ZIŅOJUMS par turpmākās politikas plānošanu un ilgtermiņa tendencēm: budžeta ietekme uz veiktspējas palielināšanu
16.7.2013 - (2012/2290(INI))
Budžeta komiteja
Referents: James Elles
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par turpmākās politikas plānošanu un ilgtermiņa tendencēm: budžeta ietekme uz veiktspējas palielināšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2013. finanšu gadam[1] un jo īpaši sagatavošanas darbību „Iestādēm kopīga sistēma ilgtermiņa tendenču noteikšanai” 2013. gada budžetā,
– ņemot vērā Savienības vispārējam budžetam piemērojamo Finanšu regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši tās 54. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 54. panta e) punktu, un tās piemērošanas noteikumus,
– ņemot vērā ESPAS (Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas) ziņojumu „Vispārējās tendences 2030. gadam — pilsoņi saistītā un policentriskā pasaulē”, ko sagatavojis Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts (EUISS)[2],
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0265/2013),
A. tā kā mēs dzīvojam straujas pārejas periodā — kas ir acīmredzams attiecībā uz varas, demogrāfisko izmaiņu, klimata pārmaiņu, urbanizācijas un tehnoloģiju dinamiku — un līdz ar to aizvien vairāk nepieciešams, lai politikas veidotāji visās jurisdikcijās ieguldītu lielākas pūles galveno pasaules tendenču pētījumos un uzraudzībā;
B. tā kā 2010. gada ES budžetā pēc Parlamenta iniciatīvas tika paredzēts, ka Komisija veiks divus gadus ilgu izmēģinājuma projektu ar mērķi izpētīt iespēju izveidot „iestādēm kopīgu sistēmu, lai noteiktu ilgtermiņa tendences saistībā ar svarīgākajiem politikas jautājumiem, kas ir aktuāli ES”;
C. tā kā 2012. gada ES budžetā tika atļauts pāriet uz projekta nākamo posmu, kas ir sagatavošanas darbība trīs gadu posmam no 2012. gada līdz 2014. gadam ar mērķi līdz 2014. gada beigām izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmu (ESPAS), kurā piedalās visas attiecīgās ES iestādes, sekmējot „ciešāku sadarbību starp pētniecības departamentiem dažādās ES iestādēs un struktūrās, kuras nodarbojas ar vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas tendenču analīzi”[3];
D. tā kā noturīgas iestādēm kopīgas sistēmas izveide administratīvā līmenī ar mērķi apzināt un noteikt galvenās tendences, kuras, ļoti iespējams, veidos nākotnes politikas kontekstu, atbalstītu ES iestādes un palīdzētu tām sagatavoties problēmām un reaģēt uz tām, kā arī noteikt saskaņotas stratēģiskās iespējas turpmākajiem gadiem;
E. tā kā šāda labi izveidota un atzīta sistēma varētu kalpot par pamatu apsvērumiem saistībā ar ES budžeta sagatavošanu, ikgadējo un daudzgadu politisko prioritāšu noteikšanu un finanšu resursu ciešāku sasaisti ar politiskajiem mērķiem;
F. tā kā pilnvērtīgas iespējas sievietēm nevar nodrošināt, neatzīstot un efektīvi neīstenojot viņu tiesības; tā kā ESPAS varētu sniegt arī reālu tādu problēmu analīzi, kas jāpārvar dzimumu līdztiesības veicināšanā — no politisko pilnvaru iegūšanas līdz sieviešu visu veidu diskriminācijas apkarošanai;
G. tā kā pirmajā ESPAS sponsorētajā ziņojumā „Vispārējās tendences 2030. gadam — pilsoņi saistītā un policentriskā pasaulē”, ko veica EUISS, apzinātas vairākas vispārējās tendences, kuras, ļoti iespējams, veidos pasauli nākamajās desmitgadēs;
H. tā kā šīs tendences konkrētāk ietver: indivīdu iespēju palielināšanos, ko daļēji sekmē tehnoloģiju attīstība; lielāku uzsvaru uz ilgtspējīgu attīstību pieaugoša resursu trūkuma un pastāvīgas nabadzības apstākļos, ko vēl vairāk saasina klimata pārmaiņu ietekme; tādas starptautiskas sistēmas veidošanos, ko raksturo varas pārbīde no valstīm, kā arī pārvaldības trūkumu palielināšanās, starpvalstu attiecību tradicionālajiem mehānismiem nepietiekami reaģējot uz sabiedrības prasībām,
1. uzskata, ka saskaņota un efektīva ES politikas veidošana būs aizvien vairāk atkarīga no tā, cik savlaicīgi tiks apzinātas šīs ilgtermiņa vispārējās tendences, kuras ir saistītas ar problēmām un izvēlēm, ar ko saskaras Savienība, pasaulei kļūstot aizvien komplicētākai un tajā pieaugot savstarpējai atkarībai;
2. uzsver, cik nozīmīga ir ES iestāžu efektīva sadarbība, pārraugot un analizējot šīs ilgtermiņa tendences, kā arī sadarbība un tīklu veidošana Eiropas Savienībā un ārpus tās ar citiem dalībniekiem, tostarp plašāku pētniecības aprindu pārstāvjiem, kas interesējas par līdzīgiem jautājumiem trešās valstīs; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir turpināt efektīvas veiktspējas attīstības procesu, lai varētu sagatavot neatkarīgu un kvalitatīvu starpiestāžu analīzi un sniegt ieteikumus saistībā ar galvenajām tendencēm, ar ko saskaras politikas veidotāji ES sistēmā;
3. norāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu par ilgtermiņa sociāli ekonomisko stratēģiju izstrādi un politikas īstenošanu ES ir atbildīgas dažādas sabiedriskās organizācijas, piemēram, ES iestādes, valstu ministrijas, reģionālo un vietējo iestāžu dienesti un noteiktas aģentūras; uzsver, ka līdztekus dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm un ES iestādēm ilgtermiņa stratēģiju izstrādē piedalās arī ekonomiskie un sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas; tādēļ uzsver, ka būtu jāizmanto daudzlīmeņu pārvaldības modelis;
