ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā

16.7.2013 - (COM(2012)0576 – C7‑0322/2012 – 2012/0278(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Sandrine Bélier

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā

(COM(2012)0576 – C7‑0322/2012 – 2012/0278(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0576),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0322/2012),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Itālijas parlamenta Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 20. marta atzinumu[1],

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0263/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums -1. atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Nagojas protokolu par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali,
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums -1. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Savienība ir ieviesusi „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam”, kurā tā apņemas pastiprināt savu ieguldījumu globālās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanā līdz 2020. gadam.
Pamatojums
Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (KBD) un Nagojas protokolam ir kopējs vispārējais mērķis — bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Ir vērts atgādināt šajā tekstā, ka Savienībai ir sava Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir novērst globālo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienībā plašas ieinteresētās aprindas, tostarp akadēmiskie pētnieki un dažādu nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām; daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.	(1) Savienībā plašas lietotāju un piegādātāju aprindas, tostarp akadēmiskie pētnieki un dažādu nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām; daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas. Pētniecības un attīstības darbības nozīmē ne tikai ģenētisko resursu ģenētiskā un bioķīmiskā sastāva pētījumus un analīzi, bet arī inovāciju un praktisko pielietojumu izstrādes pasākumus. Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga arī no tā, kā ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāji un piegādātāji spēj vienoties par saskaņotiem nosacījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšanai saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zāļu izstrādē vai atjaunojamās enerģijas bioavotu attīstīšanā.	(2) Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, biotehnoloģijās, zāļu un kosmētikas līdzekļu izstrādē un ražošanā vai enerģijas bioavotu attīstīšanā. Ģenētiskajiem resursiem ir nozīmīga loma tādu stratēģiju īstenošanā, kas paredzētas bojātu ekosistēmu atjaunošanai un apdraudētu sugu aizsargāšanai.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Eiropas Savienība atzīst visu valstu savstarpējo atkarību attiecībā uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamiem ģenētiskajiem resursiem, kā arī minēto resursu īpatnības un nozīmi saistībā ar pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē un lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, izskaužot nabadzību un klimata pārmaiņu sekas, un atzīst būtisko nozīmi, kāda šajā ziņā ir Starptautiskajam līgumam par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu komisijai.
Pamatojums
Regulā būtu jānorāda, ka pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamiem ģenētiskajiem resursiem ir svarīga nozīme pārtikas nodrošinājumā un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Ģenētisko resursu pētījumi tiek pakāpeniski paplašināti citās jomās, galvenokārt attiecībā uz okeāniem, kas joprojām ir vieni no planētas neizpētītākajām un nepazīstamākajām teritorijām. Tieši okeāna dzelme ir pēdējā planētas nezināmā daļa, kas rada aizvien pieaugošu interesi par tās resursu izpēti un ieguvi. Šajā sakarībā pētījumi par dziļjūras ekosistēmu milzīgo bioloģisko daudzveidību ir jauna un ļoti daudzsološa joma, kurā varētu atklāt ģenētiskos resursus, ko varētu izmantot dažādiem mērķiem.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Ir atzīta prakse pētniecības, selekcijas un apmācības nolūkos apmainīties ar visiem pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem atbilstīgi noteikumiem un nosacījumiem Materiālu nodošanas standartnolīgumā (SMTA), kas izstrādāts saskaņā ar Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGR), kā noteikts saprašanās memorandā attiecībā uz Eiropas Gēnu bankas integrētās sistēmas (AEGIS) izveidi. Saskaņā ar Nagojas protokola 4. panta 3. punktu ir atzīts, ka šāda prakse veicina Konvencijas un Nagojas protokola mērķu sasniegšanu un nav pretrunā tiem.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas var sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju, lai nonāktu pie zinātniskiem atklājumiem par interesantām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām.	(3) Pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas, tostarp tādas zināšanas, jauninājumi un praktiskā pieredze, kas saistītas ar tradicionālo dzīvesveidu un ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, var sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju, lai nonāktu pie zinātniskiem atklājumiem par potenciāli vērtīgām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām. Šādu kopienu tiesības, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gadā, būtu jāievēro un Savienības īstenošanas pasākumiem būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana.
Pamatojums
Šis grozījums ir saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 8. pantu un ANO pieņemtajiem aktiem. Pamatiedzīvotāji un vietējās kopienas, saglabājot un izmantojot tradicionālās zināšanas, būtiski veicina bioloģisko daudzveidību in situ un tālab būtu jāatzīst to nozīme.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Patentu konvenciju augu un dzīvnieku sugas, kā arī augu un dzīvnieku sugu iegūšanas bioloģiskie paņēmieni nav patentējami. Ja izgudrojumu pamatā ir ģenētiskie resursi vai ģenētisko resursu komponenti, pieteikumos patentiem, kas cita starpā attiecas uz šiem resursiem, produktiem, tostarp derivātiem, un paņēmieniem, kas izstrādāti, izmantojot biotehnoloģiju vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, būtu jānorāda šie resursi un informācija par to izcelsmi būtu jāiesniedz attiecīgajām iestādēm un jānosūta kompetentajai iestādei. Tāds pats pienākums būtu jāattiecina uz tiesībām saistībā ar jaunām augu sugām.
Pamatojums
Ir svarīgi atgādināt svarīgo principu, ka dzīvība nav patentējama, kā noteikts Eiropas Patentu konvencijā. Pārredzamības un efektivitātes, kā arī labākas pārraudzības nolūkā patentu reģistrācijas informācijā būtu jāietver atsauces uz ģenētiskiem resursiem un to izcelsmi.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Pilnvaras un atbildība par to pasākumu praktisko īstenošanu, kuru mērķis ir aizsargāt Savienības pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas nolīgumos par resursu pieejamību un labumu sadali, paliktu dalībvalstu un to tiesu ziņā.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Ģenētiskie resursi būtu jāsaglabā in situ un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, un būtu jānodrošian to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale. Tas veicinātu nabadzības izskaušanu un līdz ar to ANO tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā atzīts preambulā Nagojas protokolam par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali (Nagojas protokols), kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību un ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Savienība un vairākums dalībvalstu kā Konvencijas puses ir parakstījušas Nagojas protokolu. Būtu jāsekmē spēja efektīvi īstenot minēto protokolu.
Pamatojums
Nevajadzētu aizmirst, cik daudzi cilvēki pasaulē ir tieši atkarīgi no bioloģiskās daudzveidības kā ienākumu avota. Nepareizas pieejas īstenošanai attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem pasaules nabadzīgākajos reģionos būtu postoša ietekme uz to iedzīvotājiem. Tas ir atzīts Nagojas protokolā, tādēļ minētais protokols būtu pienācīgi jāīsteno.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Labumu sadale būtu jāskata kontekstā, kurā jaunattīstības valstis ar lielu bioloģisko daudzveidību dominē ģenētisko resursu piegādē, savukārt lietotāji galvenokārt atrodas attīstītajās valstīs. Turklāt pieejamība un labumu sadale var veicināt ne tikai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, bet arī nabadzības izskaušanu un vides ilgtspēju, tādējādi veicinot arī tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā atzīts Nagojas protokola preambulā. Nagojas protokola īstenošanas mērķim vajadzētu būt arī šo iespēju izmantošanai.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Tiesības uz pārtiku, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. pantā un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantā, kā arī tiesības uz augstāko iespējamo veselības aizsardzības standartu izmantošanu, kā noteikts Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12. pantā, ir īpaši svarīgas, un tās būtu vienmēr jāaizsargā.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Tāpat kā ģenētiskie resursi, arī ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas lielā mērā ir koncentrētas jaunattīstības valstīs, jo īpaši pamatiedzīvotāju un vietējās kopienās. Šādu kopienu tiesības, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gadā, būtu jāievēro un šajā Savienības īstenošanas pasākumiem būtu jāveicina šo tiesību ievērošana.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Konvencija atzīst, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tiesības regulēt pieeju saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencija visām pusēm uzliek pienākumu atvieglot pieeju ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības. Konvencija arīdzan nosaka, ka visām pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī labumus, ko dod komerciāla un citāda to izmantošana, taisnīgi un vienlīdzīgi dalītu ar pusi, kura piegādā ģenētiskos resursus. Šāda sadale notiek atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā apskatīti arī pieejas un labumu sadales jautājumi saistībā ar pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.	(5) Konvencija atzīst, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tiesības regulēt pieeju saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencija visām pusēm uzliek pienākumu atvieglot pieeju ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības, citu pušu videi draudzīgai izmantošanai. Konvencija arīdzan nosaka, ka visām pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī labumus, ko dod komerciāla un citāda to izmantošana, taisnīgi un vienlīdzīgi dalītu ar pusi, kura piegādā ģenētiskos resursus. Šāda sadale notiek atbilstīgi prasībai par attiecīgā resursa izcelsmes valsts iepriekšēju informētu piekrišanu, labumu gūšanā pamatojoties uz savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā apskatīti arī pieejas un labumu sadales jautājumi saistībā ar pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīga izmantošanā. Ģenētiskie resursi patiesi būtu jāizmanto samērīgi un ilgtspējīgi, likumīgi iesaistot vietējās kopienas, jo tikai šādā veidā ģenētisko resursu izmantošanas sniegtās iespējas, attīstību un labumus var taisnīgi un līdzvērtīgi sadalīt visu pušu starpā.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokols ievērojami paplašina Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu sadali.	(6) Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokols papildus precizē Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un to izmantošanā un vēlākā komercializācijā iegūto monetāro un nemonetāro labumu sadali.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Atšķirībā no Konvencijas 4. panta plašākās jomas Nagojas protokols attiecas uz tiem ģenētiskajiem resursiem, kuriem piemēro Konvencijas 15. pantu. Tas nozīmē, ka Nagojas protokols neattiecas uz 4. panta pilno jurisdikcijas jomu, piemēram, uz darbībām, kas tiek veiktas jūras teritorijās ārpus valsts jurisdikcijas. Taču Nagojas protokols neattur tā puses attiecināt protokola principus arī uz darbībām, kas tiek veiktas šādās jūras teritorijās.
Pamatojums
Nagojas protokola darbības joma savā ziņā ir šaurāka nekā Konvencijsa par bioloģisko daudzveidību darbības joma un neietver darbības, kas tiek veiktas ārpus valsts ūdeņiem, piemēram, resursu izmantošanu ārpus EEZ. Taču nekas neliedz Eiropas Savienībai šajā regulā iet tālāk, un, patiesi, protokola 10. pantā ir paredzēti turpmāki mehānismi to situāciju risināšanai, kurās iepriekšējas informētas piekrišanas iegūšana nav iespējama.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola īstenošanas satvaru, kas palielinātu iespējas nodoties uz dabas materiāliem balstītai pētniecībai un izstrādei Savienībā. Tāpat ļoti būtiski ir nepieļaut nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu Savienībā un sekmēt labumu sadales saistību pildīšanu, kas izklāstītas piegādātāju un lietotāju savstarpēji saskaņotos noteikumos.	(8) Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola un Konvencijas attiecīgo noteikumu īstenošanas satvaru, kas sekmētu tā galveno mērķi, t. i., bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī ģenētisko resursu izmantošanā gūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali. Tas nozīmē arī novērst nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu Savienībā. Ir ļoti būtiski arī veicināt pieejamās iespējas dabas materiālu pētniecības un izstrādes darbībām Savienībā, jo īpaši, uzlabojot tiesiskās noteiktības nosacījumus saistībā ar ģenētisko resursu un tradicionālo zināšanu izmantošanu.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu izmantošana vai uz šādiem ģenētiskajiem resursiem vai ar tiem saistītām tradicionālajām zināšanām balstītu produktu vēlāka komercializācija būtu jāaizliedz.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Ar šo regulu izveidotā sistēma ir vajadzīga arī tādēļ, lai saglabātu un uzlabotu Konvencijas pušu, pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu, kā arī to ieinteresēto personu grupu savstarpējo uzticību, kas iesaistītas ģenētisko resursu pieejamības nodrošināšanā un to izmantošanā gūto labumu sadalē.
Pamatojums
Lielākā daļa ģenētisko resursu atrodas dienvidu valstīs, kuru iedzīvotājiem bieži vien ir cieša saikne ar bioloģisko daudzveidību. Efektīva regula palielinās mūsu ārējo partneru uzticību un tādējādi nodrošinās ģenētisko resursu ilgtspējīgu pieejamību Eiropas lietotājiem.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst tikai pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.	(9) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz no jauna iegūtiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām vai to jauna veida izmantošanu, ko veic vai sāk pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ir svarīgi saskaņā ar Nagojas protokolu noteikt, ka ģenētisko resursu izmantošana attiecas uz pētniecību un izstrādi par ģenētiskā materiāla paraugu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp pētniecību un izstrādi, kas balstās uz savienojumiem, kas izolēti no ģenētiskā materiāla, kam piekļūts Nagojas protokola puses jurisdikcijā.	(11) Ir svarīgi saskaņā ar Nagojas protokolu noteikt, ka ģenētisko resursu izmantošana attiecas uz pētniecību un izstrādi par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu. Pētniecība un izstrāde būtu jāsaprot kā ģenētisko resursu ģenētiskā vai bioķīmiskā sastāva izpēte, lai konstatētu faktus un izdarītu secinājumus, tostarp izstrādātu jauninājumus un praktiska pielietojuma metodes.
Pamatojums
Termins „pētniecība un izstrāde”, kā to saprot Nagojas protokola kontekstā, ir saskaņā ar Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. panta 1. punktu. Neskaidrā resursu „izmantošanas” definīija 3. panta 6. punktā paver iespējas to dažādi interpretēt. Tādēļ ir jālieto Nagojas protokolā minētā „izmantošanas” definīcija. Ir jānodrošina šā termina konsekvents lietojums. Ir jānodrošina atbilstība „ģenētisko resursu izmantošanas” definīcijai regulas 3. pantā, lai novērstu iespējami nepareizu interpretāciju un saskaņotu to ar Nagojas protokola 2. pantā paredzēto „izmantošanas” definīciju.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un attiecīgā gadījumā jānodrošina labumu sadale. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav lietderīgi noteikt par pienākumu visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Tāpēc būtu jānosaka tikai pienācīgas pārbaudes prasību minimums. Lai lietotāji varētu izvēlēties konkrētus rīkus un pasākumus pienācīgas pārbaudes izdarīšanai, būtu vajadzīga atzīta paraugprakse un papildpasākumi, kā nozares ētikas kodeksi, standartlīgumu paraugi un vadlīnijas, lai vairotu tiesisko noteiktību un samazinātu izmaksas. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.	(14) Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un jānodrošina labumu sadale. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav lietderīgi noteikt par pienākumu visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Lai lietotāji varētu izvēlēties konkrētus rīkus un pasākumus pienācīgas pārbaudes izdarīšanai, būtu vajadzīga atzīta paraugprakse un nozares ētikas kodeksi, standartlīgumu paraugi un vadlīnijas, lai vairotu tiesisko noteiktību un samazinātu izmaksas. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga no ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu lietotāju un piegādātāju sarunām, savstarpēji vienojoties par noteikumiem, kas ne tikai noved pie taisnīgas labumu sadales, bet arī veicina Nagojas protokola plašāko mērķi sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Pamatojums
Nagojas protokola 1. pantā definētie mērķi norāda, ka labumu sadales darbībām būtu jāveicina arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un tās komponentu ilgtspējīga izmantošana.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Būtu jāizmanto lietotāju izveidota paraugprakse, lai apzinātu pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti, lai izpildītu Nagojas protokola īstenošanas sistēmas prasības ar ievērojamu tiesisko noteiktību un nelielām izmaksām. Lietotājiem vajadzētu dot iespējas izmantot jau pieņemtos ētikas kodeksus pieejas un labumu sadales jomā, kas izstrādāti akadēmisko aprindu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var prasīt, lai Komisija nosaka, vai apvienības pārraudzītu specifisku procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju var atzīt par paraugpraksi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā — ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, tas mazina risku, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmis Nagojas protokola pušu kolektīvs.	svītrots
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lietotājiem tādu darbību virknes konkrētos posmos, kas uzskatāmas par izmantošanu, būtu jādeklarē, ka ir veikta pienācīga pārbaude. Piemēroti darbības posmi šādai deklarēšanai ir šādi: kad tiek saņemts publiskais finansējums pētniecībai, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts no ģenētiskajiem resursiem, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū. Jāatzīmē, ka deklarēšana tirdzniecības atļaujas pieprasīšanas posmā nebūtu daļa no apstiprināšanas procedūras kā tādas, un deklarācija būtu adresējama kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu.	(17) Lietotājiem to veikto darbību konkrētos posmos būtu jādeklarē, ka ir veikta pienācīga pārbaude, un jāsniedz tam pierādījumi. Piemēroti darbības posmi šādai deklarēšanai ir šādi: kad tiek apstiprināta iepriekšēja informēta piekrišana un savstarpēji saskaņoti noteikumi, kad tiek saņemts finansējums pētniecībai, kad attiecīgajās valsts, reģionālajās vai starptautiskajās iestādēs tiek iesniegts pieteikums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts no ģenētiskajiem resursiem, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū. Jāatzīmē, ka deklarēšana, iesniedzot pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesībām vai pieprasot tirdzniecības atļauju, nav uzskatāma par daļu no apstiprināšanas procedūras kā tādas, un deklarācija būtu adresējama kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ģenētiskos resursus savvaļā vāc augstskolu pētnieki vai kolekcionāri lielākoties nekomerciāliem mērķiem. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs.	(18) Ģenētiskos resursus savvaļā lielākoties vāc privāti kolekcionāri un uzņēmumi, kas to bieži vien dara komerciāliem mērķiem, un akadēmiski pētnieki vai zinātniski institūti — nekomerciāliem mērķiem. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem. Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka noteikumus par savstarpēji saskaņotiem sākotnējās pieejas noteikumiem attiecībā uz nodošanu trešām pusēm ievēro visas iesaistītās puses. Daudzos gadījumos vēlākai izmantošanai vai komercializācijai var būt vajadzīga jauna iepriekšēja informēta piekrišana un savstarpēji saskaņoti noteikumi.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Kolekcijas ir lielākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Būtu jāizveido Savienības uzticamo kolekciju sistēma. Tā nodrošinātu, ka kolekcijas, kas iekļautas Savienības uzticamo kolekciju reģistrā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības uzticamo kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības uzticamo kolekciju. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	(19) Vairums kolekciju ir vispieejamākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Tām kā piegādātājiem var būt nozīmīga loma, palīdzot citiem uzraudzības ķēdē iesaistītajiem lietotājiem pildīt to pienākumus. Šajā nolūkā būtu jāizveido Savienības reģistrēto kolekciju sistēma. Tā nodrošinās, ka kolekcijas, kas reģistrētas Savienības mērogā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības reģistrēto kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības reģistrēto kolekciju, tostarp pārbaudot spēju ievērot Nagojas protokola vispārējos mērķus attiecībā uz to, lai panāktu no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Pamatojums
