ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

24.7.2013 - (COM(2011)0611 – C7‑0326/2011 – 2011/0273(COD)) - ***I

Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Riikka Pakarinen

Procedūra : 2011/0273(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0280/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0280/2013

Debates :

PV 19/11/2013 - 12
CRE 19/11/2013 - 12

Balsojumi :

PV 20/11/2013 - 8.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0485

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
Budžeta komitejaS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

(COM(2011)0611 – C7‑0326/2011 – 2011/0273(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0611),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 178. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0326/2011),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0280/2013),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības. Saskaņā ar Līguma 174. pantu ERAF palīdz mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību; šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāvelta reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, salas un pārrobežu un kalnu reģioni.

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Tāpēc saskaņā ar šo pantu un LESD 174. pantu ERAF būtu jāpalīdz mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību; šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāvelta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Noteikumi, kas ir kopīgi ERAF, Eiropas Sociālajam fondam (,,struktūrfondi”) un Kohēzijas fondam (kopā ar „struktūrfondiem” — „fondi”), ir izklāstīti […] Regulā (ES) Nr. […]/2012, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006¹⁴ [kopīgo noteikumu regula — KNR]. Īpaši noteikumi par to darbību veidu, kuras ERAF var finansēt atbilstoši mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr./2012 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu¹⁵ [ERAF regula], ir paredzēti minētajā regulā. Šīs regulas nav pilnībā pielāgotas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īpašajām vajadzībām gadījumos, kad sadarbojas vismaz divas dalībvalstis vai viena dalībvalsts un trešās valstis. Tāpēc jāparedz noteikumi, kas konkrēti attiecas uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi un aptver darbības jomu un ģeogrāfisko pārklājumu, finanšu resursus, ieguldījumu prioritātes un koncentrāciju, plānošanu, uzraudzību un pārskatīšanu, tehnisko palīdzību, finanšu atbalstu un atbilstību, pārvaldību, kontroli un akreditāciju, kā arī finanšu pārvaldību.

(2) Noteikumi, kas ir kopīgi ERAF, Eiropas Sociālajam fondam un Kohēzijas fondam, ir izklāstīti [...] Regulā (ES) Nr. [...]/2012, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu [kopīgo noteikumu regula — KNR]. Īpaši noteikumi par to darbību veidu, kuras ERAF var finansēt atbilstoši mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr./2012 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi „Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” [ERAF regula], ir paredzēti minētajā regulā. Šīs regulas nav pilnībā pielāgotas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īpašajām vajadzībām gadījumos, kad sadarbojas vismaz divas dalībvalstis vai viena dalībvalsts un trešā valsts. Tāpēc jāparedz noteikumi, kas konkrēti attiecas uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi un aptver darbības jomu un ģeogrāfisko pārklājumu, finanšu resursus, ieguldījumu prioritātes un koncentrāciju, plānošanu, uzraudzību un pārskatīšanu, tehnisko palīdzību, finanšu atbalstu un atbilstību, pārvaldību, kontroli un izraudzīšanos, kā arī finanšu pārvaldību.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Lai palielinātu Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību, konkrētajiem noteikumiem būtu jārada būtiski vienkāršojumi visos iesaistītajos līmeņos: līdzekļu saņēmējiem, par programmām atbildīgajām iestādēm, iesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī Komisijai.

(3) Lai palielinātu Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību, īpašajiem noteikumiem būtu jārada būtiski vienkāršojumi visiem iesaistītajiem dalībniekiem: līdzekļu saņēmējiem, par programmām atbildīgajām iestādēm, iesaistīto dalībvalstu attiecīgajām vietējām, reģionālajām vai valsts iestādēm un trešām valstīm, kā arī Komisijai.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim ERAF atbalsta pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu sadarbību.

(4) Atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu, transnacionāla un starpreģionu sadarbība.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pārrobežu sadarbībai būtu jānovērš kopīgas problēmas, kas ir kopīgi konstatētas pierobežas reģionos (piemēram, slikta sasniedzamība, nepiemērota uzņēmējdarbības vide, tīklu trūkums starp vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, pētniecība un inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešana, vides piesārņojums, riska novēršana, negatīva attieksme pret kaimiņvalsts iedzīvotājiem), un jāizmanto neapgūtais potenciāls pierobežas teritorijā (pārrobežu pētniecības un inovācijas struktūru un klasteru attīstība, pārrobežu darba tirgus integrācija, augstskolu un veselības centru sadarbība), vienlaikus pastiprinot sadarbības procesu Savienības vispārējas harmoniskas attīstības nolūkā. Saistībā ar visām pārrobežu programmām starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, ERAF arī sniedz savu ieguldījumu, lai sekmētu attiecīgajos reģionos sociālo un ekonomisko stabilitāti, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām.

(5) Pārrobežu sadarbībai būtu jānovērš kopīgas problēmas, kas ir kopīgi konstatētas pierobežas reģionos (piemēram, slikta sasniedzamība, jo īpaši saistībā ar IKT savienojamību un transporta infrastruktūru, vietējo ražošanas nozaru panīkums, nepiemērota uzņēmējdarbības vide, tīklu trūkums starp vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, zems pētniecības un inovācijas, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanas līmenis, vides piesārņojums, riska novēršana, negatīva attieksme pret kaimiņvalsts iedzīvotājiem), un jāizmanto neapgūtais potenciāls pierobežas teritorijā (pārrobežu pētniecības un inovācijas struktūru un klasteru attīstība, pārrobežu darba tirgus integrācija, sadarbība starp izglītības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp augstskolām, vai starp veselības centriem), vienlaikus pastiprinot sadarbības procesu Savienības vispārējas harmoniskas attīstības nolūkā. Saistībā ar visām pārrobežu programmām starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, ERAF būtu jāsniedz arī ieguldījums, lai attiecīgajos reģionos sekmētu sociālo un ekonomisko stabilitāti, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Starpreģionu sadarbībai būtu jāpastiprina kohēzijas politikas efektivitāte, veicinot pieredzes apmaiņu starp reģioniem, lai uzlabotu darba programmu izstrādi un īstenošanu atbilstoši mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai”. Jo īpaši tai būtu jāpastiprina sadarbība starp inovatīviem, ar intensīvu pētniecību saistītiem klasteriem un pieredzes apmaiņa starp pētniekiem un pētniecības iestādēm, balstoties uz Septītās pētniecības pamatprogrammas iniciatīvām „Zināšanu reģioni” un „Pētniecības potenciāls konverģences reģionos un tālākajos reģionos”.

(7) Starpreģionu sadarbībai būtu jāpastiprina kohēzijas politikas efektivitāte, veicinot pieredzes apmaiņu starp reģioniem par tematiskajiem uzdevumiem un pilsētvides attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un laukiem, lai uzlabotu teritoriālās sadarbības programmu un darbību īstenošanu, kā arī veicinot analīzi par attīstības tendencēm teritoriālās kohēzijas jomā, veicot pētījumus, vācot datus un īstenojot citus pasākumus. Pieredzes apmaiņai par tematiskajiem uzdevumiem būtu jāuzlabo galvenokārt to darba programmu izstrāde un īstenošana, kas atbilst mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai”, bet vajadzības gadījumā arī to programmu izstrāde un īstenošana, kas atbilst Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim, tostarp veicinot savstarpēji izdevīgu sadarbību starp inovatīviem, ar intensīvu pētniecību saistītiem klasteriem un pieredzes apmaiņu starp pētniekiem un pētniecības iestādēm gan attīstītajos, gan arī mazāk attīstītos reģionos, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Septītās pētniecības pamatprogrammas iniciatīvas „Zināšanu reģioni” un „Pētniecības potenciāls konverģences reģionos un tālākajos reģionos”.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Ar pārrobežu sadarbību būtu jāatbalsta reģioni, kas atrodas pie sauszemes vai jūras robežām. Balstoties uz iepriekšējos plānošanas periodos gūto pieredzi, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ar sadarbības programmu noteikt to pārrobežu teritoriju sarakstu, kuras vienkāršākā veidā varētu saņemt pārrobežu sadarbības programmu atbalstu. Sastādot minēto sarakstu, Komisijai būtu jāņem vērā pielāgojumi, kas vajadzīgi saskaņotības nodrošināšanai (jo īpaši pie sauszemes un jūras robežām), un 2007.–2013. gada plānošanas periodā izveidoto programmu darbības teritoriju nepārtrauktība. Šie pielāgojumi var samazināt vai palielināt esošās programmu darbības teritorijas vai pārrobežu sadarbības programmu skaitu, taču ģeogrāfiskā pārklāšanās ir pieļaujama.

(9) Ar pārrobežu sadarbību būtu jāatbalsta reģioni, kas atrodas pie sauszemes vai jūras robežām. Balstoties uz iepriekšējos plānošanas periodos gūto pieredzi, Komisijai ar sadarbības programmu būtu jānosaka to pārrobežu teritoriju saraksts, kuras vienkāršākā veidā varētu saņemt pārrobežu sadarbības programmu atbalstu. Sastādot minēto sarakstu, Komisijai būtu jāņem vērā pielāgojumi, kas vajadzīgi saskaņotības nodrošināšanai (jo īpaši pie sauszemes un jūras robežām), un 2007.–2013. gada plānošanas periodā izveidoto programmu darbības teritoriju nepārtrauktība. Šie pielāgojumi var samazināt vai palielināt esošās programmu darbības teritorijas vai pārrobežu sadarbības programmu skaitu, taču ģeogrāfiskā pārklāšanās ir pieļaujama.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Transnacionālās sadarbības teritorijas būtu jānosaka, ņemot vērā darbības, kas ir vajadzīgas, lai sekmētu integrētu teritoriālo attīstību. Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras noteikt transnacionālās sadarbības teritorijas.

(10) Komisijai būtu [...] jānosaka transnacionālās sadarbības teritorijas, ņemot vērā darbības, kas ir vajadzīgas, lai sekmētu integrētu teritoriālo attīstību. To darot, Komisijai būtu jāņem vērā iepriekšējo programmu īstenošanas laikā gūtā pieredze un, attiecīgā gadījumā, makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido pārrobežu, transnacionāla un starpreģionu sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo no tā ieguvēji būs dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Šajā nolūkā ERAF sniegs savu ieguldījumu pārrobežu un jūras baseina programmām, kas izveidotas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012.

(12) Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido pārrobežu, transnacionāla un starpreģionu sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo no šā svarīgā reģionālās politikas instrumenta ieguvēji būs dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Šajā nolūkā ERAF sniegs savu ieguldījumu pārrobežu un jūras baseina programmām, kas izveidotas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [...]/2012 un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [...]/2012.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Savienības reģionu labā būtu jāizveido mehānisms, lai organizētu ERAF atbalstu tādiem ārējās politikas instrumentiem kā, piemēram, EKPI un IPA, tostarp gadījumos, kad nevar pieņemt ārējās sadarbības programmas vai tās ir jāpārtrauc.

(13) Savienības reģionu labā būtu jāizveido mehānisms, lai organizētu ERAF atbalstu tādiem ārējās politikas instrumentiem kā, piemēram, EKPI un IPA II, tostarp gadījumos, kad nevar pieņemt ārējās sadarbības programmas vai tās ir jāpārtrauc. Ar šo mehānismu būtu jācenšas nodrošināt optimālu darbību un pēc iespējas lielāku saskaņotību starp šiem instrumentiem.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Papildus pasākumiem pie ārējām robežām, kurus atbalsta ar Savienības ārējās politikas instrumentiem un kuri aptver pierobežas reģionus Savienības iekšienē un ārpus tās, ERAF atbalstītas sadarbības programmas, kuras aptver reģionus gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās, var pastāvēt tajos gadījumos, kad ārējās politikas instrumenti neattiecas uz reģioniem ārpus Savienības vai nu tādēļ, ka šie reģioni nav definēti kā saņēmējvalsts, vai tādēļ, ka šādas ārējās sadarbības programmas nevar izveidot. Tāpēc Komisijai, sastādot sarakstus ar pārrobežu un transnacionālo programmu darbības teritorijām, būtu jāpiešķir pilnvaras aptvert arī trešo valstu reģionus.

(14) Papildus pasākumiem pie ārējām robežām, kurus atbalsta ar Savienības ārējās politikas instrumentiem un kuri aptver pierobežas reģionus Savienības iekšienē un ārpus tās, ERAF atbalstītas sadarbības programmas, kuras aptver reģionus gan Savienības iekšienē, gan atsevišķos gadījumos ārpus tās, var pastāvēt tajos gadījumos, kad ārējās politikas instrumenti neattiecas uz reģioniem ārpus Savienības vai nu tādēļ, ka šie reģioni nav definēti kā saņēmējvalsts, vai tādēļ, ka šādas ārējās sadarbības programmas nevar izveidot. Tomēr ir jānodrošina, lai galvenie ieguvēji no ERAF finanšu palīdzības par darbībām, ko īsteno trešo valstu teritorijā, būtu Savienības reģioni. Ņemot vērā minētos ierobežojumus, Komisijai, sastādot sarakstus ar pārrobežu un transnacionālo programmu darbības teritorijām, būtu jāaptver arī trešo valstu reģioni.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Jānosaka resursi, kurus piešķir katram atsevišķajam Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa elementam, vienlaikus saglabājot ievērojamu koncentrēšanos pārrobežu sadarbībai un nodrošinot pietiekamu finansējuma līmeni tālāko reģionu sadarbībai.

(15) Jānosaka resursi, kurus piešķir katram atsevišķajam Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa elementam, vienlaikus saglabājot ievērojamu koncentrēšanos uz pārrobežu sadarbību, tostarp katras dalībvalsts daļu pārrobežu un transnacionālās sadarbības kopējā finansējumā, un dalībvalstu iespējas šos elementus elastīgi izmantot un nodrošinot pietiekamu finansējuma līmeni tālāko reģionu sadarbībai.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Tematisko uzdevumu atlase būtu jāierobežo, lai panāktu pēc iespējas lielāku kohēzijas politikas ietekmi visā Savienībā. Tomēr starpreģionu sadarbības ietvaros īstenotajai koncentrācijai būtu jāizpaužas katras darbības nolūkā un nevis tematisko uzdevumu skaita ierobežošanā, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku atdevi no starpreģionu sadarbības kohēzijas politikas efektivitātes uzlabošanai atbilstoši mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.

(16) Lielākā daļa no pārrobežu un transnacionālās sadarbības programmās paredzētā ERAF finansējuma būtu jākoncentrē uz ierobežotu skaitu tematisko uzdevumu, lai panāktu pēc iespējas lielāku kohēzijas politikas ietekmi visā Savienībā. Tomēr starpreģionu sadarbības ietvaros īstenotajai koncentrācijai uz tematiskiem uzdevumiem būtu jāizpaužas katras darbības nolūkā un nevis tematisko uzdevumu skaita ierobežošanā, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku atdevi no starpreģionu sadarbības kohēzijas politikas efektivitātes uzlabošanai galvenokārt saskaņā ar mērķi „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” un attiecīgā gadījumā arī saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem. Pārējās starpreģionu sadarbības programmās koncentrācijai būtu jāizriet no attiecīgās darbības jomas.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai izpildītu stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstītos gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus un uzdevumus, ERAF atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim būtu jāsniedz savs ieguldījums tematisko uzdevumu sasniegšanā, proti, uz zināšanām, pētniecību un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība, ekoloģiskākas, resursefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšana, augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana, kas sekmē sociālo un teritoriālo kohēziju, un administratīvo spēju veidošana. Tomēr saraksts ar dažādajiem tematiskajiem uzdevumiem atbilstošajām ieguldījumu prioritātēm būtu jāpielāgo Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īpašajām vajadzībām, jo īpaši atļaujot pārrobežu sadarbības ietvaros turpināt tiesisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, sadarbību nodarbinātības, apmācības un sociālās iekļaušanas jomā pārrobežu perspektīvā, atļaujot transnacionālās sadarbības ietvaros turpināt jūras pārrobežu sadarbību, kuru neaptver pārrobežu sadarbības programmas, kā arī izstrādājot un īstenojot makroreģionālas un jūras baseinu stratēģijas.

(17) Lai izpildītu stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstītos gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķus un uzdevumus, ERAF atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim būtu jāsniedz ieguldījums tematisko uzdevumu sasniegšanā, proti, uz zināšanām, pētniecību un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība, tostarp veicinot sadarbību starp uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un sekmējot pārrobežu informācijas apmaiņas sistēmu izveidi IKT jomā, ekoloģiskākas, resursefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšana, tostarp sekmējot ilgtspējīgu pārrobežu mobilitāti, augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana, kas sekmē sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp veicot pasākumus, kas teritoriālas stratēģijas ietvaros atbalsta ilgtspējīgu tūrismu un kultūras un dabas mantojumu, lai nodrošinātu nodarbinātību veicinošu izaugsmi, un administratīvo spēju veidošana. Tomēr saraksts ar dažādajiem tematiskajiem uzdevumiem atbilstošajām ieguldījumu prioritātēm būtu jāpielāgo Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īpašajām vajadzībām, jo īpaši atļaujot pārrobežu sadarbības ietvaros turpināt tiesisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, sadarbību nodarbinātības, apmācības, kopienu integrācijas un sociālās iekļaušanas jomā pārrobežu perspektīvā, atļaujot transnacionālās sadarbības ietvaros turpināt jūras pārrobežu sadarbību, kuru neaptver pārrobežu sadarbības programmas, kā arī izstrādājot un saskaņojot makroreģionālas un jūras baseinu stratēģijas. Turklāt noteiktām starpreģionu sadarbības programmām būtu jānosaka īpašas vai papildu ieguldījumu prioritātes, lai aptvertu šo programmu īpašos pasākumus.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Atbilstoši tematiskajam uzdevumam „Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana” un ņemot vērā tā praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka saistībā ar visām pārrobežu programmām starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, ERAF būtu jāsniedz arī ieguldījums, lai attiecīgajos reģionos sekmētu sociālo un ekonomisko stabilitāti, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām. Īpatnībām, kas raksturo iepriekš minēto pārrobežu programmu ar Ziemeļīriju, vajadzētu būt par attaisnojumu arī tam, ka atsevišķus šīs regulas noteikumus par pasākumu atlasi šai pārrobežu programmai nepiemēro.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Prasības attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim atbilstošo sadarbības programmu saturu ir jāpielāgo šo programmu īpašajām vajadzībām. Tāpēc tām jāaptver arī aspekti, kas ir vajadzīgi efektīvai īstenošanai iesaistīto dalībvalstu teritorijā, piemēram, par revīziju un kontroli atbildīgās struktūras, kopīga sekretariāta izveides procedūra un saistību sadalīšana finanšu korekciju gadījumā. Turklāt starpreģionu sadarbības programmu horizontālā rakstura dēļ būtu jāpielāgo šādu sadarbības programmu saturs, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja vai saņēmēju definīciju pašreizējo INTERACT un ESPON programmu ietvaros.

