Procedūra : 2012/2320(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0193/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0193/2013

Debates :

PV 01/07/2013 - 24
CRE 01/07/2013 - 24

Balsojumi :

PV 02/07/2013 - 9.4

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0291

ZIŅOJUMS     
PDF 161kWORD 104k
19.6.2013
PE 508.182v03-00 A7-0193/2013

par Komisijas pirmo ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par dalībvalstu eksporta kredīta aģentūru veiktajām darbībām

(2012/2320(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Yannick Jadot

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Komisijas pirmo ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par dalībvalstu eksporta kredīta aģentūru veiktajām darbībām

(2012/2320(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 14. marta priekšlikumu Deleģētajai regulai (ES) Nr. .../.., ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā (C(2013)1378),

–   ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par ES MVU tirdzniecības un ieguldījumu finansēšanu — vieglāk pieejami kredīti internacionalizācijas atbalstam(2),

–   ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”(3),

–   ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(4),

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(5),

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(6),

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(7),

–   ņemot vērā ES Pamattiesību hartu (2010/C 83/02),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 12. decembra paziņojumu (COM(2011)0886),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumu „Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0573),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 26. jūnija paziņojumu „ES stratēģija un rīcības plāns attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju” (11855/2012),

–   ņemot vērā Parlamenta politikas departamenta informatīvo paziņojumu „Cilvēktiesību standarti ES ārpolitikā” (EXPO/B/DROI/2011/15),

–   ņemot vērā 2011. gada 16. jūnija ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus (HR/PUB/11/04, 2011. gads, Apvienoto Nāciju Organizācija),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu (COM(2013)0207),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu;

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0193/2013),

A. tā kā dalībvalstu eksporta kredītu programmas ir svarīgs instruments Eiropas uzņēmumu tirdzniecības un uzņēmējdarbības iespēju uzlabošanai;

B.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā dalībvalstīm ir noteikta prasība sniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu un vienlaicīgi paredzētas deleģēšanas pilnvaras Komisijai, tādējādi panākot attiecīgajos ESAO noteikumos veikto izmaiņu pēc iespējas drīzāku transponēšanu ES tiesību aktos;

C. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantu „kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus”;

D. tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES), kas ir saistošs dalībvalstu savstarpējs nolīgums, 3. un 21. pantā ir izklāstīti principi attiecībā uz to, kā Savienība organizē attiecības ar pārējo pasauli, kā arī pamatprincipi attiecībā uz Savienības darbību starptautiskā mērogā;

E.  tā kā Komisijas un augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada decembra paziņojumā ir apstiprināts, ka „Eiropas uzņēmumi ir jāmudina uzņemties atbilstīgas un pienācīgas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka to darbībās ņem vērā cilvēktiesības neatkarīgi no to izpildes vietas”;

F.  tā kā Eiropadomes „ES stratēģijā un rīcības plānā attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju” ir apstiprināts, ka „ES sekmēs cilvēktiesības visās tās ārējās darbības jomās bez izņēmumiem”;

G. tā kā ES iestādēm un ES dalībvalstīm, izņemot dalībvalstis, kurām ir atteikšanās tiesības, īstenojot ES tiesību aktus, kā tiesiski saistošs dokuments ir jāievēro ES Pamattiesību harta un tā kā Komisijas Stratēģijā Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā ir skaidri norādīts, ka Pamattiesību harta attiecas uz ES ārējo darbību;

H. tā kā Savienība un tās dalībvalstis atzinīgi novērtēja ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, kuru 4. princips par valsts un uzņēmējdarbības sektora attiecībām skaidri atsaucas uz eksporta kredīta aģentūrām;

I.   tā kā eksporta kredīta atbalstu bieži piešķir lieliem projektiem, kuru īstenotāji saskaras ar grūtībām komerckredītu ieguvē augsto komerciālo, politisko, ekonomisko vai ar vidi saistīto risku dēļ, kas eksporta kredīta aģentūrām (EKA) ir attiecīgi jāizvērtē un jāaprēķina;

