ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kohēzijas fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu

17.7.2013 - (COM(2011)0612 – C7‑0325/2011 – 2011/0274(COD)) - ***I

Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Victor Boştinaru

Procedūra : 2011/0274(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0270/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0270/2013

Debates :

PV 19/11/2013 - 12
CRE 19/11/2013 - 12

Balsojumi :

PV 20/11/2013 - 8.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0486

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Budžeta komitejaS ATZINUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kohēzijas fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu

(COM(2011)0612 – C7‑0325/2011 – 2011/0274(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0612),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0325/2011),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 3. maija atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0270/2013),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantā paredzēts, ka Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc no Kohēzijas fonda, kuru izveido ar šo regulu, būtu jāsniedz finansiāls atbalsts projektiem vides jomā un Eiropas tīkliem transporta infrastruktūras jomā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Ar [..] gada [..] Regulu (ES) Nr. [..]/2012, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Kopīgo noteikumu regulu — KNR), iedibina jaunu sistēmu struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbībai. Ir nepieciešams konkretizēt Kohēzijas fonda mērķus attiecībā uz tā darbības jauno satvaru un kopsakarā ar tam Līgumā paredzēto mērķi.

(2) Noteikumi, kas ir kopīgi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Kohēzijas fondam, ir izklāstīti Regulā (ES) Nr. […]/2013 […], ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 [Kopīgo noteikumu regula — „KNR”]. Ar KNR iedibina jaunu sistēmu Eiropas strukturālo un investīciju fondu, tostarp Kohēzijas fonda, darbībai. Tāpēc ir nepieciešams konkretizēt Kohēzijas fonda mērķus attiecībā uz tā darbības jauno satvaru un kopsakarā ar tam Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēto mērķi.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ar Kohēzijas fonda starpniecību Savienība var palīdzēt īstenot pasākumus, kas vērsti uz Līguma 11. un 191. pantā noteikto Savienības vides mērķu sasniegšanu.

(3) Ar Kohēzijas fonda starpniecību Savienība var palīdzēt īstenot pasākumus, kas vērsti uz LESD 11. un 191. pantā noteikto Savienības vides mērķu sasniegšanu, proti, pasākumus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, un transporta nozarē ārpus Eiropas transporta tīkliem attiecībā uz dzelzceļu, upju un jūras transportu, intermodālā transporta sistēmām un to savstarpējo savietojamību, sauszemes, jūras un gaisa satiksmes pārvaldību, tīru pilsētu transportu un sabiedrisko transportu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Lai paātrinātu transporta infrastruktūras attīstību visā Savienībā, no Kohēzijas fonda būtu jāatbalsta transporta infrastruktūras projekti par kopējo summu EUR XXX apmērā, kas nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulā (ES) Nr. […]/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (turpmāk tekstā — „EISI regula”). Atbalstam, ko piešķir no Kohēzijas fonda, būtu jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. […]/2013 [KNR] [84. panta 4. punktā]. Saskaņā ar EISI regulu atbalstam vajadzētu būt pieejamam vienīgi dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, ievērojot finansējuma līdzfinansējuma likmes, ko piemēro šim fondam.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3b) Jāatgādina, ka gadījumos, kad Līguma 192. panta 1. punktā minētie pasākumi ietver izmaksas, kas uzskatāmas par nesamērīgi augstām, lai tās varētu segt dalībvalsts publiskā sektora iestādes, un kad finansiālais atbalsts no Kohēzijas fonda tiek sniegts saskaņā ar 192. panta 5. punktu, tomēr ir jāpiemēro princips, ka maksā piesārņotājs.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Eiropas Savienība un vairums tās dalībvalstu ir pievienojušās ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, un pārējās dalībvalstīs pašlaik notiek konvencijas ratifikācija. Īstenojot attiecīgos projektus, projekta specifikācijā ir svarīgi ņemt vērā personu ar invaliditāti piekļuves iespējas, kā minēts konvencijas 9. pantā.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Būtu jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz to darbību veidiem, kuras saskaņā ar Regulā (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) noteiktajiem tematiskajiem mērķiem var finansēt no Kohēzijas fonda. Tāpat būtu jānosaka un jāprecizē izdevumi ārpus Kohēzijas fonda tvēruma, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai iekārtās, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.

(5) Būtu jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz to darbību veidiem, kuras saskaņā ar Regulā (ES) Nr. [..]/2013 (KNR) noteiktajiem tematiskajiem mērķiem var finansēt no Kohēzijas fonda.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Ieguldījumus, kurus izdara, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicot darbības, kas uzskaitītas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, nedrīkstētu atbalstīt no Kohēzijas fonda, jo tie jau gūst finansiālas priekšrocības no minētās direktīvas piemērošanas. Atbalstu neattiecinot uz minētajiem ieguldījumiem, nevajadzētu ierobežot iespēju izmantot Kohēzijas fondu, lai atbalstītu darbības, uz kurām neattiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums arī tad, ja tos īsteno tie paši ekonomikas dalībnieki, piemēram, energoefektivitātes ieguldījumiem siltuma un elektroenerģijas koģenerācijā un rajona apkures tīklos, viedā enerģijas sadalē, glabāšanas un pārvades sistēmās, gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumos utt., arī tad, ja daļa to netiešās iedarbības ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana vai ja tās ir uzskaitītas valsts plānā, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5 b) No Kohēzijas fonda atbalstu nedrīkst finansēt investīcijas mājokļu sektorā, izņemot energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas sekmēšanas nolūkā, jo šīs investīcijas nav iekļautas no Kohēzijas fonda atbalstāmo jomu klāstā, kas ir definēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5 c) Ir svarīgi nodrošināt, lai, veicinot riska pārvaldības investīcijas, tiktu ņemti vērā konkrētie riski reģionālā, pārrobežu un transnacionālā līmenī.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5 d) Lai novērstu centienu pārklāšanos un garantētu optimālu saikni starp dažādiem infrastruktūras veidiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī visā Eiropas Savienībā, būtu jānodrošina ar Kohēzijas fondu, ERAF, ETS programmām un EISI atbalstītās iejaukšanās papildināmība un sinerģija.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai būtu ņemtas vērā Kohēzijas fonda konkrētās vajadzības un nodrošināta atbilsme stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajam, ka kohēzijas politikai būtu jāatbalsta nepieciešamība nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, Regulas (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) tematisko mērķu tvērumā jānoteic ieguldījumu prioritātes.

(6) Lai nodrošinātu Kohēzijas fonda specifiskās vajadzības un saskaņā ar stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto, ka ar kohēzijas politiku būtu jāatbalsta nepieciešamība panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, Regulā (ES) Nr. [..]/2013 (KNR) noteikto tematisko mērķu ietvaros ir jānosaka ieguldījumu prioritātes. Šajās ieguldījumu prioritātēs būtu sīki jāizklāsta mērķi, kas nav savstarpēji izslēdzoši un kuru īstenošanu atbalsta no Kohēzijas fonda. Šīm ieguldījumu prioritātēm vajadzētu veidot pamatu konkrētu mērķu definēšanai saistībā ar darbības programmām, ņemot vērā attiecīgās programmas teritorijas vajadzības un īpatnības. Lai palielinātu elastību un samazinātu administratīvo slogu, atļaujot kopīgu īstenošanu, būtu jāsaskaņo ERAF un Kohēzijas fonda investīciju prioritātes, kas saistītas ar atbilstošajiem tematiskajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Vienots rādītāju kopums programmas īstenošanas progresa vērtēšanai būtu jāizklāsta, jau pirms dalībvalstis izstrādā darbības programmu projektus. Minētie rādītāji būtu jāpapildina ar īpašiem programmu rādītājiem.

(7) Šajā regulā būtu jānosaka vienots iznākuma rādītāju kopums, lai novērtētu programmu īstenošanas vispārējo progresu Savienības līmenī. Tiem būtu jāatbilst ieguldījumu prioritātēm un darbību veidam, ko atbalsta saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. […..]/2013 [KNR] noteikumiem. Šie rādītāji būtu jāpapildina ar programmai raksturīgiem rezultātu rādītājiem un attiecīgā gadījumā ar programmai raksturīgiem iznākuma rādītājiem.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Šī regula aizstāj Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu. Tāpēc skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1084/2006 būtu jāatceļ,

(8) Šī regula aizstāj Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi. Tādēļ minētā regula būtu jāatceļ. Tomēr šai regulai nevajadzētu ietekmēt tā atbalsta nepārtrauktību vai grozīšanu, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1084/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajam atbalstam piemēro 2013. gada 31. decembrī un ko tādēļ pēc šā datuma minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem turpina piemērot līdz to noslēgumam. Tādēļ pieteikumiem par atbalsta saņemšanu, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1084/2006, būtu jāpaliek spēkā.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8 a) Tā kā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus dalībvalstis pašas nespēj pienācīgi sasniegt dažādo reģionu attīstības līmeņa atšķirību, mazāk labvēlīgo reģionu atpalicības, kā arī dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļu ierobežojuma dēļ un tādēļ tos iespējams labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstoši minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula paredz tikai tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

1. pants – virsraksts un 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets

Kohēzijas fonda izveide un priekšmets

Ar šo regulu paredz Kohēzijas fonda uzdevumus un tā atbalsta tvērumu kopsakarā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 81. pantā.

