Procedūra : 2012/2259(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0135/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0135/2013

Debates :

PV 20/05/2013 - 16
CRE 20/05/2013 - 16

Balsojumi :

PV 21/05/2013 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0201

ZIŅOJUMS     
PDF 262kWORD 271k
28.3.2013
PE 497.809v02-00 A7-0135/2013

par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

(2012/2259(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Herbert Reul

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
  Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

(2012/2259(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem — būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa”, kā arī ar šo paziņojumu saistītos darba dokumentus (COM(2012) 0271),

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 1. punktu,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011) 0885),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK(1),

–    ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvai 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (SEC(2008) 0057),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību(2),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu(3),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu(4),

–    ņemot vērā Reglamenta 48. pantu;

–    ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0135/2013),

A.  tā kā Eiropas enerģijas avotu struktūrā īsā, vidējā un ilgtermiņā pieaug atjaunojamo energoresursu avotu (RES) īpatsvars un tā kā minētajai enerģijai ir svarīga nozīme, lai Eiropā garantētu drošu, neatkarīgu energoapgādi no dažādiem resursiem un samazinātu emisijas;

B.   tā kā atjaunojamo energoresursu avotu iespējas energoapgādes jomā vēl pilnībā nav apgūtas;

C.  tā kā Eiropas enerģijas avotu struktūrā palielinās no atjaunojamo energoresursu avotiem iegūtas enerģijas īpatsvars, un tādēļ ir jāpaplašina pašreizējās tīklu un IT infrastruktūras;

D.  tā kā enerģijas avotu struktūras dažādošana balstās uz plašām atjaunojamo energoresursu avotu tehnoloģijām (ūdens elektrostacijas, ģeotermālā enerģija, saules enerģija, jūras, vēja enerģija, siltumsūkņi, biomasa, biodegviela), piedāvājot dažādus pakalpojumus elektroenerģijas, siltumapgādes un dzesēšanas veidā, kā arī transporta risinājumu veidā;

E.   tā kā enerģētikas politikai vienmēr jāatspoguļo līdzsvars starp energoapgādes drošības, konkurētspējas un saimnieciskās, kā arī ekoloģiskās dzīvotspējas mērķiem;

F.   tā kā ES pašlaik ir atkarīga no enerģijas importa attiecībā uz vairāk nekā pusi no tās tiešā enerģijas patēriņa;

G.  tā kā Eiropas Savienības enerģētikas politikas nostādnēs, ievērojot dalībvalstu solidaritāti, vienotā tirgus izveides ietvaros, kā arī, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt un uzlabot vidi, par mērķi izvirzīta arī jauno un esošo atjaunojamo energoresursu veidu attīstības veicināšana;

H.  tā kā iekšējā enerģijas tirgus izveidei līdz 2014. gadam būtu jāveicina jaunu un lielāka skaita tirgus dalībnieku iesaistīšanās, tostarp no pieaugošā to MVU skaita, kas ražo atjaunojamo energoresursu avotus;

I.    tā kā liberalizācijai un konkurencei ir bijusi galvenā nozīme, samazinot enerģijas cenas visiem ES patērētājiem;

J.    tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības līgumiem dalībvalsts tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, tās izvēle starp dažādiem energoresursu avotiem un tās energoapgādes vispārējā struktūra ir dalībvalstu kompetencē, tomēr noteikti ir jāuzlabo komunikācija un sadarbība; tā kā Komisijas „Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam” secināts, ka ikvienā Eiropas enerģētikas sistēmas attīstības variantā nepieciešams ievērojami lielāks atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvars;

K.  tā kā saskaņā ar aplēsēm ES ir labas izredzes sasniegt tās izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka 20 procentus no energoavotu sadalījuma veidotu RES enerģija;

L.   tā kā pēdējos gados enerģijas ieguve no atjaunojamo energoresursu avotiem tehnoloģiskā ziņā ir bijusi veiksmīga un Eiropai šajā jomā ir vadošā pozīcija;

M.  tā kā ekonomikas un parādu krīze Eiropā vēl nav pārvarēta un attiecībā uz valstu budžetu plānošanu un ieguldītāju paļāvību paredzami lieli izaicinājumi; tā kā krīze būtu jāizmanto kā iespēja veikt nepieciešamos ieguldījumus tīrās tehnoloģijās, lai attīstītu nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi;

N.  tā kā Eiropas liberalizētajos enerģijas tirgos atjaunojamo energoresursu avotu pieauguma temps ir atkarīgs no privātiem ieguldījumiem, kas savukārt balstās uz atjaunojamo energoresursu avotu politikas stabilitāti;

O.  tā kā ieguldītāji pieprasa savu plānoto ieguldījumu drošību un nepārtrauktību arī pēc 2020. gada;

P.    tā kā enerģijas patēriņš ir jāsamazina, un enerģijas ražošanas, pārvades un izmantošanas efektivitāte ir jāpalielina;

Q.  tā kā siltumapgādes un dzesēšanas tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, jābūt galvenajai nozīmei enerģētikas nozares dekarbonizācijā;

R.   tā kā Enerģētikas ceļvedī atzīts, ka energosistēmas pārveidošanā izšķiroša nozīme būs gāzei, nodrošinot gan mainīgu slodzi, gan pamatslodzi atjaunojamo energoresursu atbalstīšanai;

S.   tā kā Komisija ir aprēķinājusi, ka optimāla atjaunojamo energoresursu tirdzniecība varētu ietaupīt līdz EUR 8 miljardiem gadā;

T.   tā kā spēkā esošie tiesību akti par mežu apsaimniekošanu nodrošina pietiekamu pamatu, lai apliecinātu Eiropas Savienībā ražotās mežu biomasas ilgtspēju;

Par enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem derīgumu

1.   piekrīt Komisijai, ka RES kopā ar energoefektivitātes pasākumiem un elastīgu un viedu infrastruktūru ir jebkurā gadījumā izdevīgas iespējas, kuras ir identificējusi Komisija, un ka RES nākotnē veidos arvien lielāku daļu no energoapgādes avotu struktūras Eiropā attiecībā uz apgādi ar elektroenerģiju, siltumapgādi (kas veido gandrīz pusi no kopējā ES enerģijas pieprasījuma) un dzesēšanu, kā arī transporta nozari, un ka tie mazinās Eiropas atkarību no tradicionālās enerģijas; piebilst, ka līdz 2050. gadam ir jānosaka mērķi un starpposma mērķi, lai atjaunojamo energoresursu avotiem nodrošinātu ticamu nākotni ES; atgādina, ka visos Komisijas Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam piedāvātajos attīstības variantos paredzēts vismaz 30 % atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvars ES energoavotu sadalījumā 2030. gadā; tādēļ ierosina, lai ES censtos sasniegt vēl lielāku RES īpatsvaru; aicina Komisiju izvērtēt izmaksas un ieguvumus, kas rastos, ja visā ES ieviestu obligātu RES mērķi, un šā mērķa un citu iespējamo klimata un enerģētikas politikas mērķu, jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķa, mijiedarbību, kā arī tā ietekmi uz ES nozaru, tostarp RES rūpniecisko sektoru, konkurētspēju;

2.   uzsver, ka atjaunojamie energoresursi ne vien palīdz risināt ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas un veicina neatkarīgu Eiropas energoapgādi, bet arī nodrošina būtiskus papildu ieguvumus vides jomā, samazinot gaisa piesārņojumu, atkritumu veidošanos un ūdens patēriņu, turklāt vēl mazinot ar citiem enerģijas ieguves veidiem saistītus riskus;

3.   uzsver, ka neapdraudēta, droša, cenu ziņā pieejama un ilgtspējīga energoapgāde ir obligāts priekšnoteikums Eiropas rūpniecības un ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai; uzsver, ka aptuveni puse ES spēkstaciju turpmākajos desmit gados ir jānomaina, tāpēc energoapgādes sistēma ir jāmodernizē un jāpadara elastīgāka, lai apmierinātu turpmāk pieaugošo RES daļu; uzsver, ka RES īpatsvars elektroenerģijas, siltumapgādes un dzesēšanas, kā arī transporta jomā ir jāpalielina rentablā veidā, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu ieguvumus un pilnās izmaksas, tostarp sistēmas izmaksas, vienlaikus nekaitējot energoapgādes drošībai; atzīst atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējas palielināšanos un uzsver, ka RES un ar tīrajām tehnoloģijām saistītās nozares ir nozīmīgi izaugsmes dzinējspēki Eiropas konkurētspējai kā milzīgs darbvietu radīšanas potenciāls un ievērojams jaunu nozaru un eksporta tirgu attīstības veicinātājs;

4.   norāda, ka, ES intensīvāk attīstot atjaunojamo energoresursu avotus, ir paredzams, ka dalībvalstis vairāk izmantos enerģijas biomasu, tādēļ būs jāizstrādā visaptveroši gāzveida un cietās biomasas ilgtspējas kritēriji;

5.   norāda, ka RES nozarē pašreizējais un gaidāmais biomasas un pārējo kontrolējamo energoresursu ieguldījums būtu jāpadara pamanāmāks ieinteresētajām personām, lai veicinātu taisnīgu un līdzsvarotu lēmumu pieņemšanas procesu;

6.   aicina ES nodrošināt, lai atjaunojamo energoresursu izmantojuma veicināšana enerģijas ražošanā un patēriņā neapdraudētu nodrošinātību ar pārtiku, ilgtspējīgu kvalitatīvas pārtikas ražošanu vai lauksaimniecības konkurētspēju;

7.   norāda, ka vairāki pārtikas ražošanas sistēmas elementi var ciest no augstākām enerģijas izmaksām un tas varētu negatīvi ietekmēt ražotājus un patērētājus;

8.  atzīst, ka ir ievērojama iespēja samazināt oglekļa dioksīda emisijas, palielinot biometāna izmantošanu transportlīdzekļos, kas paredzēti braukšanai īsos un garos attālumos, īpaši lielas kravnesības transportlīdzekļos, un elektroenerģijas izmantošanu transportlīdzekļos, kas paredzēti braukšanai pilsētās īsos attālumos;

9.  ir pārliecināts, ka atkritumu reģenerācija ir RES turpmākās attīstības Eiropas enerģētikas plāna mērķu sasniegšanas iespēja;

10. norāda, ka daži atjaunojamo energoresursu avoti, piemēram, ģeotermālā enerģija, var nodrošināt siltumapgādi un elektroenerģiju vietējā līmenī un nepārtraukti; uzskata, ka šādi vietējie avoti palielina enerģētisko neatkarību, tostarp izolētu kopienu enerģētisko neatkarību;

11. uzsver, ka kopumā ilgtspējīgai hidroenerģijai ir liela nozīme atjaunojamo energoresursu avotu turpmākās attīstības procesā, un papildus enerģijas ražošanai tai ir arī daudzi citi vērtīgi uzdevumi, piemēram, aizsardzība pret plūdiem un dzeramā ūdensapgādes drošības garantija; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst sabiedrības uzmanību daudzajiem hidroenerģijas izmantošanas veidiem;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst atjaunojamo energoresursu avotu neizmantotajam potenciālam siltumapgādes un dzesēšanas nozarē, kā arī mijiedarbībai un iespējām, kas rodas, no vienas puses, pastiprināti izmantojot atjaunojamo energoresursu avotus, un, no otras puses, īstenojot Energoefektivitātes direktīvu un Ēku direktīvu;

13. norāda uz enerģijas akumulācijas iespējām, ko atjaunojamo energoresursu avotu attīstībā rada saules ceļš un Eiropas dažādās laika joslas;

