ZIŅOJUMS par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku]

7.8.2013 - (COM(2013)0245 – C7‑0108/2013 – 2011/0380(COD)) - ***I

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Alain Cadec

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku]

(COM(2011)0804 – C7‑0460/2011 – 2011/0380(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0804) un grozīto priekšlikumu (COM(2013)0245),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C7–0460/2013),

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0282/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c atgādina, ka 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka zivsaimniecības resursi ir sabiedrisks labums, kas ir nozīmīgs vispārējai nodrošinātībai ar pārtiku; norādīja, ka zivsaimniecības un akvakultūras nozare un saistītās darbības bieži ir galvenais ienākumu un ilgtspējīgas nodarbinātības avots piekrastes, salu un tālākajos reģionos; turklāt uzskatīja, ka, lai sasniegtu tās vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus (stabila, ilgtspējīga un dzīvotspējīga zivsaimniecības nozare) un atjaunotu zivju krājumus, kā arī risinātu sociālos aspektus, kuri saistīti ar nepieciešamību samazināt zvejas piepūli, reformētajai kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) pēc 2013. gada būs vajadzīgi atbilstoši finanšu resursi;
	______________
	Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,
Pamatojums
Juridiskajā pamatā būtu jāatsaucas uz Līguma 349. pantu, lai ņemtu vērā tālāko reģionu īpašos režīmus.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Zivsaimniecības nozarei ir stratēģiska nozīme attiecībā uz sociālekonomisko situāciju, sabiedrības apgādi ar zivīm un pārtikas līdzsvara nodrošināšanu dažādās dalībvalstīs un Savienībā kopumā, kā arī tai ir īpaša loma piekrastes kopienu sociālekonomiskās labklājības, vietējās attīstības un nodarbinātības nodrošināšanā, saimnieciskās darbības un darbvietu saglabāšanā un/vai radīšanā ekonomikas augšupējos un lejupējos posmos, svaigu zivju piegādē un vietējo kultūras tradīciju saglabāšanā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj KZP atbalsts, kas aptver jūras bioloģisko resursu, saldūdens bioloģiskos resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu un akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, arī tad, ja tās veic zvejas kuģi, kas peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, vai Savienības zvejas kuģi, vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumus.	(2) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj KZP atbalsts, kas aptver jūras bioloģisko resursu, saldūdens bioloģiskos resursu saglabāšanu, pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu un akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, vai Savienības zvejas kuģi, vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumus.
Pamatojums
EJZF nav pienākuma atbalstīt zvejas kuģus, kas nepārstāv Eiropu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Būtu jāuzsver, ka KZP ir ar pārtiku saistīta politikas joma un ka tas pamato valsts iejaukšanos ar EJZF palīdzību, lai uzturētu Eiropas Savienības pilsoņu nodrošinātību ar pārtiku.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) EJZF būtu pilnībā jāņem vērā tālāko reģionu īpašā situācija saskaņā ar LESD 349. pantu. Tālāko reģionu situācija un zivsaimniecības nozares specifika šajos reģionos nozīmē, ka KZP un ar to saistītos fondus, jo īpaši EJZF, būtu jāpielāgo šo reģionu īpatnībām, ierobežojumiem, papildu izmaksām un realitātei, kas būtiski atšķiras no pārējās Savienības. Tādēļ šiem reģioniem būtu jāatļauj īpaši pasākumi.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Jaunajā EJZF būtu jāļauj pilnībā pievērsties mazapjoma zvejniecību problēmām un īpašajām vajadzībām, paturot prātā, ka mazapjoma flotes Savienībā nodarbina vislielāko skaitu strādājošo attiecībā pret katru noķerto zivi.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Kopējās zivsaimniecības politikas panākumi ir atkarīgi no efektīvas kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas, kā arī no ticamiem un pilnīgiem datiem, kas vajadzīgi gan zinātniskajiem ieteikumiem, gan īstenošanai un kontrolei; tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šie politikas pasākumi.	(3) Kopējās zivsaimniecības politikas panākumi ir atkarīgi no efektīvas kontroles, inspekcijas, tostarp darbavietu inspekcijas, un noteikumu izpildes sistēmas, kā arī no ticamiem un pilnīgiem datiem, kas vajadzīgi gan zinātniskajiem ieteikumiem, gan īstenošanai un kontrolei; tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šie politikas pasākumi.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Lai veicinātu zvejnieku atbildības sajūtu par KZP, tādējādi sekmējot KZP pareizu īstenošanu un kopumā veiksmīgu darbību, EJZF arī būtu jāatbalsta partnerība, sadarbība un dialogs starp zinātniekiem un zvejniekiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts IJP, kas aptver koordinētu darbību izstrādi un īstenošanu un lēmumu pieņemšanu, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm un papildina dažādas ar minētajiem aspektiem saistītas ES politikas jomas, jo īpaši kopējo zivsaimniecības politiku, transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, vides, enerģētikas un tūrisma politiku. Būtu jānodrošina saskaņotība un integrācija dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā.	(4) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts IJP, kas aptver koordinētu darbību izstrādi un īstenošanu un lēmumu pieņemšanu, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm un papildina dažādas ar minētajiem aspektiem saistītas ES politikas jomas, jo īpaši kopējo zivsaimniecības politiku, transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, vides, enerģētikas un tūrisma politiku, kas ir jomas, kurās nepieciešams veicināt zinātnisko pētniecību, profesionālo kompetenci un apmācību. Būtu jānodrošina saskaņotība un integrācija dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	((4a) Nosakot un īstenojot ar KZP reformu, IJP un EJZF saistīto politiku un darbības, Savienībai saskaņā ar LESD 9. pantu būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un kvalitatīvu izglītību, apmācību un cilvēku veselības aizsardzību.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta stratēģija “Eiropa 2020”, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību. Jo īpaši būtu jākoncentrē resursi, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus, un jāpalielina efektivitāte, vairāk orientējoties uz rezultātiem. IJP iekļaušana jaunajā EJZF palīdz īstenot arī svarīgākos politikas mērķus, kas izvirzīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””) un ir saskaņā ar vispārējiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā.	(5) Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta stratēģija “Eiropa 2020”, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību. Jo īpaši būtu jākoncentrē resursi, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus, it sevišķi tos, kas saistīti ar nodarbinātību un nabadzības, sociālās atstumtības un klimata pārmaiņu apkarošanu. Turklāt būtu jāpalielina efektivitāte, vairāk orientējoties uz rezultātiem. IJP iekļaušana jaunajā EJZF palīdz īstenot arī svarīgākos politikas mērķus, kas izvirzīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””) un ir saskaņā ar vispārējiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai nodrošinātu to, ka EJZF palīdz sasniegt KZP, IJP un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jākoncentrējas uz nelielu skaitu pamatprioritāšu, kas saistītas ar tādas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu, kas balstīta uz inovācijām un zināšanām, ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu un nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšanu, atraisot piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības kopienu izaugsmes un darbvietu potenciālu un sekmējot dažādošanu, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm.	(6) Lai nodrošinātu to, ka EJZF palīdz sasniegt KZP, IJP un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jānosaka virkne pamatprioritāšu, kas saistītas ar tādas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu, kas balstīta uz inovācijām un zināšanām, ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu un nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšanu, atraisot piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības kopienu izaugsmes un darbvietu potenciālu un sekmējot dažādošanu, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) EJZF būtu jāsekmē dzīves līmeņa uzlabošana tiem, kas ir atkarīgi no zvejas, garantējot zvejniekiem labākus darba standartus, jo īpaši nodrošinot veselības un darba drošības tiesību aktu un darba koplīgumos paredzēto noteikumu ievērošanu.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Lai izvairītos no pārpratumiem par konkrētu EJZF finanšu pasākumu piemērošanu un ietekmi uz dažādām ieinteresētajām personām, kas līdzdarbojas zvejas nozarē, būs lietderīgi ieviest skaidru atšķirību starp kuģu īpašniekiem un algotiem zvejniekiem, kā tas jau ir noteikts SDO Konvencijā Nr. 188.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Kopējās zivsaimniecības politikas vispārējais mērķis ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības palīdzētu radīt ilgtermiņā noturīgus vides apstākļus, kas vajadzīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecībā nodarbinātajiem, stabilus tirgus, resursu pieejamību un to, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām.	(8) Kopējās zivsaimniecības politikas vispārējais mērķis ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības veicinātu ekonomiskajā, sociālajā un vides ziņā ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecībā nodarbinātajiem, stabilus tirgus, resursu pieejamību un to, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām.
Pamatojums
Ekonomisko, sociālo un vides pīlāru nevajadzētu sarindot hierarhiskā secībā.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai ne vēlāk kā 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).	(9) Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai līdz 2015. gadam, ja tas iespējams, un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Ar KZP vajadzētu īstenot līdzsvarotu pieeju ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot tādu zivsaimniecības plānošanu, izmantošanu un vadību, kurā ņemtas vērā vēlmes un pašreizējās sociālās vajadzības, un neierobežojot iespējas nākamajām paaudzēm iegūt visas preces un pakalpojumus, ko var gūt no jūras ekosistēmām. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Ar EJZF finansētajiem pasākumiem būtu jāatbilst LESD 39. un 41. pantam, kuros atsaucas uz līdzsvarotu pieeju darba tiesību izmantošanā un efektīvu koordināciju attiecībā uz profesionālo apmācību.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, ņemot vērā atbilstoši darbības programmām finansējamo darbību nozīmību un ietekmi un strukturālās problēmas, ar kurām nākas saskarties zivsaimniecības un jūrlietu attīstībā, kā arī ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, un šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nodrošinot daudzgadu finansiālu palīdzību, kas vērsta uz attiecīgajām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.	(10) Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, ņemot vērā atbilstoši darbības programmām finansējamo darbību nozīmību un ietekmi un strukturālās problēmas, ar kurām nākas saskarties zivsaimniecības, akvakultūras un jūrlietu attīstībā, kā arī ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, un šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nodrošinot daudzgadu finansiālu palīdzību, kas vērsta uz attiecīgajām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumus finansējot no viena fonda, proti, EJZF, būtu jācenšas panākt vienkāršošanu, kā arī nostiprināt abu politiku integrāciju. Dalītas pārvaldības attiecināšanai uz kopīgām tirgus organizācijām, arī uz kompensāciju tālākajiem reģioniem un kontroles un datu vākšanas pasākumiem, būtu vēl vairāk jāveicina vienkāršošana un jāsamazina gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvais slogs, kā arī jāpanāk piešķirtā atbalsta lielāka saskaņotība un efektivitāte.	(11) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumus finansējot no viena fonda, proti, EJZF, būtu jācenšas panākt vienkāršošanu, kā arī nostiprināt abu politiku integrāciju. Dalītas pārvaldības attiecināšanai uz kopīgām tirgus organizācijām, arī uz kompensāciju tālākajiem reģioniem un kontroles un datu vākšanas un pārvaldības pasākumiem, būtu vēl vairāk jāveicina vienkāršošana un jāsamazina gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvais slogs, kā arī jāpanāk piešķirtā atbalsta lielāka saskaņotība un efektivitāte.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Finansējumam būtu jāatbilst tam, kas noteikts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Finansēšana neskar noteikumus, kas paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta, izmantojot vienu fondu, proti, EJZF, vai nu tieši, vai arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Ar dalībvalstīm dalīta pārvaldība būtu jāpiemēro ne tikai pasākumiem, kas paredzēti zvejniecības, akvakultūras un uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības atbalstam, bet arī kopīgām tirgus organizācijām, tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, kontroles pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem. Tieša pārvaldība būtu jāpiemēro zinātniskajiem ieteikumiem, brīvprātīgām iemaksām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, konsultatīvajām padomēm un integrētās jūrlietu politikas īstenošanas darbībām. Būtu jānosaka pasākumu veidi, kurus var finansēt no EJZF līdzekļiem.	(12) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta, izmantojot vienu fondu, proti, EJZF, vai nu tieši, vai arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Ar dalībvalstīm dalīta pārvaldība būtu jāpiemēro ne tikai pasākumiem, kas paredzēti zvejniecības, akvakultūras un uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības atbalstam, bet arī tirdzniecības un pārstrādes pasākumiem, tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, kontroles pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem. Tieša pārvaldība būtu jāpiemēro ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanai, uzglabāšanas atbalstam, zinātniskajiem ieteikumiem, brīvprātīgām iemaksām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, konsultatīvajām padomēm un integrētās jūrlietu politikas īstenošanas darbībām. Būtu jānosaka pasākumu veidi, kurus var finansēt no EJZF līdzekļiem.
Pamatojums
Svarīgi nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus ražotāju organizācijām visā Eiropas Savienībā un to, ka finansējums ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanai un uzglabāšanas atbalstam tiek sniegts tiešā veidā.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] (turpmāk “Regula par KZP”) 50. un 51. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka gan dalībvalstis, gan operatori ievēro KZP noteikumus. Šis nosacījums ir paredzēts, lai atspoguļotu Savienības atbildību par to, ka sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar KZP, kā noteikts LESD 3. pantā.	(14) Saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] (turpmāk “Regula par KZP”) 50. un 51. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka gan dalībvalstis, gan operatori ievēro KZP noteikumus. Šis nosacījums ir paredzēts, lai atspoguļotu Savienības atbildību par to, ka sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar KZP, kā arī tiek ievērotas prasības saistībā ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu un pietiekamas sociālās aizsardzības garantēšanu, kā noteikts attiecīgi LESD 3. un 9. pantā.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu operatoriem, kuri ex ante neievēro prasības, kas saistītas ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs. Tāpēc būtu jāpieņem tikai tādu operatoru pieteikumi, kuri noteiktu laiku pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav bijuši iesaistīti Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, un kuri nav izdarījuši smagu pārkāpumu, kā definēts 42. pantā Regulā (EK) Nr. 1005/2008 vai 90. panta 1. punktā 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, vai pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību un rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (turpmāk “MSY”) nodrošināšanai vajadzīgo līmeni..	(15) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu operatoriem, kuri ex ante neievēro prasības, kas saistītas ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs. Tāpēc operatoru pieteikumi būtu jāpieņem tikai ar nosacījumu, ka tie noteiktu laiku pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav bijuši iesaistīti Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, un ka tie nav bijuši iesaistīti tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai īpašumtiesībās, kuru karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantā. Tāpat operatoru pieteikumi būtu jāpieņem tikai ar nosacījumu, ka tie nav izdarījuši smagu pārkāpumu, kā definēts 42. pantā Regulā (EK) Nr. 1005/2008 vai 90. panta 1. punktā 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, vai pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību un rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (turpmāk “MSY”) nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Gadījumos, kad saņēmēji pārkāpj KZP noteikumus, būtu jāpiemēro sankcijas, kas noteiktas par atbilstības nosacījumu nepildīšanu. Lai noteiktu neattiecināmo izdevumu summu, būtu jāņem vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagums, ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīme saņēmēja saimnieciskajā darbībā.	(17) Gadījumos, kad saņēmēji pārkāpj KZP noteikumus, būtu jāpiemēro sankcijas, kas noteiktas par atbilstības nosacījumu nepildīšanu. Lai noteiktu neattiecināmo izdevumu summu, būtu jāņem vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagums (tostarp apjoms, ilgums un atkārtotu gadījumu skaits) un ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīme saņēmēja saimnieciskajā darbībā.
Pamatojums
Saņēmēja pieļautās neievērošanas smagumu nosaka vairāki faktori — tās pakāpe, apmērs, ilgums un atkārtotais raksturs.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu.	(18) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro saistības panākt līdzsvaru starp zvejas floti un zvejas iespējām saskaņā ar KZP pamatregulas 34. panta 1. punktu un KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nepieļautu neatbilstīgu maksājumu veikšanu, kā arī mudinātu dalībvalstis ievērot KZP noteikumus vai pieprasīt saņēmējam noteikumu ievērošanu, kā piesardzības pasākumi būtu jāizmanto gan maksājuma termiņa pārtraukšana, gan maksājumu apturēšana, kuru piemērošanas termiņš ir ierobežots. Lai ievērotu proporcionalitātes principu, finansiālās korekcijas, kurām ir galīgas un neatsaucamas sekas, būtu jāpiemēro tikai izdevumiem, kas tieši saistīti ar darbībām, kuru laikā notikusi KZP noteikumu neievērošana.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neatiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai uzlabotu koordināciju un fondus, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), izmantotu saskaņoti ar lauku attīstībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), un jūrlietām un zivsaimniecībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), [Regulā (ES) Nr. [...], ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir paredzēti kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem (turpmāk “VSS fondi”). KZP un IJP specifikas dēļ EJZF regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, kas papildina minētās regulas noteikumus.	(20) Lai uzlabotu koordināciju un fondus, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), izmantotu saskaņoti ar lauku attīstībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), un jūrlietām un zivsaimniecībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), [Regulā (ES) Nr. [...], ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir paredzēti kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem (turpmāk “VSS fondi”). Būtu arī jāuzsver, ka fondus var izmantot papildus, lai efektīvāk īstenotu Savienības kohēzijas politikas prioritātes un stratēģiju “Eiropa 2020”; šajā ziņā būtu jāpievērš uzmanība tam, ka ir vajadzīga EJZF un ESF sinerģija, lai sasniegtu galvenos mērķus saistībā ar nodarbinātību un nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu. KZP un IJP specifikas dēļ EJZF regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, kas papildina minētās regulas noteikumus.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Savienības rīcībai būtu jāpapildina vai jācenšas veicināt dalībvalstu īstenota rīcība. Lai nodrošinātu nozīmīgu pievienoto vērtību, Komisijas un dalībvalstu partnerība būtu jāstiprina ar kārtību, kas nodrošina dažādu partneru līdzdalību, pilnībā ņemot vērā dalībvalstu iestāžu kompetenci. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu sieviešu un minoritāšu grupu atbilstošu pārstāvību. Šī partnerība attiecas uz reģionālām, vietējām un citām publiskā sektora iestādēm, kā arī citām atbilstošām struktūrām, arī tām, kuras ir atbildīgas par vidi un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām struktūrām. Attiecīgie partneri būtu jāiesaista partnerības līgumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.	(22) Lai nodrošinātu nozīmīgu pievienoto vērtību, Komisijas, dalībvalsts iestāžu un dažādu partneru partnerība būtu jāstiprina ar kārtību, kas nodrošina šo dalībnieku, tostarp attiecīgo sociālo partneru, līdzdalību, pilnībā ņemot vērā dalībvalstu iestāžu kompetenci. Šī partnerība attiecas uz reģionālām, vietējām un citām publiskā sektora iestādēm, kā arī citām atbilstošām struktūrām, arī tām, kuras ir atbildīgas par vidi un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, zvejniecības nozari un citām kompetentām struktūrām. Ņemot vērā zvejniecības nozares īpatnības, būtu jānodrošina tādu ekonomisko un sociālo partneru līdzdalība, kas pārstāv dažādas apakšnozares un teritoriālos līmeņus, zinātniskās pētniecības organizācijas un zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG) valsts un reģionālos tīklus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un minoritāšu grupu pienācīgas pārstāvības nodrošināšanai. Attiecīgie partneri būtu jāiesaista partnerības līgumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Pieejamo saistību apropriāciju ikgadējais sadalījums dalībvalstīm Komisijai būtu jāsagatavo, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus; šo kritēriju vidū vajadzētu būt vēsturiskajiem piešķīrumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskajam līdzekļu izmantojumam saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.	(24) Pieejamo saistību apropriāciju ikgadējais sadalījums dalībvalstīm Komisijai būtu jāsagatavo, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus; šo kritēriju vidū vajadzētu būt vēsturei par piešķīrumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskajam līdzekļu izmantojumam saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) KZP kontekstā ļoti svarīga ir dažu ex ante nosacījumu izpilde, jo īpaši tas attiecas uz akvakultūras valsts daudzgadu stratēģiskā plāna iesniegšanu un pierādītām administratīvajām spējām izpildītu datu vākšanas prasības zvejniecības pārvaldības vajadzībām un nodrošināt Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanu.	(25) KZP kontekstā ļoti svarīga ir dažu ex ante nosacījumu izpilde, jo īpaši tas attiecas uz akvakultūras valsts daudzgadu stratēģiskā plāna iesniegšanu un pierādītām administratīvajām spējām izpildīt datu vākšanas prasības zvejniecības pārvaldības vajadzībām un nodrošināt Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanu; un nodrošināt Savienības tiesību aktu par darba apstākļiem īstenošanu, jo īpaši saistībā ar darba drošību, veselību, izglītību un apmācību.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi visām EJZF darbībām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība, ieskaitot kontroli un datu vākšanu, katrā dalībvalstī būtu jāizstrādā viena darbības programma atbilstoši valsts struktūrai. Plānošanai būtu jāaptver periods no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo viena darbības programma. Katrā programmā būtu jānorāda ar EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanas stratēģija un izraudzītie pasākumi. Plānošanā būtu jāņem vērā Savienības prioritātes, vienlaikus tai vajadzētu būt pielāgotai valsts kontekstam un būtu jāpapildina citas Savienības rīcībpolitikas, jo īpaši lauku attīstības politika un kohēzijas politika.	(26) Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi visām EJZF darbībām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība, ieskaitot kontroli un datu vākšanu, katrā dalībvalstī būtu jāizstrādā viena darbības programma atbilstoši valsts struktūrai. Plānošanai būtu jāaptver periods no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo viena darbības programma. Katrā programmā būtu jānorāda ar EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanas stratēģija un izraudzītie pasākumi. Plānošanā būtu jāņem vērā Savienības prioritātes, vienlaikus tai vajadzētu būt pielāgotai valsts un reģionālajam kontekstam, jo īpaši tālāko reģionu specifiskajām īpašībām, un būtu jāpapildina citas Savienības rīcībpolitikas, vienlaikus uzturot pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu, lai neradītu papildu izmaksas un neizraisītu programmu īstenošanas aizkavēšanos.
Pamatojums
Pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu, piemēram, struktūrfondu un ELFLA, saglabāšana ļaus izvairīties no papildu izmaksām saistībā ar informācijas sistēmu pārveidošanu un papildu laika patēriņa, pielāgojot rokasgrāmatas un citas administratīvās procedūras, kas aizkavētu programmas īstenošanu.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Darbības programmas iedaļa par datu vākšanu dalībvalstīm būtu jāsagatavo saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu. Lai pielāgotos datu vākšanas pasākumu īpašajām vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā gada darba plāns, kurš katru gadu būtu jāpielāgo saskaņā ar Komisijas norādījumiem un kuram būtu jāsaņem tās apstiprinājums.	(30) Darbības programmas iedaļa par datu vākšanu dalībvalstīm būtu jāsagatavo saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu. Lai pielāgotos datu vākšanas un pārvaldības pasākumu īpašajām vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā gada darba plāns, kurš katru gadu būtu jāpielāgo saskaņā ar Komisijas norādījumiem un kuram būtu jāsaņem tās apstiprinājums.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Lai uzlabotu zvejas darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība.	(31) Lai uzlabotu zvejas darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un ekoloģiski ilgtspējīga uzņēmumu attīstība saskaņā ar piesardzības principu un uz ekosistēmas balstītu pieeju.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Finanšu krīzes izraisīto pēdējo gadu ekonomisko satricinājumu dēļ daudzi jaunieši saskaras ar grūtībām iegūt vajadzīgo finansējumu, lai sāktu darbību zivsaimniecības nozarē. Tādēļ EJZF atbalsts cita starpā būtu jāvērš uz palīdzību jauniešiem uzsākt darbību zvejniecības nozarē, piemēram, palīdzot pirmoreiz uzsākt uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Lai palielinātu zvejas un jūrlietu darbību konkurētspēju un ekonomiskos rezultātus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju.	(32) Lai palielinātu zvejas un jūrlietu darbību konkurētspēju un ekonomiskos rezultātus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta arodizglītība (kurā papildus tehniskiem jautājumiem būtu jāaptver arī zināšanas par ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un pareizu apiešanos ar zivīm nolūkā panākt lielāku ienesīgumu), uzlaboti veselības, drošības un higiēnas standarti darbā, mūžizglītība, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju. Turklāt ir svarīgi, lai EJZF veicinātu paaudžu nomaiņu un šīs profesijas atjaunošanos, izveidojot īpašus mehānismus nolūkā mudināt jauniešus uzsākt darbību šajā nozarē, proti, paaugstinot zvejnieka profesijas statusu, nodrošinot labākus veselības, drošības un labklājības standartus uz kuģa, labāku izglītību un profesionālo apmācību un lielākus ienākumus.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma zveja, lai risinātu specifiskos jautājumus šajā segmentā un atbalstītu iesaistīto zivsaimniecību vietēju un ilgtspējīgu pārvaldību un piekrastes kopienu attīstību.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 32.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32b) Tā kā maziem uzņēmumiem ir grūtības piekļūt Kopienas atbalstam, EJZF būtu jāveicina kolektīvo projektu izmantošana un tehniskā palīdzība tiem, kas ir atbildīgi par šādiem projektiem.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 32.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32c) EJZF būtu jāatbalsta ilgtspējīga vietējo zivsaimniecību pārvaldība un piekrastes kopienu attīstība.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 32.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32d) EJZF būtu jāveicina to nelielo zvejas operatoru līdzdalība kopīgo projektu izstrādē, kuri darbojas mazapjoma piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejas nozarēs, un jāsniedz tehniska palīdzība šo projektu vadītājiem.
Pamatojums
Jo īpaši būtu jānodrošina atbalsts kopīgiem projektiem, ko īsteno mazapjoma piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejas operatori.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Atzīstot lielo nozīmi, kāda mazapjoma piekrastes zvejā ir pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem, EJZF būtu jāatbalsta mācības un tīklu veidošana, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un sniedz līdzekļus tradicionāli veikto palīguzdevumu labākai izpildei.	(33) Atzīstot lielo nozīmi, kāda mazapjoma piekrastes zvejā ir pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem, EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un sniedz līdzekļus tradicionāli veikto palīguzdevumu vai citu uzdevumu, kas rodas zvejas darbību dažādošanas rezultātā, labākai izpildei.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) EJZF būtu jāsniedz atbalsts sociālajam dialogam Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, iesaistot tajā sociālos partnerus un stiprinot to organizatorisko spēju.
Pamatojums
EJZF būtu jāatbalsta strukturēts sociālais dialogs zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 33.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33b) Zvejas un akvakultūras palīgdarbībām, ko par tādām ir noteikušas dalībvalstis (piemēram, darbības, ko veic tīklu izgatavotāji, ēsmu piegādātāji, fasētāji un citi, kas tieši sadarbojas ar zvejniekiem), vajadzētu būt tiesībām pretendēt uz EJZF atbalstu, lai attīstītu šīs specifiskās darbības nolūkā veicināt nozares darbības uzlabošanu.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Apzinoties mazapjoma piekrastes zvejnieku vājo iesaistīšanos sociālajā dialogā, EJZF būtu jāatbalsta organizācijas, kas veicina šo dialogu atbilstošos forumos.	(34) Apzinoties piekrastes zvejnieku sociālo un teritoriālo svarīgumu, EJZF būtu jāatbalsta organizācijas, kas veicina piekrastes zvejas sociālo dialogu atbilstošos forumos.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Būtu jāsniedz atbalsts daudzgadu plānu izstrādei un īstenošanai (KZP regulas 9.–11. pants).
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Apzinoties iespējas, ko mazapjoma piekrastes zvejniekiem paver dažādošana, un viņu būtisko nozīmi piekrastes kopienās, EJZF būtu jāveicina dažādošana, sedzot uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas un ieguldījumus kuģu modernizācijā papildus attiecīgām mācībām profesionālo prasmju apguvei attiecīgajā jomā ārpus zvejniecības.	(35) EJZF būtu jāveicina darbvietu izveide, aptverot uzņēmējdarbības uzsākšanu zivsaimniecības nozarē un attīstot papildu pasākumus, kas saistīti ar zvejas darbību, papildus attiecīgām mācībām atbilstīgu profesionālo prasmju apguvei.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 35.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(35a) Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu zivsaimniecības nozarē, ir svarīgi, lai EJZF veicinātu jauniešu iesaistīšanos zvejā, jo īpaši izmantojot stimulus jauniem zvejniekiem, kuri pirmoreiz iegādājas kuģi.
Pamatojums
Ar jauno apsvērumu paredzēts papildināt referenta grozījumu Nr. 93.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 35.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(35b) Būtu jāpatur prātā, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) uzskata zveju par bīstamu profesiju salīdzinājumā ar citām profesijām un ka šī organizācija ir parakstījusi vai pieņēmusi dažādas konvencijas un ieteikumus ar mērķi veicināt pienācīgus darba apstākļus zvejniekiem. Šādās konvencijās un ieteikumos ietvertajiem principiem būtu jābūt galvenajiem kritērijiem, lai labāk izmantotu EZJF resursus.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Lai nodrošinātu veselību un drošību uz kuģa, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas saistīti ar drošību un higiēnu uz kuģa.	(36) Lai nodrošinātu veselību un drošību uz kuģa, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas saistīti ar drošību un higiēnu uz kuģa un kuģu apdzīvojamības uzlabošanu.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Saistībā ar nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanu, kas paredzēta [Regulas par KZP] 27. pantā, un vēlmi palīdzēt dalībvalstīm šo jauno sistēmu ieviešanā, EJZF būtu jāpiešķir atbalsts spēju veidošanai un labākās prakses piemēru apmaiņai.	svītrots
Pamatojums
Referents iebilst pret nododamu zvejas koncesiju ieviešanu, jo tās rezultātā zvejas tiesības kļūtu par tirgojamu preci un tiktu apdraudēta mazapjoma un piekrastes zvejas nākotne.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(37a) Atzīstot jūrniecības mantojuma svarīgumu, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi jūrniecības mantojuma un ar to saistīto tradicionālo amatniecību aizsardzībā un saglabāšanā.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanai būtu jāpalielina nozares konkurētspēja. Tāpēc varētu rasties vajadzība pēc jaunām profesionālām iespējām citās jomās ārpus zvejniecības. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dažādošana un darbvietu radīšana zvejniecības kopienās, jo īpaši atbalstot uzņēmējdarbības sākšanu un mazapjoma piekrastes zvejas kuģu nodošanu izmantošanai jūrlietu darbībām citās jomās ārpus zvejniecības. Pēdējā minētā darbība šķiet piemērota, jo nododamu zvejas koncesiju sistēmas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem neattiecas.	svītrots
Pamatojums
Referents iebilst pret nododamu zvejas koncesiju ieviešanu, jo tās rezultātā zvejas tiesības kļūtu par tirgojamu preci un tiktu apdraudēta mazapjoma un piekrastes zvejas nākotne.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 38.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(38a) Saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” iekļauto darbvietu izveides mērķi, EJZF ir jānodrošina resursi arī tam, lai atvieglotu tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir veidot un uzlabot nodarbinātības līmeni visā zvejniecības nozarē no zvejas un akvakultūras līdz pārstrādei un tirdzniecībai.
Pamatojums
EJZF ir zvejas fonds, kura galveno mērķi nedrīkst aizmirst, tāpēc saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” tas jāizmanto ne tikai darbvietu izveides mērķiem citās nozarēs, bet pirmkārt un galvenokārt pašā zvejniecības nozarē.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 38.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(38b) Lai zvejniecības nozarei radītu ilgtspējīgu nākotni, ir svarīgi, lai EJZF veicinātu darbvietu izveidi zvejniecības kopienās, jo īpaši, atbalstot jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu un palīdzot jauniešiem sākt darbību zivsaimniecības nozares profesijās.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ir konstatēts, ka pārmērīga kapacitāte ir galvenais pārzvejas veicinātājs. Tāpēc ir svarīgi Savienības zvejas floti pielāgot pieejamajiem resursiem. Pārmērīgas kapacitātes likvidēšana ar publisko atbalstu, piemēram, zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai izbeigšana un kuģu nodošana sadalīšanai, ir izrādījusies neefektīva. Tāpēc EJZF atbalstīs nododamu zvejas koncesiju sistēmu veidošanu un pārvaldību ar mērķi samazināt pārmērīgu kapacitāti un uzlabot attiecīgo operatoru ekonomiskos rādītājus un rentabilitāti.	svītrots
Pamatojums
Referents uzskata, ka apgalvojums par Eiropas flotes pārmērīgo kapacitāti ir apšaubāms — Komisija vēl nav definējusi, kas ir pārmērīga kapacitāte, tāpēc to ir grūti konstatēt. Pat ja atsevišķos reģionos zvejas kapacitāte attiecībā pret pieejamajiem resursiem varētu būt pārāk liela, tā ir vietēja rakstura situācija, un to nekādā gadījumā nevar attiecināt uz visām Savienības zvejas zonām, nedz arī uzskatīt par postulātu.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Tā kā pārmērīga kapacitāte ir viens no galvenajiem pārzvejas veicinātājiem, ir jāveic pasākumi, lai Savienības zvejas floti pielāgotu pieejamajiem resursiem; šajā sakarā EJZF būtu jāatbalsta tādu nododamu zvejas koncesiju sistēmu izveide, grozīšana un pārvaldība, kas ieviestas KZP kā pārvaldības instrumenti pārmērīgas kapacitātes samazināšanai.	svītrots
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 40.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40a) Nolūkā atjaunot un modernizēt novecojošo Savienības floti EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi jaunos zvejas kuģos, lai aizvietotu novecojušos kuģus, ko nodod sadalīšanai vai izmantošanai ar zveju nesaistītām darbībām. Ar šādiem ieguldījumiem vajadzētu panākt augstākus standartus attiecībā uz drošību uz klāja, energoefektivitāti un zvejas rīku selektivitāti, un tiem nebūtu jāpalielina zvejas kapacitāte.
Pamatojums
