ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”

6.6.2013 - (COM(2012)0710 – C7‑0392/2012 – 2012/0337(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Gaston Franco

Procedūra : 2012/0337(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0166/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0166/2013

Debates :

PV 23/10/2013 - 19
CRE 23/10/2013 - 19

Balsojumi :

PV 24/10/2013 - 12.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0451

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”

(COM(2012)0710 – C7‑0392/2012 – 2012/0337(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0710),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. panta 2. punktu un 192. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0392/2012),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 20. marta atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0166/2013),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Eiropas Parlaments 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā par Sestās vides rīcības programmas pārskatīšanu un prioritāšu noteikšanu Septītajai vides rīcības programmai — Labāka vide labākai dzīvei¹ norādīja trīs prioritātes, uz kurām balstīt jauno programmu, proti, īstenošana un nostiprināšana, integrācija un starptautiskā dimensija.
	________________
	¹Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0147.
Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā „Eiropas vide 2010 — pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas” (SOER 2010) ir atzīmēts, ka vides jomā ir vairākas nozīmīgas problēmas, kam būs nopietnas sekas, ja nekas netiks darīts, lai tās risinātu.
Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Sekmīgai pašreizējo un turpmāko vides politikas nostādņu īstenošanai ir galvenā nozīme, lai nodrošinātu augstu nodarbinātības līmeni, konkurētspējīgu ekonomiku, sociālo stabilitāti un bagātīgu un veselīgu vidi.
Pamatojums
Kā norādīts dažādās šā dokumenta daļās, vides politikai ir galvenā nozīme, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā turpmāk būs sociālā stabilitāte, konkurētspējīga ekonomika, kas nodrošina augstu nodarbinātību, un bagātīga un veselīga vide. Šajā grozījumā ir apkopotas un precīzāk izklāstītas vides politikas priekšrocības.
Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Ir svarīgi, lai tiktu noteikti līdz 2020. gadam sasniedzamie Savienības prioritārie mērķi, ņemot vērā ilgtermiņa redzējumu līdz 2050. gadam. Jaunā programma jāizstrādā, izmantojot politikas iniciatīvas stratēģijā “Eiropa 2020”, tostarp ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība”.	(7) Ir svarīgi, lai tiktu noteikti līdz 2020. gadam sasniedzamie Savienības prioritārie mērķi, ņemot vērā skaidru ilgtermiņa redzējumu līdz 2050. gadam un nolūkā nodrošināt stabilu vidi, kas veicina ieguldījumus un izaugsmi. Jaunā programma jāizstrādā, izmantojot politikas iniciatīvas stratēģijā “Eiropa 2020”, tostarp ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība”.
Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Programmai būtu jāpalīdz sasniegt vides mērķus, par kuriem Savienība jau ir vienojusies.	(8) Programmai būtu jāpalīdz sasniegt vides mērķus, par kuriem Savienība jau ir vienojusies, un noteikt politikas jomas, kurās jāparedz papildu mērķi.
Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Savienība ir vienojusies samazināt ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 20 % līdz 2020. gadam (par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas veikt līdzīgus emisiju samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar to pienākumiem un attiecīgajām spējām); nodrošināt, lai līdz 2020. gadam 20 % no patērētās enerģijas būtu no atjaunojamiem enerģijas avotiem; par 20 % samazināt primārās enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar prognozēto līmeni, kas jāsasniedz, palielinot energoefektivitāti.	(9) Savienība ir vienojusies samazināt ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 20 % līdz 2020. gadam (par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas veikt līdzīgus emisiju samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar to pienākumiem un attiecīgajām spējām); nodrošināt, lai līdz 2020. gadam 20 % no patērētās enerģijas būtu no atjaunojamiem enerģijas avotiem; par 20 % samazināt primārās enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar prognozēto līmeni, kas jāsasniedz, palielinot energoefektivitāti. Būtu jāturpina piemērot šīs saistības, pamatojoties uz pašreizējo klimata un enerģētikas politikas sistēmu, kurā ir noteikti saistoši mērķi 2030. gadam, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņa mērķi klimata jomā tiek sasniegti izmaksu ziņā efektīvi.
Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Savienība ir vienojusies līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmas pakalpojumu degradāciju ES, atjaunot tos, ciktāl tas ir iespējams, un vienlaikus palielināt ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaulē.	(10) Savienība ir vienojusies līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmas pakalpojumu degradāciju ES, atjaunot tos, ciktāl tas ir iespējams, un vienlaikus palielināt ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaulē, un piekritusi ilgtermiņa redzējumam, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienības bioloģiskā daudzveidība un tās sniegtie ekosistēmas pakalpojumi — tās dabas kapitāls — būs aizsargāti, novērtēti un atbilstoši atjaunoti, ievērojot to patieso vērtību un būtisko ieguldījumu cilvēku labklājībā un ekonomikas uzplaukumā.
Pamatojums
Ietverti secinājumi, kas pausti Komisijas paziņojumā (COM(2011)0244), Padomes 2010. gada 25. un 26. maija un 2011. gada 23. jūnija secinājumos, kā arī Eiropas Parlamenta nostājā, kura pieņemta plenārsēdē ziņojumā par mūsu dzīvības garantiju, mūsu dabas kapitālu — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam (2011/2307).
Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Savienība pati ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža platību samazināšanos un līdz 2020. gadam samazināt kopējo tropu mežu izciršanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni¹.
	_______________
	¹Vides padomes 2912. sanāksme, 2008. gada 4. decembris.
Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Darbība prioritāro mērķu īstenošanai būtu jāveic dažādos pārvaldības līmeņos saskaņā ar subsidiaritātes principu.	(19) Darbība prioritāro mērķu īstenošanai būtu jāveic dažādos pārvaldības līmeņos saskaņā ar subsidiaritātes principu un jaunākajiem zinātnes sasniegumiem.
Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Sadarbība ar nevalstiskiem dalībniekiem ir nozīmīga, lai nodrošinātu programmas panākumus un tās prioritāro mērķu sasniegšanu.	(20) Ar pārredzamību pamatota sadarbība ar nevalstiskiem dalībniekiem ir nozīmīga, lai nodrošinātu programmas panākumus un tās prioritāro mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu degradācija Savienībā būtiski ietekmē vidi un dārgi maksā visai sabiedrībai, jo īpaši ekonomikas dalībniekiem nozarēs, kuras ir tieši atkarīgas no ekosistēmu pakalpojumiem.	(21) Bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu degradācija Savienībā būtiski ietekmē ne tikai vidi un cilvēku labklājību, bet arī nākamās paaudzes un ir saistītas ar lielām izmaksām visai sabiedrībai, jo īpaši ekonomikas dalībniekiem nozarēs, kuras ir tieši atkarīgas no ekosistēmu pakalpojumiem. Arī bioloģiskās daudzveidības apdraudējums ir Savienībai risināms uzdevums, ņemot vērā tās atbildību par tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, kuri ir bioloģiskās daudzveidības ziņā ļoti nozīmīgas vietas¹, un atbildību par pārējo pasauli saistībā ar Savienības ietekmi uz vidi ārpus tās robežām.
	_______________
	¹ Bioloģiskās daudzveidības ziņā ļoti nozīmīgas vietas ir ģeogrāfiski apgabali, kuros bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta. Tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās ir 70 % no ES bioloģiskās daudzveidības un vairāk endēmisko sugu nekā visā Eiropas kontinentā.
Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Pastāv ievērojamas iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot resursu efektivitāti Savienībā. Tas samazinās vides slodzi, palielinās konkurētspēju un dos jaunus izaugsmes avotus un darbvietas, samazinot izmaksas uz uzlabotas efektivitātes, inovāciju ieviešanas tirgū un labākas resursu pārvaldības rēķina visā to aprites ciklā.	(22) Pastāv ievērojamas iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot enerģijas un resursu efektivitāti Savienībā. Tas samazinās vides slodzi, palielinās konkurētspēju un dos jaunus izaugsmes avotus un darbvietas, samazinot izmaksas uz uzlabotas efektivitātes, inovāciju ieviešanas tirgū un labākas resursu pārvaldības rēķina visā to aprites ciklā.
Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Jūras vides degradācija, tostarp okeāna paskābināšanās izraisītā degradācija, jūras piesārņojums un trokšņu līmenis okeānā, rada ievērojamu apdraudējumu Savienības jūras videi.
Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Vides problēmas un ietekme uz vidi aizvien rada ievērojamu risku cilvēku veselībai un labklājībai, savukārt vides stāvokļa uzlabošanas pasākumiem var būt labvēlīga ietekme.	(23) Vides problēmas un ietekme uz vidi arvien vairāk rada ievērojamu risku cilvēku veselībai un labklājībai, savukārt vides stāvokļa uzlabošanas pasākumiem var būt labvēlīga ietekme, un tie būtu jāveicina visos Savienības politikas aspektos.
Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Izstrādājot Savienības politiku klimata pārmaiņu jomā, būtu jāievēro visaptveroša pieeja, kurā atzīts, ka, cenšoties sasniegt 2050. gada mērķus, visām tautsaimniecības nozarēm jāsekmē klimata pārmaiņu ierobežošana. Papildus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautajai nozaru jomai ir nepieciešama papildu rīcība, lai nodrošinātu Lēmumā par kopīgiem centieniem paredzētos izmaksu ziņā efektīvos emisiju samazinājumus veidos, kas var veicināt ekoloģiskus ieguldījumus un mudināt patērētājus un citus dalībniekus mainīt ieradumus.
Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Pilnīga un vienāda vides acquis īstenošana visā Eiropas Savienībā ir saprātīgs ieguldījums vidē, cilvēku veselībā un arī ekonomikā.	(24) Pilnīga un vienāda vides acquis īstenošana visā Eiropas Savienībā ir ne tikai Līgumā noteikts pienākums, bet arī saprātīgs ieguldījums vidē, cilvēku veselībā un arī ekonomikā.
Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Savienības vides politikai arī turpmāk būtu jābalstās uz pamatotu pierādījumu bāzi.	(25) Savienības vides politikai arī turpmāk būtu jābalstās uz pamatotu zināšanu un pierādījumu bāzi un jāreaģē uz jaunajām zinātniskajām atziņām.
Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Vides mērķu sasniegšana būtu jāatbalsta ar atbilstīgiem ieguldījumiem.	(26) Vides mērķu sasniegšana būtu jāatbalsta ar atbilstīgiem ieguldījumiem, un būtu jāveicina publiskās un privātās partnerības izmantošana, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas nozarē, paredzot Savienības struktūrfonda atbalstu saskaņā ar Pamatdirektīvu par atkritumiem. Tādējādi Savienības finansējums pirmām kārtām būtu jāpiešķir atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā augstāk esošajām darbībām (piemēram, prioritāte būtu otrreizējās pārstrādes rūpnīcas, nevis atkritumu apglabāšana).
Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Vides integrācija ir būtiska vides slodzes samazināšanai, ko rada citu nozaru politikas virzieni un pasākumi, un mērķu sasniegšanai vides un klimata jomā.	(27) Vides integrācija visās politikas jomās ir būtiska vides slodzes samazināšanai, ko rada citu nozaru politikas virzieni un pasākumi, un mērķu sasniegšanai vides un klimata jomā.
Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Jaunā vispārējā rīcības programma veido daļu no rīcības pēc Ilgtspējīgai attīstībai veltītās ANO konferences („Rio+20”), kas norisinājās 2012. gadā, tāpēc tajā būtu jāatbalsta starptautiski un reģionāli procesi, kuru mērķis ir saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu pārveidot pasaules ekonomiku par iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku.	(30) Jaunajai vispārējai Savienības rīcības programmai vides jomā būtu jāatbalsta to saistību īstenošana, kuras pieņemtas Ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO konferencē („Rio+20”), kas norisinājās 2012. gadā, Savienības un starptautiskā līmenī un kuru mērķis ir saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu pārveidot pasaules ekonomiku par iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku.
Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Atbilstoši Komisijas paziņojumam (COM(2012)0095) un Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūcijai par lielākiem ieguvumiem ES vides pasākumu jomā — uzticības vairošana ar padziļinātām zināšanām un reaģēšanas spēju¹, lielāka uzmanība būtu jāpievērš Savienības tiesību aktu īstenošanai vides jomā.
	___________
	¹ Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0077.
Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, ekoloģisku un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;	(b) padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, ekoloģisku, novatorisku un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;
Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) uzlabot vides politikas pierādījumu bāzi;	(e) uzlabot vides politikas zināšanu un pierādījumu bāzi;
Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Programma nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni, kā arī dzīves kvalitāti, to panākot ar taisnīgu un ilgtspējīgu labklājību iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 25 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Visi programmā noteiktie pasākumi, darbības un mērķi tiek īstenoti, ievērojot lietpratīga regulējuma principus un attiecīgos gadījumos veicot visaptverošu ietekmes novērtējumu.	3. Visi programmā noteiktie pasākumi, darbības un mērķi tiek īstenoti, ievērojot lietpratīga regulējuma principus, to pamatā ir uzticami zinātniski pētījumi, un attiecīgos gadījumos uz tiem jāattiecina visaptverošs ietekmes novērtējums.
Grozījums Nr. 26 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savienība un tās dalībvalstis ir atbildīgas par šajā programmā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanas nodrošināšanu. Risinot konstatētās problēmas, īsteno saskaņotu pieeju. Jārīkojas, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu un līmenī, kurš ir vispiemērotākais programmā noteikto prioritāro mērķu un attiecīgo rezultātu sasniegšanai.	1. Savienība un tās dalībvalstis ir atbildīgas par šajā programmā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanas nodrošināšanu. Risinot konstatētās problēmas, īsteno saskaņotu pieeju. Jārīkojas, pienācīgi ņemot vērā kompetences piešķiršanas principu, subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu un līmenī, kurš ir vispiemērotākais programmā noteikto prioritāro mērķu un attiecīgo rezultātu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 27 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ievērojami panākumi ir gūti vides mērķu integrēšanā pārējos Savienības politikas virzienos un darbībās. Reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) kopš 2003. gada tiešie maksājumi ir saistīti ar prasību lauksaimniekiem uzturēt zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un ievērot attiecīgos tiesību aktus vides jomā. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir kļuvusi par neatņemamu enerģētikas politikas daļu, un ir gūti panākumi resursu izmantošanas efektivitātes, klimata pārmaiņu un energoefektivitātes apsvērumu integrēšanā citās svarīgās jomās, piemēram, transporta un būvniecības jomā.	4. Ievērojami panākumi ir gūti vides mērķu integrēšanā pārējos Savienības politikas virzienos un darbībās. Reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) kopš 2003. gada tiešie maksājumi ir saistīti ar prasību lauksaimniekiem uzturēt zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un ievērot attiecīgos tiesību aktus vides jomā. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir kļuvusi par neatņemamu enerģētikas politikas daļu, un ir gūti panākumi resursu izmantošanas efektivitātes, klimata pārmaiņu un energoefektivitātes apsvērumu integrēšanā citās svarīgās jomās, piemēram, transporta un būvniecības jomā. Tomēr turpmāk pastiprināta uzmanība jāpievērš tam, lai savstarpējā atbilstība tiktu īstenota labāk.
Grozījums Nr. 28 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Tomēr daudzas ES vides jomā novērojamās tendences joprojām ir satraucošas, kas lielā mērā saistīts ar spēkā esošo ES vides tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu. Tikai 17 % sugu un biotopu, kas novērtēti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, ir labā stāvoklī, un dabas kapitāla degradācija un izzušana apdraud centienus sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu mērķus. Ar to saistīti lieli papildu izdevumi, kas mūsu ekonomiskajā un sociālajā sistēmā vēl nav pienācīgi novērtēti. 30 % ES teritorijas ir ļoti sadrumstaloti, kas ietekmē sasaisti starp ekosistēmām, to veselību un spēju sniegt pakalpojumus, kā arī biotopu dzīvotspēju. Lai gan ES ir gūti panākumi, atsaistot izaugsmi no SEG emisijām, resursu izmantošanas un ietekmes uz vidi, resursu izmantošana joprojām ir diezgan neilgtspējīga un neefektīva, un atkritumi vēl netiek pienācīgi apsaimniekoti. Tāpēc ES uzņēmumiem ir liegtas nozīmīgās iespējas, ko sniedz resursu efektīva izmantošana konkurētspējas, izmaksu samazināšanas, ražīguma uzlabošanas un apgādes drošības ziņā. Ūdens kvalitāte un gaisa piesārņojuma līmenis joprojām ir problemātisks daudzās Eiropas daļās, un ES iedzīvotāji joprojām ir pakļauti bīstamu vielu iedarbībai, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai. Neilgtspējīgas zemes izmantošanas dēļ tiek šķērdēta auglīga augsne, kas ietekmē pārtikas nodrošinājumu un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanas iespējas. Augsnes degradācija turpinās lielā mērā neierobežoti.	5. Tomēr daudzas ES vides jomā novērojamās tendences joprojām ir satraucošas, kas lielā mērā saistīts ar spēkā esošo ES vides tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu. Tikai 17 % sugu un biotopu, kas novērtēti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, ir labā stāvoklī, un dabas kapitāla degradācija un izzušana apdraud centienus sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu mērķus. No 395 Eiropas dabiskā areāla sugām, kas kā īpaši apdraudētas sugas iekļautas IUCN apdraudēto sugu sarkanajā grāmatā, 110 ir apdraudētas invazīvo svešzemju sugu invāzijas dēļ. Ar to saistīti lieli papildu izdevumi, kas mūsu ekonomiskajā un sociālajā sistēmā vēl nav pienācīgi novērtēti. 30 % ES teritorijas ir ļoti sadrumstaloti, kas ietekmē sasaisti starp ekosistēmām, to veselību un spēju sniegt pakalpojumus, kā arī biotopu dzīvotspēju. Joprojām jūras biotopus un sugas apdraud pasliktināšanās un izzušanas risks, ko rada daudzi cilvēka izraisīti apdraudējumi Savienības ūdeņos. Lai gan ES ir gūti panākumi, atsaistot izaugsmi no SEG emisijām, resursu izmantošanas un ietekmes uz vidi, resursu izmantošana joprojām ir diezgan neilgtspējīga un neefektīva, un atkritumi vēl netiek pienācīgi apsaimniekoti. Tāpēc ES uzņēmumiem ir liegtas nozīmīgās iespējas, ko sniedz resursu efektīva izmantošana konkurētspējas, izmaksu samazināšanas, ražīguma uzlabošanas un apgādes drošības ziņā. Ūdens kvalitāte un gaisa piesārņojuma līmenis joprojām ir problemātisks daudzās Eiropas daļās, un ES iedzīvotāji joprojām ir pakļauti bīstamu vielu iedarbībai, kas kaitē viņu veselībai un labklājībai. Neilgtspējīgas zemes izmantošanas dēļ tiek šķērdēta auglīga augsne, kas ietekmē pārtikas nodrošinājumu pasaulē un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanas iespējas. Augsnes degradācija turpinās lielā mērā neierobežoti.
Pamatojums
The ecological and economic justifications for action are compelling. Biological invasions are one of the main drivers of biodiversity loss. Invasive alien species may have far-reaching and harmful effects on the environment and natural resources for generations. Invasive alien species can also affect human life and health and cause serious economic damage to agriculture, forestry and fisheries, which is estimated to be at least EUR 12 billion per year in Europe alone. Postponing effective action further will prevent the EU from achieving its own biodiversity conservation objectives and its global biodiversity commitments.
Grozījums Nr. 29 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Gan pašreizējā izšķērdīgā ražošanas un patēriņa sistēma pasaules ekonomikā, gan vispārējā pieprasījuma pieaugums pēc precēm un pakalpojumiem un resursu noplicināšana palielina nozīmīgu izejvielu, minerālu un enerģijas izmaksas, radot lielāku piesārņojumu un vairāk atkritumu, palielinot globālās SEG emisijas un veicinot augsnes degradāciju, atmežošanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Gandrīz divu trešdaļu pasaules ekosistēmu stāvoklis pasliktinās, un ir pierādījumi, ka planētas iespējas saistībā ar bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un slāpekļa ciklu jau ir pārslogotas. Līdz 2030. gadam varētu rasties 40 % liels pasaules mēroga ūdens deficīts, ja vien netiks gūti ievērojami panākumi resursu efektivitātes uzlabošanā. Pastāv arī risks, ka klimata pārmaiņas vēl vairāk saasinās šīs problēmas, radot lielas izmaksas. 2011. gadā dabas katastrofas, kas izcēlās daļēji klimata pārmaiņu dēļ, radīja globālus ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 300 miljardu euro apmērā. ESAO ir brīdinājusi, ka turpmāka dabas kapitāla degradācija un erozija rada neatgriezenisku pārmaiņu risku, kas var apdraudēt dzīves līmeņa paaugstināšanos divu gadsimtu ilgumā un radīt būtiskas izmaksas.	7. Gan pašreizējā izšķērdīgā ražošanas un patēriņa sistēma pasaules ekonomikā, gan vispārējā pieprasījuma pieaugums pēc precēm un pakalpojumiem, resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas trūkums starptautiskā līmenī un resursu noplicināšana palielina nozīmīgu izejvielu, minerālu un enerģijas izmaksas, radot lielāku piesārņojumu un vairāk atkritumu, palielinot globālās SEG emisijas un veicinot augsnes degradāciju, atmežošanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Gandrīz divu trešdaļu pasaules ekosistēmu stāvoklis pasliktinās, un ir pierādījumi, ka planētas iespējas saistībā ar bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un slāpekļa ciklu jau ir pārslogotas. Līdz 2030. gadam varētu rasties 40 % liels pasaules mēroga ūdens deficīts, ja vien netiks gūti ievērojami panākumi resursu efektivitātes uzlabošanā. Pastāv arī risks, ka klimata pārmaiņas vēl vairāk saasinās šīs problēmas, radot lielas izmaksas¹. 2011. gadā dabas katastrofas, kas izcēlās daļēji klimata pārmaiņu dēļ, radīja globālus ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 300 miljardu euro apmērā. ESAO ir brīdinājusi, ka turpmāka dabas kapitāla degradācija un erozija rada neatgriezenisku pārmaiņu risku, kas var apdraudēt dzīves līmeņa paaugstināšanos divu gadsimtu ilgumā un radīt būtiskas izmaksas.
	__________________
	¹ Kā norādīts N. Stern pārskatā par klimata pārmaiņu ekonomiku, ja nekas netiks darīts, vispārējās klimata pārmaiņu izmaksas būs līdzvērtīgas vismaz 5 % globālā iekšzemes kopprodukta (IKP) zaudēšanai katru gadu. Iekļaujot plašākus risku un ietekmju veidus, šis skaitlis varētu palielināties līdz 20 % no IKP.
Grozījums Nr. 30 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Lai nākotnē būtu iespējams labi dzīvot, jau tagad ir jāveic steidzami un saskaņoti pasākumi, lai uzlabotu ekoloģisko izturētspēju un palielinātu ieguvumus, ko vides politika spēj sniegt tautsaimniecībai un sabiedrībai, vienlaikus ievērojot planētas ekoloģiskos ierobežojumus. Šajā programmā atspoguļota ES apņemšanās pārtapt par iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku, kas nodrošina izaugsmi un attīstību, aizsargā cilvēku veselību un labklājību, nodrošina pienācīgas darbvietas, mazina nevienlīdzību, veic ieguldījumus dabas kapitālā un saglabā to.	9. Lai nākotnē būtu iespējams labi dzīvot, jau tagad ir jāveic steidzami un saskaņoti pasākumi, lai uzlabotu ekoloģisko izturētspēju un palielinātu ieguvumus, ko vides politika spēj sniegt tautsaimniecībai un sabiedrībai, vienlaikus ievērojot planētas ekoloģiskos ierobežojumus. Šajā programmā atspoguļota ES apņemšanās pārtapt par iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku, kas nodrošina izaugsmi un attīstību, aizsargā cilvēku veselību un labklājību, nodrošina pienācīgas darbvietas, mazina nevienlīdzību, veic ieguldījumus bioloģiskajā daudzveidībā un tās sniegtajos ekosistēmas pakalpojumos — dabas kapitālā — un, ņemot vērā tā patieso vērtību un būtisko ieguldījumu cilvēku labklājībā un ekonomikas uzplaukumā, saglabā to.
Grozījums Nr. 31 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Šeit izklāstītais redzējums laikposmam līdz 2050. gadam ir paredzēts, lai noteiktu rīcības virzienu līdz 2020. gadam un pēc tam. 2050. gadā mēs dzīvosim labi – planētas ekoloģisko iespēju robežās. Mūsu labklājības un veselīgas vides pamatā būs novatoriska aprites ekonomika, kurā nekas netiek izšķērdēts un dabas resursi tiek pārvaldīti tā, lai uzlabotu sabiedrības izturētspēju. Zemais oglekļa dioksīda emisiju līmenis jau sen būs atsaistīts no resursu izmantojuma, nosakot ilgtspējīgas pasaules ekonomikas virzību.	10. Šeit izklāstītais redzējums laikposmam līdz 2050. gadam ir paredzēts, lai noteiktu rīcības virzienu līdz 2020. gadam un pēc tam. 2050. gadā mēs dzīvosim labi – planētas ekoloģisko iespēju robežās. Mūsu labklājības un veselīgas vides pamatā būs novatoriska aprites ekonomika, kurā nekas netiek izšķērdēts un dabas resursi tiek pārvaldīti tā, lai uzlabotu sabiedrības izturētspēju. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumi ir aizsargāti, novērtēti un atbilstoši atjaunoti. Zemais oglekļa dioksīda emisiju līmenis jau sen būs atsaistīts no resursu izmantojuma, nosakot ilgtspējīgas pasaules ekonomikas virzību. Tiesiskums vides jomā ir nodrošināts Savienībā un ārpus tās. Vides ieguvumi ir pieejami visiem cilvēkiem vienādi. Vides degradācijas radītie apgrūtinājumi ir sadalīti taisnīgi.
Grozījums Nr. 32 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Šādas pārveides īstenošanai nepieciešams pilnībā integrēt vides jautājumus citās politikas jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības, ekonomikas un rūpniecības, pētniecības un inovāciju, nodarbinātības un sociālās politikas jomā, lai izveidotu saskaņotu un vienotu pieeju. Rīcību ES līmenī būtu jāpapildina ar enerģiskāku rīcību pasaules mērogā un sadarbību ar kaimiņvalstīm ar mērķi risināt kopējas problēmas.	11. Šādas pārveides īstenošanai nepieciešams pilnībā integrēt vides jautājumus citās politikas jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības, starptautiskās tirdzniecības, ekonomikas un rūpniecības, pētniecības un inovāciju, nodarbinātības, tirdzniecības, attīstības, ārlietu un drošības politikas jautājumu, sociālās politikas, kā arī izglītības un mācību jomā, lai izveidotu saskaņotu un vienotu pieeju. Rīcība ES līmenī būtu jāpapildina ar enerģiskāku rīcību pasaules mērogā un sadarbību ar kaimiņvalstīm ar mērķi risināt kopējas problēmas.
Grozījums Nr. 33 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. ES ir sākusi šo pārveidi, izmantojot ilgtermiņa integrētas stratēģijas, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu, uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti un paātrinātu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Komisija ir turpinājusi integrēt vides jautājumus un mērķus nesen sāktās iniciatīvās citās būtiskās politikas jomās, tostarp enerģētikas un transporta jomā, un centusies veicināt pozitīvu ietekmi uz vidi, veicot reformas ES lauksaimniecības un lauku attīstības, zivsaimniecības un kohēzijas politikā, pamatojoties uz līdzšinējiem sasniegumiem.	12. ES ir sākusi šo pārveidi, izmantojot ilgtermiņa integrētas stratēģijas, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu, uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti un paātrinātu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Komisija ir turpinājusi integrēt vides jautājumus un mērķus nesen sāktās iniciatīvās citās būtiskās politikas jomās, tostarp enerģētikas un transporta jomā, un centusies veicināt pozitīvu ietekmi uz vidi, veicot reformas ES lauksaimniecības un lauku attīstības, zivsaimniecības un kohēzijas politikā, pamatojoties uz līdzšinējiem sasniegumiem. Taču šajā nolūkā lielāka uzmanība jāpievērš savstarpējās atbilstības noteikumu īstenošanai.
Grozījums Nr. 34 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. ES ir uzņēmusies daudzas starptautiskas vides saistības, tostarp tās, kas noteiktas Ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO konferencē („Rio+20”), kur tā pauda atbalstu iekļaujošai ekoloģiskai ekonomikai kā plašākas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatam.	13. ES ir uzņēmusies daudzas juridiski saistošas saistības atbilstoši daudzpusējiem vides nolīgumiem, kā arī politiski saistošas vides saistības, tostarp tās, kas saskaņotas Ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO konferencē („Rio+20”). „Rio+20” noslēguma dokumentā iekļaujoša ekoloģiskā ekonomika ir atzīta par svarīgu līdzekli ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai, un tajā ir paredzēts rīcības pamatplāns, kas ietver visus trīs ilgtspējīgas attīstības aspektus, kuri ir atspoguļoti šīs programmas prioritārajos mērķos. Minētajā dokumentā ir iekļauta arī vienošanās izstrādāt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) stiprināt iestāžu sistēmu un attīstīt ilgtspējīgas attīstības finansēšanas stratēģiju. Savienībai un tās dalībvalstīm pašreiz jānodrošina, ka šīs saistības tiek īstenotas gan iekšzemē, īstenojot iekšējās politikas virzienus, gan pasaulē, sniedzot ieguldījumu starptautiskajā darbībā.
