziņojumu, vārdu/nosaukumu un adresi;

2)          ja apvienotajās darbībās ir iesaistīti citi operatori vai ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki, to vārdus/nosaukumus un adreses, tostarp apstiprinājumu, ka tie piekrīt paziņojuma saturam;

3)          aprakstu, kas veidots kā pārejas dokuments, kuru pilnvarojušas visas dokumenta puses, par to, kā apvienotajā darbībā iesaistīto iekārtu pārvaldības sistēmas tiks koordinētas, lai samazinātu smaga negadījuma riskus līdz pieļaujamam līmenim;

4)          aprakstu par jebkuru aprīkojumu, kas izmantojams saistībā ar apvienoto darbību, bet kas nav aprakstīts esošajā ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem attiecībā uz apvienotajās darbībās iesaistītajām iekārtām;

5)          visu apvienotajās darbībās iesaistīto operatoru un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieku veiktā riska novērtējuma kopsavilkumu, kurā ietver:

a)      aprakstu par jebkuru apvienotās darbības laikā veiktu darbību, kas var būt saistīta ar apdraudējumiem, kuri varētu izraisīt smagu negadījumu uz iekārtas vai saistībā ar to;

b)     aprakstu par visiem riska kontroles pasākumiem, kas ir ieviesti riska novērtējuma rezultātā;

6)          aprakstu par apvienoto darbību un to darbu programmu, kurus ▌ir plānots sākt ar apvienoto darbību. ▌

8.  INFORMĀCIJA, KAS JĀIESNIEDZ ATTIECĪBĀ UZ SMAGU NEGADĪJUMU NOVĒRŠANAS POLITIKU

Informācijā, ko iesniedz attiecībā uz uzņēmuma smagu negadījumu kontroles politiku saistībā ar iekārtām un urbumiem, ietver (bet ne tikai):

1)          atbildību uzņēmuma valdes līmenī par to, lai pastāvīgi nodrošinātu to, ka smagu negadījumu novēršanas politika ir atbilstīga, tiek īstenota un darbojas, kā paredzēts;

2)          pasākumus spēcīgas drošuma kultūras izveidošanai un uzturēšanai ar augstu varbūtību nepārtrauktai drošai darbībai;

3)          procesu revīzijas apjomu un intensitāti;

4)          pasākumus, lai sniegtu atlīdzību un atzinību par vēlamo rīcību;

5)          uzņēmuma spēju un mērķu novērtēšanu;

6)          pasākumus, lai kā uzņēmuma pamatvērtību uzturētu drošuma un vides aizsardzības standartus;

7)          oficiālas vadības un kontroles sistēmas, kas ietver uzņēmuma valdes locekļus un augstāko vadību;

8)          pieeju kompetencei visos uzņēmuma līmeņos;

9)          norādes par apmēru, kādā 1.– 8. punktā minēto informāciju piemēro uzņēmuma naftas un gāzes nozares darbībās jūrā, kuras veic ārpus ES.

9.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ ATTIECĪBĀ UZ DROŠUMA UN VIDES PĀRVALDĪBAS SISTĒMU

Informācijā, ko saskaņā ar 9. pantu iesniedz attiecībā uz drošuma un vides pārvaldības sistēmu, ietver (bet ne tikai):

1)          organizācijas struktūru un personāla pienākumus un atbildības jomas;

2)          būtisku apdraudējumu konstatēšanu un novērtēšanu – to iespējamību un sekas;

3)          ietekmes uz vidi integrēšanu smagu negadījumu riska novērtējumos ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem;

4)          būtisku apdraudējumu kontroles pasākumus parastas darbības laikā;

5)          izmaiņu pārvaldību;

6)          plānošanu saistībā ar ārkārtas situāciju un reaģēšanu uz to;

7)          vides kaitējuma ierobežošanu;

8)          rezultātu pārraudzību;

9)          revīzijas un pārskatīšanas pasākumus; un

10)        pasākumus līdzdalībai trīspusējās konsultācijās un to, kā tiek īstenotas no tām izrietošās darbības.

10.  INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ OPERATORA IEKŠĒJĀ PLĀNĀ REAĢĒŠANAI UZ ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU

Iekšējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju ietver šādu informāciju (bet ne tikai):

1)          to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kas ir pilnvarotas sākt ārkārtas procedūras, un tās personas vārdu, uzvārdu vai amatu, kura vada iekšējo reaģēšanu ārkārtas situācijā;

2)          tās personas vārdu, uzvārdu vai amatu, kas atbildīga par sadarbību ar iestādi vai iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

3)          aprakstu par visiem paredzamajiem apstākļiem vai notikumiem, kas varētu izraisīt smagu negadījumu, kā aprakstīts ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem, kuram minētais plāns ir pievienots;

4)          aprakstu par darbībām, kas tiks veiktas, lai kontrolētu attiecīgos apstākļus vai notikumus un lai ierobežotu to sekas;

5)          aprakstu par pieejamo aprīkojumu un līdzekļiem, tostarp iespējamas noplūdes nosegšanai;

6)          pasākumus, ar ko ierobežot riskus uz iekārtas esošajiem cilvēkiem un videi, tostarp to, kā ir jāsniedz brīdinājumi un kādas darbības cilvēkiem ir jāveic, saņemot brīdinājumu;

7)          pasākumus, kas ir saskaņoti ar izglābšanās, evakuācijas un glābšanas pasākumiem, kuri aprakstīti ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem, piemēram, kā aprakstīts II pielikuma 7. daļā, lai uz iekārtas esošajiem cilvēkiem smaga negadījuma laikā nodrošinātu labas izredzes izdzīvot;

7a)  prognozes par to, cik efektīvi ir reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā. Vides apstākļi, ko šajā reaģēšanas analīzē ņem vērā:

i)      laika apstākļi, tostarp vējš, redzamība, nokrišņi un temperatūra;

ii)     apstākļi jūrā, paisumi, straumes;

iii)    ledus un atlūzu klātbūtne;

iv)    dienasgaismas stundas; un

v)      citi zināmi vides apstākļi, kas varētu ietekmēt reaģēšanas aprīkojuma efektivitāti vai reaģēšanas centienu kopējo efektivitāti;

8)          pasākumus, ar ko nodrošina agrīnu brīdinājumu par negadījumu iestādei vai iestādēm, kas ir atbildīgas par ārējā plāna reaģēšanai ārkārtas situāciju sākšanu, tās informācijas veidu, kuru ietver sākotnējā brīdinājumā, un pasākumus sīkākas informācijas sniegšanai, kad tāda ir pieejama;

9)          pasākumus darbinieku apmācībai viņiem uzdoto pienākumu veikšanai un vajadzības gadījumā šo pasākumu saskaņošanu ar tiek, kas īsteno ārējus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

10)        pasākumus iekšējās reaģēšanas uz ārkārtas situāciju saskaņošanai ar ārējo reaģēšanu uz ārkārtas situāciju;

11)        iepriekšēja novērtējuma apliecinājums attiecībā uz tām ķimikālijām, kas izmantotas kā disperģenti, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku veselību un novērstu vēl lielāku kaitējumu videi.

________________________

II.a PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar 13.a pantu, veicot darbības ar urbumu

· Sniedzot informāciju par darbībām ar urbumu saskaņā ar 9. pantu, tajā ietver vismaz šādu informāciju:

1)          urbuma operatora vārdu/nosaukumu un adresi;

2)          izmantojamās iekārtas nosaukumu un iekārtas operatora vārdu/nosaukumu un adresi;

3)          urbuma identifikācijas datus un jebkuru informāciju par to, kā urbums ir saistīts ar iekārtām vai savienoto infrastruktūru;

4)          kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas kopš darbību uzsākšanas vai kopš iepriekšējā ziņojuma;

5)          diametru un patieso vertikālo un izmērīto dziļumu:

a)     ikvienam urbumam; un

b)     ikvienai ierīkotajai šahtai;

6)          urbšanas šķidruma blīvumu ziņojuma sagatavošanas laikā; un

7)          attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar jau izveidotu urbumu, tā pašreizējo darbības stāvokli.

________________________

III PIELIKUMS

Noteikumi par kompetentās iestādes iecelšanu un darbību saskaņā ar 8. un 8.a pantu

1.          NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DALĪBVALSTĪM

1.          Lai ieceltu kompetento iestādi, kas atbildīga par pienākumiem, kuri uzdoti ar šīs direktīvas 8. pantu, dalībvalstis vismaz ▌:

a)      veic organizatoriskus pasākumus, kas ļauj efektīvi pildīt pienākumus, kuri kompetentajai iestādei paredzēti šajā direktīvā, tostarp pasākumus, lai taisnīgi reglamentētu drošumu un vides aizsardzību;

b)     izstrādā politikas atzinumu, kurā ir aprakstīti uzraudzības un izpildes mērķi, kā arī kompetentās iestādes pienākumi nodrošināt pārredzamību, konsekvenci, proporcionalitāti un objektivitāti, reglamentējot naftas un gāzes nozares darbības jūrā.

▌

2.      Dalībvalstis paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai stātos spēkā 1. punktā izklāstītie pasākumi, tostarp, lai:

a)      finansētu atbilstīgas specializētās zināšanas, kas pieejamas iekšēji vai ar oficiāliem nolīgumiem ar trešām personām vai abējādi, lai kompetentā iestāde varētu pārbaudīt un izmeklēt darbības, veiktu izpildes nodrošināšanas pasākumus un izskatītu ziņojumus par būtiskiem apdraudējumiem, kā arī paziņojumus;

b)     ja izmanto ārējus zināšanu avotus – finansētu atbilstīgu rakstisku norāžu izstrādi un veiktu uzraudzību ar mērķi saglabāt konsekventu pieeju un nodrošināt to, ka likumīgi ieceltā kompetentā iestāde saglabā pilnu atbildību saskaņā ar šo direktīvu;

c)  finansētu būtiskas apmācības, saziņu, piekļuvi tehnoloģijām, kompetentās iestādes darbinieku ceļa un uzturēšanās izdevumus, kad viņi pilda savas funkcijas, un veicinātu kompetento iestāžu aktīvu sadarbību saskaņā ar 27. pantu;

d)     atbilstīgā gadījumā prasītu operatoriem vai ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem atlīdzināt kompetentajai iestādei izmaksas par tās funkcijām, kas veiktas saskaņā ar šo direktīvu;

e)      finansētu un veicinātu pētījumus saskaņā ar kompetentās iestādes funkcijām, kas paredzētas šajā direktīvā;

f)      nodrošinātu finansējumu kompetentajai iestādei ziņojumu sagatavošanai.

▌

2.  NOTEIKUMI PAR KOMPETENTĀS IESTĀDES DARBĪBU

1.          Lai efektīvi veiktu savas funkcijas saskaņā ar 8.a pantu, kompetentā iestāde izstrādā:

a)     rakstisku stratēģiju, kurā aprakstītas tās funkcijas, darbības prioritātes, proti, saistībā ar iekārtu konstrukciju un darbību, integritātes pārvaldību, kā arī sagatavotību un reaģēšanu ārkārtas situācijās, un tas, kā to organizē;

b)     darbības procedūras, kurās aprakstīts, kā tā pārbaudīs šajā direktīvā paredzētos operatoru un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieku pienākumus un nodrošinās to izpildi, tostarp, kā tā izskatīs, izvērtēs un apstiprinās ziņojumus par būtiskiem apdraudējumiem, izskatīs paziņojumus par urbumiem un kā jānosaka intervāli būtisku apdraudējumu risku kontroles pasākumu pārbaudē, tostarp vides jomā, konkrētajai iekārtai vai darbībām;

c)      tās funkciju izpildes procedūras, neskarot citus pienākumus, piemēram, naftas un gāzes nozares darbības jūrā, un pasākumus saskaņā ar Direktīvu 92/91/EK;

d)     ja kompetento iestādi veido vairāk nekā viena struktūra – oficiālu nolīgumu, ar kuru nosaka vajadzīgos mehānismus kompetentās iestādes kopējai darbībai, ietverot augstākās vadības uzraudzību, pārraudzību un pārskatīšanu, kopēju plānošanu un inspekcijas, atbildības jomu sadalījumu, lai izskatītu ziņojumus par būtiskiem apdraudējumiem, kopēju izmeklēšanu, iekšējo saziņu un kopējus ārēji publicējamus ziņojumus.

2.  Sīki izklāstītajās procedūrās, lai izvērtētu ziņojumus par būtiskiem apdraudējumiem, ir nepieciešama visa faktiskā informācija un citas ziņas, kā prasīts saskaņā ar šo direktīvu un kas jāsniedz operatoram vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašniekam. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek iesniegta vismaz šāda informācija un ka minētās prasības tiek skaidri norādītas pamatnostādnēs operatoriem vai ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem:

a)     visi paredzamie apdraudējumi, kas varētu izraisīt smagu negadījumu, tostarp attiecībā uz vidi, ir noteikti, to riski novērtēti un noteikti pasākumi, tostarp reaģēšana ārkārtas situācijās, šo risku kontrolei;

b)     drošuma un vides pārvaldības sistēma ir pienācīgi izklāstīta, lai apliecinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām;

c)      ir aprakstīti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz neatkarīgu pārbaudi un operatora veiktu revīziju.

3.          Veicot rūpīgu novērtējumu attiecībā uz ziņojumiem par būtiskiem apdraudējumiem, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)     ir sniegta visa prasītā faktiskā informācija;

b)     operators vai ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks ir noteicis visus iespējami paredzamos smagu negadījumu apdraudējuma gadījumus, kas saistās ar iekārtu un tās darbību, un ka pietiekami ir izskaidrota smagu negadījumu risku novērtēšanas metodika un kritēriji, tostarp ar analīzi saistītie nenoteiktības faktori;

c)      riska pārvaldībā ir ņemti vērā visi iekārtas atbilstīgie dzīves cikla posmi un paredzēti visi paredzamie gadījumi, tostarp:

i)  kā lēmumos par konstrukciju, kas aprakstīti paziņojumā par konstrukciju, ir ņemta vērā riska pārvaldība, lai nodrošinātu, ka tiek iekļauti raksturīgie drošuma un vides principi;

ii)     kā darbības laikā no iekārtas ir jāvada urbuma darbības;

iii)   kā urbuma darbības ir jāveic un uz laiku jāpārtrauc, pirms no ieguves iekārtas tiek sākta ieguve;

iv)    kā apvienotās darbības ir jāveic kopā ar citu iekārtu;

v)     kā tiks veikta iekārtas ekspluatācijas pārtraukšana;

d)     kā ir paredzēts īstenot riska pārvaldībā noteiktos riska samazināšanas pasākumus, ja riski ir jāsamazina līdz pieļaujamam līmenim;

e)      vai, nosakot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pieļaujamus riska līmeņus, operators ir skaidri uzrādījis, kā ir ņemta vērā atbilstīgā paraugprakse un uz labu inženierijas praksi balstīti spriedumi, labākā vadības prakse un cilvēcisko un organizatorisko faktoru principi;

f)      vai ir skaidri noteikti un pamatoti pasākumi un procedūras ārkārtas situāciju noteikšanai un ātrai un efektīvai reaģēšanai uz tām;

g)     kā izglābšanās, evakuācijas un glābšanas procedūras, kā arī pasākumi starpgadījuma eskalācijas novēršanai un tā ietekmes uz vidi samazināšanai ir loģiski un sistemātiski iekļauti, ņemot vērā iespējamos ārkārtas apstākļus, kādos tie tiks veikti;

h)     kā attiecīgās prasības ir iekļautas iekšējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju un vai iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju kopija vai pienācīgs apraksts ir iesniegts kompetentajai iestādei;

i)  vai ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem aprakstītā drošuma un vides pārvaldības sistēma ir pietiekama, lai nodrošinātu būtisko apdraudējumu risku kontroli katrā attiecīgajā iekārtas dzīves cikla posmā, un nodrošina atbilstību visām attiecīgajām tiesību normām, un vai tajā ir paredzēta revīzija un revīzijas ieteikumu īstenošana;

j)      vai ir pietiekami izskaidrota neatkarīgas pārbaudes shēma.

________________________

IV PIELIKUMS

Operatoru un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieku pasākumi, lai novērstu smagus negadījumus atbilstīgi 18. pantam

▌

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašnieki

a)     pievērš īpašu uzmanību uzticamības un integritātes prasību novērtēšanai saistībā ar visām drošumam un videi kritiski svarīgām sistēmām, kā arī balsta savas pārbaudes un apkopes sistēmas uz nepieciešamā drošuma un vides integritātes līmeņa sasniegšanu;

b)     veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nenotiek bīstamu vielu neparedzēta noplūde no cauruļvadiem, kuģiem un sistēmām, kas paredzētas to drošai glabāšanai. Turklāt operatori nodrošina, ka neviena ierobežojuma atteice ▌nevar radīt smagu negadījumu;

c)      sagatavo pieejamā aprīkojuma, tā īpašnieku, atrašanās vietu sarakstu, kā arī informāciju par transportēšanu uz iekārtu un tā izvietošanas veidu un informāciju par visām vienībām, kas ir saistītas ar iekšēja plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju īstenošanu. Sarakstā nosaka ieviestos pasākumus, lai nodrošinātu aprīkojuma un procedūru uzturēšanu labā darba stāvoklī;

d)     nodrošina, ka tiem ir atbilstoša sistēma, lai uzraudzītu atbilstību visiem attiecīgajiem tiesību aktu noteikumiem, savās standarta darbības procedūrās ietverot tiesību aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz būtisku apdraudējumu kontroli un vides aizsardzību; un

e)      pievērš īpašu uzmanību spēcīgas drošuma kultūras izveidošanai un uzturēšanai ar augstu varbūtību pastāvīgi drošai ekspluatācijai, tostarp nodrošinot darbaspēka sadarbību, izmantojot inter alia:

i)  skaidras saistības veikt trīspusējas konsultācijas un no tām izrietošās darbības;

ii)     pamudinājumu ziņot par starpgadījumiem un novērstiem iespējamiem negadījumiem un apbalvot par šādu ziņošanu;

iii)   efektīvu sadarbību ar ievēlētajiem pārstāvjiem drošuma jautājumos;

iv)    ziņotāju aizsardzību.

