ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu

30.5.2013 - (COM(2012)0617 – C7‑0358/2012 – 2012/0295(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Emer Costello

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu

(COM(2012)0617 – C7‑0358/2012 – 2012/0295(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0617),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 175. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7−0358/2012),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs, Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palāta un Pārstāvju palāta, un Vācijas Bundestāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 14. februāra atzinumu[1],

–   ņemot vērā apspriešanos ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Pamattiesību hartu un īpaši tās 1., 24. un 34. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7−0183/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētās finanšu apropriācijas ir uzskatāmas par orientējošām un to galīgais apmērs tiks precizēts, tiklīdz būs panākta vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.	(1) Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju (stratēģiju „Eiropa 2020”), Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Tomēr 2010. gadā gandrīz vienu ceturto daļu (119,6 miljonus) Eiropas iedzīvotāju apdraudēja nabadzības vai sociālās atstumtības risks, un tas ir par 4 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr nabadzība un sociālā atstumtība visā Savienībā nav vienāda, un situācijas nopietnība katrā dalībvalstī atšķiras.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].	(2) To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un 2012. gadā ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības apstākļos dzīvoja gandrīz 8 % Savienības iedzīvotāju. Turklāt šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Pārāk lielu daļu cilvēku, ko apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, veido sievietes un bērni, un sievietes bieži vien ir atbildīgas par pārtikas nodrošinājumu un ģimenes uzturēšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, un būtu jānodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības perspektīvas saskaņota integrēšana visos Fonda sagatavošanas, plānošanas, pārvaldības un īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, kā arī informatīvajās un izpratnes veidošanas kampaņās un apmaiņā ar labāko praksi.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir uzsvērts, ka „Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības”.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā ir uzsvērts, ka Savienība atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītās tiesības, brīvības un principus.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2d) Lai novērstu neaizsargātu iedzīvotāju grupu un personu ar zemiem ienākumiem atstumtību, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riska pieaugumu, ir nepieciešams pieņemt stratēģijas aktīvas iekļaušanas veicināšanai.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk „Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību.	(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk „Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku un ārkārtīgu materiālo nenodrošinātību.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģijas (ETHOS) definēšana ir iespējams sākotnējais pasākums, uz kura pamata tiktu piešķirts finansējums dažādu kategoriju ārkārtīgi trūcīgiem cilvēkiem.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Ar Fondu nebūtu jāaizstāj valstu politiskās nostādnes, ko īsteno dalībvalstu valdības, lai ierobežotu vajadzību pēc ārkārtas pārtikas palīdzības un noteiktu ilgtspējīgus mērķus un politiku pilnīgai bada, nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai.
Pamatojums
Dalībvalstīm arī turpmāk jāveido ilglaicīgi un ilgtspējīgi projekti nabadzības, trūkuma un sociālās atstumtības izskaušanai. Šo atbildību nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt vai samazināt, izmantojot Eiropas Fonda līdzekļus.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Ņemot vērā to, ka pieaug nabadzības un sociālās atstumtības apdraudētu cilvēku skaits, un to, ka turpmāko gadu laikā tas turpinās pieaugt, daudzgadu finanšu shēmā ir jāpalielina Fonda finansēšanai paredzētie resursi.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni mazināt bezpajumtnieku ievērojamo materiālo nenodrošinātību.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz to preču drošumu, kas tiek izdalītas vistrūcīgākajām personām.	(6) Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz vistrūcīgākajām personām izdalītās pārtikas palīdzības un pamata materiālās palīdzības drošumu.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmas īstenošanu.	(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības formas un būtu jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmu īstenošanu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Savienībā ir vienlaikus vērojams ārkārtīgs pārtikas trūkums un pārtikas nelietderīga izmantošana lielos apmēros. Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jāietver atsauce uz to, kā tā centīsies saskaņoti izmantot pārtikas nelietderīgas izmantošanas novēršanas politikas un pārtikas trūkuma apkarošanas politikas sinerģiju. Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jāiekļauj arī atsauce uz to, kā tā centīsies novērst administratīvus šķēršļus, kas radītu apgrūtinājumu komerciālām un nekomerciālām organizācijām, kuras vēlas ziedot pāri palikušos pārtikas produktus pārtikas trūkuma apkarošanā iesaistītajām bezpeļņas organizācijām.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Lai panāktu efektīvu un iedarbīgu Fonda finansēto pasākumu īstenošanu, būtu jāveicina sadarbība starp reģionālām un vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību pārstāvošām struktūrām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina visu Fonda finansēto pasākumu izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu dalība.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs jo īpaši saistībā ar konkrētajiem apstākļiem valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru, kā izdarāmi iespējamie grozījumi.	(9) Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs un tiktu nodrošināta maksimāla sinerģija ar ESF pasākumiem, jo īpaši saistībā ar iespējamu apstākļu maiņu valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru iespējamai grozījumu izdarīšanai darbības programmā.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Lai visefektīvāk un visatbilstīgāk reaģētu uz dažādām vajadzībām un vislabāk sasniegtu vistrūcīgākās personas, visos Fonda darbības posmos būtu jāievēro partnerības princips.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Pieredzes un labas prakses apmaiņai ir ievērojama pievienotā vērtība, un Komisijai būtu jāveicina to izplatīšana.	(10) Pieredzes un labākās prakses apmaiņai ir ievērojama pievienotā vērtība, jo tā sekmē savstarpēju mācīšanos, un Komisijai būtu jāveicina un jāpopularizē tās izplatīšana, vienlaikus cenšoties rast sinerģiju ar labākās prakses apmaiņu saistībā ar fondiem, jo īpaši ESF.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai uzraudzītu darbības programmas īstenošanas gaitu, dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumi, tādējādi nodrošinot svarīgākās un jaunākās informācijas pieejamību. Šo pašu iemeslu dēļ Komisijai un katrai dalībvalstij ik gadu būtu jātiekas divpusējā pārskatīšanā, ja vien tās nevienojas citādi.	(11) Lai uzraudzītu darbības programmas īstenošanas gaitu, dalībvalstīm sadarbībā ar iesaistītajām pilsoniskajām organizācijām būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumi, tādējādi nodrošinot svarīgākās un jaunākās informācijas pieejamību. Šo pašu iemeslu dēļ Komisijai un katrai dalībvalstij ik gadu būtu jātiekas divpusējā pārskatīšanā, ja vien tās nevienojas citādi.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar izvērtēšanu plānošanas periodā. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.	(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar izvērtēšanu plānošanas periodā. Minēto izvērtēšanu veicot, būtu jāievēro galīgo saņēmēju privātums, un tā būtu jāīsteno tā, lai vistrūcīgākās personas netiktu stigmatizētas. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Kā uzsvērts Eurostat pētījumā „Materiālās nenodrošinātības noteikšana Eiropas Savienībā — rādītāji par visiem iedzīvotājiem un rādītāji par bērniem”, ir veikts nopietns apsekojums par materiālo nenodrošinātību, un tas tuvākajā laikā radīs iespēju iegūt precīzākus datus par materiāli nenodrošinātām mājsaimniecībām, pieaugušajiem un bērniem.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Veicinot minēto izvērtēšanu, ko papildina apsekojumi par vistrūcīgākajām personām, būtu jāpatur prātā, ka nenodrošinātība ir sarežģīts jēdziens, kuru ir grūti aptvert, ja izmanto nelielu rādītāju skaitu, jo šie rādītāji var būt maldinoši un tādējādi var rosināt neefektīvu politikas nostādņu izstrādi.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 12.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12c) Kā akcentēts Eurofound (2012) trešajā Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā, materiālo nenodrošinātību Savienībā būtu jāmēra, pārbaudot iespēju atļauties preces, kas uzskatāmas par būtiskām, neraugoties uz to, kas iedzīvotājiem pieder un cik daudz viņi nopelna. Tāpēc, lai varētu izstrādāt nenodrošinātības indeksu, kas ļautu veikt mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības sīkāku novērtējumu, ir jāņem vērā tādi rādītāji kā ienākumu līmenis, ienākumu nevienlīdzība, spēja saskaņot ienākumus ar izdevumiem, pārmērīgas parādsaistības, kā arī apmierinātība ar dzīves standartu.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un caurredzamību, būtu jāizveido sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu un saņēmējinstitūciju atbildību.	(13) Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un pārredzamību, būtu jāizveido sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu vietējo un reģionālo iestāžu un saņēmējinstitūciju atbildību.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām, un vienlaikus būtu jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.	(15) Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām. Būtu arī jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi un taisnīgi noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi pienācīgi darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.	(16) Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi, vienkārši un taisnīgi noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi pienācīgi un vienkāršoti darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [TKO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.	(17) [Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotās TKO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām paredzētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [TKO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām. Partnerorganizācijām būtu jāļauj izsniegt papildu pārtikas krājumus, kas gūti no citiem avotiem, tai skaitā no intervences krājumiem, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … [TKO] 15. pantu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Nepieciešams precizēt rīcības veidus, ko kā tehnisku palīdzību, ko atbalsta Fonds, var veikt pēc Komisijas un pēc dalībvalstu iniciatīvas.	(18) Nepieciešams precizēt rīcības veidus, ko kā Fonda atbalstītu tehnisku palīdzību var veikt pēc Komisijas un pēc dalībvalstu iniciatīvas. Par to, kuri rīcības veidi tiek precizēti, būtu jālemj ciešā sadarbībā ar vadošajām iestādēm un partnerorganizācijām.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem, un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.	(27) Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz kopīgi vienkārši noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem, un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, būtu vajadzīgi laikā ierobežoti pasākumi, kas ļautu kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja pierādījumi liecinātu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir ievērojami trūkumi, ka ir ar maksājuma pieteikumu saistīti pārkāpumi vai netiek iesniegti dokumenti, kas vajadzīgi pārskata pārbaudei un akceptēšanai.	(30) Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, būtu vajadzīgi laikā ierobežoti pasākumi, kas ļautu kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja pierādījumi liecinātu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir ievērojami trūkumi, ka ir ar maksājuma pieteikumu saistīti pārkāpumi vai netiek iesniegti dokumenti, kas vajadzīgi pārskata pārbaudei un akceptēšanai, vai gadījumos, kad ievērojami aizkavējas projektu īstenošana un pamatoti tiek konstatēts, ka projektu mērķi netiks sasniegti.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Lai nodrošinātu, ka izdevumi, ko līdzfinansē no Savienības budžeta, ikvienā konkrētajā finanšu gadā, tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, būtu jāizveido atbilstošs satvars pārskatu gada pārbaudei un akceptēšanai. Šajā satvarā norīkotajām institūcijām par darbības programmu būtu jāiesniedz Komisijai pārvaldības deklarācija, kam pievienots apliecināts gada pārskats, revīzijas nobeiguma ziņojumu gada kopsavilkums, veikto kontroļu gada kopsavilkums un neatkarīgas revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.	(32) Lai nodrošinātu, ka izdevumi, ko finansē no Savienības budžeta, ikvienā konkrētajā finanšu gadā, tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, būtu jāizveido atbilstošs un vienkāršs satvars pārskatu gada pārbaudei un akceptēšanai. Šajā satvarā norīkotajām institūcijām par darbības programmu būtu jāiesniedz Komisijai pārvaldības deklarācija, kam pievienots apliecināts gada pārskats, revīzijas nobeiguma ziņojumu gada kopsavilkums, veikto kontroļu gada kopsavilkums un neatkarīgas revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai vajadzētu būt iespējai samazināt darbības programmu revīzijas, ja netiek konstatēti nopietni pārkāpumi vai arī tad, ja var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomam ir jābūt tādam, lai pilnībā būtu ņemti vērā Fonda mērķi un mērķpopulācijas īpatnības.	(35) Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai vajadzētu būt iespējai samazināt darbības programmu revīzijas, ja netiek konstatēti nopietni pārkāpumi vai arī tad, ja var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomam ir jābūt tādam, lai pilnībā būtu ņemti vērā Fonda mērķi un mērķpopulācijas īpatnības un tas, ka Fonda saņēmējinstitūcijas ir brīvprātīgas organizācijas.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp respektēt cilvēka cieņu un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērnu un vecu cilvēku tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī uz diskriminācijas aizliegumu. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.	(41) Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp cilvēka cieņas un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramības respektēšana, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērnu tiesības, tiesības uz sociālo palīdzību un mājokli, vecu cilvēku tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesība, kā arī diskriminācijas aizliegums. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 42.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42a) Ņemot vērā datumu, kurā ir jāizsludina uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, šīs regulas pieņemšanas termiņu un darbības programmas sagatavošanai nepieciešamo laiku, ir jāizstrādā noteikumi, kas 2014. gadā garantētu elastīgu pāreju, lai nepieļautu pārtikas piegādes pārtraukšanu.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 42.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42b) Būtu jānodrošina, ka ar Fondu papildina programmas un darbības, ko finansē no ESF, un to koordinē pēc iespējas ciešāk ar ESF. Būtu jāizvairās no tā, ka, cīnoties pret nabadzību, tiek izveidotas paralēlas struktūras, kas palielina administratīvo slogu un sarežģī koordinācijas un sinerģijas iespējas.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk „Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti.	1. Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk „Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti un lietderību.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piemēro šādas definīcijas:	Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
(1) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās kompetentās iestādes;	(1) „vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko izstrādājušas valsts kompetentās iestādes sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās valsts kompetentās iestādes;
(2) “partnerorganizācijas” ir publikā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kas tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku vai preces vistrūcīgākajām personām un kā darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;	(2) „partnerorganizācijas” ir publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kuras saskaņā ar 24. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām un kuru darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;
(3) “valsts shēma” ir shēma, kam vismaz daļēji ir tādi paši mērķi kā Fondam un ko valsts, reģiona un vietējā līmenī īsteno publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas;	(3) „valsts shēma” ir shēma, kam vismaz daļēji ir tādi paši mērķi kā Fondam un ko valsts, reģiona un vietējā līmenī īsteno publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas;
(4) “darbība” ir projekts, līgums vai pasākums, ko atlasījusi attiecīgās darbības programmas vadošā iestāde vai kas atlasīta tās atbildībā un kas veicina attiecīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu;	(4) „darbība” ir projekts, līgums vai pasākums, ko atlasījusi attiecīgās darbības programmas vadošā iestāde vai kas atlasīta tās atbildībā un kas veicina attiecīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu;
(5) “pabeigta darbība” ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un par kuru saņēmējinstitūcijas veikušas visus saistītos maksājumus un saņēmējinstitūcijām ir izmaksāts attiecīgais darbības programmu ieguldījums;	(5) „pabeigta darbība” ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un par kuru saņēmējinstitūcijas veikušas visus saistītos maksājumus un saņēmējinstitūcijām ir izmaksāts attiecīgais darbības programmu ieguldījums;
(6) “saņēmējinstitūcija” ir publiska vai privāta institūcija, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;	(6) „saņēmējinstitūcija” ir publiska vai privāta institūcija, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;
(7) “galīgais saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona, kas saņem pārtiku vai preces un/vai izmanto papildpasākumus;	(7) „galīgie saņēmēji” ir cilvēki, kas cieš no nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālas nenodrošinātības un saņem nefinansiālu palīdzību, un/vai izmanto šajā Fondā iekļautos papildpasākumus;
	(7a) „papildpasākumi” ir pasākumi, kas tiek īstenoti papildus pārtikas izdalei un pamata materiālās palīdzības sniegšanai un kuru mērķis ir novērst sociālo atstumtību un rast patstāvīgāku un ilgtspējīgāku risinājumu ārkārtas situācijām sociālajā jomā;
(8) “publiskā sektora atbalsts” ir finansiāls atbalsts, ko darbībai piešķir no valsts, reģionālas vai vietējas iestādes budžeta, no Savienības budžeta, kas saistīts ar Fondu, no publisko tiesību subjektu budžeta vai publiskā sektora iestāžu apvienību budžeta, vai kādas citas tādas institūcijas budžeta, kura ir publisko tiesību subjekts Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē;	(8) „publiskā sektora atbalsts” ir finansiāls atbalsts, ko darbībai piešķir no valsts, reģionālas vai vietējas iestādes budžeta, no Savienības budžeta, kas saistīts ar Fondu, no publisko tiesību subjektu budžeta vai publiskā sektora iestāžu apvienību budžeta, vai kādas citas tādas institūcijas budžeta, kura ir publisko tiesību subjekts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē;
(9) “starpniekinstitūcija” ir publiskā vai privātā sektora institūcija, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kas šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;	(9) „starpniekinstitūcija” ir publiskā vai privātā sektora institūcija, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kas šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;
(10) “pārskata gads” ir laika posms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo pārskata gadu, kas ir laika posms no izdevumu attiecināmības sākuma dienas līdz 2015. gada 30. jūnijam, un pēdējais pārskata gads ir no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam;	(10) „pārskata gads” ir laika posms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo pārskata gadu, kas ir laika posms no izdevumu attiecināmības sākuma dienas līdz 2015. gada 30. jūnijam, un pēdējais pārskata gads ir no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam;
(11) “finanšu gads” ir laika posms no 1. janvāra līdz 31. decembrim.	(11) „finanšu gads” ir laika posms no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda.	1. Fonds veicina sociālo kohēziju, sekmē sociālo iekļaušanu un apkaro nabadzību Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, un vienlaikus papildinot Eiropas Sociālā fonda darbību. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi mazināt un izskaust nabadzības, jo īpaši pārtikas trūkuma, negatīvākās izpausmes.
	2. Fonds palīdz ilgtspējīgi izskaust pārtikas trūkumu, piedāvājot vistrūcīgākajām personām izredzes uz pienācīgu dzīvi. Attiecībā uz šā mērķa sasniegšanu un Fonda strukturālo ietekmi tiks veikta kvalitatīva un kvantitatīva novērtēšana.
	3. Ar Fondu papildina, nevis aizstāj vai samazina ilgtspējīgas valstu programmas nabadzības izskaušanas un sociālās iekļaušanas jomā, par kurām joprojām atbild dalībvalstis.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.	1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajām personām tiek izdalīti pārtikas produkti un/vai sniegta pamata materiālā palīdzība, tai skaitā izdalīti sākuma komplekti, kas domāti galīgo saņēmēju personīgai lietošanai.
2. Fonds var atbalstīt papildpasākumus, kas papildina pārtikas un preču piegādi, veicinot vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību.	2. Ar Fondu var atbalstīt papildpasākumus, kas papildina pārtikas izdali un pamata materiālās palīdzības sniegšanu, veicinot vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu un veselīgu uzturu un samazinot viņu atkarību. Šādi pasākumi būtu cieši jāsaista ar Eiropas Sociālā fonda darbībām vietējā līmenī un nabadzības izskaušanā iesaistīto organizāciju darbībām.
	2.a Fonds var palīdzēt saņēmējinstitūcijām efektīvāk izmantot vietējās piegādes ķēdes, tādējādi palielinot un dažādojot vistrūcīgākajām personām paredzētas pārtikas piegādi, kā arī samazinot un novēršot pārtikas nelietderīgu izmantošanu.
3. Vistrūcīgākajam personām paredzētas nefinansiālas palīdzības jomā Fonds veicina savstarpēju mācīšanos, sabiedriskus sakarus un labas prakses izplatīšanu.	3. Vistrūcīgākajām personām paredzētas nefinansiālas palīdzības jomā Fonds veicina savstarpēju mācīšanos, sabiedrisku sakaru veidošanu un labas prakses izplatīšanu Eiropas līmenī. Šajās darbībās var iekļaut arī attiecīgas organizācijas un projektus, kas neizmanto Fondu.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savienības budžeta daļu, kas atvēlēta Fondam, īsteno ar dalītu pārvaldību dalībvalstu un Komisijas starpā saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, kuru īsteno ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu.	1. Savienības budžeta daļu, kas atvēlēta Fondam, īsteno ar dalītu pārvaldību dalībvalstu un Komisijas starpā saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, kuru īsteno ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no Fonda būtu saderīgs ar Savienības politikas jomām un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus.	2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no Fonda būtu saderīgs ar Savienības politikas jomām un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus.
3. Atbalstu no Fonda īsteno, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm.	3. Atbalstu no Fonda sniedz, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm, kā arī kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm un iesaistītajām partnerorganizācijām.
4. Par to darbības programmu īstenošanu un to uzdevumu veikšanu, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un atbilstīgi šai regulai, atbild dalībvalstis un to attiecīgi norīkotās institūcijas.	4. Par to darbības programmu īstenošanu un to uzdevumu veikšanu, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un atbilstīgi šai regulai, atbild dalībvalstis un to attiecīgi norīkotās institūcijas vai vajadzības gadījumā kompetentās reģionālās iestādes.
5. Fonda īstenošanas un izmantošanas kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu un piešķirtā atbalsta apmēru.	5. Fonda īstenošanas un izmantošanas kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu un piešķirtā atbalsta apmēru.
6. Atbilstoši savai atbildībai Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.	6. Atbilstoši savai atbildībai un nolūkā nepieļaut dubultu finansēšanu Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem, jo īpaši Savienības darbībām veselības jomā.
7. Komisija, dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu.	7. Komisija, dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu.
8. Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.	8. Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu, kā arī cieši un regulāri apspriežoties ar vietējām un reģionālām iestādēm un partnerorganizācijām, kas īsteno Fonda pasākumus saskaņā ar ietekmes novērtējumu.
9. Komisija un dalībvalstis veic savus attiecīgos uzdevumus, kas saistīti ar Fondu, tiecoties mazināt administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām.	9. Komisija un dalībvalstis rīkojas, lai garantētu Fonda darbības efektivitāti, un veic savus attiecīgos ar Fondu saistītos uzdevumus, tiecoties mazināt administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām.
10. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana dažādos Fonda īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka iegūstot piekļuvi Fondam, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.	10. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai dažādos Fonda sagatavošanas, plānošanas, pārvaldības un īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, kā arī informatīvajās un izpratnes veidošanas kampaņās un apmaiņā ar labāko praksi tiktu ņemta vērā vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana, kad vien iespējams, izmantojot pa dzimumiem dalītus datus. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka, iegūstot piekļuvi Fondam un ar to saistītām programmām un darbībām, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
11. Fonda finansētās darbības atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Proti, Fondu var izmantot vienīgi tam, lai atbalstītu tādas pārtikas vai preču izdalīšanu, kuras atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa produktu drošumu.	11. Fonda finansētās darbības atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Proti, Fondu var izmantot vienīgi tam, lai atbalstītu tādas pārtikas izdalīšanu vai pamata materiālās palīdzības sniegšanu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču drošumu.
	11.a Attiecīgā gadījumā pārtikas produktus izvēlas, pamatojoties uz līdzsvarota uztura principiem un kvalitatīvu pārtiku, kurā tiek iekļauti svaigi produkti, un sekmējot galīgo saņēmēju veselīgu uzturu.
12. Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un preces pēc objektīviem kritērijiem. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu.	12. Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un pamata materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar vistrūcīgāko personu vajadzībām.
	12.a Attiecīgos gadījumos par prioritāti būtu jānosaka vietēju un reģionālu produktu izmantošana, ņemot vērā klimata un vides apsvērumus, jo īpaši nolūku visos izplatīšanas ķēdes posmos samazināt pārtikas nelietderīgu izmantošanu. Šajā sakarībā uzņēmumu sociālās atbildības garā var tikt veidotas partnerības ar uzņēmumiem visā pārtikas piegādes ķēdē.
	12.b Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot atbalstu no šā Fonda, tiek ievērota vistrūcīgāko personu cieņa.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir EUR 2 500 000 000 2011. gada cenās, sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam.	1. Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam ir pieejami budžeta saistībām no Fonda, reālā izteiksmē nav mazāki par summām, kas 2007. –2013. gadā tika piešķirtas trūcīgajām personām paredzētajai Eiropas pārtikas programmai.
Pamatojums
Tiesību akta priekšlikumā norādītais finansējums ir tikai norāde, un to nevar apstiprināt, pirms nav panākta vienošanās attiecībā uz regulu par daudzgadu finanšu shēmu. Komisijas ierosinātajā budžetā nav pietiekami ņemtas vērā vistrūcīgāko personu vajadzības un ir vērojams būtisks samazinājums salīdzinājumā ar reālo laika periodu paplašinātajā rīcības jomā. Ņemot vērā augošo nabadzības līmeni Eiropas Savienībā, ikgadējā summa, kas 2014.−2020. gadam tiek piešķirta Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam, ir jāpalielina, lai nodrošinātu, ka ir iespējams pilnībā īstenot Fonda paplašinātos uzdevumus, ko ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā šādus Eurostat noteiktos rādītājus:	3. Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā jaunākos Eurostat noteiktos rādītājus:
(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības;	(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības, kā procentuālā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita;
(b) to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.	(b) izmaiņas to iedzīvotāju skaitā, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:	1. Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:
	(aa) tai piešķirtās un izmantojamās atbalsta daļas precīzs apmērs;
(a) ņemot vērā saskaņā ar 14. pantu veiktās ex ante izvērtēšanas rezultātus, to izraudzīto risināmo materiālās nenodrošinātības veidu norāde un atlasīšanas pamatojums, uz kuriem attiecas darbības programma, un katra šā risināmā materiālās nenodrošinātības veida galveno īpatnību apraksts, un pārtikas vai preču izdalīšanas mērķi, un nodrošināmie papildpasākumi;	(a) izraudzītā(-o) risināmā(-o) materiālās nenodrošinātības veida(-u) norāde un atlasīšanas pamatojums un darbības programmas galveno īpatnību apraksts, ņemot vērā saskaņā ar 14. pantu veiktās ex ante izvērtēšanas rezultātus;
(b) attiecīgās(-o) valsts shēmas(-u) apraksts katram materiālās nenodrošinātības veidam;	(b) attiecīgās(-o) valsts shēmas(-u) apraksts katram materiālās nenodrošinātības veidam;
(c) tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;	(c) tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;
(d) darbību atlases kritēriji un atlases mehānisma apraksts, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināma materiālās nenodrošinātības veida;	(d) darbību atlases kritēriji un atlases mehānisma apraksts, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināma materiālās nenodrošinātības veida;
(e) partnerorganizāciju atlases kritēriji, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;	(e) partnerorganizāciju atlases kritēriji, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;
(f) tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu;	(f) tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu, skaidri nodalot abu fondu pasākumus;
	(fa) konkrētu paredzēto pasākumu un piešķirtā finansējuma apraksts, lai ievērotu 5. pantā noteiktos principus;
(g) darbības programmas īstenošanas noteikumu apraksts, kurā norādīta vadošā iestāde, pēc vajadzības — sertifikācijas iestāde, revīzijas iestāde un institūcija, kurai Komisija veic maksājumus, un uzraudzības procedūras apraksts;	(g) darbības programmas īstenošanas noteikumu apraksts, kurā norādīta vadošā iestāde, pēc vajadzības — sertifikācijas iestāde, revīzijas iestāde un institūcija, kurai Komisija veic maksājumus, un uzraudzības procedūras apraksts;
(h) to pasākumu apraksts, kas veikti, lai iesaistītu kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskā sektora iestādes, kā arī institūcijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un institūcijas, kas atbild par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu darbības programmas sagatavošanā;	(h) to pasākumu apraksts, kas veikti, lai iesaistītu kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskā sektora iestādes, kā arī institūcijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un institūcijas, kas atbild par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu darbības programmas sagatavošanā;
(i) tehniskās palīdzības plānotā izmantojuma apraksts saskaņā ar 25. panta 2. punktu, ieskaitot darbības, kuru uzdevums ir stiprināt saņēmējinstitūciju administratīvās spējas attiecībā uz darbības programmu īstenošanu;	(i) tehniskās palīdzības plānotā izmantojuma apraksts saskaņā ar 25. panta 2. punktu, ieskaitot darbības, kuru uzdevums ir stiprināt saņēmējinstitūciju administratīvās spējas attiecībā uz darbības programmu īstenošanu;
(j) finansēšanas plāns, kurā ir šādas divas tabulas:	(j) finansēšanas plāns, kurā ir šādas divas tabulas:
(i) tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda, un līdzfinansējumu saskaņā ar 18. pantu;	(i) tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda, un līdzfinansējumu saskaņā ar 18. pantu;
(ii) tabula, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējās finanšu apropriācijas summu attiecībā uz atbalstu no darbības programmas katrai risināmajai materiālās nenodrošinātības formai, kā arī attiecīgos papildpasākumus.	(ii) tabula, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējās finanšu apropriācijas summu attiecībā uz atbalstu no darbības programmas katrai risināmajai materiālās nenodrošinātības formai, kā arī attiecīgos papildpasākumus.
Partnerorganizācijas, kas minētas e) punktā un kas tieši piegādā pārtiku vai preces, pašas veic pasākumus, kuri papildina materiālās palīdzības sniegšanu ar mērķi panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus atbalsta Fonds.	Partnerorganizācijas, kas minētas e) apakšpunktā un kas tieši piegādā pārtiku un/vai sniedz pamata materiālo palīdzību, pašas vai sadarbībā ar citām organizācijām veic pasākumus, kuri papildina materiālās palīdzības sniegšanu ar mērķi panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus atbalsta Fonds.
2. Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiska sektora iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvības institūcijām un līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanas institūcijām izstrādā darbības programmas.	2. Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiska sektora iestādēm, kā arī visas attiecīgās ieinteresētās personas izstrādā darbības programmas. Dalībvalstis nodrošina, ka darbības programmas ir cieši saistītas ar valsts politiku sociālās iekļaušanas jomā.
3. Dalībvalstis izstrādā darbības programmas saskaņā ar I pielikumā iekļauto šablonu.	3. Dalībvalstis izstrādā darbības programmas saskaņā ar I pielikumā iekļauto šablonu.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu grozīt darbības programmu. Tam pievieno pārstrādāto darbības programmu, kā arī grozījumu pamatojumu.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Platforma	Labas prakses apmaiņa
Komisija izveido Savienības līmeņa platformu, kuras uzdevums ir veicināt pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sakarus, kā arī izplatīt attiecīgos rezultātus vistrūcīgākajām personām paredzētās nefinansiālās palīdzības jomā.	Komisija veicina pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu, sakarus un sociālo inovāciju Savienības līmenī, tādējādi veidojot saikni starp partnerorganizācijām un citām ieinteresētām personām visās dalībvalstīs.
Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī.	Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī, un pēc tam pienācīgā laikā par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
	Komisija arī veicina ar Fondu saistītu attiecīgu rezultātu, ziņojumu un informācijas izplatīšanu tiešsaistē.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. No 2015. līdz 2022. gadam ik gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par iepriekšējā finanšu gada darbības programmu.	1. No 2015. līdz 2022. gadam ik gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par iepriekšējā finanšu gada darbības programmu.
2. Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.	2. Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.
	Rādītājos ietver:
	(a) jaunākās izmaiņas attiecībā uz sociālās politikas izdevumiem, ar kuriem mazina ārkārtīgu materiālo nenodrošinātību, absolūtajā izteiksmē attiecībā pret IKP un pret kopējiem valsts izdevumiem;
	(b) jaunākās izmaiņas sociālās politikas jomas tiesību aktos, ar kuriem risina jautājumu par finansējuma pieejamību saņēmējinstitūcijām un citām organizācijām, kuras mazina ārkārtīgu materiālo nenodrošinātību.
3. Gada īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa vajadzīgā informācija, kas norādīta 2. punktā minētajā šablonā, tostarp kopīgie rādītāji. Ja gada īstenošanas ziņojums nav pieņemams, 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija nav nosūtījusi šo informāciju noteiktajā termiņā, ziņojumu uzskata par pieņemamu.	3. Gada īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa vajadzīgā informācija, kas norādīta 2. punktā minētajā šablonā, tostarp kopīgie rādītāji. Ja gada īstenošanas ziņojums nav pieņemams, 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija nav nosūtījusi šo informāciju noteiktajā termiņā, ziņojumu uzskata par pieņemamu.
4. Komisija pārbauda gada īstenošanas ziņojumu un divu mēnešu laikā no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.	4. Komisija pārbauda gada īstenošanas ziņojumu un divu mēnešu laikā no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.
Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.	Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.
5. Dalībvalsts līdz 2023. gada 30. septembrim iesniedz darbības programmas īstenošanas nobeiguma ziņojumu.	5. Dalībvalstis līdz 2023. gada 30. septembrim iesniedz darbības programmas īstenošanas nobeiguma ziņojumu.
Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas pieņemto šablonu sagatavo īstenošanas nobeiguma ziņojumu.	Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas pieņemto šablonu sagatavo īstenošanas nobeiguma ziņojumu.
Komisija pārbauda īstenošanas nobeiguma ziņojumu un piecu mēnešu laikā no nobeiguma ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.	Komisija pārbauda īstenošanas nobeiguma ziņojumu un piecu mēnešu laikā no nobeiguma ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.
Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.	Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.
6. Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu, tostarp kopīgo rādītāju šablonu, un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	6. Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu, tostarp kopīgo rādītāju šablonu, un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
7. Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu. Vadošā iestāde trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.	7. Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu. Vadošā iestāde trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
8. Katram gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumam vadošā iestāde publisko kopsavilkumu.	8. Vadošā iestāde publisko katra gada un nobeiguma īstenošanas ziņojuma kopsavilkumu.
	8.a Komisija pienācīgā laikā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējo īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu kopsavilkumu.
	8.b Īstenošanas ziņojumu procedūra nedrīkst būt pārmērīgi sarežģīta salīdzinājumā ar piešķirtajiem līdzekļiem un atbalsta raksturu un nedrīkst radīt nevajadzīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Divpusējās pārskatīšanas sanāksme	Divpusējās pārskatīšanas sanāksmes
1. Ja vien nav citāda vienošanās, Komisija un katra dalībvalsts no 2014. līdz 2022. gadam ik gadu tiekas sanāksmē, lai, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un attiecīgā gadījumā 11. panta 7. punktā minētās Komisijas piezīmes, izvērtētu darbības programmas īstenošanas gaitu.	1. Ja vien nav citādas vienošanās, Komisija un katra dalībvalsts no 2014. līdz 2022. gadam ik gadu tiekas sanāksmē, lai, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un attiecīgā gadījumā 11. panta 7. punktā minētās Komisijas piezīmes, izvērtētu darbības programmas īstenošanas gaitu.
2. Divpusējo pārskatīšanas sanāksmi vada Komisija.	2. Divpusējo pārskatīšanas sanāksmi vada Komisija.
3. Dalībvalsts nodrošina, lai pēc sanāksmes tiktu ņemti vērā Komisijas norādījumi.	3. Dalībvalsts nodrošina, lai pēc sanāksmes tiktu ņemti vērā Komisijas norādījumi, un informāciju par to iekļauj nākamā gada vai attiecīgā gadījumā nākamo gadu īstenošanas ziņojumos.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 13. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.	1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.
2. Izvērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras atbild par darbības programmas īstenošanu. Visus izvērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus.	2. Izvērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras atbild par darbības programmas īstenošanu. Visus izvērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus, taču nekādā ziņā tajos neiekļauj informāciju par galīgo saņēmēju identitāti.
	2.a Izvērtējumi nedrīkst būt pārmērīgi sarežģīti salīdzinājumā ar piešķirtajiem līdzekļiem vai atbalsta raksturu un nedrīkst radīt nevajadzīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic darbības programmas ex ante izvērtēšanu.	1. Dalībvalstis veic darbības programmas ex ante izvērtēšanu.
2. Ex ante izvērtēšanu veic tās iestādes atbildībā, kas atbild par darbības programmu sagatavošanu. Izvērtējumu kopā ar kopsavilkumu iesniedz Komisijai vienlaikus ar darbības programmu.	2. Ex ante izvērtēšanu veic tās iestādes atbildībā, kas atbild par darbības programmu sagatavošanu. Izvērtējumu kopā ar kopsavilkumu iesniedz Komisijai vienlaikus ar darbības programmu.
3. Ex ante izvērtēšanā pārbauda šādus elementus:	3. Ex ante izvērtēšanā pārbauda šādus elementus:
(a) devums tā Savienības mērķa īstenošanā, kurš paredz līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, ņemot vērā atlasītos risināmos materiālās nenodrošinātības veidus un konkrētos apstākļus valstī nabadzības, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības ziņā;	(a) devums tā Savienības mērķa īstenošanā, kurš paredz līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri nonākuši nabadzībā vai kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, ņemot vērā atlasītos risināmos materiālās nenodrošinātības veidus un konkrētos apstākļus valstī nabadzības, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības ziņā;
	(aa) devums pārtikas nelietderīgas izmantošanas samazināšanā;
(b) ierosinātās darbības programmas iekšējā saskaņotība un saistība ar citiem attiecīgiem finanšu instrumentiem;	(b) ierosinātās darbības programmas iekšējā saskaņotība un saistība ar citiem attiecīgiem finanšu instrumentiem;
(c) budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotība ar darbības programmas mērķiem;	(c) budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotība ar darbības programmas mērķi;
(d) gaidāmo rezultātu devums mērķu sasniegšanā;	(d) gaidāmo rezultātu devums Fonda mērķu sasniegšanā;
	(da) attiecīgo ieinteresēto personu efektīva iesaiste darbības programmas izstrādē un īstenošanā;
(e) to procedūru piemērotība, kas paredzētas darbības programmas uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgo datu vākšanai.	(e) to procedūru piemērotība, kas paredzētas darbības programmas uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgo datu vākšanai.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Plānošanas periodā vadošā iestāde var veikt izvērtēšanu, lai novērtētu darbības programmas lietderību un efektivitāti.	1. Plānošanas periodā vadošā iestāde novērtē darbības programmas lietderību un efektivitāti.
2. No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	2. No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem ievieš šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā norādīto konsultēšanās procedūru.
3. Komisija pēc savas iniciatīvas var izvērtēt darbības programmu.	3. Komisija pēc savas iniciatīvas var izvērtēt darbības programmas.
	3.a Komisija vēlākais līdz 2018. gada martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Fonda vidusposma novērtējumu.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.	Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex post izvērtēšanu, lai novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību un rezultātu ilgtspēju, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju adresē vistrūcīgākajām personām, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda ieguldījumu.	1. Komisija un dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju jo īpaši adresē vistrūcīgākajām personām, kā arī plašai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem. Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda, dalībvalstu un partnerorganizāciju ieguldījumu Savienības sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, nestigmatizējot galīgos saņēmējus.
2. Lai nodrošinātu caurredzamību, vadošā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē. Sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju: saņēmējinstitūcijas nosaukums, adrese un piešķirtā Savienības finansējuma summa, kā arī materiālās nenodrošinātības veids.	2. Lai nodrošinātu pārredzamību, vadošā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē. Sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju: saņēmējinstitūcijas nosaukums, adrese un piešķirtā Savienības finansējuma summa, kā arī materiālās nenodrošinātības veids.
Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc divpadsmit mēnešiem.	Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc divpadsmit mēnešiem.
3. Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.	3. Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas, nestigmatizējot galīgos saņēmējus, informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā veidā katrā pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vai nu vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs — A3 formāts), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, vai atbilstīga izmēra Savienības karogu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.
Saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, sniedz tur īsu darbības aprakstu, ieskaitot tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.	Saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, sniedz tajās īsu darbības aprakstu, ieskaitot tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.
4. Visos informācijas un saziņas pasākumos, ko veic saņēmējinstitūcija, apliecina, ka darbība saņem atbalstu no Fonda, darot redzamu Savienības emblēmu un atsaucoties uz Savienību un Fondu.	4. Visos informācijas un saziņas pasākumos, ko veic saņēmējinstitūcija, apliecina, ka darbība saņem atbalstu no Fonda, darot redzamu Savienības emblēmu un atsaucoties uz Savienību un Fondu.
5. Vadošā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.	5. Vadošā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu ir publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.
6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo pantu, vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.	6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar 13.–17. pantu, vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī nepārsniedz 85% no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem.	1. Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī ir 85 % no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem. 19. panta 1. punktā aprakstītajos apstākļos to var palielināt. Katra dalībvalsts var brīvi izvēlēties, vai atbalstīt Fonda pasākumus, piešķirot papildu valsts līdzekļus.
	1.a Saņēmējinstitūcijas nekādā gadījumā nenodrošina līdzfinansējumu Fonda darbībām.
2. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.	2. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.
3. Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apmērā.	3. Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apmērā.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 19. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama darbības programmai. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:	1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama darbības programmai. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
(a). ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi euro, tā saņem makrofinansiālo atbalstu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;	(a) ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi euro, tā saņem makrofinansiālo atbalstu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;
(b) ja attiecīgā dalībvalsts nav ieviesusi euro, tā saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002;	(b) ja attiecīgā dalībvalsts nav ieviesusi euro, tā saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002;
(c) finanšu palīdzību dara pieejamu dalībvalstij saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi.	(c) finanšu palīdzību dara pieejamu dalībvalstij saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi.
2. Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts, ko sniedz ar starpposma maksājumiem un galīgā atlikuma maksājumiem, nepārsniedz publiskā sektora atbalstu un maksimālo Fonda atbalsta summu, kas noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.	2. Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts, ko sniedz ar starpposma maksājumiem un galīgā atlikuma maksājumiem, nepārsniedz publiskā un/vai privātā sektora atbalstu un maksimālo Fonda atbalsta summu, kas noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 21. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Darbības, ko atbalsta darbības programma, notiek dalībvalstī, uz kuru attiecas darbības programma.	1. Darbības, ko atbalsta darbības programma, notiek dalībvalstī, uz kuru attiecas darbības programma.
2. Darbības var saņemt atbalstu no darbības programmas ar noteikumu, ka tās ir atlasītas saskaņā ar taisnīgu un caurredzamu procedūru, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti darbības programmā.	2. Darbības var saņemt atbalstu no darbības programmas ar noteikumu, ka tās ir atlasītas saskaņā ar taisnīgu un pārredzamu procedūru, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti darbības programmā.
3. Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.	3. Pārtiku un/vai pamata materiālās palīdzības priekšmetus galīgo saņēmēju personīgai lietošanai var pirkt pašas partnerorganizācijas.
Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 18. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu.	Pārtiku un preces var pirkt arī publiskā sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Turklāt partnerorganizācijas var izsniegt papildu pārtikas krājumus, kas gūti no citiem avotiem, tai skaitā no intervences krājumiem, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … [TKO] 15. pantu.
Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisija piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu pieņemtās procedūras, ar kurām var izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem.	Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisija piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [TKO] 19. panta e) punktu pieņemtās procedūras, ar kurām var izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem.
4. Šo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas.	4. Pārtiku un/vai materiālās palīdzības priekšmetus bez izņēmuma vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas.
5. Fonda atbalstīta darbība nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem.	5. Fonda atbalstīta darbība nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai izvairītos no dubultas finansēšanas. Tomēr saņēmējinstitūcijām netiek radīti šķēršļi pieteikties citu Eiropas fondu, piemēram, ESF, finansējuma saņemšanai, lai veiktu papildu pasākumus, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un veicināt sociālo iekļaušanu.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 24. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izmaksas, uz kuram attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:	1. Izmaksas, uz kuram attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:
(a) bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;	(a) galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pamata materiālās palīdzības priekšmetu pirkšanas izmaksas;
(b) ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(b) ja publiskā sektora institūcija pērk galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pamata materiālās palīdzības priekšmetus un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
(c) administratīvās, transporta un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās partnerorganizācijām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(c) administratīvās, transporta un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās partnerorganizācijām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā, vai 5 % no to intervences pārtikas krājumu vērtības, kas nodoti lietošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [TKO] 15. pantu;
	(ca) administratīvās, transporta un uzglabāšanas izmaksas, kas partnerorganizācijām radušās saistībā ar pārtikas atkritumu savākšanu;
(d) to sociālās iekļautības pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši sniedz materiālo palīdzība vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(d) to sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši vai netieši sniedz pamata materiālo palīdzība galīgajiem saņēmējiem, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
(e) izmaksas, kas radušās, izpildot 25. pantu.	(e) izmaksas, kas radušās, izpildot 25. pantu.
2. Izmaksas, uz kurām nav attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:	2. Izmaksas, uz kurām nav attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:
(a) parāda pprocenti;	(a) parāda procenti;
(b) lietotu preču izmaksas;	(b) lietotu preču izmaksas;
(c) pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr attiecināmas ir PVN summas, ja tās saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstamas un ja tās maksā saņēmējinstitūcija, kas nav Padomes Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punktā definētais nodokļa maksātājs.	(c) pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr attiecināmas ir PVN summas, ja tās saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstamas un ja tās maksā saņēmējinstitūcija, kas nav Padomes Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punktā definētais nodokļa maksātājs.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 28. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi.	4. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi. Par revīzijas iestādi var iecelt valsts revīzijas iestādi vai valsts revīzijas palātu.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) izstrādā Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.	(e) izstrādā Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. daļa – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. sagatavot Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gada pārskatus;	2. sagatavot Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gada pārskatus;
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. daļa – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. vest uzskaiti par atgūstamajām summām un summām, kas atsauktas pēc visa darbībai piešķirtā ieguldījuma vai tā daļas atcelšanas. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības vispārējā budžetā, tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.	8. vest uzskaiti par atgūstamajām summām un summām, kas atsauktas pēc visa darbībai piešķirtā ieguldījuma vai tā daļas atcelšanas. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Fondam, tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 31. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo pārskata gadu un diviem nākamajiem pārskata gadiem. No 2016. līdz 2022. gadam ieskaitot ik gadu atjaunina revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.	4. Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo pārskata gadu un diviem nākamajiem pārskata gadiem. No 2016. līdz 2022. gadam ieskaitot ik gadu atjaunina revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai. Komisiju pilnvaro pieprasīt, lai revīzijas iestāde savā revīzijas stratēģijā veiktu izmaiņas, kuras Komisijas skatījumā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu revīzijas pareizu veikšanu, ievērojot starptautiski pieņemtos revīzijas standartus. Šajā sakarībā Komisija pārliecinās, lai pietiekamā mērā tiktu ņemta vērā lietderības revīzija.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 31. pants – 5. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(r) revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 5. punktu;	(a) revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punktu;
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 33. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.	3. Komisija prasa dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru darbības programmu izpilda gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 81. panta 2. punkta nozīmē un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts,— juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.	Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru darbības programmu izpilda gada maksājumu veidā laika posmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta 2. punkta nozīmē un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts,— juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Par katru gadu, sākot no 2015. gada līdz 2022. gadam ieskaitot, līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām saskaņā ar Finanšu regulas 56. pantu dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju:	1. Par katru gadu, sākot no 2015. gada līdz 2022. gadam ieskaitot, līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju:
(dd) saskaņā ar 32. pantu norīkotās Finanšu regulas 56. panta 5. punktā minētās attiecīgās institūcijas (struktūras) apliecinātu gada pārskatu;	(a) saskaņā ar 32. pantu norīkotās Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minētās attiecīgās institūcijas (struktūras) apliecinātu gada pārskatu;
(ee) Finanšu regulas 56. panta 5. apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju;	(b) Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minēto pārvaldības deklarāciju;
(ff) revīzijas nobeiguma un kontroļu ziņojumu gada kopsavilkumu, ieskaitot analīzi par kļūdu un vājo punktu raksturu un apmēru un veiktajiem vai plānotajiem koriģējošajiem pasākumiem;	(c) revīzijas nobeiguma un kontroles ziņojumu gada kopsavilkumu, ieskaitot analīzi par kļūdu un vājo punktu raksturu un apmēru un veiktajiem vai plānotajiem koriģējošajiem pasākumiem;
(gg) revīzijas atzinumu, ko sniegusi norīkota neatkarīga Finanšu regulas 56. panta 5. punktā minēta revīzijas institūcija, kam pievienots kontroles ziņojums, kurā izklāstīts tajās revīzijās konstatētais, kas veiktas saistībā ar pārskata gadu, uz kuru attiecas atzinums.	(d) revīzijas atzinumu, ko sniegusi norīkota neatkarīga Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minēta revīzijas institūcija, kam pievienots kontroles ziņojums, kurā izklāstīts tajās revīzijās konstatētais, kas veiktas saistībā ar pārskata gadu, uz kuru attiecas atzinums.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz triju gadu laikposmu. Minētais triju gadu laikposms sākas 31. decembrī gadā, kad Komisija saskaņā ar 47. pantu pieņēmusi pārskatu akceptēšanas lēmumu vai vēlākais — galīga atlikuma maksājuma dienā.	1. Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz piecu gadu laika posmu. Minētais piecu gadu laika posms sākas galīga atlikuma maksājuma dienā.
Šo triju gadu laikposmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.	Šo piecu gadu laika posmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 60.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	60.a pants
	Pagaidu pasākumi
	Komisija un dalībvalstis ar pārejas noteikumiem nodrošina, ka darbības, kurām var piešķirt atbalstu, var sākt 2014. gada 1. janvārī, pat ja darbības programmas vēl nav iesniegtas.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 61. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

