ZIŅOJUMS par pret dzimumu vērstu genocīdu — sievietes, kuru nav?

28.6.2013 - (2012/2273(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referente: Antigoni Papadopoulou

Procedūra : 2012/2273(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0245/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0245/2013

Debates :

PV 07/10/2013 - 19
CRE 07/10/2013 - 19

Balsojumi :

PV 08/10/2013 - 9.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0400

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
MAZĀKUMA VIEDOKLIS
Attīstības komitejas ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pret dzimumu vērstu genocīdu — sievietes, kuru nav?

(2012/2273(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu, kurā uzsvērtas dalībvalstīm kopīgās vērtības, piemēram, plurālisms, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība, un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu, kurā noteikts dzimumu vienlīdzības princips, jo šajā pantā ir minēts, ka Savienība visās savās darbībās cenšas novērst nevienlīdzību un sekmēt vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem,

– ņemot vērā LESD 19. pantu par cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

– ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu[1], ko 1995. gada 15. septembrī pieņēma Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, un 2000. gada 18. maija, 2005. gada 10. marta („Pekina +10”)[2] un 2010. gada 25. februāra („Pekina +15”) rezolūciju[3],

– ņemot vērā tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), ko 2000. gada septembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades samitā, un jo īpaši TAM attiecībā uz dzimumu līdztiesības veicināšanu un sieviešu lomas stiprināšanu kā priekšnosacījumu bada, nabadzības un slimību pārvarēšanai, līdztiesības panākšanai visos izglītības līmeņos un visās nodarbinātības jomās, kā arī attiecībā uz resursu vienlīdzīgu pārvaldību un vienlīdzīgu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē,

– ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu 2011.–2020. gadam, ko 2011. gada martā pieņēma Eiropadome,

– ņemot vērā Eiropas Konsensu attīstības jomā,

– ņemot vērā Eiropas Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes attiecībā uz atbilstības starptautiskajām humanitārajām tiesībām (SHT) veicināšanu, nāvessodiem, spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī attiecībā uz cilvēktiesību dialogu ar trešām valstīm, bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, vardarbību pret sievietēm un meitenēm un jebkuras pret sievietēm vērstas diskriminācijas apkarošanu,

– ņemot vērā Padomes 1998. gada 2. decembra secinājumus, kuros paredz Pekinas rīcības platformas īstenošanas ikgadējā novērtēšanā par pamatu izmantot kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus un kritērijus,

– ņemot vērā Padomes 2005. gada 2. un 3. jūnija secinājumus, kuros dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas stiprināt institucionālos mehānismus dzimumu līdztiesības veicināšanai un izveidot sistēmu Pekinas rīcības platformas īstenošanas novērtēšanai, lai nodrošinātu konsekventāku un sistemātiskāku progresa uzraudzību,

– ņemot vērā Padomes 2007. gada 5. un 6. decembra secinājumus par pārskatu attiecībā uz ES iestāžu un dalībvalstu veikto Pekinas rīcības platformas īstenošanu, kā arī par pārskatam pievienoto Portugāles prezidentūras ziņojumu, kurā apstiprināti rādītāji attiecībā uz sievietēm un nabadzību,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam”, kas tika iesniegts 2010. gada 21. septembrī, un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par stratēģijas īstenošanas darbībām,

– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu attiecībā uz ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un sieviešu emancipāciju attīstības jomā 2010.–2015. gadam,

– ņemot vērā ES ministru 2005. gada 4. februāra kopējo deklarāciju par dzimumu līdztiesību attiecībā uz Pekinas rīcības platformas pārskatīšanu saistībā ar 10 gadu periodu, kurā cita starpā atkārtoti apliecināts stingrs atbalsts un apņemšanās pilnīgi un efektīvi īstenot Pekinas deklarāciju un rīcības platformu,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu stāvokļa komisijas 57. sesijas 2013. gada 15. marta secinājumus, kuros pirmo reizi starptautiskā tiesību aktā ir īpaši minēta ar dzimumu saistītu slepkavību parādība jeb „pret sievietēm vērsts genocīds”,

– ņemot vērā 2011. gada aģentūru paziņojumu „Tādas dzimuma atlases novēršana, kuras pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi”, ko iesniedza ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR), ANO Iedzīvotāju birojs (UNFPA), ANO Bērnu fonds (UNICEF), ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestāde (UN Women) un Pasaules Veselības organizācija (PVO),

– ņemot vērā Kairas Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) 1994. gada deklarāciju un rīcības programmu, galvenos pasākumus tās turpmākai īstenošanai, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada decembra Rezolūciju Nr. 65/234 par Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību turpināšanu pēc 2014. gada,

– ņemot vērā tā 2008. gada 13. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu attīstības sadarbībā[4], jo īpaši tās 37. punktu,

– ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par 2009. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā[5], jo īpaši tās 76. punktu, kurā ir uzsvērta vajadzība izskaust jebkādu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp selektīvus abortus augļa dzimuma dēļ,

– ņemot vērā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par 2011. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[6],

– ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā[7],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0245/2013),

A. tā kā pret dzimumu vērsts genocīds ir dzimumneitrāls termins, ar ko apzīmē sistemātisku un tīšu konkrēta dzimuma cilvēku masveida nogalināšanu dzimuma atlases mērķim, un tā ir problēma, kura aizvien palielinās, bet par kuru netiek ziņots vairākās valstīs un kuras sekas ir letālas; tā kā šajā ziņojumā ir jo īpaši iztirzāti iemesli, pašreizējās tendences, sekas un veidi, kā cīnīties pret dzimuma atlasi, kuras pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi, kura izpaužas arī kā bērnu slepkavība un ar dzimuma atlasi saistīta vardarbība (lai apzīmētu sieviešu un meiteņu slepkavību kā visradikālāko pret sievietēm vērstas diskriminācijas un vardarbības veidu, tiek izmantoti citi jēdzieni, piemēram, „feminicīds”, attiecībā uz kuru jau ir pieņemts īpašs Parlamenta ziņojums[8]);

B. tā kā, neskatoties uz nesen pieņemtiem tiesību aktiem, kas ir vērsti pret dzimuma atlasi, meitenes nesamērīgi cieš no cietsirdīgas diskriminācijas dzimuma dēļ, kura nereti tiek vērsta pret vēl nedzimušu sieviešu dzimuma augli, kam iepriekš noteikts dzimums un kas tiek abortēts, pamests vai nogalināts tikai tāpēc, ka tas ir sieviešu dzimuma;

C. tā kā tiek lēsts, ka, jau sākot no 1990. gada, dzimuma atlases dēļ demogrāfiski pasaules iedzīvotāju skaitā „trūkst” vairāk nekā 100 miljoni sieviešu[9]; tā kā saskaņā ar nesen veiktiem aprēķiniem pasaules iedzīvotāju skaitā „iztrūkstošo” sieviešu skaits ir pieaudzis līdz gandrīz 200 miljoniem[10];