Ir svarīgi uzsvērt, ka Savienības uzticamās kolekcijas priekšnosacījumiem vajadzētu būt ne tikai tehniskiem. Pirmais nosacījums uzticamībai ir spēja izveidot taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali.
Tā kā „uzticams” ir ļoti noslogots termins, būtu vēlams lietot neitrālāku terminu, piemēram, „reģistrēts”.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Savienības reģistrētajām kolekcijām būtu jāatbilst Nagojas protokola mērķim. Tām būtu jāveicina izpratnes veicināšana un, ciktāl to ļauj tām pieejamie resursi, spēju pilnveide saskaņā ar protokola 21. un 22. pantu. Kompetentās iestādes var apsvērt finansējuma piešķiršanu kolekcijām šādu darbību veikšanai. Katrai Savienības reģistrētajai kolekcijai jātiecas papildināt centienus dokumentēt ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas sadarbībā ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, iestādēm, antropologiem un citiem dalībniekiem atbilstoši apstākļiem. Šādas zināšanas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot ar tām saistītās tiesības. Informācija par šādām zināšanām būtu jāpublisko, kad tas ir nepieciešams un nekādā veidā neapdraud vai nekavē attiecīgo tiesību aizsardzību.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai lietotāji pilda savus pienākumus. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm vajadzētu akceptēt starptautiski atzītus atbilstības sertifikātus kā pierādījumu, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Kompetentajām iestādēm būtu jāglabā pārbaužu dati un jādara pieejama svarīgākā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai.	(20) Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai lietotāji pilda savus pienākumus. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm vajadzētu akceptēt starptautiski atzītus atbilstības sertifikātus kā pierādījumu, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Ja starptautisks sertifikāts nav pieejams, citi likumīgi pieņemami atbilstības veidi būtu jāuzskata par apliecinājumu tam, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Kompetentajām iestādēm būtu jāglabā pārbaužu dati un jādara pieejama svarīgākā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Savienībai ir aktīvi jārīkojas, lai nodrošinātu Nagojas protokola mērķu sasniegšanu attiecībā uz pasaules daudzpusējiem labumu sadales mehānismiem ar mērķi palielināt resursus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas atbalstam un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai pasaulē.
Pamatojums
Patlaban saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību notiek starptautiskas sarunas ar mērķi īstenot Nagojas protokola 10. pantā paredzēto pasaules daudzpusējo labumu sadales mehānismu. Savienība ir šo sarunu dalībniece, un tai būtu jāiesaistās, īstenojot savus mērķus un izmantojot Savienības fondu no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadalei, kamēr nav izveidots pasaules mehānisms bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai pasaulē.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Līdz Nagojas protokolā paredzētā pasaules daudzpusējā labumu sadales mehānisma izveidei Savienībā būtu jāīsteno labumu sadales princips, kas noteikts Nagojas protokola 10. pantā. Kamēr daudzpusējais mehānisms vēl nedarbojas, būtu izveido Savienības fonds no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadalei, kas vāc ar labumu sadali saistītās iemaksas un novirza tās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai visā pasaulē. Šajā nolūkā Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem kritērijiem un noteikumiem par labumu sadali situācijās, kad šādu resursu izcelsmes valsti nav iespējams noteikt, vai arī nav iespējams piešķirt vai saņemt iepriekšēju informētu piekrišanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Ir svarīgi noteikt pamatnostādnes saistībā ar deleģēto aktu pieņemšanu attiecībā uz to labumu sadali, kas gūti no tādu ģenētisko resursu izmantošanas, kuru izcelsme ir teritorijās ārpus dalībvalstu jurisdikcijas, vai kuru izcelsmes valsti nav iespējams noteikt, vai arī nav iespējams pieņemt savstarpēji saskaņotos noteikumus, kā arī ir svarīgi paredzēt izpildes nodrošināšanas mehānismus un izveidot Savienības fondu no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadalei.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Savienības pieejamības platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt pieejas noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.	(23) Savienības pieejamības un taisnīgas un vienlīdzīgas labumu sadales platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt pieejas noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, pieejas un labumu sadales režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju un labumu sadali nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas un labumu sadales režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju un labumu sadali trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu. Savienības platformai būtu pilnībā jāievēro dalībvalstu kompetences un jābūt vērstai uz to, lai attiecīgā gadījumā saskaņā ar Nagojas protokolu iesaistītu pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas.
Pamatojums
Protokola nosacījumos par pieeju resursiem jo īpaši ir ietverta atsauce uz pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu interesēm. Tāpēc ir atbilstīgi šādu atsauci iekļaut arī regulā.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu pieejamību un labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols).	Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu atbilstīgu pieejamību un labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols).
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas mērķis ir taisnīga un vienlīdzīga to labumu sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (Konvencija) mērķiem.
Pamatojums
Ir svarīgi atgādināt Nagojas protokola 1. pantā noteikto mērķi, kā arī Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķus.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā regulā noteikti ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāju pienākumi. Nagojas protokola īstenošanai paredzētajā sistēmā, kas izveidota ar šo regulu, iekļauti arī mehānismi nolūkā atvieglot lietotāju pienākumu izpildi un satvars mehānismu pārraudzībai un kontrolei, kas jāizstrādā un jāievieš Savienības dalībvalstīm. Šajā regulā ietverti arī noteikumi, ar kuriem atbalsta dažādu dalībnieku darbības nolūkā palielināt informētību par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu nozīmi, attiecīgajiem pieejamības un labumu sadales jautājumiem, kā arī darbības, ar kurām veicina spēju veidošanu jaunattīstības valstīs saskaņā ar Nagojas protokola noteikumiem.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.	Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst vai ko izmanto pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, kā arī to vēlākā lietošanā un komercializācijā.
Šī regula neattiecas uz ģenētiskajiem resursiem, kuru pieejamību un labumu sadali reglamentē kāds īpašs starptautisks dokuments, kura puse ir Savienība.	Šī regula neattiecas uz ģenētiskajiem resursiem, kuru pieejamību un labumu sadali reglamentē kāds īpašs starptautisks dokuments, kura puse ir Savienība.
	Šo regulu nepiemēro ģenētiskiem resursiem, kuru izcelsmes valsts ir nolēmusi nepieņemt savus pieejas noteikumus saskaņā ar spēkā esošajām Nagojas protokola prasībām, vai vispārējam preču tirgum. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš lietderīgam un atbilstīgam darbam vai praksei saskaņā ar citu starptautisko organizāciju principiem.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) „ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību;	(3) „ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību vai tā derivāti;
Pamatojums
Derivāti veido būtisku ģenētisko resursu daļu, un šī regula būtu skaidri jāattiecina uz tiem.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) „derivāts” ir dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur iedzimtības funkcionālās vienības;
Pamatojums
Ar šo grozījumu tekstā iekļauj definīciju, kas ietverta Nagojas protokola 2. pantā.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) „lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;	(5) „lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas vai vēlāk komercializē ģenētiskos resursus vai produktus, kuru pamatā ir ģenētiskie resursi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 6. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) „ģenētisko resursu izmantošana” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu;	(6) „ģenētisko resursu izmantošana” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp izmantojot biotehnoloģiju;
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 6.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) „komercializācija” šajā regulā ir posms, kad produktu pirmo reizi dara pieejamu Kopienas tirgū;
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 6.b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) „biotehnoloģija” ir jebkurš tehnoloģisks process, kurā izmanto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai noteiktā nolūkā radītu vai pārveidotu produktus vai norises;
Pamatojums
Ar šo grozījumu tekstā iekļauj definīciju, kas ietverta Nagojas protokola 2. pantā.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 8.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) „nelegāli iegūti ģenētiskie resursi” ir ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, kas iegūtas, pārkāpjot izcelsmes valstī piemērojamos starptautiskos un valsts tiesību aktus par pieejamību un labumu sadali;
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 11. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) „starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts” ir pieejas atļauja vai līdzvērtīgs dokuments, ko valsts kompetentā iestāde izdevusi saskaņā ar Nagojas protokola 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu un kas darīts pieejams Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram;	(11) „starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts” ir pieejas atļauja vai līdzvērtīgs dokuments, ko valsts kompetentā iestāde izdevusi saskaņā ar Nagojas protokola 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu un kas darīts pieejams Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram;
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 12. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) „Pieejamības un labumu sadales starpniecības centrs” ir globāls informācijas apmaiņas portāls, kas izveidots saskaņā ar Nagojas protokola 14. panta 1. punktu.	(12) „Pieejamības un labumu sadales starpniecības centrs” ir globāls informācijas apmaiņas portāls, kas izveidots saskaņā ar Nagojas protokola 14. panta 1. punktu.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 4. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu izmantošana Savienībā ir aizliegta.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali un ka attiecīgā gadījumā labumu sadale ir taisnīga un vienlīdzīga saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem informāciju par pieeju un labumu sadali.	1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts ar iepriekšēju informētu piekrišanu un pamatojoties uz savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali, un ka labumu sadale ir taisnīga un vienlīdzīga saskaņā ar minētajiem saskaņotajiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem visu informāciju un dokumentus par pieeju un labumu sadali un par atbilstību šīs regulas noteikumiem.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ģenētiskos resursus un ar tiem saistītās tradicionālās zināšanas citiem lietotājiem nodod tikai saskaņā ar starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu vai ar iepriekšēju informētu piekrišanu un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Ja nav savstarpēji saskaņotu noteikumu vai ja turpmākie lietotāji plāno šādus ģenētiskos resursus vai tradicionālās zināšanas izmantot apstākļos, kas nav iekļauti sākotnējos noteikumos, šiem lietotājiem ir jāvienojas ar izcelsmes valsti par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Ja ģenētisko resursu izcelsmes valsti nevar noteikt vai arī ja nav iespējams piešķirt vai saņemt iepriekšēju informētu piekrišanu, līdz brīdim, kad saskaņā ar Nagojas protokola 10. pantu tiek izveidots pasaules daudzpusējais labumu sadales mehānisms, jauni lietotāji iemaksā labumu sadales iemaksu Savienības fondā no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadalei, kura mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana pasaulē.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lietotāji:	2. Lietotāji:
(a) noskaidro, glabā un tālākiem lietotājiem nodod šādu informāciju:	(a) noskaidro, glabā un tālākiem lietotājiem nodod informāciju par starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu, ko attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem ir izsniegušas Nagojas protokola puses, kuras ir reglamentējušas savu ģenētisko resursu pieejamību saskaņā ar Nagojas protokola 6. pantu, kā arī par savstarpēji saskaņoto noteikumu saturu vai arī šādu informāciju:
(1) datums un vieta, kad piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām,	(1) datums un vieta, kad piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām,
(2) apraksts par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, tostarp pieejamie unikālie identifikatori,	(2) apraksts par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, tostarp pieejamie unikālie identifikatori,
(3) avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti, kā arī ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu tālākie lietotāji,	(3) avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti, kā arī ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu tālākie lietotāji,
(4) vai pastāv vai nepastāv tiesības un pienākumi saistībā ar pieeju un labumu sadali,	(4) vai pastāv vai nepastāv tiesības un pienākumi saistībā ar pieeju un labumu sadali,
(5) attiecīgā gadījumā — lēmumi par pieeju un savstarpēji saskaņotie noteikumi;	(5) attiecīgā gadījumā — pieejas atļaujas un savstarpēji saskaņotie noteikumi, tostarp labumu sadales kārtība,
	(6) īpašos starptautiskos dokumentos paredzētu pieejamības un labumu sadales prasību piemērošana 2. panta nozīmē, kas var ierobežot vai mazināt lietotāju pienākumus saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā minētajā informācijā norāda arī to, ka konkrēto izmantošanu reglamentē īpaši dokumenti;
(b) iegūst papildu informāciju vai pierādījumus, ja pastāv neskaidrības par pieejas un izmantošanas likumību; un	(b) iegūst papildu informāciju vai pierādījumus, ja pastāv neskaidrības par pieejas un izmantošanas likumību; un
(c) iegūst pienācīgu pieejas atļauju, nosaka savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu, ja šķiet, ka pieeja nav notikusi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieeju un labumu sadali vai regulatīvajām prasībām.	(c) iegūst pienācīgu pieejas atļauju, nosaka savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu, ja šķiet, ka pieeja nav notikusi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieeju un labumu sadali vai regulatīvajām prasībām.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lietotāji glabā ar pieeju un labumu sadali saistīto informāciju divdesmit gadus pēc izmantošanas perioda beigām.	3. Lietotāji glabā ar pieeju un labumu sadali saistīto informāciju divdesmit gadus pēc izmantošanas vai vēlākas komercializācijas perioda beigām.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu attiecībā uz labumu sadales noteikumu pieņemšanu atbilstīgi 4.a punktam līdz …1. Šie noteikumi paredz labumu sadali vismaz tādā līmenī, kas atbilst attiecīgās nozares paraugpraksei, un nemonetāro labumu sadales nosacījumus.
	____________________
	1 OV: seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Lietotāji, vienojoties par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem ar ģenētisko resursu vai saistīto tradicionālo zināšanu piegādātājiem, cenšas nodrošināt, ka šie noteikumi veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm.
Pamatojums
Nagojas protokola 1. pantā definētajos mērķos norādīts, ka labumu sadales darbībām būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un tās komponentu ilgtspējīga izmantošana. Turklāt 1. pantā skaidri minēta arī tehnoloģiju nodošana. Ņemot vērā, ka piegādātājiem un lietotājiem ir kopīgi jāvienojas par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, viņiem būs kopīgi jānodrošina, ka savstarpēji saskaņotie noteikumi bioloģisko daudzveidību palielina, nevis samazina.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants	svītrots
Savienības uzticamās kolekcijas
1. Komisija izveido un uztur uzticamo kolekciju Savienības reģistru. Reģistrs ir izvietots internetā, ir viegli pieejams lietotājiem un tajā ir iekļautas tās ģenētisko resursu kolekcijas, kuras identificētas kā Savienības uzticamās kolekcijas kritērijiem atbilstošas.
2. Katra dalībvalsts pēc tās jurisdikcijā esošas kolekcijas pieprasījuma apsver, vai šo kolekciju iekļaut uzticamo kolekciju Savienības reģistrā. Kad verificēta kolekcijas atbilstība 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai kolekcijas nosaukumu, kontaktinformāciju un tipu. Komisija šādi saņemto informāciju nekavējoties iekļauj uzticamo kolekciju Savienības reģistrā.
3. Lai kolekciju varētu iekļaut uzticamo kolekciju Savienības reģistrā, kolekcijas īpašniekam jāpierāda savas iespējas:
(a) izmantot standartizētas procedūras, lai ar ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju apmainītos ar citām kolekcijām un lai piegādātu ģenētisko resursu paraugus un saistīto informāciju trešām personām izmantošanai;
(b) ģenētiskos resursus un saistīto informāciju trešām personām izmantošanai piegādāt tikai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka resursiem un informācijai piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām un — attiecīgā gadījumā — savstarpēji saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali;
(c) vest uzskaiti par visiem ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju, kas piegādāta trešām personām izmantošanai;
(d) ieviest vai izmantot trešām personām piegādāto ģenētisko resursu paraugu unikālus identifikatorus;
(e) izmantot attiecīgus izsekošanas un uzraudzības rīkus attiecībā uz ģenētisko resursu paraugu un saistītās informācijas apmaiņu ar citām kolekcijām.
4. Dalībvalsts regulāri verificē, ka katra tās jurisdikcijā esošā kolekcija, kas iekļauta uzticamo kolekciju Savienības reģistrā, patiešām piemēro 3. punktā izklāstītos pasākumus.
Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja kāda tās jurisdikcijā esoša kolekcija, kas iekļauta Savienības reģistrā, vairs neatbilst 3. punktam.
5. Ja ir pierādījumi, ka uzticamo kolekciju Savienības reģistrā iekļauta kolekcija nepiemēro 3. punktā izklāstītos pasākumus, attiecīgā dalībvalsts bez kavēšanās dialogā ar attiecīgās kolekcijas īpašnieku noskaidro, kā stāvokli labot.
