ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu

17.6.2013 - (COM(2012)0382 – C7-0188/2012 – 2012/0186(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Olga Sehnalová

Grozījumi

Procedūra : 2012/0186(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0207/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0207/2013

Debates :

PV 01/07/2013 - 16
CRE 01/07/2013 - 16

Balsojumi :

PV 02/07/2013 - 9.9
CRE 02/07/2013 - 9.9
PV 11/03/2014 - 9.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0296
P7_TA(2014)0196

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu

(COM(2012)0382 – C7-0188/2012 – 2012/0186(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0382),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0188/2012),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Kipras parlaments un Nīderlandes Senāta un Pārstāvju palātas un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0207/2013),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas ziņā pieņemamā stāvoklī. Šis regulējums aptver visu transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates un to transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām, lai panāktu, ka uz ceļiem netiek izmantoti transportlīdzekļi, kas rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai.

(3) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas ziņā pieņemamā stāvoklī. Šis regulējums aptver visu transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates un to transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām. Periodiskajai apskatei vajadzētu būt galvenajam instrumentam, lai panāktu tehniskā stāvokļa atbilstību. Komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem būtu tikai jāpapildina periodiskās apskates un uz ceļiem būtu jāpārbauda tikai tie transportlīdzekļi, kas rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai.

Pamatojums

Komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem būtu tikai jāpapildina periodiskās apskates nolūkā pārbaudīt tikai tos transportlīdzekļus, kas rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Tomēr ar šādu neparedzamu pārbaužu uz ceļiem režīmu ir svarīgi garantēt, ka arī pēc nonākšanas tirgū transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem visu to ekspluatācijas laiku.

(4) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku un vides kvalitātes standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Tomēr ar šādu neparedzamu tehnisko pārbaužu uz ceļiem režīmu ir svarīgi garantēt, ka arī pēc nonākšanas tirgū tiek nodrošināta transportlīdzekļu tehniskā atbilstība visā to ekspluatācijas laikā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Tā kā saskaņā ar Komisijas ziņojumu par Direktīvas 2000/30/EK piemērošanu ļoti daudziem transportlīdzekļiem, kas apturēti pārbaudes uz ceļa veikšanai, defekti nav konstatēti, tad transportlīdzekļi šādām tehniskajām pārbaudēm būtu jāizraugās pēc uzņēmumu riska profila, lai mazinātu šī pasākuma slogu uzņēmumiem, kas savus transportlīdzekļus uztur labā braukšanas kārtībā.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Pārbaudes uz ceļiem būtu jāveic, izmantojot riska novērtējuma sistēmu. Dalībvalstis var izmantot riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvā 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu.

(6) Tāpēc tehniskās pārbaudes uz ceļiem būtu jāveic, izmantojot riska novērtējuma sistēmu, kuras pamatā ir to trūkumu skaits un smaguma pakāpe, kuri konstatēti atsevišķu uzņēmumu ekspluatētiem transportlīdzekļiem un kuri izklāstīti standartizētos tehniskās apskates sertifikātos un ziņojumos par tehniskajām pārbaudēm uz ceļa.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Ņemot vērā komerciālo transportlīdzekļu kustības apjomu starp dalībvalstīm un nolūkā novērst jebkāda veida diskrimināciju transportlīdzekļa reģistrācijas valsts dēļ, riska novērtējuma sistēma būtu jāpiemēro visā Savienībā un tai visās dalībvalstīs būtu jāpamatojas uz atbilstošu transportlīdzekļu periodisko tehnisko apskašu un pārbaužu saskaņotības līmeni.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem, tika izveidots Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistrs (ERRU). ERRU sniedz iespēju Savienības līmenī savstarpēji savienot dalībvalstu elektroniskos reģistrus atbilstoši Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību. Šādas sistēmas, ko katrā dalībvalstī administrē kompetentā iestāde, izmantošana atvieglo dalībvalstu sadarbību un samazina izmaksas, kas saistībā ar kontrolēm rodas gan pašiem uzņēmumiem, gan administratīvajām struktūrām.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Komerciālo autopārvadājumu nolūkos kravas automobiļu vietā dažkārt izmanto lauksaimniecības transportlīdzekļus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h. Svarīgi ir nodrošināt, ka situācijās, kad lauksaimniecības transportlīdzekļi tiek izmantoti šādā veidā, tiem uz ceļiem piemēro tāda paša veida tehniskās pārbaudes kā kravas automobiļiem.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un izmaksām, kā arī lai uzlabotu pārbaužu efektivitāti, par prioritāriem būtu jāuzskata tie transportlīdzekļi, kurus ekspluatē ceļu satiksmes un ekoloģiskajiem parametriem neatbilstoši uzņēmumi, savukārt transportlīdzekļiem, ko ekspluatē atbildīgi un piesardzīgi uzņēmumi un kuriem tiek nodrošināta atbilstīga tehniskā apkope, būtu jāatdara ar labvēlīgāku režīmu, tiem nosakot mazāku skaitu pārbaužu.

(10) Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un izmaksām, kā arī lai uzlabotu pārbaužu efektivitāti, kompetentajām valstu iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu, ka par prioritāriem jāuzskata tie transportlīdzekļi, kurus ekspluatē ceļu satiksmes un ekoloģiskajiem parametriem neatbilstoši uzņēmumi, savukārt transportlīdzekļiem, ko ekspluatē atbildīgi un piesardzīgi uzņēmumi un kuriem tiek nodrošināta atbilstīga tehniskā apkope, jāpiemēro labvēlīgāks režīms, tiem nosakot mazāku skaitu pārbaužu.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem, kuru laikā tiek pārbaudīts, vai transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā, vajadzētu izpausties kā sākotnējām pārbaudēm un, vajadzības gadījumā, detalizētākām pārbaudēm. Abos gadījumos būtu jāpārbauda visas attiecīgās transportlīdzekļu daļas un sistēmas. Lai pārbaudes būtu saskaņotākas, attiecībā uz visām iespējamām pārbaudāmām pozīcijām būtu jānosaka pārbaudes metodes, kā arī piemēri tam, kādus trūkumus iespējams konstatēt un kā tie jānovērtē.

(11) Tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem, kuru laikā tiek pārbaudīts, vai transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā, vajadzētu izpausties kā sākotnējām pārbaudēm un, vajadzības gadījumā, detalizētākām pārbaudēm. Abos gadījumos būtu jāpārbauda visas attiecīgās transportlīdzekļu daļas un sistēmas, tostarp arī tas, kā ir nostiprināta krava. Lai pārbaudes būtu saskaņotākas, attiecībā uz visām iespējamām pārbaudāmām pozīcijām būtu jānosaka pārbaudes metodes, kā arī piemēri tam, kādus trūkumus iespējams konstatēt un kā tie jānovērtē. Jāveicina kravas nostiprināšanas un šā procesa novērtēšanas standartu izmantošana.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Tā kā riepu pienācīgu veiktspēju tieši ietekmē to spiediens, būtu jāapsver iespēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Regulā Nr. 64.02 paredzēto riepu spiediena kontroles obligāto sistēmu piemērot arī komerciāliem transportlīdzekļiem un vajadzības gadījumā uz ceļiem veikto tehnisko pārbaužu laikā pārbaudīt šo sistēmu darbību.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11b) Tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem dalībvalstis var pārbaudīt kravas nostiprinājumu saskaņā ar pastāvošajiem standartiem. Šādu pārbaužu rezultātus nevajadzētu iekļaut riska novērtēšanas sistēmā, kamēr kravu nostiprināšanas noteikumi nav saskaņoti Savienības līmenī. Kamēr šāda saskaņošana nav notikusi, būtu jāveicina Eiropas standartu un Eiropas labas prakses vadlīniju kravu nostiprināšanai ceļu pārvadājumiem izmantošana.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Vairākās dalībvalstīs ziņojumus par tehniskajām pārbaudēm uz ceļa sagatavo elektroniski. Šādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājam būtu jāizsniedz šā pārbaudes ziņojuma izdruka. Visi dati un informācija, kas apkopoti pārbaudēs uz ceļiem, būtu jānosūta uz vienotu dalībvalsts datubāzi, lai šādus datus būtu vieglāk apstrādāt un lai informācijas nosūtīšana varētu notikt bez lieka administratīva sloga.

