IETEIKUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku

31.5.2013 - (15777/2012 – C7-0419/2012 – 2012/0258(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Gabriel Mato Adrover

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku

(15777/2012 – C7-0419/2012 – 2012/0258(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15777/2012),

–   ņemot vērā projektu protokolam, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (15781/2012),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0419/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0184/2013),

1.  nesniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam informēt Padomi, ka protokolu nevar noslēgt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Mauritānijas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Mauritānija ir klejotāju valsts, kurai, neraugoties uz to, ka tai ir vienas no zivīm bagātākajām zvejas vietām pasaulē, nav zvejas tradīciju. 80 % no Mauritānijas rūpnieciskās zvejas flotes atrodas Ķīnas pārziņā, bet mazapjoma zvejas flote galvenokārt atrodas Senegālas pārziņā. Valsts zvejas flotes neesamība, iespējams, ir saistīta ar to, ka valsts iedzīvotāji ir klejotāji, kā arī ar finanšu līdzekļu un politiskās gribas trūkumu. Tā rezultātā Mauritānija ir izvēlējusies savu resursu izmantošanu nodot ārzemju, tai skaitā ES, zvejas flotu rīcībā.

No ekonomikas viedokļa zivsaimniecība veido 50 % no eksporta ienākumiem un 29 % no nacionālā kopprodukta (NKP). Pārsvarā eksporta un apstrādes uzņēmumi ir jauktie uzņēmumi. Zivsaimniecība nodrošina ievērojamu darbvietu skaitu, veidojot 36 % no mūsdienīgās ekonomikas nozares darbvietām.

Attiecībās ar Mauritāniju ES jāpalīdz tai ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, lai radītu atbilstīgus apstākļus, kas veicinātu ārvalstu ieguldījumus. Turklāt ES jāsniedz nozarei specifisks atbalsts, lai Mauritānija savus zivju resursus pārvaldītu ilgtspējīgā veidā un spētu cīnīties pret nelegālo zvejniecību, piemērojot labas pārvaldības principus un ievērojot starptautisko jūras tiesību normas.

Lielu šīs palīdzības daļu var nodrošināt tieši ar atbilstoša zivsaimniecības nolīguma un protokola palīdzību, saskaņā ar kuriem ES varētu piekļūt tikai tiem zivju resursu pārpalikumiem, ko neizmanto šī valsts, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku[1]. Zvejas resursi ir jāizmanto tādā apmērā, kas nodrošina maksimālu ilgtspējīgu atdevi, un jāievieš tehniskie pasākumi, kas nodrošina zveju ilgtermiņā, kā arī efektīvi kontroles pasākumi, lai novērstu nelegālo zveju.

Šie nosacījumi jāpiemēro visām zvejas flotēm, kas zvejo Mauritānijas zvejas vietās, lai nodrošinātu vienotu zvejas resursu izmantošanas sistēmu un nediskriminējošus noteikumus, un nolīgumā ir jāparedz preferenciāls režīms attiecībā uz ES piekļuvi zivju resursu pārpalikumiem. Šīs sistēmas ieviešanai nepieciešams, lai Mauritānija nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz divpusējiem zivsaimniecības nolīgumiem ar trešām valstīm.

ES koordinē savus politikas virzienus, lai nodrošinātu saskaņotību un savu vērtību un principu vadošo lomu tās ārējā darbībā. Šajā sakarībā ES (un tās dalībvalstis ar tās sadarbības biroju starpniecību) Mauritānijai sniedz būtisku palīdzību, kas tiek īstenota, izmantojot dažādas veida palīdzības programmas[2]. Ir būtiski precizēt, ka nozares atbalsts, ko sniedz saskaņā zivsaimniecības nolīgumu, nav vienīgais atbalsts sadarbībai, kuru Mauritānija saņem no ES.

Novērtējot jauno zivsaimniecības protokolu, jāņem vērā šādi faktori:

– zvejas iespējas, ko rada zivju pārpalikums, un ES flotes prioritāra piekļuve;

– protokola tehniskie nosacījumi jāpiemēro visām ārzemju flotēm, lai novērstu diskrimināciju, un tiem jānodrošina zivsaimniecības rentabilitāte un ilgtspējība; attiecībā uz jebkurām šo nosacījumu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu jāveic ietekmes novērtējums (piemēram, iespēja izkraut nozveju Kanāriju salās);

– finansiālais ieguldījums jāpielāgo atbilstoši zvejas iespējām, un kuģu īpašniekiem jānodrošina samērīgi privātie ieguldījumi.