▌

7.          Dalībvalstis nodrošina, ka nozare sadarbojas ar ▌ kompetentajām iestādēm, lai sagatavotu un īstenotu prioritāšu plānu standartu, norāžu un noteikumu izstrādei, kuri veicinās labāko praksi smagu negadījumu novēršanā un to seku ierobežošanā, ja smagi negadījumi tomēr notiktu. ▌

▌

________________________

IV.a PIELIKUMS

Informācija par neatkarīgu pārbaudes shēmu atbilstīgi 15. pantam

1.          Neatkarīgs pārbaužu veicējs atbilst šādām prasībām, kas attiecas uz tā neatkarību no operatora un ar ieguvi nesaistītās iekārtas īpašnieka:

a)     šai personai saistībā ar tās funkcijām nav jāapsver neviens kritisks drošuma un vides elements vai konkrēts mehānisms, ja minētā persona ar to ir bijusi saistīta pirms pārbaudes darbībām vai ja attiecībā uz to varētu būt apdraudēta tās objektivitāte;

b)     minētā persona ir pietiekami neatkarīga no pārvaldības sistēmas, kas ir atbildīga vai ir bijusi atbildīga par jebkuru komponenta aspektu neatkarīgā pārbaudes shēmā vai urbuma pārbaudes shēmā, lai nodrošinātu, ka šī persona savas funkcijas shēmas ietvaros īstenos objektīvi.

2.          Dalībvalstis pieprasa, lai operators un ar ieguvi nesaistītās iekārtas īpašnieks nodrošina, ka neatkarīgu pārbaužu veicējs spēj izpildīt šādas prasības attiecībā uz tā kompetenci:

a)     tehniskā kompetence, tostarp atbilstīgs skaits darbinieku ar atbilstošām kvalifikācijām un pietiekami lielu pieredzi;

b)     neatkarīgu pārbaužu veicējs nodrošina uzdevumu atbilstīgu sadalījumu darbiniekiem, kuru kvalifikācijas atbilst uzdevumam;

c)      nodrošina atbilstīgus pasākumus attiecībā uz informācijas plūsmu starp operatoru un neatkarīgo pārbaužu veicēju;

d)     operators neatkarīgajam pārbaužu veicējam ir piešķīris pietiekamas pilnvaras, lai tas varētu atbilstīgi pildīt savas funkcijas.

3.          Būtiskas izmaiņas paziņo neatkarīgajam pārbaužu veicējam, lai tas veiktu papildu pārbaudi, un šīs papildu pārbaudes rezultātus pēc pieprasījuma dara zināmus kompetentajai iestādei.

________________________

IV.b PIELIKUMS

Informācija par prioritātēm saistībā ar sadarbību starp operatoriem un ar ieguvi nesaistītu iekārtu īpašniekiem un kompetentajām iestādēm

atbilstīgi 18. panta 5. punktam

1.          Jautājumi, kas jāņem vērā, nosakot prioritātes standartu un norāžu izstrādei, praktiski veicina smagu negadījumu novēršanu un to seku ierobežošanu. Šie jautājumi ietver:

a)     urbumu integritātes, urbumu kontroles aprīkojuma un ierobežojumu uzlabošanu un to efektivitātes uzraudzību;

b)     primārās ierobežošanas uzlabošanu;

c)      sekundārās ierobežošanas uzlabošanu, lai ierobežotu smagus negadījumus, tostarp urbumu sprādzienus, to sākotnējā stadijā;

d)     pamatotus lēmumus;

e)       ar būtisku apdraudējumu saistītu darbību pārvaldību un uzraudzību;

f)      svarīgāko darbinieku kompetenci;

g)     efektīvu riska pārvaldību;

h)     uzticamības novērtējums attiecībā uz drošumam un videi kritiski svarīgām sistēmām;

i)      galvenos darbības rādītājus;

j)      drošuma un vides pārvaldības sistēmu efektīvu integrēšanu starp operatoriem un citām vienībām, kas iesaistītas naftas un gāzes nozares darbībās.

________________________

V PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz plānos reaģēšanai ▌ uz ārkārtas situāciju atbilstīgi 30. pantam

▌

2.          Saskaņā ar 30. pantu sagatavotajos ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju ietver (bet ne tikai):

a)      to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kas ir pilnvarotas sākt ārkārtas procedūras, un to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kas ir pilnvarotas vadīt ārējo reaģēšanu ārkārtas situācijā;

b)     pasākumus negadījumu agrīno brīdinājumu saņemšanai un saistītās brīdināšanas un ārkārtas reaģēšanas procedūras;

c)      pasākumus to līdzekļu koordinēšanai, kas vajadzīgi, lai īstenotu ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

d)     pasākumus palīdzības sniegšanai saistībā ar iekšējo reaģēšanu uz ārkārtas situāciju;

e)      detalizētu to ārēju pasākumu aprakstu, kas ir saistīti ar reaģēšanu uz ārkārtas situāciju;

f)      pasākumus, lai personām un organizācijām, ko var skart negadījums, sniegtu atbilstošu informāciju un konsultācijas saistībā ar negadījumu;

g)      pasākumus, lai sniegtu informāciju citu dalībvalstu neatliekamās palīdzības dienestiem un Komisijai, ja notiktu smags negadījums, kam var būt pārrobežu sekas;

h)      pasākumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz dzīvo dabu gan piekrastē, gan jūrā, tostarp situācijās, kad naftā samirkuši dzīvnieki nonāk krastā, pirms krastu sasniedz pati noplūde.

________________________

V.a PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj, sagatavojot ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju atbilstīgi 30. pantam

1.             Iestāde vai iestādes, kas ir atbildīgas par to, lai koordinētu reaģēšanu uz ārkārtas situāciju, dara pieejamu šādu informāciju:

a)      pieejamā aprīkojuma, tā īpašnieku, atrašanās vietu sarakstu un informāciju par transporta līdzekļiem, ar ko aprīkojumu transportē uz negadījuma vietu, un veidu, kādā tas tiks izvietots negadījuma vietā;

b)     aprakstu par ieviestajiem pasākumiem, ar ko nodrošina aprīkojuma un procedūru uzturēšanu labā darba stāvoklī;

c)      sarakstu ar nozarei piederošo aprīkojumu, kas būtu pieejams ārkārtas situācijā;

d)     aprakstu par vispārējiem pasākumiem gadījumā, ja rodas ārkārtas situācija saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, ietverot visu iesaistīto personu kompetenču un atbildības jomas un struktūras, kas ir atbildīgas par šādu pasākumu uzturēšanu;

e)      pasākumus, ar ko nodrošina, ka aprīkojums, personāls un procedūras ir pieejamas un atjauninātas un ka vienmēr ir pieejams pietiekams skaits apmācītu darbinieku;

f)      apliecinājums iepriekš veiktam ietekmes uz vidi un veselību novērtējumam attiecībā uz jebkādām ķimikālijām, kuras paredzēts izmantot kā disperģentus.

2.          Ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju skaidri precizē iestāžu, ārkārtas situāciju plānu īstenotāju, koordinatoru un citu reaģēšanā uz ārkārtas situācijām iesaistīto personu uzdevumus, lai visās ārkārtas situācijās nodrošinātu sadarbību.

3.  Pasākumos ietver procedūras smagiem negadījumiem, kas var būtiski skart dalībvalsti vai kas pārsniedz tās robežas:

a)      ārējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju apmaiņa ar blakus esošām dalībvalstīm un Komisiju;

b)     reaģēšanas pamatlīdzekļu sarakstu sagatavošana pārrobežu līmenī, ietverot gan nozarei, gan valstij piederošus pamatlīdzekļus, kā arī visus vajadzīgos pielāgojumus, lai padarītu aprīkojumu un procedūras savstarpēji saderīgus starp blakus esošām valstīm un dalībvalstīm;

c)      procedūras, lai sāktu izmantot ES Civilās aizsardzības mehānismu (kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK);

d)     pārrobežu mācību organizēšana saistībā ar ārējo reaģēšanu uz ārkārtas situāciju ▌.

________________________

VI PIELIKUMS

Informācijas kopīgošana un pārredzamība

1.          Kopējais formāts datu sniegšanai attiecībā uz būtisku apdraudējumu rādītajiem ▌ palīdz salīdzināt kompetento iestāžu un atsevišķu operatoru informāciju.

2.          Informācijā, kura jākopīgo kompetentajai iestādei un operatoriem, ietver informāciju attiecībā uz:

a)      naftas, gāzes vai citu bīstamu vielu ▌ neplānotu noplūdi, ar uzliesmojumu vai bez tā;

b)     ▌ urbuma kontroles zudumu, kā rezultātā ir jāiedarbina urbuma kontroles aprīkojums, vai urbuma aizsargmehānisma atteici, kā rezultātā tas jāaizvieto vai jāremontē;

c)      kritiska drošuma un vides elementa atteici;

d)     strukturālās integritātes būtisku zudumu vai zaudētu aizsardzību pret ugunsgrēka vai eksplozijas ietekmi, vai zaudētu staciju, saistībā ar mobilu iekārtu;

e)      kuģu pārvietošanos pa ceļu, uz kura iespējama sadursme, vai kuģu reālu sadursmi ar jūras iekārtu;

f)      helikopteru negadījumiem uz jūras iekārtām vai netālu no tām ▌;

g)      visiem fatāliem negadījumiem;

h)      visiem nopietniem savainojumiem 5 vai vairāk cilvēkiem viena negadījuma rezultātā;

i)       visiem gadījumiem, kad tiek evakuēts ▌personāls;

j)      smagu starpgadījumu, kas skar vidi.

2.a  Gada ziņojumā, kas dalībvalstij jāiesniedz saskaņā ar 24. pantu, iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)     iekārtu skaits, vecums un atrašanās vieta;

b)     veikto pārbaužu un izmeklēšanu, kā arī izpildes darbību un izvirzīto apsūdzību skaits un veids;

c)      starpgadījumu datus saskaņā ar 22. pantā paredzēto kopējo ziņojumu sniegšanas sistēmu;

d)     visām būtiskām izmaiņām jūras tiesiskajā regulējumā;

e)      naftas un gāzes nozares darbību jūrā rezultāti saistībā ar smagu negadījumu novēršanu un notikušo smagu negadījumu seku ierobežošanu.

3.          Šī pielikuma 2. punktā minētā informācija ietver gan faktisko informāciju, gan analītiskos datus, kas attiecas uz naftas un gāzes nozares darbībām, un tā ir nepārprotama. Sniegtā informācija un dati nodrošina, ka var salīdzināt atsevišķu operatoru rezultātus ne tikai dalībvalstī, bet arī nozarē kopumā starp vairākām dalībvalstīm.

4.          Šī pielikuma 2. punktā minētās informācijas apkopošana un uzkrāšana palīdz sniegt iepriekšēju brīdinājumu par drošumam un videi kritisku aizsargmehānismu iespējamu bojāšanos un palīdz veikt proaktīvus koriģējošus pasākumus. Informācija liecina arī par atsevišķu operatoru un visas nozares īstenoto pasākumu un kontroles pasākumu vispārējo efektivitāti, jo īpaši, lai novērstu smagus negadījumus un pēc iespējas mazinātu apdraudējumus videi.

5.          Lai nodrošinātu atbilstību 23. panta prasībām, izstrādā vienkāršotu formātu ar mērķi atvieglot attiecīgo datu publicēšanu saskaņā ar 2. punktu un ziņojumu sagatavošanu saskaņā ar 24. pantu tā, lai tie būtu viegli pieejami sabiedrībai un veicinātu datu pārrobežu salīdzinājumu.

________________________

• [1]               OV C 143, 22.5.2012., 107. lpp.
• [2] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
• [3]               OV C 143, 22.5.2012, 125. lpp.
• [4]               OV L 55,28.2.2011., 13. lpp.
• [5]               OV C 18, 21.1.2012., 8. lpp.

PASKAIDROJUMS

2010. gada 20. aprīlī eksplozijā uz naftas platformas Deepwater Horizon gāja bojā 11 cilvēki, kas strādāja uz šīs platformas, un negadījuma rezultātā noplūda aptuveni 4,9 miljoni barelu (780 000 m³) jēlnaftas. Pagāja 3 mēneši, līdz izdevās noslēgt urbumu, un vēl 2 mēneši bija vajadzīgi rezerves urbuma sekmīgai pabeigšanai, un tikai tad urbumu atzina par „veiksmīgi noslēgtu”. ASV veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka „katastrofa bija gadiem ilgušas nozares un valdības bezrūpības un drošības apsvērumu neievērošanas neizbēgams rezultāts. .. Tā kā urbumi kļūst arvien dziļāki un tos veic arvien bīstamākos ūdeņos, kuri slēpj vairāk Amerikas naftas, tikai sistēmiskas reformas gan valdībā, gan arī nozarē ļaus novērst līdzīgas katastrofas nākotnē.” (Komisijas naftas noplūdes jautājumos līdzpriekšsēdētājs William K. Reilly, Landmark Report.).

Negadījums arī rosināja pārskatīt Eiropas Savienības politiku — Eiropas Komisija nekavējoties veica naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošības novērtējumu Eiropas ūdeņos. Tā secināja, ka jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu labākās prakses izplatību.

Komisijas priekšlikumā regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu, ko Eiropas Parlamentam iesniedza 2011. gada oktobrī, uzsvars likts uz konkrētiem pasākumiem, kuriem būtu jānovērš būtiskās atšķirības un dalībvalstu prakses un tiesību aktu sadrumstalotība naftas un gāzes nozares darbībās jūrā.

Priekšlikuma mērķis ir reaģēt uz arvien pieaugošajiem riskiem, nodrošinot, ka nozarē visā Savienībā izmanto labāko praksi būtisku apdraudējumu kontrolei, stiprinot Savienības sagatavotību un reaģēšanas spēju un precizējot spēkā esošos noteikumus par atbildību un kompensāciju.

Referents vērš uzmanību uz turpmāk izklāstītajiem galvenajiem aspektiem.

Juridiskā forma

Lai gan regulas priekšrocība ir tās tiešā piemērojamība, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, ir radušies jautājumi par to, ka pēc regulas pieņemšanas, iespējams, būs jāatceļ un būtiski jāgroza spēkā esošie valstu tiesību akti un pamatnostādnes šajā jomā. Lai pārstrādātu tiesību aktus un pamatnostādnes, šim uzdevumam būs jānovirza ierobežotie resursi, kas atvēlēti drošības novērtējumiem un pārbaudēm. Ņemot to vērā, referents uzskata, ka lietderīgāk ir mainīt instrumenta juridisko formu un koncentrēties uz veicamo darbu, lai izveidotu stingru tiesisko pamatu, pieņemot direktīvu.

Iestāžu neatkarība

„Valdībai jāizveido neatkarīga iestāde, kas atbildīga par visu to aspektu regulēšanu, kas saistīti ar urbšanas darbiem atklātā jūrā, lai ASV starptautiskā līmenī ieņemtu vadošo pozīciju šajā jomā .. Tikai patiesi neatkarīga valsts drošības iestāde, kas pilnībā nošķirta no izpirkumnomas prakses un politikas, var nodrošināt to, ka regulatori atkal nekļūs par nozares ķīlniekiem.” (Komisijas naftas noplūdes jautājumos līdzpriekšsēdētājs Bob Graham, Landmark Report).

Viena no galvenajām mācībām, kas gūta saistībā ar Makondo negadījumiem, ir tā, ka ir ļoti būtiski nodrošināt iestāžu, kas atbildīgas par darbību drošības un vides apdraudējumu novērtēšanu, neatkarību no iestādēm, kuras izdod atļaujas urbumu veikšanai.

Eiropas Savienības Par jūrā veiktajām naftas un gāzes nozares darbībām atbildīgo iestāžu grupas (Eiropas Savienības iestāžu grupa) un EMSA līdzdalība

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra rezolūciju par drošības problēmu risināšanu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām atklātā jūrā (Fordas ziņojums), jūsu referents uzskata, ka būtu jāstiprina sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Pilnībā būtu jāizmanto nesen izveidotā Eiropas Savienības iestāžu grupa. Tā ir lieliski piemērots forums pieredzes un zināšanu apmaiņai smagu negadījumu novēršanas un reaģēšanas jomā, un šai grupai būtu jāpiedalās arī valstu un ES attiecīgo noteikumu īstenošanas un piemērošanas uzraudzībā.

Turklāt jāņem vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) paplašinātās pilnvaras — EMSA jāpiedalās ar ārkārtas situācijām saistītās reaģēšanas spējas uzlabošanas un intervences pasākumos, ja paredzams, ka naftas un gāzes nozares darbībām jūrā būs pārrobežu ietekme. Informācija par dalībvalstu ārkārtas situāciju reaģēšanas plāniem un resursiem būtu jādara zināma EMSA, un tai būtu periodiski jāveic pasākumi, lai testētu pārrobežu ārkārtas situāciju mehānismus.