(12) Vairākās dalībvalstīs ziņojumus par tehniskajām pārbaudēm uz ceļa sagatavo elektroniski. Šādos gadījumos ir svarīgi pilnībā izmantot elektroniskās saziņas līdzekļu priekšrocības, un pārbaudes ziņojumu izdruku izmantošana būtu jāsamazina. Visi dati un informācija, kas apkopoti pārbaudēs uz ceļiem, būtu jānosūta uz vienotu dalībvalsts datubāzi, lai šādus datus būtu vieglāk apstrādāt un lai informācijas nosūtīšana varētu notikt bez papildu administratīvā sloga.

Pamatojums

Periodiskajām tehniskajām apskatēm vajadzētu būt galvenajam instrumentam, kas nodrošina transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību, un komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem būtu tikai jāpapildina tehniskās apskates nolūkā pārbaudīt tos transportlīdzekļus, kas rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai. Priekšlikumā par periodiskajām tehniskajām apskatēm būtu jāievieš līdzīgs grozījums.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Izmantojot mobilās pārbaudes vienības, kavēšanās būtu mazāka, un mazākas būtu arī izmaksas, kas rodas ekspluatantiem, jo šādā veidā detalizētākas pārbaudes ir iespējams veikt turpat — tieši ceļa malā. Zināmos apstākļos detalizētāku pārbaužu veikšanai var izmantot arī tehniskās apskates stacijas.

(13) Izmantojot mobilās pārbaudes vienības, kavēšanās būtu mazāka, un mazākas būtu arī izmaksas, kas rodas ekspluatantiem, jo šādā veidā detalizētākas pārbaudes ir iespējams veikt turpat — tieši ceļa malā. Detalizētāku pārbaužu veikšanai var izmantot arī tehniskās apskates stacijas, ja tās atrodas netālu.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Personālam, kas veic sākotnējās pārbaudes uz ceļiem, vajadzētu būt pienācīgām prasmēm, lai efektīvi veiktu vizuālās pārbaudes.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Par to, ka veikta sākotnējā tehniskā pārbaude uz ceļa, nebūtu jāprasa samaksa ne no uzņēmuma, ne transportlīdzekļa vadītāja. Tomēr, lai samazinātu tehniskā aprīkojuma lietošanas izmaksas detalizētākā pārbaudē uz ceļa, ko īsteno vai nu mobilā pārbaudes vienība, vai tuvumā esošā tehniskās apskates stacija, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iekasēt nodevas maksājumu, ja ir konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi, kas liecina, ka transportlīdzekli ekspluatējošais uzņēmums nav pildījis pienākumu uzturēt transportlīdzekli braukšanas kārtībā. Lai ierobežotu šādu uzņēmumu finansiālo slogu, šādas nodevas apjomam nebūtu jāpārsniedz periodiskās tehniskās apskates izmaksas attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai. Visi ieņēmumi vai ienākumi, kas gūti no šīm nodevām, būtu jāizmanto ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ar nolūku nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm katrā dalībvalstī vajadzētu būt vienotai struktūrai, kas pildītu kontaktpunkta funkcijas sakaru nodrošināšanai ar citām attiecīgām kompetentām iestādēm. Šai struktūrai būtu arī jāvāc attiecīgi statistikas dati. Turklāt dalībvalstīm savā teritorijā būtu jāīsteno arī saskaņota nacionālā kontroles stratēģija, un tās var norīkot vienu struktūru, lai koordinētu stratēģijas īstenošanu. Katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jādefinē procedūras, ar kurām nosaka termiņus informācijas paziņošanai un šādas informācijas saturu.

(16) Ar nolūku nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm katrā dalībvalstī vajadzētu būt vienotai struktūrai, kas pildītu kontaktpunkta funkcijas sakaru nodrošināšanai ar citām attiecīgām kompetentām iestādēm. Šai struktūrai būtu arī jāvāc attiecīgi statistikas dati, jo īpaši attiecībā uz tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem kontrolētajām komerciālo transportlīdzekļu kategorijām, konstatēto trūkumu skaitu un veidu, kā arī to smaguma pakāpi. Turklāt dalībvalstīm savā teritorijā būtu jāīsteno arī saskaņota nacionālā kontroles stratēģija, un tās var norīkot vienu struktūru, lai koordinētu stratēģijas īstenošanu. Katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jādefinē procedūras, ar kurām nosaka termiņus informācijas paziņošanai un šādas informācijas saturu.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai pārraudzītu Savienībā īstenoto pārbaužu uz ceļiem regulējumu, dalībvalstīm ik pēc diviem gadiem būtu jāpaziņo Komisijai veikto pārbaužu uz ceļiem rezultāti. Savāktie dati Komisijai būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam.

(17) Lai pārraudzītu Savienībā īstenoto pārbaužu uz ceļiem regulējumu, dalībvalstīm reizi divos gados līdz 31. martam būtu jāpaziņo Komisijai veikto pārbaužu uz ceļiem rezultāti. Savāktie dati Komisijai būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam.

Pamatojums

No 20. panta nav skaidrs, cik bieži dalībvalstīm ir jāziņo rezultāti Komisijai. Tādēļ preambulas 17. apsvērums ir jāpielīdzina 20. panta formulējumam.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Lai mazinātu uzņēmumu un transportlīdzekļa vadītāju zaudēto laiku un palielinātu vispārējo efektivitāti, būtu jāveicina kopēju tehnisko pārbaužu uz ceļiem un pārbaužu veikšana, lai noteiktu atbilstību sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulai (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu¹, Direktīvai 2006/22/EK un Padomes 1985. gada 20. decembra Regulai (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā².

_____________

¹ OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

² OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido regulējumu pārbaudēm uz ceļiem, ko veic dalībvalstu teritorijā ekspluatētiem komerciāliem transportlīdzekļiem.

1. Ar šo regulu izveido regulējumu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem, ko attiecībā uz tehniskā stāvokļa atbilstību veic dalībvalstu teritorijā ekspluatētiem komerciāliem transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Tehniskās pārbaudes uz ceļiem veic, nediskriminējot transportlīdzekļa vadītājus pēc valsts piederības vai pēc valsts, kurā attiecīgais komerciālais transportlīdzeklis reģistrēts vai nodots ekspluatācijā.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šo regulu piemēro komerciāliem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h un kas atbilst turpmākajām kategorijām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvā 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, un Direktīvā 2007/46/EK:

Pamatojums

Šīs regulas darbības jomā ir jāiekļauj arī dažu modeļu traktori, jo tos aizvien biežāk komerciālos nolūkos izmanto uz koplietošanas ceļiem.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– M2 un M3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto pasažieru pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

– M2 un M3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, ko izmanto pasažieru pārvadājumiem un kuros, neskaitot vadītāja sēdvietu, ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

Pamatojums

Neatkarīgi no to lieluma vai tipa ir lietderīgi pārbaudīt arī visas piekabes, ja tās izmanto kopā ar M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem. Tas atvieglos un vienkāršos prasību izpildi.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– N1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus parasti izmanto kravu autopārvadājumiem, un kuru maksimāli pieļaujamā masa nepārsniedz 3500 kg;

svītrots

Pamatojums

Ir apšaubāmi, vai N1 kategorijas transportlīdzekļu daļu nolietojums palielina satiksmes negadījumu risku un tādējādi ietekmē satiksmes drošību. Turklāt pārbaudāmo komerciālo transportlīdzekļu klāsta paplašināšana pārbaudes struktūrām papildus radīs ievērojamu finansiālu un administratīvu slogu.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– N2 un N3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, ko izmanto kravu pārvadājumos un kuru maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 3500 kg;

– N2 un N3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, ko izmanto kravu pārvadājumos un kuru maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 3500 kg;

Pamatojums

Neatkarīgi no to lieluma vai tipa ir lietderīgi pārbaudīt arī visas piekabes, ko izmanto kopā ar N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem. Tas atvieglos un vienkāršos prasību izpildi.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– O1 un O2 kategorija — piekabes un puspiekabes ar maksimāli pieļaujamo masu, kas nepārsniedz 3500 kg;

svītrots

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– O3 un O4 kategorija — piekabes un puspiekabes ar maksimāli pieļaujamo masu, kas pārsniedz 3500 kg.

svītrots

Pamatojums

Ja šīs piekabes izmantos kopā ar komerciāliem transportlīdzekļiem, tās automātiski tiks pārbaudītas, tāpēc atsevišķs noteikums nav vajadzīgs.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– T5 kategorijas riteņtraktori, kurus uz koplietošanas ceļiem izmanto galvenokārt komerciālu kravu pārvadāšanai un kuru projektētais maksimālais ātrums pārsniedz 40 km/h;

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 6. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) „komerciāls transportlīdzeklis” ir motorizēts transportlīdzeklis un tā piekabe, kas paredzēta kravu vai pasažieru pārvadājumiem profesionālos nolūkos;

(6) „komerciāls transportlīdzeklis” ir motorizēts transportlīdzeklis un tā piekabe, kas paredzēta kravu vai pasažieru pārvadājumiem nolūkā veikt kravu autopārvadājumus par atlīdzību;

Pamatojums

Referente uzskata, ka teikuma daļa „profesionālos nolūkos” ir jāaizstāj ar formulējumu, kas iekļauts Konvencijā par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR).