• [1]  OV C 133, 9.5.2013., 62. lpp.

PASKAIDROJUMS

Stratēģijā „Eiropa 2020” Eiropas Savienība ir noteikusi sev mērķi līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības vai sociālās atstumtības risks.

Taču ekonomikas un finanšu krīze ir saasinājusi nabadzību un sociālo atstumtību visā Savienībā. Nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudēto Eiropas iedzīvotāju skaits 2011. gadā bija pieaudzis par sešiem miljoniem divu gadu laikā un sasniedzis 120 miljonus jeb gandrīz vienu ceturtdaļu no visa iedzīvotāju skaita. Vairāk nekā 40 miljoni cilvēku dzīvo ārkārtīgā trūkumā. Viens no desmit 60 gadus veciem iedzīvotājiem dzīvo mājsaimniecībā, kurai raksturīga zema nodarbinātība.

Viena no materiālās nenodrošinātības galvenajām iezīmēm ir nespēja iegādāties pienācīgas kvalitātes pārtiku pienācīgā daudzumā. PTO noteikto pamatvajadzību — ēdienreizi, kurā tiek pasniegta gaļa, vistas gaļa vai zivs (vai to veģetārs ekvivalents) un kura tiek nodrošināta katru otro dienu, — nevar atļauties 43 miljoni eiropiešu. Pārtikas trūkums īpaši ietekmē bērnus, un slikti ēšanas paradumi var negatīvi ietekmēt smadzeņu attīstību un spēju mācīties, kā arī turpmāko veselību.

Materiālās nenodrošinātības īpaši nopietna izpausme ir bezpajumtniecība. Tās apmēru ir grūti noteikt, taču saskaņā ar vienām aplēsēm 2009.−2010. gadā bezpajumtnieku skaits visā Savienībā varētu būt 4,1 miljons. Krīzes dēļ bezpajumtniecības apmēri pieaug, un bezpajumtnieku vidū aizvien biežāk sāk parādīties ģimenes ar bērniem, jaunieši (Dānijā par 20 % un Nīderlandē par 15 % vairāk) un cilvēki no migrantu vides.

Nabadzība un sociālā atstumtība 2011. gadā Savienībā draudēja vairāk nekā 25 miljoniem bērnu. Gandrīz sešiem miljoniem bērnu jāiztiek bez jauna (nelietota) apģērba un gandrīz pieciem miljoniem bērnu nav divu pāru atbilstīgā izmēra apavu. Eiropas kopējā sociālā un ekonomiskā nākotne ir daļēji atkarīga no mūsu spējas novērst nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, tomēr mūsu bērnus nabadzība vai sociālā atstumtība apdraud vairāk nekā visus iedzīvotājus kopumā (27,1 % salīdzinājumā ar 23,5 %). Tikai piecās dalībvalstīs (Kiprā, Dānijā, Somijā, Slovēnijā un Zviedrijā) bērnus nabadzība vai sociālā atstumtība apdraudēja mazāk nekā visus iedzīvotājus kopumā. Pat valstīs, kurās kopējā nabadzības vai sociālās atstumtības riska līmenis ir stabils, bērnu riska līmenis pieaug (piemēram, Vācijā). Bērniem, kas cieš no materiālās nenodrošinātības, ir mazāk iespēju nekā viņu vienaudžiem gūt labas sekmes mācībās un pieaugot pilnībā izmantot savu potenciālu.

Ekonomikas un finanšu krīze vienlaikus ir samazinājusi daudzu dalībvalstu spēju sniegt atbalstu cilvēkiem, kurus apdraud nabadzība un sociālā atstumtība. 2011. gadā apdraudēto iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 2008. gada līmenim, un lielākā daļā dalībvalstu neguva nekādus panākumus savu 2020. gadam noteikto nabadzības un sociālās atstumtības novēršanas mērķu sasniegšanā.

Savienības galvenais instruments nodarbinātības iespēju atbalstam, cīņai pret nabadzību un integrācijas veicināšanai ir un paliks Eiropas Sociālais fonds (ESF). Tomēr ESF izmantotais „nodarbinātības aktivizēšanas” pamatojums šim mērķim kalpo vāji, jo cilvēki, kuriem visvairāk vajadzīga palīdzība, bieži vien nevar tikt iekļauti darba tirgū (piemēram, bērni) vai arī ir pārlieku atstumti, lai gūtu labumu no ESF sniegtā atbalsta (piemēram, bezpajumtnieki).

Kopš 1987. gada ES ir īstenojusi Vistrūcīgākajām personām paredzētas palīdzības programmu (MDP), lai dotu dalībvalstīm iespēju atbrīvoties no pārtikas pārpalikuma valsts rezervēm (intervences krājumiem), izdalot tās kā pārtikas palīdzību. 2011. gadā MDP atbalstu saņēma 19 miljoni cilvēku. Iesaistīto dalībvalstu skaits ir pieaudzis no deviņām valstīm 2001. gadā līdz divdesmit 2012. gadā, bet vairākas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Dānija, kuras sākotnēji piedalījās šajā programmā, to vairs nedara. Neņemot vērā dažus maza mēroga eksperimentālus projektus sociālajā jomā, kas saņem ES atbalstu, MDP pašlaik ir vienīgā ES programma, kas cenšas palīdzēt sociāli atstumtiem cilvēkiem. Kopš tās izveides MDP ir kļuvusi par svarīgu atbalstu organizācijām, kas sniedz pārtikas palīdzību. Lai gan pārtikas trūkuma novēršana dalībvalstīs nekad nav bijis programmas galvenais mērķis, organizācijas, kas piedalās MDP un sniedz papildpakalpojumus, norāda, ka šā atbalsta paredzamība ir būtiski svarīga to darbībai, ļaujot izmantot brīvprātīgos un atvieglojot un palielinot iespēju iegūt citus finansējuma avotus un/vai materiālus ieguldījumus.

Tomēr, pēdējos gados samazinoties intervences krājumiem un ņemot vērā prognozes par to, ka turpmāk šādi krājumi vispār nebūs pieejami, MDP ir zaudējusi savu sākotnēju darbības pamatu, un 2013. gadā tās darbību plānots beigt. Ņemot vērā pieprasījumu, MDP beigšana šā gada beigās, neaizstājot to ar jaunu programmu, ārkārtīgi nopietni apdraudētu pārtikas palīdzības programmu darbību daudzās dalībvalstīs. Lielas labdarības organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pārstāv pārtikas bankas, kā arī organizācijas, kas strādā ar bērniem un bezpajumtniekiem un to interesēs, ir atkārtoti prasījušas ES turpināt sniegt atbalstu pēc 2013. gada. To ir prasījis arī Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un reģionālās un vietējās varas iestādes visā Savienībā.

Ierosinātā Fonda galvenie elementi

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 175. panta 3. punkts. Tajā paredzēts veikt īpašas rīcības, kas nav struktūrfondu kompetencē un kas „stiprina [ES] ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” (LESD 174. pants).

Izveidojot EUR 2,5 miljardu vērtu fondu 2014.−2020. gada periodam, tiktu radīts jauns, plašāks instruments, kas daļēji pamatotos uz MDP īstenošanā gūto pieredzi un kas sniegtu atbalstu valsts shēmām, kuras risina pārtikas trūkuma problēmas, savukārt daļa no fonda resursiem tiktu paredzēta materiālai palīdzībai, kas tiktu sniegta kā pirmās nepieciešamības preces (ne pārtikas preces) bezpajumtniekiem un/vai bērniem, un papildpasākumiem, kas vērsti uz palīdzības saņēmēju sociālu reintegrāciju.

Fonda atbalsts būtu tiešā veidā paredzēts dalībvalstu vistrūcīgākajām personām vai mājsaimniecībām, kuru vajadzību pēc palīdzības būtu noteikušas valstu iestādes vai partnerorganizācijas, vai tiktu sniegts netieši kā pārtika un preces bezpajumtniekiem vai bērniem. Dalībvalstis plānotu un sniegtu palīdzību saskaņā ar valstu shēmām, un palīdzības sniegšanas kritēriju noteikšana būtu dalībvalstu vai partnerorganizāciju atbildība.

Fonda pārvaldība būtu dalīta, pamatojoties uz vienkāršotu kohēzijas politikas īstenošanas sistēmu (t. i. katra dalībvalsts īstenotu vienu septiņus gadus ilgu darbības programmu, tiktu izmantotas vienkāršotas izmaksu iespējas un racionalizēta finanšu pārvaldība). Partnerorganizācijas būtu valsts struktūras vai NVO, un tās sniegtu palīdzību tieši; tās īstenotu arī papildus paredzētus sociālās iekļaušanas pasākumus. .

Secinājums

Nebūtu jāuzskata, ka ar palīdzību, kas tiek sniegta, izmantojot šo ierosināto fondu, tiktu aizstātas vispārējas politikas nostādnes, kuras nepieciešamas, lai samazinātu un pakāpeniski izskaustu nabadzību. Tas joprojām ir uzdevums, kas pildāms gan Eiropas Savienībai, gan tās dalībvalstīm.

Turklāt šim fondam ierosināto resursu apmērs ir ārkārtīgi ierobežots un ne tuvu pietiekams. Tiek lēsts, ka fonds gada laikā sniegtu palīdzību diviem miljoniem cilvēku visā Savienībā jeb vienai divdesmitajai daļai no ārkārtīgā trūkumā dzīvojošiem cilvēkiem (un aptuveni četri miljoni iedzīvotāju gūtu labumu no pastarpinātas dzīves apstākļu uzlabošanās). Salīdzinājumam ASV Lauksaimniecības departaments gadā iztērē aptuveni USD 100 miljardus, lai palīdzētu nodrošināt pārtiku mājsaimniecībām, sievietēm, zīdaiņiem un bērniem, kuriem ir tiesības šādu palīdzību saņemt.

Tomēr, neņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisijas priekšlikums ir vērtējams atzinīgi. Jaunais fonds dotu Savienībai iespēju turpināt mazināt nabadzības un sociālās atstumtības smagākās izpausmes Eiropā. Šajā sakarībā īpaši atzinīgi būtu jāvērtē konkrētie Komisijas priekšlikumi attiecībā uz maksājumiem saņēmējinstitūcijām (39. pants) un avansa maksājumiem (41. pants). Atzinīgi ir vērtējami arī centieni vienkāršot īstenošanas procedūras, maksimāli samazinot administratīvo slogu, jo īpaši partnerorganizācijām.

Pievēršot lielāko uzmanību cilvēkiem, kuriem draud materiāla nenodrošinātība un pārtikas trūkums, jo īpaši bezpajumtniekiem, bērniem un mājsaimniecībām ar bērniem, kā arī papildinošiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, tiktu mazinātas nenodrošinātības vissmagākās un nopietnākās izpausmes un arī pastiprināti pašreiz īstenotie un plānotie ES centieni šajā jomā.

Ierosinātā Eiropas platforma sniegtu dalībvalstīm, partnerorganizācijām un citiem iespēju mācīties vienam no otra un veidot stratēģiskākas pieejas nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

Tā palīdzētu gūt panākumus arī citu ES politikas nostādņu īstenošanā, piemēram, sabiedrības veselības un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas jomā.

Kopumā, neņemot vērā fonda ierobežoto apmēru, tam var būt liela loma sociālā atstumtībā dzīvojošu cilvēku, jo īpaši bezpajumtnieku un materiāli nenodrošinātu bērnu un mājsaimniecību ar bērniem, dzīves uzlabošanā, un tas var palīdzēt šiem cilvēkiem atgūt cilvēka cienīgas dzīves iespēju. Ar tā palīdzību daudzi varētu rast izeju no nabadzības un attiecīgā gadījumā atrast darbu, tādējādi palīdzot sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus attiecībā uz nodarbinātību un sociālo integrāciju.

Ņemot vērā (augošo) nabadzības un sociālās atstumtības līmeni visā Savienībā un ņemot vērā to, ka, izveidojot šo fondu, tiktu radīta pievienotā Eiropas vērtība, šī jaunā iniciatīva ir gan nepieciešama, gan pilnībā pamatojama, jo īpaši saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un pašreiz īstenotajām un plānotajām iniciatīvām bērnu nabadzības un bezpajumtniecības novēršanas jomā.

Saskaņā ar Eirobarometra 2010. gada apsekojuma rezultātiem Eiropas iedzīvotāji uzskata nabadzības izskaušanu par vissvarīgāko uzdevumu, ko Savienībai nākas risināt.

Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā kā Savienības pamatvērtības ir uzsvērtas cilvēka cieņa un solidaritāte. Šā līguma 3. pantā ir norādīts, ka Savienības mērķis ir „veicināt mieru, savas vērtības un savu tautu labklājību”, un pausta apņemšanās panākt sociālo attīstību un veicināt sociālo taisnīgumu un bērnu tiesību aizsardzību.