D. tā kā pret dzimumu vērsts genocīds ir globāla problēma, kas aktuāla ne tikai Āzijā un Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Āfrikā un Latīņamerikā; tā kā pret dzimumu vērsts genocīds notiek visur, grūtnieces, tīši vai pakļaujoties spiedienam, izlemj nedzemdēt meitenes, jo meitenes tiek uzskatītas par nastu sabiedrībai;

E. tā kā Āzijā, jo īpaši Ķīnā, Indijā un Vjetnamā, ir sevišķi izkropļota dzimumu attiecība; tā kā 2012. gadā Ķīnā uz katrām 100 meitenēm dzima 113 zēni, bet Indijā un Vjetnamā uz katrām 100 meitenēm —112 zēni[11];

F. tā kā dažās Eiropas valstīs ir sevišķi izkropļota dzimumu attiecība, ņemot vērā, ka 2012. gadā Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā uz katrām 100 meitenēm piedzima 112 zēni[12];

G. tā kā pret dzimumu vērsta genocīda prakse visbiežāk ir dziļi iesakņojusies tajās kultūrās, kurās tiek kultivēts uzskats, ka dēls ir vēlamāks, un dzimumu nevienlīdzība un kurās joprojām pastāv meitu diskriminācija un pret viņām vērsti stereotipi, un dažos gadījumos valstīs, kurās piemēro valdības piespiedu politiku;

H. tā kā uzskats, ka dēls ir vēlamāks, ir dziļi iesakņojies un ir daļa no senām tradīcijām, kas ir saistītas ar tādiem jautājumiem kā īpašuma mantošana, novecojošo vecāku paļaušanās uz dēliem saistībā ar ekonomisku atbalstu un drošību, dzimtas uzvārda pārņemšanu un dzimtas turpināšanu un vēlmi izvairīties no tradicionāli augstajām meitas pūra izmaksām, lai nenonāktu finansiālās grūtībās;

I. tā kā nepietiekamas sociālā nodrošinājuma sistēmas, shēmas un apdrošināšanas iespējas ģimenēm vairākās kultūrās var maldinoši novest pie uzskata, ka dēls ir vēlamāks, kā arī pie dzimuma atlases prakses;

J. tā kā dzimuma atlases prakse negatīvi ietekmē dzimumu līdzsvaru sabiedrībā, noved pie izkropļotas iedzīvotāju dzimumu attiecības, kā arī tai ir ekonomiskas un sociālas sekas; tā kā dzimumu nelīdzsvarotība ar vīriešu pārsvaru ietekmē ilgtermiņa sociālo stabilitāti, tādējādi radot noziedzības līmeņa, neapmierinātības, vardarbības, nelegālās tirdzniecības, seksuālās verdzības, ekspluatācijas, prostitūcijas un izvarošanas gadījumu vispārēju pieaugumu;

K. tā kā patriarhālā kultūra, kurā joprojām valda uzskats, ka dēls ir vēlamāks, ne tikai turpina kultivēt stereotipus, demokrātijas trūkumu un dzimumu nevienlīdzību, bet arī diskriminē sievietes, tādējādi radot šķēršļus, kas apgrūtina tām iespējas pilnībā saņemt vienlīdzīgu attieksmi un izmantot vienlīdzīgas iespējas visās dzīves jomās;

L. tā kā dzimuma atlases prakses gadījumu skaits, augstāks mirstības rādītājs ļoti jaunu meiteņu vidū un zemāks skolas gaitu uzsākšanas rādītājs meiteņu vidū salīdzinājumā ar zēniem var liecināt, ka dažās sabiedrībās dominē uzskats, ka dēls ir vēlamāks, ir svarīgi izpētīt un noteikt, vai šāds fenomens ir saistīts ar citām demokrātijas trūkuma izpausmēm attiecībā pret sieviešu dzimuma bērniem, piemēram, apgrūtinātu piekļuvi uzturam, izglītībai, veselības aprūpei, higiēnas iespējām, drošam ūdenim, medicīniskajai aprūpei un sociālajai palīdzībai, lai rastu veidus šā trūkuma novēršanai;

M. tā kā problēmu, kas saistīta ar sieviešu demogrāfisko iztrūkumu, vairākās valstīs nevar risināt, jo trūkst ticamu statistikas datu par dzimšanas un miršanas pārraudzību;

N. tā kā pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm atbalstītu paradumu maiņu un sociālās pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai izskaustu dzimuma atlases praksi ilgtermiņā;

O. tā kā dzimuma atlases prakses izskaušana ir sarežģīts process, kurā nepieciešams savstarpēji saistītu pieeju un metožu kopums, ieskaitot īpašu apmācību medicīnas darbiniekiem attiecībā uz konsultāciju sniegšanu un dzimuma atlases prakses novēršanu ES un visā pasaulē;

P. tā kā aizstāvība, politikas pasākumi un labas prakses piemēri, piemēram, kampaņa Care for Girls Ķīnā, kuras mērķis ir izpratnes veidošana par meiteņu vērtību, un shēma Balika Samriddhi Yojana Indijā, kurā tiek sniegti naudas stimuli nabadzīgu ģimeņu meiteņu izglītošanai, ir svarīgi, lai mainītu izturēšanos pret meitenēm un sievietēm;

Q. tā kā ir atzinīgi vērtējams veiksmīgais Dienvidkorejas piemērs, jo šī valsts ir spējusi mainīt izteikti izkropļoto dzimumu attiecību jaundzimušo vidū, kas 1994. gadā bija 114 vīrieši uz katrām 100 sievietēm, bet 2010. gadā — 107 vīrieši uz katrām 100 sievietēm[13],

1. uzsver, ka pret dzimumu vērsts genocīds joprojām ir uzskatāms par noziegumu un nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, tāpēc ir nepieciešami efektīvi veidi, kā risināt un izskaust visus galvenos cēloņus, kas izraisa patriarhālu kultūru veidošanos;

2. uzstāj, ka visām dalībvalstīm un valdībām ir jāveicina un jāaizsargā cilvēktiesības un jānovērš diskriminācija kā rīcības pamatojums, lai izskaustu jebkāda veida diskrimināciju pret sievietēm;

3. aicina valdības izstrādāt un piemērot pasākumus, kas veicina padziļinātas izmaiņas mentalitātē un attieksmē pret sievietēm, lai tādējādi cīnītos pret negatīviem uzskatiem un rīcību, kas izraisa vardarbību pret sievietēm;

