Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c atgādina, ka 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka zivsaimniecības resursi ir sabiedrisks labums, kas ir nozīmīgs vispārējai nodrošinātībai ar pārtiku; norādīja, ka zivsaimniecības un akvakultūras nozare un saistītās darbības bieži ir galvenais ienākumu un ilgtspējīgas nodarbinātības avots piekrastes, salu un tālākajos reģionos; turklāt uzskatīja, ka, lai sasniegtu tās vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus (stabila, ilgtspējīga un dzīvotspējīga zivsaimniecības nozare) un atjaunotu zivju krājumus, kā arī risinātu sociālos aspektus, kuri saistīti ar nepieciešamību samazināt zvejas piepūli, reformētajai kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) pēc 2013. gada būs vajadzīgi atbilstoši finanšu resursi;

______________

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,

Pamatojums

Juridiskajā pamatā būtu jāatsaucas uz Līguma 349. pantu, lai ņemtu vērā tālāko reģionu īpašos režīmus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Zivsaimniecības nozarei ir stratēģiska nozīme attiecībā uz sociālekonomisko situāciju, sabiedrības apgādi ar zivīm un pārtikas līdzsvara nodrošināšanu dažādās dalībvalstīs un Savienībā kopumā, kā arī tai ir īpaša loma piekrastes kopienu sociālekonomiskās labklājības, vietējās attīstības un nodarbinātības nodrošināšanā, saimnieciskās darbības un darbvietu saglabāšanā un/vai radīšanā ekonomikas augšupējos un lejupējos posmos, svaigu zivju piegādē un vietējo kultūras tradīciju saglabāšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj KZP atbalsts, kas aptver jūras bioloģisko resursu, saldūdens bioloģiskos resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu un akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, arī tad, ja tās veic zvejas kuģi, kas peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, vai Savienības zvejas kuģi, vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumus.

(2) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj KZP atbalsts, kas aptver jūras bioloģisko resursu, saldūdens bioloģiskos resursu saglabāšanu, pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu un akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, vai Savienības zvejas kuģi, vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumus.

Pamatojums

EJZF nav pienākuma atbalstīt zvejas kuģus, kas nepārstāv Eiropu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a) Būtu jāuzsver, ka KZP ir ar pārtiku saistīta politikas joma un ka tas pamato valsts iejaukšanos ar EJZF palīdzību, lai uzturētu Eiropas Savienības pilsoņu nodrošinātību ar pārtiku.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2b) EJZF būtu pilnībā jāņem vērā tālāko reģionu īpašā situācija saskaņā ar LESD 349. pantu. Tālāko reģionu situācija un zivsaimniecības nozares specifika šajos reģionos nozīmē, ka KZP un ar to saistītos fondus, jo īpaši EJZF, būtu jāpielāgo šo reģionu īpatnībām, ierobežojumiem, papildu izmaksām un realitātei, kas būtiski atšķiras no pārējās Savienības. Tādēļ šiem reģioniem būtu jāatļauj īpaši pasākumi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2c) Jaunajā EJZF būtu jāļauj pilnībā pievērsties mazapjoma zvejniecību problēmām un īpašajām vajadzībām, paturot prātā, ka mazapjoma flotes Savienībā nodarbina vislielāko skaitu strādājošo attiecībā pret katru noķerto zivi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Kopējās zivsaimniecības politikas panākumi ir atkarīgi no efektīvas kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas, kā arī no ticamiem un pilnīgiem datiem, kas vajadzīgi gan zinātniskajiem ieteikumiem, gan īstenošanai un kontrolei; tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šie politikas pasākumi.

(3) Kopējās zivsaimniecības politikas panākumi ir atkarīgi no efektīvas kontroles, inspekcijas, tostarp darbavietu inspekcijas, un noteikumu izpildes sistēmas, kā arī no ticamiem un pilnīgiem datiem, kas vajadzīgi gan zinātniskajiem ieteikumiem, gan īstenošanai un kontrolei; tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šie politikas pasākumi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Lai veicinātu zvejnieku atbildības sajūtu par KZP, tādējādi sekmējot KZP pareizu īstenošanu un kopumā veiksmīgu darbību, EJZF arī būtu jāatbalsta partnerība, sadarbība un dialogs starp zinātniekiem un zvejniekiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts IJP, kas aptver koordinētu darbību izstrādi un īstenošanu un lēmumu pieņemšanu, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm un papildina dažādas ar minētajiem aspektiem saistītas ES politikas jomas, jo īpaši kopējo zivsaimniecības politiku, transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, vides, enerģētikas un tūrisma politiku. Būtu jānodrošina saskaņotība un integrācija dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā.

(4) EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts IJP, kas aptver koordinētu darbību izstrādi un īstenošanu un lēmumu pieņemšanu, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm un papildina dažādas ar minētajiem aspektiem saistītas ES politikas jomas, jo īpaši kopējo zivsaimniecības politiku, transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, vides, enerģētikas un tūrisma politiku, kas ir jomas, kurās nepieciešams veicināt zinātnisko pētniecību, profesionālo kompetenci un apmācību. Būtu jānodrošina saskaņotība un integrācija dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

((4a) Nosakot un īstenojot ar KZP reformu, IJP un EJZF saistīto politiku un darbības, Savienībai saskaņā ar LESD 9. pantu būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un kvalitatīvu izglītību, apmācību un cilvēku veselības aizsardzību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta stratēģija “Eiropa 2020”, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību. Jo īpaši būtu jākoncentrē resursi, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus, un jāpalielina efektivitāte, vairāk orientējoties uz rezultātiem. IJP iekļaušana jaunajā EJZF palīdz īstenot arī svarīgākos politikas mērķus, kas izvirzīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””) un ir saskaņā ar vispārējiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā.

