Procedūra : 2011/2287(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0233/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0233/2013

Debates :

PV 09/09/2013 - 29
CRE 09/09/2013 - 29

Balsojumi :

PV 10/09/2013 - 11.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0347

ZIŅOJUMS     
PDF 198kWORD 160k
24.6.2013
PE 508.175v03-00 A7-0233/2013

par mutiskās tulkošanas efektivitātes un izmaksu lietderības paaugstināšanu Eiropas Parlamentā

(2011/2287(INI))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Esther de Lange

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 I PIELIKUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par mutiskās tulkošanas efektivitātes un izmaksu lietderības paaugstināšanu Eiropas Parlamentā

(2011/2287(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. pantu,

–   ņemot vērā tā 2006. gada 5. septembra rezolūciju par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2005 par mutiskās tulkošanas izdevumiem Parlamentā, Komisijā un Padomē(1),

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2005: Mutiskās tulkošanas izdevumi Parlamentā, Komisijā un Padomē, ar iestāžu atbildēm(2),

–   ņemot vērā paziņojumu Prezidija locekļiem „Resursu izmantošanas ziņā efektīva pilnīga daudzvalodība mutiskajā tulkošanā — lēmuma par Eiropas Parlamenta 2012. gada budžetu īstenošana”,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2013. gada 9. aprīļa ziņojumu „Sagatavošanās sarežģītībai: Eiropas Parlaments 2025. gadā — atbildes”(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0233/2013),

A. tā kā daudzvalodība ir viens no Eiropas Parlamenta un visas Savienības pamatprincipiem, kas nodrošina kultūras un valodu daudzveidības ievērošanu un vienlīdzīgu attieksmi pret ES pilsoņiem, kuriem ir dažāda izcelsme un kvalifikācija;

B.  tā kā daudzvalodības princips Eiropas Parlamentā ir šīs iestādes politiskās, likumdošanas un komunikatīvās darbības pamats;

C. tā kā ar daudzvalodības princips Eiropas Parlamentā nodrošina to, ka netiek nevajadzīgi ierobežotas Eiropas pilsoņu tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

D. tā kā daudzvalodība garantē pilsoņu tiesības sazināties ar Parlamentu jebkurā ES oficiālajā valodā, tādējādi ļaujot viņiem izmantot savas demokrātiskās kontroles tiesības;

E.  tā kā Parlamenta tulkošanas dienesti atvieglo saziņu un tādējādi nodrošina Parlamenta pieejamību visiem Eiropas pilsoņiem un līdz ar to pārredzamību Savienības unikālajā daudzvalodu struktūrā, kas balstās uz 23 oficiālām valodām;

F.  tā kā Parlamenta Reglamentā noteikts, ka deputāti var runāt viņu izvēlētajā oficiālajā valodā un ka tiks nodrošināta mutiskā tulkošana citās oficiālajās valodās, tādējādi respektējot demokrātiskās tiesības tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā neatkarīgi no valodu zināšanām;

G. tā kā secīgās paplašināšanās rezultātā daudzvalodības nodrošināšanas uzdevums ir sasniedzis pilnīgi jaunu dimensiju apmēra, sarežģītības un politikas atbilstības ziņā un tā kā plaša daudzvalodība rada lielas un aizvien pieaugošas izmaksas Parlamentam un līdz ar to Savienības pilsoņiem;

H. tā kā attiecībā uz Parlamenta 2012. gada budžetu bija nepieciešami būtiski ietaupījumi, tostarp mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksu samazināšana par EUR 10 miljoniem gadā, lai ierobežotu budžeta pieaugumu līdz 1,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,

Mutiskās tulkošanas sistēma Eiropas Parlamentā

1.  atzīst, ka Eiropas Savienība ir vienīgā organizācija pasaulē, kura īsteno oficiālu daudzvalodības politiku, kas pamatojas uz 23 (un drīz uz 24) oficiālajām valodām un līdz ar to ietver kopumā 506 (drīz 552) valodu kombinācijas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Parlamenta mutiskās tulkošanas pakalpojumu ļoti augsto kvalitāti, bet uzskata, ka jāmeklē veidi, kā samazināt daudzvalodības sarežģītās struktūras radīto slogu un tās ievērojamās un aizvien pieaugošās izmaksas;