4. aicina valdības noteikt feminicīdu vai pret dzimumu vērstu genocīdu kā īpašu nozieguma kategoriju, kā arī izstrādāt un piemērot leģislatīvus pasākumus, lai gadījumos, kad ir uzsākta izmeklēšana feminicīda lietā, varētu tiesāt uzbrucējus un izdzīvojušajām personām nodrošināt atvieglotu piekļuvi veselības aprūpes un ilgtermiņa atbalsta pakalpojumiem;

5. uzsver, ka jebkāds ģimenes vai sabiedrības spiediens uz sievietēm attiecībā uz aborta izdarīšanu dzimuma atlases mērķim saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un Pekinas deklarāciju un rīcības platformu ir uzskatāms par fiziskās un psiholoģiskās vardarbības veidu;

6. norāda, ka ir sarežģīti izskaust darbības, kas tiek veiktas, lai izvēlētos bērna dzimumu, un šajā procesā ir jāpiemēro virkne savstarpēji saistītu pieeju un metožu, sākot ar pētījumiem par šādu darbību pamatcēloņiem un kultūras un sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kas vērojami valstīs, kurās priekšroka tiek dota dēliem/ vīriešu dzimuma pārstāvjiem, un beidzot ar kampaņām, kas veltītas meiteņu un sieviešu tiesību un statusa jautājumiem, un tiesību aktu un regulējuma ieviešanu; uzskata, ka, plašāk raugoties, vienīgais ilgtspējīgais veids, kā novērst to, ka joprojām notiek bērna dzimuma atlase, ir veicināt abu dzimumu līdzvērtību ikvienas valsts sabiedrībā;

7. uzsver, ka ir jāveicina rūpīga zinātniskā izpēte par dzimuma atlases prakses cēloņiem ar mērķi veicināt tādu dažādu valstu paražu un tradīciju izpēti, kas var novest pie dzimuma atlases un dzimuma atlases radītām ilgtermiņa sociālajām sekām, un aicina Komisiju veicināt šo izpēti;

8. prasa rūpīgi izanalizēt finansiālus un ekonomiskus iemeslus, uz kuriem pamatojoties tiek veikta bērna dzimuma atlase; turklāt aicina valdības aktīvi novērst šādus slogus, kas gulstas uz ģimenēm un kas var izraisīt vīriešu skaita pārsvaru sabiedrībā;

9. uzsver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu un visaptverošu šā jautājuma risinājumu, saglabājot dzimumu līdztiesību un sekmējot pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību, ir svarīgi izstrādāt tiesību aktus pret bērnu dzimuma atlasi, veidojot tiesību aktu kopumu sociālās aizsardzības jomā sievietēm, nodrošinot labāku spēkā esošā regulējuma īstenošanas pārraudzību un pievēršot lielāku uzmanību šīs parādības iemesliem, kas saistīti ar kultūru vai sociāli ekonomisko situāciju;

10. aicina valdības izskaust demokrātijas trūkumu un nepilnības tiesību aktos, apkarot joprojām pastāvošos šķēršļus, kas rada diskrimināciju pret sieviešu dzimuma bērniem, nodrošināt mantošanas tiesības sievietēm, piemērot valstu tiesību aktus, kas nodrošina sieviešu un vīriešu vienlīdzību likuma priekšā visās dzīves jomās, un nodrošināt meiteņu un sieviešu emancipāciju ekonomikā, izglītībā un politikā;

11. aicina Komisiju ārējo attiecību, humānās palīdzības un dzimumu līdztiesības veicināšanas ietvaros atbalstīt un veicināt visu veidu iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt izpratnes veidošanos par diskrimināciju dzimumu līdztiesības jomā, ietverot genocīdu, kas vērsts pret dzimumu, un atrast efektīvus veidus tā apkarošanai, izstrādājot pamatnostādnes, sniedzot palīdzību, veidojot attiecīgu politiku un sniedzot pienācīgu finansējumu;

12. norāda, ka, nesniedzot sievietēm un meitenēm iespējas, kā arī necenšoties mainīt sociālās normas un struktūras, tiek radītas nopietnas juridiskas, ētiskas, veselības un cilvēktiesību problēmas un iespējami smagas ilgtermiņa sekas, kas kaitē attiecīgajām sabiedrībām;

13. uzsver, ka saskaņā ar vairāku pētījumu datiem dzimumu nelīdzsvarotība varētu novest pie tā, ka pieaug cilvēku tirdzniecība laulību vai seksuālās izmantošanas nolūkos, vardarbība pret sievietēm, bērnu laulības, pārāk agras un piespiedu laulības, kā arī HIV/AIDS un citu seksuāli transmisīvo slimību izplatība; uzsver, ka tādējādi dzimumu nelīdzsvarotība apdraud sabiedrības stabilitāti un drošību, un tādēļ aicina padziļināti izvērtēt to, kādas sekas šis strauji pieaugošais vīriešu pārsvars var radīt veselībai, ekonomikai un drošībai;

14. atbalsta attiecīgas reformas, turpmāku dzimumu līdztiesības un nediskriminējošu tiesību aktu pārraudzību un efektīvu īstenošanu, jo īpaši valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un pārejas valstīs;

15. aicina Komisiju aktīvi strādāt, lai novērstu dzimuma atlasi, kuras pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi, nevis nosakot ierobežojumus attiecībā uz reproduktīvās veselības pakalpojumu un tehnoloģiju pieejamību, bet veicinot to atbildīgu izmantošanu, izstrādāt un nostiprināt pamatnostādnes, nodrošināt medicīnas darbinieku īpašu apmācību attiecībā uz konsultāciju sniegšanu par dzimuma atlases praksi un tās novēršanu, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tā ir pamatota saistībā ar dzimuma ceļā pārmantotām ģenētiskām slimībām, un novērst tādu tehnoloģiju izmantošanu un popularizēšanu, kas paredzētas dzimuma atlases un/vai peļņas gūšanas mērķiem;

16. uzsver, ka tiesību aktiem, ar kuriem pārvalda vai ierobežo dzimuma atlasi, jāaizsargā sieviešu tiesības uz piekļuvi likumīgām seksuālās un reproduktīvās veselības tehnoloģijām un pakalpojumiem bez laulātā atļaujas, ka jānodrošina tiesību aktu efektīva īstenošana un ka personām, kuras pārkāpj tiesību aktus, tiek piemērotas attiecīgas sankcijas;

17. mudina valdības un mediķus ciešāk iesaistīties un sadarboties un prasa noteikt stingrākas pamatnostādnes attiecībā uz klīniku un slimnīcu pašregulēšanu kā aktīvu pasākumu, lai novērstu, ka dzimuma atlase tiek veikta kā darbība, kuras mērķis ir finansiāla labuma gūšana;

18. aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt slimnīcas Eiropā, kas veic ar dzimuma atlasi saistītus abortus, nodrošināt statistiku par šādu praksi un izstrādāt paraugpraksi to novēršanai;