Eiropas flote noveco (pusei kuģu ir vairāk nekā 25 gadi). Tas rada nopietnas problēmas saistībā ar drošību uz klāja un jūras vides aizsardzību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta flotes atjaunošana atbilstīgi stingriem nosacījumiem, finansējot novecojušo kuģu aizstāšanu ar moderniem kuģiem. Šie ieguldījumi nekādā gadījumā nedrīkst palielināt zvejas kapacitāti.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 40.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40b) EJZF sniegtais finansējums dalībvalstīm, kas nepilda savus datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai nav paziņojušas par savu faktisko zvejas flotes kapacitāti, būtu jāiesaldē vai jāsamazina.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 40.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40c) Lai garantētu, ka dalībvalstis ievēro zvejas kapacitātes maksimālos apjomus, kas noteikti [Regulas (ES) Nr. …/… par KZP] II pielikumā, būtu jāļauj Komisijai apturēt visu vai daļu no maksājumiem un saistībām attiecībā uz darbības programmām tām dalībvalstīm, kuras neievēro savus kapacitātes maksimālos apjomus pēc tam, kad 3 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir veikta pārskatīšana.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir svarīgi ievērot maksimāli pieļaujamo flotes kapacitāti, kas noteikta pamatregulā. Šajā sakarībā būtu jāaptur EJZF maksājumi un saistības dalībvalstīm, kuras neievēro savus kapacitātes ierobežojumus.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 40.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40d) EJZF sniegtais finansējums dalībvalstīm, kas nepilda savus datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai nav paziņojušas par savu faktisko zvejas floti un kapacitāti, būtu jāiesaldē vai jāsamazina.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 40.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40e) Lai garantētu zvejnieku ienākumus, EJZF būtu jāiemaksā līdzekļi kopieguldījumu fondos, no kuriem sedz zaudējumus, ko izraisījušas dabas katastrofas, slikti laikapstākļi, vides katastrofas, ar veselību saistīti negadījumi vai straujš degvielas cenu kāpums.
Pamatojums
EJZF būtu jāpalīdz to zaudējumu atlīdzināšanā, ko zvejnieki cietuši ārkārtas ārēju norišu dēļ. Referents ierosina, ka šādai palīdzībai būtu jāizpaužas kā iemaksām zvejnieku izveidotajos kopieguldījumu fondos.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem.	(41) Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem, izmantojot daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības pieeju, nosakot par prioritāti daudzgadu plānus, kuros atspoguļotas dažādu sugu bioloģiskās īpatnības un katras zivsaimniecības īpašās raksturpazīmes.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(41a) Ir sevišķi svarīgi mazināt klimatu pārmaiņu negatīvo ietekmi uz piekrastes un jūras ekosistēmām. EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, lai mazinātu zivsaimniecības nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, kā arī projekti, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūraszāļu teritorijas un piekrastes mitrājus, kas ir galvenie oglekļa piesaistītāji.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Tāpat EJZF būtu jāpalīdz mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši veicinot ekoinovācijas, selektīvākus zvejas rīkus un aprīkojumu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu un to nodrošināto pakalpojumu aizsardzība un atjaunošana saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam.	(42) Tāpat EJZF būtu jāpalīdz mazināt zvejas negatīvo ietekmi uz jūras vidi, jāatbalsta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana, jāveicina selektīvāki zvejas rīki un aprīkojums un jāatbalsta degvielas patēriņa ziņā efektīvāku kuģu attīstīšana. EJZF jo īpaši būtu jāveicina ekoinovācija saistībā ar kuģu korpusiem, dzinējiem un mehānismiem, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu un to nodrošināto pakalpojumu aizsardzība un atjaunošana saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam un stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem klimata pārmaiņu jomā.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 42.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42a) Lai veicinātu zivju krājumu labvēlīgu attīstību un zvejas neveikšanu slēgtās sezonas laikā, EJZF vajadzētu spēt atbalstīt bioloģisko slēgto sezonu noteikšanu kritiskos sugu dzīves cikla periodos, ja šādas sezonas ir nepieciešamas zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 42.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42b) Lai līdz minimumam samazinātu zvejniecības ietekmi uz jūras ekosistēmām, EJZF būtu jāatbalsta saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, uzturēšana, uzraudzība un kontrole.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Saskaņā ar KZP ieviesto izmetumu aizliegumu EJZF būtu jāatbalsta tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamas nozvejas un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību. Ņemot vērā resursu nepietiekamību un tiecoties maksimāli palielināt nozvejoto zivju vērtību, EJZF būtu jāatbalsta arī tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir palielināt nozvejoto zivju komerciālo vērtību.	(43) Saskaņā ar izmetumu pakāpenisku aizliegumu un pakāpenisku pienākuma izkraut visu nozvejoto ieviešanu ar KZP EJZF būtu jāatbalsta tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamas nozvejas un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību. Ņemot vērā resursu nepietiekamību un tiecoties maksimāli palielināt nozvejoto zivju vērtību, EJZF būtu jāatbalsta arī tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir palielināt nozvejoto zivju komerciālo vērtību.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 43.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(43a) Atzīstot risku saistībā ar zvejniecības darbībās veiktajiem ieguldījumiem, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par apdrošināšanu pret ražošanas mainīgajiem un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu ražošanas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 44. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Apzinoties zvejas ostu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu nozīmi, EJZF būtu jāatbalsta attiecīgi ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uzlabot vides aizsardzību, izkrauto produktu kvalitāti, kā arī drošību un darba apstākļus.	(44) Apzinoties zvejas ostu, izsoļu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu nozīmi, EJZF būtu jāatbalsta attiecīgi ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uzlabot vides aizsardzību, izkrauto produktu kvalitāti, kā arī drošību un darba apstākļus.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 44.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(44a) Lai veicinātu mazapjoma piekrastes zveju, dalībvalstīm vajadzētu savām darbības programmām pievienot rīcības plānus šāda zvejas veida attīstīšanai un tā konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai.
Pamatojums
Mazapjoma piekrastes zvejai ir būtiska loma piekrastes zonu dzīvotspējas nodrošināšanā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šā zvejas veida attīstība, konkurētspēja un ilgtspēja. Referents ierosina — katrai dalībvalstij vajadzētu savai darbības programmai pievienot rīcības plānu, kurā ir izklāstīti šajā nolūkā īstenojamie pasākumi.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 44.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(44b) EJZF būtu jāatbalsta saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, kurā ir aizliegtas visas zvejas darbības un kurš aptver zivju produktivitātei svarīgas teritorijas, jo īpaši zivju krājumu mazuļu uzturēšanās vietas, nārsta vietas un barošanās vietas.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 44.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(44c) Atsevišķi EJZF noteikumi ir jāpielāgo tālāko reģionu vajadzībām, vienlaikus turpinot tiecību uz ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas un akvakultūras pamatmērķi. EJZF jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka daži no iepriekšminētajiem apgabaliem atpaliek resursu novērtēšanas, infrastruktūras, nozares organizācijas un darbības un ražošanas uzraudzības ziņā. Tāpēc EJZF vajadzētu izmantot, lai nozari — jo īpaši tās infrastruktūru —modernizētu, kā arī lai atjaunotu un modernizētu nozares ražošanas resursus, pienācīgi ņemot vērā tālāko reģionu jūras baseinu īpašos apstākļus un resursu pieejamību.
Pamatojums
EJZF būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu īpašie apstākļi.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 45. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Savienībai ir būtiski, lai tiktu panākts noturīgs līdzsvars starp saldūdens resursiem un to izmantošanas apjomu; tādēļ ar piemērotiem noteikumiem būtu jāatbalsta zveja iekšējos ūdeņos, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un vienlaikus nodrošinot šīs nozares ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu.	(45) Savienībai ir būtiski, lai tiktu panākts noturīgs līdzsvars starp saldūdens resursiem un to izmantošanas apjomu, ņemot vērā to, ka upju baseini, estuāri un piekrastes lagūnas ir privileģētas dzīvotnes attiecībā uz vairošanos un pilda audzētavu lomu daudzu zivju sugu mazuļiem, un ar piemērotiem noteikumiem būtu jāatbalsta zveja iekšējos ūdeņos, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un vienlaikus nodrošinot šīs nozares ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 46. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Saskaņā ar Komisijas izstrādāto Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, KZP mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” EJZF būtu jāatbalsta no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa ilgtspējīgas akvakultūras nozares attīstība.	(46) Saskaņā ar Komisijas izstrādāto Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, KZP mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” EJZF būtu jāatbalsta no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa ilgtspējīgas akvakultūras nozares attīstība, īpašu uzmanību veltot ekoinovāciju veicināšanai, atkarības no zivju barības un zivju eļļas mazināšanai, audzēto organismu labturības uzlabošanai un bioloģiskās un slēgtās sistēmas akvakultūras veicināšanai.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46a) Iespējamās no akvakultūras saimniecībām izbēgušu audzētu dzīvnieku ietekmes uz savvaļas jūras populācijām dēļ EJZF nevajadzētu stimulēt eksotisku sugu vai ģenētiski modificētu organismu audzēšanu.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 47. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Akvakultūra palīdz nodrošināt izaugsmi un darbvietas piekrastes un lauku reģionos. Tāpēc ir svarīgi, ka EJZF ir pieejams akvakultūras uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un palīdz iesaistīt uzņēmējdarbībā jaunus akvakultūras audzētājus. Lai uzlabotu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība, jo īpaši akvakultūra nepārtikas vajadzībām un akvakultūra aiz piekrastes zonas.	(47) Akvakultūra palīdz nodrošināt izaugsmi un darbvietas piekrastes un lauku reģionos. Tāpēc ir svarīgi, ka EJZF ir pieejams akvakultūras uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un palīdz iesaistīt uzņēmējdarbībā jaunus akvakultūras audzētājus. Lai uzlabotu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība attiecībā uz akvakultūras uzņēmumiem kopumā, tostarp akvakultūra nepārtikas vajadzībām un piekrastes akvakultūra.
Pamatojums
EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras uzņēmumi kopumā neatkarīgi no to lieluma. Tādēļ palīdzība būtu jāsaņem arī lieliem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti investēt strukturālos projektos, kas atbalsta zināšanas un jauninājumus. Tā kā pastāv vajadzība nodrošināt zivis pārtikas patēriņam, nepārtikas akvakultūrai nevajadzētu būt attīstības prioritātei. Daudzviet ES piekrastē piekrastes akvakultūra nav īstenojama.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 48. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Jauni ienākumu veidi, kas apvienoti ar akvakultūras darbībām, jau ir pierādījuši savu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šādas papildinošas darbības citās jomās ārpus akvakultūras, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, izglītojošas darbības vai darbības vides jomā.	(48) Jauni ienākumu veidi, kas apvienoti ar akvakultūras darbībām, jau ir pierādījuši savu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šādas papildinošas darbības citās jomās ārpus akvakultūras, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras tūrisms, kas veicina akvakultūras nozari un tās produktu izplatīšanu, izglītojošas darbības vai darbības vides jomā.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 49. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Vēl viens nozīmīgs veids, kā akvakultūras uzņēmumi var palielināt ienākumus, ir pievienot vērtību saviem produktiem, apstrādājot un tirgojot paša uzņēmuma produkciju, kā arī ieviešot jaunas sugas ar labām tirgus izredzēm un tādējādi dažādojot savu produkciju.	(49) Vēl viens nozīmīgs veids, kā akvakultūras uzņēmumi var palielināt ienākumus, ir pievienot vērtību saviem produktiem, apstrādājot un tirgojot paša uzņēmuma produkciju, kā arī ieviešot jaunas, ar esošajām sugām bioloģiski saderīgas sugas ar labām tirgus izredzēm un tādējādi dažādojot savu produkciju.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 50. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Apzinoties nepieciešamību noteikt akvakultūras attīstībai vispiemērotākos apgabalus, ņemot vērā piekļuvi ūdeņiem un teritorijai, EJZF būtu jāpalīdz valsts iestādēm izdarīt stratēģisku izvēli valsts līmenī.	(50) Apzinoties nepieciešamību noteikt akvakultūras attīstībai vispiemērotākos ģeogrāfiskos apgabalus, ņemot vērā piekļuvi ūdeņiem un teritorijai, un to, cik svarīgi ir izstrādāt piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu krājumu ilgtspēju, EJZF būtu jāpalīdz valsts iestādēm izdarīt stratēģisku izvēli valsts līmenī un reģionālajām iestādēm izstrādāt to reģionālās variācijas.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 51. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Lai palielinātu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju.	(51) Lai palielinātu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas stimulē zināšanu un labākās prakses izplatīšanu un apmaiņu, izmantojot visus kompetentos konsultāciju dienestus (attiecībā uz tajos pieejamajiem materiāliem), tostarp profesionālās biedrības, tā, ka tās var palīdzēt uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 51.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51a) Tā kā ir jānosaka ģeogrāfiskie apgabali, kuriem ir lielāks akvakultūras attīstības potenciāls attiecībā uz pieeju ūdeņiem un sauszemei, EJZF būtu jāatbalsta valsts un reģionālo iestāžu stratēģiskā izvēle, jo īpaši attiecībā uz to zonu noteikšanu un kartēšanu, kuras varētu uzskatīt par vispiemērotākajām akvakultūras attīstībai, vajadzības gadījumā ņemot vērā jūras telpiskās plānošanas procesu.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 52. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Lai veicinātu vides ziņā ilgtspējīgu akvakultūru, EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras darbības, kas lielā mērā respektē vidi, akvakultūras uzņēmumu pāreja uz vides vadību, audita sistēmu izmantošana, kā arī pāreja uz bioloģisko akvakultūru. Tāpat EJZF būtu jāatbalsta arī akvakultūra, kas nodrošina īpašus vides pakalpojumus.	(52) Lai veicinātu vides, sociālā un ekonomiskā ziņā ilgtspējīgu akvakultūru, EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras darbības, kas lielā mērā respektē vidi, akvakultūras uzņēmumu pāreja uz ilgtspējīgu vadību, audita sistēmu izmantošana, kā arī pāreja uz bioloģisko akvakultūru. Tāpat EJZF būtu jāatbalsta arī akvakultūra, kas nodrošina īpašus vides pakalpojumus un pakalpojumus, kas ir sabiedrības interesēs.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 53. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Apzinoties patērētāju aizsardzības nozīmi, EJZF būtu jānodrošina piemērots atbalsts akvakultūras audzētājiem, kura mērķis ir nepieļaut un mazināt sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko varētu radīt akvakultūras sugu audzēšana.	(53) Apzinoties patērētāju aizsardzības nozīmi, EJZF būtu jānodrošina piemērots atbalsts akvakultūras audzētājiem ar mērķi nepieļaut un mazināt sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko varētu radīt akvakultūras sugu audzēšana, jo īpaši izmantojot programmas, kas izstrādātas, lai samazinātu akvakultūras darbību atkarību no veterinārajiem produktiem.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 53.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(53a) EJZF būtu jāatbalsta tāda saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, kurš aptvertu zivju produktivitātei svarīgas teritorijas, jo īpaši zivju krājumu mazuļu uzturēšanās vietas, nārsta vietas un barošanās vietas, un kurā būtu aizliegtas visas zvejas darbības.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 54. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Atzīstot akvakultūras darbībās veikto ieguldījumu risku, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par krājumu apdrošināšanu un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu produkcijas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā.	(54) Atzīstot akvakultūras darbībās veikto ieguldījumu risku, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par krājumu apdrošināšanu vai atbalstot kopieguldījumu fondu attīstību un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu produkcijas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 55. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(55) Apzinoties to, ka uz sabiedrību orientēta pieeja vietējai attīstībai daudzu gadu gaitā ir pierādījusi savu lietderīgumu zivsaimniecības reģionu un lauku apvidu attīstības veicināšanā, pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības vietējā attīstībā, atbalsts būtu jāturpina un jāstiprina arī turpmāk.	(55) Apzinoties to, ka uz sabiedrību orientēta pieeja vietējai attīstībai daudzu gadu gaitā ir pierādījusi savu lietderīgumu zvejniecības un lauku kopienu attīstības veicināšanā, pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības iekšēji stimulētā attīstībā, atbalsts būtu jāturpina un jāstiprina arī turpmāk.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 56. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Zivsaimniecības reģionos uz sabiedrību orientētai vietējai attīstībai būtu jāveicina novatoriskas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši nodrošinot zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību un vietējās ekonomikas dažādošanu, ko panāk, pievēršoties jaunām saimnieciskām darbībām, tostarp tām, ko piedāvā jūras nozaru izaugsme un jūrlietas plašākā nozīmē.	(56) Zivsaimniecības reģionos uz sabiedrību orientētai vietējai attīstībai būtu jāveicina novatoriskas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši nodrošinot zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību un vietējās ekonomikas dažādošanu, ko panāk, pievēršoties arī jaunām saimnieciskām darbībām, tostarp tām, ko piedāvā jūras nozaru izaugsme un jūrlietas plašākā nozīmē.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 57. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu un sekmēt inovāciju vietējā līmenī, kā arī teritoriālās kohēzijas mērķi, kas ir Lisabonas līguma galvenā prioritāte.	(57) Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu, paaugstināt nodarbinātības līmeni un sekmēt inovāciju, tostarp sociālo inovāciju, vietējā līmenī, kā arī teritoriālās kohēzijas mērķi, kas ir Lisabonas līguma galvenā prioritāte.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 58. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(58) Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība būtu jāīsteno ar augšupēju pieeju, ko piemēro vietējās partnerības, kurās darbojas publiskā sektora, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras pareizi atspoguļo vietējo sabiedrību; šiem vietējiem dalībniekiem ir vislabākās iespējas izstrādāt un īstenot integrētas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas vietējo zivsaimniecības reģionu vajadzību apmierināšanai; ir svarīgi nodrošināt tādu vietējo rīcības grupu pārstāvību, lai nevienai atsevišķai interešu grupai lēmumu pieņemšanas struktūrās nebūtu vairāk par 49 % balsstiesību.	(58) Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība būtu jāīsteno ar augšupēju pieeju, ko piemēro vietējās partnerības, kurās darbojas publiskā sektora, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras pareizi atspoguļo vietējo sabiedrību; šiem vietējiem dalībniekiem ir vislabākās iespējas izstrādāt un īstenot integrētas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas vietējo zivsaimniecības reģionu vajadzību apmierināšana. Lai nodrošinātu vietējo rīcības grupu pārstāvību un lai šo grupu darbības risinātu zivsaimniecības un akvakultūras nozares problēmas, ir svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas struktūrās zvejnieku un/vai zivsaimnieku pārstāvji veidotu vairākumu no pārstāvētajiem ekonomikas dalībniekiem.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 60. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Atbalsts zivsaimniecības reģioniem no EJZF būtu jāsaskaņo ar vietējās attīstības atbalstu, ko sniedz citi Savienības fondi, un tam būtu jāattiecas uz visiem vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas aspektiem un vietējo rīcības grupu darbībām, kā arī jāsedz vietējā apgabala aktivizēšanas un vietējās partnerības darbības izmaksas.	(60) Atbalsts zivsaimniecības reģioniem no EJZF būtu jāsaskaņo ar vietējās attīstības atbalstu, ko sniedz citi Savienības fondi, un tam būtu jāattiecas uz visiem vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas aspektiem un vietējo rīcības grupu darbībām, kā arī jāsedz vietējā apgabala aktivizēšanas un vietējās partnerības darbības izmaksas. Šim atbalstam būtu jāietver iespēja saņemt tehnisko palīdzību, jo īpaši finansēšanas vadības palīdzību, uzsākot vietējās attīstības projektus, sevišķi attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju un zveju iekšējos ūdeņos.
Pamatojums
Ir jāsekmē tehniskās palīdzības pieejamība vietējās attīstības projektiem, kurus īsteno mazapjoma piekrastes zvejas un zvejas iekšējos ūdeņos dalībnieki.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 61. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(61) Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras dzīvotspēju tirgū, kurā valda ļoti liela konkurence, ir jāparedz noteikumi par atbalsta piešķiršanu [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] īstenošanai, kā arī tirdzniecības un apstrādes darbībām, ko operatori veic, lai maksimāli palielinātu zvejas un akvakultūras produktu vērtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to darbību atbalstam, ar kurām ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības integrē piegādes ķēdē. Lai pielāgotos jaunajai izmetumu aizlieguma politikai, EJZF būtu jāatbalsta arī nevēlamu nozveju apstrāde.	(61) Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras dzīvotspēju tirgū, kurā valda ļoti liela konkurence, ir jāparedz noteikumi par atbalsta piešķiršanu [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] īstenošanai, kā arī tirdzniecības un apstrādes darbībām, ko operatori veic, lai maksimāli palielinātu zvejas un akvakultūras produktu vērtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to darbību atbalstam, ar kurām ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības integrē piegādes ķēdē.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 62. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu. Uzglabāšanas atbalsts un atbalsts ražošanas un tirdzniecības plāniem būtu pakāpeniski jāpārtrauc, jo šis konkrētais atbalsta veids ir zaudējis savu nozīmību, ņemot vērā to, kā veidojas šā produktu veida Savienības tirgus struktūra un pieaug spēcīgu ražotāju organizāciju nozīme.	(62) Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 63. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(63) Apzinoties pieaugušo konkurenci, ar ko saskaras mazapjoma piekrastes zvejnieki, EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, jo īpaši veicot nozvejoto zivju apstrādi vai tiešu tirdzniecību.	(63) Apzinoties pieaugušo konkurenci, ar ko saskaras mazapjoma piekrastes zvejnieki, un atsevišķu piekrastes kopienu atkarību no zvejniecības, EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, jo īpaši veicot nozvejoto zivju apstrādi vai tiešu tirdzniecību.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 63.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(63a) EJZF būtu jāatbalsta uzņēmējdarbības iniciatīvas un kopīgās iniciatīvas Savienības mērķu sasniegšanai vides aizsardzības un zivju krājumu saglabāšanas jomās, īstenojot kopīgus ūdens vides pasākumus, jo īpaši attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos.
Pamatojums
EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma un piekrastes zvejas un zvejas iekšējos ūdeņos operatoru kopīgās iniciatīvas saistībā ar vides aizsardzību un zivju krājumu saglabāšanu.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 64. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(64) Zvejas darbības Eiropas Savienības tālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, jo īpaši ar papildu izmaksām, kas rodas dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā norādīto nelabvēlīgo apstākļu dēļ.	(64) Ņemot vērā, ka zvejas darbības Eiropas Savienības tālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, jo īpaši lielā attāluma un specifisko klimata apstākļu dēļ, EJZF būtu jāņem vērā šie Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā norādītie nelabvēlīgie apstākļi.
Pamatojums
Grūtības, ar kurām saskaras tālākie reģioni, ir saistītas ne tikai ar tirdzniecības papildu izmaksām.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 65. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Lai konkrēti zivsaimniecības produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Eiropas Savienības reģioniem, Eiropas Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus attiecīgo papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecībā. 2007.-2013. gada periodā piemērojamie pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 791/2007. Ir jāturpina piešķirt atbalstu, lai atlīdzinātu papildu izmaksas par dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecību no 2014. gada 1. janvāra.	(65) Lai konkrēti zivsaimniecības un akvakultūras produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Eiropas Savienības reģioniem, Eiropas Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus attiecīgo papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecībā. 2007.-2013. gada periodā piemērojamie pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 791/2007. Ņemot vērā zvejniecības darbību grūtības tālākajos reģionos, ir jāpalielina atbalsts, lai atlīdzinātu papildu izmaksas par dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecību no 2014. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 66. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(66) Ņemot vērā dažādos tirdzniecības apstākļus attiecīgajos tālākajos reģionos, nozvejas un krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības produktus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu.	(66) Ņemot vērā zivsaimniecības un akvakultūras produktu dažādos ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības apstākļus attiecīgajos tālākajos reģionos un nozvejas un krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības un akvakultūras produktus vai produktu kategorijas, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu.
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 68. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(68) Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu, un tā nekādā ziņā nedrīkstētu pārsniegt 100 % no izmaksām par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu un citām saistītām izmaksām. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.	(68) Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu, un tā nekādā ziņā nedrīkstētu pārsniegt 100 % no izmaksām par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu un citām saistītām izmaksām. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.
Pamatojums
Atbalsta pieejamībai nevajadzētu ierobežot tirdzniecību starp tālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 69. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(69) Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis un operatori ir aprīkoti tā, lai kontroli varētu veikt saskaņā ar augstiem standartiem un tādējādi panāktu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, vienlaikus nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu; tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dalībvalstis un operatori, kuri ievēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Veidojot noteikumu ievērošanas kultūru, šim atbalstam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme.	(69) Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis un operatori ir aprīkoti tā, lai kontroli varētu veikt saskaņā ar augstiem standartiem un tādējādi panāktu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, vienlaikus nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu; tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dalībvalstis un operatori, kuri ievēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Veidojot noteikumu ievērošanas kultūru, šim atbalstam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme. Lai standartizētu un uzlabotu uzraudzības līmeni, dalībvalstīm arī būtu jāspēj ieviest kopējas kontroles sistēmas.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 70. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(70) Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar Savienības kontroles sistēmas ieviešanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.	(70) Atbalsts, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar Savienības kontroles sistēmas ieviešanu, būtu jāpiešķir lielākā apjomā no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 72.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(72a) EJZF būtu jāatbalsta līdzekļu piešķiršana papildu kontroles pasākumiem un inspekcijām tādās jomās, kur saskaņā ar ziņoto notiek NNN zveja.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 73. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(73) Būtu jāparedz noteikumi par atbalstu zivsaimniecības datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, jo īpaši par atbalstu valstu programmām un zinātniskai analīzei un KZP īstenošanai vajadzīgo datu pārvaldībai un izmantošanai. Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.	(73) Attiecīgās ieinteresētās personas par procedūrām būtu jāinformē ar konsultatīvo padomju starpniecību. Būtu jāparedz noteikumi par atbalstu zivsaimniecības datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, jo īpaši par atbalstu valstu programmām un zinātniskai analīzei un KZP īstenošanai vajadzīgo datu pārvaldībai un izmantošanai. Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 73.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(73a) Būtu jāuzsver, ka ir sevišķi svarīgi finansēt datu vākšanu, kas ir KZP stūrakmenis. Tas ir svarīgs priekšnoteikums precīzu sasniedzamo mērķu noteikšanai, jo īpaši attiecībā uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu un labāku zivsaimniecības pārvaldību. Šajā ziņā ir atbilstīgi nodrošināt, lai datu vākšanai tiktu piešķirta ar tās nozīmīgumu samērīga EJZF budžeta daļa. Tāpat ir atbilstīgi paredzēt līdzfinansējuma likmi, kas mudinātu veikt visaptverošu pārskatu par Eiropas zivju krājumu stāvokli.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 74. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(74) Saistībā ar datu vākšanu vienā un tajā pašā jūras baseinā ir jāatbalsta arī sadarbība starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar trešām valstīm, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām organizācijām.	(74) Saistībā ar datu vākšanu vienā un tajā pašā jūras baseinā ir jāatbalsta arī sadarbība starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar trešām valstīm, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām organizācijām un reģionālajām konsultatīvajām padomēm.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 76. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(76) Kā norādīts Padomes, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas dokumentos, Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanai un turpmākai izstrādei ir vajadzīgs pastāvīgs finansējums.	(76) Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 30. novembra Regulā (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam,1 un Padomes, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas dokumentos, Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanai un turpmākai izstrādei ir vajadzīgs pastāvīgs finansējums. Ir sagaidāms, ka jūrlietu nozares attīstība, izmantojot finansiālu atbalstu IJP pasākumiem, būtiski ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.
	__________________
	1 OV L 321, 5.12.2011., 1. lpp.
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 76.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(76a) Šajā sakarībā būtu jāparedz, ka EJZF atbalsta izpēti attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt IJP stratēģiskos mērķus, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju, kā arī ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai, inovācijai un konkurētspējai piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī IJP starptautiskās dimensijas veicināšanai.
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 77. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(77) EJZF būtu jāpalīdz veicināt integrētu jūrlietu pārvaldību visos līmeņos, jo īpaši apmaiņu ar labākās prakses piemēriem un jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu. Šo stratēģiju mērķis ir izveidot integrētu sistēmu, lai risinātu kopīgus uzdevumus Eiropas jūras baseinos, un stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai maksimāli izmantotu Savienības finanšu instrumentus un fondus un veicinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.	(77) EJZF būtu jāpalīdz veicināt integrētu jūrlietu pārvaldību visos līmeņos, jo īpaši apmaiņu ar labākās prakses piemēriem un jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi uzlabot jūrlietu pārvaldību, tostarp uzlabojot sadarbību un koordināciju attiecīgā līmenī starp kompetentajām iestādēm, kas veic krasta apsardzes funkcijas Savienībā, nodrošinot veselīgākas un drošākas jūras un okeānus un īpaši īstenojot spēkā esošos jūrlietu tiesību aktus. Šo stratēģiju mērķis ir izveidot integrētu sistēmu, lai risinātu kopīgus uzdevumus Eiropas jūras baseinos, un stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai maksimāli izmantotu Savienības finanšu instrumentus un fondus un veicinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un vides ilgtspēju. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzlabot un pastiprināt ar IJP mērķu sasniegšanu saistīto ārējo sadarbību un koordināciju, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).
Pamatojums
Būtu jāparedz IJP finansējums 2014.–2020. gadam atbalsta darbībām, kuru mērķis ir sadarbība un koordinācija starp kompetentajām iestādēm, kuras veic ES krasta apsardzes funkcijas. Daudzu ES un starptautisko jūrlietu tiesību aktu efektīva īstenošana ir tipiska krasta apsardzes funkcija visās ES dalībvalstīs un priekšnoteikums labai jūrlietu pārvaldībai, lai nodrošinātu veselīgākas un drošākas jūras. Tādēļ integrētajai jūrlietu politikai būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība un koordinācija.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 77.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(77a) Lai pastiprinātu zivsaimniecības un akvakultūras fondu un integrētās jūrlietu politikas fondu tuvināšanu, EJZF būtu jānodrošina īpaša sistēma nolūkā veicināt zvejniecības un akvakultūras ieguldījumu integrētajā jūrlietu politikā. Ir būtiski mudināt pilnībā apsvērt šīs darbības, atbalstot dalību integrētā pārvaldībā un kolektīvos projektos, kas sekmē IJP īstenošanu.
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 79. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(79) Minēto nozaru uzturētu informācijas sistēmu savstarpējai savienošanai var būt nepieciešama pašu nozaru finansēšanas mehānismu mobilizēšana saskaņotā veidā un atbilstīgi Līguma noteikumiem. Jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir būtiski svarīgas jūras apgabalu un piekrastes reģionu ilgtspējīgai attīstībai un palīdz sasniegt uz ekosistēmu balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt zemes–jūras saiknes. Šie instrumenti ir svarīgi arī piekrastes, jūru un okeānu dažādo izmantojumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un stimulētu pārrobežu ieguldījumus, savukārt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā tiks precīzāk noteiktas to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi. Turklāt ir nepieciešams uzlabot zināšanas par jūras vidi un stimulēt inovāciju, atvieglinot ar okeānu un jūru stāvokli saistītu datu vākšanu, brīvu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu.	(79) Minēto nozaru uzturētu informācijas sistēmu savstarpējai savienošanai var būt nepieciešama pašu nozaru finansēšanas mehānismu mobilizēšana saskaņotā veidā un atbilstīgi Līguma noteikumiem. Jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir būtiski svarīgas jūras apgabalu un piekrastes reģionu ilgtspējīgai attīstībai un palīdz sasniegt uz ekosistēmu balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt zemes–jūras saiknes. Šie instrumenti ir svarīgi arī piekrastes, jūru un okeānu dažādo izmantojumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un stimulētu pārrobežu ieguldījumus, savukārt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā tiks precīzāk noteiktas to rūpniecības, būvniecības un cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi. Turklāt ir nepieciešams uzlabot zināšanas par jūras vidi un stimulēt inovāciju, atvieglinot ar okeānu, jūru un zivsaimniecību stāvokli saistītu datu vākšanu, brīvu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu, padarot tos pieejamus gala lietotājiem un sabiedrībai kopumā.