Jaunā zivsaimniecības protokola analīze

Šis neapšaubāmi ir ES nozīmīgākais zivsaimniecības nolīgums šīs nozares produktu apjoma un daudzveidības, kā arī finansiālā ieguldījuma ziņā. Pēc 15 mēnešus ilgām sarunām Eiropas Komisija 2012. gada 26. jūlijā parakstīja zivsaimniecības protokolu ar Mauritāniju, sākotnēji — uz diviem gadiem. Pēc Komisijas lūguma, tai paužot bažas, ka pretējā gadījumā varētu tikt zaudēta daļa paredzētā budžeta, Eiropas Savienības Padome bija spiesta 2012. gada 3. decembrī parakstīt šā protokola pagaidu stāšanos spēkā. Maurīcijas puse to parakstīja 2012. gada 16. decembrī — dienā, kad tas provizoriski stājās spēkā līdz tā apstiprināšanai Eiropas Parlamentā.

Jaunais protokols paredz ik gadu piešķirt EUR 110 miljonus, no kuriem EUR 70 miljonus gadā piešķirs ES (EUR 67 miljonus gadā par piekļuvi zivju resursiem un EUR 3 miljonus gadā nozares atbalstam). Atlikušos EUR 40 miljonus gadā nodrošinās zivsaimniecības nozare kā maksu par zvejas licencēm.

Piekļuve tiek piešķirta aptuveni 100 kuģiem no šādām 12 dalībvalstīm: Spānija, Itālija, Portugāle, Grieķija, Francija, Apvienotā Karaliste, Malta, Nīderlande, Vācija, Polija, Lietuva un Latvija. Svarīgs ir nevis kuģu skaits, bet gan nozvejas apjoms[3].

Ir astoņas nozvejas kategorijas: pelaģiskās sugas, bentiskās sugas un heki, vēžveidīgie (garneles, ziemeļgarneles, omāri un krabji) un tunzivis. Vēl ir arī galvkāju kategorija, kuru zvejas iespējas tiek vērtētas kā neesošas.

Ar šo protokolu tiek atzīta ES flotes prioritāra piekļuve, nediskriminācija un cilvēktiesību ievērošana Mauritānijā.

Zvejas iespējas un tehniskie nosacījumi

Galvenais protokola punkts ir vispārējas kvotu sistēmas ieviešana uz kuģu tonnāžu balstītās zvejas piepūles vietā. Tas radīs nepārtrauktus konfliktus ar vietējām iestādēm par nozvejas svēršanu.

Galvkāji. To zvejai piekļuve ir liegta, lai gan ir paredzēta iespēja šo situāciju pārskatīt gadu pēc protokola stāšanās spēkā. Tas gan ir maz ticams, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka šis protokols ir labākais rezultāts, kādu bija iespējams sasniegt. Grūti iedomāties situācijas uzlabošanos pēc maksājuma veikšanas. Nav pamatojuma tam, ka Komisija ieguldījuma apmēru nekoriģē atbilstoši šai ļoti būtiskajai un dārgajai zvejas iespēju samazināšanai (tādējādi paredzot iespēju vēlāk rīkot atkārtotas sarunas par ieguldījuma paaugstināšanu, tiklīdz šai kategorijai tiks ieviestas kvotas).

Spānijas Okeanogrāfijas institūts (SOI), kas ir protokolā atzīta institūcija, nesen sagatavoja ziņojumu par situāciju attiecībā uz astoņkājiem, kurā parādīts, ka šīs sugas saglabāšanas līmenis nav slikts — faktiski gandrīz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma biomasas līmenī (32 000 metrisko tonnu) pēc zvejas piepūles samazināšanas pēdējos gados par aptuveni 30 %. Tomēr Eiropas Komisija šo pētījumu nav ņēmusi vērā, bet gan izmantojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) novērtējumu, kas balstās uz 2008. gada datiem.

SOI ziņojums padara par novecojušu Eiropas Parlamenta 2011. gada 12. maija Rezolūcijas[4] H apsvērumu, saskaņā ar kuru zivsaimniecības nolīgums ar Mauritāniju veicina astoņkāju pārmērīgu nozveju, tādējādi samazinot zvejas iespējas Mauritānijas zvejniekiem un radot konkurences priekšrocības attiecīgajai ES nozarei. Pēdējo mēnešu nozvejas dati liecina par astoņkāju un citu sugu ļoti lielu pārpilnību, kas veicinājusi to cenu krišanos tirgū.

Tajā pašā ZZTEK ziņojumā norādīts, ka 200 Mauritānijas saldētājtraleri, no kuriem lielākā daļa kuģo ar citu valstu karogiem, un ievērojama 900 laivu mazapjoma zvejas flote turpina galvkāju zveju Mauritānijā. Jāņem vērā tas, ka 200 saldētājtraleriem, kas nepārstāv ne valsts kapitālu, ne arī Mauritānijas vietējās kopienas, bet gan ārvalstu ekonomiskās intereses, ir prioritāra piekļuve šiem resursiem salīdzinājumā ar ES floti. Šī situācija diskriminē ES zvejas floti, kurai vajadzētu būt nodrošinātai prioritārai piekļuvei zivju resursu pārpalikumam.