4. uzsver — tā kā kohēzijas politika ir daudzgadu, ilgtermiņa un horizontāla politika, nākotnes plānošanas aspekts tajā neapšaubāmi ir būtisks, un, ņemot vērā šai politikai paredzēto nozīmīgo ES budžeta daļu, tai ir jāieņem būtiska loma visā uz nākotni vērsta budžeta plānošanā;
5. uzskata, ka kohēzijas politikas un citu jomu politikas izstrāde ir arvien lielākā mērā atkarīga no savlaicīgas ilgtermiņa globālo tendenču noteikšanas; saistībā ar to norāda uz dažādiem tālredzīgiem ziņojumiem, piemēram, „Projekts Europe 2030” (Pārdomu grupas pārskats Eiropadomei par ES nākotni 2030. gadā) un „Globālās tendences 2030 — pilsoņi savstarpēji saistītā un policentriskā pasaulē”, ko kā daļu no Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) projekta izstrādājis Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts (EUISS); iesaka ciešāk koordinēt šādas ziņošanas iniciatīvas;
6. aicina iekļaut dzimumu līdztiesības jautājumu ilgtermiņa vispārējo tendenču novērtējumā un turpmākajos ziņojumos kā līdzekli cilvēktiesību pārkāpumu, diskriminācijas un nabadzības apkarošanai;
7. sevišķi atzinīgi vērtē līdzšinējos rezultātus, īstenojot administratīvā līmeņa izmēģinājuma projektu (2010–2011) un sagatavošanas darbību (2012–2014), kas paredzēta Eiropas Stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) izveidošanai, lai palīdzētu apzināt ilgtermiņa tendences nozīmīgākajos jautājumos, ar ko saskaras Savienība, un uzstājīgi iesaka turpināt šo procesu pēc pašreizējās sagatavošanas darbības beigām; turklāt uzskata, ka šādā sistēmā būtu jāiesaista darbinieki no visām attiecīgajām ES iestādēm un struktūrām, tostarp no Reģionu komitejas; uzskata, ka ziņošanas mehānisms ir jāapspriež, piedaloties visām attiecīgajām ieinteresētajām grupām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām;
8. mudina tās četras iestādes un struktūras, kas pašreiz ir iesaistītas ESPAS procesā, — Komisiju, Parlamentu, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu — izstrādāt un parakstīt viena vai otra veida iestāžu nolīgumu, kas ideālā variantā tiktu noslēgts 2014. gada pavasarī, ar katru partneri, kurš apņemas nepārtraukti uzturēt no šī nolīguma izrietošās līgumattiecības un piedalīties tā īstenošanā;
9. uzsver nepieciešamību iesaistītajām iestādēm un struktūrām vairāk personāla un finanšu līdzekļu novirzīt ESPAS sistēmai, pilnībā ievērojot Finanšu regulu un jo īpaši tās 54. panta e) punktu un saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru, lai nodrošinātu šo spēju attīstību turpmākajos gados, neietekmējot budžetu; uzsver, ka ES iestādēm ir jāiegulda personālā, kuram būtu īpašas zināšanas, lai pilnībā sekmētu globālo tendenču analīzi un uzraudzību, kā arī zināšanas, kas nepieciešamas, lai noteiktu iespējas un sniegtu politiskos ieteikumus attiecībā uz katras ES iestādes specifiskajām vajadzībām;
10. neatlaidīgi prasa, lai ESPAS vadītu un pārraudzītu atbilstīgi nokomplektēta iestāžu pārstāvju valde, kas noteiktu ESPAS mandātu un prioritātes un ievēlētu direktoru vai citus darbiniekus un kurā Parlamentu — ja EP to vēlēsies — pārstāvēs tā deputāti, pieņemot, ka sava mandāta ietvaros, ESPAS varēs pilnībā neatkarīgi īstenot savus konkrētos uzdevumus;
11. atzinīgi vērtē nodomu izmantot ESPAS procesu un tā vispārējo tīklu, lai izveidotu vispārēju tiešsaistes glabātavu dažādu avotu dokumentiem un materiāliem par vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm, kas ir brīvi pieejama politikas veidotājiem un pilsoņiem visā pasaulē;
12. atzinīgi vērtē to, ka, attīstot ciešāku administratīvo sadarbību ar ESPAS procesa palīdzību, ES iestādes sagatavošanas darbības gaitā iepazīstinās ar prognozējošu ziņojumu, kurā analizētas ilgtermiņa tendences un to ietekme uz problēmām un izvēlēm, ar ko Savienība saskarsies periodā no 2014. līdz 2019. gadam, un kurš ir jāiesniedz iestāžu nākamajiem priekšsēdētājiem 2014. gadā; uzskata, ka šāda rīcība ir sekmīga un ka tā pēc tam būtu jāatkārto vismaz ik pēc pieciem gadiem;
13. uzskata, ka pastāvīgajā sistēmā, kas paredzēta regulārai analīzes sniegšanai ES iestādēm par vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm, sekmējot stratēģiskāku pieeju lēmumu pieņemšanā, būtu jāiekļauj nosacījumi par ikgadēja stratēģisko tendenču ziņojuma iesniegšanu iestādēm pirms debatēm par Savienības stāvokli un Komisijas gada darba programmas publicēšanas, lai konstatētu un izvērtētu ilgtermiņa tendenču mainīgo attīstību un arī lai sniegtu konkrētu ieguldījumu budžeta iestādei, veicot sagatavošanas darbus attiecībā uz sarunām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2020. gada, kā arī attiecībā uz 2014.–2020. gada DFS vidēja termiņa pārskatīšanu;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.