(18) Prasības attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim atbilstošo sadarbības programmu saturu ir jāpielāgo šo programmu īpašajām vajadzībām. Tāpēc tām būtu jāaptver arī aspekti, kas ir vajadzīgi efektīvai īstenošanai iesaistīto dalībvalstu teritorijā, piemēram, par revīziju un kontroli atbildīgās struktūras, kopīga sekretariāta izveides procedūra un saistību sadalīšana finanšu korekciju gadījumā. Ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijās, attiecīgajās sadarbības programmās būtu jānosaka, kā intervence varētu veicināt minēto stratēģiju īstenošanu. Turklāt starpreģionu sadarbības programmu horizontālā rakstura dēļ būtu jāpielāgo šādu sadarbības programmu saturs, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja vai saņēmēju definīciju pašreizējo INTERACT un ESPON programmu ietvaros.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Ir lietderīgi iesaistīt trešās valstis vai teritorijas, kuras jau sākušas sadarbības programmu sagatavošanas procesu, kad tās būs pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties šādās programmās, un šajā nolūkā regulā būtu jāizstrādā īpašas procedūras. Atkāpjoties no standarta procedūras, ja sadarbības programmās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis, iesaistītajām dalībvalstīm pirms programmu iesniegšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām trešām valstīm. Lai trešo valstu iesaisti sadarbības programmās padarītu efektīvāku un pragmatiskāku, būtu jādod iespēja par sadarbības programmu saturu un iespējamu trešo valstu ieguldījumu vienoties arī konsultatīvu sanāksmju ar trešām valstīm vai reģionālu sadarbības organizāciju sarunu oficiāli apstiprinātu protokolu formā.

Attiecībā uz darbības programmu apstiprināšanas procedūru un ņemot vērā kopīgas pārvaldības un vienkāršošanas principus, Komisijai būtu jāapstiprina tikai sadarbības programmu galvenie elementi, savukārt pārējie elementi būtu jāapstiprina iesaistītajai dalībvalstij vai valstīm. Juridiskās noteiktības un pārredzamības dēļ ir jāizstrādā noteikums, ka visos gadījumos, kad iesaistītā dalībvalsts vai valstis groza kādu sadarbības programmas elementu, kam Komisijas lēmums nav vajadzīgs, minētās dalībvalsts vadošajai iestādei viena mēneša laikā kopš lēmuma pieņemšanas dienas būtu par šādu grozījumu jāpaziņo Komisijai.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķi ar struktūrfondiem būtu jānodrošina integrētāka un iekļaujošāka pieeja vietējo problēmu novēršanai. Lai pastiprinātu šo pieeju, atbalsts, ko ERAF piešķir pierobežas reģioniem, būtu jākoordinē ar atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), un vajadzības gadījumā, proti, tad, ja vietējā attīstība pieder pie Eiropas teritoriālās sadarbības grupu uzdevumiem, būtu jāiesaista šīs grupas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG).

(19) Saskaņā ar Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem būtu jānodrošina integrētāka un iekļaujošāka pieeja vietējo problēmu novēršanai. Lai pastiprinātu šo pieeju, atbalsts, ko ERAF piešķir pierobežas reģioniem, būtu jākoordinē ar atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), un vajadzības gadījumā, proti, tad, ja vietējā attīstība pieder pie Eiropas teritoriālās sadarbības grupu uzdevumiem, būtu jāiesaista šīs grupas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG).

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāprecizē un jāpastiprina pasākumu atlases nosacījumi, lai nodrošinātu tikai patiesi kopīgu pasākumu atlasi. Ņemot vērā īpašo kontekstu un īpatnības, kas raksturo sadarbības programmas starp tālākiem reģioniem un trešām valstīm vai teritorijām, būtu jānosaka un jāpielāgo atviegloti sadarbības nosacījumi attiecībā uz šajās programmās paredzētajām apstrādes darbībām. Būtu jānosaka vienīgo saņēmēju jēdziens un jāprecizē, ka viņiem ir atļauts veikt sadarbības pasākumus.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 49. pantu pārvaldības iestādei būtu jānodrošina, ka tiek veikta sadarbības programmu izvērtēšana, tostarp lai, pamatojoties uz izvērtēšanas plānu, novērtētu efektivitāti, lietderību un ietekmi. Vismaz reizi plānošanas periodā būtu jāizvērtē, kā sniegtais atbalsts ir veicinājis programmas mērķu sasniegšanu. Šajos izvērtējumos būtu jāsniedz informācija par jebkādiem plānošanas periodā ierosinātiem pielāgojumiem.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Pirms dalībvalstis izstrādā savu sadarbības programmu projektus, būtu jānosaka kopīgs, sadarbības programmu īpašajam raksturam pielāgots rādītāju kopums, lai novērtētu programmu īstenošanas gaitā gūtos panākumus. Šos rādītājus būtu jāpapildina ar katrai programmai raksturīgiem rādītājiem.

(23) Pirms dalībvalstis izstrādā savu sadarbības programmu projektus, būtu jānosaka kopīgs, sadarbības programmu īpašajam raksturam pielāgots iznākuma rādītāju kopums, lai atvieglotu programmu īstenošanas gaitā gūto panākumu novērtēšanu. Šie rādītāji būtu jāpapildina ar katrai programmai raksturīgiem rezultātu rādītājiem un, attiecīgā gadījumā, ar katrai programmai raksturīgiem iznākuma rādītājiem.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, kas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā atbilstoši mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai”. Turklāt sadarbības programmām ar ierobežotu ERAF atbalsta apmēru būtu jāsaņem noteikta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīvām tehniskās palīdzības darbībām.

(24) Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, kas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontroli un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā atbilstoši mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai”. Lai kompensētu šīs paaugstinātās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt sadarbības programmām ar ierobežotu ERAF atbalsta apmēru būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, kas var pārsniegt 6 %, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīvām tehniskās palīdzības darbībām.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, Regulā (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] izklāstītais vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts pieņem savus valsts atbilstības noteikumus, nav lietderīgs Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa nolūkā. Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jānosaka skaidra atbilstības noteikumu hierarhija ar viennozīmīgu virzību uz kopīgiem atbilstības noteikumiem, lai izvairītos no jebkādām iespējamām pretrunām vai neatbilstībām starp dažādām regulām un starp regulām un valstu noteikumiem. Konkrētāk, balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, Komisijai būtu jāpieņem kopīgi atbilstības noteikumi, ņemot vērā šajā regulā noteiktās izmaksu kategorijas.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Sakarā ar to, ka pasākumu īstenošanā pēdējā laikā ir iesaistīts personāls no vairāk nekā vienas dalībvalsts, un, ņemot vērā to darbību skaitu, kurām personāla izmaksas ir būtisks elements, vienota likme, ko piemēro personāla izmaksām, būtu jāpiemēro citām tiešajām sadarbības pasākumu izmaksām, tādējādi nepieļaujot atsevišķu grāmatvedību par šādu pasākumu pārvaldību.

(26) Sakarā ar to, ka pasākumu īstenošanā bieži vien ir iesaistīts personāls no vairāk nekā vienas dalībvalsts, un, ņemot vērā to darbību skaitu, kurām personāla izmaksas ir būtisks elements, vienota likme, ko piemēro personāla izmaksām, būtu jāpiemēro citām tiešajām sadarbības pasākumu izmaksām, tādējādi nepieļaujot atsevišķu grāmatvedību par šādu pasākumu pārvaldību.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Būtu jāvienkāršo elastības noteikumi par pasākumu norises vietu, kas atrodas ārpus programmu darbības reģiona. Turklāt ir jāatbalsta efektīva pārrobežu, transnacionālā un starpreģionu sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos tajos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu to dalībvalstu reģionu attīstībai, kas robežojas ar trešām valstīm. Tādēļ ir lietderīgi izņēmuma kārtā un ar konkrētiem nosacījumiem atļaut finansēt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem atbalstu, kas paredzēts trešo valstu teritorijā īstenotiem pasākumiem, ja tie sniedz labumu Savienības reģioniem.

(27) Būtu jāvienkāršo elastības noteikumi par pasākumu norises vietu, kas atrodas ārpus programmu darbības teritorijas. Turklāt ir jāatbalsta un ar īpašiem pasākumiem jāveicina efektīva pārrobežu, transnacionālā un starpreģionu sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos tajos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu to dalībvalstu reģionu attīstībai, kas robežojas ar trešām valstīm. Tādēļ ir lietderīgi izņēmuma kārtā un ar konkrētiem nosacījumiem atļaut no ERAF līdzekļiem finansēt atbalstu, kas paredzēts Savienībai kaimiņos esošu trešo valstu teritorijā īstenotiem pasākumiem, ja tie sniedz labumu Savienības reģioniem.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Dalībvalstis būtu jāmudina deleģēt pārvaldības iestādes uzdevumus Eiropas teritoriālās sadarbības grupai (ETSG) vai uzticēt šādai grupai atbildību par sadarbības programmas tās daļas pārvaldību, kura aptver teritoriju, kurā darbojas ETSG.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Pārvaldības iestādei būtu jāizveido kopīgs sekretariāts, kas sniegtu informāciju atbalsta pieprasītājiem, apstrādātu projektu pieteikumus un palīdzētu atbalsta saņēmējiem īstenot viņu pasākumus.

(29) Pārvaldības iestādei būtu jāizveido kopīgs sekretariāts, kas cita starpā sniegtu informāciju atbalsta pieprasītājiem, apstrādātu projektu pieteikumus un palīdzētu atbalsta saņēmējiem īstenot savus pasākumus.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Pārvaldības iestādēm būtu jāatbild par visiem Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 114. pantā uzskaitītajiem pārvaldības iestādes uzdevumiem, tostarp vadības pārbaudēm, lai nodrošinātu vienotus standartus visā programmas darbības reģionā. Tomēr gadījumos, kad par pārvaldības iestādi ir iecelta ETSG, tai būtu jāatļauj veikt šādas pārbaudes, jo grupas struktūrās ir pārstāvētas visas iesaistītās dalībvalstis. Pat tad, ja ETSG nav iecelta, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāatļauj pārvaldības iestādei veikt pārbaudes visā programmas darbības reģionā.

(30) Pārvaldības iestādēm būtu jāatbild par visiem Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 114. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem, tostarp vadības pārbaudēm, lai nodrošinātu vienotus standartus visā programmas darbības reģionā. Tomēr gadījumos, kad par pārvaldības iestādi ir iecelta ETSG, šādas pārbaudes būtu jāveic pārvaldības iestādei vai tās atbildībā vismaz attiecībā uz tām dalībvalstīm un trešām valstīm, kuru pārstāvji piedalās ETSG, savukārt kontrolieru pakalpojumi būtu jāizmanto tikai pārējās dalībvalstīs un trešās valstīs. Pat tad, ja ETSG nav iecelta, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāatļauj pārvaldības iestādei veikt pārbaudes visā programmas darbības reģionā.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Sertifikācijas iestādēm būtu jāatbild par visiem sertifikācijas iestādes pienākumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 115. pantā. Dalībvalsts var uzdot pārvaldības iestādei veikt sertifikācijas iestādes pienākumus.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Vienotai revīzijas iestādei būtu jāatbild par visu Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 116. pantā uzskaitīto uzdevumu veikšanu, lai nodrošinātu vienotus standartus visā programmas darbības reģionā. Ja tas nav iespējams, revizoru grupai būtu jāspēj palīdzēt programmas revīzijas iestādei.

(31) Vienotai revīzijas iestādei būtu jāatbild par visiem pienākumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 116. pantu, lai nodrošinātu vienotus standartus visā programmas darbības teritorijā. Ja tas nav iespējams, revidentu grupai būtu jāspēj palīdzēt programmas revīzijas iestādei.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a) Lai stiprinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un uzlabotu tās kohēzijas politikas efektivitāti, trešām valstīm ir atļauts ar IPA un EKPI līdzekļu ieguldījumu piedalīties transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās. Tomēr ar darbībām, ko līdzfinansē no šādām programmām, jāturpina īstenot kohēzijas politikas mērķus, pat ja tās daļēji vai pilnībā tiek veiktas ārpus Savienības teritorijas. Šajā kontekstā ieguldījums Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanā ir tikai pastarpināts, jo sadarbības programmu smaguma centrs būtu jānosaka ar kohēzijas politikas tematiskajiem uzdevumiem un ieguldījumu prioritātēm. Lai nodrošinātu trešo valstu efektīvu līdzdalību sadarbības programmās, kas tiek pārvaldītas saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, programmu īstenošanas nosacījumi būtu jāizklāsta pašās sadarbības programmās un vajadzības gadījumā arī finansēšanas nolīgumos, ko noslēdz starp Komisiju, katras trešās valsts valdību un tās dalībvalsts valdību, kurā atrodas attiecīgās sadarbības programmas pārvaldības iestāde. Programmu īstenošanas nosacījumiem būtu jāatbilst piemērojamo Savienības tiesību aktu noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, iesaistīto dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem saistībā ar to piemērošanu.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz neatbilstīgo maksājumu atgūšanu — no atbalsta saņēmējiem uz galveno saņēmēju un pārvaldības iestādi līdz Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu atbildību gadījumos, kad atgūšana nav iespējama.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāparedz skaidra atkāpe citā valūtā nekā euro maksāto izdevumu pārrēķināšanai, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas bija noteikts dienā, kura ir pēc iespējas tuvāk izdevumu veikšanas laikposmam. Kopīgajam sekretariātam, programmu iestādēm un uzraudzības komitejai iesniedzamajos finanšu plānos, ziņojumos un pārskatos par kopīgajiem sadarbības pasākumiem summas jebkurā gadījumā būtu jānorāda euro. Pārrēķināšanas pareizība būtu jāpārbauda.

(33) Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāparedz skaidra atkāpe citā valūtā nekā euro maksāto izdevumu pārrēķināšanai, piemērojot mēneša valūtas maiņas kursu, kas bija noteikts dienā, kura ir pēc iespējas tuvāk izdevumu veikšanas laikposmam, vai mēnesī, kad izdevumus iesniedza pārbaudei. Kopīgajam sekretariātam, programmu iestādēm un uzraudzības komitejai iesniedzamajos finanšu plānos, ziņojumos un pārskatos par kopīgajiem sadarbības pasākumiem summas būtu jānorāda euro. Pārrēķināšanas pareizība būtu jāpārbauda.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Ņemot vērā grūtības un kavējumus, kas radās, izveidojot patiesi kopīgu programmu struktūras, maksājumu pamatošanas termiņam attiecībā uz budžeta saistībām atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim vajadzētu būt trim gadiem pēc budžeta saistību gada.

svītrots

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Jāprecizē piemērojamie noteikumi par finanšu pārvaldību, plānošanu, uzraudzību, novērtēšanu un kontroli attiecībā uz trešo valstu līdzdalību transnacionālajās un starpreģionu sadarbības programmās. Minētie noteikumi būtu jāparedz attiecīgajā sadarbības programmā un/vai attiecīgajā finansēšanas nolīgumā starp Komisiju, katru no iesaistītajām trešām valstīm un dalībvalsti, kurā atrodas attiecīgās sadarbības programmas pārvaldības iestāde.

svītrots

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a) Lai ERAF finansējumu sadarbības programmām, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu un kurās iesaistīti tālākie reģioni, labāk saskaņotu ar iespējamo papildu finansējumu no Eiropas Attīstības fonda (EAF), EKPI, IPA, kā arī ar Eiropas Investīciju banku (EIB), dalībvalstīm un trešām valstīm vai teritorijām, kas piedalās šādās sadarbības programmās, būtu jāizveido koordinācijas mehānismi saskaņā ar šīm programmām.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Lai paredzētu konkrētus atbilstības noteikumus, Komisijai saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 17. pantā izklāstīto saturu un darbības jomu. Īpaši svarīgi, lai sava sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(36) Lai paredzētu īpašus noteikumus par izdevumu atbilstību, Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz īpašiem noteikumiem par izdevumu atbilstību saistībā ar sadarbības programmām. Īpaši svarīgi, lai, veicot sagatavošanas darbus, Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37a) Tomēr šī regula neliedz turpināt vai grozīt atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1080/2006 vai jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus 2013. gada 31. decembrī piemēro minētajam atbalstam un kurus pēc šā datuma turpina piemērot minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem līdz to noslēgumam. Tāpēc pieteikumiem atbalsta saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006, būtu jāpaliek spēkā.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

37.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37b) Tā kā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirību, vismazāk attīstīto reģionu atpalicības, kā arī dalībvalstu un reģionu finanšu resursu ierobežotības dēļ un tādēļ labāk tos iespējams sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu paredz arī noteikumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim atbilstošo darbības programmu (,,sadarbības programmas”) efektīvu īstenošanu, finansiālo pārvaldību un kontroli, tostarp gadījumos, kad šādās sadarbības programmās piedalās trešās valstis.

Ar šo regulu paredz arī noteikumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim atbilstošo darbības programmu (,,sadarbības programmas”) efektīvu īstenošanu, uzraudzību, finansiālo pārvaldību un kontroli, tostarp gadījumos, kad šādās sadarbības programmās piedalās trešās valstis.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa elementi

Atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim ERAF atbalsta:

Atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim ERAF atbalsta šādus elementus:

(1) pārrobežu sadarbību starp blakus esošiem reģioniem, lai veicinātu integrētu reģionālo attīstību starp kaimiņu sauszemes un jūras pierobežas reģioniem no divām vai vairākām dalībvalstīm vai starp kaimiņu pierobežas reģioniem no vismaz vienas dalībvalsts un vienas trešās valsts, kuri atrodas pie Savienības ārējām robežām un uz kuriem neattiecas programmas Savienības ārējo finanšu instrumentu ietvaros;

(2) transnacionālu sadarbību starp lielākām transnacionālām teritorijām, kurā ir iesaistītas valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kura aptver arī jūras pārrobežu sadarbību gadījumos, uz kuriem neattiecas pārrobežu sadarbība, un kuras mērķis ir panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi šajās teritorijās, tādējādi veicinot teritoriālo kohēziju visā Savienībā;

(2) transnacionālu sadarbību starp lielākām transnacionālām teritorijām, kurā ir iesaistīti valsts, reģionālie un vietējie partneri, kura aptver arī jūras pārrobežu sadarbību gadījumos, uz kuriem neattiecas pārrobežu sadarbība, un kuras mērķis ir panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi šajās teritorijās;

(3) starpreģionu sadarbību, lai pastiprinātu kohēzijas politikas efektivitāti, veicinot

(3) starpreģionu sadarbību, lai pastiprinātu kohēzijas politikas efektivitāti, veicinot:

a) pieredzes apmaiņu starp partneriem visā Savienībā par tematiskajiem uzdevumiem un paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu ar nolūku pārnest šo paraugpraksi uz darba programmām atbilstoši mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai”,

a) pieredzes apmaiņu starp partneriem visā Savienībā, galveno uzmanību pievēršot tematiskajiem uzdevumiem, tostarp saistībā ar reģionu attīstību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā, un paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu ar nolūku pārnest šo paraugpraksi galvenokārt uz darba programmām atbilstoši mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai”, bet vajadzības gadījumā arī uz programmām atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim,

b) pieredzes apmaiņu par paraugprakses apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu par pilsētu un lauku ilgtspējīgu attīstību,

b) pieredzes apmaiņu par paraugprakses apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu par pilsētvides ilgtspējīgu attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un laukiem,

c) pieredzes apmaiņu par paraugprakses un inovatīvu pieeju apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu saistībā ar darbībām, kas attiecas uz teritoriālo sadarbību un Eiropas teritoriālās sadarbības grupu izmantošanu,

c) pieredzes apmaiņu par paraugprakses un inovatīvu pieeju apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu saistībā ar teritoriālās sadarbības programmu un darbību īstenošanu, kā arī Eiropas teritoriālās sadarbības grupu izmantošanu,

d) attīstības tendenču izvērtēšanu saistībā ar teritoriālās kohēzijas un Eiropas teritorijas harmoniskas attīstības mērķiem, veicot šajā nolūkā pētījumus, vācot datus un īstenojot citus pasākumus.

d) attīstības tendenču izvērtēšanu saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem, tostarp ekonomiskās un sociālās kohēzijas teritoriālajiem aspektiem, un Eiropas teritorijas harmonisku attīstību, veicot pētījumus, vācot datus un īstenojot citus pasākumus.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

Ģeogrāfiskais pārklājums

1. Pārrobežu sadarbības gadījumā atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām, uz kuriem neattiecas programmas Savienības ārējo finanšu instrumentu ietvaros, un visi NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie jūras robežām ne vairāk kā 150 km attālumā cits no cita, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 2007.–2013. gada plānošanas periodā izveidoto sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu ar pārrobežu teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par sarakstu ar pārrobežu teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

Minētajā sarakstā norāda arī tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, EKPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 [EKPI regula] un IPA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 [IPA regula].

