ZIŅOJUMS par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai

16.7.2013 - (2013/2005(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Jerzy Buzek

Procedūra : 2013/2005(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0262/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0262/2013

Debates :

PV 09/09/2013 - 23
CRE 09/09/2013 - 23

Balsojumi :

PV 10/09/2013 - 11.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0344

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai

(2013/2005(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu” un pievienotos darba dokumentus (COM(2012)0663),

– ņemot vērā tā 2013. gada 12. marta rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu[2],

– ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību[3],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu[4],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. jūlija Regulu Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti[6],

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru[7],

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 994/2012/ES, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā (dokuments attiecas uz EEZ)[8],

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu „Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu „II vienotā tirgus akts: kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. jūnija paziņojumu „Enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem — būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa” (COM(2012)0271),

– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju „Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija 2011.–2020. gadam”[9],

– ņemot vērā tā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par sadarbības veidošanu enerģētikas politikā ar partneriem ārpus ES robežām — stratēģiska pieeja drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes nodrošināšanai”[10],

– ņemot vērā tā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES tērauda rūpniecību[11],

– ņemot vērā ieteikumus, kurus 2013. gada 12. februārī sniedza augsta līmeņa apaļā galda sanāksmē par Eiropas tērauda rūpniecības nākotni,

– ņemot vērā tā 2013. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā[12],

– ņemot vērā tā 2013. gada 14. marta rezolūciju par Enerģētikas ceļvedi 2050. gadam — enerģija nākotnei[13],

– ņemot vērā tā 2012. gada 21. novembra rezolūciju par rūpniecības, enerģētikas un citiem slānekļa gāzes un naftas aspektiem[14] un rezolūciju par slānekļa gāzes un slānekļa naftas ieguves radīto ietekmi uz vidi[15],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A7-0262/2013),

A. tā kā dalībvalstis ir apņēmušās ievērot skaidrus termiņus iekšējā enerģijas tirgus pabeigšanai līdz 2014. gadam un likvidēt ES apgabalu energoizolētību līdz 2015. gadam;

B. tā kā pilnīgi izveidots iekšējais enerģijas tirgus ir nepieciešams Savienības vispārējai energoapgādes drošībai un ilgtspējai un ir būtiska vērtība Savienības globālai konkurētspējai, ekonomiskai izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai, kā atzīts II vienotā tirgus aktā un stratēģijā „Eiropa 2020”;

C. tā kā Komisijas stratēģijas „Enerģija 2020” pamatā ir aplēses, ka enerģētikas nozarē līdz 2020. gadam būs nepieciešamas ieguldījums līdz EUR 1 triljonam, no kā EUR 540 miljardi būs nepieciešami elektroenerģijas ražošanai un EUR 210 miljardi — Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes tīkliem;

D. tā kā „Enerģētikas ceļvedī 2050” ir uzsvērts, ka pilnīga Eiropas enerģētikas tirgus integrācija un tirgu atvēršana ir būtiska, lai uzturētu līdzsvaru starp enerģētikas drošību, konkurētspēju, izmaksu lietderību, ilgtspējīgu ekonomiku un patērētāju interesēm; tā kā „Enerģētikas ceļvedī 2050” norādīts, ka energoefektivitāte, atjaunojamā enerģija un enerģētikas infrastruktūra ir visizdevīgākais risinājums;

E. tā kā Eiropas enerģijas avotu struktūrā īsā termiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā pieaug enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem (RES) īpatsvars; tā kā RES lielapjoma integrācijai ir nepieciešama energotīkla pielāgošana un lielāka elastība;

F. tā kā vienots enerģijas tirgus ļauj Savienībai ieņemt vienotu pozīciju sarunās ar ārējiem partneriem un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES reģistrētiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas nav reģistrēti ES, vienlaikus nodrošinot arī sociālos un vides standartus un veicinot savstarpīgumu trešās valstīs;

G. tā kā ir nepieciešams izveidot sistēmu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm attiecībā uz enerģijas piegādes nolīgumiem ar trešām valstīm;

H. tā kā Eiropas iekšējam enerģijas tirgum un attiecīgajiem valstu enerģijas tirgiem jābūt konkurētspējīgam un jāpiedāvā reāla izvēle un pārredzama informācija visiem patērētājam, kam ir būtiska loma enerģijas tirgū; tā kā iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana ir būtiska, lai pazeminātu enerģijas izmaksas un cenas līdz pieejamam un konkurētspējīgam līmenim īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā; tā kā cenu samazināšanās enerģijas tirgos bieži vien neskar patērētājus;

I. tā kā Eiropas Enerģētikas kopienai, kura izmanto Kopienas metodi, pamatā jābūt spēcīgam kopējam enerģijas tirgum, ārpus ES veikto enerģijas iepirkumu koordinēšanai un jaunu ilgtspējīgu energotehnoloģiju kopīgam Eiropas finansējumam it īpaši pētniecības un inovācijas jomā;

J. tā kā noteikti rezultāti ir sasniegti attiecībā uz pārrobežu sadarbības uzlabošanu, no enerģētikas viedokļa izolētu teritoriju daļēju likvidēšanu un apgādes traucējumu novēršanu,

1. atzinīgi vērtē paziņojuma un pievienotā rīcības plāna būtību, kurā apkopoti līdz šim sasniegtie rezultāti un turpmākās problēmas, kas saistītas ar iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu;

2. atzīst, ka enerģijas cenu paaugstināšanās tendence, visticamāk, turpināsies, ņemot vērā, ka šīs cenas pašlaik ir saistītas — gāzes gadījumā — ar naftas barela cenu, un — elektroenerģijas gadījumā — ar svārstīgajām degvielas cenām, un tās vēl vairāk ietekmē Eiropas atkarība no naftas un gāzes importa, intervences pasākumu ietekme, nepietiekamās darbības energoefektivitātes veicināšanai un ieguldījumu trūkums enerģijas sistēmu (tostarp pretēja virziena plūsmām un starpsavienojumiem) uzturēšanai un modernizācijai, lai garantētu augsta līmeņa piegādes drošību un veicinātu RES integrāciju; tāpēc atbalsta gāzes cenas noteikšanas mehānisma pāreju no naftas cenas indeksācijas uz elastīgākām alternatīvām, vienlaikus nodrošinot tirdzniecības attiecību brīvību;

3 uzsver, ka vietējo resursu attīstīšana radīs ES jaunus gāzes un elektroenerģijas tirdzniecības centrus, kā arī jaunus tūlītējas piegādes tirgus, tādējādi dodot ES un dalībvalstīm reālu iespēju pašām noteikt enerģijas cenas, tostarp reģionālā un vietējā līmenī;

4. atzīst Eiropas pievienoto vērtību, kas saistīta ar enerģētikas politikas labāku koordinēšanu un sadarbību starp dalībvalstīm, savstarpējo solidarizēšanos un efektīvu un drošu pārrobežu enerģētikas sistēmu izveidi, tādējādi radot sinerģijas ar apgādes un enerģijas pieprasījumu uzlabotas vadības palīdzību, ko atvieglo viedās tehnoloģijas energosadales sistēmas līmenī;

5. uzsver reģionālo tirgu un dalībvalstu sadarbības nozīmi barjeru likvidēšanā, integrācijas procesa paātrināšanā un tīkla efektivitātes palielināšanā;

6. atgādina par sniegto atbalstu Eiropas Enerģētikas kopienas izveidei starp dalībvalstīm un aicina Komisiju un Eiropadomi ziņot par tās izveides gaitu;

Uz klientu orientēts tirgus

7. uzsver, ka enerģijas galalietotāji — privātpersonas, MVU un rūpniecība — ir lietotājiem draudzīga un pārredzama iekšējā enerģijas tirgus pašā centrā; norāda, ka tiem jābūt pienācīgi aizsargātiem un informētiem, nodrošinot informācijas vieglu pieejamību, lai tie spētu izmantot savas tiesības pilnībā, vienlaikus mudinot aktīvāk iesaistīties konkurences veicināšanā tirgū, pārvēršoties no pasīviem pakalpojumu saņēmējiem par aktīviem informētiem patērētājiem un profesionāliem patērētājiem;

8. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt konkurētspējīgu, viegli vadāmu un pārredzamu enerģijas tirgu, kas piedāvā patērētājiem reālu izvēli un konkurētspējīgas cenas, kā arī apgādā visus pašreizējos un turpmākos ES enerģijas patērētājus ar drošiem, ilgtspējīgiem, cenu ziņā pieejamiem un uzticamiem enerģijas ģenerēšanas veidiem, vienlaikus ņemot vērā nākamo paaudžu intereses;

9. paredz, ka patērētāju plašāku iesaistīšanos veicinās ar pāreju uz atjaunojamo enerģiju saistīti vietējie kooperatīvi, kolektīvas pārejas iniciatīvas un apvienības vai citi veicināšanas līdzekļi, piemēram, decentralizēta uzglabāšana un viedās ierīces; uzskata, ka šādi faktori palīdzēs patērētājiem labāk izprast un kontrolēt savu enerģijas patēriņu un tādējādi kļūt elastīgākiem un reaģētspējīgākiem (gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma viedokļa) un ka tie var uzlabot piekļuvi atjaunojamajām enerģijām un ģenerēt nepieciešamos finanšu ieguldījumus;

10. vērš uzmanību uz priekšrocībām, ko sniedz mainīgas tīkla maksas piemērošana, lai mudinātu patērētājus elektroenerģiju izmantot zema pieprasījuma periodos un tādējādi veicinātu ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu;

11. uzskata, ka viedajām tehnoloģijām jānodrošina patērētājiem precīza, saprotama un viegli lietojama informācija un jāsniedz iespēja patērētājiem kontrolēt savu enerģijas patēriņu un ražošanu; tāpēc uzskata, ka viedās tehnoloģijas jāpapildina ar pārvades un sadales tīklu dinamisku tiešsaistes vadību, kas aptver tādus pakalpojumus kā tīkla atbalsta pakalpojumi, brīvprātīgas patērētāju atbildes, energoefektivitātes pakalpojumi, mikroģenerācija un uzglabāšanas risinājumi, kā arī vietējie vai iekšējie starpnieki; tomēr norāda, ka enerģijas patēriņa līmeņi, kas nepieciešami, lai viedie skaitītāji būtu ekonomiski izdevīgi, ir pienācīgi jāizvērtē, un patērētājiem, kuri nepārsniedz šos līmeņus, nedrīkst uzlikt pienākumu veikt ieguldījumus automātiskajos skaitītājos;

12. pauž bažas par notikumu gaitu, kad telesakaru uzņēmumi tiek mudināti pārvaldīt sadales tīkla datus, jo tas liek nopietni apšaubīt datu aizsardzību, kā arī rada risku, ka operatoriem būs jāpērk tehniskie dati, kas viņiem nepieciešami, lai izpildītu sadales sistēmas operatoru funkcijas;

13. atzīst, ka enerģētiskā nabadzība rada būtiskas problēmas dalībvalstīs; norāda, ka nediferencēta pieeja neņem vērā valstu situācijas atšķirības; tāpēc uzskata, ka neaizsargātie patērētāji ir īpaši un efektīvi jāaizsargā un ka šajā sakarā jāievieš pienācīgi mehānismi, vienlaikus nepieļaujot energotirgus darbības traucējumus; uzsver, ka īpaši pasākumi jau pastāv saskaņā ar trešo enerģētikas tiesību aktu paketi;

14. norāda, ka slānekļa gāzes revolūcija ASV ir samazinājusi CO₂ emisijas, vienlaikus radot būtiskas konkurences priekšrocības ASV rūpniecībai;

Problēmas, kas saistītas ar iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu

15. uzsver, ka iekšējais enerģijas tirgus vēl nav pabeigts un valstu enerģijas tirgi neapmierina patērētāju vajadzības un cerības, jo dažās dalībvalstīs viņi turpina saskarties ar augstām cenām, ierobežotu piegādātāju, ražotāju un tarifu izvēli, zemu vispārējo kvalitāti pakalpojumiem, bieži vien patērētāju nepietiekamu aizsardzību un grūtībām, kas saistītas ar piegādātāja maiņu; tādēļ uzsver, ka nepieciešams veidot lietotājiem draudzīgāku tirgu, kurā patērētāji var aktīvi darboties un kļūt par profesionāliem patērētājiem ES mēroga tirgū, kurā par noteikumiem, ko piedāvā individuālie piegādātāji, tie tiek informēti tādā veidā, kas atvieglo salīdzināšanu; šajā sakarā norāda uz kolektīvas pārejas nozīmi patērētāju ietekmes palielināšanā un zemāku enerģijas izmaksu nodrošināšanā;

16. uzskata, ka viens no galvenajiem šķēršļiem šāda tirgus izveides pabeigšanai ir tas, ka pilnībā nav īstenoti ar iekšējo enerģijas tirgu saistītie tiesību akti; uzskata, ka nepieciešamā iekšējā tirgus konsolidācija paredz infrastruktūras paplašināšanu, vienlaikus īstenojot iekšējā tirgus tiesību aktus un ieviešot konkurences noteikumus;

17. uzsver, ka esošās energoinfrastruktūras modernizēšana un jaunas viedas un elastīgas ražošanas, pārvades (jo īpaši pārrobežu gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu), sadales un uzkrāšanas infrastruktūras izveidošana ir būtisks priekšnoteikums labi integrētam un labi savienotam enerģijas tirgum, kurā netiek pieļauta negatīvā ietekme, piemēram, neplānotas enerģijas plūsmas, kurā tiek nodrošināta apgāde par pieejamām un konkurētspējīgām cenām, kurā pilnībā tiek izmantots ilgtspējīgo energoavotu, mikroģenerācijas, koģenerācijas un energoefektivitātes potenciāls un pieprasījuma puses īstenota pārvaldība un uzglabāšana un kurā līdz 2015. gadam jāpanāk, ka neviena no dalībvalstīm nav izolēta no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem, cita starpā izmantojot izolētu energosistēmu sinhronu integrāciju Eiropas kontinentālajos tīklos; uzsver, ka lielapjoma ieguldījumi jāveic paralēli ieguldījumiem reģionālos vai pat vietējos tīklos, jo enerģijas ražošana arvien biežāk notiek reģionālā/vietējā līmenī;

18. saistībā ar to norāda, ka decentralizēta atjaunojamās enerģijas apgāde samazina nepieciešamību būvēt jaunas pārvades līnijas un tādējādi arī saistītās izmaksas, jo decentralizētas tehnoloģijas, ko var tieši integrēt mājās, pilsētās un attālās teritorijās, ir daudz tuvākas gala patērētājiem;

19 atzīst, ka pieaugošā atjaunojamās elektroenerģijas ražošana, neattīstot nepieciešamo infrastruktūru samērīgi, var izraisīt nekoordinētas pārrobežu plūsmu cilpas un līdz ar to — neoptimālas enerģijas cenas;

20. atgādina, ka vēl nav sasniegts dalībvalstu mērķis panākt tādu elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu līmeni, kas būtu līdzvērtīgs vismaz 10 % uzstādītās ražošanas jaudas, kā to 2002. un 2007. gadā apstiprināja Eiropadome;

21. atzinīgi vērtē Komisijas uzsvērto apgalvojumu, ka Eiropas nākotnes enerģētikas sistēmas raksturos elastība; atzīmē, ka attiecībā uz jebkuru termiņu pareizi funkcionējoši pārrobežu vairumtirdzniecības tirgi ir viegli pieejams elastīguma avots; aicina turpināt centienus stimulēt turpmāku enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju pārņemšanu un uzlabot reaģētspēju pieprasījuma pusē, kas arī ir papildu elastīguma avoti;

22. uzskata, ka energoefektivitāte ir viens no ilgtspējīgākajiem un rentablākajiem veidiem, kā samazināt rēķinus par enerģiju, stiprināt piegādes drošību, mazināt fosilā kurināmā importēšanas nepieciešamību un novērst oglekļa emisijas; atzīst, ka jebkuriem pasākumiem, kas sekmē energoefektivitāti, jābūt pielāgotiem patērētāju vajadzībām, rentabliem un atbalstītiem ar īstajiem stimuliem;

23. uzsver, ka saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras secinājumiem aktīvāka darbība energoefektivitātes jomā varētu līdz 2035. gadam samazināt ES gāzes importu par trešdaļu, un tie ir 100 miljardi kubikmetru gāzes;

24. atgādina, ka telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru attīstības, izvēršanas un uzturēšanas sinerģijām būs svarīga nozīme, lai sasniegtu Eiropas Savienības energoefektivitātes mērķus;