Pamatojoties uz MDP īstenošanā gūto pieredzi, jauna Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonda izveide būtu Savienības pamatvērtību un principu praktiska izpausme un taustāms apliecinājums tam, ka Savienība vēlas sniegt savu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības problēmas risināšanā.

Budžeta komitejaS ATZINUMS  (27.3.2013)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu
(COM(2012)0617 – C7‑0358/2012 – 2012/0295(COD))

Atzinumu sagatavoja: Derek Vaughan

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu regulai, ar kuru 2014.–2020. gada periodam tiek izveidots jauns instruments (Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds), kas papildinās līdzšinējos kohēzijas instrumentus, konkrēti Eiropas Sociālo fondu, vēršoties pret ļaunākajām un sociāli graujošākajām nabadzības formām, nenodrošinātību ar pārtiku un bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību, vienlaikus atbalstot papildpasākumus, kuru mērķis ir reintegrēt sabiedrībā Savienības vistrūcīgākās personas.

Komija nākamajā daudzgadu finanšu shēmā periodam 2014. –2020. gads šim jaunajam instrumentam ierosina piešķirt līdzekļus 2,5 miljonu eiro apmērā 2011. gada cenās. Referents atzinīgi vērtē šā fonda izveides faktu, taču ir norūpējies par ierosināto finansējuma apjomu, kas ir uzskatāms par samazinājumu salīdzinājumā ar pārtikas palīdzības programmas apjomu. Turklāt būtu īpaši jānorāda uz to, ka fonda darbības joma ir paplašināta, lai atbalstītu tās personas, kas cieš no materiālas nenodrošinātības un pajumtes trūkuma.

Referents konstatē, ka šīs programmas finansējums būtu jāpiešķir no kopējā dalībvalstīm paredzētā finansējuma, ko izmanto ar strukturālo un kohēzijas fondu starpniecību. Tāpēc šo jauno fondu īstenos saskaņā ar kopīgās pārvaldības mehānismu, piemērojot īstenošanas noteikumus, ar kuriem saskaņā darbojas strukturālie un kohēzijas fondi. Komisijas priekšlikums dažbrīd liekas sarežģīts, un tā dēļ varētu palielināties administratīvais slogs finansējuma saņēmējiem, kas galvenokārt būs NVO. Kaut arī Komisija ir pielikusi zināmas pūles, lai šos noteikumus vienkāršotu, referents uzskata, ka regulai ir jābūt pēc iespējas vienkāršai, lai sasniegtu maksimālo iedarbību, palīdzot samazināt nabadzību un sociālo atstumtību.

Referents konstatē, ka ar šo fondu tiek aizstāta pārtikas izdalīšanas programma, kas bija galvenais instruments, ar kura palīdzību pārtika tika izdalīta ES pilsoņiem, izmantojot pārpalikušo lauksaimniecības produkciju, kas pretējā gadījumā varētu tikt iznīcināta. Intervences krājumu sagaidāmā samazināšanās un lielā neprognozējamība periodā 2011.–2020. gads ir padarījusi par nederīgu šīs programmas sākotnējo pamatojumu un no 2013. gada beigām tā vairs netiks turpināta. Tomēr intervences krājumi būtu jāpiedāvā cik vien iespējams bez maksas, lai vistrūcīgākie varētu tos izmantot, un ar tiem programma būtu jāpapildina, nevis līdzekļi jāņem no dalībvalstīm piešķirtajiem budžetiem.

Referents ierosina svītrot normu par līdzfinansējumu, kas dažām valstīm, it sevišķi tām, kuras piedzīvo nopietnas ekonomiskās un finanšu grūtības, varētu izrādīties šķērslis fonda līdzekļu izmantošanā. Bada novēršanas, pajumtes trūkuma un materiālās nenodrošinātības novēršanas palīdzības priekšnoteikums nedrīkstētu būt dalībvalstu spējas to līdzfinansēt.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.	(1) Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Tomēr to cilvēku skaits, kas ir mazturīgi vai sociāli atstumti acīmredzami palielinājās no 23,4 % 2010. gadā līdz 24,2 % 2011. gadā.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību.	(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību.	(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds (turpmāk “Fonds”) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu, galvenokārt nodrošinot pārtikas piegādi, valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību.
Pamatojums
Simboliskais šim fondam piešķirtais apjoms būtu galvenokārt jāvelta pārtikas piegādei ārkārtas situācijās. Tomēr dalībvalstis nekādā ziņā nedrīkstētu fondu uztvert kā iespēju samazināt savus iekšējos nabadzības izskaušanai un sociālās reintegrācijas programmām paredzētos budžetus, kuru piešķiršana joprojām ir dalībvalstu pārziņā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Ar Fondu nevar aizstāt dalībvalstu valdību īstenoto publisko politiku, lai ierobežotu vajadzību pēc ārkārtas pārtikas palīdzības un izstrādātu ilgtspējīgus mērķus un politiku nolūkā pilnībā izskaust badu, nabadzību un sociālo atstumtību.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmas īstenošanu.	(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Dalībvalstīm pirmām kārtām ir jānovērš pārtikas trūkums, nodrošinot iespējas saņemt pārtikas palīdzību. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmas īstenošanu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām, un vienlaikus būtu jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.	svītrots
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.	(17) Eiropas Parlamenta un Padomes .. gada .. Regula (ES) Nr. ..., ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs un tās nedrīkstētu atskaitīt no katrai dalībvalstij piešķirtā budžeta. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Dalībvalstīm attiecībā uz savu darbības programmu jānorīko vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un funkcionāli neatkarīga revīzijas iestāde. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību kontroles sistēmu izveidē, ir lietderīgi paredzēt iespēju vadošajai iestādei veikt sertifikācijas iestādes uzdevumus. Būtu jāļauj dalībvalstīm arī norīkot starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu precīzi jānosaka šādas starpniekinstitūcijas atbildība un uzdevumi.	(21) Dalībvalstīm attiecībā uz savu darbības programmu jānorīko vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un funkcionāli neatkarīga revīzijas iestāde. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību kontroles sistēmu izveidē, ir lietderīgi paredzēt iespēju vadošajai iestādei veikt sertifikācijas iestādes uzdevumus. Būtu jāļauj dalībvalstīm arī norīkot starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu precīzi jānosaka šādas starpniekinstitūcijas atbildība un uzdevumi. Dalībvalstīm būtu jāveic viss nepieciešamais, lai novērstu administratīvā sloga radītos šķēršļus, kas, iespējams, apgrūtina labdarības organizāciju darbību.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Neskarot Komisijas pilnvaras attiecībā uz finanšu kontroli, ar šo regulu būtu jānodrošina dalībvalstu un Komisijas sadarbība un jāiedibina kritēriji, kas ļauj Komisijai saistībā ar tās valsts sistēmu kontroles stratēģiju noteikt valsts revīzijas institūciju nodrošinātās ticamības līmeni.	(25) Neskarot Komisijas pilnvaras attiecībā uz finanšu kontroli, ar šo regulu būtu jānodrošina dalībvalstu un Komisijas sadarbība un jāiedibina kritēriji, kas ļauj Komisijai saistībā ar tās valsts sistēmu kontroles stratēģiju noteikt valsts revīzijas institūciju nodrošinātās ticamības līmeni. Komisijai ir jāveic viss nepieciešamais, lai nodrošinātu kritēriju vienkāršību, tādējādi neradot saņēmējinstitūcijām papildu administratīvo slogu, ņemot vērā Fonda raksturu un to, ka lielākā daļa saņēmējinstitūciju darbojas brīvprātīgi.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 42.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42a) Ņemot vērā datumu, kurā ir jānosūta uzaicinājumi uz konkursu, un šīs regulas pieņemšanas un darbības programmu izstrādes galīgo termiņu, būtu jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu elastīgu pāreju 2014. gadā un novērstu jebkādu piegādes pārtraukumu.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 42.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42a) Ja kaut kādu iemeslu dēļ šķiet, ka šo regulu nevar sākt piemērot 2014. gada 1. janvārī, Komisijai būtu jāpieņem pārejas noteikumi, lai novērstu no ES budžeta sniegtās palīdzības vistrūcīgākajām personām pārtraukšanu vai samazināšanu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja kaut kādu iemeslu dēļ šķiet, ka šo regulu nevar piemērot ar 2014. gada 1. janvāri, Komisijai būtu jāpieņem pārejas noteikumi, lai novērstu no ES budžeta sniegtās palīdzības vistrūcīgākajām personām pārtraukšanu vai samazināšanu.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās kompetentās iestādes;	(1) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes vai kas pieņemti sadarbībā ar partnerorganizācijām un kurus apstiprinājušas minētās kompetentās iestādes;
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) “galīgais saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona, kas saņem pārtiku vai preces un/vai izmanto papildpasākumus;	(7) “galīgais saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona, kas saņem pārtiku vai preces un/vai izmanto papildpasākumus, kas definēti dalībvalstīs saskaņā ar iekšējiem kritērijiem;
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a daļa (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Fondu izmanto, lai papildinātu valstu stratēģijas, nevis lai aizvietotu vai samazinātu nabadzības izskaušanas un sociālās integrācijas valstu ilgermiņa un ilgstpējīgas programmas, par kurām joprojām atbild dalībvalstis.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.	1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajām personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai galīgajiem saņēmējiem.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir EUR 2 500 000 000 2011. gada cenās, sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam.	1. Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir reālā izteiksmē ne mazāki kā 2007. –2013. gadā piešķirtās summas, attiecībā uz trūcīgajām personām īstenojot Eiropas pārtikas programmu.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) to iedzīvotāju skaits, kuri ir pakļauti nabadzības riskam.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:	Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra līdzdalīgā dalībvalsts, kas izteikusi vēlmi izmantot Fonda palīdzību, iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:	Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Programma, ar kuru būtu jāpapildina citi dalībvalstu līmenī veikti pasākumi, satur šādu informāciju:
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu;	(f) tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu, precīzi nošķirot abu šo fondu pasākumus;
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – j apakšpunkts– i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda, un līdzfinansējumu saskaņā ar 18. pantu;	i) tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda;
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.a daļa (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā platformā iekļauj sadarbības veicināšanu starp visiem, kas nodrošina tūlītēju materiālo vajadzību apmierināšanu, un organizācijām, kas gādā par ilgtermiņa un ilgtspējīgu sociālo reintegrāciju, kā arī centienus noskaidrot, kā saistīt kopā šos dažādos uzdevumus.
Pamatojums
Ārkārtas pārtikas palīdzības sniegšana ļoti atšķiras no darba, ko veic organizācijas, kas nodrošina nabadzības izskaušanu ilgtermiņā, un kuru darot, bieži vien ir nepieciešama īpaša apmācība un/vai kvalifikācija. Tomēr varētu rast veidus, kā dažādās organizācijas ar dažādām funkcijām varētu palielināt savu ietekmi, strādājot kopā, un Komisijai vajadzētu nodrošināt šīs apmaiņas iespējas.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 11. pants – 8.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Īstenošanas ziņojumu procedūra nedrīkst būt pārmērīgi sarežģīta salīdzinājumā ar piešķirtajiem līdzekļiem un atbalsta raksturu un nedrīkst radīt nevajadzīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izvērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras atbild par darbības programmas īstenošanu. Visus izvērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus.	2. Izvērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras atbild par darbības programmas īstenošanu. Visus izvērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus, taču nekādā ziņā tajos neiekļauj informāciju par individuālo saņēmēju identitāti.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 13. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Izvērtējumi nedrīkst būt pārmērīgi sarežģīti salīdzinājumā ar piešķirtajiem līdzekļiem un atbalsta raksturu un nedrīkst radīt nevajadzīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 17. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo pantu, vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.	6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar 13.–17. pantu, vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 18. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdzfinansējums	Finansējums
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī nepārsniedz 85% no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem.	1. Finansējuma likme darbības programmas līmenī ir 100 % no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem. Dalībvalstis ir tiesīgas papildināt Fondu brīvprātīgi, lai racionalizētu tā izmantošanu, ņemot vērā to, ka trūkumcietēju skaits Eiropā ir palielinājies.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.	2. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 19. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19. pants	svītrots
Maksājumu palielinājums dalībvalstij, kam uz laiku ir budžeta grūtības
1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama darbības programmai. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
(h) ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi euro, tā saņem makrofinansiālo atbalstu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;
(i) ja attiecīgā dalībvalsts nav ieviesusi euro, tā saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002;
(j) finanšu palīdzību dara pieejamu dalībvalstij saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi.
2. Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts, ko sniedz ar starpposma maksājumiem un galīgā atlikuma maksājumiem, nepārsniedz publiskā sektora atbalstu un maksimālo Fonda atbalsta summu, kas noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.
Pamatojums
Saskaņā ar Derek Vaughan sniegto atzinumu par budžeta projektu finansējums būtu jānosaka 100 % līmenī, un 19. pants tāpēc vairs nav piemērojams.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.	Pārtiku un preces galīgajiem saņēmējiem var pirkt pašas partnerorganizācijas.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 18. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu.	Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā. Šīs summas tiek izmantotas, papildinot programmu, un tās neatskaita no dalībvalstīm piešķirtā budžeta.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;	(a) galīgajiem saņēmējiem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(b) ja publiskā sektora institūcija pērk galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 42. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumu ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad tā reģistrējusi maksājuma pieteikumu.	5. Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumu ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad tā reģistrējusi maksājuma pieteikumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds
Atsauces	COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Derek Vaughan 18.12.2012
Pieņemšanas datums	26.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Richard Ashworth, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Claudio Morganti, Jan Mulder, Vojtěch Mynář, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Burkhard Balz, Maria Da Graça Carvalho, Frédéric Daerden, Hynek Fajmon, Charles Goerens, Jürgen Klute, María Muñiz De Urquiza, Georgios Stavrakakis, Catherine Trautmann

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS  (24.4.2013)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu
(COM(2012)0617 – C7‑0358/2012 – 2012/0295(COD))

Atzinumu sagatavoja: Theodoros Skylakakis

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].	(2) To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF]. Kritērijiem, kas tiek izmantoti šādu personu noteikšanā, būtu jāatbilst mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Saskaņā ar Līguma 317. pantu dalītas pārvaldības kontekstā būtu jāparedz nosacījumi, kas ļautu Komisijai īstenot atbildību par Savienības vispārējā budžeta īstenošanu, un būtu jāprecizē atbildība attiecībā uz dalībvalstu sadarbību. Šiem nosacījumiem būtu jānodrošina, lai Komisija varētu pārliecināties, ka dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi, pareizi un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu tādā nozīmē, kas lietota Padomes Regulā Nr. […] par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk “Finanšu regula”).	(5) Saskaņā ar Līguma 317. pantu dalītas pārvaldības kontekstā būtu jāparedz nosacījumi, kas ļautu Komisijai īstenot atbildību par Savienības vispārējā budžeta īstenošanu, un būtu jāprecizē atbildība attiecībā uz dalībvalstu sadarbību. Šiem nosacījumiem būtu jānodrošina, lai Komisija varētu pārliecināties, ka dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi, pareizi un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu tādā nozīmē, kas lietota Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par Finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam1(Finanšu regula). Īstenojot savu budžeta izpildes kompetenci, Komisijai būtu vairāk jāveic lietderības revīzija un jāpopularizē tās izmantošana.
	____________
	1 OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz to preču drošumu, kas tiek izdalītas vistrūcīgākajām personām.	(6) Būtu jāpanāk šo noteikumu atbilstība Finanšu regulas noteikumiem un ar tiem būtu arī jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst citiem piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz to preču drošumu, kas tiek izdalītas vistrūcīgākajām personām.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, būtu vajadzīgi laikā ierobežoti pasākumi, kas ļautu kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja pierādījumi liecinātu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir ievērojami trūkumi, ka ir ar maksājuma pieteikumu saistīti pārkāpumi vai netiek iesniegti dokumenti, kas vajadzīgi pārskata pārbaudei un akceptēšanai.	(30) Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, būtu vajadzīgi laikā ierobežoti pasākumi, kas ļautu kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja pierādījumi liecinātu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir ievērojami trūkumi, ka ir ar maksājuma pieteikumu saistīti pārkāpumi vai netiek iesniegti dokumenti, kas vajadzīgi pārskata pārbaudei un akceptēšanai, vai gadījumos, kad ievērojami aizkavējas projektu īstenošana un pamatoti tiek konstatēts, ka projektu mērķi netiks sasniegti.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda.	Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda. Ir jānodrošina, lai neviena persona, kas atrodas Savienības teritorijā, neciestu no bada.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.	1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajām personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domātas vistrūcīgāko personu, jo īpaši bezpajumtnieku un bērnu, lietošanai.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienības budžeta daļu, kas atvēlēta Fondam, īsteno ar dalītu pārvaldību dalībvalstu un Komisijas starpā saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, kuru īsteno ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu.	1. Savienības budžeta daļu, kas atvēlēta Fondam, īsteno ar dalītu pārvaldību dalībvalstu un Komisijas starpā saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, kuru īsteno ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 5. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Komisija, dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu.	7. Komisija, dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 30. pantu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:	1. Četru mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;	(c) tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida; šajā aprakstā ņem vērā nesen trūkumā nonākušas personas, kurām ir negatīvs ienākumu līmenis, un nesen trūkumā nonākušus mājokļu īpašniekus, kuru īpašuma bilance ir negatīva;
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmas grozījumu ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc tam, kad tos oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ja vien pietiekami ņemtas vērā visas piezīmes, ko sniegusi Komisija.	3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmas grozījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad tos oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ja vien pietiekami ņemtas vērā visas piezīmes, ko sniegusi Komisija.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī.	Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī. Par šo apspriežu rezultātiem ziņo Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) devums tā Savienības mērķa īstenošanā, kurš paredz līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, ņemot vērā atlasītos risināmos materiālās nenodrošinātības veidus un konkrētos apstākļus valstī nabadzības, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības ziņā;	(a) devums tā Savienības mērķa īstenošanā, kurš paredz līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, ņemot vērā atlasītos risināmos materiālās nenodrošinātības veidus un konkrētos apstākļus valstī nabadzības, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības ziņā, to cilvēku skaitu, kuru ienākumu un īpašuma bilance ir negatīva, kā arī to cilvēku skaitu, kuri ir vistrūcīgākie un kurus visvairāk apdraud nabadzības risks;
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	2. No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Šablons vienlaikus atbilst gan novērtēšanas mērķiem, gan administratīvās vienkāršošanas principam.
Grozījums Nr.   15 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.	Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspēju un lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību no to personu viedokļa, kuras par trūcīgām ir kļuvušas nesen un kuru ienākumu bilance ir negatīva, un to mājokļu īpašnieku viedokļa, kuru īpašuma bilance ir negatīva. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.	3. Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, viegli pieejamā un labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs — A3 formāts), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams. Saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina to, ka šī informācija ir pieejama vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.	3. Pārtiku un preces vistrūcīgākajām personām un jo īpaši bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;	(a) vistrūcīgāko personu un jo īpaši bezpajumtnieku vai bērnu personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(p) ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(b) ja publiskā sektora institūcija pērk vistrūcīgāko personu un jo īpaši bezpajumtnieku vai bērnu lietošanai paredzētu pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 27. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Visa oficiālā informācijas apmaiņa starp dalībvalsti un Komisiju notiek elektroniskā datu apmaiņas sistēmā, kas atbilstoši Komisijas noteikumiem izveidota ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 60. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	4. Visa oficiālā informācijas apmaiņa starp dalībvalsti un Komisiju notiek elektroniskā datu apmaiņas sistēmā, kas atbilstoši Komisijas noteikumiem izveidota ar deleģētajiem aktiem, ievērojot 59. pantu.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 28. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi.	4. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi. Par revīzijas iestādi var iecelt valsts revīzijas iestādi vai valsts revīzijas palātu.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) izstrādā Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.	(e) izstrādā Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. daļa – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. sagatavot Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gada pārskatus;	2. sagatavot Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gada pārskatus;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 31. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo pārskata gadu un diviem nākamajiem pārskata gadiem. No 2016. līdz 2022. gadam ieskaitot ik gadu atjaunina revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.	4. Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo pārskata gadu un diviem nākamajiem pārskata gadiem. No 2016. līdz 2022. gadam ieskaitot ik gadu atjaunina revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai. Komisiju pilnvaro pieprasīt, lai revīzijas iestāde savā revīzijas stratēģijā veiktu izmaiņas, kuras Komisijas skatījumā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu revīzijas pareizu veikšanu, ievērojot starptautiski pieņemtos revīzijas standartus. Šajā sakarībā Komisija pārliecinās, lai pietiekamā mērā tiktu ņemta vērā lietderības revīzija.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 31. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(r) revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 5. punktu;	(a) revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punktu;
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 31. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un gada kontroles ziņojuma paraugus, kā arī 4. punktā minētās atlases metodiku. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 60. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	6. Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un gada kontroles ziņojuma paraugus, kā arī 4. punktā minētās atlases metodiku. Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 59. pantā minēto procedūru.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 33. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.	3. Komisija prasa dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru darbības programmu izpilda gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 81. panta 2. punkta nozīmē un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts,— juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.	Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru darbības programmu izpilda gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta 2. punkta nozīmē un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts,— juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Par katru gadu, sākot no 2015. gada līdz 2022. gadam ieskaitot, līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām saskaņā ar Finanšu regulas 56. pantu dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju:	1. Par katru gadu, sākot no 2015. gada līdz 2022. gadam ieskaitot, līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju:
(dd) saskaņā ar 32. pantu norīkotās Finanšu regulas 56. panta 5. punktā minētās attiecīgās institūcijas (struktūras) apliecinātu gada pārskatu;	(a) saskaņā ar 32. pantu norīkotās Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minētās attiecīgās institūcijas (struktūras) apliecinātu gada pārskatu;
(ee) Finanšu regulas 56. panta 5. apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju;	(b) Finanšu regulas 59. panta 5. apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju;
(ff) revīzijas nobeiguma un kontroļu ziņojumu gada kopsavilkumu, ieskaitot analīzi par kļūdu un vājo punktu raksturu un apmēru un veiktajiem vai plānotajiem koriģējošajiem pasākumiem;	(c) revīzijas nobeiguma un kontroļu ziņojumu gada kopsavilkumu, ieskaitot analīzi par kļūdu un vājo punktu raksturu un apmēru un veiktajiem vai plānotajiem koriģējošajiem pasākumiem;
(gg) revīzijas atzinumu, ko sniegusi norīkota neatkarīga Finanšu regulas 56. panta 5. punktā minēta revīzijas institūcija, kam pievienots kontroles ziņojums, kurā izklāstīts tajās revīzijās konstatētais, kas veiktas saistībā ar pārskata gadu, uz kuru attiecas atzinums.	(d) revīzijas atzinumu, ko sniegusi norīkota neatkarīga Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minēta revīzijas institūcija, kam pievienots kontroles ziņojums, kurā izklāstīts tajās revīzijās konstatētais, kas veiktas saistībā ar pārskata gadu, uz kuru attiecas atzinums.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz triju gadu laikposmu. Minētais triju gadu laikposms sākas 31. decembrī gadā, kad Komisija saskaņā ar 47. pantu pieņēmusi pārskatu akceptēšanas lēmumu vai vēlākais — galīga atlikuma maksājuma dienā.	1. Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz piecu gadu laikposmu. Minētais piecu gadu laikposms sākas galīga atlikuma maksājuma dienā.
Šo triju gadu laikposmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.	Šo piecu gadu laikposmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds
Atsauces	COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Theodoros Skylakakis 3.12.2012
Pieņemšanas datums	23.4.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, Zuzana Brzobohatá, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Monika Panayotova, Crescenzio Rivellini, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Michael Theurer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cornelis de Jong, Karin Kadenbach, Ivailo Kalfin, Derek Vaughan

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS  (27.3.2013)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu
(COM(2012)0617 – C7‑0358/2012 – 2012/0295(COD))

Atzinumu sagatavoja: Younous Omarjee

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu, ar kuru tiek izbeigta ES pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajām personām (VTP programma), kura tika radīta 1986. gadā un kura bija spēkā 25 gadus. VTP programmas pamatā bija Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika, un programmas darbību nodrošināja lauksaimniecības produkcijas pārpalikumu pārdale vistrūcīgākajām personām. Atzinuma sagatavotājam nav pieņemama Eiropadomes 2013. gada 8. februāra vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu, kurā šie līdzekļi ir samazināti no 3,2 miljardiem euro uz 2,5 miljardiem. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka absolūti nepieciešams minimums ir saglabāt pašreizējam laikposmam (2007–2013) paredzēto summu un ka šo fondu vajadzētu paplašināt līdz 4,5 miljardiem euro, jo šīs programmas darbības joma šajā laikā ir paplašinājusies, ietverot preču izdalīšanu un septiņas jaunas dalībvalstis. Atzinuma sagatavotājs tomēr atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par tāda jauna fonda izveidi, kurš aizstās VTP programmu un kurš nosaukts par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (EVPAF). Izdarot secinājumus pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, jaunais Komisijas ierosinātais fonds jau tagad ir iekļauts kohēzijas politikā (LESD 174. pants).

Nabadzības izskaušana un sociālās atstumtības apkarošana ir transversāli un galvenie Eiropas Savienības mērķi (LESD 9. pants un LES 3. pants). Turklāt Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi dalībvalstīs līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība.

Tomēr pašreizējais stāvoklis stipri atpaliek no šā mērķa. Gandrīz vienai ceturtajai daļai Eiropas iedzīvotāju (119,6 miljoniem) 2010. gadā draudēja nabadzība vai sociālā atstumtība, un no tiem vairāk nekā 18 miljoni Eiropas iedzīvotāju gandrīz ik dienu bija atkarīgi no brīvprātīgo apvienību izsniegtām pārtikas pakām vai nodrošinātām ēdienreizēm. Turklāt šajos pēdējos gados pastāvīgi un satraucoši palielinās to personu skaits, kuras cieš no nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības. Aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāju izmanto pārtikas palīdzību. Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze, kas skar visas dalībvalstis, padara Eiropas Savienību atbildīgu arī par bagāto un nabadzīgo iedzīvotāju nevienlīdzības pieaugumu gan Eiropas Savienībā, gan tās dalībvalstīs.

Tāpēc, pamatojoties uz LESD 174. pantu, EVPAF paredz taisnīgi pastiprināt sociālo kohēziju un tādējādi izskaust nabadzību Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka Savienībai ar šo jauno fondu ir jāveicina labāka sociālā kohēzija Eiropas Savienībā, atbalstot dalībvalstu pasākumus, kuru mērķis ir sniegt nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, tādējādi sekmējot to, ka mazinātos nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības zemie līmeņi, kas Eiropas Savienībā ir aizvien satraucošāki.

Atzinuma sagatavotājs šajā nolūkā norāda uz vairākām rezervēm salīdzinājumā ar sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu.

Līdzfinansējums

Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka dalībvalstis vai vietējās kopienas papildina EVPAF finansējumu par 15 %. Taču, kā to uzsver arī Reģionu komiteja, pašreizējā laikposmā, kad publiskais finansējums tiek samazināts, ir iespējams, ka dalībvalstis un vietējās kopienas, kurās grūtības ir lielākas, nespēj līdzfinansēt EVPAF programmu.

Fonda administratīvais slogs

Turklāt līdzfinansējuma noteikumiem, kā arī vispārējiem noteikumiem par pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču pārdalīšanu jābūt tikpat vienkāršiem un skaidriem kā līdz šim. Pirmām kārtām jādod iespēja labdarības organizācijām turpināt darbu, ņemot vērā, ka darbība tajās ļoti bieži ir brīvprātīga. Regulā jāsaglabā saskaņotība ar VTP programmas regulējumu, kas ir spēkā 2012. un 2013. gadam. Šā iemesla dēļ atzinuma sagatavotājs ierosina fondu vienkāršot un jo īpaši svītrot noteikumus par sertifikācijas, pārvaldības un revīzijas aģentūrām. Atzinuma sagatavotājs arī ierosina svītrot kritērijus, ko nosaka katra dalībvalsts, lai izšķirtu, kas var saņemt fonda palīdzību. Eiropas Komisijai jāuzticas dalībvalstīm un brīvprātīgo apvienībām, kas ar savu veikumu pārtikas un preču izdales jomā apliecina nozīmīgu un atdarināšanas vērtu darbu.

EVPAF mērķi

Materiālās palīdzības paplašināšanu pamato tas, ka vistrūcīgākajām personām Eiropā ne tikai trūkst pārtikas, bet tās cieš arī materiālās nenodrošinātības dēļ. Ja valstu vadītāju piešķirtais EVPAF budžets neļauj novērst abas problēmas, pēc iespējas vajadzētu kā fonda prioritāti saglabāt nodrošinātību ar pārtiku, jo īpaši lai izvairītos no līdzekļu izšķiešanas, kas apdraudētu šā fonda efektivitāti un tā mērķus. Tas ir tāpēc, ka pārtika ir visvienkāršākās sociālās iekļaušanas līdzeklis un pārtikas palīdzība ir būtisks priekšnosacījums jebkuram politikas virzienam, kura mērķis ir atstumtības novēršana. Tāpēc atzinuma sagatavotājs aizstāv ideju, ka EVPAF prioritārajam uzdevumam jābūt pārtikas izdalei.

Solidaritāte ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, tāpēc fondam ir simboliska vērtība Eiropas iedzīvotāju acīs kā Eiropas integrācijas apliecinājumam. Ja Eiropas Savienība pagriezīs muguru sabiedrības visvājākajiem locekļiem, cilvēki šādu rīcību nesapratīs, un, atņemot jēgu šai vistrūcīgākajām personām paredzētajai palīdzībai, iedzīvotājos radīsies vēl lielāka neapmierinātība pret Eiropas iestādēm.