19. atzīst, ka sieviešu un meiteņu tiesību nodrošināšana un veicināšana, piedāvājot viņām vienlīdzīgas iespējas, jo īpaši izglītības un nodarbinātības jomā, ir svarīga, lai cīnītos pret dzimumu aizspriedumiem un nodrošinātu tādas sabiedrības veidošanu, kurā vīriešu un sieviešu līdztiesības principa ievērošana ir realitāte; uzsver — lai mēģinātu izskaust bērnu dzimuma atlasi, sākot ar abortiem un beidzot ar bērnu slepkavībām, sasniegtu vispārēju ekonomisko izaugsmi jaunattīstības valstīs un samazinātu nabadzību, ir ļoti būtiski uzlabot izglītības līmeni, nodarbinātības iespējas un integrētu veselības aprūpi, tai skaitā sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus; uzsver, ka iespēju sniegšana sievietēm un vīriešu iesaistīšana ir svarīgi elementi, kas vajadzīgi, lai cīnītos pret dzimumu nelīdztiesību un veicinātu bērnu dzimuma atlases izskaušanai nepieciešamās uzvedības un sabiedrības izmaiņas;

20. šajā saistībā aicina Komisiju veicināt tādas izglītības un sociālas vides izveidi, kurā pret abiem dzimumiem būtu vienlīdzīga cieņa un attieksme un kurā abi dzimumi saņem atzinību par to spējām un potenciālu bez stereotipiem un diskriminācijas, vienlaikus nostiprinot dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu līdzdalību;

21. aicina Komisiju un mudina attiecīgās starptautiskās organizācijas atbalstīt izglītības programmas, kas ir vērstas uz sieviešu emancipāciju un veicina viņu pašcieņas veidošanos, zināšanu ieguvi, lēmumu pieņemšanas spējas un atbildības uzņemšanos par savu dzīvi, veselību un nodarbinātību, kā arī dod iespēju tām dzīvot finansiāli neatkarīgu dzīvi;

22. aicina Komisiju, EĀDD un trešo valstu valdības izstrādāt informēšanas un sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas, lai popularizētu vīriešu un sieviešu līdztiesības principu un informētu iedzīvotājus par abu pāra pušu cilvēktiesību savstarpējo ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi īpašumtiesībām, darba tiesībām, atbilstīgai veselības aprūpei, tiesai un izglītībai;

23. atgādina par Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) un uzsver, ka piekļuve izglītībai un veselības aprūpei, ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, ir cilvēka pamattiesības; uzsver, ka dialogos un ziņojumos par TAM un citos starptautiskos pieredzes apmaiņas forumos jāizdara īpaša un konkrēta atsauce uz problēmām, kas saistītas ar genocīdu, kurš vērsts pret dzimumu, un dzimuma atlasi;

24. uzsver, ka sieviešu iespējas īstenot tiesības nenoliedzami ir atkarīgas no lēmumiem, ko viņas pašas pieņem neatkarīgi no dzīvesbiedra, tādēļ ir svarīgi nodrošināt sievietēm piekļuvi izglītībai, darbam, veselības aprūpei, kā arī kontracepcijas un bankas konta vienkāršu pieejamību bez cita cilvēka atļaujas;

25. aicina partnervalstu valdības samazināt veselības aprūpes izmaksas bērnu, jo īpaši meiteņu, ārstēšanai, jo viņas dažkārt iet bojā sliktas vai nepietiekamas aprūpes dēļ;

26. aicina valdības uzlabot sieviešu piekļuvi veselības aprūpei, jo īpaši pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpei, izglītībai, lauksaimniecībai, kredītiem un mikrokredītiem, saimnieciskās darbības iespējām un īpašumam;

27. aicina pievērst īpašu uzmanību tam, lai jaunattīstības valstīs tiktu izveidoti solidaritāti veicinoši apstākļi, cita starpā izveidojot pensiju fondus, lai samazinātu ekonomisko slogu, kas gulstas uz ģimenēm un indivīdiem, tādējādi samazinot to paļaušanos uz vīriešu dzimuma bērniem un lielāku labvēlību pret tiem;

28. norāda, ka dzimuma atlases prakse joprojām tiek īstenota pat pārtikušos reģionos ar izglītotiem iedzīvotājiem;

29. mudina izstrādāt sieviešu un ģimeņu atbalsta mehānismus, ar kuriem varētu sniegt informāciju un konsultācijas sievietēm par briesmām un kaitējumu, ko nodara dzimuma atlases prakse, kā arī nodrošināt padomu sniegšanu to sieviešu atbalstam, uz kurām, iespējams, tiek izdarīts spiediens attiecībā uz sieviešu dzimuma augļa likvidāciju;

30. mudina pilsoniskās sabiedrības un valsts organizācijas kopīgi rīkoties, lai veicinātu informēšanas un sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas par negatīvajām sekām, ko uz māti atstāj dzimuma atlases prakse;

31. aicina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu inovatīvām darbībām un izglītības programmām, kuru mērķis ir veicināt debates un izpratni par zēnu un meiteņu vienādu vērtību, izmantojot visus pieejamos plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, orientējoties uz jauniešiem, reliģiskajiem un garīgajiem līderiem, skolotājiem, kopienu vadītājiem un citām ietekmīgām personām, kā arī iesaistot minētās personas, lai attiecīgajā sabiedrībā censtos mainīt kultūrā pastāvošos uzskatus par dzimumu līdztiesību un uzsvērt vajadzību nepieļaut diskrimināciju;

32. aicina ES visās partnerībās un apspriedēs ar jaunattīstības valstīm iekļaut dzimumu jautājumiem veltītu spēcīgu komponentu un koncentrēšanos uz sieviešu iespēju palielināšanu, kā prasīts Eiropas konsensā par attīstību; turklāt uzskata, ka ir nepieciešams integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visos budžeta atbalsta posmos, cita starpā veicinot dialogu ar sieviešu apvienībām jaunattīstības valstīs un nosakot pa dzimumiem dalītus rādītājus;

33. aicina attiecīgo valstu iestādes uzlabot uzraudzību un statistikas datu vākšanu par dzimumu attiecību un rīkoties, lai risinātu iespējamo līdzsvara trūkumu; šajā sakarībā aicina veidot ciešāku sadarbību starp ES, ANO aģentūrām un citiem starptautiskajiem partneriem un partnervalstu valdībām;

34. aicina Komisiju un visas attiecīgās ieinteresētās personas īstenot nepieciešamos tiesiskos pasākumus vai citus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka par krimināli sodāmiem tiktu atzīti piespiedu aborti un ar dzimuma atlasi saistīta ķirurģiskā iejaukšanās, kas tiek veikta ar mērķi pārtraukt grūtniecību bez iesaistītās sievietes iepriekšējas un informētas piekrišanas vai izpratnes par procedūru;