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 9. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „pārbaude uz ceļa” ir kompetento iestāžu vai šo iestāžu tiešā uzraudzībā veikta neparedzama pārbaude, kuras laikā pārliecinās par to, vai komerciālais transportlīdzeklis, ko ekspluatē uz koplietošanas ceļiem kādas dalībvalsts teritorijā, ir braukšanas kārtībā;

(9) „tehniskā pārbaude uz ceļa” ir kompetento iestāžu vai šo iestāžu tiešā uzraudzībā veikta neparedzama pārbaude, kuras laikā pārliecinās par to, vai komerciālais transportlīdzeklis, ko ekspluatē uz koplietošanas ceļiem kādas dalībvalsts teritorijā, ir braukšanas kārtībā, un vai ir pienācīgi nostiprināta tā krava;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 10. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) „tehniskā apskate” ir pārbaude, lai noteiktu, vai transportlīdzekļa daļas un komponenti atbilst tiem noteiktajiem drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kas ir spēkā apstiprinājuma, sākotnējās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā dienā, vai arī aprīkojuma modernizēšanas dienā;

(10) „tehniskā apskate” ir pārbaude, kas tiek veikta, lai garantētu, ka transportlīdzekļa izmantošana uz koplietošanas ceļiem ir droša un tas atbilst tam noteiktajiem drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kas ir spēkā apstiprinājuma, sākotnējās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā dienā, vai arī aprīkojuma modernizēšanas dienā;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 11. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) „kompetentā iestāde” ir iestāde vai publiska struktūra, kas atbild par nacionālās pārbaužu uz ceļiem sistēmas pārvaldību;

(11) „kompetentā iestāde” ir iestāde vai publiska struktūra, kurai dalībvalsts uzticējusi pārvaldīt tehnisko pārbaužu uz ceļiem sistēmu, cita starpā — attiecīgos gadījumos — tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanu;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 12.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) „uzņēmums” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, jebkura cilvēku apvienība vai grupa, kas nav juridiska persona, vienalga, vai peļņu gūstoša, vai ne, vai kāda oficiāla struktūra, kas vai nu ir juridiska persona, vai ir atkarīga no iestādes, kura ir juridiska persona, un kas veic autopārvadājumus neatkarīgi no tā, vai tie ir komercpārvadājumi vai pašpārvadājumi;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 14.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) „drošības pārbaude” ir pārbaude, ko veic, lai pārbaudītu komerciālā transportlīdzekļa virsbūves un šasijas, sakabes ierīču, stūres iekārtas, riepu, riteņu un bremžu iekārtas izskatu, efektivitāti un darbību;

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 14.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14b) „apskates stacija” ir publiska vai privāta struktūra vai iestāde, ko dalībvalsts pilnvarojusi tehnisko apskašu veikšanai;

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 14.c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14c) „ekspluatants” ir privātpersona vai juridiska persona, kas ekspluatē transportlīdzekli kā īpašnieks vai ko transportlīdzekļa īpašnieks pilnvarojis ekspluatēt attiecīgo transportlīdzekli.

Pamatojums

Regulas 8. un 24. pantā minēts jēdziens „ekspluatants”, tādēļ jādefinē šā jēdziena nozīme.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

Pārbaužu uz ceļiem sistēma

Pārbaužu datums un biežums

Pārbaužu uz ceļiem sistēmā ietilpst sākotnējās pārbaudes uz ceļiem, kas minētas 9. pantā, un detalizētākas pārbaudes uz ceļiem, kas minētas 10. panta 1. punktā.

Transportlīdzekļu drošības pārbaudi veic vismaz šādos regulāros intervālos:

N2 kategorijas transportlīdzekļus:

– kuru maksimālā pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 7,5 t, pirmo reizi pārbauda, apritot 42 mēnešiem pēc sākotnējās reģistrācijas datuma, un nākamās pārbaudes veic reizi 6 mēnešos pēc pēdējās tehniskās apskates datuma;

N3 kategorijas transportlīdzekļus:

– pirmo reizi pārbauda, apritot 30 mēnešiem pēc sākotnējās reģistrācijas datuma, un nākamās pārbaudes veic reizi 6 mēnešos pēc pēdējās tehniskās apskates datuma.

O4 kategorijas transportlīdzekļus:

– pirmo reizi pārbauda, apritot 30 mēnešiem pēc sākotnējās reģistrācijas datuma, un nākamās pārbaudes veic reizi 6 mēnešos pēc pēdējās tehniskās apskates datuma.

Pamatojums

Lai minētās transportlīdzekļu drošības pārbaudes būtu biežākas un lai novērstu liekas pārbaudes, atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas papildu pārbaudes tiek veiktas tikai otrajā vai trešajā ekspluatācijas gadā.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts katra kalendārā gada laikā veic sākotnējās pārbaudes uz ceļiem, kuru kopskaits atbilst vismaz 5 % no kopējā 3. panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu skaita, kuri ir reģistrēti attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Katra dalībvalsts katra kalendārā gada laikā uz ceļiem veic atbilstošu skaitu sākotnējo pārbaužu.

Sākotnējo pārbaužu skaits atbilst vismaz 5 % no kopējā 2. panta 1. punktā minēto sekojošo komerciālo transportlīdzekļu skaita, kuri ir reģistrēti attiecīgās dalībvalsts teritorijā:

– M2 un M3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto pasažieru pārvadājumiem un kuros, neskaitot vadītāja sēdvietu, ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

– N2 un N3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto kravu pārvadājumos un kuru maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 3500 kg;

– O3 un O4 kategorija — piekabes un puspiekabes ar maksimāli pieļaujamo masu, kas pārsniedz 3500 kg.

Jāpārbauda vismaz 5 % komerciālo transportlīdzekļu, kas nav reģistrēti attiecīgās dalībvalsts teritorijā, taču tajā veic pārvadājumus.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Riska novērtējuma sistēma pārbaužu uz ceļiem veikšanai

1. Valsts līmenī ievieš riska novērtējuma sistēmu pārbaužu uz ceļiem veikšanai, kuras pamatā ir to trūkumu skaits un smaguma pakāpe, kas konstatēti atsevišķu uzņēmumu ekspluatētiem transportlīdzekļiem. Riska novērtējuma sistēmu administrē dalībvalsts kompetentā iestāde.

1. Lai uzlabotu uz ceļiem veicamo tehnisko pārbaužu efektivitāti, Savienības līmenī ievieš riska novērtējuma sistēmu, kuras pamatā ir to trūkumu skaits un smaguma pakāpe, kas periodiskajās tehniskajās apskatēs un tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem konstatēti komerciālajiem transportlīdzekļiem. Riska novērtējuma sistēma pamatojas uz valstu elektronisko reģistru datiem, kuri visā Savienībā ir savstarpēji saistīti, un kurus ikvienā dalībvalstī administrē tās kompetentā iestāde.

Trīs gadus pēc tam, kad ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XX par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskām tehniskajām apskatēm un Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu, tehniskās apskates sertifikāti un ziņojumi par tehniskajām pārbaudēm uz ceļa visā Eiropas Savienībā tiek aizpildīti vienota formāta veidlapā.

2. Katram uzņēmumam, kas identificēts pārbaužu uz ceļiem veikšanā izmantotajā riska novērtējuma sistēmā, izmantojot I pielikumā izklāstītos kritērijus, tiek piešķirts riska profils.

2. Pēc 1. punktā minētā datuma katram uzņēmumam, kas identificēts pārbaužu uz ceļiem veikšanā izmantotajā riska novērtējuma sistēmā, riska profils tiek piešķirts, izmantojot turpmāk minētos kritērijus saskaņā ar I pielikumu:

– konstatēto trūkumu skaits,

– konstatēto trūkumu smaguma pakāpe,

– veikto pārbaužu vai apskašu skaits,

– laika faktors.

Uzņēmumus klasificē atbilstoši šādiem riska profiliem:

– augsts risks,

– vidējs risks,

– mazs risks.