25. uzsver nepieciešamību turpināt Eiropas enerģijas tirgu atsaisti, lai nodrošinātu konkurētspēju un elektroenerģijas piegādi par viszemāko iespējamo cenu;

26. uzskata, ka jāveicina ieguldījumi infrastruktūrā, izmantojot stabilu, inovācijām labvēlīgu un prognozējamu tiesisko regulējumu, kas neierobežo iekšējā tirgus darbību, un ka pensiju fondiem un institucionālajiem investoriem jāļauj ieguldīt energopārvadē, atzīstot, ka to nevar sasniegt bez tirgus dalības; tomēr vienlaikus atzīst, ka atsevišķos specifiskos gadījumos ir maz iespēju īstenot infrastruktūras pārveidošanu bez publiskā finansējuma būtiskiem infrastruktūras projektiem, kas var nebūt komerciāli dzīvotspējīgi; saistībā ar to uzsver Eiropas starpsavienojumu mehānisma nozīmi un izsaka nožēlu, ka tā budžets enerģētikai ir mazāks, nekā ierosināja Komisija;

27. prasa veikt pētījumus par iespēju izveidot Eiropas fondu ieguldījumiem energotīklos, ko finansētu ar obligātu Eiropas nodevu par energopatēriņu Eiropas Savienības teritorijā, tādējādi nodrošinot šo publisko finansējumu;

28. uzsver, ka atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana dalībvalstīs palīdzēs attīstīt infrastruktūras tīklus un apgūt ieguldījumus; uzsver, ka vietējām un reģionālām iestādēm šajā saistībā ir jāuzņemas nozīmīgs pienākums vienkāršot plānošanas procedūras un integrēt enerģētikas infrastruktūru savās vietējās un reģionālās plānošanas shēmās;

29. norāda, ka atklātas un nediskriminējošas piekļuves trūkums pārvades infrastruktūrai dažos gadījumos turpina kavēt jaunu dalībnieku pievienošanos tīklam vai ienākšanu tirgū, lai atbilstoši taisnīgiem noteikumiem konkurētu ar jau strādājošiem uzņēmumiem; uzsver nepieciešamību novērst strukturālus tirgus traucējumus, kas izraisa augstu koncentrācijas līmeni vairākās dalībvalstīs;

30. šajā sakarā uzsver, ka trešās enerģētikas paketes noteikumi pilnībā jāpiemēro Eiropas un ārvalstu uzņēmumiem; uzskata, ka jebkuriem Komisijas piešķirtiem atbrīvojumiem no šiem noteikumiem jābūt ierobežotiem pēc apjoma un piemērošanas ilguma un tie jāpārskata Parlamentā un Padomē;

31. uzsver, ka pārredzamības trūkums un nekonkurētspējīgas prakses esamība vairumtirdzniecības enerģijas tirgos apdraud patērētāju uzticību; uzskata, ka ir steidzami nepieciešams izprast izmaksu veidošanos vairumtirdzniecības tirgos, kā arī ietekmi uz patērētāju rēķiniem;

32. pilnībā atbalsta pasākumus, kas veikti līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai, radot decentralizētus un konkurētspējīgus tirgus modeļus, jo tie sniedz lielākas iespējas vietējiem energoražotājiem un jauniem rūpniecības dalībniekiem;

33. šajā sakarā atgādina, ka dominējošo tirgū pārstāvēto piegādātāju atturēšanai no tirgus atvēršanas aizkavēšanas ir svarīgi veicināt jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, piemēram, iespēju slēgt līgumus vienlaicīgi ar vairākiem piegādātājiem;

34. norāda, ka stabils tiesiskais regulējums — ražotājiem, regulatoriem, tīkla operatoriem, enerģijas piegādātājiem, ar pieprasījumu saistītiem pakalpojumu sniedzējiem un, vissvarīgākais, gala patērētājiem un profesionāliem patērētājiem — ir nozīmīgs priekšnoteikums labi funkcionējošam iekšējam tirgum un ilgtermiņa ieguldījumu piesaistīšanai infrastruktūras attīstībā; uzsver, ka, izstrādājot tīkla kodeksus, kas paredz taisnīgus, nediskriminējošus un līdzsvarotus noteikumus, tiktu saskaņota energotīkla pārvaldība, tirgus struktūra un savietojamība; uzsver, ka ir būtiski, lai vienošanās par pārvades tīklu atsaistīšanu no ražošanas un piegādes, tiktu ievērota visā ES, tostarp vienošanās par enerģētikas regulatoru neatkarību un patērētāju aizsardzības prasības; tādēļ uzsver nepieciešamību atbalstīt un turpināt pilnveidot ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) lomu, jo īpaši spējas izvērtēt valstu regulatīvos lēmumus un izšķirt strīdus;

35. norāda, ka pastāv bažas, ka atsevišķas dalībvalstis ir jau ieviesušas vai paredz ieviest valsts jaudas atalgošanas mehānismus (CRM) elektroapgādes nodrošināšanai, pienācīgi neizpētot visus potenciālos alternatīvos risinājumus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu risinājumiem un elastīguma resursiem; atzīst, ka, lai gan šie mehānismi dažos apstākļos ir nepieciešami, tie varētu ietekmēt un izkropļot vairumtirdzniecības tirgus struktūru un sliktas plānošanas gadījumā potenciāli radīt iestrēgšanas efektus; aicina Komisiju nodrošināt saskaņotāku pieeju ES līmenī, lai nodrošinātu, ka šādi CRM ir nepieciešami, efektīvi, pārredzami, tehnoloģiski neitrāli un nediskriminējoši;

36. pauž nožēlu, ka līdz šim nav izmantoti Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu paredzētie sadarbības mehānismi; norāda uz Komisijas secinājumiem, kas liecina, ka pašreizējās sadarbības sekmīgāka īstenošana varētu dot ievērojamu labumu, piemēram, sekmēt tirdzniecību; tāpēc aicina dalībvalstis vajadzīgā gadījumā labāk izmantot sadarbības mehānismus, kā arī palielināt savstarpējo komunikāciju;

37 uzsver, ka, neskarot dalībvalstu tiesības izvēlēties savu energoavotu sadalījumu vai vajadzību palielināt koordināciju ES mērogā, ES kopumā pilnīgi jāizmanto visu dalībvalstu rīcībā esošo ilgtspējīgo energoavotu potenciāls, pilnībā ievērojot ES enerģētikas politikas trīs mērķus, proti, konkurētspēju, ilgtspējību un piegādes drošību;

38. norāda, ka atsevišķas dalībvalstis ir „enerģijas salas” — joprojām pilnīgi izolētas no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem un turpina maksāt augstāku cenu par energoresursiem, tādējādi ietekmējot konkurētspēju; norāda, ka, neveicot būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā, šīs dalībvalstis nevarēs izpildīt Eiropadomes atkārtoti uzsvērtās saistības līdz 2015. gadam panākt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no ES tīkliem; uzskata, ka Komisijai, ja šīs dalībvalstis to pieprasa, būtu jāpiedalās sarunās par enerģijas cenām ar ārējiem energopiegādātājiem, piemēram, attiecībā uz gāzes iepirkšanu;

39. uzsver, ka ES līgums prasa nodrošināt solidaritāti starp dalībvalstīm, kam jābūt iekšējās un ārējās enerģētikas politikas ikdienas darba un krīžu pārvaldības daļai; aicina Komisiju sniegt skaidru definīciju par „solidaritāti enerģētikas jautājumā”, lai garantētu, ka visas dalībvalstis to ievēro;

40. uzsver, ka īstermiņā un vidējā termiņā ir jārisina jautājums par paredzamo gāzes un elektroenerģijas importa pieaugumu ES no trešām valstīm, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, pienākumu sadali un taisnīgu iekšējā tirgus funkcionēšanu; atkārtoti uzsver, ka dažās dalībvalstīs šī problēma ir cieši saistīta ar atkarību no gāzes un naftas importa no vienas trešās valsts un ka šā jautājuma atrisināšanai ir jādažādo enerģijas piegādātāju, maršrutu un avotu portfelis; atzīst, ka šajā sakarā stratēģiskie mērķi ir gāzes dienvidu koridora izbūve, tostarp Nabucco cauruļvads un tā iespējamā sasaiste ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kā arī tādu piegādes maršrutu izveide ES, ar ko līdz 2020. gadam nodrošina aptuveni 10–20 % no ES gāzes pieprasījuma, lai tādējādi nodrošinātu, ka katrs Eiropas reģions var fiziski piekļūt vismaz diviem dažādiem gāzes avotiem;

