ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko nosaka Savienības rīcību iniciatīvai „Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam
19.6.2013 - (COM(2012)0407 – C7‑0198/2012 – 2012/0199(COD)) - ***I
Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Marco Scurria
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko nosaka Savienības rīcību iniciatīvai „Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam
(COM(2012)0407 – C7‑0198/2012 – 2012/0199(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0407),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 167. panta 5. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0198/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 15. februāra atzinumu[1] un 2012. gada 30. novembra atzinumu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0226/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, ko Padome apstiprinājusi ar 2007. gada 16. novembra Rezolūciju par Eiropas kultūras plānu, noteikti mērķi turpmākiem Savienības pasākumiem kultūras jomā. Šiem pasākumiem būtu jāveicina kultūras daudzveidība un starpkultūru dialogs. Tāpat tiem būtu jāveicina kultūra kā jaunrades katalizators izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ietvaros, kā arī kā Eiropas Savienības ārējo attiecību būtisks elements. |
(2) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, ko Eiropas Parlaments apstiprināja ar 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju un Padome — ar 2007. gada 16. novembra Rezolūciju par Eiropas kultūras plānu, noteikti mērķi turpmākiem Savienības pasākumiem kultūras jomā. Šiem pasākumiem būtu jāveicina kultūras daudzveidība un starpkultūru dialogs. Tāpat tiem būtu jāveicina kultūra kā jaunrades katalizators izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ietvaros un kā sociālu saikņu veidotājs, kā arī kā Eiropas Savienības ārējo attiecību būtisks elements. |
|
|
____________ |
|
|
1 OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp. |
Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) UNESCO konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kura stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kurai ir pievienojusies Savienība, ir mērķis veicināt kultūras izpausmju daudzveidības atzīšanu un veidot izpratni par šīs daudzveidības nozīmi vietējā, valstu un starptautiskā līmenī. |
Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Papildus sākotnējiem iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsētas” mērķiem uzsvērt Eiropas kultūru bagātību, daudzveidību un kopīgās iezīmes, kā arī veicināt Eiropas iedzīvotāju savstarpējo sapratni, par kultūras galvaspilsētām izraudzītās pilsētas, izmantojot pasākuma ietekmi, lai veicinātu pilsētas attīstību plašākā izpratnē, pakāpeniski ir ieviesušas jaunu dimensiju. |
(5) Papildus sākotnējiem iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsētas” mērķiem uzsvērt Eiropas kultūru bagātību, daudzveidību un kopīgās iezīmes, kā arī veicināt Eiropas iedzīvotāju savstarpējo sapratni un solidaritāti, par kultūras galvaspilsētām izraudzītās pilsētas, izmantojot pasākuma ietekmi, lai veicinātu pilsētas attīstību plašākā izpratnē, pakāpeniski ir ieviesušas jaunu dimensiju, kad runa ir par pilsētas attīstību. |
Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Minētie mērķi pilnībā saskan ar programmas “Radošā Eiropa” mērķiem veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un nostiprināt kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. |
(6) Minētie mērķi pilnībā saskan ar programmas “Radošā Eiropa” mērķiem, kas paredz aizsargāt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, aizsargāt un vairot Eiropas kultūras mantojumu un nostiprināt kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Kā teikts Eiropas Parlamenta 2011. gada 27. septembra rezolūcijā par Eiropu, tūristu apmeklētāko vietu pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes1, Eiropas tūrisma nozare jo īpaši var būt ieguvēja no Kultūras galvaspilsētas programmas un sniegt stabilu ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē. |
|
|
_______________ |
|
|
1 OV C 56 E, 26.2.2013., 41. lpp. |
Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Novērtējumi un sabiedriskā apspriešana liecina, ka, plānojot apdomīgi, no “Eiropas kultūras galvaspilsētas” pasākuma var gūt daudz labumu. Pirmkārt un galvenokārt “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir kultūras iniciatīva, taču tā var sniegt arī nozīmīgus sociālus un ekonomiskus labumus, jo īpaši tad, ja pasākums tiek iekļauts pilsētas ilgtermiņa kultūrpolitiskās attīstības stratēģijā. |
(7) Novērtējumi un sabiedriskā apspriešana pārliecinoši rāda, ka rūpīgi plānoti “Eiropas kultūras galvaspilsētas” pasākumi satur lielu ieguvumu potenciālu. Pirmkārt un galvenokārt “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir kultūras iniciatīva, taču tā var sniegt arī nozīmīgus sociālus un ekonomiskus labumus, jo īpaši tad, ja pasākums tiek iekļauts pilsētas ilgtermiņa kultūrpolitiskās attīstības stratēģijā. |
Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8a) "Eiropas kultūras galvaspilsētām" būtu jāveicina sociālā iekļautība un vienlīdzīgas iespējas un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu iespējami plašāko visu pilsoniskās sabiedrības nozaru, kopienu, sociālo grupu (īpašu uzmanību veltot nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) un vecuma grupu iesaistīšanu kultūras programmas sagatavošanā un īstenošanā, īpašu uzsvaru liekot uz brīvprātīgo darbu. |
Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Arī turpmāk kultūras galvaspilsētas titulam būtu jāizraugās pilsētas, tomēr attiecīgajām pilsētām, tāpat kā iepriekš, būtu jādod iespēja iesaistīt tuvējos reģionus, lai sasniegtu plašāku publiku un palielinātu ietekmi. |
(9) Arī turpmāk kultūras galvaspilsētas titulam būtu jāizraugās pilsētas neatkarīgi no to lieluma, tomēr, lai sasniegtu plašāku publiku, palielinātu ietekmi un dotu nozīmīgu ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā, būtu, tāpat kā iepriekš, jāļauj attiecīgajām pilsētām iesaistīt savas lauku teritorijas, kaimiņu reģionus un pārrobežu reģionus, kuru piedalīšanās var izcelt dalībvalstu kopīgos kultūras un vēstures elementus. |
Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Šī kultūras rīcība būtu jāveic sadarbībā ar jaunatni, lai attīstītu viņu spēju spriest kritiski un palīdzētu viņiem iegūt lielāku pārliecību par sevi, neatstājot novārtā tādu aspektu kā nepieciešamība pēc dāsnuma. Ir svarīgi atzīt kultūras, kas piemīt jaunatnei, ja mēs vēlamies to integrēt sabiedrībā. |
Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Arī turpmāk “Eiropas kultūras galvaspilsētas” tituls būtu jāpiešķir, pamatojoties uz kultūras programmu, kas izstrādāta tieši pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” norises gadam un kam būtu jābūt spēcīgai Eiropas dimensijai, tomēr minētajai programmai jābūt ietvertai ilgtermiņa stratēģijā. |