14. atzīmē, ka ES Atjaunojamo energoresursu direktīvas 2009/28/EK ietvaros dalībvalstis katra savā veidā veicina RES un to administratīvās sistēmas ievērojami atšķiras, un ka tas padziļina nevienādo attīstību, kamēr atjaunojamo energoresursu attīstības potenciāls atšķiras, ņemot vērā tehniskos, ar tehnisko jomu nesaistītos un dabas apstākļus, kā arī reģionālo konkurētspējas priekšrocību atšķirības; norāda, ka funkcionējošs iekšējais tirgus ļautu kompensēt RES dažādību un dabas resursu nevienmērīgo sadalījumu; uzskata, ka lielākā daļa teritoriju var veicināt RES ieviešanu; tomēr atzīmē, ka nepieciešami stimuli ieguldījumu veikšanai tādos RES, kuriem ir vislielākais potenciāls, lai nodrošinātu efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu;

15. atzīmē, ka sabiedrības un politiskā līmenī ir nevienmērīgs atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai, līdzīgi kā tas ir arī attiecībā uz lielāko daļu citu enerģijas ražošanas un infrastruktūras veidu; atzīmē, ka ievērojami atšķiras publiskā un privātā finansējuma pieejamība RES atbalstīšanai; uzsver, ka kapitāla pieejamība ieguldījumu veikšanai ir izšķirošs faktors atjaunojamās enerģijas turpmākai izmantošanai, jo īpaši ņemot vērā finanšu krīzi, kuras dēļ ieguldītāju kapitāls ir izkliedēts plašā apjomā; uzskata ― ja pastāv tirgus nepilnības vai ja ražotāji saskaras ar ierobežotām iespējām, lai nodrošinātu tirgus finansējumu, būtu jāveicina piekļuve lielākam ieguldījumu kapitālam RES; ierosina, lai Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku un valsts iestādēm izpētītu iespējas ar novatoriskiem finanšu instrumentiem finansēt atjaunojamās enerģijas projektus, turpretim oglekļa tirgiem ir jārada stimuli ieguldījumiem RES projektos;

16. norāda, ka līdz šim daži atjaunojamie energoresursi jau ir konkurētspējīgi enerģijas tirgū no ekonomikas viedokļa, turpretī citas tehnoloģijas ir tuvas tirgus cenām; piekrīt Komisijai, ka jāizmanto jebkuri atbilstīgi, finansiāli ilgtspējīgi līdzekļi izmaksu samazināšanai, lai vairāk palielinātu atjaunojamo energoresursu avotu ekonomisko konkurētspēju tirgū;

17. uzskata, ka ir nepieciešamība pakāpeniski samazināt subsīdijas, kas kaitē konkurencei, kā arī subsīdijas, ar ko atbalsta videi kaitīgo fosilo kurināmo;

Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

18. atzīmē, ka gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus izveide, kas jāpabeidz līdz 2014. gadam, būs ļoti svarīga RES integrācijai un izmaksu ziņā būs efektīvs līdzeklis, lai līdzsvarotu mainīgo elektroenerģijas ražošanu; atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu par iekšējā enerģijas tirgus pabeigšanu un Trešās enerģētikas paketes īstenošanu; aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, tostarp vērsties pret dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā, lai iespējami drīz pabeigtu iekšējā enerģijas tirgus izveidi; aicina Komisiju novērst neatbilstīgu tirgus koncentrāciju, ja tā apdraud konkurenci; aicina dalībvalstis turpināt savus centienus pilnībā īstenot iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktus, attīstīt starpsavienojumus un likvidēt enerģijas ziņā izolētas teritorijas un vājās vietas;

19. atzīmē, ka dalībvalstu tirgu dažādības, tehnoloģiju potenciāla, kā arī tehnoloģisko risinājumu un attīstības brieduma atšķirību dēļ Savienībā līdztekus pastāv ļoti dažādi RES veicināšanas mehānismi; uzsver, ka šī daudzveidība padziļina problēmas iekšējā enerģijas tirgū, piemēram, pazeminot pārrobežu elektroenerģijas tirgošanas efektivitāti; atzinīgi vērtē Komisijas norādījumus par atbalsta shēmu reformu;

20. atzīmē, ka no iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanas visvairāk iegūs patērētāji; atbalsta Komisijas viedokli, ka konkurence jāievieš arī attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem, kad tie sasniedz tehnoloģisku briedumu un ekonomisku dzīvotspēju, jo tie vislabāk veicina jauninājumus un izmaksu samazināšanu, tādējādi novēršot energonabadzības palielināšanos; uzsver, ka regulēto cenu noturība mazumtirdzniecības cenu līmenī apdraud patērētāju spēju pilnībā izmantot savas izvēles iespējas;

21. atzīmē, ka ar Direktīvu 2009/28/EK ieviestie sadarbības mehānismi attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu enerģijas izmantošanas veicināšanu līdz šim tikpat kā nav izmantoti, tomēr pašlaik tiek plānotas vairākas sadarbības shēmas; norāda uz Komisijas atziņām, saskaņā ar kurām pastāvošo sadarbības iespēju labāka izmantošana varētu sniegt ievērojamus ieguvumus, piemēram, veicināt tirdzniecību; atzinīgi vērtē Komisijas izziņoto ieceri izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz sadarbību ES, iekļaujot sadarbības mehānismu praktiskus izmantošanas veidus, izklāstot saistītās problēmas un piedāvājot risinājumus; aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis īstenotu ES pamatnostādnes; aicina Komisiju iekļaut Atjaunojamo energoresursu direktīvas (2009/28/EK) 13. panta skaidrojumu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pareizi ievieš direktīvu, un novērstu situāciju, kurā valsts sektora iestādes izmanto sertificēšanas un licencēšanas procedūras veidā, kāds kropļo konkurenci; aicina dalībvalstis vajadzīgā gadījumā labāk izmantot sadarbības mehānismus, kā arī palielināt savstarpējo komunikāciju;

22. atzinīgi vērtē, ka ir uzlabotas vēja jaudas prognozēšanas metodes, lai nodrošinātu pieejamību dienas tirgos, ļaujot labāk integrēt elektroenerģiju no mainīgajiem RES; atzinīgi vērtē arī to, ka pašlaik attiecīgie dalībnieki izstrādā jaunos tīkla kodus, kā noteikts iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu kopumā, nodrošinot stabilizētu frekvenci, tādējādi arī veicinot tās elektroenerģijas labāku integrāciju, kas ražota, izmantojot RES;

23. uzsver, ka ar pienācīgiem tirgus pasākumiem visās dalībvalstīs nekavējoties ir jāveicina pakāpeniska RES iekļaušana Eiropas iekšējā enerģijas tirgū un ilgtermiņā dažādiem RES ir jāpilda sistēmas stabilizēšanas funkcijas un uzdevumi, kurus līdz šim veica tradicionālie enerģijas avoti, saskaņā ar to iespējām un raksturīgajām iezīmēm; uzsver, ka ES pastāv pozitīvi šādu tirgu piemēro; tādēļ aicina plānošanas un īstenošanas procesā nopietnāk ņemt vērā RES pozitīvo un negatīvo, tiešo un netiešo papildietekmi, jo īpaši attiecībā uz pašreizējo infrastruktūru, piemēram, pārvades un sadales tīkliem, kā arī uz vidi, bioloģisko daudzveidību un dabas saglabāšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt sabiedrības izpratni par dažādu RES tehnoloģiju iespējamo ietekmi;

24. aicina Komisiju apsvērt, pamatojoties uz ieguvumu un izmaksu analīzi, piemērojamo vides tiesību aktu, piemēram, Ūdens pamatdirektīvas vai Putnu direktīvas, mijiedarbību ar RES attīstīšanu;

Prasības attiecībā uz infrastruktūru

25. atzīmē, ka noteiktos gadījumos enerģijas padeve no atjaunojamo energoresursu avotiem uz tīkliem ir decentralizēta, attālināta no enerģijas ieguves avota, atkarīga no laikapstākļiem un mainīga, tādēļ tai ir vajadzīga infrastruktūra, kas atšķiras no pašreizējās, kura ir radīta tikai tradicionālajai enerģiju; uzsver, ka šajā elektroenerģijas tīklu modernizācijā ir jāiekļauj pārmaiņas ražošanā, pārvadē, sadalē un jālīdzsvaro tehnoloģijas, iekļaujot tās vispārējā enerģētikas sistēmā; uzsver, ka daži atjaunojamo energoresursu avoti var līdzsvarot arī mainīgos enerģijas avotus un tādējādi atvieglot nepieciešamību pēc papildu tīkla infrastruktūras; uzsver, ka infrastruktūras attīstība ir steidzams un būtisks uzdevums, lai sekmīgi izveidotu vienoto tirgu un integrētu atjaunojamo energoresursu avotus; atzīmē, ka enerģētikas infrastruktūras tiesību aktu kopuma īstenošana šajā ziņā ir izšķiroša, jo īpaši, lai paātrinātu tādas jaunas infrastruktūras būvniecību, kurai būs pārrobežu ietekme; uzsver, ka jāpaātrina enerģētikas infrastruktūras projektu apstiprināšanas procedūras;

26. norāda, ka ir daudzas atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuru jauda netiek izmantota paredzētajā apmērā, jo tīkls nespēj pieņemt šādā veidā iegūto elektroenerģiju;

27. atzīmē — lai izveidotu RES ar mainīgu pievadīšanu tīkliem, energoapgādes drošības garantēšanai būs vajadzīga šo svārstību elastīga līdzsvarošana un elastīga rezerve visā integrētajā un savstarpēji saistītajā Eiropas elektroenerģijas tīklā, kas var nodrošināt pārrobežu tirdzniecību, pieprasījuma un atbildes sistēmu, enerģijas uzglabāšanu un elastīgas elektrostacijas; aicina Komisiju novērtēt, vai ES pastāv jaudas problēma un kāds ir konstantās jaudas daudzums, ko mainīgie RES var nodrošināt integrētā ES energosistēmā, kā arī tās iespējamo ietekmi uz ražošanas atbilstību; piekrīt Komisijas analīzei, ka rezerves jaudas izveide rada būtiskas izmaksas un var kropļot cenu signālus; atzīmē — lai garantētu minēto rezervju pieejamības ekonomisko nodrošinājumu, aizvien aktuālāka kļūst stabila politiska sistēma, kā arī sistēma un līdzsvarošanas pakalpojumi; noraida koncepciju par konkurenci attiecībā uz subsīdijām starp enerģijas avotiem un aicina izveidot ilgtspējīgiem Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķiem atbilstošu enerģijas tirgus modeli, kas nodrošina RES tehnoloģiju integrēšanu iekšējā enerģijas tirgū, taču atzīst, ka vēsturiski visu jauno enerģijas avotu attīstībai ir bijis vajadzīgs valsts atbalsts;

28. uzsver, cik svarīgi ir izmaksu ziņā efektīvi ieviest supertīkla un Ziemeļjūras piekrastes energotīkla atjaunojamos energoresursus; šajā saistībā uzsver, cik svarīga ir Ziemeļjūras valstu piekrastes energotīkla iniciatīva (NSCOGI) laikā, kad izsludināti piekrastes vēja enerģijas projekti virs 140 GW; aicina dalībvalstis un Komisiju sniegt papildu stimulu NSCOGI;