Jāuzsver, ka iepriekšējā protokolā bija 32 galvkāju zvejas kuģi, no kuriem 24 piederēja Spānijai ar bāzi Laspalmasā, Grankanārijā. Tagad šiem kuģiem vairs nav kur zvejot, jo pirms tam šai flotei jau tika liegta iespēja zvejot Marokas zvejas vietās.

Pelaģiskās sugas. Pelaģisko sugu zvejas zona tiek pārvietota no 13 līdz 20 jūdzēm no krasta, tādējādi ietekmējot saldētājtralerus un svaigas nozvejas tralerus. Nozvejas iespēja tiek palielināta no 250 000 t līdz 300 000 t (Eiropas Komisijas ierosināja 125 000 t). Netika ņemta vērā Eiropas Komisijas prasība izstrādāt nozvejas pārvaldības plānu attiecībā uz šo sugu, kuras stāvoklis saskaņā ar Apvienotās zinātniskās komitejas 2011. gada novembra ziņojumu ir satraucošs. Svarīgs precizējams jautājums ir zivju resursu pārpalikuma noteikšana. Acīmredzot Eiropas Komisija rindā uz šī pārpalikuma piešķiršanu atrodas vienā no pēdējām vietām, jo vispirms zivju resursu pārpalikums tiek sadalīts starp citām zivsaimniecības varām valstī. Tas ir pretrunā protokolam, kas Eiropas Savienībai paredz preferenciālu režīmu, un turklāt negatīvi ietekmē Eiropas flotes intereses.

Pelaģisko sugu nozveja svaigā veidā ir jāizkrauj Mauritānijā, un 2 % no šīs nozvejas bez maksas jāatdod vietējam tirgum, lai veicinātu nodrošinātību ar pārtiku. Šo noteikumu kritizē Mauritānijas pilsoniskā sabiedrība, kas pieprasa izpētīt to, kā šie nozvejas izkrāvumi ietekmēs vietējo zvejnieku nozvejoto zivju cenas.

Obligātā prasība izkraut nozveju Mauritānijā nebūtu jāiekļauj protokolā, iepriekš neveicot sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumu attiecībā uz zaudējumiem, ko šis jaunais pasākums radīs Kanāriju salām — kas ietilpst tālāko reģionu kategorijā —, kur līdz šim notika šāda nozvejas izkraušana[5].

Pelaģisko sugu saldētajai nozvejai piemēro prasību šo nozveju pārkraut, lai uzlabotu tās kontroli. Tomēr tas ir neloģiski, jo pārkraušana veicina nelegālo zvejniecību, un lieki, ņemot vērā to, ka kontroli var veikt, kuģiem atstājot zvejas zonu. Ir acīmredzams, ka šī noteikuma vienīgais mērķis ir papildu peļņas gūšana, kas palielina finansiālo ieguldījumu.

Šie tehniskie noteikumi pelaģiskās zvejas flotei zveju padara nerentablu, jo tā šīs zvejas iespējas neizmanto un ir paudusi vienbalsīgu lēmumu to nedarīt.

Bentiskās sugas (ieskaitot Patagonijas ilkņzivi). Salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu zvejas zona sākas par 6 jūdzēm tālāk no krasta un piezveja palielinās no 25 līdz 30 %. Ir noteikta vispārēja prasība izkraut visu nozveju.

Attiecībā uz citām bentiskajām sugām tiek saglabāta 10 % piezveja, un ir atcelts vēžveidīgo, kalmāru un sēpiju piezvejas ierobežojums (saskaņā ar iepriekšējo protokolu 5 %). No otras puses, tiek atcelts astoņkāju un heka piezvejas aizliegums (pretēji ierobežojumiem, kas noteikti vēžveidīgo zvejniekiem, un galvkāju nozvejas kvotu neesamībai).

Attiecībā uz bentiskajām sugām ir noteikta maksa EUR 105 par tonnu, maksimālā kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) 2500 t apmērā un maksimālais atļauto kuģu skaits — deviņi. Maksa par Patagonijas ilkņzivs zvejas licencēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielināta par līdz pat 400 % atkarībā no kuģa. Šī maksa ir EUR 90 par tonnu, maksimālā TAC — 4000 t un maksimālais atļauto kuģu skaits — 11. Zvejas vietā var atrasties tikai divi kuģi.