35. aicina valdības un visas ieinteresētās personas nodrošināt, ka tiesību akti, kas attiecas uz dzimuma atlasi, tiek efektīvi īstenoti un ka personām, kuras pārkāpj tiesību aktus, tiek piemērotas attiecīgas sankcijas;

36. aicina Komisiju uzlabot sadarbību ar citām starptautiskajām organizācijām un struktūrām, piemēram, ANO, PVO, UNICEF, OHCHR, UNFPA un UN Women, lai novērstu dzimuma atlases praksi un apkarotu tās cēloņus visās valstīs, un veidot tīklus ar valdībām, parlamentiem, dažādām ieinteresētajām personām, plašsaziņas līdzekļiem, nevalstiskajām organizācijām, sieviešu organizācijām un citām kopienas struktūrām, lai palielinātu izpratni par genocīdu, kas vērsts pret dzimumu, kā arī tā novēršanas iespējām;

37. aicina Komisiju un EĀDD sadarboties ar iepriekš minētajām starptautiskajām organizācijām, lai novērstu dzimuma atlases praksi un apkarotu tās cēloņus visās valstīs, un veidot tīklus ar valdībām, parlamentiem, dažādām ieinteresētajām personām, plašsaziņas līdzekļiem, nevalstiskajām organizācijām, sieviešu organizācijām un citām kopienas struktūrām, lai palielinātu izpratni par genocīdu, kas vērsts pret dzimumu, kā arī tā novēršanas iespējām;

38. aicina Komisiju un EĀDD, apspriežot humānās palīdzības paketes, jautājuma risināšanu par pret dzimumu vērstu genocīdu noteikt par prioritāti attiecīgajām trešām valstīm, prasot, lai tās apņemas pret dzimumu vērsta genocīda apkarošanai piešķirt prioritāti, palielināt informētību šajā jautājumā un uzstāt uz šāda genocīda novēršanu;

39. aicina ES un tās partnervalstis ar attīstības sadarbības palīdzību uzlabot uzraudzību un datu vākšanu jaundzimušo dzimumu attiecības rādītāju jomā un nekavējoties rīkoties, lai novērstu iespējamo nelīdzsvarotību; uzsver, ka arī cilvēktiesību klauzulas, kas saistītas ar dzimumu diskrimināciju, vajadzētu ietvert starptautiskajos tirdzniecības un sadarbības nolīgumos;

40. aicina Eiropas Savienību nodrošināt uz tiesībām balstītu pieeju, kas ietver visas cilvēktiesības, un iekļaut lielākas uzmanības pievēršanu sieviešu un meiteņu tiesību, tostarp to seksuālo un reproduktīvo tiesību un dzimumu līdztiesības, veicināšanai, ievērošanai un izpildei kā priekšnosacījumam pret dzimumu vērsta genocīda apkarošanai attīstības politikas darba kārtībā laikposmam pēc 2015. gada kā vienu no galvenajiem jautājumiem;

41. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

[1] OV C 59, 23.2.2001., 258. lpp.
[2] OV C 320 E, 15.12.2005., 247. lpp.
[3] OV C 348 E, 21.12.2010., 11. lpp.
[4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0103.
[5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0489.
[6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0503.
[7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0431.
[8] Eiropas Parlaments 2007. gada oktobrī pieņēma rezolūciju par sieviešu slepkavībām (feminicīdu) Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības (ES) lomu to apkarošanā. Parlaments tā jaunākajā 2010. gada decembrī pieņemtajā gada ziņojumā par cilvēktiesībām pasaulē atkārtoti nosodīja feminicīdu. Feminicīds ir minēts arī Eiropas Savienības Padomes 2008. gada decembrī pieņemtajās pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm. ES prezidentvalsts 2009. gada aprīlī sniedza paziņojumu, kurā atzinīgi novērtēja Amerikas Cilvēktiesību tiesas (IACtHR) sākto lietas izskatīšanu, savukārt ES augstā pārstāve Catherine Ashton 2010. gada jūnijā nāca klajā ar ES vārdā sniegtu deklarāciju, kurā pauda bažas par feminicīdu Latīņamerikā un nosodīja visus ar dzimumu saistītas vardarbības veidus un zemisko feminicīda noziegumu”, un atzinīgi novērtēja IACtHR spriedumu.
[9] Amartya Sen, „More Than 100 Million Women Are Missing”, The New York Review of Books, 37. sēj., Nr. 20, (1990. gada 20. decembris), pieejams: http://www.nybooks.com/articles/3408
[10] ANO faktu lapa: „2007. gada Starptautiskā sieviešu diena”, pieejama http://www.un.org/events/women/iwd/2007/factsfigures.shtml
[11] Pasaules karte, kurā attēlota jaundzimušo dzimumu attiecība: http://en.worldstat.info/World/List_of_countries_by_Sex_ratio_at_birth
[12] http://en.worldstat.info/World/List_of_countries_by_Sex_ratio_at_birth
[13] UNFPA, Report of the International Workshop on Skewed Sex Ratios at Birth: Addressing the Issue and the Way Forward, 2011. gada oktobris.

PASKAIDROJUMS

Pret dzimumu vērsts genocīds ir dzimumneitrāls termins, ar ko apzīmē tīšu viena dzimuma cilvēku nogalināšanu viņu dzimuma dēļ.

Nesen veikti aprēķini par dzimumu attiecību rāda, ka pasaules iedzīvotāju kopskaitā „iztrūkst” aptuveni 200 miljoni sieviešu. Tas ir krass pieaugums kopš 1990. gada, kad šis skaitlis bija 100 miljoni. Meitenes joprojām tiek cietsirdīgi diskriminētas saistībā ar priekšlaicīgu zīdaiņa dzimuma noteikšanu, sieviešu dzimuma bērnu abortēšanu, pamešanu vai nogalināšanu tikai dzimuma dēļ.

Dzimuma atlase var notikt pirms grūtniecības iestāšanās, grūtniecības laikā, veicot prenatālu dzimuma noteikšanu un selektīvu abortu vai pēc bērna piedzimšanas, bērnu nogalinot vai nevērīgi izturoties pret viņu. Dzimuma atlase reizēm tiek izmantota ģimenes līdzsvarošanas mērķiem, taču izvēle daudz biežāk tiek izdarīta par labu zēnam, jo saskaņā ar dažu kultūru tradīcijām meitas tiek uzskatītas par slogu.

Pret dzimumu vērsts genocīds ir globāla problēma, kas konstatēta ne tikai Āzijā un Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Āfrikā un Latīņamerikā. Valstīs, kur tiek īstenota šāda prakse, bieži ir augstāka vīriešu dzimuma jaundzimušo proporcija salīdzinājumā ar sievietēm nekā bioloģiski normālā attiecība, kur uz 102 sievietēm ir 106 vīrieši. Piemēram, Ķīnā 2011. gadā uz katrām 100 meitenēm piedzima 113 zēni, bet Indijā — 112 zēni uz 100 meitenēm.