29. atgādina, ka ieguldījumi atjaunojamo energoresursu avotos veido vairāk nekā pusi no visiem ieguldījumiem jaunā ražošanas jaudā pēdējo 10 gadu laikā un turpinās pieaugt; uzsver ― tā kā RES veido būtisku daļu no energoavotu sadalījuma, esošajai tīkla infrastruktūrai tiek radīti lieli, bet īstenojami uzdevumi, un ir nepieciešami ieguldījumi, lai atrisinātu šos uzdevumus; atzīmē, ka konkrētās dalībvalstīs paaugstinātā pievade no RES, līdztekus neizbūvējot enerģētikas infrastruktūru, ievērojami apdraud energoapgādes drošību; uzsver, ka saskaņā ar elektroenerģijas PSOET datiem ievērojamu daļu visu vājo vietu Eiropas elektroenerģijas tīklos ir radījusi pievade tīkliem no RES; uzsver, cik svarīgi ir īstenot jaunas pieejas, lai novērstu vājās vietas sadales tīklos, kas ne vienmēr ietver tīkla paplašināšanu un pastiprināšanu; pauž pārliecību, ka ieguvumi no Eiropas tīklu atjaunināšanas, kas ir jāveic arī tādēļ, ka ir izveidots vienotais elektroenerģijas tirgus, kompensēs savas izmaksas, piedāvājot daudz efektīvāku ES energosistēmas darbību; aicina pārvades sistēmu operatorus atjaunināt savas tīkla attīstības politikas pamatnostādnes, lai nodrošinātu RES ražošanas jaudu integrāciju, vienlaikus saglabājot energoapgādes drošību, un stiprināt sadarbību ar sadales sistēmas operatoriem;

30. atzīmē ― tā kā daudzas labākās un konkurētspējīgākās RES atrašanās vietas ES ir diezgan tālu no enerģijas patēriņa centriem, šīs vietas var optimāli izmantot tikai, izbūvējot pārvades un sadales sistēmas un nostiprinot pārrobežu starpsavienojumus; atzīmē arī decentralizētas atjaunojamās enerģijas energoapgādes priekšrocības patēriņa centru tuvumā; uzsver, ka tas var radīt izmaksu samazināšanos, mazināt nepieciešamību paplašināt tīklus un novērst sastrēgumus, kad būs pieejama piemērota infrastruktūra; norāda, ka Komisijai būtu jāveicina atbilstošu modelēšanas instrumentu izstrāde, lai noteiktu optimālo attālu, apjomīgu ražotņu un sadales līmeņa iekārtu struktūru; uzsver potenciālu, kas piemīt integrētai pieejai attiecībā uz energosistēmu, kas aptvertu gan siltumapgādes un elektroenerģijas pieprasījumu, gan piedāvājumu; atzīmē arī vietējās RES ražošanas potenciālu, piemēram, mikrolīmeņa ražošanu vai kooperatīvus, iedzīvotājiem kopīgi veicot ieguldījumus atjaunojamās enerģijas ražošanā un piegādē, piemēram, ģeotermālo siltumapgādi un saules enerģiju, kā minēts Komisijas paziņojumā;

31. atzīmē, ka nepietiekama tīklu jauda un akumulācijas iespējas, kā arī nepietiekama pārvades tīklu operatoru sadarbība var veicināt nesaskaņotas pārrobežu enerģijas plūsmas (cirkulējošas plūsmas) un radīt nopietnas avārijas situācijas citās dalībvalstīs, un šādā gadījumā energoapgādes drošības interesēs arvien vairāk būtu vajadzīga slodzes samazināšana, ja tam neseko vajadzīgā optimizācija (piemēram, temperatūras līknes uzraudzība), kā arī tīkla attīstība minētajās dalībvalstīs; pauž bažas par tīkla infrastruktūras attīstības un ekspluatācijas stāvokli dalībvalstīs; aicina dalībvalstis pēc iespējas paātrināt pārvades un sadales tīklu izbūvi un veicināt pārvades tīklu operatoru labāku sadarbību;

32. aicina Komisiju izstrādāt īstermiņa cirkulējošas plūsmas kompensācijas mehānismu, nodrošinot to skartajām dalībvalstīm taisnīgu izmaksu dalīšanas metodoloģiju, kamēr tiek pabeigta nepieciešamā tīkla izbūve un tirgus sasaiste pēc plūsmas principa;

33. uzsver viedo tīklu, pieprasījuma puses pārvaldības līdzekļu un elektroenerģijas akumulācijas risinājumu potenciālu, lai iespējami labākā veidā veicinātu ar RES ražotas elektroenerģijas integrāciju, kā arī izlīdzinātu tīkla svārstības; no jauna atgādina, ka nekavējoties vajadzīgi papildu pētījumi par elektroenerģijas akumulāciju un tās ieviešana, tostarp, sadarbojoties ar sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijām; atzīmē, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš pētījumiem par akumulācijas iekārtām ar pielāgojamām enerģijas akumulācijas iespējām, jo šādas iekārtas ļauj elastīgāk regulēt akumulācijas ātrumu un tādējādi rada iespēju nodrošināt ātrākus un precīzākus savienojumus; aicina dalībvalstis novērst, ka elektroenerģijas akumulācijas operatori tiek aplikti ar dubultiem nodokļiem;

34. uzskata, ka ir jāizveido pārrobežu tirgi elektroenerģijas regulēšanas pakalpojumiem un ka strauji jāattīsta Eiropas pārvades tīkls, lai veicinātu sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijās ražotas enerģijas pārrobežu integrāciju, jo īpaši Skandināvijas valstīs, Alpu un Pireneju reģionā;

35. uzsver, ka saistībā ar plānoto RES attīstību galvenā nozīme jāpiešķir hidroenerģijai kā līdzeklim, lai galvenokārt izlīdzinātu arvien lielākās svārstības enerģijas ražošanā ar RES, kā arī, izmantojot hidroakumulācijas procesu, kā elektroenerģijas uzkrāšanas metodei; tādēļ uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto ES pieejamās hidroenerģijas ražošanas un hidroakumulācijas iespējas;

36. atzīst, ka gāzes infrastruktūrai būs svarīga nozīme, attīstot atjaunojamo enerģiju Eiropā; norāda, ka atjaunojamo energoresursu avotu biogāzi kā biometānu jau šodien var viegli ievadīt pašreizējā gāzes tīkla infrastruktūrā, un ka tādas jaunās tehnoloģijas kā „ūdeņradī pārvērsta elektroenerģija” un „gāzē pārvērsta elektroenerģija” arī sniegs labumu nākotnes ekonomikas sistēmai ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, izmantojot pašreizējās un jaunās infrastruktūras, kas būtu jāveicina un jāpilnveido;

37. pauž pārliecību, ka IKT turpmāk veicinās energoapgādes un pieprasījuma pārvaldību un aktīvāk iesaistīs patērētājus šajā tirgū; aicina Komisiju saskaņā ar enerģijas iekšējā tirgus trešo tiesību aktu kopumu nekavējoties iesniegt priekšlikumus par viedo tīklu un skaitītāju attīstību, veicināšanu un standartizāciju, jo tas arvien vairāk ļaus iesaistīties lielākam tirgus dalībnieku skaitam un atbalstīs iespējamo sinerģiju visu telekomunikācijas un enerģijas tīklu ieviešanā, attīstībā un uzturēšanā; aicina Eiropas Komisiju īpaši atbalstīt pētniecību un attīstību šajā jomā; uzsver, ka līdztekus pakalpojumu sniedzēju plānošanas noteiktībai šajā ziņā būtiska nozīme ir arī patērētāju piekrišanai, kuriem ir jābūt galvenajiem ieguvējiem no viedajiem skaitītājiem un kuru datu aizsardzības tiesības ir jānodrošina saskaņā ar jauno datu aizsardzības direktīvu; mudina Komisiju rūpīgi novērtēt viedo skaitītāju ieviešanas izmaksas un ieguvumus un jo īpaši to ietekmi uz dažādām patērētāju grupām; atzīst, ka patērētāju iesaistīšanās ir būtiski sekmīgai viedo skaitītāju ieviešanai;

38. norāda, ka IKT nozare ― būdama nozīmīga elektroenerģijas patērētāja, kuras datu centri ES patērē līdz 1,5 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa, un, patērētājiem saņemot arvien vairāk informācijas par oglekļa dioksīda pēdu, ko rada viņu izmantotie IT un mākoņpakalpojumi,― var kļūt par energoefektivitātes un RES veicināšanas piemēru;

39. norāda, ka dažos reģionos, jo īpaši mazās kopienās un salās, sabiedrība ir izrādījusi pretestību vējdzirnavu un saules enerģijas paneļu ieviešanai; norāda ― tiek uzskatīts, ka vējdzirnavas un saules enerģijas paneļi nelabvēlīgi ietekmē tūrisma nozari, kā arī dabu un apvidus/salas ainavu;

40. uzsver ― ja iedzīvotāji paši ražo atjaunojamos energoresursus, izmantojot kooperatīva vai kopienas īpašumtiesību modeļus, palielinās sabiedrības atbalsts, kas samazina plānošanas laiku īstenošanai un veicina lielāku sabiedrības izpratni par enerģijas pārejas periodu;

41. uzsver, ka turpmāka RES attīstīšana un visu citu enerģijas ražošanas iekārtu un infrastruktūras būvniecība ir saistīta ar izmaiņām Eiropas ainavā; pauž pārliecību, ka tas nedrīkst radīt ekoloģiskus postījumus, tostarp Natura 2000 teritorijā, un aizsargājamo ainavu teritorijas; norāda, ka sabiedrības atbalstu RES infrastruktūrai var panākt tikai ar pārredzamu un saskaņotu plānošanas, būvniecības un atļauju piešķiršanas procesu, obligāti un savlaikus veicot sabiedrisko apspriešanu, kurā jau no paša sākuma piedalās visas ieinteresētās personas, tostarp vietējā līmenī; uzsver, ka iedzīvotāju un ieinteresēto personu piedalīšanās, piemēram, kooperatīvos, var palīdzēt sabiedrības atbalsta iegūšanā, tāpat kā to spēj panākt informācijas sniegšana par iespējamiem vietējās ekonomikas ieguvumiem;

Patērētājiem nodrošinātās iespējas

42. uzskata, ka ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu lielāku sabiedrības atbalstu atjaunojamo energoresursu avotiem; vienlaikus norāda, ka šajā joma visefektīvākā būs holistiska pieeja attiecībā uz ražotāju/ patērētāju, kas apzināti pārvaldīs elektroenerģijas izmantošanas procesu;

43. atzīst maza apjoma RES nozīmīgumu, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvaru; atzīst, ka maza apjoma RES ieviešana sniedz iespēju atsevišķām mājsaimniecībām, nozarēm un kopienām kļūt par enerģijas ražotājiem, tādējādi iegūstot informāciju par efektīviem veidiem, kā ražot un patērēt enerģiju; uzsver, cik nozīmīga ir mikrolīmeņa ražošana, lai palielinātu energoefektivitāti; uzsver, ka maza apjoma RES ieviešana var radīt ievērojamus ietaupījumus maksājumos par elektroenerģiju, kā arī radīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un darbavietas;

44. šajā saistībā norāda, cik svarīgi ir sekmēt vietējos kooperatīvus atjaunojamo energoresursu avotu jomā, palielinot pilsoņu iesaistīšanos, uzlabojot atjaunojamo energoresursu avotu pieejamību un radot finanšu ieguldījumus;

45. uzsver, ka maza apjoma RES, akumulācijas, pieprasījuma puses pārvaldības un energoefektivitātes gudrs apvienojums var nodrošināt vietējo tīklu izmantošanas samazinājumu maksimālās slodzes laikā, tādējādi samazinot vispārējās ieguldījumu izmaksas, ko sedz sadales sistēmas operatori;

46. norāda, ka priekšnosacījums elektroenerģijas efektīvam vietējam patēriņam un ražošanai gan no ražotāju un patērētāju, gan no sadales tīkla skatpunkta ir viedo skaitītāju un ― vispārīgāk ― viedo tīklu ieviešana;

47. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sniegt paziņojumu par enerģijas tehnoloģijām un jauninājumiem, koncentrējoties uz mikrolīmeņa ražošanu;