Komisija izslēdz kolekciju no uzticamo kolekciju Savienības reģistra, ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 4. punktu, tā konstatējusi, ka uzticamo kolekciju Savienības reģistrā iekļautajai kolekcijai ir ievērojamas vai pastāvīgas grūtības izpildīt 3. punktu.
6. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 5. punkta īstenošanas procedūras. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija publisko, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.	2. Komisija publisko, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina; īpašu uzmanību pievērš tālākajiem reģioniem, paturot prātā to, ka šajās teritorijās atrodas nozīmīgi, bet trausli ģenētiskie resursi, tādēļ ir jānovērš to ļaunprātīga izmantošana.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 6. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Komisijas paredzētais koordinācijas centrs, kas minēts 3. punktā, nodrošina apspriešanos ar attiecīgajām Savienības struktūrām, kuras izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 338/971, un valstu iestādēm, kuras minēto regulu īsteno.
	__________
	1 OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.
Pamatojums
Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ir pazīstama kā ES regula par savvaļas dzīvnieku tirdzniecību. Ir svarīgi izveidot mehānismu to valstu iestāžu efektīvas sadarbības nodrošināšanai, kas atbildīgas par CITES konvencijas un Nagojas protokola īstenošanu, jo tā var efektīvi novērst nelegālu un neilgtspējīgu tirdzniecību.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 6. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Kompetentās iestādes un koordinācijas centrs pieejamības un labumu sadales jautājumos sniedz konsultācijas sabiedrībai un potenciālajiem lietotājiem, kas meklē informāciju par šīs regulas un attiecīgo Konvencijas un Nagojas protokola noteikumu īstenošanu Savienībā.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis un Komisija nosaka, ka ikvienam, kas saņem publisko finansējumu pētniecībai, kura ietver ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu, ir jādeklarē, ka tiks veiktā pienācīga pārbaude saskaņā ar 4. pantu.	svītrots
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lietotāji kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, deklarāciju par to, ka ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu, iesniedz vai nu tad, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts uz ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu bāzes, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū.	2. Lietotāji kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, iesniedz deklarāciju par to, ka ir izpildīti 4. pantā paredzētie pienākumi, un saistīto informāciju šādos gadījumos:
	(a) saņemot iepriekšēju informētu piekrišanu un vienojoties par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem;
	(b) saņemot finansējumu pētniecībai, kas ietver ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu;
	(c) attiecīgajās valsts, reģionālajās vai starptautiskajās iestādēs iesniedzot pieteikumu par patentu vai tiesībām uz jaunu augu sugu, kas cita starpā attiecas uz izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem, produktiem, tostarp derivātiem, un paņēmieniem, kuri izstrādāti, izmantojot biotehnoloģiju, vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām;
	(d) pieprasot tirdzniecības atļauju produktam, kas izstrādāts uz ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu bāzes;
	(e) ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kompetentās iestādes reizi divos gados pārsūta Komisijai informāciju, kas saņemta, pamatojoties uz 1. un 2. punktu. Komisija apkopo saņemto informāciju un dara to pieejamu Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram.	Kompetentās iestādes pārbauda 2. punkta b) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju un trīs mēnešu laikā pārsūta koordinācijas centram pieejamības un labumu sadales jautājumos, Komisijai un attiecīgā gadījumā konkrētās valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju. Komisija trīs mēnešu laikā apkopo saņemto informāciju un publicē to viegli pieejamā brīvā formā internetā.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paraugprakse	svītrots
Ikviena lietotāju apvienība var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai apvienības izstrādātu vai pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju Komisija atzītu par paraugpraksi. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju.
Ja, pamatojoties uz lietotāju apvienības sniegto informāciju un pierādījumiem, Komisija nosaka, ka konkrētā procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija, ja to lietotājs patiešām izmanto, ļauj lietotājam izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, tā šo kombināciju atzīst par paraugpraksi.
Lietotāju apvienība informē Komisiju par visām izmaiņām un atjauninājumiem atzītajā paraugpraksē, kas par tādu atzīta saskaņā ar 2. punktu.
Ja no dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citiem avotiem iegūti pierādījumi liecina, ka ir atkārtoti gadījumi, kad lietotāji, kas izmanto paraugpraksi, nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija sarunās ar attiecīgo lietotāju apvienību izvērtē, vai atkārtotie neievērošanas gadījumi liecina par iespējamām paraugprakses nepilnībām.
Komisija atsauc paraugprakses atzīšanu, ja tā ir konstatējusi, ka izmaiņas paraugpraksē laupa lietotājam iespēju izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, vai ja lietotāju atkārtota prasību neievērošana ir saistīta ar prakses nepilnībām.
Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto paraugprakšu reģistru internetā. Vienā reģistra sadaļā iekļauj paraugprakses, kuras Komisija atzinusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, bet citā sadaļā — paraugprakses, kas pieņemtas, pamatojoties uz Nagojas protokola 20. panta 2. punktu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 5. punkta īstenošanas procedūras. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai lietotāji pilda 4. un 7. pantā izklāstītās prasības.	1. Kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai lietotāji pilda 4. un 7. pantā izklāstītās prasības.
2. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kura pamatā ir pieeja, kas balstīta riska analīzē. Izstrādājot šo riska analīzē balstīto pieeju, dalībvalstis pieņem, ka, ja lietotājs ievēro paraugpraksi, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu vai Nagojas protokola 20. panta 2. punktu, tas samazina risku, ka šis lietotājs varētu neievērot noteikumus.	2. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kura pamatā ir pieeja, kas balstīta riska analīzē, un kura galvenos principus nosaka Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.
3. Pārbaudes var veikt, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, ka lietotājs neievēro šīs regulas prasības.	3. Papildu pārbaudes veic, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, ka lietotājs neievēro šīs regulas prasības.
4. Šā panta 1. punktā minētajās pārbaudēs vismaz:	4. Šā panta 1. punktā minētajās pārbaudēs vismaz:
(a) izvērtē pienācīgas pārbaudes pasākumus, ko lietotājs veicis saskaņā ar 4. pantu,	(a) izvērtē pienācīgas pārbaudes pasākumus, ko lietotājs veicis saskaņā ar 4. pantu,
(b) izvērtē dokumentāciju un ierakstus, kas pierāda, ka ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu attiecībā uz konkrētām izmantošanas darbībām,	(b) izvērtē dokumentāciju un ierakstus, kas pierāda, ka ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu attiecībā uz konkrētām izmantošanas darbībām,
(c) veic pārbaudes uz vietas, tostarp revīzijas uz vietas,	(c) veic pārbaudes uz vietas, tostarp revīzijas uz vietas,
(d) izvērtē gadījumus, kad lietotājam bija jāsniedz deklarācija saskaņā ar 7. pantu.	(d) izvērtē gadījumus, kad lietotājam bija jāsniedz deklarācija saskaņā ar 7. pantu.
5. Kompetentās iestādes akceptē starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu kā pierādījumu tam, ka pieeja ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tas attiecas, ir notikusi saskaņā ar iepriekšēju informētu piekrišanu, un tam, ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kā paredzēts šo piekrišanu devušās Nagojas protokola puses tiesību aktos vai regulatīvajās prasībās par pieejamību un labumu sadali.	5. Kompetentās iestādes akceptē starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu kā pierādījumu tam, ka pieeja ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tas attiecas, ir notikusi saskaņā ar iepriekšēju informētu piekrišanu, un tam, ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kā paredzēts šo piekrišanu devušās Nagojas protokola puses tiesību aktos vai regulatīvajās prasībās par pieejamību un labumu sadali. Ja starptautiski atzīts sertifikāts nav pieejams, citus likumīgi pieņemamus atbilstības veidus uzskata par pietiekamu apliecinājumu tam, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi.
6. Lietotāji sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minētās pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi telpām un iepazīstināšanu ar dokumentiem vai uzskaiti.	6. Lietotāji sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minētās pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi telpām un iepazīstināšanu ar dokumentiem vai uzskaiti.
7. Neskarot 11. pantu, ja šā panta 1. punktā minēto pārbaužu laikā konstatē trūkumus, kompetentā iestāde izsniedz paziņojumu, ka lietotājam ir jāveic korektīvas darbības, un norāda, kādas tā ir.	7. Neskarot 11. pantu, ja šā panta 1. un 3. punktā minēto pārbaužu laikā vai, veicot 7. panta 2. punktā minēto pārbaudi, konstatē trūkumus, kompetentā iestāde izsniedz paziņojumu, ka lietotājam ir jāveic korektīvas darbības, un norāda, kādas tā ir.
Bez tam atkarībā no konstatēto trūkumu rakstura dalībvalstis var veikt tūlītējus pagaidu pasākumus, tostarp aizturēt nelikumīgi iegūtos ģenētiskos resursus un apturēt konkrētās izmantošanas darbības.	Ja lietotājs nav sniedzis apstiprinošu vai apmierinošu atbildi, atkarībā no konstatēto trūkumu rakstura dalībvalstis var veikt tūlītējus pagaidu pasākumus, tostarp aizturēt nelikumīgi iegūtos ģenētiskos resursus un apturēt konkrētās izmantošanas darbības, tostarp uz ģenētisko resursu vai ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu bāzes izstrādātu produktu komercializāciju. Šādi pagaidu pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.
8. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 7. punkta īstenošanas procedūras. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.	8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai izveidotu šā panta 1. līdz 7. punkta īstenošanas procedūras un noteiktu procesuālos aizsardzības pasākumus, piemēram, tiesības pārsūdzēt lēmumus, attiecībā uz ar 7. un 9.–11. pantā minētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.	2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK viegli pieejamā brīvā formā internetā.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Sankcijas cita starpā var būt:	2. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Sankcijas cita starpā var būt:
(a) soda nauda;	(a) soda nauda, kas ir proporcionāla to izmantošanas darbību vērtībai, kuras saistītas ar attiecīgajiem ģenētiskajiem resursiem, un vismaz efektīvi atņem atbildīgajām personām ekonomisko labumu, kas gūts, izdarot pārkāpumu;
(b) konkrētu izmantošanas darbību tūlītēja apturēšana;	(b) konkrētu izmantošanas darbību tūlītēja apturēšana, tostarp tādu produktu komercializācijas apturēšana, kas izstrādāti uz ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu bāzes;
(c) nelikumīgi iegūto ģenētisko resursu konfiskācija.	(c) nelikumīgi iegūto ģenētisko resursu konfiskācija.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju.	1. Lai pastiprinātu efektīvu koordināciju un nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju. Sadarbība jāveic arī ar citiem attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp ar kolekcijām, nevalstiskajām organizācijām un pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvjiem, ja tas ir nepieciešams pareizai Nagojas protokola un šīs regulas īstenošanai.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.	2. Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par to, kā ir organizēta pārbaužu sistēma, kuras mērķis ir uzraudzīt, kā lietotāji ievēro šo regulu, un par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 4. punktā un 10. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija cenšas vienoties ar Eiropas Patentu iestādi un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, lai nodrošinātu, ka patentu reģistrācijā tiek iekļautas atsauces uz ģenētiskajiem resursiem un to izcelsmi.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 13. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības pieejamības platforma	Savienības pieejamības un labumu sadales platforma
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību.	1. Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un par taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali. Dalībvalstis, kas plāno pieņemt noteikumus, ar kuriem reglamentē ģenētisko resursu pieejamību, vispirms veic šo noteikumu ietekmes novērtējumu un iesniedz tā rezultātus Savienības platformai izvērtēšanai saskaņā ar šā panta 5. punktā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.	2. Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, ar ko veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši jaunattīstības valstīs, tostarp vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs atbilstoši savstarpēji saskaņotiem noteikumiem pēc iepriekšējas informētas piekrišanas saņemšanas, labumu sadales praksi, paraugprakses īstenošanu un turpmāku pilnveidi, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismu darbību.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Savienības platforma var sniegt nesaistošas konsultācijas, norādes vai atzinumus par jautājumiem, kas ir tās kompetencē.	3. Savienības platforma var sniegt nesaistošas konsultācijas, norādes vai atzinumus par jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Visās šādās sniegtajās konsultācijās, norādēs vai atzinumos pienācīgi ņem vērā prasību iesaistīt skartos pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas.
Pamatojums
Protokola 6. pantā ir prasīts, lai puses attieīgā gadījumā veiktu pasākumus pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu iesaistīšanai, ja šīm kopienām ir tiesības piešķirt pieeju. Eiropas Savienības platformai būtu skaidri jābūt veidotai tā, lai ievērotu šos nosacījumus.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 14. pants – da, db, dc,dd, de un df apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veic pasākumus, lai sniegtu atbalstu, tostarp izmantojot pašreizējās pētniecības programmas, kolekcijām, kuras veicina bioloģiskās daudzveidības un kultūras daudzveidības saglabāšanu, bet kurām nav pietiekamu līdzekļu, reģistrēt to kolekcijas Savienības reģistrā;
	(db) nodrošina, ka situācijās, kad ģenētiskie resursi un ar tiem saistītās tradicionālās zināšanas tiek izmantotas nelegāli vai, neievērojot iepriekšēju informētu piekrišanu vai savstarpēji saskaņotus noteikumus, piegādātājiem, kas ir kompetenti piešķirt pieeju ģenētiskajiem resursiem un parakstīt savstarpēji saskaņotus noteikumus, ir tiesības celt prasību, lai novērstu vai apturētu šādu izmantošanu, tostarp izmantojot izpildrakstus, un pieprasīt kompensāciju par jebkādiem šajā sakarībā radītajiem zaudējumiem, kā arī attiecīgā gadījumā minēto ģenētisko resursu konfiskāciju;
	(dc) veicina to, lai lietotāji un piegādātāji no ģenētisko resursu izmantošanas vai vēlākas komercializācijas gūtos labumus novirza bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai;
	(dd) pēc pieprasījuma atbalsta, tostarp izmantojot spēju pilnveidi, reģionālu sadarbību attiecībā uz to labumu sadali, kas gūti no pārrobežu ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas;
	(de) apsver nepieciešamību izveidot katalogus ar katrā dalībvalstī pieejamiem ģenētiskajiem resursiem saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 7. pantu, lai izveidotu labāku zināšanu bāzi par bioloģisko daudzveidību;
	(df) sekmē ar ģenētisko resursu katalogiem saistīto pētniecību un izstrādi Savienībā un trešās valstīs.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a pants
	Deleģēšanas īstenošana
	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
	2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 4.b punktā un 9. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …1. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 4.a punktā un 9. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
	4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	5. Saskaņā ar 4. panta 4.a punktu un 9. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
	___________
	1 OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 17. panta 1. punktā minētā diena.
Pamatojums
Deleģētie akti ir nepieciešami, lai paredzētu noteikumus tādu ģenētisko resursu izmantošanā gūto labumu sadalei, kuru izcelsme ir teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas vai izcelsmes valsti nav iespējams noteikt, un kārtību, kādā pārbauda, vai lietotāji pilda prasības un kā tiek īstenota uz risku balstītā pieeja, un lai izveidotu Savienības fondu no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadalei, jo šādi akti papildina nebūtiskus šīs regulas elementus.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 15.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	15.a pants
	Apspriežu forums
	Komisija nodrošina dalībvalstu pārstāvju un attiecīgo piegādātāju organizāciju, lietotāju apvienību, starpvaldību un nevalstisko organizāciju, kā arī pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvju līdzsvarotu līdzdalību šīs regulas īstenošanā. Minētās puses jo īpaši līdzdarbojas deleģēto aktu sagatavošanā un pārskatīšanā saskaņā ar 4. panta 4.a punktu un 9. panta 8. punktu, kā arī, īstenojot 5., 7. un 8. pantu un visas pamatnostādnes savstarpēji saskaņoto noteikumu izstrādei. Minētās puses tiekas apspriežu forumā. Komisija izstrādā šā foruma reglamentu.
Pamatojums
Dalībvalstu ekspertiem, kā arī ieinteresēto pušu organizācijām vajadzētu būt iespējai piedalīties un līdzdarboties regulas īstenošanā, tostarp attiecībā uz deleģēto un īstenošanas aktu projektiem. Šī koncepcija ir līdzīga apspriežu foruma modelim, kas paredzēts Ekodizaina direktīvā 2009/125/EK.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ik pēc desmit gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem un šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, izvērtē šīs regulas darbību un lietderību. Ziņojumos Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas publiskām pētniecības iestādēm, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Tā arī apsver, vai nepieciešami vēl citi Savienības pasākumi saistībā ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.	3. Ik pēc pieciem gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem un šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, izvērtē šīs regulas darbību un lietderību. Ziņojumos Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas konkrētām nozarēm, publiskām pētniecības iestādēm, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Tā arī apsver nepieciešamību pārskatīt šīs regulas noteikumu īstenošanu attiecībā uz tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētisko resursu izmantošanu, ņemot vērā notikumu attīstību citās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, un to, vai nepieciešami vēl citi Savienības pasākumi saistībā ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, lai īstenotu Nagojas protokola 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. un 12. pantu un ievērotu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 16.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	16.a pants
	Grozījums Direktīvā 2008/99/EK
	Ar šo Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību1 no ...* groza šādi:
	(1) direktīvas 3. pantā iekļauj šādu punktu:
	„j) ģenētisko resursu nelikumīga iegūšana”;
	(2) A pielikumā iekļauj šādu ievilkumu:
	„– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2013 par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā”.
	__________________
	1 OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.
	* OV: vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs regulas 4., 7. un 9. pantu sāk piemērot, kad no tās stāšanās spēkā pagājis viens gads.	2. Šīs regulas 4. panta 1. līdz 4. punktu, 7. pantu un 9. pantu sāk piemērot, kad no tās stāšanās spēkā pagājis viens gads.