1. Ar šo regulu izveido Kohēzijas fondu ar mērķi stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību. Ar šo regulu nosaka Kohēzijas fonda uzdevumus un no tā finansējamā atbalsta piemērošanas jomu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 81. pantā minēto mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a. Kohēzijas fondu reglamentē Regula (ES) Nr. […]/2013 [KNR] un šī regula.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu;

(a) atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un celtniecību;

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu iekārtās, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK;

(b) investīcijas, lai panāktu tās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, kuru rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētās darbības;

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, pārstrādi un pārdošanu;

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cb) Savienības valsts atbalsta noteikumos definētos grūtībās nonākušos uzņēmumus;

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cc) investīcijas lidostu infrastruktūrā, ja vien tās nav saistītas ar vides aizsardzību vai papildinātas ar investīcijām, kas nepieciešamas, lai mazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a pants

Atbalsts transporta infrastruktūras projektiem no Kohēzijas fonda saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

No Kohēzijas fonda atbalsta Regulā (ES) Nr. [..]/2013 [ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu] paredzētos Eiropas mēroga pievienotās vērtības transporta infrastruktūras projektus par summu EUR XXX apmērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2013 [KNR] [84. panta 4. punktu].

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 16. pantu Kohēzijas fonds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 9. pantā izklāstītajiem tematiskajiem mērķiem atbalsta šādas ieguldījumu prioritātes:

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2013 [KNR] 16. pantu Kohēzijas fonds atbilstīgi Regulas (ES) Nr. [..]/2013 [KNR] 9. pantā izklāstītajiem tematiskajiem mērķiem atbalsta šādas ieguldījumu prioritātes, ņemot vērā vajadzības un iespējas, kas ir aprakstītas šīs regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajā partnerības nolīgumā:

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs, rīkojoties šādi:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) veicinot atjaunojamo energoresursu avotu ražošanu un sadali;

(i) veicinot no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali;

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) sekmējot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu mazos un vidējos uzņēmumos;

(ii) sekmējot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos;

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās;

(iii) atbalstot energoefektivitāti, saprātīgu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās, un mājokļa sektorā;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) attīstot viedas zemsprieguma sadales sistēmas,

(iv) attīstot un ieviešot viedas zemsprieguma un vidēja sprieguma sadales sistēmas,

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

3. pants –a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas.

(v) veicinot visiem teritoriju veidiem, jo īpaši pilsētām, paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas, tostarp veicinot ilgtspējīgu daudzmodālo mobilitāti pilsētās un ar seku mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – va apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(va) veicinot siltuma un elektroenerģijas augstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanu, kas balstās uz lietderīgā siltuma pieprasījumu;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

3. pants – b punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un riska pārvaldību, rīkojoties šādi:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

3. pants – b punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstot īpašu ieguldījumu, kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām;

(i) atbalstot investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp ekosistēmiskas pieejas;

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai veikt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības;

(i) investējot atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības un apmierinātas dalībvalstu konstatētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz šīs prasības;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai veikt ieguldījumus ūdenssaimniecības nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības;

(ii) investējot ūdensapgādes nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības un novērstu dalībvalstu konstatētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz šīs prasības;

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, tostarp ar zaļo infrastruktūru starpniecību;

(iii) aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, augsnes aizsardzību un atjaunošanu un sekmējot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar NATURA 2000 un zaļo infrastruktūru starpniecību;

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) uzlabojot pilsētvidi, tostarp atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas un samazinot gaisa piesārņojumu;

(iv) veicot darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, atdzīvinātu pilsētas, atjaunotu un dekontaminētu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tostarp pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus;

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

3. pants – d punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst sastrēgumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, rīkojoties šādi:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

3. pants – d punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstot multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā;

(i) atbalstot multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā (TEN-T);

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

3. pants – d punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) izstrādājot videi draudzīgas transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās;

(ii) izstrādājot un uzlabojot videi draudzīgas transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni (arī zema trokšņa līmeņa sistēmas), tostarp iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālos savienojumus un lidostas infrastruktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

3. pants – d punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) attīstot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļa sistēmas;

(iii) attīstot un rehabilitējot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļa sistēmas un veicinot trokšņa samazināšanas pasākumus;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

3. pants – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) palielināt publiskās pārvaldes iestāžu rīcībspēju un efektivitāti, pastiprinot ar Kohēzijas fonda īstenošanu saistītās publiskās pārvaldes iestāžu un publisko dienestu rīcībspēju un efektivitāti.

(e) palielināt publiskās pārvaldes iestāžu un ieinteresēto personu rīcībspēju un efektivitāti, pastiprinot ar Kohēzijas fonda īstenošanu saistītās publiskās pārvaldes iestāžu un publisko dienestu rīcībspēju un efektivitāti.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējos rādītājus, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā, izmanto attiecīgos gadījumos un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2012 [KNR] 24. panta 3. punktu. Kopējo rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un šo rādītāju kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

1. Kopējos iznākuma rādītājus, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā, programmas īpašo rezultātu rādītājus un attiecīgā gadījumā programmas īpašo iznākumu rādītājus izmanto […] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2013 [KNR] 24. panta 3. punktu un 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iv) punktu.

2. Programmas īpašo iznākumu rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

2. Attiecībā uz kopējiem un katrai programmai raksturīgajiem iznākuma rādītājiem atskaites vērtības nosaka nulles līmenī. Kumulatīvas skaitļos izteiktas mērķvērtības minētajiem rādītājiem nosaka 2022. gadam.

3. Programmas īpašo rezultātu rādītājiem par atskaites vērtībām izmanto jaunākos pieejamos datus un mērķvērtības nosaka 2022. gadam, bet tos var izteikt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.

3. Attiecībā uz katrai programmai raksturīgajiem rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz ieguldījumu prioritātēm, atskaites vērtības nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus, un mērķus nosaka 2022. gadam. Mērķus var izteikt kvantitatīvā vai kvalitatīvā aspektā.

3a. Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.a pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumā uzskaitītos kopējos iznākumu rādītājus, lai gadījumos, kuros tas ir pamatoti, viestu korekcijas un nodrošinātu programmas īstenošanas rezultātu efektīvu novērtējumu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pieteikumi atbalsta saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1084/2006, paliek spēkā.

2. Pieteikumi atbalsta saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1084/2006, paliek spēkā.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 3.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 1. janvāra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 4. panta 3.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 4. panta 3.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu atceļ Regulu (EK) Nr. 1084/2006.

Neskarot šīs regulas 5. panta noteikumus, ar šo regulu no 2014. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 1084/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta X pielikumā.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments un Padome līdz 2022. gada 31. decembrim šo regulu pārskata saskaņā ar Līguma 177. pantu.

Eiropas Parlaments un Padome līdz 2020. gada 31. decembrim šo regulu pārskata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 177. pantu.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. virsraksts – 1. apakšvirsraksts


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Cietie atkritumi	tonnas	Atkritumu pārstrādes papildjauda
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Cietie atkritumi	tonnas/gadā	Atkritumu pārstrādes papildjauda

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. virsraksts – 2. apakšvirsraksts – 2. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
		m³	Lēstais noplūdes samazinājums ūdensapgādes tīklā
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
		svītrots	svītrots

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. virsraksts – 4. apakšvirsraksts – 2. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Riska novēršana un riska pārvaldība	cilvēku skaits	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības un citiem aizsardzības pasākumiem
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Riska novēršana un riska pārvaldība	cilvēku skaits	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības pasākumiem

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. virsraksts – 6. apakšvirsraksts


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Augsnes sablīvējums	hektāri	Izmaiņas augsnē, kas sablīvēta būvdarbu rezultātā
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	svītrots	svītrots	svītrots

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. virsraksts – 7. apakšvirsraksts


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Daba un bioloģiskā daudzveidība	hektāri	Dzīvotņu platība, kurai ir augstāks aizsardzības statuss
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Daba un bioloģiskā daudzveidība	hektāri	Dzīvotņu platība, par ko saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības statusu

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. virsraksts – 2. apakšvirsraksts – 2. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
		kWh/gadā	Primārā energopatēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
		kWh/gadā	Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. virsraksts – 3. apakšvirsraksts


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Siltumnīcefekta gāzu samazinājums	ekv., tonnas	Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums, izteikts CO₂ ekvivalentā
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Siltumnīcefekta gāzu samazinājums	ekv., tonnas	Lēstais gada SEG samazinājums

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. virsraksts – 3. apakšvirsraksts


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucieni, kuros izmanto atbalstītos pilsētas transporta pakalpojumus; skaita pieaugums
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Pilsētas transports	km	Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. virsraksts – 4. apakšvirsraksts


Komisijas ierosinātais teksts
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Iekšējie ūdensceļi	tonnkilometri	Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu apjoma pieaugums
	Grozījums
		MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
	Iekšējie ūdensceļi	km	Uzlaboto vai izveidoto iekšzemes ūdensceļu kopējais garums

[1] OV C 191, 26.6.2012., 38. lpp.
[2] OV C 225, 27.7.2012., 143. lpp.

PASKAIDROJUMS

K Komisijas priekšlikums par Kohēzijas fondu

Komisijas ierosinātās kohēzijas politikas tiesību aktu paketes kontekstā Kohēzijas fonds ir daļa no jaunā Vienotā stratēģiskā satvara fondiem, kas ietver struktūrfondus un Kohēzijas fondu, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. Uz visiem šiem fondiem attieksies kopīgi noteikumi dažādās plānošanas un finanšu pārvaldības jomās. Turklāt tāpat kā pašreizējā plānošanas laikposmā Kohēzijas fondu, ERAF un ESF arī turpmāk reglamentēs kopīgu īpašu noteikumu papildu kopums attiecībā uz plānošanu, pārvaldību un uzraudzību.

Lai gan Komisija ierosina jaunu fondu sistēmu, Kohēzijas fonda īpašais tvērums un mērķi nav būtiski mainīti salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo plānošanas periodu.