(10) Arī turpmāk “Eiropas kultūras galvaspilsētas” tituls būtu jāpiešķir, pamatojoties uz kultūras programmu, kas izstrādāta tieši pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” norisei un kam būtu jābūt spēcīgai Eiropas dimensijai, kas koncentrējas uz Savienības politikas jomu un programmu izmantošanu un balstās uz pašreizējām Eiropas tēmām un Eiropas jautājumiem ar plašu sociālo ietekmi. Minētajai programmai jābūt ietvertai ilgtermiņa stratēģijā, ar ilgtspējīgu ietekmi uz vietējo ekonomisko un sociālo attīstību. |
Pamatojums | |
Eiropas dimensija ir unikāls un ļoti svarīgs šīs Savienības iniciatīvas elements, tādēļ tas jānostiprina vēl vairāk. | |
Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(11a) Būtu jānodrošina valstu ekspertu dalība, attiecīgajām dalībvalstīm dodot iespēju izvirzīt divus konsultatīvos žūrijas locekļus. |
Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Lai kandidātpilsētām varētu sniegt labākus norādījumus, būtu jāprecizē atlases kritēriji, un būtu jāuzlabo šo kritēriju novērtēšanas iespējas, lai ekspertu žūrijai atvieglotu pilsētu atlasi un uzraudzību. Konkrētāk, ar šiem kritērijiem būtu jāpastiprina pasākuma ilgtermiņa ietekme, piešķirot titulu pilsētām, kas ir izstrādājušas ilgtermiņa kultūrpolitisko stratēģiju. |
(12) Lai kandidātpilsētām varētu sniegt labākus norādījumus par mērķiem un prasībām, ko satur Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls, būtu jāprecizē atlases kritēriji, un būtu jāuzlabo šo kritēriju novērtēšanas iespējas, lai ekspertu žūrijai atvieglotu pilsētu atlasi un uzraudzību. Konkrētāk, ar šiem kritērijiem būtu jāpastiprina pasākuma ilgtermiņa ietekme, piešķirot titulu pilsētām, kas ir izstrādājušas ilgtermiņa kultūrpolitisko stratēģiju, kura var radīt noturīgu ietekmi ekonomiskās un sociālās izaugsmes ziņā, un kas ir aktīvi iesaistījušās Savienības projektos. |
Pamatojums | |
Skatīt pamatojumu 10. apsvēruma grozījumam. | |
Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Izšķiroša nozīme attiecībā uz pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” panākumiem ir sagatavošanās posmam, kas ilgst no pilsētas izraudzīšanās brīža līdz pasākuma norises gada sākumam. Ieinteresēto personu vidū valda plaša vienprātība par to, ka ar Lēmumu Nr. 1622/2006/EK ieviestie papildu pasākumi pilsētām ir bijuši ļoti noderīgi. Būtu jāturpina attīstīt minētos pasākumus, biežāk organizējot uzraudzības sanāksmes un žūrijas locekļu vizītes pilsētās, kā arī bijušajām, esošajām un topošajām kultūras galvaspilsētām un kandidātpilsētām vēl intensīvāk savstarpēji apmainoties pieredzē. |
(13) Izšķiroša nozīme attiecībā uz pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” panākumiem ir sagatavošanās posmam, kas ilgst no pilsētas izraudzīšanās brīža līdz pasākuma norises gada sākumam. Ieinteresēto personu vidū valda plaša vienprātība par to, ka ar Lēmumu Nr. 1622/2006/EK ieviestie papildu pasākumi pilsētām ir bijuši ļoti noderīgi. Būtu jāturpina attīstīt minētos pasākumus, biežāk organizējot uzraudzības sanāksmes un žūrijas locekļu vizītes pilsētās, kā arī bijušajām, esošajām un topošajām kultūras galvaspilsētām un kandidātpilsētām vēl intensīvāk savstarpēji apmainoties pieredzē, jo īpaši izmantojot jau izveidotos Eiropas kultūras galvaspilsētu formālos un neformālos sadarbības tīklus. |
Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Melina Mercouri balva ir iemantojusi svarīgu simbolisku nozīmi, kas lielā mērā pārsniedz balvas faktisko summu, ko var piešķirt Komisija. Tomēr, lai nodrošinātu, ka izraudzītās pilsētas pilda savas saistības, būtu jāpieņem stingrāki un precīzāki balvas izmaksas nosacījumi. |
(14) Melina Mercouri balva ir iemantojusi svarīgu simbolisku nozīmi, kas lielā mērā pārsniedz balvas faktisko summu, ko var piešķirt Komisija. Tomēr, lai nodrošinātu, ka izraudzītās pilsētas pilda savas saistības, būtu jāpieņem stingrāki un precīzāki balvas izmaksas nosacījumi, ņemot vērā cita starpā ekonomiskos, politiskos un sociālos apstākļus. |
Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Komisijai būtu jāmudina kandidātpilsētas pilnībā izmantot citus potenciālos Savienības finansiālā atbalsta avotus, piemēram, struktūrfondus un Kohēzijas fondu. |
Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Citu starpā Sibiu un Stambula, kas bija Eiropas kultūras galvaspilsētas attiecīgi 2007. un 2010. gadā, parādīja, ka kandidātvalstu piedalīšanās, uzsverot Eiropas kultūru kopīgos aspektus, var palīdzēt tuvināt tās Savienībai. Tāpēc arī pēc 2019. gada kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm būtu jāļauj piedalīties konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. |
(17) Līdzšinējā pieredze liecina, ka kandidātvalstu piedalīšanās, uzsverot Eiropas kultūru kopīgos aspektus, var palīdzēt tuvināt tās Savienībai. Tāpēc arī pēc 2019. gada kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm būtu jāļauj piedalīties konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. |
Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(17a) Attiecībā uz pilsētām kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs kandidatūras individuālajiem elementiem būtu jāatbilst Savienības acquis un jārespektē Savienības kultūras un vēstures iezīmes. |
Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) aizsargāt un veicināt Eiropas kultūru daudzveidību un uzsvērt to kopīgās iezīmes; |
(a) aizsargāt un veicināt Eiropas kultūru daudzveidību, uzsvērt to kopīgās iezīmes un sekmēt Eiropas identitāti;
|
Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) palielināt kultūras piedāvājuma klāstu, daudzveidību un Eiropas dimensiju pilsētās, cita starpā īstenojot transnacionālu sadarbību; |
(a) palielināt kultūras piedāvājuma klāstu, daudzveidību un Eiropas dimensiju pilsētās, cita starpā īstenojot transnacionālu sadarbību un starpkultūru dialogu; |
Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) uzlabot zināšanas un prasmes kultūras jomā un kultūras jomas savienojamību ar citām jomām; |
(c) uzlabot zināšanas un prasmes kultūras jomā un kultūras jomas saiknes ar reģionālajām iestādēm un pašvaldībām un ar citām jomām, piemēram, tām, kuras saistītas ar izglītību, zinātniskajiem pētījumiem, vidi, radošajām nozarēm, pilsētu atjaunošanu un kultūras tūrismu, un ar visu, kas stimulē pilsētu kultūras potenciālu; |
Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos un iekļaut atstumtas grupas. |
Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Izraugās ne vairāk kā vienu pilsētu no katras sarakstā esošās dalībvalsts. |
Izraugās ne vairāk kā vienu pilsētu no katras sarakstā esošās dalībvalsts. Vienam gadam izraugās ne vairāk kā trīs Eiropas kultūras galvaspilsētas. |
Pamatojums | |
Šis aspekts ir jāiekļauj panta tekstā, ne tikai zemsvītras piezīmē pielikumā. | |
Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja valsts pievienojas Savienībai pēc šā lēmuma pieņemšanas, attiecīgi atjaunina šim lēmumam pievienoto sarakstu. Tādējādi attiecīgo valstu pilsētas var tikt izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām ar tādiem pašiem noteikumiem un procedūrām, ko piemēro citu dalībvalstu pilsētām. |