Iesniedzot pārrobežu sadarbības programmu projektus, dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgajai pārrobežu teritorijai pievienotu papildu NUTS 3. līmeņa reģionus, kas atrodas blakus otrajā daļā minētajā lēmumā uzskaitītajiem reģioniem, un norāda šāda pieprasījuma iemeslus.

Iesniedzot pārrobežu sadarbības programmu projektus, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos un ar mērķi nodrošināt saskaņotību starp pārrobežu teritorijām var pieprasīt, lai teritorijām, kas uzskaitītas šā punkta otrajā daļā minētajā lēmumā, pievienotu papildu NUTS 3. līmeņa reģionus. Pēc šo dalībvalstu pieprasījuma, lai veicinātu tālāko reģionu pārrobežu sadarbību pie jūras robežām un neskarot šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus, Komisija otrajā daļā minētajā lēmumā par pārrobežu teritorijām, kas var saņemt atbalstu no šo dalībvalstu attiecīgā piešķīruma, var ietvert tos NUTS 3. līmeņa tālākos reģionus pie jūras robežām, kas atrodas vairāk nekā 150 km attālumā cits no cita.

2. Neskarot 19. panta 2. un 3. punktu, pārrobežu sadarbības programmas var aptvert reģionus Norvēģijā, Šveicē, Lihtenšteinā, Andorā, Monako un Sanmarīno, kā arī trešās valstīs vai teritorijās, kas atrodas tālāko reģionu kaimiņos.

Šādi reģioni ir NUTS 3. līmenim līdzvērtīgi reģioni.

3. Attiecībā uz transnacionālo sadarbību Komisija pieņem sarakstu ar transnacionālajām teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas un aptverot NUTS 2. līmeņa reģionus, vienlaikus ar īstenošanas aktiem nodrošinot, ka šāda sadarbība uz iepriekšējo programmu pamata netiek pārtraukta lielākās sasvstarpēji sasaistītās teritorijās. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

3. Attiecībā uz transnacionālo sadarbību Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par sarakstu ar transnacionālajām teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas un aptverot NUTS 2. līmeņa reģionus, vienlaikus nodrošinot, ka šāda sadarbība uz iepriekšējo programmu pamata netiek pārtraukta lielākās sasvstarpēji sasaistītās teritorijās, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

Iesniedzot transnacionālās sadarbības programmu projektus, dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgajai transnacionālās sadarbības teritorijai pievienotu papildu NUTS 2. līmeņa reģionus, kas atrodas blakus pirmajā daļā minētajā lēmumā uzskaitītajiem reģioniem, un norāda šāda pieprasījuma iemeslus.

4. Neskarot 19. panta 2. un 3. punktu, transnacionālās sadarbības programmas var aptvert reģionus šādās trešās valstīs vai teritorijās:

a) trešās valstis vai teritorijas, kas uzskaitītas vai minētas 2. punktā, un

b) Fēru salas un Grenlande.

Neskarot 19. panta 2. un 3. punktu, transnacionālās sadarbības programmas var aptvert arī reģionus no trešām valstīm, uz kurām attiecas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, EKPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 (tostarp attiecīgos Krievijas Federācijas reģionus) un IPA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012. Gada apropriācijas, kas atbilst atbalstam, ko EKPI un IPA sniedz šīm programmām, tiks darītas pieejamas ar nosacījumu, ka programmas pienācīgi pievēršas attiecīgajiem ārējās sadarbības uzdevumiem.

Šādi reģioni ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai līdzvērtīgi reģioni.

Šādi reģioni ir NUTS 2. līmenim līdzvērtīgi reģioni.

5. Attiecībā uz starpreģionu sadarbību ERAF atbalsts aptver visu Savienības teritoriju.

Neskarot 19. panta 2. un 3. punktu, starpreģionu sadarbības programmas var aptvert 4. punkta a) un b) apakšpunktā minēto trešo valstu visu teritoriju vai tās daļu.

6. Informācijas nolūkos 2. un 4. punktā minēto trešo valstu vai teritoriju reģioni ir uzskaitīti sarakstos, kas minēti 1. un 3. punktā.

6.a Pienācīgi pamatotos gadījumos, lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti, tālākie reģioni vienā teritoriālās sadarbības programmā var apvienot visus ERAF līdzekļus, kas saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem ir piešķirti pārrobežu un transnacionālai sadarbībai, tostarp 4. panta 2. punktā minēto papildu piešķīrumu, ievērojot noteikumus, kas piemērojami ikvienam no šiem piešķīrumiem.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības resursi

Eiropas teritoriālās sadarbības resursi¹

1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim paredzēto resursu apmērs ir 3,48 % no visiem resursiem, kas budžeta saistībās ir pieejami no fondiem 2014.–2020. gadā un izklāstīti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 83. panta 1. punktā (t. i., kopā EUR 11 700 000 004), un tos piešķir šādi:

1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim paredzēto resursu apmērs ir 7 % no visiem resursiem, kas budžeta saistībās ir pieejami no fondiem 2014.–2020. gadā un izklāstīti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 83. panta 1. punktā (t. i., kopā EUR XX XXX XXX XXX²), un tos piešķir šādi:

a) 73,24 % (t. i., kopā EUR 8 569 000 003) pārrobežu sadarbībai;

a) 74,05 % (t. i., kopā EUR X XXX XXX XXX³) pārrobežu sadarbībai;

b) 20,78 % (t. i., kopā EUR 2 431 000 001) transnacionālai sadarbībai;

b) 20,36 % (t. i., kopā EUR X XXX XXX XXX⁴) transnacionālai sadarbībai;

c) 5,98 % (t. i., kopā EUR 700 000 000) starpreģionu sadarbībai.

c) 5,59 % (t. i., kopā EUR XXX XXX XXX5⁵) starpreģionu sadarbībai.

2. Sadarbības programmas, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni, saņem ne mazāk kā 150 % no ERAF atbalsta, ko tās saņēma 2007.–2013. gadā. Papildus no piešķīruma starpreģionu sadarbībai tiek atlikti EUR 50 000 000, kas paredzēti tālāko reģionu sadarbībai. Attiecībā uz tematisko koncentrāciju 5. panta b) punktu piemēro šim papildu piešķīrumam.

2. Tālākajiem reģioniem, kuros īsteno Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim atbilstošas programmas, piešķir ne mazāk kā 150 % no ERAF atbalsta, ko sadarbības programmu īstenošanai tie saņēma 2007.–2013. gadā. Papildus no piešķīruma starpreģionu sadarbībai tiek atlikti EUR 50 000 000, kas paredzēti tālāko reģionu sadarbībai. Attiecībā uz tematisko koncentrāciju 5. panta 1. punktu piemēro šim papildu piešķīrumam.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienu lēmumu, kurā ir iekļauts visu sadarbības programmu saraksts un norādītas kopējā ERAF atbalsta summas pa programmām, kā arī 2014. gada piešķīruma summas pa programmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

3. Komisija katru dalībvalsti informē par tai paredzēto daļu pārrobežu un transnacionālās sadarbības kopējā finansējumā, kas minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, norādot sadalījumu pa gadiem. Par kritēriju šim sadalījumam starp dalībvalstīm izmanto iedzīvotāju skaitu 3. panta 1. punkta otrajā daļā un 3. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajās teritorijās.

Iedzīvotāju skaitu teritorijās, kas minētas 3. panta 1. punkta 3. daļā un 3. panta 3. punkta pirmajā daļā, izmanto par kritēriju, lai noteiktu sadalījumu pa gadiem pa dalībvalstīm.

Pamatojoties uz paziņotajām summām, katra dalībvalsts informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 4.a pantā paredzēto pārnešanas iespēju, un par tās rezultātā izveidoto līdzekļu sadalījumu starp pārrobežu un transnacionālām programmām, kurās attiecīgā dalībvalsts piedalās. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā ir iekļauts visu sadarbības programmu saraksts un norādītas kopējā ERAF atbalsta summas pa programmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

4. Komisija un attiecīgās dalībvalstis nosaka ERAF atbalstu, kas pārrobežu un jūras baseina programmām ir paredzēts EKPI ietvaros un pārrobežu programmām — IPA ietvaros.

4. Komisija un attiecīgās dalībvalstis nosaka ERAF ieguldījumu, kas pārrobežu un jūras baseina programmām ir paredzēts EKPI ietvaros un pārrobežu programmām — IPA ietvaros. Katrai dalībvalstij noteikto ERAF ieguldījumu starp attiecīgajām dalībvalstīm vairs nepārdala.

5. ERAF atbalstu katrai pārrobežu un jūras baseina programmai EKPI un IPA ietvaros piešķir ar nosacījumu, ka EKPI un IPA piešķir vismaz līdzvērtīgas summas. Šīs līdzvērtības maksimālais apmērs ir noteikts EKPI regulā vai IPA regulā.

6. Gada apropriācijas, kas atbilst atbalstam, ko ERAF sniedz programmām EKPI un IPA ietvaros, iekļauj šo instrumentu attiecīgajās budžeta pozīcijās, sākot ar 2014. gada budžetu.

7. ERAF ikgadējo ieguldījumu, kas paredzēts programmām EKPI un IPA ietvaros un attiecībā uz kuru Komisijai saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām EKPI un IPA ietvaros līdz 30. jūnijam nav iesniegta neviena programma, 2015. un 2016. gadā piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

7. ERAF ikgadējo ieguldījumu, kurš paredzēts programmām EKPI un IPA ietvaros un attiecībā uz kuru Komisijai saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām EKPI un IPA ietvaros līdz 30. jūnijam nav iesniegta neviena programma, un kurš nav iedalīts citai programmai, kas iesniegta tajā pašā ārējās sadarbības programmu kategorijā, 2015. un 2016. gadā piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is).

Ja līdz 2017. gada 30. jūnijam saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām EKPI un IPA ietvaros vēl joprojām ir tādas programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad visu 4. punktā minēto ERAF atbalstu atlikušajiem gadiem līdz 2020. gadam piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

Ja līdz 2017. gada 30. jūnijam saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām EKPI un IPA ietvaros vēl joprojām ir tādas programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad visu 4. punktā minēto ERAF atbalstu atlikušajiem gadiem līdz 2020. gadam, kurš nav iedalīts citai programmai, kas pieņemta tajā pašā ārējās sadarbības programmu kategorijā, piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

8. Šā panta 4. punktā minētās pārrobežu un jūras baseina programmas, kuras Komisija ir pieņēmusi, pārtrauc, ja:

8. Šā panta 4. punktā minētās pārrobežu un jūras baseina programmas, kuras Komisija ir pieņēmusi, pārtrauc vai piešķīrumu programmai samazina atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši tad, ja:

a) neviena partnervalsts, uz kuru attiecas programma, nav parakstījusi attiecīgo finansēšanas līgumu līdz termiņam, kas noteikts Regulā (ES) Nr./2012 [EKPI regula] vai Regulā (ES) Nr./2012 [IPA regula], vai

b) programmu nevar īstenot problēmu dēļ, kas rodas iesaistīto valstu attiecībās.

b) programmu nevar īstenot saskaņā ar plānu to problēmu dēļ, kas rodas iesaistīto valstu attiecībās.

Šādā gadījumā 4. punktā minēto ERAF atbalstu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav radušās saistības, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās šī dalībvalsts.

Šādā gadījumā 4. punktā minēto ERAF atbalstu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav radušās saistības, vai gada maksājumiem, kuri tajā pašā budžeta gadā ir pilnīgi vai daļēji izmaksāti vai atgūti un kuri nav iedalīti citai programmai tajā pašā ārējās sadarbības programmu kategorijā, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās šī dalībvalsts.

8.a Komitejai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 143. pantu, Komisija sniedz ikgadēju kopsavilkumu par to, kā tiek finansiāli īstenotas tās pārrobežu un jūras baseina programmas EKPI ietvaros un tās pārrobežu programmas IPA ietvaros, kurās ERAF sniedz ieguldījumu atbilstīgi šim pantam.

__________

¹Budžeta radītājus ievieto, kad panākta vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un par KNR 84. pantu.

^{2 3 4 5} Šie skaitļi ir atkarīgi no kohēzijas politikai pieejamiem kopējiem līdzekļiem 2014.–2020. gadā.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a pants

Katra dalībvalsts var pārnest līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma vienam no 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem elementiem uz otru elementu.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

Tematiskā koncentrācija

Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 9. pantā minētie tematiskie uzdevumi tiek koncentrēti šādi:

1. Vismaz 80 % no ERAF piešķīruma katrai pārrobežu sadarbības un transnacionālajai programmai koncentrē uz ne vairāk kā četriem tematiskiem uzdevumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 9. pantā.

a) katrai pārrobežu sadarbības programmai atlasa ne vairāk kā 4 tematiskos uzdevumus;

b) katrai transnacionālās sadarbības programmai atlasa ne vairāk kā 4 tematiskos uzdevumus;

c) starpreģionu sadarbības programmām saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu var atlasīt visus tematiskos uzdevumus.

2. Starpreģionu sadarbības programmām saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu var atlasīt visus tematiskos uzdevumus.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

6. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus 5. pantam Regulā (ES) Nr. [...]/2012 [ERAF regula] ERAF atbalsta cilvēkresursu, iekārtu un infrastruktūras kopīgu izmantošanu pārrobežu mērogā saskaņā ar dažādajām ieguldījumu prioritātēm, kā arī šādas, tematiskajiem uzdevumiem atbilstošas ieguldījumu prioritātes:

Saskaņā ar darbības jomu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [ERAF regula] 3. pantā, ERAF sniedz ieguldījumu Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 9. pantā izklāstīto tematisko uzdevumu īstenošanā, nodrošinot kopīgu rīcību saskaņā ar pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmām. Papildus Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [ERAF regula] 5. pantā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm ERAF var atbalstīt arī šādas ieguldījumu prioritātes saistībā ar tematiskajiem uzdevumiem, kas norādīti Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa attiecīgajiem elementiem:

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

6. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) pārrobežu sadarbības ietvaros:

1.a pārrobežu sadarbības ietvaros:

i) pārrobežu darba tirgu integrāciju, tostarp pārrobežu mobilitāti, kopīgas nodarbinātības iniciatīvas vietējā mērogā un kopīgu apmācību (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalsts”);

aa) nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana:

integrējot pārrobežu darba tirgus, tostarp pārrobežu mobilitāti, īstenojot kopīgas nodarbinātības iniciatīvas vietējā mērogā, sniedzot informatīvus un konsultatīvus pakalpojumus un nodrošinot kopīgu apmācību;

ii) dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības veicināšanu pārrobežu mērogā, kā arī sociālās iekļaušanas veicināšanu pārrobežu mērogā (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana”);

ab) sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana:

veicinot dzimumu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un kopienu integrāciju pārrobežu mērogā;

iii) kopīgu izglītības un apmācību shēmu izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Ieguldījumi prasmēs, izglītībā un mūžizglītībā”);

ac) ieguldījumi prasmēs, izglītībā un mūžizglītībā:

izstrādājot un īstenojot kopīgas izglītības, arodmācību un apmācību shēmas;

iv) tiesiskās un administratīvās sadarbības un sadarbības starp iedzīvotājiem un iestādēm veicināšanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”);

ad) institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana:

veicinot tiesisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

6. pants – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) transnacionālās sadarbības ietvaros: makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”).

1.b transnacionālās sadarbības ietvaros:

institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana:

izstrādājot un koordinējot makroreģionālas un jūras baseinu stratēģijas.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c starpreģionu sadarbības ietvaros:

institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana:

aa) veicinot pieredzes apmaiņu, lai pastiprinātu teritoriālās sadarbības programmu un darbību efektivitāti un ETSG izmantošanu (starpreģionu sadarbībai saskaņā ar 2. panta 3.c punktu);

ab) stiprinot pierādījumu bāzi, lai paaugstinātu kohēzijas politikas efektivitāti un uzlabotu tematisko uzdevumu izpildi, analizējot attīstības tendences (starpreģionu sadarbībai saskaņā ar 2. panta 3.d punktu);

ac) izplatot paraugpraksi un speciālās zināšanas un lietderīgi izmantojot rezultātus, kas gūti, apmainoties ar pieredzi par pilsētvides ilgtspējīgu atjaunošanu, tostarp saikni starp pilsētām un laukiem (starpreģionu sadarbībai saskaņā ar 2. panta 3.b punktu).

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.d Attiecībā uz PEACE programmu ERAF atbilstoši tematiskajam uzdevumam „Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana” sniedz ieguldījumu arī sociālās un ekonomiskās stabilitātes veicināšanā attiecīgajos reģionos, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sadarbības programmu veido prioritārie virzieni. Prioritārais virziens attiecas uz vienu fondu, atbilst tematiskajam uzdevumam un aptver vienu vai vairākas šā tematiskā uzdevuma ieguldījumu prioritātes atbilstoši šīs regulas 5. un 6. pantam.