Grozījums Nr. 35 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 14. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. Šī programma papildina minētos centienus, nosakot ES prioritāros mērķus, kas sasniedzami laikposmā līdz 2020. gadam.	14. Šī programma papildina minētos centienus, nosakot ES prioritāros mērķus, kas sasniedzami laikposmā līdz 2020. gadam, un indikatīvos mērķus virzībā uz 2050. gadu. Tā nodrošina īstenošanu, mudina veikt iekšzemes pasākumus un palīdz daudzām iesaistītajām personām veikt izmaksu ziņā efektīvu izvēli par ieguldījumiem.
Grozījums Nr. 36 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 15. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. Daudzos gadījumos rīcība šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešama galvenokārt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu. Citos gadījumos būs vajadzīgi papildu pasākumi ES līmenī. Tā kā vides politika ir kopīgās kompetences joma Eiropas Savienībā, viens no šīs programmas mērķiem ir uzņemties kopīgu atbildību par kopīgiem mērķiem un uzdevumiem un nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus uzņēmumiem un publiskajam sektoram. Skaidri mērķi un uzdevumi arī palīdz radīt izpratni par virzienu un paredzamu rīcības pamatu politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp reģioniem un pilsētām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un iedzīvotājiem.	15. Daudzos gadījumos rīcība šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešama galvenokārt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu ar nosacījumu, ka jādod pienācīga iespēja sabiedrībai izteikties diskusijās par vides jautājumiem. Citos gadījumos būs vajadzīgi papildu pasākumi ES līmenī. Tā kā vides politika ir kopīgās kompetences joma Eiropas Savienībā, viens no šīs programmas mērķiem ir uzņemties kopīgu atbildību par kopīgiem mērķiem un uzdevumiem un nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus uzņēmumiem un publiskajam sektoram. Skaidri mērķi un uzdevumi un labākās prakses apmaiņa arī palīdz radīt izpratni par virzienu un paredzamu rīcības pamatu politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp reģioniem un pilsētām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 37 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 16. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. ES ekonomikas uzplaukuma un labklājības pamatā ir tās dabas kapitāls, kas ietver ekosistēmas, kuras nodrošina būtiskas preces un pakalpojumus, sākot ar auglīgu augsni un daudzfunkcionāliem mežiem līdz ražīgām zemēm un jūrām, no svaiga ūdens un tīra gaisa līdz apputeksnēšanai, plūdu kontrolei, klimata regulēšanai un aizsardzībai pret dabas katastrofām. ES tiesību aktu ievērojamas daļas mērķis ir aizsargāt, saglabāt un paplašināt dabas kapitālu, to vidū ir Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD), Gaisa kvalitātes pamatdirektīva un ar to saistītās direktīvas, Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva. Tiesību akti attiecībā uz klimata pārmaiņām, ķīmiskajām vielām, rūpnieciskām emisijām un atkritumiem arī palīdz mazināt apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp ekosistēmām, sugām un biotopiem.	16. ES ekonomikas uzplaukuma un labklājības pamatā ir tās dabas kapitāls, t. i., tās bioloģiskā daudzveidība, tostarp ekosistēmas, kuras nodrošina būtiskas preces un pakalpojumus, sākot ar auglīgu augsni un daudzfunkcionāliem mežiem līdz ražīgām zemēm un jūrām, no svaiga ūdens un tīra gaisa līdz apputeksnēšanai, plūdu kontrolei, klimata regulēšanai un aizsardzībai pret dabas katastrofām. ES tiesību aktu ievērojamas daļas mērķis ir aizsargāt, saglabāt un paplašināt dabas kapitālu, to vidū ir Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva¹, Nitrātu direktīva², Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD), Gaisa kvalitātes pamatdirektīva un ar to saistītās direktīvas, Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva. Tiesību akti attiecībā uz klimata pārmaiņām, ķīmiskajām vielām, rūpnieciskām emisijām un atkritumiem arī palīdz mazināt apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp ekosistēmām, augsni, sugām un biotopiem.
	__________________
	¹Direktīva 91/271/EEK.
	²Direktīva 91/676/EEK.
Grozījums Nr. 38 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. Tomēr nesen veikti novērtējumi liecina, ka bioloģiskā daudzveidība ES joprojām turpina izzust un ka vairumā ekosistēmu ir notikusi nopietna degradācija. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam ir noteikti mērķi un pasākumi, kas jāveic, lai mainītu negatīvās tendences un lai uzlabotu ekosistēmu pakalpojumus. Tā ir pilnībā jāīsteno, lai ES varētu sasniegt savu 2020. gada bioloģiskās daudzveidības pamatmērķi. Lai gan šajā stratēģijā ir iekļauti pasākumi, kas uzlabos Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas, tostarp Natura 2000 tīkla, īstenošanu, pamatmērķa sasniegšanai būs pilnībā jāīsteno visi spēkā esošie tiesību akti, kuru mērķis ir aizsargāt dabas kapitālu.	17. Tomēr nesen veikti novērtējumi liecina, ka bioloģiskā daudzveidība ES joprojām turpina izzust un ka vairumā ekosistēmu ir notikusi nopietna degradācija. Invazīvas svešzemju sugas bioloģiskajai daudzveidībai, cilvēku veselībai un ekonomikai rada lielāku risku, nekā uzskatīts iepriekš. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam ir noteikti mērķi un pasākumi, kas jāveic, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un lai saglabātu, atjaunotu un uzlabotu ekosistēmas un to pakalpojumus. Tā ir pilnībā jāīsteno, lai ES varētu sasniegt savu 2020. gada bioloģiskās daudzveidības pamatmērķi. Lai gan šajā stratēģijā ir iekļauti pasākumi, kas uzlabos Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas, tostarp Natura 2000 tīkla, īstenošanu, pamatmērķa sasniegšanai būs pilnībā jāīsteno visi spēkā esošie tiesību akti, kuru mērķis ir aizsargāt dabas kapitālu.
Pamatojums
The ecological and economic justifications for action are compelling. Biological invasions are one of the main drivers of biodiversity loss. Invasive alien species may have far-reaching and harmful effects on the environment and natural resources for generations. Invasive alien species can also affect human life and health and cause serious economic damage to agriculture, forestry and fisheries, which is estimated to be at least EUR 12 billion per year in Europe alone. Postponing effective action further will prevent the EU from achieving its own biodiversity conservation objectives and its global biodiversity commitments.
Grozījums Nr. 39 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 18. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. Neraugoties uz ievērojamām līdzšinējām pūlēm, prasību saskaņā ar ŪPD līdz 2015. gadam panākt „labu ekoloģisko stāvokli” visticamāk var izpildīt tikai attiecībā uz aptuveni 53 % virszemes ūdensobjektiem ES. Pastāv arī risks, ka Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķis panākt „labu vides stāvokli” līdz 2020. gadam varētu netikt sasniegts, cita starpā joprojām notiekošās pārzvejas dēļ un jūras piesārņojuma klātbūtnes dēļ Eiropas jūrās. Lai gan ES gaisa un rūpniecisko emisiju politika ir palīdzējusi samazināt daudzu veidu piesārņojumu, ekosistēmas joprojām cieš no pārmērīgu slāpekļa nosēdumu veidošanās un ozona piesārņojuma, kas saistīts ar transporta, intensīvas lauksaimniecības un elektroenerģijas ražošanas radītajām emisijām.	18. Neraugoties uz ievērojamām līdzšinējām pūlēm, ŪPD noteikto mērķi līdz 2015. gadam panākt „labu ekoloģisko stāvokli” visticamāk var izpildīt tikai attiecībā uz aptuveni 53 % virszemes ūdensobjektiem ES. Tāpēc noteikumi par savstarpējo atbilstību būtu jāattiecina arī uz ŪPD. Nozīmīgām grūtībām ir pakļauts arī Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķis panākt „labu vides stāvokli” līdz 2020. gadam, cita starpā joprojām cilvēka darbības radītu draudu dēļ, piemēram, pārzvejas, jūras piesārņojuma (tostarp zemūdens trokšņa piesārņojuma) un jūrā esošo atkritumu dēļ, ko papildina globālās sasilšanas ietekme (piemēram, okeānu paskābināšanās). Lai gan ES gaisa un rūpniecisko emisiju politika ir palīdzējusi samazināt daudzu veidu piesārņojumu, ekosistēmas joprojām cieš no pārmērīgu slāpekļa un sēra nosēdumu veidošanās un ozona piesārņojuma, kas saistīts ar transporta, neilgtspējīgas lauksaimniecības prakses un elektroenerģijas ražošanas radītajām emisijām.
Grozījums Nr. 40 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 18.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.a Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamā zeme kopā aizņem 78 % Savienības teritorijas, un tām joprojām ir nozīmīga loma, lai saglabātu dabas resursus, bioloģisko daudzveidību un dažādas kultūrainavas kā priekšnosacījumu citām cilvēka darbībām lauku rajonos. Apmežošanai ir svarīga nozīme augsnes nostiprināšanā un procesā, kas notiek, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu, savukārt ilgtspējīga lauksaimniecība sekmē labāku augsnes saglabāšanu un ūdens kvalitāti. Būtu jāveicina ekstensīvas un tradicionālas metodes ar augstu ekoloģisko un saglabāšanas vērtību, kā arī vietējā ražošana un patēriņš, kas arī ir veids, kā novērst SEG emisijas, un pienācīgi būtu jāuzsver integrēta un novatoriska lauksaimniecības prakse, piemēram, precīzijas tehnoloģiju un ekoloģisku pieeju izmantošana. Īpaša uzmanība būtu jāvelta augsnes auglības palielināšanai, izmantojot neķīmiskus mēslošanas līdzekļus, ilgtspējīgai produktivitātes palielināšanai un pākšaugu iekļaušanai augsekā. Izmantojot pareizas politiskās nostādnes, jo īpaši vispusīgi restrukturētu KLP, ir iespējams palielināt lauksaimniecības zemju oglekļa dioksīda uzglabāšanas spējas. Zemes izmantojuma, zemes izmantojuma izmaiņu un mežsaimniecības joma (LULUCF) patiešām ir vienīgā nozare, kura, ņemot vērā tās spēju uzglabāt CO₂, var piesaistīt oglekļa dioksīdu.
Grozījums Nr. 41 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 19. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19. Tāpēc, lai aizsargātu, saglabātu un paplašinātu ES dabas kapitālu, būtu arī jārisina problēmas to izcelsmes vietā, cita starpā labāk integrējot dabas kapitāla mērķus citās politikas jomās, nodrošinot, lai politikas virzieni būtu saskaņoti un sniegtu papildu ieguvumus. Ekoloģiskie elementi, kas noteikti Komisijas reformas priekšlikumos, jo īpaši attiecībā uz ES lauksaimniecību, zivsaimniecību un kohēzijas politiku, ar kuriem vienlaikus ir ierosināti priekšlikumi par videi nekaitīgāku ES budžetu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, ir paredzēti, lai atbalstītu šo mērķu sasniegšanu. Piemēram, ūdens ekosistēmām lauku apvidos būtu jāgūst labums no saimniecības maksājumu piesaistīšanas attiecīgo ŪPD prasību ievērošanai, kā noteikts Komisijas priekšlikumos par KLP reformu. Videi nekaitīgāka KLP veicinās arī videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi – kultūru dažādošanu, ilggadīgo zālāju aizsardzību un ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības zemes un mežu teritoriju izveidi un uzturēšanu.	19. Tāpēc, lai aizsargātu, saglabātu, paplašinātu un pienācīgi novērtētu ES dabas kapitālu, būtu arī jārisina problēmas to izcelsmes vietā, cita starpā labāk integrējot dabas kapitāla mērķus citu politikas jomu attīstīšanā un īstenošanā, nodrošinot, lai politikas virzieni būtu saskaņoti un sniegtu papildu ieguvumus. Ekoloģiskie elementi, kas noteikti Komisijas reformas priekšlikumos, jo īpaši attiecībā uz ES lauksaimniecību, zivsaimniecību un kohēzijas politiku, ar kuriem vienlaikus ir ierosināti priekšlikumi par videi nekaitīgāku ES budžetu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, ir paredzēti, lai atbalstītu šo mērķu sasniegšanu. Ūdens ekosistēmām lauku apvidos būtu jāgūst labums no saimniecības maksājumu piesaistīšanas objektīvu un nosakāmu ŪPD kritēriju ievērošanai, jo lauksaimniecība, kas vērsta uz stingru vides prasību ievērošanu, var ne tikai nodrošināt augsnes kvalitāti vai arī uzlabot to ilgtermiņā un saglabāt bioloģisko daudzveidību lauku apvidos, bet arī sniegt būtisku ieguldījumu gaisa un ūdens kvalitātes uzlabošanā. Videi nekaitīgāka KLP veicinās arī videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi – kultūru dažādošanu, ilggadīgo zālāju un ganību aizsardzību, ilgtspējīgu agromežsaimniecību un ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības zemes un mežu teritoriju izveidi un uzturēšanu. Ilgtspējīgas lauksaimniecības būtiska daļa ir tāda saimniekošana laukos, kuru raksturo atbildība pret turpmākajām paaudzēm un kura taupīgi izmanto resursus un tajā pašā laikā ir produktīva.
Grozījums Nr. 42 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 20. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. Attiecībā uz jūras vidi, lai gan jūrniecības nozare piedāvā ekonomiskās iespējas, sākot ar zveju, kuģošanu un akvakultūru līdz izejvielām, jūras enerģijai un jūras biotehnoloģijām, ir jārūpējas, lai nodrošinātu, ka to izmantošana ir saderīga ar jūras un piekrastes ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.	20. Attiecībā uz jūras vidi lielākā atbildība ir Savienībai, tāpēc ka tai, jo īpaši ES aizjūras zemju un teritoriju dēļ, ir pasaulē plašākā jūrniecības joma. Lai gan jūrniecības nozare piedāvā ekonomiskās iespējas, sākot ar zveju, kuģošanu un akvakultūru līdz izejvielām, jūras enerģijai un jūras biotehnoloģijām, ir jārūpējas, lai nodrošinātu, ka to izmantošana ir saderīga ar jūras un piekrastes ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Integrēta Eiropas piekrastes apsaimniekošana kopā ar ilgtspējīgu jūras teritoriālo plānošanu var būt efektīvs līdzeklis jūras un piekrastes darbību koordinēšanai un jūru un okeānu dažādo funkciju līdzsvara atrašanai.
	Atpaliek arī jūras vides aizsardzība, jo Natura 2000 jūras vides tīkls, kura pabeigšana bija paredzēta 2012. gadā¹, joprojām nav ne ekoloģiski saskaņots, ne darbotiesspējīgs. Nozīmīgi ir bijuši dalībvalstu centieni paplašināt tīklu Natura 2000 attiecībā uz jūru, pamatojoties uz jau esošajām zinātnes atziņām un īstenojot programmas tādu zinātnisku datu ieguvei par dziļūdens apgabaliem, kuri vajadzīgi, lai pabeigtu tīkla izveidi, un šis darbs jāturpina. Jāuzlabo aizsargāto jūras teritoriju apsaimniekošanas efektivitāte, īpaši Vidusjūrā.
	_______________
	¹COM(2006)0216, 22.05.2006.
Grozījums Nr. 43 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 21. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
21. Uz ekosistēmu balstītas pieejas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, kuras nāk par labu bioloģiskajai daudzveidībai un citu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, būtu jāizmanto plašāk kā daļu no ES klimata pārmaiņu politikas, savukārt citi vides mērķi, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ūdens aizsardzība, būtu pilnībā jāņem vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Visbeidzot, būs jāievieš pasākumi, kas risinātu transporta izraisīta gaisa piesārņojuma un CO₂ emisiju problēmas.	21. Uz ekosistēmu balstītas pieejas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, kuras nāk par labu bioloģiskajai daudzveidībai un citu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, būtu jāizmanto plašāk kā daļu no ES klimata pārmaiņu politikas, savukārt citi vides mērķi, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un augsnes un ūdens aizsardzība, būtu pilnībā jāņem vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Visbeidzot, būs jāievieš pasākumi, kas risinātu transporta izraisīta gaisa piesārņojuma un CO₂ emisiju problēmas.
Grozījums Nr. 44 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 22. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
22. Degradācija, sadrumstalotība un neilgtspējīga zemes izmantošana ES apdraud vairāku būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, radot draudus bioloģiskajai daudzveidībai un palielinot Eiropas neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Tas arī veicina augsnes degradāciju. Vairāk nekā 25 % ES teritorijas ir skārusi ūdens izraisīta augsnes erozija, kas iespaido augsnes funkcijas un ietekmē saldūdens kvalitāti. Augsnes piesārņojums un pārklāšana ar mākslīgu segumu ir arī joprojām aktuālas problēmas. Domājams, ka ir piesārņots vairāk nekā pusmiljons teritoriju visā ES, un, kamēr tās nav noteiktas un novērtētas, tās turpina radīt potenciāli nopietnu risku videi un veselībai. Katru gadu vairāk nekā 1000 km² zemes tiek izmantoti mājokļu būvei, rūpniecībai, transportam vai atpūtai. Šīs ilgtermiņa izmaiņas ir sarežģīti vai dārgi labot, un tās gandrīz vienmēr ir saistītas ar kompromisiem starp dažādām sociālām, ekonomiskām un vides vajadzībām. Dalībvalstu lēmumi saistībā ar zemes izmantošanas plānošanu būtu jāpadara ilgtspējīgāki.	22. Degradācija, sadrumstalotība un neilgtspējīga zemes izmantošana Savienībā un ārpus tās apdraud vairāku būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, radot draudus bioloģiskajai daudzveidībai un palielinot Eiropas neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Tas arī veicina augsnes degradāciju un pārtuksnešošanos. Vairāk nekā 25 % ES teritorijas ir skārusi ūdens izraisīta augsnes erozija, kas iespaido augsnes funkcijas un ietekmē saldūdens kvalitāti. Augsnes piesārņojums un pārklāšana ar mākslīgu segumu ir arī joprojām aktuālas problēmas. Domājams, ka ir piesārņots vairāk nekā pusmiljons teritoriju visā ES, un, kamēr tās nav noteiktas un novērtētas, tās turpina radīt potenciāli nopietnus riskus videi, ekonomikas un sociālajai jomai, tostarp risku veselībai. Katru gadu vairāk nekā 1000 km² zemes tiek izmantoti mājokļu būvei, rūpniecībai, transportam vai atpūtai. Šāda mākslīga augsnes sablīvēšana nelabvēlīgi ietekmē dabisko ūdens ciklu, jo virszemes ūdens vairs nevar iesūkties gruntī un nokļūt gruntsūdenī. Ja augsne vairs nespēj uzsūkt un uzkrāt lietusūdeni, vairāk ūdens aiztek, radot plūdus un dzeramā ūdens nepietiekamību. Šīs ilgtermiņa izmaiņas ir sarežģīti vai dārgi labot, un tās gandrīz vienmēr ir saistītas ar kompromisiem starp dažādām sociālām, ekonomiskām un vides vajadzībām. Šā iemesla dēļ dalībvalstu lēmumos saistībā ar zemes izmantošanas plānošanu būtu precīzi jānosaka apbūvei paredzētās teritorijas un jāierobežo to platība. Pietiekamā platībā jāizveido zaļās teritorijas, lai kompensētu nenovēršamo augsnes sablīvēšanās ietekmi lielās platībās, īpaši ņemot vērā bioloģiskās daudzveidību un ūdens aizsardzību nolūkā līdz 2050. gadam sasniegt mērķi novērst aizņemtas zemes platību tīro pieaugumu.
	Lai risinātu nopietno augsnes sablīvēšanās problēmu, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar kuriem samazināt zemes platību izmantošanu apbūvei un veicināt lauksaimniecības zemju saglabāšanu pārtikas, lopbarības un atjaunojamu izejmateriālu ražošanai.
Grozījums Nr. 45 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 23. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
23. Lai samazinātu cilvēku izraisīto būtiskāko slodzi uz zemi, augsni un citām ekosistēmām Eiropā, tiks veikti pasākumi, kas nodrošinās pienācīgu vides, sociālās un ekonomiskās ietekmes ievērošanu lēmumos saistībā ar zemes izmantošanu visos attiecīgajos līmeņos. „Rio+20” konferences rezultāts ir aicinājums panākt „augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli”. ES un dalībvalstīm vajadzētu pārdomāt, kā vislabāk padarīt īstenojamas šādas saistības to attiecīgajās kompetences jomās un risināt augsnes kvalitātes problēmas ar saistošu tiesisko regulējumu. Tiks noteikti arī mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanu un augsni.	23. Lai samazinātu cilvēku izraisīto būtiskāko slodzi uz zemi, augsni un citām ekosistēmām Eiropā, tiks veikti pasākumi, kas nodrošinās pienācīgu vides, sociālās un ekonomiskās ietekmes ievērošanu lēmumos saistībā ar zemes izmantošanu visos attiecīgajos līmeņos. „Rio+20” konferences rezultāts, atzīstot zemes labas apsaimniekošanas ekonomisko un sociālo nozīmīgumu, ir aicinājums panākt „augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli”. ES un dalībvalstīm vajadzētu nekavējoties pārdomāt, kā vislabāk padarīt īstenojamas šādas saistības to attiecīgajās kompetences jomās un kā, izmantojot ar risku pamatotu pieeju, risināt augsnes kvalitātes problēmas ar saistošu tiesisko regulējumu, iekļaujot attiecīgos aspektus, kuri paredzēti Komisijas priekšlikumā direktīvai, ar ko nosaka pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK¹. Turklāt būtu jāatbalsta zināšanu un pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm. Būtu jānosaka arī mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanu un augsni.
	________________
	¹COM(2006)0232, 22.09.2006.
Grozījums Nr. 46 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 24. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
24. Ir vajadzīgs arī turpmāks darbs, lai pārvaldītu barības vielu ciklu rentablākā un resursefektīvākā veidā un paaugstinātu mēslošanas līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Tas rada nepieciešamību uzlabot ES vides tiesību aktu īstenošanu, lai risinātu šīs problēmas.	24. Ir vajadzīgs arī turpmāks darbs, lai pārvaldītu barības vielu ciklu rentablākā un resursefektīvākā veidā un paaugstinātu mēslošanas līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī ilgtspējīga pārtikas cikla radīšana starp pilsētu un lauku zonām. Tas rada nepieciešamību veikt ieguldījumus pētniecībā, uzlabot ES vides tiesību aktu īstenošanu, lai risinātu šīs problēmas.
Grozījums Nr. 47 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 24.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	24.a Vairāku šīs programmas mērķu sasniegšanu labvēlīgi varētu ietekmēt mazāk intensīva pieeja lopkopībai, jo tādējādi tiktu samazinātas slāpekļa un fosfora emisijas, ierobežoti apdraudējumi bioloģiskajai daudzveidībai un uzlabota augsnes, gaisa un ūdens kvalitāte.
Grozījums Nr. 48 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 25. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
25. Saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības stratēģiju īstenotā rīcība, lai atjaunotu 15 % degradēto ekosistēmu ES un paplašinātu zaļās infrastruktūras izmantojumu, palīdzēs pārvarēt zemes platību sadrumstalotību. Tā paplašinās dabas kapitālu un palielinās ekosistēmu izturētspēju, un tā var radīt rentablas iespējas attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska pārvaldību. Tikmēr dalībvalstu centieni kartēt un novērtēt ekosistēmas un to pakalpojumus, kā arī 2015. gadā plānotā iniciatīva “nav bioloģiskās daudzveidības neto zuduma” palīdzēs saglabāt dabas kapitāla resursus dažādos mērogos. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās vērtības iekļaušana grāmatvedības uzskaites un pārskatu sistēmās ES un valstu līmenī līdz 2020. gadam ļaus labāk pārvaldīt ES dabas kapitālu.	25. Saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības stratēģiju īstenotā rīcība, lai līdz 2020. gadam atjaunotu 15 % degradēto ekosistēmu ES un paplašinātu zaļās infrastruktūras izmantojumu, palīdzēs pārvarēt zemes platību sadrumstalotību. Tomēr minētais mērķis būtu jāuzskata par minimumu un Savienībai vajadzētu noteikt ievērojami augstāku atjaunošanas mērķi, kas atspoguļotu tās daudz vērienīgāko pamatmērķi un redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam. Papildus Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pilnīgai īstenošanai rīcība, kas veikta atbilstoši bioloģiskās daudzveidības stratēģijai, vēl vairāk veicinās veselīgu un izturētspējīgu ekosistēmu izveidi un saglabāšanu un to pakalpojumu uzlabošanu. Tā paplašinās dabas kapitālu un palielinās ekosistēmu izturētspēju, un tā var radīt rentablas iespējas attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska pārvaldību. Tikmēr dalībvalstu centieni kartēt un novērtēt ekosistēmas un to pakalpojumus, kā arī 2015. gadā plānotā iniciatīva „nav bioloģiskās daudzveidības neto zuduma” palīdzēs saglabāt dabas kapitāla resursus. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās vērtības iekļaušana grāmatvedības uzskaites un pārskatu sistēmās ES un valstu līmenī līdz 2020. gadam ļaus labāk pārvaldīt ES dabas kapitālu.
Grozījums Nr. 49 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu pakalpojumu degradācija ir apturēta, un to pakalpojumi tiek uzturēti un uzlaboti;	(a) bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu pakalpojumu degradācija ir apturēta, un to pakalpojumi tiek uzturēti, atjaunoti un uzlaboti, jo īpaši pilnībā īstenojot un efektīvi saglabājot Natura 2000 tīklu, ko atbalsta prioritārās rīcības programmas, un īstenojot principu „nav bioloģiskās daudzveidības neto zuduma”;
Grozījums Nr. 50 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ietekme, ko rada slodze uz saldūdens, pārejas un piekrastes ūdeņiem, ir būtiski samazinājusies, lai sasniegtu, saglabātu vai nostiprinātu labu stāvokli saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;	(b) ietekme, ko rada slodze uz saldūdens, pārejas un piekrastes ūdeņiem, ir būtiski samazinājusies, cita starpā īstenojot pārnozaru pasākumus, lai sasniegtu, saglabātu vai nostiprinātu labu stāvokli saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;
Grozījums Nr. 51 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību ir vēl vairāk samazināta;	(d) gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību ir būtiski samazināta, lai panāktu ilgtermiņa mērķi nepārsniegt kritisko slodzi un līmeni;
Grozījums Nr. 52 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) meži un to sniegtie pakalpojumi ir aizsargāti, un to izturētspēja pret klimata pārmaiņām un ugunsgrēkiem ir uzlabojusies.	(g) meži un to sniegtie pakalpojumi ir aizsargāti un ilgtspējīgi pārvaldīti, un to izturētspēja pret klimata pārmaiņām, ugunsgrēkiem, vētrām un kaitēkļu invāzijām ir uzlabojusies.
Grozījums Nr. 53 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) Savienības iedzīvotāji aktīvi piedalās Savienības dabas kapitāla aizsardzībā, saglabāšanā un paplašināšanā un tā pienācīgā novērtēšanā.
Grozījums Nr. 54 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – gb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(gb) apputeksnēšanu saglabā augstā līmenī; veic pasākumus, lai saglabātu un uzlabotu bišu veselību, un, ja nepieciešams, veic darbības, lai nodrošinātu, ka, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, kuri, kā pierādīts zinātniskos riska novērtējumos, nelabvēlīgi ietekmē bišu populācijas, vienlaikus tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi.
Grozījums Nr. 55 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pilnībā īstenot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju;	(a) pilnībā un nekavējoties īstenot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju;
Grozījums Nr. 56 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) veikt papildpasākumus, lai aizsargātu, veicinātu un atbalstītu lauksaimniecības nozares, kas sniedz atzītu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, jo īpaši biškopības nozarē;
Grozījums Nr. 57 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pilnībā īstenot Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālo plānu;	(b) pilnībā īstenot Ūdens pamatdirektīvu un Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālo plānu, cita starpā piemērojot savstarpējās atbilstības pasākumus;
Grozījums Nr. 58 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pastiprināt centienus, cita starpā, nodrošināt veselīgus zivju krājumus vēlākais līdz 2020. gadam, visās zvejniecībās no 2015. gada sākot zveju maksimālos ilgtspējīgas ieguves apjomos vai par tiem mazākos apjomos, un izvirzīt ES mēroga kvantitatīvu samazinājuma mērķi attiecībā uz jūras piesārņojumu;	(c) pastiprināt centienus, cita starpā, nodrošināt veselīgus zivju krājumus vēlākais līdz 2020. gadam, visās zvejniecībās no 2015. gada sākot zveju maksimālos ilgtspējīgas ieguves apjomos vai par tiem mazākos apjomos, novērst piesārņošanu un izvirzīt ES mēroga kvantitatīvu samazinājuma mērķi attiecībā uz jūras piesārņojumu, kā arī pabeigt aizsargāto jūras teritoriju tīkla izveidi Savienībā un turklāt ieviest integrētu un saskaņotu piekrastes pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtermiņa līdzsvaru starp vides aizsardzību un jūras un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu izmantošanu;
Grozījums Nr. 59 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) pastiprināt centienus panākt pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem par gaisa kvalitāti, un definēt stratēģiskos mērķus un rīcību pēc 2020. gada;	(d) panākt pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem par gaisa kvalitāti un definēt stratēģiskos mērķus un rīcību pēc 2020. gada;
Grozījums Nr. 60 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pastiprināt centienus, lai samazinātu augsnes eroziju un palielinātu organisko vielu saturu augsnē, attīrītu piesārņotas teritorijas, uzlabotu zemes izmantošanas aspektu iekļaušanu koordinētā lēmumu pieņemšanā, kurā iesaistīti visi attiecīgie valdības līmeņi, un palīdzētu to īstenot, izvirzot mērķus attiecībā uz zemi un augsni kā resursu, kā arī teritoriju plānošanas mērķus;	(e) pastiprināt centienus, lai samazinātu augsnes eroziju un palielinātu organisko vielu saturu augsnē, attīrītu piesārņotas teritorijas, uzlabotu zemes izmantošanas aspektu iekļaušanu koordinētā lēmumu pieņemšanā, kurā iesaistīti visi attiecīgie valdības līmeņi, un palīdzētu to īstenot, izvirzot mērķus attiecībā uz zemi un augsni kā resursu, kā arī teritoriju plānošanas mērķus;
	palielināt centienus, lai samazinātu zemes izmantošanas intensitāti un uzturētu lauksaimniecības zemi lopbarības un pārtikas, kā arī atjaunojamu izejvielu ražošanai;
Grozījums Nr. 61 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu slāpekļa un fosfora emisijas, tostarp no sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem un mēslojuma izmantošanas;	(f) veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu slāpekļa un fosfora emisijas, tostarp no sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem un mēslojuma izmantošanas, un lai reģenerētu fosforu no atkritumiem;
Pamatojums
