IETEIKUMS par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu

27.3.2013 - (12012/2012 – C7‑0201/2012 – 2012/0140(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Marian-Jean Marinescu

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu

(12012/2012 – C7‑0201/2012 – 2012/0140(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12012/2012),

–   ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (10871/2012),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0201/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0128/2013),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Moldovas Republikas valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu ir spēkā no 2008. gada 1. janvāra.

Rumānijas un Moldovas Republikas nolīgums par vietējo pierobežas satiksmi stājās spēkā 2010. gada oktobrī.

Pēc tam, kad Padome deva atļauju, Komisija no 2011. gada 13. maija līdz 2011. gada 14. decembrim veda sarunas ar Moldovas Republiku par nolīgumu, ar kuru groza nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Nolīgums tika pabeigts 2012. gada 22. martā, un pašlaik notiek apspriešanās ar Parlamentu par priekšlikumu Padomes lēmumam par šo divu nolīgumu noslēgšanu.

Nolīgums, ar kuru groza nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu

Grozītajā Eiropas Savienības un Moldovas Nolīgumā par vīzu atvieglotu izsniegšanu tiek iekļauts sākotnējais nolīgums un skaidri uzlabojumi Moldovas iedzīvotājiem.

Grozošā nolīguma mērķis ir vēl vairāk atvieglot vīzu izsniegšanu Moldovas Republikas iedzīvotājiem paredzētam uzturēšanās ilgumam, kas nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikā, un saskaņā ar konkrētiem noteikumiem paredzēt bezvīzu ceļošanas kārtību Moldovas iedzīvotājiem.

Daži no galvenajiem nolīguma grozījumiem ir šādi:

Moldovas Republikas pilsoņiem, kuri ir biometrisko dienesta pasu turētāji, īstermiņa uzturēšanās gadījumos vīza nav nepieciešama. Derīgu biometrisko dienesta pasu turētāji var ieceļot, izceļot vai tranzītā šķērsot dalībvalstu teritorijas bez vīzas.

Tiek vienkāršotas prasības iesniedzamiem dokumentiem par ceļojuma mērķi plašākai pieteikumu iesniedzēju kategorijai, piemēram, šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus, žurnālistiem un viņu tehniskajiem darbiniekiem, Eiropas Savienības pilsoņu tuviem radiniekiem un oficiālo ES pārrobežu sadarbības programmu dalībniekiem.

Tiek vienkāršoti arī kritēriji daudzkārtējo ieceļošanas vīzu piešķiršanai plašākai personu kategorijai, piemēram, laulātajiem, bērniem un vecākiem, kuri apmeklē Moldovas Republikas pilsoņus, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, u.c.

Plašāka pieteikuma iesniedzēju kategorija gūs labumu no pilnīga vīzas nodevas atbrīvojuma: Eiropas Savienības pilsoņu tuvi radinieki; tehniskie darbinieki, kas pavada žurnālistus; bezpeļņas organizāciju rīkotu semināru, konferenču, sporta, kultūras vai izglītības pasākumu jauni dalībnieki; pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; oficiālo ES pārrobežu sadarbības programmu dalībnieki.

Turklāt Moldovas iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt pieteikumu vīzai ārpakalpojumu sniedzējam, ar kuru dalībvalsts sadarbojas vīzu izsniegšanas nolūkā, iemaksājot maksu par pakalpojumu apmērā līdz EUR 30.

Visbeidzot Moldovas iedzīvotāji tiks atbrīvoti no prasības ierasties personīgi, lai iesniegtu pieteikumu.

Referenta piebildes

Īstermiņa bezvīzu režīma izveidošana Moldovas iedzīvotājiem, kuri ieceļo ES valstīs, padziļinās sadarbību ar ES un sagatavos ceļu ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību.

Ņemot vērā Moldovas Republikas centienus tuvināties Eiropai, šis grozītais nolīgums ir pozitīva tendence un veicinās cilvēku saziņu, ekonomisko attīstību, kultūras un zinātnes dialogu, stabilitāti, drošību un iedzīvotāju labklājību.

Vīzu režīma atvieglojumi samazinās laiku un izmaksas, kas saistītas ar ieceļošanu Šengenas zonā.