• [1]  OV C 161, 6.6.2013., 73. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ģenētisko resursu pieejamība un to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale (Nagojas protokols): īstenošana un ratifikācija Savienībā, procedūra 2012/0278(COD)

Vispārīgais konteksts

Bioloģiskā daudzveidība turpina aizvien ātrāk samazināties Ir konstatēts, ka vienai no katrām četrām zīdītāju sugām, vienai no astoņām putnu sugām un vairāk nekā vienai no katrām trijām abinieku sugām pasaulē draud izmiršana (Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības (IUCN) 2012. gada dati). Pēdējo piecdesmit gadu laikā gandrīz 60 % ekosistēmu apstākļu ir pasliktinājušies (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2010. gada dati). Neskarot ētisko un morālo atbildību, šādas situācijas pasliktināšanās ekonomiskā un sociālā ietekme ir milzīga — tiek prognozēts, ka laikposmā līdz 2050. gadam tā samazinās pasaules IKP par 7 % katru gadu (TEEB 2010. gada dati).

Paradoksāli, bet bioloģiskā daudzveidība ir neizsmeļams jauninājumu un atklājumu avots tādās jomās kā zinātniskā pētniecība, tehnoloģiskie lietojumi, veselības produkti, pārtikas produkti, kosmētikas līdzekļi un citi produkti. Tādējādi bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga visas cilvēces nākotnei gan planētas ziemeļu, gan dienvidu puslodē, kā arī Eiropas un tās iedzīvotāju kā tiešo tās izmantošanas labuma guvēju sociālekonomiskajai labklājībai.

Lai piedalītos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un to tautu un zināšanu saglabāšanā, kas ir saistītas ar bioloģisko daudzveidību, ir jānodrošina, ka labumi, kas izriet no ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas, tiek dalīti taisnīgi un vienlīdzīgi, turklāt tā, lai veicinātu bioloģisko un kultūras daudzveidību in situ un nodrošinātu tās ilgtspējīgu izmantošanu vietējiem iedzīvotājiem.

Ar šādu mērķi Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu 10. konferencē 2010. gadā tika parakstīts Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un labumu sadali.

Referentes priekšlikums

Eiropas Savienība ar šo Komisijas priekšlikumu tagad apņemas transponēt Nagojas protokolu. Referente uzskata, ka ir svarīgi, lai šī regula iespējami vairāk atbilstu minētā starptautiskā līguma mērķim un saturam.

Komisijas priekšlikums veido stabilu pamatu efektīvas Eiropas mēroga sistēmas izveidei. Tomēr, lai pilnībā ievērotu Nagojas protokolu, noteikti mehānismi ir jānostiprina, kā to ierosina referente. Ja resursu pieejamības jautājumu atstāj dalībvalstu ziņā, ir svarīgi izveidot skaidru Kopienas sistēmu to labumu taisnīgai un vienlīdzīgai sadalei, kas gūti no dabas resursu izmantošanas.

Šis regulas priekšlikums, ko referente ir iesniegusi Eiropas Parlamentam, paredz risinājumus dažādām situācijām un vajadzībām, kuras ieinteresētās personas Eiropā un mūsu partneri trešās valstīs ir apzinājuši vai kuras varētu rasties nākotnē.

Tādējādi ierosināto grozījumu nolūks ir sniegt labumu vispirms jau Eiropas iedzīvotājiem, nodrošinot izsekojamību, ētisku rīcību, starptautisko juridisko saistību ievērošanu un gūto labumu taisnīgu un līdzvērtīgu sadali.

Turklāt skaidra tiesiskā regulējuma pieņemšana nāks par labu visiem lietotājiem, tostarp valsts un privātā sektora pārstāvjiem, nodrošinot viņiem, no vienas puses, ilgtspējīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem un, no otras puses, juridisku noteiktību visā izmantošanas ķēdē.

Šāds regulējums nodrošinās publiskās un privātās pētniecības kolekcijām un iestādēm, kas ir svarīgākie Eiropas izmantošanas ķēdes dalībnieki, vienkāršus noteikumus, kas ir pielāgoti viņu vajadzībām. Saskaņā ar attiecīgajiem Nagojas protokola noteikumiem šī regula ir jāpiemēro visām ieinteresētajām personām, tostarp nekomerciālas pētniecības institūcijām, kuras nodod lietotājiem tādus ģenētiskos resursus un vērtīgu informāciju, kurai jānodrošina izsekojamība un juridiskā noteiktība.

Visbeidzot, referentes ierosināto grozījumu mērķis ir vairot starptautisko taisnīgumu un trešo valstu piegādātāju uzticību, tādējādi veicinot tirdzniecību ar lietotāju valstīm Eiropas Savienībā. To labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, attiecas ne tikai uz finanšu ieguvumu sadali, bet arī ļaus saglabāt vidi, sekmēs sociālo progresu un resursu ilgtspējīgu izmantošanu in situ.

Rīcības prioritātes

Ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas ķēdes pilnveidošana

Ir svarīgi nodrošināt izmantošanas ķēdes integritāti, lai lietotājiem spētu nodrošināt izsekojamību un juridisko noteiktību. Tas nozīmē, ka ģenētiskie resursi vienmēr ir jāizmanto atbilstīgi noteikumiem, kas saskaņoti ar piegādātāju. Ja tiek plānota cita veida izmantošana, ir jānoslēdz jauns līgums par resursu pieejamību un gūto labumu sadali, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas.

Referente ierosina saglabāt pārbaudes, kad tiek prasīta tirdzniecības atļauja vai kad piešķir publisku vai privātu finansējumu pētniecībai, lai publiskie pētniecības institūti un universitātes nenonāktu neizdevīgākā situācijā.

Tāpat ir jāievieš paziņošanas pienākums, kad noslēdz līgumu par pieejamību un labumu sadali, lai attiecīgās iestādes informētu par to, ka ģenētiskais resurss ir iekļauts Eiropas sistēmā.

Ir jāparedz arī tas, ka kompetentās iestādes veic pārbaudi, kad tiek iesniegts patenta pieteikums. Tas galvenokārt attiecas uz valstu patentu birojiem, bet būs jāiesaista arī Eiropas Patentu iestāde, kura apstrādā lielāko daļu patentu Eiropā un ar kuru ir jāpanāk vienošanās.

Šādi uzlabojot izmantošanas ķēdi, varēs novērst papildu administratīvo slogu saistībā ar minētajām papildu pārbaudēm, jo tas nodrošinās skaidri noteiktu un efektīvu izsekojamību. Turklāt šādi varēs izvairīties no sankciju nepieciešamības procesa beigās, piemēram, gadījumos, kad tiks noraidīts tāda uzņēmuma iesniegts tirdzniecības atļaujas pieteikums, kas ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus pētniecībā un izstrādē, bet ir izmantojis ģenētisko resursu bez pienācīgas atļaujas.

Lielāka pārredzamība un juridiskā noteiktība

Referente uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi noteikt, ka ģenētisko resursu nelikumīga iegūšana un izmantošana, kas pazīstama kā „biopirātisma” jēdziens, ir jāaizliedz Eiropā. Šāda prakse, kas, neraugoties uz tās izmaksām cilvēcei, ir pretrunā Eiropas Savienības taisnīguma principiem un vērtībām, nelabvēlīgi ietekmē Eiropas Savienības dalībvalstu starptautisko tēlu un mūsu attiecības ar piegādātājām valstīm, kā arī apdraud Eiropas lietotāju juridisko situāciju.

Pienācīga pārbaude paredz, ka lietotāji veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību ierosinātajiem tiesību aktiem. Taču šī kārtība būtu jāpapildina, paredzot „biopirātisma” aizliegumu, lai noteikumi sāktu darboties kā efektīvs atturēšanas līdzeklis. Šo divu pieeju sasaiste ļaus nodrošināt pieejamības un gūto labumu sadales mehānismu efektivitāti un netraucētu piemērošanu.

Šā iemesla dēļ ir jāparedz „biopirātisma” pārkāpuma juridiskā definīcija un jānosaka atbilstošas sankcijas. Tādējādi Eiropas Savienībā tiks izveidota sistēma, kas ir ļoti līdzīga tai, kuru Parlaments 2010. gadā noteica saskaņā ar ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

Ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu jauna veida izmantošana un pakāpeniska atbilstības nodrošināšana

Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Nagojas protokols paredz taisnīgu un vienlīdzīgu to labumu sadali, kas gūti, jebkādā veidā izmantojot ģenētiskos resursus un ar tiem saistītās tradicionālās zināšanas. Šā iemesla dēļ referente ierosina, ka uz jebkuru jauna veida izmantošanu, kas nav definēta pirms šīs regulas stāšanās spēkā, attiecas prasība noslēgt līgumu par pieejamību un labumu sadali. Šāda kārtība ļaus pakāpeniski nodrošināt visu to ģenētisko resursu atbilstību, kas atrodas Eiropā. Liela daļa pasaules ģenētisko resursu faktiski jau ir Eiropas kolekcijās. Komisijas priekšlikuma darbības joma neattiecas uz šiem ģenētiskajiem resursiem, un tas rada vairākas nozīmīgas problēmas, no kurām svarīgākā, pēc referentes domām, ir tā, ka varētu tikt legalizēti daži tādu resursu izmantošanas veidi, kas, iespējams, iegūti nelikumīgi. Turklāt ir svarīgi nediskriminēt lietotājus, kuri jau piemēro „labumu sadales” principu, salīdzinājumā ar tiem, kuri to vēl nepiemēro, un vienlaikus nodrošināt, ka no Eiropas kolekcijā esošu ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadala tā, lai iegūtu arī izcelsmes valsts. Šī sistēma mudinās trešās valstis pāriet uz drošas un ilgtspējīgas pieejas nodrošināšanu to ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.

Savienības fonds no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadalei un pasaules daudzpusējā mehānisma nostiprināšana

Referente uzskata, ka ir svarīgi, lai lietotāji gadījumos, kad tie plāno jaunā veidā izmantot ģenētiskos resursus, veiktu nepieciešamos pasākumus, lai vienotos par resursu pieejamību un gūto labumu sadali. Tomēr referente atzīst, ka nav iespējams noteikt dažu ģenētisko resursu izcelsmi, piemēram, tādu resursu izcelsmi, kas iegūti sen vai teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas. Lai risinātu šo situāciju, referente ierosina izveidot Eiropas Savienības fondu no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu sadalei, kuru finansēs ģenētisko resursu lietotāji kura mērķis būs saglabāt bioloģisko daudzveidību pasaulē. Šis Eiropas Savienības fonds veicinās pasaules daudzpusējā labumu sadales mehānisma izveidi, kas paredzēts Nagojas protokola 10. pantā.

Visu referentes iesniegto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības vadošo lomu pašreiz notiekošajās un turpmākajās starptautiskajās sarunās, ieņemot progresīvu nostāju, lai īsā laikā varētu tikt izveidots vērienīgs pasaules daudzpusējais mehānisms, ar ko būtu iespējams risināt ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās ilgtspējīgu izmantošanu saistītās problēmas.

Attīstības komitejas atzinums (30.5.2013)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā
(COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD))