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka Eiropas Parlamentam jārīkojas kopīgi ar organizācijām, lai šis fonds varētu būt efektīvs un vispirms jau noderīgs vistrūcīgākajām personām un labdarības organizācijām, kas ik dienu darbojas šo personu labā.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.	(1) Pārtikas preču un lauksaimniecības produktu nodrošināšanai ir liela nozīme un tā ir nozīmīga palīdzība vistrūcīgākajām personām, un tā kā atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Kopš 1987. gada pēc ziemas, kas Eiropā bija īpaši barga, Savienība sniedz saviem vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem tiešu pārtikas palīdzību no lauksaimniecības produktu krājumiem ar labdarības organizāciju starpniecību. Pagaidu palīdzība savulaik tika iedibināta ar Eiropas regulu kā Eiropas pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajām personām. Vienlaikus ir pilnveidoti citi piegādes avoti, piemēram, vietējo vai reģionālo lielveikalu pārpalikumu izmantošana, partnerība ar solidāriem vietējiem lauksaimniekiem, restorāniem un pārtikas veikaliem utt.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) ES pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajām personām tika konsolidēta 1992. gada 29. oktobrī, pieņemot īstenošanas regulu.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Eiropas Savienībā 2010. gadā aptuveni 119,6 miljoniem Savienības iedzīvotāju, no kuriem 25 miljoni bija bērni, draudēja sociālā atstumtība vai nabadzība, un no šiem iedzīvotājiem 40 miljoni izjuta nopietnu materiālo nenodrošinātību un 4,1 miljoniem nebija mājokļa, kas nozīmē pieaugumu par aptuveni 4 miljoniem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No šiem 119,6 miljoniem cilvēku 18 miljoni ir gandrīz katru dienu atkarīgi no brīvprātīgo apvienību izsniegtām pārtikas pakām vai nodrošinātām ēdienreizēm.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].	(2) Savienībā palielinās bezpajumtniecība un to personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālās nenodrošinātības, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību.	(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds (turpmāk “Fonds”) paredz stiprināt sociālo kohēziju, veicinot nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu visus nenodrošinātības un nabadzības veidus.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Nodrošinātība ar pārtiku ir viena no cilvēka pamattiesībām, kuru īsteno, nodrošinot veselīgas, pietiekamas, pienācīgas un uzturvielām bagātas pārtikas pieejamību, izmantošanu un piegādes stabilitāti un piekļuvi tai ilgtermiņā.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz to preču drošumu, kas tiek izdalītas vistrūcīgākajām personām.	(6) Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz to preču un pārtikas produktu drošumu, kas tiek izdalīti vistrūcīgākajām personām.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Fonda noteikumi nodrošina saskaņotību ar stratēģijām un pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt nelietderīgu pārtikas izmantošanu visā piegādes ķēdē, uzlabot aprites efektivitāti un veicināt sabiedrības izpratni par šo svarīgo tematu, kā to Eiropas Parlaments ir apstiprinājis savā 2012. gada 19. janvāra rezolūcijā.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai, izmantojot objektīvu un caurredzamu metodi, kas ņem vērā atšķirības starp nabadzību un materiālo nenodrošinātību, ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm.	(7) Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm, lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, izmantojot objektīvu un caurredzamu metodi, kas ņem vērā reģionu dažādo attīstību un atšķirības nabadzības, relatīvās nabadzības, nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības ziņā, kuras pastāv katrā dalībvalstī, un kas ņem vērā to cilvēku skaitu katrā dalībvalstī, kurus var uzskatīt par vistrūcīgākajām personām, kā arī ņem vērā summas, kas tiek piešķirtas dalībvalstīs, kuras piedalās VTP programmā.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmas īstenošanu.	(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un lietderīgu darbības programmas īstenošanu, jo īpaši novēršot pārtikas nelietderīgu izmantošanu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Dalībvalstīm būtu vajadzīga iespēja dot priekšroku Savienības izcelsmes produktiem.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Lai panāktu Fonda finansēto darbību efektīvu un iedarbīgu īstenošanu, būtu jāveicina sadarbība starp reģionālām un vietējās iestādēm un pilsonisko sabiedrību pārstāvošām struktūrām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina visu iesaistīto personu dalība Fonda finansēto pasākumu izstrādē un piemērošanā.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs jo īpaši saistībā ar konkrētajiem apstākļiem valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru, kā izdarāmi iespējamie grozījumi.	(9) Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs jo īpaši saistībā ar konkrētajiem apstākļiem valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru, kā izdarāmi iespējamie grozījumi, ņemot vērā arī to nevalstisko organizāciju atzinumus, kuras iesaistītas programmas īstenošanā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Pieredzes un labas prakses apmaiņai ir ievērojama pievienotā vērtība, un Komisijai būtu jāveicina to izplatīšana.	(10) Pieredzes un labas prakses apmaiņai, kā arī sociālai inovācijai ir ievērojama pievienotā vērtība, un Komisijai un kompetentajām dalībvalstu iestādēm būtu jāgarantē to izplatīšana un veicināšana, tostarp organizējot mācību pasākumus un izstrādājot platformu Savienības līmeņa sadarbībai, kas aptver visas ieinteresētās personas.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar izvērtēšanu plānošanas periodā. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.	(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic izvērtēšana.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un caurredzamību, būtu jāizveido sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu un saņēmējinstitūciju atbildību.	(13) Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu publicitāti un informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un caurredzamību, būtu jāizveido vienkārši noteikumi par informāciju un saziņu, kā arī publicitāti un dalībvalstu vietējo un reģionālo iestāžu un saņēmējinstitūciju atbildību šajā jomā.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām, un vienlaikus būtu jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.	(15) Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām, un nodrošināt elastību, rodot risinājumus tām dalībvalstīm, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi un taisnīgi noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi pienācīgi darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.	(16) Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi, taisnīgi un vienkārši noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi vienkārši un pienācīgi darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.	(17) Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas joprojām ir izdevīgs variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Lai papildinātu šo fondu, summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt, pārdot par zemākām cenām un/vai ziedot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Lai nodrošinātu spēcīgu atbalstu vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm būtu jācenšas novērst visus šķēršļus, ar kuriem varētu saskarties uzņēmumi, kas ziedo pārtiku un pirmās nepieciešamības preces pārtikas bankām un bezpeļņas organizācijām, kuru galvenais darbības mērķis ir palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstīm ar savu pārvaldības un kontroles sistēmu būtu jāuzņemas galvenā atbildība par savas darbības programmas īstenošanu un kontroli.	(19) Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstīm ar savu pārvaldības un kontroles sistēmu būtu jāuzņemas galvenā atbildība par savas darbības programmas īstenošanu un kontroli, pastāvīgi rūpējoties par efektivitāti un birokrātijas samazināšanu.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Dalībvalstīm attiecībā uz savu darbības programmu jānorīko vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un funkcionāli neatkarīga revīzijas iestāde. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību kontroles sistēmu izveidē, ir lietderīgi paredzēt iespēju vadošajai iestādei veikt sertifikācijas iestādes uzdevumus. Būtu jāļauj dalībvalstīm arī norīkot starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu precīzi jānosaka šādas starpniekinstitūcijas atbildība un uzdevumi.	(21) Dalībvalstīm attiecībā uz savu darbības programmu jānorīko kompetentas iestādes Fonda pareizas pārvaldības nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu jāveic pienācīgas administratīvās un fiziskās pārbaudes un jāparedz sankcijas pārkāpumu gadījumos, lai nodrošinātu, ka darbības programmas tiek īstenotas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Vadošajai iestādei ir lielāka atbildība par Fonda efektīvu un lietderīgu īstenošanu, un tādējādi tā veic vairākus uzdevumus, kas saistīti ar programmas pārvaldību un uzraudzību, finanšu pārvaldību un kontroli, kā arī projektu atlasi. Būtu jānosaka tās atbildība un uzdevumi.	svītrots
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Sertifikācijas iestādei būtu jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai maksājumu pieteikumi. Tai būtu jāsagatavo gada pārskats, kur apliecina gada pārskata pilnīgumu, precizitāti un ticamību, un to, ka pārskatā norādītie izdevumi atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu noteikumiem. Būtu jānosaka tās atbildība un uzdevumi.	svītrots
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Revīzijas iestādei būtu jānodrošina, lai notiktu pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija, pamatojoties uz atbilstoši atlasītām darbībām un uz gada pārskatu. Būtu jānosaka tās atbildība un uzdevumi.	svītrots
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Neskarot Komisijas pilnvaras attiecībā uz finanšu kontroli, ar šo regulu būtu jānodrošina dalībvalstu un Komisijas sadarbība un jāiedibina kritēriji, kas ļauj Komisijai saistībā ar tās valsts sistēmu kontroles stratēģiju noteikt valsts revīzijas institūciju nodrošinātās ticamības līmeni.	svītrots
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Būtu jānosaka Komisijas pilnvaras un pienākumi pārbaudīt, vai pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi, un pieprasīt dalībvalsts rīcību. Turklāt, lai izdarītu secinājumus par Fonda darbības rezultātiem, būtu jāpilnvaro Komisija veikt revīziju par jautājumiem, kas saistīti ar pareizu finanšu pārvaldību.	svītrots
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem, un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.	(27) Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz vienkārši kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai nodrošinātu to, ka Komisijas veiktās revīzijas līmenis atbilst riska pakāpei, Komisijai gadījumos, kad nav novērotas nopietnas nepilnības vai kad var paļauties uz revīzijas iestādi, būtu jāspēj samazināt tā revīzijas darba apmēru, kas saistīts ar darbības programmām. Turklāt, veicot revīzijas, ir pilnībā jāņem vērā Fonda mērķis un Fonda mērķauditorijas raksturīgās iezīmes.	(35) Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai nodrošinātu to, ka Komisijas veiktās revīzijas līmenis atbilst riska pakāpei, Komisijai gadījumos, kad nav novērotas nopietnas nepilnības vai kad var paļauties uz revīzijas iestādi, būtu jāspēj samazināt tā revīzijas darba apmēru, kas saistīts ar darbības programmām. Turklāt, veicot revīzijas, ir pilnībā jāņem vērā Fonda mērķis, Fonda mērķauditorijas raksturīgās iezīmes un tas, ka Fonda palīdzības saņēmējinstitūcijas ir brīvprātīgo organizācijas.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(41a) Lai nepieļautu krasu pārtikas palīdzības samazināšanu gadījumā, ja šīs regulas īstenošana 2014. gada sākumā kavējas, Komisija veic nepieciešamos pārejas pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka no pārtikas palīdzības atkarīgie cilvēki necieš no pārtikas trūkuma.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk “Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti.	1. Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk “Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda lietderību un vienkāršību.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās kompetentās iestādes;	(1) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamību pēc palīdzības ir noteikušas kompetentās valsts, reģionālās un vietējās iestādes sadarbībā ar partnerorganizācijām;
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) “partnerorganizācijas” ir publikā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kas tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku vai preces vistrūcīgākajām personām un kā darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;	(2) “partnerorganizācijas” ir publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kas tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku un/vai preces vistrūcīgākajām personām un kā darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) “saņēmējinstitūcija” ir publiska vai privāta institūcija, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;	(6) “saņēmējinstitūcija” ir bezpeļņas organizācija, publiska vai privāta institūcija, izņemot tirdzniecības uzņēmumus, kura atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) “galīgais saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona, kas saņem pārtiku vai preces un/vai izmanto papildpasākumus;	(7) „galīgais saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona, kas saņem pārtiku un/vai preces un/vai izmanto papildpasākumus;
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) “starpniekinstitūcija” ir publiskā vai privātā sektora institūcija, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kas šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;	(9) “starpniekinstitūcija” ir bezpeļņas organizācija, publiskā vai privātā sektora institūcija, izņemot tirdzniecības uzņēmumus, kura darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kura šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda.	Fonds veicina sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām un attīstot vietējās un reģionālās pārtikas piegādes ķēdes vistrūcīgāko personu labā, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.	1. Fonds atbalsta valsts, reģionālās un vietējās shēmas, kurās vistrūcīgākajām personām tiek izdalīti pārtikas produkti, kas atbilst kvalitātes prasībām, un pirmās nepieciešamības preces, kuras domātas personīgai lietošanai vistrūcīgākajām personām. Izdali nodrošina dalībvalstu izvēlētas partnerorganizācijas, kuru darbība vismaz daļēji ir veltīta tam, lai izdalītu pārtikas preces un/vai lauksaimniecības produktus vistrūcīgākajām personām.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Atbalstu no Fonda īsteno, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm.	(3) Atbalstu no Fonda īsteno dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar Komisiju.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Fonda īstenošanas un izmantošanas kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu un piešķirtā atbalsta apmēru.	(5) Fonda īstenošanas un izmantošanas kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu attiecībā uz piešķirtā atbalsta apmēru un mērķu īpašo raksturu.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 5. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.	(8) Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti plānošanas posmā un pēc tam veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu. Tās rūpējas arī par to, lai partnerorganizācijām un saņēmējinstitūcijām to būtu viegli īstenot, kā arī par to, lai iedzīvotājus informētu par Fonda īstenošanu un izmantošanu.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 5. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Komisija un dalībvalstis veic savus attiecīgos uzdevumus, kas saistīti ar Fondu, tiecoties mazināt administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām.	(9) Ņemot vērā, ka palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām ir labdarība un bieži vien brīvprātīga rīcība, Komisija un dalībvalstis veic savus attiecīgos uzdevumus, kas saistīti ar Fondu, pastāvīgi tiecoties mazināt administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām, paredzēt vienkāršus darbības noteikumus, lai maksimāli vienkāršotu pārvaldības sistēmas, kas jāpiemēro partnerorganizācijām un/vai saņēmējinstitūcijām, un lai tādējādi tās varētu viegli un ātri piekļūt palīdzībai.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 5. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana dažādos Fonda īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka, iegūstot piekļuvi Fondam, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.	(10) Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana dažādos Fonda īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka, iegūstot piekļuvi Fondam un ar to saistītajām programmām vai darbībām, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 5. pants – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un preces pēc objektīviem kritērijiem. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu.	(12) Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un preces pēc objektīviem kritērijiem, kas atbilst kvalitātes prasībām. Pārtikas produktu atlases kritērijos paredz atbalstu vietējiem produktiem. Par pārtikas izdali atbildīgās organizācijas vai apvienības cik iespējams rūpējas par galīgo saņēmēju veselīgu un līdzsvarotu uzturu un par mērķiem sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu katrā izdalīšanas ķēdes posmā.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 5. pants – 12.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Vietējās un reģionālās iestādes partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām var veidot vietējus, reģionālus un pārrobežu pārvaldības tīklus, lai izmantotu reģionālos pārtikas produktus — arī ātri bojājošos —, kurus nepārdod tirdzniecības ķēdēs.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības;	(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no pārtikas trūkuma;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības;
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.	(b) to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti maziem ienākumiem vai ļoti zemu darba intensitāti.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo zem relatīvās nabadzības sliekšņa, vai to mājsaimniecībā dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi ir mazāki nekā 60 % no vidējiem ienākumiem valstī;
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:	Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas sagatavota ciešā sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām iestādēm, kā arī attiecīgajām struktūrām vai struktūrām, kurām jāpārstāv pilsoniskā sabiedrība, jācīnās ar nabadzību un jāveicina diskriminācijas novēršana, un kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ņemot vērā saskaņā ar 14. pantu veiktās ex ante izvērtēšanas rezultātus, to izraudzīto risināmo materiālās nenodrošinātības veidu norāde un atlasīšanas pamatojums, uz kuriem attiecas darbības programma, un katra šā risināmā materiālās nenodrošinātības veida galveno īpatnību apraksts, un pārtikas vai preču izdalīšanas mērķi, un nodrošināmie papildpasākumi;	(a) to izraudzīto risināmo nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālās nenodrošinātības veidu norāde, uz kuriem attiecas darbības programma, kā arī veselīgas un kvalitatīvas pārtikas vai preču izdalīšanas galvenās īpatnības un mērķi un nodrošināmie papildpasākumi;
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) rīcības plāns vietējo un reģionālo pārtikas piegādes ķēžu attīstīšanu vistrūcīgāko personu labā;
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) rīcības plāns pārtikas nelietderīgas izmantošanas samazināšanai;
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) attiecīgās(-o) valsts shēmas(-u) apraksts katram materiālās nenodrošinātības veidam;	(b) attiecīgās(-o) valsts shēmas(-u) apraksts katram nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālās nenodrošinātības veidam;
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) partnerorganizāciju atlases kritēriju apraksts, kuri vajadzības gadījumā diferencēti pēc attiecīgā materiālās nenodrošinātības veida;
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;	(c) vistrūcīgākajām personām piemērojamo attiecināmības kritēriju apraksts, kas vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) darbību atlases kritēriji un atlases mehānisma apraksts, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināma materiālās nenodrošinātības veida;	svītrots
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) partnerorganizāciju atlases kritēriji, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;	svītrots
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu;	svītrots
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) darbības programmas īstenošanas noteikumu apraksts, kurā norādīta vadošā iestāde, pēc vajadzības — sertifikācijas iestāde, revīzijas iestāde un institūcija, kurai Komisija veic maksājumus, un uzraudzības procedūras apraksts;	svītrots
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) to pasākumu apraksts, kas veikti, lai iesaistītu kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskā sektora iestādes, kā arī institūcijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un institūcijas, kas atbild par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu darbības programmas sagatavošanā;	(h) apraksts par ieguldījumu, ko veic kompetentās reģionālās un vietējās iestādes, to pārstāvības organizācijas un citas publiskā sektora iestādes, kā arī institūcijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un institūcijas, kas atbild par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu darbības programmas sagatavošanā;
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – j apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) tabula, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējās finanšu apropriācijas summu attiecībā uz atbalstu no darbības programmas katrai risināmajai materiālās nenodrošinātības formai, kā arī attiecīgos papildpasākumus.	ii) tabula, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējās finanšu apropriācijas summu attiecībā uz atbalstu no darbības programmas katrai risināmajai nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālās nenodrošinātības formai, kā arī attiecīgos papildpasākumus.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Partnerorganizācijas, kas minētas e) punktā un kas tieši piegādā pārtiku vai preces, pašas veic pasākumus, kuri papildina materiālās palīdzības sniegšanu ar mērķi panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus atbalsta Fonds.	Partnerorganizācijas, kas minētas ba) punktā un kas tieši piegādā pārtiku, un organizācijas, kuras izdala pārtiku un/vai preces, pašas veic pasākumus, kuri papildina materiālās palīdzības sniegšanu ar mērķi panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus atbalsta Fonds.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiska sektora iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvības institūcijām un līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanas institūcijām izstrādā darbības programmas.	2. Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, to pārstāvības organizācijām un citām publiska sektora iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvības institūcijām un līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanas institūcijām izstrādā darbības programmas.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis izstrādā darbības programmas saskaņā ar I pielikumā iekļauto šablonu.	svītrots
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija novērtē darbības programmas saskaņotību ar šo regulu un tās devumu Fonda mērķu sasniegšanā, ņemot vērā ex ante novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 14. pantu.	1. Komisija, ņemot vērā dalībvalstu noteiktos atlases kritērijus, novērtē darbības programmas saskaņotību ar šo regulu un tās devumu Fonda mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Triju mēnešu laikā no darbības programmas iesniegšanas Komisija var sniegt piezīmes par to. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto darbības programmu.	2. Divu mēnešu laikā no darbības programmas iesniegšanas Komisija var sniegt piezīmes par to. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto darbības programmu.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ar nosacījumu, ka visas piezīmes, ko saskaņā ar 2. punktu sniegusi Komisija, ir pietiekami ņemtas vērā, Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to oficiāli iesniegusi, bet ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.	3. Ar nosacījumu, ka visas piezīmes, ko saskaņā ar 2. punktu sniegusi Komisija, ir pietiekami ņemtas vērā, Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to oficiāli iesniegusi, bet ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija novērtē saskaņā ar 1. punktu iesniegto informāciju, ņemot vērā dalībvalsts iesniegto pamatojumu. Komisija var sniegt piezīmes, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.	2. Komisija novērtē saskaņā ar 1. punktu iesniegto informāciju, ņemot vērā dalībvalsts iesniegto pamatojumu. Komisija var divu mēnešu laikā sniegt piezīmes, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmas grozījumu ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc tam, kad tos oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ja vien pietiekami ņemtas vērā visas piezīmes, ko sniegusi Komisija.	3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmas grozījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad tos oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ja vien pietiekami ņemtas vērā visas piezīmes, ko sniegusi Komisija.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija izveido Savienības līmeņa platformu, kuras uzdevums ir veicināt pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sakarus, kā arī izplatīt attiecīgos rezultātus vistrūcīgākajām personām paredzētās nefinansiālās palīdzības jomā.	Komisija izveido Savienības līmeņa platformu, kuras uzdevums ir veicināt pieredzes un zinātības apmaiņu, spēju veidošanu un sakarus, izdalīšanas tīklu izveidi visā Eiropas teritorijā un jo īpaši tajos katras dalībvalsts apgabalos, kuros ir vislielākā nabadzība un atstumtība, veicināt transnacionālu un pārrobežu darbību attīstību, kā arī izplatīt attiecīgos un novatoriskos rezultātus vistrūcīgākajām personām paredzētās pārtikas produktu un preču izdales jomā. Tā šajā platformā ietver un apvieno organizācijas, kas pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī, kā arī partnerorganizācijas un saņēmējinstitūcijas katras dalībvalsts līmenī. Tā izveido un pārvalda īpaši šai platformai paredzētu publisku tīmekļa vietni. Vietnē jo īpaši norāda dažādās partnerorganizācijas, to darbības un atrašanās vietas Eiropas teritorijā, tostarp visattālākajos reģionos. Vietnē ir pieejami arī visi dokumenti un informācija, kas saistīti ar platformas pārvaldību un darbību.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī.	Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda un cik viegli to ir izmantot, vismaz reizi gadā Eiropas Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī un galvenās partnerorganizācijas katras dalībvalsts līmenī. Komisija pārskatus par šādām apspriešanās reizēm un to rezultātiem publisko platformai paredzētajā tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.	svītrots
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Gada īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa vajadzīgā informācija, kas norādīta 2. punktā minētajā šablonā, tostarp kopīgie rādītāji. Ja gada īstenošanas ziņojums nav pieņemams, 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija nav nosūtījusi šo informāciju noteiktajā termiņā, ziņojumu uzskata par pieņemamu.	svītrots
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 11. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas pieņemto šablonu sagatavo īstenošanas nobeiguma ziņojumu.	svītrots
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 11. pants – 5. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pārbauda īstenošanas nobeiguma ziņojumu un piecu mēnešu laikā no nobeiguma ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.	Komisija pārbauda īstenošanas nobeiguma ziņojumu un triju mēnešu laikā no nobeiguma ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 11. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu, tostarp kopīgo rādītāju šablonu, un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	6. Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 11. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu. Vadošā iestāde trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.	7. Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 11. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Katram gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumam vadošā iestāde publisko kopsavilkumu.	svītrots
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.	1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. pants	svītrots
Izvērtēšana plānošanas periodā
1. Plānošanas periodā vadošā iestāde var veikt izvērtēšanu, lai novērtētu darbības programmas lietderību un efektivitāti.
2. No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Komisija pēc savas iniciatīvas var izvērtēt darbības programmu.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.	Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu programmu efektivitāti un pārvaldības vienkāršību attiecībā uz šķēršļiem, kas kavē to īstenošanu, paredzētajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem, finansiālajām vajadzībām, ko partnerorganizācijas un saņēmējinstitūcijas norādījušas kā nepieciešamas nolūkā izdalīt pārtikas produktus vistrūcīgākajām personām, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju adresē vistrūcīgākajām personām, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda ieguldījumu.	1. Eiropas Komisija un dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda īstenošanu un līdzekļu izmantošanas kārtību un popularizē Fonda atbalstītos pasākumus, jo īpaši izmantojot platformu vai izveidojot informācijas centrus vietējā un reģionālā līmenī. Informāciju adresē vistrūcīgākajām personām, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tajā norāda Savienības lomu, parāda Fonda ieguldījumu un sniedz informāciju par saņēmējinstitūciju un partnerorganizāciju darbā iesaistītajiem brīvprātīgajiem.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai nodrošinātu caurredzamību, vadošā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē. Sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju: saņēmējinstitūcijas nosaukums, adrese un piešķirtā Savienības finansējuma summa, kā arī materiālās nenodrošinātības veids.	Lai nodrošinātu caurredzamību, kompetentā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc divpadsmit mēnešiem.	Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc sešiem mēnešiem.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.	Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas izvieto gan Eiropas Savienības karogu, gan arī plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 17. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Visos informācijas un saziņas pasākumos, ko veic saņēmējinstitūcija un partnerorganizācijas, apliecina, ka darbība saņem atbalstu no Fonda, darot redzamu Savienības emblēmu un atsaucoties uz Savienību un Fondu.	4. Informācijas un saziņas pasākumos, ko veic saņēmējinstitūcija un partnerorganizācijas un kas ir saistīti ar Eiropas Savienības finansētu darbību, apliecina, ka darbība saņem atbalstu no Fonda, darot redzamu Savienības emblēmu un atsaucoties uz Savienību un Fondu.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Vadošā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.	5. Kompetentā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus un uzlīmes Savienības karoga veidā, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 17. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo pantu, vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.	6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo pantu, kompetentā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas ievēro personas datu aizsardzības noteikumus un nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī nepārsniedz 85% no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem.	1. Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī nepārsniedz:
	(a) 85 % no kopējiem izdevumiem;
	(b) 95 % no kopējiem izdevumiem atbalstam dalībvalstīs, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas stabilizācijas mehānisma (ESM) vai Kohēzijas fonda.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izdevumi ir attiecināmi uz atbalstu no darbības programmas, ja tie radušies un tos veikusi saņēmējinstitūcija no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.	1. Izdevumi ir attiecināmi uz atbalstu no darbības programmas, ja tie radušies un tos veikusi saņēmējinstitūcija no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības neatlasa atbalstam no darbības programmas, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms saņēmējinstitūcija vadošajai iestādei ir iesniegusi pieteikumu par darbības programmas finansējumu, neatkarīgi no tā, vai saņēmējinstitūcija veikusi visus saistītos maksājumus.	2. Darbības neatlasa atbalstam no darbības programmas, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms saņēmējinstitūcija kompetentajai iestādei ir iesniegusi pieteikumu par darbības programmas finansējumu, neatkarīgi no tā, vai saņēmējinstitūcija veikusi visus saistītos maksājumus.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.	Pārtiku un preces vistrūcīgākajām personām var pirkt pašas partnerorganizācijas.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 18. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu.	Pārtiku un preces var pirkt arī publiskā sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 18. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu, bet ar tām papildina Fonda budžetu.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas.	4. Ja maksu prasa no galīgajiem saņēmējiem, cena nedrīkst pārsniegt 10% no tirgus cenas.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;	(a) galīgajiem saņēmējiem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(b) ja publiskā sektora institūcija pērk galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) to sociālās iekļautības pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši sniedz materiālo palīdzība vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(d) to sociālās iekļautības pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši vai netieši sniedz galīgajiem saņēmējiem pārtikas un/vai materiālo palīdzību, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 26. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina:	svītrots
(a) katras attiecīgās institūcijas pārvaldības un kontroles funkciju aprakstu un funkciju sadalījumu katrā institūcijā;
(b) funkciju nošķiršanas principa ievērošanu starp institūcijām un katrā šāda institūcijā;
(c) procedūras deklarēto izdevumu pareizības un precizitātes nodrošināšanai;
(d) datorizētas uzskaites, finanšu datu un rādītāju datu glabāšanas un pārsūtīšanas, kā arī uzraudzības un ziņošanas sistēmas;
(e) sistēmas ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā institūcija uzdevumu izpildi uztic citai institūcijai;
(f) režīmu, kādā tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu darbības revīzija;
(g) sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;
(h) pārkāpumu, tostarp krāpšanas, prevenciju, atklāšanu un labošanu un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu kopā ar procentiem.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 26.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	26.a pants
	Dalībvalstis veic administratīvas un fiziskas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības programmas tiek īstenotas atbilstoši piemērojamiem noteikumiem, un pārkāpumu gadījumā nosaka attiecīgas sankcijas.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 27. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
27. pants	svītrots
Dalībvalstu atbildība
1. Dalībvalstis pilda pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas no tiem izrietošo atbildību, kas minēta Finanšu regulā un šajā regulā izklāstītajos noteikumos par dalīto pārvaldību. Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu par darbības programmu pārvaldību un kontroli ir atbildīgas dalībvalstis.
2.
Dalībvalstis veic pārkāpumus prevenciju, atklāšanu un labošanu un atgūst nepamatoti samaksātās summas kopā ar kavējuma procentiem. Tās paziņo Komisijai šos pārkāpumus un pastāvīgi informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.
Ja saņēmējinstitūcijai nepamatoti samaksātās summas nevar atgūt dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu Savienības vispārējā budžetā.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 59. pantu pieņemt deleģētus aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas attiecas uz šajā punktā minētajiem dalībvalstu pienākumiem.
3. Dalībvalsts iedibina un īsteno procedūru to sūdzību neatkarīgai izskatīšanai un izšķiršanai, kuras saistītas ar Fonda līdzfinansēto darbību atlasi vai īstenošanu. Dalībvalsts pēc pieprasījuma paziņo izskatīšanas rezultātus Komisijai.
4. Visa oficiālā informācijas apmaiņa starp dalībvalsti un Komisiju notiek elektroniskā datu apmaiņas sistēmā, kas atbilstoši Komisijas noteikumiem izveidota ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 60. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 28. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. pants	svītrots
Pārvaldības un kontroles institūciju norīkošana un organizēšana
1. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju par vadošo iestādi.
2. Neskarot 3. punktu, dalībvalsts norīko valsts publiska sektora iestādi vai institūciju par sertifikācijas iestādi.
3. Dalībvalsts var norīkot vadošo pārvaldības iestādi, kas papildus veic sertifikācijas iestādes funkcijas.
4. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi.
5. Ar nosacījumu, ka tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde var ietilpt vienā un tajā pašā publiskā sektora iestādē vai institūcijā.
6. Dalībvalsts var norīkot vienu vai vairākas starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai attiecīgās iestādes atbildībā. Attiecīgo vienošanos starp vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi un starpniekinstitūcijām juridiski noformē rakstveidā.
7. Dalībvalsts vai vadošā iestāde var uzticēt darbības programmas daļas pārvaldību starpniekinstitūcijai, noslēdzot rakstisku vienošanos starp starpniekinstitūciju un dalībvalsti vai vadošo iestādi. Starpniekinstitūcija sniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī tās administratīvajā un finanšu pārvaldībā.
8. Dalībvalsts rakstveidā sagatavo noteikumus, kas reglamentē tās attiecības ar vadošo iestādi, sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi, attiecības starp šīm iestādēm un šo iestāžu attiecības ar Komisiju.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 29. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 30. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 32. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. pants	svītrots
Vadošās un sertifikācijas iestādes norīkošana
1. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par darbības programmas pieņemšanu, dalībvalstis paziņo Komisijai vadošās un attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes norīkošanas datumu un formu.
2. Norīkošana, kas minēta 1. punktā, notiek pamatojoties uz neatkarīgas revīzijas institūcijas ziņojumu un atzinumu, kurā novērtēta pārvaldības un kontroles sistēma, aptverot starpniekinstitūciju lomu tajā, un tās atbilstība 26., 27., 29. un 30. pantam saskaņā ar kritērijiem attiecībā uz iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju un saziņu, un uzraudzību, kuras ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 59. pantu nosaka Komisija.
3. Neatkarīgā institūcija savā darbā ievēro starptautiski atzītus revīzijas standartus.
4. Dalībvalstis var nolemt, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde, kura norīkota saistībā ar ESF līdzfinansētu darbības programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [CPR], tiek uzskatīta par norīkotu saskaņā ar šo regulu.
Divus mēnešus pēc tam, kad saņemts 1. punktā minētais paziņojums, Komisija var pieprasīt neatkarīgas revīzijas institūcijas ziņojumu un atzinumu un pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.
Divu mēnešu laikā no šo dokumentu saņemšanas Komisija var izteikt piezīmes.
5. Dalībvalsts uzrauga norīkoto institūciju un, ja viens vai vairāki 2. punktā minētie kritēriji vairs netiek izpildīti, ar oficiālu lēmumu atceļ tās norīkojumu, ja vien attiecīgā institūcija neveic vajadzīgos koriģējošos pasākumus pārbaudes laikā, ko atbilstīgi problēmas nopietnībai nosaka dalībvalsts. Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju, ka norīkotajai institūcijai noteikts pārbaudes laiks un arī ka pieņemts atsaukšanas lēmums.
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Sadarbība ar revīzijas iestādi
1. Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai koordinētu to revīzijas plānus un metodes, un nekavējoties veic apmaiņu ar pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātiem.
2. Komisija un revīzijas iestāde regulāri, proti, vismaz reizi gadā (ja tās nevienojas citādi), tiekas, lai izskatītu gada kontroles ziņojumu, atzinumu un revīzijas stratēģiju un lai apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija starpposma maksājumu veidā atmaksā 90 % no summas, ko iegūst, piemērojot līdzfinansējuma likmi, kura noteikta lēmumā, ar ko pieņem darbības programmu, kura atbilst maksājuma pieteikumā norādītajiem publiskā sektora attiecināmajiem izdevumiem. Saskaņā ar 47. panta 2. punktu tā nosaka gada atlikumu.	1. Komisija starpposma maksājumu veidā atmaksā 100 % no summas, ko iegūst, piemērojot līdzfinansējuma likmi, kura noteikta lēmumā, ar ko pieņem darbības programmu, kura atbilst maksājuma pieteikumā norādītajiem publiskā sektora attiecināmajiem izdevumiem. Saskaņā ar 47. panta 2. punktu tā nosaka gada atlikumu.
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vadošā iestāde nodrošina, lai, veicot piešķīrumus partnerorganizācijām, saņēmējinstitūciju naudas plūsma būtu pietiekama, lai nodrošinātu darbību pienācīgu īstenošanu.	1. Kompetentā iestāde nodrošina, lai, veicot piešķīrumus partnerorganizācijām, saņēmējinstitūciju naudas plūsma būtu pietiekama, lai nodrošinātu darbību pienācīgu īstenošanu.
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sertifikācijas iestāde regulāri iesniedz starpposma maksājuma pieteikumu, kurā iekļauj visas summas, kas tās pārskatā ierakstītas kā publiskā sektora atbalsts, kurš izmaksāts saņēmējinstitūcijām pārskata gadā, kas beidzas 30. jūnijā.	1. Kompetentā iestāde regulāri iesniedz starpposma maksājuma pieteikumu, kurā iekļauj visas summas, kas tās pārskatā ierakstītas kā publiskā sektora atbalsts, kurš izmaksāts saņēmējinstitūcijām pārskata gadā, kas beidzas 30. jūnijā.
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sertifikācijas iestāde iesniedz pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, katrā ziņā pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par nākamo pārskata gadu.	2. Kompetentā iestāde iesniedz pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, katrā ziņā pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par nākamo pārskata gadu.
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pirmo starpposma maksājuma pieteikumu neiesniedz, pirms Komisijai paziņots par vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes norīkošanu saskaņā ar 32. panta 1. punktu.	3. Pirmo starpposma maksājuma pieteikumu neiesniedz, pirms Komisijai paziņots par kompetento iestāžu norīkošanu.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
43. pants	svītrots
Maksājuma termiņa pārtraukums
1. Deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē var pārtraukt pieprasītā starpposma maksājuma veikšanas termiņu maksimāli uz deviņiem mēnešiem ar šādiem nosacījumiem:
(a) saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas institūcijas sniegtu informāciju pierādījumi liecina, ka ir būtiski trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;
(b) pēc tam, kad deleģētā kredītrīkotāja rīcībā nonākusi informācija, kas liecina, ka izdevumi maksājuma pieprasījumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas, tam jāveic papildu pārbaudes;
(c) nav iesniegts kāds no 45. panta 1. punktā noteiktajiem dokumentiem.
2. Deleģētais kredītrīkotājs var ierobežot pārtraukumu līdz izdevumu daļai, kas ietverta maksājuma pieprasījumā, kuru skar 1. punktā minētie elementi. Deleģētais kredītrīkotājs nekavējoties informē dalībvalsti un vadošo iestādi par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukumu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
44. pants	svītrots
Maksājumu apturēšana
1. Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai to daļu, ja:
(a) darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtisks trūkums, kuram nav veikti koriģējoši pasākumi;
(b) izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas un kas nav labots;
(c) dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai labotu situāciju, un tāpēc ir piemērots pārtraukums saskaņā ar 43. pantu;
(d) pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz uzraudzības sistēmas vai rādītāju datu kvalitāti un uzticamību.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir atvēlējusi dalībvalstij iespēju iesniegt piezīmes.
3. Komisija izbeidz starpposma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj atcelt apturēšanu.
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 46. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) to attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri ierakstīti sertifikācijas iestādes pārskatā kā tādi, kas radušies saņēmējinstitūcijām un ko tās samaksājušas, īstenojot darbības, to publiskā sektora attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri radušies, īstenojot darbības, un atbilstošo publiskā sektora ieguldījumu, kas samaksāts saņēmējinstitūcijām;	(a) to attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri ierakstīti kompetentās iestādes pārskatā kā tādi, kas radušies saņēmējinstitūcijām un ko tās samaksājušas, īstenojot darbības, to publiskā sektora attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri radušies, īstenojot darbības, un atbilstošo publiskā sektora ieguldījumu, kas samaksāts saņēmējinstitūcijām;
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sertifikācijas iestāde pārskatā var norādīt piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no kopējiem izdevumiem, kuri par konkrēto pārskata gadu iekļauti maksājumu pieteikumos, ja revīzijas iestāde tajā laikā īsteno izdevumu likumības un pareizības novērtēšanu. Attiecīgo summu izslēdz no 1. punkta a) apakšpunktā minētās attiecināmo izdevumu kopējās summas. Šīs summas galīgi iekļauj nākamā gada pārskatā vai izslēdz no tā.	2. Kompetentā iestāde pārskatā var norādīt piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no kopējiem izdevumiem, kuri par konkrēto pārskata gadu iekļauti maksājumu pieteikumos, ja revīzijas iestāde tajā laikā īsteno izdevumu likumības un pareizības novērtēšanu. Attiecīgo summu izslēdz no 1. punkta a) apakšpunktā minētās attiecināmo izdevumu kopējās summas. Šīs summas galīgi iekļauj nākamā gada pārskatā vai izslēdz no tā.
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 48. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
48. pants	svītrots
Dokumentu pieejamība
1. Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz triju gadu laikposmu. Minētais triju gadu laikposms sākas 31. decembrī gadā, kad Komisija saskaņā ar 47. pantu pieņēmusi pārskatu akceptēšanas lēmumu vai vēlākais — galīga atlikuma maksājuma dienā.
Šo triju gadu laikposmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.
2. Dokumentus glabā vai nu to oriģināleksemplāros, vai apliecinātu kopiju veidā, vai vispāratzītos datu nesējos, tostarp dokumentu oriģinālu elektroniskajās versijās vai tādu dokumentu veidā, kuriem ir tikai elektroniskās versijas.
3. Dokumentus glabā formā, kas ļauj identificēt datu subjektus, ne ilgāk kā vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ dati ir vākti vai kuru dēļ tos apstrādā papildus.
4. Lai noteiktu, kurus datu nesējus var uzskatīt par vispāratzītiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 59. pantu.
5. Valsts iestādes nosaka sertifikācijas procedūru attiecībā uz tādu dokumentu atbilstību oriģinālam, kurus glabā vispāratzītos datu nesējos, un nodrošina glabāto dokumentu versiju atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijā.
6. Ja dokumenti ir tikai elektroniskā versijā, izmantotajām datorsistēmām jāatbilst atzītiem drošības standartiem, kas nodrošina glabāto dokumentu atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijā.
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 50. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar atsevišķiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem, kas atklāti darbībās vai darbības programmā. Finanšu korekcijas veic, atceļot visu darbībai vai darbības programmai piešķirto publiskā sektora ieguldījumu vai tā daļu. Dalībvalsts ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un Fonda finansiālos zaudējumus un piemēro samērīgu korekciju. Vadošā iestāde reģistrē finanšu korekcijas gada pārskatā par pārskata gadu, kuram nolemts piemērot minēto atcelšanu.	svītrots
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 50. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Fonda ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts, ievērojot 4. punktu, attiecīgajā darbības programmā var izmantot atkārtoti.	svītrots
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 50. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, nevar atkārtoti izmantot darbībai, kurai piemērota korekcija, vai, ja finanšu korekcija piemērota par sistēmisku pārkāpumu, —darbībai, kuru skāris sistēmiskais pārkāpums.	svītrots
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 50. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisijas veiktās finanšu korekcijas neskar dalībvalsts pienākumu atgūt līdzekļus saskaņā ar šo pantu.	svītrots
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 51. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
51. pants	svītrots
Komisijas veiktās finanšu korekcijas
1. Komisija veic finanšu korekcijas, ar īstenošanas aktu atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai tā daļu un atgūstot summas no dalībvalsts, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas pārkāpj piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus, tostarp saistībā ar Komisijas vai Eiropas Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās.
2. Piemērojamo Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:
(a) pārkāpums ir skāris vai būtu varējis skart vadošās iestādes veikto darbības atlasi Fonda atbalstam;
(b) pārkāpums ir skāris vai būtu varējis skart izdevumu summu, kas deklarēta atmaksāšanai no Savienības budžeta.
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 52. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 53. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
53. pants	svītrots
Komisijas veiktās finanšu korekcijas procedūra
1. Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu korekciju Komisija sāk procedūru, informējot attiecīgo dalībvalsti par savas pārbaudes pagaidu secinājumiem un pieprasot, lai dalībvalsts divu mēnešu laikā iesniedz piezīmes.
2. Ja Komisija ierosina finanšu korekciju, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes tiek dota iespēja parādīt, ka pārkāpuma faktiskais apjoms ir mazāks, nekā to novērtējusi Komisija. Vienojoties ar Komisiju, dalībvalsts var ierobežot šīs pārbaudes tvērumu, lai tas attiektos tikai uz attiecīgo dokumentu atbilstošu daļu vai izlasi. Šādai pārbaudei paredzētais laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc 1. punktā minētā divu mēnešu laikposma, izņemot gadījumus, kad tam ir pienācīgs pamatojums.
3. Komisija ņem vērā visus pierādījumus, ko dalībvalsts iesniegusi 1. un 2. punktā noteiktajā termiņā.
4. Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas pagaidu secinājumiem, Komisija uzaicina dalībvalsti uz noklausīšanos, lai nodrošinātu, ka Komisijas secinājumiem par finanšu korekcijas veikšanu ir pieejama visa vajadzīgā informācija un apsvērumi.
5. Lai piemērotu finanšu korekcijas, sešu mēnešu laikā no noklausīšanās dienas vai no dienas, kad tiek saņemta papildinformācija, gadījumā ja dalībvalsts pēc noklausīšanās piekrīt iesniegt šādu papildinformāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu. Komisija ņem vērā visu procedūras gaitā iesniegto informāciju un apsvērumus. Ja noklausīšanās nenotiek, sešu mēnešu termiņš sākas divus mēnešus no dienas, kad saņemts Komisijas sūtītais uzaicinājums uz noklausīšanos.
6. Ja Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta konstatē pārkāpumus, kas ietekmē Komisijai nosūtīto gada pārskatu, ar attiecīgu finanšu korekciju samazina darbības programmai piešķirto atbalstu no Fonda.
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 54. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
54. pants	svītrots
Atmaksas Savienības budžetā - Atgūšana
1. Visas atmaksas, kas jāveic Savienības vispārējā budžetā, izdara līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 77. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Termiņš ir pēdējā diena otrajā mēnesī pēc rīkojuma izdošanas.
2. Par kavētu atmaksu maksā kavējuma procentus no termiņa beigu dienas līdz faktiskā maksājuma dienai. Šādu procentu likme ir par pusotru procentu augstāka nekā likme, ko piemēro Eiropas Centrālā banka galvenajās refinansēšanas operācijās tā mēneša pirmajā darbadienā, kurā iekrīt maksāšanas diena.
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 55. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 56. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
56. pants	svītrots
Noteikumi par saistību atcelšanu
1. Komisija var atcelt saistības par ikvienu summu, kas aprēķināta saskaņā ar darbības programmas otro daļu un kas nav izmantota avansa maksājumiem, starpposma maksājumiem un gada atlikuma maksājumam līdz 31. decembrim otrajā finanšu gadā pēc darbības programmas budžeta saistību uzņemšanās gada vai arī par ko saskaņā ar 42. pantu nav nosūtīts maksājuma pieteikums, kas sagatavots saskaņā ar 38. pantu.
Lai atceltu saistības, Komisija šo summu aprēķina, katrai budžetā no 2015. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību sestdaļu, kura attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.
3. Ja pirmās gada budžeta saistības attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu, tad, atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu. Šādos gadījumos Komisija aprēķina summu atbilstīgi 1. punkta pirmajai daļai, katrai budžetā no 2016. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību piektdaļu, kura attiecas uz 2015. finanšu gada kopējo ieguldījumu.
4. Tā saistību daļa, kas joprojām nav izmantota 2022. gada 31. decembrī, tiek atcelta, ja Komisija līdz 2023. gada 30. septembrim nav saņēmusi dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 47. panta 2. punktu.
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 57. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
57. pants	svītrots
Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu
1. Summu, uz kurām attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, ko atbildīgā institūcija nav varējusi deklarēt Komisijai šādu iemeslu dēļ:
(a) darbības apturētas tiesvedības dēļ, administratīva kārtā veiktas pārsūdzības dēļ vai
(b) nepārvarama vara nopietni ietekmē visas darbības programmas vai tās daļas īstenošanu. Valsts iestādes, kas ziņo par nepārvaramu varu, parāda nepārvaramās varas tiešo ietekmi uz visas darbības programmas vai tās daļas īstenošanu;
(c) Samazinājumu var pieprasīt vienreiz, ja apturēšana vai nepārvaramā vara pastāv ne ilgāk kā gadu, vai vairākas reizes atbilstīgi nepārvaramās varas ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu, līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.
2. Līdz 31. janvārim dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju par 1. punktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summām, kas deklarējamas līdz iepriekšējā gada beigām.
Grozījums Nr.  131 Regulas priekšlikums 58. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
58. pants	svītrots
Saistību atcelšanas procedūra
1. Ja iespējams, ka tiks piemērota 56. pantā paredzētā saistību atcelšana, Komisija savlaicīgi informē dalībvalsti un vadošo iestādi.
2. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas ir tās rīcībā 31. janvārī, informē dalībvalsti un vadošo iestādi par atcelto saistību summu, kas izriet no tās rīcībā esošās informācijas.
3. Dalībvalstij ir divi mēneši laika, lai piekristu atceļamo saistību summai vai iesniegtu savus apsvērumus.
4. Dalībvalsts līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai pārskatītu finansēšanas plānu, kas par attiecīgo finanšu gadu atspoguļo darbības programmai samazināto atbalsta summu. Ja tas iesniegts netiek, Komisija pārskata finansēšanas plānu, attiecīgajam finanšu gadam samazinot Fonda ieguldījumu.
5. Komisija ar īstenošanas aktu groza lēmumu, ar ko pieņem darbības programmu, ne vēlāk kā 30. septembrī.
Grozījums Nr.  132 Regulas priekšlikums 59. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	Deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja četru mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr.  133 Regulas priekšlikums 60.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	60.a pants
	Pārejas noteikumi
	Komisija veic nepieciešamos finansiālos un reglamentējošos pasākumus, vajadzības gadījumā pārvietojot budžeta piešķīrumus, piešķirot iepriekšēju priekšfinansējumu vai pagarinot Regulas (ES) Nr. 121/2012 darbības termiņu, lai nodrošinātu VTP programmas turpināmību laikā no 2013. līdz 2014. gadam, ja šīs regulas īstenošana kavējas.
Grozījums Nr.  134 Regulas priekšlikums 1. pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[...]	svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds
Atsauces	COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Younous Omarjee 27.11.2012
Izskatīšana komitejā	23.1.2013	19.2.2013
Pieņemšanas datums	19.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 5 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Jean-Jacob Bicep, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Monika Smolková, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Justina Vitkauskaite, Oldřich Vlasák, Hermann Winkler, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vasilica Viorica Dăncilă, Karima Delli, Cornelia Ernst, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Ivari Padar, Mirosław Piotrowski, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Patrice Tirolien, Derek Vaughan, Iuliu Winkler