2. Ja valsts pievienojas Savienībai pēc šā lēmuma pieņemšanas, attiecīgi atjaunina šim lēmumam pielikumā pievienoto sarakstu. Tādējādi attiecīgās valsts pilsētas var tikt izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un procedūrām, ko piemēro citu dalībvalstu pilsētām. Ievēro secību, kādā valstis pievienojušās Savienībai. Ja vienā un tajā pašā dienā Savienībai pievienojas divas vai vairāk valstu un ja attiecīgās valstis savstarpēji nevar vienoties par secību, kādā tās var piedalīties, Padome organizē izlozi. |
Pamatojums | |
Skatīt pamatojumu 3. panta 1. punkta otrās daļas grozījumam. | |
Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Lai valstīm pēc to izraudzīšanas būtu pietiekami daudz laika sagatavoties, konkurss par titulu sākas sešus gadus pirms pasākuma norises gada, tādēļ sarakstu neatjaunina, ja valsts Savienībai pievienojas pēc 2026. gada 31. decembra. |
Tomēr, tā kā konkursam par titulu jāsākas vismaz sešus gadus pirms pasākuma norises gada sākuma, lai valstīm pēc to izraudzīšanas būtu pietiekami daudz laika sagatavoties, tad gadījumā, ja valstis pievienojas Savienībai pēc 2026. gada 31. decembra, sarakstu neatjaunina. |
Pamatojums | |
Skatīt pamatojumu 3. panta 1. punkta otrās daļas grozījumam. | |
Grozījums Nr. 25 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētas var kandidēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu atklātā konkursā, kas vienlaikus ar konkursiem attiecīgajās divās dalībvalstīs saskaņā ar pielikumā esošo kalendāru notiek reizi trijos gados. |
3. Arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētas var kandidēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu atklātā konkursā, kas vienlaikus ar konkursiem attiecīgajās divās dalībvalstīs saskaņā ar pielikumā norādīto grafiku notiek reizi trijos gados. |
Grozījums Nr. 26 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu var piedalīties tikai pilsētas. Kandidātpilsētas var iesaistīt savus apkārtējos reģionus. Tomēr pieteikumus iesniedz vadošās pilsētas vārdā un, ja pieteikums tiek izvēlēts, titulu piešķir pilsētai. |
1. Konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu var piedalīties tikai pilsētas. Kandidātpilsētas (tās ir visāda lieluma) var iesaistīt apkārtējās teritorijas, tostarp piegulošās teritorijas, kas atrodas kaimiņvalstīs, sadarbībā ar pašvaldībām un reģionālajām iestādēm. Tomēr pieteikumu iesniedz vadošās pilsētas vārdā un, ja šī pilsēta tiek izvēlēta, titulu piešķir tai. |
Grozījums Nr. 27 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Visu pieteikumu pamatā ir kultūras programma, kam ir izteikta Eiropas dimensija. Minētā programma ilgst vienu gadu, un tā ir izstrādāta tieši pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsēta” mērķiem saskaņā ar 5. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tomēr kultūras programmai jābūt iekļautai pilsētas kultūras attīstības ilgtermiņa stratēģijā. |
3. Visu pieteikumu pamatā ir kultūras programma, kam ir izteikta Eiropas dimensija. Minētā programma ilgst to gadu, kurā pilsētai ir „Eiropas kultūras galvaspilsētas” tituls, un ar to tiek iepazīstināts tieši titula „Eiropas kultūras galvaspilsētas” mērķiem saskaņā ar 5. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tomēr kultūras programmai jābūt iekļautai kā aktīvam mantojumam minētās pilsētas kultūras attīstības ilgtermiņa stratēģijā, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju iespējami plašāko iesaistīšanu, neatstājot novārtā arī neaizsargātās grupas, tā lai sniegtu piekļuvi un dalības iespējas kultūrā, attiecinot to uz visiem. |
Grozījums Nr. 28 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošā pilsētas kultūras attīstības stratēģija, ieskaitot kultūras pārvaldības plānus, un kultūras pasākumu ilgtspēja pēc pasākuma norises gada; |
(a) pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošā pilsētas kultūras attīstības stratēģija, ieskaitot kultūras pārvaldības plānus, budžeta atbalsts un kultūras pasākumu ilgtspēja pēc pasākuma norises gada; |
Grozījums Nr. 29 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) plāni kultūras nozares spēju uzlabošanai; |
(b) plāni kultūras nozaru spēju uzlabošanai; |
Grozījums Nr. 30 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) plāni ilgtermiņa saiknes starp kultūras nozari un ekonomikas un sociālo jautājumu nozari stiprināšanai pilsētā; |
(c) plāni stiprināt ilgtermiņa saiknes starp kultūras nozari, reģionālajām un vietējās pašpārvaldes iestādēm, brīvprātīgo organizācijām un ekonomikas un sociālo jautājumu nozari pilsētā un tās reģionā; |
Grozījums Nr. 31 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) pilsētas attīstības stratēģija ar noturīgiem rezultātiem attiecībā uz pilsētu; |
Amendement 32 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
|
Texte proposé par la Commission |
Amendement |
|
d) pasākuma paredzamā ilgtermiņa ietekme uz kultūras, sociālo jautājumu un ekonomikas nozari pilsētā; |
d) pasākuma paredzamā ilgtermiņa ietekme uz pilsētu kultūras, sociālajā un ekonomikas ziņā un no bezpeļņas organizāciju aspekta; |
Grozījums Nr. 33 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem, tostarp no visneaizsargātākajām grupām; |
Grozījums Nr. 34 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(db) jauniešu piedalīšanās šo kultūras pasākumu kopīgajos centienos; |
Grozījums Nr. 35 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) plāni pasākuma ietekmes uz pilsētu uzraudzībai un novērtēšanai. |
(e) plāni pasākuma ietekmes uz pilsētu uzraudzībai un novērtēšanai un izvērtēšanas rezultātu izplatīšanai. |
Grozījums Nr. 36 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) pieteikumu atbalsta visas politiskās partijas; |
(a) pieteikumu plaši atbalsta visas politiskās partijas, un attiecībā uz to ir noturīga vietējo, reģionālo un valsts iestāžu finansiālā apņemšanās; |
Grozījums Nr. 37 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) attiecīgā gada kultūras programmas skaidra un saskaņota mākslinieciskā vīzija; |
(a) attiecīgā gada kultūras programmas skaidra un saskaņota mākslinieciskā vīzija un stratēģija; |
Grozījums Nr. 38 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) vietējo mākslinieku un kultūras organizāciju iesaistīšana kultūras programmas veidošanā un īstenošanā; |
(b) ne vien vietējo mākslinieku un kultūras organizāciju, bet arī iedzīvotāju iesaistīšana kultūras programmas veidošanā un īstenošanā; |
Grozījums Nr. 39 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) piedāvāto pasākumu klāsts un daudzveidība un to vispārējā mākslinieciskā kvalitāte; |
(c) piedāvāto pasākumu klāsts, prestižs un daudzveidība un to vispārējā mākslinieciskā kvalitāte; |
Grozījums Nr. 40 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, ar ko popularizē Eiropas kultūras daudzveidību; |
(a) tādu pasākumu apjoms, ietekme un kvalitāte, ar ko popularizē Eiropas kultūras daudzveidību; |
|
|
(Pieņemšanas gadījumā viss grozītais 5. panta 4. punkts jāpārceļ, ievietojot to pēc 5. panta 1. punkta kā 2. punktu. Attiecīgi groza pārējo minētā panta punktu numerāciju.) |