Lai uzņēmumam būtu iespēja uzlabot savu riska profilu, tad, veicot attiecīga uzņēmuma riska novērtējumu, tiek ņemta vērā informācija par tehniskā stāvokļa atbilstības prasību ievērošanu šajā uzņēmumā, kas iegūta, tam brīvprātīgi veicot regulāras tehniskās apskates.

3. Lai pārbaužu uz ceļiem sakarā īstenotu minēto riska novērtējuma sistēmu, dalībvalstis var izmantot riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantu.

3. Lai pārbaužu uz ceļiem sakarā īstenotu minēto riska novērtējuma sistēmu, dalībvalstis izmanto riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1071/2009.

Riska novērtējuma sistēma ietver informāciju par tehnisko atbilstību

– trīs gadus pēc šīs Regulas stāšanās spēkā — attiecībā uz N2, N3, M2;O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem;

– piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā — attiecībā uz pārējām 2. pantā minētajām transportlīdzekļu kategorijām.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadītājiem transportlīdzeklī jātur tehniskās apskates pase, kas izdota pēc pēdējās tehniskās apskates, kā arī ziņojums par pēdējo veikto pārbaudi uz ceļa, ja vien tas pieejams. Ja tehniskās apskates pase un ziņojums transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalstī ir pieejami elektroniski, iestādes nevar prasīt, lai transportlīdzeklī tiktu glabātas kopijas papīra formātā.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katrs atsevišķs uzņēmums nodrošina, ka transportlīdzekļi, kurus tas ekspluatē, vienmēr ir braukšanas kārtībā.

3. Uzņēmums, kas ekspluatē transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, nodrošina, ka transportlīdzekļi, kurus tas ekspluatē, vienmēr ir braukšanas kārtībā un tajos tiek glabāta pēdējās tehniskās apskates pase un tehnisko apskati apliecinošs dokuments, kas izsniegts saskaņā ar Regulas Nr. XX [par periodiskajām tehniskajām apskatēm] 10. pantu, vai apstiprinātas šo dokumentu kopijas.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katrs atsevišķs uzņēmums nodrošina, ka transportlīdzekļi, kurus tas ekspluatē, vienmēr ir braukšanas kārtībā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot, kuriem transportlīdzekļiem jāveic pārbaudes uz ceļa, inspektori prioritārā kārtā izraugās tos transportlīdzekļus, ko ekspluatē paaugstināta riska profila uzņēmumi, kā noteikts 6. panta 2. punktā. Pārbaudei izraugās citus transportlīdzekļus tad, ja ir aizdomas, ka attiecīgie transportlīdzekļi varētu radīt apdraudējumu ceļu satiksmei.

Nosakot, kuriem transportlīdzekļiem jāveic pārbaudes uz ceļa, inspektori pēc dalībvalsts ieskatiem prioritārā kārtā var izraudzīties tos transportlīdzekļus, ko ekspluatē paaugstināta riska profila uzņēmumi, kā noteikts 6. panta 2. punktā. Pārbaudei izraugās citus transportlīdzekļus tad, ja ir aizdomas, ka attiecīgie transportlīdzekļi varētu radīt apdraudējumu ceļu satiksmei.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrā sākotnējā pārbaudē uz ceļa, ko veic transportlīdzeklim, inspektors:

a) pārbauda tehniskās apskates pasi un attiecīgā gadījumā ziņojumu par tehnisko pārbaudi uz ceļa, kam jāglabājas transportlīdzeklī saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

(a) pārbauda pēdējās tehniskās apskates pasi, tehnisko apskati apliecinošu dokumentu, kas izsniegts saskaņā ar Regulas Nr. XX [par periodiskajām tehniskajām apskatēm] 10. pantu, un — ja tāds ir — pēdējo ziņojumu par tehnisko pārbaudi uz ceļa, kam jāglabājas transportlīdzeklī saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

b) vizuāli novērtē transportlīdzekļa un tā kravas stāvokli.

b) vizuāli novērtē transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) var veikt pārbaudi attiecībā uz atbilstību citām normatīvām prasībām, ko piemēro komerciālu transportlīdzekļu ekspluatācijai Savienībā;

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– virsbūvi/šasiju,

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– asis, riteņus, riepas un atsperojumu,

– riteņus un riepas,

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– sakabes ierīces,

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– traucējumus.

– traucējumus — trokšņa līmeni un izmešus.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārbaudot katru no minētajām jomām, jāaplūko viena, vairākas vai visas pozīcijas, kas uzskaitītas II pielikumā un kas saistītas ar šīm jomām.

Pārbaudot katru no minētajām jomām, aplūko visas pozīcijas, kas uzskaitītas II pielikumā un kas tiek uzskatītas par nepieciešamām un saistītām ar šīm jomām.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt inspektors var pārbaudīt citas pozīcijas, kas uzskaitītas II pielikuma 1. punktā un kas attiecas uz vienu, vairākām vai visām šajā pielikumā uzskaitītajām pozīcijām.

Turklāt, kad tas ir nepieciešams iespējamu drošības risku dēļ, inspektors var pārbaudīt citas jomas, kas uzskaitītas II pielikuma 1. daļā un kas attiecas uz visām šajā pielikumā uzskaitītajām pozīcijām, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām un saistītām ar šīm jomām.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tehniskās apskates pase vai pārbaudes uz ceļa ziņojums liecina par to, ka iepriekšējā mēneša laikā ir pārbaudīta kāda no II pielikumā uzskaitītajām pozīcijām, inspektors šo pozīciju nepārbauda, izņemot gadījumu, kad to pamato fakts, ka attiecīgais trūkums ir acīmredzams.

Ja pēdējās tehniskās apskates pase vai pārbaudes uz ceļa ziņojums liecina par to, ka iepriekšējo trīs mēnešu laikā ir pārbaudīta kāda no II pielikumā uzskaitītajām pozīcijām, inspektors šo pozīciju nepārbauda, izņemot gadījumu, kad pārbaudes nepieciešamību pamato fakts, ka attiecīgais trūkums ir acīmredzams.

Pamatojums

Ieviešot transportlīdzekļa drošības pārbaudes sistēmu reizi pusgadā, tiek nodrošinātas komerciālo transportlīdzekļu detaļu stāvokļa regulāras pārbaudes, tādējādi savlaicīgi atklājot nodiluma pazīmes. Šīs pārbaudes uzņēmumi var plānot, tādējādi varbūtējos trūkumus iespējams novērst savlaicīgi. Tādā veidā var uzlabot tehnisko pārbaužu uz ceļiem efektivitāti.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja pārbaudes paredzēts veikt tehniskās apskates stacijā, sākotnējās pārbaudes uz ceļa norises vietu nedrīkst noteikt tālāk nekā 10 km attālumā no šīs stacijas.

2. Ja pārbaudes paredzēts veikt tehniskās apskates stacijā, tās jāveic iespējami drīz tuvākajā tehniskās apskates stacijā.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Mobilajām pārbaudes vienībām ir pienācīgs aprīkojums pārbaužu uz ceļiem veikšanai, tostarp vismaz iekārtas, kas vajadzīgas, lai izvērtētu, kādā stāvoklī ir transportlīdzekļa bremzes, stūres iekārta, atsperojums, un lai novērtētu attiecīgā transportlīdzekļa radītās emisijas.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– bīstami trūkumi, kas tūlītēji un tieši apdraud ceļu satiksmes drošību un kura dēļ šim transportlīdzeklim nekādos apstākļos nav atļauts piedalīties ceļu satiksmē.

– bīstami trūkumi, kuri tūlītēji un tieši apdraud ceļu satiksmes drošību un kuru dēļ attiecīgā dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes šim transportlīdzeklim var aizliegt piedalīties ceļu satiksmē.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

Īpaši noteikumi par kravas nostiprināšanas pārbaudi

Kravas nostiprināšanas pārbaude

Inspektori var noteikt, ka transportlīdzeklim ir jāpārbauda, kā ir nostiprināta krava, ievērojot IV pielikumu. Pēcpārbaudes procedūras, kas minētas 14. pantā, piemēro arī gadījumā, ja konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi saistībā ar kravas nostiprināšanu.

Inspektori var noteikt, ka transportlīdzeklim ir jāpārbauda, kā ir nostiprināta krava, ievērojot pastāvošos standartus. Šādas pārbaudes rezultātus neiekļauj riska novērtēšanas sistēmā, kamēr kravu nostiprināšanas noteikumi nav saskaņoti Savienības līmenī.