Tomēr ir svarīgi arī turpmāk ar piesardzību izturēties pret abortu un prenatālo dzimuma atlases gadījumu skaitu, jo jaundzimušo dzimumu attiecību var ietekmēt vairāki citi faktori. Sieviešu dzimuma jaundzimušās var netikt reģistrētas, un arī meitenes, kuras tiek nogalinātas neilgi pēc dzimšanas vai atdotas adopcijai, var netikt uzskaitītas. Lai gan tiek izmantots termins „SRB” (jaundzimušo dzimuma skaitliskā attiecība), lielākajā daļā valstu nav pieejami ticami jaundzimušo reģistrācijas dati, tāpēc tie tiek aizstāti ar datiem par bērnu dzimuma attiecību (0–4 vai 0–6 gadi). Arī šo attiecību var ietekmēt selektīva meiteņu nepieskaitīšana tautas skaitīšanā un diskriminācija barošanā un veselības aprūpes sniegšanā, kas izraisa postnatālās mirstības pieaugumu meiteņu vidū.

Cēlonis

Galvenais šā fenomena cēlonis ir dziļi iesakņojies uzskats, ka dēls ir vēlamāks, un šis uzskats ir veidojies no kultūras un saimnieciskās pieredzes, un to vēl vairāk pastiprina auglības samazināšanās un spiediena izdarīšana attiecībā uz mazāku ģimeņu veidošanu. Dažās kultūrās pastāv uzskats, ka dēls var sniegt ekonomisku atbalstu novecojošajiem vecākiem, jo dažviet tradicionāli mantojums pāriet dēliem. Šis uzskats ir īpaši spēcīgs tajās valstīs, kur nav sociālā nodrošinājuma un apdrošināšanas sistēmu. Turklāt dēls, kurš nes dzimtas uzvārdu, tiek uzskatīts par cieņas izrādīšanu pret dzimtas turpinājumu.

Kultūra, kurā pastāv uzskats, ka dēls ir vēlamāks, veicina esošo dzimumu nevienlīdzību un stereotipus, kas vērsti pret sievietēm, kā dēļ daudzās valstīs pret tām nav pilnīgi vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un/vai izglītības iespēju jomā. Meitenes saskaras ar vairākām demokrātijas trūkuma izpausmēm, piemēram, nevienlīdzīgu piekļuvi uzturam, izglītībai, veselības aprūpei un tādiem veselības aizsardzības pamatresursiem kā higiēnas iespējas, drošs ūdens, medicīniskā aprūpe un sociālā palīdzība. Visas minētās izpausmes apdraud meiteņu veselību un labklājību patlaban un nākotnē un var novest pie augstāka mirstības rādītāja sieviešu vidū salīdzinājumā ar vīriešiem.

Atbilstoši tiesību akti un to praktiskā īstenošana ir būtiski pasākumi dzimuma atlases un dzimuma atlases prakses regulēšanā. Šā uzdevuma izpildi kļūst aizvien grūtāk uzraudzīt, jo praktizējošie mediķi un iekārtu piegādātāji gūst peļņu no šādām procedūrām.

Pret dzimumu vērsta genocīda radītās sekas

Izkropļotai iedzīvotāju dzimumu attiecībai var būt vairākas sekas. Izkropļotas iedzīvotāju dzimumu attiecības dēļ vīrieši kļūst par dominējošo iedzīvotāju daļu, un tam ir ekonomiska un sociāla ietekme. Vīriešiem rodas grūtības atrast dzīvesbiedri, kā rezultātā tiek noslēgtas piespiedu laulības, veicināta prostitūcija un cilvēktirdzniecība precību vai seksuālās izmantošanas mērķiem, kas noved pie cilvēktiesību pārkāpumiem un sociālā nemiera. Lielāka labvēlība pret vīriešiem un spiediena izdarīšana uz sievietēm, lai tās dzemdē dēlu, noved arī pie augsta pašnāvību rādītāja dažās no šīm valstīm.

Pret dzimumu vērsta genocīda apkarošana

Tādas dzimuma atlases novēršana, kuras pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi, prasa lielu apņemšanos un ilgtspējīgus un saskaņotus Komisijas, valdību, pilsoniskās sabiedrības, starptautisko aģentūru un visu pārējo to personu centienus, kuras strādā, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķi. Nelīdzsvarota dzimumu attiecība ir nepieņemama tādas dzimumu diskriminācijas izpausme, kas vērsta pret meitenēm un sievietēm, un ir cilvēktiesību pārkāpums. Pret dzimumu vērsts genocīds arī turpmāk būs noziegums un nopietns cilvēktiesību pārkāpums, ja vien netiks efektīvi risināti un izskausti cēloņi, kas veicina tādu kultūru veidošanos, kurās valda uzskats, ka dēls ir vēlamāks.

Pirmkārt, nekavējoties jāveic pilnīga zinātniska cēloņu izpēte. Ir būtiski atbalstīt ticamu statistikas datu vākšanu attiecībā uz jaundzimušo dzimumu attiecību, bērnu mirstību un atzītajām dzimuma atlases praksēm mikrolīmenī, reģionālā un valstu līmenī, sākot no mazām cilvēku grupām, piemēram, lauku ciematiem, un veicinot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi, lai risinātu cēloņus un sekas reģionālā līmenī. Šādi dati ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pamatīgu pierādījumu bāzi rūpīgi plānotas un koordinētas politikas izstrādei un rīcībai.

Otrkārt, ar veselības aprūpes profesionālo asociāciju palīdzību vajadzētu veicināt atbildīgu attiecīgo tehnoloģiju izmantošanu, ieviešot un nostiprinot pamatnostādnes, kā arī nodrošinot medicīnas darbinieku īpašāku apmācīšanu ar mērķi novērst dzimuma atlases praksi veselības iestādēs. Turklāt vajadzētu pieprasīt, lai tiktu veikta praktizējošo speciālistu licencēšana, kā arī iekārtu un klīniku un to izmantošanas reģistrācija, paredzot procedūras datu pārbaudei. Dzimuma noteikšana un dzimuma atlases prakse ir finansiāli izdevīga ar dzimuma noteikšanu un dzimuma atlasi saistītajiem praktizējošajiem mediķiem un personām, kas piegādā noteiktas medicīniskās iekārtas; tāpēc jāaizliedz dzimuma atlases pakalpojumu reklamēšana un jāveic pasākumi ar mērķi novērst, ka dzimuma atlase tiek veikta kā darbība, no kuras var gūt finansiālu labumu.