- [1] OV L 66, 8.3.2013., 1. lpp.
- [2] 2012. gada 27. aprīlis; http://www.iss.europa.eu/uploads/media/ESPAS_report_01.pdf
- [3] http://europa.eu/espas/pdf/espas-preparatory-action-amendment_en.pdf.
PASKAIDROJUMS
„ESPAS pauž stingru politisko signālu, ka mēs kā Eiropas Savienība vēlamies raudzīties pāri iestāžu robežām un pat pāri iekšējām un ārējām robežām, lai kopīgi risinātu ar turpmāko attīstību saistītās problēmas un stātos pretī jauniem izaicinājumiem.” José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs
1. Budžeta stāvoklis
Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ir noteikts izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību raksturs un mērķis. Izmēģinājuma projekti ir eksperimentāli pasākumi, kas paredzēti, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējamību un lietderību. Sagatavošanas darbības ir darbības EK līguma un Euratom līguma, kā arī LES VI sadaļas piemērošanas jomā, kas paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības.
ES 2010. gada budžets ietvēra Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšlikumu, kas tika pieņemts kopīgi ar Padomi kā otru budžeta lēmējinstitūcijas iestādi, par izmēģinājuma projektu „iestādēm kopīgas sistēmas izveidei, lai noteiktu ilgtermiņa tendences saistībā ar svarīgākajiem politikas jautājumiem, kas ir aktuāli ES. Šai sistēmai būtu jānodrošina, lai politikas veidotājiem ir pieejamas iespējamo iznākumu vispārīgas analīzes attiecībā uz svarīgākajiem jautājumiem”[1].
Pēc izmēģinājuma projekta sekmīgas pabeigšanas abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pēc Parlamenta iniciatīvas 2012. gada budžetā nolēma atļaut projekta nākamo posmu kā sagatavošanas darbību trīs gadu periodam no 2012. līdz 2014. gadam. Darbības mērķis ir „izveidot iestādēm kopīgu sistēmu, lai noteiktu ilgtermiņa tendences saistībā ar svarīgākajiem politikas jautājumiem, kas ir aktuāli Eiropas Savienībai. Tā paredzēta, lai nodrošinātu, ka politikas veidotājiem ir pieejamas iespējamo iznākumu vispārīgas analīzes attiecībā uz svarīgākajiem jautājumiem. Turklāt šā mērķa īstenošanai tagad būtu lietderīgi sīki izpētīt to konkrēto mehānismu konstrukciju, kas paredzēti, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp pētniecības departamentiem dažādās ES iestādēs un struktūrās, kuras nodarbojas ar vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas tendenču analīzi”[2].
2. Ilgtermiņa tendenču analīze
Pasaule un kopā ar to arī Eiropas Savienība pašlaik piedzīvo straujas izaugsmes un pārvērtību periodu, jo īpaši varas, demogrāfijas, klimata, urbanizācijas un tehnoloģiju ziņā. Turpmākajiem gadiem būs raksturīga pieaugoša komplicētība un lielāka nenoteiktība, kā arī multipolaritāte, palielinoties pasaules globalizācijai, daudzlīmeņu pārvaldība un liels skaits to dalībnieku, kas savstarpēji sadarbosies likumdošanas procesā un politiskajos pasākumos, un tas viss sekmēs jaunu un izaicinošāku globālo vidi.
Attīstoties šai jaunajai globālajai videi, būs vērojams arī neparasti augsts nenoteiktības līmenis. Vispārējo tendenču izsekošanai būs fundamentāla nozīme, lai Eiropa spētu sagatavoties turpmākajām problēmām un reaģēt uz tām. Tādēļ ir aizvien svarīgāk, lai lēmumu pieņēmēji veiktu ieguldījumu galveno tendenču uzraudzībā, pētniecībā un analīzē, un iesaistītos uz nākotni vērstā politiskajā domāšanā, cenšoties rast risinājumus jaunām sarežģītām problēmām. Vairums valdību pasaules lielākajās galvaspilsētās ir izstrādājušas tālredzīgas iespējas ar administratīvā atbalsta palīdzību. Tomēr līdz ESPAS iniciatīvai ES iestādēs nebija pieņemta saskaņota pieeja.