Obligātā izkraušana Mauritānijā palielina privātās izmaksas nodokļu un ostu pakalpojumu dēļ. Klāt nāk prasība, ka 60 % no kuģa apkalpes locekļiem jābūt Mauritānijas jūrniekiem, kuri lielākoties nav pietiekami apmācīti, kas attiecīgi negatīvi ietekmē drošību uz kuģa un zivsaimniecības efektivitāti. Turklāt zivsaimniecība nav vietējo iedzīvotāju nodarbošanās, bet gan veids, kā izkļūt no nabadzības un kontrolēt migrāciju. Lai šis pasākums būtu efektīvs, tas nedrīkst pamatoties uz valstspiederības kritēriju.

Citas papildu izmaksas rada arī prasība, lai uz kuģa klāja būtu satelītnovērošanas sistēma (papildu ES prasītajai) divkāršai pārraidīšanai eksperimentālā kārtā.

Vēžveidīgie (garneles un ziemeļgarneles). Zvejas lieguma zona no 6 jūdzēm no krasta tiek pārcelta līdz 8 jūdzēm no krasta, lai gan ziemeļos robeža tiek noteikta, pamatojoties uz nedaudz atšķirīgu batimetrisko kritēriju. Puse no zvejas vietas dienvidu sektorā jebkurā brīdī atrodošās zvejas flotes ar, mazākais, 10 kuģiem drīkst pietuvoties līdz pat 6 jūdzēm.

Zvejas zonas pārcelšana izraisa būtisku nozares rentabilitātes samazināšanos, jo blakusesošajās zonās atrodas ziemeļgarnelēm bagātākā zvejas vieta; turklāt nav nekāda iemesla mainīt šīs zvejas zonas robežas, jo nav zinātnisku pētījumu, kas apliecinātu minēto sugu pārmērīgu nozveju. Arī zvejas zonas ziemeļu sektorā ir mainītas aizsardzības poligona robežas, samazinot atļautās zvejas zonas platību. Šī pasākuma rezultātā ziemeļgarneļu nozveja samazināsies par aptuveni 21,6 %.

Tiek noteikti arī piezvejas ierobežojumi. Tiek aizliegta galvkāju zveja, un zivju nozveja tiek samazināta no 20 līdz 10 %, bet krabju — no 7,5 līdz 5 %. Šis darījumu apjoma samazinājums par 30 % padara zivsaimniecību par nerentablu nozari, kā arī izraisa to sugu izmetumu palielināšanos, kuru zveja dotajā brīdī ir aizliegta, bet no kuru nozvejošanas nav iespējams izvairīties.

Vienlaicīgas klātbūtnes mehānisms, ko piemēro dienvidu sektorā joslā starp 6 un 8 jūdzēm no krasta, rada būtiskas administratīvās grūtības, lai noteiktu, kuri kuģi dotajā brīdī drīkst izmantot šīs tiesības.

Krabji. Tiek aizliegta zveja uz dienvidiem no 17°50' paralēles, kas bija atļauta iepriekšējā protokolā, un tiek palielināts zivju ķeramo grozu (murdu) skaits no 250 līdz 500 uz kuģi, t. i., zvejas piepūle tiek koncentrēta mazākā zonā. Ņemot vērā TAC, ir pieļaujama tikai viena kuģa klātbūtne.

Tunzivis un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Būtisku grozījumu nav. Tādēļ gandrīz visas no 1. augusta līdz šim brīdim pieprasītās licences attiecas uz šīm kategorijām, kas ir vienīgās, kuras neskar jaunais protokols.

Turklāt jāuzsver, ka saskaņā ar jauno protokolu degvielu piegādā valsts monopoluzņēmums par cenu, kas ir augstāka nekā tirgus cena (kas, piemēram, vēžveidīgo zvejas gadījumā nozīmē papildu ikgadējus izdevumus EUR 45 000 apmērā uz kuģi).

Finansiālais ieguldījums un nozares atbalsts

Finansiālais ieguldījums ir daudz lielāks kā iepriekšējā protokolā, lai gan zvejas iespējas ir mazākas, ņemot vērā to, ka tagad ir aizliegts zvejot galvkājus. Protokols rada lielas izmaksas un ir nesamērīgs. Turklāt, ņemot vērā samazinātās zvejas iespējas un daudz ierobežojošākos tehniskos noteikumus, nav pamatojuma pārskatīt kuģu īpašnieku privāto ieguldījumu.

Nozares atbalstam iepriekšējā protokolā bija paredzēti EUR 11 miljoni gadā, kurus Mauritānijas valdība nav pienācīgi ieguldījusi, un šā iemesla dēļ ES nolēma jaunajā protokolā attiecīgo summu samazināt līdz EUR 3 miljoniem gadā (lai gan privātā sektora ieguldījumi maksas veidā ir būtiski augstāki, proti, par 300–400 %, nekā iepriekšējā protokolā). Nozares atbalsts tiks novirzīts šādām trim jomām: zinātniskā sadarbība un apmācība, uzraudzība un vide.