48. uzskata, ka ES reģionālā politika ir galvenais elements, kas veicina gan enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, gan energoefektivitāti visā ES, un tā ir galvenais elements arī elektroenerģijas pakalpojumu un energopārvades pakalpojumu nozarē; atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas un reģionālās politikas devums, kas paredzēts, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, turpina pakāpeniski palielināties, lai atjaunojamie energoresursi sniegtu pilnvērtīgu ieguldījumu ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā un lai ES enerģētikas uzdevumi tiktu īstenoti visā ES; uzskata, ka ir īpaši svarīgi Eiropas politikas virzību izvēlēties tā, lai nākamajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā būtu pietiekams finansējums;

49. atbalsta vairāklīmeņu pārvaldību un decentralizētu pieeju enerģētikas politikai un atjaunojamiem energoresursiem, kurā cita starpā ir jāiekļauj Pilsētas mēru pakts un turpmāka iniciatīvas „Progresīvas pilsētas” attīstība, kā arī labāko risinājumus veicināšana reģionālā un vietējā līmenī, organizējot informācijas kampaņas;

50. konstatē, ka lauksaimniecība un lauku teritorijas spēj nodrošināt būtisku daļu no atjaunojamās enerģijas ražošanas, un tāpēc uzskata, ka jaunajai lauksaimniecības un lauku attīstības politikai vajadzētu veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu;

51. atzīst, cik nozīmīgi ir veicināt un atbalstīt alternatīvo enerģijas ieguves veidu izstrādi uz vietas lauku saimniecībās, jo īpaši maza apjoma saimniecībās, kā arī izplatīt attiecīgās metodes gan starp lauksaimniekiem, gan patērētājiem;

52. uzsver, ka lauksaimnieku sadarbībai varētu būt liela nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek veiksmīgi īstenota atjaunojamo enerģijas avotu izmantojuma veicināšanas politika;

53. aicina Eiropas Investīciju banku ar finanšu starpnieku palīdzību izveidot fondus, kuros notiktu līdzekļu aprite, lai nodrošinātu nepieciešamo sākuma kapitālu un tehnisko atbalstu lauku saimniecībās izveidotām un kopienai piederošām mikromēroga un maza mēroga elektrības un siltuma ražošanas sistēmām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un no kurām gūto peļņu var atkārtoti ieguldīt papildu sistēmās;

Starptautiskā sadarbība un tirdzniecība

54. atgādina, ka turpmākajos gados palielināsies ES tirdzniecības deficīts, kas radies fosilā kurināmā importa dēļ, un ka atkarība no fosilā kurināmā importa arvien vairāk apdraud politiku, ekonomiku un vidi; šajā sakarībā uzsver vietējo atjaunojamo energoresursu nozīmi attiecībā uz piegādes drošību un pozitīvas tirdzniecības bilances atjaunošanu ar naftas un gāzes eksportētājvalstīm un tādēļ uzsver, ka tiem vajadzētu piešķirt lielāku nozīmi ES energodrošības uzlabošanā;

55. atzīst, ka pasaules RES tirgi attīstās un ka tas pozitīvi ietekmēs Eiropas rūpniecību, darbvietu radīšanu, cenas un pašreizējo un jauno tehnoloģiju turpmāko attīstību pasaulē un ES, ar noteikumu, ka ES politiskais un tiesiskais regulējums attiecībā uz RES saglabās paredzamību un ļaus tīro tehnoloģiju uzņēmumiem saglabāt savas konkurences priekšrocības un vadošo stāvokli attiecībā uz to darījumu partneriem pasaulē; atzīst, ka valstis, kas neietilpst ESAO, ir svarīgi tirdzniecības partneri, jo tām ir ievērojams RES potenciāls,

56. uzsver, ka nav pieņemami nelikumīgi konkurences izkropļojumi tirgū, jo tikai godīgā konkurencē ES var panākt saprātīgu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju cenu līmeni; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk pabeigt izskatīšanā esošas negodīgas prakses lietas; uzsver, ka brīvie un atvērtie pasaules tirgi sniedz vislabākos priekšnoteikumus RES izaugsmei; uzsver, ka jāturpina novērst tirdzniecības ierobežojumi; aicina Komisiju nenoteikt jaunus šķēršļus tirdzniecībai ar tādiem gataviem izstrādājumiem vai to sastāvdaļām, ko izmanto atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās; aicina Komisiju novērst šķēršļus tirdzniecībai, aizsargāt godīgu konkurenci, palīdzēt ES uzņēmumiem piekļūt tirgiem ārpus ES un nepieļaut iespējamus tirdzniecības traucējumus, tostarp attiecīgā uz nelikumīgu valsts atbalstu;

57. mudina Komisiju arī aktīvi uzraudzīt nepamatoti noteiktas beztarifu barjeras (BTB), subsīdijas un dempinga pasākumus, kurus šajā jomā izmanto ES tirdzniecības partneri;

58. aicina Komisiju ņemt vērā PTO Informācijas tehnoloģiju nolīgumu un izpētīt, kādas ir iespējas ierosināt vides tehnoloģiju brīvās tirdzniecības nolīgumu, ar kuru tiktu noteikta beztarifu tirdzniecība ar vides tehnoloģiju produktiem;

59. uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāveicina arī tirdzniecība, lai atbalstītu jaunattīstības valstu centienus šajā konkrētajā jomā un varētu izmantot atjaunojamos energoresursus kā tirgojamas preces;

60. uzsver, ka tirdzniecībai ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka atjaunojamie energoresursi tiek ražoti un finansēti ilgtspējīgi; atgādina, ka importētajai bioenerģijai un agrodegvielai būtu jāatbilst ES ilgtspējības kritērijiem un ka tie ir precīzi jādefinē; tādēļ mudina Komisiju noteikt netiešu zemes izmantojumu kā papildu kritēriju; iesaka tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus, lai risinātu atmežošanas un mežu degradācijas jautājumus, un stimulus pareizai zemes un ūdens resursu pārvaldībai; mudina Komisiju turpināt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm par tādu brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (BPN) noslēgšanu, ar kuriem aizliedz nelegālu mežistrādi;

61. uzsver, ka starp ES kaimiņvalstīm vajadzīga ciešāka sadarbība enerģijas politikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ziņā, un ir efektīvāk jāizmanto atjaunojamo energoresursu tirdzniecības potenciāls; uzsver, ka ir nepieciešama piemērota infrastruktūra, kas atvieglo sadarbību gan ES iekšienē, gan arī ar tās kaimiņvalstīm; uzsver, ka sadarbība par atjaunojamiem energoresursiem ir jāiekļauj attiecīgie ES politikas mērķi; uzsver, ka jo īpaši Vidusjūras reģionā ir lielas iespējas iegūt elektroenerģiju no RES; atgādina par tādu ārvalstu projektu kā Desertec, Medgrid un Helios potenciālu, kā arī hidroenerģijas turpmāko attīstību Norvēģijā un Šveicē, tostarp tās potenciālu līdzsvarošanas nolūkiem; uzsver, ka šajos lielajos RES projektos ir būtiska vietējā pievienotā vērtība;

62. uzsver, ka starptautiskā sadarbība, lai uzlabotu tās noturīgumu un ticamību, jābalsta uz stabilu tiesisko regulējumu un Savienības acquis atjaunojamo energoresursu jomā, piemēram, kā Enerģētikas kopienā;

63. aicina veikt saskaņotas darbības ar pārējiem tehnoloģiskajiem līderiem (ASV un Japānu), lai atrisinātu tādas jaunas problēmas kā izejmateriālu un retzemju metālu nepietiekamība, kas ietekmē atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu;

64. uzsver, ka ES ir jāattīsta ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši BRICS valstīm, cieša zinātniskā sadarbība un skaidra sadarbības politika pētniecības un inovācijas jomā attiecībā uz RES;

Jauninājumi, pētniecība un attīstība un rūpniecības politika

65. atzīmē, ka Eiropai jāveic pasākumi savu rūpniecības un pētniecības un attīstības spēju jomā, lai tā saglabātu savu vadošo pozīciju RES tehnoloģijas jomā; uzsver, ka jāsekmē konkurētspējīga vide MVU darbībām un internacionalizācijai, kā arī jācenšas samazināt birokrātiskos šķēršļus šādiem centieniem; uzsver, ka tikai pētniecības un attīstības veicināti jauninājumi var nodrošināt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā RES tehnoloģiju tirgos; uzsver privāto ieguldītāju nepieciešamību pēc noteiktības; aicina Komisiju, lai saglabātu Eiropas Savienības vadošo lomu energoresursu tehnoloģiju nozarē, un jo īpaši atjaunojamo energoresursu nozarē, veicināt energoresursu tehnoloģiju, sevišķi atjaunojamo energoresursu, nozares stratēģiju;

66. uzsver ES nozares vadošo pozīciju sauszemes vēja enerģijas tehnoloģiju jomā un Eiropas piekrastes vēja enerģijas nozares lielo potenciālu sekmēt to dalībvalstu atkārtotu industrializāciju, kas robežojas ar Baltijas jūru un Ziemeļjūru;

67. uzsver, ka galvenā prioritāte ir izglītības iestādes, kas spēj sagatavot kvalificētu darbaspēku un nākamo zinātnieku un novatoru paaudzi RES tehnoloģiju jomā; šajā saistībā atgādina par „Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta svarīgo nozīmi, lai novērstu plaisu starp izglītību, pētniecību un īstenošanu atjaunojamo energoresursu avotu nozarē;

68. īpašu uzmanību vērš uz to, ka, lai atvieglinātu piekļuvi vērtīgam un neizmantotam intelektuālam īpašumam, īpaši svarīga ir Eiropas patentu aizsardzības mehānismu sadarbība atjaunojamo energoresursu jomā; uzsver, ka prioritārā kārtā ir jāsāk plānotā Eiropas patenta izveide atjaunojamo energoresursu jomā;

69. uzskata, ka mērķtiecīga pētniecība un attīstība, izmantojot esošos instrumentus, ir jāpadara efektīvāka, un pauž bažas, ka dažās atjaunojamo energoresursu nozares jomās netiek pievērsta pietiekama uzmanība pētniecībai un attīstībai, kas dažkārt izraisa tirdzniecības problēmas; uzsver ieguldījumu nepieciešamību inovatīvo, jauno un pašreizējo tehnoloģiju turpmākajā attīstībā, kā arī sistēmas integrācijā starp transportu un enerģētiku, lai saglabātu vai iegūtu konkurētspēju, kā arī lai nodrošinātu, ka esošās tehnoloģijas joprojām ir ilgtspējīgas visā to dzīves ciklā; uzsver nepieciešamību veikt ieguldījumus atjaunojamo energoresursu avotu pētniecībā un attīstībā, jo īpaši jaudas, efektivitātes un ģeogrāfiskā attāluma samazināšanā;

70. aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt pētījumos par atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu rūpniecībā, piemēram, autotransporta nozarē;

71. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri 2013. gadā sniegt paziņojumu par enerģijas tehnoloģiju politiku; aicina Komisiju, īstenojot attiecīgās energotehnoloģiju stratēģiskā (SET) plāna daļas, pievērst uzmanību tām tehnoloģijām, kuras uzlabo atjaunojamo energoresursu konkurētspēju un to integrāciju enerģijas sistēmā, piemēram, tīkla pārvaldībai, uzkrāšanas tehnoloģijām vai atjaunojamo energoresursu nodrošinātai siltumapgādei vai dzesēšanai, vienlaikus nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz pārbaudītām RES tehnoloģijām, kuras tiek lietotas daudzus gadus;

72. uzsver, ka pētniecībai ir galvenā nozīme attiecībā uz jauno un tīro tehnoloģiju attīstību un pieejamību; uzskata, ka SET plāns var sniegt būtisku ieguldījumu, lai padarītu atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas pieejamas un konkurētspējīgas;