Atzinumu sagatavoja: Catherine Grèze

ĪSS PAMATOJUMS

„Nagojas protokola par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību”, kurš pieņemts 2010. gada 29. oktobrī, mērķis ir izveidot prognozējamākus nosacījumus ģenētisko resursu pieejamībai, nodrošināt labumu sadali starp ģenētisko resursu lietotājiem un piegādātājiem, kā arī nodrošināt tikai likumīgi iegūto ģenētisko resursu izmantošanu. Šā iemesla dēļ, ņemot vērā, ka ģenētisko resursu piegādē un ar šādiem resursiem saistītajās tradicionālajās zināšanās dominē jaunattīstības valstis, Nagojas protokols ir nozīmīgs instruments biopirātisma apkarošanā un taisnīgas un vienlīdzīgas ģenētisko resursu apmaiņas atjaunošanā, jo īpaši situācijās, kad lietotāji galvenokārt atrodas attīstītajās valstīs. Tomēr, izstrādājot savu ierosināto sistēmu Nagojas protokola īstenošanai, Komisija nepārprotami vairāk ir domājusi par lietotāju, nevis piegādātāju interesēm un bažām. Galvenās prioritātes acīmredzami ir sloga un izmaksu samazināšana lietotājiem un ērtas piekļuves atvieglošana, ko nevarētu teikt par efektīvas labumu sadales veicināšanu.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā minēto politikas saskaņotības attīstībai mērķi ar šo regulu atjauno taisnīgu līdzsvaru starp ģenētisko resursu un ar šādiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem un piegādātājiem, vienlaikus veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu tās sastāvdaļu izmantošanu saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķiem. Jo īpaši ir jāpastiprina noteikumi, kas saistīti ar lietotāju pienākumu īstenošanu un pārraudzību attiecībā uz pienācīgu pārbaudi, lai padarītu iespējamu iepriekš norunātas piekrišanas un savstarpēji saskaņotu noteikumu efektīvu izpildi visā ģenētisko resursu vai ar to saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas ķēdē. Tāpat, ņemot vērā, ka pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas var sniegt vērtīgu informāciju zinātniskiem atklājumiem par potenciāli nozīmīgām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, ES regulā būtu jāievēro šādu kopienu tiesības un jāveicina to īstenošana, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā Nr. 169. par pirmiedzīvotājiem un ciltīm un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, kas pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā. Turklāt ES būtu jāizrāda iniciatīva, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti Nagojas protokola mērķi attiecībā uz globāliem daudzpusējiem labumu sadales mehānismiem. Praksē līdz daudzpusējā mehānisma ieviešanai ir jāizveido Savienības Labumu sadales fonds, lai apkopotu labumu sadales ieguvumus un izmantotu tos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai globālā līmenī.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums -1. atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Nagojas protokolu par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali,
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zāļu izstrādē vai atjaunojamās enerģijas bioavotu attīstīšanā.	(2) Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, biotehnoloģijā, zāļu izstrādē un ražošanā, kosmētikā vai atjaunojamās enerģijas bioavotu attīstīšanā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas var sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju, lai nonāktu pie zinātniskiem atklājumiem par interesantām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām.	(3) Pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas var sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju, lai nonāktu pie zinātniskiem atklājumiem par potenciāli nozīmīgām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, tostarp to pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanas, jauninājumi un praktiskā pieredze, kurām raksturīgs tradicionāls dzīvesveids attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Šādu kopienu tiesības, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā Nr. 169. par pirmiedzīvotājiem un ciltīm un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, kas pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā, būtu jāievēro, un ES īstenošanas pasākumiem būtu jāveicina šo tiesību ievērošana.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Patentu konvenciju augu un dzīvnieku šķirnes (53. panta a) punkts), kā arī augu un dzīvnieku audzēšanā izmantotie bioloģiskie procesi (53. panta b) punkts) nav patentējami. Ja izgudrojumu pamatā ir ģenētiskie resursi vai ģenētisko resursu sastāvdaļas, patentu pieteikumos, kuros cita starpā iekļauti ģenētiskie resursi vai produkti, tostarp to derivāti, un no biotehnoloģijas izmantošanas izrietošie procesi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītas tradicionālās zināšanas, attiecīgie resursi būtu jānorāda un par to izcelsmi būtu jāinformē attiecīgās varas iestādes un kompetentā iestāde. Tāds pats pienākums būtu jāuzliek arī attiecībā uz jaunām augu šķirņu tiesībām.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Ģenētiskie resursi būtu jāsaglabā „in situ” un jāizmanto ilgtspējīgi, to izmantošanā iegūtie labumi būtu jāsadala taisnīgi un vienlīdzīgi. ES un tās dalībvalstis kā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību puses ir apņēmušās ievērot šos principus. ES un tās dalībvalstis ir arī parakstījušas Nagojas protokolu par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali. Būtu jānodrošina spējas efektīvi īstenot minēto protokolu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Labumu sadale būtu jāskata situācijas kontekstā, kurā jaunattīstības valstis ar lielu bioloģisko daudzveidību dominē ģenētisko resursu piegādē, savukārt lietotāji galvenokārt atrodas attīstītajās valstīs. Turklāt pieejamība un labumu sadale var veicināt ne tikai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, bet arī nabadzības izskaušanu un vides ilgtspēju, tādējādi veicinot arī progresu tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, kā atzīts Nagojas protokola preambulā. Vienam no Nagojas protokola īstenošanas mērķiem vajadzētu būt arī šo iespēju izmantošanai.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Tiesības uz pārtiku, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. pantā un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantā, kā arī tiesības uz augstāko iespējamo veselības aizsardzības standartu izmantošanu, kā noteikts Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12. pantā, ir īpaši svarīgas, un tās vienmēr ir jāaizsargā.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Tāpat kā ģenētiskie resursi, arī ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas lielā mērā ir koncentrētas jaunattīstības valstīs, jo īpaši pamatiedzīvotāju un vietējās kopienās. Šādu kopienu tiesības, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā Nr. 169. par pirmiedzīvotājiem un ciltīm un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, kas pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā, būtu jāievēro, un ES īstenošanas pasākumiem būtu jāveicina šo tiesību ievērošana.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Konvencija atzīst, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tiesības regulēt pieeju saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencija visām pusēm uzliek pienākumu atvieglot pieeju ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības. Konvencija arīdzan nosaka, ka visām pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī labumus, ko dod komerciāla un citāda to izmantošana, taisnīgi un vienlīdzīgi dalītu ar pusi, kura piegādā ģenētiskos resursus. Šāda sadale notiek atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā apskatīti arī pieejas un labumu sadales jautājumi saistībā ar pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.	(5) Konvencija atzīst, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tiesības regulēt pieeju saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencija visām pusēm uzliek pienākumu atvieglot citām pusēm pieeju ģenētiskajiem resursiem videi nekaitīgas lietošanas nolūkos, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības. Konvencija arīdzan nosaka, ka visām pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī labumus, ko dod komerciāla un citāda to izmantošana, taisnīgi un vienlīdzīgi dalītu ar pusi, kura piegādā ģenētiskos resursus. Šāda sadale notiek atbilstīgi prasībai par iepriekš norunātu attiecīgo resursu izcelsmes valsts piekrišanu, pamatojot labumus ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā apskatīti arī pieejas un labumu sadales jautājumi saistībā ar pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Ģenētiskie resursi tiešām būtu jāizmanto samērīgi un ilgtspējīgi, kā arī likumīgi iesaistot vietējās kopienas, jo tikai šādā veidā ģenētisko resursu izmantošanas sniegtās iespējas, attīstību un labumus var taisnīgi un līdzvērtīgi sadalīt visu pušu starpā.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī[1]. Nagojas protokols ievērojami paplašina Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu sadali.	(6) Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī[2]. Nagojas protokols ievērojami paplašina Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un labumu sadali izmantošanai un turpmākai komercializācijai.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola īstenošanas satvaru, kas palielinātu iespējas nodoties uz dabas materiāliem balstītai pētniecībai un izstrādei Savienībā. Tāpat ļoti būtiski ir nepieļaut nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu Savienībā un sekmēt labumu sadales saistību pildīšanu, kas izklāstītas piegādātāju un lietotāju savstarpēji saskaņotos noteikumos.	(8) Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola īstenošanas satvaru, kas atbalstītu tā galveno mērķi, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu tās sastāvdaļu izmantošanu, kā arī taisnīgu un vienlīdzīgu to labumu sadali, kas iegūti ģenētisko resursu izmantošanā. Tas nozīmē arī novērst nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu Savienībā. Tāpat ir ļoti būtiski arī veicināt pieejamās iespējas dabas materiālu pētniecībai un attīstības pasākumiem Savienībā, jo īpaši, uzlabojot tiesiskās noteiktības nosacījumus saistībā ar ģenētisko resursu un tradicionālo zināšanu izmantošanu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Biopirātisms kā vai nu nelikumīga ģenētisko resursu ieguve, vai tādu produktu, kuru pamatā ir izmantoti šādi resursi vai ar tiem saistītas tradicionālās zināšanas, nelikumīga izmantošana vai turpmāka komercializācija, būtu jāaizliedz un uz to būtu jāattiecina kriminālsankcijas saskaņā ar Direktīvu Nr. 2008/99/EK.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Ar šo regulu izveidotais satvars ir vajadzīgs arī uzticības saglabāšanai un palielināšanai starp pusēm, pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kā arī ģenētisko resursu pieejamībā un labumu sadalē iesaistītajām ieinteresēto pušu grupām.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst tikai pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.	(9) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu jaunu ieguvi un jaunu izmantošanu, kas uzsākta tikai pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ir svarīgi saskaņā ar Nagojas protokolu noteikt, ka ģenētisko resursu izmantošana attiecas uz pētniecību un izstrādi par ģenētiskā materiāla paraugu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp pētniecību un izstrādi, kas balstās uz savienojumiem, kas izolēti no ģenētiskā materiāla, kam piekļūts Nagojas protokola puses jurisdikcijā.	(11) Ir svarīgi saskaņā ar Nagojas protokolu noteikt, ka ģenētisko resursu apguve attiecas uz pētniecību un izstrādi par ģenētiskā materiāla paraugu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp pētniecību un izstrādi, kas balstās uz savienojumiem, kas izolēti no ģenētiskā materiāla, kam piekļūts Nagojas protokola puses jurisdikcijā.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un attiecīgā gadījumā jānodrošina labumu sadale. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav lietderīgi noteikt par pienākumu visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Tāpēc būtu jānosaka tikai pienācīgas pārbaudes prasību minimums. Lai lietotāji varētu izvēlēties konkrētus rīkus un pasākumus pienācīgas pārbaudes izdarīšanai, būtu vajadzīga atzīta paraugprakse un papildpasākumi, kā nozares ētikas kodeksi, standartlīgumu paraugi un vadlīnijas, lai vairotu tiesisko noteiktību un samazinātu izmaksas. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.	(14) Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un jānodrošina taisnīga un vienlīdzīga labumu sadale visos attiecīgajos gadījumos. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav lietderīgi noteikt par pienākumu visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Pienācīgas pārbaudes atvieglošanai izmantotie rīki un pasākumi, kas ir pierādīti kā uzticami un lietderīgi, būtu jāatbalsta, atzīstot paraugprakses. Būtu jāatbalsta arī nozares ētikas kodeksi, standartlīgumu paraugi un vadlīnijas. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Būtu jāizmanto lietotāju izveidota paraugprakse, lai apzinātu pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti, lai izpildītu Nagojas protokola īstenošanas sistēmas prasības ar ievērojamu tiesisko noteiktību un nelielām izmaksām. Lietotājiem vajadzētu dot iespējas izmantot jau pieņemtos ētikas kodeksus pieejas un labumu sadales jomā, kas izstrādāti akadēmisko aprindu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var prasīt, lai Komisija nosaka, vai apvienības pārraudzītu specifisku procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju var atzīt par paraugpraksi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā — ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, tas mazina risku, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmis Nagojas protokola pušu kolektīvs.	(16) Būtu jāizvērtē lietotāju vai ģenētisko resursu izmantošanā, pieejamībā un labumu sadalē ieinteresēto un specializēto organizāciju izveidota paraugprakse. Ja to atzīst par vērtīgu un atbilstīgu Nagojas protokolam un šai regulai, tā būtu jāizstrādā, lai apzinātu pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti, lai izpildītu Nagojas protokola īstenošanas sistēmas prasības ar ievērojamu tiesisko noteiktību un nelielām izmaksām. Lietotājiem vajadzētu dot iespējas izmantot jau pieņemtos ētikas kodeksus pieejas un labumu sadales jomā, kas izstrādāti akadēmisko aprindu un dažādu nozaru vajadzībām, ar nosacījumu, ka tie lietotājiem atvieglo viņu pienākumu izpildi, tostarp attiecībā uz taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var prasīt, lai Komisija nosaka, vai apvienības pārraudzītu specifisku procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju var atzīt par paraugpraksi nolūkā atvieglot lietotāju pienākumu izpildi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā — ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, tas mazina risku, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmis Nagojas protokola pušu kolektīvs.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lietotājiem tādu darbību virknes konkrētos posmos, kas uzskatāmas par izmantošanu, būtu jādeklarē, ka ir veikta pienācīga pārbaude. Piemēroti darbības posmi šādai deklarēšanai ir šādi: kad tiek saņemts publiskais finansējums pētniecībai, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts no ģenētiskajiem resursiem, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū. Jāatzīmē, ka deklarēšana tirdzniecības atļaujas pieprasīšanas posmā nebūtu daļa no apstiprināšanas procedūras kā tādas, un deklarācija būtu adresējama kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu.	(17) Lietotājiem darbību virknes konkrētos posmos būtu jādeklarē, ka ir veikta pienācīga pārbaude, un jāiesniedz attiecīgi pierādījumi. Piemēroti darbības posmi šādai deklarēšanai ir šādi: kad tiek apstiprināta iepriekš norunāta piekrišana un savstarpēji saskaņoti noteikumi, kad tiek saņemts finansējums pētniecībai, kad attiecīgajās valsts, reģionālajās vai starptautiskajās iestādēs tiek iesniegts pieteikums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts no ģenētiskajiem resursiem, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū. Jāatzīmē, ka deklarēšana intelektuālā īpašuma tiesību pieteikšanas vai tirdzniecības atļaujas pieprasīšanas posmā nebūtu daļa no apstiprināšanas procedūras kā tādas, un deklarācija būtu adresējama kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ģenētiskos resursus savvaļā vāc augstskolu pētnieki vai kolekcionāri lielākoties nekomerciāliem mērķiem. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs.	(18) Ģenētiskos resursus savvaļā vāc augstskolu pētnieki vai kolekcionāri lielākoties nekomerciāliem mērķiem. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs. Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka noteikumus par savstarpēji saskaņotiem sākotnējās piekļuves noteikumiem attiecībā uz nodošanu trešām pusēm ievēro visas iesaistītās puses. Daudzos gadījumos turpmākai izmantošanai vai komercializācijai var būt nepieciešama jauna iepriekš norunāta piekrišana un savstarpēji saskaņoti noteikumi.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Kolekcijas ir lielākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Būtu jāizveido Savienības uzticamo kolekciju sistēma. Tā nodrošinātu, ka kolekcijas, kas iekļautas Savienības uzticamo kolekciju reģistrā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības uzticamo kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības uzticamo kolekciju. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	(19) Vairums kolekciju ir vispieejamākais Savienībā apgūto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Tām kā piegādātājiem var būt nozīmīga loma, lai palīdzētu citiem pārvaldības ķēdē iesaistītajiem lietotājiem izpildīt savus pienākumus. Tāpēc būtu jāizveido Savienības uzticamo kolekciju sistēma. Tā nodrošinātu, ka kolekcijas, kas iekļautas Savienības uzticamo kolekciju reģistrā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības uzticamo kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības uzticamo kolekciju. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Savienības uzticamajām kolekcijām būtu jāatbilst Nagojas protokola mērķim. Tām būtu jāveicina uzmanības pievēršana šim jautājumam un, ciktāl to ļauj tām pieejamie resursi, jāveido spējas saskaņā ar šā protokola 21. un 22. pantu. Kompetentās iestādes var apsvērt finansējuma piešķiršanu kolekcijām šādu darbību nolūkā. Katrai Savienības uzticamajai kolekcijai būtu jātiecas papildināt centienus dokumentēt ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas sadarbībā ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, iestādēm, antropologiem un citiem dalībniekiem atbilstoši apstākļiem. Šādas zināšanas ir jāizmanto, pilnībā ievērojot ar tām saistītās tiesības. Informācija par šādām zināšanām būtu jāpublisko, kad tas ir nepieciešams un nekādā veidā neapdraud vai neaizkavē attiecīgo tiesību aizsardzību.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Nagojas protokola 18. pantā noteikts, ka no savstarpēji saskaņotajiem noteikumiem izrietošo strīdu gadījumos katrai pusei jānodrošina aizstāvības iespējas saskaņā ar savu tiesību sistēmu, ievērojot piemērojamās jurisdikcijas prasības. Vienošanās par noteikumiem tiks atzīta par privāttiesību vienošanos. ES dalībvalstīm kā Nagojas protokolu parakstījušām pusēm ir jāievieš aizstāvības mehānismi. Šiem mehānismiem vajadzētu būt pēc iespējas līdzīgiem.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) ES būtu jāizrāda iniciatīva, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti Nagojas protokola mērķi attiecībā uz globāliem daudzpusējiem labumu sadales mehānismiem nolūkā vairot resursus, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās sastāvdaļu ilgtspējīgu izmantošanu globālā līmenī.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Labumu sadales princips, kā minēts Nagojas protokola 10. pantā, Savienībā būtu jāīsteno, kamēr nav izveidots protokolā paredzētais globālais daudzpusējais mehānisms. Līdz šāda daudzpusēja mehānisma ieviešanai būtu jāizveido Savienības Labumu sadales fonds, lai apkopotu labumu sadales ieguvumus un izmantotu tos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai globālā līmenī. Šajā nolūkā pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, ievērojot detalizētos kritērijus un labumu sadales noteikumus gadījumos, kad ģenētisko resursu izcelsme ir apgabalos ārpus dalībvalstu jurisdikcijas vai šādu resursu izcelsmes valsti nevar noteikt, vai nav iespējams sniegt vai saņemt iepriekš norunātu piekrišanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā veiktu atbilstošas konsultācijas, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina visu attiecīgo dokumentu tūlītēja, savlaicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Savienības pieejamības platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt pieejas noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.	(23) Savienības pieejamības un taisnīgas un vienlīdzīgas labumu sadales platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt pieejas noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, pieejas un labumu sadales režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju un labumu sadali nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas un labumu sadales režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju un labumu sadali trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 1. pants – -1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas mērķis ir taisnīga un vienlīdzīga ģenētisko resursu izmantošanā iegūto labumu sadale, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās sastāvdaļu ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķiem.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu pieejamību un labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols).	Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu pieejamību un taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), un izmantojot šo noteikumu atbalstu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā regulā noteikti ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāju pienākumi. Nagojas protokola īstenošanai paredzētajā sistēmā, kas izveidota ar šo regulu, iekļauti arī mehānismi nolūkā atvieglot lietotāju pienākumu izpildi un satvars mehānismu pārraudzībai un kontrolei, kas jāizstrādā un jāievieš Savienības dalībvalstīm. Šajā regulā ietverti arī noteikumi, ar kuriem atbalsta dažādu dalībnieku pasākumus nolūkā veicināt uzmanības pievēršanu jautājumiem, kas saistīti ar ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu nozīmi, attiecīgajām pieejamības un labumu sadales problēmām, kā arī pasākumiem, kas veicina spēju veidošanu jaunattīstības valstīs saskaņā ar Nagojas protokola noteikumiem.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.	Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst vai kuras apgūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, apgūstot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, kā arī uz turpmāko lietojumu un komercializāciju.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3) „ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību;	3) „ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību vai tā derivāti;