Trešo personu veiktas pārbaudes

Parlaments arī uzstāj, lai tiktu nodrošinātas trešo personu veiktas pārbaudes. Referentam ir zināma nozarē plaši izplatītā prakse veikt neatkarīgas pārbaudes, un referents uzskata, ka šim jautājumam arī turpmāk noteikti jāpievērš uzmanība.

ES standarti attiecībā uz citviet pasaulē veiktajām darbībām

Lai gan pastāv problēmas īstenošanas jomā, ir skaidrs, ka no Eiropas Savienībā dibinātiem uzņēmumiem sagaida, lai to citviet pasaulē veiktās darbības atbilstu Eiropas Savienības drošības standartiem. Šie augstie standarti būtu ne tikai jāpopularizē starptautiskā līmenī atbilstīgos globālos un reģionālos forumos, bet arī jāturpina izvērtēt mehānismus, kas nodrošinātu standartu piemērošanu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (24.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu
(COM(2011)0688 – C7‑0392/2011 – 2011/0309(COD))

Atzinumu sagatavoja (*): Justas Vincas Paleckis

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Naftas noplūde Meksikas līcī no platformas Deepwater Horizon un vēl nesenākā gāzes noplūde Ziemeļjūrā no naftas un gāzes platformas Elgin uzmanības centrā ir izvirzījusi nepieciešamību risināt ar naftas un gāzes jūras iekārtu drošību saistītus jautājumus un nodrošināt ES jūras vides aizsardzību, ja noticis smags negadījums.

Tāpēc atzinuma sagatavotājs pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumu kā svarīgu instrumentu vajadzīgo drošības un vides standartu nodrošināšanai visā ES. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka priekšlikumu var dažādi uzlabot, lai nodrošinātu, ka šie mērķi patiešām tiek sasniegti.

Priekšlikumā jāizvirza skaidrāka prasība operatoriem nodrošināt vajadzīgās finanšu garantijas, lai segtu attīrīšanas un kompensācijas izmaksas, ja noticis smags negadījums. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tas atbilst ES vides tiesību aktu pamatprincipam „piesārņotājs maksā”.

Turklāt jāpastiprina noteikumi attiecībā uz sabiedrības līdzdalību saskaņā ar šajā jomā spēkā esošajiem starptautiskajiem un ES tiesību aktiem un jāparedz, ka attiecīgā sabiedrība tiek informēta par smagiem negadījumiem un veiktajiem pasākumiem, lai ierobežotu kaitējumu videi un cilvēka veselībai.