Savā priekšlikumā regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus visiem fondiem un kas aizvietos pašreizējo pamatregulu („KNR”), Komisija ierosina dažādiem fondiem atšķirīgu uzdevumu un mērķu struktūru, visus fondus pakļaujot vienam mērķim — ieguldījumi izaugsmes un nodarbinātības jomā, lai veicinātu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Kohēzijas fonds veicinās šo mērķi un uzdevumu, atbalstot dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no vidējā NKI uz iedzīvotāju ES-27 valstīs. Tomēr Kohēzijas fonda darbības tvērums joprojām būs vērsts uz finansiāla atbalsta sniegšanu projektiem vides jomā un Eiropas tīkliem transporta infrastruktūras jomā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu līdzsvaru un ievērojot katras dalībvalsts konkrētās vajadzības attiecībā uz ieguldījumu un infrastruktūru (priekšlikuma regulai par Kohēzijas fondu 2. pants).

Atbalsta tvērums tomēr ir nedaudz mainīts, jo ar priekšlikuma regulai par Kohēzijas fondu 2. pantu groza noteikumus attiecībā uz gadījumiem, kuros nav tiesību saņemt atbalstu, pievienojot tiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu iekārtās, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK. Atsauces uz parāda procentiem, zemes pirkumu, ja summa pārsniedz 10 % no kopējiem attiecināmiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam, un atgūstamo pievienotās vērtības nodokli, kuri šobrīd paredzēti pamatregulas 3. panta a), b) un e) punktos, tagad ir iekļautas KNR 59. panta 3. punktā, kas ir kopīgs noteikums visiem VSS fondiem.

Viena no jaunajām iezīmēm salīdzinājumā ar pašreizējo regulu atrodama priekšlikuma regulai par Kohēzijas fondu 3. pantā, kurā saskaņā ar KNR 16. pantā noteikto tematiskās koncentrācijas principu paredzēts, ka Kohēzijas fonda atbalstu nosaka ieguldījumu prioritātes iepriekš definētajā tvērumā un saistībā ar tematiskajiem mērķiem, kādi definēti KNR 9. pantā, un jo īpaši:

a) atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs;

b) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;

c) aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti;

d) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, kā arī

e) institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana.

Visi šie mērķi ir iedalīti apakškopās, kurās uzskaitītas īpašās ieguldījumu prioritātes atbilstīgi katram mērķim.

Tagad ir precīzi formulēts noteikums par atbalstu institucionālo spēju uzlabošanai, jo to, ņemot vērā atbalstāmo projektu apjomu un nozīmi, kohēzijas politikas jomā uzskata par sevišķi nepieciešamu.

Tāpat kā pašreizējā pārejas sistēmā, kā noteikts pamatregulas 8. panta 3. punktā, KNR paredz, ka tās dalībvalstis, kuras 2013. gadā ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, bet kuru nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES-27 valstīs, saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.

Pamatregulas 4. pantā iekļautie noteikumi par nosacītību tagad ir daļa no KNR (II virsraksts, III un IV nodaļa).

Priekšlikums regulai par Kohēzijas fondu ietver citus jaunus elementus salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo regulu. Ņemot vērā uz rezultātiem orientēta procesa īstenošanas kontekstu, lai nodrošinātu kohēzijas politikas programmu tiecību uz rezultātiem un fondu efektīvu īstenošanu, Komisija, tāpat kā ERAF gadījumā, ievieš Kohēzijas fonda kopējos rādītājus (priekšlikuma regulai par Kohēzijas fondu 4. pants un priekšlikuma regulai par Kohēzijas fondu pielikums) nolūkā novērtēt programmas īstenošanas progresu, no mērķu sasniegšanas viedokļa (KNR 24. panta 3. punkts).

Trialoga rezultāti

Kohēzijas trialogu īstenoja, sarunās pēc iespējas ievērojot REGI komitejā 2012. gada 12. jūlijā balsojuma ceļā pieņemto nostāju. Sarunu iznākums ir patiešām apmierinošs, jo bija izdevies ievērot lielākajā daļā Parlamenta grozījumu novilkto līniju, jo īpaši pašos svarīgākajos grozījumos novilkto līniju.

Tika arī domāts par to, lai nodrošinātu labu koordinācijas un sinerģijas līmeni ar citām regulām, kas jo īpaši attiecas uz ERAF, kur, pateicoties veiktajam darbam, tika saskaņotas atbilstošās investīciju prioritātes, lai garantētu vienkāršākus noteikumus un līdzekļu saņēmējiem atvieglotu interpretāciju.

Tika paplašināts kohēzijas fonda mērķis (Regulas par kohēzijas fondu 2. pants), ņemot vērā pilnvaras un iekļaujot atbalstu energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu jomā, kā tas jau ir paredzēts attiecībā uz publisko infrastruktūru un uzņēmumiem, un lai investīciju prioritātēm pievienotu atbalstu augstas efektivitātes rajona apkurei un siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai.

Galvenais iemesls ir tas, ka saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem, tostarp tiem, ko sniegusi Eiropas Komisija, ar pašreizējiem rādītājiem ES spētu sasniegt tikai mazāk nekā pusi no izvirzītā mērķa — energoefektivitātes pieaugumu par 20 % līdz 2020. gadam. Kohēzijas fonda atbalsts energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamās enerģijas izmantošanai privātmājokļu jomā būtu uzskatāms par visrentablāko veidu, kā sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

Līdzīgu secinājumu var izdarīt par augstas efektivitātes rajona apkuri un siltuma un elektroenerģijas koģenerāciju, ņemot vērā to, cik tie ir svarīgi aspekti Kohēzijas fonda dalībvalstīs, to plašās attīstības iespējas un ļoti pozitīvo ietekmi uz vidi, ko var panākt, palielinot energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tādējādi gūstot priekšrocības, kas izpaužas kā emisiju samazinājums un enerģētiskā drošība.

Neraugoties uz sākotnējo Padomes un Komisijas pretestību, tomēr tika saglabāta atsauce uz atbalstu, ko no Kohēzijas fonda varētu piešķirt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros īstenotiem transporta infrastruktūras projektiem kohēzijas dalībvalstīs. To izdevās izdarīt, ņemot vērā to, ka Kohēzijas fonda līdzekļus praksē nevar pārskaitīt, neatsaucoties uz šo regulu, kaut arī noteikumi, kas faktiski reglamentē lēmumu par pārskaitījumu, ir atrodami KNR 84. pantā. Jāpiemetina, ka visi šie jautājumi ir atkarīgi no sarunu par KNR un DFS galīgā iznākuma — gan no pārskaitījuma praktiskās īstenojamības viedokļa, gan no konkrēto pārskaitāmo summu viedokļa.

Ņemot vērā saskaņošanu ar ERAF regulu, tika nolemts arī Kohēzijas regulā paredzēt nepārprotamu atbalsta nesniegšanu tabakas un tabakas produktu ražošanai, pārstrādei un pārdošanai un grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā tas definēts Savienības atbalsta noteikumos.

Viens no svarīgiem grozījumiem, ko arī izdarīja pēc Parlamenta pieprasījuma, attiecas uz uzņēmumiem, kas ir tiesīgi īstenot energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektus, jo tika panākta vienošanās, pateicoties kurai atbalstu varēs saņemt ne tikai MVU, bet arī citi uzņēmumi.

Runājot par investīciju prioritātēm (3. pants), īpaša uzmanība ir jāpievērš vides jautājumiem. Papildus atbalstam energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai mājokļu jomā un rajona apkurei un koģenerācijai, ir panākta svarīga vienošanās attiecībā uz atkritumu un ūdens apgādes nozarēm, kas nozīmē to, ka atbalstu saņems ne tikai šo nozaru investīcijas, kas atbilst Savienības vides tiesību kopuma prasībām, bet arī stingrākām normām atbilstošas investīcijas, kas apmierina dalībvalstu konstatētas vajadzības.

Pateicoties šādai pieejai ir iespējams arī atbalsts Natura 2000 un videi draudzīga transporta projektiem.

Rūpīgi ir apspriests arī makroekonomisko nosacījumu jautājums, un noslēgumā ir panākta vienošanās visus lēmumus par šo tematu pieņemt KNR sarunās, kas tiek uzskatītas par vispiemērotāko forumu, kur šo problēmu varētu risināt no vispārīgāka skatu punkta.

Visbeidzot, vairākas reizes ar citu regulu sarunu grupām ir apspriesti kopēji rādītāji, lai rastu kopēju risinājumu attiecībā uz ERAF, ETS un Kohēzijas fondu. Ar Padomi un Komisiju noslēgtā gala vienošanās paredz trīs iestāžu savstarpēju nolīgumu, lai garantētu tā sākotnējā priekšlikuma par pielikumiem nemainību, kuru Komisija izstrādāja pēc ilgas apspriešanās ar ekspertiem. Visas turpmākās izmaiņas, ja tādas būs nepieciešamas, jebkurā gadījumā tiks veiktas, pieņemot deleģētos aktus.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (21.6.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu
(COM(2011)0612 – C7‑0325/2011 – 2011/0274(COD))

Atzinumu sagatavoja: Andrea Cozzolino

ĪSS PAMATOJUMS

LESD 177. pantā un 28. protokolā ir noteikts, ka Kohēzijas fondu izmanto, lai dalībvalstīm, kurās NKI uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no ES 27 dalībvalstu vidējā rādītāja, palīdzētu veikt ieguldījumus TEN‑T transporta tīklos un vides aizsardzībā. Piemērojot Līgumu, Eiropas Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka vides jomā ar Kohēzijas fonda atbalstu varēs veikt ieguldījumus tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršana, kā arī ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarē un pilsētvidē. Atbalstīt varēs arī ieguldījumus enerģētikā, ja tie nodrošinās ieguvumus vides aizsardzības jomā. Attiecībā uz transporta jomu Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka ar Kohēzijas fonda līdzekļiem varēs atbalstīt ieguldījumus Eiropas galvenajā transporta tīklā, kā arī transporta sistēmās ar zemām oglekļa dioksīda emisijām un pilsētas transportā.