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3a) „derivāts” ir dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur iedzimtības funkcionālās vienības;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5) „lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;	5) „lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas apgūst ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas vai turpmāk izmanto ģenētiskos resursus vai uz ģenētisko resursu bāzes izstrādātus produktus, vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās zināšanas komerciāliem mērķiem;
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 3. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6) „ģenētisko resursu izmantošana” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu;	6) „ģenētisko resursu apguve” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp izmantojot biotehnoloģiju;
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 3. pants – 10.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10a) „nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi” ir ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītas tradicionālās zināšanas, kas iegūtas, pārkāpjot piemērojamos starptautiskos un valstu tiesību aktus vai normatīvās prasības attiecībā uz piekļuvi un labumu sadali izcelsmes valstī;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 3. pants – 10.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10b) „biopirātisms” ir nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai no šādiem resursiem veidotu produktu, vai saistīto tradicionālo zināšanu izmantošana vai turpmāka komercializācija;
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 3.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b pants
	Kataloga definīcija
	Ģenētiskajos katalogos iekļauj noteiktām sugām piederošus īpatņus. Nākamais svarīgākais punkts ir vietējās populācijas (savvaļas sugas, ekotipi, endēmas sugas, kā arī šķirnes vai pat apakšsugas). Ģenētiskajos katalogos izsekojamības nolūkā ir jāizmanto objektīva svītrkodu metode, kurai būtu jābalstās uz DNS sekvencēšanas tehnoloģijām.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 4. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu izmantošana un komercializācija ES ir aizliegta.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali un ka attiecīgā gadījumā labumu sadale ir taisnīga un vienlīdzīga saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem informāciju par pieeju un labumu sadali.	1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali, vajadzības gadījumā pēc iepriekš norunātas piekrišanas saņemšanas un pilnībā ievērojot esošos pienākumus attiecībā uz taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali atbilstoši savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem informāciju par pieeju un labumu sadali un par šīs regulas noteikumu ievērošanu.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ģenētiskos resursus un saistītās tradicionālās zināšanas citiem lietotājiem nodod tikai saskaņā ar iepriekš norunātu piekrišanu un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Turpmākie lietotāji var izmantot tikai materiālus, kas saņemti saskaņā ar sākotnējiem noteikumiem. Ja iepriekš norunātas piekrišanas un savstarpēji saskaņotu noteikumu nav vai turpmākie lietotāji plāno izmantot ģenētiskos resursus vai tradicionālās zināšanas atbilstoši sākotnējos noteikumos neminētiem nosacījumiem, viņiem pirms jaunās izmantošanas uzsākšanas ir jāiegūst iepriekš norunāta piekrišana no izcelsmes valsts un jāvienojas par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem, kuru izcelsme ir apgabalos ārpus valsts jurisdikcijas vai kuru izcelsmes valsti nevar noteikt, vai gadījumos, kad nav iespējams sniegt vai saņemt iepriekš norunātu piekrišanu, jaunie lietotāji līdz globāla daudzpusēja labumu sadales mehānisma izveidei saskaņā ar Nagojas protokola 10. pantu labumu sadali uztic Savienības Labumu sadales fondam, kas izveidots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai globālā līmenī.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) noskaidro, glabā un tālākiem lietotājiem nodod šādu informāciju:	(a) iegūst, glabā un tālākiem lietotājiem nodod starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu, kurā norādīts, ka ģenētiskajiem resursiem ir piekļuvušas Nagojas protokola puses, kas ir izmantojušas savas suverēnās tiesības saskaņā ar šā protokola 6. pantu; ja tā nav, rīkojas atbilstīgi turpmākajam apakšpunktam.
(1) datums un vieta, kad piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām,
(2) apraksts par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, tostarp pieejamie unikālie identifikatori,
(3) avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti, kā arī ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu tālākie lietotāji,
(4) vai pastāv vai nepastāv tiesības un pienākumi saistībā ar pieeju un labumu sadali,
(5) attiecīgā gadījumā — lēmumi par pieeju un savstarpēji saskaņotie noteikumi;
Pamatojums
Regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta 1.–5. punktu iekļauj turpmākajā grozījumā.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) noskaidro, glabā un tālākiem lietotājiem nodod šādu informāciju:
	(1) datums un vieta, kad piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām,
	(2) apraksts par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, tostarp pieejamie unikālie identifikatori,
	(3) avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti, kā arī ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu tālākie lietotāji,
	(4) vai pastāv vai nepastāv tiesības un pienākumi saistībā ar pieeju un labumu sadali,
	(5) attiecīgā gadījumā — lēmumi par pieeju un savstarpēji saskaņotie noteikumi;
Pamatojums
Regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta 1.–5. punkts tiek pārcelts uz jaunu aa) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a daļa – 5. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. attiecīgā gadījumā — lēmumi par pieeju un savstarpēji saskaņotie noteikumi;	5. attiecīgā gadījumā — lēmumi par pieeju un savstarpēji saskaņotie noteikumi, tostarp labumu sadales mehānismi;
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Lietotājus, kas iegūst ģenētisko resursu no kolekcijas, kas iekļauta 5. panta 1. punktā minētajā uzticamo kolekciju Savienības reģistrā, uzskata par tādiem, kas ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši informāciju par pieeju un labumu sadali attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.	4. Lietotājus, kas ir ieguvuši ģenētisko resursu vai ar ģenētisko resursu saistītas tradicionālās zināšanas no kolekcijas, kas iekļauta 5. panta 1. punktā minētajā uzticamo kolekciju Savienības reģistrā un uzrāda dokumentus, ko viņi kopā ar ģenētisko resursu vai tradicionālajām zināšanām ieguvuši no attiecīgās kolekcijas, uzskata par tādiem, kas ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši informāciju par pieeju un labumu sadali attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu noteikumus par labumu sadali saskaņā ar 1.c punktu līdz [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma]. Minētajos noteikumos labumu sadali paredz vismaz paraugprakses līmenī attiecīgajā sektorā un izveido nosacījumus nemonetāru labumu sadalei.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) izmantot standartizētas procedūras, lai ar ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju apmainītos ar citām kolekcijām un lai piegādātu ģenētisko resursu paraugus un saistīto informāciju trešām personām izmantošanai;	a) izmantot standartizētas procedūras, lai ar ģenētisko resursu paraugiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu informāciju apmainītos ar citām kolekcijām un lai piegādātu ģenētisko resursu paraugus un informāciju par šādām zināšanām trešām personām izmantošanai;
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ģenētiskos resursus un saistīto informāciju trešām personām izmantošanai piegādāt tikai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka resursiem un informācijai piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām un — attiecīgā gadījumā — savstarpēji saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali;	b) ģenētiskos resursus un saistīto informāciju trešām personām apguvei piegādāt tikai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka resursiem un informācijai piekļūts saskaņā ar piemērojamajiem piekļuves un labumu sadales tiesību aktiem vai normatīvajām prasībām un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) censties sadarbībā ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, citām kolekcijām, varas iestādēm, organizācijām vai iestādēm atbilstoši vajadzībai dokumentēt ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas vai padarīt pieejamu informāciju par šādām zināšanām nolūkā palīdzēt aizsargāt attiecīgās tiesības un atvieglot šādu zināšanu izmantošanu, pilnībā ievērojot attiecīgās tiesības;
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	eb) veicināt uzmanības pievēršanu ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu nozīmei un jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgajām pieejamības un labumu sadales problēmām, saskaņā ar Nagojas protokola 21. pantu;
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – ec apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ec) veicināt spēju veidošanu jaunattīstības valstīs saskaņā ar Nagojas protokola 22. pantu;
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lietotāji kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, deklarāciju par to, ka ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu, iesniedz vai nu tad, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts uz ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu bāzes, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū.	2. Lietotāji kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, deklarāciju par to, ka viņi ir ievērojuši 4. panta noteikumus, un attiecīgo informāciju iesniedz gadījumos, kad:
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	a) ir panākta vienošanās par iepriekš norunātu piekrišanu un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem;
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	b) tiek saņemts finansējums pētniecībai saistībā ar ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu;
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	c) attiecīgajās valsts, reģionālajās vai starptautiskajās iestādēs tiek iesniegts patenta pieteikums vai pieteikums par tiesībām saistībā ar jaunu augu šķirni, kas cita starpā attiecas uz nodrošināto piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, produktiem, tostarp derivātiem, un no biotehnoloģiju izmantošanas izrietošajiem procesiem vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām;
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	d) tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts uz ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu bāzes, vai
(Teksts no 7. panta 2. punkta beigu daļas)
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes reizi divos gados pārsūta Komisijai informāciju, kas saņemta, pamatojoties uz 1. un 2. punktu. Komisija apkopo saņemto informāciju un dara to pieejamu Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram.	3. Kompetentās iestādes pārbauda saskaņā ar apakšpunktiem b) līdz e) sniegto informāciju un pārsūta to Komisijai trīs mēnešu laikā no datuma, kurā informācija saņemta saskaņā ar šo pantu. Komisija trīs mēnešu laikā apkopo saņemto informāciju un dara starptautiski atzītam sertifikātam nepieciešamo informāciju pieejamu Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram, kā arī sabiedrībai ērti pieejamā atvērtā formātā.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ikviena lietotāju apvienība var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai apvienības izstrādātu vai pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju Komisija atzītu par paraugpraksi. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju.	1. Ikviena lietotāju vai ģenētisko resursu izmantošanā, piekļuvē un labumu sadalē ieinteresētu un specializētu organizāciju apvienība var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai apvienības izstrādātu vai pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju Komisija atzītu par paraugpraksi. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja, pamatojoties uz lietotāju apvienības sniegto informāciju un pierādījumiem, Komisija nosaka, ka konkrētā procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija, ja to lietotājs patiešām izmanto, ļauj lietotājam izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, tā šo kombināciju atzīst par paraugpraksi.	2. Komisija izvērtē katru pieteikumu, ņemot vērā informāciju un pierādījumus, ko sniedzis pieteikuma iesniedzējs, attiecīgie piegādātāji, lietotāji, iestādes, institūcijas, starpvaldību organizācijas, kā arī pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un citi dalībnieki pēc vajadzības. Pamatojoties uz šo informāciju un pierādījumiem, Komisija nosaka, vai konkrētā procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija, ja to lietotājs patiešām izmanto, ļauj lietotājam izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, tostarp pienākumus attiecībā uz iepriekš norunātas piekrišanas iegūšanu un, vajadzības gadījumā, attiecībā uz taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Komisija atzīst pieteikto procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju par paraugpraksi, ja attiecīgā kombinācija ļauj lietotājam izpildīt savus pienākumus uzticamāk un efektīvāk nekā citas esošas vai topošas kombinācijas.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanai ir potenciāls izraisīt tādu zāļu izstrādi, kas ir ražotāja interesēs, kā arī ir nozīmīgas saistībā ar cilvēku tiesībām uz augstākā iespējamā veselības aprūpes standarta izmantošanu, šādu zāļu pieejamība var būt nozīmīgs aspekts taisnīgā un vienlīdzīgā labumu sadalē, kas ir jāņem vērā attiecīgo jomu paraugpraksēs.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Ja ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošana var ietekmēt pārtikas drošību, piemēram, radot lauksaimniekiem ierobežojumus pārdēstīt vai mainīt dēstus, šādas negatīvas ietekmes novēršana var būt nozīmīgs aspekts taisnīgā un vienlīdzīgā labumu sadalē, kas ir jāņem vērā attiecīgo jomu paraugpraksēs.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pārbaudes var veikt, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, ka lietotājs neievēro šīs regulas prasības.	3. Pārbaudes veic, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, ka lietotājs neievēro šīs regulas prasības.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) soda nauda;	a) soda nauda proporcionāli attiecīgo ģenētisko resursu izmantošanas vērtībai;
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) konkrētu izmantošanas darbību tūlītēja apturēšana;	b) konkrētu izmantošanas darbību tūlītēja apturēšana, tostarp tādu produktu komercializācijas apturēšana, kas izstrādāti uz ģenētisko resursu un saistītu tradicionālo zināšanu bāzes;
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju.	1. Lai pastiprinātu efektīvu koordināciju un nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju. Sadarbība jāveic arī ar citiem attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp ar kolekcijām, nevalstiskajām organizācijām un pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvjiem, ja tas ir nepieciešams pareizai Nagojas protokola un šīs regulas īstenošanai.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.	2. Kompetentās iestādes saņem informāciju no attiecīgajiem dalībniekiem un ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju savstarpēji apmainās ar informāciju par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija ar Eiropas Patentu iestādi un ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju cenšas izveidot mehānismus, lai nodrošinātu, ka patentu reģistrācijā tiek iekļautas atsauces uz ģenētiskajiem resursiem un to izcelsmi.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 13. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības pieejamības platforma	Savienības pieejamības un labumu sadales platforma
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību.	1. Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un par taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.	2. Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, tādas pētniecības veicināšanu, kas palīdz saglabāt un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību, jo īpaši jaunattīstības valstīs, tostarp vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs atbilstoši savstarpēji saskaņotiem noteikumiem pēc iepriekš norunātas piekrišanas saņemšanas, labumu sadales praksi, paraugprakses īstenošanu un turpmāku attīstību, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismu darbību.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Katra dalībvalsts un Komisija var iecelt vienu pastāvīgu Savienības platformas locekli. Pēc vajadzības var pieaicināt ieinteresētās personas un citus ekspertus šajā regulā aplūkotajos jautājumos.	4. Katra dalībvalsts un Komisija var iecelt vienu pastāvīgu Savienības platformas locekli. Pēc vajadzības pieaicina ieinteresētās personas, attiecīgo starpvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus ekspertus šajā regulā aplūkotajos jautājumos.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 7. pantu izveido dalībvalstīs pieejamo ģenētisko resursu katalogu. Turklāt tie mudina arī trešās valstis izstrādāt savu ģenētisko resursu katalogus, lai uzlabotu lietotāju pieejas pārredzamību.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	db) nodrošināt, ka situācijās, kad ģenētiskie resursi un saistītās tradicionālās zināšanas tiek izmantotas nelikumīgi vai neatbilstīgi iepriekš norunātai piekrišanai vai savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, piekļuves nodrošināšanā ģenētiskajiem resursiem un savstarpēji saskaņoto noteikumu parakstīšanā kompetentajām personām ir tiesības uzsākt darbības, lai šādu izmantošanu novērstu vai pārtrauktu, tostarp izmantojot izpildrakstus, un pieprasīt kompensāciju par jebkādu attiecīgi izraisīto kaitējumu, kā arī, vajadzības gadījumā, attiecīgo ģenētisko resursu konfiskāciju.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. daļa – dc punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	dc) atbalstīt lietotājus un piegādātājus ģenētisko resursu izmantošanā iegūto labumu novirzīšanā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai tās sastāvdaļu izmantošanai.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. daļa – dd punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	dd) atbalstīt reģionālo sadarbību labumu sadales jomā attiecībā uz pārrobežu ģenētiskajiem resursiem un saistītajām tradicionālajām zināšanām.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. daļa – 1. apakšdaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tiklīdz darbību sāk Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētais fonds vai cits šim nolūkam izveidots fonds, tie raugās, lai šie fondi nodrošinātu finansējumu pētniecībai un ģenētisko resursu katalogu izstrādei.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 14.a pants – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Savienības Labumu sadales fonds
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 14.a pants – 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. Ar šo regulu tiek izveidots Savienības Labumu sadales fonds.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 14.a pants – 2. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Fonds gūst ienākumus no 4. panta 1.c punkta īstenošanas.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 14.a pants – 3. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu procedūras Savienības Labumu sadales fonda īstenošanai un darbības nodrošināšanai nolūkā finansēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu globālā līmenī.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 15.a pants – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Apspriežu forums
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 15.a pants – 1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija nodrošina samērīgu dalībvalstu un attiecīgo piegādātāju organizāciju pārstāvju, lietotāju apvienību, starpvaldību, nevalstisko organizāciju un pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu līdzdalību regulas īstenošanā. Minētās puses jo īpaši iesaistās deleģēto aktu noteikšanā un pārskatīšanā saskaņā ar 4. panta 5. punktu, 9. panta 8. punktu un 14.a panta 3. punktu, kā arī 5., 7. un 8. panta un iespējamo vadlīniju savstarpēji saskaņoto noteikumu izveidošanai īstenošanā. Puses tiekas Apspriežu forumā. Foruma reglamentu nosaka Komisija.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 16.a pants (jauns) Direktīva 2008/99/EK 3. pants – ia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   16.a Direktīvas 2008/99/EK 3. pantā iekļauj šādu punktu, kas stājas spēkā …*:   „ia) biopirātisms.”   *OV: vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 16.b pants (jauns) Direktīva 2008/99/EK A pielikums – ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   16.b Direktīvas 2008/99/EK A pielikumā iekļauj šādu ievilkumu, kas stājas spēkā …*:   „– Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regula (ES) Nr. …/2013 par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā.”   *OV: vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ģenētisko resursu pieejamība un to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale Savienībā
Atsauces	COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Catherine Grèze 3.1.2013
Izskatīšana komitejā	22.4.2013
Pieņemšanas datums	27.5.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 10 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Charles Goerens, Mikael Gustafsson, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Bill Newton Dunn, Andreas Pitsillides, Maurice Ponga, Jean Roatta, Alf Svensson, Keith Taylor, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, Philippe Boulland, Emer Costello, Cristian Dan Preda, Judith Sargentini