Iestādēm, kas izdod licences, būtu arī jānosaka prasība, izskatot jautājumu par atļaujas piešķiršanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, īpašu uzmanību pievērst tādām jūras un piekrastes vidēm, kurās ir paaugstināts ekoloģiskās ietekmes risks, un būtu jāpastiprina to darbinieku aizsardzība, kuri iesniedz anonīmus ziņojumus par drošuma un vides problēmām.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) LESD 191. pantā ir noteikti mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā arī pienākums nodrošināt, ka Savienības līmeņa rīcība jāpapildina ar augsta līmeņa aizsardzību, pamatojoties uz piesardzības principu, preventīvu darbību, kā arī dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu.	(1) LESD 191. pantā ir noteikti mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus. Tajā ir noteikts pienākums nodrošināt, ka Savienības līmeņa rīcība jāpapildina ar augsta līmeņa aizsardzību, pamatojoties uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Naftas un gāzes nozares darbības jūrā tiek veiktas aizvien skarbākā vidē un ārkārtēji sarežģītos apstākļos, kur negadījumi visticamāk novedīs pie postošām un nelabojamām sekām jūras un piekrastes videi, kā arī būtiski negatīvi ietekmēs piekrastes kopienu ekonomiku.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Smaga naftas un gāzes ieguves negadījuma iespējamība jūrā ir būtiska. Tāpēc, samazinot jūras ūdeņu piesārņojuma risku, iniciatīvai būtu jāveicina jūras vides aizsardzība un it sevišķi laba vides stāvokļa sasniegšana līdz, vēlākais, 2020. gadam, kā noteikts 1. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).	(5) Smaga naftas un gāzes ieguves negadījuma iespējamība jūrā ir būtiska. Tāpēc, samazinot jūras ūdeņu piesārņojuma risku, šai direktīvai būtu jāveicina jūras vides aizsardzības nodrošināšana un it sevišķi laba vides stāvokļa sasniegšana vai saglabāšana līdz, vēlākais, 2020. gadam, kā noteikts 1. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Turklāt joprojām problēma ir tā, ka līdztekus smaga negadījuma draudiem naftas un gāzes ieguves darbību jūrā rezultātā, nepārtraukti ar naftu tiek piesārņota jūras vide, un gāze noplūst jūrā un atmosfērā — pat parastu ieguves darbību rezultātā, kurās tiek ievērotas visas drošuma prasības.
Pamatojums
Urbšanas platformas pastāvīgi piesārņo jūru un/vai atmosfēru ar naftu un gāzi, pat parastu darbību gaitā miljoniem tonnu naftas ik gadu nonāk jūrā no noplūdēm, urbšanas duļķēm un noplūdēm pārstrādes procesā.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Jūras stratēģijas pamatdirektīva, kas paredz risināt visu darbību kopējo ietekmi uz jūras vidi, ir integrētās jūras politikas vides pīlārs. Šī politika attiecas uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, jo paredz sasaistīt katras ekonomikas nozares konkrētās problēmas ar vispārējo mērķi, kas attiecas uz vispusīgu izpratni par okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām, lai izstrādātu saskaņotu pieeju jūrām, ņemot vērā visus ekonomikas, vides un sociālos aspektus, kā arī izmantojot jūras teritoriālo plānošanu un zināšanas par jūru.	(6) Viens no Jūras stratēģijas pamatdirektīvas galvenajiem mērķiem ir novērtēt visu darbību kopējo ietekmi uz jūras vidi, un tā ir integrētās jūras politikas vides pīlārs. Šī politika attiecas uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, jo paredz sasaistīt katras ekonomikas nozares konkrētās problēmas ar vispārējo mērķi nodrošināt vispusīgu izpratni par okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām, lai izstrādātu saskaņotu pieeju jūrām, ņemot vērā visus ekonomikas, vides un sociālos aspektus, kā arī izmantojot jūras teritoriālo plānošanu un zināšanas par jūru.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Jūrā iegūtu ogļūdeņražu ražošana un izmantošana pastiprina klimata pārmaiņas un apgrūtinās Savienībai iespēju sasniegt tās mērķus klimata pārmaiņu jomā, un noturēt klimata pārmaiņas 2°C robežās salīdzinājumā ar pirms rūpniecības laikmeta līmeni. Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80-95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes viedokli ir atbilstīgi samazinājumam, kādu nepieciešams panākt no attīstīto valstu grupas. Komisijas Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, ko atbalstīja Eiropas Parlaments, ir atzīta arī nepieciešamība atteikties no oglekļa emisijas izraisošas enerģijas, izstrādājot tīras un atjaunojamas enerģijas.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Jāpaskaidro, ka personas, kas saņem atļaujas jūras darbību veikšanai saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK, ir arī iespējamie atbildīgie „operatori” atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un ka tām nav tiesību savu atbildību šajā saistībā nodot trešām personām, ar kurām tās noslēgušas līgumus.	(10) Jāpaskaidro, ka personas, kas saņem atļaujas jūras darbību veikšanai saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK, ir arī atbildīgie „operatori” atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un ka tām nav tiesību savu atbildību šajā saistībā nodot trešām personām, ar kurām tās noslēgušas līgumus.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Saskaņā ar grozīto Direktīvu 85/337/EEK, kas attiecas uz naftas un gāzes izpētes un ieguves darbībām, projektiem, kuri var būt būtiski ietekmēt vidi saistībā ar, cita starpā, savu būtību, apmēru vai atrašanās vietu, piemēro novērtējumu attiecība uz to ietekmi un prasību saņemt izstrādes apstiprinājumu. Saskaņā ar Direktīvu 85/337/EEK, ja darbībai piemēro izstrādes apstiprinājumu, būtu jānodrošina efektīva sabiedrības dalība atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (turpmāk — UNECE) Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.	(12) Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu1 dalībvalstīm ir jānosaka sīki izstrādāta kārtība efektīvai sabiedrības līdzdalībai attiecībā uz plāniem un programmām enerģētikas jautājumos. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/EU par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu2, kas cita starpā attiecas arī uz naftas un gāzes izpētes un ieguves darbībām, projektiem, kuri var būtiski ietekmēt vidi saistībā ar, cita starpā, savu būtību, apmēru vai atrašanās vietu, piemēro novērtējumu attiecība uz to ietekmi un prasību saņemt izstrādes apstiprinājumu. Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju un Direktīvu 2011/92/EK, ja darbībai piemēro izstrādes apstiprinājumu, būtu jāgarantē savlaicīga un efektīva sabiedrības dalība atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (turpmāk — UNECE) Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Attiecīgās sabiedrības pārstāvjiem jānodrošina tiesas pieejamība, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē.
	____________
	1 OV L 197, 21.7.2001, 30. lpp.
	2 OV L 26, 28.1.2012, 1. lpp.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek pielīdzināti noteikumi par tiesas pieejamību, lai tie atbilstu Rūpniecisko emisiju direktīvas prasībām.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Saskaņā ar grozīto Direktīvu 85/337/EEK1 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, ir saskaņoti projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas principi, ieviešot vispārējas obligātās prasības. Komisijai būtu jāapsver iespēja izstrādāt vadlīnijas naftas ieguves jūrā projektu ietekmes novērtējumam visos to posmos, tostarp izpētē, darbībā un ekspluatācijas pārtraukšanā, kā arī jāapsver īpašu prasību izstrāde attiecībā uz ekstremāliem darbības apstākļiem.
	___________
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Savienībā jau ir labu standartu paraugi saistībā ar valstu regulatīvajām praksēm attiecībā uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. Tomēr Savienībā tie netiek konsekventi piemēroti, un neviena dalībvalsts vēl nav savos tiesību aktos integrējusi labākās regulatīvās prakses, lai novērstu smagus jūras negadījumus vai ierobežotu to sekas attiecībā uz cilvēkiem un vidi. Labākās regulatīvās prakses ietver efektīva regulējuma nodrošināšanu attiecība uz drošumu un vidi, integrējot saistītās funkcijas kopējā kompetentajā iestādē (turpmāk — kompetentā iestāde), kas var izmantot vienas vai vairāku valstu aģentūru līdzekļus.	(13) Savienībā jau ir labu standartu paraugi saistībā ar valstu regulatīvajām praksēm attiecībā uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. Tomēr Savienībā tie netiek konsekventi piemēroti, un neviena dalībvalsts vēl nav savos tiesību aktos integrējusi labākās regulatīvās prakses, lai novērstu smagus jūras negadījumus vai ierobežotu to sekas attiecībā uz cilvēka dzīvību un veselību un vidi. Labākās regulatīvās prakses ir nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu regulējumu, kas garantē augstākos drošības standartus un aizsargā vidi un ko var panākt, cita starpā integrējot saistītās funkcijas kopējā kompetentajā iestādē (turpmāk — kompetentā iestāde), kas var izmantot vienas vai vairāku valstu aģentūru līdzekļus.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Pēc tam, kad licencētajam operatoram ir piešķirtas tiesības veikt naftas un gāzes izpēti vai ieguvi, dalībvalstij būtu likumīgi jāpilnvaro un ar atbilstīgiem līdzekļiem jānodrošina kompetentā iestāde, lai tā varētu īstenot izpildi, arī apturēt darbības ar mērķi nodrošināt darba ņēmēju un vides atbilstīgu aizsardzību.	(14) Pēc tam, kad licencētajam operatoram ir piešķirtas tiesības veikt naftas un gāzes izpēti vai ieguvi, dalībvalstij būtu likumīgi jāpilnvaro un ar atbilstīgiem līdzekļiem jānodrošina kompetentā iestāde, lai tā varētu īstenot izpildi, arī apturēt darbības ar mērķi nodrošināt darbaspēka aizsardzību vai aizsargāt vidi vai cilvēka dzīvību un veselību.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Kompetentās iestādes efektivitāte saistībā ar licences saņēmēja vai operatora būtiska apdraudējuma kontroles pasākumu atbilstības novērtēšanu ir tieši saistīta ar būtiska apdraudējuma risku regulatīvo politiku, sistēmām un kompetentās iestādes zināšanām. Neraugoties uz to, ka licencētajam operatoram ir piešķirtas tiesības veikt naftas un gāzes izpēti vai ieguvi, kompetentajai iestādei būtu jābūt pilnvarotai īstenot izpildi, tostarp apturēt darbības ar mērķi nodrošināt darba ņēmēju un vides atbilstīgu aizsardzību. Lai īstenotu šīs funkcijas, dalībvalstij ir kompetentajai iestādei jānodrošina atbilstīgi līdzekļi.	(15) Kompetentās iestādes efektivitāte saistībā ar licences saņēmēja vai operatora būtiska apdraudējuma kontroles pasākumu atbilstības novērtēšanu ir tieši saistīta ar būtiska apdraudējuma risku regulatīvo politiku, sistēmām un kompetentās iestādes zināšanām. Neraugoties uz to, ka licencētajam operatoram ir piešķirtas tiesības veikt naftas un gāzes izpēti vai ieguvi, kompetentajai iestādei būtu jābūt pilnvarotai īstenot izpildi, tostarp apturēt darbības ar mērķi nodrošināt darbaspēka aizsardzību vai aizsargāt vidi vai cilvēka dzīvību un veselību. Lai īstenotu šīs funkcijas, dalībvalstij ir kompetentajai iestādei jānodrošina atbilstīgi līdzekļi.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Būtisku apdraudējumu ziņojuma riska novērtējumā būtu jāņem vērā vides risks, iekļaujot klimata apstākļu un klimata pārmaiņu ietekmi uz iekārtu izturību ilgtermiņā. Ņemot vērā to, ka naftas un gāzes nozares darbībām jūrā vienā dalībvalstī var būt būtiska ietekme uz vidi citā dalībvalstī, ir jāparedz un jāpiemēro konkrēti noteikumi saskaņā ar Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.	(28) Būtisku apdraudējumu ziņojuma riska novērtējumā būtu jāņem vērā risks cilvēka veselībai un dzīvībai, kā arī videi, iekļaujot klimata apstākļu un klimata pārmaiņu ietekmi uz iekārtu izturību ilgtermiņā. Ņemot vērā to, ka naftas un gāzes nozares darbībām jūrā vienā dalībvalstī var būt būtiska ietekme uz vidi citā dalībvalstī, ir jāparedz un jāpiemēro konkrēti noteikumi saskaņā ar UNECE Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (t. s. Espoo konvenciju).
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai veicinātu sabiedrības uzticību iestādēm un ES mēroga jūras darbības integritāti, dalībvalstīm būtu jāsniedz ziņojumi par šīm darbībām un negadījumiem. Dalībvalstis arī nekavējoties informē Komisiju par smagiem negadījumiem, savukārt Komisijai periodiski jāpublicē ziņojumi par ES darbību līmeņiem un tendencēm saistībā ar jūrā veikto darbību nozares drošuma un vides rezultātiem.	(34) Lai veicinātu sabiedrības uzticību ES mēroga jūras darbības ietekmei un integritātei, dalībvalstīm būtu jāsniedz ziņojumi par šīm darbībām un negadījumiem, un tās nekavējoties informē Komisiju un ikvienu dalībvalsti, kuras teritorija vai ūdeņi ir skarti, kā arī attiecīgo sabiedrību par smagiem negadījumiem, savukārt Komisijai periodiski jāpublicē ziņojumi par ES darbību līmeņiem un tendencēm saistībā ar jūrā veikto darbību rezultātiem drošuma un vides jomā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(37a) Ar Regulu (EK) Nr. 1406/20021, kas nesen ir grozīta, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (Aģentūra) saskaņā ar regulas 1. pantu ir pienākums nodrošināt augstu, un efektīvu līmeni kuģošanas drošībai, jūras satiksmes drošībai, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanai un reaģēšanas pasākumiem, kā arī reaģēšanas pasākumiem uz naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu. Lai nodrošinātu šo mērķi, Aģentūrai būtu:
	(a) jāsniedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm tehniska un zinātniska palīdzība nolūkā līdz minimumam samazināt risku un nodrošināt Savienības tiesību aktu naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošuma jomā pienācīgu piemērošanu;
	(b) jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai konstatēt un uzraudzīt naftas noplūdes apmērus un ietekmi uz vidi, kā arī iekārtu vai ap tām strādājošo kuģu drošuma riskus;
	(c) pēc dalībvalstu pieprasījuma jāpalīdz šīm dalībvalstīm kaitējuma novēršanas un attīrīšanas pasākumos un jākoordinē pārrobežu reaģēšana ārkārtas situācijās pēc smaga negadījuma, tostarp gadījumos, kad pārrobežu ietekme skārusi arī teritorijas ārpus ES ūdeņiem;
	(d) jāpalīdz dalībvalstīm tādu negadījumu izmeklēšanā, kuros iesaistītas naftas un gāzes iekārtas, kas izvietotas jūrā, tostarp veicot koriģējošo pasākumu pārbaudes.
	___________
	1 OV L 208, 5.8.2002, 1. lpp.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Īstenojot šīs regulas prasības, būtu jāņem vērā, ka jūras ūdeņi, uz ko attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, veido Direktīvas 2008/56/EK 4. panta 1. punktā noteikto četru jūras reģionu, proti, Baltijas jūras, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, Vidusjūras un Melnās jūras, neatņemamu daļu. Tādēļ būtu jānostiprina koordinācija ar trešām valstīm saistībā ar suverenitāti vai jurisdikciju attiecībā uz šādu jūras reģionu ūdeņiem. Atbilstīgi ir tādi sadarbības regulējumi kā reģionālās jūras konvencijas, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 10. punktā.	(38) Īstenojot šīs direktīvas prasības, būtu jāņem vērā, ka jūras ūdeņi, uz ko attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, veido Direktīvas 2008/56/EK 4. panta 1. punktā noteikto četru jūras reģionu, proti, Baltijas jūras, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, Vidusjūras un Melnās jūras, neatņemamu daļu. Tādēļ būtu jānostiprina koordinācija ar trešām valstīm saistībā ar suverenitāti vai jurisdikciju attiecībā uz šādu jūras reģionu ūdeņiem. Atbilstīgi ir tādi sadarbības regulējumi kā reģionālās jūras konvencijas, kā paredzēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 10. punktā un 4. pantā.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Attiecībā uz Vidusjūru un saistībā ar šo regulu tiek īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai Eiropas Savienība pievienotos Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (turpmāk — Barselonas konvencija) Protokolam Vidusjūras aizsardzībai pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un ekspluatācija (turpmāk — Jūras protokols), kuru apstiprināja ar Padomes Lēmumu 77/585/EEK.	(39) Attiecībā uz Vidusjūru un papildus šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem ir vai tiek īstenots vajadzīgais pasākums, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (turpmāk — Barselonas konvencija) Protokolam Vidusjūras aizsardzībai pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un ekspluatācija (turpmāk — Jūras protokols), kuru apstiprināja ar Padomes Lēmumu 77/585/EEK.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Īpaša uzmanība ir jāpievērš būtiskajām vides problēmām, kuras saistītas ar Arktikas ūdeņiem, kas ir Kopienai īpaši svarīga kaimiņos esoša jūras vide, lai nodrošinātu Arktikas vides aizsardzību saistībā ar jūras darbībām, tostarp ieguvi.	(40) Arktikas ūdeņi ir unikāla un Eiropas Savienībai ārkārtīgi svarīga kaimiņos esoša jūras vide un tai ir svarīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Ir skaidrs, ka Arktikas ūdeņu videi un to trauslajai ekosistēmai tiek nodarīts nopietns un, iespējams, neatgriezenisks kaitējums. Tāpēc ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu Arktikas vides aizsardzību. Tā kā Arktiskajos apstākļos nav iespējams garantēt efektīvu reaģēšanu nevienā negadījumā, dalībvalstīm būtu jāatturas no atļauju izsniegšanas darbībām jūrā, tostarp ieguves darbībām šajā teritorijā. Tiek sagaidīts, ka dalībvalstis, kas ir Arktikas padomes sastāvā, ciešā sadarbībā ar Komisiju aktīvi veicinās visaugstāko standartu ievērošanu attiecībā uz vides drošību šajā jutīgajā un unikālajā ekosistēmā, un izveidos starptautisku, vēlams saistošu, instrumentu novēršanai, gatavībai un reaģēšanai naftas piesārņojuma gadījumā Arktikas ūdeņos.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(41a) Ārkārtas rīcības plānos kā būtiska daļa būtu jāparedz pieejams ekipējums visu iespējamo noplūžu nosegšanai, un šādam ekipējumam būtu jāatrodas iekārtu tuvumā, lai notiekot smagam negadījumam, to laikus varētu efektīvi izmantot;
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 48. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Tā kā neviens no pašreizējiem finansiālā nodrošinājuma instrumentiem, tostarp riska apkopošanas pasākumi, nevar risināt ārkārtēju negadījumu visas iespējamās sekas, Komisijai būtu jāveic turpmāka analīze un pētījumi par atbilstīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu pienācīgi stingru atbildības režīmu attiecībā uz kaitējumu, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un saistītas prasības attiecībā uz finansiālo spēju, tostarp atbilstīgu finansiālā nodrošinājuma instrumentu vai citu pasākumu pieejamību.	(48) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to jurisdikcijā esoši operatori, sniedzot finansiālu nodrošinājumu, apliecina savu spēju segt izmaksas, kas saistītas ar to jūrā veikto darbību radītā kaitējuma sekām, un būtu jānolemj, kādus instrumentus (tostarp līdzekļus, banku garantijas, apdrošināšanu un/vai riska apkopošanas pasākumus) šim nolūkam var izmantot. Tā kā neviens no pašreizējiem finansiālā nodrošinājuma instrumentiem, tostarp riska apkopošanas pasākumi, nevar risināt ārkārtēju negadījumu visas iespējamās sekas, Komisijai būtu jāveic turpmāka analīze un pētījumi par atbilstīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu pienācīgi stingru atbildības režīmu attiecībā uz kaitējumu, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un saistītas prasības attiecībā uz finansiālo spēju, tostarp atbilstīgu finansiālā nodrošinājuma instrumentu vai citu pasākumu pieejamību. Komisijai būtu jāziņo par analīzes rezultātiem un attiecīgajiem priekšlikumiem viena gada laikā pēc šīs direktīvas pieņemšanas.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 48.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(48a) Konflikta gadījumā prioritāte netiek piešķirta iestāžu, kas izdod licences, viedoklim, bet gan veselības, drošības un vides jomas kompetento iestāžu viedoklim.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu (Dokuments attiecas uz EEZ)	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai* par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu (Dokuments attiecas uz EEZ)
	* Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Attiecīgi vārds „regula” ir aizstāts ar vārdu „direktīva”.
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Attiecīgi vārds „regula” būs jāaizstāj ar vārdu „direktīva”.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 1. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvu 85/337/EK, Direktīvu 2008/1/EK un Direktīvu 2003/4/EK.	6. Šo direktīvu piemēro, neskarot Direktīvu 2011/92/ES, Direktīvu 2008/1/EK, Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2001/42/EK.
Pamatojums