1. Sadarbības programmu veido prioritārie virzieni. Neskarot Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 52. pantu, prioritārais virziens atbilst tematiskajam uzdevumam un aptver vienu vai vairākas šā tematiskā uzdevuma ieguldījumu prioritātes atbilstoši šīs regulas 5. un 6. pantam. Vajadzības gadījumā un lai palielinātu ietekmi un efektivitāti, Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas mērķu sasniegšanai izmantojot tematiski saskaņotu un integrētu pieeju, pienācīgi pamatotos gadījumos prioritārais virziens var ietvert vienu vai vairākas papildinošas ieguldījumu prioritātes, kas atbilst dažādiem tematiskiem uzdevumiem, lai prioritārajā virzienā nodrošinātu maksimālu ieguldījumu.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sadarbības programmā izklāsta

2. Sadarbības programma dod ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas īstenošanā un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanā, un tajā izklāsta:

a) stratēģiju sadarbības programmas ieguldījumam, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes jomā, tostarp:

a) tematisko uzdevumu, atbilstošo ieguldījumu prioritāšu un finanšu piešķīrumu izvēles pamatojumu, ņemot vērā vienoto stratēģisko satvaru; pamatojoties uz [...] situācijas analīzi, visu programmas darbības teritoriju vajadzību un izvēlētās atbildes stratēģijas ziņā, attiecīgā gadījumā izveidojot trūkstošos posmus pārrobežu infrastruktūrā, ņemot vērā ex ante izvērtējuma rezultātus;

i) to vajadzību apzināšanu, kas skar problēmas attiecībā uz visu programmas darbības reģionu,

ii) pamatojumu tematisko uzdevumu un atbilstošo ieguldījumu prioritāšu izvēlei, ņemot vērā vienoto stratēģisko satvaru un ex ante izvērtējuma rezultātus;

b) attiecībā uz katru prioritāro virzienu izklāsta:

b) attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas nav tehniskā palīdzība:

i) ieguldījumu prioritātes un atbilstošos konkrētos uzdevumus,

ii) kopīgos un specifiskos iznākumu un rezultātu rādītājus un — vajadzības gadījumā — atskaites vērtību un skaitļos izteiktu mērķvērtību,

ii) lai stiprinātu plānošanas orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, — konkrēto uzdevumu gaidāmos rezultātus un atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību, kas vajadzības gadījumā ir izteikta skaitliski, saskaņā ar 15. pantu,

iii) atbalstāmo darbību aprakstu, tostarp galveno mērķgrupu, konkrēto iesaistīto teritoriju un — vajadzības gadījumā — atbalsta saņēmēju veidu apzināšanu, kā arī finanšu instrumentu plānoto izmantojumu,

iii) atbalstāmo darbību veidu un piemēru aprakstu katrai ieguldījumu prioritātei un to paredzamo ieguldījumu i) punktā minēto konkrēto uzdevumu izpildē, tostarp pasākumu atlases pamatprincipus un, attiecīgā gadījumā, galveno mērķgrupu, konkrēto iesaistīto teritoriju un atbalsta saņēmēju veidu apzināšanu, kā arī finanšu instrumentu un svarīgāko projektu plānoto izmantojumu,

iv) atbilstošo pasākumu kategorijas, balstoties uz nomenklatūru, ko Komisija ar īstenošanas aktiem ir pieņēmusi saskaņā ar 30. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, kā arī plānoto resursu paredzamo sadalījumu;

iv) kopējos un īpašos iznākuma rādītājus katrai ieguldījumu prioritātei, tostarp skaitliski izteiktu mērķvērtību, par kuriem ir sagaidāms, ka tie veicinās rezultātu sasniegšanu, saskaņā ar 15. pantu;

iva) īstenošanas posmus un finanšu un iznākuma rādītājus, kas izmantojami kā snieguma rādītāju sistēmas atskaites punkti un mērķi atbilstoši Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 19. panta 1. punktam un (xx) pielikumam;

ivb) attiecīgā gadījumā — kopsavilkumu par tehniskās palīdzības plānoto izmantošanu, tostarp darbības, kas var būt vajadzīgas, lai pastiprinātu programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu, kā arī atbalsta saņēmēju administratīvās spējas, un darbības, kas var būt vajadzīgas, lai uzlabotu attiecīgo partneru administratīvās spējas piedalīties programmu īstenošanā;

ivc) attiecīgās pasākumu kategorijas, balstoties uz nomenklatūru, ko Komisija ar īstenošanas aktiem ir pieņēmusi saskaņā ar 30. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, kā arī plānoto resursu paredzamo sadalījumu;

ba) attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas saistīts ar tehnisko palīdzību:

ia) konkrētos uzdevumus;

ib) katra konkrētā uzdevuma gaidāmos rezultātus un, ja, ņemot vērā darbību saturu, tas ir objektīvi pamatoti, atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību, saskaņā ar 15. pantu;

ic) atbalstāmo darbību aprakstu un to paredzamo ieguldījumu i) punktā minēto konkrēto uzdevumu izpildē;

id) iznākuma rādītājus, par kuriem ir sagaidāms, ka tie veicinās rezultātu sasniegšanu;

ie) attiecīgās pasākumu kategorijas, balstoties uz nomenklatūru, ko Komisija ar īstenošanas aktiem ir pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, kā arī plānoto resursu paredzamo sadalījumu;

if) šā apakšpunkta ii) punktu nepiemēro, ja Savienības ieguldījums prioritārajā virzienā vai virzienos, kas attiecas uz darbības programmai sniegtu tehnisku palīdzību, nepārsniedz EUR 15 000 000;

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ieguldījumu integrētajā teritoriālās attīstības stratēģijā, kas izklāstīta partnerības līgumā, tostarp:

2.a Ņemot vērā sadarbības programmas saturu un mērķus, tajā apraksta integrēto pieeju attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp LESD 174. panta trešajā daļā minētajās teritorijās, ņemot vērā iesaistīto dalībvalstu partnerības nolīgumus un parādot, kā šī pieeja palīdz sasniegt programmas mērķus un gaidāmos rezultātus, attiecīgā gadījumā norādot:

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.c Ņemot vērā partnerības nolīgumu saturu un dalībvalstu institucionālo sistēmu, sadarbības programmā izklāsta arī:

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA, EJZF un citiem Savienības un valsts finansēšanas instrumentiem, kā arī ar Eiropas Investīciju banku (EIB),

(aa) mehānismus, kas nodrošina efektīvu koordināciju starp fondiem, ELFLA, EJZF un citiem Savienības un valsts finansēšanas instrumentiem, tostarp koordināciju un iespējamu kombināciju ar EISI, EKPI, EAF un IPA, kā arī ar Eiropas Investīciju banku (EIB), ņemot vērā Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] I pielikumā izklāstītos noteikumus; ja dalībvalstis un trešās valstis vai teritorijas piedalās sadarbības programmās, kurās paredzēts izmantot ERAF apropriācijas saistībā ar tālākajiem reģioniem, kā arī resursus no EAF, — atbilstoša līmeņa koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu šo resursu izmantošanas efektīvu koordināciju;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) vajadzības gadījumā — plānotu integrētu pieeju pilsētvides, lauku un piekrastes reģionu un reģionu ar īpašām teritoriālām pazīmēm teritoriālajai attīstībai, jo īpaši saistībā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 28. un 29. panta īstenošanas noteikumiem,

svītrots

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) vajadzības gadījumā — to pilsētu sarakstu, kurās jāīsteno integrētas darbības pilsētvides ilgtspējīgai attīstībai, un šiem pasākumiem paredzētā ERAF atbalsta plānoto gada piešķīrumu,

(ab) principus to pilsētu teritoriju noteikšanai, kurās jāīsteno integrētas darbības pilsētvides ilgtspējīgai attīstībai, un šiem pasākumiem paredzētā ERAF atbalsta plānoto piešķīrumu,

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns) – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ac) pieeju integrētu teritoriālo ieguldījumu instrumenta izmantošanai gadījumos, kas nav minēti b) apakšpunktā, un tiem paredzēto finanšu piešķīrumu no katra prioritārā virziena;

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv) to teritoriju apzināšanu, kurās tiks īstenota kopienu vadīta vietējā attīstība,

aa) pieeju kopienu vadītas vietējās attīstības instrumentu izmantošanai un principus to teritoriju apzināšanai, kurās šo pieeju īstenos,

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v) vajadzības gadījumā — plānoto pasākumu ieguldījumu makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

ad) ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās stratēģijās un jūras baseinu stratēģijās, — plānoto pasākumu ieguldījumu šo stratēģiju īstenošanā atkarībā no attiecīgo dalībvalstu noteiktajām vajadzībām programmas darbības teritorijā, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgajās stratēģijās apzinātos stratēģiski svarīgos projektus.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt fondu efektīvu izmantošanu, tostarp:

svītrots

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) snieguma rādītāju sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 19. panta 1. punktu,

svītrots

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) darbības, kas veiktas, lai iesaistītu partnerus sadarbības programmas sagatavošanā, un partneru lomu sadarbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā;

(ac) darbības, kas veiktas, lai Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 5. pantā minētos partnerus iesaistītu sadarbības programmas sagatavošanā, un šo partneru lomu sadarbības programmas sagatavošanā un īstenošanā [...], kā arī to iesaisti uzraudzības komitejā;

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) novērtējumu par administratīvo slogu, ar ko saskaras saņēmēji, un plānotās šā sloga samazināšanas darbības, pievienojot tām attiecīgos mērķus,

(ab) kopsavilkumu par atbalsta saņēmējiem radītā administratīvā sloga novērtējumu un, vajadzības gadījumā, darbības, ko plānots veikt, lai to samazinātu, norādot arī paredzamo grafiku.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) to svarīgāko projektu sarakstu, kuru gadījumā galveno darbu uzsākšanas datums ir līdz 2018. gada 1. janvārim;

(cb) to svarīgāko projektu sarakstu, kuru īstenošana ir paredzēta plānošanas periodā;

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) finanšu plānu ar divām tabulām (bez sadalījuma pa iesaistītajām dalībvalstīm):

(ca) finanšu plānu ar divām tabulām (bez sadalījuma pa iesaistītajām dalībvalstīm):

(i) tabulu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 53., 110. un 111. pantu par katru gadu ir minēta kopējās finanšu apropriācijas summa, kāda paredzēta atbalstam no ERAF,

(i) tabulu, kurā saskaņā ar noteikumiem par līdzfinansējuma likmēm, kas norādītas Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 53., 110. un 111. pantā par katru gadu ir minēta kopējās finanšu apropriācijas summa, kāda paredzēta atbalstam no ERAF,

(ii) tabulu, kurā attiecībā uz visu plānošanas periodu, sadarbības programmu un katru prioritāro virzienu ir norādīta kopējās finanšu apropriācijas summa, ko saņem kā ERAF atbalstu un valsts līdzfinansējumu. Ja valsts līdzfinansējums sastāv no valsts un privātā līdzfinansējuma, tad tabulā norāda paredzamo sadalījumu starp valsts un privātā finansējuma elementiem. Informācijas nolūkos tabulā norāda paredzamo EIB līdzdalību;

(ii) tabulu, kurā attiecībā uz visu plānošanas periodu, sadarbības programmu un katru prioritāro virzienu ir norādīta kopējās finanšu apropriācijas summa, ko saņem kā ERAF atbalstu un valsts līdzfinansējumu. Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas apvieno ieguldījumu prioritātes no dažādiem tematiskiem uzdevumiem, tabulā norāda kopējās finanšu apropriācijas un valsts līdzfinansējuma summu katram attiecīgajam tematiskajam uzdevumam. Ja valsts līdzfinansējums sastāv no valsts un privātā līdzfinansējuma, tad tabulā norāda paredzamo sadalījumu starp valsts un privātā finansējuma elementiem. Informācijas nolūkos tabulā norāda programmā iesaistīto trešo valstu jebkādu ieguldījumu un paredzamo EIB līdzdalību;

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbības programmā izklāsta:

(g) sadarbības programmas īstenošanas noteikumus, norādot:

(aa) sadarbības programmas īstenošanas noteikumus, norādot:

(i) akreditācijas iestādi, pārvaldības iestādi un revīzijas iestādi,

(i) pārvaldības iestādi, sertifikācijas iestādi (attiecīgā gadījumā) un revīzijas iestādi,

(ii) struktūru vai struktūras, kurām uzticēti kontroles pienākumi,

(iii) struktūru vai struktūras, kurām uzticēta atbildība par revīzijas pienākumiem,

(iv) procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,

(v) vadības un kontroles noteikumu kopsavilkuma aprakstu,

(vi) saistību sadalīšanu iesaistīto dalībvalstu vidū gadījumā, ja pārvaldības iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informāciju, kas pieprasīta a)–d) apakšpunktā, pielāgo sadarbības programmu īpašajam raksturam saskaņā ar šīs regulas 2. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Informāciju, kas pieprasīta 2. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i–vi punktā, 3. punktā un 5. punkta a) apakšpunktā, pielāgo sadarbības programmu īpašajam raksturam saskaņā ar šīs regulas 2. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informāciju, kas pieprasīta e) apakšpunkta ii) un iii) punktā, neiekļauj sadarbības programmās saskaņā ar šīs regulas 2. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Informāciju, kas pieprasīta 2. punkta e) apakšpunktā un 5. punkta b) apakšpunktā, neiekļauj sadarbības programmās saskaņā ar šīs regulas 2. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

7. pants– 2.b punkts (jauns) – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab) struktūru, kam Komisija veiks maksājumus;

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katrā sadarbības programmā iekļauj:

2.d Katrā sadarbības programmā attiecīgā gadījumā un atkarībā no attiecīgo dalībvalstu pienācīgi pamatota novērtējuma par šo elementu atbilstību programmas saturam un mērķiem iekļauj:

i) aprakstu par īpašām darbībām, lai pasākumu atlasē ņemtu vērā vides aizsardzības prasības, resursefektivitāti, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, riska novēršanu un riska pārvaldību;

aa) aprakstu par īpašām darbībām, kuras jāveic, lai pasākumu atlasē ņemtu vērā vides aizsardzības prasības, resursefektivitāti, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, noturību katastrofu gadījumā, riska novēršanu un riska pārvaldību;

ii) aprakstu par īpašām darbībām, lai sadarbības programmas sagatavošanas, izstrādes un īstenošanas laikā — un jo īpaši saistībā ar piekļuvi finansējumam — veicinātu iespēju vienlīdzību un novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, ņemot vērā to dažādo mērķa grupu vajadzības, kuras pakļautas šādas diskriminācijas apdraudējumam, un jo īpaši prasības par pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti;

ab) aprakstu par īpašām darbībām, kuras jāveic, lai sadarbības programmas sagatavošanas, izstrādes un īstenošanas laikā — un jo īpaši saistībā ar piekļuvi finansējumam — veicinātu iespēju vienlīdzību un novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, ņemot vērā to dažādo mērķa grupu vajadzības, kuras pakļautas šādas diskriminācijas apdraudējumam, un jo īpaši prasības par pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti;

iii) aprakstu par sadarbības programmas ieguldījumu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā un — vajadzības gadījumā — noteikumus, lai nodrošinātu dzimumu jautājuma iekļaušanu programmu un darbības līmenī.

ac) aprakstu par sadarbības programmas ieguldījumu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā un — vajadzības gadījumā — noteikumus, lai nodrošinātu dzimumu jautājuma iekļaušanu darbības programmu un darbības līmenī.

Dalībvalstis kopā ar sadarbības programmas priekšlikumu iesniedz valstu līdztiesības atbalsta struktūru atzinumu par ii) un iii) apakšpunktā noteiktajiem pasākumiem.

Pirmo un otro apakšpunktu nepiemēro sadarbības programmām saskaņā ar 2. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Pirmo un otro daļu nepiemēro sadarbības programmām saskaņā ar 2. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Sadarbības programmās atbilstīgi 2. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktam definē atbalsta saņēmēju vai saņēmējus attiecībā uz šādu sadarbības programmu un tajās var precizēt piešķiršanas procedūru.

2.e Sadarbības programmās atbilstīgi 2. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktam definē atbalsta saņēmēju vai saņēmējus attiecībā uz šādu sadarbības programmu, un tajās var precizēt piešķiršanas procedūru.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pirms sadarbības programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis vai — vajadzības gadījumā — teritorijas rakstiski apstiprina savu piekrišanu sadarbības programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu saistības nodrošināt sadarbības programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu.

2.f Pirms sadarbības programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis vai — vajadzības gadījumā — teritorijas, kad tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, rakstiski apstiprina savu piekrišanu sadarbības programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un — attiecīgā gadījumā — trešo valstu vai teritoriju saistības nodrošināt sadarbības programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu un — attiecīgā gadījumā — trešo valstu vai teritoriju saistības sniegt finansiālu ieguldījumu.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

7. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis izstrādā sadarbības programmas atbilstoši Komisijas pieņemtajam paraugam.

2.g Iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis vai teritorijas, kad tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, izstrādā sadarbības programmas atbilstoši Komisijas pieņemtajam paraugam. Atkāpjoties no 5. punkta, ja sadarbības programmās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis, attiecīgās dalībvalstis pirms sadarbības programmu iesniegšanas Komisijai apspriežas ar attiecīgajām trešām valstīm. Tādā gadījumā piekrišanu sadarbības programmu saturam un trešo valstu iespējamajam ieguldījumam var izklāstīt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar trešām valstīm vai pēc reģionālās sadarbības organizāciju apspriedēm.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

7. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem minēto paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

2.h Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem minēto paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.i Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, ar ko apstiprina visus elementus (tostarp visus turpmākos grozījumus), uz kuriem attiecas šis pants, izņemot tos elementus, uz kuriem attiecas šā panta 2. punkta b) apakšpunkta vii) punkts un e) apakšpunkts, 4. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkts, 5. punkts un 6. punkts, kas paliek iesaistīto dalībvalstu atbildībā.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.j punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.j Par visiem lēmumiem, ar kuriem groza sadarbības programmas elementus, uz kuriem neattiecas Komisijas lēmums saskaņā ar 11. punktu, pārvaldības iestāde informē Komisiju viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu, kas nevar būt pirms tā pieņemšanas dienas.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz sadarbības programmām starpniecības iestāde, kas pārvalda un īsteno Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 99. panta 3. punktā minētos integrētos teritoriālos ieguldījumus, ir ETSG vai cita juridiska persona, kas izveidota atbilstoši vienas no iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to ir izveidojušas valsts sektora iestādes no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

Attiecībā uz sadarbības programmām starpniecības iestāde, kas pārvalda un īsteno Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 99. panta 3. punktā minētos integrētos teritoriālos ieguldījumus, ir juridiska persona, kas izveidota atbilstoši vienas no iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to ir izveidojušas valsts sektora iestādes no vismaz divām iesaistītajām valstīm, vai ETSG.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

Darbību atlase

1. Sadarbības programmām atbilstošās darbības atlasa uzraudzības komiteja, kas minēta Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 41. pantā.

1. Sadarbības programmām atbilstošās darbības atlasa uzraudzības komiteja, kas minēta Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 41. pantā. Uzraudzības komiteja var izveidot koordinācijas komiteju darbību atlasei uzraudzības komitejas vadībā.

2. Pārrobežu un transnacionālās sadarbības ietvaros atlasītās darbības aptver atbalsta saņēmējus no vismaz divām iesaistītajām valstīm, no kuriem vismaz viens ir no dalībvalsts. Darbību var īstenot vienā valstī, ja tas nāk par labu programmas teritorijai.

Darbības, kas attiecas uz starpreģionu sadarbību atbilstoši 2. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktam, aptver atbalsta saņēmējus no vismaz trim valstīm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis.

Minētos nosacījumus nepiemēro darbībām saskaņā ar pārrobežu programmām starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, kā minēts 6. panta c) punktā.

3. Neskarot 2. punktu, ETSG vai cita juridiska persona, kas izveidota atbilstoši vienas no iesaistīto valstu tiesību aktiem, var pieteikties darbībai kā vienīgais atbalsta saņēmējs ar nosacījumu, ka šo juridisko personu ir izveidojušas valsts sektora iestādes un struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm (pārrobežu un transnacionālās sadarbības gadījumā) un vismaz no trim iesaistītajām valstīm (starpreģionu sadarbības gadījumā).

3. Neskarot 2. punktu, ETSG vai cita juridiska persona, kas izveidota atbilstoši vienas no iesaistīto valstu tiesību aktiem, var pieteikties darbībai kā vienīgais atbalsta saņēmējs ar nosacījumu, ka šo juridisko personu ir izveidojušas valsts sektora iestādes un struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm pārrobežu un transnacionālās sadarbības gadījumā un no vismaz trim iesaistītajām valstīm starpreģionu sadarbības gadījumā.

4. Atbalsta saņēmēji sadarbojas darbību izstrādē, īstenošanā, nodrošināšanā ar personālu, kā arī finansēšanā.

4. Atbalsta saņēmēji sadarbojas darbību izstrādē un īstenošanā. Turklāt tie sadarbojas darbību nodrošināšanā ar personālu vai to finansēšanā, vai arī abās šajās jomās.

Attiecībā uz darbībām, kas paredzētas programmās starp tālākiem reģioniem un trešām valstīm vai teritorijām, atbalsta saņēmējiem ir jāsadarbojas tikai divās no pirmajā daļā minētajām jomām.

5. Pārvaldības iestāde attiecībā uz katru darbību nosūta galvenajam vai vienīgajam atbalsta saņēmējam dokumentu, kurā izklāstīti nosacījumi par atbalsta piešķiršanu darbībai, tostarp īpašas prasības darbības ietvaros piegādājamiem produktiem vai pakalpojumiem, finanšu plāns un izpildes termiņš.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Juridiska persona, kas īsteno finanšu instrumentu vai attiecīgā gadījumā līdzekļu fondu, var būt vienīgais darbības atbalsta saņēmējs, nepiemērojot šā punkta pirmajā daļā noteiktās prasības par juridiskās personas sastāvu.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

Saņēmēji

1. Ja attiecībā uz sadarbības programmā veicamo darbību ir divi vai vairāk saņēmēji, tad visi saņēmēji izraugās vienu no tiem par galveno saņēmēju.