Prognozēšana nozīmē ne tikai izdibināt, kas notiks rīt, bet arī koncentrēties uz to, kas ir būtisks šodien. Labāka izpratne par pasaules mēroga izmaiņām palīdzētu nodrošināt Eiropas Savienībai tādu informāciju un analīzi, kas ļautu izdarīt kompetentāku izvēli svarīgākajos jautājumos.
3. ESPAS koncepcija
Gan izmēģinājuma projekta, gan sagatavošanas darbības mērķis ir izveidot iestādēm kopīgu sistēmu, lai apzinātu galveno politikas jautājumu ilgtermiņa tendences — gan iekšzemes, gan ārējās —, kas, ļoti iespējams, veidos nākotni un kas jāņem vērā Eiropas Savienībai tās centienos noteikt saskaņotas stratēģiskās iespējas nākamajam pārvaldības ciklam. To īstenojot, sistēmas mērķis ir nevis pareģot, bet gan drīzāk paredzēt iespējamās tendences, nodrošinot politikas veidotājiem vispārējas analīzes par iespējamiem iznākumiem šādos jautājumos.
Sistēma tika nodēvēta par ESPAS — Eiropas Stratēģijas un politikas analīzes sistēmu. Tā apvieno Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un (ar ielūgumu) Eiropas Ārējās darbības dienesta ierēdņus ar mērķi izstrādāt mehānismus ciešākai un regulārākai sadarbībai starp dažādu iestāžu un struktūru ierēdņiem, kas piedalās uz nākotni vērstā politiskajā domāšanā. Kopā viņi cenšas stiprināt Savienības kolektīvo administratīvo kapacitāti, lai apzinātu un analizētu galvenās tendences un problēmas, kā arī no tām izrietošās politikas izvēles, ar kurām varētu saskarties Eiropa un pasaule nākamajās desmitgadēs.
4. Pārvaldība
ESPAS projekta pārvaldību nodrošina iestāžu īpašo uzdevumu darba grupa, kurā darbojas Komisijas, Parlamenta, Padomes un EĀDD pārstāvji, ko iecēluši to attiecīgie ģenerālsekretāri. Pastāv iespēja uzaicināt citu ES struktūru pārstāvjus pievienoties īpašo uzdevumu grupai viesu statusā (pagaidām kā vienīgo piemēru var minēt EĀDD).
Kā par sagatavošanas darbības sagatavošanu atbildīgā iestāde Komisija (ar BEPA palīdzību) nodrošina visu ar ESPAS saistīto darbību budžeta izpildi un ikdienas pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu, pamatojoties uz īpašo uzdevumu darba grupas sniegtajiem norādījumiem. Komisija darbojas kā sekretārs īpašo uzdevumu darba grupā, ko vienmēr vada citas iestādes pārstāvis, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru. Īpašo uzdevumu darba grupas sanāksmes notiek pārmaiņus dažādās iestādēs, kuras izraugās pati īpašo uzdevumu darba grupa.
5. Izmēģinājuma projekts
Izmēģinājuma projekta pirmās darbības ietvaros īpašo uzdevumu darba grupa norīkoja Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtu (EUISS) izvērtēt ilgtermiņa, starptautiskās un iekšzemes, politiskās un ekonomiskās vides, kurās Savienība, ļoti iespējams, darbosies turpmākajās desmitgadēs. Šā izvērtējuma rezultātā sagatavotais EUISS ziņojums Vispārējās tendences 2030. gadam — pilsoņi saistītā un policentriskā pasaulē tika publicēts 2012. gada aprīlī[3]. Šis ziņojums drīzāk koncentrējās uz pilsoņu tiesību, prasību un cerību iespējamo attīstību, nevis, kā ierasts, pievērsās starpvalstu attiecībām. Saskaņā ar šo ziņojumu šobrīd var konstatēt trīs galvenās vispārējās tendences, kas veidos pasauli turpmākajos gados un ko var ietekmēt ar saskaņotu politisko darbību, lai palīdzētu noteikt dažādas nākotnes alternatīvas.
Šīs trīs tendences ir šādas:
· indivīdu iespēju palielināšanās un pasaules vidusšķiras palielināšanās;
· klimata pārmaiņas un resursu trūkums;
· policentriska pasaule ar varas izkliedēšanu.
6. Sagatavošanas darbība
Panākumus, kas, īstenojot sagatavošanas darbību, gūti līdz šim, var apkopot zem šādiem virsrakstiem.
a) Darba grupas
Svarīgs ESPAS sagatavošanas darbības mērķis ir sekmēt stingrus ieradumus attiecībā uz sadarbību starp augstākā un vidējā ranga ierēdņiem dažādās ES iestādēs un struktūrās, kuru darbs ir saistīts ar pārdomām par turpmākajām politikas problēmām un izvēlēm, kā arī vispārējām tendencēm, kas varētu tās ietekmēt. Līdz ar to tika izveidotas trīs darba grupas iestāžu un administratīvajā līmenī, lai piedalīties kopējās pārdomās par galvenajām tendencēm, kas ietekmēs politikas vidi, ar ko Savienība saskarsies turpmākajās desmitgadēs.