Līdz ... [saskaņot ar priekšlikuma Regulai par periodiskajām tehniskajām apskatēm 18.a pantā minēto datumu] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, informējot par saskaņošanas līmeni tādās jomās kā kravu nostiprināšana ceļu pārvadājumiem, par šajā sakarībā veicamajām pārbaudēm uz ceļiem un par metožu analīzes rezultātiem, lai garantētu, ka transportlīdzekli ekspluatējošie uzņēmumi, nosūtītāji, kravas ekspeditori, iekrāvēji un pārējās attiecīgās personas, kas iesaistītas darbībās ar kravu, ievēro prasības par kravu nostiprināšanu.

Vajadzības gadījumā šim ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja, veicot sākotnējo vai detalizētāku pārbaudi, tiek konstatēts būtisks trūkums, to novērš nekavējoties, turklāt pārbaudes veikšanas vietas tuvumā.

1. Ja, veicot sākotnējo vai detalizētāku pārbaudi, tiek konstatēts būtisks trūkums, to novērš nekavējoties, turklāt vietā, kur pieejams vajadzīgais aprīkojums, un iespējami tuvu vietai, kur veikta sākotnējā vai detalizētākā pārbaude.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Inspektors nedrīkst atļaut ekspluatēt transportlīdzekli, kam konstatēti bīstami trūkumi, līdz šie trūkumi pārbaudes veikšanas vietā nav tikuši novērsti. Inspektors var atļaut izmantot šādu transportlīdzekli, lai nonāktu tuvākajā autoservisā, kur attiecīgos trūkumus iespējams novērst, ar nosacījumu, ka bīstamie trūkumi ir apmierinošā veidā izlaboti tā, lai transportlīdzeklis varētu nonākt attiecīgajā autoservisā, un ka netiek radīts tūlītējs risks šā transportlīdzekļa pasažieru vai citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.

3. Inspektors nedrīkst atļaut ekspluatēt transportlīdzekli, kam konstatēti bīstami trūkumi, līdz šie trūkumi nav tikuši novērsti pārbaudes veikšanas vietā vai kādā no tuvākajiem autoservisiem. Ja transportlīdzeklim ir atklāti trūkumi kādā no 10. panta 2. punktā minētajām jomām, inspektors transportlīdzekli atļauj izmantot, lai nonāktu tuvākajā autoservisā, kur attiecīgos trūkumus iespējams novērst, ar nosacījumu, ka bīstamie trūkumi ir apmierinošā veidā izlaboti tā, lai transportlīdzeklis varētu nonākt attiecīgajā autoservisā, un ka netiek radīts tūlītējs risks transportlīdzekļa pasažieru vai citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Inspektors transportlīdzeklim, kam konstatēti bīstami trūkumi, var atļaut aizbraukt līdz tuvākajai vietai, kur šo transportlīdzekli var salabot vai aizturēt.

Inspektors transportlīdzeklim, kam konstatēti bīstami trūkumi, var atļaut aizbraukt līdz tuvākajai pieejamajai vietai, kur to var salabot vai aizturēt.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Inspektors paziņo kompetentajai iestādei detalizētāko pārbaužu uz ceļiem rezultātus saprātīgā termiņā pēc šo pārbaužu veikšanas. Kompetentā iestāde šo informāciju glabā 36 mēnešus no tās saņemšanas dienas.

2. Inspektors elektroniskā veidā paziņo kompetentajai iestādei detalizētāko pārbaužu uz ceļiem rezultātus saprātīgā termiņā pēc šo pārbaužu veikšanas. Kompetentā iestāde šo informāciju ievieto Regulā (EK) Nr. 1071/2009 minētajā valstu elektroniskajā reģistrā un to glabā 36 mēnešus no tās saņemšanas dienas.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pārbaudes uz ceļa rezultātus paziņo iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju.

3. Pārbaudes uz ceļa rezultātus elektroniski paziņo iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju, transportlīdzekļa īpašniekam un gadījumā, ja transportlīdzeklis reģistrēts citā dalībvalstī, paziņo, izmantojot ERRU, kā to paredz Regula (EK) Nr. 1071/2009.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja transportlīdzeklim, kas reģistrēts citā dalībvalstī, nevis tajā, kur tam veic pārbaudi, tiek konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi, jo īpaši tādi, kuru dēļ transportlīdzeklim tiek aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kontaktpunkts par šīs pārbaudes rezultātiem informē dalībvalsti, kurā transportlīdzeklis reģistrēts.

Transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts šo informāciju ņem vērā, klasificējot uzņēmumus saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

Šajā informācijā ietver ziņojumā par pārbaudi uz ceļa iekļautos elementus, kā izklāstīts VI pielikumā.

Šajā informācijā ietver ziņojumā par pārbaudi uz ceļa iekļautos elementus, kā izklāstīts V pielikumā, to noformē standartizētā veidā un paziņo, izmantojot valsts elektronisko reģistru, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā.

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūru, kā saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalstij tiek ziņots par transportlīdzekļiem, kam ir būtiski vai bīstami trūkumi.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, informē dalībvalsti, kurā tika veikta pārbaude, par īstenotajiem pasākumiem.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tika veikta pārbaude, par īstenotajiem pasākumiem, un šo informāciju ievieto ERRU.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2.a) Gadījumos, kad atklāti būtiski vai bīstami trūkumi, ekspluatanta vārdu paziņo kontaktpunktam saskaņā ar 16. pantu.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts informē iestādi, kas veic tehniskās pārbaudes uz ceļiem, par tā uzņēmuma riska profilu, kura transportlīdzeklim tiek veikta pārbaude. Šo informāciju elektroniski paziņo saprātīgā termiņā. Komisija pieņem īstenošanas aktus ar sīki izstrādātiem noteikumiem par kārtību, kādā šāda informācija sniedzama attiecīgajām iestādēm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savāktos datus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu ar savākto datu apkopojumu.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 21. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula].

2. Šīs regulas 21. pantā minētās pilnvaras deleģē Komisijai uz piecu gadu laikposmu, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ietilpst sankcijas, ko piemēro vadītājam vai ekspluatantam, kas atsakās sadarboties ar inspektoru un novērst pārbaudē konstatētos trūkumus.

2. Noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ietilpst sankcijas, ko piemēro vadītājam vai ekspluatantam par atteikšanos sadarboties ar inspektoru, kā arī par transportlīdzekļa nelikumīgu izmantošanu 14. pantā noteikto prasību neizpildes dēļ.

Pamatojums

Ekspluatācijai ceļu satiksmē nepiemērota transportlīdzekļa vadīšana uz koplietošanas ceļiem būtu jāuzskata par sodāmu darbību, savukārt atsacīšanās novērst tehniskajā apskatē konstatētos trūkumus par tādu nebūtu jāuzskata. Konkrētos gadījumos īpašnieks vai ekspluatants, kura transportlīdzeklim konstatēti nopietni vai bīstami trūkumi, var pieņemt lēmumu šo transportlīdzekli nelietot ceļu satiksmē (viņš var izvēlēties to likvidēt saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, vai izmantot to citā veidā).

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 5.2.2 sadaļa – da apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts
5.2.2. Riteņi	Vizuāli pārbauda katru riteni no abām pusēm

Grozījums
5.2.2. Riteņi	Vizuāli pārbauda katru riteni no abām pusēm	(da) Ritenis nav savietojams ar riteņa rumbu.

Pamatojums

Pastāv nopietnas bažas attiecībā uz atbildību un drošību, kas saistītas ar nestandarta vai bojātiem riteņiem, sakarā ar ko riteņi tiek piestiprināti nestandarta asīm. Riteņa rumbai neatbilstīgu riteņu pārbaude būtu jāuzskata par drošībai būtisku jautājumu un tādēļ jāiekļauj to pozīciju sarakstā, ko pārbauda tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 5.2.3 sadaļa – 2. sleja - Metode


Komisijas ierosinātais teksts
5.2.3 Riepas	Vizuāli pārbauda visu riepu, ripinot transportlīdzekli atpakaļ un uz priekšu.

Grozījums
5.2.3 Riepas	Vizuāli pārbauda visu riepu, ripinot transportlīdzekli atpakaļ un uz priekšu.
	Ar manometru izmēra riepas spiedienu un salīdzina to ar ražotāja norādītajām vērtībām.

Pamatojums

Riepu spiedienu nav iespējams pārbaudīt, neizmantojot manometru. Inspektoram ir jāsalīdzina, vai faktiskais riepu spiediens atbilst riepu ražotāja ieteiktajam.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – virsraksts: BĪSTAMI TRŪKUMI – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trūkumi, kas rada tiešus un tūlītējus draudus ceļu satiksmes drošībai. Transportlīdzekļa turpmāka izmantošana ceļu satiksmē ir aizliegta, lai gan dažos gadījumos noteiktos apstākļos to var atļaut vadīt uz konkrētu vietu, piemēram, tūlītēja remonta veikšanai vai konfiscēšanai.

