IETEIKUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK, Euratom) Nr. 354/83 attiecībā uz iestāžu vēstures arhīvu deponēšanu Eiropas Universitātes institūtā Florencē
30.4.2013 - (06867/2013 – C7‑0081/2013 – 2012/0221(APP)) - ***
Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Doris Pack
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK, Euratom) Nr. 354/83 attiecībā uz iestāžu vēstures arhīvu deponēšanu Eiropas Universitātes institūtā Florencē
(06867/2013 – C7‑0081/2013 – 2012/0221(APP))
(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes regulas projektu (06867/2013),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C7‑0081/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A7-0156/2013),
1. sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
ES iestāžu vēsturiskie arhīva materiāli [jeb arhīvi] ir ES vēsturei un mantojumam svarīgs informācijas avots. Tādēļ ir jānodrošina piekļuve šiem materiāliem, lai tos varētu izmantot sabiedrība un lai saglabātu informāciju par ES iestādēm, un ir jāatbalsta Eiropas integrācijas vēstures izpēte.
Saskaņā ar Padomes 1983. gada 1. februāra Regulu (EEK, Euratom) Nr. 354/83[1] ES iestādes izveido vēsturiskos arhīva materiālus un dara tos pieejamus sabiedrībai pēc tam, kad ir pagājuši 30 gadi no dokumentu izveidošanas dienas. Regulā nav norādīta ES arhīva materiālu glabāšanas vieta.
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 1984. gadā vienojās, ka savus vēsturiskos arhīva materiālus tās nodos glabāšanai [jeb deponēs] Eiropas Universitātes institūtā (EUI) Florencē, un 1984. gada decembrī Eiropas Kopienas, kuras pārstāvēja Komisija, un EUI noslēdza īpašu līgumu, kurā paredzēti noteikumi par nodošanu glabāšanai. Šajā līgumā ir arī norādīts, ka Itālijas valdība pastāvīgi un bez maksas nodrošina EUI telpas arhīva materiālu glabāšanai.
Priekšlikums Padomes regulai, ko patlaban saskaņā ar piekrišanas procedūru izskata Eiropas Parlaments (Reglamenta 81. panta 1. punkts), paredz labāku tiesisko un finansiālo pamatu sadarbībai starp ES un EUI. Vienlaikus tas arī pastiprina EUI lomu ES iestāžu vēsturisko arhīva materiālu pārvaldībā.
Attiecībā uz saturu priekšlikumā nav mainīti Regulas (EEK, Euratom) Nr. 354/83 pamatelementi, tādi kā vēsturisko arhīva materiālu definīcija, kā arī tas, kad un kādi dokumenti ir jānodod atklātībā. Patiesībā priekšlikumā ir paredzēti tikai daži spēkā esošās regulas grozījumi, piemēram, katras ES iestādes (izņemot Tiesu un Eiropas Centrālo banku) pienākums savus vēsturiskos arhīva materiālus nodot glabāšanai EUI, princips, ka katra iestāde saglabā savu arhīva materiālu īpašumtiesības, arhīva materiālu finansēšanas sistēma, arhīva materiālos ietverto personas datu aizsardzība un arhīva materiālu publiskošana ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, ja tas ir iespējams.
Referente gribētu izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu iestāžu veiksmīgo sadarbību šajā jomā.
Īpašu uzmanību referente gribētu vērst uz dažām izmaiņām, kas paredzētas priekšlikumā un kuras viņa uzskata par visai pozitīvām attiecībā uz finansēšanu, datu aizsardzību un digitalizāciju.
Priekšlikumā ir skaidri noteikts pienākums EUI darbību finansēt no Savienības vispārējā budžeta, izmantojot to iestāžu iemaksas, kuras nodod materiālus glabāšanai, un tajā ir norādīts, ka no finanšu iemaksām segs arhīva materiālu pārvaldības izmaksas, bet ne ēkas un repozitoriju nodrošinājumu, kas jāfinansē Itālijas valdībai.
Ierosinātā izmaksu sadalījuma pamatā ir kritērijs, ka iemaksu apjoms ir proporcionāls „iestāžu, kuras deponē materiālus, attiecīgo štatu sarakstu apjomam” (8. panta 10. punkts). Šis kritērijs šķiet visai izdevīgs Eiropas Parlamentam, jo, ņemot vērā tā lielumu, tam nebūs jāveic lielas finanšu iemaksas, lai gan tas var nodot glabāšanai lielu daudzumu vēsturisko arhīva materiālu.
Referente pauž gandarījumu par precīzo norādi, ka „ja iespējams, iestādes savus arhīvus dara pieejamus sabiedrībai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, tostarp digitalizētus un digitāla formāta arhīvus, un atvieglo iespēju tos izmantot internetā” (9. panta 1. punkts). Šajā nolūkā ņem vērā faktisko situāciju saistībā ar digitālās arhivēšanas procesu, kas ES iestādēs nav vienots. Turklāt, tā kā arhīva materiālus Eiropā pašlaik skar digitalizācijas laikmeta radītās problēmas, ES iestādes priekšlikumā tiek aicinātas turpināt digitalizācijas procesu.