Eiropas Komisija ierosina piešķirt Kohēzijas fondam EUR 68,7 miljardus (2011. gada salīdzināmajās cenās). Šī summa nav minēta aplūkotajā Kohēzijas fonda regulā, bet gan priekšlikumā regulai, kurā paredzēti vispārīgi noteikumi attiecībā uz visiem fondiem (Kopīgo noteikumu regula — KNR), 84. pantā[1]. Salīdzinājumam — pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā Kohēzijas fondam piešķirtā summa ir aptuveni EUR 71 miljards (2011. gada salīdzināmajās cenās).

(miljardi EUR 2011. gadasalīdzināmajās cenās)


	DFF 2007–2013	DFF 2014–2020	Izmaiņas (%)
ERAF	203	183	– 10 %
ESF	78	84	+ 8 %
Kohēzijas fonds	71	69	– 3 %
Kopā	354	336	– 5,3 %

Summas ir noapaļotas, tādēļ uzrādītā kopējā summa, iespējams, precīzi neatbilst saskaitāmo summai.

Atzinuma sagatavotājs pauž nožēlu par šo līdzekļu samazinājumu un atgādina, ka Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā pauda pārliecību, ka „nākamajai DFS ir vajadzīgs resursu palielinājums vismaz par 5 %” salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, lai būtu iespējams sasniegt saskaņotos politiskos un juridiskos mērķus, un ka kohēzijas politikai piešķirtās summas nākamajā finanšu plānošanas periodā „būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī” kā pašreizējā plānošanas periodā.

Turklāt EUR 10 miljardi no kopējā EUR 68,7 miljardu piešķīruma tiktu rezervēti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, lai tos izmantotu galveno transporta tīklu finansēšanai. Jāpiezīmē, ka minētie EUR 10 miljardi joprojām paliktu to dalībvalstu rīcībā, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no ES‑27 vidējā rādītāja, taču šie līdzekļi tiktu nepastarpināti novirzīti galveno transporta tīklu projektiem šajās dalībvalstīs un proporcionāli ieturēti no attiecīgā valstij paredzētā piešķīruma. Turklāt jāuzsver, ka šie projekti būs saskaņā ar pārskatītajām TEN‑T pamatnostādnēm, par kurām patlaban norisinās apspriedes. Visbeidzot jāpiebilst, ka minētajiem EUR 10 miljardiem tiks piemēroti izdevīgākie Kohēzijas fonda finansiālā atbalsta nosacījumi (augstāka līdzfinansējuma daļa, proti, pat līdz 85 %, salīdzinot ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā paredzētajiem 50 %).

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a atgādina par Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju „Ieguldījums nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”¹; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jāparedz pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība spētu īstenot pašreizējās politikas prioritātes un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzētiem notikumiem; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem tā varētu pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;
	_________________
	¹Pieòemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b jo īpaši atgādina, ka 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā „Ieguldījums nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai” Eiropas Parlaments uzsver, ka „veiksmīgai un pastiprinātai kohēzijas politikai ir vajadzīgs atbilstīgs finansējums”, un secina, ka tai piešķirtās summas nākamajā finanšu plānošanas periodā „būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī” kā pašreizējā plānošanas periodā;
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā „Ieguldījums nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai” uzsvēra „kohēzijas politikas Eiropas pievienoto vērtību, jo šī politika ir labi izveidots mehānisms, ar ko nodrošina izaugsmi un darba vietas, tā ir svarīgs instruments attiecībā uz konverģenci, ilgtspējīgu attīstību un solidaritāti, un vairākas desmitgades kohēzijas politika ir bijusi viens no Savienības nozīmīgākajiem, pamanāmākajiem un veiksmīgākajiem politikas virzieniem”. Vienlaikus Eiropas Parlaments uzsvēra, ka mūsdienīgā kohēzijas politikā tomēr jāveic vairākas strukturālas reformas, jo īpaši padarot to vienkāršāku, jārisina Savienības svarīgākās problēmas un jāveicina sinerģija ar citiem pastāvošiem politikas virzieniem un instrumentiem. Eiropas Parlaments pauda pārliecību, ka ES kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt ES mēroga politikai, visiem ES reģioniem nodrošinot resursu, pieredzes un palīdzības pieejamību.
Pamatojums
64. punkts Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā „Ieguldījums nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā uzsvēra arī to, ka sekmīgai un pastiprinātai kohēzijas politikai ir vajadzīgs atbilstīgs finansējums un ka nākamajā finanšu plānošanas periodā tai piešķirtās summas būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā pašreizējā plānošanas periodā, lai tādējādi sekmētu centienus mazināt attīstības atšķirības starp ES reģioniem. Daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam Kohēzijas fondam piešķirtā summa bija EUR 71 miljards (2011. gada salīdzināmajās cenās). Tomēr Komisija ierosina laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam piešķirt EUR 68,7 miljardus (2011. gada salīdzināmajās cenās), kas ir par 3 % mazāk nekā 2007.–2013. gadam piešķirtie līdzekļi.
Pamatojums
67. punkts Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā „Ieguldījums nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ar [..] gada [..] Regulu (ES) Nr. [..]/2012, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Kopīgo noteikumu regulu — KNR), iedibina jaunu sistēmu struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbībai. Ir nepieciešams konkretizēt Kohēzijas fonda mērķus attiecībā uz tā darbības jauno satvaru un kopsakarā ar tam Līgumā paredzēto mērķi.	(2) Ar [..] gada [..] Regulu (ES) Nr. [..]/2012, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Kopīgo noteikumu regulu — KNR), iedibina jaunu sistēmu struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbībai. Ir nepieciešams konkretizēt Kohēzijas fonda mērķus attiecībā uz tā darbības jauno satvaru un kopsakarā ar tam Līgumā paredzēto mērķi. Turklāt būtu jāveicina sinerģija starp Kohēzijas fondu un citiem ES instrumentiem un programmām, kas attiecas uz transporta, enerģētikas, klimata un vides politiku.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ar Kohēzijas fonda starpniecību Savienība var palīdzēt īstenot pasākumus, kas vērsti uz Līguma 11. un 191. pantā noteikto Savienības vides mērķu sasniegšanu.	(3) Savienībai ar Kohēzijas fonda starpniecību būtu jāpalīdz īstenot arī pasākumus, kas vērsti uz Līguma 11. un 191. pantā noteikto Savienības vides mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētajiem Eiropas transporta tīkla projektiem jāatbilst pamatnostādnēm, kas pieņemtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmumu Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Lai koncentrētu centienus, par prioritāriem būtu jāuzskata minētajā lēmumā definētie vispārējas intereses projekti.	No Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētajiem Eiropas transporta tīkla projektiem jāatbilst pamatnostādnēm, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. […]/2012¹ par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Lai koncentrētu centienus, par prioritāriem būtu jāuzskata minētajā lēmumā definētie vispārējas intereses projekti.
	______________
	¹ OV L …
Pamatojums
Būtu jāiekļauj atsauce uz TEN‑T pamatnostādnēm, par kurām pašlaik norisinās sarunas.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Ir svarīgi nodrošināt pareizu šīs programmas finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvā un lietotājam draudzīgā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un instrumenta pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā Kohēzijas fonda darbības tiek īstenotas dalītā pārvaldībā, dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtinātu līdzekļu izmantošanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kohēzijas fonds un Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšana
Atsauces	COM(2011)0612 – C7-0325/2011 – 2011/0274(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 25.10.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Andrea Cozzolino 6.2.2012
Pieņemšanas datums	20.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Richard Ashworth, Francesca Balzani, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Andrea Cozzolino, James Elles, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Giovanni La Via, Barbara Matera, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Alda Sousa, László Surján, Helga Trüpel, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Jürgen Klute, Jan Mulder, María Muñiz De Urquiza, Paul Rübig, Peter Šťastný, Theodor Dumitru Stolojan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz

[1] COM(2011)0615.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (22.6.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu
(COM(2011)0612 – C7‑0325/2011 – 2011/0274(COD))

Atzinumu sagatavoja: Cristina Gutiérrez-Cortines

ĪSS PAMATOJUMS

Kohēzijas politika ir būtisks Eiropas attīstības elements, un tai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas izvirzītas plašākas likumdošanas paketes, ka rada nozīmīgas izmaiņas attiecībā uz to, kā tiek veidota un īstenota kohēzijas politika, lai palielinātu tās ietekmi Eiropas prioritāšu nodrošināšanā. Jaunā sistēma paredz nodrošināt kopīgus pamatnoteikumus, kas reglamentē visus strukturālos instrumentus. Tā definē tematisko mērķu sarakstu saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī izklāsta noteikumus par nosacījumiem un darbības pārskatu attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu, vadību un kontroli.

Šajā sakarā priekšlikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, kas reglamentē Kohēzijas fondu — strukturālo instrumentu, kas palīdz tām dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES 27 dalībvalstu vidējā rādītāja, veikt ieguldījumus transporta tīklos un vidē.

Regula nosaka Fonda darbības jomu: Komisijas priekšlikums paredz, ka vides jomā Kohēzijas fonds veicina pāreju uz zema oglekļa izmešu līmeņa ekonomiku visās nozarēs, kā arī atbalsta ieguldījumus, kas ļauj pielāgoties klimata pārmaiņām un novērst risku, ieguldījumus ūdensapgādes un atkritumu nozarē un pilsētvidē. Atbalstu var piešķirt arī ieguldījumiem enerģētikas jomā, ja tie dod acīmredzamus pozitīvus vides ieguvumus, piemēram, veicinot energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju. Transporta jomā Kohēzijas fonds atbalsta ieguldījumus Eiropas transporta tīklā, kā arī transporta sistēmās ar zemām oglekļa dioksīda emisijām un ilgtspējīgā pilsētas transportā.

