ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

7.6.2013 - (COM(2012)0380 – C7‑0186/2012 – 2012/0184(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Werner Kuhn


Procedūra : 2012/0184(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0210/2013

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

(COM(2012)0380 – C7‑0186/2012 – 2012/0184(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2012)0380),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0186/2012),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Nīderlandes Pārstāvju palāta, Nīderlandes Senāts, Zviedrijas Parlaments un Kipras Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu[1],

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā to Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0210/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas ziņā pieņemamā stāvoklī. Šis regulējums aptver visu transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates un to transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām, lai gādātu par to, ka uz ceļiem netiek izmantoti transportlīdzekļi, kas rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai.

(3) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas ziņā pieņemamā stāvoklī. Šis regulējums aptver visu transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates un to transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām. Periodiskajām apskatēm vajadzētu būt galvenajam instrumentam, ar ko nodrošina tehniskā stāvokļa atbilstību. Komerciālo transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļa būtu jāveic vienīgi papildus periodiskajām apskatēm, turklāt tābūtu jāattiecina uz transportlīdzekļiem, kas rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Neskarot periodiskās tehniskās apskates prasības, visiem transportlīdzekļiem, ko izmanto uz koplietošanas ceļiem, ir jābūt braukšanas kārtībā ik reizi, kad tos izmanto.

Pamatojums

Periodiskā tehniskā apskate ietilpst plašākā tehnisko apskašu regulējumā, kas nosaka, ka pamatprasība transportlīdzekļu īpašniekiem ir nodrošināt sava transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību ik reizi, kad transportlīdzeklis tiek izmantots.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) Īstenojot tehniskās apskates pasākumus, būtu jāorganizē transportlīdzekļu īpašnieku izpratnes veicināšanas kampaņas, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta labas prakses un ieradumu veidošanai saistībā ar transportlīdzekļu pamatpārbaužu veikšanu.

Pamatojums

Transportlīdzekļu īpašnieku izglītošana attiecībā uz pamatpārbaudēm, piemēram, riepu pārbaudi, ir nozīmīga tehnisko apskašu regulējuma daļa, kas būtu īpaši jāuzsver.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Tomēr ar šādu periodisko tehnisko apskašu režīmu ir svarīgi garantēt, ka arī pēc nonākšanas tirgū transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem visu to ekspluatācijas laiku. Šo režīmu vajadzētu piemērot transportlīdzekļu kategorijām atbilstīgi tam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīvā 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvā 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK.

(4) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Tomēr ar šādu periodisko tehnisko apskašu režīmu ir svarīgi garantēt, ka arī pēc nonākšanas tirgū transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem visu to ekspluatācijas laiku. Dalībvalstis var ieviest valsts prasības attiecībā uz tehnisko apskati transportlīdzekļu kategorijām atbilstīgi tam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīvā 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK; minētais valsts tehnisko apskašu režīms būtu jāpiemēro to transportlīdzekļu kategorijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvā 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Transportlīdzekļa tehniskās atbilstības trūkumu savlaicīga atklāšana veicina šo trūkumu novēršanu, tādējādi novēršot arī satiksmes negadījumus, tādēļ satiksmes negadījumiem paredzētie ietaupītie līdzekļi būtu jāizmanto, lai daļēji finansētu prēmiju sistēmas izveidi.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lielu daļu autotransporta emisiju, jo īpaši CO2 emisiju, ir radījis neliels skaits transportlīdzekļu, kuriem pareizi nedarbojas emisiju kontroles sistēmas. Atbilstīgi aplēsēm 5 % transportlīdzekļu parka ir iemesls 25 % visu piesārņojošo vielu emisiju. Tādējādi, nosakot šādu regulējumu attiecībā uz periodiskajām tehniskajām apskatēm, tiktu ieguldīts vides uzlabošanā, samazinot transportlīdzekļu emisiju vidējos rādītājus.

(6) Lielu daļu autotransporta emisiju, jo īpaši CO2 emisiju, ir radījis neliels skaits transportlīdzekļu, kuriem pareizi nedarbojas emisiju kontroles sistēmas. Atbilstīgi aplēsēm 5 % transportlīdzekļu parka ir iemesls 25 % visu piesārņojošo vielu emisiju. Tas attiecas arī uz lielākām mikrodaļiņu un NOx emisijām modernajiem dzinējiem, kuriem jāveic visaptverošāka emisiju pārbaude, tostarp transportlīdzekļos iebūvēto diagnostikas sistēmu (OBD) integritātes un funkcionalitātes pārbaude, izmantojot elektronisku kontroles ierīci, un nolūkā nodrošināt pilnīgu emisiju sistēmas pārbaudi šie elektroniskās pārbaudes rezultāti jāapstiprina ar pašreizējo izplūdes gāzu pārbaužu rezultātiem, jo OBD viena pati nenodrošina ticamu rezultātu. Tādējādi, nosakot šādu regulējumu attiecībā uz periodiskajām tehniskajām apskatēm, tiktu ieguldīts vides uzlabošanā, samazinot transportlīdzekļu emisiju vidējos rādītājus.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Padziļinātas izmeklēšanas rezultāti liecina, ka 8 % no negadījumiem, kuros iesaistīti motocikli, ir notikuši tehnisku defektu dēļ vai ir bijuši ar tiem saistīti. Motociklisti ir tā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, ar kuru saistās visaugstākais drošības risks, turklāt vispārējā tendence liecina, ka bojāgājušo skaits arvien pieaug. Ceļu satiksmes negadījumu statistikā augstākais rādītājs ir mopēdu vadītāji — proti, vairāk nekā 1400 bojāgājušo 2008. gadā. Attiecīgi, to transportlīdzekļu loks, kuriem jāpiemēro šīs apskates, tiks paplašināts, tajā iekļaujot visaugstākā riska grupas ceļu satiksmes dalībniekus — motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus.

svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm būtu jādod iespēja pašām izlemt, vai attiecināt tehniskās apskates prasības arī uz motorizētiem divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Vietējās transporta darbībās kravas automobiļu vietā arvien biežāk izmanto lauksaimniecības transportlīdzekļus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h. Ņemot vērā, ka potenciālais risks, kas saistās ar šiem transportlīdzekļiem, ir identisks kravas automobiļu radītajam riskam, tiem būtu jāpiemēro tāda paša veida tehniskās apskates kā kravas automobiļiem.

(8) Komerciālo autopārvadājumu nolūkos kravas automobiļu vietā dažkārt izmanto lauksaimniecības transportlīdzekļus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h. Ir svarīgi nodrošināt, ka lauksaimniecības transportlīdzekļiem, kurus izmanto šādā veidā, piemēro tāda paša veida tehniskās apskates kā kravas automobiļiem.

Pamatojums

Komisijas ierosinātā teksta redakcija attiektos uz lielāko daļu traktoru, tostarp uz tiem, ko reti izmanto uz koplietošanas ceļiem, un tas būtiski ietekmētu lauksaimniecības nozari un lauku kopienas visā Eiropā.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Tiek uzskatīts, ka vēsturiskie spēkrati saglabā tā laikmeta mantojumu, kurā tie tika būvēti, bet uz koplietošanas ceļiem tos izmanto reti. Tāpēc noteikumiem par šādu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm un to termiņu būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstu kompetencē vajadzētu būt arī regulējumam citu tipu specializētu transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

(9) Vēsturiskie spēkrati saglabā tā laikmeta mantojumu, kurā tie tika būvēti, un tos saglabā vēsturiski pareizā tehniskajā stāvoklī un kā ikdienas transportlīdzekļus izmanto reti. Tāpēc noteikumiem par šādu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm un to termiņu vai cita veida regulējumam attiecībā uz to tehnisko apskašu kārtību būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstu kompetencē vajadzētu būt arī regulējumam citu tipu specializētu transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

Pamatojums

Saistībā ar 15., 16. un 17. grozījumu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu uzraudzībā esošām struktūrām, kurām tā uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehniskajām apskatēm visos gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj šajā nolūkā pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas remontdarbu veikšanā.

(10) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, un kā tāda būtu jāveic attiecīgajai dalībvalstij vai publiskai struktūrai, kurai valsts uzticējusi šo uzdevumu, vai struktūrām vai uzņēmumiem, kas izraudzīti šim nolūkam un kas ir tiešā valsts uzraudzībā, tostarp attiecīgi pilnvarotām privātām struktūrām. Jo īpaši tad, ja uzņēmumos, kas ir izraudzīti kā transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijas, veic arī mehānisko transportlīdzekļu remontu, dalībvalstīm būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu transportlīdzekļu apskates objektivitāti un augstu kvalitāti.

Pamatojums

Šis formulējums ir ņemts no pašreizējās Direktīvas 2009/40/EK 2. panta, un grozījuma mērķis ir arī turpmāk nodrošināt dažādu tehnisko apskašu veidu saglabāšanu.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Lai uzlabotu brīvas pārvietošanās principa piemērošanu Savienībā, sākotnējās reģistrācijas dalībvalstī izdotam tehniskās apskates sertifikātam pārreģistrācijas nolūkā vajadzētu būt dalībvalstu savstarpēji atzītam.

Pamatojums

Kā pirmo soli periodisko tehnisko apskašu iekšējā tirgus izveidē ierosina principu, ka dalībvalstis pārrobežu pārreģistrācijas gadījumos savstarpēji atzīst tehniskās apskates sertifikātus. Šis grozījums ir saistīts ar 26. grozījumu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b) Ja pierādījumi liecina, ka tehnisko apskašu saskaņošanas pakāpe ir pietiekama, būtu jāizstrādā noteikumi tehnisko apskašu sertifikātu pilnīgai savstarpējai atzīšanai visā Savienībā.

Pamatojums

Būtu jāizpēta iespējas turpmāk attīstīt periodisko tehnisko apskašu iekšējo tirgu, ļaujot īpašniekiem, kuru transportlīdzekļi reģistrēti vienā dalībvalstī, tehnisko apskati veikt citā dalībvalstī. Tādējādi starptautiskajā transportā izmantotiem komerciālajiem transportlīdzekļiem nevajadzētu bez vajadzības atgriezties reģistrācijas dalībvalstī.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai pārbaudītu transportlīdzekļus un jo īpaši to elektronisko drošības aprīkojumu, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas katra atsevišķa transportlīdzekļa tehniskās specifikācijas. Tālab transportlīdzekļu ražotājiem būtu ne vien jāsniedz pilnīgs datu kopums, kas atspoguļots atbilstības sertifikātā, bet vajadzētu arī darīt pieejamus tos datus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, kā darbojas ar drošību un vides prasību ievērošanu saistītie komponenti. Līdzīgā veidā šajā nolūkā būtu jāpiemēro noteikumi attiecībā uz piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi, lai tehniskās apskates stacijām, kurās tiek veiktas pārbaudes, būtu pieejami šie informācijas elementi, kas nepieciešami apskates veikšanai. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi elektroniski kontrolēto sistēmu jomā, un tiem būtu jāattiecas uz visiem ražotāja uzstādītajiem elementiem.

(11) Lai pārbaudītu transportlīdzekļus un jo īpaši to elektronisko drošības aprīkojumu, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas katra atsevišķa transportlīdzekļa tehniskās specifikācijas. Tālab transportlīdzekļu ražotājiem būtu ne vien jāsniedz pilnīgs datu kopums, kas atspoguļots atbilstības sertifikātā, bet vajadzētu arī darīt pieejamus tos datus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, kā darbojas ar drošību un vides prasību ievērošanu saistītās sistēmas. Datos būtu jāiekļauj detalizēta informācija, ar kuras palīdzību var uzraudzīt transportlīdzekļa drošības sistēmu darbību tā, lai tās būtu iespējams pārbaudīt periodiskas tehniskās apskates apstākļos ar mērķi noteikt paredzamu atbilstības vai neatbilstības rādītāju.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā veiktajām apskatēm ir augsta kvalitāte, Savienības līmenī būtu jāprecizē apskašu laikā izmantojamais aprīkojums un tas, kā šis aprīkojums jāuztur un kā tas jākalibrē.

(12) Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā veiktajām apskatēm ir augsta kvalitāte, Savienības līmenī būtu jāprecizē apskašu laikā izmantojamais aprīkojums un tas, kā šis aprīkojums jāuztur un kā tas jākalibrē. Būtu jārada stimuli apskašu sistēmu, procedūru un aprīkojuma jauninājumu ieviešanai, tādējādi radot iespēju panākt turpmāku izmaksu samazinājumu un izmantošanas uzlabojumus.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Inspektoriem, kas veic tehniskās apskates, būtu jādarbojas neatkarīgi un izvairoties no jebkāda iespējama interešu konflikta. Attiecīgi, tehniskās apskates rezultāti nedrīkstētu būt saistīti ar algu vai jebkāda cita veida ekonomisku vai personisku labumu.

(13) Inspektoriem, kas veic tehniskās apskates, būtu jādarbojas neatkarīgi un izvairoties no jebkāda iespējama interešu konflikta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina noteikumiem atbilstīga novērtēšana un īpaša uzmanība jāpievērš vērtējuma objektivitātei.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Tehnisko apskašu staciju darbības kvalitāte un objektivitāte ir ārkārtīgi svarīga lielākas ceļu satiksmes drošības mērķa sasniegšanai. Šā iemesla dēļ tehnisko apskašu stacijām, kurās veic transportlīdzekļu tehniskās apskates, būtu jāatbilst prasību minimumam attiecībā uz ISO 17020 standartu par vispārējiem dažādu tipu pārbaudes struktūru darbības kritērijiem.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Apskašu rezultātus nedrīkstētu grozīt ekonomisku apsvērumu labad. Tikai tādā gadījumā, ja izrādās, ka inspektora veiktā tehniskā apskate ir acīmredzami aplama, uzraugošajai iestādei vajadzētu būt spējīgai grozīt tehniskās apskates rezultātus.

(14) Apskašu rezultātus nedrīkstētu grozīt ekonomisku apsvērumu labad. Tikai tādā gadījumā, ja izrādās, ka inspektora veiktā tehniskā apskate ir acīmredzami aplama, uzraugošajai iestādei vajadzētu būt spējīgai grozīt tehniskās apskates rezultātus un atbilstoši sodīt struktūru, kas izdevusi sertifikātu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai tehniskās apskates standarti būtu augsti, ir nepieciešams, lai personālam, kas šīs apskates veic, būtu augsts iemaņu un prasmju līmenis. Būtu jāievieš mācību sistēma, kurā tiktu ietverta sākotnējā apmācība un periodiskas kvalifikācijas celšanas mācības. Būtu jānosaka pārejas periods, lai personāls, kas iesaistīts tehnisko apskašu veikšanā, varētu raiti pāriet uz periodisko mācību shēmu.

(15) Lai tehniskās apskates standarti būtu augsti, ir nepieciešams, lai personālam, kas šīs apskates veic, būtu augsts iemaņu un prasmju līmenis. Būtu jāievieš mācību sistēma, kurā tiktu ietverta sākotnējā apmācība un periodiskas kvalifikācijas celšanas mācības. Būtu jānosaka pārejas periods, lai personāls, kas iesaistīts tehnisko apskašu veikšanā, varētu raiti pāriet uz periodisko mācību shēmu. Dalībvalstīm, kuras attiecībā uz personāla izglītības, kvalifikācijas un pārbaudes līmeni jau piemēro stingrākas prasības nekā noteiktais prasību minimums, būtu jāļauj saglabāt to augstos standartus.

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāvar savā teritorijā strādājošiem inspektoriem noteikt prasības, kas ir stingrākas nekā noteiktais prasību minimums.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Apskašu biežums būtu jāpielāgo atbilstīgi transportlīdzekļa tipam un tā nobraukumam. Pastāv liela varbūtība, ka transportlīdzeklim, sasniedzot konkrētu vecumu un — ja to izmanto intensīvi — zināmu nobraukumu, būs tehniski trūkumi. Tāpēc ir pamats palielināt apskašu biežumu vecākiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem ar lielu nobraukumu.

(17) Apskašu biežums būtu jāpielāgo atbilstīgi transportlīdzekļa tipam. Pastāv liela varbūtība, ka transportlīdzeklim, sasniedzot konkrētu vecumu, būs tehniski trūkumi. Tāpēc ir pamats biežāk veikt vecāku transportlīdzekļu tehniskās apskates.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Tehniskajām apskatēm būtu jāattiecas uz visām pozīcijām, kas saistītas ar pārbaudāmā transportlīdzekļa projektu, konstrukciju un aprīkojumu. Ņemot vērā transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstības pašreizējo pakāpi, šie elementi ir jāiekļauj pārbaudāmo pozīciju sarakstā. Lai panāktu tehnisko apskašu saskaņotību, katram no pārbaudāmajiem elementiem būtu jāparedz attiecīgas pārbaudes metodes.

(19) Tehniskajām apskatēm būtu jāattiecas uz visām pozīcijām, kas saistītas ar pārbaudāmā transportlīdzekļa projektu, konstrukciju un aprīkojumu. Šīs pozīcijas būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunākos pētījumus un tehnikas attīstību transportlīdzekļu drošības jomā. Standartam neatbilstoši riteņi, kas uzmontēti nestandarta asīm, būtu jāuzskata par kritisku drošības pozīciju un tādēļ jāiekļauj tehniskajā apskatē. Ņemot vērā transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstības pašreizējo pakāpi, šie elementi ir jāiekļauj pārbaudāmo pozīciju sarakstā. Lai panāktu tehnisko apskašu saskaņotību, katram no pārbaudāmajiem elementiem būtu jāparedz attiecīgas pārbaudes metodes.

Pamatojums

Pastāv nopietnas bažas par atbildību un drošību saistībā ar standartiem neatbilstošiem vai bojātiem riteņiem, kuri uzmontēti nestandarta asīm. Tādu riteņu pārbaude, kuri neatbilst riteņu rumbai, būtu jāuzskata par vitāli nozīmīgu drošības aspektu un tādēļ jāiekļauj tehniskās apskates pārbaudes pozīciju sarakstā.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Transportlīdzekļu tehnisko apskašu standartu minimums būtu jānosaka augstā un visā Savienībā piemērojamā līmenī, lai tās dalībvalstis, kuru tehnisko apskašu standarti jau ir augstāki par šajā regulā noteiktajiem, var tos saglabāt augstākā līmenī un attiecīgā gadījumā pielāgot tehnikas attīstībai.

 

Pamatojums

Regula nosaka tehnisko standartu minimumu. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest augstākus standartus.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Personai, kas ir tā attiecīgā transporta reģistrācijas turētājs, kam tiek veikta tehniskā apskate, kuras laikā ir konstatēti trūkumi (jo īpaši tādi, kas rada risku ceļu satiksmes drošībai), konstatētie trūkumi bez kavēšanās būtu jānovērš. Bīstamu trūkumu gadījumā transportlīdzekļu reģistrācija būtu jāanulē, līdz konstatētie trūkumi ir pilnībā novērsti.

(21) Personai, kas ir tā attiecīgā transporta reģistrācijas turētājs, kam tiek veikta tehniskā apskate, kuras laikā ir konstatēti trūkumi (jo īpaši tādiem transportlīdzekļiem, kas rada risku ceļu satiksmes drošībai), konstatētie trūkumi bez kavēšanās būtu jānovērš. Bīstamu trūkumu gadījumā transportlīdzeklis vairs nedrīkstētu pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, līdz konstatētie trūkumi ir pilnībā novērsti.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates, un tajā cita starpā būtu jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem. Lai pēc tehniskās apskates nodrošinātu pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, dalībvalstīm minēto informāciju vajadzētu apkopot un saglabāt datubāzē.

(22) Lai nodrošinātu pienācīgu apskašu rezultātu uzraudzību, tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates, un tas būtu jāsagatavo arī elektroniski, iekļaujot tikpat detalizētu informāciju par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem kā oriģinālajā tehniskās apskates sertifikātā. Turklāt dalībvalstīm minēto informāciju vajadzētu apkopot un saglabāt centralizētā datubāzē, lai nodrošinātu, ka periodisko tehnisko apskašu rezultātu patiesumu var vienkārši pārbaudīt.