Grozījums Nr. 41 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, ar ko uzsver Eiropas kultūru kopīgos aspektus, kultūras mantojumu un vēsturi, kā arī Eiropas integrāciju; |
(b) tādu pasākumu apjoms, ietekme un kvalitāte, ar ko uzsver Eiropas kultūru kopīgos aspektus, kultūras mantojumu un vēsturi, kā arī Eiropas integrāciju, kas balstās uz pašreizējām Eiropas tēmām un Eiropas jautājumiem ar plašu sociālo ietekmi; |
|
|
(Pieņemšanas gadījumā viss grozītais 5. panta 4. punkts jāpārceļ, ievietojot to pēc 5. panta 1. punkta kā 2. punktu. Attiecīgi groza pārējo minētā panta punktu numerāciju.) |
Grozījums Nr. 42 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) plānus pasākuma norises gada programmā integrēt un izmantot Savienības programmas un politikas virzienus, lai panāktu Savienības pilsoņu labāku apzināšanos; |
|
|
(Pieņemšanas gadījumā viss grozītais 5. panta 4. punkts jāpārceļ, ievietojot to pēc 5. panta 1. punkta kā 2. punktu. Attiecīgi groza pārējo minētā panta punktu numerāciju.) |
Pamatojums | |
Eiropas dimensija ir unikāls un ļoti svarīgs šīs Savienības iniciatīvas elements, tādēļ tas jānostiprina vēl vairāk. | |
Grozījums Nr. 43 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 4. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, kuros piedalās Eiropas mākslinieki, un sadarbības ar dažādu valstu operatoriem vai pilsētām un transnacionālas partnerības apjoms un kvalitāte; |
(c) tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, kuros piedalās Eiropas mākslinieki, un sadarbības ar dažādu valstu operatoriem vai pilsētām, jo īpaši citām Eiropas kultūras galvaspilsētām, un transnacionālas partnerības apjoms un kvalitāte; |
|
|
(Pieņemšanas gadījumā viss grozītais 5. panta 4. punkts jāpārceļ, ievietojot to pēc 5. panta 1. punkta kā 2. punktu. Attiecīgi groza pārējo minētā panta punktu numerāciju.) |
Grozījums Nr. 44 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 4. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) stratēģija plašas Eiropas sabiedrības intereses piesaistīšanai. |
(d) stratēģija plašas Eiropas un starptautiskās sabiedrības intereses piesaistīšanai; |
|
|
(Pieņemšanas gadījumā grozītais 5. panta 4. punkts jāpārceļ, ievietojot to pēc 5. panta 1. punkta kā 2. punktu. Attiecīgi groza pārējo minētā panta punktu numerāciju.) |
Grozījums Nr. 45 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) plāna iekļaušana, lai ilgtermiņā celtu Eiropas kultūras ietekmi. |
|
|
(Pieņemšanas gadījumā grozītais 5. panta 4. punkts jāpārceļ, ievietojot to pēc 5. panta 1. punkta kā 2. punktu. Attiecīgi groza pārējo minētā panta punktu numerāciju.) |
Pamatojums | |
Ir būtiski uzsvērt Eiropas dimensiju arī ilgtermiņa stratēģijā. | |
Grozījums Nr. 46 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 4. punkts – db apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(db) priekšlikumi un idejas sadarbībai ar valsti un/vai dalībvalsti, kurā atrodas otra kultūras galvaspilsēta, tiek iekļauti pieteikumā un pēc tam izpildīti. |
|
|
(Pieņemšanas gadījumā grozītais 5. panta 4. punkts jāpārceļ, ievietojot to pēc 5. panta 1. punkta kā 2. punktu. Attiecīgi groza pārējo minētā panta punktu numerāciju.) |
Grozījums Nr. 47 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 5. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) vietējo iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pieteikuma sagatavošanā un pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” īstenošanā; |
(a) vietējo iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu un pilsoniskās sabiedrības, iesaistīšana pieteikuma sagatavošanā un pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” īstenošanā, īpaši uzsverot brīvprātīgā darba nozīmi; |
Grozījums Nr. 48 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās ekonomikas un sociālajos pasākumos, kas saistīti ar programmu. |
Grozījums Nr. 49 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 6. punkts – -a apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-a) partnerība ar valsts un privātā sektora vietējām, reģionālajām un valsts ieinteresētajām personām; |
Grozījums Nr. 50 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 6. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) ierosinātā budžeta īstenošanas iespējas. Minētajā budžetā jāparedz līdzekļi sagatavošanās posmam, pasākuma norises gadam un pasākumiem, kam ir ilgtermiņa ietekme; |
(a) līdzekļu piesaistīšanas stratēģijas un ierosinātā budžeta īstenošanas iespējas, tostarp atbilstoša Savienības finansējuma efektīva izmantošana. Minētajā budžetā jāparedz līdzekļi sagatavošanās posmam, pasākuma norises gadam un pasākumiem, kam ir ilgtermiņa ietekme; |
Grozījums Nr. 51 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 6. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) mākslinieciskā direktora iecelšanas procedūra un viņa darbības joma; |
(c) ģenerāldirektora un mākslinieciskā direktora iecelšanas procedūra un viņa darbības joma; |
Grozījums Nr. 52 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 6. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) komunikācijas stratēģija, kura ir vispusīga un kurā tiek uzsvērts tas, ka pasākums “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir Savienības iniciatīva. |
(d) mārketinga un komunikācijas stratēģija, kura ir vispusīga un kurā tiek uzsvērts tas, ka pasākums “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir Savienības iniciatīva. |
Grozījums Nr. 53 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Eiropas žūrijā ir 10 locekļi. Viņi ir Eiropas Savienības pilsoņi. Eiropas žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti ar ievērojamu pieredzi un zināšanām kultūras jomā, pilsētu kultūras attīstībā vai pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” organizēšanā. Turklāt viņi spēj atvēlēt noteiktu darba dienu skaitu gadā Eiropas žūrijas pienākumu pildīšanai. |
2. Eiropas žūrijā ir 10 locekļi, ko izraugās pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību. Eiropas žūrijas locekļiem ir Eiropas pilsonība, un viņi ir neatkarīgi eksperti ar ievērojamu pieredzi un zināšanām jomās, kas ir būtiskas šīs iniciatīvas mērķiem. Turklāt viņi spēj atvēlēt pietiekami daudz laika Eiropas žūrijas pienākumu pildīšanai. Katra attiecīgā dalībvalsts var izvirzīt žūrijā divus konsultatīvos locekļus. |
Grozījums Nr. 54 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija publicē uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un pēc tam veic potenciālo žūrijas locekļu priekšatlasi. Pēc tam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izvēlas katrs trīs ekspertus no priekšatlasē atlasīto kandidātu loka un ieceļ tos žūrijas locekļu amatā saskaņā ar katras iestādes procedūrām. Reģionu komiteja izvēlas vienu ekspertu un ieceļ viņu amatā saskaņā ar savām procedūrām. |
Komisija publicē uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un pēc tam piedāvā visu potenciālo žūrijas locekļu kandidātu kopumu, kuri izrādījuši interesi un atbilst kvalifikācijas kritērijiem. Pēc tam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izvēlas katrs trīs ekspertus un Reģionu komiteja vienu ekspertu no šā kandidātu kopuma un ieceļ viņus amatā saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām. |