Atjaunojamās enerģijas atbalsta maksājumu tiesiskais ietvars Eiropā

73. uzsver, ka dalībvalstis pašlaik izmanto ļoti dažādas veicināšanas mehānismu sistēmas; norāda, ka šis atbalsts veicinājis veselīgu izaugsmi, tomēr dažas veicināšanas sistēmas nav bijušas labi izstrādātas, bet citas ir bijušas neveiksmīgi izveidotas un nepietiekami elastīgas, lai pielāgotos dažu tehnoloģiju izmaksu samazinājumam, un dažkārt ir radījušas pārliecīgu kompensāciju, tādējādi finansiāli apgrūtinot patērētājus un nedodot viņiem izvēles iespējas šajā jautājumā; ar gandarījumu atzīmē, ka, pateicoties subsīdijām, salīdzinājumā ar tradicionālajām enerģijas ieguves metodēm daži atjaunojamo energoresursu avoti līdz šim sasnieguši konkurētspēju noteiktās teritorijās ar izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu, kur piekļuve kapitālam ir laba, administratīvais slogs ir vismazākais vai arī ar apjomradītu ietaupījumu palīdzību;

74. uzsver, ka noteiktās dalībvalstīs valsts ietekmes un citu faktoru, tostarp fosilā kurināmā cenu rezultātā, ir palielinājusies elektroenerģijas mazumtirdzniecības cena patērētājiem un nozares pārstāvjiem; norāda, ka 2012. gadā 22 % ES mājsaimniecību pauda bažas par nespēju samaksāt rēķinus par patērēto elektroenerģiju, un pieņem, ka situācija varētu būt pasliktinājusies; uzsver, ka enerģijai ir jābūt pieejamai visiem un ka nedrīkst negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klienti ar zemiem ienākumiem tiek efektīvi aizsargāti, vienlaikus palielinot sabiedrības izpratni par energotaupības un energoefektivitātes pasākumu potenciālu; norāda, ka vairumtirdzniecības cenu samazināšanās procesam jābūt patērētājiem labvēlīgam;

75. brīdina, ka pārāk lielas atbalsta maksājumu summas var radīt pārmērīgu kompensēšanu un šādi kavēt tehnoloģiju attīstību un tirgus integrāciju, jo tiek mazināts stimuls inovatīvu un izmaksu ziņā izdevīgu izstrādājumu attīstīšanai; norāda, ka labi plānoti atbalsta mehānismi, kas pieļauj reakciju uz tirgus signāliem, ir būtiski pārmērīgas kompensēšanas novēršanai; uzskata, ka strauja virzīšanās uz sistēmu, kas pakļauj ražotājus tirgus cenu riskam, nodrošina tehnoloģiju konkurētspēju un atvieglo integrāciju tirgū;

76. ir pārliecināts, ka Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, apzinot izmaksu ziņā visefektīvākos RES un veidu, kā vislabāk īstenot iespējas; atgādina, izmaksu ziņā optimāla politika atšķiras atbilstoši pieprasījuma modelim, energoapgādes potenciālam un ekonomikas kontekstam vietējā līmenī;

77. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri par pamatnostādņu izstrādi attiecībā uz paraugpraksēm, kā arī valstu atbalsta noteikumu reformu; aicina Komisiju iespējami drīz izstrādāt minētās pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka dažādās valstu shēmas neizkropļo konkurenci vai nerada šķēršļus tirdzniecības un ieguldījumu veikšanai ES, lai veicinātu prognozējamību un rentabilitāti un izvairītos no pārmērīgām subsīdijām; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis pilnībā ievēro iekšējā tirgus acquis; pauž pārliecību, ka paraugprakšu pamatnostādnes ir svarīgs solis, lai nodrošinātu vienotā enerģijas tirgus darbību, un uzskata, ka pamatnostādnes varētu papildināt ar pašreizējo valstu atbalsta shēmu izmaksu efektivitātes novērtējumu, ņemot vērā to aptvertās atšķirīgās tehnoloģijas, lai nodrošinātu labāku salīdzināmību un saskaņošanu pakāpeniskas un progresīvas konverģences panākšanai starp valstu atbalsta mehānismiem; pauž arī pārliecību, ka šo pamatnostādņu īstenošana dalībvalstu līmenī būs ļoti svarīga, jo tās var palīdzēt izvairīties no tā, ka valstu atbalsta shēmas tiek grozītas vai atceltas ar atpakaļejošu datumu, jo šādas darbības sniegtu nevēlamus signālus ieguldītājiem, kā arī, iespējams, radītu smagas ekonomiskas grūtības privātpersonām, kas ieguldījušas RES, pamatojoties uz minētajām valstu shēmām; uzsver, ka ir dalībvalstīm ir jānodrošina šo pamatnostādņu ievērošana un jāļauj pieņemt īpašus atbalsta noteikumus, kas radītu iespēju attīstīt vietējos un reģionālos resursus;

78. ņemot vērā dalībvalstu daudzveidīgās atbalsta sistēmas, uzskata, ka jāuzsāk diskusijas par lielāku konverģenci un piemērotu Eiropas līmeņa atbalsta sistēmu pēc 2020. gada; pauž pārliecību, ka ilgtermiņā integrētāka RES atbalsta sistēma ES līmenī, kurā tiktu ņemtas vērā reģionālās un ģeogrāfiskās atšķirības un spēkā esošās pārnacionālās iniciatīvas un kura veicinātu vispārējos centienus dekarbonizācijas sasniegšanā, varētu sniegt izmaksu ziņā efektīvāko pamatu atjaunojamo energoresursu izmantošanai un vienādiem spēles noteikumiem, lai pilnībā realizētu šo resursu potenciālu; atzīmē, ka spēkā esošā Atjaunojamo energoresursu direktīva ļauj valdībām izmantot apvienotās atbalsta shēmas; atzīmē konkrētu Eiropas valstu pieredzi, kas sekmīgi apliecina, kā kopēja pieeja integrētā elektroenerģijas tirgū ļauj ieviest savstarpēji izdevīgus jauninājumus starp valstu sistēmām; aicina Komisiju saistībā ar regulējumu laikposmam pēc 2020. gada novērtēt, vai ES līmeņa sistēma RES veicināšanai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvāku sistēmu, kurā varētu īstenot visu atjaunojamo energoresursu izmantošanas potenciālu, un kā darbotos progresīva konverģence;

79. uzsver ieguvumus no paraugprakses apmaiņas starp dalībvalstīm atbalsta mehānismu jomā; norāda, ka Apvienotā Karaliste un Itālija nesen paziņoja par savu atbalsta shēmu maiņu no kvotu sistēmas uz tarifu sistēmu, jo pierādījumi no līdzīgām ģeogrāfiskās atrašanās vietām liecināja, ka tarifu atbalsta modeļi nodrošina zemākas izmaksas; aicina Komisiju iekļaut šos aspektus savā pašreizējā analīzē(5) un tās paredzamajā pamatnostādņu priekšlikumā;

80. ierosina turpināt tādas iniciatīvas kā Norvēģijas un Zviedrijas īstenotā kopīgā atbalsta shēma, lai vajadzības gadījumā pakāpeniski izstrādātu reģionālās kopīgā atbalsta shēmas kopējos enerģijas tirgos, piemēram, Nord Pool;

81. aicina budžeta lēmējinstitūciju atvēlēt vajadzīgos līdzekļus Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), lai tā varētu pildīt savus pienākumus un sasniegt mērķus, kas noteikti regulā par enerģijas vairumtirgus integritāti, pārredzamību un efektivitāti; norāda, ka tas ir nepieciešams, lai līdz 2014. gadam izveidotu integrētu un pārredzamu iekšējo elektroenerģijas un gāzes tirgu;

82. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L140, 5.6.2009., 16. lpp.

(2)

OV L326, 8.12.2011., 1. lpp.

(3)

OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

(4)

OV L211, 14.8.2009., 94. lpp.

(5)

   COM(2012)0271 un pievienotie dokumenti; SEC(2008) 57. IEE Studies Reshaping (Quo(ta) vadis, Europe?


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS  (11.3.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

(2012/2259 (INI))

Atzinumu sagatavoja: Yannick Jadot

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES atjaunojamo energoresursu politika ir uzlabojusi ekonomikas jomu un veicinājusi vairāk nekā 500 000 darbavietu radīšanu ES(1); mudina Komisiju turpināt ne vien vērienīgo, bet arī strukturēto un progresīvo atjaunojamiem energoavotiem paredzēto pieeju, kas ietver atbalsta mehānismus, kuriem tiek piešķirts ilgtspējīgs finansējums un kuri ir pielāgojami un piemēroti rūpīgi izstrādātām tehnoloģijām, kā arī pasākumus, kas veicina tehnoloģiju attīstību, atjaunojamo energoavotu iekļaušanu enerģijas tirgū un enerģijas sadalījumā, nepieciešamo pārvades jaudu un jaunu stratēģisku jomu noteikšanu; uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāveicina arī tirdzniecība, lai atbalstītu jaunattīstības valstu centienus šajā konkrētajā jomā un varētu izmantot atjaunojamos energoavotus kā tirgojamas preces;

2.  uzsver, ka ES atbalsts atjaunojamo energoresursu attīstībai būtu jāsniedz, pamatojoties uz vērienīgu kopēju rūpniecības politiku, kas aptver visus posmus no pētniecības un izstrādes līdz finansēšanai, un tas ir nepieciešams, lai šajā nozarē Eiropas Savienībai nodrošinātu vadošās pozīcijas;

3.  norāda, ka pašlaik ES vadošās pozīcijas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas jomā ir kļuvušas vājākas, tostarp jauno tirgus ekonomikas valstu īstenotās negodīgās tirdzniecības prakses dēļ; tādēļ mudina Komisiju stratēģiski, ātri un efektīvi izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus un PTO domstarpību risināšanas mehānismu, lai ciešā sadarbībā ar uzņēmumiem, kurus ir ietekmējusi šāda nelegāla prakse, to apkarotu;

4.  mudina Komisiju arī aktīvi uzraudzīt nepamatoti noteiktas beztarifu barjeras (BTB), subsīdijas un dempinga pasākumus, kurus šajā jomā izmanto ES tirdzniecības partneri;

5.  atgādina par Komisijas atbalstu atjaunojamo energoresursu ražošanai vietējā mērogā; piekrīt Komisijai, ka decentralizētai enerģijas ražošanai ir daudz priekšrocību, tostarp vietējo energoavotu izmantošana, kas vienlaikus sekmē kopienas attīstību un kohēziju, nodrošinot vietējos ienākumu avotus un radot darbvietas, tādējādi samazinot noteiktu ES reģionu atkarību no trešo valstu enerģijas piegādātājiem; uzsver — lai varētu pilnībā izmantot atjaunojamo energoresursu potenciālu, ir svarīgi nodrošināt stimulus vietējo resursu izmantošanai, ciktāl tas ir ekonomiski pamatoti, un šai ziņā liela nozīme ir publiskajam iepirkumam gadījumos, kad tas ir vajadzīgs;

6.  uzsver, ka tirdzniecībai ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka atjaunojamie energoresursi tiek ražoti un finansēti ilgtspējīgi; atgādina, ka importētajai bioenerģijai un agrodegvielai būtu jāatbilst ES ilgtspējības kritērijiem un ka tie ir precīzi jādefinē; tādēļ mudina Komisiju noteikt netiešu zemes izmantojumu kā papildu kritēriju; iesaka tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus, lai risinātu atmežošanas un mežu degradācijas jautājumus, un stimulus pareizai zemes un ūdens resursu pārvaldībai; mudina Komisiju turpināt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm par tādu brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (BPN) noslēgšanu, ar kuriem aizliedz nelegālu mežistrādi;