(5) Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta stratēģija “Eiropa 2020”, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību. Jo īpaši būtu jākoncentrē resursi, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus, it sevišķi tos, kas saistīti ar nodarbinātību un nabadzības, sociālās atstumtības un klimata pārmaiņu apkarošanu. Turklāt būtu jāpalielina efektivitāte, vairāk orientējoties uz rezultātiem. IJP iekļaušana jaunajā EJZF palīdz īstenot arī svarīgākos politikas mērķus, kas izvirzīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””) un ir saskaņā ar vispārējiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai nodrošinātu to, ka EJZF palīdz sasniegt KZP, IJP un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jākoncentrējas uz nelielu skaitu pamatprioritāšu, kas saistītas ar tādas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu, kas balstīta uz inovācijām un zināšanām, ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu un nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšanu, atraisot piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības kopienu izaugsmes un darbvietu potenciālu un sekmējot dažādošanu, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm.

(6) Lai nodrošinātu to, ka EJZF palīdz sasniegt KZP, IJP un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jānosaka virkne pamatprioritāšu, kas saistītas ar tādas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu, kas balstīta uz inovācijām un zināšanām, ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu un nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšanu, atraisot piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības kopienu izaugsmes un darbvietu potenciālu un sekmējot dažādošanu, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) EJZF būtu jāsekmē dzīves līmeņa uzlabošana tiem, kas ir atkarīgi no zvejas, garantējot zvejniekiem labākus darba standartus, jo īpaši nodrošinot veselības un darba drošības tiesību aktu un darba koplīgumos paredzēto noteikumu ievērošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b) Lai izvairītos no pārpratumiem par konkrētu EJZF finanšu pasākumu piemērošanu un ietekmi uz dažādām ieinteresētajām personām, kas līdzdarbojas zvejas nozarē, būs lietderīgi ieviest skaidru atšķirību starp kuģu īpašniekiem un algotiem zvejniekiem, kā tas jau ir noteikts SDO Konvencijā Nr. 188.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Kopējās zivsaimniecības politikas vispārējais mērķis ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības palīdzētu radīt ilgtermiņā noturīgus vides apstākļus, kas vajadzīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecībā nodarbinātajiem, stabilus tirgus, resursu pieejamību un to, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām.

(8) Kopējās zivsaimniecības politikas vispārējais mērķis ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības veicinātu ekonomiskajā, sociālajā un vides ziņā ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecībā nodarbinātajiem, stabilus tirgus, resursu pieejamību un to, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām.

Pamatojums

Ekonomisko, sociālo un vides pīlāru nevajadzētu sarindot hierarhiskā secībā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai ne vēlāk kā 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

(9) Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai līdz 2015. gadam, ja tas iespējams, un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Ar KZP vajadzētu īstenot līdzsvarotu pieeju ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot tādu zivsaimniecības plānošanu, izmantošanu un vadību, kurā ņemtas vērā vēlmes un pašreizējās sociālās vajadzības, un neierobežojot iespējas nākamajām paaudzēm iegūt visas preces un pakalpojumus, ko var gūt no jūras ekosistēmām. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Ar EJZF finansētajiem pasākumiem būtu jāatbilst LESD 39. un 41. pantam, kuros atsaucas uz līdzsvarotu pieeju darba tiesību izmantošanā un efektīvu koordināciju attiecībā uz profesionālo apmācību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, ņemot vērā atbilstoši darbības programmām finansējamo darbību nozīmību un ietekmi un strukturālās problēmas, ar kurām nākas saskarties zivsaimniecības un jūrlietu attīstībā, kā arī ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, un šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nodrošinot daudzgadu finansiālu palīdzību, kas vērsta uz attiecīgajām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10) Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, ņemot vērā atbilstoši darbības programmām finansējamo darbību nozīmību un ietekmi un strukturālās problēmas, ar kurām nākas saskarties zivsaimniecības, akvakultūras un jūrlietu attīstībā, kā arī ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, un šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nodrošinot daudzgadu finansiālu palīdzību, kas vērsta uz attiecīgajām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumus finansējot no viena fonda, proti, EJZF, būtu jācenšas panākt vienkāršošanu, kā arī nostiprināt abu politiku integrāciju. Dalītas pārvaldības attiecināšanai uz kopīgām tirgus organizācijām, arī uz kompensāciju tālākajiem reģioniem un kontroles un datu vākšanas pasākumiem, būtu vēl vairāk jāveicina vienkāršošana un jāsamazina gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvais slogs, kā arī jāpanāk piešķirtā atbalsta lielāka saskaņotība un efektivitāte.

(11) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumus finansējot no viena fonda, proti, EJZF, būtu jācenšas panākt vienkāršošanu, kā arī nostiprināt abu politiku integrāciju. Dalītas pārvaldības attiecināšanai uz kopīgām tirgus organizācijām, arī uz kompensāciju tālākajiem reģioniem un kontroles un datu vākšanas un pārvaldības pasākumiem, būtu vēl vairāk jāveicina vienkāršošana un jāsamazina gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvais slogs, kā arī jāpanāk piešķirtā atbalsta lielāka saskaņotība un efektivitāte.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Finansējumam būtu jāatbilst tam, kas noteikts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11b) Finansēšana neskar noteikumus, kas paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta, izmantojot vienu fondu, proti, EJZF, vai nu tieši, vai arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Ar dalībvalstīm dalīta pārvaldība būtu jāpiemēro ne tikai pasākumiem, kas paredzēti zvejniecības, akvakultūras un uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības atbalstam, bet arī kopīgām tirgus organizācijām, tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, kontroles pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem. Tieša pārvaldība būtu jāpiemēro zinātniskajiem ieteikumiem, brīvprātīgām iemaksām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, konsultatīvajām padomēm un integrētās jūrlietu politikas īstenošanas darbībām. Būtu jānosaka pasākumu veidi, kurus var finansēt no EJZF līdzekļiem.

(12) Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta, izmantojot vienu fondu, proti, EJZF, vai nu tieši, vai arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Ar dalībvalstīm dalīta pārvaldība būtu jāpiemēro ne tikai pasākumiem, kas paredzēti zvejniecības, akvakultūras un uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības atbalstam, bet arī tirdzniecības un pārstrādes pasākumiem, tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, kontroles pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem. Tieša pārvaldība būtu jāpiemēro ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanai, uzglabāšanas atbalstam, zinātniskajiem ieteikumiem, brīvprātīgām iemaksām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, konsultatīvajām padomēm un integrētās jūrlietu politikas īstenošanas darbībām. Būtu jānosaka pasākumu veidi, kurus var finansēt no EJZF līdzekļiem.