Referenta papildu apsvērumi

Attiecībā uz ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem ir jāsaglabā nosaukums „Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē”, kas skaidri attiecas uz valstīm, kuras tos paraksta, un vienlīdzību to attiecībās. Šiem nolīgumiem jāveicina ilgtspējīga zivsaimniecības attīstība trešās valstīs saskaņā ar savstarpēji pieņemamiem noteikumiem, kā arī jāgarantē ES zivsaimniecības nozares privāto ieguldījumu drošība.

Jāņem vērā arī Eiropas Savienības privāto investoru līdzdalība ar kopuzņēmumu starpniecību, lai veicinātu atbildīgu zivsaimniecību, sociālo un ekonomisko attīstību un tehnoloģiju nodošanu.

Tomēr pirmām kārtām nedrīkst aizmirst, ka partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē ir galvenokārt komerciāls raksturs, kuru mērķis ir ļaut ES flotēm apgādāt Kopienas tirgu, un no tā ir atkarīga sadarbība, ko ES sniedz kā nozares atbalstu, lai stiprinātu zivsaimniecības pārvaldību attiecīgajā piekrastes valstī.

Padomei pieņemot lēmumu par protokola noslēgšanu starp ES un Mauritāniju, par juridisko pamatu ir jāizmanto LESD 43. panta 2. punkts un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkts, nevis LESD 43. pants, kā to nesen noteica Padome, izdarot grozījumus un svītrojot 43. panta 2. punktu.

Ar šo juridisko pamatu Padome pilnvaro Eiropas Komisiju ES vārdā atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem vest sarunas par zivsaimniecības protokolu, kurā tiktu iekļauti tādi pasākumi kā zvejas iespējas, tehniskie noteikumi, kontroles pasākumi un finansiālais ieguldījums. No tā izriet, ka juridiskais pamats, kas ļauj vest sarunas par visiem minētajiem pasākumiem, ir LESD 43. panta 2. punkts.

Secinājums

Valsts pārvaldes un zivsaimniecības nozares pārstāvju vispārējais viedoklis ir tāds, ka, salīdzinot ar protokolā paredzētajām zvejas iespējām un tehniskajiem noteikumiem, tas ir dārgs un līdz ar to neizdevīgs un ka šā protokola parakstīšanas dēļ, izņemot tunzivju zvejas kuģus (kuriem tehniskie noteikumi nav mainījušies) un vairākus heka zvejas kuģus (kuri dodas zvejā tikai īsu laiku), pārējā zvejas flote nav pieprasījusi pagaidu licences saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1006/2008.

Šis protokols ir neizdevīgs vairāku iemeslu dēļ:

– ir liegta piekļuve galvkāju zvejas flotei, kurā ir 32 kuģi, kas paliek bez zvejas vietas un alternatīvām zvejas iespējām citā zonā, lai gan tam nav bioloģiska pamatojuma;

– visām zvejas flotēm, tostarp pelaģiskajai flotei, tiek ierobežota zvejas zona, kā rezultātā krasi samazinās nozvejas apjoms;

– pelaģisko sugu, vēžveidīgo un heka zvejas jomā notiek pāreja no pārvaldību, kas balstās uz zvejas piepūli tonnās, uz pārvaldību, kas balstās uz kvotām, papildinot to ar kuģu skaita ierobežojumu;

– šis protokols ir daudz dārgāks gan ES, gan kuģu īpašniekiem, kuriem maksājums atsevišķos gadījumos pieaug par 300–400 %, un šim maksājuma pieaugumam nav atbilstoša ieguvuma;

– turklāt pastāv netiešie maksājumi, kas nolīgumu padara vēl dārgāku šādu prasību dēļ: Mauritānijā jāveic nozvejas izkraušana un pārkraušana, uz katra kuģa 60 % nodarbināto jābūt Mauritānijas jūrniekiem, degviela jāuzpilda Mauritānijā un jāuzstāda otra satelītnovērošanas sistēma VMS.

Īsumā šis zivsaimniecības protokols:

– nav izdevīgs ES, jo zvejas iespēju izmantošanas nosacījumi kavē peļņas gūšanu, par ko liecina kuģu neesamība zvejas vietās;

– un nav izdevīgs arī Mauritānijai, jo ES zvejas flotes klātbūtnes neesamība ievērojami samazinās finansiālo ieguldījumu, nemaz neminot kuģu darbības radītos ienākumus vietējiem piekrastes iedzīvotājiem, jūrnieku algas u. c.