Pamatojums

Tehnisko apskašu sertifikāti tagad būs jāsagatavo gan papīra formātā, gan elektroniski, lai tādējādi izvairītos no sertifikātu viltošanas vai bojāšanas un lai atvieglotu informācijas apmaiņu, jo tas palīdzēs izstrādāt elektronisko transportlīdzekļu informācijas platformu.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Tā kā dažas dalībvalstis neprasa noteiktu kategoriju transportlīdzekļu, piemēram, vieglo piekabju, reģistrāciju, informācija par tehniskās apskates sekmīgu iziešanu būtu jādara pieejama, izmantojot apliecinājumu par apskati, ko redzamā veidā novieto transportlīdzeklī.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Uzskata, ka krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem ietekmē aptuveni 5–12 % lietoto automašīnu tirdzniecības, kas ik gadus sabiedrībai rada ļoti lielas izmaksas vairāku miljardu euro apmērā un rezultātā tiek nepareizi novērtēts transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Cīnoties pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem, jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates pasēs un ja šīs pases būtu obligāti jāuzrāda nākošajā apskatē. Šādu krāpšanos ar odometra rādījumiem būtu arī sistemātiskākā veidā jāuzskata par nodarījumu, par kuru var tikt piemērotas sankcijas.

(23) Uzskata, ka krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem valsts robežās ietekmē aptuveni 5–12 % lietoto automašīnu tirdzniecības, savukārt pārrobežu mēroga tirdzniecībā šis īpatsvars ir ievērojami augstāks, un tas ik gadus sabiedrībai rada ļoti lielas izmaksas vairāku miljardu euro apmērā un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa nepareizu novērtēšanu. Cīnoties pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem, jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates sertifikātos un ja šie sertifikāti būtu obligāti jāuzrāda nākošajā apskatē. Tādas elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformas izveide, kurā, pienācīgi ievērojot datu aizsardzības noteikumus, reģistrētu transportlīdzekļu nobraukumu un smagus satiksmes negadījumus to ekspluatācijas laikā, arī palīdzētu novērst manipulācijas un nodrošinātu svarīgas informācijas pieejamību. Turklāt šādu krāpšanos ar odometra rādījumiem būtu arī sistemātiskākā veidā jāuzskata par nodarījumu, par kuru var tikt piemērotas sankcijas.

 

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulatīvā satvarā, ar ko pārvalda transportlīdzekļus visā ekspluatācijas laikā, sākot no to apstiprināšanas, reģistrācijas un apskates fāzēs līdz pat to nodošanai metāllūžņos. Gan nacionālo, gan ražotāju uzturēto elektronisko datubāzu izveidei, kā arī to savstarpējai savienošanai, principā, būtu jāsekmē visas transportlīdzekļu pārvaldības ķēdes efektivitāte un jāpalīdz samazināt izmaksas un administratīvais slogs. Šajā perspektīvā Komisijai vajadzētu veikt gan priekšizpēti, gan attiecīgu izmaksu un ieguvumu analīzi saistībā ar Eiropas mēroga elektroniskās platformas izveidi informācijas par transportlīdzekļiem apkopošanai.

(25) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulatīvā satvarā, ar ko pārvalda transportlīdzekļus visā ekspluatācijas laikā, sākot no to apstiprināšanas, reģistrācijas un apskates fāzēs līdz pat to nodošanai metāllūžņos. Gan nacionālo, gan ražotāju uzturēto elektronisko datubāzu izveide, kā arī to savstarpēja savienošana sekmētu visas transportlīdzekļu pārvaldības ķēdes efektivitāti un palīdzētu samazināt izmaksas un administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Tā kā šīs regulas mērķim vajadzētu būt transportlīdzekļu periodisko tehnisko apskašu turpmākas saskaņošanas un standartizācijas sekmēšanai, kam galu galā vajadzētu novest pie vienota periodisko tehnisko apskašu tirgus izveides Savienībā ar tehnisko apskašu sertifikātu savstarpējas atzīšanas sistēmu, kura ļautu veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati jebkurā dalībvalstī, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par paveikto minētajā saskaņošanas procesā nolūkā noteikt, kad šāda savstarpējas atzīšanas sistēma varētu tikt izveidota.

Pamatojums

Ir nepieciešams ceļvedis pilnīgas tehnisko apskašu sertifikātu savstarpējas atzīšanas sistēmas izveidei, ar ko varētu izveidot vienotu tehnisko apskašu tirgu.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai šo regulu papildinātu ar sīkākam tehniskām detaļām, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras ir jādeleģē Komisijai, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā norises Savienībā attiecībā uz tipa apstiprinājumu likumdošanu attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās, kā arī nepieciešamību atjaunināt pielikumus, ņemot vērā tehnikas attīstību. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26) Lai šo regulu atjauninātu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras ir jādeleģē Komisijai, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā norises Savienībā attiecībā uz tipa apstiprinājumu likumdošanu attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās, kā arī nepieciešamību atjaunināt pielikumus, ņemot vērā tehnikas attīstību. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt attiecīgo dokumentu vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstošu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm Savienībā, atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(29) Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm Savienībā, atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Dalībvalstis var nolemt noteikt prasības, kas ir stingrākas par noteikto standartu minimumu.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido regulējumu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm.

Ar šo regulu izveido regulējumu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm, kuras veic, pamatojoties uz tehnisko standartu un prasību minimumu, lai nodrošinātu augstu ceļu satiksmes drošības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– M1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi, kurus izmanto pasažieru pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir ne vairāk kā astoņas pasažieru sēdvietas;

– M1 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri projektēti un konstruēti galvenokārt personu un to bagāžas pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir ne vairāk kā astoņas pasažieru sēdvietas;

Pamatojums

Terminoloģija pieskaņota, pārskatot Direktīvu 2007/46/EK.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– M2 un M3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto pasažieru pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

– M2 un M3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri projektēti un konstruēti galvenokārt personu un to bagāžas pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

Pamatojums

Terminoloģija pieskaņota, pārskatot Direktīvu 2007/46/EK.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– N1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus parasti izmanto kravu autopārvadājumiem, un kuru maksimāli pieļaujamā masa nepārsniedz 3500 kg;

– N1 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri projektēti un konstruēti galvenokārt kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;

Pamatojums

Terminoloģija pieskaņota, pārskatot Direktīvu 2007/46/EK.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– N2 un N3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, ko izmanto kravu pārvadājumos un kuru maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 3500 kg;

– N2 un N3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri projektēti un konstruēti galvenokārt kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas;

Pamatojums

Terminoloģija pieskaņota, pārskatot Direktīvu 2007/46/EK.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

O1 un O2 kategorija — piekabes un puspiekabes ar maksimāli pieļaujamo masu, kas nepārsniedz 3500 kg;

– O2 kategorija – piekabes, kuras projektētas un konstruētas kravu un personu pārvadājumiem, kā arī personu izmitināšanai un kuru maksimālā masa ir vairāk nekā 750 kg, taču nepārsniedz 3,5 tonnas;

Pamatojums

Terminoloģija pieskaņota, pārskatot Direktīvu 2007/46/EK.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– O3 un O4 kategorija — piekabes un puspiekabes ar maksimāli pieļaujamo masu, kas pārsniedz 3500 kg;

– O3 un O4 kategorija – piekabes, kuras projektētas un konstruētas kravu un personu pārvadājumiem, kā arī personu izmitināšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas;

Pamatojums

Terminoloģija pieskaņota, pārskatot Direktīvu 2007/46/EK.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorija — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi;

svītrots

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– T5 kategorija — riteņtraktori, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h.

– T5 kategorijas riteņtraktori, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h un kurus izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem.

Pamatojums

Ir jānošķir traktori, ko izmanto tikai lauksaimniecības nolūkos, no tiem, kurus var izmantot arī autopārvadājumu tirgū.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis drīkst obligātās transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates attiecināt arī uz citām transportlīdzekļu kategorijām. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem to pieņemtajiem lēmumiem paplašināt obligāto tehnisko apskašu piemērošanas jomu, sniedzot šādu lēmumu pamatojumu.

Pamatojums

Ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu veikt periodiskās tehniskās apskates transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām patlaban neattiecas šīs direktīvas darbības joma, dalībvalstīm jāspēj pašām attiecīgi rīkoties.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– bruņoto spēku, ugunsdzēsības dienestu, civilās palīdzības, avārijas vai glābšanas dienestu transportlīdzekļiem;

– bruņoto spēku, ugunsdzēsības dienestu, civilās palīdzības, avārijas vai glābšanas dienestu izmantotajiem transportlīdzekļiem;

Pamatojums

Atsevišķos gadījumos bruņotie spēki transportlīdzekļus, kurus tie izmanto, nomā vai citādi īrē, slēdzot līgumu.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– O2 kategorijas piekabes, kuru maksimālā masa nepārsniedz 2,0 tonnas, neietverot O2 kategorijas autofurgona tipa piekabes.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) „divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis uz diviem riteņiem, ar blakusvāģi vai bez tā, kā arī tricikli un kvadricikli;

svītrots

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) „vēsturisks spēkrats” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas atbilst visiem turpmākajiem kritērijiem:

(7) „vēsturisks spēkrats” ir jebkurš transportlīdzeklis, kuru reģistrācijas dalībvalsts vai viena no tās ieceltajām apstiprināšanas struktūrām atzinusi par vēsturisku un kurš atbilst visiem turpmāk uzskaitītajiem kritērijiem:

– tas ražots vismaz pirms 30 gadiem;

– tas ražots vai sākotnēji reģistrēts vismaz pirms 30 gadiem;

– tā apkopi nodrošina, izmantojot rezerves daļas, kas atbilst transportlīdzekļa vēsturiskajiem komponentiem;

– tā īpašais tips, kas noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos par tipa apstiprinājumu, vairs netiek ražots;

– nav veiktas nekādas izmaiņas tādu galveno komponentu tehniskajos parametros kā motors, bremzes, stūres iekārta vai atsperojums; un

tas ir saglabāts un uzturēts vēsturiski pareizā tehniskajā stāvoklī, un nav veiktas nekādas būtiskas tā tehnisko parametru izmaiņas;

tā vizuālais izskats nav mainīts;

 

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jādod lielāka rīcības brīvība vēsturisko spēkratu definīcijas noteikšanā.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „tehniskā apskate” ir pārbaude, lai noteiktu, vai transportlīdzekļa daļas un komponenti atbilst tiem noteiktajiem drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kas ir spēkā apstiprinājuma, sākotnējās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā dienā, kā arī aprīkojuma modernizēšanas dienā;

(9) „tehniskā apskate” ir pārbaude, kuras mērķis ir nodrošināt, ka transportlīdzekli var droši izmantot uz koplietošanas ceļiem un ka tas atbilst tiem drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kas ir spēkā apstiprinājuma, sākotnējās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā dienā vai aprīkojuma modernizēšanas dienā;

Pamatojums

Definīcija būtu jāprecizē un jāpielāgo periodiskās tehniskās apskates mērķim, proti, novērtēt, ka drošības un ekoloģiskās sistēmas darbojas pareizi. Tipa apstiprinājums būtu jāizmanto tikai kā atsauce uz laiku, lai saprastu, kādas drošības un ekoloģiskās prasības attiecas uz transportlīdzekli. Šādas prasības nebūtu jāattiecina uz pašām detaļām vai komponentiem.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) „inspektors” ir persona, kuru dalībvalsts ir pilnvarojusi tehnisko apskašu veikšanai tehniskās apskates stacijā vai kompetentās iestādes vārdā;

(13) „inspektors” ir persona, kuru dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde ir pilnvarojusi tehnisko apskašu veikšanai tehniskās apskates stacijā vai kompetentās iestādes vārdā;

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs ar tehniskajām apskatēm saistītie jautājumi ir reģionālo iestāžu kompetencē.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tehniskās apskates veic vienīgi dalībvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalstu apstiprinātas tehniskās apskates stacijas.

2. Tehniskās apskates pamatā veic dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde vai publiska struktūra, kurai šādu uzdevumu uzticējusi valsts vai valsts sertificētas un uzraudzītas struktūras vai iestādes, tostarp pilnvarotas privātās struktūras.

Pamatojums

Precizējums, ka dalībvalsts tehniskās apskates stacijas atbild tikai par šajā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekļu pārbaudi.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Transportlīdzekļu ražotāji tehniskās apskates stacijām vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi tehniskajai informācijai, kas nepieciešama tehniskās apskates veikšanai, kā izklāstīts I pielikumā. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā piekļūt I pielikumā izklāstītajai tehniskajai informācijai, saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Transportlīdzekļu ražotāji tehniskās apskates stacijām un diagnostikas iekārtu ražotājiem vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei bez maksas nodrošina piekļuvi tehniskajai informācijai, kas nepieciešama tehniskās apskates veikšanai, kā izklāstīts I pielikumā. Diagnostikas iekārtu ražotājiem sniegtajā informācijā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai diagnostikas iekārtas varētu izmantot noteikšanai, vai transportlīdzekļa elektroniskās kontroles sistēmu darbība atbilst vai neatbilst prasībām. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā piekļūt I pielikumā izklāstītajai tehniskajai informācijai, un izvērtē vienota piekļuves punkta lietderību saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai iekārtu ražotājiem būtu pieejami dati, kas tiem nepieciešami funkcionāli atbilstošu iekārtu ražošanai.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PRASĪBAS TEHNISKAJĀM APSKATĒM

TEHNISKAJĀM APSKATĒM NOTEIKTO PRASĪBU MINIMUMS

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

svītrots

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

– M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ik pēc diviem gadiem;

Pamatojums

Lai sasniegtu šādu kategoriju transportlīdzekļiem noteikto mērķi, atbilstošais apskašu biežums ir „4+2+2” gadi.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā taksometri vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi, M2, M3, N2, N3, T5, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem — gadu pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ik gadus.

– M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā taksometri vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi, M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem — gadu pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam – ik gadus;

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– T5 kategorijas transportlīdzekļiem, kurus izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem — gadu pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam — ik gadus;

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 3.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– citu kategoriju transportlīdzekļiem — atbilstoši reģistrācijas dalībvalsts noteiktam laika intervālam.

Pamatojums

Jāparedz iespēja dalībvalstīm noteikt apskašu biežumu to transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām neattiecas citi 5. panta noteikumi.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ja transportlīdzekļa īpašnieks tehnisko apskašu intervālu vēlētos samazināt līdz gadam, dalībvalsts var nodrošināt finansējumu tehnisko apskašu veikšanai. Finansēšanas periods sākas ne ātrāk kā 10 gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma.

Pamatojums

Ja to transportlīdzekļu īpašnieki, kuri vecāki par 10 gadiem, vēlēsies tos brīvprātīgi pārbaudīt katru gadu, tiks samazināts satiksmes negadījumu skaits un tādējādi samazinātas arī satiksmes negadījumu seku likvidēšanas izmaksas. Daļa šo ietaupījumu būtu jānovirza minēto pasākumu finansēšanai. Šāda procedūra atbilst prēmiju sistēmas ieviešanai.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Dalībvalsts var pieprasīt, lai jebkuras kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir reģistrēti tās teritorijā, periodiskā tehniskā apskate tiktu veikta biežāk.

Pamatojums

Lai uzturētu ceļu satiksmes drošību, šis noteikums ikvienai dalībvalstij dod iespēju jebkuram transportlīdzeklim piemērot periodiskās tehniskās apskates veikšanas pienākumu. Tāpat šis noteikums nepārprotami atļauj jebkuras kategorijas transportlīdzeklim veikt apskati biežāk.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis pēc tā sākotnējās reģistrācijas līdz pirmajai tehniskajai apskatei ir sasniedzis 160 000 km nobraukumu, pēc šīs pirmās apskates tehnisko apskati tam veic ik gadus.

svītrots

Pamatojums

Pastāv risks, ka saistībā ar minēto noteikumu varētu tikt veiktas odometra rādījumu manipulācijas.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Reģistrācijas apliecības turētājs var lūgt tehniskās apskates stacijai vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei veikt tehnisko apskati periodā, kas ilgst no iepriekšējā mēneša sākuma pirms 1. punktā minētās gadadienas līdz otrā mēneša beigām pēc minētās dienas, un tas neietekmē nākošās tehniskās apskates veikšanas datumu.

3. Reģistrācijas apliecības turētājs var lūgt tehniskās apskates stacijai vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei vai valsts sertificētām un uzraudzītām struktūrām vai iestādēm veikt tehnisko apskati periodā, kas ilgst no iepriekšējā mēneša sākuma pirms 1. punktā minētās gadadienas līdz otrā mēneša beigām pēc minētās dienas, un tas neietekmē nākošās tehniskās apskates veikšanas datumu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai transportlīdzeklī vienmēr atrastos derīgs tehniskās apskates sertifikāts. Visas dalībvalstis var nepieņemt elastīgus noteikumus attiecībā uz periodiskās tehniskās apskates veikšanu pēc pirmās reģistrācijas gadadienas, un tādēļ komerciālo autopārvadājumu uzņēmumiem var tikt piemērotas nepamatotas sankcijas.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– gadījumā, ja ir mainījies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs.

svītrots

Pamatojums

Transportlīdzekļa pārreģistrācijas gadījumā to īpašniekiem butu jāvar paļauties uz spēkā esošas tehniskās apskates rezultātiem. Pārreģistrācijas pārrobežu aspekts ir reglamentēts 26. grozījumā.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– kad transportlīdzekļa nobraukums sasniedz 160 000 km;

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tehniskās apskates attiecas uz jomām, kas minētas II pielikuma 2. punktā.

1. Tehniskās apskates attiecas vismaz uz jomām, kas minētas II pielikuma 2. punktā.

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka šeit ir paredzēts prasību minimums.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Katrā no jomām, kas minētas 1. punktā, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas veic tehnisko apskati, pārbaudot vismaz tos elementus, kas izklāstīti II pielikuma 3. punktā, un izmantojot šo elementu pārbaudei norādītās metodes.

2. Katrā no jomām, kas minētas 1. punktā, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas veic tehnisko apskati, pārbaudot vismaz tos elementus, kas izklāstīti II pielikuma 3. punktā, un izmantojot šo elementu pārbaudei norādītās metodes vai līdzvērtīgas alternatīvas metodes, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Pamatojums

Minētās pārbaudes metodes ir ieteikumu veidā norādīts prasību minimums. Lai ņemtu vērā ne vien tehnisko apskašu, bet arī transportlīdzekļu un to elektronisko sistēmu turpmākās attīstības iespējamās tendences, šīs metodes drīkst aizstāt vai papildināt ar citām līdzvērtīgām vai stingrākām pārbaudes metodēm.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde, kas veikusi transportlīdzekļa tehnisko apskati, izdod šim transportlīdzeklim tehniskās apskates pasi, kurā ietverti vismaz IV pielikumā uzskaitītie elementi.

1. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde, kas veikusi transportlīdzekļa tehnisko apskati, izdod šim transportlīdzeklim tehniskās apskates sertifikātu, kurš pieejams arī elektroniskā veidā un kurā ietverti vismaz IV pielikumā uzskaitītie elementi. Šajā nolūkā Komisija izstrādā standartizētu visā Eiropas Savienībā izmantojamu tehniskās apskates dokumenta paraugu.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde personai, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, izsniedz tehniskās apskates pasi vai, ja ir runa par elektroniski noformētu tehniskās apskates pasi, — šādas pases pienācīgi apstiprinātu izdruku.

2. Līdzko tehniskā apskate ir pienācīgi pabeigta, tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde personai, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, izsniedz tehniskās apskates sertifikātu vai, ja sertifikāts ir elektroniskā veidā, apskates rezultātu izdruku.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Saņemot transportlīdzekļa pārreģistrācijas pieteikumu — ja transportlīdzekļa izcelsme ir citā dalībvalstī — reģistrācijas iestādes atzīst transportlīdzekļa tehniskās apskates sertifikātu, līdzko tā derīgums ir pārbaudīts pārreģistrācijas brīdī. Šāda atzīšana attiecas uz tādu pašu laikposmu kā sertifikāta sākotnējais derīguma termiņš, izņemot gadījumus, kad minētais sākotnējais derīguma termiņš pārsniedz maksimālo juridiski noteikto termiņu dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts. Tādā gadījumā derīguma termiņu saīsina un aprēķina no dienas, kurā transportlīdzeklim izsniedza sākotnējo tehniskās apskates sertifikātu. Pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dalībvalstis informē viena otru par tehniskās apskates sertifikāta formātu, ko atzinušas to attiecīgās kompetentās iestādes, kā arī par norādījumiem, kā pārbaudīt sertifikātu autentiskumu.