Katrā darba grupā strādā ne vairāk kā 15 ierēdņi. Viņi risina ar i) ekonomiku, ii) sabiedrību un iii) starptautisko pārvaldību un varu saistītus jautājumus. Tās uzsāka darbu 2012. gada oktobrī un darbosies līdz pat sagatavošanas darbības beigām. To uzdevums ir sagatavot trīs ziņojumus par tendencēm — katru par vienu no trīs jomām —, kas jānodod līdz 2013. gada beigām. Šajos ziņojumos par tendencēm tiks apzinātas galvenās problēmas un izvēles, ar ko saskarsies Savienība vispārējo tendenču rezultātā. Tie savukārt kalpos par pamatu galīgajam konspektīvajam ziņojumam, ko sagatavos īpašo uzdevumu darba grupa nākamajiem ES iestāžu priekšsēdētājiem 2014. gadā.
Papildus ES iekšējo iespēju mobilizēšanai sagatavošanas darbības ietvaros Komisija ar BEPA palīdzību pieņem darbā neatkarīgus ārējos zinātnieku kolektīvus, kuri cita starpā ietver CEPS, Chatham House (RIIA) un Rand Corporation, lai palīdzētu padziļināti izstrādāt minētajos trīs ziņojumos par tendencēm ietverto analīzi.
(Papildu informāciju par darba grupu darbību skatīt: BEPA Monthly Brief, 2013. gada februāris, 62. izdevums.)
b) Informatīvi pasākumi
Darba grupās attīstot idejas, tiek veidota ievērojama pasākumu programma, lai pārrunātu, pārbaudītu un novērtētu šīs idejas turpmāk norādītajos trīs veidos.
Pirmkārt, ES ierēdņi tiekas ar valstu politikas plānotājiem un citiem ekspertiem, kas ir iesaistīti uz nākotni vērstā domāšanā dalībvalstu pārvaldēs. ES ierēdņi, kas strādā ES delegācijās trešās valstīs, tiks iesaistīti šajā darbībā ciešā sadarbībā ar EĀDD.
Otrkārt, 2013. gada laikā dažas no galvenajām darba grupu ziņojumu atziņām pārskatīs ar iestādēm nesaistīti dalībnieki plašākā ES „politikas kopienā”. Tās būs ietekmīgas ideju laboratorijas, akadēmiķi, NVO, nodibinājumi, lieli uzņēmumi ar spējām veikt tālredzīgus pētījumus un — vispārīgi runājot — sabiedriskās domas veidotāji.
Treškārt, ESPAS turpinās uzrunāt partnerus trešo valstu valdībās un ideju laboratorijās, kas nodarbojas ar vispārējo tendenču izpēti un uz nākotni vērstu politisko domāšanu. Šo informatīvo pasākumu ietvaros šādi plānotāji un eksperti jau bijuši ielūgti uz ikgadējo ESPAS konferenci 2013. gada februārī Briselē (skatīt ESPAS tīmekļa vietni).
c) Tīmekļa vietne
Saskaņā ar sagatavošanas darbību ir paredzēts, ka ESPAS tīmekļa vietnei (pieejama šeit: www.espas.europa.eu) vajadzētu kļūt par „vispārēju glabātavu”, kas ietvertu dokumentus un analīzi par turpmākajām tendencēm un par paveikto darbu saistībā ar uz nākotni vērstu politiku, un tai būs nozīmīga loma projekta informatīvo pasākumu stratēģijā attiecībā uz politikas veidotājiem un pilsoņiem.
Vispārējā glabātava apkopos darbus ilgtermiņa tendenču jomā, ko veikušas dažādas ES iestādes, un publiskos tos attiecīgā laikā. Šie centieni atbilst iestāžu īstenotai izmaksu ziņā efektīvākai pārvaldībai un pārredzamākai ES. Tāpat vispārējā glabātava ir paredzēta, lai apkopotu nozīmīgākos darbus par turpmākajām tendencēm, ko sagatavojuši citi prognožu centri (gan publiskā, gan privātā sektora), kas darbojas ES dalībvalstīs un valstīs, kas ir stratēģiskie partneri. Tādā veidā Eiropā būs iespēja iepazīties ar prognožu darbu, kas veikts, piemēram, ASV, Krievijā, Ķīnā un Indijā.
7. Spēju veidošana
Kādā veidā šādas sistēmas pastāvēšana būs pamatojama, ņemot vērā tās finansējumu, kas paredzēts, lai atbalstītu ilgtermiņa ES politikas attīstību? Vienkārši runājot — ja ES iestādes būs labāk informētas par ilgtermiņa tendenču turpmāko iespējamo attīstību, tās varēs labāk sekmēt lielāku kolektīvo informētību par jaunajām prioritātēm, kas būs jārisina turpmākajā politiskā darba gaitā. Tam ir jo īpaši liela nozīme, ņemot vērā trūcīgo publisko finansējumu, kas visdrīzāk dominēs vismaz atlikušajā desmitgades posmā. Domājot par spēju veidošanu, lai rīkotos ar informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama, būtu jāatrod veidi, kā visskaidrāk nodrošināt svarīgas informācijas sniegšanu politikas veidotājiem.