Galīgais secinājums: šis zivsaimniecības protokols ir jānoraida. Zvejas nosacījumu pārskatīšana jāveic, neratificējot šo nolīgumu nepietiekamo zvejas iespēju un pārmērīgi stingro tehnisko nosacījumu dēļ, lai varētu apspriest jaunu nolīgumu, nevis apvienotajā komitejā, tiklīdz protokols stāsies spēkā un būs veikts maksājums. Tiklīdz būs veikts finansiālais ieguldījums, Mauritānijas puse nebūs ieinteresēta uzlabot tehniskos nosacījumus, jo viņi no tā negūs nekādu labumu.

• [1]  Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 62. pantu.
• [2]  Mauritānija saņēma EUR 156 miljonus un EUR 3,2 miljonus kā ārkārtas palīdzību saistībā ar Mauritānijas stratēģiju 2008.–2013. gadam, lai atbalstītu ieguldījumus pārvaldībā, infrastruktūrā un reģionālajā integrācijā. Saistībā ar Sāhelas drošības un attīstības stratēģiju cīņai pret terorismu ES piešķīra Mauritānijai EUR 52,8 miljonus (EUR 25 miljonus 2011. gadā). Saistībā ar ES programmu Sāhelas pārtikas krīzes mazināšanai Mauritānija 2012. gadā saņēma EUR 337 miljonus. Reaģējot uz migrācijas plūsmu no Mali, ES piešķīra humāno palīdzību EUR 19 miljonu apmērā.
• [3]  Nozvejas apjoms pelaģiskjaām sugām, vēžveidīgajiem un hekiem ir noteikts 307 400 tonnu apmērā.
• [4]  Rezolūcija 2011/C 377/E/11.
• [5]  No ekonomiskā viedokļa Kanāriju salas no zvejniecība katru gadu gūst tiešos ieņēmumus EUR 40 miljonu apmērā. Tiešā veidā ar nozari saistīto nodarbināto skaits ir aptuveni 2750, tajā skaitā kuģu apkalpes locekļi un ar zvejniecības ostās nodarbinātie. Turklāt zivsaimniecības produkcija ir viena no galvenajām salas eksporta nozarēm, un tās vērtība 2011. finanšu gadā bija EUR 115,3 miljoni. Nedrīkst aizmirst arī to, ka Kanāriju salas ir tālākais reģions, kam piemēro īpašu Līgumā noteiktu režīmu. Eiropas Komisija pati ir noteikusi pasākumu kopumu tālāko reģionu attīstības veicināšanai un ir apņēmusies ņemt vērā tālāko reģionu intereses sarunās par tirdzniecības un/vai zvejniecības nolīgumiem ar to kaimiņvalstīm.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (20.2.2013)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku
(15777/2012 – C7-0419/2012 – 2012/0258(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Gesine Meissner

ĪSS PAMATOJUMS

Mauritānija ir viena no nabadzīgākajām un vismazāk attīstītajām valstīm pasaulē, un saskaņā ar 2011. gada Tautas attīstības indeksu 187 valstu vidū tā ieņem 156. vietu. Valsts ir finansiāli atkarīga no ārvalstu palīdzības, un tai ir lielas parādsaistības.

Politisko situāciju valstī var uzskatīt par nestabilu. Pašreizējais valsts prezidents Mohamed Ould Abdel Aziz 2008. gada augustā notikušajā apvērsumā gāza iepriekšējo valdību un 2009. gada jūlijā tika ievēlēts par valsts prezidentu. 2012. gada 14. oktobrī militārā patruļa apšaudīja viņa konvoju, un prezidents tika ievainots.

Turklāt gadu gaitā valsti ir skārusi teroristu darbība. Valsts tuksnešainajā teritorijā darbojas al-Quaeda. Situācija ir pasliktinājusies pēc 2012. gada martā islāmistu kaujinieku veiktā militārā apvērsuma Mali.

Valsts tautsaimniecība ir ļoti atkarīga no lauksaimniecības, un lielākā daļa darbaspēka ir nodarbināta šajā nozarē. Tomēr svarīgākās eksporta preces ir dzelzs rūdas un zivis. Lai gan lielāko daļu valsts teritorijas klāj tuksnesis, tās piekrastes ūdeņi gar 753 kilometrus garo krasta līniju ir viena no zivīm bagātākajām zvejas zonām pasaulē.

Eiropas Kopiena un Mauritānijas Islāma Republika 2006. gada 1. augustā noslēdza Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, un tas ir īstenots ar diviem secīgiem protokoliem. Pēdējā protokola termiņš beidzās 2012. gada 31. jūlijā. Kopš 2012. gada 1. augusta no dalībvalstīm saņemtos zvejas pieteikumus Komisija tieši pārsūta Mauritānijai. Šis pagaidu risinājums būs spēkā līdz 2013. gada janvārim.