The drilling sequence selected and the number, location and characteristics of the projected boreholes are not risk-free in terms of their possible environmental impact and must therefore not be decided unilaterally by the operator but made subject to environmental impact assessment under Directive 2001/42/EC of 27 June 2001 on the assessment of the effects of certain plans and programmes on the environment, prior to the necessary authorisation by the Member States and without prejudice to environmental impact assessments specifically relating to each of the drilling operations in accordance with Directive2011/92/EU, which does not exclude but complements the above provisions.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. „pieņemams” — riska atzīšana par pieņemamu tālākajā pakāpē, aiz kuras smaga negadījuma risks nevar būtiski samazināties saistībā ar laika, līdzekļu vai izmaksu papildu ieguldījumu;	1. „apmierinošs” *— darbības apstākļi, kuros reaģēšanas pasākumi ir pieejami un neizmaksā nepieļaujami dārgi, vienlaikus pēc iespējas vairāk samazinot smaga negadījuma risku, un to nevar būtiski samazināt saistībā ar laika, līdzekļu vai izmaksu papildu ieguldījumu;
	* Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Attiecīgi vārds „pieņemams” ir aizstāts ar vārdu „apmierinošs”.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 2. pants – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. „nozare” — privāti uzņēmumi, kuri ir tieši iesaistīti naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saskaņā ar šo regulu vai kuru darbība ir cieši saistīta ar minētajām darbībām;	13. „nozare” — privāti vai valsts uzņēmumi, kuri ir tieši iesaistīti naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saskaņā ar šo direktīvu vai kuru darbība ir cieši saistīta ar minētajām darbībām;
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 2. pants – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. „licences saņēmējs” — persona, kas saņēmusi atļauju veikt jūras darbības saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK;	17. „licences saņēmējs” — persona, kas saņēmusi atļauju veikt naftas un gāzes nozares darbības jūrā saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK;
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 2. pants – 18 punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. „smags negadījums” — ugunsgrēks vai eksplozija, urbuma kontroles būtisks zudums vai ogļūdeņražu būtiska noplūde vidē, iekārtas vai aprīkojuma būtisks bojājums, iekārtas strukturālās integritātes zudums un jebkāds cits notikums, kas saistīts ar piecu vai vairāku tādu cilvēku nāvi vai būtiskiem savainojumiem, kuri atrodas uz iekārtas vai strādā saistībā ar to;	18. „smags negadījums” —
	(a) ugunsgrēks, eksplozija, kontroles zaudēšana pār urbumu, ogļūdeņražu vai bīstamu vielu noplūde vidē, kā rezultātā bojā gājuši vai smagi ievainoti darbinieki;
	(b) negadījums, kas izraisījis iekārtas vai aprīkojuma būtisku bojājumu, radot tūlītēju risku darbinieku bojāejai vai smagiem ievainojumiem;
	(c) jebkāds cits notikums, kā rezultātā smagus ievainojumus guvuši pieci vai vairāki cilvēki, kuri atrodas uz urbuma platformas, kurā izraisījusies bīstamā situācija, vai iesaistīti ar to saistītā darbībā;
	(d) jebkurš nopietns kaitējums videi.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 2. pants – 19.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	19.a „reaģēšanas pasākumu neesamība naftas noplūdes gadījumā”— situācija, kas rodas, ja darbības, kuras var radīt naftas noplūdi, veic laikā, kad nav iespējams nodrošināt efektīvus reaģēšanas pasākumus, jo pieejamās tehnoloģijas nav efektīvas vai to ekspluatācija nav iespējama vides apstākļu vai citu ierobežojošu aspektu dēļ;
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 2. pants – 20. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. „iekārta, kas nav ieguves iekārta” — iekārta, kas nav ieguves iekārta un ko izmanto gan izpētes urbumiem, gan kā atbalsta iekārtu ieguves darbībām;	20. „iekārta, kas nav ieguves iekārta” — iekārta, kas nav ieguves iekārta un ko izmanto gan izpētes urbumiem, gan kā atbalsta iekārtu naftas un gāzes ieguves darbībām;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 2. pants – 21. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
21. „naftas un gāzes nozares darbības jūrā” — visas darbības, kas saistītas ar naftas un gāzes izpēti ieguves nolūkos vai ar naftas un gāzes pārstrādi jūrā Tas ietver naftas un gāzes pārvietošanu, izmantojot jūras infrastruktūru, kas savienota ar iekārtu vai zemūdens iekārtu;	21. „naftas un gāzes nozares darbības jūrā” — visas darbības, kas saistītas ar naftas un gāzes izpēti ieguves nolūkos vai ar naftas un gāzes pārstrādi jūrā, vai naftas vai gāzes jūras iekārtas ekspluatācijas pārtraukšanu. Tas ietver naftas un gāzes pārvietošanu, izmantojot jūras infrastruktūru, kas savienota ar iekārtu vai zemūdens iekārtu;
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 2. pants – 22. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
22. "operators" ― ieguves iekārtas operators vai īpašnieks iekārtai, kas nav ieguves iekārta, kā arī urbuma operators saistībā ar urbuma darbībām; gan uz operatoru, gan licences saņēmēju attiecas definīcija Direktīvas 2004/35/EK 2. panta 6. punktā;	22. „operators” — jebkura fiziska vai juridiska persona, kas darbina vai kontrolē iekārtu, vai kam deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras vai lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko darbību;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 2. pants – 25. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
25. "naftas un gāzes ieguve" ― naftas un gāzes ieguve komerciālos nolūkos no licencētās teritorijas pazemes slāņa, arī naftas un gāzes pārstrāde un tās pārvietošana, izmantojot savienoto infrastruktūru, ietverot cauruļvadus un struktūras, kā arī urbumu atveres jūras dibenā, un/vai gāzes glabāšana pazemes konstrukcijās, lai atgūtu gāzi;	25. "naftas un gāzes ieguve" ― naftas, gāzes, slānekļa gāzes un metāna hidrāta ieguve komerciālos nolūkos no licencētās teritorijas pazemes slāņa, arī naftas un gāzes pārstrāde un tās pārvietošana, izmantojot savienoto infrastruktūru, ietverot cauruļvadus un struktūras, kā arī urbumu atveres jūras dibenā, un/vai gāzes glabāšana pazemes konstrukcijās, lai atgūtu gāzi;
Pamatojums
Aizvien pieaug ogļūdeņražu jaunu ieguves avotu nozīme, un negadījumu ziņā tie ir tik pat bīstami, kā parastie naftas un gāzes urbumi. Tāpēc likumdošana uz šiem jaunajiem avotiem jāattiecina jau sākotnēji.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 2. pants – 28.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	28.a „iesaistītās personas” — sabiedrības daļa, ko ietekmē vai var ietekmēt jautājumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, vai kas tajos ir ieinteresēta; saskaņā ar šo definīciju par ieinteresētām personām uzskata nevalstiskas vides aizsardzības organizācijas, kas atbilst visām attiecīgajām valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām;
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 2. pants – 29. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29. „attiecīgā iestāde” — (saistībā ar ārkārtas situāciju reaģēšanu jūras negadījuma laikā): dalībvalsts organizācija, kas ir svarīgākā ārkārtas reaģēšanas īstenotāja un kas ir atbildīga par ārkārtas reaģēšanas sākšanu, ja ir noticis negadījums, kurš saistīts ar naftas un gāzes ieguvi jūrā;	29. „attiecīgā iestāde” — (saistībā ar ārkārtas situāciju reaģēšanu jūras negadījuma laikā): dalībvalsts organizācija, kas ir svarīgākā ārkārtas reaģēšanas īstenotāja un kas ir atbildīga par ārkārtas reaģēšanas sākšanu un koordinēšanu, ja ir noticis negadījums, kurš saistīts ar naftas un gāzes ieguvi jūrā;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 2. pants – 32. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. „urbuma darbības” — urbuma izveide izpētes un ieguves nolūkiem, ietverot darbību apturēšanu, urbumu remontu vai izmaiņas, pilnīgu izbeigšanu vai citas darbības, kuras attiecas uz urbumu un kuru rezultātā var notikt šķidrumu nejauša noplūde vai rasties smaga negadījuma risks;	32. „urbuma darbības” — urbuma izveide izpētes un ieguves nolūkiem, ietverot darbību apturēšanu, urbumu remontu, izmaiņas, tamponāžu vai slēgšanu, pilnīgu darbības izbeigšanu vai citas darbības, kuras attiecas uz urbumu un kuru rezultātā var notikt šķidrumu nejauša noplūde vai rasties smaga negadījuma risks;
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 2. pants – 33. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. „urbuma operators” — persona, ko licences saņēmējs norīkojis urbuma darbību plānošanai un īstenošanai.	33. „urbuma operators” — persona, kas norīkota urbuma darbību plānošanai un īstenošanai.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2. pants – 33.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	33.a „ārkārtēji darbības apstākļi” — tādi apstākļi darbības teritorijā, kas paaugstina riska līmeni attiecībā uz urbšanas un ieguves darbībām jūrā un ierobežo ārkārtas reaģēšanas aprīkojuma jaudu vai personāla spēju iesaistīties, attīrīt vai savākt noplūdušo naftu vai bīstamas vielas; tostarp, bet ne tikai, teritorijas fiziskie, ģeoloģiskie, ekoloģiskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 2. pants – 33.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	33.b „Arktika” — ģeogrāfiskā platība ap polāro loku (66° 33'N), kuras klimatiskā robežlīnija ir 10° C vasaras temperatūra.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja tomēr notiek smags negadījums, operatoriem un kompetentajām iestādēm būtu jāīsteno visi piemērotie pasākumi, lai ierobežotu šā negadījuma sekas uz cilvēku veselību un vidi, kā arī lai pēc iespējas izvairītos no naftas un gāzes ieguves nopietniem pārrāvumiem Savienības teritorijā.	3. Ja tomēr notiek smags negadījums, to dalībvalstu operatoriem un kompetentajām iestādēm, kuras šis negadījums skāris, būtu jāīsteno visi piemērotie pasākumi, lai ierobežotu šā negadījuma sekas uz cilvēku veselību un vidi.
Pamatojums
Ja notiek negadījums, atbildība ir jāuzņemas operatoriem, savukārt kompetento iestāžu pienākums ir nodrošināt, ka operatori veic attiecīgos pasākumus (šis jautājums ir izskatīts 8. un 19. pantā). Izvairīšanās no ieguves pārrāvumiem nevar būt iemesls, lai pielāgotu reaģēšanu uz smagu negadījumu, jo pirmā prioritāte ir cilvēka veselība, tūlīt pēc tam — ietekme uz vidi.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja notiek smags negadījums, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras ūdeņos negadījums ir noticis, nekavējoties informē Komisiju, citas iesaistītās dalībvalstis un to kompetentās iestādes, kā arī mērķauditoriju par negadījumu un pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu tā ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šajā regulā ietvertās naftas un gāzes nozares darbības jūrā īsteno, pamatojoties uz sistēmisku novērtējumu attiecībā uz bīstamu notikumu iespējamību un to sekām, kā arī uz kontroles pasākumu īstenošanu, lai smagu negadījumi riski attiecībā uz cilvēkiem, vidi un jūras pamatlīdzekļiem būtu pieņemami.	4. Šajā regulā ietvertās naftas un gāzes nozares darbības jūrā īsteno, pamatojoties uz sistēmisku novērtējumu attiecībā uz bīstamu notikumu iespējamību un to sekām, kā arī uz kontroles pasākumu īstenošanu, lai smagu negadījumu riski attiecībā uz cilvēkiem, vidi un jūras pamatlīdzekļiem būtu samazināti līdz minimālam apmierinošam līmenim.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 3. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Operatori nodrošina, ka viņu darbības ekstremālos apstākļos nav saistītas ar jelkādiem atvieglojumiem attiecībā uz negadījumu novēršanu vai reaģēšanu uz tiem. Ja nav iespējams pieļaujamā mērā izvairīties no riskiem vai pārvaldīt tos, kompetentā iestāde atļauju nepiešķir. Piešķirot atļauju, pienācīgi ņem vērā negadījumu novēršanas un ārkārtas reaģēšanas iespēju efektivitāti, tostarp izmantojot reaģēšanas pasākumu neesamības naftas noplūdes gadījumā analīzes modeļus. Operatori nodrošina visaugstākā līmeņa negadījumu novēršanas un kaitējumu novēršanas iespējas, kas atbilst vismaz paraugprakses iespējām normālos darbības apstākļos, tostarp resursu pieejamību, adekvātus mobilizācijas drošības līmeņus un reaģēšanas laikus, kā arī naftas un gāzes savākšanas un atgūšanas rādītājus.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 3. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Pamatojoties uz piesardzības principu un ņemot vērā reaģēšanas pasākumu atlikušo neesamību naftas noplūdes gadījumā, kā arī efektīvas reaģēšanas veiktspējas neesamību, dalībvalstis neizsniedz atļaujas nevienai šādai ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbībai Arktikā vai ieguves laukos, kas iestiepjas Arktikā.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kas iesnieguši pieteikumus atļauju saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, it sevišķi atbilstīgi ņem vērā risku, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kura saistīta ar konkrēto teritoriju un izpētes un ieguves darbību attiecīgo stadiju, kā arī pieteikumu iesniedzēju finansiālās iespējas, tostarp finansiālo nodrošinājumu un spēju uzņemties atbildību, kas varētu izrietēt no konkrētajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, īpaši atbildību par vides kaitējumiem.	2. Novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kas iesnieguši pieteikumus atļauju saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, it sevišķi atbilstīgi ņem vērā riskus, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kura saistīta ar konkrēto teritoriju un izpētes un ieguves darbību attiecīgo stadiju, ievērojot labāko praksi, kā arī pieteikumu iesniedzēju finansiālās iespējas, tostarp finansiālo nodrošinājumu un spēju uzņemties visu atbildību, kas varētu izrietēt no konkrētajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, īpaši atbildību par vides kaitējumiem. Ņem vērā arī korporatīvo atbildību pasaules mērogā attiecībā uz iepriekš notikušiem negadījumiem vai starpgadījumiem, kuros pieteikuma iesniedzējs ir bijis iesaistīts, tostarp reaģēšanas pasākumu pārredzamību un efektivitāti.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kas izdod licences, piešķir atļauju tikai tad, ja ir pārliecināta, ka pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka ir sniegts atbilstīgs finansiālais nodrošinājums saskaņā ar noteikumiem, kas jāpieņem dalībvalstīm, lai uzņemtos atbildību, kas varētu izrietēt no tā naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā, īpaši atbildību par kaitējumu videi. Finansiālais nodrošinājums ir derīgs un ir spēkā pirms urbuma izveides darbību uzsākšanas.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a. Neskarot 3. punktu, kompetentā iestāde, piešķirot atļauju ekspluatācijas vai ieguves darbībai, pienācīgi ņem vērā jebkuru pieteikumu no pieteicēja, kas veicis naftas un gāzes izpētes darbību jūrā.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 4. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Atļauju izpētes darbībām izsniedz vienīgi atkarībā no ietekmes uz vidi novērtējuma, kā tas noteikts ar Direktīvu 2001/42/EK, pamatojoties uz iepriekšējas seismiskās, ģeofiziskās un ģeoķīmiskās izpētes rezultātiem.
Pamatojums
The drilling sequence selected and the number, location and characteristics of the projected boreholes are not risk-free in terms of their possible environmental impact and must therefore not be decided unilaterally by the operator but made subject to environmental impact assessment under Directive 2001/42/EC of 27 June 2001 on the assessment of the effects of certain plans and programmes on the environment, prior to the necessary authorisation by the Member States and without prejudice to environmental impact assessments specifically relating to each of the drilling operations in accordance with Directive2011/92/EU, which does not exclude but complements the above provisions.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK iestādes, kas izdod licences — novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kuri iesnieguši pieteikumus atļaujas saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā —, ņem vērā riskus, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo atrašanās vietu un izpētes un ieguves darbību konkrēto posmu.	4. Saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK iestādes, kas izdod licences — novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kuri iesnieguši pieteikumus atļaujas saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā —, ņem vērā riskus, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo atrašanās vietu un izpētes un ieguves darbību konkrēto posmu, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, kā noteikts ar grozīto Direktīvu 85/337/EEK , un nodrošina, ka ar — cita starpā — smagu negadījumu vai avāriju saistītas iespējamas atbildības finansiālais nodrošinājums ir samērīgs ar šo darbību riskiem un pietiekams, lai pilnībā segtu attīrīšanas un kompensācijas izmaksas, ja notiek smags negadījums vai avārija. Jo īpaši ņem vērā visus riskus un iespējamo ietekmi uz jutīgiem resursiem NATURA 2000 tīklā un uz zvejas un tūrisma darbībām, kā arī uz jūras ūdens ieguvi atsāļošanai un sabiedrības vajadzībām.
Pamatojums
The drilling of exploratory and extraction wells could, in the event of an accident, have a critical impact on certain coastal and maritime activities and related natural resources. For this reason,, any general reference to ‘risks, hazards and any other relevant information related to the location concerned’ should be accompanied by specific information regarding the activities and resources covered by the proposed amendment, which are of vital importance to coastal communities possibly affected in the event of an accident and to the natural heritage and biodiversity in areas designated for special protection as part of the Natura 2000 network.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Iestādes, kas izdod licences, pieņemot lēmumu par atļauju piešķiršanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK, īpašu uzmanību velta ekoloģiski jutīgām jūras un piekrastes vides teritorijām, jo īpaši ekosistēmām, kurām ir būtiska nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, piemēram, solončakiem un jūraszāļu teritorijām, kā arī aizsargājamām jūras teritorijām, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu vai Putnu direktīvu un aizsargājamās jūras teritorijas, par kurām Savienība vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās starptautiskos vai reģionāla līmeņa nolīgumos, kurus tās ir parakstījušas.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Subjekti, kas iesnieguši pieteikumus atļauju saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, pilnībā apliecina savu finansiālo un tehnisko spēju un sniedz citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo atrašanās vietu un izpētes un ieguves darbību konkrēto posmu. Kompetentās iestādes publisko šo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK noteikumiem.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Komisija līdz 2013. gada 20. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finansiālā nodrošinājuma pieejamību un priekšlikumus pasākumiem, kas paredzēti finansiālā nodrošinājuma sniegšanas atvieglošanai.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis savā jurisdikcijā nodrošina, ka sabiedrībai laikus dod reālas iespējas piedalīties licenču izdošanas procedūrās saskaņā ar šīs regulas I pielikuma prasībām. Procedūras ir noteiktas Direktīvas 2003/35/EK II pielikumā.	1. Dalībvalstis savā jurisdikcijā nodrošina, ka sabiedrība pēc iespējas agrāk saņem informāciju par 4. pantā minētajiem pieteikumiem iestādēm, kas izsniedz licences, un ka tai laikus dod reālas iespējas piedalīties naftas un gāzes ieguves darbību licenču izdošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma prasībām. Procedūras ir noteiktas Direktīvas 2003/35/EK II pielikumā.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Sabiedrības dalību organizē tā, lai nodrošinātu, ka informācijas atklāšana un sabiedrības dalība neapdraud naftas un gāzes jūras iekārtu un to darbības drošumu un drošību.	svītrots
Pamatojums
Nepieciešamība ievērot konfidencialitāti, komerciāli jutīgu un ar īpašumtiesībām saistītu informāciju nedrīkst apdraudēt sabiedrības līdzdalību licenču izdošanas un atļauju piešķiršanas procesā.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	a pants
	Iespējas vērsties tiesās
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, aktu vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību saistībā ar atļauju piešķiršanas un licenču izdošanas procedūrām, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:
	(a) tie ir pietiekami ieinteresēti;
	(b) to tiesības ir aizskartas, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums.
	2. Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, aktus vai nolaidību var apstrīdēt.
	3. Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību.