Treškārt, jāīsteno meiteņu un sieviešu atbalsta pasākumi, ar kuriem tiktu veicināta tādas izglītības un sociālās vides izveide, kurā pret sievietēm un vīriešiem, kā arī pret meitenēm un zēniem būtu vienlīdzīga attieksme, kur izglītības resursi veicinātu tādu sievietes un vīrieša tēlu, kas ir brīvs no stereotipiem, nostiprinot sieviešu iespējas būt par pilntiesīgu un līdztiesīgu sabiedrības locekli. Komisijai un visām attiecīgajām starptautiskajām organizācijām būtu jāatbalsta formālās un ikdienējās izglītības programmas. Tās ietver atbalsta un iespēju sniegšanu sievietēm, lai veicinātu viņu pašcieņu, zināšanu ieguvi, lēmumu pieņemšanas spējas un lai mudinātu viņas uzņemties atbildību par savu veselību. Turklāt starp abiem dzimumiem jābūt savstarpējai cieņai jautājumos, kas attiecas uz seksualitāti un auglību, taču vīrieši arī jāizglīto par to, cik svarīga ir sievietes veselība.

Ceturtkārt, valstīm jāizstrādā un jāveicina tiesību akti un politikas pamats, kas ļautu risināt tos nevienlīdzības cēloņus, kuri izraisa dzimuma atlasi. Ir jāizstrādā politika tādās jomā kā mantošanas tiesību akti, pūrs un finansiālā un citu veidu sociālā aizsardzība veciem cilvēkiem, vienlaikus arī nodrošinot, ka tiesību aktos un politikā ir atspoguļota apņemšanās ievērot cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību. Proti, jāizstrādā tāda vecuma pensijas sistēma, kas ļautu pāriem veidot pensijas uzkrājumus, kā arī citi piemēroti atbalsta pasākumi un mehānismi, kuri ļaus samazināt vecāku atkarību no vīriešu dzimuma bērniem, kā arī izvēles izdarīšanu par labu tiem. Ar leģislatīvajiem pasākumiem jānodrošina, lai piespiedu aborts un ar dzimuma atlasi saistīta ķirurģiska iejaukšanās, kas tiek darīti ar mērķi pārtraukt grūtniecību bez iesaistītās sievietes iepriekšējas un informētas piekrišanas vai izpratnes par attiecīgo procedūru, tiktu atzīti par krimināli sodāmiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka tiesību akti dzimuma atlases jomā tiek efektīvi īstenoti un tiem, kas pārkāpj tiesību aktus, tiek piemērotas attiecīgas sankcijas.

Piektkārt, Komisijai jāatbalsta aizstāvības un izpratnes veidošanas darbības, ar ko tiek stimulētas diskusijas un debates sociālajos tīklos un pilsoniskajā sabiedrībā kopumā. Tas nostiprinās un paplašinās vienprātību par meiteņu un zēnu vienlīdzīgas vērtības koncepciju.

Visbeidzot, ir svarīgi, lai Komisija un ES delegācijas ne tikai integrētu pret dzimumu vērstu genocīdu politiskā dialoga darba kārtībā ar attiecīgajām trešām valstīm, bet arī iekļautu to kā vienu no galvenajiem jautājumiem attīstības politikas darba kārtībā laikposmam pēc 2015. gada.

Centienos apkarot pret dzimumu vērstu genocīdu ir jāizceļ un jāveicina Dienvidkorejas darbības attiecībā uz normālas dzimumu attiecības panākšanu; iepriekš šī attiecība Dienvidkorejā bija gandrīz tikpat izkropļota kā Ķīnā. Šā panākuma atslēga ir pārmaiņas kultūrā. Sieviešu izglītošana, pret diskrimināciju vērstas tiesas prāvas un noteikumi par vienlīdzīgām tiesībām veicināja to, ka uzskats, ka dēls ir vēlamāks, kļuva neaktuāls un nevajadzīgs.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu

Anna ZÁBORSKÁ

Pret dzimumu vērsts genocīds ir ar dzimuma atlasi saistīts aborts, balstoties uz augļa dzimumu. Es piekrītu uzskatam, ka pret dzimumu vērsts genocīds ir jautājums, kas ir aktuāls visur, kur grūtnieces, tīši vai pakļaujoties spiedienam, izlemj nedzemdēt meitenes. Šī problēma ietekmē sabiedrību gan finansiālā, gan sociālā ziņā (demogrāfiskā nelīdzsvarotība, medicīniska rakstura problēmas pēc aborta, pēcaborta sindroma ārstēšana, augstāks krūts vēža risks un pašnāvību skaits sieviešu vidū). Tādēļ ir jāuzlabo sieviešu piekļuve veselības aprūpei, jo īpaši pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpei. Ir jānodrošina cilvēka pamattiesības — uz pārliecību balstītas atteikšanās tiesības attiecībā uz medicīnisko personālu un iestādēm, kā arī valsts atbildība garantēt, ka pacienti savlaicīgi spēj piekļūt likumīgai medicīnas aprūpei, jo īpaši pirmsdzemdību aprūpes un mātes veselības aprūpes neatliekamās palīdzības gadījumos. Es mudinu Komisiju un EĀDD pilnībā ievērot starptautiskajos līgumos, konvencijās un programmās minētās valstu atrunas attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību. ANO Konvencijā par bērna tiesībām ir norādīts, ka katram bērnam neatkarīgi no dzimuma ir tiesības uz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pirms un pēc dzimšanas, un Tiesas spriedumā C-34/10 ir noteikts, ka cilvēka embrijs ir katra cilvēka olšūna no tās apaugļošanas stadijas un cilvēka embrijs ir cilvēka ķermeņa konkrēta attīstības stadija.

Attīstības komitejas ATZINUMS (4.6.2013)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par pret dzimumu vērstu genocīdu — sievietes, kuru nav?
(2012/2273(INI))

Atzinumu sagatavoja: Corina Creţu

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ar dziļām bažām norāda uz dzimumu deformēto attiecību dažādās pasaules daļās, it sevišķi Ķīnā un Indijā, kur, dodot priekšroku dēliem, notiek feminicīds, un tādēļ „iztrūkst” vairāk, nekā 200 miljoni sieviešu[1];

2. norāda, ka ir sarežģīti izskaust bērna dzimuma atlasi, un šajā procesā ir jāpiemēro virkne savstarpēji saistītu pieeju un metožu, sākot ar pētījumiem par šādu darbību pamatcēloņiem un kultūras un sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kas vērojami valstīs, kurās priekšroka tiek dota dēliem/ vīriešu dzimuma pārstāvjiem, un beidzot ar kampaņām, kas veltītas meiteņu un sieviešu tiesību un statusa jautājumiem, un tiesību aktu un regulējuma ieviešanu; uzskata, ka, plašāk raugoties, vienīgais ilgtspējīgais veids, kā novērst to, ka joprojām notiek bērna dzimuma atlase, ir veicināt abu dzimumu līdzvērtību ikvienas valsts sabiedrībā;