Pamatojums

Lai atvieglotu motorizēto transportlīdzekļu pārreģistrēšanu Savienībā, ar šo grozījumu ievieš sistēmu tehniskās apskates sertifikātu savstarpējai atzīšanai dalībvalstīs no dienas, kad sāks piemērot šo regulu.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Odometra rādījumu kontroles nolūkā, kā arī gadījumā, ja pēc iepriekšējās tehniskās apskates attiecīgā informācija elektroniski nav paziņota, inspektors pieprasa, lai persona, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, uzrāda pēc iepriekšējās tehniskās apskates izdoto pasi.

4. Ja transportlīdzeklī ir uzstādīts odometrs, tā rādījumu kontroles nolūkā, kā arī gadījumā, ja pēc iepriekšējās tehniskās apskates odometrā nolasītie dati elektroniski nav paziņoti, inspektors pieprasa, lai persona, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, uzrāda pēc iepriekšējās tehniskās apskates izdoto sertifikātu, ja vien sertifikāts nav izsniegts elektroniski.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tehniskās apskates rezultātus dara zināmus iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju. Reģistrācijas iestādei paziņo tehniskās apskates pasē ietverto informāciju.

5. Tehniskās apskates rezultātus nekavējoties elektroniski dara zināmus iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju. Reģistrācijas iestādei paziņo tehniskās apskates pasē ietverto informāciju.

Pamatojums

Dokumentu drošības un efektivitātes labad apskates ziņojumam vienmēr vajadzētu būt elektroniskam, un to neprasa personai, kura transportlīdzekli uzrāda apskatei, jo šī persona bieži vien nav transportlīdzekļa īpašnieks. Tas pats attiecināms uz izpildes iestāžu piekļuvi uz autoceļiem veiktās pārbaudēs.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja konstatēti būtiski trūkumi, kompetentā iestāde lemj par nosacījumiem, kādos transportlīdzekli var izmantot pirms citas tehniskās apskates iziešanas. Šai citai tehniskajai apskatei jānotiek sešu nedēļu laikā pēc sākotnējās apskates.

2. Ja konstatēti būtiski trūkumi, valsts kompetentā iestāde var lemt par nosacījumiem, kādos transportlīdzekli var izmantot pirms citas tehniskās apskates iziešanas. Šai citai tehniskajai apskatei jānotiek sešu nedēļu laikā pēc sākotnējās apskates.

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstu kompetencē ir izlemt, vai turpmāka transportlīdzekļa izmantošana būtu jāaizliedz. Šā iemesla dēļ minētais lēmums ir jāpieņem attiecīgo valstu iestādēm.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja konstatēti bīstami trūkumi, tiek aizliegts transportlīdzekli izmantot satiksmē uz koplietošanas ceļiem, un tā reģistrāciju atsavina saskaņā ar 3.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā XXX, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem, līdz trūkumi ir novērsti un ir izdota jauna tehniskās apskates pase, kas apliecina, ka transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā.

3. Ja konstatēti bīstami trūkumi, dalībvalsts vai kompetentā iestāde var liegt vai ierobežot transportlīdzekļa izmantošanu uz koplietošanas ceļiem, līdz visi bīstamie trūkumi ir novērsti.

Pamatojums

Reģistrācijas atsavināšana nav atbilstošs risinājums, jo reģistrācija ir sarežģīts un atsevišķs process, kas ne vienmēr ir piemērots transportlīdzekļa izmantošanas ierobežošanai. Dažās dalībvalstīs reģistrācijas atsavināšana var būt piemērots risinājums, savukārt citās valstīs, lai gūtu līdzīgu, pozitīvu un ceļu satiksmei drošu rezultātu, piemērotāks būtu aizlieguma process. Dalībvalstīm ir jābūt iespējai izmantot visefektīvāko metodi, netērējot ārkārtīgi daudz līdzekļu viena un tā paša rezultātā sasniegšanai.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veikusi tehnisko apskati tās teritorijā reģistrētam transportlīdzeklim, izdod apliecinājumu visiem transportlīdzekļiem, kas sekmīgi izgājuši apskati. Šajā apliecinājumā norāda nākošās tehniskās apskates datumu.

Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veikusi tehnisko apskati tās teritorijā reģistrētam transportlīdzeklim, izdod apliecinājumu visiem transportlīdzekļiem, kas sekmīgi izgājuši apskati. Šajā apliecinājumā norāda nākošās tehniskās apskates datumu. Nav jāizdod nekāds tehniskās apskates veikšanas apliecinājums, ja transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā ir iespējams norādīt, ka ir veikta tehniskā apskate, un nākamās šādas apskates datumu.

Pamatojums

Saskaņā ar grozījumiem Direktīvā 1999/37/ES (par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem), ko pašlaik izskata Eiropas Parlaments, nav nepieciešams izdot atsevišķu dokumentu kā tehniskās apskates apliecinājumu, ja transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā ir atbilstoša sadaļa, kurā norādīts tehniskās apskates derīguma termiņš un nākamās šādas apskates datums. Tas nozīmē, ka apskates stacijām un kompetentajām iestādēm nav jāizdod atsevišķs dokuments, ar ko apliecina transportlīdzekļa tehniskās apskates veikšanu un kas transportlīdzekļu lietotājiem būtu jāvadā līdzi.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja pārbaudītais transportlīdzeklis ir tādas kategorijas transportlīdzeklis, kam nepiemēro reģistrācijas pienākumu dalībvalstī, kurā to izmanto, apliecinājumu par apskates iziešanu novieto transportlīdzeklī redzamā vietā.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts atzīst saskaņā ar 1. punktu izdoto apstiprinājumu.

Katra dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu izdoto apstiprinājumu vai atbilstošu norādi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā, ja vien tas ir izdots attiecīgajā dalībvalstī reģistrētam transportlīdzeklim.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Diagnostikas iekārtas un aprīkojums, ko izmanto tehnisko apskašu veikšanā, atbilst tehnisko prasību minimumam, kas noteikts V pielikumā.

1. Diagnostikas iekārtas un aprīkojums, ko izmanto tehnisko apskašu veikšanā, atbilst vismaz to tehnisko prasību minimumam, kas noteikts V pielikumā.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Tehniskās apskates stacijas, kurās inspektori veic tehniskās apskates, apstiprina dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde.

Pamatojums

Dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde apstiprina tehniskās apskates stacijas, kurās veic tehniskās apskates.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Vismaz pēc pieciem gadiem no šīs regulas stāšanās spēkā atkārtoti pārbauda to tehniskās apskates staciju diagnostikas iekārtu atbilstību standartu minimumam, kuras dalībvalstis apstiprinājušas jau pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Lai izpildītu kvalitātes pārvaldības prasību minimumu, tehniskās apskates stacijas atbilst tās dalībvalsts prasībām, kura ir tās apstiprinājusi. Tehniskās apskates stacijas nodrošina transportlīdzekļu apskates objektivitāti un augstu kvalitāti.

Pamatojums

Gan privātām, gan valsts tehniskās apskates stacijām ir jāizpilda prasību minimums, lai nodrošinātu labu kvalitātes pārvaldību. Tām jābūt objektīvām un jānodrošina augstas kvalitātes tehniskā apskate.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tehniskās apskates veic inspektori, kas atbilst VI pielikumā noteiktajam prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību.

1. Tehniskās apskates veic inspektori, kas atbilst VI pielikumā noteiktajam prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību. Dalībvalstis var noteikt papildu kompetences un apmācības prasības.

Pamatojums

Regulas VI pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz kompetenci un apmācību ir prasību minimums, un dalībvalstis var noteikt papildu prasības.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis sekmē inspektoru pienācīgu apmācību atbilstoši kvalifikācijas prasībām.

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāsekmē pienācīga inspektoru apmācība atbilstoši kvalifikācijas prasībām.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis inspektoriem, kuri atbilst prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību, izsniedz sertifikātu. Šajā sertifikātā ietver vismaz to informāciju, kas minēta VI pielikuma 3. punktā.

2. Kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā apstiprināti apmācību centri inspektoriem, kuri atbilst prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību, izsniedz sertifikātu. Šajā sertifikātā ietver vismaz to informāciju, kas minēta VI pielikuma 3. punktā.

Pamatojums

Ierosinātais nosacījums, ar ko paredz, ka dalībvalstis izsniedz sertifikātu inspektoriem, kuri atbilst prasību minimumam, dalībvalstis pārmērīgi ierobežotu. Turklāt arī apstiprināti apmācību centri var izsniegt šādu sertifikātu.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Inspektorus, ko šīs regulas piemērošanas dienā nodarbina dalībvalstu kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas, atbrīvo no VI pielikuma 1. punktā izklāstīto prasību izpildes. Dalībvalstis šiem inspektoriem izsniedz līdzvērtības sertifikātu.

3. Inspektorus, ko šīs regulas piemērošanas dienā nodarbina vai apstiprina dalībvalstu kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas, atbrīvo no VI pielikuma 1. punktā izklāstīto prasību izpildes. Dalībvalstis šiem inspektoriem izsniedz līdzvērtības sertifikātu.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

12. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Persona, kas veikusi transportlīdzekļa remontu vai apkopi, nedrīkst kā inspektors pēc tam būt iesaistīta tā paša transportlīdzekļa periodiskās tehniskās apskates veikšanā, ja vien uzraugošā iestāde nav pienācīgi pārliecinājusies, ka var tikt nodrošināta augsta līmeņa objektivitāte. Dalībvalstis var paredzēt stingrākas prasības attiecīgo darbību nošķiršanai.

Pamatojums

Lai veicinātu inspektoru neatkarību, ir jānodrošina, ka viena un tā pati persona netiek iesaistīta transportlīdzekļa remonta vai uzturēšanas darbos pirms tehniskās apskates veikšanas un pēc tam arī pašā apskatē.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tehniskās apskates stacija personu, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, informē par remontdarbiem, kuri jāveic, un nekādā gadījumā neizmaina apskates rezultātus komerciālu apsvērumu dēļ.

5. Tehniskās apskates stacija personu vai remontdarbnīcu, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, informē par transportlīdzeklim konstatētajiem trūkumiem un nekādā gadījumā neizmaina apskates rezultātus komerciālu apsvērumu dēļ.

Pamatojums

Precizēti atšķirīgie uzdevumi, kas jāveic inspektoriem (trūkumu konstatēšana) un remontdarbnīcām (remonta veikšana, lai novērstu trūkumus).

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Visas dalībvalstis nodrošina to teritorijā esošo tehniskās apskates staciju uzraudzību.

Pamatojums

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu apskates kvalitāti, tehniskās apskates stacijas ir jāuzrauga.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tehniskās apskates stacijas, kuras darbojas tiešā kompetentās iestādes pakļautībā, ir atbrīvotas no prasībām attiecībā uz apstiprinājuma saņemšanu un uzraudzību.

2. Tehniskās apskates stacijas, kuras darbojas tiešā dalībvalsts kompetentās iestādes pakļautībā, ir atbrīvotas no prasībām attiecībā uz apstiprinājuma saņemšanu un uzraudzību.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir precizēt, ka atbrīvojums no prasības attiecībā uz apstiprinājuma saņemšanu un uzraudzību attiecas vienīgi uz tām tehniskās apskates stacijām, kuru darbību tiešā veidā nodrošina dalībvalstis.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija gan veic priekšizpēti, gan apzina izmaksas un ieguvumus, kādi saistās ar elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar tehnisko apskašu datiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu ražotājiem.

Komisija izvērtē, kā visefektīvāk un visproduktīvāk izveidot elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformu, lietderīgi izmantojot pašreizējos un jau īstenotos IT risinājumus starptautiskas datu apmaiņas jomā, lai mazinātu izmaksas un izvairītos no dublēšanās. Izvērtējumā apsver vispiemērotāko veidu, kā savienot pašreizējās valstu sistēmas, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar tehnisko apskašu datiem un odometra rādījumiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām, apskašu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma ražotājiem un transportlīdzekļu ražotājiem.

 

Komisija pārbauda arī to, kā tiek vākti un uzglabāti esošie dati par drošību attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas bijuši iesaistīti nopietnos satiksmes negadījumos. Minētajos datos būtu jāiekļauj vismaz informācija par drošībai svarīgu detaļu maiņu un remontu.

 

Informācija par transportlīdzekļa vēsturi būtu jādara pieejama inspektoriem, kas veic attiecīgā transportlīdzekļa apskati, un anonīmā veidā — dalībvalstīm, lai palīdzētu tām plānot un veikt ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus, kā arī reģistrācijas apliecības turētājam vai transportlīdzekļa īpašniekam.

Komisija, pamatojoties uz šo veikto analīzi, nāk klajā ar dažādiem politikas scenārijiem un tos novērtē, tostarp paredzot iespēju atcelt prasību par apskates apliecinājumu, kas minēts 10. pantā. Divu gadu laikā pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktās analīzes rezultātiem, attiecīgā gadījumā kopā ar šo ziņojumu iesniedzot tiesību aktu priekšlikumu.

Komisija, pamatojoties uz šo veikto analīzi, nāk klajā ar dažādiem politikas scenārijiem un tos novērtē, tostarp paredzot iespēju atcelt prasību par apskates apliecinājumu, kas minēts 10. pantā, kā arī iespēju ieviest sistēmu, kas transportlīdzekļu pārrobežu tirdzniecības gadījumos ļautu dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par minēto transportlīdzekļu nobraukuma rādījumiem un to ekspluatācijas laikā notikušajiem nopietnajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Divu gadu laikā pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktās analīzes rezultātiem, attiecīgā gadījumā kopā ar šo ziņojumu iesniedzot tiesību aktu priekšlikumu.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu nolūkā:

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu nolūkā atjaunināt:

attiecīgā gadījumā atjaunināt 2. panta 1. punktu un 5. panta 1. un 2. punktu, lai ņemtu vērā izmaiņas transportlīdzekļu kategorijās, kuras izriet no grozījumiem 3. panta 1. punktā minētajos tiesību aktos;

a) transportlīdzekļu kategorijas, kas noteiktas attiecīgi 2. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā, ja rodas izmaiņas transportlīdzekļu kategorijās, kuras izriet no grozījumiem 2. panta 1. punktā minētajos tipa apstiprinājuma tiesību aktos, neietekmējot apskates apjomu vai biežumu;

– atjaunināt pielikumus atbilstīgi tehnikas attīstībai, lai ņemtu vērā grozījumus starptautiskajos vai Savienības tiesību aktos.

 

 

b) II pielikuma 3. punktu saistībā ar metodēm un trūkumu cēloņiem un V pielikumu, ja ir pieejamas efektīvākas un iedarbīgākas apskašu metodes, kā arī I pielikumu, ja tehnisko apskašu veikšanas nolūkā ir vajadzīga papildu informācija;

 

c) II pielikuma 3. punktu attiecībā uz pārbaudāmo pozīciju sarakstu, metodēm un trūkumu cēloņiem, III pielikumu attiecībā uz trūkumu novērtējumu un V pielikumu nolūkā pielāgot tos izmaiņām Savienības drošības vai vides tiesību aktos, kā arī I pielikumu, ja tehnisko apskašu veikšanas nolūkā ir vajadzīga papildu informācija.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 17. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula].

2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu [no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

18.b pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.b pants

 

Ziņošana par divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem

 

Vēlākais [trīs gadus pēc šīs regulas publicēšanas dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļu iekļaušanu šīs regulas darbības jomā. Ziņojumā izvērtē ceļu satiksmes situāciju Savienībā attiecībā uz minētās kategorijas transportlīdzekļiem. Komisija jo īpaši salīdzina minētās kategorijas transportlīdzekļu ceļu satiksmes drošības rezultātus dalībvalstīs, kuras veic šīs kategorijas transportlīdzekļu tehniskās apskates, ar rezultātiem dalībvalstīs, kuras neveic to tehniskās apskates, nolūkā izvērtēt, vai divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļu tehniskā apskate ir samērīga ar izvirzītajiem ceļu satiksmes drošības mērķiem. Ziņojumu attiecīgā gadījumā papildina ar tiesību aktu priekšlikumiem.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar odometru vai izmainīšana tiek uzskatīta par nodarījumu un par to tiek piemērotas iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas.

2. Visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar transportlīdzekļa sastāvdaļām un sistēmām, kas ietekmē atbilstību drošības un vides prasībām, vai odometru vai to rādījumu izmainīšana tiek uzskatīta par nodarījumu un par to tiek piemērotas iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas, un lai nodrošinātu odometra rādījumu pareizību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu visus nepieciešamos pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka odometra rādījumi ir ticami un pareizi visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā, paturot prātā, ka laikposmā no transportlīdzekļa reģistrācijas līdz pirmajai tehniskajai apskatei ir vislielākā krāpšanās ar nobraukuma datiem iespējamība.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. daļa – 5.3. punkts – 8.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– Ieteicamais riepu spiediens

Pamatojums

Šī informācija ir norādīta transportlīdzekļa identifikācijas uzlīmē, kā arī tā lietotāja rokasgrāmatā. Tā būs norāde, pēc kuras inspektori noteiks, vai riepām ir atbilstošs spiediens.

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja transportlīdzekli nav iespējams pārbaudīt, izmantojot šajā pielikumā norādīto ieteicamo pārbaudes metodi, tehniskās apskates stacijā apskati var veikt, izmantojot citu metodi, ko attiecīgā kompetentā iestāde ir rakstiski apstiprinājusi. Kompetentajai iestādei jāgūst pārliecība, ka tiks ievēroti drošības un vides aizsardzības standarti.

Pamatojums

Specifisku transportlīdzekļu, piemēram, pārvietojamu celtņu, apskatei var būt jāizmanto īpašas pārbaudes metodes, kas būtu pieļaujama, ja to apstiprina kompetentā iestāde.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 1.8. pozīcija – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

1.8. Bremžu šķidrums

Mēra vārīšanās temperatūru vai ūdens saturu

a) Bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra pārāk zema vai ūdens saturs pārāk augsts

Grozījums

1.8. Bremžu šķidrums

Mēra vārīšanās temperatūru vai ūdens saturu

a) Bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra pārāk zema

Pamatojums

Ir nepieciešams nodrošināt precīzu bremžu šķidruma pārbaudi, lai izvairītos no maldinošiem vai pat bīstamas situācijas izraisošiem rezultātiem.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 3.3. pozīcija – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

3.3. Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

Vizuāla pārbaude

a) Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām (1)

Grozījums

3.3. Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

Vizuāla pārbaude

a) Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām(1), tostarp tām, kuras paredzētas Direktīvā 2007/38/EK par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem

Pamatojums

Komisija savā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Direktīva 2007/38/EK par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem, norādīja, ka vairumam dalībvalstu nebija detalizētas informācijas par to, cik daudz transportlīdzekļu nesaņēma pozitīvu tehniskās apskates novērtējumu modernizācijas prasību neizpildes dēļ. Taču šīs modernizācijas prasības ir vitāli nozīmīgas ceļu satiksmes drošībai, un tās ir jāiekļauj pārbaudē.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 4.1.2. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.1.2. Centrējums

Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci vai ekrānu.

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei.

Grozījums

4.1.2. Centrējums

Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo un vertikālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci un elektroniskās vadības ierīci, lai pēc nepieciešamības pārbaudītu dinamisko funkcionalitāti.

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei.

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 4.1.3. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.1.3. Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) (vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits)

 

 

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

Grozījums

4.1.3. Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude, attiecīgā gadījumā izmantojot elektronisku vadības ierīci.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) (vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits)

 

 

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 4.1.5. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.1.5. Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

a) Ierīce nedarbojas.

 

 

b) Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

Grozījums

4.1.5. Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla un darbības pārbaude, attiecīgā gadījumā izmantojot elektronisku vadības ierīci.

a) Ierīce nedarbojas.