2.  atzīmē, ka no visām valodām, kurās runāts no 2009. gada septembra līdz 2013. gada februārim Strasbūrā un Briselē notikušajās plenārsēdēs, angļu valoda tika izmantota 26 979 minūtes (29,1 %), vācu valoda — 12 556 minūtes (13,6 %), franču valoda — 8841 minūti (9,5 %), igauņu valoda — 109 minūtes (0,1 %) un maltiešu valoda — 195 minūtes (0,2 %);

3.  uzsver, ka dažas daudznacionālas institūcijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija un Ziemeļatlantijas līguma organizācija, darbojas tikai starpvaldību līmenī un tām nav likumdošanas funkcijas; šajā sakarībā norāda, ka ANO, kurā ir 192 dalībvalstis, valodu režīms paredz sešu oficiālo valodu izmantošanu, un NATO, kurā ir 28 dalībvalstis, — lai gan tai ir divas oficiālās valodas — galvenokārt izmanto angļu valodu;

4.  tomēr uzsver, ka Parlaments ir tieši ievēlēta politiska institūcija, kuras locekļus ievēlē neatkarīgi no to valodu zināšanām; tādēļ vēlreiz apstiprina katra deputāta tiesības runāt valodā pēc viņa izvēles, jo tas ir viens no Parlamenta darbības organizācijas pamatprincipiem;

5.  atzīmē, ka oficiālo valodu izmantojuma praktiskā īstenošana Eiropas Parlamentā ir noteikta tā Rīcības kodeksā attiecībā uz daudzvalodību (atjaunināts 2008. gadā); atzīmē to, ka ar minētajā kodeksā noteiktās „pārvaldītas pilnīgas daudzvalodības” koncepciju tiek saglabāta vienlīdzība deputātu un pilsoņu vidū; norāda, ka pilnīgas daudzvalodības īstenošana, vienlaikus balstoties uz principu „mutiskā tulkošana pēc pieprasījuma”, ilgtermiņā būs atkarīga no valodu pakalpojumu lietotāju aktīvas informēšanas par šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām un tādējādi par viņu atbildību par pēc iespējas labāku to izmantošanu;

6.  uzskata, ka arī mutiskajai tulkošanai jāpiemēro pareizas finanšu pārvaldības princips un — lai Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksu ziņā nodrošinātu pēc iespējas lielāku efektivitāti — būtu pastāvīgi jāveic kritiskā analīze, novērtējot, kur un kādā veidā var uzlabot efektivitāti un kontrolēt vai ierobežot izmaksas;

Mutiskās tulkošanas resursu efektīva izmantošana

7.  atzīmē Parlamenta Prezidija 2011. gada lēmumu par resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību mutiskajā tulkošanā, ar kuru tiek palielināta mutiskās tulkošanas pakalpojumu efektivitāte un samazinātas to strukturālās izmaksas šādos veidos: i) vajadzības, ko rada Parlamenta delegāciju braucieni, saskaņojot ar pieejamajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ii) prioritāti piešķirot mutiskajai tulkošanai trialogos komiteju nedēļās, iii) vienmērīgāk ieplānojot komiteju sanāksmes šajās nedēļās, iv) stingrāk piemērojot noteikumus par vakara sanāksmju ilgumu;

8.  atzinīgi vērtē to, ka tā rezultātā Parlamenta mutiskās tulkošanas pakalpojumiem paredzētie budžeta līdzekļi ir sākuši samazināties; norāda, ka 2010. gadā budžeta izpildes rezultāts bija EUR 54 990 000, 2011. gadā — EUR 56 964 283 un 2012. gadā tas pašlaik ir EUR 47 000 000, lai gan 2012. gada budžeta galīgais izpildes rezultāts nebūs zināms līdz 2013. gada 31. decembrim un tas var būt augstāks;

9.  atzīmē, ka Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam paredzētais 2013. gada budžets tiek lēsts EUR 58 000 000 apmērā, no kuriem EUR 53 000 000 ir tieši saistīti ar mutiskās tulkošanas pakalpojumiem; prasa, lai tam regulāri tiktu sniegta detalizēta informācija par 2013. gada budžeta iniciatīvas „Resursu izmantošanas ziņā efektīva pilnīga daudzvalodība mutiskajā tulkošanā” īstenošanas konkrētajiem rezultātiem, jo īpaši gaidāmas izmaksu palielināšanas vai samazināšanas ziņā;