7.  atgādina, ka turpmākajos gados palielināsies ES tirdzniecības deficīts, kas radies fosilā kurināmā importa dēļ, un ka atkarība no fosilā kurināmā importa arvien vairāk apdraud politiku, ekonomiku un vidi; šajā sakarībā akcentē vietējo atjaunojamo energoresursu nozīmi attiecībā uz piegādes drošību un pozitīvas tirdzniecības bilances atjaunošanu ar naftas un gāzes eksportētājvalstīm un tādēļ uzsver, ka tiem vajadzētu piešķirt lielāku nozīmi ES energodrošības uzlabošanā;

8.  atzinīgi vērtē starptautiskās sadarbības pīlāru; atzīst kaimiņvalstu, jo īpaši Vidusjūras reģiona dienvidu valstu, potenciālu ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem; uzskata, ka ES ierosinātie padziļinātie un visaptverošie brīvās tirdzniecības nolīgumi (DCFTA) varētu būt noderīgs līdzeklis, lai, pamatojoties uz patiesu sadarbību ar šā reģiona valstīm, integrētu tās Savienības enerģijas tirgū un ieguldītu šo valstu tehnoloģiskajā attīstībā tā, lai tiktu veicināta to ekonomikas ilgtspējība;

9.  uzsver, ka dalībvalstīm, sadarbojoties ar Komisiju, ir jāizmanto enerģētikas un tirdzniecības nolīgumi ar ārpussavienības valstīm, lai nostiprinātu tos Eiropas politikas mērķus, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu attīstīšanu;

10. uzskata, ka būtu jāpēta sadarbības mehānismi un tirdzniecība ar trešām valstīm, lai varētu labāk izmantot atjaunojamo energoavotu potenciālu, un šajā sakarībā tiks novērtētas infrastruktūras prasības valsts elektroenerģijas sistēmu drošai un efektīvai darbībai, kā arī tranzītvalstu izmaksas;

11. uzsver, ka mērķim padziļināt sadarbību enerģētikas jomā gan starp ES dalībvalstīm, gan ar tās kaimiņvalstīm jābūt cieši saistītam ar energoapgādei nepieciešamās infrastruktūras attīstību;

12. norāda, ka funkcionējoša, godīga un brīva tirdzniecība var palīdzēt nodrošināt atjaunojamo energoavotu un energoefektīvu tehnoloģiju ātrāku un lētāku ieviešanu;

13. aicina Komisiju ņemt vērā PTO Informācijas tehnoloģiju nolīgumu un izpētīt, kādas ir iespējas ierosināt vides tehnoloģiju brīvās tirdzniecības nolīgumu, ar kuru tiktu noteikta beztarifu tirdzniecība ar vides tehnoloģiju produktiem;

14. atgādina par G20 vienošanos pakāpeniski samazināt fosilā kurināmā subsīdijas; aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumus par grafika izveidi, lai samazinātu visas fosilā kurināmā subsīdijas, ko piešķīrušas tādas iestādes kā eksporta kredītaģentūras, kas saņem atbalstu no ES vai dalībvalstīm;

15. mudina Komisiju turpināt censties panākt vienošanos par tādu protokolu laikposmam pēc Kioto protokola darbības termiņa beigām, ar kuru tiks izveidoti līdzvērtīgāki konkurences apstākļi Eiropas pārstrādes rūpniecības nozarei;

16.  aicina ES iestādes un dalībvalstu iestādes, izstrādājot turpmākos tiesību aktus, jo īpaši tos tiesību aktus, kuri attiecas uz CO2 emisijas samazināšanu Eiropas Savienībā, ņemt vērā negatīvās sekas, ko radītu ES turpmāka deindustrializācija un tādas ražošanas pārvietošana uz trešām valstīm, kas rada lielu CO2 emisijas apjomu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.2.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Nora Berra, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, George Sabin Cutaş, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Catherine Bearder, Syed Kamall, Jörg Leichtfried, Tokia Saïfi

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Rübig

(1)

Eirostats, 2010.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS  (25.2.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

(2012/2259(INI))

Atzinumu sagatavoja: Zofija Mazej Kukovič

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka atjaunojamie energoresursi ne vien palīdz risināt ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas un veicina neatkarīgu Eiropas energoapgādi, bet arī nodrošina būtiskus papildu ieguvumus vides jomā, samazinot gaisa piesārņojumu, atkritumu veidošanos un ūdens patēriņu, turklāt vēl mazinot ar citiem enerģijas ieguves veidiem saistītus riskus;

2.  atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīs tiek attīstīti atjaunojamie energoresursi, tā cenšoties sasniegt 2020. gadam izvirzītos mērķus, kas noteikti ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu, un palielināt ES konkurētspēju; aicina, lai Komisija, nodrošinot nepārtrauktību un stabilitāti, attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem izvirzītu vērienīgu un saistošu ES mērķi 2030. gadam;

3.  norāda, ka attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem 2020. gadam noteiktie saistošie mērķi ir veicinājuši atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas Savienībā un radījuši stabilu vidi ieguldījumiem, atjaunojamo energoresursu jomā nodrošinot Eiropas Savienībai konkurences priekšrocības, kas ļoti lielā mērā sekmēs ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu;

4.  norāda, ka, īstenojot ES enerģētikas politiku, galvenais akcents ir liekams uz atjaunojamo energoresursu attīstību, ieviešanu un sadali un ka, sākot no 2030. gada, atjaunojamo energoresursu jomā dalībvalstīm ir vajadzīgi vērienīgāki mērķi, lai tās līdz 2050. gadam spētu izveidot ekonomiku, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi;

5.  vērš uzmanību uz videi saudzīgu tehnoloģiju tirgus potenciālu un uzsver, ka videi saudzīgas tehnoloģijas būtu uzskatāmas par iespēju stiprināt ES rūpniecības nozari;

6.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka, pateicoties stabilai izaugsmei atjaunojamo energoresursu jomā, līdz 2030. gadam varētu radīt vairāk nekā trīs miljonus darbvietu;

7.  norāda, ka atjaunojamie energoresursi tiek attīstīti ne vien kā atsevišķs elements, lai veicinātu decentralizētas atjaunojamo energoresursu sistēmas izveidi, bet arī kā daļa no vispārējās energosistēmas; vēlreiz uzsver, ka ir nepieciešami ieguldījumi no privātiem un publiskiem avotiem, piemēram, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, lai finansētu enerģētikas infrastruktūras un uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pamata veidotu viedtīklu attīstību, kas ļautu vērienīgāk, rentablāk un drošāk iekļaut enerģijas tirgū atjaunojamos energoresursus un veidot stabilākas pārvades un sadales sistēmas, tā cenšoties arī turpmāk garantēt drošu energoapgādi; uzsver, ka ir jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), lai tiem būtu vairāk iespēju attīstīt infrastruktūru;

8.  norāda — dažādi atjaunojamo enerģijas avotu (AEA) veicināšanas mehānismi nodrošina to, ka, izstrādājot atbalsta shēmas, tiek ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās iespējas un tehnoloģiju modeļi, tā nepieļaujot straujas peļņas iespēju, jo tiek atspoguļotas tehnoloģijas faktiskās izmaksas; vienlaikus atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi sagatavot pamatnostādnes par atbalsta shēmām;

9.  uzskata — pirms tiek pieprasīta ES līmeņa atbalsta shēma, būtu jāizvērtē, vai visā ES īstenojama AEA veicināšanas sistēma nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvāku pamatu atjaunojamo energoresursu veicināšanai; atzīst, ka ilgtermiņa noteiktība, tostarp attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem 2030. gadam noteikts mērķis, veicinātu ieguldījumus atjaunojamo energoresursu jomā un mazinātu risku tiem, kas iegulda šādos energoresursos;

10. vēlreiz uzsver, ka Nagojas augstākā līmeņa sanāksmē par bioloģisko daudzveidību un G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā, kā arī Komisijas paziņojumā „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” un Padomes secinājumos Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir paudušas apņēmību līdz 2020. gadam pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas; uzsver, ka gan valstu, gan ES līmenī ir steidzami jārisina videi kaitīgu subsīdiju radītās problēmas enerģētikas jomā; tādēļ prasa rīkoties saskaņoti, lai līdz 2020. gadam identificētu un pakāpeniski izskaustu visas videi kaitīgās subsīdijas enerģētikas jomā;

11. ir pārliecināts, ka stabilam ilgtermiņa politikas regulējumam ir būtiska nozīme, lai mazinātu nenoteiktības radītās izmaksas un lai nodrošinātu pieejamāku kapitālu, tā garantējot sabiedrībai izmaksu ziņā efektīvu un veiksmīgu pāreju;

12. aicina Komisiju izmantot pašreizējo ekonomikas krīzi kā iespēju ieguldīt līdzekļus tīrās tehnoloģijās, lai radītu nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi;

13. uzsver, ka ir būtiski nodrošināt ilgtermiņa stratēģijas un stimulus, kā arī stabilu regulējumu un fiskālo pamatu valsts līmenī, lai nodrošinātu investoriem prognozējamu vidi un efektīvi veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību katrā dalībvalstī;

14. uzsver — lai pilnībā izmantotu atjaunojamo energoresursu sistēmu potenciālu un īstenotu pāreju uz ekonomiku, kas brīva no oglekļa emisijām, būtiskākais ir efektīvs atbalsts MVU;

15. norāda, ka atjaunojamo energoresursu nozare vēl nav pietiekami stabila, lai patstāvīgi izturētu tirgus konjunktūras spiedienu, un tādēļ uzskata, ka joprojām ir vajadzīgs stingri un pārredzami pārvaldīts atbalsts, lai konsolidētu nozari un nodrošinātu Eiropas Savienībai iespēju īstenot no oglekļa emisijām brīvas nākotnes modeli;

16. ir noraizējies par krasajām pārmaiņām valstu atjaunojamo energoresursu atbalsta mehānismos, jo īpaši par izmaiņām ar atpakaļejošu spēku vai atbalsta iesaldēšanu; aicina dalībvalstis nodrošināt stabilu pamatu ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu jomā, cita starpā šai nolūkā regulāri pārskatot atbalsta shēmas un racionalizējot administratīvās procedūras;

17. norāda, ka ir vajadzīgs vairāk finansējuma atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju pētniecībai; uzsver, ka ir vajadzīgas enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, lai sadales tīklā iekļautu decentralizētus atjaunojamo energoresursu avotus; ir pārliecināts, ka atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībai ir jāpiešķir finansējums saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; aicina Komisiju kopā ar Eiropas Investīciju banku un valstu pārvaldes iestādēm izpētīt visas iespējas gan esošajā, gan nākamajos ES budžetos atvēlēt līdzekļus atjaunojamo energoresursu projektu finansēšanai;

18. norāda, ka atjaunojamo energoresursu un videi saudzīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana ir būtiska, ne vien lai sasniegtu emisiju samazināšanas mērķi, bet arī lai garantētu drošāku energoapgādi un mazinātu vajadzību pēc importēta kurināmā;

19. uzskata, ka mērķtiecīgai pētniecībai un izstrādei, izmantojot esošos instrumentus, ir jākļūst efektīvākai, un pauž bažas, ka dažās atjaunojamo energoresursu nozares jomās šīs darbības ir atstātas bez pienācīgas ievērības, kā rezultātā ir radušās tirdzniecības grūtības; norāda, ka pētniecība, izstrāde un jaunrade, kuras mērķis ir mazināt ietekmi uz vidi un efektīvāk izmantot atkritumus (tostarp pārtikas atkritumus un no jūras iztīrītos sārņus) elektrības, gāzes un siltuma ražošanai, ir tie aspekti, kas svarīgi energoefektivitātes un efektīva resursu patēriņa mērķu sasniegšanai, ievērojot Atkritumu pamatdirektīvā noteikto energoefektivitātes standartu, kā arī enerģētiskās nabadzības novēršanai; turklāt norāda, ka transporta nozare ir ārkārtīgi liels fosilā kurināmā patērētājs, un tādēļ pētījumi par energoefektivitātes uzlabošanu un CO2 emisiju samazināšanu transporta nozarē būtu ļoti noderīgi;