Ņemot vērā to, ka fosfora krājumi dabā izsīkst un ievērojams daudzums fosfora sastopams komunālajos notekūdeņos, būtu jāveicina fosfora reģenerācija, jo tas ir būtisks elements lauksaimniecībā.
Grozījums Nr. 62 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) uzlabot Savienībā sabiedrības informēšanu par vides politiku, dalībvalstu izglītības sistēmās pastiprināt izglītošanu par vides aizsardzību un atbalstīt iedzīvotāju pasākumus.
Grozījums Nr. 63 Lēmuma priekšlikums Pielikums – -27. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- 27. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, un tās prioritāte ir veidot zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomiku, kura ir resursu ziņā efektīva un konkurētspējīga, šim nolūkam izmantojot divas pamatiniciatīvas, kuras nodrošina līdzsvaru starp centieniem vides jomā un rūpniecības politikas mērķiem, proti, „Resursu ziņā efektīva Eiropa” un „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”¹.
	_______________
	¹ COM(2010)0614, 28.10.2010.
Grozījums Nr. 64 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 27. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
27. Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķis ir atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kas efektīvi izmanto visus resursus, absolūti atsaista ekonomikas izaugsmi no resursu un enerģijas izmantošanas un tās ietekmes uz vidi, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabo konkurētspēju ar efektivitātes un inovācijas palīdzību un veicina lielāku energoapgādes drošību. Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni ir galvenie iniciatīvas elementi, kuri veido pamatu turpmākajām darbībām šo mērķu sasniegšanai.	27. Pamatiniciatīvas „Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķis ir atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kas efektīvi izmanto visus resursus, samazina kopējo resursu ieguves un izmantošanas apjomu, absolūti atsaista ekonomikas izaugsmi no resursu un enerģijas izmantošanas un tās ietekmes uz vidi, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabo konkurētspēju ar efektivitātes un inovācijas palīdzību un veicina lielāku energoapgādes un resursapgādes drošību. Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī paraugprakses apmaiņa dalībvalstu starpā ir galvenie iniciatīvas elementi, kuri veido pamatu turpmākajām darbībām šo mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 65 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 27.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	27.a Eiropas bioekonomika ir izšķirošs faktors, lai panāktu gudru un videi draudzīgu izaugsmi Eiropā. Bioekonomikai ir īpaši liela ietekme uz reģionu tautsaimniecību Savienībā, kā arī uz ekonomikas izaugsmes un darbvietu izveides veicināšanu. Bioekonomikai ir nepieciešami ieguldījumi izejvielu piegādes ķēdēs, lai nodrošinātu izejvielu pieejamību.
Grozījums Nr. 66 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 28. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. Inovācija resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai ir vajadzīga visā tautsaimniecībā, lai uzlabotu konkurētspēju laikā, kad paaugstinās resursu cenas, tie ir nepietiekami un pastāv apgādes ierobežojumi. Uzņēmējdarbības sektors ir nozīmīgākais inovācijas, tostarp ekoinovācijas, veicinātājs. Tomēr tirgus pats nespēs sniegt rezultātus. Valdības rīcībai Savienības un dalībvalstu līmenī ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pareizos pamatnosacījumus ekoinovācijai, veicinot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību vai tehnoloģisku risinājumu izstrādi saistībā ar vides problēmām.	28. Inovācija resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai un kopējā resursu patēriņa samazināšanai ir vajadzīga visā tautsaimniecībā, lai uzlabotu konkurētspēju laikā, kad paaugstinās resursu cenas, atkarība no importa, tie ir nepietiekami un pastāv apgādes ierobežojumi. Kā izejvielu piegādes nodrošināšanu veicinoši pasākumi būtu jāpastiprina inovācijas partnerības starp rūpniecības nozari un atkritumu apsaimniekošanas sektoru, kā arī pētniecība nozīmīgu tehnoloģiju izejvielu otrreizējas izmantojamības jomā. Uzņēmējdarbības sektors ir nozīmīgākais inovācijas, tostarp ekoinovācijas, veicinātājs. Tomēr tirgus pats nespēs sniegt rezultātus. Valdības rīcībai Savienības un dalībvalstu līmenī ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pareizos juridiskos pamatnosacījumus ieguldījumiem un ekoinovācijai, veicinot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību vai tehnoloģisku risinājumu izstrādi saistībā ar vides problēmām un popularizējot ilgtspējīgus resursu izmantošanas modeļus.
Grozījums Nr. 67 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 29. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29. Šai pamatprasībai attiecībā uz vides problēmu risināšanu ir arī būtiski sociālekonomiski ieguvumi. Potenciāls nodarbinātības pieaugums, ko rada pāreja uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir ļoti svarīga stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības mērķu sasniegšanai. Nodarbinātība vides tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē ES pēdējos gados ir palielinājusies par aptuveni 3 % gadā. Pasaules ekonozaru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz viena triljona euro apmērā, un paredzams, ka tā gandrīz divkāršosies nākamo desmit gadu laikā. Eiropas uzņēmumi pasaules mērogā jau ir līderpozīcijās otrreizējas pārstrādes un energoefektivitātes jomā, un tie ir jāmudina gūt labumu no globālā pieprasījuma pieauguma, kas tiek atbalstīts Ekoinovācijas rīcības plānā. Piemēram, paredzams, ka Eiropas atjaunojamās enerģijas nozarē vien līdz 2020. gadam radīsies vairāk nekā 400 000 jaunu darbvietu.	29. Šai pamatprasībai attiecībā uz vides problēmu risināšanu ir arī būtiski sociālekonomiski ieguvumi. Vides politika jāizmanto, lai sekmētu uzņēmumu konkurētspēju un tādējādi dotu stimulu Savienības ilgtspējīgas rūpniecības atdzimšanai. Potenciāls nodarbinātības pieaugums, ko rada pāreja uz drošu un ilgtspējīgu, kā arī resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir ļoti svarīga stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības mērķu sasniegšanai. Nodarbinātība vides tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē ES pēdējos gados ir palielinājusies par aptuveni 3 % gadā. Pasaules ekonozaru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz viena triljona euro apmērā, un paredzams, ka tā gandrīz divkāršosies nākamo desmit gadu laikā. Eiropas uzņēmumi pasaules mērogā jau ir līderpozīcijās otrreizējas pārstrādes un energoefektivitātes jomā, un tie ir jāmudina gūt labumu no globālā pieprasījuma pieauguma, kas tiek atbalstīts Ekoinovācijas rīcības plānā. Piemēram, paredzams, ka Eiropas atjaunojamās enerģijas nozarē vien līdz 2020. gadam radīsies vairāk nekā 400 000 jaunu darbvietu.
Grozījums Nr. 68 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 29.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	29.a Lai sasniegtu šo mērķi, Savienībai būs jārada un jāsaglabā nosacījumi, kas nepieciešami ekonozaru attīstībai, tostarp nodrošinot tām izejvielu ilgtspējīgu piegādi¹.
	_______________
	¹ COM(2011)0025, 02.02.2011., „Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā”.
Grozījums Nr. 69 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 29.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	29.b Turklāt „partnerība spēcīgākai Eiropas rūpniecībai” nodrošinās iespējas palielināt ieguldījumus un inovāciju sešos ar ekoloģisku ekonomiku saistītos tirgos, proti: progresīvās „tīras” ražošanas tehnoloģijās; svarīgākās pamattehnoloģijās; bioproduktos; ilgtspējīgā būvniecībā un izejvielās; „tīros” transportlīdzekļos un kuģos un viedajos tīklos¹.
	_______________
	¹COM(2012)0582, 10.10.2012., „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku”.
Grozījums Nr. 70 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 30. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
30. ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma pilnīga īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu noteiktos mērķus līdz 2020. gadam un izveidotu konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam. ES sekmīgi virzās uz iekšzemes SEG emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanai būs nepieciešami daudz ātrāki efektivitātes uzlabojumi. Tas ir svarīgi arī, ņemot vērā arvien lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu un notiekošo diskusiju par pretrunām starp zemes izmantojumu pārtikas un bioenerģijas ražošanai. Ir sagaidāms, ka jaunā Energoefektivitātes direktīva šajā sakarībā sniegs ievērojamu ieguldījumu.	30. ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma pilnīga īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu noteiktos mērķus līdz 2020. gadam un izveidotu līdz 2050. gadam konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kuras pamatā ir plaša apgāde ar enerģiju no atjaunojamiem resursiem. Savienība sekmīgi virzās uz iekšzemes SEG emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, un, iespējams, tiks panākts vēl lielāks samazinājums, bet 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanai būs nepieciešami daudz ātrāki efektivitātes uzlabojumi visos līmeņos. Lai gan gaidāms, ka jaunā Energoefektivitātes direktīva šajā sakarībā sniegs ievērojamu ieguldījumu, tā būtu jāpapildina, nosakot prasības par to, kā enerģiju izmanto visi energopatēriņu ietekmējoši produkti, kas ienāk Savienības tirgū. Tas ir svarīgi arī, ņemot vērā arvien lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu. Vienlaikus ar energoefektivitāti jāpanāk efektīva resursu izmantošana. Īpaša uzmanība jāpievērš pieaugošajai konkurences cīņai par zemes izmantojumu pārtikas un enerģijas ražošanai. Turklāt būtiski ir nodrošināt, ka koksnes resursus, tostarp biomasu enerģētikas vajadzībām, apsaimnieko ilgtspējīgi un izmanto iespējami efektīvi, ņemot vērā kaskādveida izmantošanas principu, kā arī saimniecisko kontekstu dažādiem iespējamiem koksnes resursu izmantošanas veidiem. Tas varētu veicināt zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomikas izveidi.
Grozījums Nr. 71 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 31. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. Visām ekonomikas nozarēm būs jāsniedz ieguldījums SEG emisiju mazināšanā ES – pasaules mēroga centienu sava daļa. ES ir jāvienojas par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar tās klimata un enerģētikas regulējumu pēc 2020. gada, lai sagatavotos starptautiskām sarunām par jaunu juridiski saistošu nolīgumu un lai nodrošinātu dalībvalstīm un nozarē skaidru satvaru nepieciešamo vidēja termiņa ieguldījumu veikšanai. Tāpēc ES jāapsver politikas risinājumi emisiju samazinājumu panākšanai, kas noteikti Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni pēc 2020. gada. Enerģētikas ceļvedis 2050. gadam un Baltā grāmata par transportu jāatbalsta ar spēcīgu politikas satvaru. Turklāt dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāievieš ilgtermiņa izmaksu ziņā efektīvas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģijas, lai sasniegtu ES mērķi līdz gadsimta vidum samazināt SEG emisijas par 80–95 %, salīdzinot ar 1990. gadu, kas ir daļa no pasaules mēroga centieniem ierobežot planētas vidējo temperatūras pieaugumu līdz ne vairāk kā 2 °C. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma pēc 2020. gada joprojām būs ES klimata politikas galvenais pīlārs.	31. Visām ekonomikas nozarēm būs jāsniedz ieguldījums SEG emisiju mazināšanā, lai ES izpildītu savas saistības un sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam samazināt SEG emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES ir steidzami jāvienojas par turpmākajiem pasākumiem virzībā uz jauno klimata un enerģētikas regulējumu pēc 2020. gada, nosakot trīs juridiski saistošus mērķus par emisiju samazināšanu, energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem, lai sagatavotos aktīvai dalībai starptautiskās sarunās par jaunu juridiski saistošu nolīgumu līdz 2015. gadam un lai nodrošinātu dalībvalstīm un nozarē skaidru tiesisko satvaru nepieciešamo vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai. Tāpēc ES jāapsver politikas risinājumi emisiju samazinājumu panākšanai, kas noteikti Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni pēc 2020. gada, atbilstīgi ierosinātajiem mērķiem un jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Enerģētikas ceļvedis 2050. gadam un Baltā grāmata par transportu jāatbalsta ar spēcīgu politikas satvaru, kā arī uzdevumiem un mērķiem 2030., 2040. un 2050. gadam. Turklāt dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāievieš ilgtermiņa izmaksu ziņā efektīvas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģijas, lai sasniegtu ES mērķi līdz gadsimta vidum samazināt oglekļa dioksīda emisijas, salīdzinot ar 1990. gadu, kas ir daļa no pasaules mēroga centieniem ierobežot planētas vidējo temperatūras pieaugumu līdz ne vairāk kā 2 °C. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma pēc 2020. gada joprojām būs ES klimata politikas galvenais pīlārs, un tajā jāveic strukturālas reformas, lai veicinātu ieguldījumus tehnoloģijās ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un ilgtspējīgās tehnoloģijās. Lai Savienība izpildītu savas starptautiskās saistības, tai būtiski jāatbalsta jaunattīstības valstis to centienos mazināt klimata pārmaiņas, veidojot šo valstu spējas, sniedzot finansiālu atbalstu un nododot tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 72 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 33. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. Tiks veikti arī pasākumi, kas vēl vairāk uzlabos preču un pakalpojumu vides rādītājus ES tirgū visā to dzīves ciklā ar tādu pasākumu palīdzību, kas palielinās apgādi ar vides ziņā ilgtspējīgākiem produktiem un veicinās būtisku pavērsienu patērētāju pieprasījumā pēc šiem produktiem. Tas tiks panākts, izmantojot līdzsvarotu stimulu kopumu patērētājiem un uzņēmumiem, tostarp MVU, tirgus instrumentus un regulējumu, kas samazinās to darbības un produktu ietekmi uz vidi. Spēkā esošie tiesību akti par produktiem, piemēram, Ekodizaina direktīva, Energomarķējuma direktīva un Ekomarķējuma regula tiks pārskatītas, lai uzlabotu produktu vides rādītājus un resursefektivitāti visā to dzīves ciklā, tādējādi nodrošinot saskaņotāku regulējumu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam ES.	33. Nepieciešams tiesiskais regulējums, kas sniedz atbilstošus signālus ražotājiem un patērētājiem veicināt resursu izmantošanas efektivitāti un virzību uz atjaunotnes un aprites ekonomiku. Preču un pakalpojumu vides rādītāji Savienības tirgū visā to dzīves ciklā tiks uzlaboti ar pasākumiem, kuri palielinās apgādi ar vides ziņā ilgtspējīgākiem produktiem un veicinās būtisku pavērsienu patērētāju pieprasījumā pēc šiem produktiem. Lai novērstu sadrumstalotību un darbības jomas ierobežojumus ilgtspējīga patēriņa un ražošanas acquis, būs jākonsolidē spēkā esošie tiesību akti par produktiem, piemēram, Ekodizaina direktīva, Energomarķējuma direktīva un Ekomarķējuma regula, lai uzlabotu produktu vides rādītājus un resursefektivitāti visā to dzīves ciklā. Šādu saskaņotāku tiesisko regulējumu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam atbalstīs mērķi un dzīves cikla rādītāji, lai mudinātu gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus rīkoties atbildīgāk. Tiks optimizēts iesaiņojums, tiks atbalstīti resursu izmantošanas ziņā efektīvi uzņēmējdarbības modeļi, un tiks pastiprināta ražotāju atbildība. Lai patērētājiem un galalietotājiem sniegtu salīdzinošu un uzticamu informāciju, būs jāizstrādā saskaņota Eiropas metode, ar kuru aprēķināt produktu ietekmi uz vidi, kā arī vienkāršota un racionāla vides marķējuma sistēma.
	Preču un pakalpojumu vides rādītāju uzlabošanās Savienības tirgū tiks panākta, izmantojot līdzsvarotu stimulu kopumu patērētājiem un uzņēmumiem, tostarp MVU, kā arī tirgus instrumentus un regulējumu, kas samazinās to veikto darbību un produktu ietekmi uz vidi. Šajā nolūkā ir jāievieš piemēroti regulējumi Savienības un valstu līmenī, lai uzlabotu to rādītājus vides jomā¹, galvenokārt ar informētības palielināšanas kampaņām un tehniskās/finansiālās palīdzības programmām, kas domātas tieši MVU.
	_______________
	¹Saskaņā ar IX principu (ļaut MVU vides problēmas pārvērst par iespējām) Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā, COM(2008)0394, 25.06.2008.
Grozījums Nr. 73 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 34. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. Tā kā 80 % no ietekmes uz vidi, kas saistīta ar produktiem, attiecas uz to projektēšanas posmu, ES politikas regulējumam ir jānodrošina, lai prioritārie produkti, kas tiek laisti ES tirgū, tiktu projektēti ekoloģiski, kas ļaus optimizēt resursu un materiālu efektīvu izmantošanu, cita starpā risinot pārstrādes, pārstrādātu materiālu un izturīguma problēmas. Šīm prasībām būs jābūt īstenojamām un ieviešamām. Tiks pastiprināti ES un dalībvalstu līmeņa centieni novērst šķēršļus ekoinovācijai un pilnā mērā atraisīt Eiropas ekonozaru potenciālu, kas nodrošinās ieguvumus saistībā ar videi nekaitīgām darbvietām un izaugsmi.	34. Tā kā 80 % no ietekmes uz vidi, kas saistīta ar produktiem, attiecas uz to projektēšanas posmu, ES politikas regulējumam ir jānodrošina, lai prioritārie produkti, kas tiek laisti ES tirgū, tiktu projektēti ekoloģiski, kas ļaus optimizēt resursu un materiālu efektīvu izmantošanu, cita starpā risinot izturīguma, labošanas, otrreizējas izmantošanas, pārstrādes, pārstrādātu materiālu izmantošanas un demontāžas problēmas. Ilgtermiņā produktus un to daļas iegūst no ilgtspējīgiem avotiem un projektē tā, lai tos varētu izmantot atkārtoti vai pilnībā pārstrādāt. Šīm prasībām būs jābūt īstenojamām un ieviešamām. Tiks pastiprināti ES un dalībvalstu līmeņa centieni novērst šķēršļus ekoinovācijai, palielināt patērētājiem sniegtās informācijas apjomu, kā arī uzlabot viņu informētību un pilnā mērā atraisīt Eiropas ekonozaru potenciālu, kas nodrošinās ieguvumus saistībā ar videi nekaitīgām darbavietām un izaugsmi.
Grozījums Nr. 74 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 35. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. Lai izveidotu rīcības satvaru resursu izmantošanas efektivitātes aspektu uzlabošanai ne tikai saistībā ar SEG emisijām un enerģiju, tiks noteikti mērķi patēriņa kopējās ietekmes uz vidi mazināšanai, jo īpaši attiecībā uz pārtikas, mājokļu un mobilitātes sektoru. Kopā ņemot, šie sektori rada gandrīz 80 % no patēriņa ietekmes uz vidi. “Rio+20” konferencē tika atzīta vajadzība būtiski samazināt pārtikas zudumus pēc ražas novākšanas, citus pārtikas zudumus un atkritumus visā pārtikas apritē.	35. Lai izveidotu rīcības satvaru resursu izmantošanas efektivitātes aspektu uzlabošanai ne tikai saistībā ar SEG emisijām un enerģiju, līdz 2015. gadam jāpieņem pasākumi un mērķi attiecībā uz zemes, ūdens un izejvielu izmantošanas ietekmi, kā arī oglekļa emisiju ietekmi. Vismaz viens no šiem rādītājiem līdz 2015. gadam būtu jāiekļauj Eiropas pusgada procesā. Turklāt tiks noteikti mērķi patēriņa kopējās ietekmes uz vidi mazināšanai, jo īpaši attiecībā uz pārtikas, mājokļu un mobilitātes sektoru. Kopā ņemot, šie sektori rada gandrīz 80 % no patēriņa ietekmes uz vidi. “Rio+20” konferencē tika atzīta vajadzība būtiski samazināt pārtikas zudumus pēc ražas novākšanas, citus pārtikas zudumus un atkritumus visā pārtikas apritē. Lai izpildītu mērķus klimata jomā, būtiski ir arī novērtēt un ierobežot ietekmi uz vidi, ko rada tādu produktu un izejvielu patēriņš Savienībā, kuri varētu veicināt atmežošanu un meža degradāciju ārpus Savienības¹.
	Tāpēc Komisijai būtu jāiesniedz visaptveroša stratēģija, lai cīnītos pret nevajadzīgu pārtikas atkritumu radīšanu, un jānodrošina aktīvs atbalsts dalībvalstīm cīņā pret pārmērīgu atkritumu radīšanu.
	_______________
	¹ Tas īpaši attiecas uz importēto pārtikas un nepārtikas produktu patēriņu, piemēram, gaļu, sojas pupām, palmu eļļu un metālu rūdām, kuri netiek ražoti ilgtspējīgā veidā. Sk. COM(2008)0645, 17.10.2008., „Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu”.
Grozījums Nr. 75 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 35.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	35.a Pārtikas graudaugu izmantošana lauksaimniecības dzīvnieku barošanai ir neefektīva resursu izmantošana, jo, augus izmantojot gaļas ieguvei, tiek zaudēta šo graudaugu pārtikas vērtība. Tā ir gan šo graudaugu, gan to audzēšanai nepieciešamās zemes, ūdens un enerģijas izšķērdīga izmantošana.
Grozījums Nr. 76 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 36. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
36. Papildus obligātajām zaļā publiskā iepirkuma prasībām attiecībā uz dažām produktu kategorijām lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas brīvprātīgus rīcības plānus, un daudzas ir izvirzījušas mērķus atsevišķām produktu grupām. Tomēr visu līmeņu pārvaldes iestādēm ir ievērojamas iespējas vēl vairāk samazināt to ietekmi uz vidi, pieņemot lēmumus par pirkumu. Dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu veikt turpmākus pasākumus, lai sasniegtu mērķi piemērot zaļā iepirkuma kritērijus vismaz 50 % no piedāvājumu konkursiem. Komisija izvērtēs iespēju ieviest turpmākus nozaru tiesību aktus, lai noteiktu obligātus zaļā publiskā iepirkuma noteikumus attiecībā uz papildu produktu kategorijām.	36. Papildus obligātajām zaļā publiskā iepirkuma prasībām attiecībā uz dažām produktu kategorijām lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas brīvprātīgus rīcības plānus, un daudzas ir izvirzījušas mērķus atsevišķām produktu grupām. Tomēr visu līmeņu pārvaldes iestādēm ir ievērojamas iespējas vēl vairāk samazināt to ietekmi uz vidi, pieņemot lēmumus par pirkumu. Dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu veikt turpmākus pasākumus, lai sasniegtu mērķi piemērot zaļā iepirkuma kritērijus vismaz 50 % no piedāvājumu konkursiem. Komisija ierosinās turpmākus nozaru tiesību aktus, lai noteiktu obligātus zaļā publiskā iepirkuma noteikumus attiecībā uz papildu produktu kategorijām.
Grozījums Nr. 77 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 37. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
37. Pastāv arī ievērojams potenciāls atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai ES, lai efektīvāk izmantotu resursus, atvērtu jaunus tirgus, radītu jaunas darbvietas un samazinātu atkarību no izejvielu importa, tajā pašā laikā samazinot ietekmi uz vidi. ES katru gadu saražo 2,7 miljardus tonnu atkritumu, no kuriem 98 miljoni tonnu ir bīstami. Vidēji tikai 40 % no cietajiem atkritumiem tiek izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti. Pārējie tiek apglabāti poligonos vai tiek sadedzināti. Dažās dalībvalstīs vairāk nekā 70 % atkritumu tiek pārstrādāti, kas liecina par to, ka atkritumus var izmantot kā vienu no galvenajiem ES resursiem. Tajā pašā laikā daudzās dalībvalstīs vairāk nekā 75 % sadzīves atkritumu tiek apglabāti poligonos.	37. Pastāv arī ievērojams potenciāls atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai ES, lai efektīvāk izmantotu resursus un otrreizējās izejvielas, atvērtu jaunus tirgus, radītu jaunas darbavietas un samazinātu atkarību no izejvielu importa, tajā pašā laikā samazinot ietekmi uz vidi. ES katru gadu saražo 2,7 miljardus tonnu atkritumu, no kuriem 98 miljoni tonnu ir bīstami. Vidēji tikai 40 % no cietajiem atkritumiem tiek izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti. Pārējie tiek apglabāti poligonos vai tiek sadedzināti. Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju sadedzināšanai un apglabāšanai poligonos vajadzētu būt galējam līdzeklim atkritumu apsaimniekošanā. Prioritāte vienmēr jāpiešķir atkritumu rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Dažās dalībvalstīs vairāk nekā 70 % atkritumu tiek pārstrādāti, kas liecina par to, ka atkritumus var izmantot kā vienu no galvenajiem ES resursiem. Tajā pašā laikā daudzās dalībvalstīs vairāk nekā 75 % sadzīves atkritumu tiek apglabāti poligonos.
Grozījums Nr. 78 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 38. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
38. Lai atkritumus pārvērstu par resursu, kā aicināts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu, ir pilnībā jāīsteno ES tiesību akti atkritumu jomā visā ES, pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas stingru piemērošanu un ietverot dažādus atkritumu veidus. Vajadzīgi papildu centieni, lai samazinātu radīto atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju absolūtos skaitļos, reģenerācijai enerģijā izmantotu tikai nepārstrādājamus atkritumus, pakāpeniski izbeigtu atkritumu apglabāšanu poligonos, nodrošinātu kvalitatīvu pārstrādi un attīstītu otrreizējo izejvielu tirgus. Bīstami atkritumi būs jāapsaimnieko tā, lai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par ko tika panākta vienošanās „Rio+20” konferencē. Lai to panāktu, daudz sistemātiskāk visā ES būtu jāpiemēro tirgus instrumenti, kas rada priekšrocības atkritumu rašanās novēršanai, pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Būtu jānovērš pārstrādes darbību šķēršļi ES iekšējā tirgū un jāpārskata pašreizējie mērķi attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un atkritumu novirzīšanu no poligoniem, lai virzītos uz aprites ekonomiku, kurā resursi tiek izmantoti kaskādes veidā un atliekvielu daudzums ir tuvs nullei.	38. Lai atkritumus pārvērstu par resursu, kā aicināts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu, ir pilnīgi jāīsteno ES tiesību akti atkritumu jomā visā ES, pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas stingru piemērošanu, ņemot vērā dzīves cikla skatījumu uz atkritumu rašanās un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi un ietverot dažādus atkritumu veidus. Vajadzīgi papildu centieni, tostarp atkritumu rašanās novēršanas jomā (piemēram, samazināt pārtikas atkritumus), lai panāktu radīto atkritumu daudzuma uz vienu iedzīvotāju absolūtos skaitļos būtisku samazinājumu, reģenerācijai enerģijā izmantotu tikai nepārstrādājamus un nekompostējamus atkritumus, pakāpeniski izbeigtu pārstrādājamu, kompostējamu un degošu materiālu atkritumu apglabāšanu poligonos, izņemot atsevišķus bīstamo atkritumu veidus, kuru apglabāšana poligonos varētu būt drošākā apglabāšanas metode, lai veicinātu otrreizēju izmantošanu, nodrošinātu kvalitatīvu pārstrādi un netoksiskus materiālu ciklus, kā arī attīstītu otrreizējo izejvielu tirgus. Bīstami atkritumi būs jāapsaimnieko tā, lai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par ko tika panākta vienošanās „Rio+20” konferencē. Lai to panāktu, daudz sistemātiskāk visā ES būtu jāpiemēro atbilstīgs politikas un tirgus instrumentu apvienojums, kas atbilst atkritumu piecu pakāpju hierarhijai, kā arī atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru reglamentācija. Būtu jānovērš pārstrādes darbību šķēršļi ES iekšējā tirgū un jāpārskata pašreizējie mērķi attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un atkritumu novirzīšanu no poligoniem, lai virzītos uz aprites ekonomiku, kurā resursi tiek izmantoti kaskādes veidā un atliekvielu daudzums ir tuvs nullei.
Grozījums Nr. 79 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 39. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. Resursu efektivitāte ūdens nozarē arī tiks noteikta kā prioritāra, lai palīdzētu panākt labu ūdens resursu stāvokli. Lai gan sausums un ūdens trūkums ietekmē arvien lielāku Eiropas daļu, tiek lēsts, ka 20–40 % Eiropā pieejamā ūdens joprojām tiek izšķērdēts, piemēram, noplūžu dēļ sadales sistēmā. Saskaņā ar pieejamajiem modelēšanas rezultātiem joprojām pastāv plašas iespējas uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti Eiropas Savienībā. Turklāt ir sagaidāms, ka augošais pieprasījums un klimata pārmaiņu ietekme ievērojami palielinās slodzi uz Eiropas ūdens resursiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai nodrošinātu, ka ūdens ieguvē tiek ievēroti pieejamo atjaunojamo ūdens resursu ierobežojumi līdz 2020. gadam, tostarp uzlabojot ūdens resursu izmantošanas efektivitāti ar tādu tirgus mehānismu palīdzību kā ūdens cenu noteikšana, kas atspoguļo ūdens patieso vērtību. Panākumus veicinās novatorisku tehnoloģiju, sistēmu un uzņēmējdarbības modeļu paātrināta demonstrācija un ieviešana, pamatojoties uz Eiropas inovācijas partnerības ūdens resursu jomā stratēģisko īstenošanas plānu.	39. Resursu efektivitāte ūdens nozarē arī tiks noteikta kā prioritāra, lai palīdzētu panākt labu ūdens resursu stāvokli. Lai gan sausums un ūdens trūkums ietekmē arvien lielāku Eiropas daļu, tiek lēsts, ka 20–40 % Eiropā pieejamā ūdens joprojām tiek izšķērdēts, piemēram, noplūžu dēļ sadales sistēmā. Saskaņā ar pieejamajiem modelēšanas rezultātiem joprojām pastāv plašas iespējas uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti Eiropas Savienībā. Turklāt ir sagaidāms, ka augošais pieprasījums un klimata pārmaiņu ietekme ievērojami palielinās slodzi uz Eiropas ūdens resursiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai nodrošinātu, ka ūdens ieguvē tiek ievēroti pieejamo atjaunojamo ūdens resursu ierobežojumi līdz 2020. gadam, tostarp uzlabojot ūdens resursu izmantošanas efektivitāti ar tādu tirgus mehānismu palīdzību kā ūdens cenu noteikšana, kas atspoguļo ūdens patieso vērtību, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens iedzīvotājs var piekļūt šim ļoti svarīgajam resursam. Lauksaimniecības un enerģijas ražošanas nozares kā lielākie patērētāji īpaši būtu jāmudina ūdens rezerves izmantot efektīvāk. Panākumus veicinās novatorisku tehnoloģiju, sistēmu un uzņēmējdarbības modeļu paātrināta demonstrācija un ieviešana, pamatojoties uz Eiropas inovācijas partnerības ūdens resursu jomā stratēģisko īstenošanas plānu. Izlietoto tauku separācijai to rašanās vietā, lai tie netiktu izvadīti notekūdeņu savākšanas tīklos, kā arī šādu tauku turpmākai savākšanai un pārstrādei jākļūst par ūdens attīrīšanas politikas prioritāti.
Grozījums Nr. 80 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 40. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