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS  (28.3.2013)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu
(COM(2012)0617 – C7‑0358/2012 – 2012/0295(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marc Tarabella

ĪSS PAMATOJUMS

I. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

Stratēģijā „Eiropa 2020” ES izvirzīja mērķi līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt nabadzīgo cilvēku, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riska apdraudēto cilvēku skaitu. Eiropā 2010. gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks apdraudēja gandrīz ceturtdaļu iedzīvotāju (116 miljonus). Kā pareizi norāda Komisija, šī situācija pasliktinās ar katru dienu, un minētie riski visās Savienības dalībvalstīs skar arvien lielāku iedzīvotāju skaitu un arvien jaunas sociālās kategorijas, piemēram, nabadzīgus strādājošos un pensionārus ar zemiem ienākumiem. Daļa no šiem iedzīvotājiem, proti, 40 miljoni cilvēku, ir materiāli nenodrošināti un nespēj nodrošināt savas galvenās pamatvajadzības, jo pietiekamā daudzumā nav pieejama pienācīgas kvalitātes pārtika. Turklāt visneaizsargātākie iedzīvotāji šajā grupā ir pārāk attālināti no darba tirgus, lai varētu izmantot ESF sociālās integrācijas pasākumus.

Komisija ir ierosinājusi izveidot Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (EVPAF), ar ko tiktu aizstāta Vistrūcīgāko personu atbalsta programma (VPAP), par kuru dažas dalībvalstis šaubījās, norādot, ka šī problēma ir sociāla rakstura jautājums, kas ir tikai dalībvalstu kompetencē. Šis jaunais fonds, kuram būtu jādarbojas atbilstoši struktūrfondu regulējumam, ir vērsts uz nenodrošinātības ar pārtiku, bezpajumtniecības un bērnu materiālās nenodrošinātības novēršanu. Par fonda līdzekļiem tiktu finansēti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces personīgai lietošanai, kā arī papildpasākumi sociālās integrācijas veicināšanai. Fonds ir saistīts ar ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiku, un tas tiks finansēts tikai no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem.

II. Kritiskas piezīmes par Komisijas priekšlikumu

1) Ievērojama līdzekļu nepietiekamība

a) Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Komisija ir paredzējusi finanšu līdzekļus 2,5 miljardu apmērā. Tādējādi atbalsts ir samazināts par 1 miljardu salīdzinājumā ar līdzekļiem, kas pašreiz piešķirti vienīgajam pārtikas atbalstam, kurš tiek sniegts 20 dalībvalstīs, kas iesaistījušās VPAP. Pašreiz notiekošajās sarunās starp valstu un valdību vadītājiem šis līdzekļu apjoms ir samazināts pat līdz 2,1 miljardam. Jāatgādina, ka pašreizējai VPAP iepriekšējā daudzgadu periodā bija paredzēti 3,5 miljardi. Brīdī, kad situācija arvien pasliktinās, īpaši nepatīkams pārsteigums ir vistrūcīgākajām personām piešķirtā finansējuma samazinājums. Daudziem iedzīvotājiem tas nav saprotams, tādējādi iedzīvotāju vidū tiek veicināta negatīva attieksme pret Eiropu.

b) Tā kā priekšlikums attiecas uz ierobežotu iedzīvotāju daļu, tas ir pretrunā pat ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi. Lai piešķirtu līdzekļus, nabadzības un atstumtības novērtēšanā tiek ņemti vērā tikai 2 no 4 stratēģijas „Eiropa 2020” rādītājiem, proti, to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no smagas materiālās nenodrošinātības, kā arī to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti. Ar šiem diviem kritērijiem netiek aptverta to iedzīvotāju daļa, kas atrodas atstumtībā vai nabadzībā ar atstumtības risku. Regulas 4. pantā ir galvenokārt minēti bezpajumtnieki un bērni.

c) Papildus pārtikas sadalei daļa no fonda līdzekļiem var tikt izmantota pirmās nepieciešamības preču (apģērba) iegādei bezpajumtniekiem un bērniem. Ar fonda līdzekļiem var atbalstīt arī sociālās integrācijas pasākumus.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, ņemot vērā vistrūcīgāko personu uzturam piešķirto līdzekļu nepietiekamību, nevajadzētu piešķirt pārāk daudz līdzekļu citām ar pārtikas nodrošinātību nesaistītām darbībām. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka sociālā integrācija ir nepieciešama, taču šī problēma jau tiek risināta — dalībvalstis nākamajās valsts programmās tai piešķīrušas 20 % no ESF finansējuma.

2) Ļoti stingri un sarežģīti fonda piemērošanas noteikumi

Lielākā daļa fonda regulējuma priekšlikumu ir izstrādāti, izmantojot pašreizējos struktūrfondu noteikumus, un rada pārmērīgi lielu administratīvo slogu. Priekšlikumā izklāstītie pārvaldības nosacījumi neatbilst fonda mērķim par elastīgu un individuālu pieeju ārkārtas situācijās. Turklāt, lai īstenotu pasākumus, ir nepieciešams paredzēt apropriācijas, kas vairākām dalībvalstīm varētu sagādāt grūtības.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tik sarežģīta īstenošana var apdraudēt fonda efektivitāti un radīt paradoksālu situāciju, t. i., līdzekļi ir pieejami, taču netiek izmantoti.

3) 2014. gads — problemātisks pārejas posms

Ņemot vērā fonda īstenošanas sarežģītību, ir liela varbūtība, ka tā tiks sākta tikai 2014. gada rudenī. Tas ir pārāk vēlu, lai 2014. gadā apmierinātu vistrūcīgāko personu pamatvajadzības.

III. Atzinuma sagatavotāja priekšlikumi

Attiecībā uz budžetu un principiem:

•   saglabāt finansējumu pašreizējā līmenī, t. i., 3,5 miljardu apmērā uz 7 gadiem;

•   saglabāt kā mērķauditoriju iedzīvotājus, kas atbilst četriem ES stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem rādītājiem;

•   atbilstoši vistrūcīgāko personu pamatvajadzībām piešķirt prioritāti pārtikai, sniedzot katrai dalībvalstij rīcības brīvību attiecībā uz atbalsta piešķiršanu tai iedzīvotāju daļai, kam tas ir visvairāk nepieciešams;

•   lai nodrošinātu fonda efektivitāti, Savienībai cīņā pret nabadzību un atstumtību jāizmanto visaptveroša un saskaņota pieeja, kas aptver cilvēka vajadzības. Šajos apstākļos ir jāmobilizē visa Savienības politika un pieejamie līdzekļi: ESF, ELFLA, ERAF u. c.;

•   joprojām jābūt iespējai izmantot intervences produktu krājumus, kurus paredzēts izdalīt vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka krājumu vērtību nevajadzētu atrēķināt no fondam piešķirtajiem līdzekļiem;

•   jāveicina arī pārtikas ziedojumi.

Attiecībā uz 2014. gadu jeb pārejas posmu:

•   ir jāsniedz priekšlikums pārejas posma risinājumam. Atbilstoši VPAP modelim Eiropas apropriācijas, kas piešķirtas no dažādiem fondiem, varētu darīt pieejamas visām dalībvalstīm, lai tās sāktu īstenot savas programmas.

IV. Iespējami papildu KLP ieguldījumi fondā — atzinuma sagatavotāja priekšlikumi

a) Pārtikas ziedojumu sekmēšana, samazinot pārtikas izšķērdēšanu

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir jācīnās pret pārtikas izšķērdēšanu, kas ir reāla problēma Eiropā. Komisija un Eiropas Parlaments (ar 2012. gada 19. janvāra rezolūciju[1] — S. Caronna ziņojums) uzskatīja, ka pārtikas izšķērdēšana visā ķēdē skaitliski ir līdzvērtīga aptuveni 190 kg pārtikas gadā uz katru eiropieti.

Šajā saistībā atzinuma sagatavotājs ierosina:

•   informēt patērētājus par dažām veselības aizsardzības norādēm, kuras paredzētas Kopienas tiesību aktos un kuras izvieto uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, piemēram, par norādēm „derīguma termiņš” un „ieteicamais derīguma termiņš”, jo tās patērētājiem ir ļoti neskaidras un izraisa ievērojamu pārtikas nelietderīgu izmantošanu;

•   pārskatīt Eiropas tiesību aktus par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem (jo īpaši attiecībā uz augļiem un dārzeņiem), lai veicinātu nekalibrētu augļu un dārzeņu piedāvājumu;

•   atzīt tiesības dibināt lielveikalu tīklus un tiesības izmantot tos, skaidri nosakot, ka tiem ir jāziedo nepārdotie pārtikas produkti.

b) ELFLA finansējuma mobilizēšana

Ir divi pasākumi, kas attiecas uz divām reformas lauku attīstības prioritātēm un var palīdzēt vistrūcīgākos iedzīvotājus labāk nodrošināt ar pārtiku.

– 3. prioritāte: veicināt pārtikas ķēdes un jo īpaši īso piegāžu ķēžu organizāciju. Samazinot starpnieku skaitu un veidojot sociālo saikni, šīs īsās ķēdes ļauj lauksaimniekam pareizi pārdot savus produktus par patērētājiem pieejamām cenām. Papildus varētu veikt ieguldījumus loģistikas un nepārdoto un konservēto produktu pārstrādes platformās.

– 6. prioritāte: sociālās integrācijas veicināšana, nabadzības samazināšana un ekonomiskā attīstība.