1. Ja attiecībā uz sadarbības programmā veicamo darbību ir divi vai vairāki saņēmēji, tad visi saņēmēji izraugās vienu no tiem par galveno saņēmēju.

2. Galvenais saņēmējs veic šādus uzdevumus:

a) sadarbībā ar pārējiem saņēmējiem izstrādā vienošanos, kurā iekļauti noteikumi, kas cita starpā nodrošina darbībai piešķirto līdzekļu pareizu pārvaldību, tostarp noteikumi par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu;

b) uzņemas atbildību, lai nodrošinātu visas darbības īstenošanu;

c) nodrošina, ka visu saņēmēju uzrādītie izdevumi tika samaksāti darbības īstenošanas gaitā un atbilst darbībām, par kurām vienojušies visi saņēmēji;

c) nodrošina, ka visu saņēmēju uzrādītie izdevumi tika samaksāti darbības īstenošanas gaitā un atbilst darbībām, par kurām vienojušies visi saņēmēji, kā arī dokumentam, ko saskaņā ar 11. panta 5. punktu ir nosūtījusi pārvaldības iestāde;

d) pārbauda, vai pārējo saņēmēju uzrādītos izdevumus ir atzinuši kontrolieri, ja šo pārbaudi nav veikusi pārvaldības iestāde saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

d) nodrošina, ka pārējo saņēmēju uzrādītos izdevumus ir pārbaudījuši kontrolieri, ja šo pārbaudi nav veikusi pārvaldības iestāde saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

3. Galvenais saņēmējs nodrošina, ka pārējie saņēmēji saņem publiskā atbalsta kopējo summu pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem saņēmējiem samazinātu šo līdzekļu apjomu.

3. Ja 12. panta 2. punktā minētā vienošanās neparedz citādi, galvenais saņēmējs nodrošina, ka pārējie saņēmēji saņem fondu ieguldījuma kopējo summu pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem saņēmējiem samazinātu šo līdzekļu apjomu.

4. Galvenie saņēmēji atrodas dalībvalstī, un vienīgie saņēmēji ir reģistrēti dalībvalstī.

4. Galvenie saņēmēji atrodas dalībvalstī, kura piedalās attiecīgajā sadarbības programmā. Dalībvalstis un trešās valstis vai teritorijas, kuras piedalās sadarbības programmā, var vienoties, ka galvenais saņēmējs var atrasties trešā valstī vai teritorijā, kura piedalās attiecīgajā sadarbības programmā, ja pārvaldības iestāde ir pārliecinājusies, ka galvenais saņēmējs spēj veikt šā panta 2. un 3. punktā minētos uzdevumus un ka pārvaldības, pārbaudes un revīzijas prasības ir izpildītas.

Vienīgie saņēmēji ir reģistrēti dalībvalstī, kura piedalās attiecīgajā sadarbības programmā. Tie var būt reģistrēti dalībvalstī, kas nepiedalās šajā programmā, ja vien ir izpildīti 11. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

Īstenošanas ziņojumi

1. Pārvaldības iestāde līdz 2016. gada 30. aprīlim un līdz 30. aprīlim katrā nākamajā gadā līdz 2022. gadam, to ieskaitot, iesniedz Komisijai gada ziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 44. panta 1. punktu. Ziņojums, ko iesniedz 2016. gadā, aptver 2014. un 2015. finanšu gadu, kā arī laikposmu no izdevumu atbilstības sākuma dienas līdz 2013. gada 31. decembrim.

1. Pārvaldības iestāde līdz 2016. gada 31. maijam un līdz 31. maijam katrā nākamajā gadā līdz 2022. gadam, to ieskaitot, iesniedz Komisijai gada ziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 44. panta 1. punktu. Ziņojums, ko iesniedz 2016. gadā, aptver 2014. un 2015. finanšu gadu, kā arī laikposmu no izdevumu atbilstības sākuma dienas līdz 2013. gada 31. decembrim¹.

1.a Attiecībā uz ziņojumiem, ko iesniedz 2017. gadā un 2019. gadā, 1. punktā minētais termiņš ir 30. jūnijs.

2. Gada īstenošanas ziņojumos iekļauj informāciju par:

h) sadarbības programmas īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 44. panta 2. punktu,

a) sadarbības programmas īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 44. panta 2. punktu,

i) panākumiem, kas gūti svarīgāko projektu un kopīgo rīcības plānu sagatavošanā un īstenošanā.

b) attiecīgā gadījumā — panākumiem, kas gūti svarīgāko projektu un kopīgo rīcības plānu sagatavošanā un īstenošanā.

3. Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2017. un 2019. gadā, iekļauj un novērtē informāciju, kas attiecīgi pieprasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 44. panta 3. un 4. punktu, un 2. punktā minēto informāciju, kā arī iekļauj un novērtē informāciju par elementiem, kas izklāstīti šā punkta c), f) un h) apakšpunktā, un atkarībā no sadarbības programmu satura un mērķiem var pievienot informāciju par citiem elementiem, kas uzskaitīti šā punkta apakšpunktos:

j) panākumiem, kas gūti, darbības programmas ietvaros īstenojot integrēto pieeju attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp pilsētvides ilgtspējīgu attīstību, un kopienu vadītu vietējo attīstību;

a) panākumiem, kas gūti, sadarbības programmas ietvaros īstenojot integrēto pieeju attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp pilsētvides ilgtspējīgu attīstību, un kopienu vadītu vietējo attīstību;

k) panākumiem, kas gūti darbību īstenošanā, lai pastiprinātu iestāžu un saņēmēju spējas pārvaldīt un izmantot ERAF;

b) panākumiem, kas gūti darbību īstenošanā, lai pastiprinātu iestāžu un saņēmēju spējas pārvaldīt un izmantot ERAF;

ba) attiecīgā gadījumā ieguldījumu makroreģionālajās un jūras baseinu stratēģijās;

l) panākumiem, kas gūti, īstenojot novērtēšanas plānu un turpmākos pasākumus, balstoties uz novērtēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem;

c) panākumiem, kas gūti, īstenojot novērtēšanas plānu un turpmākos pasākumus, balstoties uz novērtēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem;

m) īpašām darbībām, kas veiktas, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un nepieļautu diskrimināciju, tostarp nodrošinātu pieejamību personām ar invaliditāti, un īstenotajiem noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt dzimumu jautājuma iekļaušanu darbības programmā un pasākumos;

d) īpašām darbībām, kas veiktas, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un veicinātu nediskrimināciju, jo īpaši nodrošinātu pieejamību personām ar invaliditāti, un īstenotajiem noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt dzimumu jautājuma iekļaušanu sadarbības programmā un pasākumos;

n) darbības, kas veiktas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

e) darbības, kas veiktas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

o) saskaņā ar komunikācijas stratēģiju veikto informācijas un publicitātes pasākumu rezultātiem;

f) saskaņā ar komunikācijas stratēģiju veikto informācijas un publicitātes pasākumu rezultātiem;

p) vajadzības gadījumā — panākumiem, kas gūti, īstenojot darbības sociālās inovācijas jomā;

g) panākumiem, kas gūti, īstenojot darbības sociālās inovācijas jomā;

q) partneru iesaisti sadarbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

h) partneru iesaisti sadarbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

4. Gada un galīgos īstenošanas ziņojumus izstrādā, balstoties uz turpmāk izklāstītajiem paraugiem, kurus Komisija pieņem ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4. Gada un galīgos īstenošanas ziņojumus izstrādā, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem paraugiem, kurus Komisija pieņem ar īstenošanas aktiem. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 143. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

______________

¹ Tiks saskaņots ar pārrunu rezultātiem par KNR 101. pantu.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja gada pārskata sanāksme nav organizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 45. panta 3. punktu, gada pārskatu var veikt rakstiski.

Gada pārskata sanāksmi organizē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 45. pantu.

Ja gada pārskata sanāksme nav organizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 45. panta 3. punktu, gada pārskatu var veikt rakstiski.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus izmanto vajadzības gadījumā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 24. panta 3. punktu. To atskaites vērtības nosaka nulles līmenī, un kumulatīvos mērķus nosaka 2022. gadam.

1. Šīs regulas pielikumā izklāstītos kopējos iznākuma rādītājus, programmai raksturīgo rezultātu rādītājus un vajadzības gadījumā programmai raksturīgos iznākuma rādītājus izmanto saskaņā ar šīs regulas 24. panta 3. punktu un 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iv) punktu.

Attiecībā uz katrai programmai raksturīgajiem iznākuma rādītājiem atskaites vērtības nosaka nulles līmenī, un kumulatīvos mērķus nosaka 2022. gadam.

2. Attiecībā uz kopējiem un katrai programmai raksturīgajiem iznākuma rādītājiem atskaites vērtības nosaka nulles līmenī. Kumulatīvās, skaitļos izteiktās mērķvērtības minētajiem rādītājiem nosaka 2022. gadam.

Attiecībā uz katrai programmai raksturīgajiem rezultātu rādītājiem atskaites vērtības nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus, un mērķus nosaka 2022. gadam, taču tos var izteikt kvantitatīvā vai kvalitatīvā aspektā.

3. Attiecībā uz katrai programmai raksturīgajiem rezultātu rādītājiem, kuri skar ieguldījumu prioritātes, atskaites vērtības nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus, un mērķus nosaka 2022. gadam. Mērķus var izteikt kvantitatīvā vai kvalitatīvā aspektā.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumā iekļauto kopējo iznākuma rādītāju sarakstu, veicot pamatotus pielāgojumus, kas ir vajadzīgi, lai efektīvi novērtētu programmu īstenošanas gaitā gūtos panākumus.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Summu, ko no ERAF piešķir tehniskai palīdzībai, ierobežo līdz 6 % no sadarbības programmām piešķirtās kopējās summas, taču tā nav mazāka par EUR 1 500 000.

Summu, ko no ERAF piešķir tehniskai palīdzībai, ierobežo līdz 6 % no sadarbības programmai piešķirtās kopējās summas. Attiecībā uz programmām, kuru kopējais piešķīrums nepārsniedz EUR 50 000 000, summu, ko no ERAF piešķir tehniskai palīdzībai, ierobežo līdz 7 % no piešķirtās kopējās summas, taču tā nav mazāka par EUR 1 500 000 un lielāka par EUR 3 000 000.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 29. pantu, lai paredzētu papildu īpašus noteikumus par izdevumu atbilstību saistībā ar sadarbības programmām.

1. Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 29. pantu, lai paredzētu īpašus noteikumus par izdevumu atbilstību saistībā ar sadarbības programmām attiecībā uz personāla izmaksām, biroja un administratīvajiem izdevumiem, ceļa un uzturēšanās izmaksām, ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksām un aprīkojuma izdevumiem. Četru mēnešu laikā pēc minētās regulas pieņemšanas Komisija par deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 29. pantu, vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Neskarot atbilstības noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 55.–61. pantā, Regulā (ES) Nr. [...]/2012 [ERAF] vai šajā regulā vai balstoties uz tām, uzraudzības komiteja pieņem atbilstības noteikumus visai sadarbības programmai.

2. Neskarot atbilstības noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 55.–61. pantā, Regulā (ES) Nr. [...]/2012 [ERAF], šajā regulā vai 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, vai izriet no tiem, iesaistītās dalībvalstis uzraudzības komitejā pieņem papildu atbilstības noteikumus visai sadarbības programmai.

3. Jautājumiem, kurus neaptver atbilstības noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 55.–61. pantā, Regulā (ES) Nr. [...]/2012 [ERAF] vai šajā regulā vai balstoties uz tām, vai kuru ir pieņēmusi uzraudzības komiteja, piemēro tās valsts noteikumus, kurā izdevumi tika veikti.

3. Jautājumiem, kurus neaptver atbilstības noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 55.–61. pantā, Regulā (ES) Nr. [...]/2012 [ERAF], 1. punktā minētajā deleģētajā aktā vai noteikumos, kurus saskaņā ar 2. punktu kopīgi izstrādājušas iesaistītās dalībvalstis, vai izriet no tiem, piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā izdevumi tika veikti.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver šīs darbības personāla izmaksas.

Personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver šīs darbības personāla izmaksas.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. To darbību gadījumā, kuras saistītas ar reklāmas pasākumiem un spēju veidošanu, izdevumus var veikt ārpus programmas teritorijas Savienības daļas, ja ir izpildīti 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi.

3. To darbību gadījumā, kuras saistītas ar tehnisko palīdzību vai reklāmas pasākumiem un spēju veidošanu, izdevumus var veikt ārpus programmas teritorijas Savienības daļas, ja ir izpildīti 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 113. panta 1. un 2. punkta vajadzībām dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, nozīmē vienu pārvaldības iestādi un minētās regulas 113. panta 4. punkta vajadzībām tās nozīmē vienu revīzijas iestādi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.

1. Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 113. panta 1. punkta vajadzībām dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, izraugās vienu pārvaldības iestādi, šīs regulas 113. panta 2. punkta vajadzībām tās izraugās vienu sertifikācijas iestādi, un minētās regulas 113. panta 4. punkta vajadzībām tās izraugās vienu revīzijas iestādi. Pārvaldības iestāde un revīzijas iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī.

Dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, var noteikt, ka pārvaldības iestāde atbild par sertifikācijas iestādes funkciju izpildi. Tas neskar saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm attiecībā uz finanšu korekciju piemērošanu, kā noteikts sadarbības programmā.

2. Pārvaldības iestāde saņem Komisijas veiktos maksājumus un veic maksājumus galvenajam finansējuma saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 122. pantu.

2. Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas veiktos maksājumus un parasti veic maksājumus galvenajam finansējuma saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 122. pantu.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

22. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sadarbības programmas pārvaldības iestāde pilda pārvaldības iestādes un sertifikācijas iestādes funkcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 114. un 115. pantā.

1. Neskarot šā panta 4. punktu, sadarbības programmas pārvaldības iestāde pilda funkcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 114. pantā.

2. Pārvaldības iestāde, apspriedusies ar dalībvalstīm un visām trešām valstīm, kas piedalās sadarbības programmā, izveido kopīgu sekretariātu.

Kopīgais sekretariāts palīdz pārvaldības iestādei un uzraudzības komitejai to attiecīgo funkciju izpildē. Kopīgais sekretariāts sniedz arī informāciju potenciāliem saņēmējiem par finansējuma iespējām sadarbības programmu ietvaros un palīdz saņēmējiem īstenot darbības.

3. Ja pārvaldības iestāde ir ETSG, tad Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 114. panta 4. punkta a) apakšpunktam atbilstošās pārbaudes veic pārvaldības iestāde visā programmas teritorijā.

3. Ja pārvaldības iestāde ir ETSG, tad Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 114. panta 4. punkta a) apakšpunktam atbilstošās pārbaudes veic pārvaldības iestāde vai tās atbildībā vismaz tajās dalībvalstīs un trešās valstīs, kuru pārstāvji piedalās ETSG.

4. Ja pārvaldības iestāde nevar veikt Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 114. panta 4. punkta a) apakšpunktam atbilstošās pārbaudes visā programmas teritorijā, tad katra dalībvalsts vai trešā valsts nozīmē struktūru vai personu, kura atbild par to, ka savā teritorijā tiek veiktas šādas saņēmēju pārbaudes (,,kontrolieri”).

4. Ja pārvaldības iestāde neveic Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 114. panta 4. punkta a) apakšpunktam atbilstošās pārbaudes visā programmas teritorijā vai ja pārbaudes neveic pārvaldības iestāde vai tās atbildībā tajās dalībvalstīs un trešās valstīs, kuru pārstāvji piedalās ETSG atbilstoši 3. punktam, tad katra dalībvalsts, kad tā ir pieņēmusi uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, vai trešā valsts nozīmē struktūru vai personu, kura atbild par to, ka savā teritorijā tiek veiktas šādas saņēmēju pārbaudes (,,kontrolieri”). Šajā saistībā pārvaldības iestāde pārliecinās, vai ieceltais kontrolieris ir pārbaudījis katra darbībā iesaistītā saņēmēja izdevumus. Katra dalībvalsts nodrošina, ka izdevumus var pārbaudīt trīs mēnešu laikā no brīža, kad saņēmējs ir iesniedzis dokumentus.

Ja iespējams, minētie kontrolieri ir tās pašas struktūras, kas atbild par šādu pārbaužu veikšanu attiecībā uz darbības programmām atbilstoši mērķim ,,Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” vai — trešo valstu gadījumā — par līdzvērtīgu pārbaužu veikšanu Savienības ārējās politikas instrumentu ietvaros.

Minētie kontrolieri var būt tās pašas struktūras, kas atbild par šādu pārbaužu veikšanu attiecībā uz darbības programmām atbilstoši mērķim ,,Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” vai — trešo valstu gadījumā — par līdzvērtīgu pārbaužu veikšanu Savienības ārējās politikas instrumentu ietvaros.

Katra dalībvalsts vai trešā valsts ir atbildīga par savā teritorijā veiktajām pārbaudēm.

Katra dalībvalsts vai trešā valsts, kad tā ir pieņēmusi uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, ir atbildīga par savā teritorijā veiktajām pārbaudēm.

Ja līdzfinansēto produktu vai pakalpojumu piegādes pārbaudi var veikt vienīgi attiecībā uz visu darbību, pārbaudi veic tās dalībvalsts pārvaldības iestāde vai kontrolieris, kurā atrodas galvenais saņēmējs.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22.a pants

Sertifikācijas iestādes funkcijas

Sadarbības programmas sertifikācijas iestāde pilda funkcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. [...]/2013 [KNR] 115. pantā.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja revīzijas iestādei nav 1. punktā minētās atļaujas, tai palīdz revidentu grupa, kuru veido pārstāvji no katras dalībvalsts vai trešās valsts, kas piedalās sadarbības programmā, un kura pilda Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 116. pantā paredzētās funkcijas. Katra dalībvalsts vai trešā valsts, kad tā ir pieņēmusi uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, ir atbildīga par savā teritorijā veiktajām revīzijām.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24. pants

20.a pants

Akreditācija

Pārvaldības iestādi akreditē tās dalībvalsts akreditācijas struktūra, kurā atrodas pārvaldības iestāde.

Pārvaldības iestādes un, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes iecelšanas procedūru, kas noteikta [KNR] 113.a pantā, veic dalībvalsts, kurā attiecīgā iestāde atrodas.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 123. panta, citā valūtā nekā euro maksātos izdevumus saņēmēji pārrēķina euro tajā mēnesī, kad izdevumi tika veikti.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. [...]/2012 [KNR] 123. panta, citā valūtā nekā euro maksātos izdevumus saņēmēji pārrēķina euro, izmantojot Komisijas mēneša grāmatvedības valūtas kursu tajā mēnesī, kurā veikti izdevumi, vai mēnesī, kurā izdevumi bija iesniegti pārvaldības iestādes vai kontroliera pārbaudei saskaņā ar 20. pantu, vai mēnesī, kurā par izdevumiem tika ziņots galvenajam saņēmējam. Izvēlēto metodi norāda sadarbības programmā un piemēro visiem atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

svītrots

Saistību atcelšana

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 127. panta 1. punkta pirmās daļas, bet neskarot 127. panta 4. punktu, Komisija atceļ saistības jebkurai saskaņā ar šā punkta otro daļu aprēķinātai sadarbības programmas summas daļai, kas līdz 31. decembrim trešajā finanšu gadā pēc sadarbības programmas budžeta saistību gada nav izmantota sākotnējiem, ikgadējiem avansa vai starpposma maksājumiem vai gada bilances maksājumiem vai par kuru nav nosūtīts maksājuma pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 125. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

VIIa nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

VIIA NODAĻA (JAUNA)

TREŠO VALSTU LĪDZDALĪBA TRANSNACIONĀLĀS UN STARPREĢIONU SADARBĪBAS PROGRAMMĀS

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

24.a pants

Trešo valstu līdzdalība

Īstenošanas nosacījumi

Sīki noteikumi par finanšu pārvaldību, kā arī plānošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un kontroli saistībā ar trešo valstu līdzdalību transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās, kas minētas 3. panta 4. punkta otrajā daļā un 5. punktā, ir paredzēti attiecīgajā sadarbības programmā un/vai attiecīgajā finansēšanas nolīgumā starp Komisiju, katru no iesaistītajām trešām valstīm un — vajadzības gadījumā — dalībvalsti, kurā atrodas attiecīgās sadarbības programmas pārvaldības iestāde.