Īstermiņa bezvīzu režīms konkrētām pieteikuma iesniedzēju kategorijām nemainīs Moldovas pilsoņiem piemērojamos ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, kas par īstermiņa uzturēšanos izklāstīti Šengenas Robežu kodeksā un par ilgtermiņa uzturēšanos — dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt tas nenozīmēs, ka netiks kontrolēti ieceļošanas un uzturēšanās apstākļi. Moldovas pilsoņiem būs jāsniedz pamatojums par sava brauciena mērķiem un apstākļiem.

Saskaņā ar oficiālajiem Eirostata datiem nelegālas uzturēšanās un nelegālas robežu šķērsošanas apjoms 2006.–2011. gadā ir nostabilizējies vai tikai nedaudz pieaudzis attiecībā uz Moldovas iedzīvotāju migrācijas kustību ES virzienā. Eiropas Universitātes institūta Migrācijas politikas centrs prognozē, ka palielināsies bona fide apmeklētāju un īstermiņa darba ņēmēju pagaidu un īstermiņa plūsma no Moldovas Republikas uz ES. Tomēr, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi (piemēram, 1990. gadu vidū atceļot Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu iedzīvotājiem vīzas prasību vai 2004. gadā šīm valstīm iestājoties ES), pārvietošanās ierobežojumu atcelšana nozīmē migrācijas palielināšanos, taču laika gaitā tā kļūst stabila. Personu pārvietošanās brīvība pozitīvi ietekmēja ES ekonomiku un atbilda ES darba tirgus vajadzībām.

Vīzu režīma atcelšanas process sniedz arī iespēju Moldovai īstenot nepieciešamās reformas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Šajā sakarībā ir jāatgādina vairākas prioritāras darbības:

– virzība uz efektīvu, visaptverošu valsts robežas pārvaldības sistēmu visos Moldovas robežas sektoros, tostarp robežu pārvaldību Piedņestras sektorā;

– efektīvas migrācijas plūsmu pārvaldības nodrošināšana;

– korupcijas, organizētās noziedzības, tostarp cilvēku tirdzniecības, novēršana un apkarošana, stiprinot administratīvo un tiesu iestāžu veiktspēju;

– ciešāka sadarbība ar kaimiņvalstīm, jo īpaši ar Ukrainu.

Turklāt referents uzsver, ka stājoties spēkā šim nolīgumam, ir svarīgi šādi aspekti:

– Moldovas iestādēm jādalās ar informāciju ar ES iestādēm par nozaudētām un nozagtām biometriskajām pasēm, jo īpaši, izmantojot Interpola nozaudēto un nozagto ceļošanas dokumentu datubāzi;

– Moldovas iestādēm jāorganizē informācijas kampaņas, lai iedzīvotāji spētu izmantot jaunās iespējas, jāpaskaidro bezvīzu ceļošanas tiesības un pienākumi, tostarp jāsniedz informācija par noteikumiem, kas regulē piekļuvi ES darba tirgum (izmantojot arī ES imigrācijas portālu), un par atbildību attiecībā uz jebkādu bezvīzu režīma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu;

– jaunajām informācijas tehnoloģiju sistēmām ir jāspēj aprēķināt kopējo uzturēšanās ilgumu un šos datus ir jāievada visos ārējās robežas sektoros saskaņā ar nākotnes viedrobežu tiesību aktiem;

– dalībvalstīm ir jāsaskaņo noteikumi, kas apkaro nelegālu trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību, kā to uzsāka ar Darba devēju sankciju direktīvu, un jāturpina veicināt legāla migrācija uz ES.

Referents secina, ka šis nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu sniedz iespēju tuvināties ES un Moldovas Republikai un izvairīties no nodalošas šķirtnes izveidošanas starp ES un tās kaimiņu.

Ņemot vērā šos pozitīvos uzlabojumus, referents ierosina, lai Eiropas Parlaments pilnībā atbalstītu šo nolīgumu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	20.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Hélène Flautre, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Anthea McIntyre, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Georgios Papanikolaou, Jacek Protasiewicz, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Nils Torvalds, Wim van de Camp, Axel Voss, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrew Henry William Brons, Mariya Gabriel, Petru Constantin Luhan, Salvador Sedó i Alabart