10. turklāt atzīmē — lai gan Parlamenta mutiskās tulkošanas pakalpojumi trīs gadu periodā līdz 2012. gada beigām izmaksājuši EUR 157 954 283, salīdzinājumā ar 2010. un 2012. gada budžeta izpildes rezultātiem tika panākts izmaksu samazinājums par 17%; atzīmē, ka minētais mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksu jomā panāktais viedais ietaupījums neapdraudēja daudzvalodības principu, un uzstāj, ka deputātiem jānodrošina vienlīdzīga piekļuve tulkošanas pakalpojumiem un ka jānodrošina atbilstoši darba apstākļi attiecīgajiem dienestiem;

11. atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta 2014. finanšu gada ienākumu un izdevumu tāmē ir ierosināts samazināt mutiskās tulkošanas izmaksas par 23 % salīdzinājumā ar attiecīgo skaitli 2013. gada budžetā, proti, EUR 58 000 000; prasa sniegt detalizētu informāciju, kas pierādītu to, ka ir iespējams veikt ierosinātos izmaksu samazinājumus un saglabāt mutiskās tulkošanas izcilo kvalitāti;

12. uzsver faktu, ka resursu izmantošanas ziņā efektīvas pilnīgas daudzvalodības īstenošana ir novedusi pie būtiskiem ieguvumiem, kas panākti, vienmērīgāk ieplānojot komiteju sanāksmes komiteju nedēļās, vienlaikus nesamazinot komiteju sanāksmju vispārējo skaitu; atzīmē, ka tā rezultātā kopējais mutiskās tulkošanas dienu skaits samazinājās no 105 258 dienām (EUR 107 047 386) 2011. gadā līdz 97 793 dienām (EUR 100 237 825) 2012. gadā, tādējādi ļaujot ietaupīt EUR 6 809 561;

13. ar bažām atzīmē, ka saskaņā ar ziņojumiem par Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību joprojām tiek konstatēts augsts un pieaugošs no komitejām, delegācijām un politiskajām grupām saņemto mutiskās tulkošanas pakalpojumu pieprasījumu novēlotas atcelšanas gadījumu skaits (sk. turpmāk tekstā ievietoto tabulu).

Komitejas

2009

2010

2011

2012

Pieprasījumi

984

1712

2213

2448

Novēlotas atcelšanas gadījumi

 

76

 

172

 

238

 

359

%

7,72 %

10,05 %

10,80 %

14,70 %

Delegācijas

2009

2010

2011

2012

Pieprasījumi

624

813

836

832

Novēlotas atcelšanas gadījumi

 

116

 

93

 

102

 

171

%

18,59 %

11,44 %

12,20 %

20,60 %

Politiskās grupas

2009

2010

2011

2012

Pieprasījumi

1922

2310

2297

2146

Novēlotas atcelšanas gadījumi

 

285

 

378

 

266

 

292

%

14,83 %

16,36 %

11,60 %

13,60 %

14. ar bažām atzīmē, ka novēlotas atcelšanas radītās izmaksas veido būtisku vispārējā mutiskās tulkošanas budžeta daļu; šajā sakarībā atzīmē, ka summa, kas tika izlietota mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, kuri bija darīti pieejami, bet netika izmantoti novēlotu pieprasījumu vai novēlotas atcelšanas dēļ, 2011. gadā bija EUR 4 350 000 miljoni (7,6 % no mutiskās tulkošanas budžeta) un 2012. gadā — EUR 5 480 000 miljoni (11,9 % no mutiskās tulkošanas budžeta); aicina Prezidiju sniegt Budžeta kontroles komitejai detalizētu analīzi par novēlotas atcelšanas gadījumu pieaugošo tendenci un ieviest mehānismu, lai palielinātu informētību par novēlotas atcelšanas rezultātā zaudētajiem resursiem un būtiski samazinātu šādu atcelšanas gadījumu skaitu un īpatsvaru;

15. atkārtoti norāda, ka, saglabājot augstus darba standartus, vienlaikus ir jāpanāk efektīvāka tulkošanas resursu izmantošana un jākontrolē to izmaksas, izskatot katras valodu nodaļas kopējo noslodzi un nodrošinot to, ka tiek samazinātas izmaksas, ko rada sanāksmju pieprasījumu un tādu delegāciju vizīšu novēlota atcelšana (neievērojot Rīcības kodeksā noteiktos termiņus), kuriem nepieciešama mutiskā tulkošana; uzstāj, ka komitejas, delegācijas un politiskās grupas ir jāinformē par Rīcības kodeksā izklāstītajiem noteikumiem;