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 80. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(80) EJZF būtu jāatbalsta arī ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, inovācija un konkurētspēja jūrlietu nozarēs un piekrastes reģionos. Īpaši svarīgi ir apzināt regulatīvos šķēršļus un prasmju trūkumu, kas traucē izaugsmi jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī darbības, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, kas vajadzīgas, lai uzlabotu ar jūras vidi un jūrlietām saistītu lietojumu uzņēmējdarbības potenciālu.	(80) EJZF būtu jāatbalsta arī ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, inovācija un konkurētspēja jūrlietu nozarēs un piekrastes reģionos. Īpaši svarīgi ir apzināt regulatīvos šķēršļus un prasmju trūkumu, kas traucē izaugsmi jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī darbības, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, kas vajadzīgas, lai uzlabotu ar jūras vidi un jūrlietām saistītu lietojumu uzņēmējdarbības potenciālu. EJZF būtu jāatbalsta pasākumi, ar kuriem attīsta nozares izglītības un profesionālās apmācības sistēmu, tostarp tāda aprīkojuma un rīku iegādi, kas nepieciešami izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 81. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(81) EJZF vajadzētu būtu papildinošam un saskanīgam ar esošiem un turpmākiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība un dalībvalstis darījušas pieejamus valsts un reģionālā līmenī ar mērķi veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemt vērā valsts un vietēja mēroga projektu prioritātes un īstenošanas progresu. Šis fonds būs saistīts ar citiem Savienības politikas virzieniem, kas var ietvert jūrlietu dimensiju, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu, kā arī pētniecības programmu “Apvārsnis 2020” un enerģētikas politiku.	(81) EJZF vajadzētu būt papildinošam un saskanīgam ar esošiem un turpmākiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība un dalībvalstis darījušas pieejamus valsts un reģionālā līmenī ar mērķi veicināt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemt vērā valsts un vietēja mēroga projektu prioritātes un īstenošanas progresu. Šis fonds būs saistīts ar citiem Savienības politikas virzieniem, kas var ietvert jūrlietu dimensiju, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu, kā arī pētniecības programmu “Apvārsnis 2020” un enerģētikas politiku.
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 84. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(84) Lai atvieglotu darbības programmas īstenošanu un veicinātu novatoriskas pieejas un praksi vienkāršai un pārredzamai īstenošanai, EJZF tehniskās palīdzības veidā būtu jāsniedz sagatavošanas, administratīvais un tehniskais atbalsts, kā arī atbalsts informācijas pasākumiem, tīklu veidošanai, novērtējumiem, revīzijām, pētījumiem un pieredzes apmaiņai. Tehniskajai palīdzībai būtu jāattiecas arī uz zivsaimniecības vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla veidošanu ar mērķi veidot spējas, izplatīt informāciju, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt sadarbību starp vietējām partnerībām.	(84) Lai atvieglotu darbības programmas īstenošanu un veicinātu novatoriskas pieejas un praksi vienkāršai un pārredzamai īstenošanai, EJZF tehniskās palīdzības veidā būtu jāsniedz sagatavošanas, administratīvais un tehniskais atbalsts, kā arī atbalsts informācijas pasākumiem, tīklu veidošanai, novērtējumiem, revīzijām, pētījumiem un pieredzes apmaiņai, tostarp operatoru un zvejnieku organizāciju labā. Tehniskajai palīdzībai būtu jāattiecas arī uz zivsaimniecības vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla veidošanu ar mērķi veidot spējas, izplatīt informāciju, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt sadarbību starp vietējām partnerībām.
Pamatojums
Tehnisko palīdzību var piešķirt arī operatoriem un zvejnieku organizācijām.
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 88. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(88) Apzinoties to, cik svarīgi ir nodrošināt jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un zivju krājumu aizsardzību, jo īpaši pret nelikumīgu zveju, un ņemot vērā Zaļajā grāmatā par KZP reformu izdarītos secinājumus, operatoriem, kuri neievēro KZP noteikumus un īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību, un tādējādi rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, un operatoriem, kuri ir iesaistīti NNN zvejā, būtu jāliedz iespēja saņemt atbalstu no EJZF. Nevienā posmā no darbību atlases līdz pat īstenošanai Savienības finansējumu nedrīkstētu izmantot, lai vājinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, kas iekļauta Regulas par KZP mērķos.	(88) Apzinoties to, cik svarīgi ir nodrošināt jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un zivju krājumu aizsardzību, jo īpaši pret nelikumīgu zveju, un ņemot vērā Zaļajā grāmatā par KZP reformu izdarītos secinājumus, operatoriem, kuri neievēro KZP noteikumus un īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspēju un it sevišķi mērķus saistībā ar izmantoto sugu populāciju atjaunošanu un uzturēšanu apjomā, kas pārsniedz MSY nodrošināšanai līdz 2015. gadam vajadzīgo līmeni, un laba vides stāvokļa sasniegšanu un saglabāšanu līdz 2020. gadam, un tādējādi rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, līdz ar operatoriem, kuri ir iesaistīti NNN zvejā, būtu jāliedz iespēja saņemt atbalstu no EJZF. Nevienā posmā no darbību atlases līdz pat īstenošanai Savienības finansējumu nedrīkstētu izmantot, lai vājinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, kas iekļauta Regulas par KZP mērķos.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums 88.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(88a) Vajadzētu būt iespējai iesaldēt EJZF finansējumu, ja dalībvalsts nespēj atrisināt problēmas ar NNN zvejniecību savos ūdeņos un savā zvejas flotē.
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 91. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(91) Lai pievērstos KZP īpašajām vajadzībām, kas minētas [Regulas par KZP] 50. un 51. pantā, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz papildu noteikumi līdztekus noteikumiem par maksājumu termiņa pārtraukšanu, kas izklāstīti [Regulā (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai operators nav izpildījis KZP paredzētos pienākumus vai ja Komisijai ir pierādījumi, kas liecina par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būtu tiesībām piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumus.	(91) Lai pievērstos KZP īpašajām vajadzībām, kas minētas [Regulas par KZP] 50. un 51. pantā, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz papildu noteikumi līdztekus noteikumiem par maksājumu termiņa pārtraukšanu, kas izklāstīti [Regulā (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai operators nav izpildījis KZP paredzētos pienākumus vai ja Komisijai ir pierādījumi, kas apstiprina šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būtu tiesībām piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumus.
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 93. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(93) Darbības programma būtu jāuzrauga un jānovērtē, lai uzlabotu tās kvalitāti un pierādītu tās panākumus. Komisijai būtu jāizveido kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas cita starpā nodrošina to, ka attiecīgie dati ir pieejami laikus. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsagatavo rādītāju saraksts un jānovērtē EJZF politikas ietekme saistībā ar konkrētiem mērķiem.	(93) Darbības programma būtu jāuzrauga un jānovērtē, lai uzlabotu tās kvalitāti un pierādītu tās panākumus. Komisijai būtu jāizveido kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas cita starpā nodrošina to, ka attiecīgie dati tiek laikus darīti publiski pieejami. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsagatavo rādītāju saraksts un jānovērtē EJZF politikas ietekme saistībā ar konkrētiem mērķiem.
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 95. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(95) Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama viena tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par darbības programmu, arī saraksti ar darbībām, kas atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu. Ar šo informāciju plašai sabiedrībai un jo īpaši Savienības nodokļu maksātājiem būtu jārada saprātīgs, reāls un konkrēts priekšstats par to, kā tiek tērēts Savienības finansējums EJZF satvarā. Papildus šim mērķim attiecīgo datu publiskošanai būtu jākalpo arī kā vēl vienai iespējai popularizēt Savienības finansējuma izmantošanu. Tomēr pilnībā ievērojot datu aizsardzības pamattiesības un Tiesas spriedumu Schecke apvienotajās lietās, nevajadzētu pieprasīt fizisku personu vārdu publiskošanu.	(95) Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama viena tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par darbības programmu, arī saraksti ar darbībām, kas atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu. Visu dalībvalstu attiecīgajām tīmekļa vietnēm būtu arī jābūt pieejamām no Savienības oficiālās tīmekļa vietnes, lai palīdzētu dalībvalstu iedzīvotājiem vieglāk piekļūt visu dalībvalstu publicētajai informācijai. Ar šo informāciju plašai sabiedrībai un jo īpaši Savienības nodokļu maksātājiem būtu jārada saprātīgs, reāls un konkrēts priekšstats par to, kā tiek tērēts Savienības finansējums EJZF satvarā. Papildus šim mērķim attiecīgo datu publiskošanai būtu jākalpo arī kā vēl vienai iespējai popularizēt Savienības finansējuma izmantošanu. Tomēr pilnībā ievērojot datu aizsardzības pamattiesības un Tiesas spriedumu Schecke apvienotajās lietās, nevajadzētu pieprasīt fizisku personu vārdu publiskošanu.
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 96.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(96a) Sevišķi svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievēroti ex-ante nosacījumi attiecībā uz administratīvajām spējām izpildīt prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem un īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu.
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 96.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(96b) Sevišķi svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievēroti ex ante nosacījumi attiecībā uz administratīvajām spējām izpildīt prasības attiecībā uz datiem zvejniecības pārvaldībai un ieviest Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu.
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 1. pants – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) zivsaimniecības reģionu un zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību,	(c) zivsaimniecības un akvakultūras reģionu, zvejas iekšējos ūdeņos un šajā regulā noteikto saistīto darbību ilgtspējīgu attīstību,
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) un integrēto jūrlietu politiku (IJP).	(d) un integrēto jūrlietu politiku (IJP), tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi.	Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ūdeņos un flotēs, ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi.
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– -1. apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) “slēgta akvakultūras sistēma” ir akvakultūras iekārtas, kurās zivis un citi ūdens cilmes produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, kas patur un attīra ūdeni sistēmā, līdz minimumam samazinot izmantotā ūdens daudzumu. Šādas sistēmas parasti atrodas uz sauszemes un atkārtoti izmanto gandrīz visu sākotnēji sistēmā ielaisto ūdeni;
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 2.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) “dažādošana” ir prakse, kas zivsaimniecības vai akvakultūras darbības padara daudzpusīgākas un kas šādas darbības tieši papildina vai ir no tām atkarīga;
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 4.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) “eksotiskās sugas” ir sugas, kuru dabiskās izplatības areāls neaptver teritoriju, kurā atrodas saimniecība;
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 4.b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) “ekstensīva akvakultūra” ir akvakultūras ražošanas veids, kurā barības pievadīšana notiek nevis ar nolūku, bet gan ir atkarīga no dabiskās barības kultūras audzēšanas iekārtā, tostarp tās barības, ko atnes ūdens plūsma, piemēram, straumes un paisums un bēgums. Ekstensīvā akvakultūra galvenokārt ir atkarīga no viena paša barības ieguldījuma, proti, sēklas;
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 5. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) “zivsaimniecības reģions” ir apgabals, kurā ir jūras vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecībā vai akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;	(5) “zivsaimniecības un akvakultūras reģions” ir apgabals, kurā ir jūras, upes vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecības vai akvakultūras nozarē nodarbināto īpatsvars un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) “zivju krājumu atjaunošanas apgabals” ir ģeogrāfiski noteikts jūras apgabals, kurā, lai uzlabotu dzīvo ūdens resursu izmantošanu un saglabāšanu vai jūras ekosistēmu aizsardzību, kā minēts Regulā (ES) Nr. …/… [ar ko paredz kopīgus noteikumus], ir aizliegtas visas zvejas darbības;
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 5.b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) “zivsaimniecības nozare” ir ekonomikas nozare, kas aptver visas ar zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību saistītās darbības;
Grozījums Nr.  131 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 5.c apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c) “zvejniecības pārvaldes un piekļuves sistēmas” ir attiecināšanas un piekļuves mehānismi zvejas tiesībām vai zvejas piepūles pārvaldībai, kas izstrādāti valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai jūras baseinu līmenī par kvotu regulētām un ārpuskvotu sugām 12 jūdžu piekrastes zonā un ārpus tās, un kas pievērš uzmanību zivju krājumu veselīgam lielumam. Šīs sistēmas īsteno publiskā sektora iestādes vai zivsaimniecības organizācijas;
Grozījums Nr.  132 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 6. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) “zvejnieks” ir ikviena persona, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;	(6) “zvejnieks” ir ikviena persona, tostarp algoti darbinieki, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras vai saldūdens organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;
Pamatojums
Ir jāprecizē zvejnieka definīcija, iekļaujot tajā profesionāļus, kuriem pieder to kuģis, un algotus zvejniekus.
Grozījums Nr.  133 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 6.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) “zvejas tūrisms” ir profesionālu zvejnieku veikta papildu darbība, kuras laikā personas, kas nav apkalpes locekļi, uzkāpj uz zvejas kuģa kā tūristi vai pētnieki;
Grozījums Nr.  134 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 6.b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) “zvejas un akvakultūras palīgdarbības” ir tās darbības, kuras veic ikviena persona, kas sniedz tādu profesionālu pakalpojumu zvejniekiem, kurš ir nepieciešams to darbībai, un kuras par tādām ir noteikusi dalībvalsts;
Grozījums Nr.  135 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 8.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) “intensīva akvakultūra” ir akvakultūras ražošanas veids, kas atkarīgs no barošanas sistēmā ievadīta barības ziņā pilnīga uztura, ko veido svaigas, savvaļas, jūras vai saldūdens zivis vai kombinēta barība. Tā lielā mērā ir atkarīga no tirdzniecībā pieejamas kombinētas barības, un to raksturo augsts audzēto organismu blīvums;
Grozījums Nr.  136 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 10. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) “zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic ar kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, vai citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;	(10) “zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic no kuģa vai citā veidā tikai iekšējos ūdeņos, vai ar citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;
Grozījums Nr.  137 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 12. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) “integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to ES nozaru politikas koordinēta pārvaldība, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;	(12) “integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to nozaru politikas koordinēta pārvaldība Savienības līmenī, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;
Grozījums Nr.  138 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 13. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) “jūras vides reģioni” ir Padomes Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;	svītrots
Grozījums Nr.  139 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 16. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) “jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku;	(16) “jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un vietējās varas iestādes un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku;
Grozījums Nr.  140 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 16.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) “daļēji intensīva akvakultūra” ir akvakultūra, kas lielā mērā ir atkarīga no dabiskās barības, taču kurā dabiski pieejamās barības apjomus palielina, izmantojot piebarošanu, ar ko papildina dabisko barību. Audzējamās kultūras blīvumu saglabā zemāku nekā to, kas raksturīgs intensīvajai akvakultūras ražošanai;
Grozījums Nr.  141 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 17.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) “tradicionāls zvejas kuģis” ir kuģis, kas būvēts, izmantojot tādu tipoloģiju korpusa formai, ar tādu konstrukcijas metodi un tādiem materiāliem, kuri nav mainījušies vismaz 100 gadus, un kas ir spējīgs kuģot un turpina veikt zvejas darbības, kuras atbilst piemērojamajiem Eiropas un valsts tiesību aktiem;
Grozījums Nr.  142 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 18.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) “čaulgliemju vācējs/audzētājs” ir ikviena persona, kas nodarbojas ar vienas vai vairāku sugu mīkstmiešu, vēžveidīgo, tunikātu, adatādaiņu vai citu jūras bezmugurkaulnieku iegūšanu, audzēšanu vai daļēju audzēšanu, vai nu no krasta, vai atrodoties uz kuģa klāja, ekskluzīvā veidā un izmantojot selektīvus, īpašus zvejas rīkus;
Grozījums Nr.  143 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu zvejniecību un akvakultūru;	(a) veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, ekonomiski dzīvotspējīgu un sociāli atbildīgu zvejniecību, akvakultūru un saistītās apstrādes vai tirdzniecības darbības;
Grozījums Nr.  144 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību;	(c) veicināt zivsaimniecības un akvakultūras reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību;
Grozījums Nr.  145 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) sekmēt KZP īstenošanu.	(d) sekmēt KZP īstenošanu, tostarp tās reģionalizāciju un tirgu kopīgās organizācijas īstenošanu.
Grozījums Nr.  146 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veicināt darbvietu izveidi, lai novērstu zvejniecības kopienu izzušanu, un uzlabot kvalifikāciju un darba apstākļus zivsaimniecības nozarē;
Grozījums Nr.  147 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Lai sasniegtu šos mērķus, EJZF ņem vērā paaudžu un dzimumu līdztiesības principus.
Grozījums Nr.  148 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Uz šiem mērķiem tiecas, nepalielinot zvejas kapacitāti.
Grozījums Nr.  149 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EJZF mērķu sasniegšana palīdz īstenot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”. To sasniedz, īstenojot sešas turpmāk minētās Savienības prioritātes, kas iestrādātas vienotā stratēģiskā satvara (turpmāk “VSS”) attiecīgajos tematiskajos mērķos.	EJZF mērķu sasniegšana palīdz īstenot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kā arī īstenot KZP. To sasniedz, īstenojot sešas turpmāk minētās Savienības prioritātes zvivsaimniecības, ilgtspējīgas akvakultūras un saistīto darbību jomā, kas iestrādātas vienotā stratēģiskā satvara (turpmāk “VSS”) attiecīgajos tematiskajos mērķos.
Grozījums Nr.  150 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšana, pievēršot uzmanību šādiem mērķiem:	(1) Nodarbinātības un sociālās un teritoriālās kohēzijas palielināšana, pievēršot uzmanību šādiem mērķiem:
Grozījums Nr.  151 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas, darbvietu radīšanas un darbaspēka mobilitātes veicināšana piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras;	(a) ekonomiskās izaugsmes un sociālās iekļaušanas veicināšana, tostarp radot darbvietas, pilnveidojot nodarbinātības iespējas un uzlabojot mobilitāti piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras, tostarp tālākajos reģionos;
Grozījums Nr.  152 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) dažādošana, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm, un jūras ekonomikas izaugsme, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšana.	(b) zvejas darbību dažādošana gan zvejniecības nozarē, gan citās jūras ekonomikas nozarēs, kas cieši saistītas ar zvejas nozari, un jūras ekonomikas izaugsme, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšana.
Grozījums Nr.  153 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) saskaņotu sociālo noteikumu īstenošanas veicināšana Savienības līmenī.
Grozījums Nr.  154 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;	(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas, tostarp energoefektivitātes palielināšanas, un zināšanu pārneses stiprināšanai;
Grozījums Nr.  155 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) zvejas negatīvās ietekmes uz dzīvnieku labturību samazināšana;
Grozījums Nr.  156 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) zvejniecību, jo īpaši mazapjoma piekrastes flotes, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana un drošības un darba apstākļu uzlabošana;	(b) zvejniecību konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana un veselības, higiēnas, drošības un darba apstākļu uzlabošana;
Grozījums Nr.  157 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība;	(c) profesionālās apmācības, jaunu profesionālo prasmju un mūžizglītības attīstība, jo īpaši attiecībā uz jauniem zvejniekiem;
Grozījums Nr.  158 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) mazapjoma piekrastes zvejas attīstība, jo īpaši tās konkurētspējas un ilgtspējas attīstība, tostarp saglabājot tradicionālos zvejas kuģus;
Grozījums Nr.  159 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas akvakultūras sekmēšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:	(3) Ilgtspējīgas, novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām un ekosistēmas balstītas akvakultūras sekmēšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
Grozījums Nr.  160 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;	(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, tehniskas, sociālas un ekonomiskas inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;
Grozījums Nr.  161 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana;	(b) ekstensīvās un daļēji intensīvās akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana;
Grozījums Nr.  162 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība;	(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un profesionālās apmācības un mūžizglītības veicināšana, jo īpaši attiecībā uz jauniem akvakultūras audzētājiem;
Grozījums Nr.  163 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) akvakultūras produktu tirgus organizācijas uzlabošana.	(d) akvakultūras produktu tirgus organizācijas uzlabošana un ieguldījumu veicināšana apstrādes un tirdzniecības nozarē.
Grozījums Nr.  164 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) akvakultūras ekoloģiskās pēdas ierobežošana.
Grozījums Nr.  165 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana;	(a) nevēlamas nozvejas un zvejniecību negatīvās ietekmes uz jūras vidi novēršana, samazināšana līdz minimumam un, cik iespējams, izskaušana, jo īpaši uzlabojot zvejas rīku selektivitāti;
Grozījums Nr.  166 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvara nodrošināšana;
Grozījums Nr.  167 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošana un laba vides stāvokļa sasniegšana līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  168 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ar akvakultūru saistītu ekosistēmu stiprināšana un resursefektīvas akvakultūras veicināšana;	(a) resursefektīvas akvakultūras veicināšana, tostarp mazinot atkarību no zivju barības un zivju eļļas un samazinot ķīmisku vielu un antibiotiku izmantošanu;
Grozījums Nr.  169 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 5. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) akvakultūras darbību ietekmes uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām novērtēšana, mazināšana un, ja iespējams, izskaušana;
Grozījums Nr.  170 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) KZP īstenošanas sekmēšana, nodrošinot:	(6) KZP īstenošanas sekmēšana un KZP saistības un saskaņotības ar integrēto jūrlietu politiku stiprināšana, nodrošinot:
Grozījums Nr.  171 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zinātniskas informācijas sniegšanu un datu vākšanu;	(a) atbalstu datu vākšanai un pārvaldībai, lai uzlabotu zinātnisko informāciju;
Grozījums Nr.  172 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) atbalstu kontrolei un noteikumu izpildei, iestāžu spēju palielināšanai un efektīvai valsts pārvaldei.	(b) atbalstu uzraudzībai, kontrolei un noteikumu izpildei, iestāžu spēju palielināšanai un efektīvai valsts pārvaldei, nepalielinot administratīvo slogu;
Grozījums Nr.  173 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) atbalstu KZP reģionalizācijai, jo īpaši izmantojot reģionālās konsultatīvās padomes.
Grozījums Nr.  174 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot šā panta 2. punktu, atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu.	1. Atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu.
Grozījums Nr.  175 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tomēr Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.	2. Atkāpjoties no 1. punkta, Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.
Grozījums Nr.  176 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildus principiem, kas izklāstīti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 4. pantā, Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju un papildināmību attiecībā uz atbalstu no EJZF un no citām Savienības politikas jomām un finanšu instrumentiem, ieskaitot Regulu (ES) Nr. [par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE pamatprogrammas) izveidi], un Savienības ārējām darbībām. EJZF un LIFE pamatprogrammas sniegtās palīdzības koordināciju panāk, jo īpaši veicinot tādu pasākumu finansēšanu, kas papildina saskaņā ar LIFE pamatprogrammu finansētus integrētus projektus, kā arī sekmējot tādu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu, kas apstiprinātas LIFE pamatprogrammā.	Papildus principiem, kas izklāstīti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 4. pantā, Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju un papildināmību attiecībā uz atbalstu no EJZF un no citām Savienības politikas jomām un finanšu instrumentiem, tostarp Savienības ārējām darbībām. Šo koordinācijas un papildināmības prasību ietver darbības programmās.
Grozījums Nr.  177 Regulas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EJZF piemēro šīs regulas III pielikuma izklāstītos ex ante nosacījumus.	EJZF piemēro īpašos šīs regulas III pielikumā izklāstītos ex ante nosacījumus.
Grozījums Nr.  178 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Novērtējums par atbilstību maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei
	1. Komisija līdz …* sadarbībā ar dalībvalstīm novērtē dalībvalstu atbilstību maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] II pielikumā.
	2. Ja 1. punktā minētais novērtējums liecina, ka dalībvalsts neatbilst savai maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, apturot visus attiecīgās dalībvalsts darbības programmai paredzētos maksājumus un saistības vai daļu no tiem.
	3. Komisija atceļ maksājumu un saistību apturēšanu, tiklīdz dalībvalsts īsteno pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šai maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, un Komisija tos ir apstiprinājusi.
	_________________ *OV: lūdzu ievietot datumu — trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu savas flotes maksimāli pieļaujamo kapacitāti, kas noteikta pamatregulā. Šajā nolūkā būtu jāaptur maksājumi un saistības no EJZF valstīm, kas neatbilst savas flotes maksimāli pieļaujamai kapacitātei.
Grozījums Nr.  179 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) operatori, kuri izdarījuši smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu;	(a) operatori, kuru zvejas licence ir apturēta trīs reizes vai vairāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 3. punktu vai kuri izdarījuši ar galīgo administratīvo lēmumu sodāmu smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu;
Grozījums Nr.  180 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) operatori, kas iesaistīti tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai kuri ir tādu kuģu īpašumtiesību turētāji, kuru karoga valstij ir noteikts tādas trešās valsts statuss, kas nesadarbojas, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantam;
Grozījums Nr.  181 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) operatori, kas kriminālprocesā vai administratīvā procesā atzīti par vainīgiem tādu valsts tiesību aktu nopietnos pārkāpumos, kas piemērojami šādās jomās
	– samaksas un nodarbināšanas nosacījumi tirdzniecībā;
	– profesionālā atbildība;
	– cilvēku vai narkotiku tirdzniecība;
Grozījums Nr.  182 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bc) operatori, kas kriminālprocesā vai administratīvā procesā atzīti par vainīgiem nopietnos Savienības tiesību aktu pārkāpumos vienā vai vairākās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz:
	– zvejnieku darba stundām un atpūtas laikiem;
	– tiesību aktiem veselības aizsardzības un drošības jomā;
	– samaksas un nodarbināšanas nosacījumiem tirdzniecībā;
	– zvejnieku sākotnējo kvalifikāciju un pastāvīgu apmācību;
Grozījums Nr.  183 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) operatori, kuri pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas nopietni apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību.	(c) operatori, kuri ir pieļāvuši citus nopietnus KZP noteikumu pārkāpumus, kas nopietni apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību;
Grozījums Nr.  184 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) operatori, kas neievēro noteikumus, kuri paredzēti Padomes 2008. gada 25. februāra Regulā (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar KZP1.
	_______________
	1 OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.
Grozījums Nr.  185 Regulas priekšlikums 12. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz pieteikumu EJZF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. punktā norādītos kritērijus un nav izdarījuši EZF vai EJZF noteikumu pārkāpumu, kā minēts 2. punktā. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis pārliecinās par apliecinājuma patiesumu.	4. Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz pieteikumu EJZF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. un 2. punktā norādītos kritērijus. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis pārliecinās par apliecinājuma patiesumu, atsaucoties uz informāciju, ko nodrošina valsts pārkāpumu reģistrs, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantu, vai uz citiem šajā nolūkā sniegtiem datiem.
Grozījums Nr.  186 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti;	(a) darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti jeb tā spēju zvejot zivis;
Grozījums Nr.  187 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) darbības, kas apdraud jūras bioloģisko resursu un ekosistēmu ilgtspēju;
Grozījums Nr.  188 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – ab punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) destruktīvi nodarbinātības pasākumi;
Grozījums Nr.  189 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) jaunu zvejas kuģu būve, zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana vai importēšana;	(b) jaunu zvejas kuģu būve, zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana vai importēšana, izņemot 32.b pantā minētajos gadījumos;
Grozījums Nr.  190 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) ieguldījumi kuģos, kas ir daļa no flotes segmenta, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 34. panta 1. punktā minētajā kapacitātes ziņojumā ir apliecināts, ka zvejas iespējas un flotes kapacitāte neatrodas ilgtspējīgā līdzsvarā;
Grozījums Nr.  191 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) zvejas darbību pagaidu pārtraukšana;	svītrots
Grozījums Nr.  192 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) izpētes zveja;	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  193 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;	svītrots
Grozījums Nr.  194 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdzekļi, kas 2014.–2020. gada periodā ir pieejami EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR 5 520 000 000 faktiskajās cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem.	1. Indikatīvā summa, kas 2014.–2020. gada periodā ir pieejama EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR X nemainīgās 2011. gada cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto indikatīvo sadalījumu pa gadiem.
Grozījums Nr.  195 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 4 535 000 000 piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II un III nodaļu.	2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR X piešķir zvejniecības un akvakultūras, zivju un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I–IV nodaļu.
Grozījums Nr.  196 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 477 000 000 piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.	3. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem vismaz EUR X piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.
Grozījums Nr.  197 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 358 000 000 piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem.	4. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem vismaz EUR X piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas un pārvaldības pasākumiem.
Grozījums Nr.  198 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, gadā nepārsniedz:	5. Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, nepārsniedz:
Grozījums Nr.  199 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– EUR 4 300 000 Azoru salām un Madeirai,	– EUR X gadā Azoru salām un Madeirai,
Grozījums Nr.  200 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– EUR 5 800 000 Kanāriju salām,	– EUR X gadā Kanāriju salām,
Grozījums Nr.  201 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– EUR 4 900 000 Francijas Gviānai un Reinjonai.	– EUR X gadā Francijas tālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr.  202 Regulas priekšlikums 15. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 45 000 000 piešķir 72. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam 2014.–2018. gada periodā.	6. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR X piešķir 69. pantā minētajiem ražošanas un tirdzniecības plāniem un 70. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam.
Grozījums Nr.  203 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Summu EUR 1 047 000 000 apmērā no EJZF piešķir pasākumiem tiešā pārvaldībā, kas norādīti VI sadaļas I un II nodaļā. Šajā summā ietilpst tehniskā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar 91. pantu.	Summu EUR X apmērā no EJZF piešķir pasākumiem tiešā pārvaldībā, kas norādīti VI sadaļas I un II nodaļā. Šajā summā ietilpst tehniskā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar 91. pantu.
	Integrētajai jūrlietu politikai piešķirtie budžeta līdzekļi nepārsniedz 6 % no kopējā EJZF budžeta.
Grozījums Nr.  204 Regulas priekšlikums 16.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	16.a pants
	[Gada atsauces summas un gada apropriācijas]
	1. Programmas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzētā kopējā indikatīvā finanšu atsauces summa, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punktā, ir EUR X nemainīgās 2011. gada cenās.
	2. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina gada apropriācijas, neskarot noteikumus, kas paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr.  205 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) zvejniecībā un akvakultūrā nodarbināto īpatsvars,	i) zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādes rūpniecībā nodarbināto īpatsvars,
Grozījums Nr.  206 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) zvejniecībā un akvakultūrā nodarbināto īpatsvars,	ii) zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādes rūpniecībā nodarbināto īpatsvars,
Grozījums Nr.  207 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjoms, kuru aptuveni nosaka, pamatojoties uz valsts zvejas flotes lielumu, izkrāvumu apjomu, jūrā veikta zinātniskā monitoringa pasākumu daudzumu un to uzskaišu skaitu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts, un	iii) attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas un pārvaldības uzdevumu apjoms, kuru aptuveni nosaka, pamatojoties uz valsts zvejas flotes lielumu, izkrāvumu apjomu, jūrā veikta zinātniskā monitoringa pasākumu daudzumu un to uzskaišu skaitu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts, un