Grozījums Nr. 55 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Katra iestāde un struktūra tiecas nodrošināt, lai to iecelto ekspertu zināšanas būtu pēc iespējas papildinošākas un šie eksperti tiktu izraudzīti, ņemot vērā līdzsvarotu ģeogrāfisko spektru. |
Katra minētā iestāde un struktūra tiecas nodrošināt, lai to iecelto ekspertu kompetences jomas būtu savstarpēji papildinošas un lai Eiropas žūrijas sastāvā kopumā būtu līdzsvarots ģeogrāfiskais spektrs un dzimumu līdzsvars, un nodrošināt darbības nepārtrauktību. |
Grozījums Nr. 56 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Eiropas žūrijas locekļus ieceļ uz trim gadiem. Tomēr izdara atkāpi un pirmajā žūrijā, kas ieceļama saskaņā ar šo lēmumu, Eiropas Parlaments tā izraudzītos trīs ekspertus ieceļ uz trim gadiem, Padome – uz vienu gadu, Komisija – uz diviem gadiem, un Reģionu komiteja tās izraudzīto ekspertu ieceļ uz vienu gadu, lai žūrijas ekspertu nomaiņa varētu notikt pakāpeniski un lai novērstu pieredzes un zinātības zudumu, kas rastos, ja visus žūrijas locekļus nomainītu vienlaicīgi. |
3. Eiropas žūrijas locekļus ieceļ uz trim gadiem. Tomēr pirmajā žūrijā, kas ieceļama saskaņā ar šo lēmumu, Eiropas Parlaments savus izraudzītos trīs ekspertus ieceļ uz trim gadiem, Padome – uz vienu gadu, Komisija – uz diviem gadiem, un Reģionu komiteja savu izraudzīto ekspertu ieceļ uz vienu gadu. |
Pamatojums | |
Šī informācija labāk iederas apsvērumu daļā (skatīt grozījumu, ar ko tiek izveidots jauns 11.a apsvērums) | |
Grozījums Nr. 57 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Eiropas žūrijas locekļi deklarē visus pastāvošos vai iespējamos interešu konfliktus saistībā ar konkrētu kandidātpilsētu. Ja kāds no žūrijas locekļiem sniedz šādu deklarāciju vai ja atklājas šāds interešu konflikts, attiecīgais žūrijas loceklis nepiedalās atlases procedūrā attiecībā uz konkrēto dalībvalsti vai attiecīgā gadījumā atlases procedūrā attiecībā uz konkrētajām kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm. Attiecīgo žūrijas locekli minētajā procedūrā neaizvieto, un atlasi veic atlikušie Eiropas žūrijas locekļi. |
4. Eiropas žūrijas locekļi (ieskaitot konsultatīvos locekļus, ja tādus iecēlušas dalībvalstis) deklarē visus pastāvošos vai iespējamos interešu konfliktus saistībā ar konkrētu kandidātpilsētu. Ja kāds no žūrijas locekļiem sniedz šādu deklarāciju vai ja atklājas šāds interešu konflikts, minētais žūrijas loceklis atkāpjas no amata un attiecīgā Savienības iestāde vai struktūra aizstāj minēto locekli uz atlikušo pilnvaru laiku saskaņā ar attiecīgo procedūru. |
Grozījums Nr. 58 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis sešus gadus pirms tā gada sākuma, kuram pilsētas izraugās kultūras galvaspilsētas titulam, publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. |
2. Dalībvalstis vismaz sešus gadus pirms tā gada sākuma, kuram pilsētas izraugās kultūras galvaspilsētas titulam, publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. |
Grozījums Nr. 59 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Piecus gadus pirms pasākuma norises gada katra attiecīgā dalībvalsts sasauc Eiropas žūrijas un kandidātpilsētu priekšatlases sanāksmi. |
1. Piecus gadus pirms pasākuma norises gada katra attiecīgā dalībvalsts sasauc Eiropas žūrijas un kandidātpilsētu priekšatlases sanāksmi. Ja dalībvalstis ieceļ divus konsultatīvos locekļus, viņi apmeklē sanāksmi un dod savu ieguldījumu diskusijās. |
Grozījums Nr. 60 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Eiropas žūrija saskaņā ar 5. pantā minētajiem kritērijiem novērtē pieteikumus. Tā atlasa kandidātpilsētas, kuras izvērtējamas turpmāk, un sniedz ziņojumu par visu kandidātpilsētu pieteikumiem, kā arī ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām. |
2. Eiropas žūrija saskaņā ar 5. pantā minētajiem kritērijiem novērtē pieteikumus. Tā (pamatojot savu izvēli) atlasa piemērotās kandidātpilsētas un sniedz ziņojumu par visu kandidātpilsētu pieteikumiem, kā arī ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām. |
Grozījums Nr. 61 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas papildina savus pieteikumus saskaņā ar kritērijiem un priekšatlases sanāksmē izstrādātajiem žūrijas ieteikumiem un nosūta tos attiecīgajām dalībvalstīm, kas saņemtos pieteikumus nosūta tālāk Komisijai. |
1. Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas pārskata savus pieteikumus, ņemot vērā priekšatlases sanāksmē izstrādātos žūrijas ieteikumus, un nosūta tos attiecīgajām dalībvalstīm, kas saņemtos pieteikumus nosūta tālāk Komisijai. |
Pamatojums | |
Pilsētas, kuras piedalās izsludinātajā konkursā, iesniedzot pieteikumus, jau būs tos sagatavojušas atbilstoši kritērijiem. Tāpēc drīzāk būtu jānosaka, ka priekšatlasē izraudzītajām pilsētām savi pieteikumi jāpārskata/jāuzlabo, ņemot vērā žūrijas ieteikumus. | |
Grozījums Nr. 62 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc Eiropas žūrijas sanāksmi ar priekšatlasē atlasītajām kandidātpilsētām, kas notiek deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes, galīgās atlases veikšanai. |
2. Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc Eiropas žūrijas sanāksmi ar priekšatlasē atlasītajām kandidātpilsētām, kas notiek deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes, galīgās atlases veikšanai. Ja dalībvalstis ieceļ divus konsultatīvos locekļus, viņi apmeklē sanāksmi un dod savu ieguldījumu diskusijās. |
Grozījums Nr. 63 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2a. Vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts, konsultējoties ar Komisiju, var minēto termiņu pagarināt uz pieņemamu periodu. |
Grozījums Nr. 64 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Eiropas žūrija novērtē pabeigtos pieteikumus. |
3. Eiropas žūrija novērtē pārskatītos pieteikumus. |
Pamatojums | |
Skatīt pamatojumu 9. panta 1. punkta grozījumam. | |
Grozījums Nr. 65 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī sešus gadus pirms pasākuma norises gada Eiropas Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Pieteikumus uzaicinājumā var iesniegt visu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētas, ar nosacījumu, ka attiecīgās valstis uzaicinājuma publicēšanas dienā piedalās programmā “Radošā Eiropa” vai turpmākās Savienības kultūras atbalsta programmās. |
2. Vismaz sešus gadus pirms pasākuma norises gada Eiropas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Pieteikumus uzaicinājumā var iesniegt visu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētas, ar nosacījumu, ka attiecīgās valstis uzaicinājuma publicēšanas dienā piedalās Savienības kultūras atbalsta programmā. |
Grozījums Nr. 66 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzību ar dalībvalstu pilsētām, katra kandidātvalsts vai potenciālās kandidātvalsts pilsēta laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam var piedalīties tikai vienā konkursā, un saskaņā ar 3. panta 2. punkta noteikumiem pilsēta, kas reiz jau piedalījusies šādā konkursā, pievienošanās gadījumā nav tiesīga minētajā laikposmā piedalīties nākamajos konkursos attiecīgajā jaunajā dalībvalstī. |
Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzību ar dalībvalstu pilsētām, katra — gan kandidātvalsts, gan potenciālās kandidātvalsts — pilsēta laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam var piedalīties tikai vienā konkursā, un saskaņā ar 3. panta 2. punkta noteikumiem pilsēta, kas reiz jau piedalījusies šādā konkursā, pievienošanās gadījumā nedrīkst minētajā laikposmā piedalīties nākamajos konkursos attiecīgajā jaunajā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 67 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzību ar dalībvalstīm, laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam katra kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts pasākumu var rīkot tikai vienu reizi. Tāpēc valstis, kuru pilsētas jau bijušas izraudzītas Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam, minētajā laikposmā nav tiesīgas piedalīties nākamajos konkursos. |
Turklāt laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam katra kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts pasākumu drīkst rīkot tikai vienu reizi. |
Grozījums Nr. 68 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Piecus gadus pirms pasākuma norises gada žūrija veic pilsētu priekšatlasi, pamatojoties uz 4. panta 2. punktā minētajām rakstveidā iesniegtajām pieteikumu veidlapām. Sanāksmes ar kandidātpilsētām netiks organizētas. |
4. Piecus gadus pirms pasākuma norises gada žūrija veic pilsētu priekšatlasi, pamatojoties uz 4. panta 2. punktā minētajām rakstveidā iesniegtajām pieteikumu veidlapām. Nekādas sanāksmes ar kandidātpilsētām netiek organizētas. |
Grozījums Nr. 69 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Eiropas žūrija novērtē pieteikumus saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Tā atlasa kandidātpilsētas, kuras izvērtējamas turpmāk, un sniedz ziņojumu par visu kandidātpilsētu pieteikumiem, kā arī ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām. Attiecīgo ziņojumu iesniedz Komisijai un publicē Komisijas vietnē. |
Eiropas žūrija novērtē pieteikumus saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Tā atlasa piemērotās kandidātpilsētas un sniedz ziņojumu par visu kandidātpilsētu pieteikumiem, kā arī ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām. Attiecīgo ziņojumu iesniedz Komisijai un publicē Komisijas tīmekļa vietnē. |
Grozījums Nr. 70 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 5. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas pabeidz savus pieteikumus saskaņā ar kritērijiem un priekšatlases sanāksmē izstrādātajiem žūrijas ieteikumiem un nosūta tos Komisijai. |
5. Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas pārskata savus pieteikumus, ņemot vērā priekšatlases sanāksmē izstrādātos žūrijas ieteikumus, un nosūta tos Komisijai. |
Pamatojums | |
Skatīt pamatojumu 9. panta 1. punkta grozījumam. | |
Grozījums Nr. 71 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 5. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Eiropas žūrija novērtē pabeigtos pieteikumus. |
Eiropas žūrija novērtē pārskatītos pieteikumus. |
Pamatojums | |
Skatīt pamatojumu 9. panta 1. punkta grozījumam. | |
Grozījums Nr. 72 Lēmuma priekšlikums Article 12 – paragraph 1 | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Pilsētas, kas izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām vienam un tam pašam gadam, cenšas sasaistīt savas kultūras programmas. |
1. Pilsētas, kas izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām vienam un tam pašam gadam, cenšas sasaistīt savas kultūras programmas. Var attīstīt arī tālākas saiknes ar citām Eiropas kultūras galvaspilsētām. |
Grozījums Nr. 73 Lēmuma priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šajā nolūkā Komisija sasauc trīs Eiropas žūrijas un attiecīgo pilsētu sanāksmes: pirmā sanāksme notiek trīs gadus pirms pasākuma norises gada; otrā sanāksme notiek 18 mēnešus pirms pasākuma norises gada, un trešā sanāksme notiek divus mēnešus pirms pasākuma norises gada. Attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgā valsts var izvirzīt vienu novērotāju, kas piedalās minētajās sanāksmēs. |
2. Šajā nolūkā Komisija sasauc trīs sanāksmes, kurās piedalās Eiropas žūrija un attiecīgās pilsētas: pirmā sanāksme notiek trīs gadus pirms pasākuma norises gada; otrā sanāksme notiek 18 mēnešus pirms pasākuma norises gada, un trešā sanāksme notiek divus mēnešus pirms pasākuma norises gada. Ja dalībvalstis ieceļ divus konsultatīvos locekļus, viņi apmeklē sanāksmi un dod savu ieguldījumu diskusijās. |
Grozījums Nr. 74 Lēmuma priekšlikums 14. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Laikposms, uz kuru attiecas šis lēmums, sakrīt ar vairāku daudzgadu finanšu shēmu laikposmiem. Komisija attiecībā uz katru minēto daudzgadu finanšu shēmu novērtē iespēju izraudzītajām pilsētām piešķirt Melina Mercouri vārdā nosaukto naudas balvu. Balvas juridiskos un finansiālos aspektus izskata attiecīgo Savienības kultūras atbalsta programmu ietvaros. |
1. Komisija, izmantojot attiecīgās kultūras atbalstam paredzētās Savienības programmas, var izraudzītajām pilsētām piešķirt Melina Mercouri vārdā nosaukto naudas balvu (turpmāk — „balva”). |
Grozījums Nr. 75 Lēmuma priekšlikums 14. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi un kādai no izraudzītajām pilsētām piešķir Melina Mercouri balvu, to ar nosacījumu, ka pilsēta turpina pildīt savas saistības, ko tā uzņēmās pieteikumu iesniegšanas posmā, un ka ir īstenoti visi atlases un uzraudzības ziņojumos sniegtie Eiropas žūrijas ieteikumi, izmaksā ne vēlāk kā pasākuma norises gada jūnija beigās. |
2. Ja ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi un kādai no izraudzītajām pilsētām piešķir balvu, attiecīgo summu ar nosacījumu, ka pilsēta turpina pildīt savas saistības, ko tā uzņēmās pieteikumu iesniegšanas posmā, un ka ir īstenoti visi atlases un uzraudzības ziņojumos sniegtie Eiropas žūrijas ieteikumi, izmaksā ne vēlāk kā pasākuma norises gada marta beigās. |
Grozījums Nr. 76 Lēmuma priekšlikums 14. pants – 2. punkts – 2. daļa – d punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) komunikācijas stratēģijā un pilsētas izmantotajos komunikācijas materiālos ir skaidri norādīts, ka pasākums “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir Savienības iniciatīva; |
(d) mārketinga un komunikācijas stratēģijā un pilsētas izmantotajos komunikācijas materiālos ir skaidri norādīts, ka pasākums “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir oficiāls Savienības pasākums; |
Grozījums Nr. 77 Lēmuma priekšlikums 15. pants – c punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) ievērojot mērķus un kritērijus, ciešā sadarbībā ar Eiropas žūriju izstrādā norādījumus, kas atvieglo atlases un uzraudzības procedūru veikšanu, |
(c) ievērojot attiecīgi 2. pantā un 5. pantā noteiktos mērķus un kritērijus, ciešā sadarbībā ar Eiropas žūriju izstrādā norādījumus, kas atvieglo atlases un uzraudzības procedūru veikšanu, |