Referente atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto jauno sistēmu un ierosinājumu attiecībā uz īpašiem noteikumiem, kas reglamentē Kohēzijas fondu. Tomēr referente uzskata, ka kohēzijas politikai, kas tiek uzskatīta par būtisku instrumentu ilgtspējīgai attīstībai Eiropas Savienībā, būtu jāpiemēro holistiska pieeja, kurā vienlaikus ņem vērā vides aizsardzību, integrētas enerģētikas politikas pieņemšanu, darbavietu radīšanu, ilgtspējīga transporta un „viedu pilsētu” attīstību, kas nodrošina saviem iedzīvotājiem augstu dzīves kvalitāti. Stingrāks uzsvars jāliek uz struktūrfondiem pieejamības nosacījumiem, un šie fondi ir jāpārvalda, pilnībā ievērojot pārskatāmību un nodrošinot, ka dalībvalstis un reģioni Eiropas Savienības uzraudzībā tam atvēl reālu „kvalitātes naudu”.

Paturot prātā šo mērķi, referente vēlētos ieviest vairākus grozījumus, lai uzlabotu konkrēto priekšlikumu par Kohēzijas fondu.

Pirmkārt, ilgtspējīgai pilsētu attīstībai būtiski svarīga ir integrēta pieeja — izveidot „viedo pilsētu” nozīmē tūlīt risināt jautājumus saistībā ar energoefektivitāti un enerģijas ražošanu, pieejamību, apzaļumotām sabiedriskām teritorijām, sociālo integrāciju un cilvēku mājvietu pielāgošanu ilgtspējas prasībām. Tāpēc tiek ieviesti vairāki grozījumi, lai Kohēzijas fonds tiktu labāk koncentrēts uz jautājumu par integrētu pilsētu attīstību.

Turklāt darbības spēju uzlabošanai un tehniskajai palīdzībai ir izšķirošā nozīme, lai panāktu pozitīvus un ilgstošus Kohēzijas fonda rezultātus, veicinot efektivitāti un pārredzamību attiecībā uz valsts pārvaldes un privātā sektora dalībniekiem, kas iesaistīti fonda pārvaldē. Savienībai, īstenojot kohēzijas politiku, vajadzētu veicināt labu pārvaldību un pārdomātu specializāciju.

Turklāt Kohēzijas fonds var būt svarīgs impulss, lai veicinātu uz ekosistēmu balstītu pieeju bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzībai un atjaunošanai, uzlabotu saskarni starp pilsētu un lauku teritorijām, veicinātu integrālu teritoriālo kohēziju, kas ietver pilsētu biotopu un kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.

Visbeidzot, kopējie rādītāji, kas mēra Fonda mērķu sasniegšanas pakāpi, būtu jāpapildina ar jauniem un skaidrākiem ilgtspējīgas attīstības rādītājiem. Šādiem rādītājiem ir jāņem vērā, cik darba vietu ir radīts, izmantojot Kohēzijas fondu, un izmantojot privāto ieguldījumu, kas atbilst atbalstam no valsts līdzekļiem; būtu arī jāievieš jauni rādītāji, lai skaidri novērtētu, kā tiek ieviestas un īstenotas pilsētu stratēģijas, kas tiecas attīstīt „viedās pilsētas” mūsu nākotnei.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai būtu ņemtas vērā Kohēzijas fonda konkrētās vajadzības un nodrošināta atbilsme stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajam, ka kohēzijas politikai būtu jāatbalsta nepieciešamība nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, vienlaikus samazinot ārējās izmaksas atbalstīto pasākumu izmantotājiem, Regulas (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) tematisko mērķu tvērumā jānoteic ieguldījumu prioritātes.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ieguldījumus vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi;

(a) ieguldījumus vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību, atjaunojamo enerģiju un enerģijas taupīšanu saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi;

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) tehnisko palīdzību “Eiropa 2020” un pārdomātu specializāciju mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) veicinot atjaunojamo energoresursu avotu ražošanu un sadali;

(i) veicinot atjaunojamo energoresursu un informācijas tehnoloģiju ražošanu un turpinot attīstīt infrastruktūras iespējas to sadalei;

Pamatojums

Atbilstošs atbalsts jāsniedz sadales jaudas tālākai attīstīšanai, lai varētu reaģēt uz saražotajiem apjomiem un tādējādi atbalstīt plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) sekmējot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu mazos un vidējos uzņēmumos;

(ii) sekmējot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos (MVU);

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās;

(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās un privātajās infrastruktūrās;

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās;

(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās, kā arī mājokļu sektorā;

Pamatojums

Atbalsts mājokļu atjaunošanai un investīcijas, kas uzlabo energoefektivitāti mājokļu sektorā, palīdzētu cilvēkiem ietaupīt enerģiju, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES vides politikas mērķos un radot būtiskas iespējas vidi saudzējošām darba vietām. Tas ir vēl jo svarīgāk, kad dalībvalstis saskaras ar taupības pasākumiem un tām trūkst finanšu resursi, lai atbalstītu šādas investīcijas.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

3. pants – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiia) atbalstot to, ka cilvēku mājvietas pilsētās un laukos tiek pielāgotas energoefektivitātes prasībām un atjaunojamās enerģijas izmantošanai;

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) attīstot viedas zemsprieguma sadales sistēmas,

(iv) attīstot viedas zemsprieguma un vidēja sprieguma sadales sistēmas;

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas.

(v) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas un ilgtspējīgas, viedas un integrētas enerģētikas rīcības plānus, ietverot ilgtspējīgas mobilitātes pilsētās, tīra sabiedriskā transporta un pasākumu, kas saistīti ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, veicināšanu;

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts – -v a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v a) atbalstot oglekļa ieguves un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijas izstrādi;

Pamatojums

Oglekļa ieguves un uzglabāšanas tehnoloģija ir būtiska fosilā kurināmā elektrostaciju un rūpniecisko iekārtu CO₂ emisiju samazināšanai, bet šī tehnoloģija ir jauna un sākotnēji būs dārgi to attīstīt. Lai gan Kohēzijas fondam nevajadzētu būt pieejamam jaunu fosilā kurināmā elektrostaciju celtniecības atbalstam, lai arī cik efektīvi tie būtu, to vajadzētu varēt izmantot, lai atbalstītu tādas tehnoloģijas izstrādi, kuras vienīgais mērķis ir izvairīties no CO₂ emisiju nonākšanas atmosfērā.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un riska pārvaldību, rīkojoties šādi:

(b) veicināt uz ekosistēmu balstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un riska pārvaldību, rīkojoties šādi:

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

3. pants – b punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstot īpašu ieguldījumu, kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām;

(i) atbalstot īpašu ieguldījumu, kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām, tostarp atjaunojot upju un krastu ekosistēmas plūdu aizsardzības nolūkos;

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

3. pants – b punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) veicinot ieguldījumu, kas ļauj risināt ar konkrētiem riskiem saistītas problēmas, nodrošināt noturību pret katastrofām un izstrādāt katastrofu pārvarēšanas sistēmas;

(ii) veicinot ieguldījumu un tehnisko un iestāžu darbības spēju, kas ļauj risināt ar konkrētiem riskiem saistītas problēmas, nodrošināt noturību pret katastrofām un izstrādāt katastrofu pārvarēšanas sistēmas;

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c punkts – i a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia) veicinot ūdens infrastruktūras atjaunošanu, lai panāktu augstāku resursefektivitātes līmeni, jo īpaši vēsturiskajās pilsētās, kur sadales laikā tiek zaudēts ievērojams daudzums ūdens.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c punkts – ii a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iia) veicinot inovācijas ūdenssaimniecības nozarē un jaunas tehnoloģijas uzstādīšanu gruntsūdens resursu pārvaldībai.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, tostarp ar zaļo infrastruktūru starpniecību;

(iii) aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, augsnes kvalitāti, ainavas, kam ir nozīme kultūras mantojumā, un veicināt ekosistēmas pakalpojumus, tostarp ar zaļo infrastruktūru un Natura 2000 objektu pārvaldības starpniecību;

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iii a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiia) veicinot saskanīgu pilsētas un lauku teritoriju saistību, lai uzlabotu ekoloģisko ilgtspēju;

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iii b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiib) veicinot integrētas pilsētvides attīstības stratēģijas viedām pilsētām, kurās ievērota holistiska pieeja energoefektivitātei, pieejamībai, zaļajām zonām, mājokļu pielāgošanai un sociālajai integrācijai;

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) uzlabojot pilsētvidi, tostarp atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas un samazinot gaisa piesārņojumu;

(iv) uzlabojot pilsētvidi, tostarp atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas, izveidojot zaļās zonas, samazinot gaisa piesārņojumu un pieņemot pasākumus vēsturiskā un kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – d punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstot multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā;

(i) atbalstot multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā, ietverot ilgtspējīgu ūdens transportu;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – d punkts– ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) izstrādājot videi draudzīgas transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās;

ii) izstrādājot videi draudzīgas, integrētas un intermodālas sabiedriskā vietējā transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās un ārpus pilsētām;

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

3. pants – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) palielināt publiskās pārvaldes iestāžu rīcībspēju un efektivitāti, sniedzot tehnisko palīdzību un veicinot publiskās pārvaldes iestāžu un publisko dienestu efektivitāti, lai varētu efektīvi un pārredzami izmantot Kohēzijas fondu.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula - -1 rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
	Produktīvi ieguldījumi
	Izaugsme un nodarbinātība	uzņēmumi	Uzņēmumu skaits, kas saņem dotācijas
		EUR	Privāti ieguldījumi, kas līdzinās atbalstam no publiskiem līdzekļiem
		pilnas slodzes ekvivalenti	Darbavietu skaits, kas radītas ar finansējuma palīdzību

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula – 3. sleja – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkritumu pārstrādes papildjauda

Atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes papildjauda

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula – 2.b rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
	cilvēku skaits	Valsts atkritumu šķirošanas un pārstrādes sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula - 9.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
	hektāri	Zemes platība ar lielākām iespējām novērst un mazināt plūdus un ekstremālus laika apstākļus
	hektāri	Zemes platība ar lielākām iespējām novērst un cīnīties ar mežu ugunsgrēkiem

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula – 12. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
		Daba un bioloģiskā daudzveidība		hektāri		Dzīvotņu platība, kurai ir augstāks aizsardzības statuss
Grozījums
	Daba un bioloģiskā daudzveidība		hektāri		Jūras un sauszemes dzīvotņu platība, kurai ir aizsardzības statuss
			hektāri		Jauna zaļā infrastruktūra
			m²		Jaunas zaļās zonas pilsētās

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula – 14.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
	procenti	Atjaunojamo energoresursu daļa kopējā enerģijas patēriņā

Pamatojums

Šis rādītājs ir noderīgs, lai aprēķinātu progresu virzībā uz ES stratēģijas 2020. gadam 20 % mērķa sasniegšanu.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula – 15. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
		kWh/gadā		Primārās enerģijas patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās
Grozījums
	kWh/gadā		Primārā energopatēriņa samazinājums ēkās

Pamatojums

Ar energoefektivitātes rādītāju jāmēra efektivitāte visās ēkās, ne tikai sabiedriskajās ēkās.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

I pielikums – 15.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
	uzņēmumi	Uzņēmumu skaits, ieskaitot MVU, ar uzlabotu energoefektivitāti

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula - 18.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
	Pilsētu attīstība
		personas	Iedzīvotāji, kas dzīvo teritorijās ar integrētām pilsētu attīstības stratēģijām
		m²	Jaunas zaļās zonas pilsētās
		personas	Iedzīvotāji, kas dzīvo teritorijās, kurās ir uzlabots kultūras mantojums un saglabātas vēsturiskas ēkas
		EUR	Ieguldījumi ekonomisko aktivitāšu dinamikas palielināšanā pilsētu teritorijās

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula – 24. rinda – 3. sleja

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasažieru braucieni, kuros izmanto atbalstītos pilsētas transporta pakalpojumus; skaita pieaugums

Pasažieru braucieni, kuros izmanto atbalstītos pilsētas un ārpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus, skaita pieaugums

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kohēzijas fonds un Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšana
Atsauces	COM(2011)0612 – C7-0325/2011 – 2011/0274(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 25.10.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Cristina Gutiérrez-Cortines 8.11.2011
Izskatīšana komitejā	7.5.2012
Pieņemšanas datums	20.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	55 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elena Oana Antonescu, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Lajos Bokros, Martin Callanan, Nessa Childers, Yves Cochet, Chris Davies, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Carl Schlyter, Richard Seeber, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Erik Bánki, Cristian Silviu Buşoi, Minodora Cliveti, Gaston Franco, Vittorio Prodi, Birgit Schnieber-Jastram, Rebecca Taylor, Eleni Theocharous, Marita Ulvskog, Anna Záborská, Andrea Zanoni
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Véronique Mathieu

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (21.6.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu
(COM(2011)0612/2 – C7‑0325/2011 – 2011/0274(COD))

Atzinumu sagatavoja: Patrizia Toia

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropadome 2011. gada februāra sanāksmē par enerģētiku uzsvēra, ka „ir jāsasniedz mērķis līdz 2020. gadam par 20 % palielināt energoefektivitāti, lai gan šobrīd tā īstenošana nenorit sekmīgi. Tāpēc ir vajadzīga apņēmīga rīcība, cenšoties pēc iespējas pilnīgāk izmantot ievērojamās iespējas vairāk taupīt enerģiju ēkās, transportā un ražošanas procesos”.

ES energoefektivitātes politikā lielākā uzmanība ir jāpievērš ēkām, jo mājas, biroji, veikali un citas ēkas izmanto gandrīz 40 % no enerģijas galapatēriņa (un rada 36 % siltumnīcefekta gāzu emisiju). Turklāt ēkām ir pēc enerģētikas sektora otrais lielākais neizmantotais rentablas energotaupības potenciāls.

Rentablas energotaupības potenciāls celtniecības nozarē (t.i., iekļaujot gan dzīvojamās, gan nedzīvojamās ēkas) tiek lēsts 65 Mtoe[1] apjomā, kas atbilst kopējam ieguldījumam aptuveni EUR 587 miljardu apjomā 2011.–2020. gadam. Tas nozīmē, ka šā energotaupības potenciāla izmantošanai ir vajadzīgi aptuveni EUR 60 miljardi gadā.

Līdz ar to atzinuma sagatavotāja ierosina sniegt dalībvalstīm un reģioniem iespēju izlemt, vai viņi vēlas savus ieguldījumus koncentrēt energoefektivitātes panākšanai publiskajā infrastruktūrā un/vai mājokļu sektorā.

Grozījumi

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma 174. pantā paredzēts, ka Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc Kohēzijas fondam būtu jāsniedz finansiāls ieguldījums projektiem vides jomā un Eiropas transporta tīkliem transporta infrastruktūras jomā, kā arī jomās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un piedāvā videi draudzīgus risinājumus, piemēram, energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Energoefektivitātes mērķus vislabāk var sasniegt, ja iesaista pēc iespējas vairāk personu gan no valsts, gan privātā sektora, nosprauž mērķi panākt sviras efektu, rada darba vietas un veic ieguldījumus zaļākā izaugsmē atbilstīgi mērķim par konkurētspējīgu un ilgtspējīgu Eiropu.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ieguldījumus vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi;

(a) ieguldījumus vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi un kuras veicina CO₂ emisiju samazināšanu;

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) tehnisko palīdzību pilsētu pārvaldības kapacitātes veidošanai;

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cb) tehnisko palīdzību, lai sasniegtu „Eiropa 2020” mērķus, un viedās „specialitātes”;

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu iekārtās, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK;

(b) ieguldījumu, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu darbībās, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 1. pielikums;

Pamatojums

Skaidrāk saprotams formulējums.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Skatīt grozījumu 3. panta a) apakšpunkta iii) punktam.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) veicinot atjaunojamo energoresursu avotu ražošanu un sadali;

(i) veicinot atjaunojamo energoresursu avotu ražošanu un sadali un informācijas tehnoloģijas;

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās;

(iii) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās un mājokļu sektorā;

Pamatojums

Šajā punktā nepieciešamas elastīgākas ieguldījumu prioritātes.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) attīstot viedas zemsprieguma sadales sistēmas,

(iv) attīstot viedas zemsprieguma un vidēja sprieguma sadales sistēmas,

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

3. pants – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas.

(v) veicinot ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas visiem teritoriju veidiem, jo īpaši pilsētām, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, ekoloģiski tīru sabiedrisko transportu un ar seku mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia) veicinot ūdensapgādes infrastruktūras atjaunošanu, lai jo īpaši vēsturiskās pilsētās, kurās liels daudzums ūdens pazūd piegādes posmā, palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti;

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iia) veicinot inovāciju ūdensapgādes sektorā un uzstādot jaunas tehnoloģijas pazemes ūdeņu resursu kontrolei;

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, tostarp ar zaļo infrastruktūru starpniecību;

(iii) aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, tostarp ar zaļo infrastruktūru un Natura 2000 starpniecību;

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) uzlabojot pilsētvidi, tostarp atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas un samazinot gaisa piesārņojumu;

(iv) uzlabojot pilsētvidi, tostarp atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas, samazinot gaisa piesārņojumu un veicot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt un saglabāt kultūras un vēstures mantojumu;

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

3. pants – c punkts – iv.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) (a) izveidojot vides pakalpojumus un atbalstot to sniegšanu, sekmējot videi draudzīgu darbību un resursu efektīvu izmantošanu MVU un publiskajā sektorā;

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

3. pants – d punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst sastrēgumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, rīkojoties šādi:

(d) veicināt vairākveidu ilgtspējīgu transportu un mobilitāti, koncentrējoties uz sastrēgumu novēršanu un pabeidzot trūkstošo pārrobežu savienojumu izveidošanu ilgtspējīgās un vairākveidu transporta infrastruktūrās, šādi:

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

3. pants – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

	MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
Vide
Cietie atkritumi	tonnas	Atkritumu pārstrādes papildjauda
Ūdens apgāde	cilvēku skaits	Modernizētās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums
	m³	Lēstais noplūdes samazinājums ūdensapgādes tīklā
Notekūdeņu attīrīšana	cilvēku ekvivalents	Modernizētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums


Riska novēršana un riska pārvaldība	cilvēku skaits	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem
	cilvēku skaits	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības un citiem aizsardzības pasākumiem
Augsnes sanācija	hektāri	Kopējā sanētās augsnes platība
Augsnes sablīvējums	hektāri	Izmaiņas augsnē, kas sablīvēta būvdarbu rezultātā
Daba un bioloģiskā daudzveidība	hektāri	Dzīvotņu platība, kurai ir augstāks aizsardzības statuss
Enerģētika un klimata pārmaiņas
Atjaunojamie energoresursi	MW	No atjaunojamiem energoresursiem ražotās enerģijas papildjauda
Energoefektivitāte	mājsaimniecības	Mājsaimniecības ar augstāku energopatēriņa klasi; skaits
	kWh/gadā	Primārā energopatēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās
	lietotāju skaits	Enerģijas lietotāji ar viedo tīklu pieslēgumu; skaita pieaugums
Siltumnīcefekta gāzu samazinājums	CO₂ ekv., tonnas	Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums, izteikts CO₂ ekvivalentā
Transports
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
Autoceļi	km	Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums
Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucieni, kuros izmanto atbalstītos pilsētas transporta pakalpojumus; skaita pieaugums
Iekšējie ūdensceļi	tonnkilometri	Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu apjoma pieaugums