Trūkumi, kuri rada tiešus un tūlītējus draudus ceļu satiksmes drošībai un kuru dēļ attiecīgā dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes transportlīdzeklim var aizliegt piedalīties ceļu satiksmē, lai gan dažos gadījumos noteiktos apstākļos to var atļaut vadīt uz konkrētu vietu, piemēram, tūlītēja remonta veikšanai vai konfiscēšanai.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 5.2.3 sadaļa – e apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts
5.2.3. Riepas	e) Riepas protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām⁽¹⁾.	X	X
	Mazāk nekā 80 % no prasītā protektora zīmējuma dziļuma.

Grozījums
5.2.3. Riepas	e) Minimālais tiesiski pieļaujamais riepu protektora zīmējuma augstums.	X		X
	Mazāk nekā minimālais tiesiski pieļaujamais riepu protektora zīmējuma dziļums.

Pamatojums

Riepas, kuru protektora zīmējuma dziļums ir mazāks par tiesiski noteikto, neatbilst noteikumiem, un tādēļ to izmantošana Eiropā būtu jāaizliedz.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. daļa – 5.2.3 sadaļa – ga apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts
5.2.3. Riepas

Grozījums
5.2.3. Riepas	ga) Ekspluatācijas spiediens vienā no transportlīdzekļa riepām ir par 20 % mazāks.	X	X

Pamatojums

Šis ir nopietns drošības apsvērums, jo tikai tādas riepas, kurās ir vajadzīgais gaisa spiediens, spēj izturēt slodzi, nodrošināt saķeri ar ceļa segumu, nodrošināt degvielas ekonomiju, rada mazāk trokšņu, nodrošina vislabāko bremzēšanas ceļu un paildzina riepu darbmūžu. Riepas, kurās spiediens ir zemāks par 150 kPa, ne vien apdraud drošību, bet ir bīstamas, jo var arī plīst.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

IV pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pielikums svītrots

[1] OV L 44, 15.2.2012., 128. lpp.
[2] OV C, ... lpp.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums

Eiropas Komisija 2010. gada 20. jūlijā pieņēma ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi (t. i., laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu), Komisija cita starpā ierosināja dubultu stratēģiju, kā panākt drošākus transportlīdzekļus: saskaņot/nostiprināt ES tiesību aktus attiecībā uz tehniskajām apskatēm un tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem (tostarp šo tiesību aktu darbības jomas paplašināšanu, tajā iekļaujot arī jaudīgus divriteņu mehāniskos transportlīdzekļus) un veikt pētījumu par iespēju izveidot Eiropas mēroga elektronisku platformu, lai saskaņotu informācijas apmaiņu par transportlīdzekļu datiem (tipa apstiprinājumu, reģistrāciju, pārbaužu rezultātiem u. c.).

Eiropas Komisija 2012. gada 13. jūlijā iesniedza transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumu — trīs tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir palielināt satiksmes drošību, vides aizsardzību un godīgu konkurenci, uzlabojot pašreizējos noteikumus par periodiskajām tehniskajām apskatēm, komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem, kā arī transportlīdzekļu reģistrāciju.

Patlaban Direktīvu 2009/40/EK papildina Direktīva 2000/30/EK, kas paredz prasību kontrolēt komerciālo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli laikā starp periodiskajām tehniskajām apskatēm, šim nolūkam izmantojot tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kuras ir komerciālo transportlīdzekļu neparedzamas papildu pārbaudes, veiktas uz ceļiem transportlīdzekļa apstādināšanas vietā.

Priekšlikumā par komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu ir ieviesti vairāki jauni, nozīmīgi elementi.

§ Riska novērtēšanas sistēma pārbaudāmo transportlīdzekļu izraudzīšanai.

§ Tehniskās pārbaudes uz ceļiem veiks arī vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.

§ Dalībvalstīm gadā būs jāveic noteikts skaits tehnisko pārbaužu uz ceļiem.

§ Tehniskās pārbaudes uz ceļiem veiks, izmantojot pakāpenisku pieeju: vispirms veic transportlīdzekļa vispārējā stāvokļa un dokumentu, piemēram, tehniskās apskates pases vai iepriekšējā ziņojuma par pārbaudi uz ceļa, sākotnējo pārbaudi; atkarībā no sākotnējās pārbaudes rezultātiem var tikt veikta detalizētāka pārbaude uz ceļiem.

§ Detalizētākas pārbaudes veic, izmantojot mobilās pārbaudes vienību vai tuvāko tehniskās apskates staciju.

§ Pārbaudēs uz ceļiem tiks kontrolēts arī tas, kā ir nostiprināta krava.

§ Tiks saskaņoti standarti attiecībā uz trūkumu novērtēšanu, uz ceļiem veicamo pārbaužu inspektoru zināšanu un prasmju līmeni, pamatojoties uz periodisko tehnisko apskašu prasībām.

§ Tiks ieviesta prasība dalībvalstīm regulāri organizēt saskaņotas pārbaudes.

Referentes piezīmes un priekšlikumi

Referente uzskata, ka ceļu satiksmes drošība ir sabiedrībai būtisks jautājums. Eiropas Parlamentam būtu kārtējo reizi skaidri jāpauž apņemšanās attiecībā uz ceļu satiksmes drošību.

Neatkarīgi no ieviestajiem tehniskajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības politikas efektivitāte galarezultātā ir atkarīga no satiksmes dalībnieku uzvedības. Šī iemesla dēļ būtiska ir izglītošana, apmācība un noteikumu ievērošanas nodrošināšana.

Tomēr ceļu satiksmes drošības sistēmā arī ir jāņem vērā cilvēka kļūdas un neatbilstoša uzvedība un tās pēc iespējas jālabo. Tādēļ visām sistēmas daļām, jo īpaši transportlīdzekļiem un infrastruktūrai, jābūt tā veidotiem, lai novērstu un ierobežotu šādu kļūmju ietekmi uz satiksmes dalībniekiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem.

Referente atzinīgi vērtē transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumu un jo īpaši priekšlikumu par tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem.

Patlaban dalībvalstīs tehniskās pārbaudes uz ceļiem tiek veiktas ļoti atšķirīgi. To transportlīdzekļu procentuālais skaits, kuri pārbaudēs uz ceļiem atzīti par neatbilstošiem tehnisko apskašu prasībām, mainās no 0,3 % vienā dalībvalstī līdz 63 % citā, un būtiskas atšķirības sastopamas pat kaimiņvalstīs.

Dažas dalībvalstis īsteno rūpīgi izstrādātu pārbaužu procedūru, kas līdzinās periodiskajai tehniskajai apskatei, savukārt citas, joprojām ievērojot pašreizējās direktīvas minimālās prasības, veic vizuālo pārbaudi vai vienkārši pārbauda dokumentus. Būtiskās atšķirības uz ceļiem veiktajās pārbaudēs „caurkritušo” transportlīdzekļu procentuālajā skaitā ir atkarīgas arī no dalībvalstu izvēlētās pieejas.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, referente pilnībā atbalsta riska novērtējuma sistēmas ieviešanu. Lai mazinātu šī pasākuma slogu uzņēmumiem, kas savus transportlīdzekļus uztur labā braukšanas kārtībā, transportlīdzekļi būtu jāizraugās pēc uzņēmumu riska profila.

Tādu svarīgu elementu kā trūkumu novērtēšanas un uz ceļiem veikto pārbaužu inspektoru zināšanu un prasmju standartu saskaņošana, pamatojoties uz periodisko tehnisko apskašu prasībām, noteikti palīdzēs izvairīties no netaisnīgas attieksmes un uzlabot pārbaužu vispārējo efektivitāti. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tehniskās pārbaudes uz ceļiem veic, nediskriminējot autovadītājus pēc valstspiederības vai pēc valsts, kurā komerciālais transportlīdzeklis reģistrēts vai nodots ekspluatācijā.

Tā kā pārbaudes kļūst arvien sarežģītākas, katras uz ceļiem veikto tehnisko pārbaužu sistēmas centrālajam elementam vajadzētu būt inspektoru prasmēm un apmācībai. Pārbaužu efektivitāti un defektu konstatēšanas līmeni var būtiski apdraudēt inspektoru nepietiekamā kvalifikācija.