• [1]               I pielikums dokumentam UNEP/CBD/COP/DEC/X/1, 2010. gada 29. oktobris.
• [2]               I pielikums dokumentam UNEP/CBD/COP/DEC/X/1, 2010. gada 29. oktobris.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (30.5.2013)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā
(COM(2012)0576 – C7‑0322/2012 – 2012/0278(COD))

Atzinumu sagatavoja: José Bové

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšvēsture

Izskatāmais regulas priekšlikums ir nepieciešams, lai Savienībā īstenotu Nagojas protokolu un Savienība varētu to ratificēt. Nagojas protokols (NP), kas pieņemts 2010. gada oktobrī, tieši izriet no Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD), kura ir spēkā Savienībā. Precīzāk, NP mērķis ir izveidot noteikumu kopumu par pieejamību un labumu sadali (ABS), par ko KBD sniedza nekonkrētus norādījumus.

Paredzēts, ka starptautiskā līmenī frāze „pieejamība un labumu sadale” parasti nozīmēs divas lietas:

1) valstīm, kuru rīcībā ir ģenētiskie resursi, vajadzētu tos padarīt pieejamus tādiem publiskiem vai privātiem operatoriem ārpus savas teritorijas, kuri vēlas veikt pētījumus un izstrādāt jaunus produktus („pieejamība”),

2) apmaiņas kārtā labumi, jo īpaši peļņa, no šādu ģenētisko resursu lietošanas būtu taisnīgi jāsadala starp izcelsmes valsti un šiem operatoriem („labumu sadale”).

Atzinuma sagatavotāja nostāja

Tā kā ierosinātās regulas mērķis būtībā ir transponēt starptautisku nolīgumu Savienības tiesību aktos, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ierosinātās regulas tekstam iespēju robežās būtu jāatspoguļo Nagojas protokola teksts.

Tāpēc ir ierosināti vairāki grozījumi, lai tuvinātu NP un gaidāmās regulas formulējumus. Jo īpaši svarīgi ir atgādināt, ka pieejamības un labumu sadales (ABS) noteikumi ir paredzēti, lai kalpotu plašākam mērķim, kas ir skaidri minēts KBD un NP, — bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. NP arī skaidri definē dažus sekundārus mērķus, ieskaitot, piemēram, tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm. Tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dažiem no gaidāmās regulas formulējumiem vajadzētu ciešāk atspoguļot NP kontekstu.

Komentāri par ierosinātajiem grozījumiem

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka tekstā būtu jāiekļauj atsauce uz ģenētisko resursu saglabāšanu izmantošanai lauksaimniecībā Eiropas Savienībā, un tāpēc ierosina grozījumu, kas paredzēts, lai sniegtu palīdzību lauksaimniekiem un citiem vietējiem dalībniekiem, kuri saglabā bioloģisko daudzveidību, piemēram, attiecībā uz kultūraugiem in situ kolekcijās. Mērķis būtu palīdzēt šādiem mazapjoma dalībniekiem kļūt par „Savienības uzticamām kolekcijām” saskaņā ar ierosinātās regulas noteikumiem. Šī ideja ir formulēta 38. grozījumā.

Vēl viens svarīgs grozījums attiecas uz darbības jomu (2. pants). Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jāprecizē, ka regula attiecas uz ģenētiskajiem resursiem, kurus izmanto un komercializē (nevis tādiem, kuriem tikai piekļūst) pēc NP stāšanās spēkā, — šāds formulējums ir tuvāks protokola sākotnējam tekstam.

Komisijas priekšlikumā nav norādes uz intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT), tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir nepieciešams šīs regulas kontekstā skaidri norādīt, ka jaunos patentos būtu jāatklāj jauna produkta radīšanā izmantoto ģenētisko resursu izcelsme. NP mērķis ir izveidot sistēmu, kuras pamatā ir uzticēšanos un saskaņā ar kuru ģenētiskie resursi cirkulēs visā pasaulē, jo gan piegādātāji, gan lietotāji uzskata, ka viņi gūs labumu no šādām plūsmām. To pašu iemeslu dēļ — veidojot sistēmu, kas balstīta uz uzticēšanos un nodrošinot alternatīvu „biopirātismam” — ir jēga izstrādāt starptautiskus noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka jaunie patenti pamatojas uz likumīgi iegūtiem ģenētiskajiem resursiem.

Daudzi citi atzinuma sagatavotāja ierosinātie grozījumi izriet no iepriekš paskaidrotās nepieciešamības dažus no NP formulējumiem iekļaut gaidāmajā regulā, nodrošinot plašāku kontekstu. Piemēram, ir ierosināti grozījumi 4. pantā par lietotāju pienākumiem, 5. pantā par Savienības uzticamām kolekcijām un 8. pantā par paraugpraksi, atgādinot NP vispārējos mērķus. Grozījums attiecībā uz sankcijām (11. pants) ir ierosināts, lai iespējamo sankciju piemērus padarītu vieglāk saprotamus.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums -1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1a) Savienība ir ieviesusi „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam”, kurā tā apņemas pastiprināt savu ieguldījumu globālās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanā līdz 2020. gadam;
Pamatojums
Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (KBD) un Nagojas protokolam ir kopējs vispārējais mērķis — bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Ir vērts atgādināt šajā tekstā, ka Savienībai ir sava Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir novērst globālo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienībā plašas ieinteresētās aprindas, tostarp akadēmiskie pētnieki un dažādu nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām; daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.	(1) Savienībā plašas lietotāju un piegādātāju aprindas, tostarp akadēmiskie pētnieki un dažādu nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām; daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas. Pētniecības un attīstības pasākumi nozīmē ne tikai ģenētisko resursu ģenētiskā un bioķīmiskā sastāva pētījumus un analīzi, bet arī inovāciju un praktisko pielietojumu izstrādes pasākumus. Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga arī no tā, kā ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāji un piegādātāji spēj vienoties par saskaņotiem nosacījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšanai saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zāļu izstrādē vai atjaunojamās enerģijas bioavotu attīstīšanā.	(2) Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zāļu izstrādē vai atjaunojamās enerģijas bioavotu attīstīšanā. Ģenētiskajiem resursiem ir nozīmīga loma tādu stratēģiju īstenošanā, kas paredzētas bojātu ekosistēmu atjaunošanai un apdraudētu sugu aizsargāšanai.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un no to izmantošanas gūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali būtu jāsniedz risinājums problēmai nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokols ievērojami paplašina Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu sadali.	(6) Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokols precizē Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu sadali.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst tikai pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.	(9) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst vai ko izmanto tikai pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.
Pamatojums
Nagojas protokola (NP) 1. un 3. pantā par tā mērķiem un darbības jomu ir minēta ģenētisko resursu izmantošana, nevis tikai piekļuve tiem. NP 1. pantā ir norādīts: „Šā protokola mērķis ir ģenētisko resursu izmantošanā iegūto resursu taisnīga un vienlīdzīga sadale”.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Saskaņā ar Nagojas protokolu ir jānosaka, ka dalībvalstis netiek ierobežotas attiecībā uz to, kā valsts līmenī interpretēt Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā (biopatenta direktīvu). Jo īpaši ir jāgarantē bioloģisko materiālu izmantošana citu augu šķirņu selekcijai, atklāšanai un izstrādei un tiesības lauksaimniekiem kultūraugus izmantot audzēšanai vai pavairošanai paša saimniecībā.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un attiecīgā gadījumā jānodrošina labumu sadale. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav lietderīgi noteikt par pienākumu visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Tāpēc būtu jānosaka tikai pienācīgas pārbaudes prasību minimums. Lai lietotāji varētu izvēlēties konkrētus rīkus un pasākumus pienācīgas pārbaudes izdarīšanai, būtu vajadzīga atzīta paraugprakse un papildpasākumi, kā nozares ētikas kodeksi, standartlīgumu paraugi un vadlīnijas, lai vairotu tiesisko noteiktību un samazinātu izmaksas. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.	(14) Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un attiecīgā gadījumā jānodrošina labumu sadale. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav jānosaka pienākums visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Tas jo īpaši attiecas uz turpmākajiem lietotājiem, kam pienācīgas pārbaudes pienākums būtu jāpiemēro tikai tad, ja šādi lietotāji piekļūst ģenētiskajiem resursiem un izmanto tos tādā veidā, kā sākumā to darīja sākotnējais lietotājs. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali, it īpaši par dokumentētiem pierādījumiem par to, ka labumu sadales saistības ir pilnībā un juridiski izpildītas, vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.
Pamatojums
Ir svarīgi skaidri norādīt, ka lietotājiem ir pienākums glabāt dokumentārus pierādījumus par to, ka viņi ir izpildījuši savas labumu sadales saistības.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga no ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu lietotāju un piegādātāju sarunām, savstarpēji vienojoties par noteikumiem, kas ne tikai noved pie taisnīgas labumu sadales, bet arī veicina protokola plašāko mērķi sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Pamatojums
Nagojas protokola 1. pantā definētie mērķi norāda, ka labumu sadales darbībām būtu jāveicina arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un tās komponentu ilgtspējīga izmantošana.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Būtu jāizmanto lietotāju izveidota paraugprakse, lai apzinātu pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti, lai izpildītu Nagojas protokola īstenošanas sistēmas prasības ar ievērojamu tiesisko noteiktību un nelielām izmaksām. Lietotājiem vajadzētu dot iespējas izmantot jau pieņemtos ētikas kodeksus pieejas un labumu sadales jomā, kas izstrādāti akadēmisko aprindu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var prasīt, lai Komisija nosaka, vai apvienības pārraudzītu specifisku procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju var atzīt par paraugpraksi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā — ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, tas mazina risku, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmis Nagojas protokola pušu kolektīvs.	(16) Lietotāju izveidota paraugprakse ir svarīgs faktors, apzinot pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti, lai izpildītu Nagojas protokola īstenošanas sistēmas prasības ar ievērojamu tiesisko noteiktību un nelielām izmaksām. Lietotājiem vajadzētu dot iespējas izmantot jau pieņemtos ētikas kodeksus pieejas un labumu sadales jomā, kas izstrādāti akadēmisko aprindu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var prasīt, lai Komisija nosaka, vai apvienības pārraudzītu specifisku mērķu, darbību, procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju var atzīt par paraugpraksi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā — ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, tas mazina risku, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmis Nagojas protokola pušu kolektīvs.
Pamatojums
Paraugpraksē vajadzētu iekļaut ne tikai procedūras, instrumentus vai mehānismus, bet arī mērķus un darbības.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Kolekcijas ir lielākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Būtu jāizveido Savienības uzticamo kolekciju sistēma. Tā nodrošinātu, ka kolekcijas, kas iekļautas Savienības uzticamo kolekciju reģistrā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības uzticamo kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības uzticamo kolekciju. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	(19) Kolekcijas ir vispieejamākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Būtu jāizveido Savienības uzticamo kolekciju sistēma. Tā nodrošinās, ka kolekcijas, kas iekļautas Savienības uzticamo kolekciju reģistrā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības uzticamo kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības uzticamo kolekciju, tostarp pārbaudot spēju ievērot Nagojas protokola vispārējos mērķus attiecībā uz to, lai panāktu no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Pamatojums
Ir svarīgi uzsvērt, ka Savienības uzticamās kolekcijas priekšnosacījumiem vajadzētu būt ne tikai tehniskiem. Pirmais nosacījums uzticamībai ir spēja izveidot taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Šīs regulas mērķi ir mazināt risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, un atbalstīt taisnīgu un vienlīdzīgu to labumu sadali, kas iegūti no ģenētisko resursu vai ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Šos mērķus nevar sasniegt katra dalībvalsts atsevišķi, taču rīcības mēroga dēļ un lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai,	(28) Šīs regulas mērķi ir mazināt risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, un atbalstīt taisnīgu un vienlīdzīgu to labumu sadali, kas iegūti no ģenētisko resursu vai ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Šos mērķus nevar sasniegt katra dalībvalsts atsevišķi, taču rīcības mēroga dēļ un lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā viens no šīs regulas mērķiem ir taisnīga un vienlīdzīga to labumu sadale, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas, tādējādi palīdzot saglabāt bioloģisko daudzveidību saskaņā ar vadlīnijām, kuras sniegtas ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 1. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Šīs regulas mērķis ir taisnīga un vienlīdzīga to labumu sadale, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķiem.
Pamatojums
Ir svarīgi iekļaut mērķus, kas noteikti Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 1. pantā. Nagojas protokols ir KBD turpinājums, kura mērķis galvenokārt ir izvērst KBD 15. pantu par pilnvērtīgu starptautisko režīmu attiecībā uz piekļuvi un labumu sadali.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu pieejamību un labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols).	Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē atbilstību režīmam attiecībā uz ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu pieejamību un labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols).
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.	Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst vai ko izmanto pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.
Pamatojums
Nagojas protokola (NP) 1. un 3. pantā par tā mērķiem un darbības jomu ir minēta ģenētisko resursu izmantošana, nevis tikai piekļuve tiem. NP 1. pantā ir norādīts: „Šā protokola mērķis ir ģenētisko resursu izmantošanā iegūto resursu taisnīga un vienlīdzīga sadale”.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šī regula neierobežo to, kā dalībvalstis interpretē Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā (biopatenta direktīvu). Jo īpaši tiek garantēta bioloģisko materiālu izmantošana citu augu šķirņu selekcijai, atklāšanai un izstrādei un tiesības lauksaimniekiem kultūraugus izmantot audzēšanai vai pavairošanai paša saimniecībā.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 3. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) „derivāts” ir dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur iedzimtības funkcionālās vienības;
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 3. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) „ģenētisko resursu izmantošana” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu;	(6) „ģenētisko resursu izmantošana” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp izmantojot biotehnoloģiju;
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali un ka attiecīgā gadījumā labumu sadale ir taisnīga un vienlīdzīga saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem informāciju par pieeju un labumu sadali.	1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts ar iepriekšēju informētu piekrišanu un pamatojoties uz savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, kas noteikti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali, un ka labumu sadale ir taisnīga un vienlīdzīga saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem visu informāciju un dokumentus par pieeju un labumu sadali un par atbilstību šīs regulas noteikumiem, it īpaši visus dokumentētos pierādījumus tam, ka labumu sadales pienākumi ir pilnībā un likumīgi īstenoti.
Pamatojums
Ir svarīgi uzsvērt, ka lietotājiem ir pienākums glabāt dokumentārus pierādījumus par to, ka viņi ir izpildījuši savas labumu sadales saistības saskaņā ar noteikumiem, par kuriem savstarpēji vienojas.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti, kā arī ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu tālākie lietotāji,	(3) avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti,
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) attiecīgā gadījumā — lēmumi par pieeju un savstarpēji saskaņotie noteikumi;	(5) attiecīgā gadījumā — pieejas atļaujas un savstarpēji saskaņotie noteikumi;
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) iegūst pienācīgu pieejas atļauju, nosaka savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu, ja šķiet, ka pieeja nav notikusi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieeju un labumu sadali vai regulatīvajām prasībām.	(c) iegūst pienācīgu pieejas atļauju un nosaka savstarpēji saskaņotus noteikumus, ja šķiet, ka pieeja nav notikusi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieeju un labumu sadali vai regulatīvajām prasībām.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Lietotāji, vienojoties par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem ar ģenētisko resursu vai saistīto tradicionālo zināšanu piegādātājiem, cenšas nodrošināt, ka šie noteikumi veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm.
Pamatojums
Nagojas protokola 1. pantā definētie mērķi norāda, ka labumu sadales darbībām būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un tās komponentu ilgtspējīga izmantošana. Turklāt 1. pantā skaidri minēta arī tehnoloģiju nodošana. Ņemot vērā, ka viņiem ir kopīgi jāvienojas par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, piegādātājiem un lietotājiem būs kopīgi jānodrošina, ka savstarpēji saskaņotie noteikumi bioloģisko daudzveidību palielina, nevis samazina.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Šā panta 1. līdz 3. punktā minētais pienākums attiecas tikai uz turpmākajiem lietotājiem, ja šādi lietotāji piekļūst un izmanto ģenētiskos resursus tādā veidā, kā to darīja sākotnējais lietotājs.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts– -a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-a) ievērot Nagojas protokola vispārējos mērķus, strādājot pie tā, lai panāktu taisnīgu un vienlīdzīgu to labumu sadali, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas, vienlaicīgi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
Pamatojums
Šeit ir lietderīgi atgādināt, ka Savienības uzticamās kolekcijas priekšnosacījumiem vajadzētu būt ne tikai tehniskiem. Ir svarīgi uzsvērt, ka pirmais nosacījums uzticamībai ir spēja pierādīt apņēmību īstenot taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts regulāri verificē, ka katra tās jurisdikcijā esošā kolekcija, kas iekļauta uzticamo kolekciju Savienības reģistrā, patiešām piemēro 3. punktā izklāstītos pasākumus.	Dalībvalsts regulāri verificē, ka katra tās jurisdikcijā esošā kolekcija, kas iekļauta uzticamo kolekciju Savienības reģistrā, patiešām piemēro 3. punktā izklāstītos pasākumus; turklāt pieņemtie noteikumi nedrīkst izraisīt lielāku birokrātiju vai papildu izmaksas.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 6. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Kompetentās iestādes un piekļuves un labumu sadales koordinācijas centrs sniedz konsultācijas sabiedrībai un potenciālajiem lietotājiem, kas meklē informāciju par šīs regulas īstenošanu un attiecīgajiem Konvencijas un Nagojas protokola noteikumiem Savienībā.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis un Komisija nosaka, ka ikvienam, kas saņem publisko finansējumu pētniecībai, kura ietver ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu, ir jādeklarē, ka tiks veiktā pienācīga pārbaude saskaņā ar 4. pantu.	svītrots
Pamatojums
Nav pamata piemērot īpašus noteikumus publiska pētniecības finansējuma saņēmējiem.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes reizi divos gados pārsūta Komisijai informāciju, kas saņemta, pamatojoties uz 1. un 2. punktu. Komisija apkopo saņemto informāciju un dara to pieejamu Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram.	3. Kompetentās iestādes pārbauda saskaņā ar 2. punktu sniegto informāciju un sešu mēnešu laikā pēc saņemšanas pārsūta to Komisijai. Komisija sešu mēnešu laikā pēc saņemšanas apkopo saņemto informāciju un starptautiski atzītam sertifikātam vajadzīgo informāciju dara pieejamu Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram, kā arī viegli pieejamā atvērtā formātā — sabiedrībai.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ikviena lietotāju apvienība var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai apvienības izstrādātu vai pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju Komisija atzītu par paraugpraksi. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju.	1. Ikviena lietotāju apvienība vai organizācija, kura ir ieinteresēta vai kurai ir zināšanas ģenētisko resursu izmantošanā, piekļuvē tiem un labumu sadalē, var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai apvienības vai organizācijas izstrādātu vai pārraudzītu mērķu, darbību, procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju Komisija atzītu par paraugpraksi. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju. Izskatot pieteikumus atzīšanai par paraugpraksi, Komisija dod priekšroku mērķiem, darbībām, procedūrām, instrumentiem vai mehānismiem, kas veicina:
	– bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu;
	– tehnoloģiju nodošanu;
	– nabadzības izskaušanu jaunattīstības valstīs.
Pamatojums
Nagojas protokols ietver mērķus un formulējumus, kas nav atspoguļoti Komisijas priekšlikumā. Ir paredzēts, ka labumu sadales īstenošana atbalstīs plašākus mērķus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un nabadzības izskaušanu. Paraugpraksē būtu jāietver gan mērķi, gan arī procedūras.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kura pamatā ir pieeja, kas balstīta riska analīzē. Izstrādājot šo riska analīzē balstīto pieeju, dalībvalstis pieņem, ka, ja lietotājs ievēro paraugpraksi, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu vai Nagojas protokola 20. panta 2. punktu, tas samazina risku, ka šis lietotājs varētu neievērot noteikumus.	2. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kura pamatā ir pieeja, kas balstīta riska analīzē, un kura galvenos principus nosaka Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādā pieejā ņem vērā, ka, ja lietotājs ievēro paraugpraksi, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu vai Nagojas protokola 20. panta 2. punktu, tas samazina risku, ka šis lietotājs varētu neievērot noteikumus.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 1. punktā minētajās pārbaudēs vismaz:	4. Šā panta 1. punktā minētajās pārbaudēs:
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.	2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK viegli pieejamā atvērtā formātā.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.	2. Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par to, kā ir organizēta pārbaužu sistēma ar mērķi uzraudzīt to, kā lietotāji ievēro šo regulu, par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija cenšas vienoties ar Eiropas Patentu iestādi un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, lai nodrošinātu, ka patentu reģistrācijā tiek iekļautas atsauces uz ģenētiskajiem resursiem un to izcelsmi.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību.	1. Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību. Dalībvalstis, kas plāno pieņemt noteikumus par piekļuvi to ģenētiskajiem resursiem, vispirms veic šiem noteikumiem ietekmes novērtējumu un iesniedz novērtējuma rezultātus Savienības platformai izskatīšanai saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā panta 5. punktā.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.	2. Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu. Jo īpaši platformai būtu jāatbalsta pieeja, ka gadījumā, ja kompetentās iestādes atstāj piekļuves pieprasījumus neatbildētus, pienācīgas pārbaudes pienākumu uzskata par izpildītu un piekļuvei vajadzētu būt bez jebkādām turpmākām saistībām.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 14. pants – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veic pasākumus, lai palīdzētu lietotājiem, kuri veicina bioloģiskās daudzveidības un kultūras daudzveidības saglabāšanu un kuriem ir ierobežoti līdzekļi, kļūt par uzticamām kolekcijām;
Pamatojums
Ir svarīgi palīdzēt mazapjoma projektiem, piemēram, tādiem, ko īsteno lauksaimnieki un vietējās kopienas un kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, lai tie kļūtu par „uzticamām kolekcijām”, kā noteikts šajā regulā.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ik pēc desmit gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem un šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, izvērtē šīs regulas darbību un lietderību. Ziņojumos Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas publiskām pētniecības iestādēm, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Tā arī apsver, vai nepieciešami vēl citi Savienības pasākumi saistībā ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.	3. Ik pēc desmit gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem un šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, izvērtē šīs regulas darbību un lietderību. Ziņojumos Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas konkrētām nozarēm, publiskām pētniecības iestādēm, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Tā arī apsver, vai nepieciešami vēl citi Savienības pasākumi saistībā ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ģenētisko resursu pieejamība un to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale Savienībā
Atsauces	COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	José Bové 3.12.2012
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	Martin Häusling
Izskatīšana komitejā	24.4.2013
Pieņemšanas datums	30.5.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Robert Dušek, Iratxe García Pérez, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Elisabeth Köstinger, George Lyon, Mairead McGuinness, James Nicholson, Wojciech Michał Olejniczak, Marit Paulsen, Britta Reimers, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith, Ewald Stadler, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marian Harkin, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jens Nilsson