	Šajā nolūkā 1. punkta a) apakšpunkta mērķiem par pietiekamām uzskata tādas nevalstiskas organizācijas intereses, kura atbalsta vides aizsardzību un ievēro visas prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
	Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā.
	4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tas neietekmē prasību pirms tiesu izskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā izskatīšanas procedūrā.
	Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, savlaicīgām un ne pārmērīgi dārgām.
	5. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām.
Pamatojums
Šeit izmantoti Rūpniecisko emisiju Direktīvas 2010/75/ES 25. panta nosacījumi, lai nodrošinātu atbilstību Orhūsas konvencijai.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iekārtas izmanto tikai licencētās teritorijās, un to dara licenču saņēmēji vai subjekti, ar kuriem licenču saņēmēji ir noslēguši līgumus un kurus tie ir norīkojuši šādam nolūkam, saņemot dalībvalstu apstiprinājumu.	1. Iekārtas izmanto tikai licencētās teritorijās, un to dara licenču saņēmēji vai subjekti, ar kuriem licenču saņēmēji ir noslēguši līgumus un kurus tie ir norīkojuši šādam nolūkam, saņemot attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes apstiprinājumu.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pārbaužu veikšana, izmeklēšanas un izpildes nodrošināšana;	(b) pārbaužu uzraudzīšana vai veikšana, izmeklēšanas un izpildes nodrošināšana;
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 8.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a pants
	Aģentūras īstenota jūrā veikto darbību drošuma kontrole
	1. Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), turpmāk tekstā — Aģentūrai, sniedz Komisijai un dalībvalstīm tehnisku un zinātnisku palīdzību nolūkā līdz minimumam samazināt risku un pienācīgi piemērot Savienības tiesību aktus naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošuma jomā.
	2. Aģentūra pārskata atļaujas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem un uzrauga veiktās pārbaudes, kā arī dalībvalstu paredzētās ārkārtas reaģēšanas procedūras.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar 39. panta pārejas noteikumiem ieguves iekārtas vai iekārtas, kas nav ieguves iekārta, operators kompetentajai iestādei iesniedz šādus dokumentus:	1. Saskaņā ar 38. panta pārejas noteikumiem ieguves iekārtas vai iekārtas, kas nav ieguves iekārta, operators kompetentajai iestādei iesniedz šādus dokumentus:
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) apliecinājumu operatora finansiālajam nodrošinājumam.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 10. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ieguves iekārtas būtisku apdraudējumu ziņojums	Ziņojumu par ieguves iekārtas būtiskiem apdraudējumiem*
	* Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Attiecīgi vārds „apdraudējumu ziņojums” ir aizstāts ar vārdu „būtisku apdraudējumu ziņojums”.
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ieguves iekārtas būtisku apdraudējumu ziņojumā ietver II pielikuma 2. un 5. daļā noteiktos datus.	1. Ziņojumā par ieguves iekārtas būtisku apdraudējumu ietver II pielikuma 2. un 5. daļā noteiktos datus un pierādījumu, ka ir notikusi apspriešanās ar darbiniekiem.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja ieguves iekārtai veic būtiskas izmaiņas vai ja to ir paredzēts demontēt, ieguves iekārtas būtisku apdraudējumu ziņojumu groza saskaņā ar II pielikuma 6. daļu un iesniedz kompetentajai iestādei.	3. Ja ieguves iekārtai veic būtiskas izmaiņas vai ja ir paredzēts, ka iekārtu demontēs un/vai pārtrauks tās ekspluatāciju, ziņojumu par ieguves iekārtas būtisku apdraudējumu groza saskaņā ar II pielikuma 6. daļu un iesniedz kompetentajai iestādei.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iekārtas, kas nav ieguves iekārta, būtisku apdraudējumu ziņojumā ietver II pielikuma 3. un 5. daļā noteiktos datus.	1. Ziņojumā par iekārtas, kas nav ieguves iekārta, būtisku apdraudējumu ietver II pielikuma 3. un 5. daļā noteiktos datus un pierādījumu, ka ir notikusi apspriešanās ar darbiniekiem.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja iekārtai, kas nav ieguves iekārta, veic būtiskas izmaiņas vai ja to ir paredzēts demontēt, šo iekārtas, kas nav ieguves iekārta, būtisku apdraudējumu ziņojumu groza saskaņā ar II pielikuma 6. daļu (izņemot 4. punktu) un iesniedz kompetentajai iestādei.	2. Ja iekārtai, kas nav ieguves iekārta, veic būtiskas izmaiņas vai ja ir paredzēts, ka iekārtu demontēs un/vai pārtrauks tās ekspluatāciju, ziņojumu par iekārtas, kas nav ieguves iekārta, būtisku apdraudējumu groza saskaņā ar II pielikuma 6. daļu (izņemot 4. punktu) un iesniedz kompetentajai iestādei.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Operatori nodrošina, ka urbuma neatkarīga inspektora konstatējumi un komentāri saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu ir ietverti urbuma paziņojumā atbilstīgi 13. pantam.	5. Operatori nodrošina, ka neatkarīga urbuma inspektora konstatējumi un komentāri saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā arī operatora atbildes un veiktie pasākumi saistībā ar neatkarīga inspektora konstatējumiem ir ietverti urbuma paziņojumā atbilstīgi 13. pantam.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 15. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija sadarbībā ar Aģentūru sastāda un regulāri atjaunina tādu organizāciju sarakstu, kuras atzītas par neatkarīgām trešām pusēm, kas veic ieguves iekārtu pārbaudi saskaņā ar 35. pantu.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalsts uzskata, ka urbuma darbības vai iekārtas darbības var būtiski negatīvi ietekmēt citas dalībvalsts ūdeņus, ja notiktu negadījums, vai ja dalībvalsts, kas var tikt būtiski ietekmēta, to pieprasa, dalībvalsts, kuras jurisdikcijā minētās darbības notiks, skartajai dalībvalstij nosūta attiecīgo informāciju un cenšas pieņemt kopējus preventīvus pasākumus, lai novērstu kaitējumu.	1. Ja dalībvalsts uzskata, ka ikviens būtisks negadījums saistībā ar tās jurisdikcijā esošām naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā var būtiski negatīvi ietekmēt citas dalībvalsts vidi, ja notiktu negadījums, vai ja dalībvalsts, kas var tikt būtiski ietekmēta, to pieprasa, dalībvalsts, kuras jurisdikcijā minētās darbības notiks, skartajai dalībvalstij, Komisijai un Aģentūrai nosūta attiecīgo saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.
	Pēc skartās dalībvalsts pieprasījuma dalībvalsts, kuras jurisdikcijā šīs darbības notiks, atļauj urbuma darbības vai iekārtas pārbaudi, ko kopīgi veic iesaistītās dalībvalstis, un cenšas pieņemt kopējus pasākumus, par kuriem panākta vienošanās, lai novērstu kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 18. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Politiku un drošuma pārvaldības sistēmas sagatavo saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām prasībām, un tiek skaidri norādīts operatora primārais pienākums kontrolēt būtisku apdraudējumu riskus, kas izriet no tā darbībām.	4. Smagu negadījumu novēršanas politiku un drošuma pārvaldības sistēmas sagatavo saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto prasību minimumu, un tiek skaidri norādīts operatora primārais pienākums kontrolēt būtisku apdraudējumu riskus, kas saistīti ar naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 18. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Savienībā reģistrēti licenču saņēmēji, operatori un lieli darbuzņēmēji cenšas īstenot savas naftas un gāzes nozares darbības jūrā ārpus Savienības saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem principiem.	6. Savienībā reģistrēti licenču saņēmēji, operatori un lieli darbuzņēmēji īsteno savas naftas un gāzes nozares darbības jūrā ārpus Savienības saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem un saskaņā ar 21. un 23. pantu. Komisija līdz 2013. gada 20. decembrim iesniedz ziņojumu par atbilstošiem mehānismiem, lai nodrošinātu, ka ES uzņēmumi starptautiskajā darbībā ievērotu šīs direktīvas prasības.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 18. pants – 6.a punkts un 6.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Ja operatora veiktā darbība tūlītēji apdraud cilvēku veselību vai būtiski palielina smaga negadījuma risku, operators nekavējoties veic iespējamos drošākos riska mazināšanas pasākumus, kas varētu būt arī attiecīgās iekārtas darbības apturēšana, līdz tiek nodrošināta apdraudējuma vai faktiskā un tūlītējā riska kontrole.
	6.b Ja tiek īstenoti šā panta 6. a punktā minētie pasākumi, operators, nekavējoties un neapdraudot drošību, atbilstīgi informē kompetento iestādi.
Pamatojums
Direktīvas 6.a  punkts ir pamatots ar 20. panta 2. punktu un pārcelts uz 18. pantu, jo šis pants attiecas uz operatora reaģēšanu. Grozījums ņem vērā to, ka darbības apturēšana pilnībā ne vienmēr būtu drošākais riska mazināšanas veids, dažos gadījumos tas pat var palielināt negadījuma risku. Direktīvas 6.b  punkts ir pamatots ar 20. panta 3. punktu un pārcelts uz 18. pantu, jo šis pants attiecas uz operatora reaģēšanu.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentā iestāde īsteno atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu savu neatkarību no interešu konfliktiem starp drošuma un vides aizsardzības reglamentēšanu un ar dalībvalsts ekonomikas attīstību saistītām funkcijām, it sevišķi naftas un gāzes nozares darbību jūrā licencēšanu un saistīto ieņēmumu politiku un iekasēšanu.	1. Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā, īsteno atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu kompetento iestāžu neatkarību no interešu konfliktiem starp drošuma un vides aizsardzības reglamentēšanu un ar dalībvalsts ekonomikas attīstību saistītām funkcijām, it sevišķi naftas un gāzes nozares darbību jūrā licencēšanu un saistīto ieņēmumu politiku un iekasēšanu. Kompetentās iestādes savā darbībā ir jo īpaši neatkarīgas no tām dalībvalstu struktūrām, kas atbildīgas par atļauju izsniegšanu saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK un saistīto ieņēmumu politiku un iekasēšanu.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja neatbilstība 1. panta noteikumiem tūlītēji apdraud cilvēku veselību vai var radīt tūlītēju būtiski negatīvu ietekmi uz drošumu un/vai vidi, operators aptur iekārtas vai tās attiecīgās daļas darbību, līdz tiek atjaunota atbilstība.	2. Ja neatbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām notiek saistībā ar operatora veiktu darbību un tūlītēji apdraud cilvēku veselību vai var radīt tūlītēju būtiski negatīvu ietekmi uz drošumu un/vai vidi, operators nekavējoties veic iespējamos drošākos riska mazināšanas pasākumus, kas varētu būt arī attiecīgās iekārtas darbības apturēšana, līdz tiek nodrošināta apdraudējuma vai faktiskā un tūlītējā riska kontrole, līdz operators ir pierādījis, ka ir atjaunota atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja tiek īstenoti šā panta 2. punktā minētie pasākumi, operators nekavējoties atbilstīgi informē kompetento iestādi.	3. Ja ir piemērojams 2. punkts, operators nekavējoties atbilstīgi informē kompetento iestādi par pasākumiem, kurus tas ir veicis, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 20. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Kompetentā iestāde izstrādā gada plānus, lai efektīvi uzraudzītu darbības, kas rada būtisku apdraudējumu, tostarp pārbaudes, pamatojoties uz risku un pievēršot īpašu uzmanību un pārbaudot atbilstību dokumentiem, kuri tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, kā arī uzrauga to efektivitāti un īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu to efektivitāti.	4. Kompetentās iestādes izstrādā un sagatavo gada plānus, lai efektīvi uzraudzītu darbības, kas rada būtisku apdraudējumu. Šajos plānos paredz minēto darbību regulāru uzraudzību un pārbaudi. Šos plānus sagatavo arī, pamatojoties uz risku un pievēršot īpašu uzmanību atbilstībai ziņojumam par smagiem negadījumiem, iekšējiem ārkārtas situāciju reaģēšanas plāniem, kā arī paziņojumiem par darbībām, kuri iesniegti saskaņā ar 9. pantu. Plānu efektivitāti regulāri pārbauda, un kompetentā iestāde īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai to uzlabotu.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 20. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā, uzrauga kompetentās iestādes darbības efektivitāti un veic nepieciešamos pasākumus, lai to uzlabotu.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentās iestādes izstrādā procedūras, lai nodrošinātu iespēju iesniegt anonīmus ziņojumus par drošuma un/vai vides problēmām, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. Kompetentās iestādes arī izstrādā procedūras, lai izmeklētu šos ziņojumus, saglabājot iesaistīto personu anonimitāti.	1. Kompetentās iestādes izstrādā procedūras, lai nodrošinātu iespēju iesniegt anonīmus ziņojumus par drošuma vai vides problēmām saistībā ar tām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, uz ko attiecas šī direktīva. Kompetentās iestādes arī izstrādā procedūras, lai izmeklētu šos ziņojumus, nodrošinot, ka tiek saglabāta iesaistīto personu anonimitāte. Vienīgi kompetentā iestāde drīkst zināt, kas sniedzis šos ziņojumus. Šīs procedūras būs atvērtas arī darbiniekiem, kas iesaistīti darbībās ārpus Savienības. Kompetentās iestādes apmainīsies ar informāciju par šīm procedūrām.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Operatori savus darbiniekus un attiecīgo darbuzņēmēju darbiniekus informē par valsts pasākumiem atbilstīgi 1. punktam, kā arī nodrošina, ka atsauces uz anonīmajiem ziņojumiem tiek iekļautas attiecīgajās apmācībās un paziņojumos.	2. Operatori savus darbiniekus un attiecīgos darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kas saistīti ar darbībām, un viņu darbiniekus informē par kompetento iestāžu noteiktajiem valsts pasākumiem atbilstīgi 1. punktam, kā arī nodrošina, ka atsauces uz anonīmajiem ziņojumiem tiek iekļautas attiecīgajās apmācībās un paziņojumos, un darbinieku darba līgumos.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis uztur atjauninātus datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas līdzekļiem, kas gan valsts, gan privātiem subjektiem ir pieejami to jurisdikcijā. Šie dati ir pieejami citām dalībvalstīm vai potenciāli skartām trešām valstīm, kā arī Komisijai.	3. Dalībvalstis uztur atjauninātus datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas līdzekļiem, kas gan valsts, gan privātiem subjektiem ir pieejami to jurisdikcijā. Šie dati ir pieejami citām dalībvalstīm vai potenciāli skartām trešām valstīm, Aģentūrai, kā arī Komisijai.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Informācija, kas paredzēta VI pielikumā, ir publiski pieejama, un nav vajadzības iesniegt pieprasījumu saskaņā ar Savienības tiesību aktu piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz vides informāciju.	1. Informāciju, kas paredzēta 22. un 25. pantā, kā arī VI pielikumā, kompetentā iestāde dara publiski pieejamu, un nav vajadzības iesniegt pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EC attiecībā uz vides informācijas pieejamību sabiedrībai.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija, pieņemot īstenošanas pasākumu, arī nosaka kopēju formātu informācijas publicēšanai, kas nodrošina datu ērtu pārrobežu salīdzinājumu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantā minēto konsultēšanās procedūru. Lai gan kopējais formāts informācijas publicēšanai ir pieejams sabiedrībai, to izstrādā, lai nodrošinātu iespēju uzticami salīdzināt valstu darbības un regulatīvās prakses atbilstīgi šim pantam un 24. pantam.	2. Komisija, ar Aģentūras palīdzību, pieņemot īstenošanas pasākumu, arī nosaka kopēju formātu informācijas publicēšanai, kas nodrošina datu ērtu pārrobežu salīdzinājumu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantā minēto konsultēšanās procedūru. Lai gan kopējais formāts informācijas publicēšanai ir pieejams sabiedrībai, to izstrādā, lai nodrošinātu iespēju uzticami salīdzināt valstu darbības un regulatīvās prakses atbilstīgi šim pantam un 24. pantam.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 24. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Reizi divos gados Komisija publicē ziņojumus par jūras darbību drošumu Savienībā, pamatojoties uz informāciju, ko tai sniegušas dalībvalstis un Eiropas Jūras drošības aģentūra. Komisijai šo uzdevumu palīdz īstenot attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar 26. pantu.	3. Reizi divos gados un konkrētajā gadā līdz 31. martam Komisija publicē ziņojumus par jūras darbību drošumu Savienībā, pamatojoties uz informāciju, ko tai sniegušas dalībvalstis un Eiropas Jūras drošības aģentūra. Komisijai šo uzdevumu palīdz īstenot Aģentūra un attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar 26. pantu.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tūlīt pēc smaga negadījuma operators kompetentajai iestādei sniedz attiecīgo informāciju, iekļaujot arī informāciju par negadījuma apstākļiem un tā sekām.	1. Tūlīt pēc smaga negadījuma operators kompetentajai iestādei sniedz visu attiecīgo informāciju, iekļaujot arī informāciju par negadījuma apstākļiem un tā sekām. Ja negadījums var ietekmēt citas dalībvalsts teritoriju (tostarp tās ūdeņus), tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras ūdeņos vai kuras teritorijā negadījums ir noticis, nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti un mērķauditoriju par negadījumu un pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic rūpīgu izmeklēšanu attiecībā uz smagiem negadījumiem, kas saistīti ar būtiskiem kaitējumiem (cilvēkiem un videi) vai kas saistīti ar pamatlīdzekļu būtiskiem zaudējumiem. Izmeklēšanas ziņojumā ietver novērtējumu attiecībā uz kompetentās iestādes noteiktā regulējuma efektivitāti saistībā ar attiecīgo iekārtu pirms negadījuma, kā arī ieteikumus, lai ieviestu atbilstīgas izmaiņas attiecīgajās regulatīvajās praksēs, ja tādas ir vajadzīgas.	2. Dalībvalstis veic rūpīgu izmeklēšanu attiecībā uz smagiem negadījumiem, kas saistīti ar būtiskiem kaitējumiem (cilvēkiem un videi) vai kas saistīti ar pamatlīdzekļu būtiskiem zaudējumiem. Izmeklēšanas ziņojumā ietver novērtējumu attiecībā uz kompetentās iestādes veiktās uzraudzības efektivitāti saistībā ar attiecīgo iekārtu pirms negadījuma, kā arī ieteikumus, lai ieviestu atbilstīgas izmaiņas attiecīgajās regulatīvajās praksēs, ja tādas ir vajadzīgas.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar šā panta 2. punktu sagatavotā izmeklēšanas ziņojuma kopsavilkumu iesniedz Komisijai pēc izmeklēšanas vai pēc tiesvedības pabeigšanas — atkarībā no tā, kas notiek vēlāk. Ziņojuma īpaša redakcija, kurā ņemti vērā varbūtējie juridiskie ierobežojumi, ir publiski pieejama saistībā ar 22. un 23. pantu.	3. Saskaņā ar šā panta 2. punktu sagatavoto izmeklēšanas ziņojumu un novērtējuma ziņojumu iesniedz Komisijai pēc izmeklēšanas vai pēc tiesvedības pabeigšanas — atkarībā no tā, kas notiek vēlāk. Atkarībā no iespējamiem juridiskiem ierobežojumiem sabiedrībai dara pieejamu atsevišķā ziņojuma redakciju, kurā ir VI pielikumā noteiktā informācija. Ziņojumā iekļautā vides informācija ir saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK noteikumiem.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 25. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pēc saskaņā ar 2. punktu veiktās izmeklēšanas kompetentā iestāde īsteno izmeklēšanas ieteikumus atbilstoši savām pilnvarām.	4. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 26. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar 2. punktu vai lai nodrošinātu sabiedrības dalību saskaņā ar 5. pantu, operators kompetentajai iestādei iesniedz un dara publiski pieejamu dokumenta redakciju, kas neietver konfidenciālu informāciju.	3. Saskaņā ar 2. punktu vai lai nodrošinātu sabiedrības dalību saskaņā ar 5. pantu, operators kompetentajai iestādei iesniedz un dara publiski pieejamu pieprasītā dokumenta redakciju, kas neietver konfidenciālu informāciju.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, veicina sadarbību ar trešām valstīm, kas īsteno naftas un gāzes nozares darbības jūrā tajos pašos jūras reģionos, kuros šīs darbības īsteno dalībvalstis, attiecīgā gadījumā arī reģionālo jūras konvenciju kontekstā.	1. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, veic pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību ar trešām valstīm, kas īsteno naftas un gāzes nozares darbības jūrā tajos pašos jūras reģionos, kuros šīs darbības īsteno dalībvalstis, attiecīgā gadījumā arī reģionālo jūras konvenciju vai citu starptautisku sadarbības mehānismu kontekstā.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija starptautiskā līmenī sekmē naftas un gāzes nozares darbību jūrā augstus standartus ar atbilstīgu pasaules un reģionālo forumu starpniecību, tostarp ar tādu forumu starpniecību, kas attiecas uz Arktikas ūdeņiem.	3. Komisija starptautiskā līmenī sekmē naftas un gāzes nozares darbību jūrā augstus standartus ar atbilstīgu pasaules un reģionālo forumu starpniecību. Tā attiecīgi šajos forumos cenšas panākt naftas un gāzes ieguves darbību moratoriju Arktikas ūdeņos. Komisija izmanto ES kaimiņattiecību politiku, kā līdzekli, lai iestātos par visaugstākajiem drošuma un vides standartiem.