41. uzskata, ka atvērts un pārredzams iekšējais tirgus, kurā visi ES un trešo valstu uzņēmumi ievēro enerģētikas jomas acquis communautaire, varētu palīdzēt stiprināt ES enerģijas piegādātāju pozīciju sarunās ar ārējiem konkurentiem, kas ir īpaši svarīga ārējās enerģijas iepirkšanas turpmākās koordinācijas iespējām ES līmenī; aicina ES apsvērt iespēju izveidot vienotu gāzes iegādes aģentūru un mehānismus, lai līdzsvarotu dominējošo ārējo piegādātāju monopolstāvokli; atzīmē, ka attiecību ar ES un trešo valstu enerģijas piegādātājiem vadībā jāizmanto savstarpīguma princips; uzstāj, ka Komisijai attiecībās ar trešo valstu enerģijas piegādātājiem jāņem vērā savi lēmumi par patērētājiem piedāvātajām cenām un jāinformē par šādu lēmumu sekām;

42. ir pārliecināts, ka Komisijai vajadzētu piešķirt pilnvaras risināt sarunas par stratēģiskas nozīmes infrastruktūras projektiem, kas kopumā ietekmē piegādes drošību uz ES, un ka šādu pilnvaru piešķiršana būtu jāapsver arī saistībā ar citiem starpvaldību nolīgumiem, kas varētu būtiski ietekmēt ES ilgtermiņa enerģētikas politikas mērķus, jo īpaši tās neatkarību enerģētikas jomā; šajā sakarā atzinīgi vērtē progresu, kas gūts Komisijas vadītajās sarunās par līgumu starp ES, Azerbaidžānu un Turkmenistānu par Kaspijas jūras cauruļvadu sistēmas izbūvi;

43. uzsver, ka ar atjaunojamiem energoavotiem un energoefektivitāti saistītu stimulu un palīgenerģijas izmaksu pieaugoša konverģence visās dalībvalstīs pēc 2020. gada ir nozīmīga, lai nodrošinātu labi funkcionējošu un efektīvu iekšējo enerģijas tirgu gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī, kā arī lai veidotu labvēlīgus apstākļus atjaunojamo energoavotu ilgtermiņa attīstībai un plašai izmantošanai;

44. uzskata, ka īstermiņā ir jāmudina kaimiņu dalībvalstis veidot reģionālos grupējumus, lai valstu plānu izmantošanas vietā būtu vērojama virzība uz saskaņotas vai vienotas reģionālās atbalsta shēmas izmantošanu atjaunojamiem energoresursiem;

45. mudina dalībvalstis regulāri un pārredzami pārskatīt to ieguldījumus vai citus atbalsta tarifus, kas palīdzētu pielāgot tos atbilstoši aizvien zemākām tehnoloģijas un piegādes izmaksām;

46. atzīst, ka kopīgie ES pētniecības projekti, kurus atbalsta pamatprogrammas un iniciatīvas, piemēram, Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (ETS plāns), ir nepietiekami izmantoti tādu jaunu tehnoloģiju izstrādē, kas nodrošina uzlabojumus energoefektivitātes, atjaunojamo energoavotu, kodolspēkstaciju drošuma un drošības, fosilo kurināmo radīto emisiju samazināšanas un viedtīklu jomās, kas visas ir ļoti nozīmīgas enerģijas tirgum;

47. uzskata, ka ir svarīgi gūt lielākus panākumus nākotnes elektromaģistrāļu jomā, jo īpaši attiecībā uz Dienvidaustrumu un ziemeļu elektromaģistrāli (SENEH), kas palīdzētu arī pielāgot saules paneļu parkos, piemēram, projektā „Helios”, saražotās enerģijas pārsūtīšanu no Eiropas dienvidaustrumiem uz ziemeļiem un rietumiem;

Nepieciešami steidzami pasākumi

Labi integrēts, atvērts, sekmīgi regulēts un konkurētspējīgs iekšējais enerģijas tirgus

48. aicina dalībvalstis steidzami pilnībā transponēt un ieviest visus ES tiesību aktus, jo īpaši trešo enerģētikas paketi; mudina Komisiju īstenot pasākumus pret tām dalībvalstīm, kurās tiesību aktu ieviešana tiek nepamatoti novēlota; atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau ir uzsākusi oficiālu procedūru, lai izmeklētu ES noteikumu pārkāpumus;

49. uzsver nepieciešamību novērst strukturālus traucējumus tirgū un tirgus pārredzamības trūkumu; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai ieviestu trešo enerģētikas paketi;

50. lūdz Komisiju cieši uzraudzīt ES enerģētikas jomas tiesību aktu efektīvu īstenošanu, jo īpaši noteikumus, ar kuriem paredz būtiskas patērētāju tiesības, kā arī tos, kas attiecas uz sistēmas operatoriem, valsts regulatīvām iestādēm un konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, kā arī tos, kuru mērķis ir samazināt plūsmas cilpas fenomenu iekšējā elektroenerģijas tirgū, kas rada nozīmīgu, bet ne nepārvaramu problēmu iekšējā enerģijas tirgū, jo tas samazina enerģijas sistēmas drošību, samazinot uzglabāšanas iespējas un tīkla jaudu; mudina Komisiju izmantot tās rīcībā esošos visatbilstošākos līdzekļus, lai novērstu jebkādu pastāvīgu neatbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem;

51. norāda, ka līdz šim elektroenerģijas padeves pārtraukumus ir izraisījušas darbības kļūmes, nevis jaudas trūkums; atzīst, ka sakarā ar ekonomikas lejupslīdi, augstajām dabasgāzes cenām un atjaunojamo resursu elektroenerģijas neregulārās ražošanas pieaugošo īpatsvaru ieguldītāji Eiropas Savienībā, attīstot elastīgu elektroenerģijas ražošanas jaudu, saskaras ar būtisku nenoteiktību; aicina Komisiju veikt visaptverošu ražošanas atbilstības novērtējumu, kura pamatā būtu saskaņota metodoloģija, un sniegt norādes elastīguma uzlabošanai un piegādes saglabāšanai;

52. mudina Komisiju un dalībvalstis labāk koordinēt infrastruktūras projektus un kopīgi plānot tīkla attīstību, tādējādi nodrošinot pilnīgu ES mēroga sistēmas savienojamību un izmaksu lietderību, izmantojot pārrobežu sinerģijas un efektīvāku enerģētikas infrastruktūras tīklu; norāda, ka būtu jāatbalsta integrēta pieeja, kas ietver sadales operatorus; saistībā ar to aicina Komisiju un dalībvalstis veikt Eiropas kopējās interesēs īstenojamu projektu ātru novērtēšanu, atlasi, atļauju piešķiršanu un īstenošanu, jo īpaši saistībā ar elektroenerģijas un gāzes pārrobežu starpsavienojumiem, tostarp reversās plūsmas mehānismiem, sašķidrinātu dabasgāzi, enerģijas uzkrāšanas infrastruktūru un viediem pārvades un sadales tīkliem, kas ir ļoti svarīgi labi integrētam un labi funkcionējošam enerģijas tirgum;

53. iesaka Komisijai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma piešķiršanā enerģētikas nozarē dot priekšroku projektiem ar lielāko ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, tādējādi veicinot konkurenci, paātrinot atjaunojamo enerģijas veidu ienākšanu tirgū, izveidojot vajadzīgos pārrobežu starpsavienojumus un uzlabojot apgādes drošību;

54. aicina Komisiju veikt enerģētikas projektu pašreizējo plānu jaunu pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz tādu jaunu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāk nekā 10 gadi, lai novērtētu to ekonomisko labumu, ņemot vērā jau šobrīd būvniecības vai plānošanas stadijā esošos sašķidrinātās dabasgāzes termināļus atsevišķās dalībvalstīs, kuri tuvākajā nākotnē palīdzēs veicināt energoapgādes drošību dalībvalstīs, kuras atzītas par „enerģijas salām”, un palīdzētu finansēt šādus projektus;

55. mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest efektīvu pārslogojuma pārvaldības sistēmu, lai sekmētu pašreizējās gāzes un elektroenerģijas pārvades jaudas efektīvu izmantojumu, samazinot ar tīkla jaudas palielināšanu saistītās izmaksas, kā arī veicinātu to, ka tiek palielināti atjaunojamu energoresursu ražošanā izmantojamo avotu savienojumi ar elektroenerģijas tīklu;

56. aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk pārtraukt izmantot cenu griestus vai regulētas enerģijas mazumtirdzniecības cenas, kas valsts līmenī ir zem faktiskajām izmaksām, jo šādi pasākumi var izkropļot konkurenci un nopietni apdraudēt turpmākos ieguldījumus enerģētikas nozares jaudā un infrastruktūrā; tomēr uzsver, ka šajā sakarā politikā ir jāņem vērā to neaizsargāto patērētāju likumīgās intereses, kuri ne vienmēr spēj gūt labumu no patiesas konkurences enerģijas tirgos;

57. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos īstenot pretmonopola un valsts atbalsta noteikumus visiem uzņēmumiem enerģētikas nozarē un to filiālēm, kuras darbojas Eiropas Savienības teritorijā, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas ar līdzvērtīgiem piekļuves nosacījumiem visiem tirgus dalībniekiem; aicina Komisiju sniegt vadlīnijas par to, kā novērtēt uzņēmuma dominējošas pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu gāzes un elektroenerģijas tirgū, kā arī sniegt vadlīnijas par paraugpraksi un pieredzi, kas gūta attiecībā uz atjaunojamo energoavotu atbalsta shēmām;

58. lūdz Komisiju pārskatīt valsts atbalsta noteikumus attiecībā uz valsts energoefektivitātes pasākumiem un pārskatīt tos enerģijas projektus, ko līdzfinansē kohēzijas politikas ietvaros, lai nodrošinātu, ka lielāks šo darbību skaits ir tiesīgs saņemt valsts finansējumu, kas savukārt veicinātu lielāku pabeigtu projektu skaitu;

59. ierosina Komisijai izmantot pilnvaras valsts atbalsta pārbaudīšanas jomā, lai mudinātu attīstīt pārrobežu infrastruktūru; uzskata, ka Komisija valsts atbalsta mehānismu (jaudas vai atjaunojamu energoresursu) apstiprināšanu varētu padarīt atkarīgu no attiecīgās dalībvalsts saistībām attiecībā uz precīzu pārrobežu infrastruktūru finansēšanu un izbūvi; uzskata, ka šādi starpsavienojumi būtu ļoti svarīgi, lai uzlabotu iespējas izmantot kādas kaimiņvalsts piegādes, ja rodas ārkārtas situācija vai nelīdzsvarotība enerģijas padevē, kā arī laika gaitā samazinātu subsīdijas;

60. stingri atbalsta Komisijas centienus, kuru pamatā ir PSOET izstrādāta saskaņota rīcība, līdz 2014. gadam ieviest saskaņotus tīkla kodeksus un noteikumus saskaņā ar plānu un nodrošināt iekšējā enerģijas tirgus tiesiskā regulējuma stabilitāti un lielāku labvēlību pret inovācijām;

61. stingri atbalsta regulatīvos pasākumus, kurus veic ACER un valstu regulatīvās iestādes saistībā ar pārrobežu energotirdzniecības, tostarp diennakts, nākamās dienas un līdzsvarošanas tirgos, veicināšanu, uzlabošanu un vienkāršošanu un dažādu dalībvalstu energosistēmu savienojumu trūkumu novēršanu, veicinot starpsavienojumu pārredzamu izmantošanu; uzsver, ka ACER un valstu regulatīvajām iestādēm vajadzīgs pietiekams skaits darbinieku — ar nepieciešamo kvalifikāciju, pieredzi un zināšanām —, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar vairumtirdzniecības darījumu uzraudzību, un konstatētu iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas praksi un mēģinājumus manipulēt ar tirgu;

62. attiecībā uz iekšējo elektroenerģijas tirgu aicina Komisiju steidzami nodrošināt rūpīgu analīzi par valsts ražošanas jaudas atbilstību un elastību īstermiņā un ilgtermiņā, pilnībā ņemot vērā potenciālo devumu, ko sniedz visi elastības pasākumi, piemēram, pieprasījuma reakcija, enerģijas uzkrāšana un starpsavienojums, un ziņot par to izmantoto valsts pasākumu ietekmi saistībā ar jaudas novērtēšanu un attīstības plānošanu iekšējā enerģijas tirgū un konkurences noteikumiem, ņemot vērā ietekmi uz piegādes drošību un šīs papildinošās tirgus struktūras politikas pārrobežu aspektus; šajā sakarā aicina īstenot turpmākus centienus attiecībā uz enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantojumu un pieprasījuma atsaucību nākotnē, jo tie visi ir elastīguma papildu avoti;

63. aicina Komisiju sagatavot vadlīnijas par elastīguma resursu, piemēram, pieprasījuma pārvaldības, uzkrāšanas un fizisko infrastruktūru, tostarp pārrobežu infrastruktūras, izmantošanu un izvēršanu, lai dalībvalstis varētu izstrādāt un ieviest valstu stratēģijas elastīguma resursu izvēršanai savā teritorijā;

64. aicina Komisiju un elektroenerģijas PSOET izstrādāt saskaņotu un pielīdzinātu metodoloģiju ražošanas atbilstības nodrošināšanai Eiropā, ietverot pozitīvo devumu, ko sniedz atjaunojamie energoresursi, jo īpaši mainīgie atjaunojamie energoresursi;

65. aicina Komisiju izpētīt turpmākos enerģijas tirgus veidus, kas — pretēji pašreizējiem valsts jaudas mehānismiem — varētu nodrošināt papildu nediskriminējošas peļņas plūsmas ieguldītājiem jebkādas enerģijas ražošanā, kā arī garantēt visrentablāko elastīguma pakalpojumu sniegšanu enerģētikā;

66. aicina Komisiju izstrādāt noteikumus papildpakalpojumu tirgus turpmākas attīstības veicināšanai, dodot iespēju izmantot visus energoavotus, tostarp atjaunojamos energoresursus;

67. aicina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās puses nodrošināt stimulus un atbalstīt reģionālās iniciatīvas un partnerības, kuru mērķis ir ciešāka tirgus integrācija, ietverot reģionālu enerģijas apmaiņu un gāzes tirdzniecības centrus un izmantojot saskaņotākus gāzes tirdzniecības noteikumus un tirgus sasaistes mehānismus visos laikposmos, tostarp tirgus likviditātes un pārredzamības atbilstīga līmeņa ieviešanu;

68. uzsver, ka iekšējā tirgus pasākumiem ir jāveicina gan vietējo, gan ārējo energoavotu dažādošana, nevis jāpievēršas galvenokārt pašreizējo maršrutu un piegāžu turpmākai pilnveidošanai vai paplašināšanai;

69. vērš uzmanību uz enerģijas tirgus ārējo dimensiju, kuras mērķis ir visām dalībvalstīm atvieglot piekļuvi diversificētiem energoavotiem; aicina Komisiju sadarbībā ar EĀDD izmantot ārpolitikas instrumentus, lai veicinātu iekšējā enerģijas tirgus noteikumus un standartus attiecībā uz trešām valstīm, jo īpaši ES kaimiņvalstīm; mudina Komisiju divpusējos dialogos ar attiecīgajām trešām valstīm risināt jautājumu par pārrobežu elektroenerģijas un gāzes savienojumu sastrēgumu pārvaldības skaidriem noteikumiem un trešo pušu piekļuvi pārvades tīkliem; stingri mudina Komisiju veikt tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst trešo valstu uzņēmumu pret konkurenci vērsto praksi, kas var ierobežot konkurenci, noteikt augstākas cenas vai vājināt energoapgādes drošību; aicina Komisiju tās attiecībās ar ārējiem partneriem nodrošināt, ka ES uzņēmumi var konkurēt ar līdzvērtīgiem noteikumiem visā pasaulē; mudina Komisiju uzlabot sadarbību ar ES kaimiņvalstīm kodoldrošības jautājumā; aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību attiecībā uz visiem faktoriem, kas joprojām rada problēmas trešās enerģētikas paketes īstenošanā, un iesniegt skaidrus datus par to ietekmi uz cenām patērētājiem;

70. aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt politisko un finansiālo atbalstu Enerģētikas kopienai, kā arī īstenot turpmākus pasākumus, lai atbalstītu iekšējā tirgus noteikumu paplašināšanu attiecībā uz Dienvidaustrumeiropu un Austrumeiropu;

71. aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā informācijas apmaiņas mehānisma izveidi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas politikas jomā, turpināt centienus nodrošināt, ka netiek pieļauti nolīgumi, kas ir pretrunā iekšējā tirgus tiesību aktiem; uzskata, ka Komisijai ir jāspēj pārbaudīt nolīgumu projektu savietojamību ar Savienības tiesību aktu kopumu, kā arī attiecīgā gadījumā tai ir jāpiedalās sarunās;

72. atgādina Komisijai, ka iekšējais tirgus nav neatkarīgs no globālā tirgus; aicina Komisiju, plānojot darbības attiecībā uz iekšējo tirgu, pilnīgi ņemt vērā Parlamenta ieteikumus par enerģētikas politikas ārējo dimensiju[16]; apliecina atbalstu viedoklim, ka vienīgi pilnvērtīgi funkcionējošs iekšējais tirgus palīdzēs ES paust vienotu viedokli pasaulē; lūdz Komisiju turpināt izstrādāt papildu darbības ārējās enerģētikas politikas jomā;

73. uzskata, ka gaidāmajā ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumā būtu jāiekļauj sadaļa, kurā izskatīti enerģētikas jautājumi, kas varētu ietekmēt iekšējo tirgu, cita starpā tādi jautājumi kā elektroenerģijas vairumtirdzniecība, preču tirdzniecība, jūras energotransporta noteikumi, emisiju tirdzniecības shēmas, degvielas drošuma standarti, grāmatvedības prakse, valsts enerģijas subsīdijas un intelektuālā īpašuma nodošana saistībā ar energoavotu izpēti, ražošanu, pārveidi un dzīvescikla beigu produktiem;

74. atbalsta pilnvaras, ko Eiropadome piešķīra Komisijai, lai tā līdz 2013. gada beigām sagatavotu analīzi par enerģijas cenu un izmaksu sastāvu un faktoriem atsevišķās dalībvalstīs, jo īpaši pievēršot uzmanību ietekmei uz mājsaimniecībām, MVU un energoietilpīgām rūpniecības nozarēm un plašākā mērogā ES konkurētspēju attiecībā pret partneriem pasaules ekonomikā; turklāt aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt enerģijas cenas un izmaksas dalībvalstīs;

75. aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz iekšējo gāzes tirgu pārskatīt visus gāzes piegādes līgumus, kuru pamatā ir novecojuši cenu noteikšanas mehānismi, jo īpaši naftas indeksācijas princips, kas liek patērētājiem maksāt augstas cenas, un mudina Komisiju palīdzēt izpētīt iespēju risināt atkārtotas sarunas par šiem līgumiem ne tikai attiecībā uz līgumu termiņa pagarināšanu; akcentē nepieciešamību attīstīt un atbalstīt visus produktus un mehānismus, kas vērsti uz īstermiņa gāzes tirdzniecības jaudas stiprināšanu; uzsver, ka iepriekšminētie pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu gāzes piegādes cenu faktisku konkurētspēju visiem patērētājiem iekšējā gāzes tirgū;

Efektīva aizsardzība un atbalsts patērētājiem

76. aicina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās puses uzlabot patērētājiem piedāvātās informācijas kvalitāti un pieejamību, nodrošināt tiem skaidras un pārredzamas rēķinu aprēķināšanas metodes un izveidot cenu salīdzināšanas rīkus, kas ļauj tiem veikt pamatotāku izvēli un palīdz apzināties patēriņa kontroles veidus, energotaupības un energoefektivitātes iespējas un mazapjoma ražošanu; mudina dalībvalstis īstenot Direktīvu par strīdu alternatīvo izšķiršanu un Regulu par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot informācijas platformu par patērētāju tiesībām; iesaka Komisijai un dalībvalstīm izvērst patērētājiem draudzīgas informatīvās kampaņas, kurās būtu aktīvi jāiesaistās valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

77. norāda, ka, lai gan cenas enerģijas vairumtirdzniecības tirgos pasaulē ir samazinājušās, patērētāji turpina maksāt augstu cenu; aicina Komisiju, dalībvalstis un dalībvalstu regulatorus nodrošināt, ka patērētāji var atbilstoši un tieši izmantot priekšrocības, ko sniedz cenu izmaiņas vairumtirdzniecības tirgū;

78. aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju ar mērķi mudināt patērētājus un profesionālos patērētājus aktīvi piedalīties enerģijas tirgū, cita starpā izmantojot iekļaušanu esošajos tiesību aktos, kā arī īstenojot Energoefektivitātes direktīvas attiecīgos noteikumus; iesaka regulāri pielāgot tīklu izmantošanas cenu signālus, lai sniegtu nepieciešamos norādījumus gan esošajiem, gan nākamajiem lietotājiem, un tādējādi nodrošinātu atbilstību starp tīklu attīstību un individuāliem lēmumiem;

79. aicina Komisiju sekmēt turpmāku sadarbību starp enerģētikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarēm un pārskatīt esošo tiesisko regulējumu, lai veicinātu ar enerģiju saistītu inovāciju ieviešanu, sniedzot labumu visiem patērētājiem, un veicinātu viedtīklu ierīkošanu lietotājam draudzīgā, drošā un uzticamā veidā, neuzliekot finansiālu slogu patērētājiem un ņemot vērā patērētāju datu privātumu; prasa sadarboties viedtīklu attīstības jomā Eiropas, valstu un reģionu līmenī, kā arī Eiropas viedtīklu standartu izstrādes jomā;

80. mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes izveidot un integrēt finansiālus stimulus ieguldījumiem IKT risinājumos viedtīklos un veicināt profesionālu patērētāju tirgu, nodrošinot labāku elastīgumu, energoefektivitāti/energotaupību un brīvprātīgu patērētāju dalību;

81. gaida Komisijas vadlīnijas, kas palīdzēs izvirzīt vērienīgus politikas mērķus attiecībā uz neaizsargātiem patērētājiem, jo tās palīdzēs dalībvalstīm labāk noteikt savu pieeju šai patērētāju kategorijai; aicina Komisiju sagatavot šīs vadlīnijas, pienācīgi ņemot vērā šādu patērētāju aizsardzības valsts mēroga mehānismus un instrumentus ar mērķi nodrošināt saskaņotāku un vispusīgāku pieeju ES līmenī, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties vispiemērotākos instrumentus šāda atbalsta sniegšanai; piebilst, ka ir svarīgi šai patērētāju kategorijai nodrošināt visaptverošus konsultāciju pakalpojumus un apmainīties ar paraugpraksi;

82. atzinīgi vērtē gaidāmo Komisijas analīzi par enerģētisko nabadzību ES; uzskata, ka šīs analīzes ietvaros Komisijai būtu jāīsteno centieni nodrošināt, ka enerģētiskās nabadzības izskaušana ietilpst Eiropas pakalpojumu sociālajā grozā, piemēram, izmantojot Sociālo un Kohēzijas fondu; paredz, ka pašreizējās un jaunajās energoefektivitātes programmās būtu mērķtiecīgi jāpievērš uzmanība iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem;

83. mudina Komisiju izstrādāt un ierosināt atbilstošu, uz piegādātājiem orientētu mazumtirdzniecības tirgus struktūru, lai saskaņotu Eiropas mazumtirdzniecības tirgus, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu patērētājiem, ļaujot piegādātājiem iekļaut visus maksājumus tieši elektrības rēķinā;

Atbalsts turpmāko enerģētikas un klimata jomas problēmu risināšanā

84. aicina dalībvalstis, Komisiju un attiecīgās ieinteresētās puses pēc iespējas ātrāk pārvērst nepieciešamās atbalsta shēmas visiem elektroenerģijas ražotājiem par pārredzamiem, prognozējamiem, konverģentiem un tirgus diktētiem mehānismiem, lai izveidotu kopēju tirgu vajadzīgajiem atbalsta elementiem, tādiem kā energoefektivitāte, profesionālie patērētāji, koģenerācija, elastība, atjaunojamie energoavoti un tīkla atbalsta pakalpojumi, nodrošinot to saderību un izvairoties no pārklāšanās; aicina Komisiju iesniegt vadlīnijas par efektīvu un izmaksu ziņā lietderīgu atjaunojamo energoavotu atbalsta shēmu;