16. aicina Prezidiju izstrādāt sistēmu, kurā būtu paredzēta soda klauzula, lai cīnītos pret mutiskās tulkošanas pakalpojumu pieprasījumu novēlotu atcelšanu;

17. aicina administrāciju, organizējot komitejām, delegācijām un politiskajām grupām nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus gan darba vietās, gan ārpus tām, pilnībā un efektīvi izmantot atjauninātos deputātu valodu zināšanu profilus; uzstāj, ka katru gadu ir jāatjaunina visu deputātu valodu zināšanu profili; turklāt norāda, ka atjaunināto profilu kopija jānosūta komiteju, delegāciju, politisko grupu un darba grupu sekretariātiem;

18. uzstāj, ka, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta Prezidija 2011. gada decembra lēmumu par resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību, mutiskā tulkošana attiecīgajā oficiālajā valodā delegācijas vizītes laikā būtu jānodrošina tikai tad, ja to ir pieprasījis Eiropas Parlamenta deputāts(-i), kas piedalās šajā vizītē; uzsver, ka delegācijas vizītes laikā tulku skaits nedrīkstētu pārsniegt to Eiropas Parlamenta deputātu skaitu, kuri piedalās šajā vizītē;

19. atgādina par ģenerālsekretāra priekšlikumu ieviest pasākumus, lai palielinātu mutiskās tulkošanas pakalpojumu lietotāju, tai skaitā komiteju, delegāciju un politisko grupu, informētību, un uzskata, ka turpmākajos priekšlikumos būtu jāiekļauj virtuāla rēķinu piesūtīšana lietotājiem;

20. aicina administrāciju arī turpmāk nodrošināt, ka katras sanāksmes beigās tulku grupas vadītājs, vienojoties ar sanāksmes sekretariātu, sagatavo to mutiskās tulkošanas pakalpojumu sarakstu, kas tika pieprasīti, bet netika izmantoti; atzīmē, ka šā saraksta kopija būtu jānosūta attiecīgās sanāksmes sekretariātam; uzskata, ka šajā sarakstā būtu jāņem vērā arī tos, kas izmanto straumēšanu un video pēc pieprasījuma;

21. aicina Prezidiju ik pēc sešiem mēnešiem nosūtīt Budžeta kontroles komitejai mutiskās un rakstiskās tulkošanas dienestu sagatavotu ziņojumu par valodu pakalpojumu izmantošanu; atzīmē, ka ziņojumā būtu jāietver analīze par valodu pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar lietotāju iesniegtajiem pieprasījumiem, un par izmaksām saistībā ar šo pakalpojumu sniegšanu;

22. atzīmē jauno deputātiem piedāvāto pakalpojumu — mutisko tulkošanu ad personam —, kas tika ieviests pēc 2010. gadā sāktā izmēģinājuma projekta; uzsver, ka šis jaunais pakalpojums 2011. gadā bija saistīts ar izmaksām EUR 157 000 apmērā un 2012. gadā — EUR 115 000 apmērā; uzskata, ka šis pakalpojums būtu jāpārskata, meklējot veidus, kā to uzlabot;

Mutiskā tulkošana Eiropas Parlamentā — turpmākā attīstība

23. atzinīgi vērtē to, ka mutiskās tulkošanas pakalpojumu jomā pēdējos gados uzlabota efektivitāte un samazinātas izmaksas, vienlaikus saglabājot teicamu darba kvalitāti; uzsver, ka mutiskās un rakstiskās tulkošanas izdevumi joprojām veido būtisku Parlamenta budžeta daļu, un tāpēc uzskata, ka Parlamentam pastāvīgi jāpievērš uzmanība jautājumam par daudzvalodību ar saprātīgām izmaksām;

24. uzskata, ka Budžeta kontroles komiteja būtu regulāri jāinformē par mutiskās tulkošanas izmaksu izmaiņām; prasa, lai šīs komitejas locekļiem tiktu darīts pieejams gada ziņojums par rīcības kodeksu, ko sagatavo mutiskās tulkošanas dienesti un kas tiek nosūtīts ģenerālsekretāram;