Tā kā tehniskās pārbaudes uz ceļiem veiks, īstenojot pakāpenisku pieeju, referente uzskata, ka arī ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka personāls, kas veic sākotnējo transportlīdzekļa vispārējā stāvokļa pārbaudi, ir pienācīgi apmācīts, un tādējādi nepieļautu neefektīvas tehniskās pārbaudes uz ceļiem un lieku laika izšķiešanu uzņēmumiem un autovadītājiem.

Attiecībā uz priekšlikuma darbības jomu referente atzinīgi vērtē to, ka uz ceļiem veikto pārbaužu darbības jomā iekļauj arī vieglos komerciālos transportlīdzekļus (masa nepārsniedz 3,5 t) un piekabes, jo šādus transportlīdzekļus aizvien biežāk izmanto autotransportam komerciālos nolūkos. Turklāt šajā transportlīdzekļu grupā nemazinās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. Dati liecina par tendenci izmantot šos transportlīdzekļus komerciāliem nolūkiem, lai apietu prasības, kas tiesību aktos paredzētas uzņēmumiem, kuri izmanto smagos komerciālos transportlīdzekļus.

Lai transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumā nepieļautu nekonsekvenci, referente ierosina pienākumu par tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem attiecināt arī uz komerciālos nolūkos lietotiem traktoriem, jo šos transportlīdzekļus aizvien biežāk izmanto, lai apietu pienākumus un kontroles, kas paredzētas tiesību aktos smago komerciālo transportlīdzekļu jomā.

Cits būtisks priekšlikuma elements, ko pilnībā atbalsta referente, ir kravas nostiprinājuma iekļaušana tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem, jo neatbilstoši nostiprināta krava tiek uzskatīta par aspektu, ar ko ir saistīti līdz pat 25 % no satiksmes negadījumiem, kuri notikuši ar kravas transportlīdzekļiem.

Referente uzskata, ka vissvarīgākais ir nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz atbildību par komerciālo transportlīdzekļu turēšanu braukšanas kārtībā. Tādēļ referente ierosina dažus grozījumus 7. pantā, lai precizētu, ka uzņēmumam, kas ekspluatē komerciālos transportlīdzekļus, vienmēr ir jābūt atbildīgam par to turēšanu braukšanas kārtībā. Uzņēmumiem būtu jānodrošina, ka tiek regulāri pārbaudītas tās transportlīdzekļa daļas, kas ietekmē tā atrašanos braukšanas kārtībā.

Ir jāprecizē arī atbildība attiecībā uz kravu. Tā kā ar kravu saistītajās darbībās un kravas nostiprināšanā var būt iesaistītas daudzas personas, to atbildībai ir jābūt saistītai ar veiktajiem uzdevumiem.

Tehnisko apskašu un uz ceļiem veikto tehnisko pārbaužu laikā tiek ievākti daudzi dati par transportlīdzekli un tā darbību. Šos datus varētu izmantot dažādas iestādes, lai nodrošinātu konstatēto defektu pēcpārbaudi, organizētu mērķtiecīgas pārbaudes, kā arī uzlabotu politikas izstrādi. Tāpat tehniskās apskates un pārbaudes uz ceļiem būtu efektīvākas, ja inspektoriem būtu pieejama pilnīga informācija par transportlīdzekļa vēsturi un tā tehniskajiem parametriem.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (26.4.2013)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu
(COM(2012)0382 – C7‑0188/2012 – 2012/0186(COD))

Atzinumu sagatavoja: Krišjānis Kariņš

ĪSS PAMATOJUMS

Ar katru gadu iekšējais tirgus kļūst arvien vairāk savstarpēji saistīts; preču aprite Eiropas Savienībā norisinās vēl nepieredzētā intensitātē. Tas nozīmē, ka ir radušies jauni saskaņošanas uzdevumi attiecībā uz satiksmes drošību.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta Eiropas Komisijas regulā ierosināto galveno ievirzi. Tomēr viņš uzskata, ka tekstā ir nepieciešami daži būtiski uzlabojumi, lai pietiekami palielinātu šīs regulas nozīmi.

Pirmkārt, ierosinātā riska novērtējuma sistēma būtu jāievieš Eiropas līmenī. Tas ir drošākais veids, kā izstrādāt patiesu kāda uzņēmuma riska novērtējumu. Arvien vairāk transportlīdzekļu šķērso robežas, un tādēļ ir jāzina, kuri uzņēmumi citās dalībvalstīs tiek uzskatīti par riskantiem. Ar riska novērtējuma sistēmām valstu līmenī to nav iespējams panākt.

Otrkārt, inspektoriem ir jābūt iespējai piekļūt jaunākajiem tehnisko apskašu ziņojumiem un uz tiem varētu pamatoties, sagatavojot ikviena uzņēmuma riska novērtējumu. Eiropas Savienībā nebūtu jāievieš papildu administratīvais slogs, tā vietā būtu jāizstrādā padziļināta sistēma, lai noteiktu potenciāli bīstamos transportlīdzekļus uz Eiropas ceļiem.