Piemērojamie programmas īstenošanas nosacījumi, ar ko reglamentē finanšu pārvaldību, kā arī plānošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un kontroli saistībā ar trešo valstu līdzdalību transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās, izmantojot IPA vai EKPI līdzekļu ieguldījumu, ir paredzēti attiecīgajā sadarbības programmā un — vajadzības gadījumā — arī finansēšanas nolīgumā starp Komisiju, katras iesaistītās trešās valsts valdību un dalībvalsti, kurā atrodas attiecīgās sadarbības programmas pārvaldības iestāde. Programmas īstenošanas nosacījumi atbilst ES kohēzijas politikas noteikumiem.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Komisiju pilnvaro pieņemt 17. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2. Pilnvaras pieņemt 15. panta 4. punktā un 17. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas stāšanās spēkā.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 17. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 4. punktā un 17. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Ar pilnvaru atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu derīgumu.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 17. panta 1. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei, nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

svītrots

Komitejas procedūra

9. Komisijai palīdz fondu koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

10. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 4. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011.

11. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi šī regula neliedz turpināt vai grozīt — tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt — atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus 2013. gada 31. decembrī piemēro minētajam atbalstam un kurus tādēļ pēc šā termiņa turpina piemērot minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem līdz to noslēgumam.

1. Šī regula neliedz turpināt vai grozīt — tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt — atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus 2013. gada 31. decembrī piemēro minētajam atbalstam un kurus tādēļ pēc šā termiņa turpina piemērot minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem līdz to noslēgumam.

2. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006 līdz 2014. gada 1. janvārim iesniegtie atbalsta saņemšanas pieteikumi, kas attiecas uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi 2007.–2013. gada laikposmā, paliek spēkā.

2. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006 līdz 2014. gada 1. janvārim iesniegtie vai apstiprinātie atbalsta saņemšanas pieteikumi paliek spēkā.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

33. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas 4. pantu un 25.–27. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

1. pielikums – tabulas virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa kopējie rādītāji

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa kopējie iznākuma rādītāji

(saskaņā ar 15. pantu)

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

Pielikums – Ienesīgi ieguldījumi


Komisijas ierosinātais teksts
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Ienesīgi ieguldījumi
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri saņem dotācijas
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav dotācijas
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu
		uzņēmumi	Atbalstīto jauno uzņēmumu skaits
		EUR	Privāti ieguldījumi, kas papildina MVU paredzēto valsts atbalstu (dotācijas)
		EUR	Privāti ieguldījumi (kas nav dotācijas), kas papildina MVU paredzēto valsts atbalstu
		pilnslodzes ekvivalenti	To darba vietu skaits, kuras ir izveidotas atbalstītajos MVU
	Tūrisms	apmeklējumi	Apmeklējumu skaits atbalstītajos tūrisma objektos
	Grozījums
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Ienesīgi ieguldījumi
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri saņem dotācijas
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav dotācijas
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu
		uzņēmumi	Atbalstīto jauno uzņēmumu skaits
		uzņēmumi	To uzņēmumu skaits, kuri piedalās pārrobežu, transnacionālos vai starpreģionu pētniecības projektos
		organizācijas	To pētniecības iestāžu skaits, kuras piedalās pārrobežu, transnacionālos vai starpreģionu pētniecības projektos
		EUR	Privāti ieguldījumi, kas papildina uzņēmumiem paredzēto valsts atbalstu (dotācijas)
		EUR	Privāti ieguldījumi (kas nav dotācijas), kas papildina uzņēmumiem paredzēto valsts atbalstu
		pilnslodzes ekvivalenti	Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos
	Ilgtspējīgs tūrisms	apmeklējumi gadā	Paredzamā apmeklējumu skaita pieaugums atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma un tūrisma objektos

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

Pielikums – IKT infrastruktūra


Komisijas ierosinātais teksts
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	IKT infrastruktūra	personas	Iedzīvotāji ar platjoslas piekļuvi ar ātrumu vismaz 30 Mb/s
	Grozījums
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	IKT infrastruktūra	mājsaimniecības	To mājsaimniecību skaita pieaugums, kurām ir pieejams platjoslas pakalpojums ar ātrumu vismaz 30 Mb/s

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

Pielikums – Transports


Komisijas ierosinātais teksts
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Transports
	Dzelzceļš	km	Kopējais jaunas dzelzceļa līnijas garums
			no kura: TEN-T
		km	Kopējais rekonstruētas vai modernizētas dzelzceļa līnijas garums
			no kura: TEN-T
	Ceļi	km	Kopējais jaunbūvētu ceļu garums
			no kura: TEN-T
		km	Kopējais rekonstruētu vai modernizētu ceļu garums
			no kura: TEN-T
	Pilsētas transports	pasažieru braucieni	Pasažieru braucienu palielinājums atbalstītajā pilsētas transportā
	Iekšzemes ūdensceļi	tonnkilometri	Kravu pārvadājumu pieaugums uzlabotos iekšzemes ūdensceļos
	Grozījums
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Transports
	Dzelzceļš	km	Kopējais jaunas dzelzceļa līnijas garums
			no kura: TEN-T
		km	Kopējais rekonstruētas vai modernizētas dzelzceļa līnijas garums
			no kura: TEN-T
	Ceļi	km	Kopējais jaunbūvētu ceļu garums
			no kura: TEN-T
		km	Kopējais rekonstruētu vai modernizētu ceļu garums
			no kura: TEN-T
	Pilsētas transports	km	Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums
	Iekšzemes ūdensceļi	km	Uzlaboto vai izveidoto iekšzemes ūdensceļu kopējais garums

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

Pielikums – Vide

svītrots

Notekūdeņu attīrīšana

cilvēkekvivalents

To papildu iedzīvotāju skaits, kuriem ir nodrošināta labāka notekūdeņu attīrīšana

Riska novēršana un pārvaldība

personas

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no plūdu aizsardzības pasākumiem

personas

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības pasākumiem

Zemes rehabilitācija

hektāri

Kopējā atjaunotās zemes platība

svītrots

Daba un bioloģiskā daudzveidība

hektāri

Dzīvotņu platība, par ko saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības statusu

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

Pielikums – Pētniecība un inovācija

svītrots

pilnslodzes ekvivalenti

Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās

pilnslodzes ekvivalenti

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotās pētniecības infrastruktūras iestādēs

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības iestādēm

EUR

Privāti ieguldījumi, kas papildina valsts atbalstu, kas paredzēts inovācijai vai pētniecības un izstrādes projektiem

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai ieviestu tirgū jaunus produktus

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai ieviestu uzņēmumam jaunus produktus

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

Pielikums – Enerģētika un klimata pārmaiņas


Komisijas ierosinātais teksts
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Enerģētika un klimata pārmaiņas
	Atjaunojamās enerģijas ražošana	MW	Atjaunojamās enerģijas ražošanas papildjauda
	Energoefektivitāte	mājsaimniecības	Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju
		kWh/gadā	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās
		izmantotāji	To enerģijas lietotāju skaits, kuri ir savienoti ar viedtīkliem
	SEG samazinājums	CO₂ ekvivalenta tonnas	Aplēstais SEG samazinājums CO₂ ekvivalentos
	Grozījums
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Enerģētika un klimata pārmaiņas
	Atjaunojamās enerģijas ražošana	MW	Atjaunojamās enerģijas ražošanas papildjauda
	Energoefektivitāte	mājsaimniecības	Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju
		kWh/gadā	Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās
		lietotāji	To enerģijas lietotāju skaita palielinājums, kuri ir savienoti ar viedtīkliem
	SEG samazinājums	CO₂ ekvivalenta tonnas	Aplēstais gada SEG samazinājums

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

Pielikums – Sociālā infrastruktūra


Komisijas ierosinātais teksts
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Sociālā infrastruktūra
	Bērnu aprūpe un izglītība	personas	Atbalstītās bērnu aprūpes vai izglītības infrastruktūras pakalpojumu jauda
	Veselība	personas	Atbalstīto veselības dienestu jauda
	Mājokļi	mājsaimniecības	To mājsaimniecību skaits, kuras gūst labumu no uzlabotiem izmitināšanas apstākļiem
	Tūrisms	apmeklējumi	Apmeklējumu skaits atbalstītajos tūrisma objektos
	Kultūras mantojums	apmeklējumi	Apmeklējumu skaits atbalstītajās vietās
	Grozījums
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Sociālā infrastruktūra
	Bērnu aprūpe un izglītība	personas	Atbalstītās bērnu aprūpes vai izglītības infrastruktūras jauda
	Veselība	personas	To cilvēku skaits, kuriem būs pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi
	svītrots
	svītrots
	svītrots

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

Pielikums – Pilsētvides attīstība


Komisijas ierosinātais teksts
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Pilsētvides attīstība
		personas	Cilvēki, kuri dzīvo reģionos ar integrētām pilsētvides attīstības stratēģijām
		kvadrātmetri	Jauna sabiedriskā telpa pilsētu reģionos
		kvadrātmetri	Jaunas sabiedriskas vai komerciālas ēkas pilsētu reģionos
		kvadrātmetri	Jaunas dzīvojamās ēkas pilsētu reģionos
	Grozījums
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Pilsētvides attīstībai raksturīgie rādītāji
		personas	Cilvēki, kuri dzīvo teritorijās ar integrētām pilsētvides attīstības stratēģijām
		kvadrātmetri	Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa
		kvadrātmetri	Pilsētu teritorijās uzbūvētas vai renovētas sabiedriskas vai komerciālas ēkas
		mājokļi	Atjaunotas dzīvojamās ēkas pilsētu teritorijās

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

Pielikums – Institucionālās un administratīvās spējas


Komisijas ierosinātais teksts
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	Institucionālās un administratīvās spējas
		skaits	To projektu skaits, kuri veicina tiesisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm
		skaits	To projektu skaits, kuri ir izstrādāti un īstenoti, lai atbalstītu makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanu
		skaits	To projektu skaits starpreģionu sadarbības ietvaros, kuri ir izstrādāti, lai pastiprinātu kohēzijas politikas efektivitāti
		skaits	To projektu skaits starpreģionu sadarbības ietvaros, kuri ir izstrādāti un īstenoti, lai pastiprinātu kohēzijas politikas efektivitāti
	Grozījums
		VIENĪBA	NOSAUKUMS
	svītrots
	svītrots
	svītrots
	svītrots
	svītrots

[1] OV C 277, 13.9.2012., 96. lpp.
[2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (21.6.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi
(COM(2011)0611 – C7‑0326/2011 – 2011/0273(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jens Geier

ĪSS PAMATOJUMS

Kohēzijas politika ir galvenais ieguldījumu instruments, lai atbalstītu Savienības svarīgākās prioritātes, kas noteiktas stratēģijā ,,Eiropa 2020”. Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) ir viens no kohēzijas politikas mērķiem un nodrošina pamatu kopīgu darbību īstenošanai un politiskās pieredzas apmaiņai starp valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm vai apmaiņai ar trešo valstu kaimiņreģioniem. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā to, ka problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis un reģioni, arvien lielākā mērā pārsniedz valstu un reģionu robežas un rada nepieciešamību pēc kopīgas sadarbības pienācīgā teritoriālajā līmenī. Arī ETS sniegs nozīmīgu ieguldījumu Lisabonas Līguma mērķa sasniegšanā attiecībā uz teritoriālo kohēziju.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu paredzēt īpašu juridisko pamatu, lai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) veicinātu ETS īstenošanu. Tas atbilst Eiropas Parlamenta prasībai un ar to vajadzētu nodrošināt, lai labāk tiktu ņemta vērā ETS specifika, jo īpaši tās vairākvalstu dimensija.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ETS atbalstītu 3 veida sadarbību: pārrobežu, transnacionālā un starpreģionālā līmeņa sadarbību. Transnacionāla sadarbība būtu īpaši nozīmīga, lai stiprinātu ES teritoriālo kohēziju un arī nesen sāktās stratēģijas, kas paredzētas makroreģioniem un jūras baseiniem. ES reģionu savstarpējās sadarbības (un ja nepieciešams — trešo valstu sadarbības) mērķis ir stiprināt pieredzes apmaiņu par kohēzijas politikas īstenošanu, jo īpaši popularizējot paraugpraksi.

Attiecībā uz trešo valstu reģioniem, ar kuriem sadarbība notiek, īstenojot Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (EKI) un Pirmsiestāšanās instrumentu (PI), ERAF finansējums tiks piešķirts papildus EKI un PI finansējumam. Tomēr būs svarīgi nodrošināt šo programmu netraucētu darbību, kas pēdējos gados dažkārt ir izrādījies grūts uzdevums.

Eiropas Komisija ierosina ETS vajadzībām piešķirt 3,48 % no kopējā kohēzijas politikai paredzētā finansējuma, kas naudas izteiksmē būtu 11,7 miljardi euro (2011. gada nemainīgās cenās). Tas salīdzinājumā ar pašreizējos plānošanas periodu ir uzskatāms par pieaugumu.

(EUR miljardi 2011. gada nemainīgās cenās)

	DFS 2007.-2013. gadam	Komisijas priekšlikums — DFS 2014.-2020. gadam	Izmaiņas (%)
Konverģences reģioni ERAF, ESF	202,9	162,6	- 20 %
2007.–2013. gadā pakāpeniska izbeigšana (konverģences) + pakāpeniska ieviešana (konkurētspēja) reģionos / 2014. –2020. gada pārejas reģionos (ERAF+ESF)	25,9	38,9	+50 %
Konkurētspējīgi reģioni / attīstītāki reģioni (ERAF+ESF)	44,3	53,1	+ 20 %
Teritoriālā sadarbība (ERAF)	8,9	11,7	+31 %
Kohēzijas fonds	71	68,7	- 3 %
2014.–2020. gada periodā papildu piešķīrums attālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem reģioniem (ERAF)		0,9
KOPĀ	354	336	-5,3 %

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē šo ierosināto palielinājumu. Tas tomēr būs atkarīgs no sarunu galaiznākuma par kohēzijas politikai piešķiramā finansējuma kopējo apjomu, un šā tiesību akta priekšlikuma 4. pantā minētie 3,48 % ir tikai orientējoša, budžeta lēmējinstitūcijai domāta norāde. To nav iespējams precīzi paredzēt, kamēr nav panākta vienošanās par tās regulas priekšlikumu, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Vēl atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā pausto pārliecību, ka „ka nākamajai DFS ir vajadzīgs resursu palielinājums vismaz par 5 %” salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni un ka „tai piešķirtās summas pašreizējā finanšu plānošanas periodā būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī nākamajā periodā”, kas acīmredzami nav izdarīts.