25. uzskata, ka pēc iespējas būtu jāizvairās no situācijām, kad mutiskā tulkošana noteiktās valodās tiek piedāvāta, to neizmantojot; uzsver, ka ir nepieciešami pasākumi, lai samazinātu nevajadzīgas mutiskās tulkošanas izmaksas sanāksmēs, un tāpēc prasa izstrādāt un steidzami ieviest sistēmu, kas novērš situācijas, kurās mutiskā tulkošana ir pieejama valodās, kas attiecīgajā sanāksmē reāli netiek izmantotas vai ko nepieprasa tiešsaistes straumēšanas lietotāji;

26. cer, ka ģenerālsekretārs līdz gada beigām iesniegs detalizētu analīzi par visās (darba) grupu, komiteju un delegāciju sanāksmēs nodrošinātajām mutiskās tulkošanas valodām un valodām, kas šajās sanāksmēs reāli tika izmantotas, kā arī pārskatu par tām atkāpēm no Prezidija 2012. gada 12. martā pieņemtajiem vispārējiem mutiskās tulkošanas noteikumiem(4), kuras pieprasītas un piešķirtas saistībā ar delegāciju vizītēm;

27. aicina Prezidiju līdz gada beigām pieņemt nākamo lēmumu par daudzvalodību, kurā tiktu paredzēti konkrēti iespējamie scenāriji „mutiskajai tulkošanai pēc pieprasījuma” un tā rezultātā sagaidāmie efektivitātes uzlabojumi;

28. pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta nav sniegusi uzraudzības ziņojumu par progresu, kas sasniegts, ņemot vērā tās ziņojumu par Parlamenta, Komisijas un Padomes izdevumiem saistībā ar mutisko tulkošanu, kopš 2005. gada;

29. tādēļ lūdz Revīzijas palātu saprātīgā laikposmā un ne vēlāk kā 2014. gada martā sniegt īpašu ziņojumu Parlamentam par Parlamenta, Komisijas un Padomes izdevumiem saistībā ar mutisko un rakstisko tulkošanu, šajā ziņojumā novērtējot to finanšu pārvaldības pareizību un atjauninot konstatējumus, kas tika iekļauti tās Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2005; turklāt atzīmē, ka šo ziņojumu varētu sagatavot regulāri un to varētu izmantot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā; atkārtoti norāda, ka ziņojumā būtu jāsniedz informācija par to, vai iesaistītajām iestādēm ir atbilstoši instrumenti un procedūras, lai nodrošinātu, ka:

–   sniegtie pakalpojumi nepārsniedz reālās vajadzības;

–   ir iespējams sniegt visus nepieciešamos pakalpojumus;

–   pakalpojumi tiek sniegti par zemākajām iespējamām izmaksām;

–   sniegtajiem pakalpojumiem ir augsta kvalitāte;

30. atzīmē arī, ka šajā uzraudzības ziņojumā būtu rūpīgi jāsalīdzina Parlamenta mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksu lietderība ar Padomes un Komisijas mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksu lietderību un jāsalīdzina visu triju iestāžu mutiskās tulkošanas pakalpojumu reālās izmaksas ar tām, kas reģistrētas revīzijas pārskata periodā;

31. turklāt uzstāj, ka Parlamentam prioritārā kārtā jārisina jautājums par novēloto atcelšanas gadījumu ievērojamo skaitu, un aicina Prezidiju sniegt detalizētu rīcības plānu novēlotas atcelšanas gadījumu skaita samazināšanai;

32. atkārtoti norāda, ka iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme, lai apmainītos ar labāko praksi efektivitātes palielināšanas un resursu taupīšanas jomā; uzskata, ka būtu jāuzlabo iestāžu sadarbība mutiskās tulkošanas jomā; prasa veikt pamatīgu pārskatīšanu, prioritāti piešķirot pieejamo resursu efektīvākai kopīgai izmantošanai visās iestādēs un konkrētiem pasākumiem ārštata mutiskās tulkošanas jomā;

33. uzsver lietojumprogrammu kā pārvaldības instrumentu nozīmi un uzstāj, lai šai jomai nākamā gada budžetā tiktu iedalīts lielāks finansējums; atzīmē — ja Parlamenta administratīvajiem dienestiem tiktu nodrošināta atbilstoša pārvaldības informācija, varētu panākt lielāku efektivitāti; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz uzlabojumiem IT jomā kopš 2010. gada, daži ģenerāldirektorāti joprojām atpaliek pieejamo lietojumprogrammu ziņā;

34. aicina attiecīgos dienestus novērtēt, vai mutiskās tulkošanas jomā panāktais būtiskais efektivitātes pieaugums var kalpot par piemēru uzlabojumiem citos ģenerāldirektorātos;

*

*        *

35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 305 E, 14.12.2006., 67. lpp.