c) Gaidāmās augļu un dārzeņu TKO reformas izmantošana

Iedzīvotājiem, kas ir iekļauti fonda darbības jomā, jāspēj sevi nodrošināt ar sabalansētām un uzturvērtības ziņā pilnvērtīgām maltītēm. Augļi un dārzeņi ir svarīga maltītes daļa. Pašreizējais regulējums ļauj šos produktus izplatīt bez maksas labdarības mērķiem, dalībvalstu vadītajiem nodibinājumiem un publiskajām iestādēm (slimnīcām, skolām, patversmēm u. c.). Galvenajām saņēmējām jābūt fonda partnerorganizācijām.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.	(1) Tā kā pārtikas un lauksaimniecības produktu nodrošināšana un atbalsts vistrūcīgākajām personām ir ļoti nepieciešams un atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].	(2) To personu skaits, kuras cieš no nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības vai pat ārkārtīgas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.a) Gandrīz viena ceturtā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju (119,6 miljoni) 2010. gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un tas ir gandrīz par 4 miljoniem cilvēku vairāk nekā 2009. gadā. No šiem 119,6 miljoniem cilvēku 18 miljoni ir gandrīz katru dienu atkarīgi no labdarības organizāciju izsniegtām pārtikas pakām vai nodrošinātām ēdienreizēm.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību.	(4) Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk „Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu, galvenokārt nodrošinot pārtikas piegādes, valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku un materiālo nenodrošinātību, jo īpaši bērnu un bezpajumtnieku vidū.
Pamatojums
Simboliskā summa, ko piedāvā šis fonds, galvenokārt jāizmanto ārkārtas pārtikas piegādēm. Tomēr dalībvalstis nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt šo fondu par iespēju samazināt valsts finansējumu nabadzības izskaušanas un sociālās reintegrācijas programmām, kuras paliek dalībvalstu atbildībā.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4.a) Fonds nevar aizstāt valsts politiku, ko dalībvalstu valdības īsteno, lai mazinātu vajadzību pēc ārkārtas pārtikas palīdzības un izstrādātu ilgtspējīgus mērķus un politikas nostādnes bada, nabadzības un sociālās atstumtības pilnīgai izskaušanai.
Pamatojums
Dalībvalstīm arī turpmāk jāveido ilglaicīgi un ilgtspējīgi projekti nabadzības, trūkuma un sociālās atstumtības izskaušanai. Šo atbildību nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt vai samazināt, izmantojot Eiropas Fonda līdzekļus.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz to preču drošumu, kas tiek izdalītas vistrūcīgākajām personām.	(6) Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz to preču drošumu un pārtikas produktu kvalitāti, kas tiek izdalīti vistrūcīgākajām personām.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6.a) Ar noteikumiem vajadzētu garantēt Fonda atbilstību Savienības sociālajai un vides politikai, piemēram, centieniem apkarot pārtikas izšķērdēšanu.
Pamatojums
Pārtikas izšķērdēšana ir problēma, kura Eiropā izraisījusi lielu sašutumu un kuru Eiropas Savienība ir nolēmusi apkarot. Visiem Fonda dalībniekiem vajadzētu integrēt tādus rīkus un mehānismus, kas palīdz apkarot pārtikas izšķērdēšanu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai, izmantojot objektīvu un caurredzamu metodi, kas ņem vērā atšķirības starp nabadzību un materiālo nenodrošinātību, ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm.	(7) Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai, izmantojot objektīvu un pārredzamu metodi, kas ņem vērā atšķirības starp nabadzību un materiālo nenodrošinātību, piemēram, relatīvo nabadzības slieksni, un ņemot vērā to cilvēku skaitu, kas katrā dalībvalstī ir klasificējami kā vistrūcīgākie, ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmas īstenošanu.	(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Pārtikas pieejamības trūkumam būtu jākļūst par pirmo problēmu, ko risina dalībvalstis. Programmā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās efektīvu un lietderīgu īstenošanu.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar izvērtēšanu plānošanas periodā. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.	(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic izvērtēšana.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un caurredzamību, būtu jāizveido sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu un saņēmējinstitūciju atbildību.	(13) Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un pārredzamību, būtu jāizveido sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu un saņēmējinstitūciju atbildību, neapdraudot galīgo saņēmēju cieņu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām, un vienlaikus būtu jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.	(15) Minimālajam finansējuma apmēram, ko no Fonda piešķir darbības programmām, vajadzētu būt 85 %. Turklāt, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku Fonda līdzekļu izmantojumu, būtu atbilstīgi risināt situāciju dalībvalstīs, kuras uz laiku ir saskārušās ar budžeta grūtībām.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi un taisnīgi noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi pienācīgi darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.	(16) Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienkārši, vienveidīgi un taisnīgi noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi vienkārši un pienācīgi darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16.a) Brīvprātīgie paveic lielu daļu darba, ko uzņemas asociācijas, kas nodrošina ar pārtiku Eiropas vistrūcīgākos iedzīvotājus. Tādēļ nevajadzētu pārāk sarežģīt pieteikšanās procesu Fonda līdzekļu saņemšanai.
Pamatojums
Kaut arī Eiropas fondu proporcionāla kontrole ir būtiska, lai nodrošinātu to pareizu izmantošanu, svarīgi ir arī tas, lai tie, kam ir vajadzība, varētu saņemt pieejamo finansējumu. Tādēļ pieteikšanās procesu Fonda izmantošanai nevajadzētu pārāk sarežģīt.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.	(17) Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs papildus Fonda līdzekļiem, taču izmantošanas izmaksas netiek atskaitītas no piešķirtajām apropriācijām. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.
Pamatojums
Intervences produktu krājumus, ja tādi ir, vajadzētu pievienot, bet tos nevajadzētu atskaitīt no piešķirtajiem līdzekļiem, lai partnerorganizācijas varētu prognozēt apropriācijas, kas tām tiks piešķirtas.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17.a) Tomēr, izmantojot intervences krājumus un pārtiku, ko citādi izmestu atkritumos, nemazinās vajadzība organizēt pareizu piegādes pārvaldību un saprātīgu pārtikas ķēdes pārvaldību, kas novērš regulāru strukturālu pārprodukciju un pielāgo ražošanu Eiropā pieprasījumam.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17.b) Lai nodrošinātu plašu sabiedrības atbalstu vistrūcīgākajām personām un cīnītos pret pārtikas izšķērdēšanu, dalībvalstīm jānovērš šķēršļi, kas traucē uzņēmumiem nodot pārtikas produktus vai pirmās nepieciešamības patēriņa preces pārtikas bankām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citiem iesaistītajiem dalībniekiem.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstīm ar savu pārvaldības un kontroles sistēmu būtu jāuzņemas galvenā atbildība par savas darbības programmas īstenošanu un kontroli.	(19) Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstīm ar savu pārvaldības un kontroles sistēmu būtu jāuzņemas galvenā atbildība par savas darbības programmas īstenošanu un kontroli, pastāvīgi cenšoties efektīvi rīkoties un samazināt birokrātiju.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Dalībvalstīm attiecībā uz savu darbības programmu jānorīko vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un funkcionāli neatkarīga revīzijas iestāde. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību kontroles sistēmu izveidē, ir lietderīgi paredzēt iespēju vadošajai iestādei veikt sertifikācijas iestādes uzdevumus. Būtu jāļauj dalībvalstīm arī norīkot starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu precīzi jānosaka šādas starpniekinstitūcijas atbildība un uzdevumi.	(21) Dalībvalstīm attiecībā uz savu darbības programmu jānorīko kompetentas iestādes Fonda pareizas pārvaldības nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu jāuzņemas pienācīgas administratīvās un fiziskās pārbaudes un jāparedz sankcijas pārkāpumu gadījumos, lai nodrošinātu, ka darbības programmas tiek īstenotas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Vadošajai iestādei ir lielāka atbildība par Fonda efektīvu un lietderīgu īstenošanu, un tādējādi tā veic vairākus uzdevumus, kas saistīti ar programmas pārvaldību un uzraudzību, finanšu pārvaldību un kontroli, kā arī projektu atlasi. Būtu jānosaka tās atbildība un uzdevumi.	svītrots
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Sertifikācijas iestādei būtu jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai maksājumu pieteikumi. Tai būtu jāsagatavo gada pārskats, kur apliecina gada pārskata pilnīgumu, precizitāti un ticamību, un to, ka pārskatā norādītie izdevumi atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu noteikumiem. Būtu jānosaka tās atbildība un uzdevumi.	svītrots
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Revīzijas iestādei būtu jānodrošina, lai notiktu pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija, pamatojoties uz atbilstoši atlasītām darbībām un uz gada pārskatu. Būtu jānosaka tās atbildība un uzdevumi.	svītrots
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Neskarot Komisijas pilnvaras attiecībā uz finanšu kontroli, ar šo regulu būtu jānodrošina dalībvalstu un Komisijas sadarbība un jāiedibina kritēriji, kas ļauj Komisijai saistībā ar tās valsts sistēmu kontroles stratēģiju noteikt valsts revīzijas institūciju nodrošinātās ticamības līmeni.	svītrots
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Būtu jānosaka Komisijas pilnvaras un pienākumi pārbaudīt, vai pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi, un pieprasīt dalībvalsts rīcību. Turklāt, lai izdarītu secinājumus par Fonda darbības rezultātiem, būtu jāpilnvaro Komisija veikt revīziju par jautājumiem, kas saistīti ar pareizu finanšu pārvaldību.	svītrots
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem, un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.	(27) Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz vienkārši kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Lai nodrošinātu, ka izdevumi, ko līdzfinansē no Savienības budžeta, ikvienā konkrētajā finanšu gadā, tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, būtu jāizveido atbilstošs satvars pārskatu gada pārbaudei un akceptēšanai. Šajā satvarā norīkotajām institūcijām par darbības programmu būtu jāiesniedz Komisijai pārvaldības deklarācija, kam pievienots apliecināts gada pārskats, revīzijas nobeiguma ziņojumu gada kopsavilkums, veikto kontroļu gada kopsavilkums un neatkarīgas revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.	(32) Lai nodrošinātu, ka izdevumi, ko finansē no Savienības budžeta, ikvienā konkrētajā finanšu gadā tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, būtu jāizveido atbilstošs un vienkāršs satvars pārskatu gada pārbaudei un akceptēšanai. Šajā satvarā norīkotajām institūcijām par darbības programmu būtu jāiesniedz Komisijai pārvaldības deklarācija, kam pievienots apliecināts gada pārskats, revīzijas nobeiguma ziņojumu gada kopsavilkums, veikto kontroļu gada kopsavilkums un neatkarīgas revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai vajadzētu būt iespējai samazināt darbības programmu revīzijas, ja netiek konstatēti nopietni pārkāpumi vai arī tad, ja var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomam ir jābūt tādam, lai pilnībā būtu ņemti vērā Fonda mērķi un mērķpopulācijas īpatnības.	(35) Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai vajadzētu būt iespējai samazināt darbības programmu revīzijas, ja netiek konstatēti nopietni pārkāpumi vai arī tad, ja var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomam ir jābūt tādam, lai pilnībā būtu ņemti vērā Fonda mērķi un mērķpopulācijas īpatnības un tas, ka Fonda saņēmējinstitūcijas ir brīvprātīgas organizācijas.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp respektēt cilvēka cieņu un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērnu un vecu cilvēku tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī uz diskriminācijas aizliegumu. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.	(41) Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp respektēt cilvēka cieņu un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērnu tiesības, tiesības uz sociālo palīdzību un mājokli, vecu cilvēku tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī uz diskriminācijas aizliegumu. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(41.a) Lai izvairītos no pārtikas palīdzības krasas samazināšanās gadījumā, ja šīs regulas īstenošana 2014. gada sākumā aizkavējas, Komisijai būtu jāīsteno nepieciešamie pārejas pasākumi, lai nodrošinātu to, ka personas, kurām nepieciešama pārtikas palīdzība, necieš no pārtikas trūkuma.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk “Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti.	Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk „Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti un vienkāršu izmantošanu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās kompetentās iestādes;	(1) „vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko definējušas valsts kompetentās iestādes sadarbībā ar partnerorganizācijām, proti, valsts, reģionālām vai vietējām organizācijām, kas nodarbojas ar pārtikas produktu izsniegšanu vistrūcīgākajām personām vai sniedz palīdzību bezpajumtniekiem un cilvēkiem, kas ir nonākuši nabadzībā vai ir sociāli atstumti;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) “partnerorganizācijas” ir publikā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kas tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku vai preces vistrūcīgākajām personām un kā darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;	(2) „partnerorganizācijas” ir publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kura tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku un preces vistrūcīgākajām personām un kuras darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;
Pamatojums
Uzturs ir galvenā pamatvajadzība, kas ļauj partnerorganizācijām un dalībvalstīm sazināties ar personām, kuras ir sociāli atstumtas. Tas ir vislabākais līdzeklis, kā nodrošināt fonda efektivitāti.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) “saņēmējinstitūcija” ir publiska vai privāta institūcija, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;	(6) „saņēmējinstitūcija” ir bezpeļņas organizācija, publiska vai privāta institūcija, izņemot tirdzniecības uzņēmumus, kura atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) “galīgais saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona, kas saņem pārtiku vai preces un/vai izmanto papildpasākumus;	(7) „galīgais saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona, kas saņem pārtiku vai preces un izmanto iespējamus papildpasākumus;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 2. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) “starpniekinstitūcija” ir publiskā vai privātā sektora institūcija, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kas šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;	(9) „starpniekinstitūcija” ir bezpeļņas organizācija, publiskā vai privātā sektora institūcija, izņemot tirdzniecības uzņēmumus, kura darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kura šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda.	Fonds veicina sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām un veidojot vietējas un reģionālas pārtikas piegādes ķēdes, kas paredzētas vistrūcīgākajām personām, lai nodrošinātu tās ar barojošu, veselīgu un kvalitatīvu pārtiku, pienācīgu uzsvaru liekot uz svaigiem un sezonas produktiem, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas, pirmām kārtām nenodrošinātību ar pārtiku. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mēra ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda, un ar vietējo un reģionālo pārtikas piegādes tīklu izmantošanas rādītājiem.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Fondu izmanto kā papildinājumu valstu stratēģijām, nevis lai aizstātu vai samazinātu valstu ilglaicīgās un ilgtspējīgās nabadzības izskaušanas un sociālās integrācijas programmas, kas paliek dalībvalstu atbildībā.
Pamatojums
Dalībvalstīm arī turpmāk jāveido ilglaicīgi un ilgtspējīgi projekti nabadzības, trūkuma un sociālās atstumtības izskaušanai. Šo atbildību nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt vai samazināt, izmantojot Eiropas Fonda līdzekļus.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.	1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgāko personu personīgai lietošanai kā prioritāra kategorija tiek izdalīti veselīgi pārtikas produkti un pēc tam pirmās nepieciešamības preces.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 5. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Atbilstoši savai atbildībai Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.	(6) Atbilstoši savai atbildībai Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. XXX/XXXX par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 5. panta 3. prioritāti (veicināt pārtikas aprites organizāciju) un 6. prioritāti (veicināt sociālo integrāciju un nabadzības samazināšanu).
Pamatojums
Lai nodrošinātu efektivitāti, Savienībai cīņā pret nabadzību un atstumtību jāizmanto visaptveroša un saskaņota pieeja, kas aptver cilvēka vajadzības. Ņemot vērā šos nosacījumus, šķiet būtiski mobilizēt visas Savienības politikas jomas un visus pieejamos līdzekļus, tostarp ELFLA.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 5. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.	(8) Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu. Tās arī informē sabiedrību par Fonda sasniegumiem un piešķirto līdzekļu izmantošanu.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 5. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Komisija un dalībvalstis veic savus attiecīgos uzdevumus, kas saistīti ar Fondu, tiecoties mazināt administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām.	(9) Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu. Tās rūpējas arī par to, lai partnerorganizācijām un saņēmējinstitūcijām to būtu viegli īstenot.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 5. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana dažādos Fonda īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka iegūstot piekļuvi Fondam, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.	(10) Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana dažādos Fonda īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka, iegūstot piekļuvi Fondam, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, dzīvesvietas, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
Pamatojums
Jānodrošina, lai dzīvesvieta, jo īpaši attālākos lauku apvidos, nekļūtu par šķērsli Fonda līdzekļu pieejamībai.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 5. pants – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Fonda finansētās darbības atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Proti, Fondu var izmantot vienīgi tam, lai atbalstītu tādas pārtikas vai preču izdalīšanu, kuras atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa produktu drošumu.	(11) Fonda finansētās darbības atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Proti, Fondu var izmantot vienīgi tam, lai atbalstītu tādas pārtikas vai preču izdalīšanu, kuras atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču drošumu. Lai izvairītos no izšķērdēšanas un veicinātu tādu pārtikas produktu ziedošanu, kas nav pārdoti vai patērēti derīguma termiņa dēļ, un lai izvairītos no tādu pārtikas produktu izmešanas, ko no sanitārā viedokļa vēl varētu lietot, Komisijai būtu jāsniedz izplatītājiem un patērētājiem skaidrojums par galīgā derīguma termiņa un minimālā derīguma termiņa definīcijām, kas paredzētas Kopienas noteikumos.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 5. pants – 11.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11.a) Fonda finansētās darbības var attiekties arī uz tādu noteiktu lauksaimniecības produktu pārstrādi, kuri ļoti ātri bojājas, lai tos ilgāk saglabātu un varētu izdalīt vistrūcīgākajām personām, vienlaikus izvairoties no izšķērdēšanas. Šie produkti ir tādi lauksaimniecības produkti, ko vai nu nav novākuši ražotāji, vai nav pārdevuši izplatītāji. Tie var būt arī augļi un dārzeņi, ko no tirgus izņem ražotāju grupas, izmantojot darbības fondus, un kurus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem var realizēt, nododot labdarības mērķiem vai dalībvalstu pilnvarotiem fondiem.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 5. pants – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un preces pēc objektīviem kritērijiem. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu.	(12) Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un preces pēc objektīviem un taisnīgiem kritērijiem, nodrošinot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču piegādes prioritāti. Pārtikas produktu atlases kritērijos prioritāte tiek piešķirta Eiropas izcelsmes produktiem. Pārtikas produktu atlases kritēriji tiek noteikti tā, lai veicinātu galīgo saņēmēju veselīgu un sabalansētu uzturu. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas izšķērdēšanu.
Pamatojums
Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču piegādei jāpiešķir lielāka prioritāte nekā citām darbībām, lai nodrošinātu, ka gandrīz 43 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri nespēj sevi nodrošināt ar pārtiku pietiekamā daudzumā vai ar pienācīgas kvalitātes pārtiku, ir pieejams iztikas minimums.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 5. pants – 12.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12.a) Komisija, dalībvalstis un partnerorganizācijas iesaistās cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu visos pārtikas piegādes ķēdes posmos, jo īpaši īstenojot pasākumus, lai izmantotu pārtiku, kuru joprojām var lietot uzturā, bet vairs nevar pārdot. Turklāt pārtikas izšķērdēšana jānovērš, arī izglītojot šajā jautājumā saņēmējus.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 5. pants – 12.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12.b) Komisija rūpējas par PVN noteikumu vienādu interpretēšanu visā Savienībā, lai iespējamie ziedotāji varētu ziedot pārtikas preces partnerorganizācijām, nenonākot neizdevīgā stāvoklī.
Pamatojums
PVN ir nodoklis, ko maksā patērētājs. Ja piegādes uzņēmums nolemj veikt ziedojumus partnerorganizācijām, kas izplata produktus vistrūcīgākajām personām, šim uzņēmumam ir jāsamaksā PVN par produktiem, par kuriem tā nav iekasējusi PVN. Šī situācija rada grūtības dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz ES tiesību aktu par PVN interpretēšanu. Komisijai būtu dalībvalstīm jāsniedz precizējumi, lai veicinātu minēto tiesību aktu vienotu piemērošanu un tādējādi sekmētu pārtikas ziedošanu.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir EUR 2 500 000 000 2011. gada cenās, sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam.	1. Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir EUR 3 500 000 000 2011. gada cenās, sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam.
Pamatojums
Komisijas budžeta priekšlikumā salīdzinājumā ar pašreiz sniegto vienīgo pārtikas atbalstu, kas tiek nodrošināts 20 dalībvalstīs, kuras iesaistījušās VPAP, ir paredzēts samazināt atbalstu par 1 miljardu. Ir jāsaglabā vismaz VPAP paredzētais finansējums, t. i., 3,5 miljardi uz 7 gadiem.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Pieejamo līdzekļu summu var mainīt pēc Komisijas iniciatīvas atkarībā no tā, kādas sekas attiecībā uz dzīves līmeni radīs izmaiņas ekonomiskajā stāvoklī.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā šādus Eurostat noteiktos rādītājus:	3. Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā šādus Eurostat noteiktos rādītājus:
	(-a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no pārtikas trūkuma;
(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības;	(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības;
(b) to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.	(b) to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.
	(ba) relatīvās nabadzības slieksnis, t. i., to mājsaimniecībā dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi ir mazāki nekā 60 % no vidējiem ienākumiem valstī.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:	Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis, kam nav izstrādāta valsts programma un kas vēlas izmantot Fondu, iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ņemot vērā saskaņā ar 14. pantu veiktās ex ante izvērtēšanas rezultātus, to izraudzīto risināmo materiālās nenodrošinātības veidu norāde un atlasīšanas pamatojums, uz kuriem attiecas darbības programma, un katra šā risināmā materiālās nenodrošinātības veida galveno īpatnību apraksts, un pārtikas vai preču izdalīšanas mērķi, un nodrošināmie papildpasākumi;	(a) to izraudzīto risināmo materiālās nenodrošinātības veidu norāde, uz kuriem attiecas darbības programma, un katra šā risināmā materiālās nenodrošinātības veida galveno īpatnību apraksts, un pārtikas vai preču izdalīšanas mērķi, un, iespējams, nodrošināmie papildpasākumi;
Pamatojums
Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču piegādei jāpiešķir lielāka prioritāte nekā citām darbībām, lai nodrošinātu, ka gandrīz 43 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri nespēj sevi nodrošināt ar pārtiku pietiekamā daudzumā vai ar pienācīgas kvalitātes pārtiku, ir pieejams iztikas minimums.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) partnerorganizācijas un kompetentās iestādes;
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;	svītrots
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) darbību atlases kritēriji un atlases mehānisma apraksts, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināma materiālās nenodrošinātības veida;	svītrots
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) partnerorganizāciju atlases kritēriji, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;	svītrots
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – f punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu;	svītrots
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – j punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda, un līdzfinansējumu saskaņā ar 18. pantu;	(i) tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda;
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Partnerorganizācijas, kas minētas e) punktā un kas tieši piegādā pārtiku vai preces, pašas veic pasākumus, kuri papildina materiālās palīdzības sniegšanu ar mērķi panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus atbalsta Fonds.	svītrots
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis izstrādā darbības programmas saskaņā ar I pielikumā iekļauto šablonu.	svītrots
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija novērtē darbības programmas saskaņotību ar šo regulu un tās devumu Fonda mērķu sasniegšanā, ņemot vērā ex ante novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 14. pantu.	1. Komisija novērtē darbības programmas saskaņotību ar šo regulu un tās devumu Fonda mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmas grozījumu ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc tam, kad tos oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ja vien pietiekami ņemtas vērā visas piezīmes, ko sniegusi Komisija.	3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmas grozījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad tos oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ja vien pietiekami ņemtas vērā visas piezīmes, ko sniegusi Komisija.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 11. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenošanas ziņojumi un rādītāji	Īstenošanas ziņojumi
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.	svītrots
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Gada īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa vajadzīgā informācija, kas norādīta 2. punktā minētajā šablonā, tostarp kopīgie rādītāji. Ja gada īstenošanas ziņojums nav pieņemams, 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija nav nosūtījusi šo informāciju noteiktajā termiņā, ziņojumu uzskata par pieņemamu.	svītrots
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 11. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas pieņemto šablonu sagatavo īstenošanas nobeiguma ziņojumu.	svītrots
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 11. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu, tostarp kopīgo rādītāju šablonu, un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	6. Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 11. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu. Vadošā iestāde trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.	7. Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 11. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Katram gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumam vadošā iestāde publisko kopsavilkumu.	svītrots
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja vien nav citāda vienošanās, Komisija un katra dalībvalsts no 2014. līdz 2022. gadam ik gadu tiekas sanāksmē, lai, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un attiecīgā gadījumā 11. panta 7. punktā minētās Komisijas piezīmes, izvērtētu darbības programmas īstenošanas gaitu.	1. Vajadzības gadījumā Komisija un katra dalībvalsts tiekas sanāksmē, lai izvērtētu darbības programmas īstenošanas gaitu.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Divpusējo pārskatīšanas sanāksmi vada Komisija.	svītrots
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalsts nodrošina, lai pēc sanāksmes tiktu ņemti vērā Komisijas norādījumi.	svītrots
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.	1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Plānošanas periodā vadošā iestāde var veikt izvērtēšanu, lai novērtētu darbības programmas lietderību un efektivitāti.	1. Plānošanas periodā kompetentā iestāde var veikt izvērtēšanu, lai novērtētu darbības programmas lietderību un efektivitāti.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	svītrots
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pēc savas iniciatīvas var izvērtēt darbības programmu.	3. Komisija pēc savas iniciatīvas var izvērtēt darbības programmu, ja tās rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par pārkāpumiem programmas īstenošanā.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.	Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu programmu efektivitāti un to pārvaldības sarežģītību, sasniegto rezultātu ilgtspēju, partnerorganizāciju paziņotās vajadzības, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju adresē vistrūcīgākajām personām, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda ieguldījumu.	1. Eiropas Komisija un dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju adresē vistrūcīgākajām personām, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda, partnerorganizāciju un tajās strādājošo brīvprātīgo ieguldījumu.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai nodrošinātu caurredzamību, vadošā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē. Sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju: saņēmējinstitūcijas nosaukums, adrese un piešķirtā Savienības finansējuma summa, kā arī materiālās nenodrošinātības veids.	Lai nodrošinātu pārredzamību, kompetentā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē. Sarakstā par katru atbalstīto darbību iekļauj vismaz šādu informāciju: saņēmējinstitūciju skaits un piešķirtā Savienības finansējuma summa, kā arī materiālās nenodrošinātības veids.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.	Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vai nu vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs — A3 formāts), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, vai Eiropas Savienības karogu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, sniedz tur īsu darbības aprakstu, ieskaitot tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.	Saņēmējinstitūcijām un partnerorganizācijām ir pienākums darīt sabiedrībai pieejamu visu informāciju par savām darbībām, izņemot to, kas attiecas uz galīgo saņēmēju identitāti, un norādīt, ka tās saņem atbalstu no Savienības.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Vadošā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.	5. Kompetentā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu publicēts darbību saraksts. Kompetentā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 17. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo pantu, vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.	6. Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo pantu, kompetentā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas ievēro personas datu aizsardzības noteikumus un nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 18. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. pants	18. pants
Līdzfinansējums	Finansējums
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī nepārsniedz 85% no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem.	1. Finansējuma likme darbības programmas līmenī ir vismaz 85 % no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem un var sasniegt pat 100 %.
	Fonds būtu jāizmanto kā papildinājums valstu stratēģijām, nevis dalībvalstu iestāžu pienākumu aizstāšanai nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanā, jo īpaši veidojot ilglaicīgas un ilgtspējīgas programmas sociālās reintegrācijas nolūkiem, nevis novēršot tūlītēju pārtikas trūkumu un apmierinot materiālas vajadzības.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.	2. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka finansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apmērā.	svītrots
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 18. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pasākumus, kas paredz pārtikas produktu izplatīšanu trūcīgākajos lauku apvidos, var finansēt līdz 100 % apmērā.
Pamatojums
Bieži vien tieši lauku apvidos daudzi cilvēki dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Ja tiks atļauta finansēšana 100 % apmērā, vietējās pašvaldības varēs piesaistīt iespējami lielāku skaitu varbūtējo Fonda līdzekļu saņēmēju.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – 1. ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama darbības programmai. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:	1. Dalībvalstis, kuras uz laiku saskaras ar grūtībām budžeta jomā, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt finansējumu 100 % apmērā. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības neatlasa atbalstam no darbības programmas, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms saņēmējinstitūcija vadošajai iestādei ir iesniegusi pieteikumu par darbības programmas finansējumu, neatkarīgi no tā, vai saņēmējinstitūcija veikusi visus saistītos maksājumus.	2. Darbības neatlasa atbalstam no darbības programmas, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms saņēmējinstitūcija kompetentajai iestādei ir iesniegusi pieteikumu par darbības programmas finansējumu, neatkarīgi no tā, vai saņēmējinstitūcija veikusi visus saistītos maksājumus.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.	Pārtiku un preces galīgajiem saņēmējiem var pirkt pašas partnerorganizācijas.
Pamatojums
Fonds ir paredzēts vistrūcīgākajām personām, kas ir vislielākā to iedzīvotāju kategorija, kurai nepieciešams atbalsts. Regulas 2. panta 1. un 7. punktā, 3. pantā un 21. panta 4. punktā cita starpā ir skaidri minētas vistrūcīgākās personas; šā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību regulas tekstā.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 18. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu.	Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā papildus Fonda līdzekļiem, taču izmantošanas izmaksas netiek atskaitītas no piešķirtajām apropriācijām.
Pamatojums
Intervences produktu krājumus, ja tādi ir, vajadzētu pievienot, bet tos nevajadzētu atskaitīt no piešķirtajiem līdzekļiem, lai partnerorganizācijas varētu prognozēt apropriācijas, kas tām tiks piešķirtas.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 21. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Materiālo palīdzību var sniegt, izdalot kuponus, kas paredzēti tikai pārtikas produktu iegādei.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas.	4. Šo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz 10 % no tirgus cenas un nav lielāka par izdevumiem, kuri norīkotajām organizācijām radušies saistībā ar to izdali.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;	a) galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzētās pārtikas, kas atbilst pārtikas kvalitātes un nekaitīguma prasībām, kā arī pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;
Pamatojums
Fonds ir paredzēts vistrūcīgākajām personām, kas ir vislielākā to iedzīvotāju kategorija, kurai nepieciešams atbalsts. Regulas 2. panta 1. un 7. punktā, 3. pantā un 21. panta 4. punktā cita starpā ir skaidri minētas vistrūcīgākās personas; šā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību regulas tekstā.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(b) publiskā sektora institūcija pērk galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
Pamatojums
Fonds ir paredzēts vistrūcīgākajām personām, kas ir vislielākā to iedzīvotāju kategorija, kurai nepieciešams atbalsts. Regulas 2. panta 1. un 7. punktā, 3. pantā un 21. panta 4. punktā cita starpā ir skaidri minētas vistrūcīgākās personas; šā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību regulas tekstā.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) to produktu izmaksas, kas no pieejamiem produktiem/precēm atkārtoti un noteikti nav visekonomiskākā izvēle, vērtējot pēc kvalitātes un cenas attiecības (un vajadzības gadījumā ― derīguma termiņa);
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) to sociālās iekļautības pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši sniedz materiālo palīdzība vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	svītrots
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Pamatojums
Nevēlēšanās maksāt attiecīgu PVN attur daudzus līdzekļu devējus, kuri varētu piegādāt pārtikas produktus un citas preces trūcīgiem cilvēkiem. Jo īpaši tas attiecas uz mazajiem uzņēmējiem un apvienībām. Tādēļ PVN jāuzskata par izdevumiem, kas ir pilnībā piemēroti programmas atbalsta saņemšanai.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr attiecināmas ir PVN summas, ja tās saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstamas un ja tās maksā saņēmējinstitūcija, kas nav Padomes Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punktā definētais nodokļa maksātājs.	svītrots
Pamatojums
Apakšpunkts tiek svītrots saistībā ar izmaiņām 1. punktā.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 25.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	25.a pants
	1. Dalībvalstis veic administratīvas un fiziskas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības programmas tiek īstenotas atbilstīgi paredzētajiem noteikumiem, un pārkāpumu gadījumā piemēro attiecīgas sankcijas.
	2. Dalībvalstis izpilda pienākumus pārvaldības, kontroles un revīzijas jomā un uzņemas ar to saistīto atbildību, kas paredzēta Finanšu regulas un šīs regulas noteikumos par dalīto pārvaldību.
	3. Dalībvalstis nepieļauj, atklāj un labo pārkāpumus un atgūst nepamatoti samaksātās summas kopā ar kavējuma procentiem.
	4. Dalībvalstis izstrādā un piemēro procedūru, kas nodrošina tādu sūdzību neatkarīgu izskatīšanu un risināšanu, kuras saistītas ar Fonda līdzfinansēto darbību atlasi vai izpildi.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 26. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
26. pants	svītrots
Dalībvalsts pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgi principi
Pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina:
(a) katras attiecīgās institūcijas pārvaldības un kontroles funkciju aprakstu un funkciju sadalījumu katrā institūcijā;
(b) funkciju nošķiršanas principa ievērošanu starp institūcijām un katrā šāda institūcijā;
(c) procedūras deklarēto izdevumu pareizības un precizitātes nodrošināšanai;
(d) datorizētas uzskaites, finanšu datu un rādītāju datu glabāšanas un pārsūtīšanas, kā arī uzraudzības un ziņošanas sistēmas;
(e) sistēmas ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā institūcija uzdevumu izpildi uztic citai institūcijai;
(f) režīmu, kādā tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu darbības revīzija;