Pamatojums
Komisija ir klasificējusi negadījumus jūrā, kā būtisku apdraudējumu. Šāds apdraudējums ir vēl lielāks Arktikas ūdeņos, kuros uzņēmumiem nav nekādas urbšanas pieredzes. Negadījumu sekas polārajā jūrā būtu graujošas un tās nebūtu iespējams ierobežot. Naftas noplūdes nav iespējams savākt, kamēr ledus nav izkusis. Tāpēc ES būtu stingri jāiestājas par moratoriju.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tos sāktu īstenot ar mērķi sākuma stadijā ierobežot smagu negadījumu uz iekārtas vai aizlieguma zonā, ko dalībvalsts noteikusi ap iekārtas perimetru, vai saistībā ar zemūdens urbumu atverēm;	(a) to sāktu īstenot, lai novērstu ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistīta negadījuma seku saasināšanos vai lai ierobežotu tās aizlieguma zonā, ko dalībvalsts noteikusi ap iekārtas perimetru, vai saistībā ar zemūdens urbumu atverēm vai cauruļvadiem;
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Operators periodiski testē iekšējo ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu efektivitāti.	5. Operators vienu reizi gadā testē iekšējo ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu, lai parādītu reaģēšanas pasākumos izmantotā aprīkojuma un spēju efektivitāti nolūkā nodrošināt augstu drošības līmeni un veiktspēju, veicot evakuācijas, uzglabāšanas un kontroles, glābšanas, attīrīšanas un utilizācijas darbības.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis sagatavo ārējos ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus, kas ietver visas naftas un gāzes jūras iekārtas un potenciāli skartās teritorijas to jurisdikcijā.	1. Dalībvalstis sagatavo ārējos ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus, kas ietver visas naftas un gāzes jūras iekārtas vai ar tām saistīto infrastruktūru un potenciāli skartās teritorijas to jurisdikcijā. Ārējos ārkārtas situāciju reaģēšanas plānos nosaka operatoru uzdevumus ārkārtas situācijā un saistības attiecībā uz ārējo ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu īstenošanas izdevumiem.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ārējos ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus sagatavo, sadarbojoties ar attiecīgajiem operatoriem un — atbilstīgā gadījumā — ar licenču saņēmējiem, kā arī saskaņo ar to iekārtu iekšējiem ārkārtas situāciju reaģēšanas plāniem, kas izvietotas vai ko paredzēts izvietot konkrētajā teritorijā. Jāņem vērā visi iekšējo plānu atjauninājumi, par kuriem paziņojuši operatori.	2. Ārējos ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus sagatavo, sadarbojoties ar attiecīgajiem operatoriem un — atbilstīgā gadījumā — ar licenču saņēmējiem, kā arī saskaņo ar to iekārtu vai ar tām saistītās infrastruktūras spēkā esošiem iekšējiem ārkārtas situāciju reaģēšanas plāniem, kas izvietotas vai ko paredzēts izvietot konkrētajā teritorijā. Jāņem vērā visi iekšējo plānu atjauninājumi, par kuriem paziņojuši operatori.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 30. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis īsteno visus atbilstošos pasākumus, lai panāktu reaģēšanas aprīkojuma un zināšanu augstu atbilstības un savstarpējās izmantojamības līmeni starp visām ģeogrāfiskā reģiona dalībvalstīm, kā arī — atbilstīgā gadījumā — citām valstīm. Dalībvalstis mudina nozari izveidot saderīgus reaģēšanas instrumentus, ņemot vērā šo punktu.	4. Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā ir ar naftas un gāzes ieguvi saistītās darbības jūrā, īsteno visus atbilstošos pasākumus, lai panāktu reaģēšanas aprīkojuma un zināšanu augstu atbilstības un savstarpējās izmantojamības līmeni starp visām ģeogrāfiskā reģiona dalībvalstīm, kā arī — atbilstīgā gadījumā — citām valstīm. Attiecīgās dalībvalstis mudina nozari izveidot saderīgu reaģēšanas aprīkojumu un dienestus, ņemot vērā šo punktu.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 30. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis uztur atjauninātus datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas līdzekļiem, kas gan valsts, gan privātiem subjektiem ir pieejami to teritorijā vai jurisdikcijā. Šie dati ir pieejami citām dalībvalstīm un — uz abpusēja pamata — kaimiņos esošām trešām valstīm, kā arī Komisijai.	6. Dalībvalstis uztur atjauninātus datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas līdzekļiem, kas gan valsts, gan privātiem subjektiem ir pieejami to teritorijā vai jurisdikcijā. Šie dati pēc pieprasījuma ir pieejami citām dalībvalstīm, Komisijai un — uz abpusēja pamata — kaimiņos esošām trešām valstīm.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Operators nekavējoties informē attiecīgās iestādes par smagu negadījumu vai par situāciju, kas saistīta ar smaga negadījuma tūlītēju risku. Vajadzības gadījumā attiecīgās iestādes palīdz konkrētajam operatoram, lai novērstu riska vai negadījuma saasināšanos.	1. Operators nekavējoties informē attiecīgās iestādes par smagu negadījumu, tostarp tā izcelsmi un iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku dzīvību un veselību, vai par situāciju, kas saistīta ar smaga negadījuma tūlītēju risku. Vajadzības gadījumā attiecīgās iestādes palīdz konkrētajam operatoram, lai novērstu riska vai negadījuma saasināšanos. Informācijā iekļauj ziņas par negadījuma apstākļiem un paredzamajām sekām.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 31. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja ir noticis negadījums, attiecīgās iestādes, sadarbojoties ar iesaistītajiem operatoriem, īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījuma saasināšanos un mazinātu tā sekas.	2. Ja ir noticis smags negadījums, operators, sadarbojoties ar iesaistītajiem operatoriem, īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījuma saasināšanos un mazinātu tā sekas. Operatoram var palīdzēt attiecīgās iestādes, kas var piegādāt papildu resursus.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja ir paredzama naftas un gāzes ieguves negadījumu jūrā pārrobežu ietekme, dalībvalstis nodrošina informācijas pieejamību Komisijai un potenciāli skartajām dalībvalstīm vai — uz abpusēja pamata — trešām valstīm, kā arī ņem vērā konstatētos riskus, sagatavojot ārējo ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu. Attiecīgās dalībvalstis koordinē savus ārkārtas situāciju plānus, lai veicinātu kopīgu reaģēšanu uz negadījumu.	1. Ja ir paredzama naftas un gāzes ieguves negadījumu jūrā pārrobežu ietekme, attiecīgās dalībvalstis nodrošina informācijas pieejamību Komisijai un potenciāli skartajām dalībvalstīm vai — uz abpusēja pamata — trešām valstīm, kā arī ņem vērā konstatētos riskus, sagatavojot ārējo ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu. Attiecīgās dalībvalstis koordinē savus ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus, lai veicinātu kopīgu reaģēšanu uz negadījumu. Ja ir paredzama naftas un gāzes ieguves negadījumu jūrā pārrobežu ietekme, un tā apdraud trešās valstis, dalībvalstis nodrošina informācijas pieejamību Komisijai un — uz abpusēja pamata — trešām valstīm.
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis koordinē pasākumus, kas attiecas uz teritorijām ārpus Savienības robežām, lai novērstu naftas un gāzes nozares darbību jūrā iespējamu negatīvu ietekmi.	2. Attiecīgās dalībvalstis koordinē pasākumus, kas attiecas uz teritorijām ārpus Savienības robežām, lai novērstu naftas un gāzes nozares darbību jūrā iespējamu negatīvu ietekmi.
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 32. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz negadījumiem, sadarbojoties ar potenciāli skartajām dalībvalstīm, attiecīgajām ES aģentūrām vai trešām valstīm. Komisija var veicināt pasākumus, kas vērsti uz pārrobežu un Savienības ārkārtas situāciju mehānismu testēšanu.	3. Attiecīgās dalībvalstis regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz negadījumiem, sadarbojoties ar citām potenciāli skartajām dalībvalstīm, attiecīgajām ES aģentūrām vai trešām kaimiņvalstīm. Komisija var veicināt pasākumus, kas vērsti uz pārrobežu un Savienības ārkārtas situāciju mehānismu testēšanu.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 32. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja ir noticis smags negadījums vai ja pastāv tūlītējs tā risks un ja šim negadījumam vai tā riskam var būt pārrobežu ietekme, tā dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir radusies šī ārkārtas situācija, nekavējoties informē Komisiju un tās dalībvalstis, ko šī ārkārtas situācija var skart.	4. Ja ir noticis smags negadījums vai ja pastāv tūlītējs tā risks un ja šim negadījumam vai tā riskam var būt pārrobežu ietekme, tā dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir radusies šī ārkārtas situācija, nekavējoties informē tās dalībvalstis vai trešās valstis, ko šī ārkārtas situācija var skart, un Komisiju.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts Direktīva 2004/35/EK 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (ii) attiecīgo jūras ūdeņu vides stāvokli, kā definēts Direktīvā 2008/56/EK, ciktāl jūras vides stāvokļa konkrētie aspekti nav jau aplūkoti Direktīvā 2000/60/EK;” (ii) attiecīgo jūras ūdeņu vides stāvokli, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ciktāl jūras vides stāvokļa konkrētie aspekti nav jau aplūkoti Direktīvā 2000/60/EK;”
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 37.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	37.a pants
	Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību1 grozījums
	Direktīvu 2008/99/EK ar šo groza šādi:
	(1) Direktīvas 3. pantam pievieno šādu punktu:
	'(h) jebkura darbība, kas izraisa būtisku dzīvotnes stāvokļa pasliktināšanos aizsargātā teritorijā, tostarp smags negadījums, ko izraisījusi ar naftas un gāzes ieguvi jūrā saistīta darbība;”
	'(j) smags ar naftas piesārņojumu saistīts negadījums.”
	(2) A pielikumam pievieno šādu punktu:
	„Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XX/XX/ES par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu”.
	„– Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu;”
	____________
	1 OV L 328, 6.12.2008, 28. lpp.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums II pielikums – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Pielikumā noteiktās prasības ir obligāti ievērojamas. Kompetentās iestādes ņem vērā attīstību paraugprakses jomā un jebkurā laikā var pieprasīt papildu informāciju, lai atspoguļotu attiecīgās materiālu, tehniskās vai aprīkojuma jomas tendences, ko iespējams vajadzētu ņemt vērā.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) iekārtas operatora nosaukumu un adresi;	(1) iekārtas operatora un, ja atšķirīgs no operatora, īpašnieka nosaukumu un adresi;
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. daļa – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) iekārtas aprakstu un tās plānotās atrašanās vietas apstākļus;	(5) iekārtas aprakstu un tās plānotās atrašanās vietas apstākļus, tostarp jebkādus iespējamos fiziskos, ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos vai ar vidi saistītos ierobežojumus darbībām attiecīgajā vietā;
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) apliecinājumu, ka ir konstatēti visi lielie apdraudējumi, to iespējamība, kā arī ka ir novērtētas to sekas un ka kontroles pasākumi ir piemēroti, lai pieņemamā mērā samazinātu būtisku apdraudējumu notikuma riskus cilvēkiem un videi;	(4) apliecinājumu, ka ir konstatēti visi lielie apdraudējumi, to iespējamība, kā arī ka ir novērtētas to sekas un ka kontroles pasākumi, tostarp drošumam izšķiroši svarīgi elementi ir un arī turpmāk būs izmantojami, lai apmierinošā mērā samazinātu būtisku apdraudējumu notikuma riskus cilvēkiem un videi;
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. daļa – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) aprakstu par vides aspektiem, kas var tikt būtiski ietekmēti, novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, jo īpaši par piesārņojošo vielu emisijām vidē, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu tās, tostarp par uzraudzību.	(13) aprakstu par vides aspektiem, kas var tikt būtiski ietekmēti, novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, jo īpaši par ķimikāliju un citu bīstamo un piesārņojošo vielu emisijām vidē, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu tās, tostarp par uzraudzību.
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) iekārtas operatora nosaukumu un adresi;	(1) iekārtas operatora un, ja atšķirīgs no operatora, īpašnieka nosaukumu un adresi;
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. daļa – 14. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) aprakstu par vides aspektiem, kas var tikt būtiski ietekmēti, novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, jo īpaši par piesārņojošo vielu emisijām vidē, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu tās, tostarp par uzraudzību.	(14) aprakstu par vides aspektiem, kas var tikt būtiski ietekmēti, novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, jo īpaši par ķimikāliju un citu bīstamo un piesārņojošo vielu emisijām vidē, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu tās, tostarp par uzraudzību.
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) par vides apstākļiem, kas ir ņemti vērā iekārtas iekšējā ārkārtas situāciju reaģēšanas plānā,	(b) par vides apstākļiem, kas ir ietverti iekārtas iekšējā ārkārtas situāciju reaģēšanas plānā,
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. daļa – 11. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) par reaģēšanas pasākumiem ārkārtas situācijās, ja notiktu smags vides negadījums, kuri nav aprakstīti būtisku apdraudējumu ziņojumā,	(c) par reaģēšanas pasākumiem ārkārtas situācijās, ja notiktu smags negadījums vai starpgadījums, kas ietekmētu vidi vai cilvēku veselību, kuri nav aprakstīti ziņojumā par būtisku apdraudējumu,
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. daļa – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-a) tā ir neatkarīga juridiska vienība;
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. daļa – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-aa) neatkarīgai trešai personai nav nekāda interešu konflikta attiecībā uz iekārtas operatoru vai urbuma operatoru;
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. daļa – 1. punkts – -ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-ab) neatkarīgai trešai personai un personām, kas tai palīdz nav komerciālas vai finansiālas intereses attiecībā uz operatora veiktajām darbībām.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) šī persona ir pietiekami neatkarīga no pārvaldības sistēmas, kas ir atbildīga vai ir bijusi atbildīga par kādu no neatkarīgās pārbaudes shēmas vai urbuma pārbaudes shēmas komponenta aspektu, lai nodrošinātu, ka šī persona savas funkcijas shēmas ietvaros īstenos objektīvi.	(b) šī persona ir neatkarīga no pārvaldības sistēmas, kas ir atbildīga vai ir bijusi atbildīga par kādu no neatkarīgās pārbaudes shēmas vai urbuma pārbaudes shēmas komponenta aspektu, lai nodrošinātu, ka šī persona savas funkcijas shēmas ietvaros īstenos objektīvi.
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums II pielikums – 6. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. iekārtas operatora nosaukumu un adresi;	1. iekārtas operatora un, ja atšķirīgs no operatora, īpašnieka nosaukumu un adresi;
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums III pielikums – 3. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) novērtējumu par ārkārtas situāciju reaģēšanas aprīkojuma pieejamību un procedūru atbilstību, lai šo aprīkojumu efektīvi izmantotu.	(i) novērtējumu par ārkārtas situāciju reaģēšanas aprīkojuma pieejamību un pietiekamību, un procedūru atbilstību, lai šo aprīkojumu efektīvi izmantotu, tostarp attiecīgos gadījumos reaģēšanas pasākumu neesamību naftas noplūdes gadījumā.
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums III pielikums – 3. punkts – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) operatora ārkārtas reaģēšanas spēju efektivitātes novērtējumu, tostarp attiecībā uz reaģēšanu visļaunākajā noplūdes scenārijā un glābšanas darbiem.
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums IV pielikums – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šajā pielikumā noteiktās prasības ir obligāti ievērojamas. Kompetentās iestādes ņem vērā attīstību paraugprakses jomā un jebkurā laikā var pieprasīt papildu noteikumu ievērošanu, lai nodrošinātu, ka iespējams ņemt vērā attiecīgās materiālu, tehniskās vai aprīkojuma jomas tendences.
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums IV pielikums – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Operatori nodrošina, ka bīstamas vielas vienmēr atrodas cauruļvados, tankkuģos un sistēmās, kas paredzētas to drošai glabāšanai. Turklāt operatori nodrošina, ka viena ierobežojuma atteice nevar radīt būtisku apdraudējumu.	4. Operatori nodrošina, ka ķimikālijas un citas bīstamas vielas vienmēr atrodas cauruļvados, tankkuģos un sistēmās, kas paredzētas to drošai glabāšanai. Turklāt operatori nodrošina, ka neviena ierobežojuma atteice nevar radīt būtisku apdraudējumu, kas jo īpaši ietekmē vidi vai cilvēku dzīvību vai veselību.
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums V pielikums – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šajā pielikumā noteiktās prasības ir obligāti ievērojamas. Kompetentās iestādes ņem vērā attīstību paraugprakses jomā un jebkurā laikā var pieprasīt papildu prasību ievērošanu, lai nodrošinātu, ka iespējams ņemt vērā attiecīgās materiālu, tehniskās vai aprīkojuma jomas tendences.
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) vissliktākais negadījuma scenārijs, norādot iespējamo noplūdes daudzumu dienā, kā arī trajektoriju un skartās teritorijas gadījumā, ja notiktu vissmagākā iespējamā nekontrolēta noplūde. Turklāt šajā scenārijā ir jānorāda arī informācija par vēlamo rīcību un iespējamiem kavējumiem vissmagākā iespējamā noplūdes scenārija gadījumā ekstremālos ekspluatācijas apstākļos.
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pieejamā aprīkojuma un līdzekļu apraksts;	(e) pieejamā aprīkojuma un līdzekļu, tostarp iespējamas noplūdes nosegšanai, apraksts;
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) iepriekšēja novērtējuma apliecinājums attiecībā uz tām ķimikālijām, kas izmantotas kā disperģenti, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku veselību un novērstu vēl lielāku kaitējumu videi;
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) pasākumi, kas ir koordinēti ar būtisku apdraudējumu ziņojumā aprakstītajiem glābšanas pasākumiem, piemēram, kā aprakstīts II pielikuma 2. daļas 7. punktā un 3. daļas 7. punktā, lai uz iekārtas esošajiem cilvēkiem nodrošinātu labas izdzīvošanas izredzes, ja notiktu smags negadījums;	(g) pasākumi, kas ir koordinēti ar ziņojumā par būtiskiem apdraudējumiem aprakstītajiem glābšanas pasākumiem, piemēram, kā aprakstīts II pielikuma 2. daļas 7. punktā un 3. daļas 7. punktā, lai pēc iespējas samazinātu vides kaitējumu un lai uz iekārtas esošajiem cilvēkiem nodrošinātu labas izdzīvošanas izredzes, ja notiktu smags negadījums;
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) prognozes par reaģēšanas pasākumu neesamību naftas noplūdes gadījumā, kas izteiktas kā laika procentuālā daļa, un attiecīgās iekārtas darbības ierobežojumu aprakstu. Šajā reaģēšanas pasākumu neesamības analīzē aprēķina arī noplūdes reaģēšanas sistēmas darbības ierobežojumus attiecībā uz vides un drošuma faktoru kopumu, kā arī analīzi par tādu apstākļu biežumu, ilgumu un laikiem, kas konkrētajā vietā liegtu iespējas reaģēt. Vides apstākļi, kas šajos reaģēšanas aprēķinos jāņem vērā:
	(i) laika apstākļi, tostarp vējš, redzamība, nokrišņi un temperatūra;
	(ii) jūras stāvokļi, paisumi, straumes;
	(iii) ledus un atlūzu klātbūtne;
	(iv) dienasgaismas stundas; kā arī
	(v) citi zināmi vides apstākļi, kas varētu ietekmēt reaģēšanas aprīkojuma efektivitāti vai reaģēšanas centienu kopējo efektivitāti;
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a operatori regulāri pārbauda ārkārtas situāciju plānus, lai pierādītu sava reaģēšanas aprīkojuma efektivitāti un spēju nodrošināt augstu drošības līmeni un adekvātu rīcību evakuācijas, ierobežošanas un kontroles, kā arī glābšanas, attīrīšanas un apglabāšanas gadījumā.
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums V pielikums – 2. daļa – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) apliecinājums iepriekš veiktam ietekmes uz vidi un veselību novērtējumam attiecībā uz jebkādām ķimikālijām, kuras paredzēts izmantot kā disperģentus,