Pamatojums

Svarīgi nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus ražotāju organizācijām visā Eiropas Savienībā un to, ka finansējums ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanai un uzglabāšanas atbalstam tiek sniegts tiešā veidā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] (turpmāk “Regula par KZP”) 50. un 51. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka gan dalībvalstis, gan operatori ievēro KZP noteikumus. Šis nosacījums ir paredzēts, lai atspoguļotu Savienības atbildību par to, ka sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar KZP, kā noteikts LESD 3. pantā.

(14) Saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] (turpmāk “Regula par KZP”) 50. un 51. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka gan dalībvalstis, gan operatori ievēro KZP noteikumus. Šis nosacījums ir paredzēts, lai atspoguļotu Savienības atbildību par to, ka sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar KZP, kā arī tiek ievērotas prasības saistībā ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu un pietiekamas sociālās aizsardzības garantēšanu, kā noteikts attiecīgi LESD 3. un 9. pantā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu operatoriem, kuri ex ante neievēro prasības, kas saistītas ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs. Tāpēc būtu jāpieņem tikai tādu operatoru pieteikumi, kuri noteiktu laiku pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav bijuši iesaistīti Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, un kuri nav izdarījuši smagu pārkāpumu, kā definēts 42. pantā Regulā (EK) Nr. 1005/2008 vai 90. panta 1. punktā 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, vai pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību un rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (turpmāk “MSY”) nodrošināšanai vajadzīgo līmeni..

(15) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu operatoriem, kuri ex ante neievēro prasības, kas saistītas ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs. Tāpēc operatoru pieteikumi būtu jāpieņem tikai ar nosacījumu, ka tie noteiktu laiku pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav bijuši iesaistīti Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, un ka tie nav bijuši iesaistīti tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai īpašumtiesībās, kuru karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantā. Tāpat operatoru pieteikumi būtu jāpieņem tikai ar nosacījumu, ka tie nav izdarījuši smagu pārkāpumu, kā definēts 42. pantā Regulā (EK) Nr. 1005/2008 vai 90. panta 1. punktā 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, vai pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību un rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (turpmāk “MSY”) nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Gadījumos, kad saņēmēji pārkāpj KZP noteikumus, būtu jāpiemēro sankcijas, kas noteiktas par atbilstības nosacījumu nepildīšanu. Lai noteiktu neattiecināmo izdevumu summu, būtu jāņem vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagums, ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīme saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

(17) Gadījumos, kad saņēmēji pārkāpj KZP noteikumus, būtu jāpiemēro sankcijas, kas noteiktas par atbilstības nosacījumu nepildīšanu. Lai noteiktu neattiecināmo izdevumu summu, būtu jāņem vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagums (tostarp apjoms, ilgums un atkārtotu gadījumu skaits) un ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīme saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

Pamatojums

Saņēmēja pieļautās neievērošanas smagumu nosaka vairāki faktori — tās pakāpe, apmērs, ilgums un atkārtotais raksturs.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu.

(18) KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro saistības panākt līdzsvaru starp zvejas floti un zvejas iespējām saskaņā ar KZP pamatregulas 34. panta 1. punktu un KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai nepieļautu neatbilstīgu maksājumu veikšanu, kā arī mudinātu dalībvalstis ievērot KZP noteikumus vai pieprasīt saņēmējam noteikumu ievērošanu, kā piesardzības pasākumi būtu jāizmanto gan maksājuma termiņa pārtraukšana, gan maksājumu apturēšana, kuru piemērošanas termiņš ir ierobežots. Lai ievērotu proporcionalitātes principu, finansiālās korekcijas, kurām ir galīgas un neatsaucamas sekas, būtu jāpiemēro tikai izdevumiem, kas tieši saistīti ar darbībām, kuru laikā notikusi KZP noteikumu neievērošana.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neatiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai uzlabotu koordināciju un fondus, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), izmantotu saskaņoti ar lauku attīstībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), un jūrlietām un zivsaimniecībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), [Regulā (ES) Nr. [...], ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir paredzēti kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem (turpmāk “VSS fondi”). KZP un IJP specifikas dēļ EJZF regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, kas papildina minētās regulas noteikumus.

(20) Lai uzlabotu koordināciju un fondus, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), izmantotu saskaņoti ar lauku attīstībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), un jūrlietām un zivsaimniecībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), [Regulā (ES) Nr. [...], ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir paredzēti kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem (turpmāk “VSS fondi”). Būtu arī jāuzsver, ka fondus var izmantot papildus, lai efektīvāk īstenotu Savienības kohēzijas politikas prioritātes un stratēģiju “Eiropa 2020”; šajā ziņā būtu jāpievērš uzmanība tam, ka ir vajadzīga EJZF un ESF sinerģija, lai sasniegtu galvenos mērķus saistībā ar nodarbinātību un nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu. KZP un IJP specifikas dēļ EJZF regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, kas papildina minētās regulas noteikumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Savienības rīcībai būtu jāpapildina vai jācenšas veicināt dalībvalstu īstenota rīcība. Lai nodrošinātu nozīmīgu pievienoto vērtību, Komisijas un dalībvalstu partnerība būtu jāstiprina ar kārtību, kas nodrošina dažādu partneru līdzdalību, pilnībā ņemot vērā dalībvalstu iestāžu kompetenci. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu sieviešu un minoritāšu grupu atbilstošu pārstāvību. Šī partnerība attiecas uz reģionālām, vietējām un citām publiskā sektora iestādēm, kā arī citām atbilstošām struktūrām, arī tām, kuras ir atbildīgas par vidi un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām struktūrām. Attiecīgie partneri būtu jāiesaista partnerības līgumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

(22) Lai nodrošinātu nozīmīgu pievienoto vērtību, Komisijas, dalībvalsts iestāžu un dažādu partneru partnerība būtu jāstiprina ar kārtību, kas nodrošina šo dalībnieku, tostarp attiecīgo sociālo partneru, līdzdalību, pilnībā ņemot vērā dalībvalstu iestāžu kompetenci. Šī partnerība attiecas uz reģionālām, vietējām un citām publiskā sektora iestādēm, kā arī citām atbilstošām struktūrām, arī tām, kuras ir atbildīgas par vidi un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, zvejniecības nozari un citām kompetentām struktūrām. Ņemot vērā zvejniecības nozares īpatnības, būtu jānodrošina tādu ekonomisko un sociālo partneru līdzdalība, kas pārstāv dažādas apakšnozares un teritoriālos līmeņus, zinātniskās pētniecības organizācijas un zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG) valsts un reģionālos tīklus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un minoritāšu grupu pienācīgas pārstāvības nodrošināšanai. Attiecīgie partneri būtu jāiesaista partnerības līgumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Pieejamo saistību apropriāciju ikgadējais sadalījums dalībvalstīm Komisijai būtu jāsagatavo, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus; šo kritēriju vidū vajadzētu būt vēsturiskajiem piešķīrumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskajam līdzekļu izmantojumam saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.