 

 

b) Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 4.3.2. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.3.2. Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām.

 

 

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

Grozījums

4.3.2. Bremžu signāllukturu — ārkārtas bremzēšanas uguņu pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude, izmantojot elektronisku vadības ierīci, lai mainītu bremžu pedāļa sensora signālu vērtību un vizuāli pārbaudītu ārkārtas bremzēšanas uguņu darbību.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām.

 

 

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

 

 

ba) Ārkārtas bremzēšanas ugunis nedarbojas vai nedarbojas pareizi.

Pamatojums

Lai pārraidītu bremžu pedāļa sensoru signālus un tādējādi pārbaudītu, vai ārkārtas bremzēšanas ugunis (tostarp avārijas signālgaismu automātiskas iedarbināšanas mehānisms) darbojas pareizi, būtu jāizmanto elektroniska vadības ierīce; pēc tam šo rezultātu apstiprina, veicot vizuālu pārbaudi.

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 4.5.2. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.5.2. Centrējums (X)(2)

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais centrējums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža.

Grozījums

4.5.2. Centrējums (X)(2)

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais un vertikālais centrējums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža.

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 5.2.2. pozīcija – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

5.2.2. Riteņi

Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a) Jebkāds lūzums vai metinājuma bojājums

 

 

...)

Grozījums

5.2.2. Riteņi

Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a) Jebkāds lūzums vai metinājuma bojājums

 

 

...)

 

 

da) Ritenis nav savietojams ar riteņa rumbu.

Pamatojums

Pastāv nopietnas bažas attiecībā uz atbildību un drošību, kas saistītas ar standartiem neatbilstošiem vai bojātiem riteņiem gadījumos, kad tie uzmontēti nestandarta asīm. Tādu riteņu pārbaude, kuri neatbilst riteņu rumbai, ir uzskatāma par vitāli nozīmīgu drošības aspektu un tādēļ ir iekļaujama tehniskās apskates pārbaudes punktu sarakstā.

Grozījums Nr.  99

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 5.2.3. pozīcija – 2. sleja

 

Komisijas ierosinātais teksts

5.2.3. Riepas

Visas riepas vizuāla pārbaude, vai nu rotējot gājriteni virs zemes un transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, vai ripinot transportlīdzekli uz priekšu un atpakaļ virs remontbedres.

 

Grozījums

5.2.3. Riepas

Visas riepas vizuāla pārbaude, vai nu rotējot gājriteni virs zemes un transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, vai ripinot transportlīdzekli uz priekšu un atpakaļ virs remontbedres.

 

 

Izmanto manometru, lai izmērītu riepu spiedienu un salīdzināto to ar ražotāja norādītajām vērtībām.

 

Pamatojums

Riepu spiedienu nav iespējams pārbaudīt, neizmantojot manometru. Inspektoram ir jāsalīdzina, vai faktiskais riepu spiediens atbilst riepu ražotāja ieteiktajam.

Grozījums Nr.  100

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 8.2.1.2. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

8.2.1.2. Gāzveida emisijas

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām(1). Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar piemērotām iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, var pārbaudīt izplūdes sistēmas darbības pareizību, attiecīgi nolasot ierīces rādījumu un pārbaudot OBD sistēmas darbības pareizību, emisijas mērījumu vietā, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja apstākļu nosacījumiem un citām prasībām(1).

a) Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

 

 

b) vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija,

 

 

i) transportlīdzekļiem bez emisiju kontroles sistēmas

 

 

– 4,5 % vai

 

 

– 3,5 %

 

 

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1).

 

 

ii) transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

 

 

– tukšgaitā — 0,5 %

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem —0,3 %

 

 

vai

 

 

– tukšgaitā —0,3 %6

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,2 %

 

 

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1).

 

 

c) Lambda ārpus diapazona 1± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

 

 

d) OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

Grozījums

8.2.1.2. Gāzveida emisijas

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām(1). Izplūdes gāzu pārbaude vienmēr ir standartmetode izplūdes emisiju novērtēšanai, arī tad, ja to izmanto kopā ar OBD.

a) Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

 

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar prasībām atbilstošām diagnostikas (OBD) sistēmām, OBD ierīces rādījumu nolasīšana un OBD sistēmas darbības pareizības (gatavības darbībai) pārbaude, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām(1).

 

 

NOx līmeņa mērījumi ar atbilstošu aprīkojumu/atbilstoši aprīkotu gāzes analizatoru, izmantojot pašreizējās izplūdes gāzu pārbaudes metodes.

b) vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija,

 

 

i) transportlīdzekļiem bez emisiju kontroles sistēmas

 

 

– 4,5 % vai

 

 

– 3,5 %

 

 

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1).

 

 

ii) transportlīdzekļiem ar emisiju kontroles sistēmu

 

 

– tukšgaitā — 0,5 %

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem —0,3 %

 

 

vai

 

 

– tukšgaitā —0,3 %6

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,2 %

 

 

vai

 

 

– tukšgaitā — 0,2 % (6a)

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,1 % (6a)

 

 

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1).

 

 

c) Lambda ārpus diapazona 1± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

 

 

d) OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību, dzinējam darbojoties tukšgaitā.

 

 

NOx līmenis neatbilst prasībām vai pārsniedz ražotāja noteiktos līmeņus.

_____________

(6a) Tips apstiprināts saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 1. tabulā, vai sākotnēji reģistrēts vai sākts lietot pēc 2007. gada 1. jūlija (Euro 5).

Grozījums Nr.  101

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 8.2.2.2. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

8.2.2.2. Dūmainība

 

 

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a) izplūdes gāzu dūmainība brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs;

a) Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās(1),

 

b) transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

 

1. Transportlīdzekļus var pārbaudīt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ ir jāpārbauda, vai dzinējs ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

b) Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (1) neļauj izmantot atsauces vērtības,

 

2. Priekšnoteikumi:

motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1,

 

i) motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, dzinēja normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot dzinēja dzesējošo ventilatoru;

motoriem ar turbopūti – 3,0 m-1,

 

ii) izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu citu līdzvērtīgu metodi;

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās(1) vai pirmoreiz reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc prasībās(1) norādītā datuma —

 

c) testa procedūra

1,5 m-1 7.

 

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

 

 

2. Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

 

 

3. Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā dzinējs pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam 1. pielikuma 1. un 2. kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

 

 

4. Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā, vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

 

 

5. Nevajadzīgas apskates novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

 

Grozījums

8.2.2.2. Dūmainība

 

 

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a) izplūdes gāzu dūmainība brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs; Izplūdes gāzu pārbaude vienmēr ir standartmetode izplūdes emisiju novērtēšanai, arī tad, ja to izmanto kopā ar OBD.

a) Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās(1),

 

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar prasībām atbilstošām diagnostikas (OBD) sistēmām, OBD ierīces rādījumu nolasīšana un OBD sistēmas darbības pareizības (gatavības darbībai) pārbaude, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām(1).

 

 

b) transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

 

1. Transportlīdzekļus var pārbaudīt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ ir jāpārbauda, vai dzinējs ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

b) Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (1) neļauj izmantot atsauces vērtības,

 

2. Priekšnoteikumi:

motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1,

 

i) motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, dzinēja normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot dzinēja dzesējošo ventilatoru;

motoriem ar turbopūti – 3,0 m-1,

 

ii) izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu citu līdzvērtīgu metodi;

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās(1) vai pirmoreiz reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc prasībās(1) norādītā datuma —

 

c) testa procedūra

1,5 m-1 7.

 

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

vai

 

2. Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

0,5 m-1 6a

 

3. Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā dzinējs pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam 1. pielikuma 1. un 2. kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

 

 

4. Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā rezultāta. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

 

 

5. Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

 

 

NOx līmeņa un daļiņu mērījumi ar atbilstošu aprīkojumu/atbilstoši aprīkotu gāzes analizatoru, izmantojot pašreizējās brīvā paātrinājuma testēšanas metodes.

NOx līmenis vai daļiņu vērtība neatbilst prasībām vai pārsniedz ražotāja noteiktos līmeņus.

______________

6a Tips apstiprināts saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 1. tabulā, vai sākotnēji reģistrēts vai sākts lietot pēc 2007. gada 1. jūlija (Euro 5).

Grozījums Nr.  102

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1.8. pozīcija – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

1.8. Bremžu šķidrums

a) Bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra pārāk zema vai ūdens saturs pārāk augsts

 

Grozījums

1.8. Bremžu šķidrums

a) Bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra pārāk zema

 

Pamatojums

Ir nepieciešams nodrošināt precīzu bremžu šķidruma pārbaudi, lai izvairītos no maldinošiem vai pat bīstamas situācijas izraisošiem rezultātiem.

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

III pielikums – 5.2.2. pozīcija – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Sīks

Būtisks

Bīstams

5.2.2. Riteņi

a) Jebkāds plīsums vai metinājuma bojājums.

 

 

x

 

(...)

 

Grozījums

 

 

Maznozīmīgs

Nozīmīgs

Bīstams

5.2.2. Riteņi

a) Jebkāds plīsums vai metinājuma bojājums.

 

 

x

 

(...)

 

 

da) Ritenis nav savietojams ar riteņa rumbu.

 

x

 

Pamatojums

Pastāv nopietnas bažas attiecībā uz atbildību un drošību, kas saistītas ar standartiem neatbilstošiem vai bojātiem riteņiem gadījumos, kad tie uzmontēti nestandarta asīm. Tādu riteņu pārbaude, kuri neatbilst riteņu rumbai, ir uzskatāma par vitāli nozīmīgu drošības aspektu un tādēļ ir iekļaujama tehniskās apskates pārbaudes punktu sarakstā.

Grozījums Nr.  104

Regulas priekšlikums

III pielikums – 5.2.3. pozīcija

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Sīks

Būtisks

Bīstams

5.2.3. Riepas

a) Riepas izmērs, kravnesība, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām (1) un ietekmē ceļu satiksmes drošību.

 

x

 

 

Faktiskajam izmantojama nepietiekama kravnesība vai ātruma kategorija, riepa pieskaras citām transportlīdzekļa daļām, tādējādi mazinot braukšanas drošību

 

 

x

 

b) Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa.

 

x

 

 

c) Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas).

 

x

 

 

d) Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi.

 

x

 

 

Kabelis redzams vai ir bojāts.

 

 

x

 

e) Riepu protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām (1).

 

x

 

 

Protektora dziļums mazāk nekā 80 % no noteiktā

 

 

x

 

f) Riepa beržas pret citiem komponentiem (elastīgām pretšļakatu ierīcēm).

x

 

 

 

Riepa beržas pret citiem komponentiem (braukšanas drošums netiek ietekmēts).

 

x

 

 

g) Atjaunotās riepas neatbilst prasībām(1)

 

x

 

 

Kabeļa aizsardzības slānis ietekmēts.

 

 

x

 

h) Nepareizi darbojas spiediena uzraudzības sistēma

x

 

 

 

redzams, ka nedarbojas

 

x

 

Grozījums

 

 

Maznozīmīgs

Nozīmīgs

Bīstams

5.2.3. Riepas

a) Riepas izmērs, kravnesība, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām (1) un ietekmē ceļu satiksmes drošību.

 

x

 

 

Faktiskajam izmantojumam nepietiekama kravnesība vai ātruma kategorija, riepa pieskaras citām transportlīdzekļa daļām, tādējādi mazinot braukšanas drošību

 

 

x

 

b) Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa.

 

x

 

 

c) Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas).

 

x

 

 

d) Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi.

 

x

 

 

Kords redzams vai bojāts.

 

 

x

 

e) Riepu protektora nodiluma rādītājs kļūst redzams

 

x

 

 

Riepu protektora zīmējuma dziļums atbilst prasībām. Riepu protektora zīmējuma dziļums ir mazāks par noteikto.

 

 

x

 

f) Riepa beržas pret citām detaļām (elastīgām pretšļakatu ierīcēm).

x

 

 

 

Riepa beržas pret citām detaļām (braukšanas drošums netiek ietekmēts).

 

x

 

 

g) Atjaunotās riepas neatbilst prasībām(1)

 

x

 

 

Ietekmēts korda aizsardzības slānis.

 

 

x

 

h) Riepu spiediena uzraudzības sistēma nedarbojas pareizi vai riepa ir redzami nepietiekami piepūsta.

x

 

 

 

Redzams, ka nedarbojas

 

x

 

 

i) Ekspluatācijas laikā darba spiediens vienā no transportlīdzekļa riepām samazinājies par 20 %, taču nav zemāks par 150 kP

 

x

 

 

Riepu spiediens zemāks par 150 kPa.

 

 

x

Pamatojums

Braucot ar riepām, kurām ir atbilstošs spiediens, uzlabojas zemas rites pretestības riepu efektivitāte un CO2 emisijas samazinās par 5 g uz kilometru. Riepa, kurā spiediens ir mazāks par 150 kPa, ir ne tikai nedroša, bet arī bīstama, jo veido sprādzienbīstamības risku. Riepas, kuru protektora zīmējuma dziļums ir zemāks par noteikto, nav tiesiski atļauts izmantot un tādēļ būtu jāaizliedz to izmantošana Eiropā. Šā iemesla dēļ šādi bojājumi ir atzīmējami kā bīstami. Visas riepas, kuru protektora zīmējuma dziļums atbilst noteiktajam, būtu jānomaina, pirms tās klasificējamas kā braukšanai bīstamas, un tādēļ šis faktors ir atzīmējams kā būtisks.

Grozījums Nr.  105

Regulas priekšlikums

III pielikums – 8.2.1.2. pozīcija – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Sīks

Būtisks

Bīstams

8.2.1.2. Gāzveida emisijas

b) vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija

 

x

 

 

(...)

 

 

 

 

ii) transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

 

 

 

 

– tukšgaitā — 0,5 %

 

 

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,3 %

 

 

 

 

vai

 

 

 

 

– tukšgaitā — 0,3 %

 

 

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,2 %

 

 

 

 

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (1)

 

 

 

Grozījums

 

 

Maznozīmīgs

Nozīmīgs

Bīstams

8.2.1.2. Gāzveida emisijas

b) vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija

 

x

 

 

(...)

 

 

 

 

ii) transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar mūsdienīgu emisiju kontroles sistēmu

 

 

 

 

– tukšgaitā — 0,5 %

 

 

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,3 %

 

 

 

 

vai

 

 

 

 

– tukšgaitā — 0,3 %

 

 

 

 

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,2 %

 

 

 

 

vai

 

 

 

 

– tukšgaitā — 0,2 % 6a

 

 

 

 

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem — 0,1 % 6a

 

 

 

 

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (1)

 

 

 

______________

6a Tips apstiprināts saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 1. tabulā, vai sākotnēji reģistrēts vai sākts lietot pēc 2007. gada 1. jūlija (Euro 5).

Grozījums Nr.  106

Regulas priekšlikums

III pielikums – 8.2.2.2. pozīcija – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Sīks

Būtisks

Bīstams

8.2.2.2. Dūmainība

 

 

 

 

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (1) neļauj izmantot atsauces vērtības,

 

x

 

 

motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1,

 

 

 

 

motoriem ar turbopūti – 3,0 m-1,

 

 

 

 

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās(1) iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās(1) norādītā datuma –

 

 

 

 

1,5 m-1.

 

 

 

Grozījums

 

 

Maznozīmīgs

Nozīmīgs

Bīstams

8.2.2.2. Dūmainība

 

 

 

 

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (1) neļauj izmantot atsauces vērtības,

 

x

 

 

motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1,

 

 

 

 

motorienm ar turbopūti – 3,0 m-1,

 

 

 

 

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās(1) vai pirmoreiz reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās(1) norādītā datuma –

 

 

 

 

1,5 m-1.

 

 

 

 

vai

 

 

 

 

0,5 m-1 6a

 

 

 

_____________

6a Tips apstiprināts saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 1. tabulā, vai sākotnēji reģistrēts vai sākts lietot pēc 2007. gada 1. jūlija (Euro 5).

Grozījums Nr.  107

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) detalizēta informācija par satiksmes negadījuma dēļ veiktiem būtiskiem remontdarbiem,

Grozījums Nr.  108

Regulas priekšlikums

V pielikums – I nodaļa – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

citu aprīkojumu, ar ko neitrālā veidā ievieš tehnoloģiskos jauninājumus, var izmantot, ja tas nodrošina vienlīdz augstu apskates kvalitāti;

Grozījums Nr.  109

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. nodaļa – 1. daļa – 15. punkts – 15.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– manometrs riepu spiediena mērījumiem;

Pamatojums

Manometrs ir nepieciešams riepu spiediena mērījumiem.

  • [1]  OV C 44, 15.2.2013., 128. lpp.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums

I Spēkā esošie ES noteikumi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm

Direktīva 2009/40/EK nosaka transportlīdzekļu periodisko tehnisko apskašu minimālos standartus. Direktīva attiecas uz vieglajiem automobiļiem, autobusiem un smagajiem kravas automobiļiem un to piekabēm, bet neattiecas uz motorolleriem un motocikliem.

II Jauns priekšlikums attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm

Komisija ierosina jaunus noteikumus attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, lai turpinātu uzlabot ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni. Priekšlikums ir saskaņā ar ceļu satiksmes drošības mērķiem, kas noteikti baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu”.

Priekšlikuma pamatā ir kopēju visas ES minimālo standartu noteikšana transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, paredzot brīvību dalībvalstīm standartus padziļināt un attiecīgā gadījumā noteikt augstākus standartus.

Priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:

1. Obligātas tehniskās apskates motorolleriem un motocikliem visā Eiropas Savienībā. To transportlīdzekļu loks, kuriem jāpiemēro šīs apskates, tiks paplašināts, tajā iekļaujot šīs visaugstākā riska grupas ceļu satiksmes dalībniekus. Apskates attiecinātu arī uz vieglajām piekabēm (līdz 3,5 tonnām). Šīs transportlīdzekļu kategorijas pašreiz nav iekļautas ES līmeņa apskašu sistēmā. To tehniskās apskates ir dalībvalstu ziņā.

2. Periodisko tehnisko apskašu biežuma palielināšana dažām transportlīdzekļu kategorijām. Pašreiz to vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu (līdz 3,5 tonnām) tehniskās apskates, kuri ir vecāki par sešiem gadiem, veic vismaz reizi divos gados. Tiek ierosināts, sākot ar sesto gadu, apskates veikt vismaz reizi gadā, proti, no pašreizējā „4-2-2” gadu ritma pāriet uz „4-2-1” gadiem. „4-2-1” gadu formulu ierosina arī attiecībā uz motorolleriem un motocikliem. Turklāt ierosina palielināt apskašu biežumu vieglajiem automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem ar lielu nobraukumu (160 000 km). Šo transportlīdzekļu apskati pēc pirmās apskates tad veiktu katru gadu („4-1-1” gadi pašreizējā „4-2-2” gadu vietā), ja pirmās apskates dienā (pēc četriem gadiem) nobraukums pārsniegtu 160 000 km. Tādā veidā tiem piemērotie apskates principi tiktu pielīdzināti citiem transportlīdzekļiem ar augstu nobraukumu, piemēram, taksometriem, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem utt.

3. Ierosina noteikt minimālo prasmju un apmācības prasību līmeni inspektoriem.

4. Transportlīdzekļu tehnisko apskašu uzlabošana, nosakot kopējus minimālos standartus attiecībā uz nepilnībām un aprīkojumu.

5. Krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem novēršana, reģistrējot nobraukuma rādītājus.

6. Elektroniskā drošības aprīkojuma iekļaušana obligātajā tehniskajā apskatē.

Dalībvalstu parlamenti — Francijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Kipras parlamenti oficiāli iebilda pret priekšlikumu, norādot, ka ar to pārkāpj subsidiaritātes principu.