(g) sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;
(h) pārkāpumu, tostarp krāpšanas, prevenciju, atklāšanu un labošanu un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu kopā ar procentiem.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 27. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
27. pants	svītrots
Dalībvalstu atbildība
1. Dalībvalstis pilda pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas no tiem izrietošo atbildību, kas minēta Finanšu regulā un šajā regulā izklāstītajos noteikumos par dalīto pārvaldību. Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu par darbības programmu pārvaldību un kontroli ir atbildīgas dalībvalstis.
2. Dalībvalstis veic pārkāpumus prevenciju, atklāšanu un labošanu un atgūst nepamatoti samaksātās summas kopā ar kavējuma procentiem. Tās paziņo Komisijai šos pārkāpumus un pastāvīgi informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.
Ja saņēmējinstitūcijai nepamatoti samaksātās summas nevar atgūt dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu Savienības vispārējā budžetā.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 59. pantu pieņemt deleģētus aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas attiecas uz šajā punktā minētajiem dalībvalstu pienākumiem.
3. Dalībvalsts iedibina un īsteno procedūru to sūdzību neatkarīgai izskatīšanai un izšķiršanai, kuras saistītas ar Fonda līdzfinansēto darbību atlasi vai īstenošanu. Dalībvalsts pēc pieprasījuma paziņo izskatīšanas rezultātus Komisijai.
4. Visa oficiālā informācijas apmaiņa starp dalībvalsti un Komisiju notiek elektroniskā datu apmaiņas sistēmā, kas atbilstoši Komisijas noteikumiem izveidota ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 60. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 28. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. pants	svītrots
Pārvaldības un kontroles institūciju norīkošana un organizēšana
1. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju par vadošo iestādi.
2. Neskarot 3. punktu, dalībvalsts norīko valsts publiska sektora iestādi vai institūciju par sertifikācijas iestādi.
3. Dalībvalsts var norīkot vadošo pārvaldības iestādi, kas papildus veic sertifikācijas iestādes funkcijas.
4. Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi.
5. Ar nosacījumu, ka tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde var ietilpt vienā un tajā pašā publiskā sektora iestādē vai institūcijā.
6. Dalībvalsts var norīkot vienu vai vairākas starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai attiecīgās iestādes atbildībā. Attiecīgo vienošanos starp vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi un starpniekinstitūcijām juridiski noformē rakstveidā.
7. Dalībvalsts vai vadošā iestāde var uzticēt darbības programmas daļas pārvaldību starpniekinstitūcijai, noslēdzot rakstisku vienošanos starp starpniekinstitūciju un dalībvalsti vai vadošo iestādi. Starpniekinstitūcija sniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī tās administratīvajā un finanšu pārvaldībā.
8. Dalībvalsts rakstveidā sagatavo noteikumus, kas reglamentē tās attiecības ar vadošo iestādi, sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi, attiecības starp šīm iestādēm un šo iestāžu attiecības ar Komisiju.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 29. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29. pants	svītrots
Vadošās iestādes funkcijas
1. Vadošā iestāde atbild par darbības programmas pārvaldību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.
2. Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:
(a) sagatavo un iesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;
(b) dara pieejamu starpniekinstitūcijām un saņēmējinstitūcijām informāciju, kas ir svarīga to uzdevumu izpildei un darbību īstenošanai;
(c) izveido sistēmu, kas datorizētā veidā reģistrē un glabā datus, kas vajadzīgi uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai;
(d) nodrošina, lai c) apakšpunktā minētie dati tiktu savākti, ievadīti un glabāti sistēmā saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK noteikumiem.
3. Attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde:
(a) izstrādā un piemēro atbilstīgas atlases procedūras un kritērijus, kas ir nediskriminējoši un caurredzami;
(b) nodrošina, lai atlasītā darbība:
(i) ietilptu fondu un darbības programmas jomā;
(ii) atbilstu kritērijiem, kas noteikti darbības programmā un 20., 21. un 24. pantā;
(iii) ņemtu vērā 5. panta 10., 11. un 12. punktā noteiktos principus;
(c) iesniedz saņēmējinstitūcijai dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības attiecībā uz darbības ietvaros piegādājamajiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finansēšanas plāns un izpildes termiņš;
(d) pirms darbības apstiprināšanas pārliecinās, vai saņēmējinstitūcijai ir administratīva, finansiāla un darbības spēja izpildīt c) apakšpunkta nosacījumus;
(e) pārliecinās, vai tad, ja darbība ir sākusies pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir ievēroti Savienības un valsts noteikumi, kas attiecas uz darbību;
(f) nosaka tās materiālās palīdzības veidu, kurai piešķirami darbības izdevumi.
4. Attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošā iestāde:
(a) pārbauda, vai līdzfinansētie produkti ir piegādāti un pakalpojumi sniegti, vai saņēmējinstitūcijām ir samaksāti to deklarētie izdevumi, vai izdevumi atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem;
(b) nodrošina, lai saņēmējinstitūcijas, kas iesaistītas to darbību īstenošanā, par kurām saņemts atmaksājums saskaņā ar 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu, uzturētu atsevišķu uzskaites sistēmu vai visiem ar darbību saistītajiem darījumiem piešķirtu pienācīgu uzskaites kodu;
(c) ievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā apzinātos riskus;
(d) izstrādā procedūras, kas nodrošina, lai visi dokumenti, kas attiecas uz izdevumiem un revīzijām un kas vajadzīgi pienācīgu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiktu glabāti saskaņā ar 26. panta g) punkta prasībām;
(e) izstrādā Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.
5. Saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu veiktajās pārbaudēs iekļauj šādas procedūras:
(a) administratīvas pārbaudes attiecībā uz katru saņēmējinstitūciju iesniegto atmaksājuma pieteikumu;
(b) darbību pārbaudes uz vietas.
Uz vietas veikto pārbaužu biežums un aptvērums ir samērīgi ar darbībai piešķirtā publiskā sektora atbalsta summu un riska līmeni, ko attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu kopumā šādās pārbaudēs un revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde.
6. Individuālu darbību pārbaudes uz vietas saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu var veikt izlases veidā.
7. Ja vadošā iestāde ir arī darbības programmas saņēmējinstitūcija, 4. punkta a) apakšpunktā minētajās pārbaudēs nodrošina funkciju pienācīgu nošķiršanu.
8. Komisija saskaņā ar 59. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka kārtību, kā notiek 2. punkta c) apakšpunktā minētās informācijas apmaiņa.
9. Komisija saskaņā ar 59. pantu pieņem deleģētos aktus par noteikumiem, kas attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar 4. punkta d) apakšpunktā minētajām revīzijas liecībām.
10. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 4. punkta e) apakšpunktā minētās pārvaldības deklarācijas šablonu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 30. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
30. pants	svītrots
Sertifikācijas iestādes funkcijas
Sertifikācijas iestādes atbildībā jo īpaši ir:
1. sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus un apliecināt, ka tie sagatavoti, pamatojoties uz uzticamām uzskaites sistēmām, ir balstīti uz pārbaudāmiem attaisnojošajiem dokumentiem un tos ir pārbaudījusi vadošā iestāde;
2. sagatavot Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gada pārskatus;
3. apliecināt gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu un to, ka pārskatos ierakstītie izdevumi atbilst piemērojamiem Savienības un valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar kritērijiem, kuri piemērojami darbības programmai un atbilst Savienības un valsts noteikumiem;
4. nodrošināt sistēmu, kas datorizētā formā reģistrē un glabā uzskaiti par katru darbību un atbalsta visus datus, kas vajadzīgi maksājumu pieteikumu un gada pārskatu sagatavošanai, tostarp uzskaiti par atgūstamajām summām, atgūtajām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādā darbībā vai darbības programmā;
5. maksājuma pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas nolūkos nodrošināt, lai tā būtu saņēmusi pietiekamu informāciju no vadošās iestādes par procedūrām un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumiem;
6. maksājumu pieteikumu sagatavošanā un iesniegšanā ņemt vērā visu revīzijas iestādes veikto vai uz tās atbildību veikto revīziju rezultātus;
7. uzturēt datorizētu uzskaiti par Komisijai deklarētajiem izdevumiem un atbilstošo publiskā sektora ieguldījumu, kas izmaksāts saņēmējinstitūcijām;
8. vest uzskaiti par atgūstamajām summām un summām, kas atsauktas pēc visa darbībai piešķirtā ieguldījuma vai tā daļas atcelšanas. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības vispārējā budžetā, tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. pants	svītrots
Revīzijas iestādes funkcijas
1. Revīzijas iestāde nodrošina, lai tiktu veikta pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija un pienācīgas darbību un gada pārskatu izlases revīzija.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 59. pantu pieņemt deleģētos aktus par revīzijas nosacījumiem.
2. Ja revīzijas veic cita institūcija, nevis revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai ikvienai šādai institūcijai būtu vajadzīgā funkcionālā neatkarība.
3. Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski atzīti revīzijas standarti.
4. Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo pārskata gadu un diviem nākamajiem pārskata gadiem. No 2016. līdz 2022. gadam ieskaitot ik gadu atjaunina revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.
5. Revīzijas iestāde sagatavo:
(a) revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 5. punktu;
(b) gada kontroles ziņojumu, kurā izklāsta iepriekšējā pārskata gadā veikto revīziju secinājumi.
Ziņojumā, uz kuru attiecas b) apakšpunkts, izklāsta visus pārvaldības un kontroles sistēmā konstatētos trūkumus un visus veiktos vai veicamos koriģējošos pasākumus.
6. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un gada kontroles ziņojuma paraugus, kā arī 4. punktā minētās atlases metodiku. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 60. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
7. Īstenošanas noteikumus attiecībā uz tādu datu izmantošanu, kuri savākti revīzijās, ko veikuši Komisijas ierēdņi vai Komisijas pilnvaroti pārstāvji, Komisija pieņem saskaņā ar 60. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 32. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. pants	svītrots
Vadošās un sertifikācijas iestādes norīkošana
1. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par darbības programmas pieņemšanu, dalībvalstis paziņo Komisijai vadošās un attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes norīkošanas datumu un formu.
2. Norīkošana, kas minēta 1. punktā, notiek pamatojoties uz neatkarīgas revīzijas institūcijas ziņojumu un atzinumu, kurā novērtēta pārvaldības un kontroles sistēma, aptverot starpniekinstitūciju lomu tajā, un tās atbilstība 26., 27., 29. un 30. pantam saskaņā ar kritērijiem attiecībā uz iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju un saziņu, un uzraudzību, kuras ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 59. pantu nosaka Komisija.
3. Neatkarīgā institūcija savā darbā ievēro starptautiski atzītus revīzijas standartus.
4. Dalībvalstis var nolemt, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde, kura norīkota saistībā ar ESF līdzfinansētu darbības programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [CPR], tiek uzskatīta par norīkotu saskaņā ar šo regulu.
Divus mēnešus pēc tam, kad saņemts 1. punktā minētais paziņojums, Komisija var pieprasīt neatkarīgas revīzijas institūcijas ziņojumu un atzinumu un pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.
Divu mēnešu laikā no šo dokumentu saņemšanas Komisija var izteikt piezīmes.
5. Dalībvalsts uzrauga norīkoto institūciju un, ja viens vai vairāki 2. punktā minētie kritēriji vairs netiek izpildīti, ar oficiālu lēmumu atceļ tās norīkojumu, ja vien attiecīgā institūcija neveic vajadzīgos koriģējošos pasākumus pārbaudes laikā, ko atbilstīgi problēmas nopietnībai nosaka dalībvalsts. Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju, ka norīkotajai institūcijai noteikts pārbaudes laiks un arī ka pieņemts atsaukšanas lēmums.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants	svītrots
Komisijas pilnvaras un atbildība
1. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp informāciju par vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes norīkošanu, gada pārvaldības deklarāciju, gada kontroles ziņojumiem, gada revīzijas atzinumu, gada īstenošanas ziņojumu un valsts un Savienības institūciju veiktajām revīzijām, Komisija pati pārliecinās, vai dalībvalstis ir izveidojušas šai regulai atbilstošas pārvaldības un kontroles sistēmas un vai visā darbības programmas īstenošanas laikā šīs sistēmas darbojas efektīvi.
2. Neskarot dalībvalstu veiktās revīzijas, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai revīzijas vai pārbaudes uz vietas, par to pienācīgu laiku iepriekš brīdinot. Šādu revīziju vai pārbaužu tvērumā var jo īpaši būt darbības programmas vai tās daļas pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitātes verifikācija, darbības un darbību vai darbības programmas pareizas finanšu pārvaldības novērtēšana. Šādās revīzijās var piedalīties dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.
Komisijas ierēdņiem vai pilnvarotajiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas uz vietas, ir piekļuve visiem reģistriem, dokumentiem un metadatiem, kas attiecas uz Fonda atbalstītajām darbībām vai pārvaldības un kontroles sistēmām, neatkarīgi no tā, kādā informācijas nesējā tie tiek glabāti. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai šādu reģistru, dokumentu un metadatu kopijas.
Šajā punktā noteiktās pilnvaras neskar to attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Cita starpā Komisijas ierēdņi un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās mājas apmeklējumos vai personu oficiālā iztaujāšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.
3. Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.
4. Komisija var prasīt, lai dalībvalsts izskatītu Komisijai iesniegtu sūdzību par Fonda līdzfinansētu darbību īstenošanu vai pārvaldības un kontroles sistēmas darbību.
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Sadarbība ar revīzijas iestādi
1. Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai koordinētu to revīzijas plānus un metodes, un nekavējoties veic apmaiņu ar pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātiem.
2. Komisija un revīzijas iestāde regulāri, proti, vismaz reizi gadā (ja tās nevienojas citādi), tiekas, lai izskatītu gada kontroles ziņojumu, atzinumu un revīzijas stratēģiju un lai apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vadošā iestāde nodrošina, lai, veicot piešķīrumus partnerorganizācijām, saņēmējinstitūciju naudas plūsma būtu pietiekama, lai nodrošinātu darbību pienācīgu īstenošanu.	1. Kompetentā iestāde nodrošina, lai, veicot piešķīrumus partnerorganizācijām, saņēmējinstitūciju naudas plūsma būtu pietiekama darbību pienācīgas īstenošanas nodrošināšanai.
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 39. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Vadošā iestāde nodrošina, lai saņēmējinstitūcijas saņemtu kopējo publiskā sektora atbalsta summu pēc iespējas drīz un pilnā apjomā, un katrā ziņā pirms atbilstošo izdevumu iekļaušanas maksājuma pieteikumā. Summas, kas saņēmējinstitūcijām mazinātu šo līdzekļu apjomu, netiek ne atvilktas, ne ieturētas, netiek iekasētas īpašas maksas vai citi līdzvērtīgi maksājumi.	2. Kompetentā iestāde nodrošina, lai saņēmējinstitūcijas saņemtu kopējo publiskā sektora atbalsta summu pēc iespējas drīz un pilnā apjomā, un katrā ziņā pirms atbilstošo izdevumu iekļaušanas maksājuma pieteikumā. Summas, kas saņēmējinstitūcijām mazinātu šo līdzekļu apjomu, netiek ne atvilktas, ne ieturētas, netiek iekasētas īpašas maksas vai citi līdzvērtīgi maksājumi.
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas lēmuma par darbības programmas pieņemšanu Komisija veic avansa maksājumu 11 % apmērā no Fonda kopējā ieguldījuma darbības programmā.	1. Pēc Komisijas lēmuma par darbības programmas pieņemšanu Komisija veic avansa maksājumu 20 % apmērā no Fonda kopējā ieguldījuma darbības programmā.
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sertifikācijas iestāde regulāri iesniedz starpposma maksājuma pieteikumu, kurā iekļauj visas summas, kas tās pārskatā ierakstītas kā publiskā sektora atbalsts, kurš izmaksāts saņēmējinstitūcijām pārskata gadā, kas beidzas 30. jūnijā.	1. Kompetentā iestāde regulāri iesniedz starpposma maksājuma pieteikumu, kurā iekļauj visas summas, kas tās pārskatā ierakstītas kā publiskā sektora atbalsts, kurš izmaksāts saņēmējinstitūcijām pārskata gadā, kas beidzas 30. jūnijā.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sertifikācijas iestāde iesniedz pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, katrā ziņā pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par nākamo pārskata gadu.	2. Kompetentā iestāde iesniedz pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, katrā ziņā pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par nākamo pārskata gadu.
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pirmo starpposma maksājuma pieteikumu neiesniedz, pirms Komisijai paziņots par vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes norīkošanu saskaņā ar 32. panta 1. punktu.	3. Pirmo starpposma maksājuma pieteikumu neiesniedz, pirms Komisijai paziņots par kompetento iestāžu norīkošanu.
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
43. pants	svītrots
Maksājuma termiņa pārtraukums
1. Deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē var pārtraukt pieprasītā starpposma maksājuma veikšanas termiņu maksimāli uz deviņiem mēnešiem ar šādiem nosacījumiem:
(a) saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas institūcijas sniegtu informāciju pierādījumi liecina, ka ir būtiski trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;
(b) pēc tam, kad deleģētā kredītrīkotāja rīcībā nonākusi informācija, kas liecina, ka izdevumi maksājuma pieprasījumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas, tam jāveic papildu pārbaudes;
(c) nav iesniegts kāds no 45. panta 1. punktā noteiktajiem dokumentiem.
2. Deleģētais kredītrīkotājs var ierobežot pārtraukumu līdz izdevumu daļai, kas ietverta maksājuma pieprasījumā, kuru skar 1. punktā minētie elementi. Deleģētais kredītrīkotājs nekavējoties informē dalībvalsti un vadošo iestādi par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukumu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
44. pants	svītrots
Maksājumu apturēšana
1. Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai to daļu, ja:
(a) darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtisks trūkums, kuram nav veikti koriģējoši pasākumi;
(b) izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas un kas nav labots;
(c) dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai labotu situāciju, un tāpēc ir piemērots pārtraukums saskaņā ar 43. pantu;
(d) pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz uzraudzības sistēmas vai rādītāju datu kvalitāti un uzticamību.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir atvēlējusi dalībvalstij iespēju iesniegt piezīmes.
3. Komisija izbeidz starpposma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj atcelt apturēšanu.
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 46. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) to attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri ierakstīti sertifikācijas iestādes pārskatā kā tādi, kas radušies saņēmējinstitūcijām un ko tās samaksājušas, īstenojot darbības, to publiskā sektora attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri radušies, īstenojot darbības, un atbilstošo publiskā sektora ieguldījumu, kas samaksāts saņēmējinstitūcijām;	(a) to attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri ierakstīti kompetentās iestādes pārskatā kā tādi, kas radušies saņēmējinstitūcijām un ko tās samaksājušas, īstenojot darbības, to publiskā sektora attiecināmo izdevumu kopsummu, kuri radušies, īstenojot darbības, un atbilstošo publiskā sektora ieguldījumu, kas samaksāts saņēmējinstitūcijām;
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sertifikācijas iestāde pārskatā var norādīt piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no kopējiem izdevumiem, kuri par konkrēto pārskata gadu iekļauti maksājumu pieteikumos, ja revīzijas iestāde tajā laikā īsteno izdevumu likumības un pareizības novērtēšanu. Attiecīgo summu izslēdz no 1. punkta a) apakšpunktā minētās attiecināmo izdevumu kopējās summas. Šīs summas galīgi iekļauj nākamā gada pārskatā vai izslēdz no tā.	2. Kompetentā iestāde pārskatā var norādīt piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no kopējiem izdevumiem, kuri par konkrēto pārskata gadu iekļauti maksājumu pieteikumos, ja revīzijas iestāde tajā laikā īsteno izdevumu likumības un pareizības novērtēšanu. Attiecīgo summu izslēdz no 1. punkta a) apakšpunktā minētās attiecināmo izdevumu kopējās summas. Šīs summas galīgi iekļauj nākamā gada pārskatā vai izslēdz no tā.
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 48. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
48. pants	svītrots
Dokumentu pieejamība
1. Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz triju gadu laikposmu. Minētais triju gadu laikposms sākas 31. decembrī gadā, kad Komisija saskaņā ar 47. pantu pieņēmusi pārskatu akceptēšanas lēmumu vai vēlākais — galīga atlikuma maksājuma dienā.
Šo triju gadu laikposmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.
2. Dokumentus glabā vai nu to oriģināleksemplāros, vai apliecinātu kopiju veidā, vai vispāratzītos datu nesējos, tostarp dokumentu oriģinālu elektroniskajās versijās vai tādu dokumentu veidā, kuriem ir tikai elektroniskās versijas.
3. Dokumentus glabā formā, kas ļauj identificēt datu subjektus, ne ilgāk kā vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ dati ir vākti vai kuru dēļ tos apstrādā papildus.
4. Lai noteiktu, kurus datu nesējus var uzskatīt par vispāratzītiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 59. pantu.
5. Valsts iestādes nosaka sertifikācijas procedūru attiecībā uz tādu dokumentu atbilstību oriģinālam, kurus glabā vispāratzītos datu nesējos, un nodrošina glabāto dokumentu versiju atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijā.
6. Ja dokumenti ir tikai elektroniskā versijā, izmantotajām datorsistēmām jāatbilst atzītiem drošības standartiem, kas nodrošina glabāto dokumentu atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijā.
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 50. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar atsevišķiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem, kas atklāti darbībās vai darbības programmā. Finanšu korekcijas veic, atceļot visu darbībai vai darbības programmai piešķirto publiskā sektora ieguldījumu vai tā daļu. Dalībvalsts ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un Fonda finansiālos zaudējumus un piemēro samērīgu korekciju. Vadošā iestāde reģistrē finanšu korekcijas gada pārskatā par pārskata gadu, kuram nolemts piemērot minēto atcelšanu.	svītrots
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 50. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Fonda ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts, ievērojot 4. punktu, attiecīgajā darbības programmā var izmantot atkārtoti.	svītrots
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 50. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, nevar atkārtoti izmantot darbībai, kurai piemērota korekcija, vai, ja finanšu korekcija piemērota par sistēmisku pārkāpumu, —darbībai, kuru skāris sistēmiskais pārkāpums.	svītrots
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 50. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisijas veiktās finanšu korekcijas neskar dalībvalsts pienākumu atgūt līdzekļus saskaņā ar šo pantu.	svītrots
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 51. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
51. pants	svītrots
Komisijas veiktās finanšu korekcijas
1. Komisija veic finanšu korekcijas, ar īstenošanas aktu atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai tā daļu un atgūstot summas no dalībvalsts, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas pārkāpj piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus, tostarp saistībā ar Komisijas vai Eiropas Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās.
2. Piemērojamo Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:
(a) pārkāpums ir skāris vai būtu varējis skart vadošās iestādes veikto darbības atlasi Fonda atbalstam;
(b) pārkāpums ir skāris vai būtu varējis skart izdevumu summu, kas deklarēta atmaksāšanai no Savienības budžeta.
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 52. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
52. pants	svītrots
Komisijas veiktās finanšu korekcijas kritēriji
1. Komisija veic finanšu korekcijas, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:
(a) darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir nopietns trūkums, kas apdraud darbības programmai jau izmaksāto Savienības ieguldījumu;
(b) dalībvalsts nav izpildījusi 50. pantā noteiktos pienākumus, pirms saskaņā ar šo pantu sākta korekcijas procedūra;
(c) maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu un pirms korekcijas procedūras sākšanas saskaņā ar šo punktu dalībvalsts tos nav koriģējusi.
Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz individuāliem identificēto pārkāpumu gadījumiem un ņem vērā, vai pārkāpums ir sistēmisks. Ja nav iespējams precīzi skaitliski noteikt to no fondiem segto izdevumu summu, kuri saistīti ar pārkāpumu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju.
2. Lemjot par 1. punktā noteiktās korekcijas summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma raksturu un smagumu, kā arī attiecīgajā darbības programmā konstatēto pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnību apjomu un finansiālās sekas.
3. Ja Komisija savu nostāju pamato ar ziņojumiem, ko iesnieguši revidenti, kas nav revidenti no Komisijas dienestiem, tad Komisija izdara pati savus secinājumus par finansiālajām sekām, iepriekš izvērtējusi pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi atbilstīgi 50. panta 2. punktam, saskaņā ar 27. panta 2. punktu nosūtītos paziņojumus un visas dalībvalsts atbildes.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 59. pantu pieņemt deleģētus aktus, kuros nosaka kritērijus, kas izmantojami, lai noskaidrotu piemērojamās finanšu korekcijas līmeni.
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 53. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
53. pants	svītrots
Komisijas veiktās finanšu korekcijas procedūra
1. Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu korekciju Komisija sāk procedūru, informējot attiecīgo dalībvalsti par savas pārbaudes pagaidu secinājumiem un pieprasot, lai dalībvalsts divu mēnešu laikā iesniedz piezīmes.
2. Ja Komisija ierosina finanšu korekciju, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes tiek dota iespēja parādīt, ka pārkāpuma faktiskais apjoms ir mazāks, nekā to novērtējusi Komisija. Vienojoties ar Komisiju, dalībvalsts var ierobežot šīs pārbaudes tvērumu, lai tas attiektos tikai uz attiecīgo dokumentu atbilstošu daļu vai izlasi. Šādai pārbaudei paredzētais laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc 1. punktā minētā divu mēnešu laikposma, izņemot gadījumus, kad tam ir pienācīgs pamatojums.
3. Komisija ņem vērā visus pierādījumus, ko dalībvalsts iesniegusi 1. un 2. punktā noteiktajā termiņā.
4. Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas pagaidu secinājumiem, Komisija uzaicina dalībvalsti uz noklausīšanos, lai nodrošinātu, ka Komisijas secinājumiem par finanšu korekcijas veikšanu ir pieejama visa vajadzīgā informācija un apsvērumi.
5. Lai piemērotu finanšu korekcijas, sešu mēnešu laikā no noklausīšanās dienas vai no dienas, kad tiek saņemta papildinformācija, gadījumā ja dalībvalsts pēc noklausīšanās piekrīt iesniegt šādu papildinformāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu. Komisija ņem vērā visu procedūras gaitā iesniegto informāciju un apsvērumus. Ja noklausīšanās nenotiek, sešu mēnešu termiņš sākas divus mēnešus no dienas, kad saņemts Komisijas sūtītais uzaicinājums uz noklausīšanos.
6. Ja Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta konstatē pārkāpumus, kas ietekmē Komisijai nosūtīto gada pārskatu, ar attiecīgu finanšu korekciju samazina darbības programmai piešķirto atbalstu no Fonda.
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 54. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
54. pants	svītrots
Atmaksas Savienības budžetā - Atgūšana
1. Visas atmaksas, kas jāveic Savienības vispārējā budžetā, izdara līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 77. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Termiņš ir pēdējā diena otrajā mēnesī pēc rīkojuma izdošanas.
2. Par kavētu atmaksu maksā kavējuma procentus no termiņa beigu dienas līdz faktiskā maksājuma dienai. Šādu procentu likme ir par pusotru procentu augstāka nekā likme, ko piemēro Eiropas Centrālā banka galvenajās refinansēšanas operācijās tā mēneša pirmajā darbadienā, kurā iekrīt maksāšanas diena.
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 55. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
55. pants	svītrots
Samērīga darbības programmu kontrole
1. Darbībām, kurām kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz EUR 100 000, piemēro ne vairāk kā vienu revīziju, ko veic vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija pirms visu attiecīgo izdevumu pārbaudes saskaņā ar 47. pantu. Citām darbībām nepiemēro vairāk kā vienu revīziju vienā pārskata gadā, ko veic revīzijas iestāde un Komisija pirms visu attiecīgo izdevumu pārbaudes saskaņā ar 47. pantu. Šie noteikumi neskar 5. un 6. punktu.
2. Darbības revīzija var aptvert visus tās īstenošanas posmus un visus līmeņu izplatīšanas ķēdē, izņemot kontroli pār faktiskajiem galīgajiem saņēmējiem, ja vien riska novērtējumā noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks.
3. Ja visnesenākais revīzijas atzinums par darbības programmām liecina, ka nav būtisku trūkumu, Komisija nākamajā sanāksmē, kas minēta 34. panta 2. punktā, var vienoties ar revīzijas iestādi, ka revīzijas darba apjomu var samazināt tā, lai tas būtu samērīgs ar konstatēto risku. Šādos gadījumos Komisija neveic savas revīzijas uz vietas, ja vien nav pierādījumu, kas liecina par pārvaldības un kontroles sistēmas trūkumiem, kuri ietekmē izdevumus, kas deklarēti Komisijai pārskata gadā, kura pārskats ir akceptēts.
4. Ja Komisija secina, ka tā var paļauties uz revīzijas iestādes atzinumu par darbības programmu, tā var vienoties ar revīzijas iestādi ierobežot savas uz vietas veicamās revīzijas līdz revīzijas iestādes darba revīzijai, ja vien nav pierādījumu par trūkumiem revīzijas iestādes darbā attiecībā uz to pārskata gadu, kura pārskats ir akceptēts.
5. Trīs gadus pēc visu darbības izdevumu akceptēšanas saskaņā ar 47. pantu, Revīzijas iestāde un Komisija kā daļu no revīzijas parauga var veikt darbību revīziju jebkurā laikā, ja riska novērtējumā noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks, ja ir pierādījumi par nopietniem trūkumiem darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā.
6. Komisija jebkurā laikā var veikt darbību revīziju, lai, atkārtojot revīziju, novērtētu revīzijas iestādes darbu.
Grozījums Nr.  131 Regulas priekšlikums 56. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
56. pants	svītrots
Noteikumi par saistību atcelšanu
1. Komisija var atcelt saistības par ikvienu summu, kas aprēķināta saskaņā ar darbības programmas otro daļu un kas nav izmantota avansa maksājumiem, starpposma maksājumiem un gada atlikuma maksājumam līdz 31. decembrim otrajā finanšu gadā pēc darbības programmas budžeta saistību uzņemšanās gada vai arī par ko saskaņā ar 42. pantu nav nosūtīts maksājuma pieteikums, kas sagatavots saskaņā ar 38. pantu.
Lai atceltu saistības, Komisija šo summu aprēķina, katrai budžetā no 2015. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību sestdaļu, kura attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.
3. Ja pirmās gada budžeta saistības attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu, tad, atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu. Šādos gadījumos Komisija aprēķina summu atbilstīgi 1. punkta pirmajai daļai, katrai budžetā no 2016. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību piektdaļu, kura attiecas uz 2015. finanšu gada kopējo ieguldījumu.
4. Tā saistību daļa, kas joprojām nav izmantota 2022. gada 31. decembrī, tiek atcelta, ja Komisija līdz 2023. gada 30. septembrim nav saņēmusi dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 47. panta 2. punktu.
Grozījums Nr.  132 Regulas priekšlikums 57. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
57. pants	svītrots
Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu
1. Summu, uz kurām attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, ko atbildīgā institūcija nav varējusi deklarēt Komisijai šādu iemeslu dēļ:
(a) darbības apturētas tiesvedības dēļ, administratīva kārtā veiktas pārsūdzības dēļ vai
(b) nepārvarama vara nopietni ietekmē visas darbības programmas vai tās daļas īstenošanu. Valsts iestādes, kas ziņo par nepārvaramu varu, parāda nepārvaramās varas tiešo ietekmi uz visas darbības programmas vai tās daļas īstenošanu;
(c) Samazinājumu var pieprasīt vienreiz, ja apturēšana vai nepārvaramā vara pastāv ne ilgāk kā gadu, vai vairākas reizes atbilstīgi nepārvaramās varas ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu, līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.
2. Līdz 31. janvārim dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju par 1. punktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summām, kas deklarējamas līdz iepriekšējā gada beigām.
Grozījums Nr.  133 Regulas priekšlikums 58. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
58. pants	svītrots
Saistību atcelšanas procedūra
1. Ja iespējams, ka tiks piemērota 56. pantā paredzētā saistību atcelšana, Komisija savlaicīgi informē dalībvalsti un vadošo iestādi.
2. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas ir tās rīcībā 31. janvārī, informē dalībvalsti un vadošo iestādi par atcelto saistību summu, kas izriet no tās rīcībā esošās informācijas.
3. Dalībvalstij ir divi mēneši laika, lai piekristu atceļamo saistību summai vai iesniegtu savus apsvērumus.
4. Dalībvalsts līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai pārskatītu finansēšanas plānu, kas par attiecīgo finanšu gadu atspoguļo darbības programmai samazināto atbalsta summu. Ja tas iesniegts netiek, Komisija pārskata finansēšanas plānu, attiecīgajam finanšu gadam samazinot Fonda ieguldījumu.
5. Komisija ar īstenošanas aktu groza lēmumu, ar ko pieņem darbības programmu, ne vēlāk kā 30. septembrī.
Grozījums Nr.  134 Regulas priekšlikums 60.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	60.a pants
	1. 2014. gadā ir paredzēts īstenot pārejas shēmu, kuras ietvaros dalībvalstu norīkotās organizācijas, izņemot tirdzniecības uzņēmumus, izplatīs pārtikas produktus vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā. Minētās pārtikas produktu izplatīšanas shēmas nolūkiem nodrošinās intervences krājumu produktu pieejamību vai, ja pārtikas izplatīšanai piemēroti intervences krājumi nav pieejami, pārtikas produktu iepirkšanu tirgū.
	2. Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties 1. punktā paredzētajā pārtikas produktu izplatīšanas shēmā, nosūta Komisijai pārtikas produktu izplatīšanas programmu, kurā ir norādīta šāda informācija:
	(a) šo programmu galveno raksturlielumu un mērķu detalizēts izklāsts;
	(b) norīkotās organizācijas;
	(c) pieprasījumi attiecībā uz 2014. gadā izplatāmo pārtikas produktu daudzumu un cita attiecīgā informācija.
	Dalībvalstis izvēlas pārtikas produktus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp uzturvērtību un piemērotību izplatīšanai. Šim nolūkam dalībvalstis var piešķirt priekšroku pārtikas produktiem, kuru izcelsme ir Savienībā.
	3. Komisija izstrādā plānu 2014. gadam, pamatojoties uz pieprasījumiem un citu 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saistībā ar pārtikas produktu izplatīšanas programmu. Savienība paredz katrai dalībvalstij noteiktu finansējumu.
	Ja 2014. gada plānā minētie pārtikas produkti nav pieejami tās dalībvalsts intervences krājumos, kurā šie produkti ir pieprasīti, Komisija paredz, ka minētos produktus attiecīgajai dalībvalstij nodod dalībvalstis, kuru intervences krājumos ir attiecīgie produkti.
	4. Pārtikas produktus nodod norīkotajām organizācijām, nepieprasot par to samaksu. Pārtikas produktus izplata vistrūcīgākajām personām:
	(a) bez maksas vai
	(b) par cenu, kas nekādā gadījumā nepārsniedz summu, ko veido izmaksas, kuras norīkotajām organizācijām radušās, īstenojot šo pasākumu, un kas nav attiecināmās izmaksas saskaņā ar 7. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktu.
	5. Dalībvalstis, kuras piedalās 1. punktā paredzētajā pārtikas produktu izplatīšanas shēmā:
	a) iesniedz Komisijai ziņojumu par pārtikas produktu izplatīšanas shēmas īstenošanu;
	b) laikus informē Komisiju par notikumiem, kas ietekmē pārtikas produktu izdalīšanas programmu īstenošanu.
	6. Savienība finansē attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar shēmu. Minētais finansējums atbilst darbības programmai laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.
	7. Attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar shēmu, ir:
	(a) intervences krājumos pieejamo pārtikas produktu izmaksas;
	(b) tirgū iepirktu pārtikas produktu izmaksas un
	c) intervences krājumos pieejamo pārtikas produktu pārvadāšanas starp dalībvalstīm izmaksas.
	Saistībā ar 2014. gada plāna īstenošanai pieejamo finanšu resursiem valsts kompetentās iestādes var uzskatīt par attiecināmām šādas izmaksas:
	(a) izmaksas, kas rodas, pārvadājot pārtikas produktus starp norīkoto organizāciju noliktavām;
	(b) šādas izmaksas, kuras sedz norīkotās organizācijas, ja tās ir tieši saistītas ar 2014. gada plāna īstenošanu:
	(i) administratīvās izmaksas;
	ii) pārvadāšanas izmaksas, kas radušās, nogādājot produktus no izraudzīto organizāciju noliktavām uz pēdējo sadales punktu, un
	(iii) glabāšanas izmaksas.
	8. Dalībvalstis veic administratīvo un fizisko kontroli, lai pārliecinātos, ka 2014. gada plāns tiek īstenots saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, un paredz sodu, kas piemērojams pārkāpumu gadījumā.
	9. Uz to pārtikas produktu iepakojuma, ko izplata saistībā ar 2014. gada plānu, kā arī izplatīšanas vietās ir jābūt skaidri redzamiem vārdiem „Eiropas Savienības atbalsts” un Eiropas Savienības emblēmai.
	10. Šā panta 1. punktā paredzētā pārtikas produktu izplatīšanas shēma neskar valsts shēmas, kas nodrošina pārtikas produktu izplatīšanu vistrūcīgākajām personām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.
	11. Šis pants ir piemērojams līdz 2014. gada plāna beigām.
Pamatojums
Jaunajam pasākumam ir jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī. Turklāt provizoriskajai īstenošanas plānošanai ar atpakaļejošu termiņu ir jānodrošina, ka pasākums būs īstenojams dalībvalstīs vismaz 10 mēnešus iepriekš. Tas būs iespējams tikai tad, ja regulu pieņems — labākajā gadījumā —2013. gada vidū. Tāpēc ir jāparedz vienkāršota pārejas procedūra 2014. gadam, kas orientēta tikai uz absolūtu prioritāti — pārtikas atbalstu. Tāpēc ir ierosināts pārņemt VTP programmas procedūru, iestrādājot to šajā priekšlikumā (attiecīgi paredzot ESF finansējumu).
Grozījums Nr.  135 Regulas priekšlikums 1. pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šis pielikums ir svītrots.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds
Atsauces	COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Marc Tarabella 3.12.2012
Izskatīšana komitejā	21.2.2013
Pieņemšanas datums	25.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 3 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Mariya Gabriel, Iratxe García Pérez, Julie Girling, Martin Häusling, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, George Lyon, Mairead McGuinness, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	María Auxiliadora Correa Zamora, Spyros Danellis, Jean-Paul Gauzès, Christa Klaß, Astrid Lulling, Jacek Włosowicz, Milan Zver