Visbeidzot, uz ceļiem veicamo pārbaužu procedūrai ir jābūt precīzākai un tās saturam ir jābūt nepārprotamam un skaidram. Piemēram, ja uz ceļa veiktās sākotnējās pārbaudes laikā ir konstatēti trūkumi, tad ir jāveic detalizēta pārbaude. Pēc Komisijas ierosinātā teksta nav skaidrs, kādas ir tālākās darbības. Tas pats attiecas uz transportlīdzekļa remontdarbiem. Remontdarbi ir jāveic profesionāļiem, un tos uz ceļa nevar veikt šoferis vai inspektors. Tādēļ gadījumā, ja tiek konstatēti bīstami trūkumi, tie ir jānovērš tuvākajā autoservisā.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka 12 mēneši ir pārāk īss laikposms, lai uzsāktu šīs regulas piemērošanu. Viņš iesaka 60 mēnešu laikposmu visa nepieciešamā aprīkojuma iegādei un personāla apmācīšanai.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Pārbaudes uz ceļiem būtu jāveic, izmantojot riska novērtējuma sistēmu. Dalībvalstis var izmantot riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvā 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu.	(6) Pārbaudes uz ceļiem būtu jāveic, izmantojot riska novērtējuma sistēmu Savienības mērogā. Dalībvalstis var izmantot riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvā 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu.
Pamatojums
Pievienotā vērtība piemīt tikai Eiropas mēroga riska novērtējuma sistēmai. Palielinoties preču pārvadājumu apmēram, transportlīdzekļi arvien biežāk šķērso robežas, un šajā saistībā riska novērtēšanas sistēma vien dalībvalstu robežās tikai daļēji ietekmēs drošību uz ceļiem.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Izmantojot mobilās pārbaudes vienības, kavēšanās būtu mazāka, un mazākas būtu arī izmaksas, kas rodas ekspluatantiem, jo šādā veidā detalizētākas pārbaudes ir iespējams veikt turpat — tieši ceļa malā. Zināmos apstākļos detalizētāku pārbaužu veikšanai var izmantot arī tehniskās apskates stacijas.	(13) Izmantojot mobilās pārbaudes vienības, kavēšanās būtu mazāka, un mazākas būtu arī izmaksas, kas rodas ekspluatantiem, jo šādā veidā detalizētākas pārbaudes ir iespējams veikt turpat — tieši ceļa malā. Detalizētāku pārbaužu veikšanai var izmantot arī tehniskās apskates stacijas, ja tās atrodas netālu.
Pamatojums
Ja ir jāveic detalizētāka kontrole, tad šajā nolūkā ir jābūt pieejamai mobilās pārbaudes vienībai, vai arī tā jāveic netālu esošā tehniskās apskates stacijā.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai visā Savienībā izveidotu saskaņotāku sistēmu tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanai, ārkārtīgi svarīga nozīme ir sadarbībai un paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizvērš vēl lielāka sadarbība arī operatīvo pasākumu laikā. Šādas sadarbības satvarā periodiski būtu jāorganizē arī saskaņotas pārbaudes uz ceļiem.	(15) Lai visā Savienībā izveidotu saskaņotāku sistēmu tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanai, ārkārtīgi svarīga nozīme ir sadarbībai un paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizvērš vēl lielāka sadarbība arī operatīvo pasākumu laikā. Šādas sadarbības satvarā periodiski būtu jāorganizē gan saskaņotas pārbaudes uz ceļiem, gan arī informācijas apmaiņa par tehnisko pārbaužu uz ceļiem un tehnisko apskašu rezultātiem.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Tehniskās pārbaudes uz ceļiem veic, nediskriminējot autovadītājus pēc valsts piederības vai pēc valsts, kurā komerciālais transportlīdzeklis reģistrēts vai nodots ekspluatācijā.
Pamatojums
Līdzšinējā pieredze liecina, ka autovadītāji tiek diskriminēti, ja viņu vadītajiem transportlīdzekļiem ir konkrētu valstu numura zīmes. Šāda prakse ir jāpārtrauc.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– N1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus parasti izmanto kravu autopārvadājumiem, un kuru maksimāli pieļaujamā masa nepārsniedz 3500 kg;	svītrots
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katra dalībvalsts katra kalendārā gada laikā veic sākotnējās pārbaudes uz ceļiem, kuru kopskaits atbilst vismaz 5 % no kopējā 3. panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu skaita, kuri ir reģistrēti attiecīgās dalībvalsts teritorijā.	Katra dalībvalsts katra kalendārā gada laikā veic sākotnējās atbilstīgo ikvienā dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu pārbaudes uz ceļiem. Mērķis ir šo apskašu skaita atbilstība 5 % no kopējā atbilstīgo transportlīdzekļu skaita, kuri ir reģistrēti attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Pamatojums
Tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem būtu jāattiecas tikai uz to transportlīdzekļu kategoriju, kas ir atbilstīga tehnisko pārbaužu veikšanai uz ceļiem. Atsauce uz kopējo transportlīdzekļu skaitu rada nesamērīgus administratīvos šķēršļus. Ņemot vērā subsidiaritātes principu, 5 % mērķim vajadzētu būt tikai orientējošam. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja rīkoties elastīgi.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valsts līmenī ievieš riska novērtējuma sistēmu pārbaužu uz ceļiem veikšanai, kuras pamatā ir to trūkumu skaits un smaguma pakāpe, kas konstatēti atsevišķu uzņēmumu ekspluatētiem transportlīdzekļiem. Riska novērtējuma sistēmu administrē dalībvalsts kompetentā iestāde.	1. Savienības līmenī ievieš riska novērtējuma sistēmu pārbaužu uz ceļiem veikšanai, kuras pamatā ir to trūkumu skaits un smaguma pakāpe, kas konstatēti atsevišķu uzņēmumu ekspluatētiem transportlīdzekļiem. Riska novērtējuma sistēmu katrā dalībvalstī administrē dalībvalsts kompetentā iestāde. Pārbaužu dati jāapkopo Savienības līmenī, un katra uzņēmuma novērtēšana jāveic, pamatojoties uz Savienības mērogā apkopotajiem datiem par uz ceļiem veiktajām tehniskajām pārbaudēm un tehniskajām apskatēm.
Pamatojums
Pietiekama pievienotā vērtība piemīt riska novērtējuma sistēmai tikai visā Eiropas līmenī. Nav iemesla izstrādāt jaunu riska novērtējuma sistēmu tikai nolūkā izveidot jaunas administratīvās spējas.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadītājiem transportlīdzeklī jātur tehniskās apskates pase, kas izdota pēc pēdējās tehniskās apskates, kā arī ziņojums par pēdējo veikto pārbaudi uz ceļa, ja vien tas pieejams.	svītrots
Pamatojums
Šai informācijai ir jābūt elektroniski pieejamai pārbaužu veikšanas vietās visās dalībvalstīs. Nav iemesla nēsāt līdzi papildu dokumentus nolūkā palielināt administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Katrs atsevišķs uzņēmums nodrošina, ka transportlīdzekļi, kurus tas ekspluatē, vienmēr ir braukšanas kārtībā.	3. Katrs atsevišķs uzņēmums un transportlīdzekļa vadītājs nodrošina, ka transportlīdzekļi, kurus tas ekspluatē, vienmēr ir braukšanas kārtībā.
Pamatojums
Arī transportlīdzekļa vadītājam ir jāuzņemas atbildība par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pārbauda tehniskās apskates pasi un attiecīgā gadījumā ziņojumu par tehnisko pārbaudi uz ceļa, kam jāglabājas transportlīdzeklī saskaņā ar 7. panta 1. punktu;	(a) pārbauda tehniskās apskates pasi un ziņojumu par tehnisko pārbaudi uz ceļa;
Pamatojums
Tehniskās apskates pasei un iepriekšējiem ziņojumiem par tehniskajām pārbaudēm uz ceļa ir jābūt pieejamiem elektroniski, lai uzņēmumiem neradītu papildu administratīvo slogu un sekmētu raitas pārbaudes uz ceļiem.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkarībā no tā, kā norisinājusies sākotnējā pārbaude, inspektors var pieņemt lēmumu par to, vai transportlīdzeklim vai tā piekabei būtu jāveic detalizētāka pārbaude uz ceļa.	Atkarībā no tā, kā norisinājusies sākotnējā pārbaude, inspektors gadījumā, ja šādā pārbaudē atklājas, ka ir nepieciešama transportlīdzekļa detalizētāka pārbaude, lai pilnībā novērtētu tā tehnisko stāvokli, pieņem lēmumu par to, vai transportlīdzeklim vai tā piekabei būtu jāveic detalizētāka pārbaude uz ceļa.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Inspektors nedrīkst atļaut ekspluatēt transportlīdzekli, kam konstatēti bīstami trūkumi, līdz šie trūkumi pārbaudes veikšanas vietā nav tikuši novērsti. Inspektors var atļaut izmantot šādu transportlīdzekli, lai nonāktu tuvākajā autoservisā, kur attiecīgos trūkumus iespējams novērst, ar nosacījumu, ka bīstamie trūkumi ir apmierinošā veidā izlaboti tā, lai transportlīdzeklis varētu nonākt attiecīgajā autoservisā, un ka netiek radīts tūlītējs risks šā transportlīdzekļa pasažieru vai citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.	Inspektors nedrīkst atļaut ekspluatēt transportlīdzekli, kam konstatēti bīstami trūkumi, līdz šie trūkumi pārbaudes veikšanas vietā vai kādā no tuvākajiem autoservisiem nav tikuši novērsti. Ja transportlīdzeklim ir atklāti trūkumi kādā no 10. panta 2. punktā minētajām jomām, inspektors atļauj izmantot šādu transportlīdzekli, lai nonāktu tuvākajā autoservisā, kur attiecīgos trūkumus iespējams novērst, ar nosacījumu, ka bīstamie trūkumi ir apmierinošā veidā izlaboti tā, lai transportlīdzeklis varētu nonākt attiecīgajā autoservisā, un ka netiek radīts tūlītējs risks šā transportlīdzekļa pasažieru vai citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Inspektors transportlīdzeklim, kam konstatēti bīstami trūkumi, var atļaut aizbraukt līdz tuvākajai vietai, kur šo transportlīdzekli var salabot vai aizturēt.	svītrots
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savāktos datus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam.	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu ar savākto datu apkopojumu.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs regulas 21. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula].	2. Šīs regulas 21. pantā minētās pilnvaras deleģē Komisijai uz piecu gadu laikposmu, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To piemēro no [12 mēneši pēc stāšanās spēkā].	To piemēro no [60 mēneši pēc stāšanās spēkā].
Pamatojums
Vajadzētu būt pietiekami daudz laika, lai iegādātos nepieciešamās iekārtas un izveidotu informācijas apmaiņas mehānismu Eiropas līmenī.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem
Atsauces	COM(2012)0382 – C7-0188/2012 – 2012/0186(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 11.9.2012
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 11.9.2012
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Krišjānis Kariņš 25.10.2012
Izskatīšana komitejā	18.3.2013
Pieņemšanas datums	25.4.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Fabrizio Bertot, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Konrad Szymański, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabetta Gardini, Jolanta Emilia Hibner, Eija-Riitta Korhola, Bernd Lange, Vladimír Remek, Algirdas Saudargas, Silvia-Adriana Ţicău

PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem
Atsauces	COM(2012)0382 – C7-0188/2012 – 2012/0186(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	10.7.2012
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 11.9.2012
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.9.2012	ITRE 11.9.2012	IMCO 11.9.2012
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ENVI 12.9.2012	IMCO 18.9.2012
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Olga Sehnalová 8.10.2012
Izskatīšana komitejā	18.12.2012	22.1.2013	19.3.2013	23.4.2013
Pieņemšanas datums	30.5.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Franco Frigo, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Silvia-Adriana Ţicău, Peter van Dalen, Patricia van der Kammen, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michel Dantin, Isabelle Durant, Markus Ferber, Nathalie Griesbeck, Gilles Pargneaux, Alfreds Rubiks, Bernadette Vergnaud, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	George Sabin Cutaş
Iesniegšanas datums	17.6.2013

Juridisks paziņojums - Privātuma politika