Tiklīdz būtu ieviesta pastāvīga iestādēm kopīga sistēma, kas pārbauda ilgtermiņa tendences, tā cita starpā varētu veikt šādus uzdevumus, lai sekmētu labāku lēmumu pieņemšanu Savienībā:
= iesniegt nākamajiem ES iestāžu priekšsēdētājiem ziņojumu par gaidāmajām politikas problēmām katra iestāžu piecu gadu darbības cikla sākumā, pamatojoties uz pieredzi, 2014. gadā;
= sniegt regulāru atbalstu ES iestādēm, lai sekmētu ilgtermiņa un vidēja termiņa stratēģisko domāšanu, attiecīgo iestāžu, partneru un ieinteresēto personu sniegtās informācijas apkopošanu un analīzi, iesniegt regulārus ziņojumus, kas, piemēram, varētu analizēt novēroto tendenču paredzamo ietekmi uz budžetu. Ikgadējs ziņojums par stratēģiskajām tendencēm varētu sekmēt sagatavošanos debatēm par Savienības stāvokli, kas notiek Parlamentā ik septembri, izsekot un izvērtēt ilgtermiņa tendenču mainīgo attīstību un sniegt papildu atbalstu budžeta iestādei, veicot sagatavošanas darbus attiecībā uz sarunām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2020. gada;
= rīkot ikgadēju konferenci par vispārējām tendencēm, kurā tiktu pārskatīti un pārrunāti šādi ziņojumi, palīdzot sekmēt un padziļināt sadarbību starp ES iestādēm šajā jomā. Turklāt šāds pasākums palīdzētu veidot sakarus ar citām valstīm, kas veic vispārējo tendenču pētniecības darbu, lai gūtu labumu no to pieredzes, kā arī lai sniegtu savu pieredzi citām valstīm, kas cenšas izprast stratēģiskās tendences un izmaiņas;
= atbalstīt šos procesus, izstrādājot un uzturot atklātu tīmekļa vietni kā visas būtiskās informācijas un analīzes vispārējo glabātavu, nodrošinot plašu piekļuvi politikas veidotājiem un pilsoņiem un sasaistot šo vietni ar citām strādājošām tīmekļa vietnēm par ilgtermiņa tendencēm visā pasaulē.
Šādas sistēmas izveidi un finansēšanu vislabāk varētu īstenot, pamatojoties uz administratīvās sadarbības līgumu starp četrām pašreiz iesaistītajām iestādēm un struktūrām — Komisiju, Parlamentu, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu —, kas jānoslēdz 2014. gada pavasarī ar katru iestādi vai struktūru, kura paredz pastāvīgi uzturēt šo sistēmu un piedalīties tajā, nodrošinot nepieciešamos personāla un finanšu resursus par saviem līdzekļiem, neietekmējot budžetu.
Secinājums
Referents uzskata, ka tāda sadarbība, kāda notiek ESPAS procesā, ir ļoti nozīmīga un Parlamentam tā būtu jāatbalsta un jāveicina. Ja būs iespējams izveidot un attīstīt ESPAS, pamatojoties uz stingriem principiem, kas izklāstīti šajā ziņojumā, tas ļaus mums regulārāk un nopietnāk izvērtēt ilgtermiņa vispārējo tendenču attīstību, nepārtraukti uzlabos mūsu spējas apzināt svarīgākos jautājumus, uzlabos mūsu kolektīvās diskusijas par politikas problēmām un izvēlēm, ar ko mēs sakaramies, un galu galā palīdzēs mums drīzāk pieņemt labākus lēmumus pilsoņu interesēs.
- [1] 25.01.09. budžeta pozīciju skatīt šeit: http://europa.eu/espas/.
- [2] 25.01.10. budžeta pozīciju skatīt šeit: http://europa.eu/espas/.
- [3] Ar ziņojumu var iepazīties šajā vietnē: http://europa.eu/espas/.