85. aicina Komisiju, dalībvalstis un valsts regulatīvās iestādes pārskatīt rādītājus, ko izmanto konkurences pakāpes mērīšanai enerģijas tirgū, un iekļaut, piemēram, tādus rādītājus kā to patērētāju īpatsvars, kuriem piemēro vislētākos tarifus, jaunu uzņēmumu iespējas ienākt tirgū, kā arī klientu apkalpošanas un inovācijas līmenis, jo visi šie rādītāji palīdzēs gūt reālu ainu par konkurences līmeni tirgū;

86. attiecībā uz iekšējo elektroenerģijas tirgu aicina Komisiju vispusīgi izvērtēt ietekmi, ko izraisa arvien lielākas atjaunojamo energoavotu daļas integrācija energotīklos saistībā ar finansiālo atbalstu, sistēmas tehniskajām prasībām un tirgus struktūru; uzsver, ka saskaņotas pieejas trūkums attiecībā uz šiem avotiem līdz šim ir sarežģījis to integrāciju Eiropas energosistēmās; uzsver, ka pašreizējais Eiropas energotīkls un uzglabāšanas infrastruktūras ir jāpielāgo devumam, ko sniedz decentralizētā ražošana no atjaunojamiem energoresursiem; uzsver gāzes kā būtiska rezerves kurināmā nozīmi, atvieglojot dažādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, un aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamo elastības līmeni elektroenerģijas sistēmā (viedtīkli, pieprasījuma pārvaldība, uzglabāšana un elastīga rezerves jauda); uzskata, ka elektroenerģijas hidroakumulācijai ir liela nozīme tās uzglabāšanā;

87. lūdz Komisiju turpināt izmantot Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un citus ES struktūrfondus, lai atbalstītu gāzes piegādes un elektroenerģijas viedtīklu izveidi nākamajā periodā ar mērķi labāk absorbēt jaunus energoresursu veidus un avotus, kā arī modernizēt visus Eiropas reģionus; uzskata, kā arī sadales sistēmas operatori (SSO) būtu jāmudina akceptēt to tīklu pielāgojumus;

88. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt stimulus neizmantoto mikroģenerācijas iespēju atraisīšanai, pievērst uzmanību vajadzībai turpmāk attīstīt koģenerāciju kā vienu no visefektīvākajiem elektroenerģijas un siltuma ražošanas veidiem un pamatot šo izvēli ar efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas plašu ieviešanu;

89. uzsver kombinētas siltuma un enerģijas ražošanas un centralizētas apkures/dzesēšanas sistēmas potenciālu pielāgot pieaugošo neregulārās elektroenerģijas īpatsvaru, pievienojot elastīgumu un enerģijas tirgus noturību, kā arī nodrošinot elektroenerģijas pārpalikumu ekonomisku uzkrāšanu; aicina Komisiju gaidāmajā iniciatīvā par jaudas atalgošanas mehānismiem (CRM) risināt jautājumu par šo jaudu un atalgot to, kā arī atbalstīt šādu starpnozaru integrāciju un līdzsvarošanu programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros;

90. aicina Komisiju sākt pētījumu, kurā analizē jaunas un izmaksu ziņā efektīvas tirgus struktūras Eiropas elektroenerģijas tirgum, lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem elektroenerģiju par saprātīgu cenu, un lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi;

91. atzinīgi vērtē darbu, kas paveikts, lai enerģētikas jomas pētniecību izvirzītu par programmas „Apvārsnis 2020” prioritāti, un aicina dalībvalstis pilnā mērā izmantot priekšrocības šajā programmas īstenošanas jomā; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt inovatīvu energotehnoloģiju pētniecību un izstrādi un uzlabot esošās tehnoloģijas, kas nav ietvertas programmā „Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) projektos; mudina dalībvalstis izveidot sinerģijas starp ES un valstu pētniecības programmām, atzīstot, ka pētniecība ir vienīgais veids, kā samazināt emisijas, uzlabot energoapgādes drošību, paaugstināt ES uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū, saglabāt ES tehnoloģiju vadošo pozīciju un atbalstīt Eiropas programmu izaugsmei un nodarbinātībai; uzsver vajadzību piedāvāt nozarei tiesisko noteiktību laikposmam pēc 2020. gada;

92. mudina Komisiju darīt pieejamu pietiekamu finansējumu sadales viedtīklu attīstībai, kas ir visrentablākais veids, kā tirgū lielā apjomā var ienākt dalīta elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, un vienlaikus nodrošināt piegādes drošību un īstenot energotaupības potenciālu;

93. norāda, ka pašreizējā sistēma, kurai raksturīgs sadrumstalots iekšējais tirgus, rada problēmas uzņēmumu un ieguldītāju ilgtermiņa stabilitātei, kas varētu izraisīt ražotņu slēgšanu un nenoteiktību attiecībā uz nodarbinātību un jaudu; lūdz Komisiju veikt neatkarīgu elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus nākotnes novērtējumu, lielāku uzmanību pievēršot tādiem aspektiem kā ieguldījumi, nodarbinātība nozarē, vide un patērētāju aizsardzība; lūdz pabeigt šo novērtējumu līdz 2014. gada martam un iekļaut tajā viedokļus, ko pauž ieinteresētās personas, piemēram, sociālie partneri, pārstāvji no mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vides organizācijas un MVU;

94. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0061.
[2] OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp.
[3] OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.
[4] OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.
[5] OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.
[6] OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
[7] OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.
[8] OV L 299, 27.10.2012., 13. lpp.
[9] OV C 99E, 3.4.2012., 64. lpp.
[10] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0238.
[11] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0509.
[12] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0086.
[13] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0088.
[14] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0444.
[15] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0443.
[16] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0238.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (30.5.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai
(2013/2005(INI))

Atzinumu sagatavoja: António Fernando Correia de Campos

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzskata, ka uz konkurenci vērsts, atvērts, integrēts un elastīgs Eiropas enerģētikas tirgus ļautu saglabāt apgādes drošību un panākt zemākas un pārredzamas cenas, kā arī uzlabot Eiropas konkurētspēju un veicināt ekonomikas izaugsmi un patērētāju labklājību, tādēļ mudina steidzami likvidēt atlikušos fiziskos un regulatīvos šķēršļus, kas traucē šim tirgum būt atvērtam un efektīvi darboties;

2. uzsver reģionālo tirgu un dalībvalstu sadarbības nozīmi šķēršļu likvidēšanā, integrācijas procesa paātrināšanā un tīkla efektivitātes palielināšanā;

3. norāda, ka trešā iekšējā enerģētikas tirgus tiesību aktu kopuma nepietiekamas transponēšanas dēļ enerģētikas nozare vēl nav sniegusi pilnīgu labumu iekšējā tirgus dalībniekiem un pagaidām vēl nepastāv pārrobežu iekšējais enerģētikas tirgus; tādēļ mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai garantētu trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma transponēšanu un piemērošanu, kas jau kavējas, izdarot spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās ievērotu saistības, nepieļaujot, ka tās rada jaunus šķēršļus, un vajadzības gadījumā piemērojot sankcijas; attiecīgi aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par visiem atlikušajiem šķēršļiem, kas traucē īstenot trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu, kā arī konkrētus skaitļus, kas raksturotu šo šķēršļu ietekmi uz enerģētikas patēriņa cenām; uzsver, ka konkurences tiesību īstenošana var palīdzēt panākt lielāku apgādes drošību, ja to izmanto, lai sekmētu tirgus pieejamību un veicinātu ieguldījumus; tādēļ mudina Komisiju apņēmīgi turpināt iesākto attiecībā uz nozares apsekojumu, lai konkurences tiesības efektīvi piemērotu enerģētikas nozarei; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pašreizējās konkurences tiesību procedūras enerģētikas nozarē, ar kurām nodrošina, ka tiek sasniegts mērķis pabeigt iekšējā enerģētikas tirgus izveidi līdz 2014. gadam un ka tiek likvidēti enerģijas piegādātāju atkārtoti izveidotie šķēršļi konkurencei; norāda, ka dalībvalstu regulatīvajām un pretmonopola iestādēm ir izšķiroša loma ES tiesību aktu īstenošanā, un mudina dalībvalstis piešķirt šīm iestādēm vajadzīgo finansējumu un cilvēkresursus;