(24) Pieejamo saistību apropriāciju ikgadējais sadalījums dalībvalstīm Komisijai būtu jāsagatavo, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus; šo kritēriju vidū vajadzētu būt vēsturei par piešķīrumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskajam līdzekļu izmantojumam saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) KZP kontekstā ļoti svarīga ir dažu ex ante nosacījumu izpilde, jo īpaši tas attiecas uz akvakultūras valsts daudzgadu stratēģiskā plāna iesniegšanu un pierādītām administratīvajām spējām izpildītu datu vākšanas prasības zvejniecības pārvaldības vajadzībām un nodrošināt Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanu.

(25) KZP kontekstā ļoti svarīga ir dažu ex ante nosacījumu izpilde, jo īpaši tas attiecas uz akvakultūras valsts daudzgadu stratēģiskā plāna iesniegšanu un pierādītām administratīvajām spējām izpildīt datu vākšanas prasības zvejniecības pārvaldības vajadzībām un nodrošināt Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanu; un nodrošināt Savienības tiesību aktu par darba apstākļiem īstenošanu, jo īpaši saistībā ar darba drošību, veselību, izglītību un apmācību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi visām EJZF darbībām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība, ieskaitot kontroli un datu vākšanu, katrā dalībvalstī būtu jāizstrādā viena darbības programma atbilstoši valsts struktūrai. Plānošanai būtu jāaptver periods no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo viena darbības programma. Katrā programmā būtu jānorāda ar EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanas stratēģija un izraudzītie pasākumi. Plānošanā būtu jāņem vērā Savienības prioritātes, vienlaikus tai vajadzētu būt pielāgotai valsts kontekstam un būtu jāpapildina citas Savienības rīcībpolitikas, jo īpaši lauku attīstības politika un kohēzijas politika.

(26) Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi visām EJZF darbībām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība, ieskaitot kontroli un datu vākšanu, katrā dalībvalstī būtu jāizstrādā viena darbības programma atbilstoši valsts struktūrai. Plānošanai būtu jāaptver periods no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo viena darbības programma. Katrā programmā būtu jānorāda ar EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanas stratēģija un izraudzītie pasākumi. Plānošanā būtu jāņem vērā Savienības prioritātes, vienlaikus tai vajadzētu būt pielāgotai valsts un reģionālajam kontekstam, jo īpaši tālāko reģionu specifiskajām īpašībām, un būtu jāpapildina citas Savienības rīcībpolitikas, vienlaikus uzturot pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu, lai neradītu papildu izmaksas un neizraisītu programmu īstenošanas aizkavēšanos.

Pamatojums

Pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu, piemēram, struktūrfondu un ELFLA, saglabāšana ļaus izvairīties no papildu izmaksām saistībā ar informācijas sistēmu pārveidošanu un papildu laika patēriņa, pielāgojot rokasgrāmatas un citas administratīvās procedūras, kas aizkavētu programmas īstenošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Darbības programmas iedaļa par datu vākšanu dalībvalstīm būtu jāsagatavo saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu. Lai pielāgotos datu vākšanas pasākumu īpašajām vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā gada darba plāns, kurš katru gadu būtu jāpielāgo saskaņā ar Komisijas norādījumiem un kuram būtu jāsaņem tās apstiprinājums.

(30) Darbības programmas iedaļa par datu vākšanu dalībvalstīm būtu jāsagatavo saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu. Lai pielāgotos datu vākšanas un pārvaldības pasākumu īpašajām vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā gada darba plāns, kurš katru gadu būtu jāpielāgo saskaņā ar Komisijas norādījumiem un kuram būtu jāsaņem tās apstiprinājums.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Lai uzlabotu zvejas darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība.

(31) Lai uzlabotu zvejas darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un ekoloģiski ilgtspējīga uzņēmumu attīstība saskaņā ar piesardzības principu un uz ekosistēmas balstītu pieeju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a) Finanšu krīzes izraisīto pēdējo gadu ekonomisko satricinājumu dēļ daudzi jaunieši saskaras ar grūtībām iegūt vajadzīgo finansējumu, lai sāktu darbību zivsaimniecības nozarē. Tādēļ EJZF atbalsts cita starpā būtu jāvērš uz palīdzību jauniešiem uzsākt darbību zvejniecības nozarē, piemēram, palīdzot pirmoreiz uzsākt uzņēmējdarbību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Lai palielinātu zvejas un jūrlietu darbību konkurētspēju un ekonomiskos rezultātus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju.