40. Ilgtermiņa un paredzama politikas sistēma visās šajās jomās palīdzēs veicināt ieguldījumus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā attīstītu videi nekaitīgāku tehnoloģiju tirgu un veicinātu ilgtspējīgus uzņēmējdarbības risinājumus. Ir nepieciešami resursu efektivitātes rādītāji un mērķi, lai publiskā un privātā sektora lēmumu pieņēmējiem nodrošinātu nepieciešamās vadlīnijas ekonomikas pārveidē. Tie kļūs par neatņemamu šīs programmas sastāvdaļu, tiklīdz par tiem tiks panākta vienošanās Savienības līmenī.	40. Ilgtermiņa un paredzama politikas sistēma visās šajās jomās palīdzēs veicināt ieguldījumus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā attīstītu videi nekaitīgāku tehnoloģiju tirgu un veicinātu ilgtspējīgus uzņēmējdarbības risinājumus. Līdz 2015. gadam ir nepieciešami resursu efektivitātes rādītāji un mērķi attiecībā uz ūdens, zemes un izejvielu izmantošanas, kā arī oglekļa emisiju ietekmi, lai publiskā un privātā sektora lēmumu pieņēmējiem nodrošinātu nepieciešamās vadlīnijas ekonomikas pārveidē. Tie kļūs par neatņemamu šīs programmas sastāvdaļu, tiklīdz par tiem tiks panākta vienošanās Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 81 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ES ir sasniegusi klimata un enerģētikas mērķvērtības 2020. gadam un strādā pie SEG emisiju samazināšanas par 80–95 % līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu, kas veido daļu no pasaules kopējiem centieniem panākt, lai vidējās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C;	(a) ES ir sasniegusi klimata un enerģētikas mērķvērtības 2020. gadam un strādā pie SEG emisiju samazināšanas par 80–95 % līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu, kas veido daļu no pasaules kopējiem centieniem panākt, lai vidējās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C; ir panākta vienošanās par klimata un enerģētikas mērķvērtībām 2030. gadam;
Grozījums Nr. 82 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ES rūpniecības kopējā ietekme uz vidi visās galvenajās rūpniecības nozarēs ir ievērojami samazinājusies, un ir palielinājusies resursu izmantošanas efektivitāte;	(b) ES rūpniecības kopējā ietekme uz vidi visās galvenajās rūpniecības nozarēs ir ievērojami samazinājusies, un resursu izmantošanas efektivitāte ir palielinājusies tādu tirgus un politikas stimulu dēļ, kuri paredz atlīdzību uzņēmumiem, kas piemēro paraugpraksi; resursu izmantošanas efektivitāti var novērtēt un salīdzināt visā ražošanas ķēdē un produkta dzīves ciklā;
Grozījums Nr. 83 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ražošanas un patēriņa kopējā ietekme uz vidi ir samazinājusies, jo īpaši pārtikas, mājokļu un mobilitātes sektoros;	(c) strukturālās pārmaiņas ražošanā, tehnoloģijā un inovācijā, kā arī patēriņa modeļi un dzīvesveids ir samazinājuši ražošanas un patēriņa kopējo ietekmi uz vidi, jo īpaši pārtikas, mājokļu un mobilitātes sektoros;
Grozījums Nr. 84 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) mežu degradācija ir novērsta, un ar atmežošanu saistītās preces un produkti ir izņemti no Savienības tirgus;
Grozījums Nr. 85 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) atkritumi tiek droši apsaimniekoti kā resurss, atkritumu daudzums absolūtos skaitļos uz vienu personu samazinās, reģenerācijai enerģijā izmanto tikai nepārstrādājamus atkritumus, pārstrādājamu un kompostējamu materiālu apglabāšana poligonos ir faktiski izbeigta;	(d) atkritumu rašanās tiek droši novērsta vai atkritumi tiek droši apsaimniekoti kā resurss tādā veidā, kas ļauj izvairīties no kaitējumiem videi un veselībai, atkritumu daudzums absolūtos skaitļos uz vienu personu samazinās, reģenerācijai enerģijā izmanto tikai nepārstrādājamus un nekompostējamus atkritumus, un pārstrādājamu, kompostējamu un degošu materiālu apglabāšana poligonos ir faktiski izbeigta, izņemot atsevišķus bīstamo atkritumu veidus, kuru apglabāšana poligonos varētu būt drošākā apglabāšanas metode;
Grozījums Nr. 86 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pilnībā īstenot klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu un vienoties par ES klimata un enerģētikas politikas sistēmu laikposmam pēc 2020. gada;	(a) pilnībā īstenot klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu un vienoties par ES klimata un enerģētikas politikas sistēmu laikposmam pēc 2020. gada, izstrādājot enerģētikas un klimata politikas sistēmu laikposmam līdz 2030. gadam, kuras pamatā ir trīs juridiski saistoši mērķi par SEG emisijām, atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā;
Grozījums Nr. 87 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) panākt labāko pieejamo metožu vispārēju piemērošanu un pastiprināt centienus veicināt jaunu novatorisku tehnoloģiju, procesu un pakalpojumu izmantošanu;	(b) panākt labāko pieejamo metožu vispārēju piemērošanu saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu un pastiprināt centienus veicināt jaunu novatorisku tehnoloģiju, procesu un pakalpojumu izmantošanu;
Grozījums Nr. 88 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) samazināt iepakojuma un transporta izmantošanu produktu dzīves ciklā;
Grozījums Nr. 89 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) stimulēt publiskā un privātā sektora pētniecības un inovāciju centienus, kas vajadzīgi, lai ieviestu novatoriskas tehnoloģijas, sistēmas un uzņēmējdarbības modeļus, kas paātrinās pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un samazinās šīs pārejas izmaksas;	(c) stimulēt publiskā un privātā sektora pētniecības un inovāciju centienus, kas vajadzīgi, lai ieviestu novatoriskas tehnoloģijas, sistēmas un uzņēmējdarbības modeļus, kas paātrinās pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un samazinās šīs pārejas izmaksas, kā arī veicinās pārtikas atkritumu būtisku samazināšanu visā pārtikas apritē;
Grozījums Nr. 90 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) noteikt resursu izmantošanas efektivitātes rādītājus un mērķus līdz 2015. gadam, pamatojoties uz Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu; ieviest Eiropas pusgada galveno rādītāju un mērķi, to papildinot ar zemes, oglekļa, ūdens un materiālu izmantošanas rādītāju paneli;
Grozījums Nr. 91 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) izveidot saskaņotāku regulējumu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam; pārskatīt tiesību aktus par produktiem, lai uzlabotu produktu vides rādītājus un resursefektivitāti visā to dzīves ciklā; izvirzīt mērķus attiecībā uz patēriņa vispārējās ietekmes samazināšanu;	(d) izveidot saskaņotāku regulējumu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam, tostarp, ja vajadzīgs, spēkā esošos instrumentus apvienojot saskaņotā tiesiskā regulējumā; pārskatīt tiesību aktus par produktiem, lai uzlabotu produktu vides rādītājus un resursefektivitāti visā to dzīves ciklā; veicināt patērētāju pieprasījumu pēc vides ziņā ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, uzlabojot to pieejamību, finansiālo izdevīgumu, funkcionalitāti un pievilcību; veicināt materiālu izmantošanu kaskādes veidā; izstrādāt rādītājus un izvirzīt mērķus attiecībā uz patēriņa vispārējās ietekmes samazināšanu; cīnīties pret pārtikas izšķērdēšanu; racionalizēt un vispārēji piemērot vides marķējumu produktiem;
Grozījums Nr. 92 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) ņemt vērā pārmaiņas darba tirgū un izstrādāt profesionālās izglītības programmas, kuru mērķis ir ekoloģiskas ekonomikas darbvietas;
Grozījums Nr. 93 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) pastiprināt centienus, lai sasniegtu mērķi zaļā publiskā iepirkuma kritērijus piemērot vismaz 50 % atklāto konkursu, un izveidot brīvprātīgu zaļo pircēju tīklu Savienības uzņēmumiem;
Grozījums Nr. 94 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pilnībā īstenot ES tiesību aktus atkritumu jomā. Tas ietvers atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu un tirgus instrumentu un pasākumu efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka atkritumu apglabāšana poligonos ir faktiski izbeigta, reģenerācijai enerģijā izmanto tikai nepārstrādājamus atkritumus, pārstrādātus atkritumus izmanto kā ES izejmateriālu būtisku, uzticamu avotu, bīstami atkritumi tiek droši apsaimniekoti un to rašanās apjoms ir samazināts, nelikumīga atkritumu pārvadāšana ir izskausta, un ir novērsti iekšējā tirgus šķēršļi videi nekaitīgai pārstrādes darbībai ES;	(e) pilnībā īstenot un nostiprināt ES tiesību aktus atkritumu jomā, kā arī panākt tādu atkritumu rašanās apjomu, kas ir tuvs nullei. Tas ietvers atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu atbilstoši Atkritumu pamatdirektīvai un tirgus instrumentu un pasākumu efektīvu izmantošanu, lai samazinātu atkritumu rašanās apjomu, veicinātu atkārtotu izmantošanu un nodrošinātu kvalitatīvu pārstrādi un netoksisku materiālu aprites ciklus tādā veidā, ka atkritumus varētu izmantot kā ES izejmateriālu būtisku, uzticamu avotu, nodrošinātu, ka ir ieviesta kvalitatīva avotu nošķiršanas sistēma, reģenerācijai enerģijā izmanto tikai nepārstrādājamus, bioloģiski nenoārdāmus un nekompostējamus materiālus, ka pārstrādājamu, kompostējamu un degošu materiālu atkritumu apglabāšana poligonos ir faktiski izbeigta, izņemot noteiktus bīstamos atkritumus, kuru apglabāšana poligonos varētu būt drošākā apglabāšanas metode, un ka bīstamo atkritumu apjoms ir būtiski samazināts un arī citādā ziņā tie tiek droši apsaimniekoti. Nelikumīga atkritumu pārvadāšana ir izskausta (tostarp pastiprinot uzraudzību), un ir novērsti iekšējā tirgus šķēršļi videi nekaitīgai pārstrādes darbībai ES. Lai to panāktu, būs sistēmiski jāpārskata Savienības atkritumu apsaimniekošanas politika, ņemot vērā virzību uz aprites ekonomiku, kā arī jānosaka vērienīgi mērķi atkritumu pārstrādes un rašanās novēršanas jomā. Ar īpašu darbu sabiedrības informēšanā būs jārada iedzīvotāju izpratne par šo jautājumu un jāmudina viņi rīkoties atbildīgi, lai tādā veidā samazinātu piesārņojumu un novērstu no vides viedokļa antisociālu uzvedību. Ar šiem centieniem informēt sabiedrību jāpalīdz arī iedzīvotājiem izprast sadzīves atkritumu šķirošanas un savākšanas noteikumus, kas būtu atbilstošāk jāpielāgo patērētāju vajadzībām, kā arī iedzīvotāji jāmudina šķirot savus atkritumus;
Grozījums Nr. 95 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) izstrādāt jaunu tiesību aktu, ar kuru rosinātu ierobežotos biomasas resursus izmantot efektīvāk, pamatojoties uz kopējā pieejamā apjoma novērtējumu, kurā būtu noteikts kaskādveida izmantošanas princips un atbalsta pasākumi un kurš garantētu jebkurā nozarē izmantotās biomasas kopējo apjomu ierobežošanu līdz tādam apjomam, kādu ekosistēmas var ilgtspējīgi nodrošināt;
Grozījums Nr. 96 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, nosakot mērķus upju baseinu līmenī un izmantojot tirgus mehānismus, piemēram, ūdens cenas noteikšanu.	(f) uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, nosakot un uzraugot mērķus upju baseinu līmenī, paredzot noteikumus par attīrīto notekūdeņu izmantošanu, izmantojot tirgus mehānismus, piemēram, ūdens cenas noteikšanu, kā paredzēts Ūdens pamatdirektīvas 9. pantā, un arī uzlabojot zināšanas, pārvaldību, ieguldījumu iespējas un ūdens apsaimniekošanas jautājumu iekļaušanu citās politikas jomās.
Grozījums Nr. 97 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) izstrādāt un īstenot Savienības rīcības plānu par to, kā novērtēt un ierobežot ietekmi uz vidi, ko rada tādu produktu un izejvielu patēriņš Savienībā, kuri varētu veicināt atmežošanu un meža degradāciju ārpus Savienības.
Grozījums Nr. 98 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 42. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
42. Ar ES vides tiesību aktiem ir panākti būtiski ieguvumi sabiedrības veselībai un labklājībai. Tomēr ūdens, gaisa piesārņojums un ķīmiskās vielas sabiedrībā joprojām rada visvairāk satraukuma par vidi ES. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka 53 Eiropas valstīs negatīvi vides faktori ir atbildīgi par 15–20 % no visiem nāves gadījumiem. ESAO prognozē, ka līdz 2050. gadam pilsētu gaisa piesārņojums visā pasaulē kļūs par galveno ar vidi saistīto nāves cēloni.	42. Ar ES vides tiesību aktiem ir panākti būtiski ieguvumi sabiedrības veselībai un labklājībai. Tomēr ūdens, gaisa piesārņojums, ķīmiskās vielas un trokšņa piesārņojums sabiedrībā joprojām rada visvairāk satraukuma par vidi ES. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka 53 Eiropas valstīs negatīvi vides faktori ir atbildīgi par 15–20 % no visiem nāves gadījumiem. ESAO prognozē, ka līdz 2050. gadam pilsētu gaisa piesārņojums visā pasaulē kļūs par galveno ar vidi saistīto nāves cēloni.
Grozījums Nr. 99 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 44. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
44. Piekļuve apmierinošas kvalitātes ūdenim joprojām ir problemātiska vairākās ES lauku teritorijās, bet no labas kvalitātes Eiropas peldūdeņu nodrošināšanas labumu gūst gan cilvēku veselība, gan ES tūrisma nozare. Plūdu negatīvās sekas cilvēku veselībai un saimnieciskai darbībai tiek piedzīvotas arvien biežāk, kas daļēji skaidrojams ar izmaiņām hidroloģiskajā ciklā un zemes izmantojumā.	44. Piekļuve apmierinošas kvalitātes ūdenim joprojām ir problemātiska vairākās ES lauku teritorijās, bet no labas kvalitātes Eiropas peldūdeņu nodrošināšanas labumu gūst gan cilvēku veselība, gan ES tūrisma nozare. Plūdu negatīvās sekas cilvēku veselībai un saimnieciskai darbībai tiek piedzīvotas arvien biežāk, kas daļēji skaidrojams ar izmaiņām hidroloģiskajā ciklā un zemes izmantojumā. Lai palīdzētu nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem ūdens apsaimniekošanas jomā, ir jāveic upju dabisko krastu un apkārtējo teritoriju mežu atjaunošanas pasākumi.
Grozījums Nr. 100 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 48. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
48. Horizontālie tiesību akti ķīmisko vielu jomā (REACH regula un Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regula) nodrošina pamata aizsardzību cilvēku veselībai un videi un veicina tādu izmēģinājuma metožu pielietošanu, kurās neizmanto dzīvniekus. Tomēr joprojām ir neskaidrība par kombinēto ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ko rada dažādas ķīmiskās vielas (maisījumi), nanomateriāli, ķīmiskās vielas, kas ietekmē endokrīno (hormonālo) sistēmu (endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošas vielas) un produktos esošās ķīmiskās vielas. Pēdējos gados ir iegūta plašāka informācija, kas liecina par vajadzību rīkoties, lai risinātu šīs problēmas, it īpaši, ja ES vēlas sasniegt mērķi, par kuru 2002. gadā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību un kuru no jauna apstiprināja „Rio +20” augstākā līmeņa sanāksmē, proti, līdz 2020. gadam līdz minimumam samazināt ievērojamo negatīvo ietekmi, ko ķīmiskās vielas rada cilvēku veselībai un videi, un reāli, efektīvi, saskaņoti un koordinēti reaģēt uz jauniem un aktuāliem jautājumiem un problēmām. ES turpinās izstrādāt un īstenot pieejas, kas vērstas uz to, lai mazinātu ķīmisko vielu kombinēto ietekmi un bažas par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu drošību, un noteiks visaptverošu pieeju, lai līdz minimumam mazinātu bīstamo vielu, tostarp produktos esošo ķīmisko vielu, kaitīgo ietekmi, pamatojoties uz vispusīgu zināšanu bāzi par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti. Kā daļa no visaptverošas pieejas, kas paredz riska novērtēšanu un pārvaldību, informāciju un uzraudzību, tiks panākta nanomateriālu drošība un ilgtspējīga pārvaldība. Kopā šīs pieejas uzlabos zināšanu bāzi par ķīmiskajām vielām un nodrošinās paredzamu regulējumu, kas veicinās ilgtspējīgāku risinājumu izstrādi.	48. Horizontālie tiesību akti ķīmisko vielu jomā (REACH regula un Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regula) nodrošina pamata aizsardzību cilvēku veselībai un videi un veicina tādu izmēģinājuma metožu pielietošanu, kurās neizmanto dzīvniekus. Tomēr joprojām ir neskaidrība par visu kombinēto ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ko rada dažādas ķīmiskās vielas (maisījumi), nanomateriāli, ķīmiskās vielas, kas ietekmē endokrīno (hormonālo) sistēmu (endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošas vielas) un produktos esošās ķīmiskās vielas. Pēdējos gados ir iegūta plašāka informācija, kas liecina par vajadzību rīkoties, lai risinātu šīs problēmas, it īpaši, ja ES vēlas sasniegt mērķi, par kuru 2002. gadā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību un kuru no jauna apstiprināja „Rio +20” augstākā līmeņa sanāksmē, proti, līdz 2020. gadam līdz minimumam samazināt ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi un reāli, efektīvi, saskaņoti un koordinēti reaģēt uz jauniem un aktuāliem jautājumiem un problēmām. ES turpinās izstrādāt un īstenot pieejas, tostarp nozarei paredzētus noteikumus, kas vērstas uz to, lai mazinātu ķīmisko vielu kombinēto ietekmi un bažas par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu drošību, un visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiks visaptverošu pieeju, lai līdz minimumam mazinātu bīstamo vielu, tostarp produktos esošo ķīmisko vielu, kaitīgo ietekmi, pamatojoties uz vispusīgu zināšanu bāzi par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti un ņemot vērā piesardzības principu, lai no iedarbības īpaši pasargātu neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Kā daļa no visaptverošas pieejas, kas paredz riska novērtēšanu un pārvaldību, informāciju un uzraudzību, tiks panākta nanomateriālu drošība un ilgtspējīga pārvaldība. Kopā šīs pieejas uzlabos zināšanu bāzi par ķīmiskajām vielām un nodrošinās paredzamu regulējumu, kas veicinās ilgtspējīgāku risinājumu izstrādi.
Grozījums Nr. 101 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 49. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
49. Tikmēr priekšrocības var sniegt augošais bioloģisko produktu, ķīmisko vielu un materiālu tirgus, piemēram, mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju un jaunas tirgus iespējas, bet jābūt uzmanīgiem, lai nodrošinātu, ka šo produktu pilnais dzīves cikls ir ilgtspējīgs un nesaasina konkurenci par zemes platībām vai nepalielina emisiju līmeņus.	49. Tikmēr priekšrocības var sniegt augošais bioloģisko produktu, ķīmisko vielu un materiālu tirgus, piemēram, mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju un jaunas tirgus iespējas, bet jābūt uzmanīgiem, lai nodrošinātu, ka šo produktu pilnais dzīves cikls ir ilgtspējīgs un nesaasina konkurenci par zemes un ūdens platībām vai nepalielina emisiju līmeņus.
Grozījums Nr. 102 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 51. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
51. Turklāt pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu ekoloģisko un klimata izturētspēju, piemēram, ekosistēmu atjaunošana un "zaļā" infrastruktūra, var būt nozīmīgi sociālekonomiskie ieguvumi, tostarp sabiedrības veselībai. Pienācīgi jāpārvalda sinerģija un iespējamie kompromisi starp klimata un citiem vides mērķiem, piemēram, gaisa kvalitātes jomā. Piemēram, degvielas aizstāšana, reaģējot uz klimata vai piegādes drošības apsvērumiem, varētu izraisīt cieto daļiņu daudzuma ievērojamu palielināšanos un bīstamas emisijas.	51. Turklāt pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu ekoloģisko un klimata izturētspēju, piemēram, ekosistēmu atjaunošana un „zaļā” un „zilā” infrastruktūra, var būt nozīmīgi sociālekonomiskie ieguvumi, tostarp sabiedrības veselībai. Pienācīgi jāpārvalda sinerģija un iespējamie kompromisi starp klimata un citiem vides mērķiem, piemēram, gaisa kvalitātes jomā. Piemēram, degvielas aizstāšana, reaģējot uz klimata vai piegādes drošības apsvērumiem, varētu izraisīt cieto daļiņu daudzuma ievērojamu palielināšanos un bīstamas emisijas.
Pamatojums
Ar jēdzienu „zaļā un zilā infrastruktūra” apzīmē tīklu, ko veido ekoloģiska sauszemes un ūdeņu nepārtrauktība. Tas ir teritorijas ilgtspējīgas plānošanas instruments, palīdz labvēlīgi ietekmēt dabisko dzīvotņu un sugu saglabāšanos un veicina ūdens masu labu ekoloģisko stāvokli. Šis ekoloģiska tīkla jēdziens ir pārņemts no Aiči mērķiem par bioloģisko daudzveidību laikposmam no 2011. līdz 2020. gadam (11. mērķis).
Grozījums Nr. 103 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) gaisa kvalitāte ES ir ievērojami uzlabojusies;	(a) iekštelpu un āra gaisa kvalitāte ES ir ievērojami uzlabojusies atbilstoši PVO ieteiktajiem līmeņiem un saskaņā ar PVO pamatnostādnēm;
Grozījums Nr. 104 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) Transporta baltajā grāmatā paredzētās iniciatīvas tiek īstenotas, konkrētāk, pārejot uz ārējo izmaksu internalizāciju;
Pamatojums
Šis pēdējais teksts ir tiešs citāts no Ceļveža par resursu efektīvu izmantošanu, COM(2011)0571, galīgā redakcija, 19. lpp.
Grozījums Nr. 105 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) trokšņa piesārņojums ES ir ievērojami mazinājies;	(b) trokšņa piesārņojums ES ir ievērojami samazinājies līdz PVO ieteiktajiem līmeņiem;
Grozījums Nr. 106 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ķīmisko vielu kombinētā ietekme un bažas par endokrīno sistēmu traucējošo vielu drošību ir reāli mazinātas, un ir novērtēts un līdz minimumam samazināts risks videi un veselībai, kas saistīts ar bīstamu vielu, tostarp produktos esošo ķīmisko vielu, izmantošanu;	(d) ķīmisko vielu kombinētā ietekme un bažas par endokrīno sistēmu traucējošo vielu drošību ir reāli mazinātas ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un ir novērtēts un līdz minimumam samazināts risks videi un veselībai, kas saistīts ar bīstamu vielu, tostarp produktos esošo ķīmisko vielu, izmantošanu; ir noteikti ilgtermiņa pasākumi, lai sasniegtu netoksiskas vides mērķi;
Grozījums Nr. 107 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) ir gūti manāmi panākumi virzībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajai ietekmei;	(f) ir gūti manāmi panākumi klimata pārmaiņu radītās ietekmes novēršanā un virzībā uz pielāgošanos šai ietekmei;
Grozījums Nr. 108 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 2. daļa – -a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-a) īstenot Transporta baltajā grāmatā paredzētās iniciatīvas, jo īpaši turpinot ārējo izmaksu internalizāciju;
Grozījums Nr. 109 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) īstenot atjaunināto ES politiku par gaisa kvalitāti, kas saskaņota ar jaunākajiem zinātnes konstatējumiem, un pasākumus gaisa piesārņojuma novēršanai tā izcelsmes vietā.	(a) īstenot atjaunināto ES politiku par gaisa kvalitāti, kas saskaņota ar jaunākajiem zinātnes konstatējumiem, un izstrādāt Savienības stratēģiju par iekštelpu gaisa kvalitāti un pasākumus gaisa piesārņojuma novēršanai tā izcelsmes vietā;
Grozījums Nr. 110 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) turpināt īstenot REACH tādā veidā, kas nodrošina stabilitāti un paredzamību un atvieglo administratīvo un finansiālo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai panāktu augstu līmeni cilvēku veselības un vides aizsardzībā un ķīmisko vielu brīvā apritē iekšējā tirgū un lai padarītu Savienības uzņēmumus novatoriskākus un konkurētspējīgākus¹;
	_____________
	¹Vispārējais 2013. gada 5. februāra ziņojums par REACH saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regulas) 117. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (CLP regulas) 46. panta 2. punktu un pārskatot konkrētus REACH regulas elementus atbilstīgi tās 75. panta 2. punktam, 138. panta 2. punktam, 138. panta 3. punktam un 138. panta 6. punktam.
Grozījums Nr. 111 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) izstrādāt ES netoksiskas vides stratēģiju, kuras pamatā ir visaptveroša zināšanu bāze par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti un kas veicina ilgtspējīgu aizstājēju inovēšanu.	(d) izstrādāt līdz 2018. gadam ES netoksiskas vides stratēģiju, pamatojoties uz horizontāliem pasākumiem, kas jāveic, lai nodrošinātu 1) nanomateriālu un līdzīgu progresīvu materiālu drošību; 2) endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu iedarbības samazināšanu līdz minimumam; 3) atbilstošas regulatīvās pieejas, ar kurām mazinātu ķīmisko vielu kombinēto ietekmi, un 4) produktos, tostarp importētajos, esošo ķīmisko vielu iedarbības samazināšanu līdz minimumam, lai veicinātu netoksisku materiālu aprites ciklus un mazinātu kaitīgo vielu iedarbību telpās. Šīs stratēģijas pamatā vajadzētu būt tādai visaptverošai zināšanu bāzei par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti, kuras dati iegūti, lietojot, ja vien iespējams, izmēģinājumu metodes bez dzīvnieku izmantošanas, un kura varētu paātrināt lēmumu efektīvu pieņemšanas procesu un veicināt inovāciju un drošu un ilgtspējīgu aizstājēju izstrādi;
Grozījums Nr. 112 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 52. punkts – 2. daļa – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) standartizēt visā Savienībā pētījumu protokolus un novērtēšanas kritērijus, kas saistīti ar vides un cilvēku biomonitoringu, lai optimizētu šā instrumenta izmantošanu vispārējās vides kvalitātes un Savienības iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtēšanā;
Grozījums Nr. 113 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 54. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
54. Ieguvumi, nodrošinot to, ka faktiski ir īstenoti ES tiesību akti par vidi, ir trīskārtīgi: tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmējiem, kuri darbojas vienotajā tirgū, stimulētas inovācijas un veicinātas pirmsācēja priekšrocības Eiropas uzņēmumiem daudzās nozarēs. Savukārt, izmaksas, kas saistītas ar tiesību aktu neīstenošanu, ir lielas, proti, pēc aptuvenām aplēsēm aptuveni 50 miljardi euro gadā, ietverot izmaksas, kas saistītas ar pārkāpumu lietām. 2009. gadā vien tika ierosināta 451 pārkāpumu lieta saistībā ar ES vides tiesību aktiem. Komisija arī tieši no ES iedzīvotājiem saņem neskaitāmas sūdzības, no kurām daudzas varētu sekmīgāk risināt dalībvalsts vai vietējā līmenī.	54. Ieguvumi, nodrošinot to, ka faktiski ir īstenoti ES tiesību akti par vidi, ir trīskārtīgi: tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmējiem, kuri darbojas vienotajā tirgū, stimulētas inovācijas un veicinātas pirmsācēja priekšrocības Eiropas uzņēmumiem daudzās nozarēs. Savukārt, izmaksas, kas saistītas ar tiesību aktu neīstenošanu, ir lielas, proti, pēc aptuvenām aplēsēm aptuveni 50 miljardi euro gadā, ietverot izmaksas, kas saistītas ar pārkāpumu lietām. No Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kas Savienībā konstatēti 2011. gadā, vislielākais skaits attiecās uz vides tiesībām — 299 pārkāpumi, kas ir 17 % no visiem pārkāpumiem, un tika sāktas 114 jaunas pārkāpumu procedūras. Komisija arī tieši no ES iedzīvotājiem saņem neskaitāmas sūdzības, no kurām daudzas varētu sekmīgāk risināt dalībvalsts vai vietējā līmenī.
Pamatojums
Šie ir skaitļi 29. gada pārskatā par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2011. gads) (COM(2012)0714).
Grozījums Nr. 114 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 55. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
55. Tāpēc turpmākajos gados galvenā prioritāte tiks dota ES vides acquis īstenošanas uzlabošanai dalībvalstu līmenī. Starp dalībvalstīm un dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības īstenošanā. Ir nepieciešams valsts, reģionālā un vietējā līmenī vides tiesību aktu īstenošanā iesaistītos nodrošināt ar zināšanām un spējām uzlabot ieguvumu gūšanu no šiem tiesību aktiem.	55. Tāpēc turpmākajos gados galvenā prioritāte tiks dota ES vides acquis īstenošanas uzlabošanai dalībvalstu līmenī. Starp dalībvalstīm un dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības īstenošanā. Ir nepieciešams Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī vides tiesību aktu īstenošanā iesaistītos nodrošināt ar zināšanām, instrumentiem un spējām uzlabot ieguvumu gūšanu no šiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 115 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 57. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
57. Pirmkārt, tiks uzlabots veids, kā tiek savākti un izplatīti dati par īstenošanu, lai palīdzētu plašai sabiedrībai un vides speciālistiem pilnībā saprast, kā valsts un vietējās pārvaldes iestādes realizē Savienības saistības. Saskaroties ar īstenošanas problēmām, kas raksturīgas individuālai dalībvalstij, ir paredzēts sniegt palīdzību, kas līdzinās pielāgotai pieejai, ko ievēro "Eiropas pusgada" procesā. Piemēram, ar Komisiju un individuālām dalībvalstīm tiks izveidoti partnerības īstenošanas nolīgumi, ar kuriem risina tādus jautājumus kā to, kur atrast īstenošanai vajadzīgo finansiālo atbalstu un labākas informācijas sistēmas, lai sekotu līdzi virzībai.	57. Pirmkārt, tiks uzlabots veids, kā tiek savākti un izplatīti dati par īstenošanu, lai palīdzētu plašai sabiedrībai un vides speciālistiem pilnībā saprast, kā valsts un vietējās pārvaldes iestādes realizē Savienības saistības. Saskaroties ar īstenošanas problēmām, kas raksturīgas individuālai dalībvalstij, ir paredzēts sniegt palīdzību, kas līdzinās pielāgotai pieejai, ko ievēro "Eiropas pusgada" procesā. Piemēram, ar Komisiju un individuālām dalībvalstīm tiks izveidoti partnerības īstenošanas nolīgumi, ar kuriem risina tādus jautājumus kā to, kur atrast īstenošanai vajadzīgo finansiālo atbalstu un labākas informācijas sistēmas, lai sekotu līdzi virzībai. Lai palielinātu šādas rīcības efektivitāti, vietējās un reģionālās iestādes arī varēs piedalīties, piemēram, izmantojot vienošanās par trīspusēju partnerību un pienācīgi ņemot vērā katras dalībvalsts konkrēto administratīvo sistēmu. Reģionu komitejas un Eiropas Komisijas izveidotā tehniskā sadarbības platforma atvieglos dialogu un informācijas apkopošanu, lai uzlabotu tiesību aktu īstenošanu vietējā līmenī.
Grozījums Nr. 116 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 59. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