Referenta viedoklis

Parlamentārajās debatēs būtu rūpīgi jāpasver, vai piedāvātie pasākumi ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi. Tāpat rūpīgi jāizvērtē priekšlikuma ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai izvairītos no nevajadzīga finansiālā un administratīvā sloga. Ir jāpanāk līdzsvarots rezultāts.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, referenta ierosinājumi ir šādi:

1. Transportlīdzekļu apskašu biežums un kategorijas. Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu, kas paredz tehniskās apskates noteikumus attiecināt arī uz motorolleriem un motocikliem, jo tie pārstāv visaugstākā riska ceļu satiksmes dalībnieku grupu. Tomēr attiecībā uz šo kategoriju transportlīdzekļiem pareizāk būtu piemērot nevis „4-2-2” gadu, bet „4-2-1” gadu apskašu biežumu. Tāpat „4-2-2” gadu formula būtu līdzsvarota pieeja vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu apskatēm, jo dažādos pētījumos gūtie rezultāti par saistību starp ceļu satiksmes negadījumiem un tehniskajam nepilnībām ir pretrunīgi, ja runa ir par biežāku apskašu ietekmi uz ceļu drošību. Neraugoties uz to, Komisijai vajadzētu turpināt uzraudzīt un izvērtēt šo jautājumu, kā arī ziņot likumdevējiem. Dalībvalstīm būtu iespēja ieviest biežākas apskates. Nobraukuma kritērija ieviešama varētu radīt problēmas saistībā ar odometra rādījumu manipulācijām. Tādēļ ierosinām šo elementu svītrot no priekšlikuma.

2. Tehniskās prasības un apskašu metodes, kas iekļautas pielikumos, būtu jāuzskata par ES minimālajiem standartiem. Dalībvalstīm būtu jāatļauj saglabāt vai ieviest augstākus standartus. Šis princips ir noteikts priekšlikuma 6. panta 2. punktā. Referents ierosina grozījumus šī principa pastiprināšanai. Tas pats attiecas arī uz kvalifikācijas prasībām inspektoriem — arī tām jābūt minimālām.

3. Ir svarīgi, lai tehniskās apskates veiktu labi izglītoti, apmācīti un neatkarīgi inspektori. Tiek ierosināts stiprināt inspektoru neatkarību un novērst turpmāk iespējamos interešu konfliktus.

4. Vēsturiskie spēkrati. Tiek atzīts, ka vēsturiskie spēkrati būtu jāizslēdz no ES tiesību aktu darbības jomas. Lielāka rīcības brīvība būtu jāpiešķir dalībvalstīm attiecībā uz valsts prasību noteikšanu un šādu transportlīdzekļu apskatēm. Lai arī priekšlikums sniedz stabilu pamatu turpmākajām debatēm, referents uzskata, ka vēsturisko spēkratu definīcija ir pārāk stingra, un ierosina to padarīt elastīgāku.

5. Attiecībā uz transportlīdzekļu pārrobežu pārreģistrēšanu, ierosina ņemt vērā neseno ES Tiesas praksi (C-150/11).

6. Deleģētie akti: Lai arī noteikta līmeņa elastība būtu nepieciešama, lai nodrošinātu, ka likumdošana ir pieskaņota tehnoloģiskajai attīstībai, Komisijas teksts ir samērā pretrunīgs. Tādēļ referents ierosinātu precizēt ierobežojumus attiecībā uz Komisijai deleģētajām pilnvarām.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS  (26.4.2013)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu
(COM(2012)0380 – C7‑0186/2012 – 2012/0184(COD))

Atzinumu sagatavoja: Krišjānis Kariņš

ĪSS PAMATOJUMS

Cilvēkiem arvien vairāk pārvietojoties pār Eiropas Savienības iekšējām robežām, ir nepieciešami saskaņotāki tiesību akti attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm. Tas ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai uzlabotu satiksmes drošību, bet arī tādēļ, lai iedzīvotājiem sniegtu derīgu informāciju par transportlīdzekļiem, kas iegādāti citā dalībvalstī. Līdz ar tehnoloģiju attīstību nepieciešams pielāgot tiesību aktus, attiecinot tos uz transportlīdzekļiem, kuri līdz šim regulā nav bijuši ietverti.

Atzinuma sagatavotājs ierosina dažus uzlabojumus tekstā.

Pirmkārt, tehniskās apskates sertifikātam un tehniskās apskates protokolam ieinteresētajām personām ir jābūt pieejamiem tiešsaistē. Tostarp — inspektoram, kurš veic tehnisko apskati tehniskās apskates centrā tajā dalībvalstī, kur automašīna attiecīgajā brīdī ir reģistrēta, vai pat mašīnas pircējam. Odometra rādījumu pieejamība ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu, ka ar šiem rādījumiem netiek izdarītas manipulācijas.

Otrkārt, dalībvalstu starpā jau pastāv informācijas apmaiņas mehānisms — EUCARIS. Nav nepieciešams izveidot jaunu informācijas apmaiņas mehānismu vai veikt priekšizpētes darbus par Eiropas mēroga elektroniskās platformas izveidi informācijas apkopošanai par transportlīdzekļiem. Tā vietā Komisijai ir jāizpēta iespējas paplašināt EUCARIS satvaru. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tas būs izmaksu ziņā izdevīgāks un visātrāk īstenojams risinājums.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka sankcijas par krāpšanos ar odometra rādījumiem ir nelietderīgas, ja odometra rādījumi ir pieejami ieinteresētajām personām. Nodrošinot odometra rādījumu pieejamību ieinteresētajām personām, zudīs vēlme tos viltot.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Padziļinātas izmeklēšanas rezultāti liecina, ka 8 % no negadījumiem, kuros iesaistīti motocikli, ir notikuši tehnisku defektu dēļ vai ir bijuši ar tiem saistīti. Motociklisti ir tā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, ar kuru saistās visaugstākais drošības risks, turklāt vispārējā tendence liecina, ka bojāgājušo skaits arvien pieaug. Ceļu satiksmes negadījumu statistikā augstākais rādītājs ir mopēdu vadītāji — proti, vairāk nekā 1400 bojāgājušo 2008. gadā. Attiecīgi, to transportlīdzekļu loks, kuriem jāpiemēro šīs apskates, tiks paplašināts, tajā iekļaujot visaugstākā riska grupas ceļu satiksmes dalībniekus — motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus.

(7) Padziļinātas izmeklēšanas rezultāti liecina, ka 8 % no negadījumiem, kuros iesaistīti motocikli, ir notikuši tehnisku defektu dēļ vai ir bijuši ar tiem saistīti. Motociklisti ir tā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, ar kuru saistās visaugstākais drošības risks, turklāt vispārējā tendence liecina, ka bojāgājušo skaits arvien pieaug. Attiecīgi, to transportlīdzekļu loks, kuriem jāpiemēro šīs apskates, tiks paplašināts, tajā iekļaujot visaugstākā riska grupas ceļu satiksmes dalībniekus — motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus. Mopēdi — kaut gan ceļu satiksmes negadījumos ar bojāgājušajiem iesaistīto mopēdu skaits ir visai augsts — šo transportlīdzekļu lokā nebūtu jāiekļauj, jo piemērot tehniskās apskates tik plašam transportlīdzekļu lokam nebūtu praktiski, un tas būtu pretrunā proporcionalitātes principam.

Pamatojums

Piemērot apskates mopēdiem nebūtu praktisks risinājums. Piemēram, lauku apvidos mopēdu vadītājiem, lai nokļūtu vietā, kur tiek veiktas tehniskās apskates, būtu jānobrauc lieli attālumi pa galvenajiem autoceļiem. Tādējādi mopēdu vadītāji gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus pakļautu nevajadzīgam riskam.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Vietējās transporta darbībās kravas automobiļu vietā arvien biežāk izmanto lauksaimniecības transportlīdzekļus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h. Ņemot vērā, ka potenciālais risks, kas saistās ar šiem transportlīdzekļiem, ir identisks kravas automobiļu radītajam riskam, tiem būtu jāpiemēro tāda paša veida tehniskās apskates kā kravas automobiļiem.

(8) Vietējās transporta darbībās kravas automobiļu vietā arvien biežāk izmanto lauksaimniecības transportlīdzekļus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h un kuri tādējādi konkurē ar tradicionālajiem kravu pārvadājumu veidiem. Ņemot vērā, ka potenciālais risks, kas saistās ar šiem transportlīdzekļiem, ir identisks kravas automobiļu radītajam riskam, tiem būtu jāpiemēro tāda paša veida tehniskās apskates kā kravas automobiļiem.

Pamatojums

Tā kā T5 kategorijas transportlīdzekļi arvien vairāk piedalās ceļu satiksmē, tiem pilnībā būtu jāpiemēro tehniskās apskates.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Tiek uzskatīts, ka vēsturiskie spēkrati saglabā tā laikmeta mantojumu, kurā tie tika būvēti, bet uz koplietošanas ceļiem tos izmanto reti. Tāpēc noteikumiem par šādu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm un to termiņu būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstu kompetencē vajadzētu būt arī regulējumam citu tipu specializētu transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

(9) Vēsturiskie spēkrati saglabā tā laikmeta mantojumu, kurā tie tika būvēti. Tiem ir kultūras vērtība, un tie ikdienā netiek regulāri izmantoti kā pārvietošanās līdzeklis. Tāpēc noteikumiem par šādu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm un to termiņu būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā. Tomēr šādas tiesības nedrīkst radīt situāciju, ka piemērotie standarti ir stingrāki par standartiem, kādi uz konkrēto transportlīdzekli attiecās sākotnēji. Dalībvalstu kompetencē vajadzētu būt arī regulējumam citu tipu specializētu transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

Pamatojums

Vēsturiskajiem transportlīdzekļiem ir kultūras vērtība, un ikdienā tos kā pārvietošanās līdzekli izmanto neregulāri. Tādēļ tiem jāpiemēro citi noteikumi.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu uzraudzībā esošām struktūrām, kurām tā uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehniskajām apskatēm visos gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj šajā nolūkā pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas remontdarbu veikšanā.

(10) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu uzraudzībā esošām struktūrām, kurām tā uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehnisko apskašu organizāciju visos gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj šajā nolūkā pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas remontdarbu veikšanā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai pārbaudītu transportlīdzekļus un jo īpaši to elektronisko drošības aprīkojumu, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas katra atsevišķa transportlīdzekļa tehniskās specifikācijas. Tālab transportlīdzekļu ražotājiem būtu ne vien jāsniedz pilnīgs datu kopums, kas atspoguļots atbilstības sertifikātā, bet vajadzētu arī darīt pieejamus tos datus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, kā darbojas ar drošību un vides prasību ievērošanu saistītie komponenti. Līdzīgā veidā šajā nolūkā būtu jāpiemēro noteikumi attiecībā uz piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi, lai tehniskās apskates stacijām, kurās tiek veiktas pārbaudes, būtu pieejami šie informācijas elementi, kas nepieciešami apskates veikšanai. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi elektroniski kontrolēto sistēmu jomā, un tiem būtu jāattiecas uz visiem ražotāja uzstādītajiem elementiem.

(11) Lai pārbaudītu transportlīdzekļus un jo īpaši to elektronisko drošības aprīkojumu, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas katra atsevišķa transportlīdzekļa tehniskās specifikācijas. Tālab transportlīdzekļu ražotājiem būtu ne vien jāsniedz pilnīgs datu kopums, kas atspoguļots atbilstības sertifikātā, bet vajadzētu arī darīt pieejamus tos datus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, kā darbojas ar drošību un vides prasību ievērošanu saistītās sistēmas. Datos būtu jāiekļauj detalizēta informācija, ar kuras palīdzību var kontrolēt transportlīdzekļa drošības sistēmu darbību tā, lai tās būtu iespējams pārbaudīt periodiskas tehniskās apskates apstākļos un sniegt paredzamu atbilstības vai neatbilstības novērtējumu. Līdzīgā veidā šajā nolūkā būtu jāpiemēro noteikumi attiecībā uz piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi, lai tehniskās apskates stacijām, kurās tiek veiktas pārbaudes, būtu pieejami šie informācijas elementi, kas nepieciešami apskates veikšanai. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi elektroniski kontrolēto sistēmu jomā, un tiem būtu jāattiecas uz visiem ražotāja uzstādītajiem elementiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Apskašu biežums būtu jāpielāgo atbilstīgi transportlīdzekļa tipam un tā nobraukumam. Pastāv liela varbūtība, ka transportlīdzeklim, sasniedzot konkrētu vecumu un — ja to izmanto intensīvi — zināmu nobraukumu, būs tehniski trūkumi. Tāpēc ir pamats palielināt apskašu biežumu vecākiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem ar lielu nobraukumu.

(17) Apskašu biežums būtu jāpielāgo atbilstīgi transportlīdzekļa tipam. Pastāv liela varbūtība, ka transportlīdzeklim, sasniedzot konkrētu vecumu, būs tehniski trūkumi. Tāpēc ir pamats periodiski veikt apskates vecākiem transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates, un tajā cita starpā būtu jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem. Lai pēc tehniskās apskates nodrošinātu pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, dalībvalstīm minēto informāciju vajadzētu apkopot un saglabāt datubāzē.

(22) Tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates, un tajā cita starpā būtu jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem. Lai pēc tehniskās apskates nodrošinātu pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, dalībvalstīm minēto informāciju vajadzētu apkopot un saglabāt datubāzē. Ja iespējams, tehniskās apskates sertifikātam vajadzētu būt pieejamam ieinteresētajām personām arī elektroniskā veidā, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības prasības.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Uzskata, ka krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem ietekmē aptuveni 5–12 % lietoto automašīnu tirdzniecības, kas ik gadus sabiedrībai rada ļoti lielas izmaksas vairāku miljardu euro apmērā un rezultātā tiek nepareizi novērtēts transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Cīnoties pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem, jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates pasēs un ja šīs pases būtu obligāti jāuzrāda nākošajā apskatē. Šādu krāpšanos ar odometra rādījumiem būtu arī sistemātiskākā veidā jāuzskata par nodarījumu, par kuru var tikt piemērotas sankcijas.

(23) Uzskata, ka krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem valsts robežās ietekmē aptuveni 5–12 % lietoto automašīnu tirdzniecības, savukārt pārrobežu mēroga tirdzniecībā šis īpatsvars ir ievērojami augstāks, un tas ik gadus sabiedrībai rada ļoti lielas izmaksas vairāku miljardu euro apmērā un rezultātā tiek nepareizi novērtēts transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Cīnoties pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem, jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja nobraukuma rādījumi tiktu reģistrēti un reģistrētie dati darīti pieejami ieinteresētajām personām visā Savienībā. Tādējādi dalībvalstis visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā var kontrolēt nobraukuma rādījumu pareizību, izmantojot centrālas datubāzes, kurās iekļauti dati par visiem nobraukuma rādījumiem, ko reģistrē atsevišķie tirgus dalībnieki (tirgotāji, autoservisi, tehniskās apskates stacijas). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nolasītie nobraukuma rādījumi, īstenojot informācijas apmaiņu, ir pieejami elektroniski, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības prasības.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulatīvā satvarā, ar ko pārvalda transportlīdzekļus visā ekspluatācijas laikā, sākot no to apstiprināšanas, reģistrācijas un apskates fāzēs līdz pat to nodošanai metāllūžņos. Gan nacionālo, gan ražotāju uzturēto elektronisko datubāzu izveidei, kā arī to savstarpējai savienošanai, principā, būtu jāsekmē visas transportlīdzekļu pārvaldības ķēdes efektivitāte un jāpalīdz samazināt izmaksas un administratīvais slogs. Šajā perspektīvā Komisijai vajadzētu veikt gan priekšizpēti, gan attiecīgu izmaksu un ieguvumu analīzi saistībā ar Eiropas mēroga elektroniskās platformas izveidi informācijas par transportlīdzekļiem apkopošanai.

(25) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulatīvā satvarā, ar ko pārvalda transportlīdzekļus visā ekspluatācijas laikā, sākot no to apstiprināšanas, reģistrācijas un apskates fāzēs līdz pat to nodošanai metāllūžņos. Gan nacionālo, gan ražotāju uzturēto elektronisko datubāzu izveidei, kā arī to savstarpējai savienošanai principā būtu jāsekmē visas transportlīdzekļu pārvaldības ķēdes efektivitāte un jāpalīdz samazināt izmaksas un administratīvo slogu. Šajā perspektīvā Komisijai vajadzētu veikt gan priekšizpēti, gan attiecīgu izmaksu un ieguvumu analīzi saistībā ar Eiropas mēroga elektroniskās platformas izveidi informācijas par transportlīdzekļiem apkopošanai, kā arī saistībā ar iespējām paplašināt jau pastāvošo informācijas apmaiņas sistēmu funkcijas, lai paredzētu iespēju kopīgi izmantot nolasītos nobraukuma rādījumus, un izpētīt vēl plašākas informācijas apmaiņas iespējas.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorija — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi;

– L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorija — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi;

Pamatojums

Piemērot apskati mopēdiem nebūtu praktisks risinājums. Piemēram, lauku apvidos mopēdu vadītājiem, lai nokļūtu vietā, kur tiek veiktas tehniskās apskates, būtu jānobrauc lieli attālumi pa galvenajiem autoceļiem. Tādējādi mopēdu vadītāji gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus pakļautu nevajadzīgam riskam. Turklāt tas nevajadzīgi palielinātu administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tā apkopi nodrošina, izmantojot rezerves daļas, kas atbilst transportlīdzekļa vēsturiskajiem komponentiem;

– tā apkopi vai restaurāciju veic, izmantojot rezerves daļas, kas atbilst transportlīdzekļa vēsturiskajiem komponentiem, vai attiecīgajam laikmetam atbilstošas rezerves daļas;

Pamatojums

Vēsturiskie spēkrati ir kultūras vērtība. Tādēļ, tos definējot, nepieciešamas skaidras prasības. Tikai patiesi vēsturiski spēkrati ir vēsturiskās attīstības liecība. Šajā regulā iekļautā definīcija ir pirmā Eiropas tiesību aktos sniegtā vēsturisko spēkratu definīcija. Tā kā ir iespējams, ka to kā paraugu izmantos turpmāku likumu izstrādē, tai jābūt īpaši nepārprotamai.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

nav veiktas nekādas izmaiņas tādu galveno komponentu tehniskajos parametros kā motors, bremzes, stūres iekārta vai atsperojums; un

–  galveno komponentu, kā motors, bremzes, stūres iekārta, transportlīdzekļa klase vai atsperojums, tehniskajos parametros nav veiktas izmaiņas vai arī tie atbilst attiecīgajam laikmetam;

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tā vizuālais izskats nav mainīts;

– tā ārējais izskats nav mainīts vai atbilst attiecīgajam laikmetam;

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– attiecīgajam laikmetam atbilstošas izmaiņas

 

ir tādas izmaiņas, ko no juridiskā un tehniskā viedokļa bija iespējams veikt ne ilgāk kā desmit gadu laikā no transportlīdzekļa ražošanas brīža;

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „tehniskā apskate” ir pārbaude, lai noteiktu, vai transportlīdzekļa daļas un komponenti atbilst tiem noteiktajiem drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kas ir spēkā apstiprinājuma, sākotnējās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā dienā, kā arī aprīkojuma modernizēšanas dienā;

(9) „tehniskā apskate” ir pārbaude, lai noteiktu, vai transportlīdzekļa darbība, raugoties no tā drošības un ekoloģiskajiem parametriem, atbilst izmantošanai ceļu satiksmē uz koplietošanas ceļiem;

Pamatojums

Šajā definīcijā būtu precīzāk jāformulē tas, ka tiek pārbaudīta transportlīdzekļa drošības un ekoloģisko sistēmu nevainojama darbība.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16.a) „nobraukuma rādījumu datubāze” ir dalībvalsts izveidota datubāze, kurā tiek saglabāti dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu nobraukuma rādījumi;

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Transportlīdzekļu ražotāji tehniskās apskates stacijām vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi tehniskajai informācijai, kas nepieciešama tehniskās apskates veikšanai, kā izklāstīts I pielikumā. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā piekļūt I pielikumā izklāstītajai tehniskajai informācijai, saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Transportlīdzekļu ražotāji tehniskās apskates stacijām vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei, kā arī autoservisiem, tehniskās apskates iekārtu ražotājiem un visām ieinteresētajām personām nodrošina nediskriminējošu piekļuvi tehniskajai informācijai, kas nepieciešama tehniskās apskates veikšanai, kā izklāstīts I pielikumā. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā piekļūt I pielikumā izklāstītajai tehniskajai informācijai, saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Informācijas pieejamībai ir liela nozīme periodisko tehnisko apskašu veikšanā. Būtu nepieciešams, lai visām ieinteresētajām personām būtu nediskriminējoša piekļuve informācijai, kā to paredz tiesību akti par tehnisko diagnostiku. Tas ir jānodrošina, lai būtu iespējama godīga konkurence.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

– L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ik pēc diviem gadiem;

Pamatojums

Apskates biežums motocikliem būtu jānosaka, izvērtējot arī to īpašniekiem uzlikto finansiālo un administratīvo slogu. Tā kā priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, piemērojams subsidiaritātes princips. Lēmums par to, vai obligāto tehnisko apskati piemērot mopēdiem un motorolleriem, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 45 km/h, arī turpmāk būtu jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

– M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ik pēc diviem gadiem;

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem lēmumam par to, vai M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem tehniskās apskates veicamas biežāk, jābūt dalībvalstu kompetencē.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis pēc tā sākotnējās reģistrācijas līdz pirmajai tehniskajai apskatei ir sasniedzis 160 000 km nobraukumu, pēc šīs pirmās apskates tehnisko apskati tam veic ik gadus.

svītrots

Pamatojums

Ņemot vērā, ka vidējais iespējamais nobraukums mūsdienīgiem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem palielinās, būtiski nepasliktinoties drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kā arī ņemot vērā tehniskās iespējas izdarīt manipulācijas ar odometru, apskates biežums nebūtu jāsaista ar nobraukumu.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– gadījumā, ja ir mainījies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs.

svītrots

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– pēc tehniskās kontroles uz ceļiem.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Katrā no jomām, kas minētas 1. punktā, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas veic tehnisko apskati, pārbaudot vismaz tos elementus, kas izklāstīti II pielikuma 3. punktā, un izmantojot šo elementu pārbaudei norādītās metodes.