(32) Lai palielinātu zvejas un jūrlietu darbību konkurētspēju un ekonomiskos rezultātus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta arodizglītība (kurā papildus tehniskiem jautājumiem būtu jāaptver arī zināšanas par ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un pareizu apiešanos ar zivīm nolūkā panākt lielāku ienesīgumu), uzlaboti veselības, drošības un higiēnas standarti darbā, mūžizglītība, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju. Turklāt ir svarīgi, lai EJZF veicinātu paaudžu nomaiņu un šīs profesijas atjaunošanos, izveidojot īpašus mehānismus nolūkā mudināt jauniešus uzsākt darbību šajā nozarē, proti, paaugstinot zvejnieka profesijas statusu, nodrošinot labākus veselības, drošības un labklājības standartus uz kuģa, labāku izglītību un profesionālo apmācību un lielākus ienākumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32a) EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma zveja, lai risinātu specifiskos jautājumus šajā segmentā un atbalstītu iesaistīto zivsaimniecību vietēju un ilgtspējīgu pārvaldību un piekrastes kopienu attīstību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32b) Tā kā maziem uzņēmumiem ir grūtības piekļūt Kopienas atbalstam, EJZF būtu jāveicina kolektīvo projektu izmantošana un tehniskā palīdzība tiem, kas ir atbildīgi par šādiem projektiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32c) EJZF būtu jāatbalsta ilgtspējīga vietējo zivsaimniecību pārvaldība un piekrastes kopienu attīstība.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32d) EJZF būtu jāveicina to nelielo zvejas operatoru līdzdalība kopīgo projektu izstrādē, kuri darbojas mazapjoma piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejas nozarēs, un jāsniedz tehniska palīdzība šo projektu vadītājiem.

Pamatojums

Jo īpaši būtu jānodrošina atbalsts kopīgiem projektiem, ko īsteno mazapjoma piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejas operatori.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Atzīstot lielo nozīmi, kāda mazapjoma piekrastes zvejā ir pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem, EJZF būtu jāatbalsta mācības un tīklu veidošana, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un sniedz līdzekļus tradicionāli veikto palīguzdevumu labākai izpildei.

(33) Atzīstot lielo nozīmi, kāda mazapjoma piekrastes zvejā ir pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem, EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un sniedz līdzekļus tradicionāli veikto palīguzdevumu vai citu uzdevumu, kas rodas zvejas darbību dažādošanas rezultātā, labākai izpildei.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33a) EJZF būtu jāsniedz atbalsts sociālajam dialogam Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, iesaistot tajā sociālos partnerus un stiprinot to organizatorisko spēju.

Pamatojums

EJZF būtu jāatbalsta strukturēts sociālais dialogs zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33b) Zvejas un akvakultūras palīgdarbībām, ko par tādām ir noteikušas dalībvalstis (piemēram, darbības, ko veic tīklu izgatavotāji, ēsmu piegādātāji, fasētāji un citi, kas tieši sadarbojas ar zvejniekiem), vajadzētu būt tiesībām pretendēt uz EJZF atbalstu, lai attīstītu šīs specifiskās darbības nolūkā veicināt nozares darbības uzlabošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Apzinoties mazapjoma piekrastes zvejnieku vājo iesaistīšanos sociālajā dialogā, EJZF būtu jāatbalsta organizācijas, kas veicina šo dialogu atbilstošos forumos.

(34) Apzinoties piekrastes zvejnieku sociālo un teritoriālo svarīgumu, EJZF būtu jāatbalsta organizācijas, kas veicina piekrastes zvejas sociālo dialogu atbilstošos forumos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34a) Būtu jāsniedz atbalsts daudzgadu plānu izstrādei un īstenošanai (KZP regulas 9.–11. pants).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Apzinoties iespējas, ko mazapjoma piekrastes zvejniekiem paver dažādošana, un viņu būtisko nozīmi piekrastes kopienās, EJZF būtu jāveicina dažādošana, sedzot uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas un ieguldījumus kuģu modernizācijā papildus attiecīgām mācībām profesionālo prasmju apguvei attiecīgajā jomā ārpus zvejniecības.

(35) EJZF būtu jāveicina darbvietu izveide, aptverot uzņēmējdarbības uzsākšanu zivsaimniecības nozarē un attīstot papildu pasākumus, kas saistīti ar zvejas darbību, papildus attiecīgām mācībām atbilstīgu profesionālo prasmju apguvei.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a) Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu zivsaimniecības nozarē, ir svarīgi, lai EJZF veicinātu jauniešu iesaistīšanos zvejā, jo īpaši izmantojot stimulus jauniem zvejniekiem, kuri pirmoreiz iegādājas kuģi.

Pamatojums

Ar jauno apsvērumu paredzēts papildināt referenta grozījumu Nr. 93.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35b) Būtu jāpatur prātā, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) uzskata zveju par bīstamu profesiju salīdzinājumā ar citām profesijām un ka šī organizācija ir parakstījusi vai pieņēmusi dažādas konvencijas un ieteikumus ar mērķi veicināt pienācīgus darba apstākļus zvejniekiem. Šādās konvencijās un ieteikumos ietvertajiem principiem būtu jābūt galvenajiem kritērijiem, lai labāk izmantotu EZJF resursus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Lai nodrošinātu veselību un drošību uz kuģa, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas saistīti ar drošību un higiēnu uz kuģa.

(36) Lai nodrošinātu veselību un drošību uz kuģa, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas saistīti ar drošību un higiēnu uz kuģa un kuģu apdzīvojamības uzlabošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Saistībā ar nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanu, kas paredzēta [Regulas par KZP] 27. pantā, un vēlmi palīdzēt dalībvalstīm šo jauno sistēmu ieviešanā, EJZF būtu jāpiešķir atbalsts spēju veidošanai un labākās prakses piemēru apmaiņai.

svītrots

Pamatojums

Referents iebilst pret nododamu zvejas koncesiju ieviešanu, jo tās rezultātā zvejas tiesības kļūtu par tirgojamu preci un tiktu apdraudēta mazapjoma un piekrastes zvejas nākotne.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37a) Atzīstot jūrniecības mantojuma svarīgumu, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi jūrniecības mantojuma un ar to saistīto tradicionālo amatniecību aizsardzībā un saglabāšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanai būtu jāpalielina nozares konkurētspēja. Tāpēc varētu rasties vajadzība pēc jaunām profesionālām iespējām citās jomās ārpus zvejniecības. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dažādošana un darbvietu radīšana zvejniecības kopienās, jo īpaši atbalstot uzņēmējdarbības sākšanu un mazapjoma piekrastes zvejas kuģu nodošanu izmantošanai jūrlietu darbībām citās jomās ārpus zvejniecības. Pēdējā minētā darbība šķiet piemērota, jo nododamu zvejas koncesiju sistēmas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem neattiecas.

svītrots

Pamatojums

Referents iebilst pret nododamu zvejas koncesiju ieviešanu, jo tās rezultātā zvejas tiesības kļūtu par tirgojamu preci un tiktu apdraudēta mazapjoma un piekrastes zvejas nākotne.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38a) Saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” iekļauto darbvietu izveides mērķi, EJZF ir jānodrošina resursi arī tam, lai atvieglotu tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir veidot un uzlabot nodarbinātības līmeni visā zvejniecības nozarē no zvejas un akvakultūras līdz pārstrādei un tirdzniecībai.