4. uzsver, ka tikai stabili reglamentējošie noteikumi ļaus piesaistīt ieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai šis tirgus varētu pastāvīgi attīstīties;

5. iesaka Komisijai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma piešķiršanā enerģētikas nozarē dot priekšroku projektiem ar lielāko ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, tādējādi veicinot konkurenci, paātrinot atjaunojamo enerģijas veidu ienākšanu tirgū, izveidojot vajadzīgos pārrobežu starpsavienojumus un uzlabojot apgādes drošību;

6. prasa īstenot pasākumus, kas mudinātu kopīgi plānot energotīklus, lai veicinātu Eiropas energotīkla racionalizāciju, izmantojot pārrobežu sinerģijas un efektīvāku infrastruktūras tīklu, kas ļautu pazemināt patērētāju un nozares izmaksas;

7. aicina Komisiju pieņemt pasākumus, lai izskaustu tirgus fragmentāciju un traucējumus, pārtraucot tiešas un netiešas subsīdijas fosilajam kurināmajam un likvidējot patērētājiem piemēroto regulēto enerģētikas cenu sistēmu; šajā sakarībā prasa Komisijai pārbaudīt, vai dažās dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti, kas, piešķirot ekskluzīvas tiesības, rada piegādātāju monopolu un līdz ar rada zemāku konkurences līmeni un augstākas patēriņa cenas, ir atbilstīgi Līgumiem; brīdina par nepieciešamību pakāpeniski saskaņot dalībvalstu sistēmas atjaunojamo enerģijas veidu atbalstam un veicināt jaudas mehānismus, kas efektīvi darbotos pārrobežu līmenī; uzsver, ka tādēļ ir jābūt uzmanīgiem, lai precīzi noteiktu, kādi jaudas aizsardzības pasākumi ir vajadzīgi un saprātīgi;

8. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ir ātri jāsaskaņo dalībvalstu gāzes un elektrības tirgu darbība, un šajā nolūkā ir oficiāli jāpieņem un nekavējoties jāīsteno tīkla kodeksi ar kopējiem noteikumiem, kas paredz jaudas sadalīšanas, balansēšanas, samaksas iekasēšanas un savietojamības mehānismus;

9. aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru tīklu (ENTRSO), Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai paātrinātu tīkla kodeksu izstrādi, kas ir jāveic iekļaujošā un pārredzamā veidā;

10. brīdina Komisiju par nepieciešamību nodrošināt, ka tiek efektīvie piemēroti tiesību akti, kas stiprina valsts regulatoru pilnvaras un neatkarību, lai garantētu enerģijas tirgus efektīvu darbību un aizstāvētu patērētāju intereses;

11. norāda, ka valsts regulējumu atšķirības noved pie konkurences tiesību atšķirībām; prasa palielināt ACER funkcijas un spējas, lai tā varētu sniegt lielākas iespējas ciešākai valsts regulatoru sadarbībai ar mērķi noteikt reglamentējošos noteikumus, kas netraucētu iekšējā enerģētikas tirgus darbību;

12. pilnībā atbalsta pasākumus līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai, kas rada decentralizētus un konkurētspējīgus tirgus modeļus, jo tie sniedz lielākas iespējas vietējiem enerģijas ražotājiem un jauniem nozares dalībniekiem;

13. norāda — tā kā nav izdevies transponēt trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu un joprojām nav likvidēti visi konkurences šķēršļi, tirgus liberalizācija nav sniegusi ne attiecīgas iespējas, ne nodrošinājusi zemākas cenas galapatērētājam un jo īpaši mājsaimniecībām; mudina Komisiju veikt pasākumus, lai precizētu patērētāju tiesības, veicinātu cenu veidošanas un rēķinu sagatavošanas pārredzamību, informāciju, salīdzināšanas iespējas un patērētāju izvēles brīvību, patērētāju vajadzību ievērošanu, kā arī aizsargātu patērētājus; mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi;

14. norāda, ka patērētājiem ir ļoti svarīga tehniskā vienkāršošana un tādēļ, ņemot vērā darba grupas ziņojumu par ES enerģijas mazumtirdzniecības tirgu pārredzamību, piedāvājumā, līgumā un rēķinā ir jānorāda vieni un tie paši cenas komponenti un būtu jāvienādo šo datu attēlojums; uzskata — lai veicinātu patērētāju aktīvu līdzdalību energopatēriņa pārvaldībā, viņiem ir jārada izpratne par patēriņa kontroles veidiem, enerģijas taupīšanas iespējām, energoefektivitāti un mazapjoma ražošanu; piekrīt darba grupas ziņojumā paustajam atzinumam, ka cenu salīdzināšanas instrumenti un tīmekļa vietnes var būt noderīgi patērētājiem, ja tie darbojas neatkarīgi, pārredzami un uzticami; iesaka Komisijai un dalībvalstīm izveidot cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnes un īstenot patērētājiem draudzīgas informācijas kampaņas, kurās būtu aktīvi jāpiedalās vietējām un reģionālām pašvaldībām; atzinīgi vērtē domu par cenu salīdzināšanas instrumentu pareizības un objektivitātes pārbaudīšanu, izmantojot tiešsaistes uzticības zīmi; aicina Komisiju izskatīt iespēju par šādas uzticības zīmes izmantošanu attiecībā uz ES līmeņa cenu salīdzināšanas instrumentiem un tīmekļa vietnēm;

15. uzsver, ka viedās uzskaites sistēmas un mainīgie elektroenerģijas tarifi var būt pamudinājums patērētājiem samazināt patēriņu un līdz ar to rēķinus un var veicināt lielāku pārredzamību; tomēr uzsver, ka pirms šādu uzskaites sistēmu ieviešanas ir cita starpā detalizēti jāizvērtē patiesais ietaupījumu potenciāls, sadarbspēja un ietekme uz datu aizsardzību;

16. uzsver, ka patērētāji dod priekšroku mazākai enerģētiskajai atkarībai un aizvien vairāk vēlas ieguldīt paši savā enerģijas ražošanā. tādēļ būtu aktīvi jāveicina viedie tīkli un citas iespējas, kas ļauj patērētājiem aktīvi piedalīties iekšējā enerģijas tirgū;

17. vērš uzmanību uz priekšrocībām, ko sniedz mainīgas tīkla maksas piemērošana, lai mudinātu patērētājus elektroenerģiju izmantot zema pieprasījuma periodos un tādējādi nodrošinātu ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu;

18. pauž atbalstu jauniem mehānismiem, kas paredzēti efektīvai strīdu izšķiršanai; jo īpaši prasa ātri transponēt direktīvu par alternatīvu strīdu izšķiršanu, kas nesen pieņemta kopā ar regulu par tiešsaistes strīdu izšķiršanu, kas ir izstrādātas ar mērķi ES mērogā garantēt strīdu izšķiršanas iestāžu labāku un visaptverošu pieejamību; mudina ar enerģētiku saistītos jautājumos nodrošināt ātru, vienkāršu un lētu strīdu izšķiršanu, lai tiktu atjaunots sarunu pozīciju līdzsvars starp galapatērētājiem un piegādātājiem;

19. uzsver, ka ir jāveicina iniciatīvas, kas patērētājiem ļaus ieņemt aktīvāku lomu iekšējā enerģijas tirgū un līdz ar to stimulēs tirgus konkurenci; uzsver, ka kolektīva pāreja jau ir patērētājiem radījusi zināmus ieguvumus; aicina Komisiju veikt pētījumu par kolektīvās pārejas shēmām un izvērtēt patērētāju iespējamos ieguvumus no kolektīvās pārejas enerģētikas nozarē, ka arī ar to saistītos riskus; uzskata, ka ES līmenī būtu jāīsteno pasākumi, kas ļautu patērētājiem mainīt piegādātāju, nemaksājot sodanaudu par līguma laušanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	29.5.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Claudette Abela Baldacchino, Pablo Arias Echeverría, Preslav Borissov, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Ashley Fox, María Irigoyen Pérez, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Olle Schmidt, Patricia van der Kammen, Sabine Verheyen

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	20.6.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Fabrizio Bertot, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jerzy Buzek, Ioan Enciu, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Cristina Gutiérrez-Cortines, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Bernd Lange, Hannu Takkula
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bas Eickhout

Juridisks paziņojums - Privātuma politika