20. norāda, ka daudz iespējams panākt ar esošajām tehnoloģijām, tikai palielinot energoefektivitāti, kā arī aizstājot novecojušās tehnoloģijas ar jaunākām un mazāk piesārņojošām enerģijas ražošanas tehnoloģijām;

21. uzsver, ka ir jāpanāk ilgtermiņā ilgtspējīga biomasas un biodegvielu izmantošana, jo īpaši attiecībā uz to neto ietekmi uz klimatu, kā arī tiešo un netiešo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

22. norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai cenas patērētājiem (gan mājsaimniecībām, gan rūpnieciskajiem patērētājiem) joprojām būtu pieejamas un starptautiskā līmenī konkurētspējīgas;

23. aicina budžeta lēmējinstitūciju atvēlēt vajadzīgos līdzekļus Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), lai tā varētu pildīt savus pienākumus un sasniegt mērķus, kas noteikti regulā par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību; norāda, ka tas ir nepieciešams, lai līdz 2014. gadam izveidotu integrētu un pārredzamu iekšējo elektroenerģijas un gāzes tirgu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.2.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

64

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Lajos Bokros, Martin Callanan, Nessa Childers, Tadeusz Cymański, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andrés Perelló Rodríguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Thomas Ulmer, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Chrysogelos, Minodora Cliveti, Christofer Fjellner, Gaston Franco, Rebecca Harms, Jutta Haug, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Birgit Schnieber-Jastram, Alda Sousa

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Konrad Szymański, Jacek Włosowicz


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (22.2.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

(2012/2259(INI))

Atzinumu sagatavoja: Riikka Manner

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka investīcijas atjaunojamos energoresursos un to izmantošana veicinās ekonomikas attīstību, jaunas inovācijas un tehnoloģijas, kā arī ilgtspējīgu izaugsmi ES reģionos; turklāt tās nodrošinās energoapgādes dažādošanu un samazinās ES atkarību no tradicionālajiem enerģijas avotiem, vienlaikus radot jaunas darbvietas, uzlabojot konkurētspēju un teritoriālo un sociālo kohēziju;

2.  norāda, ka atjaunojamo energoresursu nozarē ir radīts gandrīz pusmiljons darbvietu un ka intensīvāka šīs nozares attīstība līdz 2030. gadam varētu radīt vēl trīs miljonus darbvietu;

3.  aicina dalībvalstis arī turpmāk veicināt investīcijas atjaunojamos energoresursos un enerģētikas konverģencē un izsaka nožēlu par tendenci atcelt atjaunojamiem energoresursiem paredzētus stimulus par labu citiem vides un sociālekonomiskā ziņā mazāk ilgtspējīgiem enerģijas avotiem;

4.  uzskata, ka ES reģionālā politika ir galvenais elements, kas veicina gan enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, gan energoefektivitāti visā ES, un tā ir galvenais elements arī elektroenerģijas pakalpojumu un energopārvades pakalpojumu nozarē; atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas un reģionālās politikas devums, kas paredzēts, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir turpinājis pakāpeniski palielināties, lai atjaunojamie energoresursi sniegtu pilnvērtīgu ieguldījumu ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā un lai ES enerģētikas uzdevumi tiktu īstenoti visā ES; uzskata, ka ir īpaši svarīgi Eiropas politikas virzību izvēlēties tā, lai nākamajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā būtu pietiekams finansējums; uzskata, ka vērienīgie mērķi atjaunojamo energoresursu jomā laikposmam pēc 2020. gada ir nozīmīgi tam, lai veicinātu atjaunojamas un tīras enerģijas ražošanu;

5.  uzskata — lai pilnā mērā izmantotu atjaunojamo energoresursu sniegtās priekšrocības, ir ciešāk jāsadarbojas enerģētikas infrastruktūras jomā un ir jānodrošina papildu ES finansējums jaunām tehnoloģijām;

6.  uzskata, ka, racionāli izmantojot nākamajam 2014.–2020. gada plānošanas periodam paredzēto Kopienas finansējumu, būs iespējams sasniegt mērķi — atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināt līdz 20 % — un līdz ar to arī sasniegt mērķus attiecībā uz ilgtspēju un konkurētspēju Eiropas Savienībā;

7.  uzskata, ka vienotā stratēģiskā satvara līdzekļu investēšana ievērojami palīdzētu risināt problēmas saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem, kā arī izmantot šo resursu energoefektivitātes potenciālu; vērš uzmanību arī uz publisko un privāto — visupirms un galvenokārt Eiropas izcelsmes — investīciju un novatorisku finanšu instrumentu nozīmi; norāda uz programmas „Apvārsnis 2020” devumu Eiropas atjaunojamo energoresursu nozares attīstībā un specifisku teritoriālu problēmu risināšanā, neaizmirstot struktūrfondu atbalstītos pētniecības un izstrādes projektus, īpaši tos, kas tiek īstenoti vietējā līmenī; uzsver, ka investīcijas atjaunojamos energoresursos ir būtiskas tāpēc, lai to cena kļūtu konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar citu, tradicionālāku energoresursu cenām;

8.  norāda uz Eiropas Komisijas enerģētikas politikas projektā paredzēto viedtīklu būtisko lomu nākotnē, novēršot ES teritorijā pieejamu atjaunojamo energoresursu nevienmērīgu sadalījumu un radot Viseiropas enerģijas tirgu, kas šos energoresursus spētu nogādāt uz visiem reģioniem;

9.  uzsver, ka atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana būtu jāoptimizē, pamatojoties uz atjaunojamo energoresursu pieejamību reģionā; norāda, ka, ražojot vairāk enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem, radīsies problēmas ar esošās enerģētikas infrastruktūras izmantošanu, jo enerģijas avoti bieži vien atrodas tālu, tāpēc ir vajadzīga pārvades un sadales līniju modernizācija; uzskata, — lai turpinātu integrēt atjaunojamos energoresursus, ES būs vajadzīgi infrastruktūras pielāgojumi gan pārvades, gan sadales jomā un ar valstu tiesību aktiem ir jānodrošina vienkāršāka un ātrāka plānošanas kārtība, jo, to īstenojot, bieži ir vajadzīga dažādu plānošanas līmeņu sadarbība; norāda, ka investīcijām enerģētikas infrastruktūrā nozīmīgs ir gan publiskais, gan privātais finansējums; uzsver, ka ir jāveicina ES iekšējā enerģijas tirgus attīstība un paplašināšanās; īpaši uzsver struktūrfondu sniegtās iespējas modernizēt pašreizējo enerģētikas infrastruktūru un uzturēt labi savienotu Eiropas infrastruktūru, lai atjaunojamos energoresursus integrētu Eiropas enerģijas tirgū; īpaši uzsver arī viedo elektrotīklu izveides nozīmi; tomēr uzskata, ka pašreizējā finansēšanas periodā ERAF finansējums jaunai enerģijas ražošanas jaudai ir diezgan niecīgs; uzskata, ka, piemēram, ar instrumentu ELENA būtu efektīvāk jāatbalsta ne vien liela apjoma, bet arī decentralizēti atjaunojamo energoresursu investīciju projekti un ka programmu „Saprātīga enerģija Eiropai” varētu izmantot tam, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu turpmāku attīstību un vēl vairāk veicinātu kopīgu atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanu nelielās kopienās, tostarp lauku reģionos;

10. norāda, ka efektīvākās un konkurētspējīgākās atjaunojamo energoresursu atrašanās vietas ES dažkārt atrodas ģeogrāfiski tālu no patēriņa centriem, tāpēc ir jāveido videi saudzīgas enerģijas pārvadei pielāgoti tīkli; uzsver, ka ir jāatbalsta arī efektīva enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem vietējā līmenī, lai mazinātu pārvades zudumus, sekmētu drošāku apgādi un veicinātu reģionu enerģētisko pašpietiekamību;

11. atbalsta vairāklīmeņu pārvaldību un decentralizētu pieeju enerģētikas politikai un atjaunojamiem energoresursiem, tostarp Pilsētas mēru paktu un turpmāku iniciatīvas „Progresīvas pilsētas” attīstību, kā arī to, ka tiek veicināti labākie risinājumi reģionu un vietējā līmenī, organizējot informācijas kampaņas;

12. norāda, ka ES ir svarīga enerģētiskā pašpietiekamība un droša energoapgāde un ka reģionu ekonomikai nozīmīgākais elements ir Eiropas atjaunojamie enerģijas avoti, arī tie, kas atjaunojas lēni; norāda, ka centieni pāriet no fosilo resursu un importētās enerģijas uz vietējā un reģionu līmenī ražotu Eiropas atjaunojamo enerģiju, tostarp pārrobežu projektos, ir svarīgi ilgtermiņā, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam un stratēģijā „Eiropa 2020”, tā nodrošinot to, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem ir pieejama droša un ilgtspējīga enerģija par pieņemamu cenu; pauž nožēlu, ka ES atkarība no importēta fosilā kurināmā pakļauj Eiropas reģionus krīzes un nepietiekamas konkurētspējas riskam;

13. uzskata, ka Eiropas reģioniem ir jābūt elastīgākiem, lai varētu pielāgoties un gūt labumu no tajos pieejamiem atjaunojamiem energoresursiem, un tas nozīmē, ka ir pilnībā jāizmanto enerģijas decentralizētas ražošanas potenciāls, lai apgūtu dažādus atjaunojamos energoresursus un izmantotu tos tur, kur tie ir visvairāk pieejami; norāda, ka tas būtu jādara, izmantojot decentralizētu pieeju, kas vērsta uz viediem tīkliem un tehnoloģijām un veicina ilgtspējīgu saikni starp inovāciju un investīcijām;

14. uzskata, ka vietējām ilgtspējīgām enerģētikas stratēģijām ir būtiska nozīme reģionu un sociālajā attīstībā, jo tās palielina reģionālo dalībnieku dalību atjaunojamo energoresursu projektos; norāda, ka ģeogrāfisko atšķirību dēļ dalībvalstīm un reģioniem atjaunojamo energoresursu ziņā katram ir savas stiprās puses; norāda, ka atjaunojamo energoresursu politika nevar būt vienāda visos reģionos un ka tādēļ ir nepieciešama elastīga pieeja; uzskata, ka jāizceļ un vislabākajā veidā jāizmanto katra konkrētā reģiona stiprās puses; atgādina, ka atjaunojamo energoresursu attīstīšanā jāņem vērā vietējie un reģionālie apstākļi un resursi; norāda, ka bioenerģija un citi atjaunojamie energoresursi var lielā mērā veicināt energovadību, ekonomikas izaugsmi un aktivitāti, īpaši attālākajos reģionos, salās un nomaļos apgabalos, kā arī mazapdzīvotos reģionos un lauku teritorijās; uzskata, ka ar atjaunojamiem energoresursiem paredzēto vienotā stratēģiskā satvara finansējumu ir jāveicina saražotās enerģijas sadale un neliela mēroga atjaunojamo energoresursu projektu īstenošana; uzsver MVU lielo nozīmi atjaunojamo energoresursu politikā;

15. norāda — lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, būs vajadzīga integrēta pieeja reģionālā līmenī; uzskata, ka infrastruktūras izveidē būtu jāiesaista dažādi dalībnieki, nepalielinot birokrātiju;