J.   tā kā Komisija 2013. gada 14. martā ierosināja deleģēto regulu, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1233/2011 II pielikumu,  

1.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus izstrādāt satvaru attiecībā uz dalībvalstu ikgadējo ziņojumu sniegšanu par to eksporta kredītu jomas darbībām atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1233/2011, lai uzlabotu pārredzamību ES līmenī; uzsver, ka šādas ziņojumu sniegšanas galvenais mērķis ir pārraudzīt, vai dalībvalstu eksporta kredīta aģentūras ievēro eksporta kredītiem piemērojamos starptautiskos režīmus un ES Līguma prasības;

2.  apstiprina, ka 2012. gada 14. decembrī neoficiāli tika saņemts pirmais Komisijas ikgadējais ziņojums par dalībvalstu eksporta kredītu jomas darbībām, kurā novērtētas atbildes, ko sniegušas 20 no 27 dalībvalstīm, kuras īsteno aktīvas eksporta kredītu programmas, un tika saņemti arī šo dalībvalstu ziņojumi pielikuma veidā; kopš minētā laikposma Komisija ir apstiprinājusi šo dokumentu publiskošanu, lai īstenotu pamatregulas mērķi uzlabot pārredzamību;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas ziņojumā ir skaidri norādīts 2011. gadā dalībvalstu īstenoto eksporta kredīta jomas darbību mērogs un nozīmīgums — to kopējais apmērs pārsniedza EUR 250 miljardus, ieskaitot 260 darījumus, attiecībā uz kuriem ir norādīts, ka tiem ir liela ietekme uz vidi, un tās Eiropas uzņēmumiem rada ievērojamas tirdzniecības un uzņēmējdarbības iespējas;

4.  atzīst, ka ES dalībvalstis savos ikgadējos darbības ziņojumos ir sniegušas Komisijai finansiālo un operatīvo informāciju par eksporta kredītiem, kā prasīts Regulas (ES) Nr. 1233/2011 I pielikuma 1. punktā;

5.  saistībā ar dalībvalstu īstenoto eksporta kredītu jomas darbību mērogu uzsver Regulas (ES) Nr. 1233/2011 4. apsvēruma nozīmīgumu, kurā noteikts nodrošināt atbilstību Savienības ārējās darbības vispārējiem noteikumiem, piemēram, par demokrātijas konsolidāciju, cilvēktiesību ievērošanu, attīstības politikas saskaņotību un par cīņu pret klimata pārmaiņām; saistībā ar to atgādina par Regulas I pielikumā paredzēto konkrēto ziņošanas prasību nozīmīgumu, lai nodrošinātu Komisijai un Parlamentam iespēju izvērtēt šo atbilstību;

6.  uzsver, ka dalībvalstu ikgadējie ziņojumi un Komisijas veiktais to novērtējums vēl nenodrošina Parlamentam iespēju izvērtēt dalībvalstu īstenoto eksporta kredīta jomas darbību atbilstību Savienības ārpolitiskajiem mērķiem, kā noteikts LES 3. un 21. pantā, kā arī spēkā esošajiem tiesību aktiem, ko piemēro ar vidi saistītajiem riskiem EKA prēmiju aprēķināšanā;

7.  ņem vērā pašreizējā Komisijas ikgadējā ziņojumā pausto nostādni, saskaņā ar kuru „dalībvalstīm ir nepārprotama vispārēja gatavība savām eksporta kredīta programmām piemērot tādas politikas programmas, kas atbilst vispārējam 3. un 21. panta formulējumam”; atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu, tostarp Vācijas, Itālijas, Beļģijas un Nīderlandes, centienus nodrošināt saturīgāku ziņojumu par atbilstību dažiem Savienības ārējās darbības mērķiem;