Grozījums Nr.  208 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) pieejamie datu vākšanas resursi salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjomu, turklāt pieejamos līdzekļus aptuveni nosaka, pamatojoties uz jūrā nodarbināto novērotāju skaitu un to cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu apjomu, kas vajadzīgs, lai īstenotu valsts paraugu ņemšanas programmu datu vākšanas vajadzībām;	(iv) datu vākšanas un pārvaldības resursi, kas pieejami salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas un pārvaldības uzdevumu apjomu, turklāt pieejamos līdzekļus aptuveni nosaka, pamatojoties uz cilvēkresursiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu valsts paraugu ņemšanas programmu datu vākšanas vajadzībām;
Grozījums Nr.  209 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) attiecībā uz visiem pasākumiem — vēsturiskie piešķīrumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.	(c) attiecībā uz visiem pasākumiem — iepriekšējais līdzekļu piešķīrums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam un iepriekšējais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.
Grozījums Nr.  210 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu, lai īstenotu Savienības prioritātes, kuras paredzēts līdzfinansēt no EJZF.	1. Katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu, lai īstenotu Savienības prioritātes, kuras minētas šīs regulas 6. pantā un kuras paredzēts līdzfinansēt no EJZF.
Grozījums Nr.  211 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecībā uz 20. panta 1. punkta n) apakšpunktā minēto darbības programmu iedaļu Komisija vēlākais līdz 2013. gada 31. maijam ar īstenošanas aktu nosaka Savienības prioritātes noteikumu izpildes un kontroles politikā.	3. Attiecībā uz 20. panta 1. punkta n) apakšpunktā minēto darbības programmu iedaļu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, vēlākais līdz 2013. gada 31. maijam nosakot Savienības prioritātes noteikumu izpildes un kontroles politikā.
Grozījums Nr.  212 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2) Katra dalībvalsts iekļauj Regulas (ES) Nr. …/… [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu.
Pamatojums
Ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošana ir iekļauta Savienības prioritātēs (sk. iepriekšējo 6. panta 2. punkta d) apakšpunkta grozījumu), tāpēc ir būtiski šos plānus ietvert dalībvalstu darbības programmās.
Grozījums Nr.  213 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ir paredzēta piemērota rīcība, lai vienkāršotu un atvieglotu programmas īstenošanu;	(c) ir paredzēta piemērota rīcība, lai vienkāršotu un atvieglotu programmas īstenošanu, jo īpaši atvieglojot mazapjoma piekrastes zvejas operatoru un to organizāciju piekļuvi pieejamajam finanšu atbalstam;
Grozījums Nr.  214 Regulas priekšlikums 19. pants – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) attiecīgā gadījumā — šīs regulas 38. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto Savienības EJZF prioritāšu īstenošanai paredzēto pasākumu saderība ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktā minētajiem Natura 2000 prioritārās rīcības plāniem, kā arī laba vides stāvokļa sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīvu).
Grozījums Nr.  215 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) situācijas SVID analīze un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas programma.	(b) situācijas SVID analīze un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā un vides apgabalā, uz kuru attiecas programma.
Analīzi strukturē atbilstoši Savienības prioritātēm. Īpašas vajadzības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē Savienības prioritāšu griezumā, lai noteiktu piemērotu rīcību šajās divās jomās katras prioritātes līmenī; sniedz kopsavilkumu par stāvokli politikas jomās, kas var pretendēt uz atbalstu, norādot stiprās un vājās puses;	Analīzi strukturē atbilstoši Savienības prioritātēm, kas noteiktas 6. pantā. Īpašas vajadzības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē saistībā ar Savienības prioritātēm, lai noteiktu vispiemērotāko rīcību katras prioritātes līmenī attiecībā uz šīm jomām;
	Šī analīze arī attiecas uz KZP īstenošanas ietekmi uz katru piekrastes reģionu vai apgabalu;
Grozījums Nr.  216 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) analīze par KZP īstenošanas ietekmi uz darbvietām visā vērtības ķēdē un novatoriski priekšlikumi par darbvietām skartajās teritorijās;
Grozījums Nr.  217 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pierādījumi par to, ka programmā ir integrēta atbilstoša pieeja attiecībā uz inovāciju, vidi, ieskaitot Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības, un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām;	(c) analīze, kas apliecina, ka programmā ņemta vērā zvejas un akvakultūras ietekme uz vidi un vajadzības gadījumā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības, kā arī laba vides stāvokļa sasniegšana, integrēta tīkla izveidošana, kas ietver zivju krājumu atjaunošanas vietas, klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām;
Grozījums Nr.  218 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) līdzsvara starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām novērtējums saskaņā arRegulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām, un to pasākumu apraksts, kas veikti, lai ievērotu minētās regulas II pielikumā norādīto zvejas kapacitātes maksimālo apjomu;
Grozījums Nr.  219 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) skaidra norāde uz V sadaļas III nodaļā minētajām darbībām, kuras varētu veikt kolektīvi un tāpēc saņemt atbalstu ar lielāku intensitāti, kā noteikts 95. panta 3. punktā;	(h) skaidra norāde uz V sadaļas III nodaļā minētajiem pasākumiem, kurus varētu veikt kolektīvi un tāpēc saņemt atbalstu ar lielāku intensitāti, kā noteikts 95. panta 3. punktā;
Grozījums Nr.  220 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ha) līdzsvara starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām novērtējums saskaņā arRegulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām, un to pasākumu apraksts, kas veikti, lai ievērotu minētās regulas II pielikumā norādīto zvejas kapacitātes maksimālo apjomu;
Grozījums Nr.  221 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(hb) to pasākumu sīks apraksts, kas attiecas uz tādu ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu, par kuriem tiek saņemts atbalsts saskaņā ar 69. pantu;
Grozījums Nr.  222 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) ar uzraudzības un novērtēšanas prasībām saistīto vajadzību analīze un novērtēšanas plāns, kas minēts [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 49. pantā. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus resursus un spēju veidošanas pasākumus, lai apmierinātu apzinātās vajadzības;	(i) novērtēšanas prasības un novērtēšanas plāns, kas minēts [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 49. pantā, un pasākumi, kas jāveic, lai apmierinātu apzinātās vajadzības;
Grozījums Nr.  223 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – j apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) tabula, kurā norādīti EJZF līdzekļi un līdzfinansējuma likme, kas piemērojama mērķiem, kuri atbilst 6. pantā minētajām Savienības prioritātēm, un tehniskajai palīdzībai. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda EJZF līdzekļus un līdzfinansējuma likmes, ko, atkāpjoties no 94. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, piemēro atbalstam, kas minēts 72. pantā, 73. pantā, 78. panta 2. punkta a)–d) un f)–j) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 79. pantā;	(ii) tabula, kurā norādīti EJZF līdzekļi un līdzfinansējuma likme, kas piemērojama 6. pantā minētajām Savienības prioritātēm un tehniskajai palīdzībai. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda EJZF līdzekļus un līdzfinansējuma likmes, ko, atkāpjoties no 94. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, piemēro atbalstam, kas minēts 72. pantā, 73. pantā, 78. panta 2. punkta a)–d) un f)–j) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 79. pantā;
Grozījums Nr.  224 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – k apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(k) informācija par papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti no citiem VSS fondiem vai LIFE pamatprogrammas;	(k) informācija par papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem un izmantojot citus finanšu instrumentus;
Grozījums Nr.  225 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) skaidrs to pienākumu apraksts, kas jāveic ZVRG un pārvaldes iestādei vai organizācijai, kas izraudzīta stratēģijas īstenošanas uzdevumu noteikšanai;
Grozījums Nr.  226 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ii apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) uzraudzības un novērtēšanas procedūru apraksts, kā arī uzraudzības komitejas sastāvs;	(ii) uzraudzības un novērtēšanas procedūru apraksts, kā arī uzraudzības komitejas vispārējais sastāvs;
Grozījums Nr.  227 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – m apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(m) [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā minētos partnerus un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultātus;	(m) procedūra [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā minēto partneru izraudzīšanai un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultāti; vienojoties ar uzraudzības komiteju, programmas laikā var veikt ar partneriem saistītas izmaiņas;
Grozījums Nr.  228 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – n apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to struktūru saraksts, kas īsteno kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, un īss apraksts par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, par aprīkojumu, kas pieejams zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, jo īpaši kuģu, lidmašīnu un helikopteru skaitu,	i) to struktūru saraksts, kas īsteno kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, un īss apraksts par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, par galveno aprīkojumu, kas pieejams zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, jo īpaši kuģu, lidmašīnu un helikopteru skaitu,
Grozījums Nr.  229 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) attiecībā uz ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 6. punktā un 18. panta 4. punktā un ir saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā:	(o) attiecībā uz ilgtspējīgai, uz ekosistēmas balstītai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 6. punktā un 18. panta 4. punktā un ir saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā, un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozares sociālekonomiskā stāvokļa analīzi:
Grozījums Nr.  230 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) apraksts par datu vākšanas pasākumiem, kas jāveic, lai varētu:	i) apraksts par datu vākšanas pasākumiem, kas jāveic, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, lai varētu:
Grozījums Nr.  231 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– novērtēt zvejas jomu (bioloģiskie, ekonomiskie un transversālie mainīgie, kā arī pētnieciskas uzskaites jūrā),	novērtēt zvejas jomu (bioloģiskie, ekonomiskie, sociālie un transversālie mainīgie visā vērtības ķēdē, kā arī pētnieciskas uzskaites jūrā),
Grozījums Nr.  232 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– novērtēt akvakultūras un apstrādes uzņēmumu ekonomisko stāvokli,	– novērtēt akvakultūras un apstrādes nozaru ekonomisko un sociālo stāvokli,
Grozījums Nr.  233 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– novērtēt zvejas jomas ietekmi uz ekosistēmu,	– novērtēt zvejas un akvakultūras nozaru ietekmi uz ekosistēmu, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām varētu salīdzināt zvejas un akvakultūras darbību veidus un flotes segmentus,
Grozījums Nr.  234 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – iii punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) pierādījums par spēju nodrošināt savākto datu pareizu finansiālo un administratīvo pārvaldību.	iii) pamatojums spējai nodrošināt savākto datu pareizu finansiālo un administratīvo pārvaldību.
Grozījums Nr.  235 Regulas priekšlikums 20. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par to, kā norādāmi 1., 2. un 3. punktā minētie elementi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par to, kā norādāmi 1., 2. un 3. punktā minētie elementi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  236 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības programmu Komisija apstiprina ar īstenošanas aktu.	2. Kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir izpildītas 1. punktā noteiktās prasības, tā pieņem īstenošanas aktu, apstiprinot darbības programmu. Pēc darbības programmu apstiprināšanas tās dara pieejamas sabiedrībai.
Grozījums Nr.  237 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā nolūkā Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, kurā sīki norāda izmaiņas 18. panta 3. punktā minētajās Savienības prioritātēs noteikumu izpildes un kontroles politikā un attiecīgās atbalsttiesīgās darbības, kam jāpiešķir prioritāte.	Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, sīki izklāstot izmaiņas 18. panta 3. punktā minētajās Savienības prioritātēs noteikumu izpildes un kontroles politikā un attiecīgās atbalsttiesīgās darbības, kam jāpiešķir prioritāte.
Grozījums Nr.  238 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ņemot vērā jaunās prioritātes, kas norādītas šā punkta otrajā daļā minētajā lēmumā, dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms attiecīgā īstenošanas gada, iesniedz Komisijai darbības programmas grozījumu.	Dalībvalstis var grozīt savas darbības programmas, ņemot vērā jaunās prioritātes, kas norādītas šā punkta otrajā daļā minētajā lēmumā. Dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms attiecīgā īstenošanas gada, iesniedz Komisijai ikvienu šādu grozījumu.
Grozījums Nr.  239 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai piemērotu 20. panta 1. punkta o) apakšpunktu, dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz Komisijai gada darba plānu. Gada darba plānos ir ietverts to procedūru un metožu apraksts, kas jāizmanto datu vākšanai un analīzei un to pareizības un precizitātes novērtēšanai.	1. Lai piemērotu 20. panta 1. punkta o) apakšpunktu, dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz Komisijai gada darba plānu vai paziņo Komisijai par tā darba plāna turpināšanu, kas bija spēkā iepriekšējā gadā. Gada darba plānus izstrādā saskaņā ar daudzgadu valsts programmu atbilstoši Savienības programmai un tajos ietver to procedūru un metožu aprakstu, kas jāizmanto datu vākšanai un analīzei un to pareizības un precizitātes novērtēšanai.
Grozījums Nr.  240 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pasākumu vai darbību veidu iekļaušanu vai atcelšanu;	(b) pasākumu vai attiecīgo darbību veidu iekļaušanu vai atcelšanu un ar tiem saistīto informāciju un rādītājiem;
Grozījums Nr.  241 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	2. Šā panta pirmajā punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  242 Regulas priekšlikums 25. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gada darba programma	Daudzgadu darbības programma un gada darba programmas
Grozījums Nr.  243 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai īstenotu VI sadaļas I un II nodaļu un 92. pantu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem gada darba programmu, kas ir saskaņā ar minētajās nodaļās izvirzītajiem mērķiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	1. Lai detalizēti noteiktu, kā jāpiemēro VI sadaļas I un II nodaļas un 92. pants, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, izveidojot daudzgadu darbības programmu, starp kuras uzdevumiem ir gada darba programmu izstrāde saskaņā ar minētajās nodaļās izvirzītajiem mērķiem.
Grozījums Nr.  244 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Gada darba programmā izklāsta izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un programmas kopējo summu. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katrai darbībai piešķirto summu, orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu. Attiecībā uz dotācijām tajā norāda prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.	2. Daudzgadu darbības programmā un gada darba programmās izklāsta izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un programmas kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katrai darbībai piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu. Attiecībā uz dotācijām tajās norāda prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Tajās ietver arī prasību sniegt gada ziņojumus par budžeta izpildi.
Grozījums Nr.  245 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Zvejas kuģa īpašnieks, kas saņēmis atbalstu saskaņā ar šīs regulas 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 36. pantu, 39. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 40. panta 2. punktu, vismaz 5 gadus pēc dienas, kurā veikts faktiskais maksājums saņēmējam, nenodod kuģi trešai valstij ārpus Savienības.	1. Zvejas kuģa īpašnieks, kas saņēmis atbalstu saskaņā ar šīs regulas 32., 36., 39. vai 40. pantu, vismaz piecus gadus pēc dienas, kurā veikts faktiskais šā atbalsta maksājums saņēmējam, nenodod kuģi trešai valstij ārpus Savienības, izņemot gadījumu, ja saņēmējs atlīdzina atbalstu atbilstoši pro rata temporis principam pirms šādas nodošanas. Šā punkta pirmais teikums neskar [Finanšu regulas] 135. panta noteikumus.
Grozījums Nr.  246 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai stimulētu inovāciju zvejniecībā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas.	1. Lai stimulētu inovāciju zvejniecībā un apstrādes rūpniecībā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunas vai ievērojami uzlabotas metodes, aprīkojumu vai produktus, piemēram, konstruējot novatoriskus kuģus, kā arī jaunus vai uzlabotus procesus un jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, ja šādi projekti sekmē Regulā (ES) Nr. …/… [par KZP] 2. pantā uzskaitītos mērķus.
Grozījums Nr.  247 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic sadarbībā ar dalībvalsts atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.	2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic dalībvalsts vai Savienības atzītai zinātniskai vai tehniskai organizācijai vai sadarbībā ar to, un tā apstiprina šādu darbību rezultātus.
Grozījums Nr.  248 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu.	3. Par to darbību rezultātiem, kuras finansē saskaņā ar šo pantu, tiek sagatavoti publiski pieejami ziņojumi, kā arī dalībvalsts tiem nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu.
Grozījums Nr.  249 Regulas priekšlikums 28. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pieteikšanās procedūru inovācijas atbalsta saņemšanai padara pieejamāku, lai sekmētu vairāk projektu.
Grozījums Nr.  250 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai uzlabotu operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju, EJZF var atbalstīt:	1. Lai uzlabotu operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un sekmētu ilgtspējīgāku zivsaimniecību, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  251 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) profesionālu ieteikumu sniegšanu par ilgtspējīgāku zvejas prakses veidu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā ierobežot un, ja iespējams, izskaust šādu darbību ietekmi uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām;
Grozījums Nr.  252 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) tehnisku, juridisku vai ekonomisku konsultāciju pakalpojumu sniegšanu saistībā ar projektiem, kas, iespējams, var pretendēt uz šajā nodaļā norādīto atbalstu;
Grozījums Nr.  253 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) profesionālu konsultāciju sniegšanu par uzņēmējdarbības un mārketinga stratēģijām.	(b) profesionālu konsultāciju sniegšanu par uzņēmējdarbības un mārketinga stratēģijām, ietverot konsultācijas par pārdošanas veicināšanu, tirdzniecību un sabiedriskajām attiecībām.
Grozījums Nr.  254 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto priekšizpēti un konsultācijas sniedz atzītas zinātniskas vai tehniskas organizācijas ar konsultāciju sniegšanai vajadzīgo kompetenci, kā atzīts katras dalībvalsts tiesību aktos.	2. Attiecīgi 1. punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā minēto priekšizpēti, konsultācijas un pakalpojumus sniedz atzītas zinātniskas, akadēmiskas, profesionālas vai tehniskas organizācijas ar konsultāciju sniegšanai vajadzīgo kompetenci, kā atzīts katras dalībvalsts tiesību aktos.
Grozījums Nr.  255 Regulas priekšlikums 29. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir operatoriem vai zvejnieku organizācijām, ko atzinusi dalībvalsts, kura pasūtījusi 1. punktā minēto priekšizpēti.	3. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir operatoriem, zvejnieku organizācijām vai struktūrām publisko tiesību izpratnē, ko atzinusi tā dalībvalsts, kura pasūtījusi priekšizpēti vai kura pieprasījusi konsultāciju vai konsultāciju pakalpojumus, kas minēti1 . punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā.
Grozījums Nr.  256 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar šo pantu finansējamās darbības atlasa paātrinātā procedūrā.	4. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar šo pantu finansējamās darbības atlasa paātrinātā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas un iekšzemes zvejas gadījumos.
Grozījums Nr.  257 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu zināšanu pārnesi starp zinātniekiem un zvejniekiem, EJZF var atbalstīt:	1. Lai uzlabotu zināšanu uzkrāšanu, veicināšanu un pārnesi starp zinātniekiem un zvejniekiem, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  258 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tāda tīkla veidošanu, kurā darbojas viena vai vairākas neatkarīgas zinātniskas organizācijas un zvejnieki vai viena vai vairākas zvejnieku organizācijas;	(a) tīklu, partnerattiecību nolīgumu, līgumu vai apvienību veidošanu starp vienu vai vairākām neatkarīgām zinātniskām organizācijām un zvejniekiem vai vienu vai vairākām zvejnieku organizācijām, piedaloties tām dalībvalstu valsts iestādēm, kuras vēlas piedalīties;
Grozījums Nr.  259 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) darbības, ko veic a) apakšpunktā minētais tīkls.	(b) darbības, ko veic saskaņā ar tīkliem, partnerattiecību nolīgumiem, līgumiem vai apvienībām, kas izveidotas atbilstoši a) apakšpunktam.
Grozījums Nr.  260 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var būt datu vākšanas darbības, pētījumi, zināšanu un labākās prakses piemēru izplatīšana.	2. Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var būt datu vākšanas un pārvaldīšanas darbības, kopīgi pētījumu projekti, pētījumi, izmēģinājumu projekti, semināri, zināšanu un labākās prakses piemēru izplatīšana.
Grozījums Nr.  261 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmas ilgtspējīgu pārvaldību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;	(a) pasākumus un darbības, lai veicinātu profesionālo apmācību, mūžizglītību, zinātniskas, tehniskas, ekonomiskas vai juridiskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar:
	– jūras un iekšējo ūdeņu ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību;
	– darbībām jūrlietu nozarē;
	– inovāciju;
	– uzņēmējdarbību, jo īpaši jauniešu piekļuvi ar zvejniecību saistītajām profesijām;
	– higiēnu, veselības aizsardzību un drošību;
	– zvejnieku izglītošanu, īstenojot KZP noteikumus;
	– profesionālo risku novēršanu.
Grozījums Nr.  262 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību;	(b) tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī mācību organizācijām un organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību, kā arī sieviešu būtiskās nozīmes[atzīšanas] veicināšanu zvejniecības kopienās;
Grozījums Nr.  263 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) sociālā dialoga veicināšanu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.	(c) sociālā dialoga veicināšanu Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, iesaistot operatorus, sociālos partnerus un citas attiecīgas ieinteresētās personas, īpaši atsaucoties uz tādām maz pārstāvētām grupām kā tām, kas ir iesaistītas mazapjoma un piekrastes zvejā, kā arī zvejā no krasta.
Grozījums Nr.  264 Regulas priekšlikums 32. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dažādošanas un darbvietu radīšanas veicināšana	Uzņēmējdarbības, dažādošanas un darbavietu radīšanas veicināšana
Grozījums Nr.  265 Regulas priekšlikums 32. pants – –-1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	–-1. Lai sekmētu uzņēmējdarbību un veicinātu darbavietu radīšanu, EJZF var atbalstīt zivsaimniecības nozarē darbības veicoša uzņēmuma īpašumtiesību nodošanu ar nosacījumu, ka tas tiek darīts gadījumos, kad saņēmēji ir jaunāki par 35 gadiem un atbilst 32.a pantā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  266 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu dažādošanu un darbvietu radīšanu citās jomās ārpus zvejniecības, EJZF var atbalstīt:	1. Lai veicinātu dažādošanu, EJZF var arī atbalstīt papildu darbības saistībā ar galvenajiem darījumiem zvejas nozarē, paredzot:
Grozījums Nr.  267 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) uzņēmējdarbības uzsākšanu citās jomās ārpus zvejniecības;	(aa) ieguldījumus kuģos darbībām, kas papildina zveju, piemēram, vides pakalpojumi un izglītības vai tūrisma pasākumi;
Grozījums Nr.  268 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības.	(b) mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus komerciālās zvejas.
Grozījums Nr.  269 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  270 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu var piešķirt zvejniekiem:	2. Atbalstu saskaņā ar -1. punktu un 1. punkta aa) apakšpunktu var piešķirt zvejniekiem:
Grozījums Nr.  271 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību;	(a) kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu darbību attīstību;
Grozījums Nr.  272 Regulas priekšlikums 32. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir mazapjoma piekrastes zvejniekiem, kuriem pieder Savienības zvejas kuģis, kas reģistrēts kā aktīvs kuģis un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā. Ar zvejas kuģi saistīto zvejas licenci neatgriezeniski anulē.	3. Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir mazapjoma piekrastes zvejniekiem, kuriem pieder Savienības zvejas kuģis, kas reģistrēts kā aktīvs kuģis un divu kalendāro gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā.
Grozījums Nr.  273 Regulas priekšlikums 32. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai zvejniekiem, ja papildinošās darbības citās jomās ārpus zvejniecības ir saistītas ar zvejniecības galveno uzņēmējdarbību, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, zvejniecības vides pakalpojumi vai izglītojoši pasākumi par zvejniecību.
Grozījums Nr.  274 Regulas priekšlikums 32. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji piecus gadus pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas neiesaistās profesionālā zvejā.	svītrots
Grozījums Nr.  275 Regulas priekšlikums 32. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķirtās finansiālās palīdzības summa nepārsniedz 50 % no budžeta, kas uzņēmējdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu EUR 50 000 katrai darbībai.	6. Saskaņā ar -1. punktu un 1. punkta aa) apakšpunktu piešķirtās finansiālās palīdzības summa nepārsniedz 50 % no budžeta, kas uzņēmējdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu EUR 100 000 katrai darbībai.
Grozījums Nr.  276 Regulas priekšlikums 32.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	32.a pants
	Uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts jauniem zvejniekiem
	1. EJZF var piešķirt individuālu atbalstu jauniem zvejniekiem ar nosacījumu, ka viņi:
	– ir jaunāki par 35 gadiem;
	– apliecina, ka vismaz piecus gadus ir strādājusi par zvejniekiem vai arī ir ieguvuši līdzvērtīgu profesionālo apmācību;
	– pirmo reizi ieguvuši tāda mazapjoma un piekrastes zvejas kuģa īpašumtiesības, kas ir 5 līdz 20 gadus vecs, un ir veicis zvejas darbības piecus iepriekšējos gadus.
	2. Šā panta 1. punktā minētais zvejas kuģis ietilpst tajā flotes segmentā, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 34. panta 1. punktā minētajā kapacitātes ziņojumā ir apliecināts līdzsvars starp zvejas iespējām un flotes kapacitāti.
	3. Šā panta 1. punktā minētais atbalsts nepārsniedz EUR 100 000.
Grozījums Nr.  277 Regulas priekšlikums 32.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	32.b pants
	Ieguldījumi flotes atjaunošanā
	1. EJZF var atbalstīt ieguldījumus tādu mazapjoma un piekrastes zvejas kuģu atjaunošanā, kas vecāki par 35 gadiem un atbilst šādiem nosacījumiem:
	i) kuģis pieder flotes segmentam, attiecībā uz kuriem [Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 34. panta 1. punktā minētajā kapacitātes ziņojumā ir parādījis līdzsvaru starp zvejas iespējām un flotes kapacitāti un apstāklis, ka ieguldījums vismaz par 40 % samazinātu kuģa kapacitāti, zvejas intensitāti un enerģijas patēriņu;
	ii) ieguldījums būtiski uzlabo zvejas rīku selektivitāti;
	iii) veicot ieguldījumu, ņem vērā drošības prasības uz klāja;
	iv) ar kuģi piecus iepriekšējos gadus ir veiktas zvejas darbības.
	2. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir tikai kuģu īpašniekiem un, izņemot tradicionālās zvejniecības kuģus, tikai ar nosacījumu, ka metāllūžņos tiks nodoti kuģi, kas vecāki par 35 gadiem.
	3. Šā panta 1. punktā minētais atbalsts nepārsniedz 15 % no kopējā ieguldījuma un EUR 80 000.
	4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par šajā pantā minēto kritēriju piemērošanu.
Grozījums Nr.  278 Regulas priekšlikums 33. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Veselība un drošība uz kuģa	Veselība, higiēna un drošība uz kuģa
Grozījums Nr.  279 Regulas priekšlikums 33. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai uzlabotu zvejnieku darba apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz valsts vai Savienības tiesību aktos paredzētos standartus.	1. Lai uzlabotu zvejnieku veselības, higiēnas, drošības, darba un dzīves apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz valsts vai Savienības tiesību aktos paredzētos standartus un nepalielina kuģa zvejas kapacitāti.
Grozījums Nr.  280 Regulas priekšlikums 33. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Nolūkā uzlabot zvejnieku aprūpi, ja noticis nelaimes gadījums, EJZF var atbalstīt kopējus projektus, lai visai apkalpei padarītu pieejamu apmācību medicīnas jomā.
Grozījums Nr.  281 Regulas priekšlikums 33.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	33.a pants
	Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana
	1. EJZF veicina finansēšanas pasākumus saistībā ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu tikai šādos gadījumos:
	(a) rīkojoties saskaņā ar daudzgadu plānu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. …/… [par KZP];
	(b) ja Komisija ir pieņēmusi ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 13. pantu;
	(c) bioloģiskās atjaunošanas periodos konkrētos sugas dzīves cikla izšķirošos posmos, ja šādi pasākumi nepieciešami zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai izmantošanai, veicinot krājumu saglabāšanu un ļaujot turpināt zveju pārējā laikā.
	Atbalstu piešķir, izmantojot finansiālu kompensāciju par posmu, kurā darbība nenotiek.
	2. Šā panta 1. punktā minēto pasākumu ilgumu nosaka, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko izpēti par krājumu stāvokli.
	3. Piešķirot kompensācijas vai veicot maksājumus saskaņā ar šo pantu, neņem vērā zvejas darbību periodisko sezonālo apturēšanu, uz ko neattiecas 1. punkta c) apakšpunkts.
	4. EJZF var palīdzēt finansēt 1. punktā minētos pasākumus skartajiem zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem ne ilgāk kā sešus mēnešus par katru kuģi visā plānošanas laikposmā. Atbalstu piešķir:
	(a) to zvejas kuģu īpašniekiem, kas iekļauti Savienības flotes reģistrā un kas iesaistīti zvejas darbībās vismaz 120 dienas pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, un
	(b) apkalpes locekļiem, kas strādājuši uz zvejas kuģa, kura darbība uz laiku apturēta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.
	4. Šā panta 1. punktā minētā atbalsta saņemšanas periodu laikā zvejas kuģis un tā apkalpes locekļi neveic nekādas zvejas darbības. Dalībvalstis nodrošina, ka darbība ir apturēta.
Grozījums Nr.  282 Regulas priekšlikums 33.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	33.b pants
	Kopieguldījumu fondi apdrošināšanas nolūkā
	1. EJZF var atbalstīt kopieguldījumu fondus, kurus atzīst dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas ļauj iesaistītajiem zvejniekiem apdrošināt sevi pret zaudējumiem, ko izraisījuši:
	(a) dabas katastrofas vai
	(b) avārijas, kas ietekmē vidi vai veselību.
	.
	2. Notikumus par dabas katastrofām vai avārijām, kas ietekmē vidi, oficiāli atzīst attiecīgās dalībvalstis vai, ja tas tā ir nepieciešams,— atbilstoši kopieguldījumu fondu iekšējiem noteikumiem. Ja nepieciešams, dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, pamatojoties uz kuriem šī oficiālā atzīšana uzskatāma par spēkā esošu.
Grozījums Nr.  283 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Atbalsts KZP nododamu zvejas koncesiju sistēmām
1. Lai izveidotu vai pārveidotu nododamu zvejas koncesiju sistēmas, kas minētas [Regulas par KZP] 27. pantā, EJZF var atbalstīt:
a) nododamu zvejas koncesiju sistēmas izveidošanai vai darbībai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un pilnveidošanu;
b) ieinteresēto personu līdzdalību nododamu zvejas koncesiju sistēmu izstrādē un pilnveidošanā;
c) nododamu zvejas koncesiju sistēmu uzraudzību un novērtēšanu;
d) nododamu zvejas koncesiju sistēmu pārvaldību.
2. Atbalstu, kas minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, piešķir tikai publiskā sektora iestādēm. Atbalstu, kas minēts šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, piešķir publiskā sektora iestādēm, juridiskām vai fiziskām personām vai atzītām ražotāju organizācijām, kas iesaistītas apvienotu nododamu zvejas koncesiju kolektīvā pārvaldībā saskaņā ar Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku 28. panta 4. punktu.
Pamatojums
Autors iebilst pret nododamu zvejas koncesiju ieviešanu. Šis mehānisms varētu padarīt zvejas tiesības atkarīgas no naudas un apdraudēt amatierzveju un piekrastes zveju.
Grozījums Nr.  284 Regulas priekšlikums 35. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalsts KZP paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai	Atbalsts KZP paredzētu saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai
Grozījums Nr.  285 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.Lai nodrošinātu [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt:	1. Lai nodrošinātu to KZP prioritāšu reģionalizācijas un saglabāšanas pasākumu jomā izstrādi un īstenošanu, kas pieņemti saskaņā ar [Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku], tostarp daudzgadu plāniem, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  286 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un pilnveidošanu;	(a) [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] paredzētajā izpratnē veiktu daudzgadu plānu un saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi, pilnveidošanu un pārraudzību;
Grozījums Nr.  287 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) zivju krājumu atjaunošanas apgabalu vienota tīkla izveidi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [par KZP];
Grozījums Nr.  288 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) bioloģiskās atjaunošanas periodu īstenošanu;
Grozījums Nr.  289 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ieinteresēto personu līdzdalību [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā.	(b) ieinteresēto personu līdzdalību un dalībvalstu sadarbību [Regulā par kopējo zivsaimniecības politiku] paredzēto daudzgadu plānu un saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā.
Grozījums Nr.  290 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai publiskā sektora iestādēm.	2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt publiskā sektora iestādēm, konsultatīvajām padomēm, zinātniskajām organizācijām, atzītām zvejnieku organizācijām un ražotāju organizācijām, ja tās iesaistītas KZP daudzgadu plānu un saglabāšanas pasākumu īstenošanā.
Grozījums Nr.  291 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, veicinātu izmetumu izskaušanu un sekmētu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt ieguldījumus aprīkojumā, kas:	1. Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, veicinātu izmetumu izskaušanu un sekmētu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt pētniecību un ieguldījumus aprīkojumā, instrumentos vai sistēmās, kas:
Grozījums Nr.  292 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) aizstāj zvejas rīkus, ja jauno rīku lielums ir piemērotāks, ja tiem ir labāka sugu selektivitāte, ierobežota ietekme uz jūras vidi un neaizsargātajām jūras ekosistēmām un ja tie nepalielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti;
Grozījums Nr.  293 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) samazina nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas;	(b) samazina nevēlamu vai neatļautu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas, īpašu uzmanību pievēršot iekārtu ražošanai un ieviešanai nolūkā samazināt šādu nozveju;
Grozījums Nr.  294 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ierobežo zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni.	(c) ierobežo un, ja iespējams, izskauž zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni, jo īpaši apgabalos, kas atzīti par bioģeogrāfiski jutīgiem;