Pamatojoties uz Padomes piešķirtajām pilnvarām, Eiropas Komisija ar Mauritānijas Islāma Republiku apsprieda jauno protokolu. Tas tika parafēts 2012. gada 26. jūlijā. Jaunais protokols attiecas uz 2 gadu ilgu laikposmu, kas sākas ar tā parakstīšanas dienu.

Jaunais protokols ES zvejas kuģiem garantē prioritāru piekļuvi Mauritānijas zvejas zonās pieejamiem zivju pārpalikumiem. Tā mērķis ir arī ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izveide šajās zvejas zonās.

Jaunajā protokolā paredzētais ES finansiālais ieguldījums ir sadalīts šādi:

a) ikgadējā piešķīruma summa, kas paredzēta ES zvejas kuģu piekļuvei Mauritānijas ekskluzīvajai ekonomikas zonai (EEZ), EUR 67 miljonu apmērā;

b) īpaša summa, EUR 3 miljoni gadā valsts līmeņa atbildīgas un ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanai.

Salīdzinājumā ar summu, kas bija paredzēta iepriekšējā protokolā, finansiālais ieguldījums piekļuves nodrošināšanai Mauritānijas EEZ būtiski palielināsies. Tomēr nozares atbalstam paredzētā summa tiks samazināta — no EUR 20 miljoniem, kas bija paredzēti pagājušajā gadā, līdz EUR 3 miljoniem gadā. Tādējādi kopējais finansiālais ieguldījums būs identisks ieguldījumam, kas tika apstiprināts laikposmam no 2011. līdz 2012. gadam.

Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē ir finansiāli svarīgākais nolīgums ar trešo valsti, nākamais svarīguma ziņā ir Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi, kā arī līdz šim neatjaunotais Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē ar Maroku. Šis nolīgums veido gandrīz pusi visa ES budžeta, kas paredzēts partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu zvejas iespējas ir samazinātas. Šie samazinājumi izriet no konstatējumiem, ka lielākā daļa zivju krājumu Mauritānijā ir pilnīgi izmantota vai tiek izmantota pārmērīgi. Jaunie apjomi tika noteikti, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un Mauritānijas prasībām nostiprināt vietējās piekrastes kopienas un mazapjoma zveju.

Īpaši ievērojama ir galvkāju izslēgšana. Tika apgalvots, ka ārvalstu flotu darbības rezultātā šī suga tika pārmērīgi izmantota un ka šo resursu zvejniecību var nodrošināt pietiekama neliela mēroga vietējās flotes jauda un Mauritānijas piekrastes zvejnieki. Lai nostiprinātu vietējo zivsaimniecības nozari, tika panākta vienošanās par pelaģisko zivju zvejas zonas attāluma palielināšanu. Pelaģiskajiem traleriem būs jāievēro 20 jūdžu attālums no krasta. Aplēses liecina, ka tas ievērojami samazinās piezveju.

Atzinuma sagatavotāja īpaši atbalsta prasību 2 % no mazo pelaģisko zivju nozvejas izkraut Mauritānijā vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Tomēr ir uzmanīgi jāaplūko šā pasākuma ietekme uz vietējo zvejnieku veiktās nozvejas cenām.

Visbeidzot atzinuma sagatavotāja pauž bažas par problēmām, ko Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē varētu radīt Eiropas flotei un zivsaimniecības nozarei, kā arī Mauritānijas jūrniekiem, kuri strādāja uz šīs flotes zvejas kuģiem. Viņa pauž bažas par sekām, ko rada ievērojams kuģu īpašniekiem piemēroto maksājumu kāpums atbilstīgi nozvejai.

No otras puses, atzinuma sagatavotāja atbalsta Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, kura noteikumi ir apspriesti atbilstīgi attīstības politikas saskaņotības principam un 2002. gadā pieņemtajiem integrētajiem pamatprincipiem zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm un kurš atbilst kopējās zivsaimniecības turpmākās politikas ārējai dimensijai. ES un trešo valstu nolīgumi zivsaimniecības nozarē ne tikai nodrošina ES zvejas kuģu piekļuvi jaunattīstības valstu ekskluzīvajām ekonomikas zonām, bet arī sniedz pamatu partnerattiecībām, attīstības politikai un ilgtspējīgai zvejniecībai. Tādēļ partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē ir paredzēta tikai zivju krājumu pārpalikumu zveja trešo valstu piekrastes ūdeņos, un šajos nolīgumos būtu jāņem vērā zivju kā pārtikas produkta nozīme jaunattīstības valstīs.