8.  atzīst, ka Komisijai ir jābūt iespējām izvērtēt, vai dalībvalstu eksporta kredīta jomas darbības atbilst Savienības ārējās darbības mērķiem, un tādēļ iesaka veikt atbilstības pārbaudi par to, vai oficiāli atbalstītās eksporta kredīta aģentūras (EKA) īsteno efektīvu politiku, kas nodrošinātu, ka to darbības atbilst Savienības ārpolitikas mērķiem;

EKA atbilstības Savienības ārējās darbības mērķiem salīdzinošs novērtējums

9.  piekrīt ikgadējā ziņojumā paustajam Komisijas novērojumam, ka „ir grūti noteikt precīzu kritēriju, lai novērtētu atbilstību ES tiesiskajam regulējumam”; atkārtoti norāda, ka eksporta kredīta jomas darījumiem piemērotā politika joprojām ir jāizvērtē, kā galveno kritēriju ņemot vērā 21. panta noteikumus;

10. uzsver, ka Savienība būs uzticams un ietekmīgs pasaules mēroga spēks tikai tad, ja dalībvalstis un Eiropas iestādes īstenos saskanīgu ārpolitiku;

11. iesaka Padomes Eksporta kredītu darba grupai un Komisijai sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai pirms nākamā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas termiņa izstrādātu metodiku saturīgai ziņošanai par atbilstību 21. pantam un par noteiktu ESAO vadlīniju piemērošanu Eiropas Savienībā oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā; prasa šajā procesā iekļaut sabiedrisko apspriešanu;

12. uzskata, ka ir ļoti svarīgi aicināt dalībvalstis pārraudzīt un ziņot par uzticamības pārbaudes procedūru esamību, rezultātu un efektivitāti tādu projektu pārbaudes procesa ietvaros, kuriem oficiāli piešķir eksporta kredītu atbalstu, saistībā ar to iespējamo ietekmi cilvēktiesību jomā;

13. apzinās, ka EKA pamatojas uz projektu partneru sniegto informāciju; pauž pārliecību — ja EKA kā prasību attiecībā uz partneriem, lai tie varētu pretendēt uz projekta finansējuma saņemšanu, pieprasītu piemērot strukturētu pieeju uzticamības pārbaudēm, projekta partneri labprāt to veiktu saviem spēkiem, tādējādi mazinot EKA papildu administratīvās izmaksas;

14. uzskata, ka progress, kas ir panākts saistībā ar EKA ziņošanu par cilvēktiesību ievērošanu, varētu nodrošināt labāku ziņošanu par citiem 21. pantā paredzētajiem Eiropas ārējās darbības mērķiem, piemēram, nabadzības izskaušanu, kā arī par pieeju, ko piemēro ar vidi saistītajiem riskiem;

Ziņošana par pieeju, ko piemēro ar vidi saistītajiem riskiem, aprēķinot EKA prēmijas

15. aicina dalībvalstu EKA arī turpmāk ziņot par to veikto ar vidi saistīto risku novērtējumu un uzskata, ka šāda visu EKA, kas darbojas ESAO valstīs, un pārējo EKA ziņošana ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

Ziņošana par iespējamajām saistībām

16. norāda, ka dalībvalstu EKA pašlaik ziņo par iespējamo saistību piemērošanu dažādos veidos; aicina Komisiju noteikt vienotu definīciju, kas atspoguļo Parlamenta vēlmi saņemt informāciju par ārpusbilances darījumu veikšanu;

Komisijas sagatavotas norādes un novērtējums

17. aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādes nākamajam ziņošanas periodam, cita starpā par to, kā ziņot par uzticamības pārbaužu esamību un efektivitāti saistībā ar dalībvalstu cilvēktiesību politikas programmām, kā arī par to, kā ziņot par pieeju, ko piemēro ar vidi saistītajiem riskiem;

18. vēlas, lai nākamajā Komisijas ikgadējā ziņojumā būtu norādīts, vai tā ir spējusi novērtēt dalībvalstu atbilstību Savienības mērķiem un saistībām, un noliedzošas atbildes gadījumā būtu sniegti ieteikumi par to, kā uzlabot ziņošanu, lai šo uzdevumu izpildītu;