Grozījums

	MĒRVIENĪBA	NOSAUKUMS
Vide
Cietie atkritumi	tonnas	Atkritumu pārstrādes papildjauda
Ūdens apgāde	cilvēku skaits	Modernizētās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums
	m³	Lēstais noplūdes samazinājums ūdensapgādes tīklā
Notekūdeņu attīrīšana	cilvēku ekvivalents	Modernizētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums
Vides pakalpojumi	skaits	To MVU un valsts iestāžu skaits, kuri gūst labumu no vides pakalpojumiem
Riska novēršana un riska pārvaldība	cilvēku skaits	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem
	cilvēku skaits	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības un citiem aizsardzības pasākumiem
Augsnes sanācija	hektāri	Kopējā sanētās augsnes platība
Augsnes sablīvējums	hektāri	Izmaiņas augsnē, kas sablīvēta būvdarbu rezultātā
Daba un bioloģiskā daudzveidība	hektāri	Dzīvotņu platība, kurai ir augstāks aizsardzības statuss
Enerģētika un klimata pārmaiņas
Atjaunojamie energoresursi	MW	No atjaunojamiem energoresursiem ražotās enerģijas papildjauda
	%	Atjaunojamās enerģijas avotu daļa kopējā enerģijas patēriņā
Energoefektivitāte	mājsaimniecības	Mājsaimniecības ar augstāku energopatēriņa klasi; skaits
	kWh/gadā	Primārā energopatēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās
	tonnas naftas ekvivalenta	Kopējais enerģijas patēriņš pa nozarēm
	lietotāju skaits	Enerģijas lietotāji ar viedo tīklu pieslēgumu; skaita pieaugums
Siltumnīcefekta gāzu samazinājums	CO₂ ekv., tonnas	Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums, izteikts CO₂ ekvivalentā
Transports
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
Autoceļi	km	Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums
Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucieni, kuros izmanto atbalstītos pilsētas transporta pakalpojumus; skaita pieaugums
Iekšējie ūdensceļi	tonnkilometri	Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu apjoma pieaugums

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kohēzijas fonds un Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšana
Atsauces	COM(2011)0612 – C7-0325/2011 – 2011/0274(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 25.10.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Patrizia Toia 15.11.2011
Izskatīšana komitejā	23.4.2012
Pieņemšanas datums	19.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	51 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio Cancian, António Fernando Correia de Campos, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Ivailo Kalfin, Seán Kelly, Werner Langen, Mario Pirillo, Lambert van Nistelrooij
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jorgo Chatzimarkakis

[1] Skatīt Komisijas apspriežu dokumentu “Finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātei”; Eichhammer, W. et al.: Study on the Energy Savings Potentials in EU Member States, Candidate Countries and EEA Countries. 2009; Wesselink, B. et al.: Energy Savings 2020 – How to triple the impact of energy saving policies in Europe. Report to the European Climate Foundation, 2010.

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (20.6.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu
(COM(2011)0612/2 – C7‑0325/2011 – 2011/0274(COD))

Atzinumu sagatavoja: Michael Cramer

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums.

Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē Kohēzijas fonda darbību un atceļ Regulu (EK) Nr. 1084/2006. Dalībvalstīm, kurās NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES–27 valstu vidējā rādītāja, Kohēzijas fonds palīdz veikt ieguldījumus TEN-T transporta tīklos un vides aizsardzībā, kā arī videi labvēlīgos enerģētikas projektos. Lai nodrošinātu saskaņu ar Eiropas Transporta tīkliem (TEN-T) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF), priekšlikums paredz rezervēt 10 miljardus EUR no 2014-2020. gada Kohēzijas fonda piešķīruma, lai finansētu galvenos transporta tīklus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā.

Referenta viedoklis

Referents atbalsta Komisijas ierosinājumu, bet iestājas par ES 2020 mērķu labāku integrāciju ES strukturālajos instrumentos, jo īpaši, kad ir runa par finansēšanas prioritātēm. Turklāt ir noteikti nepieciešama saskaņa starp šo regulu un regulu attiecībā uz Eiropas Transporta tīkliem (TEN-T) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF).

Referents apstiprina uz rezultātiem orientētu pieeju un atbalsta palielinātu (ex ante) nosacījumu noteikumu izmantošanu, kad ir runa par pāreju uz ilgtspējīgāku un efektīvāku transportu un mobilitāti, kā arī drošību, trokšņa samazināšanu, tiesību aktiem vides jomā un klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Uz transporta nozari ir attiecināmi aptuveni 24 % visu CO₂ emisiju, un kopš 1990. gada tās ir pieaugušas par 34 %. Ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai izstrādātu un realizētu plaša mēroga infrastruktūras projektus, investīcijas, ko veiks nākamajos gados, noteiks transportu un mobilitāti nākamajos gadu desmitos. Lai nodrošinātu dzīves līmeņa standartu nākamajām ES pilsoņu paaudzēm, Eiropas projektiem būtu jāatbalsta ilgtspējīgi veidi, kas koncentrējas uz mobilitātes ķēdēm, kuras apvieno iešanu ar kājām, braukšanu ar velosipēdu, automobiļu kopēju lietošanu, to apvienošanu kopējai lietošanai un sabiedrisko transportu un ir pietiekami elastīgas, lai īstenotu jaunus mobilitātes risinājumus.

Tā kā Kohēzijas fonds un ERAF ir galvenais ES transporta finansēšanas avots, ir būtiski svarīgi pārcelt ES finansēšanas prioritātes to attiecīgajos ietvaros un koncentrēties uz investīcijām viedā un ilgtspējīgā mobilitātē, lai novērstu (vai vismaz ierobežotu) jebkādas turpmākas ar to saistītas ārējas izmaksas. Tas arī samazinās slogu uz turpmākajiem publiskajiem budžetiem reģionu, dalībvalstu un ES līmenī. Eiropa nevar vairs nevar atļauties atbalstīt ārkārtīgi dārgus un ilgus plaša mēroga projektus. Plaša vēriena ieceru vietā ES sāk pāriet uz „viedu rīcību”.

Šajā ziņā izšķirošā loma ir Eiropas pievienotajai vērtībai, un referents uzskata, ka strukturālais atbalsts būtu galvenokārt jāvērš uz to, lai pastiprinātu vairākveidu satiksmi un likvidētu trūkumus, aizpildītu trūkstošo pārrobežu posmu un nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievēroti tiesību akti attiecībā uz drošību un vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tādēļ ir nepieciešami labāki ietekmes uz vidi novērtējumi un skaidri ex ante kritēriji, lai motivētu finansējuma saņēmējus un liktu viņiem vēlreiz pārdomāt savu politiku valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

Šis viedoklis ir atspoguļots šādos grozījumos.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma 174. pantā paredzēts, ka Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc Kohēzijas fondam būtu jāsniedz finansiāls ieguldījums projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību vides jomā un Eiropas transporta tīkliem transporta infrastruktūras jomā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) No Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētajiem Eiropas transporta tīkla projektiem jāatbilst pamatnostādnēm, kas pieņemtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmumu Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Lai koncentrētu centienus, par prioritāriem būtu jāuzskata minētajā lēmumā definētie vispārējas intereses projekti.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Plānojot, izstrādājot un īstenojot projektus, būtu jāparedz piekļuves nosacījums attiecībā uz personām ar invaliditāti, kā minēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantā.

Pamatojums

ES un lielākā daļa dalībvalstu ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām puses, un pārējās dalībvalstis ir tās ratificēšanas procesā. Tāpēc aktīvi būtu jāuzņemas saistības novērst visus atlikušos šķēršļus, šajā saistībā izmantojot cita starpā kohēzijas politikas finansējumu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4 b) ES transporta nozare rada 24 % no visām CO₂ emisijām ES, un kopš 19901. gada tās radītās emisijas ir pieaugušas par 34 %, tāpēc pāreja uz lielāku atbalstu ilgtspējīgai mobilitātei ir izšķiroša, lai sasniegtu mērķus, kas izklāstīti Komisijas Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” un attiecīgajā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūcijā;

__________________

¹ sk. Eiropas Vides aģentūra (2009): ziņojums Nr. 9/2009 “Greenhouse gas emission trends and projektions in Europe 2009” (“Tendences un nākotnes perspektīvas siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā Eiropā 2006.gadā”). Kioto mērķu sasniegšanas gaita

² COM(2011)0144

³ P7_TA(2011)0584

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4 c) Ņemot vērā to, ka daudzos reģionos kopš “Dzelzs priekškara krišanas” ir pieaudzis trūkstošo posmu skaits ilgtspējīgos pārrobežu savienojumos, piemēram, dzelzceļā, ES būtu jāpiešķir prioritāte pārrobežu savienojumu atdzīvināšanai, jo īpaši starp un uz jaunajām dalībvalstīm, jo šie projekti nodrošina reālu Eiropas pievienoto vērtību, vienlaikus veicinot vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un uzlabojot piekļuvi Eiropas transporta tīkliem (TEN-T);

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4d) Eiropas pilsētās 90 % visu braucienu ar automobili ir īsāki nekā 6 km, un tādēļ tie satur ievērojamu potenciālu, lai mainītu pārvietošanās veidu, pārejot uz iešanu kājām, braukšanu ar velosipēdu un sabiedrisko transportu;

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4 e) Ir nepieciešamas jaunas finansēšanas prioritātes, jo lielākā daļa transporta investīciju, ko nodrošināja Kohēzijas fonds, agrāk tika novirzītas autoceļu transportam, lai gan autoceļu transports jau tagad veido 72 % visu siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas rodas Savienības transporta nozarē¹;

__________________

¹ sk. Eiropas Vides aģentūra (2011): EVA ziņojums Nr. 7/2011 „TERM 2011: transport indicators tracking progress. towards environmental targets in Europe” (vides mērķu Eiropā sasniegšanas gaitas transporta rādītāji).