Grozījums Nr.  295 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) ir rīki un ierīces, ar ko no noķeršanas pasargā zīdītājus un putnus, kas aizsargāti, ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību1 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību2, ar noteikumu, ka tie nesamazina zvejas rīku selektivitāti un ka ir veikti visi atbilstīgie pasākumi, lai izvairītos no fiziska kaitējuma nodarīšanas plēsējiem.
	__________________
	1 OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
	2 OV L 20, 25.9.1986., 7. lpp.
Grozījums Nr.  296 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) samazina zvejas darbības negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labturību.
Grozījums Nr.  297 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cc) palīdz novērtēt zivju krājumus.
Grozījums Nr.  298 Regulas priekšlikums 36. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Tālākajos reģionos 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt noenkurotām zivju pievilināšanas iekārtām tikai tad, ja tās veicina ilgtspējīgu un selektīvu zveju.
Grozījums Nr.  299 Regulas priekšlikums 36. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai mazāka ietekme uz sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP].	3. Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, pierādāmi ir būtiski labāka selektivitāte izmēra ziņā un mazāka ietekme uz ekosistēmu un sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, instrumentiem vai sistēmām, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP].
Grozījums Nr.  300 Regulas priekšlikums 36. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;	(b) zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki, instrumenti vai sistēmas un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;
Grozījums Nr.  301 Regulas priekšlikums 36.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	36.a pants
	Atbalsts ārkārtas gadījumu radīto ekonomiskās ietekmes mazināšanai
	Lai mazinātu ārkārtas gadījumu radīto ekonomisko situāciju, kas kavē īstenot normālas zvejas darbības, saskaņā ar EJZF var sniegt palīdzību zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem attiecībā uz zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu. Par ārkārtas gadījumu neuzskata zivju krājumu saglabāšanas pasākumu īstenošanu.
Pamatojums
Papildus zivju krājumu saglabāšanas pasākumiem EJZF regulā ir jāparedz instruments ārkārtas gadījumiem, piemēram, dabas katastrofām vai jūras vides liela mēroga piesārņojumam, lai uz laiku mazinātu sekas, kuras izjūt attiecīgie zvejas kuģu īpašnieki un zvejnieki.
Grozījums Nr.  302 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai palīdzētu izskaust izmetumus un piezveju un atvieglotu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir radīt vai ieviest jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina zvejas darbību ietekmi uz vidi vai palīdz panākt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgāku izmantošanu.	1. Lai palīdzētu izskaust izmetumus un piezveju un atvieglotu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir radīt, uzlabot vai ieviest jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina zvejas darbību ietekmi uz vidi, tostarp uzlabotas zvejas metodes un zvejas darbību selektivitātes uzlabošanu, vai palīdz panākt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgāku izmantošanu, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībai.
Grozījums Nr.  303 Regulas priekšlikums 37. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic sadarbībā ar katras dalībvalsts tiesību aktos atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.	2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, var īstenot dalībvalsts atzītas zvejnieku organizācijas, un tās veic sadarbībā ar katras dalībvalsts atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.
Grozījums Nr.  304 Regulas priekšlikums 37. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu.	3. Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātus dalībvalsts dara publiski pieejamus saskaņā ar 120. pantu.
Grozījums Nr.  305 Regulas priekšlikums 37. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Saskaņā ar šo pasākumu finansētos projektos iesaistītu zvejas kuģu īpatsvars nepārsniedz 5 % no valsts flotes kuģiem vai 5 % no valsts flotes bruto tilpības, kas aprēķināta pieteikuma iesniegšanas dienā.	4. Saskaņā ar šo pasākumu finansētos projektos iesaistītu zvejas kuģu īpatsvars nepārsniedz 5 % no valsts flotes kuģiem vai 5 % no valsts flotes bruto tilpības, kas aprēķināta pieteikuma iesniegšanas dienā. Pienācīgi pamatotos gadījumos un, balstoties uz ZZTEK ieteikumu, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var apstiprināt projektus, kas pārsniedz šajā punktā noteiktos ierobežojumus.
Grozījums Nr.  306 Regulas priekšlikums 37. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Darbības, kas ir jaunu zvejas rīku vai paņēmienu izmēģināšana, veic, nepārsniedzot dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas.	5. Darbības, kas ir jaunu zvejas rīku vai paņēmienu izmēģināšana, veic, nepārsniedzot dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas vai atbilstoši nozvejas kvotai zinātniskā nolūkā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. panta 6. punktā.
Grozījums Nr.  307 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu zvejnieku līdzdalību jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzībā un atjaunošanā, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības, EJZF var atbalstīt šādas darbības:	1. Lai veicinātu zvejnieku līdzdalību jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzībā un atjaunošanā, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības, EJZF var atbalstīt šādas darbības, kas tieši ietekmē zivsaimniecības nozares darbības:
(a) atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pazaudētu zvejas rīku un jūras piesārņojuma savākšana;	(a) zvejnieku veikta atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pazaudētu zvejas rīku un jūras piesārņojuma savākšana;
(b) tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība vai uzstādīšana, kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un spēcināšanai;	(b) tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizācija, ko var viegli demontēt, un kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un spēcināšanai, un šādos objektos veikta zinātniskā izpēte un novērtēšana;
(c) labākas resursu apsaimniekošanas vai saglabāšanas veicināšana;	(c) labākas jūras bioloģisko resursu apsaimniekošanas vai saglabāšanas veicināšana;
(d) Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK;	(d) identifikācija, atlase, apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings šādos objektos:
	i) NATURA 2000 teritorijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK vai saskaņā ar prioritāras rīcības plāniem, kas paredzēti atbilstoši Padomes Direktīvai 92/43/EEK, ja darbības saistītas ar zveju;
(e) aizsargājamo jūras teritoriju apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings ar mērķi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā minētos telpiskās aizsardzības pasākumus;	ii) aizsargājamās jūras teritorijas ar mērķi īstenot ar zvejas darbībām saistītos telpiskās aizsardzības pasākumus, kā norādīts Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā;
(f) līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, īpašu jūras un piekrastes biotopu atjaunošana ilgtspējīgu zivju krājumu nodrošināšanai.	(e) līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus saistībā ar Savienības darbību jūras vides politikas jomā un atbilstoši zivsaimniecības pārvaldības ar ekosistēmu saistītajai pieejai, piemēram, īpašu jūras un piekrastes biotopu atjaunošana ilgtspējīgu zivju krājumu nodrošināšanai, tostarp šādu darbību sagatavošana un to zinātniskā novērtēšana;
	(ea) zvejniekiem paredzēti informatīvi pasākumi vides jomā par jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu.
Grozījums Nr.  308 Regulas priekšlikums 38. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā pantā paredzētās darbības īsteno publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus vai zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā.	2. Šajā pantā paredzētās darbības īsteno tehniski vai zinātniski publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus, konsultatīvās padomes un zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā.
Grozījums Nr.  309 Regulas priekšlikums 39. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Klimata pārmaiņu seku mazināšana	Energoefektivitāte un kapacitātes samazināšana
Grozījums Nr.  310 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, EJZF var atbalstīt:	1. Lai uzlabotu zvejas kuģu energoefektivitāti, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  311 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ieguldījumus kuģos, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti;	(a) ieguldījumus aprīkojumā vai kuģos, tostarp galveno dzinēju vai palīgdzinēju izņemšanā, nomaiņā vai modernizācijā, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti, ja jaunā dzinēja jauda ir vismaz par 40 % mazāka nekā nomainītā dzinēja jauda;
Grozījums Nr.  312 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) energoefektivitātes auditus un sistēmas.	(b) energoefektivitātes revīzijas, konsultācijas un sistēmas, ja to dēļ nepalielinās zvejas intensitāte.
Grozījums Nr.  313 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) jūraszāļu teritorija un piekrastes mitrāju aizsargāšana un atjaunošana, kas ir būtiski svarīgi oglekļa piesaistītāji, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi;
Grozījums Nr.  314 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) augsta enerģijas patēriņa zvejas rīku nomaiņu ar zemāka enerģijas patēriņa zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka izmaiņas neizraisa zvejas vienības zvejas kapacitātes pieaugumu un nomainīto zvejas rīku konfiscē un iznīcina;;
Grozījums Nr.  315 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bc) neatkarīgus zivju produktu energoresursu pēdas novērtējumus un revīzijas tirdzniecības vietā, lai patērētāji varētu atšķirt zivju produktus, kas radīti, izmantojot mazāk energoietilpīgas zvejas metodes;
Grozījums Nr.  316 Regulas priekšlikums 39. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalsts neattiecas uz galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņu vai modernizāciju. Atbalstu piešķir tikai zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.	2. Atbalstu piešķir tikai zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi tikai vienu reizi plānošanas periodā.
Grozījums Nr.  317 Regulas priekšlikums 39. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu ieguldījumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.	3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, nosakot ieguldījumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, un paredzot sīki izstrādātus noteikumus par šajā pantā norādīto kritēriju piemērošanu.
Grozījums Nr.  318 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai uzlabotu nozvejoto zivju kvalitāti, EJZF var atbalstīt minētajā nolūkā veiktus ieguldījumus kuģos.	1. Lai uzlabotu pievienoto vērtību un komerciālās nozvejas kvalitāti, EJZF var atbalstīt:
	(a) ieguldījumus, kas zvejas produktiem piešķir pievienoto vērtību, jo īpaši ļaujot zvejniekiem veikt savas nozvejas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu;
	(b) tādus inovatīvus ieguldījumus kuģos, kas uzlabo zvejas produktu kvalitāti un saglabāšanu.
Grozījums Nr.  319 Regulas priekšlikums 40. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai uzlabotu nevēlamu nozveju izmantošanu, EJZF var atbalstīt tādus ieguldījumus kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību, kā noteikts [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantā un [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktā.	2. EJZF var atbalstīt tādus ieguldījumus kuģos, kuru mērķis ir uzlabot nevēlamu nozveju apstrādi, uzglabāšanu un izkraušanu, visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību, kā noteikts [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantā un [Regulas (ES) Nr. [...] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktā.
Grozījums Nr.  320 Regulas priekšlikums 40. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek izmantoti selektīvi zvejas rīki, lai līdz minimumam samazinātu nevēlamu nozveju.
Grozījums Nr.  321 Regulas priekšlikums 40. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā.	4. Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir tikai Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi divu kalendāro gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā.
Grozījums Nr.  322 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai paaugstinātu izkrauto produktu kvalitāti, palielinātu energoefektivitāti, veicinātu vides aizsardzību vai uzlabotu drošību un darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus zvejas ostas vai izkraušanas vietu infrastruktūras uzlabošanā, tostarp ieguldījumus atkritumu un jūras piesārņojuma savākšanas iekārtās.	1. EJZF var atbalstīt ieguldījumus zvejas ostas vai izkraušanas vietu infrastruktūras uzlabošanā.
Grozījums Nr.  323 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai atvieglotu nevēlamu nozveju izmantošanu, EJZF var atbalstīt ieguldījumus zvejas ostās un izkraušanas vietās, kas dod iespēju visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību, kā noteikts [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantā un [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktā.	2. Ieguldījumi var attiekties uz:
	(a) izkrauto produktu kvalitātes, svaiguma un izsekojamības uzlabošanu;
	(b) izkraušanas, apstrādes, uzglabāšanas un pārdošanas izsolē apstākļu uzlabošanu;
	(c) komerciālo krājumu nevēlamas nozvejas izmantošanu un nozvejas nepietiekami izmantotās daļas labāku izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 15. pantu un [Regulas (ES) Nr. …/… [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktu;
	(d) energoefektivitāti;
	(e) vides aizsardzību, jo īpaši atkritumu un jūras piesārņojuma savākšanu, uzglabāšanu un apstrādi;
	(f) higiēnas, veselības aizsardzības un drošības uzlabošanu;
	(g) darba apstākļu uzlabošanu;
	(h) apgādi ar ledu, ūdeni un elektrību;
	(i) zvejas kuģu remonta un uzturēšanas aprīkojumu;
	(j) piestātņu būvniecību, modernizāciju un paplašināšanu, lai uzlabotu drošību izkraušanas vai iekraušanas laikā;
	(k) zvejniecības darbību datorizēto vadību;
	(l) zvejas ostu, izkraušanas vietu un izsoles namu apvienošanu vienotā tīklā.
Grozījums Nr.  324 Regulas priekšlikums 41.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	41.a pants
	Jūras mantojuma aizsardzība
	1. Lai atbalstītu un veicinātu tradicionālos jūras amatus, kas saistīti ar zivsaimniecību, un saglabātu vai uzturētu to kuģu darbību, kas ir saistīti ar dalībvalsts jūras mantojuma aizsardzību, EJZF var atbalstīt:
	(a) apmācību un ieguldījumus tradicionālo kuģu būvētavu un tradicionālo jūras amatu atbalstam;
	(b) ieguldījumus kuģos nolūkā atjaunot tradicionālos koka zvejas kuģus, nepalielinot kuģa zvejas jaudu;
	(c) ieguldījumus tradicionālo zvejas kuģu, kas ir saistīti ar jūras mantojuma aizsardzību un vairs netiek izmantoti, saglabāšanā un uzturēšanā.
	2. Atbalstu piešķir tikai kuģu būvētavu un zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi tikai vienu reizi plānošanas periodā.
	3. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, turpina darbību.
Grozījums Nr.  325 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu drošību vai darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus:	1. Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu veselību, drošību, darba apstākļus, cilvēkkapitālu un apmācību, EJZF var atbalstīt ieguldījumus:
Grozījums Nr.  326 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) cilvēkkapitāla veicināšanā un sociālajā dialogā saskaņā ar 31. panta nosacījumiem;
Grozījums Nr.  327 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) aprīkojumā, kā norādīts 36. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;	(b) aprīkojumā un projektos, kā norādīts 36. un 37. pantā, atbilstīgi minētajos pantos izklāstītajiem nosacījumiem;
Grozījums Nr.  328 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) esošās ostās un izkraušanas vietās, kā norādīts 41. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.	(d) zvejas ostās, patvēruma vietās un izkraušanas vietās, kā norādīts 41. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
Grozījums Nr.  329 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes paaugstināšanā, kā minēts 40. pantā un saskaņā ar šā panta nosacījumiem.
Grozījums Nr.  330 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a EJZF var atbalstīt ieguldījumus saistībā ar uzņēmējdarbību, kā norādīts 32. pantā, un atbilstoši šajā pantā norādītajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.  331 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b EJZF var atbalstīt inovācijas attīstību un veicināšanu saskaņā ar 28. pantu, konsultāciju pakalpojumus saskaņā ar 29. pantu un partnerības starp zinātniekiem un zvejniekiem saskaņā ar 30. pantu.
Grozījums Nr.  332 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atsauces uz zvejas kuģiem 33., 36. un 39. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;	(a) atsauces uz zvejas kuģiem 33., 36., 37., 39. un 40. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;
Grozījums Nr.  333 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) atsauces uz jūras vidi 36. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis.	(b) atsauces uz jūras vidi 36. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā veic zveju iekšējos ūdeņos.
Grozījums Nr.  334 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai atbalstītu dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos ekspluatētu kuģu nodošanu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības saskaņā ar šīs regulas 32. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.	3. Lai atbalstītu dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos veiktu zvejas darbību dažādošanu papildus citām darbībām ārpus zvejniecības saskaņā ar šīs regulas 32. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.  335 Regulas priekšlikums 42. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Lai aizsargātu un spēcinātu ūdens dzīvnieku un augu valsti, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos strādājošu zvejnieku līdzdalību Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā, atjaunošanā un monitoringā, ja šīs teritorijas ir tieši saistītas ar zvejas darbībām, kā arī iekšējo ūdeņu sanāciju, arī migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot 38. panta 1. punkta d) apakšpunktu.	5. Lai aizsargātu un spēcinātu ūdens dzīvnieku un augu valsti, EJZF var atbalstīt:
	(a) iekšējos ūdeņos strādājošu zvejnieku līdzdalību Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā, atjaunošanā un monitoringā, ja šīs teritorijas ir tieši saistītas ar zvejas darbībām, kā arī iekšējo ūdeņu sanāciju, arī migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot 38. panta 1. punkta d) apakšpunktu;
	(b) tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecību, modernizēšanu vai uzstādīšanu, kas paredzēti ūdens faunas un floras aizsardzībai un spēcināšanai, cita starpā to zinātnisku uzraudzīšanu un novērtēšanu.
Grozījums Nr.  336 Regulas priekšlikums 42. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpina darboties tikai iekšējos ūdeņos.	6. Neskarot 3. punkta noteikumus, dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpina darboties tikai iekšējos ūdeņos.
Grozījums Nr.  337 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Atbalstu saskaņā ar šo nodaļu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja vien nav skaidri noteikts citādi.	1. Atbalstu saskaņā ar šo nodaļu piešķir tikai ilgtspējīgiem akvakultūras uzņēmumiem, tostarp tos kuros darbību veic uzņēmēji, kas sāk darbību 1.a punktā minētajā nozarē, un organizācijām, kuras izveidojuši akvakultūras ražotāji un uzņēmēji, ja vien nav skaidri noteikts citādi. Atbalstu nepiešķir operatoriem, kuri pieļāvuši nopietnus Savienības vides tiesību aktu pārkāpumus.
Grozījums Nr.  338 Regulas priekšlikums 44. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a. Šā panta nolūkā uzņēmēji, kas sāk darbību minētajā nozarē, iesniedz komercdarbības plānu un gadījumā, ja ieguldījumu summas pārsniedz EUR 150 000, arī priekšizpētes rezultātus.
Grozījums Nr.  339 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja darbības sastāv no tādiem ieguldījumiem aprīkojumā vai infrastruktūrā, ar kuriem nodrošina atbilstību vides, cilvēka vai dzīvnieku veselības, higiēnas vai dzīvnieku labturības prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos un stājas spēkā pēc 2014. gada, atbalstu var piešķirt līdz datumam, kurā šie standarti uzņēmumiem kļūst obligāti.	2. Atbalstu piešķir tikai tādiem ieguldījumiem aprīkojumā vai infrastruktūrā, kuriem ir ievērojami zemāka ietekme uz vidi vai labāki rezultāti attiecībā uz cilvēka vai dzīvnieku veselību, higiēnu vai dzīvnieku labturību, nekā noteikts Savienības tiesību aktos.
	Atbalstu nepiešķir akvakultūras darbībām, kurās izmanto eksotiskas sugas vai ģenētiski modificētus organismus.
	Atbalstu nevar piešķirt nekādām intensīvās akvakultūras darbībām aizsargājamās jūras teritorijās, zivju krājumu atjaunošanas apgabalos vai Natura 2000 teritorijās.
Grozījums Nr.  340 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu inovāciju akvakultūrā, EJZF var atbalstīt darbības:	1. Lai veicinātu inovāciju ilgtspējīgā akvakultūrā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir:
(a) ar kurām akvakultūras saimniecībās ievieš jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina saimniecību ietekmi uz vidi vai veicina resursu ilgtspējīgāku izmantošanu akvakultūrā;	(a) akvakultūras saimniecībās attīstīt tehniskas, zinātniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas jo īpaši samazina saimniecību ietekmi uz vidi, samazina atkarību no zivju miltiem un zivju eļļas, veicina resursu ilgtspējīgāku izmantošanu akvakultūrā vai veicina jaunu ilgtspējīgu ražošanas metožu attīstību;
(b) ar kurām izstrādā vai ievieš tirgū jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas.	(b) izstrādāt vai ieviest tirgū jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, kā arī inovācijas vai uzlabojumus akvakultūras produktu ražošanā un apstrādē;
	(ba) izpētīt inovācijas, produktu un procesu tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas.
Grozījums Nr.  341 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā pantā minētās darbības ir jāveic sadarbībā ar katras dalībvalsts tiesību aktos atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.	2. Šajā pantā minētās darbības veic katras dalībvalsts tiesību aktos atzīta publiska vai privāta zinātniska, akadēmiska vai tehniska organizācija, vai arī tās tiek veiktas sadarbībā ar šo organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.
Grozījums Nr.  342 Regulas priekšlikums 45. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a EJZF sniedz finansiālu ieguldījumu akvakultūras nozares attīstībai un inovācijai akvakultūrā, ko īsteno saskaņā ar dalībvalstu izstrādātajiem stratēģiskajiem daudzgadu plāniem.
Grozījums Nr.  343 Regulas priekšlikums 46. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ieguldījumi akvakultūrā aiz piekrastes zonas un akvakultūrā nepārtikas vajadzībām	Ieguldījumi akvakultūrā
Grozījums Nr.  344 Regulas priekšlikums 46. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu akvakultūras veidus ar lielu izaugsmes potenciālu, EJZF var atbalstīt ieguldījumus ar mērķi attīstīt akvakultūru aiz piekrastes zonas un akvakultūru nepārtikas vajadzībām.	1. Lai veicinātu ilgtspējīgas akvakultūras veidus, kas nodrošina vides pakalpojumus, EJZF var atbalstīt: –
	(a) ienesīgus ieguldījumus akvakultūrā, tostarp aiz piekrastes zonas un akvakultūrā nepārtikas vajadzībām;
	(b) produkcijas un audzēto sugu dažādošanu, kā arī pētījumus par vietas produktivitāti un piemērotību;
Grozījums Nr.  345 Regulas priekšlikums 46. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Atbalstu saskaņā ar 1. punktu var piešķirt pašreizēju akvakultūras uzņēmumu ražošanas palielināšanai un/vai šo uzņēmumu modernizēšanai, vai arī jaunu uzņēmumu būvniecībai — ar nosacījumu, ka izstrāde ir saskaņā ar valsts daudzgadu stratēģisko plānu akvakultūras attīstībai.
Grozījums Nr.  346 Regulas priekšlikums 46. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1b. Šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir tikai gadījumos, kad ar neatkarīgu tirdzniecības ziņojumu ir skaidri apliecināts, ka produktam ir labas un ilgtspējīgas tirgus izredzes. Izveidotie uzņēmumi ir ekonomiski dzīvotspējīgi un neveicina pārprodukciju nozarē.
Grozījums Nr.  347 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu uzņēmējdarbību akvakultūrā, EJZF var atbalstīt ieguldījumus, kas palīdz:	1. Lai veicinātu uzņēmējdarbību ilgtspējīgā akvakultūrā, EJZF var atbalstīt ieguldījumus, kas palīdz:
Grozījums Nr.  348 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) palielināt akvakultūras produktu pievienoto vērtību, jo īpaši dodot iespēju akvakultūras uzņēmumam veikt savas akvakultūras produkcijas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu;	(a) palielināt akvakultūras produktu pievienoto vērtību, piemēram, sniedzot atbalstu, lai akvakultūras nozare veiktu savas akvakultūras produkcijas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu, vai veidojot apvienības vai slēdzot asociācijas nolīgumus šādai savas produkcijas apstrādei;
Grozījums Nr.  349 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) dažādot akvakultūras uzņēmumu ienākumus, pievēršoties jaunām akvakultūras sugām ar labām tirgus izredzēm;	(b) dažādot akvakultūras nozares ienākumus, pievēršoties jaunām, vietējām akvakultūras sugām attiecīgajā vidē ar pievienoto vērtību un labām tirgus un vides izredzēm;
Grozījums Nr.  350 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) dažādot akvakultūras uzņēmumu ienākumus, pievēršoties papildinošām darbībām citās jomās ārpus akvakultūras.	(c) dažādot akvakultūras uzņēmumu ienākumus, pievēršoties papildinošām darbībām.
Grozījums Nr.  351 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja papildinošās darbības citās jomās ārpus akvakultūras ir saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību akvakultūrā, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras vides pakalpojumi vai izglītojoši pasākumi par akvakultūru.	2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja papildinošās darbības citās jomās ārpus akvakultūras ir saistītas ar ražošanas pamatdarbību un tirdzniecību akvakultūrā, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras vides pakalpojumi vai izglītojoši pasākumi par akvakultūru.
Grozījums Nr.  352 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai uzlabotu akvakultūras saimniecību vispārējo veiktspēju un konkurētspēju, EJZF var atbalstīt:	1. Lai uzlabotu akvakultūras saimniecību vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un samazinātu darbību ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  353 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) tehniska, zinātniska, juridiska vai ekonomiska rakstura konsultāciju pakalpojumu sniegšanu akvakultūras saimniecībām.	(b) tehniska, zinātniska, juridiska, vides vai ekonomiska rakstura konsultāciju pakalpojumu sniegšanu akvakultūras saimniecībām.
Grozījums Nr.  354 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) veselības un nekaitīguma standartiem, kas pamatojas uz Savienības un valsts tiesību aktiem;	(d) veselības, higiēnas un nekaitīguma standartiem, kas pamatojas uz Savienības un valsts tiesību aktiem;
Grozījums Nr.  355 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) iespēju vienlīdzības veicināšanu, jo īpaši uz dzimumu līdztiesību un personu ar invaliditāti integrāciju.
Grozījums Nr.  356 Regulas priekšlikums 48. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai publisko tiesību subjektiem, kas izvēlēti saimniecību konsultāciju pakalpojumu izveidei. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras MVU vai akvakultūras ražotāju organizācijām.	3. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai publisko tiesību subjektiem, kas izvēlēti saimniecību konsultāciju pakalpojumu vai dalībvalsts atzītu profesionālo organizāciju izveidei. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras MVU, dalībvalsts atzītām profesionālajām organizācijām, akvakultūras ražotāju organizācijām vai akvakultūras ražotāju organizāciju apvienībām.
Grozījums Nr.  357 Regulas priekšlikums 48. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja piešķiramais pabalsts nepārsniedz EUR 4000, saņēmēju var izvēlēties paātrinātā procedūrā.
Grozījums Nr.  358 Regulas priekšlikums 48. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbalstu konsultāciju pakalpojumu izmantošanai akvakultūras saimniecības nesaņem vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā attiecībā uz katru pakalpojumu kategoriju, kas minēta 2. punkta a)–e) apakšpunktā.	svītrots
Grozījums Nr.  359 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses piemēru izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā;	(a) profesionālo apmācību, mūžizglītību, zinātniskas un tehniskas informācijas un novatoriskas prakses piemēru izplatīšanu, jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā, darba apstākļu uzlabošanu, darba drošības veicināšanu un darbību ietekmes uz vidi samazināšanu;
Grozījums Nr.  360 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām, tostarp zinātniskām organizācijām vai organizācijām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību.	(b) tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām privātām vai publiskām ieinteresētajām personām, tostarp zinātniskām, tehniskām un mācību organizācijām vai organizācijām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību.
Grozījums Nr.  361 Regulas priekšlikums 49. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, nepiešķir lieliem akvakultūras uzņēmumiem.	svītrots
Grozījums Nr.  362 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu akvakultūras audzētavu un infrastruktūras attīstību, EJZF var atbalstīt:	1. Lai veicinātu akvakultūras audzētavu un infrastruktūras attīstību un samazinātu darbību ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt:
	–
Grozījums Nr.  363 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) akvakultūras attīstībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanu un kartēšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jūras telpiskās plānošanas procesus;	(a) ilgtspējīgas akvakultūras, kuras ietekme uz vidi ir neliela, attīstībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanu un kartēšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jūras telpiskās plānošanas procesus, kā arī vides mijiedarbības uzraudzības pasākumus akvakultūras darbību ražošanas posmā;
Grozījums Nr.  364 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) tādu apgabalu noteikšanu un kartēšanu, kuros nebūtu pieļaujama intensīvu akvakultūras darbību īstenošana, lai saglabātu šo apgabalu nozīmi ekosistēmas darbībā, piemēram, mazuļu uzturēšanās vietas, piekrastes nārsta apgabali, aizsargājamie jūras apgabali, Natura 2000 teritorijas vai zivju krājumu atjaunošanas apgabali;
Grozījums Nr.  365 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) infrastruktūras uzlabošanu akvakultūras teritorijās, arī ar zemes konsolidācijas, energoapgādes vai ūdens apsaimniekošanas pasākumiem;	(b) tādu atbalsta iekārtu un infrastruktūras uzlabošanu un attīstīšanu, kas ir vajadzīgas akvakultūras audzētavu potenciāla palielināšanai un samazinās akvakultūras radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu, arī veicot ieguldījumus zemes konsolidācijas, energoapgādes vai ūdens apsaimniekošanas pasākumos;
Grozījums Nr.  366 Regulas priekšlikums 50. pants – 1.  punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk un īsteno saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punktu vai Direktīvas 92/43/EEK 16. panta 1. punktu, lai nepieļautu būtiskus kaitējumus akvakultūrai.	(c) darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk nolūkā mazināt ietekmi uz savvaļas sugām, kas aizsargātas saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK vai Direktīvu 92/43/EEK, lai nepieļautu būtiskus kaitējumus akvakultūrai.
Grozījums Nr.  367 Regulas priekšlikums 50. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā pantā paredzētā atbalsta saņēmēji ir tikai publisko tiesību subjekti.	2. Šajā pantā paredzētā atbalsta saņēmēji ir tikai publisko tiesību subjekti vai privātas organizācijas, kurām dalībvalsts ir uzticējusi veikt 1. punkta a), aa) un b) apakšpunktā minētās darbības.
Grozījums Nr.  368 Regulas priekšlikums 51. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jaunu akvakultūras audzētāju rosināšana	Jaunu audzētāju rosināšana ilgtspējīgas akvakultūras un akvakultūras produktu apstrādes nozarē
Grozījums Nr.  369 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu uzņēmējdarbību akvakultūrā, EJZF var atbalstīt jaunu akvakultūras audzētāju akvakultūras uzņēmumu izveidi.	1. Lai veicinātu uzņēmējdarbību akvakultūrā, EJZF var atbalstīt jaunu akvakultūras audzētāju ilgtspējīgas akvakultūras uzņēmumu vai kooperatīvu izveidi, tostarp saistītā apstrādes nozarē, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem akvakultūras audzētājiem un dzimumu līdztiesībai.
Grozījums Nr.  370 Regulas priekšlikums 51. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu piešķir akvakultūras audzētājiem, kas sāk darbību nozarē, ja:	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  371 Regulas priekšlikums 51. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) viņi pirmo reizi dibina akvakultūras mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kā šāda uzņēmuma vadītāji;	(b) viņi pirmo reizi dibina mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu akvakultūras vai akvakultūras produktu apstrādes nozarē kā šāda uzņēmuma vadītāji;
Grozījums Nr.  372 Regulas priekšlikums 51. pants – 2. punkts – c apakšpunks
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) viņi iesniedz uzņēmējdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību.	(c) viņi iesniedz ekonomiskā un vides ziņā ticamu uzņēmējdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību, tostarp plānu par to, kā samazināt viņu darbības radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu.
Grozījums Nr.  373 Regulas priekšlikums 52. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tādas akvakultūras veicināšana, kurā tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis	Tādas ilgtspējīgas akvakultūras veicināšana, kurā tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis
Grozījums Nr.  374 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai būtiski samazinātu akvakultūras ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt ieguldījumus:	Lai būtiski samazinātu akvakultūras ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt šādus ieguldījumus:
Grozījums Nr.  375 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) kuri dod iespēju būtiski samazināt akvakultūras uzņēmumu ietekmi uz ūdeni, jo īpaši samazinot izmantojamo ūdens daudzumu vai uzlabojot izplūstošā ūdens kvalitāti, arī izmantojot multitrofiskas akvakultūras sistēmas;	(a) kuri dod iespēju būtiski samazināt akvakultūras uzņēmumu ietekmi uz ūdens izmantojumu un kvalitāti, jo īpaši samazinot izmantojamo ūdens vai ķīmisko vielu, antibiotiku un citu zāļu daudzumu vai uzlabojot izplūstošā ūdens kvalitāti, arī izmantojot multitrofiskas akvakultūras sistēmas;
Grozījums Nr.  376 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) kuri veicina slēgtas sistēmas akvakultūru;
Grozījums Nr.  377 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) kuri ierobežo akvakultūras uzņēmumu negatīvo ietekmi uz dabu vai bioloģisko daudzveidību;	(b) kuri ierobežo akvakultūras uzņēmumu negatīvo ietekmi uz dabu un veicina vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, īpaši samazina ietekmi uz savvaļas zivju krājumiem, mijiedarbību ar plēsēju sugām, toksisku ķīmisku vielu un antibiotiku izmantojumu un citu ietekmi uz vidi, kas saistīta ar intensīvu darbību akvakultūrā;
Grozījums Nr.  378 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) kuru mērķis ir iegādāties aprīkojumu akvakultūras saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām, kas ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK un Padomes Direktīvu 92/43/EEK;	(c) kuru mērķis ir iegādāties aprīkojumu akvakultūras saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām;
Grozījums Nr.  379 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) kuru mērķis ir atjaunot esošos akvakultūras dīķus vai lagūnas, izvācot sanesas, vai veikt iespējamus pasākumus, lai novērstu sanesu nogulsnēšanos.	(e) kuru mērķis ir atjaunot estuārus, esošos akvakultūras dīķus vai lagūnas un saistītās dzīvotnes, izvācot sanesas vai novēršot sanesu nogulsnēšanos.
Grozījums Nr.  380 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu bioloģiskās akvakultūras vai energoefektīvas akvakultūras attīstību, EJZF var atbalstīt:	1. Lai veicinātu bioloģiskās akvakultūras vai energoefektīvākas akvakultūras attīstību, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  381 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pāreju no plēsēju sugu audzēšanas darbībām uz tādu zālēdāju sugu audzēšanas darbībām, kuras nav atkarīgas no barošanās ar svaigām, savvaļas, jūras vai saldūdens zivīm, zivju miltiem vai zivju eļļu;
Grozījums Nr.  382 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) slēgtas sistēmas akvakultūras veicināšanu gadījumos, kad zivis un citi ūdens cilmes produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, samazinot izmantojamā ūdens daudzumu;
Grozījums Nr.  383 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) līdzdalību Savienības vides vadības un audita sistēmās, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS).	(b) līdzdalību Savienības vides vadības un revīzijas sistēmās, piemēram, tādās, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un revīzijas sistēmā (EMAS), vai līdzdalību valsts līmenī atzītās vides pārvaldības sistēmās.