(2)

OV C 291, 23.11.2005., 1. lpp.

(3)

“Sagatavošanās sarežģītībai: Eiropas Parlaments 2025. gadā — atbildes”, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs, 2013. gada 9. aprīlis.

(4)

Konkrēti tika nolemts, ka — lai gan nedēļās, kas paredzētas Parlamenta ārējām darbībām („zaļajās nedēļās”), delegācijām arī turpmāk būs tiesības saņemt pilnīgu mutisko tulkojumu līdz pat piecām valodām, kā noteikts Rīcības kodeksā attiecībā uz daudzvalodību —, delegācijām, kuras pieprasa atkāpes attiecībā uz braucieniem komiteju sanāksmju nedēļās, tiks nodrošināts ierobežots valodu režīms, paredzot, ka mutiskā tulkošana tiek nodrošināta tikai vienā valodā.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Revīzijas palāta 2005. gadā iesniedza Budžeta kontroles komitejai Īpašo ziņojumu Nr. 5/2005 par Mutiskās tulkošanas izdevumiem Parlamentā, Komisijā un Padomē. Parlamenta gadījumā īpašā ziņojuma mērķis bija izpētīt iespējamos uzlabojumus, galveno uzmanību koncentrējot uz organizatoriskiem jautājumiem un nodrošinot deputātu tiesības runāt un klausīties viņa izvēlētajā oficiālajā valodā. Ziņojums parādīja, ka mutiskās tulkošanas pakalpojumi tiek izmantoti neefektīvi un ir nepieciešama lielāka informētība par mutiskās tulkošanas izmaksām un resursu izšķērdēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā organizācija pasaulē, kuras oficiālās daudzvalodības politikas pamatā ir 23 (drīzumā 24) oficiālās valodas(1). 2011. gadā notika 5263 sanāksmes un tika izmantotas apmēram 100 000 tulku dienas, no kurām 47,74 % bija saistīti ar ārštata tulku nolīgšanu, bet 52,26 % — ar štata tulku nolīgšanu.

Oficiālo valodu izmantošanu Eiropas Parlamentā reglamentē „Rīcības kodekss attiecībā uz daudzvalodību” (atjaunināts 2008. gadā). Parlaments 2003. gada 14. maija rezolūcijā par tā 2004. gada tāmi pauda nodomu izstrādāt „kontrolētas daudzvalodības” koncepciju un aicināja Prezidiju iesniegt praktiskus priekšlikumus attiecībā uz resursu efektīvāku izmantošanu, vienlaikus saglabājot valodu vienlīdzību. Parlaments 2006. gada 1. jūnija rezolūcijā par 2007. gada tāmi pauda viedokli, ka daudzvalodība iestādei un tās deputātiem ir sine qua non nosacījums, tomēr atzina augstās izmaksas, kas saistītas ar plaša rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienesta uzturēšanu. Savā 2006. gada 5. septembra un 2007. gada 10. jūlija rezolūcijā Parlaments pauda viedokli, ka daudzvalodība nodrošina pilsoņiem iespēju izmantot savas demokrātiskās kontroles tiesības un ka valodu dienesti palīdz ES iestādēm būt atklātām un pārredzamām, un atzinīgi novērtēja lingvistisko pakalpojumu augsto kvalitāti.

2011. gadā Parlamenta Prezidijs apstiprināja pasākumus, kuru mērķis bija samazināt Parlamenta 2012. gada tāmes projekta vispārējo summu, īstenojot „resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību mutiskajā tulkošanā”, kas palielina mutiskās tulkošanas pakalpojumu efektivitāti un samazina to izmaksas par EUR 10 miljoniem.