3. atgādina, ka viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem ir dzimumu līdztiesības veicināšana un iespēju sniegšana sievietēm, un uzsver, ka selektīvi aborti augļa dzimuma dēļ kavē šā mērķa sasniegšanu;

4. uzsver, ka saskaņā ar vairāku pētījumu datiem dzimumu nelīdzsvarotība varētu novest pie tā, ka pieaug cilvēku tirdzniecība laulību vai seksuālās izmantošanas nolūkos, vardarbība pret sievietēm, bērnu laulības, pārāk agras un piespiedu laulības, kā arī HIV/AIDS un citu seksuāli transmisīvo slimību izplatība, tādējādi apdraudot sociālo stabilitāti un drošību; tādēļ aicina padziļināti izvērtēt to, kādas sekas šis strauji pieaugošais vīriešu pārsvars var radīt veselībai, ekonomikai un drošībai;

5. aicina partnervalstu valdības samazināt veselības aprūpes izmaksas bērnu, jo īpaši meiteņu, ārstēšanai, jo viņas dažkārt iet bojā sliktas vai nepietiekamas aprūpes dēļ;

6. norāda, ka, nesniedzot sievietēm un meitenēm iespējas, kā arī necenšoties mainīt sociālās normas un struktūras, tiek radītas nopietnas juridiskas, ētiskas, veselības un cilvēktiesību problēmas un iespējami smagas ilgtermiņa sekas, kas kaitē to valstu sabiedrībām, kurās ir vērojamas šīs problēmas;

7. aicina ES visās partnerībās un apspriedēs ar jaunattīstības valstīm iekļaut dzimumu jautājumiem veltītu spēcīgu komponentu un koncentrēšanos uz sieviešu iespēju palielināšanu, kā noteikts Eiropas konsensā par attīstību; turklāt uzskata, ka ir nepieciešams integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visos budžeta atbalsta posmos, tostarp, veicinot dialogu ar sieviešu apvienībām jaunattīstības valstīs un ieviešot pa dzimumiem dalītus rādītājus; uzsver — lai mēģinātu izskaust bērnu dzimuma atlasi, sākot ar abortiem un beidzot ar bērnu slepkavībām, sasniegtu vispārēju ekonomisko pieaugumu jaunattīstības valstīs un samazinātu nabadzību, ir būtiski svarīgi uzlabot izglītības līmeni, nodarbinātības iespējas un integrētu veselības aprūpi, tai skaitā sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus; uzsver, ka iespēju sniegšana sievietēm un vīriešu iesaistīšana ir svarīgi elementi, kas vajadzīgi, lai cīnītos pret dzimumu nelīdztiesību un veicinātu bērnu dzimuma atlases izskaušanai nepieciešamās uzvedības un sabiedrības izmaiņas;

8. uzsver, ka centienos ierobežot bērnu dzimuma atlasi nedrīkst kavēt vai ierobežot sieviešu tiesības uz piekļuvi legālām seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes tehnoloģijām un pakalpojumiem;

9. uzsver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu un visaptverošu šā jautājuma risinājumu, saglabājot dzimumu līdztiesību un sekmējot pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību, ir svarīgi izstrādāt tiesību aktus pret bērnu dzimuma atlasi, veidojot tiesību aktu kopumu sociālās aizsardzības jomā sievietēm, īstenojot labāku spēkā esošā regulējuma īstenošanas pārraudzību un pievēršot lielāku uzmanību šīs parādības iemesliem, kas saistīti ar kultūru vai sociāli ekonomisko situāciju;

10. aicina ES un tās partnervalstis, īstenojot attīstības sadarbību, uzlabot dzimumu īpatsvara rādītāju uzraudzību dzimšanas brīdī un ar to saistītu datu vākšanu un veikt tūlītējus pasākumus, lai risinātu iespējamo dzimumu nelīdzsvarotību; šajā sakarībā aicina veidot ciešāku sadarbību starp ES, ANO aģentūrām un citiem starptautiskajiem partneriem un partnervalstu valdībām;

11. uzsver, ka jebkādos juridiskos vai politiskos centienos pārvaldīt vai ierobežot bērna dzimuma atlasi ir arī jāaizsargā sieviešu tiesības bez dzīvesbiedra atļaujas izmantot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes tehnoloģijas un pakalpojumus;

12. aicina partnervalstu valdības cīnīties pret genocīdu, kas tiek izdarīts dzimuma dēļ, īstenojot reālas politikas nostādnes, uzlabojot sievietes statusu un veicinot sieviešu lomu pilsoniskajā sabiedrībā, kā arī sekmējot sieviešu izglītību, un vērsties pret sieviešu diskrimināciju, jo īpaši nodarbinātības jomā;

13. aicina partnervalstu valdības sadarboties starptautiskā līmenī, lai cīnītos pret krāpšanu, korupciju un sieviešu tirdzniecību;

14. prasa rūpīgi izanalizēt finansiālus un ekonomiskus iemeslus, uz kuriem pamatojoties tiek veikta bērna dzimuma atlase; turklāt aicina valdības aktīvi novērst slogus, kas var tikt radīti ģimenēm un tādējādi izraisīt vīriešu skaita pārsvaru sabiedrībā;

15. aicina ES, starptautiskās organizācijas, valstu valdības un citas attiecīgās puses sadarboties, lai nodrošinātu iekļaujošu sociālo aizsardzību, jo īpaši pensiju, veselības vai ražas apdrošināšanu jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, lai sniegtu lielāku ekonomisko aizsardzību visām personām un samazinātu tendenci dot priekšroku vīriešu dzimuma pārstāvjiem;

16. aicina valstis, kas saņem attīstības palīdzību, jo īpaši tās valstis, kurās pret dzimumu vērsts genocīds ir nopietna problēma, apņemties šo parādību izskaust.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.5.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Charles Goerens, Mikael Gustafsson, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Bill Newton Dunn, Andreas Pitsillides, Maurice Ponga, Jean Roatta, Alf Svensson, Keith Taylor, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kriton Arsenis, Philippe Boulland, Emer Costello, Isabella Lövin

[1] ANO faktu lapa „2007. gada Starptautiskā sieviešu diena”, pieejama http://www.un.org/events/women/iwd/2007/factsfigures.shtml

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.6.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15 11 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Norica Nicolai, Angelika Niebler, Siiri Oviir, Raül Romeva i Rueda, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mariya Gabriel, Katarína Neveďalová, Antigoni Papadopoulou, Eleni Theocharous
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jill Evans, Anna Hedh

Juridisks paziņojums - Privātuma politika