Grozījums Nr.  384 Regulas priekšlikums 53. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu var piešķirt tikai tiem saņēmējiem, kuri apņemas vismaz 3 gadus piedalīties EMAS vai vismaz 5 gadus ievērot bioloģiskās audzēšanas prasības.	2. Atbalstu var piešķirt tikai tiem saņēmējiem, kuri apņemas vismaz piecus gadus piedalīties EMAS vai vismaz piecus gadus ievērot bioloģiskās audzēšanas prasības.
Grozījums Nr.  385 Regulas priekšlikums 53. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu piešķir kompensācijas veidā ne vairāk kā divus gadus laikā, kurā notiek uzņēmuma pāreja uz bioloģisko audzēšanu vai gatavošanās līdzdalībai EMAS sistēmā.	3. Atbalstu piešķir kompensācijas veidā ne vairāk kā piecus gadus laikā, kurā notiek uzņēmuma pāreja uz bioloģisko audzēšanu vai gatavošanās līdzdalībai EMAS sistēmā.
Grozījums Nr.  386 Regulas priekšlikums 53. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās laikā, kurā notiek pāreja no tradicionālās uz bioloģisko audzēšanu, attiecībā uz darbībām, kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu;	(a) zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās laikā, kurā notiek pāreja no tradicionālās uz bioloģisko audzēšanu vai bioloģiskās audzēšanas saglabāšanu, attiecībā uz darbībām, kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu;
Grozījums Nr.  387 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai veicinātu tādas akvakultūras attīstību, kas nodrošina vides pakalpojumus, EJZF var atbalstīt:	1. Lai veicinātu tādas ilgtspējīgas akvakultūras attīstību, kas nodrošina vides pakalpojumus, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  388 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) akvakultūras metodes, kas ir saderīgas ar īpašām vides vajadzībām un uz kurām attiecas konkrētas apsaimniekošanas prasības, kas izriet no Natura 2000 teritoriju noteikšanas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK;	(a) ekstensīvas un daļēji intensīvas akvakultūras metodes, kas ir saderīgas ar īpašām vides vajadzībām un uz kurām attiecas konkrētas apsaimniekošanas prasības, kas izriet no Natura 2000 teritoriju noteikšanas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;
Grozījums Nr.  389 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) līdzdalību ūdensdzīvnieku saglabāšanā un pavairošanā ex situ, ko veic saskaņā ar saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas programmām, ko izstrādājušas publiskā sektora iestādes vai ko īsteno to pārraudzībā;	(b) izmaksas, kas tieši saistītas ar līdzdalību ūdensdzīvnieku saglabāšanā un pavairošanā ex situ, ko veic saskaņā ar saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas programmām, ko izstrādājušas publiskā sektora iestādes vai ko īsteno to pārraudzībā;
Grozījums Nr.  390 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ekstensīvas akvakultūras veidus, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu un ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo elementu apsaimniekošanu.	(c) ekstensīvas un daļēji intensīvas akvakultūras veidus gan piekrastes teritorijās, gan iekšējos ūdeņos, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu un ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo elementu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr.  391 Regulas priekšlikums 54. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir kā ikgadēju kompensāciju par papildu izmaksām vai negūtajiem ienākumiem, kas izriet no attiecīgo teritoriju apsaimniekošanas prasībām saistībā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu.	2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir kā ikgadēju kompensāciju par papildu izmaksām un/vai negūtajiem ienākumiem, kas izriet no attiecīgo teritoriju apsaimniekošanas prasībām saistībā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu.
Grozījums Nr.  392 Regulas priekšlikums 54. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta c) apakšpunktā, piešķir kā ikgadēju kompensāciju par radītajām papildu izmaksām.	4. Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta c) apakšpunktā, piešķir kā ikgadēju kompensāciju par radītajām papildu izmaksām un kā kompensāciju par zaudējumiem, ko audzētajai akvakultūrai nodarījušas aizsargājamās sugas, ar noteikumu, ka ir veikti aizsardzības pasākumi.
Grozījums Nr.  393 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF palīdz kompensēt gliemju audzētāju zaudējumus, kas rodas, uz laiku apturot audzēto gliemju ieguvi vienīgi sabiedrības veselības iemeslu dēļ.	1. EJZF var palīdzēt kompensēt gliemju audzētāju zaudējumus, kas rodas, uz laiku apturot audzēto gliemju ieguvi vienīgi sabiedrības veselības iemeslu dēļ.
Grozījums Nr.  394 Regulas priekšlikums 55. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ieguve ir apturēta ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas vai	(a) ieguve ir apturēta vienu mēnesi vai
Grozījums Nr.  395 Regulas priekšlikums 55. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 35 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados.	(b) zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 15 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados, vai ja uzņēmumam ir īsāks īstenošanas periods, — iepriekšējā darbības periodā. Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, ko izmanto aprēķinu veikšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas mazāk nekā vienu gadu.
Grozījums Nr.  396 Regulas priekšlikums 55. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Laiks, par kādu var piešķirt kompensāciju, ir ne vairāk kā 12 mēneši visā plānošanas periodā.	svītrots
Grozījums Nr.  397 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību akvakultūras uzņēmumos, īpaši profilakses un biodrošības ziņā, EJZF var atbalstīt:	1. Lai uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību akvakultūras uzņēmumos, īpaši profilakses un biodrošības ziņā, EJZF var atbalstīt akvakultūras saimniecības un profesionālās akvakultūras organizācijas attiecībā uz šādām darbībām:
Grozījums Nr.  398 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) slimību kontroli un izskaušanu akvakultūrā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā;	(a) slimību kontroles un izskaušanas izmaksas akvakultūrā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā, tostarp vajadzīgās darbības izmaksas, lai izpildītu izskaušanas plānā paredzētās saistības;
Grozījums Nr.  399 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vispārējas un konkrētām sugām piemērotas labākās prakses vai rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz biodrošību vai dzīvnieku labturības vajadzībām akvakultūrā;	(b) vispārējas un konkrētām sugām piemērotas labākās prakses vai rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz biodrošību, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības vajadzībām akvakultūrā;
Grozījums Nr.  400 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veterināro zāļu pieejamības uzlabošanu to lietošanai akvakultūrā un šādu zāļu atbilstošas lietošanas veicināšanu, pasūtot farmaceitiskus pētījumus un veicot informācijas izplatīšanu un apmaiņu.	(c) iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt akvakultūras atkarību no akvakultūrā izmantojamajām veterinārajām zālēm;
Grozījums Nr.  401 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) dalībvalstīs atzītu akvakultūras nozares veselības aizsardzības grupu izveidi un darbību.
Grozījums Nr.  402 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai aizsargātu akvakultūras audzētāju ienākumus, EJZF var atbalstīt ieguldījumu akvakultūras krājuma apdrošināšanā, kura sedz zaudējumus, ko izraisa:	1. Lai aizsargātu akvakultūras audzētāju ienākumus, EJZF var atbalstīt ieguldījumu akvakultūras krājuma apdrošināšanā vai dalībvalsts atzītā kopieguldījumu fondā, no kura sedz zaudējumus, ko izraisa vismaz viens no šādiem apstākļiem:
Grozījums Nr.  403 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) dabas katastrofas;	(a) dabas katastrofas vai plašs jūras vides piesārņojums;
Grozījums Nr.  404 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē;	(c) pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē un kvantitātē;
Grozījums Nr.  405 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) akvakultūras slimības vai ražošanas iekārtu iznīcināšana.	(d) akvakultūras slimības, plēsēju barošanās, mehāniskas kļūmes vai ražošanas iekārtu iznīcināšana, par kuru uzņēmums nav atbildīgs;
Grozījums Nr.  406 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) savvaļas dzīvnieku radīts nopietns kaitējums iekārtām, tostarp invazīvo sugu ieviešanās akvakultūras saimniecībās;
Grozījums Nr.  407 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) vides piesārņojums, ko rada ārējs negadījums, kas nav saistīts ar akvakultūras saimniecību;
Grozījums Nr.  408 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dc) to dzīvnieku savākšana un iznīcināšana, kuri ir nobeigušies dabīgā nāvē saimniecībās, vai gājuši bojā tādos negadījumos saimniecībās, par kuriem operatori nav atbildīgi, kā arī tikuši nokauti un aprakti pašā saimniecībā dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ un pēc iepriekšējas attiecīgo iestāžu atļaujas saņemšanas.
Grozījums Nr.  409 Regulas priekšlikums 57. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai akvakultūras slimības uzliesmojuma gadījumam ir jābūt attiecīgās dalībvalsts oficiāli atzītam.	2. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, slimības, plaša piesārņojuma vai jebkādu 1. punktā paredzēto attiecīgo apstākļu gadījumam ir jābūt attiecīgās dalībvalsts oficiāli atzītam.
Grozījums Nr.  410 Regulas priekšlikums 57. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu piešķir tikai par tādiem akvakultūras krājuma apdrošināšanas līgumiem, kuri sedz 1. punktā minētos ekonomiskos zaudējumus, kas pārsniedz 30 % no akvakultūras audzētāja gada vidējā produkcijas apjoma.	3. Atbalstu piešķir tikai par tādiem akvakultūras krājuma apdrošināšanas līgumiem vai kopieguldījumu fondiem, kuri sedz 1. punktā minētos ekonomiskos zaudējumus, kas pārsniedz 25 % no akvakultūras audzētāja gada vidējā produkcijas apjoma.
Grozījums Nr.  411 Regulas priekšlikums 58. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EJZF atbalsta zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot uz sabiedrību orientētu pieeju vietējai attīstībai, kas izklāstīta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. pantā.	EJZF atbalsta zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot uz sabiedrību orientētu pieeju vietējai attīstībai, kas izklāstīta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. pantā.
Grozījums Nr.  412 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā nodaļā paredzētais finansiālais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 1. punktā norādītās Savienības prioritātes.	Šajā nodaļā paredzētais finansiālais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 1., 2. un 3. punktā norādītās Savienības prioritātes.
Pamatojums
Zivsaimniecības reģioni ir ļoti svarīgi ilgtspējīgas akvakultūras attīstības kontekstā, turklāt tiem ir liela nozīme saistībā ar inovāciju organizēšanu. Ir zināmi daudzi piemēri, kad šie reģioni ir bijuši inovāciju veicinātāji piekrastes teritorijās, un akvakultūras gadījumā reģionu nozīme ir būtiska, ņemot vērā to atbildību telpiskās plānošanas jomā.
Grozījums Nr.  413 Regulas priekšlikums 5. sadaļa – 3. nodaļa – 2. iedaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Zivsaimniecības reģioni, vietējās partnerības un vietējās attīstības stratēģijas	Zivsaimniecības un akvakultūras reģioni, vietējās partnerības un vietējās attīstības stratēģijas
Grozījums Nr.  414 Regulas priekšlikums 60. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ioni	Zivsaimniecības un akvakultūras reģioni
Grozījums Nr.  415 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Zivsaimniecības reģions, kam ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir:	1. Tiesības pretendēt uz atbalstu ir jūras zvejas reģionam, reģionam, kur notiek zveja iekšējos ūdeņos, vai akvakultūras reģionam. Tas ir funkcionāli vienots ģeogrāfiskā, bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā ziņā, īpaši ņemot vērā zvejniecības, akvakultūras un saistītas darbības, un nodrošina pietiekamu cilvēkresursu, finansiālo un ekonomisko resursu kritisko masu, lai būtu iespējams īstenot dzīvotspējīgu vietējās attīstības stratēģiju.
Grozījums Nr.  416 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ierobežota lieluma un parasti mazāks par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas NUTS 3. līmeni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, un	svītrots
Grozījums Nr.  417 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) funkcionāli vienots no ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālā aspekta, īpaši ņemot vērā zvejniecības un akvakultūras jomu, un nodrošina pietiekamu cilvēkresursu, finansiālo un ekonomisko resursu kritisko masu, lai būtu iespējams īstenot dzīvotspējīgu vietējās attīstības stratēģiju.	svītrots
Grozījums Nr.  418 Regulas priekšlikums 61. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF vajadzībām integrēta vietējās attīstības stratēģija, kas minēta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, balstās uz dažādu vietējās ekonomikas nozaru, jo īpaši zvejniecības un akvakultūras, dalībnieku un projektu mijiedarbību.	1. EJZF vajadzībām integrēta vietējās attīstības stratēģija, kas minēta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, balstās uz zvejniecības un akvakultūras nozaru, kā arī citu vietējās ekonomikas nozaru dalībnieku un projektu mijiedarbību un apspriešanos. Šajā saistībā ir jāapspriežas ar konsultatīvajām padomēm.
Grozījums Nr.  419 Regulas priekšlikums 61. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares optimālu iesaistīšanos piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgā attīstībā;	(a) nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares optimālu iesaistīšanos piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgā attīstībā;
Grozījums Nr.  420 Regulas priekšlikums 61. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nodrošina to, lai vietējā sabiedrība pilnībā izmantotu jūrlietu un piekrastes attīstības sniegtās iespējas un gūtu labumu no tām.	(b) nodrošina to, lai vietējā sabiedrība pilnībā izmantotu jūrlietu, piekrastes un iekšējo ūdeņu attīstības sniegtās iespējas un gūtu labumu no tām, un jo īpaši palīdz mazām un panīkušām zvejas ostām maksimāli palielināt ar jūru saistītās iespējas, attīstot dažādotu infrastruktūru.
Grozījums Nr.  421 Regulas priekšlikums 61. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Stratēģijai jābūt saskanīgai ar reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas var sniegties no tādām, kas orientētas tieši uz zivsaimniecību, līdz plašākām stratēģijām, kas vērstas uz dažādošanu zivsaimniecības reģionos. Stratēģija ir kas vairāk par vienkāršu darbību savirknējumu vai nozares pasākumu uzskaitījumu.	3. Stratēģijai jābūt saskanīgai ar reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas galvenokārt ir orientētas uz zivsaimniecību vai akvakultūru, lai gan tās var būt plašākas stratēģijas, kas vērstas uz dažādošanu zivsaimniecības reģionos. Stratēģija ir kas vairāk par vienkāršu darbību savirknējumu vai nozares pasākumu uzskaitījumu.
Grozījums Nr.  422 Regulas priekšlikums 61. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus par [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 29. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā rīcības plāna saturu.	5. Integrētā vietējās attīstības stratēģijā jāiekļauj Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 29. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais rīcības plāns. Rīcības plānā cita starpā nosaka tos pasākumus, ar kuriem paredzēts īstenot minēto stratēģiju un attiecībā uz katru pasākumu — pasākuma mērķus, attiecināmos izdevumus, atbalsttiesīgos saņēmējus, saistīto publisko aizdevumu finansējumu, darbību atlases kritērijus un rezultātu rādītājus.
Grozījums Nr.  423 Regulas priekšlikums 62. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares plašu pārstāvību.	(b) nodrošina, ka vairākums pārstāvju ir no zvejniecības un/vai akvakultūras nozares.
Grozījums Nr.  424 Regulas priekšlikums 62. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja vietējās attīstības stratēģiju atbalsta ne tikai EJZF, bet arī citi fondi, saskaņā ar 3. punktā minētajiem kritērijiem izveido īpašu atlases struktūru, kas darbojas ar EJZF atbalstītiem projektiem.	4. Ja vietējās attīstības stratēģiju atbalsta ne tikai EJZF, bet arī citi fondi, ZVRG atlases struktūrai, kas darbojas ar EJZF atbalstītiem projektiem, ir jāatbilst 3. punktā minētajiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  425 Regulas priekšlikums 62. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Darbības programmā ir skaidri aprakstīti ZVRG un vadošās iestādes pienākumi attiecībā uz visiem īstenošanas uzdevumiem, kas saistīti ar stratēģiju.	7. Darbības programmā ir skaidri aprakstīti ZVRG un vadošās iestādes un īstenošanas iestādes, ja tā nav vadošā iestāde, pienākumi attiecībā uz visiem īstenošanas uzdevumiem, kas saistīti ar stratēģiju.
Grozījums Nr.  426 Regulas priekšlikums 63. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Darbības, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, ir noteiktas [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 31. pantā.	1. Darbības un izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, ir noteiktas [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 31. pantā.
Grozījums Nr.  427 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sagatavošanās atbalsts attiecas uz spēju veidošanu, mācībām un tīklu veidošanu ar mērķi sagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju.	1. Sagatavošanās atbalsts attiecas uz spēju veidošanu, apspriešanos, mācībām un tīklu veidošanu ar mērķi sagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju.
Grozījums Nr.  428 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pievienotās vērtības veidošana, darbvietu radīšana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos;	(a) pievienotās vērtības veidošana, darbavietu radīšana, jauniešu piesaistīšana un inovācijas veicināšana visos zvejas, akvakultūras un apstrādes nozares produktu piegādes ķēdes posmos;
Grozījums Nr.  429 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) dažādošanas un darbvietu radīšanas veicināšana zivsaimniecības reģionos, jo īpaši citās jūrlietu nozarēs;	(b) dažādošanas un darbavietu radīšanas veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos, tostarp zvejniecību un akvakultūru papildinošo jūrlietu darbību dažādošana;
Grozījums Nr.  430 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) mācību veicināšana un darba apstākļu uzlabošana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos;
Grozījums Nr.  431 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) zivsaimniecības reģionu vides resursu vairošana un izmantošana, arī klimata pārmaiņu seku mazināšanas darbības;	(c) zivsaimniecības un akvakultūras reģionu vides resursu vairošana un izmantošana, arī darbības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, piekrastes teritorijas pārvaldības uzlabošanai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai;
Grozījums Nr.  432 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) sociālās labklājības un kultūras mantojuma, tostarp jūras kultūras mantojuma, veicināšana zivsaimniecības reģionos;	(d) sociālās labklājības un kultūras mantojuma, tostarp zvejas un jūras kultūras mantojuma, veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos;
Grozījums Nr.  433 Regulas priekšlikums 65. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sniegtais atbalsts var ietvert pasākumus, kas paredzēti šīs sadaļas I un II nodaļā, ja ir skaidrs loģisks pamats to pārvaldībai vietējā līmenī. Ja palīdzību piešķir darbībām, kas atbilst šiem pasākumiem, piemēro attiecīgos nosacījumus un katrai darbībai piemērojamo ieguldījumu apjomu, kas noteikts šīs sadaļas I un II nodaļā.	2. Sniegtais atbalsts var ietvert pasākumus, kas paredzēti šīs sadaļas I, II un IV nodaļā, ja ir skaidrs loģisks pamats to pārvaldībai vietējā līmenī. Ja palīdzību piešķir darbībām, kas atbilst šiem pasākumiem, piemēro attiecīgos nosacījumus un katrai darbībai piemērojamo ieguldījumu apjomu, kas noteikts šīs sadaļas I, II un IV nodaļā.
Grozījums Nr.  434 Regulas priekšlikums 66. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. EJZF ietvaros par ZVRG partneriem var būt ne tikai citas ZVRG, bet arī vietēja mēroga publiskā un privātā sektora partnerība, kas īsteno vietējās attīstības stratēģiju Savienībā vai ārpus tās.	2. Šajā pantā EJZF ietvaros ZVRG var ne tikai veidot partnerības ar citām ZVRG, bet arī iesaistīties sadarbības projektos ar reģioniem, kuros nav ZVRG, par pamatu izmantojot vietēja mēroga publiskā un privātā sektora partnerību, kas īsteno vietējās attīstības stratēģiju Savienībā vai ārpus tās.
Grozījums Nr.  435 Regulas priekšlikums 66. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Gadījumos, kad ZVRG neizvēlas sadarbības projektus, dalībvalsts izveido nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu attiecībā uz sadarbības projektiem. Vēlākais divus gadus pēc to darbības programmas apstiprināšanas dienas tās publisko valsts vai reģionālās administratīvās procedūras, kas attiecas uz transnacionālas sadarbības projektu atlasi, un attiecināmo izmaksu sarakstu.	3. Gadījumos, kad ZVRG neizvēlas sadarbības projektus, dalībvalsts izveido nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu attiecībā uz sadarbības projektiem. Vēlākais divus gadus pēc to darbības programmas apstiprināšanas dienas tās publisko valsts vai reģionālās administratīvās procedūras, kas attiecas uz starptautiskas sadarbības projektu atlasi, un attiecināmo izmaksu sarakstu. Konsultatīvās padomes to starptautiskā rakstura dēļ var būt saistītas ar nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu.
Grozījums Nr.  436 Regulas priekšlikums 66. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Sadarbības projektu apstiprināšana notiek ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc projekta iesniegšanas dienas.	4. Administratīvus lēmumus par sadarbības projektiem pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus no projekta iesniegšanas dienas.
Grozījums Nr.  437 Regulas priekšlikums 68. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz sasniegt šīs sadaļas I nodaļas un II nodaļas konkrētos mērķus.	Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz:
	(a) īstenot šīs sadaļas I nodaļas un II nodaļas konkrēto mērķus;
	(b) uzlabot zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādes un tirdzniecības konkurētspēju;
	(c) uzlabot pārtikas nekaitīgumu un produktu kvalitāti;
	(d) izstrādāt, ražot un laist tirgū jaunu produktus un izmantot jaunas tehnoloģijas un novatoriskas ražošanas metodes;
	(e) samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un palielināt energoefektivitāti;
	(f) labāk izmantot maznozīmīgas sugas, blakusproduktus un atkritumus;
	(g) izstrādāt, ražot un laist tirgū jaunu produktus un izmantot jaunas tehnoloģijas un novatoriskas ražošanas metodes;
	(h) uzlabot darba apstākļus un darbinieku apmācību;
	(i) atvērt un attīstīt jaunus tirgus.
Grozījums Nr.  438 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF var atbalstīt [Regulas (ES) Nr. […] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu.	1. EJZF atbalsta [Regulas (ES) Nr. […] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu.
Grozījums Nr.  439 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF var atbalstīt kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II pielikumā, ja produktus uzglabā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 35. un 36. pantu:	1. EJZF var līdzfinansēt kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas un akvakultūras produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II pielikumā, ja produktus uzglabā saskaņā ar šīs regulas 35. un 36. pantu:
Grozījums Nr.  440 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;	(a) uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai, sagatavošanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;
Grozījums Nr.  441 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) finansiālā palīdzība gadā nepārsniedz turpmāk norādītās procentuālās daļas no ražotāju organizācijas biedru pirmajā pārdošanā pārdotās produkcijas gada vidējās vērtības 2009.-2011. gada periodā. Ja ražotāju organizācijas biedri 2009.-2011. gadā nav pārdevuši produkciju, ņem vērā šo biedru pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trīs ražošanas gados:	(c) finansiālā palīdzība gadā nepārsniedz 5 % no ražotāju organizācijas biedru pirmajā pārdošanā pārdotās produkcijas gada vidējās vērtības 2009.-2011. gada periodā. Ja ražotāju organizācijas biedri 2009.-2011. gadā nav pārdevuši produkciju, ņem vērā šo biedru pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trīs ražošanas gados.
– 1 % 2014. gadā,
– 0,8 % 2015. gadā,
– 0,6 % 2016. gadā,
–0,4 % 2017. gadā,
– 0,2 % 2018. gadā.
Grozījums Nr.  442 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, pakāpeniski izbeidz līdz 2019. gadam.	svītrots
Grozījums Nr.  443 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības pasākumus, kuru mērķis ir:	1. EJZF var atbalstīt zvejas, akvakultūras un iekšējos ūdeņos nozvejoto produktu tirdzniecības pasākumus, kuru mērķis ir:
Grozījums Nr.  444 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū:	(a) meklēt jaunus tirgus un uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū zvejas produktus un akvakultūras sugas, tostarp:
Grozījums Nr.  445 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) produktus, ko tirgo zvejnieku organizācijas, apvienības un izsoļu nami,
Grozījums Nr.  446 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) nevēlamas nozvejas, kas izkrautas saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantu un [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punkta otro ievilkumu,	(ii) tādas nevēlamas nozvejas no komerciālajiem krājumiem, kuras atbilst tehniskajiem pasākumiem un kas izkrautas saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantu un [Regulas (ES) Nr. [...] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punkta otro ievilkumu,
Grozījums Nr.  447 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu ietekmi uz vidi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu;	(iii) zvejas vai akvakultūras produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu ietekmi uz vidi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu, vai slēgtās akvakultūras sistēmās,
Grozījums Nr.  448 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) vietējos un sezonas produktus, tostarp tos, kas minēti Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību;
Grozījums Nr.  449 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiib) jaunus vai uzlabotus produktus;
Grozījums Nr.  450 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) uzlabot kvalitāti, veicinot:	(b) uzlabot kvalitāti un pievienoto vērtību, veicinot:
Grozījums Nr.  451 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) sertificēšanu un veicināšanu, tostarp ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu,	(ii) kvalitātes sertificēšanu un īpaša marķējuma veicināšanu un izveidi saistībā ar ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu, mazapjoma un piekrastes zvejas produktu, vietējo un sezonas produktu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu,
Grozījums Nr.  452 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia) zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, tostarp Savienības ekomarķējuma izveidi zvejas un akvakultūras produktiem;
Grozījums Nr.  453 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iib) novatoriskus procesus un metodes;
Grozījums Nr.  454 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma piekrastes zvejnieki.	(iii) zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma un piekrastes zvejnieki un zvejnieki, kuri zvejas produktu vākšanu veic stāvus;
Grozījums Nr.  455 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) produktu noformējumu un iepakojumu;
Grozījums Nr.  456 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiib) Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 paredzēto produktu atbilstības un sertifikācijas prasību izpildi, ko veic ražotāji, apstrādātāji un sagatavotāji, uz kuriem attiecas produktu kontroles un sertifikācijas sistēmas.
Grozījums Nr.  457 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti;	(c) veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti, kā arī izpēti par Savienības tirdzniecisko atkarību;
Grozījums Nr.  458 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) izveidot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II nodaļas III iedaļu;	(e) izveidot un apvienot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II nodaļas III iedaļu, lai palielinātu to nozīmi zvejniecības pārvaldības un tirdzniecības pasākumu jomā;
Grozījums Nr.  459 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) rīkot zvejas un akvakultūras produktu reģionālas, valsts vai transnacionālas reklāmas kampaņas.	(f) rīkot vides ziņā ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras produktu reģionālas, valsts vai starptautiskas reklāmas kampaņas, tostarp izstādes un kampaņas plašsaziņas līdzekļos.
Grozījums Nr.  460 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – –-a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(–-a) kas paredzēti inovācijai, lai izstrādātu jaunus, kvalitatīvākus produktus ar lielāku pievienoto vērtību, jauniem vai uzlabotiem procesiem un jaunām vai uzlabotām pārvaldības un organizācijas sistēmām;
Grozījums Nr.  461 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – –-b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(–b) kas palielina produktu pievienoto vērtību;
Grozījums Nr.  462 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) kas uzlabo drošības, higiēnas, veselības aizsardzības un darba apstākļus;
Grozījums Nr.  463 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) kas paredzēti bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādei, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 6. un 7. pantā.	(d) kas paredzēti ilgtspējīgas akvakultūras produktu un bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādei, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 6. un 7. pantā.
Grozījums Nr.  464 Regulas priekšlikums 72. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a EJZF var piešķirt atbalstu, kas paredzēts apstrādes nozari pārstāvošiem uzņēmumiem, apvienībām un tehnoloģiskajiem centriem, lai izstrādātu pētniecības un inovācijas pasākumus, kas saistīti ar tiem, kas minēti 1. punktā.
Grozījums Nr.  465 Regulas priekšlikums 73. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF var atbalstīt kompensācijas režīmu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Franču Gviānas un Reinjonas — zivsaimniecības produktu tirdzniecībā.	1. EJZF atbalsta kompensācijas režīmu, kas izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās LESD 349. pantā minēto attālāko reģionu operatoriem dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejā, audzēšanā, apstrādē un to tirdzniecībā. Šo shēmu piemēro visām papildu izmaksām, kas rodas operatoriem, veicot šajā punktā minētās darbības.
Grozījums Nr.  466 Regulas priekšlikums 73. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju.	2. Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda papildu izmaksas, kas rodas operatoriem, veicot 1. punktā minētās darbības. Tā sagatavo arī sarakstu, kurā norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju.
Grozījums Nr.  467 Regulas priekšlikums 73. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.	3. Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem un lai attiecīgo flotu zvejas kapacitāte būtu samērīga ar pieejamajām zvejas iespējām.
Grozījums Nr.  468 Regulas priekšlikums 73. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) kas rodas nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas rezultātā.
Grozījums Nr.  469 Regulas priekšlikums 73. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Kompensāciju var izmaksāt turpmāk minētajiem operatoriem, kuriem zvejas produktu tirdzniecībā rodas papildu izmaksas:
	(a) jebkurām fiziskām vai juridiskām personām, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai iegūtu zvejas vai akvakultūras produktus ar mērķi tos laist tirgū;
	(b) tādu kuģu īpašniekiem vai operatoriem, kas reģistrēti 1. punktā minēto reģionu ostās un kas darbojas šajos reģionos, vai šādu operatoru apvienībām;
	(c) operatoriem apstrādes un tirdzniecības nozarē vai tādu operatoru apvienībām.
Grozījums Nr.  470 Regulas priekšlikums 73.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	73.a pants
	Uzņēmēji
	1. Kompensāciju maksā uzņēmējiem, kuri veic zvejas un akvakultūras darbības attiecīgajos reģionos.
	2. Attiecīgās dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju uzņēmējiem, kuri saņem kompensāciju.
Grozījums Nr.  471 Regulas priekšlikums 74. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu — papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, un	(a) attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju — papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, un
Grozījums Nr.  472 Regulas priekšlikums 74. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) jebkuru citu atbalstu, ko tā saņēmējs turpina gūt vai ir guvis savai darbībai.
Grozījums Nr.  473 Regulas priekšlikums 75. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai katram attiecīgajam reģionam izstrādātu kompensācijas plānu, kurā ietverts 73. pantā minētais saraksts un daudzumi, 74. pantā minētais kompensācijas apjoms un 99. pantā noteiktās ziņas par kompetento iestādi.	1. Attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai katram attiecīgajam reģionam izstrādātu kompensācijas plānu, kurā ietverts 73. pantā minētais saraksts un daudzumi, kā arī operatoru veids, 74. pantā minētais kompensācijas apjoms un 99. pantā noteiktās ziņas par kompetento iestādi.
Grozījums Nr.  474 Regulas priekšlikums 75. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis var grozīt 1. punktā minētā kompensācijas plāna saturu. Šādus grozījumus iesniedz Komisijai.
Grozījums Nr.  475 Regulas priekšlikums 75. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu kompensācijas plāna saturu, ieskaitot kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ.	2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros noteikts kompensācijas plāna saturs, ieskaitot kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ.
Grozījums Nr.  476 Regulas priekšlikums 75.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	75.a pants
	Valsts atbalsts
	1. Atkāpjoties no 8. panta, Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var atļaut darbības atbalstu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības nozarē, lai mazinātu tālāko reģionu īpašos ierobežojumus, ko rada to izolētība un īpaši tālā un nomaļā atrašanās vieta.
	2. Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu 75. pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis par piešķirto valsts atbalstu paziņo Komisijai, kuru Komisija var apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajiem plāniem. Attiecībā uz valsts atbalstu, par kuru tiek paziņots saskaņā ar šo punktu, uzskata, ka par to ir paziņots LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.
Grozījums Nr.  477 Regulas priekšlikums 78. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF var palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas paredzēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 46. pantā un sīkāk aprakstīta Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.	1. EJZF var palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas paredzēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 46. pantā un sīkāk aprakstīta Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, kā arī to komponentu uzstādīšanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantu. Šādai sistēmai būtu jānodrošina vairākas kontroles, pamatojoties uz flotu lielumu dažādās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  478 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tehnoloģijas, ieskaitot aparatūru un programmatūru, kuģu noteikšanas sistēmu (VDS), CCTV sistēmu un IT tīklu iegāde vai izstrāde ar zivsaimniecību saistīto datu apkopošanai, administrēšanai, validēšanai, analizēšanai un apmaiņai un paraugu vākšanas metožu izstrādei, kā arī to savienošana ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām;	(a) tehnoloģijas, ieskaitot aparatūru un programmatūru, kuģu noteikšanas sistēmu (VDS), CCTV sistēmu un IT tīklu iegāde, uzstādīšana un izstrāde ar zivsaimniecību saistīto datu apkopošanai, administrēšanai, validēšanai, analizēšanai, riska pārvaldībai, iesniegšanai un apmaiņai un paraugu vākšanas metožu izstrādei, kā arī to savienošana ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas personas brīvības un nodrošināta personas datu aizsardzība;
Grozījums Nr.  479 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) to komponentu iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai zvejā un zvejas produktu tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki varētu nosūtīt datus attiecīgajām dalībvalsts un ES iestādēm; tas ietver arī komponentus, kas vajadzīgi elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), ko izmanto kontroles vajadzībām;	(b) to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai zvejā un zvejas produktu tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki varētu nosūtīt datus attiecīgajām dalībvalsts un ES iestādēm; tas ietver arī komponentus, kas vajadzīgi elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), ko izmanto kontroles vajadzībām;
Grozījums Nr.  480 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) to komponentu iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantā;	(c) to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantā;
Grozījums Nr.  481 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru modernizācija un iegāde, ja vismaz 60 % no ekspluatācijas laika tos izmanto zivsaimniecības kontrolei;	(e) patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru modernizācija un iegāde, ja vismaz 60 % no aprīkojuma kopējā ekspluatācijas laika gadā tos izmanto zivsaimniecības kontrolei;