Grozījums Nr. 78 Lēmuma priekšlikums 15. pants – e punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) publicē visu attiecīgo informāciju un veicina rīcības pamanāmību Eiropas mērogā, |
(e) publicē visu attiecīgo informāciju un veicina rīcības pamanāmību Eiropas un starptautiskā mērogā, |
Pamatojums | |
Ir nepieciešams šo patlaban Savienības līmenī labi atpazīstamo iniciatīvu popularizēt globālā mērogā. | |
Grozījums Nr. 79 Lēmuma priekšlikums 15. pants – f punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(f) veicina pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp bijušajām, esošajām un topošajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, kā arī kandidātpilsētām. |
(f) veicina pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp bijušajām, esošajām un topošajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, kā arī kandidātpilsētām, cita starpā izmantojot jau izveidotos formālos un neformālos kultūras galvaspilsētu sadarbības tīklus. |
Grozījums Nr. 80 Lēmuma priekšlikums 15. pants – fa punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(fa) atjaunina ceļojošo izstādi, ko izveidoja, lai godinātu pasākuma "Eiropas kultūras galvaspilsētas" 25. gadadienu; tā arī uzņemas šo izstādi glabāt un atbalsta tās piedalīšanos katrā jaunā pasākumā "Eiropas kultūras galvaspilsēta", lai paustu Eiropas pilsoņiem šā pasākuma vēsturi un nozīmi. |
Grozījums Nr. 81 Lēmuma priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Lai nodrošinātu vienādas vērtēšanas procedūras, Komisija izstrādā vienotas vadlīnijas un norādes pilsētām, pamatojoties uz rīcības mērķiem un kritērijiem. |
Lai nodrošinātu vienādas vērtēšanas procedūras, Komisija izstrādā vienotas vadlīnijas un norādes pilsētām, pamatojoties uz rīcības mērķiem un kritērijiem. Šajās vadlīnijās iekļauj statistikas datu sagatavošanu par Kultūras galvaspilsētas titula piešķiršanas ietekmi uz vietējo tūrismu. |
Grozījums Nr. 82 Lēmuma priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 3. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz šādus ziņojumus: |
Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz šādus novērtējuma ziņojumus, tiem vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus: |
Pamatojums | |
Ņemot vērā salīdzinoši ilgo šā lēmuma darbības laikposmu, ir nepieciešams noteikums, kas Komisijai paredzētu rīcības brīvību, sniedzot juridiskajā pamatā paredzētos novērtējuma ziņojumus, vajadzības gadījumā nākt klajā ar jaunu priekšlikumu. | |
Grozījums Nr. 83 Lēmuma priekšlikums Pielikums – tabula – 2. rinda – 4. sleja – 7. zemsvītras piezīme | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7 Ja pēc šā lēmuma pieņemšanas Savienībai pievienojas jaunas valstis, atjaunina tabulas trešo aili. Ievēro jauno valstu pievienošanās secību. Lai nodrošinātu pietiekami daudz laika atlases un uzraudzības procedūru veikšanai, no pievienošanās dienas līdz pasākuma norises gadam ierēķina vismaz sešu gadu ilgu starplaiku. Vienam gadam izraugās ne vairāk kā trīs Eiropas kultūras galvaspilsētas. Ja vienā un tajā pašā dienā Savienībai pievienojas divas vai vairāk valstu un ja attiecīgās valstis savstarpēji nevar vienoties par secību, kādā tās var piedalīties, Padome organizē izlozi. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šīs zemsvītras piezīmes saturs ir ietverts turpmāk minētajos pantos un grozījumos: 3. panta 2. punkta pirmajā daļā un tās grozījumā, 3. panta 1. punkta otrās daļas grozījumā, 3. panta 2. punkta otrās daļas grozījumā, 7. panta 2. punkta pirmās daļas grozījumā un 10. panta 2. punkta pirmās daļas grozījumā. | |
PASKAIDROJUMS
Iniciatīvu „Eiropas kultūras galvaspilsētas”, pamatojoties uz starpvaldību iniciatīvu, izveidoja 1985. gadā. Tā drīz vien kļuva par Eiropas Savienības darbību, lai uzlabotu tās tvērumu un efektivitāti. Kopš tā laika šī darbība ir ieguvusi plašu atzinību un piesaistījusi interesi viscaur Eiropā, kā arī pārvērtusies par ļoti iekārojamu godalgu to pilsētu vidū, kuras vēlas sev radīt Eiropas kultūras un radošo izpausmju centra tēlu. Eiropas kultūras galvaspilsētas var uzskatīt par vienu no pēdējo gados veiksmīgākajām ES iniciatīvām.
Lēmums 1622/2006/EK, ar ko tika izveidots pamats pašreizējai shēmai, zaudēs spēku 2019. gadā. Pašlaik konkursu par kultūras galvaspilsētas nosaukuma iegūšanu izsludina sešus gadus iepriekš, lai pilsētām pirms attiecīgā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada sākuma būtu pietiekami daudz laika sagatavoties. Tādēļ, lai nodrošinātu nepārtrauktu pāreju uz 2020. gadu, 2013. gadā būtu jāpieņem jauns juridiskais pamats iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsētas” turpināšanai.
Komisijas priekšlikums
Komisija ierosina turpināt iniciatīvu „Eiropas kultūras galvaspilsētas” arī pēc pašreizējās shēmas darbības termiņa beigām 2019. gadā.
Jaunajā priekšlikumā ir norādīta secība, kādā valstis izvirzīs pilsētas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanai laikposmā līdz 2033. gadam. Papildus divām ES dalībvalstīm, kas katru gadu iegūst šo nosaukumu, priekšlikumā ierosināts, lai arī ES kandidātvalstis vai potenciālās kandidātvalstis varētu reizi trijos gados izvirzīt kādu savu pilsētu Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanai.
Priekšlikumā ir saglabāti pašreizējās shēmas galvenās iezīmes un struktūra. Tajā jo īpaši ierosināts arī turpmāk šo nosaukumu piešķirt, pamatojoties uz dalībvalstu rotācijas principu. Ir grozīti atlases kritēriji, lai potenciālajām kultūras galvaspilsētām sniegtu sīkākus norādījumus. Šādi tiks racionalizēta arī iesaistīto pilsētu atlase un uzraudzība. Lielāka uzmanība veltīta iniciatīvas ietekmei uz ilgtermiņa izaugsmes un pilsētu attīstības vecināšanu, kā arī uz šī pasākuma Eiropas dimensiju un attiecīgajā gadā organizējamo kultūras un mākslas pasākumu satura kvalitāti. Komisijas priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā vairākus pašreizējās shēmas novērtējumus, kā arī dažādas sabiedriskās apspriešanās.
Referenta nostāja
Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu turpināt iniciatīvu „Eiropas kultūras galvaspilsētas”, nosakot tai jaunu juridisko pamatu, ar ko tiktu atrisinātas visas pašreizējā Lēmuma īstenošanas problēmas, un pielikumā pievienojot jaunu dalībvalstu hronoloģisko sarakstu (laikposmam no 2020. līdz 2033. gadam).
Referents cita starpā atbalsta šādus ierosinājumus:
– saglabāt divu atlases kārtu procedūru, atlasi veicot Eiropas neatkarīgo ekspertu žūrijai;
– veikt virkni uzlabojumu novērtēšanas sistēmā, kura kļūtu sistēmiskāka, paredzot jaunus novērtēšanas pienākumus pašām pilsētām;
– paredzēt iespēju šajā Savienības darbībā piedalīties arī kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.
Tomēr daudzus priekšlikuma punktus nepieciešams uzlabot un precizēt, tāpēc referents iesaka šādus uzlabojumus un/vai precizējumus.
1. Kritēriji (5. pants)
Referents atzinīgi vērtē to, ka kritēriji, salīdzinot ar pašreizējo juridisko pamatu, ir skaidrāki un detalizētāki. Turklāt viņš uzskata, ka dažus kritērijus vajadzētu uzlabot vēl vairāk.