59. Treškārt, tiks uzlabots veids, kādā tiek izskatītas un atrisinātas sūdzības par ES vides tiesību aktu īstenošanu.	59. Treškārt, tiks uzlabots un padarīts pārredzamāks un pieejamāks veids, kādā tiek izskatītas un atrisinātas sūdzības par ES vides tiesību aktu īstenošanu.
Grozījums Nr. 117 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 60. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
60. Ceturtkārt, ES iedzīvotāji varēs vieglāk izmantot tiesu iestāžu pakalpojumus vides jautājumos un iegūs reālu tiesisko aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem un izmaiņām, ko nesusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā un jaunākā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. Tiks veicināta arī ārpustiesas konfliktu atrisināšana kā alternatīva tiesvedībai.	60. Ceturtkārt, ES iedzīvotāji varēs izmantot tiesu iestāžu pakalpojumus vides jautājumos un iegūs reālu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Orhūsas konvenciju un citiem starptautiskiem nolīgumiem un izmaiņām, ko nesusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā un jaunākā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. Tiks veicināta arī ārpustiesas konfliktu atrisināšana kā alternatīva tiesvedībai.
Pamatojums
Lai nodrošinātu efektīvu tiesas pieejamību, Savienības vides politikas tiesību aktu kopumā ir jāietver visi Orhūsas konvencijas pīlāri. Tas atbilst Padomes 2012. gada 11. jūnija secinājumiem.
Grozījums Nr. 118 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ES iedzīvotājiem ir piekļuve skaidrai informācijai par to, kā tiek īstenoti ES vides tiesību akti;	(a) ir pilnībā īstenota Orhūsas konvencija, lai nodrošinātu ES iedzīvotājiem piekļuvi skaidrai informācijai par to, kā tiek īstenoti ES vides tiesību akti, tiesu iestāžu pieejamību un to, ka viņi var piedalīties noteiktu, ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā;
Pamatojums
Saskaņā ar Padomes 2012. gada 11. jūnija secinājumiem ir pilnīgi jāīsteno Orhūsas konvencija, kas dod iespēju iedzīvotājiem griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.
Grozījums Nr. 119 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) ir izpildīta prasība attiecībā uz regulatīvo iestāžu neatkarību valsts līmenī, kad tās ievieš Savienības vides tiesību aktus;
Pamatojums
Dažādās Eiropas direktīvās iekšējā tirgus jomā, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir izvirzīta prasība dalībvalstīm garantēt regulatīvās iestādes neatkarību un nodrošināt, ka savas pilnvaras tā izmanto taisnīgi un pārredzami. Skatīt, piemēram, Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 4. punktu. Tās pašas prasības attiecībā uz regulatīvo iestādi būtu jāpiemēro arī ES vides tiesību aktu ieviešanai valsts līmenī.
Grozījums Nr. 120 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ir uzlabota iedzīvotāju uzticība ES vides tiesību aktiem;	(d) ir uzlabota iedzīvotāju uzticība ES vides tiesību aktiem, un ir uzlabota šo aktu ieviešana, kā arī iedzīvotāji ir ciešāk iesaistīti ar vidi saistītu problēmu risināšanā;
Grozījums Nr. 121 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) izstrādāt partnerības īstenošanas nolīgumus starp dalībvalstīm un Komisiju;	(b) izstrādāt brīvprātīgus un pārredzamus partnerības īstenošanas nolīgumus starp dalībvalstīm un Komisiju un iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, lai palīdzētu dalībvalstīm novērst vai risināt radušās problēmas;
Grozījums Nr. 122 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) piemērot saistošus kritērijus reālām dalībvalstu inspekcijām un pārraudzībai plašākam ES tiesību aktu kopumam vides jomā un veidot papildu iespējas ES līmenī risināt situācijas, kad ir pamatots iemesls bažām, tās papildinot ar atbalstu profesionāļu tīkliem;	(c) mudināt dalībvalstis racionalizēt savas pašreizējās spējas inspekciju jomā un nostiprināt IMPEL tīklu; piemērot saistošus kritērijus reālām dalībvalstu inspekcijām un pārraudzībai plašākam ES tiesību aktu kopumam vides jomā un veidot papildu iespējas ES līmenī risināt situācijas, kad ir pamatots iemesls bažām;
Grozījums Nr. 123 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) nodrošināt, ka valstu noteikumi par tiesas pieejamību atspoguļo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, un veicināt ārpustiesas konfliktu atrisināšanu kā līdzekli rast mierizlīgumu konfliktiem vides jomā.	(e) nodrošināt, ka valstu noteikumi par tiesas pieejamību atspoguļo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, un veicināt ārpustiesas konfliktu atrisināšanu kā līdzekli, lai rastu efektīvus risinājumus konfliktiem vides jomā.
Grozījums Nr. 124 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 5. prioritārais mērķis
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. prioritārais mērķis: uzlabot zināšanu bāzi vides politikā	5. prioritārais mērķis: uzlabot zināšanu un pierādījumu bāzi vides politikā
Grozījums Nr. 125 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 64. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
64. Zināšanas ES vides politikā ir balstītas uz vides monitoringu, datiem, rādītājiem un novērtējumiem, kas saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu, kā arī oficiālu zinātnisko izpēti un "iedzīvotāju zinātnes" iniciatīvām. Ir panākts ievērojams progress šīs zināšanu bāzes nostiprināšanā, kas ir palielinājis informētību un uzlabojis politikas veidotāju un sabiedrības paļāvību uz politikas pieeju, kuras pamatā ir zināšanas, un tādējādi ir sekmēta izpratne par sarežģītām vides un sociālām problēmām.	64. Zināšanas ES vides politikā ir balstītas uz vides monitoringu, datiem, rādītājiem un novērtējumiem, kas saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu, kā arī oficiālu zinātnisko izpēti un "iedzīvotāju zinātnes" iniciatīvām. Ir panākts ievērojams progress šīs zināšanu un pierādījumu bāzes nostiprināšanā, kas ir palielinājis informētību un uzlabojis politikas veidotāju un sabiedrības paļāvību uz politikas pieeju, kuras pamatā ir pierādījumi, un tādējādi ir sekmēta izpratne par sarežģītām vides un sociālām problēmām.
Grozījums Nr. 126 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 65. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
65. ES un starptautiskā līmenī jāveic pasākumi, lai vēl vairāk stiprinātu un uzlabotu zinātnes un politikas saskarni vides jomā, piemēram, ieceļot galvenos zinātniskos padomdevējus, kā to jau ir izdarījusi Komisija un dažas dalībvalstis.	65. ES un starptautiskā līmenī jāveic pasākumi, lai vēl vairāk stiprinātu un uzlabotu zinātnes un politikas saskarni vides jomā, piemēram, optimizējot darbu, ko pašreiz veic valstu vides aģentūras, Eiropas Vides aģentūra (EVA) un tās partnerorganizācija — Eiropas Vides informācijas un novērojuma tīkls (Eionet), kā arī ieceļot galvenos zinātniskos padomdevējus, kā to jau ir izdarījusi Komisija un dažas dalībvalstis. Turklāt ir svarīgi, lai Savienība, kad tā kļūs par Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) pilntiesīgu locekli, aktīvi piedalītos šīs platformas darbā un tādējādi veidotu saikni starp vietējām, reģionālām un starptautiskām iestādēm bioloģiskās daudzveidības pārvaldības jomā.
Grozījums Nr. 127 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 66. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
66. Tomēr pašreizējo izmaiņu gaita un neskaidrības par iespējamajām tendencēm nākotnē prasa veikt turpmākus pasākumus, lai saglabātu un stiprinātu šo zināšanu bāzi ar mērķi nodrošināt, ka ES politika turpina pamatoties uz pareizu izpratni par vides stāvokli, iespējamiem reaģēšanas variantiem un to sekām.	66. Tomēr pašreizējo izmaiņu gaita un neskaidrības par iespējamajām tendencēm nākotnē prasa veikt turpmākus pasākumus, lai saglabātu un stiprinātu šo zināšanu un pierādījumu bāzi ar mērķi nodrošināt, ka ES politika turpina pamatoties uz pareizu izpratni par vides stāvokli, iespējamiem reaģēšanas variantiem un to sekām.
Grozījums Nr. 128 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 68. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
68. Kopīgas vides informācijas sistēmas principa „izveido vienreiz, izmanto bieži” turpmāka īstenošana un kopēja pieeja un standarti par telpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi saskaņā ar INSPIRE un GMES sistēmām, kā arī pūles, lai racionalizētu ziņošanas pienākumus, kuri noteikti dažādos tiesību aktos, palīdzēs izvairīties no divkārša darba un likvidēs lieku administratīvo slogu pārvaldes iestādēm. Dalībvalstīm jādara sabiedrībai vairāk pieejama informācija, kas savākta plānu, programmu un projektu ietvaros, lai novērtētu ietekmi uz vidi (piemēram, informācija, kas gūta vides vai stratēģiskajos ietekmes novērtējumos).	68. Kopīgas vides informācijas sistēmas principa „izveido vienreiz, izmanto bieži” turpmāka īstenošana un kopēja pieeja un standarti par telpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi saskaņā ar INSPIRE un Copernicus (agrāk pazīstama kā GMES), kā arī citām Eiropas vides informācijas sistēmām (piemēram, BISE un WISE), kā arī pūles, lai racionalizētu ziņošanas pienākumus, kuri noteikti dažādos tiesību aktos, palīdzēs izvairīties no divkārša darba un likvidēs lieku administratīvo slogu pārvaldes iestādēm. Dalībvalstīm jādara sabiedrībai vairāk pieejama informācija, kas savākta plānu, programmu un projektu ietvaros, lai novērtētu ietekmi uz vidi (piemēram, informācija, kas gūta vides vai stratēģiskajos ietekmes novērtējumos).
Grozījums Nr. 129 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 69. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
69. Joprojām pastāv ievērojamas nepilnības zināšanās, un dažas no tām skar šīs programmas prioritāros mērķus. Tāpēc, lai novērstu šīs nepilnības, ir svarīgi ieguldīt turpmākā izpētē, lai nodrošinātu, ka publiskā sektora iestādēm un uzņēmumiem ir stabils pamats lēmumu pieņemšanai, kas pilnībā atspoguļo patiesos sociālos, ekonomiskos un vides ieguvumus un izmaksas. Acīmredzamas ir četras nepilnības:	69. Joprojām pastāv ievērojamas nepilnības zināšanās, un dažas no tām skar šīs programmas prioritāros mērķus. Tāpēc, lai novērstu šīs nepilnības, ir svarīgi ieguldīt turpmākā izpētē, lai nodrošinātu, ka publiskā sektora iestādēm un uzņēmumiem ir dziļas un jaunākajā zinātniskajā informācijā pamatotas zināšanas, kas pilnībā atspoguļo patiesos sociālos, ekonomiskos un vides ieguvumus un izmaksas. Acīmredzamas ir četras nepilnības:
Grozījums Nr. 130 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 69. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– lai pārietu uz iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku, ir pienācīgi jāņem vērā mijiedarbība starp sociāli ekonomiskiem un vides faktoriem. Uzlabojot mūsu izpratni par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, to, kā darbības vai bezdarbības izmaksas var ņemt vērā precīzāk, kā izmaiņas indivīda un sabiedrības attieksmē palīdz sasniegt rezultātus vides jomā un kā Eiropas vidi ietekmē megatendences pasaulē, var palīdzēt mērķtiecīgāk virzīt politikas iniciatīvas uz resursu efektīvāku izmantošanu un slodzes mazināšanu videi;	– lai pārietu uz iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku, ir pienācīgi jāņem vērā mijiedarbība starp sociāli ekonomiskiem un vides faktoriem. Uzlabojot mūsu izpratni par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, to, kā darbības vai bezdarbības izmaksas un ieguvumus var ņemt vērā precīzāk, kā izmaiņas indivīda un sabiedrības attieksmē palīdz sasniegt rezultātus vides jomā un kā Eiropas vidi ietekmē megatendences pasaulē, var palīdzēt mērķtiecīgāk virzīt politikas iniciatīvas uz resursu efektīvāku izmantošanu un slodzes mazināšanu videi;
Pamatojums
Lai uzlabotu izpratni par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, ir jāņem vērā gan darbības un bezdarbības izmaksas, gan arī ieguvumi.
Grozījums Nr. 131 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 69. punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– joprojām pastāv neskaidrības par endokrīno sistēmu traucējošo vielu, maisījumu, produktos esošo ķīmisko vielu un nanomateriālu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Šo neskaidrību mazināšana var paātrināt lēmumu pieņemšanu un ļaut turpmāk izstrādāt ķīmisko vielu acquis, lai labāk pievērstos problemātiskajām jomām, vienlaicīgi stimulējot ķīmisko vielu ilgtspējīgāku izmantošanu. Labāka izpratne par vides faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselību, ļautu veikt preventīvus politikas pasākumus,	– lai gan joprojām pastāv neskaidrības par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu, maisījumu, produktos esošo ķīmisko vielu un nanomateriālu pilnīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, jaunākie pētījumi rāda, ka endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošām vielām ir veselībai kaitīga iedarbība, īpaši uz bērnu attīstību. Turklāt pastāv bažas par produktos esošo ķīmisko vielu, nanomateriālu un līdzīgu progresīvu materiālu iespējamo kombinēto ietekmi. Esošo zināšanu izmantošana, ko papildina nepārtraukti centieni novērst atlikušās nepilnības zināšanās, cita starpā izmantojot biomonitoringu un vides monitoringu, pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un saskaņotas pierādījumu iegūšanas metodes, var paātrināt lēmumu pieņemšanu un ļaut turpmāk izstrādāt ķīmisko vielu acquis, lai labāk pievērstos problemātiskajām jomām, kā arī palīdzēt veicināt ilgtspējīgāku pieeju ķīmisko vielu izmantošanai. Labāka izpratne par vides faktoriem un iedarbības līmeņiem, kas ietekmē cilvēku veselību un vidi, ļautu veikt preventīvus politikas pasākumus. Tas būtu jādara, kur vien iespējams, izmantojot alternatīvas izmēģinājumu metodes, lai samazinātu izmantoto dzīvnieku skaitu,
Grozījums Nr. 132 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 70. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
70. Jaunas un aktuālas problēmas, ko rada strauja tehnoloģiju attīstība (piemēram, nanomateriāli, netradicionāli enerģijas avoti, oglekļa uztveršana un uzglabāšana un elektromagnētiskie viļņi), kas apsteidz politikas izstrādes gaitu, sarežģī riska pārvaldību un var izraisīt konfliktējošas intereses, vajadzības un vēlmes. Tas savukārt var palielināt sabiedrības bažas un iespējamu naidīgumu pret jaunajām tehnoloģijām. Tāpēc ir jānodrošina plašākas un atklātas sabiedrības diskusijas par vides apdraudējumu un iespējamajiem kompromisiem, ko esam gatavi pieņemt, ņemot vērā dažkārt nepilnīgu vai neskaidru informāciju par aktuāliem riskiem un to, kā šādu risku gadījumā būtu jārīkojas. Sistemātiska pieeja vides apdraudējumu pārvaldībā uzlabos ES spēju sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un laikus uz to reaģēt, tādējādi nodrošinot arī pārliecību sabiedrībai.	70. Jaunas un aktuālas problēmas, ko rada strauja tehnoloģiju attīstība (piemēram, nanomateriāli un līdzīgi progresīvi materiāli, netradicionāli enerģijas avoti, oglekļa uztveršana un uzglabāšana un elektromagnētiskie viļņi), kura apsteidz politikas izstrādes gaitu, sarežģī riska pārvaldību un var izraisīt konfliktējošas intereses, vajadzības un vēlmes. Tas savukārt var palielināt sabiedrības bažas un iespējamu naidīgumu pret jaunajām tehnoloģijām. Tāpēc ir jānodrošina plašākas un atklātas sabiedrības diskusijas par vides apdraudējumu un iespējamajiem kompromisiem, ko esam gatavi pieņemt, ņemot vērā dažkārt nepilnīgu vai neskaidru informāciju par aktuāliem riskiem un to, kā šādu risku gadījumā būtu jārīkojas. Sistemātiska pieeja vides apdraudējumu pārvaldībā uzlabos ES spēju sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un laikus uz to reaģēt, tādējādi nodrošinot arī pārliecību sabiedrībai.
Pamatojums
Nākotnē var tikt radītas vēl nezināmas vielas un materiāli, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka ar šādiem materiāliem un vielām saistītus jautājumus ir iespējams risināt tādā pašā veidā kā, piemēram, attiecībā uz nanomateriāliem.
Grozījums Nr. 133 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
71. Lai uzlabotu zināšanu bāzi vides politikā, programma nodrošina, ka līdz 2020. gadam:	71. Lai uzlabotu zināšanu un pierādījumu bāzi vides politikā, programma nodrošina, ka līdz 2020. gadam:
Grozījums Nr. 134 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) politikas veidotājiem un uzņēmējiem ir labāks pamats vides un klimata politikas izstrādei un īstenošanai, tostarp izmaksas un ieguvumu novērtēšanai;	(a) politikas veidotājiem un uzņēmējiem ir labāks pamats vides un klimata politikas izstrādei un īstenošanai, tostarp darbības vai bezdarbības izmaksu un ieguvumu novērtēšanai;
Grozījums Nr. 135 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) ir palielināta tā Savienības pētniecības finansējuma daļa, kas tiek tērēta jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju bīstamības novērtēšanai;
Grozījums Nr. 136 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) koordinēt pētniecības pūliņus ES un dalībvalstu līmenī un tos koncentrēt uz galveno zināšanu nepilnību mazināšanu vides jomā, tostarp attiecībā uz vides kritisko punktu risku;	(a) pārtraukt budžeta samazinājumu pētniecībai, tajā pašā laikā koordinējot un veicinot pētniecības pūliņus ES un dalībvalstu līmenī un tos koncentrējot uz galveno zināšanu nepilnību mazināšanu vides jomā, tostarp attiecībā uz vides kritisko punktu risku, kā tas uzsvērts planētas iespēju jēdzienā;
Grozījums Nr. 137 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pieņemt sistemātisku pieeju riska pārvaldībā;	(b) pieņemt sistemātisku un integrētu pieeju riska pārvaldībā, kuras pamatā ir piesardzības princips un preventīva darbība, princips „piesārņotājs maksā”, princips, ka piesārņojums novēršams izcelsmes vietā, kā arī proporcionalitātes princips;
Grozījums Nr. 138 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) vienkāršot, racionalizēt un modernizēt vides un klimata pārmaiņu datu un informācijas vākšanu, pārvaldību un apmaiņu;	(c) vienkāršot, racionalizēt un modernizēt vides un klimata pārmaiņu datu un informācijas vākšanu, pārvaldību un apmaiņu, ietverot Eiropas kopīgās vides informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu;
Grozījums Nr. 139 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) pabeigt visaptverošu novērtējumu par ilgtspējīgas biomasas piegādes pieejamību un konkurējošiem izmantošanas veidiem un vajadzībām;
Grozījums Nr. 140 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 2. daļa – cb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) izveidot vispusīgu zināšanu bāzi par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti, lai atbalstītu netoksiskas vides stratēģiju;
(Saistīts ar šo pašu autoru iesniegto 52. punkta 2. daļas d) apakšpunkta grozījumu.)
Pamatojums
Nepieciešamība izveidot vispusīgu zināšanu bāzi par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti, lai atbalstītu netoksiskas vides stratēģiju, ir jāpievieno prasībām, kuru mērķis ir uzlabot vides politikas faktu bāzi.
Grozījums Nr. 141 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 74. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
74. Savienībai un dalībvalstīm vajadzēs izveidot piemērotus apstākļus, lai panāktu to, ka atbilstīgi tiek iekļauti vides ārējie faktori un ka privātajam sektoram tiek nosūtīti pareizie tirgus signāli, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi. Tas nozīmē sistemātiskāk piemērot principu „piesārņotājs maksā”, pakāpeniski atceļot videi kaitīgas subsīdijas un nodokļus novirzot no darbaspēka uz piesārņojumu. Tā kā dabas resursu kļūst arvien mazāk, var palielināties ekonomiskā rente un peļņa, kas saistīta ar resursu īpašumtiesībām vai to ekskluzīvu izmantošanu. Publiskā intervence, lai nodrošinātu, ka šāda rente nav pārmērīga un ka tiek ņemti vērā ārējie faktori, ļaus efektīvāk izmantot šos resursus un palīdzēs novērst tirgus kropļojumus, kā arī vairot publiskos ieņēmumus. Vides un klimata prioritātes tiks īstenotas „Eiropas pusgada” ietvaros, kur tās attiecas uz ilgtspējīgas izaugsmes iespējām konkrētās dalībvalstīs, kurām adresēti valstij paredzētie ieteikumi. Citi tirgus instrumenti, piemēram, maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem, jāizmanto plašāk ES un dalībvalstu līmenī, lai stimulētu privātā sektora iesaistīšanos un dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību.	74. Savienībai un dalībvalstīm vajadzēs izveidot piemērotus apstākļus, lai panāktu to, ka atbilstīgi tiek iekļauti vides ārējie faktori un ka privātajam sektoram tiek nosūtīti pareizie tirgus signāli, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi. Tas nozīmē sistemātiskāk piemērot principu „piesārņotājs maksā”, pakāpeniski atceļot videi kaitīgas subsīdijas un nodokļus novirzot no darbaspēka uz piesārņojumu un resursu patēriņu. Tā kā dabas resursu kļūst arvien mazāk, var palielināties ekonomiskā rente un peļņa, kas saistīta ar resursu īpašumtiesībām vai to ekskluzīvu izmantošanu. Publiskā intervence, lai nodrošinātu, ka šāda rente nav pārmērīga un ka tiek ņemti vērā ārējie faktori, ļaus efektīvāk izmantot šos resursus un palīdzēs novērst tirgus kropļojumus, kā arī vairot publiskos ieņēmumus. Vides un klimata prioritātes tiks īstenotas „Eiropas pusgada” ietvaros, ieviešot galvenos rādītājus, kur tās attiecas uz ilgtspējīgas izaugsmes iespējām konkrētās dalībvalstīs, kurām adresēti valstij paredzētie ieteikumi. Citi tirgus instrumenti, piemēram, maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem, jāizmanto plašāk ES un dalībvalstu līmenī, lai stimulētu privātā sektora iesaistīšanos un dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību.
Grozījums Nr. 142 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 77.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	77.a Līdz 2020. gadam Savienības kohēzijas un strukturālais finansējums būtu jāierobežo, to piešķirot tikai projektiem, kas nerada kaitējumu videi.
Pamatojums
Atbilstīgi Eiropas Savienības vides saglabāšanas, aizsardzības un uzlabošanas mērķim ar ES finansējumu nedrīkst atbalstīt projektus, kuri ir pretrunā šim mērķim. Ja attiecīgā ES finansētā projekta novērtējumā ir norādīts, ka vide ir degradējusies, finansējums ir jāatmaksā Eiropas Savienībai.
Grozījums Nr. 143 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 78. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
78. Papildu ieguldījumu avots ir palielināts kapitāls Eiropas Investīciju bankai (EIB) 2012. gada "Izaugsmes un nodarbinātības pakta" ietvaros .	78. Papildu ieguldījumu avots ir palielināts kapitāls Eiropas Investīciju bankai (EIB) 2012. gada Izaugsmes un nodarbinātības pakta ietvaros, kas jātērē atbilstīgi Savienības mērķiem vides un klimata jomā.
Grozījums Nr. 144 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 79. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
79. Pieredze, kas gūta 2007.–2013. gada plānošanas periodā, liecina, ka videi ir pieejami ievērojami līdzekļi, bet to izmantošana valsts un reģionālā līmenī pirmajos gados ir bijusi ļoti nevienmērīga un tādējādi var apdraudēt apstiprināto mērķu sasniegšanu. Lai izvairītos no pieredzes atkārtošanās, dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem šajās jomās.	79. Pieredze, kas gūta 2007.–2013. gada plānošanas periodā, liecina, ka videi ir pieejami ievērojami līdzekļi, bet to izmantošana valsts un reģionālā līmenī pirmajos gados ir bijusi ļoti nevienmērīga un tādējādi var apdraudēt apstiprināto mērķu sasniegšanu. Lai izvairītos no pieredzes atkārtošanās, dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem šajās jomās. Piemēram, ir ieteicams sistemātiski izmantot prioritārās rīcības pamatprogrammas, kas paredzētas Faunas un floras dzīvotņu direktīvā, lai saskaņotu Natura 2000 tīkla finansējuma vajadzības.
Grozījums Nr. 145 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 79.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	79.a Principā ir jāierosina veidi, kā nodrošināt, ka efektīvi tiek izmantots Savienības finansējums struktūrpasākumiem tādās jomās, kas saistītas ar ūdeni, transportu, energoefektivitāti un atkritumiem. Piemēram, Savienības finansējuma piešķiršana municipālai atkritumu infrastruktūrai nav atkarīga no atbalsta pasākumu īstenošanas vai Savienības mērķu izpildes atkritumu politikas jomā, kas mazina Savienības finansējuma efektivitāti¹.
	_______________
	Šajā sakarā skatīt Revīzijas palātas ieteikumus tās Īpašajā ziņojumā Nr. 20/2012 „Vai struktūrpasākumu finansējums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras projektiem efektīvi palīdz dalībvalstīm sasniegt ES atkritumu politikas mērķus” (OV C 28, 30.1.2013., 2. lpp.).
Pamatojums
Daudz ES līdzekļu, kas paredzēti vides pasākumiem, joprojām ir pārāk maz izmantoti vai netiek izmantoti optimāli.
Grozījums Nr. 146 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 82. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, bet vairāk izmantot tirgus instrumentus, tostarp nodokļu politiku, cenu veidošanu un maksas iekasēšanu, un paplašināt tirgus vides precēm un pakalpojumiem, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi;	(a) Komisijai un dalībvalstīm bez kavēšanās un līdz 2014. gadam pieņemt konkrētus plānus, kuru pamatā ir šīs daļas ab) apakšpunktā izklāstītā definīcija. Lai to panāktu, ir jo īpaši nepieciešams: pakāpeniski līdz 2020. gadam atcelt visas videi kaitīgas subsīdijas un ziņot par sasniegto, gatavojot valsts reformu programmas; vairāk izmantot tirgus instrumentus, tostarp nodokļus novirzot no darbaspēka uz vidi, cenu veidošanu un maksas iekasēšanu, un paplašināt tirgus vides precēm un pakalpojumiem, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi;
Grozījums Nr. 147 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 82. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) līdz 2020. gadam pakāpeniski atcelt kohēzijas un strukturālo finansējumu projektiem, kuri nodara kaitējumu videi;
Pamatojums
Atbilstīgi Eiropas Savienības vides saglabāšanas, aizsardzības un uzlabošanas mērķim ar ES finansējumu nedrīkst atbalstīt projektus, kas ir pretrunā šim mērķim. Ja attiecīgā ES finansētā projekta novērtējumā ir norādīts, ka vide ir degradējusies, finansējums ir jāatmaksā Eiropas Savienībai.
Grozījums Nr. 148 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 82. punkts – 2. daļa – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) noteikt pienākumu Komisijai definēt videi kaitīgās subsīdijas kā „valdības rīcības rezultātu, kas patērētājiem vai ražotājiem sniedz priekšrocību, lai papildinātu to ienākumus vai samazinātu to izmaksas, bet, to darot, neievēro labu praksi vides jomā”¹;
	__________________
	¹ Pielāgots no ESAO (1998. un 2005. gads) IEEP u. c., 2007. gads, skatīt: http://ec.europa.eu/environment/enveco/taxation/index.htm.
Grozījums Nr. 149 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 82. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) sniegt vairāk valstu un Savienības atbalsta centieniem nodrošināt energoefektivitāti, tostarp mājsaimniecībās (siltumizolācija, energoefektīvas ierīces, neliela apjoma atjaunojamās enerģijas ģeneratoru uzstādīšana u. c.);
Grozījums Nr. 150 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 82. punkts – 2. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem atlīdzību sniedz par sniegtajiem vides pakalpojumiem, ja tie rada ieguldījumu un apsaimniekošanas ierobežojumus vai papildizmaksas; īpaši atbalstīt vides pakalpojumu maksājumu sistēmu koncepciju un šo sistēmu izveidi, lai līdzsvarotu ekonomikas attīstības un vides aizsardzības uzdevumus.
Pamatojums
Les PSE sont des outils économiques incitatifs dont les expériences pilotes se multiplient. Les propriétaires ou gestionnaires sont payés par les usagers ou les bénéficaires pour la fourniture du service ou pour l'application d'une méthode de gestion spécifique assurant la réalisation du service environnemental désiré. Ils peuvent notamment financer le maintien et le rétablissement des services écosystémiques fournis par les forêts multifonctionnelles, qui entraînent pour les propriétaires privés et les communes des contraintes ainsi que des surcoûts d'investissement et de gestion.
Grozījums Nr. 151 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 86. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) pilnībā īstenot Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvu¹ un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu².
	__________________
	¹ Direktīva 2001/42/EK.
	² Direktīva 85/337/EK.
Grozījums Nr. 152 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 88. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
88. Vairums pilsētu saskaras ar kopīgu vides problēmu pamatkopumu, tostarp sliktu gaisa kvalitāti, augstu trokšņu līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisijām, ūdens trūkumu, plūdiem un vētrām, piesārņotām vietām, pamestiem rūpniecības objektiem un atkritumiem. Tajā pašā laikā ES pilsētas ir standartu noteicējas pilsētu ilgtspējībā un bieži vien ir celmlauži inovatīviem risinājumiem vides problēmu jomā. Arvien lielāks Eiropas pilsētu skaits vides ilgtspējību liek pilsētu attīstības stratēģiju pamatā.	88. Vairums pilsētu saskaras ar kopīgu vides problēmu pamatkopumu, tostarp sliktu gaisa kvalitāti, augstu trokšņu līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisijām, pilsētu un piepilsētu bioloģiskās daudzveidības attīstību, ūdens trūkumu, plūdiem un vētrām, piesārņotām vietām, pamestiem rūpniecības objektiem un atkritumiem, kā arī ar enerģētikas pārvaldību. Tajā pašā laikā ES pilsētas ir standartu noteicējas pilsētu ilgtspējībā un bieži vien ir celmlauži inovatīviem risinājumiem vides problēmu jomā. Arvien lielāks Eiropas pilsētu skaits vides ilgtspējību liek pilsētu attīstības stratēģiju pamatā.
Pamatojums
Pilsētvidē atsevišķas savvaļas dzīvnieku sugas var izzust, savukārt citas kļūst nekontrolējamas. Tāpēc svarīgi ir pareizi pārvaldīt pilsētu bioloģisko daudzveidību.