2. Katrā no jomām, kas minētas 1. punktā, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas veic tehnisko apskati, pārbaudot vismaz tos elementus, kas izklāstīti II pielikuma 3. punktā. Pārbaudīta tiek vienīgi transportlīdzekļa darbība. Atļauts celt iebildumus pret komponentiem un rezerves daļām, kam nav piešķirts tipa apstiprinājums un kas acīmredzami negatīvi ietekmē drošības un/vai ekoloģiskos parametrus. Pārbaudi veic, izmantojot šo elementu pārbaudei norādītās metodes.

Pamatojums

Periodiski veicot tehnisko apskati, tiek pārbaudīta rezerves daļu funkcionalitāte, nevis to tipa apstiprinājums. Praksē tas nemaz nav iespējams, jo dažas rezerves daļas ir iebūvētas tā, ka tās nevar pārbaudīt. Par trūkumu to var atzīt tikai tad, ja tiek konstatēts, ka iebūvētās rezerves daļas, kurām nav tipa apstiprinājuma, acīmredzami negatīvi ietekmē drošības un ekoloģiskos parametrus. Nedrīkst netiešā veidā ierobežot rezerves daļu sagādes brīvību.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Odometra rādījumu kontroles nolūkā, kā arī gadījumā, ja pēc iepriekšējās tehniskās apskates attiecīgā informācija elektroniski nav paziņota, inspektors pieprasa, lai persona, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, uzrāda pēc iepriekšējās tehniskās apskates izdoto pasi.

4. Standartaprīkojuma veidā iebūvēta odometra rādījumu kontroles nolūkā inspektora rīcībā elektroniski tiek nodota iepriekšējās tehniskās apskates informācija. Līdz informācijas elektroniskās pārsūtīšanas ieviešanai inspektors pieprasa, lai persona, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, uzrāda pēc iepriekšējās tehniskās apskates izdoto pasi. Iepriekšējā tehniskajā apskatē nolasītie nobraukuma rādījumi tiek darīti pieejami ieinteresētajām personām elektroniskā veidā. Attiecīgajā informācijā nedrīkst iekļaut personas datus.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

8. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Visas dalībvalstis savstarpēji atzīst tehnisko apskašu sertifikātus tāda transportlīdzekļa pārreģistrācijas nolūkā, kuru pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu, ja sertifikāts ir derīgs, ņemot vērā apskates veikšanas biežumu pārreģistrācijas dalībvalstī.

Pamatojums

Vienā dalībvalstī izsniegtu tehnisko apskašu sertifikātu atzīšana visās pārējās dalībvalstīs ir būtisks solis, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

8. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b Dalībvalstis savstarpēji atzīst tehniskās apskates sertifikātus tāda transportlīdzekļa pārreģistrācijas nolūkā, kuru pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu, ja sertifikāts atbilst pārreģistrācijas dalībvalsts prasībām attiecībā uz tehniskās apskates veikšanas biežumu. Pamatu tam nodrošina vienādiem standartiem atbilstošas tehniskās apskates visās dalībvalstīs.

Pamatojums

Savstarpēja atzīšana ir noderīga arī pārreģistrācijas un pārrobežu tirdzniecības gadījumos. Tādēļ visās ES dalībvalstīs ir jābūt spēkā salīdzināmiem standartiem. Pamatu tam nodrošina vienādiem standartiem atbilstošas tehniskās apskates visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

8. pants – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.c Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde, kas veikusi tehnisko apskati, attiecīgā gadījumā pēc katras tehniskās apskates nosūta nolasītos nobraukuma rādījumus uz nobraukuma rādījumu datubāzi.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tehniskās apskates veic inspektori, kas atbilst VI pielikumā noteiktajam prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību.

1. Tehniskās apskates veic inspektori, kas atbilst VI pielikumā noteiktajam prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību. Dalībvalstīm, kurās ir spēkā stingrākas prasības, ir atļauts saglabāt šādas prasības arī turpmāk.

Pamatojums

Šī ir pirmā reize, kad tiek izvirzītas prasības attiecībā uz inspektoru kompetenci. ES dalībvalstīm, kuras ir noteikušas stingrākus standartus, vajadzētu dot iespēju tos saglabāt.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis sekmē inspektoru pienācīgu apmācību atbilstoši kvalifikācijas prasībām.

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāsekmē pienācīga inspektoru apmācība atbilstoši kvalifikācijas prasībām.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Veicot tehnisko apskati, inspektoram jābūt brīvam no jebkāda interešu konflikta, jo īpaši attiecībā uz ekonomiska, personiska rakstura saikni vai radniecību ar tā transportlīdzekļa tehniskās apliecības turētāju, kam attiecīgā tehniskā apskate tiek veikta.

4. Veicot tehnisko apskati, inspektoram jābūt brīvam no jebkāda interešu konflikta, jo īpaši attiecībā uz ekonomiska, personiska rakstura saikni vai radniecību ar tā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētāju, kam attiecīgā tehniskā apskate tiek veikta. Tādēļ ir nepieciešami attiecīgi sertifikācijas standarti, piemēram, izmantojot attiecīgo ISO standartu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu tehniskās apskates salīdzināmību un neatkarību, Eiropas Savienībā būtu jāvienojas par vienādiem sertifikācijas standartiem. piemēram, attiecīgo ISO standartu.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija gan veic priekšizpēti, gan apzina izmaksas un ieguvumus, kādi saistās ar elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar tehnisko apskašu datiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu ražotājiem.

Komisija izvērtē, kā visefektīvāk un visproduktīvāk izveidot elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformu, lietderīgi izmantojot pastāvošos un jau īstenotos IT risinājumus starptautiskas datu apmaiņas jomā, lai mazinātu izmaksas un izvairītos no dublēšanās. Izvērtējumā apsver vispiemērotāko veidu, kā savienot valstīs pastāvošās sistēmas, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar tehnisko apskašu datiem un nolasītajiem odometra rādījumiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām, tehniskās apskates iekārtu ražotājiem un transportlīdzekļu ražotājiem. Mērķis ir nodrošināt visām ieinteresētajām personām nediskriminējošu piekļuvi transportlīdzekļu datiem.

Pamatojums

Informācijas pieejamībai ir ārkārtīgi liela nozīme periodisko tehnisko apskašu veikšanā. Būtu nepieciešams, lai visām ieinteresētajām personām būtu nediskriminējoša piekļuve informācijai, kā to paredz tiesību akti par tehnisko diagnostiku.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija, pamatojoties uz šo veikto analīzi, nāk klajā ar dažādiem politikas scenārijiem un tos novērtē, tostarp paredzot iespēju atcelt prasību par apskates apliecinājumu, kas minēts 10. pantā. Divu gadu laikā pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktās analīzes rezultātiem, attiecīgā gadījumā kopā ar šo ziņojumu iesniedzot tiesību aktu priekšlikumu.

Komisija, pamatojoties uz šo veikto analīzi, nāk klajā ar priekšlikumiem par elektronisko dokumentu savstarpējas izmantojamības uzlabošanu un standartizāciju un atceļ prasību par apskates apliecinājumu, kas minēts 10. pantā, kā arī nāk klajā ar priekšlikumu par sistēmas izveidi, kura pārrobežu tirdzniecības gadījumos ļautu dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par nobraukuma rādījumiem. Divu gadu laikā pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstošu tiesību aktu priekšlikumu.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 17. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula].

2. Šīs regulas 17. pantā minētās pilnvaras deleģē uz piecu gadu laikposmu, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula]. Komisija iesniedz ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

18. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas īstenošanu, kā arī tās ietekmi uz iekšējo tirgu un rūpniecisko ražošanu Savienībā.

Pamatojums

Šeit ir runa par jutīgu Eiropas tautsaimniecības nozari, tāpēc ir būtiski nepieciešama pastiprināta pārredzamība un pārskatīšana.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar odometru vai tā izmainīšana tiek uzskatīta par nodarījumu un par to tiek piemērotas iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas.

svītrots

Pamatojums

Sankcijas odometra rādījumu viltošanu neapturēs. Informācijas pieejamība par iepriekšējiem odometra rādījumiem viltošanu varētu apturēt, neparedzot sankcijas vai naudas sodus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskas tehniskās apskates

Atsauces

COM(2012)0380 – C7-0186/2012 – 2012/0184(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.9.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

11.9.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Krišjānis Kariņš

25.10.2012

Izskatīšana komitejā

18.3.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.4.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Fabrizio Bertot, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elisabetta Gardini, Jolanta Emilia Hibner, Bernd Lange, Vladimír Remek, Algirdas Saudargas, Silvia-Adriana Ţicău

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (27.5.2013)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu
(COM(2012)0380 – C7‑0186/2012 – 2012/0184(COD))

Atzinumu sagatavoja: Malcolm Harbour

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikums paredz atjauninātus saskaņotus ES noteikumus par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm nolūkā uzlabot ceļu satiksmes drošības un vides aizsardzības standartus, kas iekļauti periodiskajās tehniskajās apskatēs. Priekšlikums izstrādāts, lai saskaņā ar ES ceļu satiksmes drošības politikas ievirzēm palīdzētu līdz 2020. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Tāpat ar priekšlikumu sekmē to emisiju samazinājumu, kuras rada sliktā tehniskā stāvoklī esošu transportlīdzekļu uzturēšana.

Referents atbalsta šos galvenos mērķus, un, ņemot vērā atšķirības dalībvalstu piemērotajā praksē, atbalsta mērķtiecīgu saskaņošanu atbilstoši subsidiaritātes principam, un tāpēc apšauba, vai izvēlētajam instrumentam vajadzētu būt regulai — tā pieļauj mazāk elastības dalībvalstīm piemērot noteikumus valsts līmenī.

Turklāt referents uzskata, ka mērķis samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu būtu jāsasniedz, vienlaikus nodrošinot proporcionalitāti, un attiecīgi atbalsta pielāgotus risinājumus, kas balstīti uz stabilu pierādījumu bāzi. Šajā sakarībā referents vēlas vērst uzmanību uz Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējuma nodaļas uzsvērtajām neskaidrībām, proti, „pamata pieņēmums par to, ka labāku un biežāku tehnisku apskašu ietekmē varētu uzlaboties transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, priekšlikumā nav nekādā veidā pamatots.”

Referents arī atzīmē, ka tiesību akta darbības joma ir paplašināta, pārsniedzot Direktīvas 2009/40/EK robežas un tajā iekļaujot jaunas transportlīdzekļu kategorijas, jo īpaši motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus, vieglās piekabes, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, un traktorus, kuru projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h. Tāpat ar priekšlikumu palielina apskašu biežumu vecākiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem ar lielu nobraukumu.

Referents nav ierosinājis nekādas izmaiņas ne attiecībā uz likumprojekta formu vai darbības jomu, ne arī uz apskašu ilgumu, jo šie ir jautājumi, par ko jālemj atbildīgajai komitejai, un tā vietā nolēma savos grozījumos koncentrēties uz vienotā tirgus jautājumiem. IMCO komiteja uzskata, ka svarīgākie jautājumi ir šādi:

1.  Kā definēt tehniskās apskates

Referents ierosina grozījumu, ar kuru maina tehnisko apskašu definīciju, jo to pašreizējā variantā varētu izmantot ļaunprātīgi — ierobežot pārrobežu konkurenci lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā. Jo īpaši Komisijas definīcija rada tiesisko nenoteiktību, jo tajā kā vispārējā definīcijā vēlreiz apstiprināta prasība apskati veikt saskaņā ar vispārējiem tipa apstiprināšanas kritērijiem, taču attiecīgie tipa apstiprināšanas kritēriji jau ir noteikti šīs regulas pielikumos. Tādēļ atbilstoši definīcijai visi transportlīdzekļa komponenti var būt iekļauti apskatē, jo drošības dimensiju ir iespējams attiecināt uz tiem visiem. Taču šādai prasībai būtu jāattiecas tikai uz to komponentu pārbaudēm, kuru tips ir apstiprināts saistībā ar drošuma un ekoloģiskuma standartiem. Bažas rada tas, ka daži dalībnieki varētu šo normatīvo trūkumu izmantot lietoto automobiļu vietējā tirgus aizsargāšanai, atsevišķus transportlīdzekļus nepamatoti atzīstot par neatbilstošiem.

2.  Pasākumi, lai konstatētu krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem

Salīdzinot ar cietiem ražojumiem, lietotu automobiļu tirdzniecībai patēriņa tirgu rezultātu pārskatā jau trešo gadu pēc kārtas noteikts zemākais tirgus darbības rādītājs, un jo īpaši — zemākais uzticības rādītājs. Tādēļ referents ierosina uzlabot pasākumus krāpšanās ar odometra rādījumiem novēršanai, paplašinot elektroniskās transportlīdzekļu informācijas platformas darbības jomu un nodrošinot, ka šī interneta platforma satur visu informāciju par transportlīdzekļu nobraukumu. Turklāt referents pauž bažas par to, ka Komisijas priekšlikumā aizliegtas jebkāda veida odometra korekcijas, tostarp pielāgojumi nobraukuma palielināšanai, kuru veikšana palīdzētu nepamatoti nesamazināt attiecīgo transportlīdzekļu tirgus vērtību.

3.  Piekļuve transportlīdzekļu tehnisko apskašu rezultātiem dalībvalstu reģistros, piekļuve tehniskajai informācijai un minimālās prasības diagnostikas aprīkojumam

Regula paredz iespēju izveidot Savienības līmenī saskaņotu datu apmaiņas sistēmu, kas periodiskās tehniskās apskates stacijām visā Savienībā ļautu piekļūt transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai. Tomēr referents uzskata, ka šādu piekļuvi nedrīkst attiecināt tikai uz kompetentajām iestādēm un periodiskās tehniskās apskates stacijām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, referents ierosina šādu piekļuvi nodrošināt arī autoservisu aprīkojuma ražotājiem, lai tie varētu ražot konkurētspējīgas un efektīvas diagnostikas iekārtas. Viņš tāpat ierosina paredzēt alternatīvu apskašu procesu piemērošanu, kas būtu ļoti svarīgi, lai atvieglotu izmaksu ziņā efektīvu to transportlīdzekļu apskati, kuru apskates veikt ir sarežģīti.

4.  Izņēmumi

Referents atzinīgi vērtē izņēmuma noteikšanu attiecībā uz vēsturiskajiem spēkratiem. Tomēr viņš uzskata, ka definīcija ir pārāk stingra, un iesaka tā vietā ieviest vecuma pamatkritēriju. Turklāt viņš ierosina saglabāt dalībvalstu tiesības lemt par izņēmumu noteikšanu attiecībā uz regulas piemērošanu transportlīdzekļiem atbilstoši pašreizējai praksei.

5.  Savstarpējā atzīšana

Transportlīdzekļu tehniskās apskates ir saistītas ar motorizēto transportlīdzekļu pārreģistrēšanu, ņemot vērā to, ka lielāka Savienības līmeņa saskaņošana periodisko tehnisko apskašu jomā atvieglotu transportlīdzekļu pārreģistrēšanu no vienas dalībvalsts uz citu. Šajā sakarībā referents ir ieviesis jaunu priekšlikumu, paredzot obligātu periodiskās tehniskās apskates sertifikāta savstarpēju atzīšanu visā Savienībā.

6.  Pārskatīšana un uzraudzība

Lai turpinātu stiprināt vienoto tirgu, referents ir ieviesis arī pārskatīšanas klauzulu, lai piecus gadus pēc šī priekšlikuma pieņemšanas varētu pārliecināties par to, vai ir pieejams potenciāls datu par periodisko tehnisko apskašu rezultātiem apmaiņas veicināšanai starp dalībvalstīm.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Tomēr ar šādu periodisko tehnisko apskašu režīmu ir svarīgi garantēt, ka arī pēc nonākšanas tirgū transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem visu to ekspluatācijas laiku. Šo režīmu vajadzētu piemērot transportlīdzekļu kategorijām atbilstīgi tam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīvā 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvā 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK.

(4) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Tomēr ar šādu periodisko tehnisko apskašu režīmu ir svarīgi garantēt, ka arī pēc nonākšanas tirgū transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem visu to ekspluatācijas laiku. Dalībvalstis varētu ieviest valsts prasības par tehniskajām apskatēm transportlīdzekļu kategorijām, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulā Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību. Šo režīmu vajadzētu piemērot transportlīdzekļu kategorijām atbilstīgi tam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvā 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pastāv skaidra sakarība starp ceļu satiksmes drošības līmeni un transportlīdzekļu tehnisko trūkumu skaitu. Ir ziņots, ka 2009. gadā uz Eiropas ceļiem bojā gājuši 35 000 cilvēku. Ja pieņem, ka tehniskie trūkumi ir cēlonis tādam pašam bojāgājušo skaitam, cik negadījumu ir noticis šādu trūkumu dēļ, no tā izriet, ka ik gadus Savienībā vairāk nekā 2000 cilvēku, iespējams, ir gājuši bojā transportlīdzekļu tehnisko trūkumu dēļ. Pamatojoties uz rīcībā esošajiem pētījumiem, ir secināts, ka no 900–1100 nāves gadījumiem būtu bijis iespējams izvairīties, ja vien tehnisko apskašu sistēmā būtu ieviesti pienācīgi uzlabojumi.

(5) Tiek uzskatīts, ka transportlīdzekļu tehniskie trūkumi ietekmē ceļu satiksmes drošības līmeni. Ir ziņots, ka 2009. gadā uz Eiropas ceļiem bojā gājuši 35 000 cilvēku. Atbilstīgi uzlabojot tehnisko apskašu sistēmu, iespējams samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Pamatojums

Zinātniskais pamatojums rada šaubas. Policijas pētījumos, kas veikti Vācijā, aprēķināts, ka transportlīdzekļa tehnisko trūkumu ietekme uz satiksmes negadījumu sekām ir daudz mazāka.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lielu daļu autotransporta emisiju, jo īpaši CO2 emisiju, ir radījis neliels skaits transportlīdzekļu, kuriem pareizi nedarbojas emisiju kontroles sistēmas. Atbilstīgi aplēsēm 5 % transportlīdzekļu parka ir iemesls 25 % visu piesārņojošo vielu emisiju. Tādējādi, nosakot šādu regulējumu attiecībā uz periodiskajām tehniskajām apskatēm, tiktu ieguldīts vides uzlabošanā, samazinot transportlīdzekļu emisiju vidējos rādītājus.