16. uzskata, ka efektīviem atjaunojamās enerģijas projektiem nebūtu jāapstājas pie ES iekšējām vai ārējām robežām; vērš uzmanību uz pārrobežu enerģētikas projektu nozīmi un uzskata, ka Eiropas reģionālās sadarbības programmas, kā arī pirmspievienošanās instruments (IPA) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) būtu jāizmanto tam, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu; uzsver arī to, ka minētajās programmās būtu jāveic labākās prakses apmaiņa un tā pilnvērtīgi jāizmanto; atbalsta to, ka reģionālās politikas un enerģētikas politikas līdzekļi tiek izmantoti ar trešām partnervalstīm īstenojamos atjaunojamās enerģijas pārrobežu projektos, kā arī savienojumu veidošanai starp valstu tīkliem saskaņā ar trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu; uzsver, ka ārējo robežu reģionus vajadzētu pēc iespējas vairāk iekļaut ES sistēmā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību abpus robežai; tomēr norāda, ka daudzie un dažādie atjaunojamo energoresursu veicināšanas plāni dalībvalstīs rada zināmu efektivitātes zudumu, jo īpaši pārrobežu reģionos;

17. norāda, ka ir svarīgi Eiropas atjaunojamo energoresursu iekšējo tirgu pakāpeniski nodrošināt visos Eiropas reģionos, lai izmantotu visus reģionu enerģijas avotus, nodrošinot tiem noturīgu konkurētspēju;

18. norāda, ka atjaunojamo energoresursu integrācija un plašāka izmantošana lielā mērā palīdz samazināt vides izmaksas, fosilā kurināmā patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, tāpēc tie ir jāattīsta, vienlaikus nodrošinot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību;

19. norāda, ka saskaņotība, neatlaidība, inovācijas un ilgtspēja ir ES klimata un enerģētikas politikas galvenie elementi, ar kuriem var sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un līdz 2050. gadam palielināt energoapgādi no atjaunojamiem avotiem; norāda, ka likumdošana, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, sliktākajā gadījumā apgrūtinās mērķu sasniegšanu, un tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt reģionu ekonomiku;

20. uzsver, ka šajā jomā ir jāsniedz vairāk saskaņota atbalsta īpašām un mērķtiecīgām informācijas kampaņām, kurās ņemtas vērā katra reģiona īpatnības un ziņots par rezultātiem, tā parādot labumu, ko reģions guvis no atjaunojamo energoresursu izmantošanas;

21. uzsver vērtīgo pieredzi, kas gūta vietējā līmenī, lai sasniegtu neatkarību enerģētikas jomā, veicinot atjaunojamās enerģijas ražošanu; iesaka atbalstīt atjaunojamās enerģijas ciematus un kooperatīvus un veicināt labas prakses apmaiņu un tīklu veidošanu, lai optimāli izmantotu veiksmīgos modeļus;

22. norāda, ka reģionālajām un vietējām iestādēm ir jāuzņemas galvenā loma, nodrošinot vajadzīgāko inovāciju ieviešanu enerģētikas nozarē, lai ES varētu sasniegt savus mērķus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti, un šīm iestādēm ir daudz jāstrādā, lai ietekmētu minētos mērķus; atbalsta vairāklīmeņu pārvaldības pieeju, lai veidotu ciešu un efektīvu saikni starp valsts atjaunojamās enerģijas plāniem un reģionālajām finansēšanas stratēģijām; atgādina, ka lielu sabiedrības atbalstu atjaunojamajai enerģijai var panākt tikai ar pārredzamām plānošanas, būvniecības un atļauju piešķiršanas procedūrām, kurās piedalās visas ieinteresētās personas;

23. prasa, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis vienkāršotu atļauju izsniegšanas procedūru, radītu stabilu un vienkāršu tiesisko regulējumu, mazinātu daudzos un dažādos tirgus šķēršļus, kā arī izveidotu stimulus un nodrošinātu vienkārši pieejamu finansējumu, kas palīdzēs ieviest atjaunojamās enerģijas iekārtas; turklāt prasa, lai Komisija un dalībvalstis, izmantojot Eiropas Investīciju bankas līdzekļus, nodrošinātu līdzfinansējumu kohēzijas politikas finanšu instrumentiem;

24. vērš uzmanību uz to, ka ir jāveicina darbības, kas ļauj izmantot atjaunojamo energoresursu potenciālu Eiropas attālākajos reģionos, salās un citos nomaļos apgabalos, kuru attālums un ģeogrāfiskā izolētība pastiprina atkarību no kurināmā; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt īpašu programmu atjaunojamo energoresursu jomā saskaņā ar POSEI programmu, lai pilnībā izmantotu šo teritoriju unikālo potenciālu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.2.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Catherine Bearder, Jean-Jacob Bicep, Victor Boştinaru, John Bufton, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Tamás Deutsch, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Justina Vitkauskaite, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vasilica Viorica Dăncilă, Karima Delli, Cornelia Ernst, Karin Kadenbach, László Surján, Patrice Tirolien, Giommaria Uggias, Derek Vaughan, Iuliu Winkler

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marit Paulsen, Britta Reimers


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS  (25.3.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

(2012/2259(INI))

Atzinumu sagatavoja: Spyros Danellis

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik nozīmīga Eiropas energoapgādē ir atjaunojamā enerģija, un atbalsta atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu kā daļu no ES stratēģijas klimata pārmaiņu jomā;

2.  uzsver, ka atkarība no importētā fosilā kurināmā rada arvien lielāku politisko un vides risku, ka tā ieguve dalībvalstīm un patērētājiem izmaksā arvien dārgāk, un uzsver, ka tādējādi, lai panāktu energoapgādes drošību Eiropas Savienībā, vajadzētu piešķirt lielāku nozīmi Eiropā iegūtiem atjaunojamajiem energoresursiem;

3.  uzsver, ka, ņemot vērā lielās grūtības, ar ko pašreiz saskaras sabiedrība, ir svarīgi veicināt energoapgādes drošību par saprātīgu cenu; uzsver — gan energoapgādes drošība, gan klimata pārmaiņas ietekmē ārlietu un drošības politiku;

4.  aicina Eiropas Savienību noteikt dalībvalstīm jaunus, saistošus mērķus attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem laikposmā pēc 2020. gada;

5.  konstatē, ka stimuli atjaunojamās enerģijas ražošanai un atbalsts pētniecībai un izstrādei šajā jomā veicina šīs nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī;

6.  norāda, cik svarīgi ir pakāpeniski integrēt atjaunojamos energoresursus Eiropas enerģijas tirgū, lai to konkurētspēja būtu ilgtspējīga; uzskata, ka palīdzību atjaunojamo energoresursu ražošanai vajadzētu sniegt uz ierobežotu laiku, paredzot iespēju veikt pielāgojumus, līdz ko dažādās tehnoloģijas būs nostiprinājušās;

7.  tomēr uzsver problēmas saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ilgtspējīga izmantojuma nodrošināšanu atbilstīgi klimata jomas, resursu efektīvas izmantošanas, bioloģiskās daudzveidības un ES programmas „Apvārsnis 2020” mērķiem, kā arī atbilstīgi īpašām vides jomas prasībām atkarībā no atrašanās vietas;

8.  uzsver, ka enerģētikas politikai nevajadzētu veicināt atjaunojamo enerģijas avotu ražošanu un izmantošanu, kaitējot vides ilgtspējībai; uzsver, ka lauku saimniecību enerģijas patēriņā un ražošanā nozīmīga ir resursu efektīva izmantošana; atgādina par tādu biogāzes sistēmu izveides potenciālu lopkopības saimniecībās, kurās izmanto bioloģiskos atkritumus;

9.  uzsver, ka enerģētikas politikai nevajadzētu veicināt atjaunojamo energoresursu ražošanu un izmantošanu, kaitējot sociālajai, ekonomiskajai un vides ilgtspējībai;

10. aicina ES nodrošināt, ka atjaunojamo energoresursu izmantojuma veicināšana enerģijas ražošanā un patēriņā neapdraudēs nodrošinātību ar pārtiku, ilgtspējīgu kvalitatīvas pārtikas ražošanu vai lauksaimniecības konkurētspēju;

11. atzīst, ka nozīmīgs jautājums, uz kuru lauksaimniecībai ir jārod atbilde, ir par to, kā identificēt tādus efektīvus klimata pārmaiņu novēršanas pasākumus, kas negatīvi neietekmētu pārtikas ražošanu, vai pat tādus, kas to veicinātu;

12. norāda, ka pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei ir liela nozīme otrās paaudzes biodegvielu ražošanas veicināšanā; uzsver, ka šādas biodegvielas ir svarīgas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz pārtikas tirgiem;

13. aicina ES nodrošināt, ka enerģētikas pasākumi alternatīvo enerģijas avotu izstrādāšanai nav tieši vai netieši pretrunā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) saistībām un nepakļauj ES pretdarbības pasākumiem;

14. norāda, ka vairāki pārtikas ražošanas sistēmas elementi var ciest no augstām enerģijas izmaksām un tas varētu negatīvi ietekmēt ražotājus un patērētājus;

15. uzsver, ka pilnvērtīgā atjaunojamās enerģijas stratēģijā, līdztekus atjaunojamo enerģijas avotu efektīvākas izmantošanas mērķim, par pamatmērķiem ir jānosaka arī atkritumu daudzuma samazināšana un energotaupība;

16. apzinās, kādai nozīmei lauku attīstībā vajadzētu būt KLP reformas priekšlikumā ierosinātajiem noteikumiem par inovāciju, nodrošinot pētniecību un paņēmienu izplatīšanu ilgtspējīgas ražošanas jomā, kā arī atjaunojamās enerģijas un atkritumu apsaimniekošanas jomās;

17. uzsver, cik nozīmīgi ir paredzami un saskaņoti politikas virzieni enerģijas ražošanai paredzēto kultūraugu jomā;

18. atzīst, cik nozīmīgi ir veicināt un atbalstīt alternatīvo enerģijas ieguves veidu izstrādi uz vietas lauku saimniecībās, jo īpaši maza apjoma saimniecībās, kā arī izplatīt attiecīgās metodes gan starp lauksaimniekiem, gan patērētājiem;

19. uzsver, ka lauksaimnieku sadarbībai varētu būt liela nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek veiksmīgi īstenota atjaunojamo enerģijas avotu izmantojuma veicināšanas politika;

20. aicina Eiropas Investīciju banku ar finanšu starpnieku palīdzību izveidot fondus, kuros notiktu līdzekļu aprite, lai nodrošinātu nepieciešamo sākuma kapitālu un tehnisko atbalstu lauku saimniecībās izveidotām un kopienai piederošām mikromēroga un maza mēroga elektrības un siltuma ražošanas sistēmām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un no kurām gūto peļņu var atkārtoti ieguldīt papildu sistēmās;

21. norāda, ka Atjaunojamās enerģijas direktīvā noteiktie atjaunojamās enerģijas mērķi 2020. gadam, kuri jāsasniedz gan ES kopumā, gan dalībvalstīm, ir sekmējuši atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropā un Eiropas lauku teritorijās; uzskata — lai ES izstrādātu ilgtermiņa politiku un stiprinātu ieguldījumu drošību, pēc iespējas drīzāk jāizvirza jauni mērķi arī laikam pēc 2020. gada;

22. pauž viedokli, ka lauksaimniecībai un lauku teritorijām ir potenciāls nodrošināt būtisku daļu no atjaunojamās enerģijas ražošanas, tāpēc uzskata, ka jaunajai lauksaimniecības un lauku attīstības politikai vajadzētu veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu;

23. konstatē, ka jānovērš šķēršļi, kas kavē atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.2.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Eric Andrieu, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Iratxe García Pérez, Julie Girling, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Elisabeth Köstinger, Agnès Le Brun, Mairead McGuinness, James Nicholson, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Ewald Stadler, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Spyros Danellis, Esther de Lange, Kent Johansson, Christa Klaß, Astrid Lulling, Riikka Manner


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.3.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Rolandas Paksas, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Fernando Correia de Campos, Ioan Enciu, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Holger Krahmer, Bernd Lange, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Vladko Todorov Panayotov, Mario Pirillo, Vladimír Remek

Juridisks paziņojums - Privātuma politika