Grozījums Nr. 153 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 88.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	88.a Savienības arvien augošās urbanizācijas rezultātā pilsētu iedzīvotāji labāk apzinās vides problēmas un vēlas atjaunot ciešāku saiti ar dabu pilsētvidē. Tādējādi bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir kļuvusi par nozīmīgu uzdevumu pilsētās. Šai tendencei atbilst dabiskas dimensijas ieviešana no jauna pilsētvidē, īpaši ar jauniem telpiskiem ainaviskiem veidojumiem, atsevišķu sienu un jumtu apzaļumošanu un pilsētu „zaļo” un „zilo” infrastruktūru attīstīšanu. Eiropas pilsētu bioloģiskās daudzveidības rādītāji ir jānovērtē un jāuzlabo, pamatojoties uz īpašu indeksu par pilsētu bioloģisko daudzveidību, piemēram, Singapūras indeksu, ar kuru iepazīstināja ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē Nagojā 2010. gadā.
Pamatojums
Zinātnes atziņu trūkums par bioloģisko daudzveidību pilsētvidē kavē tādu projektu plānošanu, kuri veltīti tās aizsardzībai.
Grozījums Nr. 154 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 88.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	88.b Ilgtermiņā Savienībai ir jāizstrādā visaptveroša stratēģija par to, kā ekoloģiska un iekļaujoša ekonomika var sekmēt pilsētvides uzlabošanu, koncentrējoties uz pilsētplānošanas saskaņošanu ar mērķiem, kas saistīti ar resursu efektivitāti, ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu pilsētu zemes izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanu, ekosistēmu izturētspēju, ūdens apsaimniekošanu, cilvēku veselību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un izglītošanu un informētības palielināšanu vides jomā.
Grozījums Nr. 155 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 91. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) lielākā daļa ES pilsētu īsteno ilgtspējīgas pilsētas plānošanas un projektēšanas politiku.	(a) lielākā daļa ES pilsētu īsteno ilgtspējīgas pilsētas plānošanas un projektēšanas un mobilitātes politiku atbilstīgi visaptverošai ilgtermiņa stratēģijai par ilgtspējīgām pilsētām.
Grozījums Nr. 156 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 91. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) noteikt un apstiprināt kritēriju kopumu, lai novērtētu pilsētu veikumu vides jomā, ņemot vērā ekonomisko un sociālo ietekmi.	(a) noteikt un apstiprināt kopīgu kritēriju un rādītāju kopumu, lai novērtētu pilsētu veikumu vides jomā, ņemot vērā ekonomisko un sociālo ietekmi un pilsētbūvniecības modeļu vēsturiskās un ģeogrāfiskās īpatnības;
Grozījums Nr. 157 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 91. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts(jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) uzlabot bioloģiskās daudzveidības pārvaldību pilsētvidē un sākt iedzīvotāju informēšanu par faunas un floras nozīmi pilsētās;
Grozījums Nr. 158 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 91. punkts – 2. daļa – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) uzlabot energotaupību, veidojot energoviedas ēkas un izmantojot IKT; veicināt ilgtspējīgu renovāciju un būvniecību; attīstīt zinātnisko un tehnisko kompetenci celtniecības nozarē un izplatīt to Eiropas līmeņa tīklā, pamatojoties uz integrētu būvniecības pieeju, kurā ņemti vērā vides un enerģētiskie rādītāji, drošība, veselība, pielāgotība lietotāju vajadzībām un saimnieciskā konkurētspēja;
Grozījums Nr. 159 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 91. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) atbalstīt veselīgu un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās un samazināt gaisa un trokšņa piesārņojumu; attīstīt un modernizēt pilsētu sabiedriskā transporta tīklus; nodrošināt vietējā transporta sistēmu elektrifikāciju un ieviest elektrisko transportlīdzekļu izmantošanas sistēmas Savienības pilsētās; izstrādāt drošu infrastruktūru kājāmgājējiem un velobraucējiem, lai nodrošinātu, ka divkāršojas tādu cilvēku skaits, kuri izmanto aktīvus pārvietošanās veidus, piemēram, iešanu kājām un velobraukšanu;
Pamatojums
Parlaments 2011. gada decembra rezolūcijā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu ― virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (2011/2096(INI)) ir aicinājis veltīt pūles, lai divkāršotu aktīvo transporta veidu, piemēram, riteņbraukšanas, izmantošanu.
Grozījums Nr. 160 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 91. punkts – 2. daļa – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) panākt progresu attiecībā uz visaptverošas stratēģijas izstrādi par to, kā ekoloģiska un iekļaujoša ekonomika var sniegt ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā;
Grozījums Nr. 161 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 91. punkts – 2. daļa – bc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bc) starp pilsētām Savienības un starptautiskā līmenī apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz inovatīviem risinājumiem un ilgtspējīgu dzīvesveidu pilsētā;
Grozījums Nr. 162 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 92. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
92. Vides ilgtspējība ir svarīga, lai mazinātu nabadzību un nodrošinātu dzīves kvalitāti un ekonomikas izaugsmi. "Rio +20” konferencē pasaules līderi atjaunoja savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību un atzina, ka iekļaujoša ekoloģiska ekonomika ir svarīgs līdzeklis, kā panākt ilgtspējīgu attīstību, kā arī apstiprināja veselīgas vides izšķirošo lomu pārtikas nodrošinājuma garantēšanā un nabadzības samazināšanā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu arvien urbanizētākā pasaulē, šie uzdevumi ietvers nepieciešamību rīkoties ūdens, okeānu, ilgtspējīgas zemes un ekosistēmu, ilgtspējīgu, resursu izmantošanas efektivitātes (jo īpaši atkritumu), ilgtspējīgas enerģijas un klimata pārmaiņu jomā, tostarp pakāpeniski atceļot fosilā kurināmā subsīdijas. Šīs problēmas būs jārisina ar īpaši pielāgotu pieeju vietējā, valsts vai Savienības līmenī, kā arī ar iesaistīšanos starptautiskos centienos izstrādāt risinājumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē.	92. Ilgtspējības nodrošināšana pašlaik pasaulē ir viens no steidzamākajiem uzdevumiem, un tā ir svarīga, lai izskaustu nabadzību un nodrošinātu labklājību visiem. „Rio +20” konferencē pasaules līderi atjaunoja savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību un nodrošināt planētai, tagadējām un nākamajām paaudzēm ekonomiskā, sociālā un vides ziņā ilgtspējīgas nākotnes sekmēšanu. Viņi arī atzina, ka iekļaujoša ekoloģiska ekonomika ir svarīgs līdzeklis, kā panākt ilgtspējīgu attīstību, un ka veselīgai videi ir izšķiroša loma pārtikas nodrošinājuma garantēšanā un nabadzības samazināšanā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu arvien urbanizētākā pasaulē, šie uzdevumi ietvers nepieciešamību rīkoties starptautiskā mērogā daudzās jomās, piemēram, ūdens, okeānu, ilgtspējīgas zemes un ilgtspējīgu ekosistēmu, resursu izmantošanas efektivitātes (jo īpaši atkritumu), ilgtspējīgas enerģijas un klimata pārmaiņu jomā, tostarp pakāpeniski atceļot videi kaitīgās subsīdijas, arī fosilā kurināmā subsīdijas. Papildus šo apņemšanos īstenošanai vietējā, valsts un Savienības līmenī Savienība aktīvi iesaistīsies starptautiskos centienos izstrādāt risinājumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē.
Grozījums Nr. 163 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 93. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
93. “Rio +20” konferences secinājumi būs jāatspoguļo ES un dalībvalstu iekšējās un ārējās politikas prioritātēs. Savienībai arī jāatbalsta augsta līmeņa politiskā foruma izveide, kas pakāpeniski aizstās ilgtspējīgas attīstības komisiju un uzraudzīs „Rio +20” konferences secinājumu īstenošanu.	93. “Rio +20” konferences secinājumi ir jāatspoguļo ES un dalībvalstu iekšējās un ārējās politikas prioritātēs. Savienībai arī jāatbalsta tā augsta līmeņa politiskā foruma darbība, kurš aizstās ilgtspējīgas attīstības komisiju un uzraudzīs „Rio +20” konferences secinājumu īstenošanu.
Grozījums Nr. 164 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 94. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
94. Daudzus no prioritārajiem mērķiem, kas izklāstīti šajā programmā, var pilnībā sasniegt tikai globālas pieejas ietvaros un sadarbībā ar partnervalstīm. Šā iemesla dēļ Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāiesaistās attiecīgos starptautiskos, reģionālos un divpusējos procesos spēcīgā, mērķtiecīgā, vienotā un saskaņotā veidā. Tām jāturpina veicināt reālu, uz noteikumiem balstītu globālās vides politikas sistēmu, kuru papildina efektīvāka un stratēģiskāka pieeja, kurā divpusēji un reģionāla līmeņa politiskie dialogi un sadarbība ir pielāgoti Savienības stratēģiskajiem partneriem, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm, to atbalstot ar atbilstošu finansējumu.	94. Daudzus no prioritārajiem mērķiem, kas izklāstīti šajā programmā, var pilnībā sasniegt tikai globālas pieejas ietvaros un sadarbībā ar Savienības partnervalstīm, kā arī ar asociētajām valstīm un teritorijām. Šā iemesla dēļ Savienībai un tās dalībvalstīm jāiesaistās attiecīgos starptautiskos, reģionālos un divpusējos procesos, piemēram, jāslēdz divpusēji tirdzniecības nolīgumi, spēcīgā, mērķtiecīgā, vienotā un saskaņotā veidā. Tām jāturpina veicināt reālu, uz noteikumiem balstītu globālās vides politikas sistēmu, kuru papildina efektīvāka un stratēģiskāka pieeja, kurā divpusēji un reģionāla līmeņa politiskie dialogi un sadarbība ir pielāgoti Savienības stratēģiskajiem partneriem, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm, to atbalstot ar atbilstošu finansējumu. Būtu jāuzlabo Savienības politiskās nostādnes komunikācijai pasaules mērogā par Savienības īstenotajām darbībām vides jomā.
Pamatojums
Centieniem novērst reģionālās un pasaules mēroga vides problēmas jāattiecas uz visu ES teritoriju, īpaši tās tālākajiem reģioniem, kā arī uz Savienības asociētajām aizjūras zemēm un teritorijām, ņemot vērā, ka šajās teritorijās ir vairāk nekā 70 % no Eiropas bioloģiskās daudzveidības. Šīs teritorijas var būt piemēri un kontaktpunkti savos reģionos, lai īstenoti prioritāros šajā programmā izklāstītos mērķus. Asociētās aizjūras zemes un teritorijas šajā programmā piedalīsies saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Lēmumā par aizjūras asociāciju.
Grozījums Nr. 165 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 95. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
95. Laikposms, ko aptver šī programma, atbilst galvenajiem posmiem starptautiskajā klimata, bioloģiskās daudzveidības un ķīmisko vielu politikā. Lai nepārsniegtu 2 °C robežvērtību, līdz 2050. gadam globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tomēr ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) līgumslēdzējas puses apņēmušās līdz 2020. gadam panākt tikai pusi emisiju samazinājumu. Bez apņēmīgākas globālas rīcības klimata pārmaiņas, visticamāk, netiks ierobežotas. Pat vislabākā scenārija gadījumā vēsturisko siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ valstis aizvien vairāk saskarsies ar nenovēršamo klimata pārmaiņu ietekmi un tām būs jāizstrādā stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas ietvaros līdz 2015. gadam jāvienojas par visaptverošu un spēcīgu nolīgumu, kas piemērojams visiem un jāīsteno no 2020. gada. ES arī turpmāk proaktīvi iesaistīsies šajā procesā, tostarp diskusijās par to, kā likvidēt plaisu starp pašreizējo attīstīto un jaunattīstības valstu apņemšanos samazināt emisijas, un diskusijās par darbībām, kas vajadzīgas, lai turpinātu darbu emisiju jomā, kas saderīgs ar 2 °C mērķi. Pasākumiem pēc „Rio + 20” konferences arī jāpalīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi atbalstot cīņu pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus ES ir jāturpina un vēl vairāk jāpastiprina klimata pārmaiņu partnerība ar stratēģiskajiem partneriem un jāveic turpmāki pasākumi, lai iekļautu vides un klimata apsvērumus savā attīstības politikā.	95. Laikposms, ko aptver šī programma, atbilst galvenajiem posmiem starptautiskajā klimata, bioloģiskās daudzveidības un ķīmisko vielu politikā. Lai nepārsniegtu 2 °C robežvērtību, līdz 2050. gadam globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tomēr ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) līgumslēdzējas puses apņēmušās līdz 2020. gadam panākt tikai pusi emisiju samazinājumu. Bez apņēmīgākas globālas rīcības klimata pārmaiņas, visticamāk, netiks ierobežotas. Pat vislabākā scenārija gadījumā vēsturisko siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ valstis aizvien vairāk saskarsies ar nenovēršamo klimata pārmaiņu ietekmi un tām būs jāizstrādā stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas ietvaros līdz 2015. gadam jāvienojas par visaptverošu un spēcīgu nolīgumu, kas piemērojams visiem un jāīsteno no 2020. gada. ES arī turpmāk proaktīvi iesaistīsies šajā procesā, tostarp diskusijās par to, kā likvidēt plaisu starp pašreizējo attīstīto un jaunattīstības valstu apņemšanos samazināt emisijas, un diskusijās par darbībām, kas vajadzīgas, lai turpinātu darbu emisiju jomā, kas saderīgs ar 2 °C mērķi, ņemot vērā zinātniski pamatotos pierādījumus par to, ka ir nepieciešams 1,5 °C mērķis, lai mazinātu ievērojamo ietekmi uz visneaizsargātākajām valstīm. Pasākumiem pēc „Rio + 20” konferences arī jāpalīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi atbalstot cīņu pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus ES ir jāturpina un vēl vairāk jāpastiprina klimata pārmaiņu partnerība ar stratēģiskajiem partneriem, pildot solījumus spēju veidošanas, klimata pārmaiņu apkarošanas finansējuma un tehnoloģiskā atbalsta ziņā, un jāveic turpmāki pasākumi, lai iekļautu vides un klimata apsvērumus savā ārpolitikā, tostarp savā tirdzniecības politikā un attīstības politikā, atbilstoši savstarpīguma un savstarpēja izdevīguma principam. Savienībai būtu arī jādefinē savi avoti un taisnīgs ieguldījums, lai atbalstītu Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu UNFCCC saistību kontekstā.
Grozījums Nr. 166 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 96. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
96. Globālie mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību jāsasniedz līdz 2020. gadam; tie ir pamats, lai apturētu un eventuāli nepieļautu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē. ES dos savu artavu šo centienu īstenošanā, tostarp līdz 2015. gadam sasniedzot mērķi divkāršot finansējumu pasākumiem bioloģiskās daudzveidības jomā jaunattīstības valstīs un saglabāt šo līmeni līdz 2020. gadam. Jau pastāv globāls 2020. gada mērķis ķīmisko vielu radītā riska pārvaldīšanā. ES turpinās būt aktīva un konstruktīva, palīdzot šajos procesos sasniegt nospraustos mērķus.	96. Globālie mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību jāsasniedz līdz 2020. gadam; tie ir pamats, lai apturētu un eventuāli nepieļautu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē. ES dos savu artavu šo centienu īstenošanā, tostarp līdz 2015. gadam sasniedzot mērķi divkāršot finansējumu pasākumiem bioloģiskās daudzveidības jomā jaunattīstības valstīs un saglabāt šo līmeni līdz 2020. gadam. Savienība turpinās atbalstīt ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD) īstenošanu, jo īpaši rīkojoties tā, lai sasniegtu augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli, par ko panākta vienošanās „Rio +20” konferencē. Tā arī pastiprinās centienus, lai sasniegtu „Rio +20” konferencē uzsvērto globālo 2020. gada mērķi attiecībā uz ķīmisko vielu pareizu pārvaldību visā to aprites ciklā un bīstamo atkritumu pareizu pārvaldību un lai atbalstītu attiecīgās konvencijas. ES turpinās būt aktīva un konstruktīva, palīdzot šajos procesos sasniegt nospraustos mērķus.
Grozījums Nr. 167 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 96.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	96.a Savienībai būtu proaktīvi jāiesaistās starptautiskās sarunās par jauniem un aktuāliem jautājumiem, jo īpaši par jaunām konvencijām, nolīgumiem un novērtējumiem, piemēram, sarunās par īstenošanas nolīgumu ANO Jūras tiesību konvencijas ietvaros attiecībā uz teritorijām, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un par „pasaules okeānu novērtējumu”.
Grozījums Nr. 168 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 97.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	97.a Savienībai starptautiskā līmenī būtu jāturpina palielināt tās ieguldījums iniciatīvās, ar ko atbilstīgi tās iekšpolitikai tiek sekmēta pāreja uz iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku, piemēram, piemērotu sekmējošo apstākļu veicināšanā, tādu tirgus instrumentu un rādītāju izstrādē, kuri ietver ne tikai IKP.
Grozījums Nr. 169 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 98. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
98. ES būtu arī jāizmanto sava pozīcija – viens no lielākajiem tirgiem pasaulē – lai veicinātu rīcībpolitikas un pieejas, kas samazina spiedienu uz pasaules dabas resursu bāzi. To var panākt, mainot patēriņa un ražošanas modeļus, kā arī nodrošinot, ka tirdzniecības un iekšējā tirgus politika palīdz sasniegt mērķus vides un klimata jomā un sniedz stimulu citām valstīm uzlabot un ieviest tiesisko regulējumu un standartus vides jomā. ES turpinās veicināt ilgtspējīgu attīstību, apspriežot un īstenojot īpašus noteikumus starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, un vajadzētu izskatīt citus politikas variantus, kas samazinātu ES patēriņa ietekmi uz vidi valstīs ārpus ES. Kā piemērs šādam politikas variantam ir divpusējās meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) partnerības, kas izveido sistēmu, lai nodrošinātu, ka no partnervalstīm ES tirgū ienāk tikai likumīgi iegūti kokmateriāli.	98. ES būtu arī jāizmanto sava pozīcija – viens no lielākajiem tirgiem pasaulē – lai veicinātu rīcībpolitikas un pieejas, kas samazina spiedienu uz pasaules dabas resursu bāzi. To var panākt, mainot patēriņa un ražošanas modeļus, kā arī nodrošinot, ka tirdzniecības un iekšējā tirgus politika palīdz sasniegt mērķus vides un klimata jomā un sniedz stimulu citām valstīm uzlabot un ieviest tiesisko regulējumu un standartus vides jomā, kā arī cīnīties pret dempingu vides jomā. Lai garantētu Eiropas pasākumu ekoloģisko integritāti, nodrošinātu godīgu konkurenci un izvairītos no oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes un Eiropas uzņēmumu pārvietošanas, būtu jāturpina debates par oglekļa dioksīda piesaistes mehānismu, vienlaikus izpildot PTO noteikumus. ES turpinās veicināt ilgtspējīgu attīstību, apspriežot un īstenojot īpašus noteikumus starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, un vajadzētu izskatīt citus politikas variantus, kas samazinātu ES patēriņa ietekmi uz vidi un resursu izmantošanu valstīs ārpus ES. Kā piemērs šādam politikas variantam ir divpusējās meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) partnerības, kas izveido sistēmu, lai nodrošinātu, ka no partnervalstīm ES tirgū ienāk tikai likumīgi iegūti kokmateriāli. Tiks izpētīti arī citi politikas varianti, lai mazinātu Savienības patēriņa ietekmi uz pasaules vidi. Kopumā Savienība centīsies pilnveidot aspektus, kas saistīti ar rūpības pienākumu visās piegādes ķēdēs.
Pamatojums
Aizvien biežāk ir konstatēti konkurences kropļojumi un vides dempinga riski, kas apdraud uzņēmumus un darba ņēmējus Eiropas Savienībā, kuriem jāievēro augstāki standarti. Oglekļa dioksīda piesaistes mehānisms ļautu novērst iespējas, ka CO₂ emisijas tiek novirzītas uz trešām valstīm.
Grozījums Nr. 170 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) „Rio +20” konferences secinājumi ir pilnībā integrēti ES ārpolitikā un ES sniedz reālu ieguldījumu pasaules mēroga centienos īstenot apstiprinātās saistības, tostarp tās, kas paredzētas Riodežaneiro konvencijās;	(a) „Rio +20” konferences secinājumi ir pilnībā integrēti ES iekšpolitikā un ārpolitikā un ES sniedz reālu ieguldījumu pasaules mēroga centienos īstenot apstiprinātās saistības, tostarp tās, kas paredzētas Riodežaneiro konvencijās;
Grozījums Nr. 171 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) Savienība turpina pastiprināt savas iniciatīvas, lai atvieglotu globālu pāreju uz iekļaujošu ekoloģisko ekonomiku saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, un tā ir nozīmīgs dalībnieks, virzot starptautiskos centienus uz šā mērķa sasniegšanu.
Grozījums Nr. 172 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) strādāt pie ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanas, kas: a) aptver prioritārās jomas, proti, iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku un plašākus ilgtspējīgas attīstības mērķus, piemēram, enerģija, ūdens, pārtikas nodrošinājums, okeāni un ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, kā arī tādus starpnozaru jautājumus kā taisnīgums, sociālā iekļautība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, tiesiskums un laba pārvaldība; b) ir vispārēji piemērojami un aptver visas trīs ilgtspējīgas attīstības jomas; c) ir novērtēti un papildināti ar mērķvērtībām un rādītājiem un d) ir saskaņoti ar attīstības sistēmu laikposmā pēc 2015. gada un integrēti tajā, un atbalsta pasākumus klimata jomā;	(a) strādāt pie ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanas, kas: a) aptver prioritārās jomas, proti, iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku un plašākus ilgtspējīgas attīstības mērķus, piemēram, enerģija, ūdens, pārtikas nodrošinājums, okeāni un ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, ietverot dzīvnieku labturību, kā arī tādus starpnozaru jautājumus kā taisnīgums, sociālā iekļautība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, tiesiskums un laba pārvaldība; b) ir vispārēji piemērojami un aptver visas trīs ilgtspējīgas attīstības jomas; c) ir novērtēti un papildināti ar mērķvērtībām un rādītājiem un d) ir saskaņoti ar attīstības sistēmu laikposmā pēc 2015. gada un integrēti tajā, un atbilst citām starptautiskajām saistībām, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību;
Grozījums Nr. 173 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) strādāt pie efektīvākas ANO struktūras izveides ilgtspējīgas attīstības jomā, stiprinot UNEP saskaņā ar “Rio +20” konferences secinājumiem, vienlaikus cenšoties panākt UNEP statusa paaugstināšanu līdz ANO aģentūras līmenim un atbalstot šobrīd veiktos pasākumus, ar ko uzlabo sinerģiju starp daudzpusējiem vides nolīgumiem;	(b) strādāt pie efektīvākas ANO struktūras, jo īpaši tās vides dimensijas, izveides ilgtspējīgas attīstības jomā: a) turpmāk stiprināt ANO Vides programmu (UNEP) saskaņā ar “Rio +20” konferences secinājumiem un balstīties uz UNEP Padomes lēmumu izveidot ANO Vides asambleju, vienlaikus cenšoties panākt UNEP statusa paaugstināšanu līdz ANO specializētās aģentūras līmenim; b) atbalstīt pasākumus, ar ko uzlabo sinerģiju starp daudzpusējiem vides nolīgumiem, jo īpaši ķīmisko vielu un atkritumu, un bioloģiskās daudzveidības kopās; un c) sniegt ieguldījumu, lai darbībā, ko veic augsta līmeņa politiskais forums (HLPF) par ilgtspējīgu attīstību, nodrošinātu spēcīgu un autoritatīvu pārstāvniecību attiecībā uz vidi;
Grozījums Nr. 174 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) sadarboties ar partnervalstīm stratēģiskākā veidā. Tam vajadzētu ietvert sadarbības koncentrēšanu uz šādiem aspektiem: ar stratēģiskajiem partneriem – veicināt labāko praksi vietējā vides politikā un tiesību aktos un konverģenci daudzpusējās sarunās par vidi; ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika – pakāpeniski tuvināt regulējumu ES vides un klimata politikai un galvenajiem tiesību aktiem un aktīvāk sadarboties reģionālo vides un klimata problēmu risināšanā; ar jaunattīstības valstīm – atbalstīt to centienus aizsargāt vidi, cīnīties pret klimata pārmaiņām un ierobežot dabas katastrofas, un īstenot starptautiskās saistības vides jautājumos kā ieguldījumu nabadzības samazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā.	(d) sadarboties ar partnervalstīm stratēģiskākā veidā, kas ietver savlaicīgu Savienības nostājas un mērķu paziņošanu pirms starptautiskām konferencēm. Tam vajadzētu ietvert sadarbības koncentrēšanu uz šādiem aspektiem: i) ar stratēģiskajiem partneriem – veicināt labāko praksi vietējā vides politikā un tiesību aktos un konverģenci daudzpusējās sarunās par vidi; ii) ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika – pakāpeniski tuvināt regulējumu ES vides un klimata politikai un galvenajiem tiesību aktiem un aktīvāk sadarboties, kā arī apmainīties ar informāciju un koplietot resursus reģionālo vides un klimata problēmu risināšanā; iii) ar jaunattīstības valstīm – atbalstīt to centienus aizsargāt vidi, cīnīties pret klimata pārmaiņām un ierobežot dabas katastrofas un īstenot starptautiskās saistības vides jautājumos kā ieguldījumu nabadzības samazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā; iv) īstenot ilgtspējīga patēriņa un ražošanas programmu desmit gadu plānu, ko pieņēma „Rio +20” konference;
Grozījums Nr. 175 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) iesaistīties daudzpusējos vides procesos, tostarp UNFCCC, CBD un konvencijās ķīmisko vielu jomā, kā arī citos attiecīgos forumos, piemēram, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, saskaņotākā, proaktīvākā un efektīvākā veidā, lai nodrošinātu, ka ES un pasaules līmenī tiek izpildītas saistības 2020. gadam, un vienotos par starptautisku rīcību, kas jāveic pēc 2020. gada;	(e) iesaistīties daudzpusējos vides procesos, tostarp UNFCCC, CBD, CITES, ICRW, dažādās valdību konvencijās par floras un faunas un tās dzīvotņu aizsardzību un konvencijās ķīmisko vielu jomā, kā arī citos attiecīgos forumos, piemēram, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, saskaņotākā, proaktīvākā un efektīvākā veidā, lai nodrošinātu, ka ES un pasaules līmenī tiek izpildītas saistības 2020. gadam, un vienotos par starptautisku rīcību, kas jāveic pēc 2020. gada, un atbalstītu centienus ar mērķi ieviest visus galvenos daudzpusējos nolīgumus vides jomā krietni pirms 2020. gada;
Grozījums Nr. 176 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 2. daļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) globālā kontekstā novērtēt ietekmi uz vidi, ko rada ES pārtikas un nepārtikas preču patēriņš, un ar to saistītās iespējamās reakcijas.	(g) globālā kontekstā novērtēt ietekmi uz vidi, ko rada ES pārtikas un nepārtikas preču patēriņš, un ar to saistītās iespējamās reakcijas un veikt nepieciešamos politikas pasākumus, lai ņemtu vērā šādu novērtējumu rezultātus.
Grozījums Nr. 177 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 2. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) nodrošināt, ka aktīvi piedalās iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā pasaules ilgtspējīgas attīstības labā saskaņā ar Rio +20 deklarāciju¹, un uzlabot vides pārvaldību, veicinot reģionālo un valsts iniciatīvu izstrādi.
	_______________
	¹ Rio +20 deklarācijas 88. punkta h) apakšpunkts.
Grozījums Nr. 178 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 100. punkts – 2. daļa – gb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(gb) atbalstīt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) ieviešanu un turpmāku attīstīšanu visā pasaulē un padarīt iespējamu to starpreģionālu sasaistīšanu.
Pamatojums
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attīstīšana un sasaistīšana palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas un sekmēt videi nekaitīgas inovācijas, vienlaikus padarot stabilāku oglekļa cenu, izveidojot vienādus nosacījumus starptautiskā līmenī un atbalstot globālo sadarbību klimata pārmaiņu novēršanas jomā.
Grozījums Nr. 179 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 101. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
101. Komisija nodrošinās, ka programmas īstenošana tiek uzraudzīta stratēģijas „Eiropa 2020” regulārā uzraudzības procesa kontekstā. Līdz 2020. gadam tiks veikts programmas novērtējums, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu par vides stāvokli.	101. Būtu jāizveido vispārēja uzraudzības metode, lai sekotu panāktajam progresam deviņu prioritāro mērķu sasniegšanā, ietverot starpposmu mērķus un nepārtrauktu uzraudzību visā programmas īstenošanas gaitā. Turklāt Komisija nodrošinās, ka programmas īstenošana tiek uzraudzīta stratēģijas „Eiropa 2020” regulārā uzraudzības procesa kontekstā. Līdz 2020. gadam tiks veikts programmas novērtējums, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu par vides stāvokli. Komisija divas reizes gadā ziņos Eiropas Parlamentam par panākto progresu saistībā ar šo vides rīcības programmu.
Grozījums Nr. 180 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 102. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
102. Rādītāji, kurus izmanto, lai uzraudzītu virzību uz prioritāro mērķu sasniegšanu, ietver tos, kurus izmanto EVA, lai uzraudzītu vides stāvokli, un tos, kurus izmanto, lai uzraudzītu pašreizējo ar vidi un klimatu saistīto mērķu un tiesību aktu īstenošanu, tostarp klimata un enerģijas mērķu, bioloģiskās daudzveidības mērķu un resursu efektīvas izmantošanas mērķu īstenošanu. Saskaņojot ar ieinteresētajām personām un saistībā ar Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā tiks izstrādāti papildu rādītāji, lai novērtētu vispārējo virzību uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu Eiropas ekonomiku un sabiedrību un tās ieguldījumu pārticībā un labklājībā.	102. Rādītāji, kurus izmanto, lai uzraudzītu virzību uz prioritāro mērķu sasniegšanu, ietver tos, kurus izmanto EVA, lai uzraudzītu vides stāvokli, un tos, kurus izmanto, lai uzraudzītu pašreizējo ar vidi un klimatu saistīto mērķu un tiesību aktu īstenošanu, tostarp klimata un enerģijas mērķu, bioloģiskās daudzveidības mērķu un resursu efektīvas izmantošanas mērķu īstenošanu. Saistībā ar spēkā esošo Eiropas statistikas regulējumu būtu jāpanāk arī progress attiecībā uz to datu pieejamību un saskaņošanu, kuri atspoguļo atkritumu radīšanu un apstrādi. Saskaņojot ar ieinteresētajām personām un saistībā ar Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, kā arī, kopīgi īstenojot bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, tiks izstrādāti papildu rādītāji, lai novērtētu vispārējo virzību uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu Eiropas ekonomiku un sabiedrību un tās ieguldījumu pārticībā un labklājībā.