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (24.4.2013)
Budžeta komitejai
par turpmākās politikas plānošanu un ilgtermiņa tendencēm: budžeta ietekme uz veiktspējas palielināšanu
(2012/2290(INI))
Atzinumu sagatavoja: Oldřich Vlasák
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu par ilgtermiņa sociāli ekonomisko stratēģiju izstrādi un politikas īstenošanu ES ir atbildīgas dažādas sabiedriskās organizācijas, piemēram, ES iestādes, valstu ministrijas, reģionālo un vietējo iestāžu dienesti un noteiktas aģentūras; uzsver, ka līdztekus dalībvalstu sabiedriskajām iestādēm un ES iestādēm ilgtermiņa stratēģiju izstrādē piedalās arī ekonomiskie un sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas; tādēļ uzsver, ka būtu jāizmanto daudzlīmeņu pārvaldības modelis;
2. uzsver — lai varētu nodrošināt Savienības harmonisku attīstību un Savienības programmu sekmīgu darbību, šīm struktūrām ir nepieciešamas mūsdienīgas administratīvās un pārvaldības spējas, lai varētu sagatavot uz informāciju balstītas, savstarpēji saskaņotas un tālredzīgas stratēģijas, kurām būtu jāaptver arī ar reģioniem saistīti jautājumi, tādējādi veicinot politikas kvalitāti un efektivitāti dažādās jomās; uzsver, ka būtu jāizvērtē spēkā esošie lēmumu pieņemšanas mehānismi un administratīvie procesi, lai konstatētu, vai administrācija ir jāmodernizē; tomēr norāda, ka spēju palielināšanā būtu nevis jāveido jauni mehānismi vai institūcijas, bet gan lietderīgāk jāizmanto esošie administratīvie procesi, piemērojot tālredzīgas stratēģijas; uzskata, ka dalībvalstīm ir jābūt modernai administrācijai un pārvaldībai, lai varētu nodrošināt Savienības harmonisku attīstību un Savienības programmu sekmīgu darbību; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpiešķir tām dalībvalstīm, kurām 2007.–2013. gada plānošanas periodā konstatēti kavējumi un zemi finansējuma apguves rādītāji;
3. uzsver to, ka institucionālo un administratīvo spēju stiprināšanai valsts, reģionālā vai vietējā līmenī ir pieejams Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, ko var izmantot, piemēram, lai modernizētu cilvēkresursu pārvaldību, reorganizētu valsts pārvaldes uzdevumus un kompetences, cīnītos pret korupciju, mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, stiprinātu reģionālo un vietējo pārvaldi, sniegtu atbalstu sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, modernizētu politikas izstrādes procesus un investētu valsts kapitāla projektos dažādās e-pārvaldes jomās; uzskata, ka pašreizējā plānošanas periodā prioritāte būtu jāpiešķir turpmāko saņēmēju sagatavošanai kohēzijas politikas finansējuma apgūšanai;
4. uzskata, ka e-pārvaldībai var būt liela nozīme spēju palielināšanā, administrācijas modernizācijā un labākā horizontālā un vertikālā koordinācijā starp dažādām iestādēm dalībvalstu un Eiropas līmenī; turklāt norāda, ka e-pārvaldības īstenošanā būtu jābalstās uz dalībvalstīs, ES iestādēs un nevalstiskajās organizācijās gūto pieredzi;
5. uzsver, ka, neraugoties uz panākto progresu reģionu nevienmērīgās attīstības mazināšanā, tajos joprojām ir vērojamas būtiskas atšķirības ekonomiskās un sociālās attīstības jomā un tās var manīt arī attiecībā uz iedzīvotājiem sniegto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti;
6. uzskata, ka daudzgadu finanšu shēma ir ļoti svarīgs Eiropas projekta ilgtermiņa plānošanas instruments, kas ļauj ņemt vērā Eiropas perspektīvu un Savienības pievienoto vērtību; tomēr aicina panākt labāku koordināciju starp ES budžetu un dalībvalstu budžetiem un izlietot publisko finansējumu no plānošanas posma līdz īstenošanai tā, lai nodrošinātu lielāku papildināmību, koordināciju un sinerģiju, nedublējot resursus, un sekmīgi palīdzētu īstenot izvirzītos mērķus; uzsver, ka ir svarīgi dalībvalstu attīstības stratēģijas piesaistīt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi tiek veikti pēc iespējas lietderīgākā un atbildīgākā veidā;
7. uzsver — tā kā kohēzijas politika ir daudzgadu, ilgtermiņa un horizontāla politika, nākotnes plānošanas aspekts tajā neapšaubāmi ir būtisks, un, ņemot vērā šai politikai paredzēto nozīmīgo ES budžeta daļu, tai ir jāieņem būtiska loma katrā uz nākotni vērsta budžeta plānošanā;
8. uzskata, ka kohēzijas politikas un citu jomu politikas izstrāde ir arvien lielākā mērā atkarīga no savlaicīgas ilgtermiņa globālo tendenču noteikšanas; saistībā ar to norāda uz tādiem tālredzīgiem ziņojumiem kā „Projekts Europe 2030” (Pārdomu grupas pārskats Eiropadomei par ES nākotni 2030. gadā) un „Globālās tendences 2030 — pilsoņi savstarpēji saistītā un policentriskā pasaulē”, ko Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) ietvaros izstrādājis Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts (EUISS);
9. aicina ciešāk koordinēt šādas ziņošanas iniciatīvas un izveidot iestādēm kopīgu sistēmu, lai noteiktu ilgtermiņa tendences galvenajās politikas jomās, ar ko saskaras Savienība, un uzskata, ka šādā sistēmā būtu jāiesaista darbinieki no visām attiecīgajām ES iestādēm un struktūrām, tostarp no Reģionu komitejas; uzskata, ka ziņošanas mehānisms ir jāapspriež, piedaloties visām attiecīgajām ieinteresētajām grupām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
23.4.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
42 0 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Jean-Jacob Bicep, Victor Boştinaru, John Bufton, Nikos Chrysogelos, Ryszard Czarnecki, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Georgios Stavrakakis, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Justina Vitkauskaite, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Joseph Cuschieri, Vasilica Viorica Dăncilă, Karima Delli, James Nicholson, Ivari Padar, Herbert Reul, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Czesław Adam Siekierski, Patrice Tirolien, Giommaria Uggias, Manfred Weber |
||||
Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (9.7.2013)
Budžeta komitejai
par turpmākās politikas plānošanu un ilgtermiņa tendencēm: budžeta ietekme uz veiktspējas palielināšanu
(2012/2290(INI))
Atzinumu sagatavoja: Elmar Brok
IEROSINĀJUMI
Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā šāda labi izveidota un atzīta sistēma varētu kalpot par pamatu apsvērumiem saistībā ar ES budžeta sagatavošanu, ikgadējo un daudzgadu stratēģisko prioritāšu noteikšanu un finanšu resursu tiešāku sasaisti ar politiskajiem mērķiem,
1. uzsver, cik nozīmīga ir ES iestāžu efektīva sadarbība, pārraugot un analizējot šīs ilgtermiņa tendences, kā arī sadarbība un tīklu veidošana ar citiem dalībniekiem, kas interesējas par līdzīgiem jautājumiem, Eiropas Savienībā un ārpus tās; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir turpināt efektīvas kapacitātes attīstības procesu, lai sagatavotu neatkarīgu un kvalitatīvu analīzi, kas uzlabos sinerģiju starp iestādēm, un sniegtu ieteikumus saistībā ar galvenajām tendencēm, ar ko saskaras politikas veidotāji ES sistēmā;
2. mudina tās četras iestādes un struktūras, kas pašreiz ir iesaistītas ESPAS (Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas) procesā, — Komisiju, Parlamentu, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu — vienoties par noteikta veida iestāžu nolīgumu, kas ideālā variantā tiktu noslēgts ne vēlāk kā 2014. gada pavasarī, ar katru partneri, kurš apņemas ilgstoši uzturēt no šī līguma izrietošās līgumattiecības un piedalīties tā īstenošanā;
3. neatlaidīgi prasa, lai ESPAS vadītu un pārraudzītu atbilstīgi nokomplektēta valde, kas noteiktu ESPAS mandātu un prioritātes un ievēlētu tās direktoru, — valde, kurā Eiropas Parlamentu pārstāvētu tā deputāti, pieņemot, ka sava mandāta ietvaros ESPAS varēs pilnībā neatkarīgi īstenot savus pētniecības uzdevumus;
4. uzsver nepieciešamību palielināt politiskā līmeņa iesaisti ESPAS uzraudzībā, lai uzņemtos lielāku politisko atbildību par procesu;
5. uzsver nepieciešamību iesaistītajām iestādēm un struktūrām vairāk personāla un finanšu līdzekļu novirzīt ESPAS sistēmai, pilnībā ievērojot Finanšu regulu un jo īpaši tās 54. panta e) punktu, un saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru, lai nodrošinātu šo spēju attīstību turpmākajos gados, neietekmējot budžetu; uzsver, ka ES iestādēm ir jāiegulda personālā, kuram būtu īpašas zināšanas, lai pilnībā sekmētu globālo tendenču analīzi un uzraudzību, kā arī zināšanas, kas nepieciešamas, lai noteiktu iespējas un sniegtu politiskos ieteikumus attiecībā uz katras ES iestādes specifiskajām vajadzībām;
6. atzinīgi vērtē ieceri izmantot ESPAS procesu un tā vispārējo tīklu, lai izveidotu tiešsaistes glabātavu dažādu avotu dokumentiem un materiāliem par vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm, kas būtu pieejama politikas veidotājiem un pilsoņiem visā pasaulē;
7. uzskata, ka pastāvīgajā sistēmā, kas paredzēta regulārai analīzes sniegšanai par vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm un to ietekmi uz ES iespējām un izvēli politikas jomā, sekmējot stratēģiskāku pieeju lēmumu pieņemšanā, būtu jāiekļauj nosacījumi par ikgada stratēģisko tendenču ziņojuma iesniegšanu ES iestādēm pirms debatēm par Savienības stāvokli un Komisijas gada darba programmas publicēšanas, lai izsekotu un izvērtētu ilgtermiņa tendenču mainīgo attīstību un arī lai sniegtu konkrētu ieguldījumu budžeta iestādei, veicot sagatavošanas darbus sarunām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam pēc 2020. gada, kā arī 2014.–2020. gada DFS vidusposma pārskatīšanai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
9.7.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 2 3 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Zdravka Bušić, Carlo Casini, Andrew Duff, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Morten Messerschmidt, Sandra Petrović Jakovina, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Rafał Trzaskowski |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sandrine Bélier, Elmar Brok, Sylvie Guillaume, Helmut Scholz, György Schöpflin |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Susy De Martini |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
11.7.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
23 3 1 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marta Andreasen, Richard Ashworth, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Lucas Hartong, Jutta Haug, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Claudio Morganti, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Andrej Plenković, Dominique Riquet, Alda Sousa, Oleg Valjalo, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maria Da Graça Carvalho, Paul Rübig, Catherine Trautmann |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zdravka Bušić |
||||