Visbeidzot atzinuma sagatavotāja vēlas pievērst uzmanību faktam, ka iepriekšējā Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē retrospektīvajā (ex post) novērtējumā tika atzīts, ka attiecībā uz ES šā nolīguma izmaksas bija mēreni pozitīvas, jo lietderības attiecība bija tikai robežās no 1,4 līdz 1,5. Tomēr, tā kā jaunā protokola noteikumi ir būtiski mainīti, jaunā lietderības attiecība būs atšķirīga.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.

Attīstības komiteja uzskata, ka Komisijai protokola īstenošanā būtu pienācīgi jāņem vērā šādi aspekti:

(a) Komisijai būtu jāmudina Mauritānijas Islāma Republika izmantot atbildīgas un ilgtspējīgas valsts zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirto ikgadējo summu nolūkā uzlabot izkraušanas vietas valstī, lai ES zvejas kuģi savu nozveju varētu izkraut arī citās Mauritānijas ostās, ne tikai Nuakšotā, veicināt sieviešu uzņēmējdarbību zivsaimniecības nozarē, kā arī īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus un krājumu novērtēšanu;

(b) kontrolēt, vai galvkāju izslēgšana no Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē ir radījusi būtisku ietekmi saistībā ar krājumu atjaunošanu un vai izslēgšanas rezultātā netiek radīta pārmērīga Mauritānijas flotes zvejas jauda;

(c) mudina Komisiju apspriest ar Mauritāniju ilgtermiņa zvejniecības pārvaldības plānu izstrādi, iekļaujot tajos visas Mauritānijas iestāžu piešķirtās zvejas tiesības gan tās valsts flotei, gan trešo valstu flotēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.2.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 10 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Mikael Gustafsson, Filip Kaczmarek, Michał Tomasz Kamiński, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philippe Boulland, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Gesine Meissner

Budžeta komitejaS ATZINUMS (5.3.2013)

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku
(15777/2012 – C7‑0419/2012 – 2012/0258(NLE))

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatojoties uz Padomes piešķirtajām pilnvarām, Komisija risināja sarunas ar Mauritānijas Islāma Republiku, kuru mērķis bija atjaunot protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku. Sarunu nobeigumā 2012. gada 26. jūlijā tika parafēts jauns protokols. Jaunais protokols attiecas uz divu gadu laikposmu, kas sākas ar tā parakstīšanas dienu.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Mauritānijas ūdeņos saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisija cita starpā pamatojās uz atzinumu, ko sagatavojusi saskaņā ar šo nolīgumu izveidotā Zinātniskā komiteja.

Vispārējais mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas sadarbību, lai abu pušu interesēs izstrādātu ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas zvejas zonā.

Protokolā paredzēts kopējais finansiālais ieguldījums EUR 140 miljonu apmērā uz visu protokolā noteikto laiku, un to veido: a) finansiālais ieguldījums EUR 67 miljonu apmērā par piekļuvi zvejas resursiem un b) EUR 3 miljoni kā attīstības palīdzība Mauritānijas Islāma Republikai zivsaimniecības politikas jomā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

Izdevumu veids	2012	2013	KOPĀ
Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana	70 000000€	70 000 000€	140 000 000€
KOPĀ	70 000 000€	70 000 000€	140 000 000€

BUDG komiteja uzskata, ka nolīguma īstenošanā būtu jāņem vērā šādi jautājumi:

· katru gadu būtu jāizvērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šā nolīguma protokolu, ir ievērojušas prasību ziņot par nozveju; ja noteikumi nav ievēroti, Komisijai būtu jānoraida pieteikumi zvejas atļaujas saņemšanai, kurus šīs valstis iesniegušas attiecībā uz nākamo gadu;

· katru gadu būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par protokola 6. pantā minētās daudzgadu nozares programmas izpildes rezultātiem un par to, kā dalībvalstis ievērojušas prasību ziņot par nozveju;

· pirms protokola termiņa beigām vai pirms jaunu sarunu sākuma par tā iespējamo aizstāšanu būtu jāiesniedz Parlamentam un Padomei protokola īstenošanas ex post novērtējums, kurā iekļauta izmaksu un ieguvumu analīze.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	4.3.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 10 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Giovanni La Via, Claudio Morganti, Vojtěch Mynář, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Edit Herczog, Jürgen Klute, María Muñiz De Urquiza, Georgios Stavrakakis, Nils Torvalds

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	29.5.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	16 6 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Alain Cadec, Chris Davies, Carmen Fraga Estévez, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Nils Torvalds
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Besset, Izaskun Bilbao Barandica, Jean Louis Cottigny, Gesine Meissner, Ana Miranda, Antolín Sánchez Presedo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Carlos José Iturgaiz Angulo, Teresa Jiménez-Becerril Barrio