Zivsaimniecības komitejas atzinums (18.6.2013)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā
(COM(2012)0576 – C7‑0322/2012 – 2012/0278(COD))

Atzinumu sagatavoja: Ian Hudghton

ĪSS PAMATOJUMS

Ievads

Viens no trim Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) mērķiem ir taisnīgi un vienlīdzīgi sadalīt ieguvumus, kas rodas, izmantojot ģenētiskos resursus. KBD ir sniegts maz informācijas par to, kā sasniegt šo mērķi, tāpēc šīs nepilnības novēršanai attiecīgi ir pieņemts Nagojas protokols. ES un vairums dalībvalstu ir šā protokola puses, un šis priekšlikums regulai ir paredzēts tam, lai ratificētu un īstenotu tā nosacījumus.

Priekšmets

Protokols ietver pētniecību un attīstību saistībā ar ģenētiskā materiāla ģenētisko un/vai bioķīmisko sastāvu — piemēram, DNS, gēniem utt. Daudzas rūpniecības nozares, tostarp farmācijas un pārtikas un dzērienu nozares, pētniecībā izmanto ģenētiskos materiālus. Attīstītajā pasaulē rūpniecības nozares ir apsūdzētas „biopirātismā” un citu valstu suverēno tiesību pārkāpšanā; tāpēc protokola mērķis ir atrisināt šo problēmu.

Protokola pamatā ir divi galvenie pīlāri: pieejamības pīlārs un izpildes nodrošināšanas pīlārs. Pieejamības pīlārs piešķir protokola pusēm izvēles tiesības attiecībā uz to, vai tās vēlas regulēt piekļuvi to suverenitātē esošajiem ģenētiskajiem resursiem. Ja valstis izvēlas to darīt, tad tām ir jāievēro protokolā noteiktie starptautiskie piekļuves standarti.

Izpildes nodrošināšanas pīlārs izvirza pusēm pienākumu pieprasīt, lai to jurisdikcijā tiktu izmantoti tikai likumīgi iegūti ģenētiskie materiāli. Tas attiecas uz resursu gala lietotājiem — piemēram, rūpniecības nozarēm, kas veic pētniecību ģenētikas jomā.

Komisijas priekšlikums

Komisijas priekšlikumā galvenokārt ir aplūkots šā priekšlikuma izpildes nodrošināšanas pīlārs — tie aspekti, kuriem pamatoti ir neliela tieša saistība ar zivsaimniecības pārvaldību. Tomēr Komisija ierosina izveidot Eiropas Savienības pieejamības platformu, kas sniegs nesaistošas konsultācijas piekļuves jautājumos. Piekļuves jautājumi joprojām ir valstu kompetencē, un ES dažādām dalībvalstīm ir atšķirīga pieeja: Nīderlande, piemēram, neprasa iepriekšēju informētu piekrišanu, savukārt Francija ir norādījusi, ka tā varētu ierosināt tiesību aktus, kas regulē piekļuvi, jo īpaši tās aizjūras teritorijām.

PECH intereses un atzinuma sagatavotāja nostāja

Protokols īpaši attiecas uz „potenciālo pieejamības un labumu sadales nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgstošā izmantošanā”. Otrā norādītā PECH komitejas atbildība ir „zivsaimniecības resursu saglabāšana”, tādējādi šis protokols skaidri ietilpst komitejas kompetencē.

Atzinuma sagatavotājs apgalvo, ka reizēm ES ieinteresētība resursos ārpus Eiropas ūdeņiem ir bijis saistīta galvenokārt ar to izmantošanu un pamatiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju intereses ir bijušas pakārtotas. Nagojas protokols ir izstrādāts, īpaši ņemot vērā šo iedzīvotāju intereses — un atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē iespēju ieteikt komitejai atbalstīt nolīguma ratificēšanu.

Atzinuma sagatavotājs ir centies galveno uzmanību pievērst tām protokola jomām, kuras tieši ietilpst komitejas kompetencē. Tāpēc tas ierosina izdarīt grozījumus turpmāk norādītajās jomās.

· Pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu iesaistīšana — protokola 6. pantā ir aplūkoti piekļuves jautājumi, un tas īpaši attiecas uz pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu iesaistīšanu. Komisijas tekstā, ar kuru tiek izveidota pieejamības platforma, nav šādas atsauces, un atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tas būtu jālabo.

· Regulas joma — KBS 4. pants paplašina tās jomu, ietverot ne tikai teritoriālos ūdeņus un EEZ, bet arī darbības, kas tiek veiktas starptautiskajos ūdeņos. Attiecīgi zvejas darbības atklātā jūrā potenciāli ietilptu KBD piemērošanas jomā. Taču protokola darbības joma ir šaurāka un neattiecas uz jūras teritorijām ārpus valsts jurisdikcijas. Taču protokols neliedz pusēm iet tālāk, un ES varētu paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, lai ietvertu darbības, kas tiek veiktas starptautiskajos ūdeņos.

GROZĪJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Ģenētisko resursu pētījumi tiek pakāpeniski paplašināti citās jomās, galvenokārt attiecībā uz okeāniem, kas joprojām ir vieni no planētas neizpētītākajām un nepazīstamākajām teritorijām. Tieši okeāna dzelme ir pēdējā planētas nezināmā daļa, kas rada aizvien pieaugošu interesi par tās resursu izpēti un ieguvi. Šajā sakarībā pētījumi par dziļjūras ekosistēmu milzīgo bioloģisko daudzveidību ir jauna un ļoti daudzsološa joma, kurā varētu atklāt ģenētiskos resursus, ko varētu izmantot dažādiem mērķiem.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Atšķirībā no konvencijas 4. panta plašākās jomas Nagojas protokols attiecas uz tiem ģenētiskajiem resursiem, kas minēti konvencijas 15. pantā. Tas nozīmē, ka protokols neattiecas uz 4. panta pilno jurisdikcijas jomu, piemēram, uz darbībām, kas tiek veiktas jūras teritorijās ārpus valsts jurisdikcijas. Taču protokols neattur šā protokola puses paplašināt savus principus, ietverot darbības, kas tiek veiktas šādās jūras teritorijās.
Pamatojums
Nagojas protokola darbības joma savā ziņā ir šaurāka nekā Konvencija par bioloģisko daudzveidību un neietver darbības, kas tiek veiktas ārpus valsts ūdeņiem, piemēram, resursu izmantošanu ārpus EEZ. Taču nekas neliedz Eiropas Savienībai šajā regulā iet tālāk, un, patiesi, protokola 10. pantā ir paredzēti turpmāki mehānismi to situāciju risināšanai, kurās iepriekšējas informētas piekrišanas iegūšana nav iespējama.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Pienācīgas pārbaudes pienākums būtu jāpilda visiem lietotājiem neatkarīgi no lieluma, tostarp mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ja šādi uzņēmumi netiktu iekļauti sistēmā, sistēma kļūtu pilnīgi neefektīva. Tas arīdzan būtu pretrunā Savienības starptautiskajām saistībām saskaņā ar Nagojas protokolu. Tomēr regulā būtu jāparedz dažādi pasākumi un rīki, lai mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi varētu izpildīt savus pienākumus ar nelielām izmaksām un ievērojamu tiesisko noteiktību.	(15) Pienācīgas pārbaudes pienākums būtu jāpilda visiem lietotājiem neatkarīgi no lieluma, tostarp mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ja šādi uzņēmumi netiktu iekļauti sistēmā, sistēma kļūtu pilnīgi neefektīva. Tas arīdzan būtu pretrunā Savienības starptautiskajām saistībām saskaņā ar Nagojas protokolu. Tomēr regulā būtu jāparedz dažādi pasākumi un rīki, lai mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi varētu izpildīt savus pienākumus ar nelielām izmaksām, ievērojamu tiesisko noteiktību un bez ietekmes uz to konkurētspēju.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Savienības pieejamības platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt pieejas noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.	(23) Savienības pieejamības platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt piekļuves noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, piekļuves režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu piekļuvi nekomerciālas pētniecības vajadzībām, piekļuves režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu piekļuvi trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu. Savienības platformai būtu pilnīgi jāievēro dalībvalstu kompetences un jābūt vērstai uz to, lai vajadzības gadījumā saskaņā ar Nagojas protokolu iesaistītu pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas.
Pamatojums
Protokola nosacījumos par piekļuvi resursiem īpaši ir ietverta atsauce uz pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu interesēm. Tāpēc ir atbilstīgi šādu atsauci iekļaut arī regulā.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija publisko, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.	2. Komisija publisko, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina; īpašu uzmanību pievērš attālākajiem reģioniem, jo šajās teritorijās atrodas nozīmīgi, bet trausli ģenētiskie resursi, tādēļ ir jānovērš ļaunprātīga izmantošana.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Savienības platforma var sniegt nesaistošas konsultācijas, norādes vai atzinumus par jautājumiem, kas ir tās kompetencē.	3. Savienības platforma var sniegt nesaistošas konsultācijas, norādes vai atzinumus par jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Visās šādās sniegtajās konsultācijās, norādēs vai atzinumos pienācīgi ir jāņem vērā prasība attiecīgi iesaistīt atbilstīgos vietējos iedzīvotājus un vietējās kopienas.
Pamatojums
Protokola 6. pantā ir prasīts, lai puses vajadzības gadījumā veiktu pasākumus pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu iesaistīšanai, ja šīm kopienām ir tiesības piešķirt piekļuvi. Eiropas Savienības platformai būtu skaidri jābūt veidotai tā, lai ievērotu šos nosacījumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ģenētisko resursu pieejamība un to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale Savienībā
Atsauces	COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.11.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 19.11.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Ian Hudghton 21.11.2012
Izskatīšana komitejā	19.2.2013	20.3.2013	23.4.2013
Pieņemšanas datums	18.6.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Chris Davies, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Ian Hudghton, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Isabelle Thomas
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Besset, Diane Dodds, Barbara Matera, Mario Pirillo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Salvador Garriga Polledo

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ģenētisko resursu pieejamība un to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale Savienībā
Atsauces	COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	4.10.2012
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.11.2012
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 19.11.2012	ITRE 19.11.2012	REGI 19.11.2012	AGRI 19.11.2012
	PECH 19.11.2012
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ITRE 5.11.2012	REGI 27.11.2012
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Sandrine Bélier 23.10.2012
Izskatīšana komitejā	25.4.2013	20.6.2013
Pieņemšanas datums	4.7.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 22
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Lajos Bokros, Franco Bonanini, Biljana Borzan, Nessa Childers, Yves Cochet, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Jo Leinen, Corinne Lepage, Linda McAvan, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andrés Perelló Rodríguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott, Sabine Wils
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erik Bánki, James Nicholson, Vittorio Prodi, Britta Reimers, Alda Sousa, Struan Stevenson, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Anna Záborská
Iesniegšanas datums	16.7.2013