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai būtu ņemtas vērā Kohēzijas fonda konkrētās vajadzības un nodrošināta atbilsme stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajam, ka kohēzijas politikai būtu jāatbalsta teritoriālās kohēzijas princips un nepieciešamība nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, vienlaikus līdz minimumam samazinot ārējās izmaksas, Regulas (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) tematisko mērķu tvērumā jānoteic ieguldījumu prioritātes.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 195. pantā noteikts, ka Savienība papildina dalībvalstu rīcību tūrisma nozarē, jo īpaši veicinot Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā nozarē;

Pamatojums

Kops stāšanās spēkā tūrisms tiek skaidri definēts kā viena no politikas jomām, kur ES var rīkoties. Šīs izmaiņas nepieciešams atspoguļot tiesību aktos un finansēšanas noteikumos.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Atbilstoši uz rezultātiem vērstai pieejai, kas pamatota uz stratēģiju “Eiropa 2020”, vienots rādītāju kopums programmas īstenošanas progresa vērtēšanai būtu jāizklāsta, jau pirms dalībvalstis izstrādā darbības programmu projektus. Minētie rādītāji būtu jāpapildina ar īpašiem programmu rādītājiem.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ieguldījumus vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi;

(a) ieguldījumus vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību, ilgtspējīgu tūrismu un atjaunojamo resursu enerģētiku saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi;

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

3. pants – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas.

(v) veicinot reģionālām, vietējām, lauku teritorijām un pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas, jo īpaši attiecībā uz vairākveidu ilgtspējīgu transportu un mobilitāti.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

3. pants – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst sastrēgumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, rīkojoties šādi:

(e) veicināt efektīvu vairākveidu transporta kombinēšanu, kas vērsta uz ilgtspējīgu, drošu un ekoloģiski efektīvu transportu un mobilitāti, koncentrējoties uz pastāvošo infrastruktūru uzlabošanu, trūkstošo pārrobežu savienojumu izveidošanu un sastrēgumu novēršanu galvenajās tīkla infrastruktūrās, ieskaitot savienojumus ar reģionālām, vietējām un lauku teritorijām un pilsētām:

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

3. pants – d apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) atbalstot multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā;

(i) atbalstot ilgtspējīgu, drošu un efektīvu vairākveidu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā, vienlaikus koncentrējoties uz to dalībvalstu integrēšanu, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk, un to infrastruktūras vajadzībām, balstoties uz solidaritāti un teritoriālo kohēziju;

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

3. pants – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) izstrādājot videi draudzīgas transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās;

(ii) uzlabojot energoefektivitāti transporta nozarē, attīstot efektīvu vairākveidu transporta kombinēšanu, kas vērsta uz ilgtspējīgu, drošu, viedu un savstarpēji savietojamu transportu un mobilitāti; koncentrējoties uz to, lai veicinātu vairākveidu sabiedriskā transporta ķēdes, ko veido sabiedriskais transports, iešana kājām, riteņbraukšana, automobiļa kopēja izmantošana un koplietojamu automobiļu izmantošana; atbalsts šīm darbībām ir saistīts ar priekšnoteikumu, lai tiktu pieņemts ilgtspējīgs pilsētas mobilitātes plāns (SUMP);

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

3. pants – d apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) attīstot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļa sistēmas;

iii) veicinot optimālu satiksmes attīstību, ko panāk, ieviešot viedās un pieejamas transporta sistēmas, piemēram, attīstot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļa sistēmas, vienlaikus jo īpaši izmantojot ERTMS un samazinot dzelzceļu kravu pārvadājamu radīto troksni tā izcelsmes vietā; atbalstot videi draudzīgus autobusu pakalpojumus un ilgtspējīgu ūdensceļu transportu;

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

3. pants – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e a) stiprināt Komisijas koordinatora funkcijas (MOVE un REGI ģenerāldirektorātus), lai veicinātu lielāku finansēšanas efektivitāti un stimulētu Kohēzijas fonda potenciāla izmantošanu pilnā apmērā;

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopējos rādītājus, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā, izmanto attiecīgos gadījumos un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2012 [KNR] 24. panta 3. punktu. Kopējo rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un šo rādītāju kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

Komisija pilnveido kopējo rādītāju sarakstu, ņemot vērā cita starpā ārējo izmaksu samazināšanu, klimata aizsardzību un negadījumu skaita, gaisa piesārņojuma un trokšņa samazināšanu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 24. panta 3. punktu un noteikumiem Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Ceļvedi uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzību uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu [2011/2096(INI)]. Kopējo rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Programmas īpašo rezultātu rādītājiem par atskaites vērtībām izmanto jaunākos pieejamos datus un mērķvērtības nosaka 2022. gadam, un tos izsaka gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a pants

Novērtēšana

Komisija vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam iesniedz novērtējuma ziņojumu par šajā regulā izklāstīto mērķu īstenošanu.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc programmas darbības beigām Komisija veic tās ietekmes un Eiropas pievienotās vērtības ex post novērtējumu un nosūta novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, un Reģionu komitejai.

Pamatojums

Nodrošina „kopīgo noteikumu” regulas 50. panta nosacījumu izpildi.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

Pielikums – 6. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Notekūdeņu attīrīšana	cilvēku ekvivalents	Modernizētās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums
Grozījums
Notekūdeņu attīrīšana	cilvēku ekvivalents	Notekūdeņu attīrīšanas papildu jauda

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

Pielikums – 13. rinda


Komisijas ierosinātais teksts
Daba un bioloģiskā daudzveidība	hektāri	Dzīvotņu platība, kurai ir augstāks aizsardzības statuss
Grozījums
Daba un bioloģiskā daudzveidība	hektāri	Atjaunotu biotopu dzīvotņu platība

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

Pielikums – 22.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
Grozījums
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
	skaits	Jaunuzbūvēti, rekonstruēti vai modernizēti pārrobežu posmi

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

Pielikums – 22.b un 22c rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts
Transports
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
Grozījums
Transports
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
	tonnkilometri	Kravu pārvadājumos pārvadāto preču pieaugums
	pasažieri/km	Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaita pieaugums

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

Pielikums – 22.d rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts
Transports
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
Grozījums
Transports
Dzelzceļš	km	Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums
	km	Ar ERTMS aprīkoto dzelzceļa līniju kopējais garums

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

Pielikums – 24.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts
Autoceļi	km	Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums
Grozījums
Autoceļi	km	Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums
	km	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums
	skaits	Jaunuzbūvēti, rekonstruēti vai modernizēti pārrobežu posmi

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

Pielikums – 25.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts
Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucienu palielinājums atbalstītajā pilsētas transportā
Grozījums
Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucienu palielinājums atbalstītajā pilsētas transportā
	procenti	Izmaiņas sabiedriskā transporta veidos un nemotorizētajā kustībā, piemēram, kājām iešanā un riteņbraukšanā

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

Pielikums – 25.b rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts
Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucienu palielinājums atbalstītajā pilsētas transportā
Grozījums
Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucienu palielinājums atbalstītajā pilsētas transportā
	ekoloģiski efektīvāki transportlīdzekļi	Transportlīdzekļu skaita pieaugums un ekoloģiski efektīvāka pilsētas transporta saistītās infrastruktūras attīstība

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

Pielikums – 26.a rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts
Iekšējie ūdensceļi	tonnkilometri	Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu apjoma pieaugums
Grozījums
Iekšējie ūdensceļi	tonnkilometri	Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu apjoma pieaugums
	pasažieru braucieni	To cilvēku skaita pieaugums, kuri izmanto iekšzemes ūdensceļu transporta pakalpojumus

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

Pielikums – 26.b rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
Ietekme uz klimatu	CO₂ ekvivalenti miljonos tonnu	Siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaiņas, kas izriet no līdzfinansētiem pasākumiem

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

Pielikums – 26.c rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
Tūrisms	EUR	Ieguldījumu apjoms viedā un ilgtspējīgā mobilitātē

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

Pielikums – 26.d, 26.e un 26.f rinda (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
Tūrisms	EUR	To ieguldījumu apjoms, kuri veikti nolūkā uzlabot tūrisma pakalpojumu pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
	EUR	To ieguldījumu apjoms, kuri veikti veloceļu tīklos
	EUR	To ieguldījumu apjoms, kuri veikti dabas, kultūras, rūpnieciskajā un vēsturiskajā mantojumā

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kohēzijas fonds un Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšana
Atsauces	COM(2011)0612 – C7-0325/2011 – 2011/0274(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 25.10.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Michael Cramer 24.11.2011
Izskatīšana komitejā	28.2.2012	24.4.2012	18.6.2012
Pieņemšanas datums	19.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 0 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Ádám Kósa, Werner Kuhn, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Spyros Danellis, Gilles Pargneaux, Alfreds Rubiks
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	María Irigoyen Pérez

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kohēzijas fonds un Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšana
Atsauces	COM(2011)0612 – C7-0325/2011 – 2011/0274(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	6.10.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 25.10.2011	EMPL 25.10.2011	ENVI 25.10.2011	ITRE 25.10.2011
	TRAN 25.10.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	EMPL 27.10.2011
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Victor Boştinaru 21.6.2011
Izskatīšana komitejā	22.11.2011	25.1.2012	28.2.2012	20.3.2012
	26.4.2012	30.5.2012	21.6.2012	11.7.2012
	26.11.2012	24.1.2013	19.2.2013	19.3.2013
	23.4.2013	29.5.2013	19.6.2013
Pieņemšanas datums	10.7.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Jean-Jacob Bicep, Victor Boştinaru, John Bufton, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Březina, Andrea Cozzolino, Karima Delli, Cornelia Ernst, Ivars Godmanis, Evžen Tošenovský, Giommaria Uggias
Iesniegšanas datums	18.7.2013

Juridisks paziņojums - Privātuma politika