PROCEDŪRA

Virsraksts	Naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošums
Atsauces	COM(2011)0688 – C7-0392/2011 – 2011/0309(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.11.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 17.11.2011
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	24.5.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Justas Vincas Paleckis 10.1.2012
Izskatīšana komitejā	10.7.2012	6.9.2012
Pieņemšanas datums	19.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	55 10 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Tadeusz Cymański, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Nikos Chrysogelos, José Manuel Fernandes, Gaston Franco, Justas Vincas Paleckis, Michèle Rivasi, Marita Ulvskog, Kathleen Van Brempt, Andrea Zanoni
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrzej Grzyb, Jacek Włosowicz, Inês Cristina Zuber

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (19.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu
(COM(2011)0688 – C7‑0392/2011 – 2011/0309(COD))

Atzinumu sagatavoja (*) : Eva Lichtenberger

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikums regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu (2011/0309 (COD)) ir ļoti svarīgs tiesību akts, kas ES sniedz vienreizēju iespēju novērst būtiskus trūkumus un pirmām kārtām radīt īstenu ES drošuma kultūru. Atzinuma sagatavotāja atbalsta šīs regulas piemērotību, jo tās tiesiskais pamats garantēs konsekventu, ātru un tiešu īstenošanu visā Eiropā. Regulas vēlamo mērķi var efektīvi sasniegt, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinot interpretācijas iespējas valstu/reģionālā līmenī un tādējādi sniedzot labumu nozarei, valstu administrācijām un ES iedzīvotājiem. Atzinuma sagatavotāja tomēr uzskata, ka riskantu darbību jomā vajadzētu ieviest visaptverošākas reformas un stingrākus nosacījumus. Attiecībā uz politikas risinājuma izvēli jānorāda, ka vajadzētu izmantot institucionalizētāku pieeju, kas palīdzētu palielināt Eiropas nozīmi naftas un gāzes nozares darbību jūrā uzraudzībā (3. politikas risinājums), vēlams ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) starpniecību. Šajā sakarā Aģentūras darbības joma nedrīkstētu aprobežoties tikai ar reaģēšanu ārkārtas situācijās. Tieši pretēji — Eiropai vajadzētu izmantot EMSA pieredzi naftas noplūžu novēršanā (revīzijas, noplūžu atklāšana, kontrole un apmācība) un ES noteikumu pienācīgas īstenošanas uzraudzībā. Vispārīgāk runājot, atzinuma sagatavotāja aicina Eiropas Parlamentu kā otru likumdevēju līdzsvarot dokumenta tekstu attiecībā uz piekrastes kopienām, darba ņēmējiem un vides apsvērumiem.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) LESD 191. pantā ir noteikti mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā arī pienākums nodrošināt, ka Savienības līmeņa rīcība jāpapildina ar augsta līmeņa aizsardzību, pamatojoties uz piesardzības principu, preventīvu darbību, kā arī dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu.	(1) LESD 191. pantā ir noteikti mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā arī pienākums nodrošināt, ka Savienības līmeņa rīcība jāpapildina ar augsta līmeņa aizsardzību, pamatojoties uz piesardzības principu, preventīvu darbību, kā arī dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu. Saskaņā ar LESD 191. panta 2. punktu par nodarīto kaitējumu, ko izraisījušas šajā regulā ominētās darbības, ir jānosaka pilna atbildība atbilstīgi principam, ka maksā piesārņotājs.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Šīs regulas mērķis ir samazināt smagu negadījumu skaitu saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, kā arī ierobežot to sekas, tādējādi palielinot jūras vides un piekrastu tautsaimniecību aizsardzību pret piesārņojumu, kā arī paredzot obligātos nosacījumus attiecīgā uz drošām naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbībām jūrā un ierobežojot iespējamos vietējās enerģijas ražošanas pārrāvumus Savienībā, un uzlabot reaģēšanas mehānismus negadījumu risināšanai.	(2) Šīs regulas mērķis ir novērst un samazināt smagu negadījumu skaitu saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, kā arī ierobežot to sekas, tādējādi palielinot jūras vides un piekrastu tautsaimniecību aizsardzību pret piesārņojumu, kā arī paredzot obligātos nosacījumus attiecīgā uz drošām naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbībām jūrā un ierobežojot iespējamos vietējās enerģijas ražošanas pārrāvumus Savienībā, un uzlabot reaģēšanas mehānismus negadījumu risināšanai.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Spēkā esošais sadrumstalotais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz jūras darbību drošumu Eiropā, un pašreizējās nozares drošuma prakses nenodrošina pietiekamu pārliecību, ka jūras negadījumu riski ir pēc iespējas samazināti visā Savienībā un ka, ja Savienības ūdeņos notiktu negadījums, laikus tiktu efektīvi reaģēts. Saskaņā ar spēkā esošajiem atbildības režīmiem atbildīgā persona ne vienmēr ir skaidri nosakāma un/vai, iespējams, nespēj segt, vai tai nav jāsedz, visas izmaksas, lai atlīdzinātu radīto kaitējumu.	(8) Spēkā esošais sadrumstalotais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz jūras darbību drošumu Eiropā, un pašreizējās nozares drošuma prakses nenodrošina pietiekamu pārliecību, ka jūras negadījumu riski ir pēc iespējas samazināti visā Savienībā un ka, ja Savienības ūdeņos notiktu negadījums, laikus tiktu efektīvi reaģēts. Būtu jānodrošina, ka saskaņā ar spēkā esošajiem atbildības režīmiem atbildīgai personai vienmēr vajadzētu būt skaidri nosakāmai pirms darbību sākšanas un tai būtu jāspēj segt visas izmaksas, lai atlīdzinātu radīto kaitējumu, izmantojot savstarpējas kompensēšanas sistēmas.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Jāpaskaidro, ka personas, kas saņem atļaujas jūras darbību veikšanai saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK, ir arī iespējamie atbildīgie „operatori” atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un ka tām nav tiesību savu atbildību šajā saistībā nodot trešām personām, ar kurām tās noslēgušas līgumus.	(10) Jāprecizē, ka persona, kurai ir atļauja jūras darbību veikšanai saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK, ir arī „operators” atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un ka tai nav tiesību savu atbildību šajā saistībā nodot trešām personām, ar kurām tā noslēgusi līgumus.
	Attiecībā uz citu personu atbildību pirms darbību jūrā sākšanas ir jānoskaidro un nepārprotami jānosaka, kas būtu atbildīgās personas.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 48. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Tā kā neviens no pašreizējiem finansiālā nodrošinājuma instrumentiem, tostarp riska apkopošanas pasākumi, nevar risināt ārkārtēju negadījumu visas iespējamās sekas, Komisijai būtu jāveic turpmāka analīze un pētījumi par atbilstīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu pienācīgi stingru atbildības režīmu attiecībā uz kaitējumu, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un saistītas prasības attiecībā uz finansiālo spēju, tostarp atbilstīgu finansiālā nodrošinājuma instrumentu vai citu pasākumu pieejamību.	(48) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to jurisdikcijā esoši operatori, sniedzot finansiālu nodrošinājumu, apliecina savu spēju segt izmaksas, kas saistītas ar to darbību radītā kaitējuma sekām, un būtu jānolemj, kādus instrumentus (piemēram, līdzekļus, banku garantijas, apdrošināšanu un/vai riska apkopošanas pasākumus) šim nolūkam var izmantot. Tā kā neviens no pašreizējiem finansiālā nodrošinājuma instrumentiem, tostarp riska apkopošanas pasākumi, nevar risināt ārkārtēju negadījumu visas iespējamās sekas, Komisijai būtu jāveic turpmāka analīze un pētījumi par atbilstīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu stingru atbildības režīmu attiecībā uz kaitējumu, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un saistītas prasības attiecībā uz finansiālo spēju, tostarp finansiālā nodrošinājuma instrumentu un pasākumu pieejamības uzlabošanu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kas iesnieguši pieteikumus atļauju saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, it sevišķi atbilstīgi ņem vērā risku, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kura saistīta ar konkrēto teritoriju un izpētes un ieguves darbību attiecīgo stadiju, kā arī pieteikumu iesniedzēju finansiālās iespējas, tostarp finansiālo nodrošinājumu un spēju uzņemties atbildību, kas varētu izrietēt no konkrētajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, īpaši atbildību par vides kaitējumiem.	2. Novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kas iesnieguši pieteikumus atļauju saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, it sevišķi atbilstīgi ņem vērā risku, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kura saistīta ar konkrēto teritorijum, par kuru piešķirta atļauja, un izpētes un ieguves darbību attiecīgo stadiju, kā arī pieteikumu iesniedzēju finansiālās iespējas, tostarp finansiālo nodrošinājumu un spēju uzņemties visu atbildību, kas varētu izrietēt no konkrētajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, īpaši atbildību par vides kaitējumiem. Tiek ņemti vērā arī negadījumi vai starpgadījumi, attiecībā uz kuriem ir pieradīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir par tiem atbildīgs vai izraisījis tos nevērības rezultātā, tostarp jebkura reaģēšanas pasākuma pārredzamību un efektivitāti.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pieteikuma iesniedzējs nodrošina apliecinājumu tam, ka tā rīcībā ir pienācīgs finansiālais nodrošinājums, lai uzņemtos atbildību, kas izriet no tā naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā, īpaši atbildību par kaitējumu videi. Finansiālais nodrošinājums ir derīgs un ir spēkā pirms urbuma izveides darbību uzsākšanas.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2b. Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kas izdod licences, nepiešķir atļauju, ja vien nav pārliecināta, ka pieteikuma iesniedzējs ir apliecinājis, ka ir sniegts vai tiks sniegts atbilstīgs finansiālais nodrošinājums saskaņā ar pasākumiem, par kuriem jālemj dalībvalstīm, lai uzņemtos atbildību, kas izriet no tā naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā, īpaši atbildību par kaitējumu videi. Finansiālais nodrošinājums ir derīgs un ir spēkā pirms urbuma izveides darbību uzsākšanas.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK iestādes, kas izdod licences — novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kuri iesnieguši pieteikumus atļaujas saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā —, ņem vērā riskus, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo atrašanās vietu un izpētes un ieguves darbību konkrēto posmu.	4. Saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK iestādes, kas izdod licences — novērtējot to subjektu tehnisko un finansiālo spēju, kuri iesnieguši pieteikumus atļaujas saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā —, ņem vērā riskus, apdraudējumus un citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo atrašanās vietu un izpētes un ieguves darbību konkrēto posmu. Iestādes, kas izdod licences, nodrošina, ka finanšu nosacījumi attiecībā uz atbildību, kas noteikti saskaņā ar 2.a punktu, ir samērojami ar riskiem, apdraudējumiem un citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo atrašanās vietu un darbību posmu.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis veicina un atbalsta ilgtspējīgu finansiālā nodrošinājuma produktu izstrādi.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Komisija līdz [vienu gadu pēc regulas pieņemšanas] nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finansiālā nodrošinājuma produktu pieejamību un priekšlikumus pasākumiem, kas paredzēti finansiālā nodrošinājuma sniegšanas atvieglošanai saskaņā ar 2.a punktu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Subjekti, kas iesnieguši pieteikumus atļauju saņemšanai, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, pilnībā apliecina savu finansiālo un tehnisko spēju un sniedz citu būtisku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo atrašanās vietu un izpētes un ieguves darbību konkrēto posmu, un nodrošina šīs informācijas pieejamību sabiedrībai.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.d Īpaša uzmanība jāpievērš ekoloģiski jutīgai jūras un piekrastes videi, jo īpaši ekosistēmām, kam ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā un kas palīdz tām pielāgoties, piemēram, sālsūdens purvi un jūraszāļu teritorijas, kā arī aizsargājamām jūras teritorijām, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, īpaši aizsargājamās teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvu un aizsargājamās jūras teritorijas, par kurām Kopiena vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās starptautiskos vai reģionāla līmeņa nolīgumos, kurus tās ir parakstījušas.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Licences saņēmējs ir atbildīgs par tāda vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu saskaņā ar Direktīvu 2004/35/EK, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kuras īsteno licences saņēmējs vai subjekts, kas piedalās naftas un gāzes nozares darbībās jūrā uz līguma pamata ar licences saņēmēju. Darbību apstiprināšanas procedūra saskaņā ar šo regulu neskar licences saņēmēja atbildību.	Licences saņēmējs ir atbildīgs par tāda vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu saskaņā ar Direktīvu 2004/35/EK, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kuras īsteno licences saņēmējs vai subjekts, kas piedalās naftas un gāzes nozares darbībās jūrā uz līguma pamata ar licences saņēmēju. Darbību apstiprināšanas procedūra saskaņā ar šo regulu nodrošina, ka licences saņēmēji garantē savu spēju uzņemties atbildību.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Licences saņēmējs ir atbildīgs par tāda vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu saskaņā ar Direktīvu 2004/35/EK, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kuras īsteno licences saņēmējs vai subjekts, kas piedalās naftas un gāzes nozares darbībās jūrā uz līguma pamata ar licences saņēmēju. Darbību apstiprināšanas procedūra saskaņā ar šo regulu neskar licences saņēmēja atbildību.	1. Licences saņēmējs ir atbildīgs par tāda vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu saskaņā ar Direktīvu 2004/35/EK — un saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāms par operatoru—, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kuras īsteno licences saņēmējs vai operators, kas piedalās naftas un gāzes nozares darbībās jūrā uz līguma pamata ar licences saņēmēju. Darbību apstiprināšanas procedūra saskaņā ar šo regulu neskar licences saņēmēja atbildību.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 8.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a pants
	Aģentūras īstenota jūrā veikto darbību drošuma kontrole
	1. Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), tupmāk tekstā — Aģentūrai, sniedz Komisijai un dalībvalstīm tehnisku un zinātnisku palīdzību nolūkā līdz minimumam samazināt risku un pienācīgi piemērot Savienības tiesību aktus naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošuma jomā.
	2. Aģentūra pārskata atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, veic revīziju kompetentajās iestādēs un uzrauga veiktās pārbaudes, kā arī dalībvalstu paredzētās ārkārtas reaģēšanas procedūras.
	3. Aģentūrai turklāt ir šādas atbildības jomas:
	i) palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai konstatēt un uzraudzīt naftas noplūdes apmērus un ietekmi uz vidi, kā arī iekārtu vai ap tām strādājošo kuģu drošuma riskus;
	ii) palīdzēt dalībvalstīm sagatavot un īstenot ārkārtas situācijas reaģēšanas plānus pēc smaga negadījuma, jo īpaši pārrobežu ietekmes gadījumā, tostarp pārrobežu ietekmes gadījumā aiz Savienības ūdeņiem;
	iii) palīdzēt dalībvalstīm kaitējuma novēršanas un attīrīšanas pasākumos un koordinēt pārrobežu reaģēšanu ārkārtas situācijās pēc smaga negadījuma, tostarp gadījumos, kad pārrobežu ietekme skārusi arī teritorijas ārpus Savienības ūdeņiem;
	iiii) palīdzēt dalībvalstīm tādu negadījumu izmeklēšanā, kuros iesaistītas naftas un gāzes iekārtas, kas izvietotas jūrā, tostarp veicot koriģējošo pasākumu pārbaudes.
	Aģentūra atbilstošos reģionālos un vispasaules forumos sekmē augstu drošuma standartu un labākās prakses ievērošanu naftas un gāzes nozares darbībās jūrā visā pasaulē.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ieguves iekārtas būtisku apdraudējumu ziņojumā ietver II pielikuma 2. un 5. daļā noteiktos datus.	1. Ieguves iekārtas būtisku apdraudējumu ziņojumā ietver II pielikuma 2. un 5. daļā noteiktos datus un pierādījumus, ka darba ņēmēju pārstāvju un vides aktīvistu grupu viedokļi ir ņemti vērā.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iekārtas, kas nav ieguves iekārta, būtisku apdraudējumu ziņojumā ietver II pielikuma 3. un 5. daļā noteiktos datus.	1. Iekārtas, kas nav ieguves iekārta, būtisku apdraudējumu ziņojumā ietver II pielikuma 3. un 5. daļā noteiktos datus un pierādījumus, ka darba ņēmēju pārstāvju un vides aktīvistu grupu viedokļi ir ņemti vērā.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 28. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija, Jūras iestāžu forums un attiecīgās kompetentās iestādes strādā kopīgi ar citiem starptautiskiem forumiem un Savienības operatoriem, lai veicinātu visaugstāko iespējamo drošuma un vides standartu piemērošanu visā pasaulē.
Pamatojums
Ir būtiskas problēmas īstenošanas jomā, lai uzdotu Eiropas Savienībā dibinātiem uzņēmumiem nodrošināt, ka citviet pasaulē veiktās darbības atbilstu ES drošības standartiem, jo īpaši tāpēc, ka operatoriem ir jāievēro tās valsts/jurisdikcijas tiesiskais regulējums, kurā tie strādā. Tomēr operatoriem ir jānodrošina, ka viņi piemēro atzītās labākās prakses visās savās darbībās, vienlaikus ievērojot vietējo tiesisko sistēmu prasības, un tas rūpīgi jāuzrauga Komisijai un ES Jūras iestāžu forumam.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Operators periodiski testē iekšējo ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu efektivitāti.	5. Operators nodrošina iekšējo ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu, tostarp arī reaģēšanas spēju efektivitātes testu rezultātu, pieejamību sabiedrībai.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 30. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ārējos ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus sagatavo saskaņā ar I un V pielikuma noteikumiem, dara pieejamus Komisijai un atbilstīgi arī sabiedrībai.	3. Ārējos ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus sagatavo saskaņā ar I un V pielikuma noteikumiem, dara pieejamus Komisijai un atbilstīgi arī sabiedrībai, pienācīgi ievērojot datu aizsardzības nosacījumus.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas nozarei par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju īstenošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.	Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas nozarei par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju īstenošanu, lai tādējādi novērstu atšķirības starp sankcijām dažādos reģionos. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 37. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Regulas 2. pantā iekļauj šādu punktu:
	„5.a „jūras ūdeņi” ir visi ūdens objekti, uz kuriem attiecas Direktīva 2008/56/EK;”
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 37.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	37.a pants
	Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību grozījums
	1. Regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:
	„ia) smags ar naftas piesārņojumu saistīts negadījums.”
	2. A pielikumam pievieno šādu ievilkumu:
	„– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XX/XX/ES par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu”.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošums
Atsauces	COM(2011)0688 – C7-0392/2011 – 2011/0309(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.11.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 17.11.2011
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	24.5.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Eva Lichtenberger 19.12.2011
Izskatīšana komitejā	31.5.2012	10.7.2012
Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jacek Włosowicz

PROCEDŪRA

Virsraksts	Naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošums
Atsauces	COM(2011)0688 – C7-0392/2011 – 2011/0309(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	27.10.2011
Atbildīgā komiteja                Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.11.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.11.2011	EMPL 17.11.2011	ENVI 17.11.2011	JURI 17.11.2011
Atzinumu nesniedza   Lēmuma datums	BUDG 18.1.2012	EMPL 15.12.2011
Iesaistītās komitejas   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 24.5.2012	JURI 24.5.2012
Referents(-i)   Iecelšanas datums	Ivo Belet 24.1.2012
Izskatīšana komitejā	30.5.2012	11.7.2012	24.9.2012
Pieņemšanas datums	19.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ioan Enciu, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Holger Krahmer, Bernd Lange, Werner Langen, Vladko Todorov Panayotov, Mario Pirillo, Vladimír Remek
Iesniegšanas datums	25.3.2013