Komisijas ziņojums par informatīvām darbībām valstīs, kas nav ESAO dalībvalstis

19. atzinīgi vērtē Komisijas un ASV 2012. gadā kopīgi veikto darbu, lai iesaistītu Ķīnu, Brazīliju, Krieviju un citas lielākās jaunietekmes valstis lielāko eksporta finanšu nodrošinātāju starptautiskas darba grupas (SDG) izveidē;

20. ierosina SDG izveides procesā apsvērt nozaru pieejas piemērotību, lai veidotu pamatu horizontāliem noteikumiem otrajā posmā, kas nodrošinās, ka visas ESAO dalībvalstis un valstis, kuras nav ESAO dalībvalstis, kopā pieņems efektīvus un augstus standartus un jaunus starptautiskus noteikumus par EKA, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

o

o        o

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ESAO sekretariātam.

(1)

OV L 236, 8.12.2011., 45. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0469.

(3)

OV C 56E, 26.2.2013., 87. lpp.

(4)

OV C 296E, 2.10.2012., 34. lpp.

(5)

OV C 99E, 3.4.2012., 94. lpp.

(6)

OV C 99E, 3.4.2012., 31. lpp.

(7)

OV C 99E, 3.4.2012., 101. lpp.


PASKAIDROJUMS

Parlaments un Padome 2011. gadā vienojās transponēt ES tiesiskajā regulējumā 2005. gada ESAO noteikumus par eksporta kredītu jomas darbībām. Šajā procesā tie vienojās Komisijai uzticēt deleģēto aktu turpmāko ESAO noteikumu redakciju transponēšanai apmaiņā pret labāku dalībvalstu īstenoto eksporta kredītu darbību pārredzamību ES līmenī. Tā rezultātā pieņemtās Regulas (ES) Nr. 1233/2011 I pielikumā ir iekļauti ikgadējā ziņojuma, kas dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai, elementi:

– informācija par aktīviem un pasīviem, samaksātajām summām un atgūtajiem līdzekļiem, jaunām saistībām, riskiem un prēmiju maksām, kā arī par iespējamajām saistībām, kas varētu izrietēt no oficiāli atbalstītajām eksporta kredītu darbībām;

– informācija par to, kā oficiāli atbalstītajās eksporta kredītu darbībās ņem vērā ar vidi saistītos riskus, kas var radīt citus būtiskus riskus;

– novērtējums par eksporta kredītu aģentūru atbilstību ES mērķiem un saistībām.

Pēdējais prasības punkts attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem ir iekļauts Regulas pamattekstā, 3. apsvērumā, kas tai piešķir īpašu nozīmi un mērķi:

„(3) Dalībvalstīm būtu jāievēro Savienības vispārīgie ārējās darbības noteikumi, piemēram, par demokrātijas konsolidāciju, cilvēktiesību ievērošanu un attīstības politikas saskaņotību un par cīņu pret klimata pārmaiņām, kad tiek izveidotas, izstrādātas un īstenotas valsts eksporta kredītu sistēmas un veikta oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomas darbību uzraudzība.”

Savienības vispārējie noteikumi par ārējo darbību ir noteikti LES 3. un 21. pantā.

Turklāt I pielikumā ir paredzēta prasība attiecībā uz ikgadējo ziņojumu, kas Komisijai ir jāiesniedz Parlamentam par veiktajām sarunām, lai noteiktu globālos standartus oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā.

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1233/2011 darbības jomai pirmais ziņojumā aplūkojamais periods ir 2011. gads.

Parlamenta INTA komitejas priekšsēdētājs 2012. gada 14. decembrī neoficiāli saņēma Komisijas ikgadējā ziņojuma projektu par dalībvalstu eksporta kredītu jomas darbībām 2011. gadā. Projektā ir novērtēti ziņojumi, kurus iesniedza 20 no 27 dalībvalstīm, kas īsteno aktīvas eksporta kredītu programmas. Visu 20 dalībvalstu ziņojumi tika nosūtīti vienā datumā.