Parlamenta mutiskās tulkošanas pakalpojumiem ir ļoti augsta kvalitāte. Neraugoties uz Prezidija veiktajiem pasākumiem saistībā ar „resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību mutiskajā tulkošanā”, izmaksas joprojām ir lielas, un resursi ne vienmēr tiek izmantoti efektīvi. Par pakalpojumiem, kas bija pieejami, bet netika izmantoti novēlotu atcelšanas gadījumu dēļ, 2010. gadā tika iztērēti EUR 6,05 miljoni, 2011. gadā — EUR 4,4 miljoni un 2012. gadā — EUR 5,48 miljoni. Pēdējos trīs gados novēlotu pieprasījumu un atcelšanas gadījumu dēļ tika zaudēti EUR 15,93 miljoni.

Viens no šā ziņojuma galvenajiem mērķiem ir palielināt izpratni par nepieciešamību uzlabot efektivitāti daudzvalodībā, neapdraudot vispārējo kvalitāti un neapšaubot deputātu tiesības Parlamentā izmantot viņu izvēlēto oficiālo valodu. Kā aprakstīts iepriekš minētajā rīcības kodeksā, lingvistiskos pakalpojumus Parlamentā pārvalda, pamatojoties uz principiem, ar kuriem pārvalda „kontrolētu pilnīgu daudzvalodību”. Daudzvalodībai piešķiramos resursus kontrolē, izmantojot pārvaldību, kuras pamatā ir lietotāju reālās vajadzības, pasākumi, kuru rezultātā lietotāji ir vairāk apzinās savus pienākumus, un lingvistisko pakalpojumu pieprasījumu efektīvāka plānošana.

Ziņojumam ir trīs daļas, kas attiecīgi veltītas šādiem jautājumiem:

–     Eiropas Parlamentam piemērojamā vispārējā mutiskās tulkošanas sistēma;

–     nesenā efektivitātes uzlabošanās, kas daļēji panākta, vienojoties par 2012. gada Parlamenta budžetu, kurā tika pieprasīts mutiskās tulkošanas budžeta samazinājums par EUR 10 miljoniem;

–     turpmāk veicamie pasākumi, jo īpaši konkrēti īstenojot „mutisko tulkošanu pēc pieprasījuma”, samazinot novēlotas atcelšanas gadījumu skaitu un atjauninot Revīzijas palātas 2005. gada ziņojumu par mutiskās tulkošanas izdevumiem.

Ziņojumā arī prasīts, lai Parlaments labāk informētu Budžeta kontroles komiteju par izmaiņām mutiskās tulkošanas izmaksu jomā, par tā lēmumiem, kas ietekmē mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un panāktajiem efektivitātes uzlabojumiem un izmaksu samazinājumiem, piemēram, visiem šīs komitejas locekļiem darot publiski pieejamus gada ziņojumus par rīcības kodeksu.

(1)

Papildus šīm 23 valodām katalāņu, basku un galisiešu valodām Spānijā ir oficiālās valodas statuss, tāpēc noteiktus ES tekstus tulko no šīm valodām un šajās valodās; attiecīgās izmaksas sedz Spānijas valdība.


I PIELIKUMS

Valodas, kas izmantotas plenārsēdēs no 2009. gada septembra līdz 2013. gada februārim

Valoda

Minūtes

%

Angļu

26 979

29,1 %

Vācu

12 556

13,6 %

Franču

8841

9,5 %

Itāļu

7908

8,5 %

Poļu

7115

7,7 %

Spāņu

5357

5,8 %

Grieķu

4528

4,9 %

Rumāņu

2831

3,1 %

Ungāru

2596

2,8 %

Nīderlandiešu

2570

2,8 %

Portugāļu

2495

2,7 %

Čehu

1651

1,8 %

Slovāku

1573

1,7 %

Zviedru

1338

1,4 %

Somu

1108

1,2 %

Dāņu

805

0,9 %

Bulgāru

612

0,7 %

Lietuviešu

476

0,5 %

Slovēņu

450

0,5 %

Gēlu

265

0,3 %

Latviešu

239

0,3 %

Maltiešu

195

0,2 %

Igauņu

109

0,1 %

KOPĀ

92 597

100,0 %


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.6.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Zuzana Brzobohatá, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Ingeborg Gräßle, Jan Mulder, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Michael Theurer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelis de Jong, Esther de Lange, Karin Kadenbach, Ivailo Kalfin, Markus Pieper

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vasilica Viorica Dăncilă, Verónica Lope Fontagné, Janusz Władysław Zemke

Juridisks paziņojums - Privātuma politika