(6) Lielu daļu autotransporta emisiju, jo īpaši CO2 emisiju, ir radījis neliels skaits transportlīdzekļu, kuriem nepareizi darbojas emisiju kontroles sistēmas. Atbilstīgi aplēsēm 5 % transportlīdzekļu parka ir iemesls 25 % visu piesārņojošo vielu emisiju.

 

Tas attiecas arī uz lielākām mikrodaļiņu un NOx emisijām modernajiem dzinējiem, kuriem vajadzīga detalizētāka pārbaude, tostarp transportlīdzekļos iebūvēto diagnostikas sistēmu (OBD) integritātes un funkcionalitātes elektroniska pārbaude, un, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu emisiju sistēmas pārbaudi, elektroniskās pārbaudes rezultāti jāapstiprina ar esošo izpūtēja pārbaužu rezultātiem, jo OBD viena pati nenodrošina ticamu rezultātu.

 

Tādējādi, nosakot šādu regulējumu attiecībā uz periodiskajām tehniskajām apskatēm, tiktu ieguldīts vides uzlabošanā, samazinot transportlīdzekļu emisiju vidējos rādītājus.

Pamatojums

OBD nav droša emisiju analīzes metode; tāpēc tās rezultāti jāapstiprina, mērot emisiju līmeni pie izpūtēja.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Padziļinātas izmeklēšanas rezultāti liecina, ka 8 % no negadījumiem, kuros iesaistīti motocikli, ir notikuši tehnisku defektu dēļ vai ir bijuši ar tiem saistīti. Motociklisti ir tā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, ar kuru saistās visaugstākais drošības risks, turklāt vispārējā tendence liecina, ka bojāgājušo skaits arvien pieaug. Ceļu satiksmes negadījumu statistikā augstākais rādītājs ir mopēdu vadītāji — proti, vairāk nekā 1400 bojāgājušo 2008. gadā. Attiecīgi, to transportlīdzekļu loks, kuriem jāpiemēro šīs apskates, tiks paplašināts, tajā iekļaujot visaugstākā riska grupas ceļu satiksmes dalībniekus — motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus.

svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu iespēja piemērot tehnisko apskati arī motorizētiem divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem jāizvērtē dalībvalstīm. Turklāt ES dati par satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, neatbilst citiem iepriekš veiktajiem pētījumiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu uzraudzībā esošām struktūrām, kurām tā uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehniskajām apskatēm visos gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj šajā nolūkā pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas remontdarbu veikšanā.

(10) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu uzraudzībā esošām struktūrām, kurām tā uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehnisko apskašu organizāciju visos gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj šajā nolūkā pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas remontdarbu veikšanā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā veiktajām apskatēm ir augsta kvalitāte, Savienības līmenī būtu jāprecizē apskašu laikā izmantojamais aprīkojums un tas, kā šis aprīkojums jāuztur un kā tas jākalibrē.

(12) Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā veiktajām apskatēm ir augsta kvalitāte, Savienības līmenī būtu jāprecizē apskašu laikā izmantojamais aprīkojums un tas, kā šis aprīkojums jāuztur un kā tas jākalibrē. Būtu jāstimulē apskašu sistēmu, procedūru un aprīkojuma inovācijas, lai turpinātu samazināt izmaksas un uzlabot īstenošanu.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Apskašu rezultātus nedrīkstētu grozīt ekonomisku apsvērumu labad. Tikai tādā gadījumā, ja izrādās, ka inspektora veiktā tehniskā apskate ir acīmredzami aplama, uzraugošajai iestādei vajadzētu būt spējīgai grozīt tehniskās apskates rezultātus.

(14) Apskašu rezultātus nedrīkstētu grozīt ekonomisku apsvērumu labad. Tikai tādā gadījumā, ja izrādās, ka inspektora veiktā tehniskā apskate ir acīmredzami aplama, uzraugošajai iestādei vajadzētu būt spējīgai grozīt tehniskās apskates rezultātus un atbilstoši sodīt struktūru, kas izdevusi sertifikātu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates, un tajā cita starpā būtu jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem. Lai pēc tehniskās apskates nodrošinātu pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, dalībvalstīm minēto informāciju vajadzētu apkopot un saglabāt datubāzē.

(22) Lai nodrošinātu pienācīgu apskašu rezultātu uzraudzību, tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates, un tas būtu jāsagatavo arī elektroniski, tajā iekļaujot tikpat detalizētu informāciju par transportlīdzekļa identifikāciju un apskates rezultātiem kā oriģinālajā tehniskās apskates sertifikātā. Turklāt dalībvalstīm minēto informāciju vajadzētu apkopot un saglabāt centralizētā datubāzē, lai nodrošinātu, ka periodisko tehnisko apskašu rezultātu patiesumu var vienkārši pārbaudīt.

Pamatojums

Tehnisko apskašu sertifikāti tagad būs jāsagatavo gan papīra formātā, gan elektroniski, lai tādējādi izvairītos no sertifikātu viltošanas vai bojāšanas un lai atvieglotu informācijas apmaiņu, jo tas palīdzēs izstrādāt elektronisko transportlīdzekļu informācijas platformu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Uzskata, ka krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem ietekmē aptuveni 5–12 % lietoto automašīnu tirdzniecības, kas ik gadus sabiedrībai rada ļoti lielas izmaksas vairāku miljardu euro apmērā un kā rezultātā tiek nepareizi novērtēts transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Cīnoties pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem, jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates pasēs un ja šīs pases būtu obligāti jāuzrāda nākošajā apskatē. Šādu krāpšanos ar odometra rādījumiem būtu arī sistemātiskākā veidā jāuzskata par nodarījumu, par kuru var tikt piemērotas sankcijas.

(23) Uzskata, ka krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem ietekmē aptuveni 5–12 % lietoto automašīnu tirdzniecības, kas ik gadus sabiedrībai rada ļoti lielas izmaksas vairāku miljardu euro apmērā un kā rezultātā tiek nepareizi novērtēts transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Cīnoties pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem, jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates sertifikātos un ja šīs sertifikāti būtu obligāti jāuzrāda nākošajā apskatē, un tas turpmāk uzlabotu vienotā tirgus darbību lietotu automobiļu pārrobežas tirdzniecības jomā. Turklāt 2012. gada decembrī izdotajā patēriņa tirgu rezultātu pārskata astotajā izdevumā „Likt tirgiem strādāt patērētāju labā” jau trešo gadu pēc kārtas šim tirgus segmentam tika noteikts zemākais tirgus darbības rādītājs, un jo īpaši — uzticības ziņā zemākais novērtējums. Šādu krāpšanos ar odometra rādījumiem būtu arī sistemātiskākā veidā jāuzskata par nodarījumu, par kuru var tikt piemērotas sankcijas.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai šo regulu papildinātu ar sīkākam tehniskām detaļām, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras ir jādeleģē Komisijai, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā norises Savienībā attiecībā uz tipa apstiprinājumu likumdošanu attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās, kā arī nepieciešamību atjaunināt pielikumus, ņemot vērā tehnikas attīstību. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26) Lai šo direktīvu papildinātu ar sīkākam tehniskām detaļām, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras ir jādeleģē Komisijai, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā norises Savienībā attiecībā uz tipa apstiprinājumu likumdošanu attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās, kā arī nepieciešamību atjaunināt pielikumus, ņemot vērā tehnikas attīstību. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(27) Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm Savienībā, atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(29) Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm Savienībā, atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

svītrots

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Ar šo regulu tiek atjauninātas tehniskās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvā 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm, un paplašināta minētās direktīvas darbības joma, lai tā aptvertu tehniskās apskates staciju un to darbības uzraudzības struktūru izveidi, kā arī to inspektoru iecelšanu, kuriem uztic tehnisko apskašu veikšanu. Tālab minēto direktīvu būtu jāatceļ. Turklāt šajā regulā ir iestrādāti noteikumi, kas paredzēti Komisijas 2010. gada 5. jūlija Ieteikumā 2010/378/ES par defektu novērtējumu tehniskajā apskatē saskaņā ar Direktīvu 2009/40/EK, nolūkā sekmīgāk regulēt tehnisko apskašu metodes,

(31) Ar šo direktīvu tiek atjauninātas tehniskās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvā 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm, un paplašināta minētās direktīvas darbības joma, lai tā aptvertu tehniskās apskates staciju un to darbības uzraudzības struktūru izveidi, kā arī to inspektoru iecelšanu, kuriem uztic tehnisko apskašu veikšanu. Tālab minētā direktīva būtu jāatceļ. Turklāt šajā direktīvā ir iestrādāti noteikumi, kas paredzēti Komisijas 2010. gada 5. jūlija Ieteikumā 2010/378/ES par defektu novērtējumu tehniskajā apskatē saskaņā ar Direktīvu 2009/40/EK, nolūkā sekmīgāk regulēt tehnisko apskašu metodes,

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido regulējumu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm.

Ar šo direktīvu izveido regulējumu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm, ko veic saskaņā ar obligātajiem tehniskajiem standartiem un prasībām, lai nodrošinātu augstu ceļu satiksmes drošības un vides aizsardzības līmeni.

Pamatojums

Direktīvā ir noteikti kopīgi transportlīdzekļu periodisko tehnisko apskašu obligātie standarti, vienlaikus ņemot vērā atšķirības dalībvalstīs. Ir pieļaujams augstāks tehnisko standartu un prasību līmenis.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī regula attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h un kas atbilst turpmākajām kategorijām, kā minēts Direktīvā 2002/24/EK, Direktīvā 2007/46/EK un Direktīvā 2003/37/EK:

1. Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h un kas atbilst turpmākajām kategorijām, kā minēts Regulā 2013/168/ES, Direktīvā 2007/46/EK un Direktīvā 2003/37/EK:

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorija — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi;

svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu iespēja piemērot tehnisko apskati arī motorizētiem divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem jāizvērtē dalībvalstīm. Turklāt ES dati par satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, neatbilst citiem iepriekš veiktajiem pētījumiem.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šo regulu nepiemēro:

2. Šo direktīvu nepiemēro:

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorija — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi;

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var ieviest nacionālās prasības attiecībā uz tehniskajām apskatēm transportlīdzekļiem, kas uzskaitīti 2. punktā un kas reģistrēti to teritorijā.

3. Dalībvalstis var ieviest nacionālās prasības attiecībā uz tehniskajām apskatēm transportlīdzekļiem, kas uzskaitīti 1. (7. ievilkums) un 2. punktā un kas reģistrēti to teritorijā.

Pamatojums

Tā kā regula tiek pārveidota par direktīvu, šis grozījums ir automātisks. Tomēr šajā posmā ir svarīgi to skaidri norādīt. Būtu jānodrošina, lai dalībvalstis, kurās veic tehniskās apskates, varētu tās veikt arī turpmāk. Dalībvalstīm, kurās neveic tehniskās apskates, nebūtu jāuzliek pienākums veikt šādas apskates.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:

Pamatojums

Direktīvai atbilstīga terminoloģija.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) „divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis uz diviem riteņiem, ar blakusvāģi vai bez tā, kā arī tricikli un kvadricikli;

svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu iespēja piemērot tehnisko apskati arī motorizētiem divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem jāizvērtē dalībvalstīm. Turklāt ES dati par satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, neatbilst citiem iepriekš veiktajiem pētījumiem.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) „vēsturisks spēkrats” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas atbilst visiem turpmākajiem kritērijiem:

(7) „vēsturisks spēkrats” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas ir ražots vai pirmo reizi reģistrēts vismaz pirms 30 gadiem un ko par vēsturisku atzinusi dalībvalsts kompetentā transportlīdzekļu reģistrācijas iestāde.

Pamatojums

Komisijas ierosinātā vēsturisko spēkratu definīcija ir pārāk detalizēta, un tās ietekmē daudzi transportlīdzekļi nepelnīti tiktu atstāti ārpus šīs regulas darbības jomas. Nosakot tikai vecuma kritēriju un tālāku precizēšanu atstājot dalībvalstu ziņā, tiktu nodrošināta pietiekama elastība, un tas atbilstu pašreizējai praksei.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tas ražots vismaz pirms 30 gadiem;

svītrots

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tā apkopi nodrošina, izmantojot rezerves daļas, kas atbilst transportlīdzekļa vēsturiskajiem komponentiem;

svītrots

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts –3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– nav veiktas nekādas izmaiņas tādu galveno komponentu tehniskajos parametros kā motors, bremzes, stūres iekārta vai atsperojums; un

svītrots

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tā vizuālais izskats nav mainīts;

svītrots

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „tehniskā apskate” ir pārbaude, lai noteiktu, vai transportlīdzekļa daļas un komponenti atbilst tiem noteiktajiem drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kas ir spēkā apstiprinājuma, sākotnējās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā dienā, kā arī aprīkojuma modernizēšanas dienā;

(9) „tehniskā apskate” ir pārbaude, lai saskaņā ar šīs regulas II un III pielikumu nodrošinātu, ka transportlīdzeklis ir drošs ekspluatācijai uz koplietošanas ceļiem un atbilst noteiktajiem ekoloģiskajiem parametriem;

Pamatojums

Komisijas definīcija rada juridisko nenoteiktību, jo tajā kā vispārējā definīcijā vēlreiz apstiprināta prasība apskati veikt saskaņā ar vispārējiem tipa apstiprināšanas kritērijiem, taču attiecīgie tipa apstiprināšanas kritēriji (par drošības un emisiju pārbaudēm) jau noteikti šīs regulas pielikumos. Ja šis grozījums netiks veikts, jebkurai transportlīdzekļa komponentei, kura saņēmusi tipa apstiprinājumu, varētu prasīt piemērot drošuma pārbaudi, un tā rezultātā transportlīdzekļus varētu nepamatoti atzīt par apskates prasībām neatbilstošiem.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm dalībvalstī, kurā tie reģistrēti, periodiski veic tehniskās apskates saskaņā ar šo regulu.

1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm dalībvalstī, kurā tie reģistrēti, periodiski veic tehniskās apskates saskaņā ar šo direktīvu.

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Transportlīdzekļu ražotāji tehniskās apskates stacijām vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi tehniskajai informācijai, kas nepieciešama tehniskās apskates veikšanai, kā izklāstīts I pielikumā. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā piekļūt I pielikumā izklāstītajai tehniskajai informācijai, saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Transportlīdzekļu ražotāji tehniskās apskates stacijām, diagnostikas iekārtu ražotājiem un attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm un neatkarīgiem operatoriem, kuri veic transportlīdzekļu labošanu, apkopi un uzturēšanu, nodrošina piekļuvi tehniskajai informācijai, kas nepieciešama tehniskās apskates veikšanai, kā izklāstīts I pielikumā. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā piekļūt I pielikumā izklāstītajai tehniskajai informācijai, saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu iespēja piemērot tehnisko apskati arī motorizētiem divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem jāizvērtē dalībvalstīm. Turklāt ES dati par satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, neatbilst citiem iepriekš veiktajiem pētījumiem.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

– M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ne retāk kā ik pēc diviem gadiem;

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā taksometri vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi, M2, M3, N2, N3, T5, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem  gadu pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ik gadus.

M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā taksometri vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi, M2, M3, N2, N3, T5, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem  divus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ne retāk kā ik pēc diviem gadiem;

Pamatojums

Tehniskās nepilnības iespējams atklāt, tikai veicot padziļinātu pārbaudi; ja pārbaudes veic tikai virspusēji, apskašu biežāka veikšana nesniegs vēlamo rezultātu. Apskašu skaita palielināšana nepanāks manāmu uzlabojumu.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis pēc tā sākotnējās reģistrācijas līdz pirmajai tehniskajai apskatei ir sasniedzis 160 000 km nobraukumu, pēc šīs pirmās apskates tehnisko apskati tam veic ik gadus.

svītrots

Pamatojums

Transportlīdzekļa nobraukuma vai vecuma ietekme uz ceļu satiksmes drošības līmeni ir apšaubāma. Vecāki transportlīdzekļi nav iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos biežāk par jauniem transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neatkarīgi no datuma, kad notikusi transportlīdzekļa pēdējā tehniskā apskate, kompetentā iestāde var pieprasīt transportlīdzeklim iziet tehnisko apskati vai papildu apskati pirms 1. un 2. punktā minētās dienas šādos gadījumos:

4. Neatkarīgi no datuma, kad notikusi transportlīdzekļa pēdējā tehniskā apskate, kompetentā iestāde var pieprasīt transportlīdzeklim iziet tehnisko apskati vai papildu apskati pirms 1. un 2. punktā minētās dienas šādos gadījumos:

pēc negadījuma, kas radījis būtiskus bojājumus galvenajiem transportlīdzekļa komponentiem, kas saistīti ar drošību, tādiem kā riteņi, atsperojums, deformācijas zonas, stūres un bremžu sistēmas;

pēc negadījuma, kas radījis būtiskus bojājumus galvenajiem transportlīdzekļa komponentiem, kas saistīti ar drošību, tādiem kā riteņi, atsperojums, deformācijas zonas, stūres un bremžu sistēmas;

ja transportlīdzekļa drošības un vides sistēmas un komponenti ir mainīti vai pārveidoti;

ja transportlīdzekļa drošības un vides sistēmas un komponenti ir mainīti vai pārveidoti;

gadījumā, ja ir mainījies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs.

 

Pamatojums

Tiesību akta priekšlikuma galvenais mērķis ir tehnisko apskašu uzlabošana. Nav skaidrs, kāpēc būtu automātiski jāuzskata, ka transportlīdzeklim ir tehniski trūkumi tikai tāpēc, ka ir mainījies tā īpašnieks.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pēc pārbaudes uz ceļa;

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde, kas veikusi transportlīdzekļa tehnisko apskati, izdod šim transportlīdzeklim tehniskās apskates pasi, kurā ietverti vismaz IV pielikumā uzskaitītie elementi.

1. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde, kas veikusi transportlīdzekļa tehnisko apskati, izdod šim transportlīdzeklim tehniskās apskates sertifikātu, kurš pieejams arī elektroniskā veidā un kurā ietverti vismaz IV pielikumā uzskaitītie elementi.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde personai, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, izsniedz tehniskās apskates pasi vai, ja ir runa par elektroniski noformētu tehniskās apskates pasi, — šādas pases pienācīgi apstiprinātu izdruku.

2. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde, tiklīdz teksts ir pienācīgi pabeigts, personai, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, izsniedz tehniskās apskates sertifikātu vai, ja sertifikāts ir elektroniskā veidā, testa rezultātu izdruku.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2 a. Saņemot transportlīdzekļa pārreģistrācijas pieteikumu — ja transportlīdzekļa izcelsme ir citā dalībvalstī — reģistrācijas iestādes atzīst transportlīdzekļa tehniskās apskates sertifikātu, pārreģistrācijas brīdī pārbaudot tā derīgumu. Sertifikāta derīgumu nosaka atbilstoši sākotnējā sertifikāta derīguma termiņam, izņemot gadījumus, kad šāda sertifikāta sākotnējais derīguma termiņš pārsniedz maksimālo juridiski noteikto termiņu dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts. Šādā gadījumā derīguma termiņu saīsina un aprēķina no dienas, kurā transportlīdzeklis saņēma sākotnējo tehniskās apskates sertifikātu. Pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dalībvalstis informē viena otru par tehniskās apskates sertifikāta formātu, ko atzinušas to attiecīgās kompetentās iestādes, kā arī par norādījumiem, kā pārbaudīt sertifikātu autentiskumu.

Pamatojums

Lai atvieglotu motorizēto transportlīdzekļu pārreģistrēšanu Savienībā, ar šo grozījumu ievieš sistēmu tehniskās apskates sertifikātu savstarpējai atzīšanai dalībvalstīs no dienas, kad sāks piemērot šo regulu.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā pēc 3 gadiem pēc tās spēkā stāšanās, tehniskās apskates stacija elektroniskā veidā paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei šīs stacijas izsniegtajās pasēs ietverto informāciju. Šo informāciju paziņo saprātīgā termiņā pēc tehniskās apskates pases izdošanas. Līdz šim datumam tehniskās apskates stacijas iepriekš minēto informāciju kompetentajai iestādei var nosūtīt jebkurā citā veidā. Kompetentā iestāde šo informāciju glabā 36 mēnešus no tās saņemšanas dienas.