Parlamenta INTA komiteja un Padomes Tirdzniecības politikas komiteja (TPK) 2013. gada 4. martā saņēma vienādu dokumentu kopu bez izmaiņām. Šiem dokumentiem tika piemērota „konfidenciālu dokumentu” kategorija, tas ir, „tajos ir sniegta sensitīva informācija, kas ir paredzēta personām, kurām tā ir jāzina profesionālu iemeslu dēļ, un ko ir paredzēts nodot tikai mūsu komitejas locekļiem”.

Parlaments 2013. gada 21. martā no Komisijas saņēma ziņojumu arī par Komisijas veiktajām sarunām eksporta kredītu jomā attiecībā uz 2011. un 2012. gadu Regulas (ES) Nr. 1233/2011 nozīmē. Arī šim dokumentam tika piemērota „konfidenciālu dokumentu” kategorija.

Tajā pašā laikā darbs pie šā ziņojuma sākās ar INTA koordinatoru 2012. gada decembra lēmumu, kā arī ar pirmo un otro viedokļu apmaiņu INTA komitejā attiecīgi 2013. gada 21. februārī un 21. martā, lai Parlaments laikus varētu sniegt ieguldījumu dalībvalstu otrā ikgadējā ziņojuma sagatavošanā. Abu viedokļu apmaiņu laikā komitejā dokumentus nevarēja publiskot INTA tīmekļa vietnē, lai ar tiem iepazītos ieinteresētās personas. Līdz pat dienai, kad tika sagatavots šis paskaidrojums, pamatdokumenti, uz kuriem attiecas šis ziņojums, nav pieejami vispārējai sabiedrībai.

Referents pauž lielas bažas par šo Komisijas īstenoto konfidencialitātes pieeju un apstrīd tās piemērotību, jo tā ir pilnīgā pretrunā Regulas (ES) Nr. 1233/2011 mērķim uzlabot dalībvalstu eksporta kredītu jomas darbību pārredzamību ES līmenī. Viņa prasības ir izklāstītas ziņojuma pirmajos punktos.

Parlaments 2013. gada 27. martā saņēma Komisijas 2013. gada 14. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. .../.., ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiālo atbalstītu eksporta kredītu jomā II pielikumu. Deleģētās regulas mērķis ir atjaunināt pamata Regulu (ES) Nr. 1233/2011, ņemot vērā jaunos ESAO noteikumus par ESAO noteikumu prēmiju sistēmas izmaiņām, 2011. gada Nozares vienošanos par eksporta kredītiem civiliem lidaparātiem, Nozares vienošanos par eksporta kredītiem atjaunojamiem energoresursiem, klimata pārmaiņu mazināšanai un ar ūdensapgādi saistītiem projektiem.

Lai gan referentam nebūtu iebildumu saistībā ar ierosināto grozījumu saturu, viņam ir grūti saprast deleģētā akta piešķiršanu, lai gan pamata Regulā (ES) Nr. 1233/2011 paredzētās prasības par pārskatāmības saskaņošanu nav izpildītas.

Šo nelīdzsvarotību padziļina dalībvalstu sniegto ziņojumu par to 2011. gadā veiktajām eksporta kredītu darbībām, kā arī Komisijas veiktā šo ziņojumu novērtējuma sliktā kvalitāte.

No vienas puses, Komisijas ziņojums skaidri liecina par EKA mērogu un nozīmi. Dalībvalstu EKA darbību ziņotā vērtība 2011. gadā sasniedza vairāk nekā 250 miljardus eiro, ietverot 260 darījumus ar ziņotu būtisku ietekmi uz vidi. Kā referents jau norādīja Regulas (ES) Nr. 1233/2011 likumdošanas procedūras laikā, viņš atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstu rīcībā ir šāds instruments, kas sekmē Eiropas uzņēmumu tirdzniecības un uzņēmējdarbības iespējas.