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] Reģionu komitejai jāpieņem plenārsesijā 2013. gada 30. maijā.

PASKAIDROJUMS

Iepriekšējās Eiropas vides rīcības programmas darbības termiņš ilga līdz 2012. gada jūlija beigām. Tas nozīmē, ka ir pēdējais laiks kopīgi lemt par jaunu vispārēju sistēmu laikposmam līdz 2020. gadam un piedāvāt vērienīgu un reālistisku redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam, iekļaujoties attīstībā, par ko valstis vienojās „Rio +20” konferencē.

Jau programmas virsraksts „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” mudina filozofiski pārdomāt cilvēka attiecības ar dabu un nepieciešamību saskaņot saimniecisku darbību ar vides aizsardzību, par pamatu ņemot ilgtspējīgas attīstības jēdzienu. Līdz ar to vajadzētu mainīt vēlmi dzīvot, kā pagadās, pievēršoties atbildīgai rīcībai, kas raksturojama ar teicienu, ka „mēs nemantojam zemi no senčiem, bet gan aizņemamies to no saviem bērniem”.

Tas bija minēts jau 1982. gada Pasaules Dabas hartā, taču ir jāatzīst, ka pēc 30 gadiem joprojām ir būtiski uzdevumi, kas saistīti ar dabas resursu pārmērīgu izmantošanu, ekosistēmu degradāciju, energopatēriņu, piesārņojumu, atkritumiem, veselības apdraudējumu vai klimata pārmaiņām. Tomēr tajā pašā laikā galvenais uzdevums ir saglabāt vai uzlabot cilvēku dzīves apstākļus Eiropā un pasaulē. Tātad — kā vienlaikus aizsargāt planētu un radīt bagātības?

Šajā krīzes un taupības pasākumu laikā varētu likties, ka pievērst uzmanību vides politikai — tas ir izaicinoši, jo vidi varētu uzskatīt par mazāk svarīgu prioritāti, par ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības ierobežojumu un kavēkli. Taču šķiet, ka lietderīgāk ir atteikties no šāda tuvredzīga un šķeltnieciska skatījuma, lai efektīvi sasaistītu vides informāciju ar ekonomikas un rūpniecības problēmām, ieinteresētās personas vienojot inovatīvā, attīstību veicinošā rīcībā.

Videi labvēlīga rīcība prasa ļoti lielas izmaksas — starp citu, tāpat kā rīcības trūkums šajā jomā —, taču tā dod arī ieguvumus, ko pašreizējā laikposmā nevar ignorēt ne publisko finanšu piešķīrēji, ne privātie ieguldītāji. Šā iemesla dēļ vides problēmas nevar vairs uzskatīt tikai par mainīgu lielumu, bet tās jau sākotnēji ir jāiekļauj dažādu nozaru politikas virzienos.

Septītā vides rīcības programma, kas piedāvā visaptverošu sistēmu, var noderēt gan kā vērienīgs Eiropas Savienības vides manifests, kas adresēts ES iedzīvotājiem un visai pasaulei, gan kā dibināšanas dokuments Eiropas jaunajam zaļajam kursam, kas aptver laikposmu līdz 2020. gadam, veicina videi labvēlīgāku izaugsmi un rada darbvietas.

Ideja par videi labvēlīgu izaugsmi, kādu to popularizē ESAO 2009. gada deklarācija, nepieder vienai vai citai politiskai strāvai, un par to var panākt plašu vienprātību. Tās pamatā ir tautsaimniecība, kas mazāk vai labāk izmanto enerģiju un izejvielas, kas ražo un patērē pārdomāti, izvairoties no izšķērdēšanas, kas kontrolē izmetumus un atkritumus, tajā pašā laikā samazinot slodzi uz vidi. Šī ideja nav sinonīms jēdzienam „samazināšanās”, bet — gluži pretēji — tā uzsver resursu efektīvu izmantošanu, inovāciju un uzņēmumu konkurētspēju.

Lai panāktu tādu videi labvēlīgu izaugsmi, Septītajā vides rīcības programmā ir noteikts, ka jāveic daudzi pasākumi. Šie centieni ir jāizprot. Turklāt Eiropas vides tiesību aktu pastāvīga attīstība un pieaugošā sarežģītība, standartu juceklība un pat dublēšanās rada juridisku nestabilitāti, izpratnes grūtības un bažas uzņēmumiem, visu līmeņu pārvaldes iestādēm un privātpersonām. Tas starp dalībvalstīm un dalībvalstīs rada arī būtiskas atšķirības īstenošanā, pārmērīgu birokrātiju un pretrunas starp interpretāciju un tiesu praksi. Reizēm pēc Eiropas un starptautiska līmeņa saistību uzņemšanās tam vēl pievienojas politiskas gribas trūkums.

Tā kā 2011. gadā vide bija joma, kurā Eiropas Savienībā ir konstatēts visvairāk Kopienas tiesību aktu pārkāpumu, proti, 299 gadījumi, kas ir 17 % no visiem pārkāpumiem, un ir sāktas 114 jaunas pārkāpumu procedūras. Pārkāpumu cena finansiālā izteiksmē un no cilvēciskā viedokļa ir augsta.

Tāpēc Eiropas vides tiesību aktiem, lai tie gūtu labāku atbalstu un tos labāk piemērotu, jābalstās uz pārliecinošu pamatojumu ar zinātnes atziņām, tiem jābūt saskaņotākiem un vienkāršākiem, taču arī jāievēro lietpratīga regulējuma principi, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, spēkā esošo politikas nostādņu novērtējumu (derīguma pārbaudi) un pārbaudi par ietekmi uz konkurētspēju.

Turklāt šo tiesību aktu īstenošanas kontrole apņēmīgi jāpastiprina visā Eiropas Savienībā, konsolidējot valstu vides inspekciju sistēmas, vairāk iesaistot vietējās un reģionālās iestādes un vajadzības gadījumā paredzot Kopienas atbalstu. Būs jāuzlabo arī Eiropas finansējuma izmantošana un efektivitāte vides jomā, lai nodrošinātu taustāmus rezultātus vietējā līmenī.

Bez tam ir vērts lielāku uzmanību pievērst komunikācijai par Savienības vides politiku. Ir vajadzīga labāka izglītošana, lai nodrošinātu ES vides jomā pieņemto lēmumu saprotamību un paredzamību, kas nepieciešamas visu līmeņu iestādēm, uzņēmējiem un ieguldītājiem, kā arī iedzīvotājiem. Tas tikai uzlabos Eiropas tiesību aktu īstenošanu. Turklāt tas nostiprinās līdzdalības sajūtu tādējādi, ka Eiropas iedzīvotāji ar lepnumu aizsargās dabas kapitālu un uzlabos vides stāvokli savā kontinentā un pasaulē.

Ar Septīto vides rīcības programmu vajadzētu arī dot politiski pārliecinošu ES vēstījumu pārējai pasaulei un veicināt tādas starptautiskas pārvaldības izveidi, kura neaprobežojas tikai ar finansiālu solidaritāti. Eiropas Savienībai vajag panākt, ka trešās valstis, tāpat kā ES, iesaistās vides un klimata jautājumu risināšanā.

ES nevar palikt izolēta savos centienos, ko tā izvērš starptautiskā līmenī, un tai vajadzīgi spēcīgi partneri, ar kuriem rēķināties. Tas nozīmē, ka ES vides diplomātijā jāizvairās no lētticības riska tirdzniecības jomā, vienlaikus ievērojot PTO principus. Tātad ES uzdevums ir labāk definēt nosacījumus par sava tirgus pieejamību un atvērt to tikai tad, ja trešās valstis aizsargā vidi, samazinot savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un ja negodīga konkurence nerada neizdevīgu stāvokli Eiropas uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai jādivkāršo centieni vides dempinga un oglekļa dioksīda noplūžu novēršanā. Eiropas uzņēmējiem nevajadzētu par taisnīgām uzskatīt vienpusējas saistības, un būtu jāatbalsta viņu darbība Savienības teritorijā.

Visbeidzot, rūpes par vidi ir atbildības jautājums ne tikai Eiropas Savienībai un trešām valstīm, bet arī — un galvenokārt — katram cilvēkam. Septītajā vides rīcības programmā jānosaka, ka Eiropas iedzīvotāji ir svarīgākais šīs problemātikas jautājums. Jaunajā Eiropas programmā jāparedz arī tādi īstenojami mērķi kā viņu izglītošana, informēšana, profesionāla izglītošana, nepārtraukta viņu iesaistīšana, pilsonisko aktivitāšu veicināšana, gan arī tiesu pieejamība iedzīvotājiem vides problēmu risināšanai. Vai 2013. gads, kas pasludināts par Eiropas Pilsonības gadu, nav labākā iespēja, kā Savienībā attīstīt pilsoniskumu vides jomā?

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (26.3.2013)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”
(COM(2012)0710 – C7‑0392/2012 – 2012/0337(COD))

Atzinumu sagatavoja: Daciana Octavia Sârbu

ĪSS PAMATOJUMS

Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem

Ar šo likumdošanas priekšlikumu Eiropas Komisija ir paredzējusi 2013.–2020. gada laikposmam izveidot 7. vides rīcības programmu (VRP) kopš pirmās šāda veida programmas 1973. gadā. Tā kā 2012. gada jūlijā tuvojās 6. VRP termiņa beigas, Eiropas Parlaments 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā[1] mudināja Eiropas Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt turpmāko pasākumu programmu, lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu nākotni, nodrošinātu nepārtrauktību un novērstu jebkādas nepilnības. Rezolūcijā Parlaments aicināja Komisiju savu turpmāko priekšlikumu balstīt uz šādām trim prioritātēm: vides tiesību aktu īstenošana un nostiprināšana, vides mērķu integrācija visās nozaru politikās un vides aizsardzības starptautiskā dimensija.

Komisija 2012. gada novembrī iesniedza projektu Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu ar nosaukumu Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem. Tāpat kā iepriekšējās programmas arī ierosinātā 7. VRP ir vērsta uz to, lai izveidotu visaptverošu sistēmu dažādajiem vides pasākumiem, ceļvežiem un tiesību aktiem, ko Komisija nesen publiskojusi. Paredzēts, ka visi dažādās politikas jomās noteiktie ar vidi saistītie mērķi, kas sasniedzami līdz 2020. gadam, tiek iekļauti un analizēti savstarpējā saistībā. Turklāt ar pašreizējo VRP priekšlikumu tiek sniegta ilgtermiņa perspektīva, izklāstot redzējumu 2050. gadam. Jaunās VRP mērķis ir pastiprināt vides politikas ieguldījumu pārejā uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kurā dabas kapitāls tiek aizsargāts un paplašināts un tiek nodrošināta iedzīvotāju veselība un labklājība.

Eiropas Komisija projekta pielikumā ir uzskaitījusi deviņus prioritāros mērķus, kas ES un tās dalībvalstīm ir jāsasniedz:

1. aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu;

2. padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, ekoloģisku un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

3. aizsargāt Savienības iedzīvotājus no ietekmes saistībā ar vidi un veselības un labklājības riska;

4. palielināt ieguvumu no Savienības vides tiesību aktiem;

5. uzlabot vides politikas īstenošanai nepieciešamo pierādījumu bāzi;

6. nodrošināt ieguldījumus saistībā ar vides un klimata politiku un cenu sakārtošanu;

7. uzlabot vides jautājumu integrāciju un politikas virzienu saskaņotību;

8. uzlabot Savienības pilsētu ilgtspēju;

9. palielināt Savienības efektivitāti reģionālu un pasaules vides problēmu risināšanā.

Ar vidi saistītās problēmas lauksaimniecības nozarē

Lauksaimniecības nozarē ievērojamu spiedienu rada pasaulē arvien pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas, ierobežotie resursi, nepieciešamība pēc vides aizsardzības pasākumiem un problēmas, ko klimata pārmaiņas rada pārtikas ražošanas jomā.

Lauksaimniecība būtiski ietekmē SEG emisijas līmeni, tomēr tāpat kā mežiem, ņemot vērā spēju absorbēt un uzkrāt oglekli, šai nozarei ir arī ievērojams potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanas ziņā. Arī pētniecība un jauninājumi var būt nozīmīgi, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, piemēram, samazinot lauksaimniecības radīto emisiju un uzlabojot lauksaimniecības kultūru noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Resursu efektīvai izmantošanai pārtikas ražošanā būs galvenā nozīme, lai pārvarētu pašreizējās un turpmākās problēmas, ņemot vērā ierobežotos dabas resursus. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits pasaulē pieaugs par vienu trešdaļu. Minētais fakts ne tikai radīs izmaiņas patēriņa modeļos, bet arī par 70 % palielinās pieprasījumu pēc pārtikas. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai Eiropas lauksaimniecība sasniegtu pēc iespējas augstāku līmeni ilgtspējības un resursu efektīvas izmantošanas ziņā.

Turklāt ir svarīgi atcerēties, ka pārtikas atkritumu apjoms visā pasaulē ir pieaudzis par 50 % kopš 1974. gada un ir steidzami jārīkojas, lai risinātu ar pārtikas izšķērdēšanu saistīto problēmu pārtikas ķēdē.

Ar KLP reformu saistīto likumdošanas priekšlikumu mērķis ir sasaistīt tiešos maksājumus ar sabiedrisko preču sniegšanu un no ELFLA līdzekļiem paredzēt finansējumu agrovides pasākumiem. Paredzēts, ka tādējādi tiks veicināta videi labvēlīga lauksaimniecības prakse — kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju aizsardzība un ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības zemes un apmežoto platību izveide un uzturēšana.