Papildus tam atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas centienus vienkāršot — jo īpaši vienkāršotos finanšu risinājumus, izmantojot vienotas likmes maksājumus. Ziņojuma sagatavotājs turklāt uzsver, ka attiecībā uz ETS veiktie vienkāršošanas centieni ir īpaši svarīgi gan ES, gan valstu līmenī, jo tā tiek īstenota vairākās valstīs. Līdzekļu saņēmējiem var nākties īstenot dažādus noteikumu kopumus, kas ir pieņemti gan pašā ES, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs un, iespējams, arī trešās valstīs. Ziņojuma sagatavotājs dalībvalstīm atgādina par stingro prasību novērst pretrunas vai nekonsekvenci starp dalībvalstu īstenotajiem tiesību aktiem un ES tiesību aktiem un nepieļaut līdzekļu saņēmēju administratīvā sloga palielināšanu. Svarīgi jautājumi ir arī pareiza finanšu pārvaldība un pārredzamība.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs uzsver — ņemot vērā ETS īpatnības un sarežģītību, EK attiecībā uz apropriāciju atcelšanu ierosina izņēmuma kārtā piemērot n+3 noteikumu.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.a norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais finansējums ir tikai likumdevējai iestādei domāta orientējoša norāde un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz tās regulas priekšlikumu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai¹; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot esošās politiskās prioritātes un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzētiem notikumiem; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu apjomu par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, ieguldījums Savienības mērogā nosprausto mērķu un uzņemto saistību un Savienības solidaritātes principa īstenošanā var būt tikai ierobežots; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, precīzi norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;
	_______________
	¹ Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr. 3 Normatīvas rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvas rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b atgādina jo īpaši, ka tajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments uzsver, ka „veiksmīgai un pastiprinātai kohēzijas politikai ir vajadzīgs atbilstīgs finansējums”, un secināja, ka „piešķirtās summas pašreizējā finanšu plānošanas periodā būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī nākamajā periodā”;
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums - 1. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai Eiropas Parlaments uzsvēra, ka „kohēzijas politikas Eiropas pievienoto vērtību, jo šī politika ir labi izveidots mehānisms, ar ko nodrošina izaugsmi un darba vietas, tā ir svarīgs instruments attiecībā uz konverģenci, ilgtspējīgu attīstību un solidaritāti, un vairākas desmitgades kohēzijas politika ir bijusi viens no Savienības nozīmīgākajiem, pamanāmākajiem un veiksmīgākajiem politikas virzieniem”. Eiropas Parlaments tomēr norādīja, ka mūsdienīgā kohēzijas politikā, jāveic vairākas strukturālas reformas, jo īpaši attiecībā uz vienkāršošanu, lai tādējādi risinātu Savienības svarīgākās problēmas un veicinātu sinerģiju ar citiem pastāvošajiem politikas virzieniem un instrumentiem. Eiropas Parlaments pauda pārliecību, ka Savienības kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt Savienības mēroga politikai, visiem Savienības reģioniem nodrošinot piekļuvi resursiem, pieredzei un palīdzībai.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijas par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai 64. punkts.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums - 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1a) Papildus tam Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā atgādināja, ka kohēzijas politikai ir pieaugoša nozīme līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un tā papildināšanu ar teritoriālo kohēziju, un pauda viedokli, ka ir jānostiprina visi teritoriālās sadarbības veidi (pārrobežu, starpreģionu un starpvalstu sadarbība) un uzsvēra, ka būtu jāpievērš uzmanība arī makroreģionu sadarbībai un stratēģijām.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijas par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai 65. punkts.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Lai palielinātu Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību, konkrētajiem noteikumiem būtu jārada būtiski vienkāršojumi visos iesaistītajos līmeņos: līdzekļu saņēmējiem, par programmām atbildīgajām iestādēm, iesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī Komisijai.	(3) Lai palielinātu Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību kopumā un ņemtu vērā Eiropas teritoriālās sadarbības vairākvalstu aspektu, konkrētajiem noteikumiem būtu jārada būtiski vienkāršojumi visos iesaistītajos līmeņos: līdzekļu saņēmējiem, par programmām atbildīgajām iestādēm, iesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī Komisijai, jo līdzekļu saņēmējiem var nākties īstenot atšķirīgus noteikumu kopumus — gan pašas Savienības, gan vienas vai vairāku dalībvalstu, gan, iespējams, trešās valsts pieņemtu noteikumu kopumu. Īpaša uzmanība būtu jāvelta vajadzībai novērst šo noteikumu dažādo kopumu nekonsekvenci un administratīvā sloga palielinājumu.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbilstīgus reģionus un teritorijas. Šajā nolūkā, apzinot atbilstīgus reģionus un teritorijas Savienības līmenī, būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.	(8) Būtu jānosaka objektīvi un pārredzami kritēriji, kā izraudzīties atbilstīgus reģionus un teritorijas. Šajā nolūkā, apzinot atbilstīgus reģionus un teritorijas Savienības līmenī, būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Tematisko uzdevumu atlase būtu jāierobežo, lai panāktu pēc iespējas lielāku kohēzijas politikas ietekmi visā Savienībā. Tomēr starpreģionu sadarbības ietvaros īstenotajai koncentrācijai būtu jāizpaužas katras darbības nolūkā un nevis tematisko uzdevumu skaita ierobežošanā, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku atdevi no starpreģionu sadarbības kohēzijas politikas efektivitātes uzlabošanai atbilstoši mērķim ,,Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.	(16) Tematisko uzdevumu atlase būtu jāierobežo, lai panāktu pēc iespējas lielāku kohēzijas politikas ietekmi visā Savienībā. Tomēr starpreģionu sadarbības ietvaros īstenotajai koncentrācijai būtu jāizpaužas katras darbības nolūkā un nevis tematisko uzdevumu skaita ierobežošanā, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku atdevi no starpreģionu sadarbības kohēzijas politikas efektivitātes uzlabošanai atbilstoši mērķim ,,Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim. Īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai vajadzētu būt programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, Regulā (ES) Nr. […]/2012 [KNR] izklāstītais vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts pieņem savus valsts atbilstības noteikumus, nav lietderīgs Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa nolūkā. Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jānosaka skaidra atbilstības noteikumu hierarhija ar viennozīmīgu virzību uz kopīgiem atbilstības noteikumiem.	(25) Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, Regulā (ES) Nr. […]/2012 [KNR] izklāstītais vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts pieņem savus valsts atbilstības noteikumus, nav lietderīgs Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa nolūkā. Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jānosaka skaidra atbilstības noteikumu hierarhija ar viennozīmīgu virzību uz kopīgiem atbilstības noteikumiem un būtu jānovērš pretrunas un nekonsekvence starp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2012 par [finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam], Kopīgo noteikumu regulu un valstu noteikumiem.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Jautājumiem, kurus neaptver atbilstības noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 55.–61. pantā, Regulā (ES) Nr. […]/2012 [ERAF] vai šajā regulā vai balstoties uz tām, vai kuru ir pieņēmusi uzraudzības komiteja, piemēro tās valsts noteikumus, kurā izdevumi tika veikti.	3. Jautājumiem, kurus neaptver atbilstības noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 55.–61. pantā, Regulā (ES) Nr. […]/2012 [ERAF], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. …/2012 par [finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam], vai šajā regulā vai kurus ir pieņēmusi uzraudzības komiteja, piemēro tās valsts noteikumus, kurā izdevumi tika veikti, ja tie nav nedz pretrunā Savienības noteikumiem, nedz rada lielāku administratīvo slogu līdzekļu saņēmējam.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 113. panta 1. un 2. punkta vajadzībām dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, nozīmē vienu pārvaldības iestādi un minētās regulas 113. panta 4. punkta vajadzībām tās nozīmē vienu revīzijas iestādi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.	1. Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 113. panta 1. un 2. punkta vajadzībām dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, apstiprina vienu pārvaldības iestādi un minētās regulas 113. panta 4. punkta vajadzībām tās apstiprina vienu revīzijas iestādi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi
Atsauces	COM(2011)0611 – C7-0326/2011 – 2011/0273(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 25.10.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Jens Geier 6.2.2012
Pieņemšanas datums	20.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Richard Ashworth, Francesca Balzani, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Andrea Cozzolino, James Elles, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Giovanni La Via, Barbara Matera, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, László Surján, Helga Trüpel, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Jürgen Klute, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Jan Mulder, María Muñiz De Urquiza, Paul Rübig, Peter Šťastný

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (30.5.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

Atzinumu sagatavoja: Georgios Stavrakakis

ĪSS PAMATOJUMS

Šajā sarunu procedūras posmā referents vēlas iesniegt dažus grozījumus attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

- Grozījumi 7. pantā attiecas uz diviem atsevišķiem jautājumiem. Pirmā grozījuma mērķis ir sniegt iesaistītajām dalībvalstīm iespēju izraudzīties vienu iestādi, kas sniegtu atzinumu par līdztiesības jautājumiem, jo tas ievērojami vienkāršotu minētās prasības īstenošanu. Otrā grozījuma nolūks ir precizēt sadarbības programmas grozījumu izdarīšanas procedūru, jo Komisijas priekšlikumā šis jautājums patlaban nav skarts.

- Lai vienkāršotu regulu par Eiropas teritoriālo sadarbību (ETS regulu) un to saskaņotu ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR), ir iesniegts 20. panta grozījums, kurā paredzēts, ka dalībvalstīs ir pieļaujama revīzijas iestādes darbība tās pašas iestādes struktūrā, kurā ietilpst arī pārvaldības iestāde, ja vien to funkcijas ir nošķirtas.

- Revīzijas iestādēm var nebūt nepieciešamās tiesības veikt revīziju vairākās dalībvalstīs. Tādēļ Komisijas priekšlikumā ļauts izveidot revidentu grupu, kurā darbotos visu dalībvalstu pārstāvji. Grozījumi 23. pantā precizē, ka visi šie pārstāvji ir neatkarīgi un viņiem ir vajadzīgā pieredze un profesionālās zināšanas. Turklāt revīzijas iestādei savā revīzijas stratēģijā būtu jāizskaidro šajā sakarā veicamie pasākumi.

- 25. panta grozījumā paredzēta iespēja izmantot vienotu kontu visām naudas plūsmām saistībā ar konkrētu sadarbības programmu. Šāda iespēja vienkāršotu pārvaldību un nodrošinātu skaidru revīzijas izsekojamību.

Lai gan šajā posmā nav iesniegti attiecīgi grozījumi, referents vēlas pievērst komitejas uzmanību trim jautājumiem, kuri varētu būt turpmāk jāapsver atkarībā no sarunu par KNR (COM(2011)0615) rezultātiem:

(1) KNR ir paredzēti noteikumi, kā 2017. un 2019. gadā veicama darbības pārskatīšana, lai novērtētu attiecīgo programmu mērķu sasniegšanu. Nav līdz galam skaidrs, kā šī prasība būtu piemērojama ETS regulai, ņemot vērā dažādas iesaistītās personas.

(2) KNR ir ieviests „partnerības līgums”, kurā tiks paredzēta kārtība darbības programmu pielāgošanai Savienības mērķiem 2020. gadam. ETS regulā nav risināts jautājums par īpašajām ar partnerības līgumiem saistītajām problēmām, ko rada dalībvalstu sadarbība ar trešām valstīm, kurās ir ļoti atšķirīga iestāžu struktūra.

(3) Saskaņā ar KNR 41. pantu izveido „uzraudzības komiteju”, kas uzraudzīs programmas īstenošanu. Šāda uzraudzības komiteja būs jāizveido arī Eiropas teritoriālās sadarbības programmu uzraudzībai. Tomēr Komisijas priekšlikumā nav atrunātas ETS programmu īpašās iezīmes un jo īpaši balsstiesību paredzēšana, ņemot vērā atšķirīgi izveidotās sistēmas dalībvalstīs un trešās valstīs.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. [..]/2012 par finanšu noteikumiem, kas piemērojami Savienības gada budžetam¹, ir noteikti vispārēji principi attiecībā uz Savienības gada budžeta īstenošanu. Ir jānodrošina minētās regulas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda reglamentējošo noteikumu savstarpējā atbilstība.
	___________
	¹ OV L ….
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Vienotai revīzijas iestādei būtu jāatbild par visu Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 116. pantā uzskaitīto uzdevumu veikšanu, lai nodrošinātu vienotus standartus visā programmas darbības reģionā. Ja tas nav iespējams, revidentu grupai būtu jāspēj palīdzēt programmas revīzijas iestādei.	(31) Vienotai revīzijas iestādei būtu jāatbild par visu Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 116. pantā uzskaitīto uzdevumu veikšanu, lai nodrošinātu vienotus standartus visā programmas darbības reģionā. Ja tas nav iespējams, revidentu grupai būtu jāspēj palīdzēt programmas revīzijas iestādei. Lai nodrošinātu pienācīgu minētā revīzijas darba kvalitātes līmeni, būtu jāparedz starptautisku revīzijas standartu piemērošana.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis kopā ar sadarbības programmas priekšlikumu iesniedz valstu līdztiesības atbalsta struktūru atzinumu par ii) un iii) apakšpunktā noteiktajiem pasākumiem.	Dalībvalstis kopā ar sadarbības programmas priekšlikumu iesniedz valstu līdztiesības atbalsta struktūru atzinumu par ii) un iii) apakšpunktā noteiktajiem pasākumiem. Dalībvalstis var izraudzīties vienu līdztiesības atbalsta struktūru, kas sniegs šādu atzinumu par katru sadarbības programmu kopumā.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir sniegt iesaistītajām dalībvalstīm iespēju izraudzīties vienotu iestādi, kas sniegtu atzinumu par līdztiesības jautājumiem, jo tas ievērojami vienkāršotu minētās prasības īstenošanu.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7. pants - 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Pirms sadarbības programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis vai – vajadzības gadījumā – teritorijas rakstiski apstiprina savu piekrišanu sadarbības programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu saistības nodrošināt sadarbības programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu.	5. Pirms sadarbības programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis vai – vajadzības gadījumā – teritorijas rakstiski apstiprina savu piekrišanu sadarbības programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu saistības nodrošināt sadarbības programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu. Tāda pati procedūra, proti, visu iesaistīto dalībvalstu un trešo valstu vai teritoriju piekrišana, ir vajadzīga arī tad, ja izdara grozījumus sadarbības programmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 26. pantu.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver šīs darbības personāla izmaksas.	Personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver šīs darbības personāla izmaksas.
Pamatojums
Komisijas ierosinātais procentuālais īpatsvars šķiet nepietiekams, ņemot vērā ETS programmu īpatnības, jo to personāla izmaksas ir īpaši augstas.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 113. panta 1. un 2. punkta vajadzībām dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, nozīmē vienu pārvaldības iestādi un minētās regulas 113. panta 4. punkta vajadzībām tās nozīmē vienu revīzijas iestādi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.	1. Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 113. panta 1. un 2. punkta vajadzībām dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, nozīmē vienu pārvaldības iestādi un minētās regulas 113. panta 4. punkta vajadzībām tās nozīmē vienu revīzijas iestādi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī. Dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, var izraudzīties šo vienu pārvaldības iestādi sertifikācijas iestādes funkciju pildīšanai.
Pamatojums
Ir svarīgi ETS programmas pārvaldības iestādei neuzlikt par pienākumu būt atbildīgai arī par minētās programmas sertifikāciju, bet paredzēt, ka pārvaldības un sertifikācijas funkciju apvienošana ir fakultatīva.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 20. pants - 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja vien tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, pārvaldības iestāde un revīzijas iestāde var būt vienas un tās pašas publiskās iestādes struktūrvienības.
Pamatojums
Šis grozījums ir iesniegts, lai vienkāršotu ETS regulu un to saskaņotu ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR), un paredz, ka dalībvalstīs ir pieļaujama revīzijas iestādes darbība tās pašas iestādes struktūrā, kurā ietilpst arī pārvaldības iestāde, ja vien to funkcijas ir nošķirtas. Tas ļauj dalībvalstīm papildināt pašreizējā plānošanas periodā uzkrāto pieredzi.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja iespējams, minētie kontrolieri ir tās pašas struktūras, kas atbild par šādu pārbaužu veikšanu attiecībā uz darbības programmām atbilstoši mērķim ,,Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” vai – trešo valstu gadījumā – par līdzvērtīgu pārbaužu veikšanu Savienības ārējās politikas instrumentu ietvaros.	Minētie kontrolieri var būt tās pašas struktūras, kas atbild par šādu pārbaužu veikšanu attiecībā uz darbības programmām atbilstoši mērķim ,,Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” vai – trešo valstu gadījumā – par līdzvērtīgu pārbaužu veikšanu Savienības ārējās politikas instrumentu ietvaros.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 23. pants - 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Revidenti ir funkcionāli neatkarīgi no kontrolieriem, kuri veic pārbaudes saskaņā ar 22. pantu.	3. Revīzijas iestāde nodrošina, ka visi šādi pārstāvji, kas minēti šā panta 2. punktā, ir funkcionāli neatkarīgi, jo īpaši no kontrolieriem, kuri veic pārbaudes saskaņā ar 22. pantu, un viņiem ir vajadzīgā pieredze un profesionālās zināšanas attiecīgo revīziju veikšanai saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.
Pamatojums
Revīzijas iestāde ir svarīgs posms, kas ļauj Komisijai veikt tās uzraudzības pienākumus. Starptautiski atzītu revīzijas standartu piemērošana nodrošina pienācīgu revīzijas darba kvalitātes līmeni. Turklāt ar šo grozījumu precizē, ka visi minētie pārstāvji ir neatkarīgi un viņiem ir vajadzīgā pieredze un profesionālās zināšanas.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 23. pants - 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Revīzijas stratēģijā, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 116. panta 4. punktā, ir iekļauts skaidrojums attiecībā uz pasākumiem, ko revīzijas iestāde veic, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 3. punktā noteiktajām prasībām.
Pamatojums
Revīzijas iestādēm var nebūt nepieciešamās tiesības veikt revīziju vairākās dalībvalstīs. Tādēļ Komisijas priekšlikumā ļauts izveidot revidentu grupu, kurā darbotos visu dalībvalstu pārstāvji. Revīzijas iestādei savā revīzijas stratēģijā būtu jāizskaidro šajā sakarā veicamie pasākumi.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 23. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Revīzijas iestādes ziņojumus nosūta to valstu uzraudzības iestādēm, kuras piedalās attiecīgajā teritoriālās sadarbības programmā, kā arī Eiropas Revīzijas palātai.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 25. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sadarbības programmām paredzēto ERAF atbalstu iemaksā vienā kontā bez valstu apakškontiem.	1. Sadarbības programmām paredzēto ERAF atbalstu iemaksā vienā kontā bez valstu apakškontiem. Šo kontu var izmantot visiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas radušies saistībā ar programmu.
Pamatojums
Šajā grozījumā ir paredzēta iespēja izmantot vienotu kontu visām naudas plūsmām saistībā ar konkrētu sadarbības programmu. Šāda iespēja vienkāršotu pārvaldību un nodrošinātu skaidru revīzijas izsekojamību.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi
Atsauces	COM(2011)0611 – C7-0326/2011 – 2011/0273(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 25.10.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Georgios Stavrakakis 24.11.2011
Pieņemšanas datums	29.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Iliana Ivanova, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Michael Theurer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philip Bradbourn, Zuzana Brzobohatá

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (8.6.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

Atzinumu sagatavoja: Jaromír Kohlíček

ĪSS PAMATOJUMS

Ar šo regulu nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības jomu attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi. Komisija ir nolēmusi izstrādāt atsevišķu regulu par Eiropas teritoriālo sadarbību, lai pilnībā ņemtu vērā šīs sadarbības īpatnības un to, ka ir iesaistītas daudzas valstis.

Viens no jaunajiem elementiem šajā priekšlikumā ir noteikumi par tematisko koncentrāciju un ieguldījumu prioritātēm. Nozīmīgi pasākumi ir programmu stratēģiskās virzības un mērķorientācijas uzlabošana. Turklāt ir svarīgi samazināt administratīvo slogu un paredzēt ciešāku noteikumu saskaņošanu, lai sekmētu programmas īstenošanu un vispārējos sadarbības rezultātus. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma būtu jāsagatavo atjaunināti ziņojumi par kohēzijas politikas efektivitāti un tās radīto pievienoto vērtību un izaugsmi.

Lai gan Komisijas priekšlikums paredz skaidrus uzlabojumus lielākajā daļā jomu, ir iespējams veikt arī turpmākus uzlabojumus. Svarīgākajās jomās atzinuma sagatavotājs ir iekļāvis dažus nozīmīgus ar transportu saistītus jautājumus, piemēram, priekšlikumā minētās ieguldījumu prioritātes. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis ir īpaši noderīgs pārrobežu problēmu un kopīgu vietēja mēroga problēmu risināšanā. Slikta sasniedzamība, vāji attīstīta infrastruktūra un transporta savienojumi, kā arī atbilstošu pārrobežu transporta tīklu trūkums ir patiesi nozīmīgi jautājumi minētajās svarīgajās jomās. Turklāt attiecībā uz neizmantoto potenciālu pārrobežu teritorijās atzinuma sagatavotājs ir ņēmis vērā arī tūrisma aspektu.