Attiecībā uz sarežģīto jautājumu par datu aizsardzību priekšlikumā ir precizēti arhīva materiāliem piemērojamie noteikumi. Ja arhīva materiālos ir saglabājušies jebkādi personas dati, priekšlikumā ir uzsvērta EUI loma kā personas datu apstrādātājam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001[2], rīkojoties pēc to ES iestāžu norādījumiem, kuras nodod materiālus glabāšanai.
Priekšlikumā ir arī atzīts Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) kā iestāde, kurai ir uzraudzības pilnvaras attiecībā uz ES iestādēm, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001.
Ņemot vērā iepriekš minēto, referente iesaka plenārsēdē sniegt piekrišanu ierosinātajam tiesību aktam.
Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (16.4.2013)
Kultūras un izglītības komitejai
par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK, Euratom) Nr. 354/83 attiecībā uz iestāžu vēstures arhīvu deponēšanu Eiropas Universitātes institūtā Florencē
(06867/2013 – C7‑0081/2013 – 2012/0221(APP))
Atzinumu sagatavoja: Carlo Casini
ĪSS PAMATOJUMS
Vēsturiskajiem arhīva materiāliem vienmēr ir bijusi svarīga nozīme rietumvalstīs, kuru pienācīga darbība ir atkarīga no rakstu kultūras. Jau Senās Romas republikas laikā Tabulārijs (valsts arhīvs) atradās simboliskajā centrā, proti, Romas forumā.
Eiropas Savienības iestāžu vēsturiskie arhīva materiāli ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma, un to nodošana atklātībai kalpo akadēmiskām, izglītības un kultūras interesēm un mērķiem. Šīs intereses ir aizsargātas ar primārajiem tiesību aktiem, jo Savienība „respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”[1]. Saskaņā ar Pamattiesību hartu: „Pētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs ir brīvi. Tiek respektēta akadēmiskā brīvība”[2].
Turklāt saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 354/83 ceturto apsvērumu „arhīva materiālu izmantošana un izvērtēšana (..) var arī atvieglot Kopienas pasākumos iesaistītu iestāžu darbību un tā palīdzēt pilnīgāk sasniegt Kopienas mērķus”.
Priekšlikuma mērķis ir apstiprināt Eiropas Universitātes institūta Florencē (EUI) lomu iestāžu vēsturisko arhīva materiālu pārvaldībā un radīt labu tiesisko un finansiālo pamatu Savienības un EUI sadarbībai[3]. Tādējādi, ja EUI juridiskais un finansiālais stāvoklis pēc tiesību akta pieņemšanas kļūtu sliktāks nekā iepriekš, tas būtu pretrunā ar priekšlikuma mērķiem.[4]
Komisijas priekšlikumā (COM(2012)0456) ar Padomes grozījumiem ir iekļauti turpmāk minētie institucionālie pasākumi, kas uzlabotu pašreizējo situāciju.
― Vēsturisko arhīva materiālu nodošana glabāšanai EUI saskaņā ar ES sekundārajiem tiesību aktiem kļūs par obligātu prasību iestādēm, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestam.
― Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Centrālās bankas īpašais darbības raksturs attaisno šo iestāžu atbrīvošanu no pienākuma nodot savus vēsturiskos arhīva materiālus glabāšanai EUI. Tomēr abas minētās iestādes var brīvprātīgi nodot savus vēsturiskos arhīva materiālus glabāšanai EUI.
― Iestāžu vēsturisko arhīva materiālu nodošana glabāšanai EUI neietekmē arhīva materiālu īpašumtiesības un aizsardzību, kā noteikts Līgumam pievienotā Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. pantā.
― Katra iestāde, kas nodod materiālus glabāšanā, būs tiesīga saņemt informāciju par savu arhīva materiālu pārvaldību un veikt pārbaudi.
― Arhīva materiālu pārvaldības izmaksas tiks finansētas no ES budžeta līdzekļiem. Izmaksas sadalīs starp iestādēm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
― Katra iestāde pieņems iekšējos noteikums gaidāmās regulas piemērošanai.
― Komisijai to iestāžu vārdā, kas nodod materiālus glabāšanā, būs jānoslēdz partnerības pamatnolīgums ar EUI, lai pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus par ES iestāžu un EUI attiecīgajiem pienākumiem un uzdevumiem. Šajā nolīgumā jāņem vērā gaidāmās regulas un līgumu noteikumi.
Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, atzinuma sagatavotājs ierosina Konstitucionālo jautājumu komitejai aicināt par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.
******
Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
15.4.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
18 1 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Paulo Rangel, Rafał Trzaskowski, Manfred Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Sandrine Bélier, Zuzana Brzobohatá, Dimitrios Droutsas, Marietta Giannakou, Helmut Scholz, György Schöpflin, Alexandra Thein |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Syed Kamall, Georgios Koumoutsakos, Ioannis A. Tsoukalas |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.4.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zoltán Bagó, Lothar Bisky, Jean-Marie Cavada, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Monika Panayotova, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Sabine Verheyen |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ivo Belet, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Seán Kelly |
||||