Savienībai ir jāizstrādā visaptveroša stratēģija reaģēšanai uz klimata pārmaiņām, lai saglabātu Eiropas lauksaimniecības stabilitāti un konkurētspēju un lai tā arī turpmāk nodrošinātu kvalitatīvu pārtiku un vides pakalpojumus, kā arī sekmētu ilgtspējīgu attīstību ES lauku rajonos.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski samazinātas piesārņojošo vielu emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, un pēdējos gados – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. ES tiesību akti ķīmisko vielu jomā ir modernizēti, un daudzu toksisku vai bīstamu vielu, piemēram, svina, kadmija un dzīvsudraba, izmantojums ir ierobežots produktos, kas tiek lietoti vairumā mājsaimniecību. ES iedzīvotāji var lietot labākās kvalitātes ūdeni pasaulē, un vairāk nekā 18 % ES teritorijas un 4 % tās jūras ūdeņu ir noteikti kā aizsargājamas dabas teritorijas.	2. Pēdējo gadu desmitu laikā ir samazinātas piesārņojošo vielu emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, un pēdējos gados — siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. ES tiesību akti ķīmisko vielu jomā ir modernizēti, un daudzu toksisku vai bīstamu vielu, piemēram, svina, kadmija un dzīvsudraba, izmantojums ir ierobežots produktos, kas tiek lietoti vairumā mājsaimniecību. ES iedzīvotāji var lietot labākās kvalitātes ūdeni pasaulē, un vairāk nekā 18 % ES teritorijas un 4 % tās jūras ūdeņu ir noteikti kā aizsargājamas dabas teritorijas.
Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Tomēr daudzas ES vides jomā novērojamās tendences joprojām ir satraucošas, kas lielā mērā saistīts ar spēkā esošo ES vides tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu. Tikai 17 % sugu un biotopu, kas novērtēti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, ir labā stāvoklī, un dabas kapitāla degradācija un izzušana apdraud centienus sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu mērķus. Ar to saistīti lieli papildu izdevumi, kas mūsu ekonomiskajā un sociālajā sistēmā vēl nav pienācīgi novērtēti. 30 % ES teritorijas ir ļoti sadrumstaloti, kas ietekmē sasaisti starp ekosistēmām, to veselību un spēju sniegt pakalpojumus, kā arī biotopu dzīvotspēju. Lai gan ES ir gūti panākumi, atsaistot izaugsmi no SEG emisijām, resursu izmantošanas un ietekmes uz vidi, resursu izmantošana joprojām ir diezgan neilgtspējīga un neefektīva, un atkritumi vēl netiek pienācīgi apsaimniekoti. Tāpēc ES uzņēmumiem ir liegtas nozīmīgās iespējas, ko sniedz resursu efektīva izmantošana konkurētspējas, izmaksu samazināšanas, ražīguma uzlabošanas un apgādes drošības ziņā. Ūdens kvalitāte un gaisa piesārņojuma līmenis joprojām ir problemātisks daudzās Eiropas daļās, un ES iedzīvotāji joprojām ir pakļauti bīstamu vielu iedarbībai, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai. Neilgtspējīgas zemes izmantošanas dēļ tiek šķērdēta auglīga augsne, kas ietekmē pārtikas nodrošinājumu un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanas iespējas. Augsnes degradācija turpinās lielā mērā neierobežoti.	5. Tomēr daudzas ES vides jomā novērojamās tendences joprojām ir satraucošas, kas lielā mērā saistīts ar spēkā esošo ES vides tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu. Tikai 17 % sugu un biotopu, kas novērtēti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, ir labā stāvoklī. 30 % ES teritorijas ir ļoti sadrumstaloti, kas ietekmē sasaisti starp ekosistēmām, to veselību un spēju sniegt pakalpojumus, kā arī biotopu dzīvotspēju. Lai gan ES ir gūti panākumi, atsaistot izaugsmi no SEG emisijām, resursu izmantošanas un ietekmes uz vidi, resursu izmantošana joprojām ir diezgan neilgtspējīga un neefektīva, un atkritumi vēl netiek pienācīgi apsaimniekoti. Tāpēc ES uzņēmumiem ir liegtas nozīmīgās iespējas, ko sniedz resursu efektīva izmantošana konkurētspējas, izmaksu samazināšanas, ražīguma uzlabošanas un apgādes drošības ziņā. Ūdens kvalitāte un gaisa piesārņojuma līmenis joprojām ir problemātisks daudzās Eiropas daļās, un ES iedzīvotāji joprojām ir pakļauti bīstamu vielu iedarbībai, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai. Neilgtspējīgas zemes izmantošanas dēļ tiek šķērdēta auglīga augsne, kas ietekmē pārtikas nodrošinājumu un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanas iespējas. Augsnes degradācija turpinās lielā mērā neierobežoti.
Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Lai nākotnē būtu iespējams labi dzīvot, jau tagad ir jāveic steidzami un saskaņoti pasākumi, lai uzlabotu ekoloģisko izturētspēju un palielinātu ieguvumus, ko vides politika spēj sniegt tautsaimniecībai un sabiedrībai, vienlaikus ievērojot planētas ekoloģiskos ierobežojumus. Šajā programmā atspoguļota ES apņemšanās pārtapt par iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku, kas nodrošina izaugsmi un attīstību, aizsargā cilvēku veselību un labklājību, nodrošina pienācīgas darbvietas, mazina nevienlīdzību, veic ieguldījumus dabas kapitālā un saglabā to.	9. Lai nākotnē būtu iespējams labi dzīvot, jau tagad ir jāveic steidzami un saskaņoti pasākumi, lai uzlabotu ekoloģisko izturētspēju un palielinātu ieguvumus, ko vides politika spēj sniegt tautsaimniecībai un sabiedrībai, vienlaikus ievērojot planētas ekoloģiskos ierobežojumus. Šajā programmā atspoguļota ES kā globāla dalībnieka apņemšanās starptautiskā līmenī veicināt pāreju uz iekļaujošu ekoloģisku ekonomiku, kas nodrošina izaugsmi un attīstību, aizsargā cilvēku veselību un labklājību un pārtikas kvalitāti (veselības, uzturvērtību un organoleptisko īpašību ziņā), nodrošina pienācīgas darbvietas, mazina nevienlīdzību, veic ieguldījumus dabas kapitālā un saglabā to.
Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Šādas pārveides īstenošanai nepieciešams pilnībā integrēt vides jautājumus citās politikas jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības, ekonomikas un rūpniecības, pētniecības un inovāciju, nodarbinātības un sociālās politikas jomā, lai izveidotu saskaņotu un vienotu pieeju. Rīcību ES līmenī būtu jāpapildina ar enerģiskāku rīcību pasaules mērogā un sadarbību ar kaimiņvalstīm ar mērķi risināt kopējas problēmas.	11. Šādas pārveides īstenošanai nepieciešams pilnībā integrēt vides jautājumus citās politikas jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības, starptautiskās tirdzniecības, ekonomikas un rūpniecības, pētniecības un inovāciju, nodarbinātības un sociālās politikas un nodokļu politikas (ieņēmumi saistībā ar vidi) jomā, lai izveidotu saskaņotu un vienotu pieeju. Rīcību ES līmenī būtu jāpapildina arī ar enerģiskāku rīcību pasaules mērogā un sadarbību ar kaimiņvalstīm ar mērķi risināt kopējas problēmas.
Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 16. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. ES ekonomikas uzplaukuma un labklājības pamatā ir tās dabas kapitāls, kas ietver ekosistēmas, kuras nodrošina būtiskas preces un pakalpojumus, sākot ar auglīgu augsni un daudzfunkcionāliem mežiem līdz ražīgām zemēm un jūrām, no svaiga ūdens un tīra gaisa līdz apputeksnēšanai, plūdu kontrolei, klimata regulēšanai un aizsardzībai pret dabas katastrofām. ES tiesību aktu ievērojamas daļas mērķis ir aizsargāt, saglabāt un paplašināt dabas kapitālu, to vidū ir Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD), Gaisa kvalitātes pamatdirektīva un ar to saistītās direktīvas, Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva. Tiesību akti attiecībā uz klimata pārmaiņām, ķīmiskajām vielām, rūpnieciskām emisijām un atkritumiem arī palīdz mazināt apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp ekosistēmām, sugām un biotopiem.	16. ES ekonomikas uzplaukuma un labklājības pamatā ir tās dabas kapitāls, kas ietver dabiskas un lauksaimniecībā izmantotas ekosistēmas, kuras nodrošina būtiskas preces un pakalpojumus, sākot ar auglīgu augsni un daudzfunkcionāliem mežiem līdz daudzfunkcionālām, ražīgām zemēm visos reģionos un jūrām, no svaiga ūdens un tīra gaisa līdz apputeksnēšanai, plūdu kontrolei, klimata regulēšanai un aizsardzībai pret dabas katastrofām. ES tiesību aktu ievērojamas daļas mērķis ir aizsargāt, saglabāt un paplašināt dabas kapitālu, to vidū ir Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD), Gaisa kvalitātes pamatdirektīva un ar to saistītās direktīvas, Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva. Tiesību akti attiecībā uz klimata pārmaiņām, ķīmiskajām vielām, rūpnieciskām emisijām un atkritumiem arī palīdz mazināt apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp ekosistēmām, sugām un biotopiem.
Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 18. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. Neraugoties uz ievērojamām līdzšinējām pūlēm, prasību saskaņā ar ŪPD līdz 2015. gadam panākt „labu ekoloģisko stāvokli” visticamāk var izpildīt tikai attiecībā uz aptuveni 53 % virszemes ūdensobjektiem ES. Pastāv arī risks, ka Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķis panākt „labu vides stāvokli” līdz 2020. gadam varētu netikt sasniegts, cita starpā joprojām notiekošās pārzvejas dēļ un jūras piesārņojuma klātbūtnes dēļ Eiropas jūrās. Lai gan ES gaisa un rūpniecisko emisiju politika ir palīdzējusi samazināt daudzu veidu piesārņojumu, ekosistēmas joprojām cieš no pārmērīgu slāpekļa nosēdumu veidošanās un ozona piesārņojuma, kas saistīts ar transporta, intensīvas lauksaimniecības un elektroenerģijas ražošanas radītajām emisijām.	18. Neraugoties uz ievērojamām līdzšinējām pūlēm, prasību saskaņā ar ŪPD līdz 2015. gadam panākt „labu ekoloģisko stāvokli” visticamāk var izpildīt tikai attiecībā uz aptuveni 53 % virszemes ūdensobjektiem ES. Pastāv arī risks, ka Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķis panākt „labu vides stāvokli” līdz 2020. gadam varētu netikt sasniegts, cita starpā joprojām notiekošās pārzvejas dēļ un jūras piesārņojuma klātbūtnes dēļ Eiropas jūrās. Lai gan ES gaisa un rūpniecisko emisiju politika ir palīdzējusi samazināt daudzu veidu piesārņojumu, ekosistēmas joprojām cieš no pārmērīgu slāpekļa nosēdumu veidošanās un ozona piesārņojuma, kas saistīts ar transporta, ilgtspējības principam neatbilstošas lauksaimniecības prakses un elektroenerģijas ražošanas radītajām emisijām.
Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 19. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19. Tāpēc, lai aizsargātu, saglabātu un paplašinātu ES dabas kapitālu, būtu arī jārisina problēmas to izcelsmes vietā, cita starpā labāk integrējot dabas kapitāla mērķus citās politikas jomās, nodrošinot, lai politikas virzieni būtu saskaņoti un sniegtu papildu ieguvumus. Ekoloģiskie elementi, kas noteikti Komisijas reformas priekšlikumos, jo īpaši attiecībā uz ES lauksaimniecību, zivsaimniecību un kohēzijas politiku, ar kuriem vienlaikus ir ierosināti priekšlikumi par videi nekaitīgāku ES budžetu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, ir paredzēti, lai atbalstītu šo mērķu sasniegšanu. Piemēram, ūdens ekosistēmām lauku apvidos būtu jāgūst labums no saimniecības maksājumu piesaistīšanas attiecīgo ŪPD prasību ievērošanai, kā noteikts Komisijas priekšlikumos par KLP reformu. Videi nekaitīgāka KLP veicinās arī videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi – kultūru dažādošanu, ilggadīgo zālāju aizsardzību un ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības zemes un mežu teritoriju izveidi un uzturēšanu.	19. Tāpēc, lai aizsargātu, saglabātu un paplašinātu ES dabas kapitālu, būtu arī jārisina problēmas to izcelsmes vietā, cita starpā labāk integrējot dabas kapitāla mērķus citās politikas jomās, nodrošinot, lai politikas virzieni būtu saskaņoti un sniegtu papildu ieguvumus. Ekoloģiskie elementi, kas noteikti reformas priekšlikumos, jo īpaši attiecībā uz ES lauksaimniecību, zivsaimniecību un kohēzijas politiku, tiek atbalstīti ar priekšlikumiem par videi nekaitīgāku ES budžetu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kurā tāpēc būs jāparedz pietiekami budžeta līdzekļi to atbalstam. Ūdens ekosistēmām lauku apvidos būtu jāgūst labums no ŪPD galīgās transponēšanas, kā noteikts Komisijas priekšlikumos par KLP reformu, tiklīdz tā būs līdzvērtīgi īstenota visās dalībvalstīs. Videi vēl nekaitīgāka KLP veicinās arī videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi tiešo maksājumu un lauku attīstības programmu ietvaros. Ilgtspējīgas lauksaimniecības būtiska daļa ir atbildīga pārvaldība attiecībā pret turpmākajām paaudzēm, izmantojot resursus vienlaikus saudzējoši un produktīvi.
Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 19.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	19.a Lauksaimniecība Savienībā jau daudzus gadu desmitus veicina biotopu un daudzveidīgu kultūrainavu saglabāšanu. Eiropas lauksaimniecība un mežsaimniecība pēdējo desmitgažu laikā attiecībā uz visiem vides elementiem un tādu vielu nonākšanu augsnē, kas ietekmē lauksaimniecību, ir guvusi ievērojamus panākumus, dažos gadījumos tas saistīts ar efektīvas ražošanas plānošanas organizēšanu.
Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 22. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
22. Degradācija, sadrumstalotība un neilgtspējīga zemes izmantošana ES apdraud vairāku būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, radot draudus bioloģiskajai daudzveidībai un palielinot Eiropas neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Tas arī veicina augsnes degradāciju. Vairāk nekā 25 % ES teritorijas ir skārusi ūdens izraisīta augsnes erozija, kas iespaido augsnes funkcijas un ietekmē saldūdens kvalitāti. Augsnes piesārņojums un pārklāšana ar mākslīgu segumu ir arī joprojām aktuālas problēmas. Domājams, ka ir piesārņots vairāk nekā pusmiljons teritoriju visā ES, un, kamēr tās nav noteiktas un novērtētas, tās turpina radīt potenciāli nopietnu risku videi un veselībai. Katru gadu vairāk nekā 1000 km² zemes tiek izmantoti mājokļu būvei, rūpniecībai, transportam vai atpūtai. Šīs ilgtermiņa izmaiņas ir sarežģīti vai dārgi labot, un tās gandrīz vienmēr ir saistītas ar kompromisiem starp dažādām sociālām, ekonomiskām un vides vajadzībām. Dalībvalstu lēmumi saistībā ar zemes izmantošanas plānošanu būtu jāpadara ilgtspējīgāki.	22. Degradācija, sadrumstalotība un neilgtspējīga zemes izmantošana ES apdraud vairāku būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, radot draudus bioloģiskajai daudzveidībai un palielinot Eiropas neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Tas arī veicina augsnes degradāciju. Vairāk nekā 25 % ES teritorijas ir skārusi ūdens izraisīta augsnes erozija, kas iespaido augsnes funkcijas un ietekmē saldūdens kvalitāti. Augsnes piesārņojums un pārklāšana ar mākslīgu segumu ir arī joprojām aktuālas problēmas. Domājams, ka ir piesārņots vairāk nekā pusmiljons teritoriju visā ES, un, kamēr tās nav noteiktas un novērtētas, tās turpina radīt potenciāli nopietnu risku videi un veselībai. Katru gadu vairāk nekā 1000 km² zemes tiek izmantoti mājokļu būvei, rūpniecībai, transportam vai atpūtai. Šīs ilgtermiņa izmaiņas ir sarežģīti vai dārgi labot, un tās gandrīz vienmēr ir saistītas ar kompromisiem starp dažādām sociālām, ekonomiskām un vides vajadzībām. Dalībvalstu lēmumi saistībā ar zemes izmantošanas plānošanu būtu jāpadara ilgtspējīgāki. Lai risinātu nopietnās problēmas saistībā ar augsnes sablīvēšanos, būtu jānosaka pienākums ES dalībvalstīm veikt pasākumus, lai samazinātu izmantojamās zemes platības un saglabātu lauksaimniecības zemes pārtikas, dzīvnieku barības un atjaunojamu izejmateriālu ražošanai.
Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 22.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	22.a Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamā zeme kopā aizņem 78 % Savienības teritorijas. Tādēļ lauksaimniecībai un mežsaimniecībai joprojām ir nozīmīga loma, lai saglabātu dabas resursus un kultūrainavas kā priekšnosacījumu citām cilvēka darbībām lauku rajonos. Apmežošanai ir svarīga nozīme augsnes nostiprināšanā un procesā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās, savukārt ilgtspējīga lauksaimniecība var uzlabot augsnes saglabāšanu. Vienlaicīgi būtu jāuzsver integrēta un novatoriska lauksaimniecības prakse, piemēram, precīzijas tehnoloģiju un ekoloģisku pieeju izmantošana, un īpaša uzmanība būtu jāvelta augsnes ražīguma palielināšanai, izmantojot neķīmiskus mēslošanas līdzekļus, un ilgtspējīgai produktivitātes palielināšanai.
Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 23. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
23. Lai samazinātu cilvēku izraisīto būtiskāko slodzi uz zemi, augsni un citām ekosistēmām Eiropā, tiks veikti pasākumi, kas nodrošinās pienācīgu vides, sociālās un ekonomiskās ietekmes ievērošanu lēmumos saistībā ar zemes izmantošanu visos attiecīgajos līmeņos. „Rio+20” konferences rezultāts ir aicinājums panākt „augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli”. ES un dalībvalstīm vajadzētu pārdomāt, kā vislabāk padarīt īstenojamas šādas saistības to attiecīgajās kompetences jomās un risināt augsnes kvalitātes problēmas ar saistošu tiesisko regulējumu. Tiks noteikti arī mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanu un augsni.	23. Lai samazinātu cilvēku izraisīto būtiskāko slodzi uz zemi, augsni un citām ekosistēmām Eiropā, tiks veikti valsts mēroga pasākumi, kas nodrošinās pienācīgu vides, sociālās un ekonomiskās ietekmes ievērošanu lēmumos saistībā ar zemes izmantošanu visos attiecīgajos līmeņos. „Rio+20” konferences rezultāts ir aicinājums panākt „augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli”. Šādas saistības vislabāk varētu padarīt īstenojamas dalībvalstu līmenī.
	Saskaņā ar subsidiaritātes principu augsnes kvalitātes problēmas vislabāk ir risināt saistoša tiesiskā regulējuma ietvaros dalībvalstu līmenī. Tiks noteikti arī mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanu un augsni.
Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 24. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
24. Lai gan slāpekļa un fosfora ienesas ES vidē pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami samazinājušās, pārmērīga barības vielu noplūde turpina ietekmēt gaisa un ūdens kvalitāti un negatīvi ietekmēt ekosistēmas, radot būtiskas problēmas cilvēku veselībai. Jo īpaši steidzami ir jārisina amonjaka noplūde neefektīvas mēslošanas līdzekļu pārvaldības un neatbilstošas notekūdeņu attīrīšanas dēļ, lai nākotnē ievērojami samazinātu barības vielu noplūdi. Ir vajadzīgs arī turpmāks darbs, lai pārvaldītu barības vielu ciklu rentablākā un resursefektīvākā veidā un paaugstinātu mēslošanas līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Tas rada nepieciešamību uzlabot ES vides tiesību aktu īstenošanu, lai risinātu šīs problēmas, vajadzības gadījumā nosakot stingrākas prasības un raugoties uz barības vielu ciklu kā daļu no holistiskākas pieejas, kas savstarpēji savieno un integrē esošās ES politikas jomas, kurām ir nozīme, risinot pārmērīgas barības vielu noplūdes un eitrofikācijas problēmas.	24. Lai gan slāpekļa un fosfora ienesas ES vidē pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami samazinājušās, būtiska barības vielu noplūde turpina ietekmēt gaisa un ūdens kvalitāti un negatīvi ietekmēt ekosistēmas, radot būtiskas problēmas cilvēku veselībai. Jo īpaši ir jārisina problēma ar amonjaka noplūdi, kas rodas dabiskos procesos (mēslošanas līdzekļu pārvaldība un notekūdeņu attīrīšana), lai nākotnē ievērojami samazinātu barības vielu noplūdi. Ir vajadzīgs arī turpmāks darbs, lai pārvaldītu barības vielu ciklu rentablākā un resursefektīvākā veidā un paaugstinātu mēslošanas līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī ilgtspējīga barības vielu cikla radīšana starp pilsētu un lauku zonām. Tas rada nepieciešamību veikt ieguldījumus pētniecībā, uzlabojot ES vides tiesību aktu īstenošanu, lai risinātu šīs problēmas, vajadzības gadījumā pielāgojot prasības un raugoties uz barības vielu ciklu kā daļu no holistiskākas pieejas, kas savstarpēji savieno un integrē esošās ES politikas jomas, piemēram, „Apvārsnis 2020”, kurām ir nozīme, risinot pārmērīgas barības vielu noplūdes un eitrofikācijas problēmas.
Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) zeme ES tiek pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, augsne ir pienācīgi aizsargāta, un piesārņotu teritoriju attīrīšana jau tiek sekmīgi īstenota;	(e) zeme ES tiek pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, augsne dalībvalstīs ir pienācīgi aizsargāta, un dalībvalstis jau sekmīgi īsteno piesārņotu teritoriju attīrīšanu;
Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) meži un to sniegtie pakalpojumi ir aizsargāti, un to izturētspēja pret klimata pārmaiņām un ugunsgrēkiem ir uzlabojusies.	(g) meži un daudzie to sniegtie pakalpojumi ir aizsargāti un ilgtspējīgi pārvaldīti, un to izturētspēja pret klimata pārmaiņām un ugunsgrēkiem ir uzlabojusies, jo meži ir svarīgs atjaunojamo izejmateriālu avots.
Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 1. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) apputeksnēšanu saglabā augstā līmenī un veic pasākumus, lai saglabātu un uzlabotu bišu veselību, un, ja nepieciešams, īstenojot riska mazināšanas pasākumus, veic darbības, lai samazinātu tādu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas saskaņā ar zinātniskiem riska novērtējumiem nelabvēlīgi ietekmē bišu populāciju.
Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) veikt papildpasākumus, lai aizsargātu, veicinātu un atbalstītu lauksaimniecības nozares, kas ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, jo īpaši biškopības nozari.
Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pastiprināt centienus, lai samazinātu augsnes eroziju un palielinātu organisko vielu saturu augsnē, attīrītu piesārņotas teritorijas, uzlabotu zemes izmantošanas aspektu iekļaušanu koordinētā lēmumu pieņemšanā, kurā iesaistīti visi attiecīgie valdības līmeņi, un palīdzētu to īstenot, izvirzot mērķus attiecībā uz zemi un augsni kā resursu, kā arī teritoriju plānošanas mērķus;	(e) pastiprināt centienus valstu līmenī, lai samazinātu augsnes eroziju un palielinātu organisko vielu saturu augsnē, cita starpā, saglabājot un paplašinot pārbaudītas KLP agrovides programmas lauku attīstībai, attīrītu piesārņotas teritorijas, uzlabotu zemes izmantošanas aspektu iekļaušanu koordinētā lēmumu pieņemšanā, kurā iesaistīti visi attiecīgie valdības līmeņi, un palīdzētu to īstenot, izvirzot mērķus attiecībā uz zemi un augsni kā resursu, kā arī teritoriju plānošanas mērķus; pastiprināt centienus valstu līmenī, lai samazinātu izmantojamo zemju platības un veicinātu lauksaimniecības zemju saglabāšanu pārtikas, dzīvnieku barības un atjaunojamu izejmateriālu ražošanai.
Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 26. punkts – 2. daļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) izstrādāt un īstenot jaunu ES mežu stratēģiju, kas pievēršas daudzajām vajadzībām saistībā ar mežu un mežu devumam un sniedz ieguldījumu stratēģiskākas pieejas izveidē attiecībā uz mežu aizsardzību un uzlabošanu.	svītrots
Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 28. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. Inovācija resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai ir vajadzīga visā tautsaimniecībā, lai uzlabotu konkurētspēju laikā, kad paaugstinās resursu cenas, tie ir nepietiekami un pastāv apgādes ierobežojumi. Uzņēmējdarbības sektors ir nozīmīgākais inovācijas, tostarp ekoinovācijas, veicinātājs. Tomēr tirgus pats nespēs sniegt rezultātus. Valdības rīcībai Savienības un dalībvalstu līmenī ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pareizos pamatnosacījumus ekoinovācijai, veicinot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību vai tehnoloģisku risinājumu izstrādi saistībā ar vides problēmām.	28. Pētniecība un inovācija resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai ir vajadzīga visā tautsaimniecībā, lai uzlabotu konkurētspēju laikā, kad paaugstinās resursu cenas, tie ir nepietiekami un pastāv apgādes ierobežojumi. Attiecībā uz enerģijas patēriņu lauksaimniecības tehnikas jomā ir vajadzīgi jauninājumi, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu CO₂ emisiju, kā arī jānodrošina stimuli lauku saimniecību modernizācijai nolūkā pieņemt novatoriskas metodes un tehnoloģijas. Uzņēmējdarbības sektors ir nozīmīgākais inovācijas, tostarp ekoinovācijas, veicinātājs. Tomēr tirgus pats nespēs sniegt rezultātus. Valdības rīcībai Savienības un dalībvalstu līmenī ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pareizos pamatnosacījumus ekoinovācijai, veicinot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību vai tehnoloģisku risinājumu izstrādi saistībā ar vides problēmām.
Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 30. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
30. ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma pilnīga īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu noteiktos mērķus līdz 2020. gadam un izveidotu konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam. ES sekmīgi virzās uz iekšzemes SEG emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanai būs nepieciešami daudz ātrāki efektivitātes uzlabojumi. Tas ir svarīgi arī, ņemot vērā arvien lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu un notiekošo diskusiju par pretrunām starp zemes izmantojumu pārtikas un bioenerģijas ražošanai. Ir sagaidāms, ka jaunā Energoefektivitātes direktīva šajā sakarībā sniegs ievērojamu ieguldījumu.	30. ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma pilnīga īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu noteiktos mērķus līdz 2020. gadam un izveidotu konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam. ES sekmīgi virzās uz iekšzemes SEG emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanai būs nepieciešami daudz ātrāki efektivitātes uzlabojumi. Tas ir svarīgi arī, ņemot vērā arvien lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu. Ir sagaidāms, ka jaunā Energoefektivitātes direktīva šajā sakarībā sniegs ievērojamu ieguldījumu.
Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 32. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. Labāko pieejamo metožu izmantojums ražošanā saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu radīs labākus resursu izmantošanas modeļus un samazinās emisijas no vairāk nekā 50 000 lielām rūpnieciskām iekārtām ES, tādējādi būtiski sekmējot novatorisku metožu izstrādi, padarot ekonomiku ekoloģiskāku un ilgtermiņā samazinot izmaksas rūpniecības nozarē.	32. Labāko pieejamo metožu izmantojums ražošanā saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu radīs labākus resursu izmantošanas modeļus un samazinās emisijas no vairāk nekā 50 000 lielām rūpnieciskām iekārtām ES, tādējādi būtiski sekmējot novatorisku metožu izstrādi, padarot ekonomiku ekoloģiskāku un ilgtermiņā samazinot izmaksas rūpniecības nozarē. Vienlaikus sasniegumi pētījumu jomā, īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveide lauksaimniecības produktiem var ievērojami samazināt CO₂ emisijas, kas rodas pārtikas produktu pārvadāšanā. Īsi piegādes ceļi arī nodrošina svaigāku un veselīgāku pārtiku.
Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 35. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. Lai izveidotu rīcības satvaru resursu izmantošanas efektivitātes aspektu uzlabošanai ne tikai saistībā ar SEG emisijām un enerģiju, tiks noteikti mērķi patēriņa kopējās ietekmes uz vidi mazināšanai, jo īpaši attiecībā uz pārtikas, mājokļu un mobilitātes sektoru. Kopā ņemot, šie sektori rada gandrīz 80 % no patēriņa ietekmes uz vidi. “Rio+20” konferencē tika atzīta vajadzība būtiski samazināt pārtikas zudumus pēc ražas novākšanas, citus pārtikas zudumus un atkritumus visā pārtikas apritē.	35. Lai izveidotu rīcības satvaru resursu izmantošanas efektivitātes aspektu uzlabošanai ne tikai saistībā ar SEG emisijām un enerģiju, tiks noteikti mērķi patēriņa kopējās ietekmes uz vidi mazināšanai, jo īpaši attiecībā uz pārtikas sektoru, samazinot pārtikas atkritumus, un mājokļu un mobilitātes sektoru. Kopā ņemot, šie sektori rada gandrīz 80 % no patēriņa ietekmes uz vidi. “Rio+20” konferencē tika atzīta vajadzība būtiski samazināt pārtikas zudumus pēc ražas novākšanas, citus pārtikas zudumus un atkritumus visā pārtikas apritē. To var panākt, uzlabojot pārtikas pievienoto vērtību, izmantojot reģionālos tirgus un uzlabojot loģistiku, transportēšanu, uzglabāšanu un iepakošanu. Ir jāiesaista visi pārtikas aprites cikla dalībnieki, jo īpaši tirgotāji un patērētāji. Tas ietver arī patērētāju mērķizglītošanu un informēšanu.
Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 39. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. Resursu efektivitāte ūdens nozarē arī tiks noteikta kā prioritāra, lai palīdzētu panākt labu ūdens resursu stāvokli. Lai gan sausums un ūdens trūkums ietekmē arvien lielāku Eiropas daļu, tiek lēsts, ka 20–40 % Eiropā pieejamā ūdens joprojām tiek izšķērdēts, piemēram, noplūžu dēļ sadales sistēmā. Saskaņā ar pieejamajiem modelēšanas rezultātiem joprojām pastāv plašas iespējas uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti Eiropas Savienībā. Turklāt ir sagaidāms, ka augošais pieprasījums un klimata pārmaiņu ietekme ievērojami palielinās slodzi uz Eiropas ūdens resursiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai nodrošinātu, ka ūdens ieguvē tiek ievēroti pieejamo atjaunojamo ūdens resursu ierobežojumi līdz 2020. gadam, tostarp uzlabojot ūdens resursu izmantošanas efektivitāti ar tādu tirgus mehānismu palīdzību kā ūdens cenu noteikšana, kas atspoguļo ūdens patieso vērtību. Panākumus veicinās novatorisku tehnoloģiju, sistēmu un uzņēmējdarbības modeļu paātrināta demonstrācija un ieviešana, pamatojoties uz Eiropas inovācijas partnerības ūdens resursu jomā stratēģisko īstenošanas plānu.	39. Resursu efektivitāte ūdens nozarē arī tiks noteikta kā prioritāra, lai palīdzētu panākt labu ūdens resursu stāvokli. Lai gan sausums un ūdens trūkums ietekmē arvien lielāku Eiropas daļu, tiek lēsts, ka 20–40 % Eiropā pieejamā ūdens joprojām tiek izšķērdēts, piemēram, noplūžu dēļ sadales sistēmā. Saskaņā ar pieejamajiem modelēšanas rezultātiem joprojām pastāv plašas iespējas uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti Eiropas Savienībā. Turklāt ir sagaidāms, ka augošais pieprasījums un klimata pārmaiņu ietekme ievērojami palielinās slodzi uz Eiropas ūdens resursiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai nodrošinātu, ka ūdens ieguvē tiek ievēroti pieejamo atjaunojamo ūdens resursu ierobežojumi līdz 2020. gadam, tostarp uzlabojot ūdens resursu izmantošanas efektivitāti ar tādu tirgus mehānismu palīdzību kā ūdens cenu noteikšana, kas atspoguļo ūdens patieso vērtību. Panākumus veicinās novatorisku tehnoloģiju, sistēmu un uzņēmējdarbības modeļu paātrināta demonstrācija un ieviešana, pamatojoties uz Eiropas inovācijas partnerības ūdens resursu jomā stratēģisko īstenošanas plānu un uz Eiropas inovācijas partnerību lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas jomā, kas paredzēta KLP otrā pīlāra reformas priekšlikumos.
Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 41. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) stimulēt publiskā un privātā sektora pētniecības un inovāciju centienus, kas vajadzīgi, lai ieviestu novatoriskas tehnoloģijas, sistēmas un uzņēmējdarbības modeļus, kas paātrinās pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un samazinās šīs pārejas izmaksas;	(c) stimulēt publiskā un privātā sektora pētniecības un inovāciju centienus, kas vajadzīgi, lai ieviestu novatoriskas tehnoloģijas, sistēmas un uzņēmējdarbības modeļus, kas paātrinās pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, samazinās šīs pārejas izmaksas un palīdzēs līdz 2025. gadam par 50 % samazināt pārtikas atkritumu apjomu visā pārtikas ķēdē;
Grozījums Nr. 25 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 50. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
50. Klimata pārmaiņas vēl vairāk saasinās vides problēmas, izraisot ilgstošus sausuma periodus un karstuma viļņus, plūdus, vētras, meža ugunsgrēkus un jaunas vai bīstamākas cilvēku, dzīvnieku vai augu slimības. Jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu, ka ES ir pienācīgi sagatavota ietekmei un izmaiņām, ko rada klimata pārmaiņas, tas ir, jāstiprina vides, ekonomiskā un sociālā izturētspēja. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme skar un arī turpmāk skars daudzas nozares, ES politikas jomās vairāk jāintegrē pielāgošanās un katastrofu riska pārvaldības apsvērumi.	50. Klimata pārmaiņas vēl vairāk saasinās vides problēmas, izraisot ilgstošus sausuma periodus un karstuma viļņus, plūdus, vētras, meža ugunsgrēkus un jaunas vai bīstamākas cilvēku, dzīvnieku vai augu slimības. Jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu, ka ES ir pienācīgi sagatavota ietekmei un izmaiņām, ko rada klimata pārmaiņas, tas ir, jāstiprina vides, ekonomiskā un sociālā izturētspēja. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme skar un arī turpmāk skars daudzas nozares, ES politikas jomās vairāk jāintegrē pielāgošanās un katastrofu riska pārvaldības apsvērumi. Vienlaikus ir arī svarīgi sniegt visvairāk skarto nozaru uzņēmējiem, piemēram, lauksaimniekiem, precīzāku informāciju par klimata pārmaiņu riskiem, ko izraisa slikta prakse, kā arī par efektīviem pielāgošanās risinājumiem.
Grozījums Nr. 26 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 62. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
62. Komisija ne vien palīdzēs dalībvalstīm uzlabot atbilstību noteikumiem, bet arī savas kompetences ietvaros turpinās nodrošināt, ka tiesību akti atbilst mērķim un atspoguļo jaunākos zinātnes konstatējumus. Kopumā juridiskās saistības, kas ir pietiekami skaidras un precīzas, tiks ietvertas regulās, kam ir tieša un izmērāma ietekme un kas rada mazāk nekonsekvences īstenošanā. Komisija pastiprinās rezultātu rādītāju ("scoreboards") izmantošanu un citus veidus, kā publiski sekot līdzi tam, kā dalībvalstīs tiek īstenoti konkrēti tiesību akti.	62. Komisija ne vien palīdzēs dalībvalstīm uzlabot atbilstību noteikumiem, bet arī savas kompetences ietvaros turpinās nodrošināt, ka tiesību akti ir samērīgi, kā arī atbilst mērķim un atspoguļo jaunākos zinātnes konstatējumus. Kopumā juridiskās saistības, kas ir pietiekami skaidras un precīzas, tiks ietvertas regulās, kam ir tieša un izmērāma ietekme un kas rada mazāk nekonsekvences īstenošanā. Komisija pastiprinās saziņu, rezultātu rādītāju ("scoreboards") izmantošanu un citus veidus, kā publiski sekot līdzi tam, kā dalībvalstīs tiek īstenoti konkrēti tiesību akti un nodrošināts, ka sabiedrība ir informēta par labvēlīgajām tendencēm vides aizsardzībā.
Grozījums Nr. 27 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 2. daļa – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) izstrādāt kooperatīvās stratēģijas vides un dabas aizsardzības jomā, sadarbojoties dažādiem saistītajiem dalībniekiem, kā arī veikt plašāku informācijas apmaiņu par izmēģinātu un pārbaudītu praksi.
Grozījums Nr. 28 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 63. punkts – 2. daļa – eb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(eb) regulāri pārbaudīt spēkā esošos tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka ar vides tiesību aktiem saistītie pasākumi ir samērīgi, īstenojami un vērsti uz noteiktu mērķi.
Grozījums Nr. 29 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 71. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) nodrošināt saziņu un labvēlīgo attīstības tendenču izplatīšanu attiecībā uz dabas aizsardzību.
Grozījums Nr. 30 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 75. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
75. Privātais sektors arī jāmudina izmantot iespējas, ko piedāvā jaunā ES finanšu sistēma, lai palielinātu tā līdzdalību pūliņos sasniegt vides un klimata mērķus, jo īpaši saistībā ar ekoinovāciju pasākumiem un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU. Publiskā un privātā sektora iniciatīvas ekoinovāciju jomā jāveicina ar Eiropas inovācijas partnerībām, piemēram, ar inovācijas partnerību ūdens jomā. Izmantojot jauno sistēmu inovatīviem finanšu instrumentiem, jāatvieglo privātā sektora piekļuve ieguldījumu finansējumam vides jomā, jo īpaši bioloģiskajā daudzveidībā un klimata pārmaiņās. Eiropas uzņēmumi būtu arī turpmāk jāmudina finanšu pārskatos sniegt vides informāciju – vairāk, nekā to paredz spēkā esošie ES tiesību akti.	75. Privātais sektors arī jāmudina izmantot iespējas, ko piedāvā jaunā ES finanšu sistēma, lai palielinātu tā līdzdalību pūliņos sasniegt vides un klimata mērķus, jo īpaši saistībā ar ekoinovāciju pasākumiem un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU. Publiskā un privātā sektora iniciatīvas ekoinovāciju jomā jāveicina ar Eiropas inovācijas partnerībām, piemēram, ar inovācijas partnerību ūdens jomā un ar Eiropas inovācijas partnerību lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas jomā, kas paredzēta KLP reformas priekšlikumos. Izmantojot jauno sistēmu inovatīviem finanšu instrumentiem, jāatvieglo privātā sektora piekļuve ieguldījumu finansējumam vides jomā, jo īpaši bioloģiskajā daudzveidībā, klimata pārmaiņu mazināšanā un augsnes aizsardzībā. Eiropas uzņēmumi būtu arī turpmāk jāmudina finanšu pārskatos sniegt vides informāciju – vairāk, nekā to paredz spēkā esošie ES tiesību akti.
Grozījums Nr. 31 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 82. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, bet vairāk izmantot tirgus instrumentus, tostarp nodokļu politiku, cenu veidošanu un maksas iekasēšanu, un paplašināt tirgus vides precēm un pakalpojumiem, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi;	(a) uzlabot saikni starp lauksaimniecības subsīdijām un sabiedrisko preču nodrošināšanu, vairāk izmantot tirgus instrumentus, tostarp nodokļu politiku, cenu veidošanu un maksas iekasēšanu, un paplašināt tirgus vides precēm un pakalpojumiem, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi;
Grozījums Nr. 32 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 82. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) līdz 2014. gadam izstrādāt un piemērot ar vidi saistīto izdevumu paziņošanu un uzraudzību ES budžetā, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību;	(e) līdz 2014. gadam izstrādāt un piemērot ar vidi saistīto izdevumu novērtēšanu, paziņošanu un uzraudzību ES budžetā, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību;
Grozījums Nr. 33 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 83. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
83. Lai gan vides aizsardzības apsvērumu integrēšana citās ES politikas jomās un pasākumos kopš 1997. gada ir Līgumā noteikta prasība, vispārējais vides stāvoklis Eiropā liecina, ka līdz šim panāktais progress, lai arī vērā ņemams dažās jomās, nav bijis pietiekams, lai mainītu visas negatīvās tendences. Lai sasniegtu daudzus no šīs programmas prioritārajiem mērķiem, vēl efektīvāk būs jāintegrē vides un klimata apsvērumi citās politikas jomās, kā arī būs vajadzīga saskaņotāka, koordinētāka politikas pieeja, kas sniedz vairākas priekšrocības. Tam vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka grūti kompromisi tiek risināti jau sākumā, nevis īstenošanas posmā, un ka efektīvāk var mazināt nenovēršamu ietekmi. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva, pareizi tās piemērojot, ir efektīvi līdzekļi, lai nodrošinātu vides aizsardzības prasību integrēšanu plānos un programmās, kā arī projektos. Vietējām un reģionālām iestādēm, kas parasti ir atbildīgas par lēmumiem par zemes un jūras teritoriju izmantojumu, ir īpaši liela nozīme, novērtējot ietekmi uz vidi un aizsargājot, saglabājot un uzlabojot dabas kapitālu, arī panākot lielāku izturētpēju pret klimata pārmaiņu ietekmi un dabas katastrofām.	83. Lai gan vides aizsardzības apsvērumu integrēšana citās ES politikas jomās un pasākumos kopš 1997. gada ir Līgumā noteikta prasība, vispārējais vides stāvoklis Eiropā liecina, ka līdz šim panāktais progress, lai arī vērā ņemams dažās jomās, nav bijis pietiekams, lai mainītu visas negatīvās tendences. Lai sasniegtu daudzus no šīs programmas prioritārajiem mērķiem, vēl efektīvāk būs jāintegrē vides un klimata apsvērumi citās politikas jomās, kā arī būs vajadzīga saskaņotāka, koordinētāka sistēmiska politikas pieeja, kas sniedz vairākas priekšrocības. Tam vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka grūti kompromisi tiek risināti jau sākumā nevis īstenošanas posmā, un ka efektīvāk var mazināt nenovēršamu ietekmi. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva, pareizi tās piemērojot, ir efektīvi līdzekļi, lai nodrošinātu vides aizsardzības prasību integrēšanu plānos un programmās, kā arī projektos. Vietējām un reģionālām iestādēm, kas parasti ir atbildīgas par lēmumiem par zemes un jūras teritoriju izmantojumu, ir īpaši liela nozīme, novērtējot ietekmi uz vidi un aizsargājot, saglabājot un uzlabojot dabas kapitālu, arī panākot lielāku izturētpēju pret klimata pārmaiņu ietekmi un dabas katastrofām.
Grozījums Nr. 34 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 85. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
85. Šī programma ietver vairākus prioritārus mērķus, kas paredzēti, lai uzlabotu integrāciju. Savos priekšlikumos par KLP, KZP, Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) un kohēzijas politikas reformām, Komisija ir iekļāvusi pasākumus, kas turpina atbalstīt vides integrāciju un ilgtspējību. Lai šī programma izdotos, šīm rīcībpolitikām jāturpina palīdzēt sasniegt ar vidi saistītos uzdevumus un mērķus. Tāpat centieniem, kas galvenokārt paredzēti, lai sasniegtu vides uzlabojumus, jābūt tādiem, ar kuriem gūst papildu ieguvumus citās politikas jomās, kur vien tas iespējams. Piemēram, centienus atjaunot ekosistēmas var virzīt tā, lai labumu gūtu biotopi un sugas un piesaistītu oglekļa dioksīdu, vienlaikus uzlabojot ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kas ir vitāli svarīgi daudzās ekonomikas nozarēs, piemēram, apputeksnēšana vai ūdens attīrīšana lauksaimniecībā, un radot "zaļas" darbavietas.	85. Šī programma ietver vairākus prioritārus mērķus, kas paredzēti, lai vēl vairāk uzlabotu integrāciju. Savos priekšlikumos par KLP, KZP, Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) un kohēzijas politikas reformām Komisija ir iekļāvusi pasākumus, kas turpina atbalstīt vides integrāciju un ilgtspējību. Lai šī programma izdotos, šīm rīcībpolitikām spēcīgāk jāturpina palīdzēt sasniegt ar vidi saistītos uzdevumus un mērķus. Tāpat centieniem, kas galvenokārt paredzēti, lai sasniegtu vides uzlabojumus, jābūt tādiem, ar kuriem gūst papildu ieguvumus citās politikas jomās, kur vien tas iespējams. Piemēram, centienus atjaunot ekosistēmas var virzīt tā, lai labumu gūtu biotopi un sugas un piesaistītu oglekļa dioksīdu, vienlaikus uzlabojot ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kas ir vitāli svarīgi daudzās ekonomikas nozarēs, piemēram, apputeksnēšana vai ūdens attīrīšana lauksaimniecībā, un radot "zaļas" darbavietas.
Grozījums Nr. 35 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 86. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) integrēt vides un klimata nosacījumus un stimulus politikas iniciatīvās, tostarp pārskatīt un reformēt esošo politiku un pieņemt jaunas iniciatīvas ES un dalībvalstu līmenī;	(a) vēl vairāk integrēt vides un klimata nosacījumus un stimulus politikas iniciatīvās, tostarp pārskatīt un reformēt esošo politiku un pieņemt jaunas iniciatīvas ES un dalībvalstu līmenī;
Grozījums Nr. 36 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 87. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
87. ES ir blīvi apdzīvota, un līdz 2020. gadam 80 % ES iedzīvotāju, visticamāk, dzīvos pilsētu un piepilsētu teritorijās. Dzīves kvalitāti tieši ietekmēs pilsētvides stāvoklis. Pilsētu ietekme uz vidi arī krietni pārsniedz to fiziskās robežas, jo pilsētas lielā mērā balstās uz piepilsētu un lauku reģioniem, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pārtikas, enerģijas, telpas un resursiem un lai uzglabātu atkritumus.	87. ES ir blīvi apdzīvota, un līdz 2020. gadam 80 % ES iedzīvotāju, visticamāk, dzīvos pilsētu un piepilsētu teritorijās. Dzīves kvalitāti tieši ietekmēs pilsētvides stāvoklis. Pilsētu ietekme uz vidi arī krietni pārsniedz to fiziskās robežas, jo pilsētas lielā mērā balstās uz piepilsētu un lauku reģioniem, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pārtikas, enerģijas, telpas un resursiem un lai uzglabātu atkritumus. Tāpēc ir jāpievērš īpaša uzmanība lauku reģionu atbalstam un jaunu darbvietu izveidei lauku sektorā.
Grozījums Nr. 37 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 89.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	89.a ES politika nodrošinātības ar pārtiku jautājumos būtu jābalsta uz ilgtspējīgu lauksaimniecību un taisnīgu tirdzniecību. Klimata pārmaiņas rada slodzi dabas resursiem, jo īpaši tādēļ, ka ir jānodrošina pietiekams pārtikas daudzums pieaugošam cilvēku skaitam un mainās patēriņa paradumi. Proteīna importu no trešām valstīm, kurās ir nepietiekams vides aizsardzības līmenis, varētu samazināt, veicinot proteīnaugu kultivēšanu Savienībā. Turklāt Savienībai ir pienākums pieprasīt, lai tiktu veikti pienācīgi divpusēji un daudzpusēji tiesiskie vides aizsardzības pasākumi attiecīgajos riska reģionos.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējā Savienības vides rīcības programma līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”
Atsauces	COM(2012)0710 – C7-0392/2012 – 2012/0337(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 10.12.2012
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 10.12.2012
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Daciana Octavia Sârbu 6.2.2013
Izskatīšana komitejā	4.3.2013
Pieņemšanas datums	25.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 0 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Mariya Gabriel, Iratxe García Pérez, Julie Girling, Martin Häusling, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, George Lyon, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	María Auxiliadora Correa Zamora, Spyros Danellis, Jean-Paul Gauzès, Christa Klaß, Astrid Lulling, Jacek Włosowicz, Milan Zver

[1] P7_TA-PROV(2012)0147. Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūcija par Sestās vides rīcības programmas pārskatīšanu un prioritāšu noteikšanu Septītajai vides rīcības programmai — Labāka vide labākai dzīvei (2011/2194(INI)).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējā Savienības vides rīcības programma līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”
Atsauces	COM(2012)0710 – C7-0392/2012 – 2012/0337(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	29.11.2012
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 10.12.2012
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 10.12.2012	ITRE 10.12.2012	REGI 10.12.2012	AGRI 10.12.2012
	PECH 10.12.2012
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	EMPL 12.12.2012	ITRE 17.12.2012	REGI 18.12.2012	PECH 17.12.2012
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Gaston Franco 17.12.2012
Izskatīšana komitejā	20.3.2013
Pieņemšanas datums	24.4.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	46 5 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Yves Cochet, Chris Davies, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Andrés Perelló Rodríguez, Mario Pirillo, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Åsa Westlund, Glenis Willmott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Minodora Cliveti, Gaston Franco, Christel Schaldemose, Sophocles Sophocleous, Alda Sousa, Csaba Sándor Tabajdi, Kathleen Van Brempt, Anna Záborská, Andrea Zanoni
Iesniegšanas datums	6.5.2013

Juridisks paziņojums - Privātuma politika