Grozījums Nr.  482 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) ar zivsaimniecības kontroli saistītu izmēģinājuma projektu īstenošana, tostarp zivju DNS analīze vai ar kontroli saistītu tīmekļa vietņu izveide;	(g) ar zivsaimniecības kontroli saistītu novatorisku kontroles un uzraudzības sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu īstenošana, tostarp zivju DNS analīze vai ar kontroli saistītu tīmekļa vietņu izveide;
Grozījums Nr.  483 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ja) programmas, kas paredz veikt pastiprinātu kontroli krājumiem, kuriem piemēro īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kas izstrādātas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu, tostarp jebkādas darbības izmaksas;
Grozījums Nr.  484 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – jb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(jb) programmas, kas saistītas ar rīcības plāna īstenošanu, kurš paredzēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 102. panta 4. punktu, tostarp jebkādas darbības izmaksas.
Grozījums Nr.  485 Regulas priekšlikums 78. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 2. punkta h), i) un j) apakšpunktā minētie pasākumi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tie ir saistīti ar publiskā sektora iestādes veiktām kontroles darbībām.	3. Šā panta 2. punkta h), i), j), ja) un jb) apakšpunktā minētie pasākumi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tie ir saistīti ar publiskā sektora iestādes veiktām kontroles darbībām.
Grozījums Nr.  486 Regulas priekšlikums 78.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	78.a pants
	Kopīga rīcība kontroles pastiprināšanai un standartizēšanai
	1. Lai pastiprinātu un standartizētu kontroli, EJZF var palīdzēt īstenot transnacionālus projektus, kuru mērķis ir izstrādāt un pārbaudīt starpvalstu kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas, kas paredzētas Regulas(ES) …/… [par KPZ] 46. pantā un izklāstītas Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību KPZ.
	2. Pretendēt tiesīgi darbības veidi jo īpaši ietver sevī:
	(a) starptautiskas mācību programmas personālam, kas atbild par zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;
	(b) iniciatīvas, ieskaitot seminārus un plašsaziņas līdzekļus, kuru mērķis ir standartizēt Savienības regulu interpretēšanu un saistīto kontroli.
Grozījums Nr.  487 Regulas priekšlikums 79. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF atbalsta primāro bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā minēto Savienības daudzgadu programmu.	1. EJZF atbalsta primāro bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību, analīzi un izmantošanu, kas nepieciešama ilgtspējīgai un uz ekosistēmu balstītai zivsaimniecībai, kā arī akvakultūras pārvaldībai, saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā minēto Savienības daudzgadu programmu.
Grozījums Nr.  488 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) datu pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām;	(a) datu vākšana, pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām;
Grozījums Nr.  489 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) tādas tehnoloģijas, ieskaitot datoru aparatūru un programmatūru, iegāde un izstrāde, kas vajadzīga datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai;
Grozījums Nr.  490 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) valsts daudzgadu paraugu ņemšanas programmas;	(b) valsts, starptautiskās un vietējā līmeņa daudzgadu paraugu ņemšanas programmas;
Grozījums Nr.  491 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Datu vākšana	Datu vākšana
(c) komerciālas zvejas un atpūtas zvejas uzraudzība jūrā;	(c) komerciālas zvejas un atpūtas zvejas uzraudzība jūrā, tostarp jūras organismu un putnu piezvejas uzraudzība;
Grozījums Nr.  492 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) gada darba programmu pārvaldība attiecībā uz tehnisko un zinātnisko pieredzi zivsaimniecībās, datu sakaru un datu kopu apstrādi un sagatavošanās darbu zinātniska ieteikuma sniegšanai;
Grozījums Nr.  493 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) zvejas ekspertu sanāksmju rīkošana un pārvaldība;
Grozījums Nr.  494 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Datu vākšana	Datu vākšana
(e) dalībvalstu pārstāvju dalība reģionālās koordinācijas sanāksmēs, kas minētas [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 4. punktā, sanāksmēs, ko rīko reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās ES ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, vai sanāksmēs, ko rīko starptautiskas organizācijas, kas ir atbildīgas par zinātnisko ieteikumu sniegšanu.	(e) dalībvalstu pārstāvju un to zinātnisko ekspertu, kā arī reģionālo iestāžu pārstāvju dalība reģionālās koordinācijas sanāksmēs, kas minētas [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 4. punktā, sanāksmēs, ko rīko reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās ES ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, vai sanāksmēs, ko rīko starptautiskas organizācijas, kas ir atbildīgas par zinātnisko, ekonomisko vai tehnisko ieteikumu sniegšanu;
Grozījums Nr.  495 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Datu vākšana	Datu vākšana
	(ea) datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmu uzlabošana un eksperimentālo pētījumu īstenošana nolūkā uzlabot pašreizējās datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmas;
Grozījums Nr.  496 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Datu vākšana	Datu vākšana
	(eb) darbības izmaksas, kas radušās, vācot un apstrādājot datus.
Grozījums Nr.  497 Regulas priekšlikums 79.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	79.a pants
	Sankcijas
	Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai piemērotu sankcijas dalībvalstij, iesaldējot un/vai samazinot finansējumu no EJZF, ja dalībvalsts:
	(a) nepilda datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai neziņo par savu faktisko zvejas flotes jaudu vai
	(b) nespēj pārvarēt problēmas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju tās ūdeņos un/vai tās zvejas flotē.
Pamatojums
Tā kā dalībvalstis ne vienmēr pilda pienākumus sniegt pārskatu, nepieciešams iedarbīgs instruments, lai uzlabotu šo kopējo ES noteikumu pildīšanu.
Grozījums Nr.  498 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz izstrādāt un īstenot Savienības integrēto jūrlietu politiku. Tas:	Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz piemērotāk izstrādāt un īstenot Savienības integrēto jūrlietu politiku. Tas:
Grozījums Nr.  499 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) veicinot darbības, kas rosina dalībvalstis un ES reģionus izstrādāt, ieviest vai īstenot integrētu jūrlietu pārvaldību;	(i) veicinot darbības, kas rosina dalībvalstis un to reģionus izstrādāt, ieviest vai īstenot integrētu jūrlietu pārvaldību;
Grozījums Nr.  500 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) veicinot dialogu un sadarbību ar un starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par jūras vides un jūrlietu jautājumiem, arī jūras baseina stratēģiju izstrādi,	(ii) veicinot dialogu un sadarbību ar un starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par jūras vides un jūrlietu jautājumiem, arī integrētu jūras baseina stratēģiju izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā nepieciešamību īstenot līdzsvarotu pieeju visos jūras baseinos, kā arī jūras baseinu un pakārtoto baseinu raksturīgās īpatnības un vajadzības gadījumā attiecīgās makroreģionālās stratēģijas,
Grozījums Nr.  501 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) veicinot starpnozaru sadarbības platformas un tīklus, kuros darbojas pārstāvji no publiskā sektora iestādēm, reģionālām un vietējām iestādēm, nozares, tūrisma jomas, pētniecības aprindas, iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri,	(iii) veicinot starpnozaru sadarbības platformas un tīklus, kuros darbojas pārstāvji no valsts publiskā sektora iestādēm, reģionālām un vietējām iestādēm, nozares, tūrisma jomas, pētniecības aprindas, iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri, tostarp attiecībā uz jūras baseina stratēģijām,
Grozījums Nr.  502 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – iv apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) veicinot labākās prakses piemēru apmaiņu un dialogu starptautiskā līmenī, arī divpusēju dialogu ar trešām valstīm, neskarot citus nolīgumus vai vienošanās, kas varētu būt noslēgtas starp ES un attiecīgajām trešām valstīm,	(iv) veicinot labākās prakses piemēru apmaiņu un dialogu starptautiskā līmenī, arī divpusēju dialogu ar trešām valstīm, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un attiecīgās pašreizējās starptautiskās konvencijas, kuru pamatā ir UNCLOS, neskarot citus nolīgumus vai vienošanās, kas varētu būt noslēgtas starp ES un attiecīgajām trešām valstīm,
Grozījums Nr.  503 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) palīdz izstrādāt starpnozaru iniciatīvas, kas nāk par labu dažādām jūrlietu nozarēm un/vai nozaru politikas virzieniem, ņemot vērā jau esošus instrumentus un iniciatīvas un balstoties uz tām, tādas kā:	(b) palīdz izstrādāt starpnozaru iniciatīvas, kas nāk par labu dažādām jūrlietu nozarēm, kā arī jūrlietu un/vai nozaru politikas virzieniem, ņemot vērā jau esošus instrumentus un iniciatīvas un balstoties uz tām, tādas kā:
Grozījums Nr.  504 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) integrēta jūras uzraudzība ar mērķi uzlabot efektivitāti un lietderīgumu, veicot informācijas apmaiņu starp nozarēm un pāri robežām, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās un turpmākās sistēmas,	(i) integrēta jūras uzraudzība ar mērķi uzlabot drošību, efektivitāti un lietderīgumu, veicot informācijas apmaiņu starp nozarēm un pāri robežām, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās un turpmākās sistēmas,
Grozījums Nr.  505 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – b punkts – iii apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) tādas plašas un publiski pieejamas kvalitatīvas zināšanu bāzes par jūru pakāpeniska veidošana, kura atvieglotu šo datu un zināšanu kopīgu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu starp dažādām lietotāju grupām;	(iii) tādas plašas un publiski pieejamas kvalitatīvas zināšanu bāzes par jūru pakāpeniska veidošana, lai samazinātu dublēšanos, atvieglotu šo datu un zināšanu kopīgu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu starp dažādām lietotāju grupām;
Grozījums Nr.  506 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) dalībvalstu sadarbības uzlabošana, dažādiem krasta apsardzes dienestiem apmainoties ar informāciju un labāko praksi ar mērķi izveidot Eiropas krasta apsardzi.
Grozījums Nr.  507 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbalsta ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jaunās un perspektīvās jūras nozarēs piekrastes reģionos, tādējādi papildinot iedibinātas nozaru un valsts mēroga darbības;	(c) atbalsta ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī piekrastes, salu un tālākajos reģionos Savienībā, tādējādi papildinot iedibinātas nozaru un valsts mēroga darbības;
Grozījums Nr.  508 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) veicina cilvēkkapitāla izaugsmi jūrlietu nozarē, jo īpaši veicinot sadarbību un apmaiņu apmācības jomā;
Grozījums Nr.  509 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) veicina jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un dod iespēju precīzāk noteikt to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas tieši ietekmē jūras vidi, jo īpaši Jūras stratēģijas pamatdirektīvas satvarā.	(d) veicina jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu, piemērojot uz ekosistēmu balstītu pieeju cilvēka darbību pārvaldībai, atbilstoši paustajam mērķim sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā noteikts Jūras stratēģijas pamatdirektīvas satvarā.
Grozījums Nr.  510 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) projekti, tostarp izmēģinājuma projekti un sadarbības projekti;	(b) projekti, no plānošanas līdz īstenošanai, tostarp izmēģinājuma projekti un valsts un pārrobežu sadarbības projekti;
Grozījums Nr.  511 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) sabiedrības informēšana un apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, izpratnes veicināšanas kampaņas un saistītie saziņas un izplatīšanas pasākumi, piemēram, publicitātes kampaņas, pasākumi, tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana, ieinteresēto personu platformas, arī korporatīvā komunikācija attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem;	(c) sabiedrības informēšana un apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, tostarp attiecībā uz efektīvām Eiropas pētījumu programmām, izpratnes veicināšanas kampaņas un saistītie saziņas un izplatīšanas pasākumi, piemēram, publicitātes kampaņas, pasākumi, tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana, ieinteresēto personu platformas, arī korporatīvā komunikācija attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem;
Grozījums Nr.  512 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) konferences, semināri un darbsemināri;	(d) konferences, semināri, forumi un darbsemināri;
Grozījums Nr.  513 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, koordinācijas darbības, tostarp informācijas kopīgas izmantošanas tīkli un jūras baseina stratēģiju koordinācijas mehānismi;	(e) apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, koordinācijas darbības, tostarp informācijas kopīgas izmantošanas tīkli un jūras baseina stratēģiju izstrādāšanas atbalsts;
Grozījums Nr.  514 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – f punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) tādu IT sistēmu un tīklu izveide, ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina ar zivsaimniecību saistītu datu apkopošanu, administrēšanu, validēšanu, analīzi un apmaiņu un paraugu vākšanas metožu izstrādi, kā arī savienojumu ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām.	(f) tādu IT sistēmu un tīklu izveide, ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina datu apkopošanu, administrēšanu, validēšanu, analīzi un apmaiņu un paraugu vākšanas metožu izstrādi, kā arī savienojumu ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām.
Grozījums Nr.  515 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) mācību projekti tādu zināšanu, profesionālo kvalifikāciju un pasākumu attīstīšanai, kuru mērķis ir veicināt profesionālo attīstību jūrlietu nozarē;
Grozījums Nr.  516 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – fb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fb) piemēroti instrumenti integrētai piekrastes zonas pārvaldībai, jūras telpiskajai plānošanai un jūras baseina līmenī dalīto resursu pārvaldībai;
Grozījums Nr.  517 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – fc punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fc) tehniskā palīdzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [ ar ko paredz kopīgus noteikumus] 51. pantu.
Grozījums Nr.  518 Regulas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai sasniegtu konkrēto mērķi izstrādāt 81. panta b) punktā minētās starpnozaru iniciatīvas, EJZF var atbalstīt:	2. Lai sasniegtu konkrēto mērķi izstrādāt 81. panta b) punktā minētās pārrobežu un starpnozaru darbības, EJZF var atbalstīt:
Grozījums Nr.  519 Regulas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) dalībvalstu darba koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuru mērķis ir jūras telpiskās plānošanas un integrētas piekrastes zonas pārvaldības izstrāde, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar datu kopīgas izmantošanas un uzraudzības sistēmām un praksi, novērtēšanas darbībām, ekspertu tīklu izveidi un darbību, un tādas programmas izstrādi, kuras mērķis ir veidot dalībvalstu spējas jūras telpiskās plānošanas īstenošanā;	(b) dalībvalstu un attiecīgā gadījumā dalībvalstu un reģionu savstarpējas darba koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuru mērķis ir jūras telpiskās plānošanas un integrētas piekrastes zonas pārvaldības izstrāde, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar datu kopīgas izmantošanas un uzraudzības sistēmām un praksi, novērtēšanas darbībām, ekspertu tīklu izveidi un darbību, un tādas programmas izstrādi, kuras mērķis ir veidot dalībvalstu spējas jūras telpiskās plānošanas īstenošanā;
Grozījums Nr.  520 Regulas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tehniskos līdzekļus, lai izveidotu un ekspluatētu funkcionējošu Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu, kura mērķis ir atvieglot jūras datu vākšanu, apkopošanu, kvalitātes kontroli, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu ar tīklā iesaistīto dalībvalstu iestāžu sadarbības palīdzību.	(c) tehniskos līdzekļus, lai izveidotu un ekspluatētu funkcionējošu Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu, kura mērķis ir atvieglot jūras datu un zināšanu vākšanu, uzkrāšanu, apkopošanu, kvalitātes kontroli, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu ar tīklā iesaistīto dalībvalstu iestāžu sadarbības palīdzību.
Grozījums Nr.  521 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā nodaļā paredzētie pasākumi palīdz īstenot KZP un IJP, jo īpaši attiecībā uz:	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  522 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zinātnisko ieteikumu saskaņā ar KZP;	(a) zinātnisko ieteikumu vākšanu, pārvaldību un izplatīšanu saskaņā ar KZP;
Grozījums Nr.  523 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) konkrētiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem saskaņā ar KZP;	(b) konkrētiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem saskaņā ar KZP, tostarp darba inspekcijām;
Grozījums Nr.  524 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) sociālo dialogu un sociālo partneru iesaistīšanu;
Grozījums Nr.  525 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) tirgus izpēti;	(e) tirgus izpēti, tostarp elektronisko tirgu izveidi;
Grozījums Nr.  526 Regulas priekšlikums 84.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	84.a pants
	Krājumu saglabāšanas pasākumi
	Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. …/… [par KPZ] 17. un 21. pantā noteikto aizsardzības pasākumu efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt dalībvalstu īstenotās iniciatīvas par sadarbību un kopīgu pasākumu īstenošanu nolūkā sasniegt tos mērķus un uzdevumus, kas noteikti daudzgadu plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par KPZ] 9., 10. un 11. pantu;
Grozījums Nr.  527 Regulas priekšlikums 85. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF var atbalstīt zinātnisko rezultātu sasniegšanu, jo īpaši lietišķās pētniecības projektus, kas tieši saistīti ar zinātnisko atzinumu un ieteikumu sniegšanu, ar mērķi pieņemt pareizus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP.	1. EJZF var atbalstīt zinātnisko rezultātu sasniegšanu, jo īpaši lietišķās pētniecības projektus, kas tieši saistīti ar zinātnisko un sociālekonomisko atzinumu un ieteikumu sniegšanu, ar mērķi pieņemt pareizus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP.
Grozījums Nr.  528 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldības alternatīvas metodes;	(a) pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības un akvakultūras pārvaldības alternatīvas metodes, tostarp konsultatīvajās padomēs;
Grozījums Nr.  529 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pētījumi, kas nepieciešami KZP īstenošanai un attīstībai bioloģiskā un ģeogrāfiskā ziņā jutīgās teritorijās;
Grozījums Nr.  530 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas organizācijas, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, neatkarīgi eksperti un pētniecības iestādes;	(b) zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas organizācijas, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, eksperti un pētniecības iestādes;
Grozījums Nr.  531 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ekspertu piedalīšanās sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem un ekspertu darba grupās, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības speciālistu ieguldījums;	(c) ekspertu piedalīšanās sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem un ekspertu darba grupās, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības un akvakultūras ekspertu ieguldījums;
Grozījums Nr.  532 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) finansējums zinātnisko pētījumu programmām, kurus veic pētniecības kuģi teritorijās ārpus Savienības ūdeņiem, kur Savienība darbojas saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem;
Grozījums Nr.  533 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) dalībvalstu sadarbības pasākumi datu vākšanas jomā, ieskaitot reģionalizētu datubāzu izveidi un uzturēšanu tādu datu glabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kas noder reģionālai sadarbībai un uzlabo datu vākšanas un pārvaldības darbības, kā arī zinātnisko lietpratību zvejniecības pārvaldības atbalstam.	(e) dalībvalstu sadarbības pasākumi datu vākšanas jomā, ieskaitot dažādās reģionālās ieinteresētās personas un ieskaitot reģionalizētu datubāzu izveidi un uzturēšanu tādu datu glabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kas noder reģionālai sadarbībai un uzlabo datu vākšanas un pārvaldības darbības, kā arī zinātnisko lietpratību zvejniecības pārvaldības atbalstam;
Grozījums Nr.  534 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) elektronisko tirgu izveide, lai labāk koordinētu informāciju starp tirgus dalībniekiem un apstrādes uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  535 Regulas priekšlikums 86. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru iegāde, ko kopīgi veic vairākas dalībvalstis, kas pieder pie viena ģeogrāfiskā apgabala, ja vismaz 60 % ekspluatācijas laika tos izmanto zivsaimniecības kontrolei;	(a) patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru iegāde, ko kopīgi veic vairākas dalībvalstis, kas pieder pie viena ģeogrāfiskā apgabala, ja tos izmanto zivsaimniecības kontrolei vismaz 60 % no aprīkojuma kopējā ekspluatācijas laika, rēķinot attiecībā uz gadu;
Grozījums Nr.  536 Regulas priekšlikums 86. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) izdevumi, kas saistīti ar jaunu kontroles tehnoloģiju novērtēšanu un izstrādi;	(b) izdevumi, kas saistīti ar jaunu kontroles tehnoloģiju novērtēšanu un izstrādi, kā arī procesi datu apmaiņai starp iestādēm un institūcijām, kuras ir kompetentas tādās jomās kā drošība, glābšana un kontrole Savienībā;
Grozījums Nr.  537 Regulas priekšlikums 88. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EJZF var atbalstīt ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 52. pantu izveidotu konsultatīvo padomju darbības izmaksas.	1. EJZF atbalsta ar [Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku] izveidotu konsultatīvo padomju darbībai un ekspertīzei nepieciešamās izmaksas, lai nodrošinātu, ka tās veic savus uzdevumus pilnībā un efektīvi.
Grozījums Nr.  538 Regulas priekšlikums 88. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a EJZF var atbalstīt konsultatīvo padomju darbības izmaksas, kas veicina zvejnieku organizāciju iesaistīšanos un piedalīšanos.
Grozījums Nr.  539 Regulas priekšlikums 88. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b EJZF atbalsta darbības, tehniskās un zinātniskās izmaksas, kas saistītas ar pētījumu veikšanu, lai īstenotu konsultatīvo padomju ieteikumus.
Grozījums Nr.  540 Regulas priekšlikums 88.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	88.a pants
	Sociālais dialogs
	EJZF var atbalstīt to struktūru darbības izmaksas, kas veicina sociālo dialogu un sociālo partneru iesaistīšanu.
Pamatojums
Vajadzētu, lai KZP pavadošie pasākumi, ko finansē tiešā pārvaldībā, var segt to struktūru darbības izmaksas, kas veicina sociālo dialogu un sociālo partneru iesaistīšanu.
Grozījums Nr.  541 Regulas priekšlikums 89. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 49. pantu.	EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 49. pantu, tostarp elektronisko tirgu izveidi, lai labāk koordinētu informāciju starp tirgus dalībniekiem un pārstrādes uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  542 Regulas priekšlikums 91. pants – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumu īstenošanu un Savienības dalību reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijās;	(b) ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumu sagatavošanu, uzraudzību un novērtēšanu un Savienības dalību reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijās; minētie pasākumi ir pētījumi, sanāksmes, ekspertu piedalīšanās, pagaidu personāla izmaksas, informācijas darbības un jebkādas citas administratīvas izmaksas vai izmaksas, kas izriet no Komisijas zinātniskas vai tehniskas palīdzības.
Grozījums Nr.  543 Regulas priekšlikums 92. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nepārsniedzot robežlielumu 5 % apmērā no darbības programmas kopējās summas, EJZF pēc dalībvalsts ierosmes var atbalstīt:	1. Nepārsniedzot robežlielumu 6 % apmērā no darbības programmas kopējās summas, EJZF pēc dalībvalsts ierosmes var atbalstīt:
Grozījums Nr.  544 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) 100 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 70. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam;	(a) 50 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 70. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam;
Grozījums Nr.  545 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) 100 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 69. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanai;
Grozījums Nr.  546 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) 80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 78. panta 2. punkta a)−d) apakšpunktā un f)−j) apakšpunktā minētajam atbalstam;	(d) 90 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 78. panta 2. punkta a)−d) apakšpunktā un f)−j) apakšpunktā minētajam atbalstam;
Grozījums Nr.  547 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) 65 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 79. pantā minētajam atbalstam.	(e) 80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 79. pantā minētajam atbalstam.
Grozījums Nr.  548 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) plus 10 procentpunkti, plus maksimālā EJZF ieguldījuma likme, ja EJZF finansē darbības nomaļus esošajās Grieķijas salās un visattālākajos reģionos, kuri ir neizdevīgā stāvoklī nošķirtības dēļ;
Grozījums Nr.  549 Regulas priekšlikums 95. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis piemēro publiskā atbalsta maksimālo intensitāti 50 % apmērā no darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.	1. Dalībvalstis piemēro publiskā atbalsta maksimālo intensitāti 60 % apmērā no darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.
Grozījums Nr.  550 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) saņēmējs ir publisko tiesību subjekts;	(a) saņēmējs ir publisko tiesību subjekts vai privāta struktūra, kas pilda sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumus;
Grozījums Nr.  551 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) darbība ir saistīta ar 70. pantā minēto uzglabāšanas atbalstu;	svītrots
Grozījums Nr.  552 Regulas priekšlikums 95. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var piemērot publiskā atbalsta intensitāti no 50 % līdz 100 % apmērā no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ja darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas III nodaļu un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:	3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var piemērot publiskā atbalsta intensitāti no 60 % līdz 100 % apmērā no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ja darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas I, II, III vai IV nodaļu un tā atbilst diviem vai vairākiem no šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr.  553 Regulas priekšlikums 98. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija īsteno pilnvaras, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā risku, ka attiecīgo KZP noteikumu neievērošana rada būtiskus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, attiecīgo krājumu ilgtspējībai vai jūras vides saglabāšanai.	Komisija īsteno pilnvaras, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā risku, ka attiecīgo KZP noteikumu neievērošana rada būtiskus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, attiecīgo krājumu ilgtspējībai, jūras vides saglabāšanai vai laba vides stāvokļa sasniegšanai un uzturēšanai līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  554 Regulas priekšlikums 100. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 135. pantam pirmām kārtām dalībvalstis ir atbildīgas arī par tādu gadījumu izmeklēšanu, kad konstatēta neatbilstība noteikumiem, kas piemērojami saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  555 Regulas priekšlikums 100. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Gadījumos, kad finanšu korekcijas piemēro izdevumiem, kas tieši saistīti ar 105. panta neievērošanu, dalībvalstis lemj par korekcijas summu, ņemot vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagumu, ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīmi saņēmēja saimnieciskajā darbībā	2. Gadījumos, kad finanšu korekcijas piemēro izdevumiem, kas tieši saistīti ar 105. panta neievērošanu, dalībvalstis lemj par korekcijas summu, ņemot vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas apjomu ( tostarp apmēru, ilgumu un atkārtoto raksturu), ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīmi saņēmēja saimnieciskajā darbībā.
Pamatojums
Saņēmēja pieļautās neievērošanas smagumu nosaka vairāki faktori — tās apjoms, apmērs, ilgums un atkārtotais raksturs.
Grozījums Nr.  556 Regulas priekšlikums 102. pants – 1. punkts–
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 134. pantam Komisija ar īstenošanas aktu var pilnībā vai daļēji apturēt visus darbības programmai paredzētos starpposma maksājumus, ja Komisija ar īstenošanas aktu ir pieņēmusi lēmumu, ar ko atzīst, ka dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Šāda neatbilstība var ietekmēt izdevumus, kas iekļauti apstiprinātā izdevumu deklarācijā, saistībā ar kuru pieprasīts starpposma maksājums.	1. Papildus [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 134. pantam Komisija ar īstenošanas aktu var pilnībā vai daļēji apturēt visus darbības programmai paredzētos starpposma maksājumus, ja:
	(a) Komisija ar īstenošanas aktu ir pieņēmusi lēmumu, ar ko atzīst, ka dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Šāda neatbilstība var ietekmēt izdevumus, kas iekļauti apstiprinātā izdevumu deklarācijā, saistībā ar kuru pieprasīts starpposma maksājums;
	(aa) dalībvalsts nav iesniegusi nepieciešamos ziņojumus par flotes jaudu un attiecību ar pieejamajiem resursiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. …/… [par KPZ];
Grozījums Nr.  557 Regulas priekšlikums 111. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo galveno informāciju par programmas īstenošanu, par katru finansēšanai izraudzīto darbību, kā arī par pabeigtajām darbībām, ieskaitot saņēmēja un projekta galvenās īpašības, reģistrē un glabā elektroniski.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  558 Regulas priekšlikums 113. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja veic katras darbības programmas uzraudzību, ņemot vērā finansiālos, iznākuma un mērķa rādītājus.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  559 Regulas priekšlikums 114. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) četru mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas konsultē un sniedz atzinumu par finansējamo darbību atlases kritērijiem; atlases kritērijus pārskata saskaņā ar plānošanas vajadzībām;	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  560 Regulas priekšlikums 120. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenoto darbības programmu un nodrošina tai piekļuvi;	(a) tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina tām piekļuvi;
Grozījums Nr.  561 Regulas priekšlikums 120. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenoto darbības programmu un nodrošina tai piekļuvi;	(a) tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenoto darbības programmu un nodrošina tai vieglu piekļuvi;
Grozījums Nr.  562 Regulas priekšlikums 120. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Attiecībā uz vides informācijas pieejamību piemēro Direktīvu 2003/4/EK, Regulu Nr. 1049/2001/EK un Regulu Nr. 1367/2006/EK.
Grozījums Nr.  563 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 1. rinda
Darbību veidi	Procentu punkti
Saistīts ar mazapjoma piekrastes zveju, var palielināt par	25
Eiropas Parlamenta grozījums
Darbību veidi	Procentu punkti
Saistīts ar mazapjoma piekrastes zveju, var palielināt par	30
Grozījums Nr.  564 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īsteno ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, var palielināt par 10 procentu punktiem	Īsteno ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienību, zvejnieku profesionālās organizācijas, ko atzīst dalībvalsts, vai starpnozaru organizācijas, var palielināt par 30 procentu punktiem.
Pamatojums
Vajadzētu paaugstināt publiskā atbalsta robežvērtību profesionālām organizācijām, kas piedalās kopīgos projektos.
Grozījums Nr.  565 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 5.a rinda (jauna)
Darbību veidi	Procentu punkti
Atbilstība visām ilgtspējas prasībām, ko dalībvalstis var piemērot, varētu izraisīt pieaugumu šādā apmērā	10
Grozījums Nr.  566 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 8. rinda
Darbību veidi	Procentu punkti
Īsteno uzņēmumi, kas neatbilst MVU definīcijai, samazina par	20
Eiropas Parlamenta grozījums
Darbību veidi	Procentu punkti
Īsteno uzņēmumi, kas neatbilst MVU definīcijai, samazina par	15
Grozījums Nr.  567 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 8.a rinda (jauna)
Darbību veidi	Procentu punkti
Ja tie izpilda ilgtspējas kritēriju kopumu, ko var īstenot dalībvalstis, tie var saņemt papildus	10
Pamatojums
Vadošās iestādes var izstrādāt kritēriju kopumu, kas ir vērsti uz ilgtspējīgas (vides, sociālās un ekonomiskās) attīstības mērķiem un kuri mudina personālu pārsniegt pašreizējo noteikumu prasības. Šādos gadījumos vadošās iestādes var palielināt piešķirto atbalstu. Šā grozījuma mērķis ir nostiprināt saikni starp EJZF kā finanšu instrumentu un KZP un padarīt to par līdzekli ilgtspējīgas prakses stimulēšanai.
Grozījums Nr.  568 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. tabula – 7.a rinda (jauna)
Eiropas Parlamenta grozījums 7.a Tiesību akti, kas attiecas uz darba apstākļiem Uzņēmēji ievēro Savienības tiesību aktus attiecībā uz darba apstākļiem. Efektīvi piemēro un īsteno spēkā esošos Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz darba apstākļiem, tostarp:     tiesību aktus, kas attiecas uz zvejnieku darba laiku un atpūtu;     tiesību aktus veselības aizsardzības un drošības jomā;     tiesību aktus, kas attiecas uz zvejnieku sākotnējo kvalifikāciju un tālākizglītību.
Pamatojums
Saistībā ar EJZF sociālo aspektu vajadzētu papildus iekļaut ex ante nosacījumu par tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz darba apstākļiem zivsaimniecības nozarē.
Grozījums Nr.  569 Regulas priekšlikums III pielikums – 2. tabula – 3. rinda
Komisijas ierosinātais teksts
EJZF prioritāte Sekmēt KZP īstenošanu         6. tematiskais mērķis: aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti   Ir pierādītas administratīvās spējas ievērot [Regulas par KZP] 37. panta prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Atvēlēti pietiekami cilvēkresursi, lai slēgtu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, ja datu vākšanas pienākumu izpildei vajadzīgais darbs tiek dalīts
Grozījums
EJZF prioritāte: Sekmēt KZP īstenošanu         6. tematiskais mērķis: aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti   Ir pierādītas administratīvās spējas ievērot [Regulas par KZP] 37. panta prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem   Zvejas kapacitātes un zvejas iespēju savstarpēja līdzsvara novērtējums: Flotes pārvaldības pasākumu efektīvas īstenošanas nolūkos ir veikta specifiska zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara analīze   Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Atvēlēti pietiekami cilvēkresursi, lai slēgtu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, ja datu vākšanas pienākumu izpildei vajadzīgais darbs tiek dalīts Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un veikt flotes jaudas novērtējumu Atbilstoša ziņošana par centieniem rast līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [par KPZ] 34. un 37. pantā
Pamatojums
Ir jāierosina flotu, kuģu un zvejas rīku finansēšanu padarīt atkarīgu no atbilstoša zvejas kapacitātes novērtējuma attiecībā pret pieejamajām zvejas iespējām. Vairākas dalībvalstis neizpilda juridiski noteikto prasību ziņot par to centieniem flotu kapacitātes līdzsvarošanā attiecībā pret zvejas iespējām. Flotu novērtējums ir jāizvirza kā minimālā prasība, lai nerastos neparedzētas sekas un modernizācijai paredzētais atbalsts tiktu izmantots mērķtiecīgāk.
Grozījums Nr.  570 Regulas priekšlikums 3. pielikums – 2. daļa – 1. punkts – 1. tabula – 4.a rinda (jauna)
Eiropas Parlamenta grozījums EJZF izvirzītā ES prioritāte/ VSS tematiskais mērķis Ex ante nosacījumi Izpildes kritēriji EJZF prioritāte Sekmēt KZP īstenošanu 6. tematiskais mērķis: aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti Ikgadējs zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums: ir veikta īpaša zvejas kapacitātes un zvejas iespēju savstarpēja līdzsvara analīze flotes pārvaldības pasākumu efektīvas īstenošanas nolūkā, kas attiecas uz flotes jaudas samazināšanu un tiešajiem ieguldījumiem kuģiem. Konkrētās darbības ietver: – Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un veikt flotes jaudas novērtējumu – Atbilstošu ziņošanu par centieniem rast līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām, kā noteikts [ierosinātās pamatregulas] 34. un 37. pantā