Lai sniegtu plašāku konteksta informāciju, jānorāda, ka minētā summa ir gandrīz divas reizes lielāka par Savienības gada budžetu. Salīdzinājumam — Savienības budžets sadaļā „ES — globālo procesu dalībniece” ir mazāks par 10 miljardiem eiro. Tādējādi EKA atbalsta projektus tādā vērtībā, kas vismaz 25 reizes pārsniedz Savienības budžetā ārējai darbībai paredzēto gada piešķīrumu.

EKA darbību mērogs pilnīgi apstiprina Regulas (ES) Nr. 1233/2011 4. apsvēruma nozīmi, kurā ir norādīts, ka, dalībvalstīm, izmantojot šo instrumentu, būtu jāievēro Savienības vispārīgie ārējās darbības noteikumi, piemēram, par demokrātijas konsolidāciju, cilvēktiesību ievērošanu, attīstības politikas saskaņotību un par cīņu pret klimata pārmaiņām. Tādējādi vienlīdz svarīgas ir ziņošanas prasības, kas noteiktas regulas I pielikumā, lai Parlaments varētu izvērtēt šo atbilstību.

No otras puses, dalībvalstu ikgadējie ziņojumi un Komisijas veiktais šo ziņojumu izvērtējums tomēr nesniedz Parlamentam pietiekamu iespēju veikt šādu novērtējumu. Tas jo īpaši attiecas uz ziņošanu par I pielikumā iekļautajām pozīcijām, kas nav saistītas ar finansēm, piemēram, ar vidi saistītajiem riskiem piemēroto pieeju EKA prēmiju aprēķināšanā un atbilstību Savienības ārpolitikas mērķiem.

Šī nepilnība zināmā mērā nav pārsteidzoša. Dažas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Dānija, veic apsveicamu darbu, lai ziņotu par šādiem sarežģītākiem jautājumiem. Tomēr mums ir jāatzīst, ka vēl nav ieviesta metodika ziņošanai par jautājumiem, kas nav saistīti ar finansēm, un dalībvalstīm, kā arī Eiropas iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju bankai, vēl ir jāizpilda Lisabonas līguma prasības, lai apliecinātu savu atbilstību Savienības ārējās darbības mērķiem.

Tāpēc, lai veicinātu labāku ziņošanu, turpmākajā ziņojuma daļā ir sniegti dalībvalstīm un Komisijai paredzēti ieteikumi par to, kā sagatavot nākamo ikgadējo ziņojumu, lai tas mums sniegtu labākas iespējas pārraudzīt EKA darbu. Tas jo īpaši attiecas uz ziņošanu par dalībvalstu eksporta kredītu jomas darbību atbilstību Lisabonas līguma 3. un 21. pantā noteiktajiem ārējās darbības mērķiem.

Vairāki papildu ieteikumi attiecas arī uz EKA ziņojumiem par to risku prēmijas aprēķinu, kas saistīti ar vidi, un iespējamajām saistībām, kā arī uz Komisijas veiktajiem informēšanas pasākumiem valstīs, kuras nav ESAO dalībvalstis.

Ziņojuma noslēgumā Komisija ir aicināta sniegt dalībvalstīm norādījumus, lai tā nākamajos ikgadējos ziņojumos spētu Parlamentam sniegt izvērtējumu par to, vai tā uzskata, ka ir iespējams apliecināt dalībvalstu veikto eksporta kredītu jomas darbību atbilstību ES ārējās darbības mērķiem.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.5.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Maria Badia i Cutchet, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Andrea Cozzolino, George Sabin Cutaş, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Iuliu Winkler, Jan Zahradil, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, Albert Deß, Elisabeth Köstinger, Mario Pirillo, Marietje Schaake, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Vergiat

Juridisks paziņojums - Privātuma politika