• [1]  P7_TA-PROV(2012)0014.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS  (8.4.2013)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu
(COM(2012)0617 – C7‑0358/2012 – 2012/0295(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marije Cornelissen

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds ir svarīgs sievietēm vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ES vistrūcīgāko personu vidū ir izteikti daudz sieviešu. Ekonomikas lejupslīdes ietekmē nabadzības feminizēšanās kļūst aizvien lielāka. Nabadzībā dzīvojošo personu vidū ir daudz vecāka gadagājuma sieviešu ar mazām pensijām, vientuļo māšu, šķirteņu un sieviešu, kas strādā slikti apmaksātu vai bīstamu darbu.

Otrkārt, sievietes joprojām ir galvenās ģimenes aprūpētājas — viņas iegādājas pārtikas preces, gatavo ēdienu un rūpējas par visu, kas saistīts ar ģimenes pabarošanu. Ja ģimenes ienākumi samazinās un vairs nav pietiekami, lai varētu pabarot ģimeni, sievietes bieži vien ir tās, kas vēršas pārtikas bankā vai citā palīdzības organizācijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referente ir sagatavojusi priekšlikumus, kas ir plašāki par integrēto pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai un kam vajadzīgi pa dzimumiem sadalīti dati. Sievietēm ir svarīgi, lai 2014. gada 1. janvārī, kad beigs darboties pašreizējā ES pārtikas palīdzības programma, kuru izmanto 19 dalībvalstīs, šīs palīdzības sniegšana pēkšņi nebeigtos. Lai nodrošinātu, ka Fonds ņem vērā 25 gadu laikā izveidojušos atkarību no pārtikas palīdzības, ir jākoriģē līdzekļu sadalījums pa dalībvalstīm, kā arī jāņem vērā daži Padomē izteiktie to dalībvalstu iebildumi, kuras ir izrādījušas pretestību.

Līdzekļu sadalījums starp dalībvalstīm

Pašreizējā programma nodrošina EUR 500 miljonus gadā 19 dalībvalstīm. Jaunā Fonda darbībai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Komisija ierosināja sniegt EUR 2,5 miljardu lielu finansējumu, kuru Padome dokumenta sagatavošanas laikā sarunās par daudzgadu finanšu shēmu samazināja līdz EUR 2,1 miljardam, kas ir būtisks samazinājums. Saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu visām dalībvalstīm ir jāpiedalās programmā, kas nozīmē, ka samazinātais līdzekļu apjoms tiks sadalīts mazākās daļās un tiks piešķirts arī tām valstīm, kuras pašlaik neizmanto ES pārtikas palīdzību un dažādu iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka tajās jau pastāv neatkarīgas struktūras, iespējams, nemaz nevēlētos to izmantot. Personas, kuras šobrīd ir atkarīgas no šīs programmas, saskarsies ar ievērojamiem samazinājumiem, ja priekšlikums attiecībā uz Fondu paliks savā pašreizējā formā.

Tādēļ referente ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka ES uzņemas atbildību par pašreizējo atkarību no ES pārtikas palīdzības.

Nevajadzētu dalībvalstīm uzlikt par pienākumu piedalīties programmā, bet gan dot iespēju izvēlēties.

Par rādītājiem līdzekļu sadalē būtu jāizmanto trūcīgo personu procentuālais īpatsvars valstī, kā arī atjaunināti dati par jaunākajām izmaiņām to iedzīvotāju skaitā, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti. Būtu jāņem vērā arī tas, cik liela ir atkarība no iepriekšējām pārtikas palīdzības programmām.

Līdzfinansējuma likme būtu jānosaka atbilstoši turīguma līmenim dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka Fonds sasniedz galvenokārt tos, kam tā palīdzība ir visvairāk vajadzīga.

Dalībvalstis, kuras principā iestājas pret Fondu, netiks spiestas piedalīties tajā pret savu gribu, un tas, iespējams, varētu mazināt to pretestību.

Vietējo pārtikas piegādes ķēžu nostiprināšana un labas prakses apmaiņa

Daudzām palīdzības organizācijām ES pārtikas palīdzība nav vienīgais pārtikas ieguves avots, un daudzās dalībvalstīs pārtikas bankas darbojas bez valsts atbalsta, izmantojot pārtiku, ko piedāvā vietējās pārtikas piegādes ķēdes.

Palīdzības organizācijām visās dalībvalstīs būtu jādod iespēja, ievērojot pārtikas nekaitīguma un higiēnas prasības, vairāk izmantot pārtiku, kura citādi tiktu izmesta atkritumos. Lai izveidotu strukturālas attiecības ar pārtikas ražotājiem, lielveikaliem, lauksaimniekiem, restorāniem u. c., palīdzības organizācijām ir vajadzīgi noteikti resursi, piemēram, transports pārtikas pārvadāšanai, IKT iekārtas un loģistikas prasmes, sabiedrības informēšanas kampaņas, lai piesaistītu privātos ziedotājus, prasmes un sertifikāti, kas vajadzīgi darbam ar pārtikas produktiem atbilstoši veselības prasībām u. c. Fondam būtu jānodrošina palīdzības organizācijas ar līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai attīstītu un stiprinātu strukturālas attiecības ar pārtikas un finanšu līdzekļu ziedotājiem. Tas palīdzētu sasniegt divus mērķus — novērst labas pārtikas nonākšanu atkritumos, vienlaikus sniedzot palīdzības organizācijām iespēju kļūt mazāk atkarīgām no ES nodrošinātas tiešas pārtikas palīdzības.

Turklāt Fondam visā Eiropas Savienībā būtu jāsekmē labas prakses apmaiņa starp palīdzības organizācijām, kas ir atkarīgas no ES pārtikas palīdzības, un organizācijām, kas nav no tās atkarīgas, kā arī jāizplata sociālie jauninājumi palīdzības sniegšanā vistrūcīgākajām personām.

Jaunas atkarības novēršana un esošās atkarības mazināšana

Vissvarīgākais Fonda darbības aspekts ir nodrošināt to, ka personas, kas ir atkarīgas no iepriekšējām ES programmām, 2014. gadā pēkšņi nepaliek bez pārtikas. Iespēja, ka Fonds saņems apstiprinājumu no Padomes, palielināsies, ja Fonda mērķis būs pakāpeniski mazināt atkarību no tiešas ES pārtikas palīdzības un izvairīties no jaunas atkarības veidošanās. Palīdzības organizācijas varētu atbalstīt ar visa veida resursiem, materiāliem un cita veida atbalstu, kas tām vajadzīgs, lai pakāpeniski pārietu uz vietējās pārtikas piegādes ķēdes, piemēram, lielveikalu, pārtikas ražotāju, lauksaimnieku u. c., pakalpojumu izmantošanu, lai vistrūcīgākās personas nepaliktu bez pārtikas palīdzības ne tagad, ne nākotnē.

Saskaņotība ar strukturālās nabadzības mazināšanu

Par nabadzības novēršanas politikas galveno mērķi būtu jānosaka nabadzības izskaušana vistrūcīgāko personu vidū, kuru vairākumu veido sievietes. Tādēļ svarīgi ir ne vien tas, lai palīdzības organizācijas, kas piedalās Fonda darbībā, uzņemtos veikt sociālās integrācijas pasākumus, kas ir cieši saistīti ar valsts programmām nabadzības izskaušanai, bet arī tas, ka palīdzības organizācijas var izstrādāt sociālās integrācijas pasākumus, izmantojot ESF sniegto finansējumu, vienlaikus izvairoties no vienas un tās pašas palīdzības darbības divkāršas finansēšanas.

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].	(2) Saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” pieņemto definīciju tiek uzskatīts, ka 2011. gadā aptuveni 24,2 % Eiropas iedzīvotāju (saskaņā ar Eirostata datiem 119,6 miljoni cilvēku, tostarp 25 miljoni bērnu, ES 27 valstīs bija pakļauti nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam. To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, jo īpaši valstīs, kuras krīze ir skārusi vissmagāk un kuras veic fiskālās konsolidācijas pasākumus, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF]. Tā kā šāda notikumu gaita ir pretrunā vienam no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem, proti, samazināt nabadzīgo personu skaitu Savienībā par 20 miljoniem, sākot ar vistrūcīgākajām personām, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un bērni, un apdraud šā mērķa sasniegšanu.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Saskaņā ar 2011. gada datiem sieviešu nabadzības līmenis ES 27 valstīs sasniedza gandrīz 17 %, un tās cita starpā ir sieviešu bezdarba, atalgojuma atšķirību, nepilnas slodzes nodarbinātības feminizācijas sekas.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Tā kā dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības perspektīvas saskaņota integrēšana visos vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondu sagatavošanas, plānošanas un īstenošanas, kā arī uzraudzības un novērtēšanas posmos, izmantojot metodes, kas paredz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Kopš 1987. gada Savienība nodrošina vistrūcīgākos pilsoņus, no kuriem vairākums ir sievietes, ar tiešu pārtikas palīdzību no lauksaimniecības produktu krājumiem. Tas ir novedis pie situācijas, ka vistrūcīgākās personas ir kļuvušas atkarīgas no Savienības tiešās pārtikas piegādes, kas paredzēta vistrūcīgākajiem. Daudzām saņēmējinstitūcijām ir pieejami citi piegādes avoti, kas nav Savienības atbalsts, piemēram, vietējie vai reģionālie lielveikali, lauksaimnieki, pārtikas ražotāji, restorāni u. c. Fondam būtu jāatbalsta šo vietējo piegādes ķēžu attīstība vai pastiprināšana.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Lai pēc iespējas palielinātu vistrūcīgākajām personām paredzētās nefinansiālās palīdzības efektivitāti, attiecīgā gadījumā, īstenojot papildpasākumus, dalībvalstīm būtu jāveicina patversmju un/vai sociālo mājokļu nodrošināšana bezpajumtniekiem.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Ņemot vērā nabadzības un sociālās atstumtības līmeni Savienībā (2010. gadā ceturtā daļa Eiropas pilsoņu, proti, 116 miljonu cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija sievietes, bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam), ir jādarbojas Savienības līmenī. Situāciju vēl vairāk saasināja ekonomikas krīze, kuras rezultāta ir samazinājusies vairāku dalībvalstu spēja nodrošināt tādu sociālajai jomai paredzētu izdevumu un ieguldījumu līmeni, kas būtu pietiekams, lai novērstu sociālās kohēzijas mazināšanos un palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Stratēģijās un metodēs nabadzības vai trūkuma pārvarēšanai būtu jāņem vērā tas, ka vistrūcīgāko personu galvenā problēma ir viņu kā cilvēku un pilsoņu cieņas un neatkarīguma zaudēšana, kuras dēļ indivīdi un viņu ģimenes kļūst ievainojamāki un tos vēl vairāk skar diskriminācija, kas nopietni ietekmē sievietes un viņu bērnus;
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 4.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4e) Sievietes ir galvenās fonda līdzekļu saņēmējas ne tikai tāpēc, ka viņas ir visvairāk pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, bet arī tāpēc, ka viņas bieži vien ir atbildīgas par savas ģimenes iztiku un uzturēšanu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 4.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4f) Dalībvalstīm būtu jāuzņemas vadība vistrūcīgāko pilsoņu vajadzību novērtēšanā. Tādēļ Fondam būtu jāizvairās no jaunu, atkarību veicinošu struktūru izveides saņēmējinstitūcijām, kā noteikts 4. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Ar šiem noteikumiem būtu jānodrošina arī Fonda atbilstība Savienības sociālajai un vides politikai, piemēram, cīņai pret visiem diskriminācijas veidiem palīdzības plānošanā, īstenošanā un pieejamībā, kā arī pret pārtikas izšķērdēšanu, tostarp ar informatīvu kampaņu palīdzību, kurās sievietēm var būt stratēģiska nozīme.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai, izmantojot objektīvu un caurredzamu metodi, kas ņem vērā atšķirības starp nabadzību un materiālo nenodrošinātību, ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm.	(7) Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai, izmantojot objektīvu un pārredzamu metodi, kas ņem vērā atšķirības starp nabadzību un materiālo nenodrošinātību, piemēram, relatīvās un absolūtās nabadzības slieksni, ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmas īstenošanu.	(8) Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Pirmā problēma, kas dalībvalstīm būtu jārisina, ir pārtikas pieejamības trūkums. Programmā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās efektīvu un lietderīgu īstenošanu.
Pamatojums
Uztura nodrošināšana ir galvenā pamatvajadzība, kas rada partnerorganizācijām un dalībvalstīm iespēju sazināties ar sociāli atstumtām personām. Tas ir vislabākais līdzeklis, kā nodrošināt Fonda efektivitāti.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs jo īpaši saistībā ar konkrētajiem apstākļiem valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru, kā izdarāmi iespējamie grozījumi.	(9) Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs jo īpaši saistībā ar konkrētajiem apstākļiem valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru iespējamai grozījumu izdarīšanai darbības programmā; procedūrā, nodrošinot sieviešu pienācīgu klātbūtni, būtu jāiesaista sociālās organizācijas, kuras valsts līmenī sniedz palīdzību vistrūcīgākajām personām vai tieši pārstāv vistrūcīgākās personas.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Tā kā dalībvalstīm būtu jāveicina sieviešu un vīriešu līdzsvarota līdzdalība darbības programmu pārvaldībā un īstenošanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī un jāziņo par šajā jomā panākto progresu.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Būtu jānodrošina Fonda atbalsta faktiska pieejamība arī tiem cilvēkiem, kas kāda iemesla dēļ, piemēram, vecuma, veselības stāvokļa, attāluma dēļ, nevar paši saņemt pārtikas pakas; tādēļ ir ļoti svarīgi stiprināt palīdzības organizāciju un pārtikas produktu piegādātāju savstarpējās strukturālās saiknes.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 11.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11c) Tā kā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ, pievēršot īpašu uzmanību personām, kas saskaras ar vairākiem diskriminācijas veidiem. Fonda pieejamība personām ar invaliditāti būtu jānosaka par vienu no kritērijiem, kas jāņem vērā Fonda līdzfinansēto darbību definēšanā un dažādos īstenošanas posmos.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar izvērtēšanu plānošanas periodā. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.	(12) Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana, iesaistot arī vistrūcīgākās personas, kas ir galvenās ieinteresētās personas. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem, tostarp ar datiem, kas sadalīti pēc dzimuma un vecuma, ņemot vērā Eirostata pētījumu par materiālās nenodrošinātības apmēra noteikšanu, par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un ar visu politikas jomu izvērtēšanu un pārbaudi attiecībā uz to dažādo ietekmi uz sievietēm un vīriešiem plānošanas periodā. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām, un vienlaikus būtu jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.	(15) Lai attiecībā uz Savienības resursiem nodrošinātu solidaritātes principa ievērošanu un daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt atbilstīgu līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām, un vienlaikus būtu jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās kompetentās iestādes;	(1) „vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes sadarbībā ar partnerorganizācijām un apstiprinājušas minētās valsts iestādes;
Pamatojums
Jānodrošina lielāka skaidrība un dialoga veidošana starp valsts kompetentajām iestādēm un partnerorganizācijām, lai veicinātu efektivitāti.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) “partnerorganizācijas” ir publikā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kas tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku vai preces vistrūcīgākajām personām un kā darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;	(2) „partnerorganizācijas” ir publikā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kas tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku un preces vistrūcīgākajām personām un kā darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;
Pamatojums
Uztura nodrošināšana ir galvenā pamatvajadzība, kas ļauj partnerorganizācijām un dalībvalstīm sazināties ar personām, kuras ir sociāli atstumtas. Tas ir vislabākais līdzeklis, kā nodrošināt Fonda efektivitāti.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda.	Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot vistrūcīgākajām personām nefinansiālu palīdzību, kas nevis aizvieto, bet tiek iekļauta nabadzības samazināšanas un izskaušanas valsts politikā, kura vērsta uz to, lai samazinātu vistrūcīgāko personu atkarību un veicinātu viņu pamattiesību ievērošanu, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis ir sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda, kā arī kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējot strukturālos uzlabojumus, kuri šīs palīdzības rezultātā tiek nodrošināti tās gala saņēmējiem, iedalot šos datus pēc dzimuma un vecuma. Fonds atbalsta vietējā un reģionālā līmeņa pārtikas piegādes ķēdes, tādējādi sniedzot labumu vistrūcīgākajām personām.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Fonda mērķis ir programmas īstenošanas laikā pakāpeniski samazināt saņēmēju atkarību no Savienības tiešās nefinansiālās palīdzības, kas minēta 4. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.	1. Fonds pēc dalībvalsts pieprasījuma var atbalstīt valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām, jo īpaši bezpajumtniekiem un bērniem, personīgai lietošanai tiek izdalīti pārtikas produkti, apģērbi un pirmās nepieciešamības preces, ņemot vērā sieviešu, vīriešu un bērnu, kā arī personu ar invaliditāti īpašās vajadzības un iesaistot reģionālās un vietējās iestādes.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Fonds var atbalstīt papildpasākumus, kas papildina pārtikas un preču piegādi, veicinot vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību.	2. Fonds pēc dalībvalsts pieprasījuma var atbalstīt pasākumus, kas veicina vistrūcīgāko personu sociālo integrāciju, ņemot vērā sieviešu un vīriešu īpašās vajadzības, kas tiek konstatētas, viņiem aktīvi iesaistoties.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Komisija, dalībvalstis un partnerorganizācijas iesaistās cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu visos izdales ķēdes posmos. Fonds var palīdzēt saņēmējinstitūcijām vairāk vai efektīvāk izmantot vietējās piegādes ķēdes, tādējādi novēršot pārtikas izšķērdēšanu un palielinot pārtikas piegādi vistrūcīgākajām personām bez Fonda līdzdalības.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Fonds var atbalstīt darbības un pasākumus, kuru mērķis ir veicināt un uzlabot galīgo saņēmēju piekļuvi vietējiem apgādes tīkliem, jo īpaši ar kuponu vai citu mehānismu palīdzību, samazināt pārtikas izšķērdēšanu un sākt informatīvas kampaņas un izglītošanu, pirmkārt, sieviešu kā stratēģisku dalībnieču izglītošanu, jo īpaši sadarbojoties ar skolām un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vistrūcīgākajam personām paredzētas nefinansiālas palīdzības jomā Fonds veicina savstarpēju mācīšanos, sabiedriskus sakarus un labas prakses izplatīšanu.	3. Vistrūcīgākajam personām paredzētas nefinansiālas palīdzības jomā Fonds veicina savstarpēju mācīšanos, sabiedriskus sakarus un labas prakses izplatīšanu, ņemot vērā dzimumu līdztiesības perspektīvu un jo īpaši šajā nolūkā iesaistot sieviešu organizācijas. Dalībvalstis, kas nav iesaistītas Fonda darbībā, tiek aicinātas sadarboties labas prakses izplatīšanā.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 5. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.	(8) Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu un izstrādājot pēc dzimuma un vecuma sadalītus rādītājus.
Grozījums Nr.            29 Regulas priekšlikums 5. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana dažādos Fonda īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka iegūstot piekļuvi Fondam, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.	(10) Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana katrā Fonda īstenošanas posmā, tai skaitā ex post izvērtēšanas laikā. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka iegūstot piekļuvi Fondam, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības;	(a) to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības, kā procentuālā daļa no visa iedzīvotāju skaita, sadalot datus pēc dzimuma;
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija ņem vērā to, cik liela ir vistrūcīgāko personu atkarība no Savienības vistrūcīgākajām personām paredzētās pārtikas izdalīšanas programmām, kas veidojusies dalībvalstīm piedaloties programmās, kuras paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 1234/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 121/2012.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) stratēģija, kurā izklāstīts, kā ar atbalsta pasākumiem palīdzēs attīstīt vietējās un reģionālās pārtikas piegādes ķēdes vistrūcīgāko personu labā;
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) to prioritāro personu apraksts, kuriem programma ir paredzēta, ņemot vērā īpašās vietējās un/vai sociālās vajadzības, tostarp vajadzības atkarībā no galēja trūkuma skarto cilvēku sadalījuma pēc vecuma un dzimuma;
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ja) stratēģija, kurā izklāstīts, kā īstenošanas perioda laikā panākt, lai pakāpeniski samazinātos saņēmējinstitūciju atkarība no 4. panta 1. punktā minētās palīdzības un no pirkumiem tirgū;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiska sektora iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvības institūcijām un līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanas institūcijām izstrādā darbības programmas.	2. Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiska sektora iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvības institūcijām un līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanas institūcijām izstrādā darbības programmas, lai izklāstītu procedūras, mērķus un gaidāmos rezultātus attiecībā uz nabadzības samazināšanu, ņemot vērā teritoriālo, sociālo, paaudžu vai dzimumu nelīdzsvarotību. Dalībvalstis nodrošina, lai darbības programmas būtu cieši saistītas ar valsts sociālās integrācijas politiku un cīņu pret nabadzības aizvien pieaugošo feminizāciju un izplatīšanos mazākumtautību iedzīvotāju vidū.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.	2. Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.
	Šajos rādītājos ietver:
	(a) jaunākās izmaiņas sociālās politikas izdevumos, kas paredzēti ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības jautājumu risināšanai, absolūtos skaitļos gan attiecībā pret IKP, gan attiecībā pret kopējo valsts izdevumu apjomu;
	(b) jaunākos grozījumus sociālās politikas tiesību aktos, kas reglamentē piekļuvi finansējumam, kurš paredzēts ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības risināšanai.
Pamatojums
Lai nepieļautu to, ka dalībvalstis šo Fondu izmanto, lai izvairītos no pienākumu pildīšanas sociālās politikas jomā, ir būtiski, ka Komisija var novērtēt, kā šis Fonds ietekmē dalībvalstu politiku ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības risināšanai.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.	1. Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo pēc dzimuma un vecuma sadalīto datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) partnerorganizāciju, valsts shēmu, saņēmējinstitūciju un starpniekinstitūciju devums, lai noteiktu visas Fondam piesaistāmās struktūras, sniegtu informāciju par to pieredzi šāda atbalsta sniegšanā un precizētu mērķus, ko tās plāno sasniegt, iesaistoties Fonda darbībā;
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) ieguldījums vīriešu un sieviešu līdztiesības sasniegšanā un novērtējums attiecībā uz to, vai dzimumu perspektīva ir pienācīgi integrēta;
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	(2) Vadošā iestāde 2015. un 2021. gadā atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu, sadalot datus pa dzimumiem. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.	Pārtiku un preces gala saņēmējiem un aprīkojumu 4. panta 2.a punktā minēto pasākumu veikšanai var pirkt pašas partnerorganizācijas.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 18. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu.	Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā papildus Fonda līdzekļiem, taču izmantošanas izmaksas neatskaita no piešķirtajām apropriācijām.
Pamatojums
Intervences krājumi, ja tādi ir, būtu jāpievieno, bet tos nevajadzētu atskaitīt no piešķirtajiem līdzekļiem, lai partnerorganizācijas varētu prognozēt apropriācijas, kas tām tiks piešķirtas.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 21. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Saņēmējinstitūcijām jāspēj efektīvi un optimāli izmantot Savienības fondus nabadzības mazināšanai, piemēram, ESF un Fondu, kas izveidots saskaņā ar 1. pantu, vienlaikus izvairoties no darbību divkāršas finansēšanas.
Pamatojums
Var gadīties, ka organizācijas, kas izmanto VTP, paralēli īsteno pasākumus, kurus finansē ESF, piemēram, apmācību vai aprūpes pasākumus. Ir jāsaglabā iespēja šādus pasākumus īstenot, nodrošinot, ka netiek pieļauta divkārša finansēšana. Ir svarīgi palīdzēt saņēmējinstitūcijām šajā jautājumā.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – –a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-a) publiskā sektora institūciju vai partnerorganizāciju izmaksas, kuru mērķis ir stiprināt vietējās pārtikas piegādes ķēdes;
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – k apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(k) bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;	(a) gala saņēmēju personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču, tai skaitā apģērba, iegādes izmaksas;
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – l apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(l) ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(b) ja publiskā sektora institūcija pērk gala saņēmēju personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces, tai skaitā apģērbu, un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – n apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(n) to sociālās iekļautības pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši sniedz materiālo palīdzība vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;	(d) to sociālās integrācijas pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši sniedz materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds
Atsauces	COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Marije Cornelissen 3.12.2012
Izskatīšana komitejā	19.2.2013
Pieņemšanas datums	20.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Mikael Gustafsson, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Norica Nicolai, Angelika Niebler, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Raül Romeva i Rueda, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Silvia Costa, Anne Delvaux, Mariya Gabriel, Mojca Kleva Kekuš, Katarína Neveďalová, Angelika Werthmann

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds
Atsauces	COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	24.10.2012
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 19.11.2012
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 19.11.2012	CONT 19.11.2012	REGI 19.11.2012	AGRI 19.11.2012
	CULT 19.11.2012	FEMM 19.11.2012
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	CULT 6.11.2012
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Emer Costello 21.11.2012
Izskatīšana komitejā	21.3.2013	22.4.2013	7.5.2013
Pieņemšanas datums	20.5.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 2 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Marije Cornelissen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Sergio Gutiérrez Prieto, Richard Howitt, Paul Murphy, Ria Oomen-Ruijten, Antigoni Papadopoulou, Gabriele Zimmer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sonia Alfano, Edvard Kožušník
Iesniegšanas datums	30.5.2013