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

1. Pārmērīga flotes kapacitāte — strīdīgs secinājums

Komisija savu KZP reformas priekšlikumu pamato ar apgalvojumu, ka Eiropas zvejas flotes kapacitāte ir pārmērīga. Referents vērš uzmanību uz šā apgalvojuma strīdīgo raksturu — Komisija pašlaik nav definējusi, kas ir pārmērīga flotes kapacitāte, tāpēc tās esību ir grūti pierādīt. Arī tad, ja pastāv iespēja, ka dažos reģionos zvejas kapacitāte attiecībā pret pieejamiem resursiem ir pārāk liela, tā ir atsevišķa situācija noteiktā teritorijā, un to nekādā gadījumā nevar attiecināt uz visām Savienības zvejas zonām, ne arī uzskatīt par pamatprincipu.

Turklāt šāda vēlme samazināt iespējami pārmērīgo flotes kapacitāti nekādā veidā neietekmēs nozvejotajos daudzumus, ja tie joprojām būtu atkarīgi no kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotām, kas tiek noteiktas katru gadu. Tādējādi referents konstatē, ka Komisija ierosina nozvejot tādu pašu zivju daudzumu, izmantojot mazāku skaitu kuģu, kā rezultātā tiktu apdraudēti daudzi zvejas uzņēmumi, it īpaši amatierzvejas un piekrastes zvejas uzņēmumi, un tātad daudzas darbavietas.

Referents apstrīd šo nostādni un vēlas, lai stingra zvejas darbību kontrole sekmētu pārvaldību, kas būtu dzīvotspējīga gan no vides aizsardzības, gan no sociālā viedokļa. Šajā saistībā viņš atgādina par dalībvalstu pienākumu ievērot pamatregulā noteiktās flotes kapacitātes robežvērtības. Nolūkā nostiprināt šo pienākumu, referents ierosina, lai dalībvalstis savās EJZF darbības programmās norāda pasākumus, ko tās veic minētajā regulā noteikto robežvērtību ievērošanai.

2. Nododamas zvejas koncesijas un pārorientēšana

Galvenais pamatregulā ierosinātais pasākums, kas paredzēts iespējami pārmērīgās kapacitātes ierobežošanai, ir nododamu zvejas koncesiju ieviešana. Šā pasākuma nenovēršamas sekas būtu zvejas tiesību koncentrācija nedaudzu uzņēmēju rokās un spekulatīva šo tiesību pārdošana. Šis noteikums apdraudētu amatierzveju un piekrastes zvejniecību, un, iespējams, varētu arī tikt ļaunprātīgi izmantots dominējošais stāvoklis. Šis pasākums nozīmētu jebkāda regulējuma atcelšanu, to atstājot vienīgi tirgus ziņā.

Nododamo zvejas koncesiju ieviešana likumsakarīgi novestu pie nepieciešamības EJZF līdzekļus novirzīt zvejnieku pārorientēšanai uz citām, ar zivsaimniecības nozari nesaistītām nozarēm — tas skaidri norādīts 32. pantā. Šāds priekšlikums noteikti pieliktu punktu amatierzvejai vai piekrastes zvejniecībai. Referents pret to iebilst.

EJZF mērķis ir piesaistīt zivsaimniecības nozarei strukturētu atbalstu, lai nostiprinātu tās konkurētspēju un ilgtspējību. Atbalsta sniegšana zvejas darbību dažādošanai citās nozarēs ir pretrunā šim mērķim. Tieši pretēji, zvejas nozarē vajadzētu veicināt uzņēmumu izveidi.

3. Rīcības plāns attiecībā uz amatierzveju un piekrastes zveju

Amatierzveja un piekrastes zveja dažādos jūras baseinos ir ļoti atšķirīga. To nav iespējams vienoti definēt Eiropas līmenī. Referents ierosina atstāt šo definēšanas uzdevumu atstāt dalībvalstu kompetencē.

Amatierzvejai un piekrastes zvejai ir būtiska loma attiecībā uz piekrastes rajonu dzīvotspēju. Tāpēc EJZF vajadzētu atbalstīt šādas zvejniecības attīstību, konkurētspēju un ilgtspējību. Referents ierosina, lai katra dalībvalsts papildina savu darbības programmu ar rīcības plānu, kurā būtu aprakstīti šajā jomā veicamie pasākumi.

4. EJZF sociālais aspekts

Referents uzskata, ka KZP ir ārkārtīgi nozīmīga sociālajā ziņā. Šajā saistībā EJZF ir jāveicina jauniešu profesionālā izglītība un iesaiste zivsaimniecības nozarē, lai ieguvēji būtu gan zvejnieki, kuri ir kuģu īpašnieki, gan arī zvejnieki, kuri ir darba ņēmēji.

5. Flotes atjaunošana

Referents vēlas, lai EJZF sekmē Eiropas flotes atjaunošanu — puse šīs flotes kuģu ir vecāki par 25 gadiem[1]. Šāds nolietojums rada ievērojamas problēmas, kas saistītas ar drošību uz kuģiem un jūras vides aizsardzības prasību ievērošanu.

Nolūkā veicināt flotes atjaunošanu referents ierosina, lai EJZF atbalstītu nolietoto kuģu nomaiņu ar jauniem kuģiem, kas būtu energoefektīvāki, drošāki, selektīvāki un mazāk jaudīgi. Atbalsts nekādā gadījumā nedrīkst palielināt flotes kapacitāti.

Jāatbalsta arī ieguldījumi kuģu modernizācijā, lai uzlabotu darba apstākļus, drošību, samazinātu enerģijas patēriņu, mazinātu piesārņojumu un veicinātu selektīvāku zvejas rīku izmantošanu. Jo īpaši nepieciešams, lai EJZF atbalstītu dzinēju modernizāciju un nomaiņu, nepalielinot kuģu jaudu.

Tā kā referents iebilst pret pienākumu izkraut nevēlamu nozveju, viņš atbalsta mērķi būtiski un pakāpeniski samazināt zvejas izmetumus, veicot lielus ieguldījumus zvejas rīku selektivitātes uzlabošanā.

6. Zvejas darbību pagaidu apturēšana un kopieguldījumu fondi

EJZF vajadzētu finansēt zvejnieku darba pagaidu apturēšanu, jo īpaši, ja tiek veikti steidzami pasākumi vai ir noteikti bioloģiskās saudzēšanas periodi, kas paredzēti pamatregulā.

EJZF vajadzētu arī veikt ieguldījumus kopieguldījumu fondos, ko zvejnieki izveidojuši valsts līmenī, lai kompensētu zaudējumus, kurus rada ārkārtas ārēji notikumi, piemēram, dabas katastrofas, nelabvēlīgi laika apstākļi, avārijas, kas ietekmē vidi vai veselību, vai degvielas cenu krass un īslaicīgs kāpums.

7. Ieguldījumi ostās

Referents pauž nožēlu par Komisijas nevēlēšanos rīkoties ostu jautājumā. Tāpēc viņš piedāvā palielināt EJZF ieguldījumus šajā jomā, lai novērtētu ostu stratēģisko nozīmi attiecībā uz zvejas darbību un piekrastes rajonu konkurētspēju un ilgtspējību.

8. Zinātniskie atzinumi un datu vākšana

Referents uzsver, ka ir svarīgi palielināt zinātnisko izpratni par resursu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, lai varētu saņemt kvalitatīvus zinātniskos atzinumus par visiem Savienībā tirgotajiem zivju krājumiem. Viņš atzinīgi vērtē faktu, ka zinātnieku un zvejnieku partnerībām tiek pievērsta pienācīga uzmanība.

Pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gadam ir jāpanāk maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms attiecībā uz visām komerciālas nozīmes sugām, izmantojot visus līdzekļus, kas palīdzētu sasniegt šo mērķi. Datu vākšanai šajā ziņā ir būtiska nozīme. Līdz ar to referents ierosina 79. pantā minēto līdzfinansējuma likmi palielināt līdz 75 %.

9. Uzglabāšanas atbalsts

Komisija piedāvā uzglabāšanas atbalstu pakāpeniski samazināt līdz tā pārtraukšanai 2019. gadā. Referents iebilst pret plānoto uzglabāšanas atbalsta izbeigšanu un vēlas, lai šis zvejas produktu tirgus regulēšanai nozīmīgais instruments tiktu saglabāts. Šī sistēma jo īpaši ļauj nodrošināt to, ka produkti tiek realizēti par cenām, kas kompensē ražotājiem radušās izmaksas.

10. Kompensācija par papildu izmaksām attālākajos reģionos

Referents īpašu nozīmi piešķir kompensācijas shēmai, ar ko atbilstoši LESD 349. pantam atlīdzina papildu izmaksas, kuras rodas attālākajos reģionos. Būtu labi, ja EJZF kompensētu visas papildu izmaksas, kas rodas uzņēmējiem attālākajos reģionos.

11. Akvakultūra

Akvakultūras jomā EJZF veicinās inovāciju, uzņēmējdarbību, cilvēkkapitāla attīstību, vides un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī akvakultūras krājumu apdrošināšanu.

Referents atzinīgi vērtē šos vērienīgos priekšlikumus attiecībā uz akvakultūru. Viņš uzsver ekstensīvas akvakultūras nozīmi un atgādina, ka akvakultūra ir jāuzskata par zvejas darbības papildinošu nozari.

12. Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgu un iekļaujošu teritoriālo attīstību. Viņš uzsver, ka vietējās attīstības stratēģijām, kuras ņemtas vērā jūras un piekrastes teritoriju telpiskajā plānošanā, ir pozitīva nozīme.

Integrētas vietējās attīstības stratēģijas īstenos vietējās rīcības grupas zivsaimniecības jautājumos (ZVRG), kurās būs pārstāvēti dažādi iesaistītie dalībnieki. Referents ierosina, ka zvejniecības un akvakultūras nozaru pārstāvji šajās ZVRG varētu būt pārstāvēti vairākumā.

13. Integrētā jūrlietu politika

Komisija ierosina IJP 2014.–2020. gada budžetam piešķirt 432 miljonus eiro. Šī summa veidotu 7 % no EJZF budžeta. Vidēji gadā tas vairāk nekā četras reizes pārsniedz pašreizējo šīs politikas budžetu.

Referents uzsver, ka ir svarīgi, lai IJP budžets būtu pietiekams, taču nepiekrīt, ka šis finansējums tiek piešķirts uz zvejas un akvakultūras rēķina. Tāpēc viņš piedāvā noteikt IJP budžetu 5 % apmērā no EJZF budžeta.

• [1]               Avots: Eurostat (2010); http://epp.eurostat.ec.europa.eu.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Gabriel Mato Adrover

Priekšsēdētājs

Zivsaimniecības komiteja

BRISELĒ

Temats:            juridiskais pamats priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku] (COM(2011)0804 – C7‑0460/2011 – 2011/0380(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Saskaņā ar Reglamenta 37. pantu Jūs 2013. gada 25. jūnijā nosūtītajā vēstulē lūdzāt Juridiskās komitejas atzinumu par iespēju papildināt priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku] juridisko pamatu ar Līguma par Eiropas Savienības darbības (LESD) 349. pantu.

Priekšlikumu (COM(2011)0804, grozīto priekšlikumu COM(2013)0245) Komisija iesniedza, pamatojoties uz LESD 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu.

Parlamenta Juridiskais dienests savā 2013. gada 4. jūlija vēstulē sniedza juridisko pamatu analīzi, kas izvirzīti attiecībā uz ierosināto regulu. Saskaņā ar šīs analīzes secinājumiem priekšlikuma juridiskais pamats nebūtu jāpapildina ar LESD 349. pantu.

Pamatinformācija

1. Priekšlikums

Ierosinātā regula, kas reglamentē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) darbību, ir jāaplūko saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu[1], kā arī integrēto jūrlietu politiku (IJP)[2]. Kā paredzēts regulas 1. pantā, ar priekšlikumu nosaka Savienības finanšu pasākumus, lai īstenotu abus minētos politikas virzienus, kā arī attiecīgos pasākumus jūras tiesību jomā un saistībā ar zvejniecības apgabalu un zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību.

Komisija 2013. gada 22. aprīlī iesniedza grozītu priekšlikumu (COM(2013)0245), kas saskaņā ar priekšlikuma paskaidrojuma rakstā sniegto informāciju izrietēja no apspriedēm par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) izpildes pasākumiem Padomes zivsaimniecības jautājumu darba grupā un divpusējā saziņā ar dalībvalstīm.

2. Apspriežamie juridiskie pamati

a) Priekšlikuma juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir LESD 42. pants, 43. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts, 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175. pants, 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts un 195. panta 2. punkts.

LESD 42. pants un 43. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

„42. pants

Šā Līguma nodaļa par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tiktāl, ciktāl to noteicis Eiropas Parlaments atbilstīgi 43. panta 2. punktam un saskaņā ar minētajos punktos paredzēto procedūru, ievērojot 39. pantā izvirzītos mērķus.

[..]

43. pants

(1) [...

(2) Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.”

Sīkāku skaidrojumu par citiem LESD noteikumiem skatīt turpmāk, sadaļas „Analīze” 1. punktā.

b) Ierosinātās juridiskā pamata izmaiņas

Zivsaimniecības komiteja ir lūgusi Juridiskās komitejas atzinumu par priekšlikuma juridiskā pamata papildināšanu ar 349. pantu. Starptautiskās tirdzniecības komiteja atsaucas uz vairākiem grozījumiem, kas šajā nolūkā ir iesniegti komitejā (grozījums Nr. 158 (Alain Cadec), grozījums Nr. 159 (Younous Omarjee) un grozījums Nr. 160 (Isabelle Thomas)). Šāds grozījums ir iekļauts arī Reģionālās attīstības komitejas 2012. gada 30. oktobra atzinumā (FdR 917425).

LESD 349. pants ir formulēts šādi:

„Ņemot vērā Gvadelupas, Franču Gviānas, Martinikas, Reinjonas, Senbertelemī, Senmartēnas, Azoru salu, Madeiras salu un Kanāriju salu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko vēl vairāk apgrūtina tādi faktori kā attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem, kas, nemainoties un cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu paredz īpašus pasākumus, lai izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai minētajiem reģioniem, tostarp kopēju politiku. Ja attiecīgos īpašos pasākumus pieņem Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā arī pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši skar muitas un tirdzniecības politiku, fiskālo politiku, brīvās tirdzniecības zonas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, nosacījumus izejvielu un plaša patēriņa preču piegādei, valsts atbalstu un nosacījumus, lai piekļūtu struktūrfondiem un Savienības horizontālajām programmām.

Padome paredz pirmajā daļā minētos pasākumus, ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības un grūtības un neietekmējot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.”

Analīze

Atsevišķi principi attiecībā uz juridiskā pamata izvēli izriet no Tiesas judikatūras. Pirmkārt, ņemot vērā juridiskā pamata sekas gan materiāltiesiskās kompetences, gan procesuālā ziņā, pareizai juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme[3]. Otrkārt, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktu katra iestāde darbojas atbilstoši Līgumā noteiktajām pilnvarām[4]. Treškārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru, „izvēloties Kopienas pasākuma juridisko pamatu, jābalstās uz objektīviem faktoriem, ko var pārbaudīt tiesā, un pie tādiem faktoriem cita starpā pieder arī pasākuma mērķis un saturs”[5]. Visbeidzot, attiecībā uz vairākiem juridiskajiem pamatiem — ja, izvērtējot ES tiesību aktu, tiek secināts, ka tam ir divi mērķi vai tas attiecas uz divām jomām, un ja vienu no mērķiem var atzīt par galveno vai būtisko, bet otru par tikai pakārtotu, tad attiecīgais tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, kas atbilst galvenajam vai būtiskajam mērķim vai jomai[6]. Taču, ja tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai aspekti, kas savstarpēji ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi, tad šādam tiesību aktam jābalstās uz vairākiem attiecīgajiem Līguma noteikumiem[7].

Aplūkojamā instrumenta mērķis ir finanšu pasākumu noteikšana kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai.

1. Komisijas izraudzītais juridiskais pamats

Komisijas izraudzīto juridisko pamatu, no vienas puses, veido divi noteikumi, kas sniedz juridisko pamatu pasākumiem kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā, un, no otras puses, noteikumi, kuri kopā ar LESD 43. panta 2. punktu veido juridisko pamatu IJP regulai, kuru ierosināts aizstāt ar ierosināto regulu, t. i., LESD 91. panta 1. punkts, 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175. pants, 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts un 195. panta 2. punkts.

Attiecībā uz integrētās jūrlietu politikas regulas juridiskā pamata izvēli Komisija ir pareizi paskaidrojusi, ka Līgumā nav norādīts konkrēts juridiskais pamats, bet integrētā jūrlietu politika aptver ES politiku daudzās nozarēs, kas saistītas ar jūrām un piekrasti. Tāpēc ierosinātā tiesību akta pamatā ir 43. panta 2. punkts (zivsaimniecības politika), 91. panta 1. punkts (transporta politika), 100. panta 2. punkts (jūras un gaisa transports), 173. panta 3. punkts (Savienības rūpniecības konkurētspēja), 175. pants (ekonomikas politika), 188. pants (pētniecības un izstrādes programmas), 192. panta 1. punkts (vide), 194. panta 2. punkts (enerģija) un 195. panta 2. punkts (tūrisms). Visi attiecīgie juridiskie pamati paredz pasākumu pieņemšanu atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai.

Ar attiecīgo priekšlikumu atceļ IJP regulu atbilstīgi sākotnējā Komisijas priekšlikuma 152. pantam un grozītā Komisijas priekšlikuma 129. pantam.

Sākotnēji tādējādi šķiet, ka Komisijas izvēlētie juridiskie pamati papildina kopējās zivsaimniecības politikas, kuras darbības jomā priekšlikums neapšaubāmi ietilpst, vispārējo juridisko pamatu ar IJP regulas juridisko pamatu. Tādējādi šķiet, ka šis Komisijas izvēlētais juridiskais pamats nodrošina priekšlikumam atbilstīgu juridisko pamatu.

2. Juridiskā pamata papildināšana ar LESD 349. pantu

Apspriežamais jautājums ir par to, vai nepieciešams kā juridisko pamatu iekļaut 349. pantu.

Ir vērts pieminēt, ka šajā gadījumā divkāršs juridisks pamats nebūtu jau sākumā jāizslēdz tāpēc vien, ka procedūras, ko paredz katrs juridiskais pamats, nav saderīgas[8]. Divkārša juridiskā pamata izmantošana tiek uzskatīta par pieļaujamu, ja tādējādi nav aizskartas Eiropas Parlamenta tiesības. Šajā gadījumā citi noteikumi, kas veido priekšlikuma juridisko pamatu, paredz parastās likumdošanas procedūras izmantošanu, savukārt 349. pantā ir paredzēta tikai apspriešanās ar Parlamentu. Tiesa ir nolēmusi, ka šādā gadījumā noteicošā ir parastā likumdošanas procedūra, tāpēc ka tā paredz lielāku Parlamenta līdzdalību[9].

Tomēr pirmām kārtām ir jākonstatē, vai ir nepieciešams divkāršs juridiskais pamats, t. i., vai attiecīgajam tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai aspekti, kas savstarpēji ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi un kurus var noteikt priekšlikumā.

Ir taisnība, ka ierosinātie pasākumi zināmā mērā attiecas uz tālākiem reģioniem.

Konkrētāk, tālākie reģioni ir minēti šādās priekšlikuma daļās:

– „integrētas jūrlietu politikas” definīcijā (3. panta 2. punkta 7. apakšpunktā) kopā ar piekrastes un salu reģioniem kā mērķa reģionu piemērs ir minēti arī tālākie reģioni;

– priekšlikumā norādīts, ka EJZF var atbalstīt kompensācijas režīmu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007[10], ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Franču Gviānas un Reinjonas — zivsaimniecības produktu tirdzniecībā (priekšlikuma V nodaļas 73.–75. pants). Priekšlikuma 15. panta 5. punktā ir aplūkoti attiecīgie budžeta līdzekļu piešķīrumi;

– I pielikumā attiecībā uz tālākiem reģioniem ir paredzēta publiskā atbalsta intensitātes papildu procentu piemērošana 35 procentu apmērā atbilstīgi priekšlikuma 95. pantam.

Turklāt no 2766 iesniegtajiem grozījumiem tikai divu grozījumu (53. un 709. grozījums) mērķis ir papildināt priekšlikumu ar noteikumiem, kas attiecas uz tālākiem reģioniem, proti, paredzot izņēmumu aizliegumā piešķirt valsts atbalstu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Tādējādi var secināt, ka ierosinātās regulas saturs kā tāds konkrēti neattiecas uz īpašu pasākumu veikšanas mērķi, lai ņemtu vērā tālāko reģionu strukturālo un ekonomisko situāciju. Attiecībā uz atļauju EJZF atbalstīt tirgus politikas pasākumus saistībā ar tālākiem reģioniem šie pasākumi nav noteikti ierosinātajā regulā, bet Padomes Regulā (EK) Nr. 791/2007, ko savukārt pieņēma, pamatojoties uz EK līguma 37. pantu (tagad — LESD 42. pants) un EK līguma 299. panta 2. punktu (tagad — LESD 349. pants). Atsauce uz tālākiem reģioniem, kas ir sniegta I pielikumā, attiecas uz vienu no vairākiem līdzīgiem atbalsta intensitātes robežlieluma palielinājumiem attiecībā uz citām darbībām. Iesniegtie grozījumi nemaina šo novērtējumu. Tādēļ nav iespējams līdztekus kopējai tirdzniecības politikai kā neatkarīgu komponentu noteikt tālāko reģionu aizsardzību un tādējādi pieprasīt divkārša juridiskā pamata izmantošanu.

Turklāt Līguma 349. pantā skaidri formulēts, ka šis noteikums paredz „īpašus pasākumus, lai izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai minētajiem reģioniem, tostarp kopēju politiku”. Tādējādi šis noteikums ir izstrādāts, lai nodrošinātu īpašu juridisku pamatu šādiem pasākumiem. Nekas šajā formulējumā nenorāda, ka jebkurā regulā, ko pieņem, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu, kas attiecas uz tālākiem reģioniem, kā juridiskais pamats būtu jāizmanto arī LESD 349. pants, ciktāl kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats skar veiktos pasākumus.

Juridiskās komitejas ieteikums

Komiteja izskatīja minēto jautājumu savā 2013. gada 9. jūlija sanāksmē. Šajā sanāksmē tā attiecīgi vienprātīgi pieņēma lēmumu[11] sniegt ieteikumu, ka pareizs ierosinātās Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku] juridiskais pamats ir LESD 42. pants, 43. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts, 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175. pants, 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts un 195. panta 2. punkts un nav vajadzības iekļaut LESD 349. pantu.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

• [1]  COM(2011)0425 – 2011/0195(COD), par ko nesen panākta politiskā vienošanās.
• [2]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 30. novembra Regula (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam (OV L 321, 5.12.2011., 1. lpp.).
• [3]  Atzinums 2/00 Kartahenas protokols, Recueil 2001, I-9713. lpp., 5. punkts; Lieta C-370/07 Komisija/Padome, Krājums 2009, I-8917. lpp., 46.–49. punkts; Atzinums 1/08 Vispārējais nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību, Krājums 2009, I-11129. lpp., 110. punkts.
• [4]  Lieta C-403/05 Parlaments/Komisija, Krājums 2007, I-9045. lpp., 49. punkts un tajā minētā judikatūra.
• [5]  Skatīt nesenāku Lietu C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome, Krājums 2009, I-7585. lpp.
• [6]  Lieta C-42/97 Parlaments/Padome, Recueil 1999, I-868. lpp., 39.–40. punkts; Lieta C-36/98 Spānija/Padome, Recueil 2001, I-779. lpp., 59. punkts; Lieta C-211/01 Komisija/Padome, Recueil 2003, I-8913. lpp., 39. punkts.
• [7]  Lieta C-165/87 Komisija/Padome, Recueil 1988, 5545. lpp., 11. punkts; Lieta C-178/03 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, Krājums 2006, I-107. lpp., 43.–56. punkts.
• [8]  Lieta C-178/03 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, Krājums 2006, I-107. lpp., 57. punkts; Lieta C-300/89 Komisija/Padome (Titanium Dioxide), Recueil 1991, I-2867. lpp., 17.–25. punkts.
• [9]  Lieta C-155/07 Eiropas Parlaments/Padome, Krājums 2008, I-8103. lpp., 75.–79. punkts.
• [10]  Padomes 2007. gada 21. maija Regula (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu – Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Franču Gviānas un Reinjonas – zivsaimniecības produktu tirdzniecībā (OV L 176, 6.7.2007., 1. lpp.). Šo regulu pieņēma, pamatojoties uz EK līguma 37. pantu (tagad LESD 42. pants) un EK līguma 299. panta 2. punktu (tagad LESD 349. pants).
• [11]  Galīgajā balsojumā piedalījās: Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Piotr Borys, Françoise Castex (priekšsēdētāja vietniece), Christian Engström, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Jörg Leichtfried (saskaņā ar Reglamenta 187. panta 2. punktu), Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Bernhard Rapkay, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Axel Voss, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka un Anna Záborská (saskaņā ar Reglamenta 187. panta 2. punktu).

Budžeta komitejaS ATZINUMS (19.12.2012)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu (ES) Nr. XXXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku]
(COM(2011)0804 – C7‑0460/2011 – 2011/0380(COD))

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) vispārējais mērķis ir atbalstīt KZP uzdevumus — politiku, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, un turpināt ES integrētās jūrlietu politikas izstrādi. Mērķu pamatā ir ilgtspējīgas un konkurētspējīgas zvejniecības un akvakultūras veicināšana, Savienības integrētās jūrlietu politikas izstrādes un īstenošanas sekmēšana, tādējādi papildinot kohēzijas politiku un KZP, zivsaimniecības reģionu līdzsvarotas un iekļaujošas teritoriālās attīstības veicināšana, kā arī KZP īstenošana.

Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” plašie mērķi 2014.–2020. gadam ir iestrādāti šādās Savienības prioritātēs, kas četru pīlāru veidā ir izvirzītas EJZF: pārdomāta, videi nekaitīga zvejniecība ar mērķi veicināt pāreju uz ilgtspējīgu zveju, pārdomāta, videi nekaitīga akvakultūra ar mērķi nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu un videi nekaitīgu akvakultūru, ilgtspējīga un iekļaujoša teritoriālā attīstība ar mērķi apturēt daudzu no zvejas atkarīgu piekrastes un iekšzemes kopienu lejupslīdi un integrēta jūrlietu politika ar mērķi atbalstīt tādas transversālas prioritātes, kas rada ietaupījumus un izaugsmi.

EJZF galvenais ieguldījums nākamajā finanšu plānošanas periodā būs atbalsts pārejai uz ilgtspējīgu zveju, kuras pamatā ir maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms, izmetumu izskaušana un samazināta zvejniecības ietekme uz jūras vidi, vienlaikus arī tādas akvakultūras veicināšana, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni, un jūrlietu politikas ciešāka koordinācija. Iepriekš minētajiem pasākumiem būtu jāveicina resursu ilgtspējīgāka izmantošana.

EJZF veicinās sociālo kohēziju un darbvietu radīšanu no zivsaimniecības atkarīgās kopienās, nodrošinot lielāku pievienoto vērtību zivsaimniecībās un dažādošanu, ko panāk, pievēršoties citām jūrlietu nozarēm.

Tiks pastiprināta uz vietējo sabiedrību orientēta pieeja zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai. EJZF pirmo reizi juridiski atzīst sieviešu nozīmi, ļaujot viņām cita starpā saņemt EJZF atbalstu, kas paredzēts mācībām, jo īpaši tādu prasmju apguvei, kas saistītas ar uzņēmējdarbību un uzņēmuma pārvaldību. Turklāt EJZF stiprinās arī cilvēkkapitāla attīstību un dažādošanu, dodot vietējai sabiedrībai iespēju apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai iesaistītos jaunās darbībās, kas rodas citās jūrlietu nozarēs.

Vēl viens nozīmīgs elements ir pāreja uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un pakāpeniska izmetumu aizlieguma ieviešana, īstenojot kompleksu pieeju, kas ietver tādus pasākumus kā atbalsts selektīvākiem zvejas rīkiem un zvejas metodēm, ieguldījumiem kuģos un ostu iekārtās, kas vajadzīgas nevēlamas nozvejas izmantošanai, tirdzniecības pasākumiem un apstrādei. Ar tādu pašu mērķi tiks ievērojami palielināts finanšu piešķīrums datu vākšanai un zinātniskiem ieteikumiem, kā arī izdevumu kontrolei (lai nodrošinātu labāku noteikumu ievērošanu).

Šim EJZF būs neatsverama nozīme 2014.–2020. gada laika periodā un ir ļoti svarīgi ievērojami stiprināt zivsaimniecības nozari, arī saistībā ar tās finansējumu.

Šajā tabulā ietverts DFS ierosinātais maksimālais apjoms ES zivsaimniecības nozarei 2. izdevumu kategorijā EUR miljonos:

2. izdevumu kategorija	DFS 2007.–2013. g.	DFS 2014.–2020. g.	DFS 2014.–2020. g. un DFS 2007.–2013. g. atšķirība
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds	6730	6912	+2,7%

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.a norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais finansējums ir tikai indikatīva norāde likumdevējai iestādei un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz priekšlikumu regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b atgādina par savu 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; atkārto, ka nākamajā DFS ir nepieciešami pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība spētu īstenot esošās politiskās prioritātes, jo īpaši tās, kas saistītas ar stratēģiju „Eiropa 2020”, un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5%, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;
	____________
	1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr.  3 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c atgādina, ka 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka zivsaimniecības resursi ir sabiedrisks labums, kas ir nozīmīgs vispārējai nodrošinātībai ar pārtiku; tas norādīja, ka zivsaimniecības un akvakultūras nozare un ar to saistītās darbības bieži ir galvenais iztikas un ilgtspējīgas nodarbinātības avots, jo īpaši piekrastes, salu un attālos reģionos; turklāt tas uzskatīja, ka, lai sasniegtu tās vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus (stabila, ilgtspējīga un dzīvotspējīga zivsaimniecības nozare) un panāktu zivju krājumu atjaunošanos, kā arī risinātu sociālos aspektus, kuri saistīti ar nepieciešamību samazināt zvejas piepūli, reformētajai kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) pēc 2013. gada būs vajadzīgi atbilstoši finanšu resursi;
	______________
	1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr.  4 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.d atgādina, ka Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā atzina nepieciešamību pēc paplašinātas koordinācijas ar kohēzijas politiku, un tas uzsvēra, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds būtu jāizmanto, lai atbalstītu ilgtspējīgu zvejniecības praksi saskaņā ar principu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kā arī saglabātu jūras ekosistēmas, īpašu uzmanību pievēršot mazapjoma zvejas nozarei;
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai ne vēlāk kā 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).	(9) Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu izmantoto sugu zivju krājumus virs tāda līmeņa, lai ne vēlāk kā 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Finansējumam būtu jāatbilst tam, kas noteikts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Finansēšana neskar noteikumus, kas paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu.	(18) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana, efektīva līdzsvara rašana starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apzinoties iespējas, ko mazapjoma piekrastes zvejniekiem paver dažādošana, un viņu būtisko nozīmi piekrastes kopienās, EJZF būtu jāveicina dažādošana, sedzot uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas un ieguldījumus kuģu modernizācijā papildus attiecīgām mācībām profesionālo prasmju apguvei attiecīgajā jomā ārpus zvejniecības.	Apzinoties iespējas, ko mazapjoma piekrastes zvejniekiem paver dažādošana, un viņu būtisko nozīmi piekrastes kopienās, kā arī, ņemot vērā vietējās tradīcijas, EJZF būtu jāveicina dažādošana, sedzot uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas un ieguldījumus kuģu modernizācijā papildus attiecīgām mācībām profesionālo prasmju apguvei attiecīgajā jomā ārpus zvejniecības, saglabājot cieņas pilnu attieksmi pret tradicionālajām un vēsturiskajām kopienām.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts