IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

17.7.2013 - (14546/2012 – C7‑0109/2013 – 2012/0268(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Mariya Gabriel

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

(14546/2012 – C7‑0109/2013 – 2012/0268(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14546/2012),

–   ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (14759/2012),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0109/2013),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0267/2013),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kaboverdes Republikas valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Attiecības starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku reglamentē pārskatītais ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums (Kotonū nolīgums), kas parakstīts 2005. gada 23. jūnijā, ES un Kaboverdes īpašā partnerība un Eiropas Savienības un Kaboverdes mobilitātes partnerība, kas noslēgta 2008. gada 5. jūnijā. ES un Kaboverdes īpašās partnerības kontekstā Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot politiku, kura ir plašāka nekā tradicionālās devēja/ņēmēja attiecības un kuras mērķis ir padziļināt ES attiecības ar Kaboverdi, veicināt labu pārvaldību, drošību un stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret nabadzību, kā arī kultūru un informācijas un zināšanu sabiedrības izveidi, un tehnisko un standartu konverģenci.

Kaboverdes Republika ir demokrātiska un stabila valsts. Kaboverde tāpat kā Eiropas Savienība iestājas par demokrātijas vērtībām un principiem, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu. Komisija 2007. gadā pieņēma paziņojumu par Eiropas Savienības un Kaboverdes turpmākajām attiecībām, kurā tā atzina abu pušu savstarpējās stiprās un īpašās vēsturiskās attiecības, ko raksturo ciešas cilvēciskas un kultūras saites un kopējas sociālas un politiskas vērtības. Ņemot vērā pārvaldības augstos standartus un praksi, ar ko Kaboverde var pamatoti lepoties, ir pamatoti izvērst tās attiecības ar Eiropas Savienību.

Šajā sakarībā attiecību padziļināšana starp Eiropas Savienību un Kaboverdi neapšaubāmi palīdzēs pilnveidot tiesiskumu un paaugstināt brīvību ievērošanas līmeni. Šos mērķus īstenot visnotaļ palīdzēs divi nesen ar Kaboverdi noslēgti nolīgumi, proti, par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu un par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti.

**

Referente atzinīgi vērtē divu mijatkarīgo un paralēlo nolīgumu noslēgšanu ar Kaboverdi, kuriem jāstājas spēkā vienlaicīgi; tie ir nolīgumi, kuri paplašinās brīvības, drošības un tiesiskuma robežas ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

Abi nolīgumi pirmām kārtām ir ļoti svarīgs solis, jauns sasniegums Eiropas Savienības un Kaboverdes attiecībās. Pastāv nepārprotama griba Kaboverdi tuvināt Eiropas Savienībai: divdesmit pirmā gadsimta pirmajos gados Kaboverdes valdība un pilsoniskā sabiedrība vairākkārt pauda vēlmi padziļināt un paplašināt attiecības ar Eiropas Savienību.

Turklāt abi nolīgumi ir pirmie nolīgumi, kas noslēgti starp ĀKK un Eiropas Savienību par īstermiņa vīzām un tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti. Šiem nolīgumiem ir gan politiska, gan procesuāla nozīme. Tāpēc to noslēgšana ir iedrošinošs solis un spēcīgs signāls no Eiropas Savienības puses.

Nolīgumi ar Kaboverdi ir būtiski arī no reģionālā aspekta un atbalstīs ES centienus uzlabot sadarbību ar citām ĀKK valstīm. Kaboverdei tie nozīmē arī progresu un pamudinājumu padziļināt attiecības ar Eiropas Savienību.

**

Noteiktās atpakaļuzņemšanas saistības ir balstītas uz savstarpīguma principu. Šīs saistības attiecas gan uz savas valsts pilsoņiem, gan trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem. Pienākums uzņemt atpakaļ savas valsts pilsoņus attiecas arī uz ģimenes locekļiem, t. i., laulātajiem un nepilngadīgiem neprecētiem bērniem.

Savukārt tehniskie noteikumi paredz, ka visi atpakaļuzņemšanas pieprasījumi jāsagatavo rakstveidā un jāsniedz pierādījumi attiecībā uz pilsonību. Trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka atpakaļuzņemšanas pieprasījums ir jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei divu darba dienu laikā, ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar paātrināto procedūru, un astoņu kalendāra dienu laikā visos pārējos gadījumos. Pārvešanu var veikt ar gaisa vai jūras transportu. Tādējādi visas transporta izmaksas sedz [pieprasītāja] valsts.

Svarīgi uzsvērt arī, ka Nolīgumā par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, ir iekļautas iedaļas par tranzīta operācijām, nepieciešamajiem datu aizsardzības noteikumiem un nolīguma statusu attiecībā pret citām starptautiskām saistībām un Eiropas Savienībā spēkā esošajām direktīvām.

Dānijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota nolīguma preambulā un divās kopīgās deklarācijās, kas pievienotas šim nolīgumam. Tāpat nolīgumam pievienotā kopīgā deklarācijā ir atspoguļota Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas ciešā iesaistīšanās Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

**

Referente ļoti vēlas, lai Eiropas Parlaments tiktu pienācīgi iesaistīts un informēts par šādu nolīgumu parakstīšanas sarunu sākšanu un norisi. Referente attiecīgi iesaka, lai Eiropas Parlaments nodrošinātu šo nolīgumu piemērošanu. Referente vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienību Nolīguma pārvaldības apvienotajā komitejā pārstāv tikai Eiropas Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti. Eiropas Parlamentu kā Eiropas pilsoņu pārstāvi un demokrātijas un Eiropas Savienības principu aizstāvi varētu iesaistīt apvienotās komitejas darbā. Referente mudina Eiropas Komisiju pārskatīt apvienoto pārvaldības komiteju sastāvu attiecībā uz turpmākiem nolīgumiem. Referente aicina Eiropas Komisiju saskaņā ar iestāžu labas sadarbības principu visos posmos informēt Parlamentu par nolīgumu īstenošanas rezultātiem.

Visbeidzot, referente iesaka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atbalstīt šo ziņojumu un Eiropas Parlamentam sniegt savu piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	9.7.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 7 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Claude Moraes, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Nils Torvalds, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mariya Gabriel, Stanimir Ilchev