3. No šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā pēc 3 gadiem pēc tās spēkā stāšanās, tehniskās apskates stacija elektroniskā veidā paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei šīs stacijas izsniegtajās pasēs ietverto informāciju. Šo informāciju paziņo saprātīgā termiņā pēc tehniskās apskates pases izdošanas. Līdz šim datumam tehniskās apskates stacijas iepriekš minēto informāciju kompetentajai iestādei var nosūtīt jebkurā citā veidā. Kompetentā iestāde šo informāciju centralizētajā datubāzē glabā 36 mēnešus no tās saņemšanas dienas.

Pamatojums

Šis grozījums ir paredzēts, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, kas ļaus veidot elektronisko transportlīdzekļu informācijas platformu.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tehniskās apskates rezultātus dara zināmus iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju. Reģistrācijas iestādei paziņo tehniskās apskates pasē ietverto informāciju.

5. Tehniskās apskates rezultātus nekavējoties dara zināmus iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju. Reģistrācijas iestādei paziņo tehniskās apskates pasē ietverto informāciju.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Inspektorus, ko šīs regulas piemērošanas dienā nodarbina dalībvalstu kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas, atbrīvo no VI pielikuma 1. punktā izklāstīto prasību izpildes. Dalībvalstis šiem inspektoriem izsniedz līdzvērtības sertifikātu.

3. Inspektorus, ko šīs direktīvas piemērošanas dienā nodarbina dalībvalstu kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas, atbrīvo no VI pielikuma 1. punktā izklāstīto prasību izpildes. Dalībvalstis šiem inspektoriem izsniedz līdzvērtības sertifikātu.

Pamatojums

Šajā gadījumā regula nav piemērots tiesību akts. Šā tiesību akta mērķi, proti, veicot regulāras tehniskās apskates, samazināt satiksmes negadījumu skaitu, iespējams sasniegt, pieņemot tādu tiesību instrumentu, kas mazākā mērā ietekmē valsts tiesības. Atziņa, kas ir priekšlikuma pamatā, ir apšaubāma. Tā kā šīs šaubas nav iespējams novērst, kā samērīgāks instruments vēlamāka būtu direktīva.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis izraugās nacionālos kontaktpunktus, kas atbild par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

1. Dalībvalstis izraugās nacionālos kontaktpunktus, kas ir atbildīgi par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

Pamatojums

Direktīvai atbilstīga terminoloģija.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis pārsūta Komisijai savu nacionālo kontaktpunktu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju ne vēlāk kā [vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un to nekavējoties informē par jebkurām izmaiņām minētajā informācijā. Komisija sagatavo visu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis pārsūta Komisijai savu nacionālo kontaktpunktu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju ne vēlāk kā [vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un to nekavējoties informē par jebkurām izmaiņām minētajā informācijā. Komisija sagatavo visu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

Pamatojums

Direktīvai atbilstīga terminoloģija.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija gan veic priekšizpēti, gan apzina izmaksas un ieguvumus, kādi saistās ar elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar tehnisko apskašu datiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu ražotājiem.

1. Pēc detalizētas izmaksu un ieguvumu analīzes, tostarp novērtējuma par transportlīdzekļu drošuma un transportlīdzekļu testēšanas uzlabojumiem, un tikai tad, ja izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāts ir pozitīvs, Komisija ierosina elektronisku transportlīdzekļu informācijas platformu, lai atvieglotu piekļuvi informācijai par transportlīdzekļu tehnisko apskašu rezultātiem, odometra rādījumiem un transportlīdzekļa reģistrāciju, starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu ražotājiem, testēšanas un mērīšanas iekārtu ražotājiem un citiem neatkarīgiem operatoriem.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija, pamatojoties uz šo veikto analīzi, nāk klajā ar dažādiem politikas scenārijiem un tos novērtē, tostarp paredzot iespēju atcelt prasību par apskates apliecinājumu, kas minēts 10. pantā. Divu gadu laikā pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktās analīzes rezultātiem, attiecīgā gadījumā kopā ar šo ziņojumu iesniedzot tiesību aktu priekšlikumu.

2. Ja izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti ir nepārliecinoši vai negatīvi, Komisija tomēr veic priekšizpēti un vajadzības gadījumā ierosina metodi, kā atvieglot šādu piekļuvi datiem un informācijai, un nāk klajā ar dažādiem politikas scenārijiem un tos novērtē, tostarp paredzot iespēju atcelt prasību par apskates apliecinājumu, kas minēts 10. pantā.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Abos gadījumos Komisija ņem vērā esošos IT risinājumus un elektroniskās platformas saistībā ar publiski pieejamiem datiem un informāciju.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Divu gadu laikā pēc tam, kad sāk piemērot šo direktīvu, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā kopā ar ziņojumu iesniedzot tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Ziņošana

 

Komisija līdz [piecus gadus pēc datuma, kad šī direktīva stājas spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz noteikumu par darbības jomu efektivitāti, tehnisko apskašu biežumu un tehniskās apskates sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Ziņojumā izvērtē arī to, vai ir nepieciešams atjaunināt šīs direktīvas pielikumus, īpaši ņemot vērā tehnikas attīstību un praksi. Šo ziņojumu iesniedz pēc apspriešanās ar 16. pantā minēto komiteju, un atbilstošā gadījumā tam pievieno likumdošanas priekšlikumus.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 17. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula].

2. Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī direktīva]; Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Pamatojums

Piemērotāk šķiet piešķirt pilnvaras uz noteiktu laiku. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par deleģēto aktu ietekmi.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šīs sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas, preventīvas un nediskriminējošas.

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šīs sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas, preventīvas un nediskriminējošas.

Pamatojums

Direktīvai atbilstīga terminoloģija.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar odometru vai tā izmainīšana tiek uzskatīta par nodarījumu un par to tiek piemērotas iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas.

2. Visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar odometru vai tā izmainīšana tiek uzskatītas par nodarījumu un par to tiek piemērotas iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas, izņemot attiecībā uz odometra rādījumu pielāgojumiem, tos palielinot, ko pilnvarojusi veikt tehniskās apskates stacija vai kompetentā iestāde, lai koriģētu iepriekšējās nelegālās manipulācijas.

Pamatojums

Šis grozījums nodrošina, ka, ja transportlīdzekļa odometra rādījumi ir nelikumīgi viltoti, tos tehniskās apskates stacija vai kompetentā iestāde var likumīgi palielināt, lai nodrošinātu, ka attiecīgie transportlīdzekļi reāli netiek atzīti par neatbilstošiem un var saņemt periodiskās tehniskās apskates apstiprinājumu nākotnē.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai ne vēlāk kā [vienu gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu] un to nekavējoties informē par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas šos noteikumus ietekmē.

3. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai ne vēlāk kā [vienu gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo direktīvu] un to nekavējoties informē par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas šos noteikumus ietekmē.

Pamatojums

Direktīvai atbilstīga terminoloģija.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Diagnostikas iekārtas un aprīkojumu, kas minēts 11. pantā, bet kas [dienā, kad sāk piemērot šo regulu] neatbilst V pielikumā noteiktajam prasību minimumam, var izmantot tehnisko apskašu veikšanā ne ilgāk kā piecus gadus pēc minētā datuma.

1. Diagnostikas iekārtas un aprīkojumu, kas minēts 11. pantā, bet kas [dienā, kad sāk piemērot šo direktīvu] neatbilst V pielikumā noteiktajam prasību minimumam, var izmantot tehnisko apskašu veikšanā ne ilgāk kā piecus gadus pēc minētā datuma.

Pamatojums

Direktīvai atbilstīga terminoloģija.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis piemēro VII pielikumā noteiktās prasības ne vēlāk kā ar piekto gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

2. Dalībvalstis piemēro VII pielikumā noteiktās prasības ne vēlāk kā ar piekto gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo direktīvu.

Pamatojums

Direktīvai atbilstīga terminoloģija.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvu 2009/40/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 2010/378 atceļ no [dienas, kad sāk piemērot šo regulu].

Direktīvu 2009/40/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 2010/378 atceļ no [dienas, kad sāk piemērot šo direktīvu].

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no [12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

To piemēro no [24 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Šī direktīva uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izņēmuma gadījumos, kad īpašajam transportlīdzekļa dizainam nav iespējams piemērot šajā pielikumā minētās apskašu metodes, apskati veic atbilstoši īpašām alternatīvām apskašu metodēm, ko iesaka dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja tiek izmantotas šajā pielikumā neminētas apskašu metodes, tās attiecīgajai kompetentajai iestādei jāapstiprina rakstiski.

Pamatojums

Dažu transportlīdzekļu, piemēram, ātrgaitas traktoru un automašīnu ar piekabēm, apskates veikt var būt īpaši grūti, ņemot vērā to konstrukciju īpatnības vai arī to, ka tehniskās apskates stacijas šādām apskatēm ir tik ļoti nepiemērotas, ka izmaksas, lai uzlabotu aprīkojumu dažu reti sastopamu transportlīdzekļu apskašu veikšanai, būtu nesamērīgas. Tādēļ jābūt pieejamām alternatīvām nestandarta metodēm, kuras attiecīgā kompetentā iestāde ir skaidri apstiprinājusi.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4.1.2. punkts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.1.2. Centrējums

Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci vai ekrānu.

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei.

 

Grozījums

4.1.2. Centrējums

Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo un vertikālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci un elektronisku vadības ierīci, lai vajadzības gadījumā pārbaudītu lukturu dinamisko darbību. Pārbaudiet priekšējo lukturu dinamiskās darbības sistēmu un centrējumu.

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei.

 

Pamatojums

Tā kā vertikālie mērījumi ir būtiski svarīgs centrējuma kritērijs, arī tie būtu jāiekļauj.

Lai nodrošinātu priekšējo lukturu precīzu centrējumu un fokusa attāluma regulējumu, ir vajadzīga priekšējo lukturu orientācijas noteikšanas ierīce, jo īpaši, lai pārbaudītu augstas izlādes intensitātes lampas un dinamiski vadāmas sistēmas. Orientēšanas ekrāns pietiekamā mērā nenodrošina šādu rezultātu. Lai pārbaudītu dinamiski vadāmas priekšējo lukturu sistēmas, kurās ir ārkārtīgi intensīvi gaismas avoti, līdztekus atbilstīgai priekšējo lukturu centrējuma noteikšanas ierīcei būtu jāizmanto elektroniska vadības ierīce.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4.1.2. punkts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.1.3. Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (1) (vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits).

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

Grozījums

4.1.3. Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude, vajadzības gadījumā izmantojot elektronisku vadības ierīci.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (1) (vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits).

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

Pamatojums

Lai pienācīgi pārbaudītu priekšējo lukturu vadības automātiskās pārslēgšanas mehānismu (piemēram, tālās gaismas pastiprinātāju), šīs sistēmas darbības pārbaude būtu jāveic, izmantojot elektronisku vadības ierīci.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4.1.5. punkts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.1.5. Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

a) Ierīce nedarbojas.

b) Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

Grozījums

4.1.5. Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla un darbības pārbaude, vajadzības gadījumā izmantojot elektronisku vadības ierīci.

a) Ierīce nedarbojas.

b) Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

Pamatojums

Lai pienācīgi pārbaudītu priekšējo lukturu augstuma regulēšanas ierīču darbību un tādējādi nodrošinātu lukturu augstuma regulēšanas ierīču pareizu darbību, būtu jāizmanto elektroniska vadības ierīce.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4.3.2. punkts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.3.2. Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām.

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

Grozījums

4.3.2. Bremžu signāllukturu un stāvbremzes lukturu pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude, izmantojot elektronisku vadības ierīci, lai mainītu bremžu pedāļa sensora signālu vērtību, un vizuāli pārbaudot stāvbremzes lukturu darbību.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām.

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta.

c) Stāvbremzes lukturi nedarbojas vai darbojas nepilnīgi.

Pamatojums

Lai pārraidītu bremžu pedāļa sensoru signālus un tādējādi pārbaudītu stāvbremzes lukturu darbību (tostarp avārijas signālgaismu automātiskas iedarbināšanas mehānismu), būtu jāizmanto elektroniska vadības ierīce; pēc tam šo rezultātu apstiprina, veicot darbības vizuālu pārbaudi.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4.5.2. punkts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

4.5.2. Centrējums (X)(2)

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais centrējums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža.

Grozījums

4.5.2. Centrējums (X)(2)

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais un vertikālais centrējums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža.

Pamatojums

Tā kā vertikālie mērījumi ir būtiski svarīgs centrējuma kritērijs, arī tie būtu jāiekļauj.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

II pielikums – 5.3.2. punkts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

5.3.2. Amortizatori

Vizuāla pārbaude, transportlīdzekli novietojot virs remontbedres vai uz pacēlāja vai izmantojot īpašu aprīkojumu, ja tāds pieejams.

a) Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass.

b) Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai nepareizas darbības pazīmes.

Grozījums

5.3.2. Amortizatori

Vizuāla pārbaude, transportlīdzekli novietojot virs remontbedres vai uz pacēlāja, izmantojot īpašu aprīkojumu.

a) Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass.

b) Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai nepareizas darbības pazīmes.

Pamatojums

Tikai amortizācijas pārbaudes iekārtā iespējams objektīvi novērtēt transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmas amortizācijas efektivitāti. Ja transportlīdzeklim ir elektroniski vadāma balstiekārtas sistēma, transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmas pārbaudei būtu jāizmanto elektroniska vadības ierīce, kā arī, vienlaikus veicot mērījumus amortizācijas diagnostikas iekārtā, būtu jānovērtē, vai sistēma darbojas pareizi. Ir ierosināts, ka 30 % atšķirība vienas ass labajā un kreisajā pusē ir praktiski izpildāms un reāls atbilstības kritērijs.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

II pielikums – 5.3.2.1. punkts

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

5.3.2.1. Amortizācijas efektivitātes testēšana

Izmantojiet speciālu aprīkojumu un salīdziniet atšķirības kreisajā/labajā pusē un/vai ražotāja noteiktās absolūtās vērtības.

a) Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi.

b) Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības.

Grozījums

5.3.2.1. Amortizācijas efektivitātes testēšana

Izmantojiet amortizācijas diagnostikas iekārtu un salīdziniet atšķirības kreisajā/labajā pusē un transportlīdzekļa ražotāja noteiktos amortizācijas koeficientus, ja šīs vērtības pārsniedz amortizācijas koeficienta vispārējo robežvērtību 0,1.

a) Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi.

b) Neatbilstība amortizācijas koeficienta vērtībām.

c) Labajā un kreisajā pusē izmērīto vērtību vienai asij savstarpējā neatbilstība ir lielāka par 30 %.

Pamatojums

Tikai amortizācijas pārbaudes iekārtā iespējams objektīvi novērtēt transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmas amortizācijas efektivitāti. Ja transportlīdzeklim ir elektroniski vadāma balstiekārtas sistēma, transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmas pārbaudei būtu jāizmanto elektroniska vadības ierīce, kā arī, vienlaikus veicot mērījumus amortizācijas diagnostikas iekārtā, būtu jānovērtē, vai sistēma darbojas pareizi.

Ir ierosināts, ka 30 % atšķirība vienas ass labajā un kreisajā pusē ir praktiski izpildāms un reāls atbilstības kritērijs.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

II pielikums – 8.2.2.2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

8.2.2.2. Dūmainība. Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a) izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs;

a) Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās,

 

b) transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

 

1. Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai dzinējs ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

b) Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības neļauj izmantot atsauces vērtības:

 

2. Priekšnoteikumi:

motoriem bez turbopūtes — 2,5 m-1,

 

i) motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 ºC, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru;

motoriem ar turbopūti — 3,0 m-1,

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās

vai pirmoreiz reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās norādītā datuma —

1,5 m14.

 

ii) izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi;

 

 

c) testa procedūra:

 

 

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

 

 

2. Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

 

 

3. Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai — transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu — ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam 1. pielikuma 1. un 2. kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

 

 

4. Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

 

 

5. Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

 

Parlamenta izdarītie grozījumi

8.2.2.2. Dūmainība. Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a) izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs. Šai izpūtēja pārbaudei vienmēr jābūt galvenajai izplūdes gāzu emisijas novērtēšanas metodei, pat ja to apvieno ar OBD;

a) Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās,

 

b) transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

 

1. Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai dzinējs ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

b) Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības neļauj izmantot atsauces vērtības:

 

2. Priekšnoteikumi:

motoriem bez turbopūtes — 2,5 m-1,

 

i) motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 ºC, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru;

motoriem ar turbopūti — 3,0 m-1,

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās

vai pirmoreiz reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās norādītā datuma —

1,5 m14

vai

0,2 m-1.

 

ii) izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi;

 

 

c) testa procedūra:

 

 

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

 

 

2. Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

 

 

3. Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai — transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu — ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam 1. pielikuma 1. un 2. kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

NOx līmenis neatbilst prasībām.

 

4. Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

Mikrodaļiņu vērtības neatbilst prasībām.

 

5. Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības. NOx līmeņa un mikrodaļiņu daudzuma mērījumi ar brīvā paātrinājuma metodi, izmantojot piemērotu aprīkojumu / atbilstīgi aprīkotu izplūdes gāzu mērītāju.

 

Pamatojums

OBD nav droša emisiju analīzes metode, tāpēc emisiju daudzums jāmēra pie izpūtēja. NOx problēma ir galvenokārt ar dīzeļdzinēju darbināmu transportlīdzekļu problēma, jo šiem transportlīdzekļiem zems izplūdes gāzu līmenis parasti rada augstu NOx līmeni. Transportlīdzekļiem, kuriem ir mikrodaļiņu filtrs, ir svarīgi izmērīt mikrodaļiņu līmeni, nevis dūmainību. Lai nodrošinātu saskaņotus un precīzus mērījumu rezultātus, dzinēja temperatūra un dzinēja apgriezienu skaits būtu jāmēra, ievērojot ražotāja paredzētos testēšanas nosacījumus.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

Tehniskā informācija – V pielikums – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) aprīkojums amortizatoru efektivitātes pārbaudei;

(10) amortizācijas pārbaudes iekārta transportlīdzekļa balstiekārtas svārstību radītās enerģijas amortizācijas līmeņa mērīšanai, lai novērtētu transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmas daļu amortizācijas efektivitāti;

Pamatojums

Tikai amortizācijas pārbaudes iekārtā iespējams objektīvi novērtēt transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmas amortizācijas efektivitāti, izmantojot transportlīdzekļa ražotāja noteiktos koeficientus, ja ražotāja vērtības pārsniedz amortizācijas koeficienta vispārējo robežvērtību 0,1.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskas tehniskās apskates

Atsauces

COM(2012)0380 – C7-0186/2012 – 2012/0184(COD)

Atbildīgā komiteja

      Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.9.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

      Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

11.9.2012

Atzinumu sagatavoja

      Iecelšanas datums

Malcolm Harbour

18.9.2012

Izskatīšana komitejā

24.1.2013

21.3.2013

24.4.2013

 

Pieņemšanas datums

25.4.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adam Bielan, Preslav Borissov, Jorgo Chatzimarkakis, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Toine Manders, Franz Obermayr, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ashley Fox, Ildikó Gáll-Pelcz, Anna Hedh, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Pier Antonio Panzeri, Patricia van der Kammen, Kerstin Westphal

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Seán Kelly, Paul Rübig

PROCEDŪRA

Virsraksts

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskas tehniskās apskates

Atsauces

COM(2012)0380 – C7-0186/2012 – 2012/0184(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

10.7.2012

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.9.2012

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.9.2012

ITRE

11.9.2012

IMCO

11.9.2012

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

12.9.2012

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Werner Kuhn

10.10.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

18.12.2012

22.1.2013

19.3.2013

23.4.2013

Pieņemšanas datums

30.5.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Erik Bánki, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Franco Frigo, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Peter van Dalen, Patricia van der Kammen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabelle Durant, Nathalie Griesbeck, Gilles Pargneaux, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

George Sabin Cutaş

Iesniegšanas datums

10.6.2013