Komisijai deleģēto pilnvaru darbības joma, šķiet, ir pārāk plaša. Atzinuma sagatavotājs vēlas ierobežot termiņu, uz kuru Komisijai piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kā arī ieviest nosacījumus šo pilnvaru pagarināšanai. Prasība sagatavot ziņojumu nodrošinās Parlamentam un Padomei uzticamu pamatojumu turpmāko priekšlikumu izvērtēšanai. Attiecīgajā grozījumā ir arī ņemts vērā jaunais Eiropas Parlamenta standarta teksts attiecībā uz deleģētajiem aktiem.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju nozīmē pievērsties pašreizējai teritoriālajai nelīdzsvarotībai un novērst atšķirības attīstībā un sasniedzamībā. Lai to panāktu, ir būtiski novērst nelīdzsvarotību starp piekrastes un iekšzemes teritorijām, pilsētu un lauku teritorijām, kā arī viegli sasniedzamām un nomaļām teritorijām. Šī nelīdzsvarotības novēršana ir viena no kohēzijas politikas prioritātēm. Vēl jo vairāk tas ir nepieciešams pierobežu reģioniem, un ar to tiek pamatota atbilstīga darbība ERAF un teritoriālās sadarbības ietvaros. Ņemot vērā šo nepieciešamību, ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un videi draudzīga telpiskā plānošana, kas balstīta uz efektīvām transporta, ražošanas, enerģētikas, pakalpojumu un tūrisma infrastruktūrām, kuras var izmantot bez jebkādiem fiziskiem, tehniskiem vai administratīviem šķēršļiem dalībvalstīs un starp tām. Šāda veida integrēta pieeja varētu veicināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un palīdzēt sasniegt Savienības mērķus, ko tā ir noteikusi teritoriālās sadarbības jomā.
Pamatojums
Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir priekšnoteikums gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropā, bet šo kohēziju kavē ilgstoša teritoriālā nelīdzsvarotība dinamikas un sasniedzamības ziņā. Lai šo jautājumu atrisinātu, ir nepieciešams veicināt centienus teritoriālā līdzsvara atjaunošanā ar ERAF „teritoriālās sadarbības” mērķi, kā pamatu izmantojot efektīvu infrastruktūru.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pārrobežu sadarbībai būtu jānovērš kopīgas problēmas, kas ir kopīgi konstatētas pierobežas reģionos (piemēram, slikta sasniedzamība, nepiemērota uzņēmējdarbības vide, tīklu trūkums starp vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, pētniecība un inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešana, vides piesārņojums, riska novēršana, negatīva attieksme pret kaimiņvalsts iedzīvotājiem), un jāizmanto neapgūtais potenciāls pierobežas teritorijā (pārrobežu pētniecības un inovācijas struktūru un klasteru attīstība, pārrobežu darba tirgus integrācija, augstskolu un veselības centru sadarbība), vienlaikus pastiprinot sadarbības procesu Savienības vispārējas harmoniskas attīstības nolūkā. Saistībā ar visām pārrobežu programmām starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, ERAF arī sniedz savu ieguldījumu, lai sekmētu attiecīgajos reģionos sociālo un ekonomisko stabilitāti, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām.	(5) Pārrobežu sadarbībai būtu jānovērš kopīgas problēmas, kas ir kopīgi konstatētas pierobežas reģionos (piemēram, ar teritoriālo nepārtrauktību saistītas problēmas, slikta sasniedzamība un nepietiekami transporta savienojumi vai to trūkums, tostarp sastrēgumi galvenajos transporta tīklos, vietējo ražošanas nozaru panīkums, nepiemērotas uzņēmējdarbības vides, tīklu trūkums starp vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, pētniecība un inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešana, vides piesārņojums, riska novēršana, negatīva attieksme pret kaimiņvalsts iedzīvotājiem), un jāizmanto neapgūtais potenciāls pierobežas teritorijā (pārrobežu pētniecības un inovācijas struktūru un klasteru attīstība, kultūras apmaiņas attīstība, pārrobežu darba tirgus integrācija, atbalsts ilgtspējīgiem pārrobežu transporta tīkliem, kur iespējams, atbalsts dzelzceļa un jūras transporta savienojumiem, ilgspējīga pārrobežu tūrisma un kopīgas tirgvedības veicināšana, tūrisma infrastruktūras uzlabošana, augstskolu un veselības centru sadarbība), un jāizstrādā konkrēti projekti tūrisma nozarē, vienlaikus pastiprinot sadarbības procesu Savienības vispārējas harmoniskas attīstības nolūkā. Saistībā ar visām pārrobežu programmām starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, ERAF arī sniedz savu ieguldījumu, lai sekmētu attiecīgajos reģionos sociālo un ekonomisko stabilitāti, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Transnacionālās sadarbības teritorijas būtu jānosaka, ņemot vērā darbības, kas ir vajadzīgas, lai sekmētu integrētu teritoriālo attīstību. Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras noteikt transnacionālās sadarbības teritorijas.	(10) Transnacionālās sadarbības teritorijas būtu jānosaka, ņemot vērā darbības, kas ir vajadzīgas, lai sekmētu integrētu teritoriālo attīstību, veicinot mobilitāti starp tūristu iecienītām un nomaļām teritorijām. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras noteikt transnacionālās sadarbības teritorijas.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Eiropas transporta tīkla darbības programmā prioritāte tiek piešķirta tādu projektu finansēšanai, kuri attiecas uz trūkstošiem pārrobežu savienojumiem un sastrēgumu novēršanu, lai tādējādi veicinātu mobilitāti un teritorijas, jo īpaši tūristu galamērķus, padarītu pieejamākas. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vienmērīgi jālīdzsvaro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Kohēzijas fonda un ERAF — īpaši saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi — izmantošana.
Pamatojums
Lai stiprinātu Eiropas teritoriālo kohēziju un tādējādi īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes, Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai veicinātu mobilitāti starp tās teritorijām. Eiropas transporta tīkls ir viens no šīs politikas īstenošanas rīkiem un līdz ar to daļa no kritērijiem, kuri nosaka finansējuma piešķiršanu no ERAF un jo īpaši saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai izpildītu stratēģijā ,,Eiropa 2020” izklāstītos gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus un uzdevumus, ERAF atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim būtu jāsniedz savs ieguldījums tematisko uzdevumu sasniegšanā, proti, uz zināšanām, pētniecību un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība, ekoloģiskākas, resursefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšana, augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana, kas sekmē sociālo un teritoriālo kohēziju, un administratīvo spēju veidošana. Tomēr saraksts ar dažādajiem tematiskajiem uzdevumiem atbilstošajām ieguldījumu prioritātēm būtu jāpielāgo Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īpašajām vajadzībām, jo īpaši atļaujot pārrobežu sadarbības ietvaros turpināt tiesisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, sadarbību nodarbinātības, apmācības un sociālās iekļaušanas jomā pārrobežu perspektīvā, atļaujot transnacionālās sadarbības ietvaros turpināt jūras pārrobežu sadarbību, kuru neaptver pārrobežu sadarbības programmas, kā arī izstrādājot un īstenojot makroreģionālas un jūras baseinu stratēģijas.	(17) Lai izpildītu klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas, kā arī stratēģijā ,,Eiropa 2020” izklāstītos gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus un uzdevumus, ERAF atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim būtu jāsniedz savs ieguldījums tematisko uzdevumu sasniegšanā, proti, uz zināšanām, pētniecību un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība, ekoloģiskākas, resursefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšana, augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana, kas sekmē sociālo un teritoriālo kohēziju, un administratīvo spēju veidošana. Tomēr saraksts ar dažādajiem tematiskajiem uzdevumiem atbilstošajām ieguldījumu prioritātēm būtu jāpielāgo Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īpašajām vajadzībām, jo īpaši atļaujot pārrobežu sadarbības ietvaros turpināt tiesisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, transporta un tūrisma infrastruktūras attīstību, kā arī tās uzlabošanu vai paplašināšanu, sadarbību nodarbinātības, apmācības un sociālās iekļaušanas jomā pārrobežu perspektīvā, atļaujot transnacionālās sadarbības ietvaros turpināt jūras pārrobežu sadarbību, kuru neaptver pārrobežu sadarbības programmas, kā arī izstrādājot un īstenojot makroreģionālas un jūras baseinu stratēģijas.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Prasības attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim atbilstošo sadarbības programmu saturu ir jāpielāgo šo programmu īpašajām vajadzībām. Tāpēc tām jāaptver arī aspekti, kas ir vajadzīgi efektīvai īstenošanai iesaistīto dalībvalstu teritorijā, piemēram, par revīziju un kontroli atbildīgās struktūras, kopīga sekretariāta izveides procedūra un saistību sadalīšana finanšu korekciju gadījumā. Turklāt starpreģionu sadarbības programmu horizontālā rakstura dēļ būtu jāpielāgo šādu sadarbības programmu saturs, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja vai saņēmēju definīciju pašreizējo INTERACT un ESPON programmu ietvaros.	(18) Prasības attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim atbilstošo sadarbības programmu saturu ir jāpielāgo šo programmu īpašajām vajadzībām un vietējās attīstības jautājumiem un jāņem vērā vietējās attīstības jautājumi. Tāpēc tām jāaptver arī aspekti, kas ir vajadzīgi efektīvai īstenošanai iesaistīto dalībvalstu teritorijā, piemēram, par revīziju un kontroli atbildīgās struktūras, kopīga sekretariāta izveides procedūra un saistību sadalīšana finanšu korekciju gadījumā. Turklāt starpreģionu sadarbības programmu horizontālā rakstura dēļ būtu jāpielāgo šādu sadarbības programmu saturs, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja vai saņēmēju definīciju pašreizējo INTERACT un ESPON programmu ietvaros.
Pamatojums
Sadarbības programmā izstrādātajiem projektiem jābūt arī sagatavotiem saskaņā ar attiecīgo vietējo teritoriju īpašajām vajadzībām.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķi ar struktūrfondiem būtu jānodrošina integrētāka un iekļaujošāka pieeja vietējo problēmu novēršanai. Lai pastiprinātu šo pieeju, atbalsts, ko ERAF piešķir pierobežas reģioniem, būtu jākoordinē ar atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), un vajadzības gadījumā, proti, tad, ja vietējā attīstība pieder pie Eiropas teritoriālās sadarbības grupu uzdevumiem, būtu jāiesaista šīs grupas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG).	(19) Saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķi ar struktūrfondiem būtu jānodrošina integrētāka un iekļaujošāka pieeja tādu vietējo problēmu novēršanai kā atbalsta trūkums transporta un tūrisma infrastruktūrām, tradicionālo nodarbinātības veidu un tradicionālo ražošanas paņēmienu panīkums un attālinātība no tirgus. Lai pastiprinātu šo pieeju, atbalsts, ko ERAF piešķir pierobežas reģioniem, būtu jākoordinē ar atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), un vajadzības gadījumā, proti, tad, ja vietējā attīstība pieder pie Eiropas teritoriālās sadarbības grupu uzdevumiem, būtu jāiesaista šīs grupas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG).
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) pārrobežu sadarbību starp blakus esošiem reģioniem, lai veicinātu integrētu reģionālo attīstību starp kaimiņu sauszemes un jūras pierobežas reģioniem no divām vai vairākām dalībvalstīm vai starp kaimiņu pierobežas reģioniem no vismaz vienas dalībvalsts un vienas trešās valsts, kuri atrodas pie Savienības ārējām robežām un uz kuriem neattiecas programmas Savienības ārējo finanšu instrumentu ietvaros;	(1) pārrobežu sadarbību un fizisku, tehnisku un administratīvu šķēršļu novēršanu starp blakus esošiem reģioniem, lai veicinātu integrētu reģionālo attīstību starp kaimiņu sauszemes un jūras pierobežas reģioniem no divām vai vairākām dalībvalstīm vai starp kaimiņu pierobežas reģioniem no vismaz vienas dalībvalsts un vienas trešās valsts, kuri atrodas pie Savienības ārējām robežām;
Pamatojums
Pārrobežu sadarbība tikai tad būs iedarbīga un reāla, ja tiek pieņemti pasākumi nolūkā novērst fiziskus, tehniskus un administratīvus šķēršļus, kas pastāv uz robežām.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) pieredzes apmaiņu attiecībā uz tādas paraugprakses apzināšanu, nodošanu un izplatīšanu, kas saistīta ar tūrisma un transporta tīkliem;
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz transnacionālo sadarbību Komisija pieņem sarakstu ar transnacionālajām teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas un aptverot NUTS 2. līmeņa reģionus, vienlaikus ar īstenošanas aktiem nodrošinot, ka šāda sadarbība uz iepriekšējo programmu pamata netiek pārtraukta lielākās sasvstarpēji sasaistītās teritorijās. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.	Attiecībā uz transnacionālo sadarbību Komisija pieņem sarakstu ar transnacionālajām teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas un aptverot NUTS 2.līmeņa reģionus, vienlaikus ar īstenošanas aktiem nodrošinot, ka tiek īstenotas Savienības makroreģionālās stratēģijas un lielākās savstarpēji sasaistītās teritorijās netiek pārtraukta transnacionālā sadarbība uz iepriekšējo programmu pamata. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 6. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildus 5. pantam Regulā (ES) Nr. […]/2012 [ERAF regula] ERAF atbalsta cilvēkresursu, iekārtu un infrastruktūras kopīgu izmantošanu pārrobežu mērogā saskaņā ar dažādajām ieguldījumu prioritātēm, kā arī šādas, tematiskajiem uzdevumiem atbilstošas ieguldījumu prioritātes:	Papildus 5. pantam Regulā (ES) Nr. […]/2012 [ERAF regula] ERAF atbalsta cilvēkresursu, iekārtu un infrastruktūras kopīgu izmantošanu nolūkā novērst robežu ietekmi saskaņā ar dažādajām ieguldījumu prioritātēm, kā arī, vienlaikus ņemot vērā konkrētos apstākļus un vietējās vajadzības, šādas tematiskajiem uzdevumiem atbilstošas ieguldījumu prioritātes:
Pamatojums
Tulkojums franču valodā pienācīgi neatspoguļo domu, ka ERAF teritoriālās sadarbības mērķis ir paredzēts, lai novērstu to, ko sauc par robežu ietekmi. Būtu arī jānorāda, ka nepastāv viena vienīga šī fonda īstenošanas metode, bet uzmanība būtu jāpievērš konkrētiem apstākļiem un vietējām vajadzībām.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 6. pants – a punkts – -i apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-i) atkārtotu līdzsvarošanu pārrobežu mērogā starp piekrastes un iekšzemes teritorijām, pilsētu un lauku teritorijām un starp viegli sasniedzamām un nomaļām teritorijām, kā arī strukturālas pārrobežu darbības, atbalstot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, sasniedzamību, izaugsmi, attīstību un pievilcību;
Pamatojums
Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir priekšnoteikums gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropā, bet šo kohēziju kavē ilgstoša teritoriālā nelīdzsvarotība dinamikas un sasniedzamības ziņā. Lai šo jautājumu atrisinātu, atkārtotai reģionu līdzsvarošanai ar piemērotām strukturālām darbībām ir jābūt starp ieguldījumu prioritātēm.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 6. pants – a punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) pārrobežu darba tirgu integrāciju, tostarp pārrobežu mobilitāti, kopīgas nodarbinātības iniciatīvas vietējā mērogā un kopīgu apmācību (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalsts”);	i) pārrobežu darba tirgu integrāciju, tostarp ilgtspējīgu pārrobežu mobilitāti, kur iespējams, izmantojot dzelzceļa un jūras transporta savienojumus ar jaunajām dalībvalstīm un starp tām, kā arī ar kaimiņvalstīm, ilgtspējīgu tūrismu, pārrobežu transporta savienojumus saskaņā ar Eiropas transporta tīkliem, fizisku, tehnisku un administratīvu šķēršļu novēršanu, kopīgas nodarbinātības iniciatīvas vietējā mērogā un kopīgu apmācību (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalsts”);
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 6. pants – a punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) pārrobežu tūrisma un kopīgas tirgvedības veicināšanu (kā daļu no tematiskā uzdevuma uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju);
Pamatojums
Kopīgas tūrisma stratēģijas, palielinot konkurētspēju, ne tikai piedāvā ieguvumus ekonomikas politikas īstenošanā, bet arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu Lisabonas līguma jaunā teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanā.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 6. pants – a punkts – iv apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) tiesiskās un administratīvās sadarbības un sadarbības starp iedzīvotājiem un iestādēm veicināšanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”);	iv) tiesiskās un administratīvās sadarbības un sadarbības starp iedzīvotājiem un iestādēm veicināšanu, tostarp pārrobežu sadarbību starp pārvaldes iestādēm, lai uzlabotu visu to ieinteresēto personu saziņu un apspriešanos, kuras saistītas ar pārrobežu infrastruktūras nozares vajadzībām, plānošanu un attīstību (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”);
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 6. pants – a punkts – iva apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iva) tādu tūrisma nozares pasākumu īstenošanu un veicināšanu, kuru mērķis ir attiecīgo teritoriju attīstība;
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 6. pants – a punkts – ivb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ivb) Savienības transporta sistēmas integrēšanu ar Savienības kaimiņvalstu transporta sistēmām;
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 6. pants – a punkts – ivc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ivc) jaunas transporta un tūrisma infrastruktūras izveidi, kā arī pašreizējās transporta un tūrisma infrastruktūras uzlabošanu vai paplašināšanu;
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 6. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) transnacionālās sadarbības ietvaros: makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”).	b) transnacionālās sadarbības ietvaros: makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam ,,Institucionālo spēju, efektīvas publiskās pārvaldes un mērķtiecīgu darbību tūrisma nozarē pastiprināšana”).
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kopienu vadītu vietējo attīstību saskaņā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 28. pantu var īstenot pārrobežu sadarbības programmās, ja vietējās attīstības grupu veido pārstāvji no vismaz divām valstīm, no kurām viena ir dalībvalsts.	Kopienu vadītu vietējo attīstību saskaņā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 28. pantu var īstenot pārrobežu sadarbības programmās, ja vietējās attīstības grupu veido vietējie pārstāvji no vismaz divām valstīm, no kurām viena ir dalībvalsts.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 13. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējus īstenošanas ziņojumus par Eiropas reģionālās attīstības finansējuma izmantošanu teritoriālās sadarbības mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisiju pilnvaro pieņemt 17. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā.	2. Komisiju pilnvaro pieņemt 17. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus uz piecu gadu laikposmu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Pamatojums
Komisijai piešķirtais pilnvaru deleģējums būtu jāierobežo līdz pieciem gadiem ar iespēju to pagarināt, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi, piemēram, tiek iesniegts ziņojums un Parlaments vai Padome neiebilst. Šajā grozījumā ir izmantots jaunais standarta teksts attiecībā uz deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 2. sleja – 10.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
VIENĪBA	VIENĪBA
	EUR
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 3. sleja – 10.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
NOSAUKUMS	NOSAUKUMS
	To ieguldījumu apjoms, kuri veikti nolūkā uzlabot tūrisma pakalpojumu pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 2. sleja – 10.b rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
VIENĪBA	VIENĪBA
	EUR
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 3. sleja – 10.b rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
NOSAUKUMS	NOSAUKUMS
	Ieguldījumu apjoms veloceļu tīklos
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 2. sleja – 10.c rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
VIENĪBA	VIENĪBA
	EUR
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 3. sleja – 10.c rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
NOSAUKUMS	NOSAUKUMS
	Investīciju apjoms dabas, kultūras, rūpnieciskajā un vēsturiskajā mantojumā
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 2. sleja – 16.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
VIENĪBA	VIENĪBA
	skaits
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 3. sleja – 16.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
NOSAUKUMS	NOSAUKUMS
	Jaunbūvēti, rekonstruēti vai modernizēti pārrobežu posmi
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 2. sleja – 20.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
VIENĪBA	VIENĪBA
	skaits
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 3. sleja – 20.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
NOSAUKUMS	NOSAUKUMS
	Jaunbūvēti, rekonstruēti vai modernizēti pārrobežu posmi
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 2. sleja – 21.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
VIENĪBA	VIENĪBA
	procenti
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums Pielikums – tabula – 3. sleja – 21.a rinda (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
NOSAUKUMS	NOSAUKUMS
	Sabiedriskā transporta pārvadājumu īpatsvara izmaiņas

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi
Atsauces	COM(2011)0611 – C7-0326/2011 – 2011/0273(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 25.10.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Jaromír Kohlíček 21.11.2011
Izskatīšana komitejā	27.3.2012	30.5.2012
Pieņemšanas datums	31.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Eva Lichtenberger, Gesine Meissner, Mike Nattrass, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Debora Serracchiani, Laurence J.A.J. Stassen, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Spyros Danellis, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Patrizia Toia

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi
Atsauces	COM(2011)0611 – C7-0326/2011 – 2011/0273(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	6.10.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 25.10.2011	CONT 25.10.2011	EMPL 25.10.2011	ENVI 25.10.2011
	ITRE 25.10.2011	TRAN 25.10.2011	AGRI 25.10.2011	PECH 25.10.2011
	CULT 25.10.2011	FEMM 25.10.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	EMPL 27.10.2011	ENVI 24.10.2011	ITRE 10.11.2011	AGRI 7.11.2011
	PECH 22.11.2011	CULT 23.1.2012	FEMM 30.5.2012
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Riikka Pakarinen 21.6.2011
Izskatīšana komitejā	22.11.2011	25.1.2012	28.2.2012	20.3.2012
	8.5.2012	30.5.2012	21.6.2012	11.7.2012
	26.11.2012	24.1.2013	19.2.2013	19.3.2013
	23.4.2013	29.5.2013	19.6.2013
Pieņemšanas datums	10.7.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Jean-Jacob Bicep, Victor Boştinaru, John Bufton, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Karima Delli, Cornelia Ernst, Ivars Godmanis, James Nicholson, Evžen Tošenovský, Giommaria Uggias
Iesniegšanas datums	24.7.2013

Juridisks paziņojums - Privātuma politika