– Eiropas dimensija ir unikāls un būtisks šīs Savienības darbības elements, taču vairākos gadījumos tas nebija pietiekami labi izprasts un tāpēc tās izpausme bija visai ierobežota. Referenta ir nodomājis vēl vairāk nostiprināt šo kritēriju, lai attiecīgā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada pasākumos integrētu dažādas Savienības programmas un galveno uzmanību veltītu svarīgākajiem Savienības ilgtermiņa politikas virzieniem, veicinot ES iedzīvotāju informētību.
Līdzās Eiropas kultūras galvaspilsētas gada kultūras programmai kandidātpilsētām būtu jārāda piemērs ES tiesību aktu īstenošanā un Savienības atbalsta piesaistīšanā.
– Būtisks faktors Eiropas kultūras galvaspilsētas gada sekmīgā norisē ir vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un iedzīvotāju aktīva līdzdalība Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas sagatavošanā un īstenošanā. Tādēļ kritērijos šis punkts ir pastiprināts vēl vairāk.
– Eiropas kultūras galvaspilsētas gada pasākumu plānošanas pamatā vajadzētu būt ilgtspējībai un ilgtermiņa kultūras, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem.
– Šāda mēroga iniciatīvas pārvaldība ir diezgan sarežģīta, un visi attiecīgie pasākumi ir rūpīgi jāizplāno. Viens no veiksmes pamatfaktoriem ir transversāls atbalsts nosaukuma piešķiršanas kandidātēm visa gada garumā.
Šajā sakarībā referents atzinīgi vērtē ierosinājumu Melina Mercouri balvas piešķiršanai izvirzīt dažādus nosacījumus, piemēram, to saistību pilnīgu izpildi, kuras kandidatūru izvirzīšanas posmā uzņemtas attiecībā uz budžetu un vispārējās kultūras programmas saturu.
2. Pieteikšanās (4. pants)
Referents piekrīt, ka kultūras galvaspilsētas nosaukums pilsētām ir jāpiešķir ar nosacījumu, ka pastāv iespēja iesaistīt to apkārtējos reģionus, un ka šī nosaukuma piešķiršanai jāpamatojas uz kultūras programmu, kas īpaši izstrādāta Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam. Referents atbalsta pilsētām nodrošināto elastīgumu lēmuma pieņemšanā par kaimiņapgabalu iespējamu iesaistīšanu Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā, un uzskata šo pieeju par pozitīvu tendenci, kuru ir vērts veicināt.
3. Eiropas līmeņa žūrija (6., 8. un 9. pants)
Referents atbalsta Komisijas centienus nodrošināt kvalitatīvu, efektīvu un objektīvu atlases procedūru, izveidojot Eiropas neatkarīgo ekspertu žūriju. Tomēr, lai varētu izmantot vietējos informācijas avotus, būtu jāparedz iespēja gan priekšatlases, gan galīgās atlases posmā žūrijai piesaistīt divus novērotājus no attiecīgās dalībvalsts un no jebkuras vietējās pašvaldības iestādes, kas ir iesaistīta uzraudzības posmā.
Būtu precīzāk jānosaka Komisijas loma Eiropas līmeņa žūrijas izveidē, jo Komisija nepiedalās žūrijas ekspertu priekšatlasē, bet gan tikai vienā sarakstā apkopo pieejamo un kritērijiem atbilstošo kandidātu vārdus.
4. Darbību pamanāmība (15. pants)
Referents mudina saglabāt šīs pašlaik labi pazīstamās iniciatīvas pamanāmību Savienības līmenī, tomēr uzskata, ka ir nepieciešams arī vairāk popularizēt šo Savienības iniciatīvu globālā mērogā.
5. Turpmākā juridiskā pamata pārskatīšana (16. panta 2. punkts)
Ņemot vērā topošā lēmuma salīdzinoši ilgo darbības termiņu, referents ierosina iekļaut tā tekstā noteikumu, kas dotu Komisijai rīcības brīvību vajadzības gadījumā nākt klajā ar jaunu priekšlikumu un izstrādāt juridiskajā pamatā paredzētos novērtējuma ziņojumus.
Secinājumi
Referents uzskata, ka iniciatīva „Eiropas kultūras galvaspilsētas” daudzējādā ziņā ir guvusi lieliskus panākumus.
Pirmkārt, tā ir gan tvēruma, gan apjoma ziņā vērienīga iniciatīva kultūras jomā, kas attiecīgajām pilsētām nodrošina starptautisku prestižu.
Otrkārt, lielais ik gadu saņemto pieteikumu skaits liecina, ka šī iniciatīva rosina iedzīvotājus un organizācijas īstenot ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kurām ir labvēlīga ietekme gan sociālā, gan ekonomiskā ziņā. Turklāt būtiska nozīme ir arī tam, ka šādi tiek ilgtermiņā sekmēts tūrisms.
Jaunajā Komisijas priekšlikumā attiecībā uz 2020.–2033. gadu tiek akcentēts tas, ka šā prestižā nosaukuma piešķiršana stimulē Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju.
Ekonomikas krīzes laikos, kad mūsu piederības sajūta Eiropai ir kļuvusi īpaši vāja, ir būtiski radīt stimulus ilgtermiņa un labi administrētām kultūras iniciatīvām. Šajā sakarībā ir jāizveido gadu ilga kultūras pasākumu programma, sadarbojoties dažādu iesaistīto jomu dalībniekiem — gan cilvēkiem no mākslas pasaules, gan sociāli brīvprātīgā darba vadītājiem un izpildītājiem, gan cilvēkiem, kas nodarbojas ar zinātnisko pētniecību un vides aizsardzību.
Tieši šo iemeslu dēļ par priekšlikuma mērķi ir noteikta lielas vērības piešķiršana Eiropas „kopīgo sakņu” tematikai ne tikai abstrakti vai idealizēti, bet taustāmi— aizsargājot kultūras mantojuma objektus, kas iemieso Eiropas kultūras apziņu fiziskā veidolā.
Īstenojot iniciatīvu „Eiropas kultūras galvaspilsētas”, tiks mēģināts iesaistīt kultūras pasākumos visus sabiedrības slāņus. Vesela gada garumā iedzīvotāji, uzņēmumi, valsts pārvalde un rīkotāji kļūs par Eiropas mēroga pasākumu vadītājiem un dalībniekiem.
Ņemot vērā to, ka šai iniciatīvai līdzās spēcīgai nacionālajai identitātei piemīt Eiropas dimensija, būtu vēlams laiku pa laikam izvērst sadarbībā īstenotus pasākumus iesaistītajās dalībvalstīs.
Ņemot vērā to, ka iniciatīva „Eiropas kultūras galvaspilsētas” dod ievērojamu ieguldījumu mūs vienojošās skaistās daudzveidības uzturēšanā, mēs paļaujamies uz to, ka, raugoties no organizatoriskā aspekta, attiecīgie politiskie dalībnieki var kopīgi sastrādāties, panākot visplašāko iespējamo vienprātību.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Savienības rīcība iniciatīvai “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam |
||||
|
Atsauces |
COM(2012)0407 – C7-0198/2012 – 2012/0199(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
20.7.2012 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
CULT 11.9.2012 |
|
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Marco Scurria 3.10.2012 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
27.11.2012 |
20.3.2013 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
28.5.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
29 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zoltán Bagó, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Hannu Takkula, László Tőkés, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Liam Aylward, Heinz K. Becker, Nadja Hirsch, Iosif Matula, Rui Tavares, Isabelle Thomas |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luigi Berlinguer, Marina Yannakoudakis |
||||
|
Iesniegšanas datums |
19.6.2013 |
||||