Pamatojums

EJZF ir zvejas fonds, kura galveno mērķi nedrīkst aizmirst, tāpēc saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” tas jāizmanto ne tikai darbvietu izveides mērķiem citās nozarēs, bet pirmkārt un galvenokārt pašā zvejniecības nozarē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38b) Lai zvejniecības nozarei radītu ilgtspējīgu nākotni, ir svarīgi, lai EJZF veicinātu darbvietu izveidi zvejniecības kopienās, jo īpaši, atbalstot jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu un palīdzot jauniešiem sākt darbību zivsaimniecības nozares profesijās.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ir konstatēts, ka pārmērīga kapacitāte ir galvenais pārzvejas veicinātājs. Tāpēc ir svarīgi Savienības zvejas floti pielāgot pieejamajiem resursiem. Pārmērīgas kapacitātes likvidēšana ar publisko atbalstu, piemēram, zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai izbeigšana un kuģu nodošana sadalīšanai, ir izrādījusies neefektīva. Tāpēc EJZF atbalstīs nododamu zvejas koncesiju sistēmu veidošanu un pārvaldību ar mērķi samazināt pārmērīgu kapacitāti un uzlabot attiecīgo operatoru ekonomiskos rādītājus un rentabilitāti.

svītrots

Pamatojums

Referents uzskata, ka apgalvojums par Eiropas flotes pārmērīgo kapacitāti ir apšaubāms — Komisija vēl nav definējusi, kas ir pārmērīga kapacitāte, tāpēc to ir grūti konstatēt. Pat ja atsevišķos reģionos zvejas kapacitāte attiecībā pret pieejamajiem resursiem varētu būt pārāk liela, tā ir vietēja rakstura situācija, un to nekādā gadījumā nevar attiecināt uz visām Savienības zvejas zonām, nedz arī uzskatīt par postulātu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Tā kā pārmērīga kapacitāte ir viens no galvenajiem pārzvejas veicinātājiem, ir jāveic pasākumi, lai Savienības zvejas floti pielāgotu pieejamajiem resursiem; šajā sakarā EJZF būtu jāatbalsta tādu nododamu zvejas koncesiju sistēmu izveide, grozīšana un pārvaldība, kas ieviestas KZP kā pārvaldības instrumenti pārmērīgas kapacitātes samazināšanai.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40a) Nolūkā atjaunot un modernizēt novecojošo Savienības floti EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi jaunos zvejas kuģos, lai aizvietotu novecojušos kuģus, ko nodod sadalīšanai vai izmantošanai ar zveju nesaistītām darbībām. Ar šādiem ieguldījumiem vajadzētu panākt augstākus standartus attiecībā uz drošību uz klāja, energoefektivitāti un zvejas rīku selektivitāti, un tiem nebūtu jāpalielina zvejas kapacitāte.

Pamatojums

Eiropas flote noveco (pusei kuģu ir vairāk nekā 25 gadi). Tas rada nopietnas problēmas saistībā ar drošību uz klāja un jūras vides aizsardzību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta flotes atjaunošana atbilstīgi stingriem nosacījumiem, finansējot novecojušo kuģu aizstāšanu ar moderniem kuģiem. Šie ieguldījumi nekādā gadījumā nedrīkst palielināt zvejas kapacitāti.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40b) EJZF sniegtais finansējums dalībvalstīm, kas nepilda savus datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai nav paziņojušas par savu faktisko zvejas flotes kapacitāti, būtu jāiesaldē vai jāsamazina.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40c) Lai garantētu, ka dalībvalstis ievēro zvejas kapacitātes maksimālos apjomus, kas noteikti [Regulas (ES) Nr. …/… par KZP] II pielikumā, būtu jāļauj Komisijai apturēt visu vai daļu no maksājumiem un saistībām attiecībā uz darbības programmām tām dalībvalstīm, kuras neievēro savus kapacitātes maksimālos apjomus pēc tam, kad 3 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir veikta pārskatīšana.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir svarīgi ievērot maksimāli pieļaujamo flotes kapacitāti, kas noteikta pamatregulā. Šajā sakarībā būtu jāaptur EJZF maksājumi un saistības dalībvalstīm, kuras neievēro savus kapacitātes ierobežojumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40d) EJZF sniegtais finansējums dalībvalstīm, kas nepilda savus datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai nav paziņojušas par savu faktisko zvejas floti un kapacitāti, būtu jāiesaldē vai jāsamazina.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40e) Lai garantētu zvejnieku ienākumus, EJZF būtu jāiemaksā līdzekļi kopieguldījumu fondos, no kuriem sedz zaudējumus, ko izraisījušas dabas katastrofas, slikti laikapstākļi, vides katastrofas, ar veselību saistīti negadījumi vai straujš degvielas cenu kāpums.

Pamatojums

EJZF būtu jāpalīdz to zaudējumu atlīdzināšanā, ko zvejnieki cietuši ārkārtas ārēju norišu dēļ. Referents ierosina, ka šādai palīdzībai būtu jāizpaužas kā iemaksām zvejnieku izveidotajos kopieguldījumu fondos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem.

(41) Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem, izmantojot daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības pieeju, nosakot par prioritāti daudzgadu plānus, kuros atspoguļotas dažādu sugu bioloģiskās īpatnības un katras zivsaimniecības īpašās raksturpazīmes.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41a) Ir sevišķi svarīgi mazināt klimatu pārmaiņu negatīvo ietekmi uz piekrastes un jūras ekosistēmām. EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, lai mazinātu zivsaimniecības nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, kā arī projekti, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūraszāļu teritorijas un piekrastes mitrājus, kas ir galvenie oglekļa piesaistītāji.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42) Tāpat EJZF būtu jāpalīdz mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši veicinot ekoinovācijas, selektīvākus zvejas rīkus un aprīkojumu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu un to nodrošināto pakalpojumu aizsardzība un atjaunošana saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam.

(42) Tāpat EJZF būtu jāpalīdz mazināt zvejas negatīvo ietekmi uz jūras vidi, jāatbalsta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana, jāveicina selektīvāki zvejas rīki un aprīkojums un jāatbalsta degvielas patēriņa ziņā efektīvāku kuģu attīstīšana. EJZF jo īpaši būtu jāveicina ekoinovācija saistībā ar kuģu korpusiem, dzinējiem un mehānismiem, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu un to nodrošināto pakalpojumu aizsardzība un atjaunošana saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam un stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem klimata pārmaiņu jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42a) Lai veicinātu zivju krājumu labvēlīgu attīstību un zvejas neveikšanu slēgtās sezonas laikā, EJZF vajadzētu spēt atbalstīt bioloģisko slēgto sezonu noteikšanu kritiskos sugu dzīves cikla periodos, ja šādas sezonas ir nepieciešamas zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42b) Lai līdz minimumam samazinātu zvejniecības ietekmi uz jūras ekosistēmām, EJZF būtu jāatbalsta saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, uzturēšana, uzraudzība un kontrole.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43) Saskaņā ar KZP ieviesto izmetumu aizliegumu EJZF būtu jāatbalsta tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamas nozvejas un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību. Ņemot vērā resursu nepietiekamību un tiecoties maksimāli palielināt nozvejoto zivju vērtību, EJZF būtu jāatbalsta arī tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir palielināt nozvejoto zivju komerciālo vērtību.

(43) Saskaņā ar izmetumu pakāpenisku aizliegumu un pakāpenisku pienākuma izkraut visu nozvejoto ieviešanu ar KZP EJZF būtu jāatbalsta tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamas nozvejas un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību. Ņemot vērā resursu nepietiekamību un tiecoties maksimāli palielināt nozvejoto zivju vērtību, EJZF būtu jāatbalsta arī tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir palielināt nozvejoto zivju komerciālo vērtību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43a) Atzīstot risku saistībā ar zvejniecības darbībās veiktajiem ieguldījumiem, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par apdrošināšanu pret ražošanas mainīgajiem un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu ražošanas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44) Apzinoties zvejas ostu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu nozīmi, EJZF būtu jāatbalsta attiecīgi ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uzlabot vides aizsardzību, izkrauto produktu kvalitāti, kā arī drošību un darba apstākļus.

(44) Apzinoties zvejas ostu, izsoļu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu nozīmi, EJZF būtu jāatbalsta attiecīgi ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uzlabot vides aizsardzību, izkrauto produktu kvalitāti, kā arī drošību un darba apstākļus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44a) Lai veicinātu mazapjoma piekrastes zveju, dalībvalstīm vajadzētu savām darbības programmām pievienot rīcības plānus šāda zvejas veida attīstīšanai un tā konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai.

Pamatojums

Mazapjoma piekrastes zvejai ir būtiska loma piekrastes zonu dzīvotspējas nodrošināšanā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šā zvejas veida attīstība, konkurētspēja un ilgtspēja. Referents ierosina — katrai dalībvalstij vajadzētu savai darbības programmai pievienot rīcības plānu, kurā ir izklāstīti šajā nolūkā īstenojamie pasākumi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44b) EJZF būtu jāatbalsta saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, kurā ir aizliegtas visas zvejas darbības un kurš aptver zivju produktivitātei svarīgas teritorijas, jo īpaši zivju krājumu mazuļu uzturēšanās vietas, nārsta vietas un barošanās vietas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44c) Atsevišķi EJZF noteikumi ir jāpielāgo tālāko reģionu vajadzībām, vienlaikus turpinot tiecību uz ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas un akvakultūras pamatmērķi. EJZF jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka daži no iepriekšminētajiem apgabaliem atpaliek resursu novērtēšanas, infrastruktūras, nozares organizācijas un darbības un ražošanas uzraudzības ziņā. Tāpēc EJZF vajadzētu izmantot, lai nozari — jo īpaši tās infrastruktūru —modernizētu, kā arī lai atjaunotu un modernizētu nozares ražošanas resursus, pienācīgi ņemot vērā tālāko reģionu jūras baseinu īpašos apstākļus un resursu pieejamību.

Pamatojums

EJZF būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu īpašie apstākļi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Savienībai ir būtiski, lai tiktu panākts noturīgs līdzsvars starp saldūdens resursiem un to izmantošanas apjomu; tādēļ ar piemērotiem noteikumiem būtu jāatbalsta zveja iekšējos ūdeņos, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un vienlaikus nodrošinot šīs nozares ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu.

(45) Savienībai ir būtiski, lai tiktu panākts noturīgs līdzsvars starp saldūdens resursiem un to izmantošanas apjomu, ņemot vērā to, ka upju baseini, estuāri un piekrastes lagūnas ir privileģētas dzīvotnes attiecībā uz vairošanos un pilda audzētavu lomu daudzu zivju sugu mazuļiem, un ar piemērotiem noteikumiem būtu jāatbalsta zveja iekšējos ūdeņos, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un vienlaikus nodrošinot šīs nozares ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Saskaņā ar Komisijas izstrādāto Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, KZP mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” EJZF būtu jāatbalsta no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa ilgtspējīgas akvakultūras nozares attīstība.

(46) Saskaņā ar Komisijas izstrādāto Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, KZP mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” EJZF būtu jāatbalsta no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa ilgtspējīgas akvakultūras nozares attīstība, īpašu uzmanību veltot ekoinovāciju veicināšanai, atkarības no zivju barības un zivju eļļas mazināšanai, audzēto organismu labturības uzlabošanai un bioloģiskās un slēgtās sistēmas akvakultūras veicināšanai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46a) Iespējamās no akvakultūras saimniecībām izbēgušu audzētu dzīvnieku ietekmes uz savvaļas jūras populācijām dēļ EJZF nevajadzētu stimulēt eksotisku sugu vai ģenētiski modificētu organismu audzēšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Akvakultūra palīdz nodrošināt izaugsmi un darbvietas piekrastes un lauku reģionos. Tāpēc ir svarīgi, ka EJZF ir pieejams akvakultūras uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un palīdz iesaistīt uzņēmējdarbībā jaunus akvakultūras audzētājus. Lai uzlabotu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība, jo īpaši akvakultūra nepārtikas vajadzībām un akvakultūra aiz piekrastes zonas.

(47) Akvakultūra palīdz nodrošināt izaugsmi un darbvietas piekrastes un lauku reģionos. Tāpēc ir svarīgi, ka EJZF ir pieejams akvakultūras uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un palīdz iesaistīt uzņēmējdarbībā jaunus akvakultūras audzētājus. Lai uzlabotu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība attiecībā uz akvakultūras uzņēmumiem kopumā, tostarp akvakultūra nepārtikas vajadzībām un piekrastes akvakultūra.

Pamatojums

EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras uzņēmumi kopumā neatkarīgi no to lieluma. Tādēļ palīdzība būtu jāsaņem arī lieliem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti investēt strukturālos projektos, kas atbalsta zināšanas un jauninājumus. Tā kā pastāv vajadzība nodrošināt zivis pārtikas patēriņam, nepārtikas akvakultūrai nevajadzētu būt attīstības prioritātei. Daudzviet ES piekrastē piekrastes akvakultūra nav īstenojama.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48) Jauni ienākumu veidi, kas apvienoti ar akvakultūras darbībām, jau ir pierādījuši savu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šādas papildinošas darbības citās jomās ārpus akvakultūras, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, izglītojošas darbības vai darbības vides jomā.

(48) Jauni ienākumu veidi, kas apvienoti ar akvakultūras darbībām, jau ir pierādījuši savu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šādas papildinošas darbības citās jomās ārpus akvakultūras, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras tūrisms, kas veicina akvakultūras nozari un tās produktu izplatīšanu, izglītojošas darbības vai darbības vides jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Vēl viens nozīmīgs veids, kā akvakultūras uzņēmumi var palielināt ienākumus, ir pievienot vērtību saviem produktiem, apstrādājot un tirgojot paša uzņēmuma produkciju, kā arī ieviešot jaunas sugas ar labām tirgus izredzēm un tādējādi dažādojot savu produkciju.

(49) Vēl viens nozīmīgs veids, kā akvakultūras uzņēmumi var palielināt ienākumus, ir pievienot vērtību saviem produktiem, apstrādājot un tirgojot paša uzņēmuma produkciju, kā arī ieviešot jaunas, ar esošajām sugām bioloģiski saderīgas sugas ar labām tirgus izredzēm un tādējādi dažādojot savu produkciju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Apzinoties nepieciešamību noteikt akvakultūras attīstībai vispiemērotākos apgabalus, ņemot vērā piekļuvi ūdeņiem un teritorijai, EJZF būtu jāpalīdz valsts iestādēm izdarīt stratēģisku izvēli valsts līmenī.

(50) Apzinoties nepieciešamību noteikt akvakultūras attīstībai vispiemērotākos ģeogrāfiskos apgabalus, ņemot vērā piekļuvi ūdeņiem un teritorijai, un to, cik svarīgi ir izstrādāt piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu krājumu ilgtspēju, EJZF būtu jāpalīdz valsts iestādēm izdarīt stratēģisku izvēli valsts līmenī un reģionālajām iestādēm izstrādāt to reģionālās variācijas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Lai palielinātu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju.

(51) Lai palielinātu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas stimulē zināšanu un labākās prakses izplatīšanu un apmaiņu, izmantojot visus kompetentos konsultāciju dienestus (attiecībā uz tajos pieejamajiem materiāliem), tostarp profesionālās biedrības, tā, ka tās var palīdzēt uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51a) Tā kā ir jānosaka ģeogrāfiskie apgabali, kuriem ir lielāks akvakultūras attīstības potenciāls attiecībā uz pieeju ūdeņiem un sauszemei, EJZF būtu jāatbalsta valsts un reģionālo iestāžu stratēģiskā izvēle, jo īpaši attiecībā uz to zonu noteikšanu un kartēšanu, kuras varētu uzskatīt par vispiemērotākajām akvakultūras attīstībai, vajadzības gadījumā ņemot vērā jūras telpiskās plānošanas procesu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Lai veicinātu vides ziņā ilgtspējīgu akvakultūru, EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras darbības, kas lielā mērā respektē vidi, akvakultūras uzņēmumu pāreja uz vides vadību, audita sistēmu izmantošana, kā arī pāreja uz bioloģisko akvakultūru. Tāpat EJZF būtu jāatbalsta arī akvakultūra, kas nodrošina īpašus vides pakalpojumus.

(52) Lai veicinātu vides, sociālā un ekonomiskā ziņā ilgtspējīgu akvakultūru, EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras darbības, kas lielā mērā respektē vidi, akvakultūras uzņēmumu pāreja uz ilgtspējīgu vadību, audita sistēmu izmantošana, kā arī pāreja uz bioloģisko akvakultūru. Tāpat EJZF būtu jāatbalsta arī akvakultūra, kas nodrošina īpašus vides pakalpojumus un pakalpojumus, kas ir sabiedrības interesēs.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53) Apzinoties patērētāju aizsardzības nozīmi, EJZF būtu jānodrošina piemērots atbalsts akvakultūras audzētājiem, kura mērķis ir nepieļaut un mazināt sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko varētu radīt akvakultūras sugu audzēšana.

(53) Apzinoties patērētāju aizsardzības nozīmi, EJZF būtu jānodrošina piemērots atbalsts akvakultūras audzētājiem ar mērķi nepieļaut un mazināt sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko varētu radīt akvakultūras sugu audzēšana, jo īpaši izmantojot programmas, kas izstrādātas, lai samazinātu akvakultūras darbību atkarību no veterinārajiem produktiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53a) EJZF būtu jāatbalsta tāda saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, kurš aptvertu zivju produktivitātei svarīgas teritorijas, jo īpaši zivju krājumu mazuļu uzturēšanās vietas, nārsta vietas un barošanās vietas, un kurā būtu aizliegtas visas zvejas darbības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54) Atzīstot akvakultūras darbībās veikto ieguldījumu risku, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par krājumu apdrošināšanu un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu produkcijas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā.

(54) Atzīstot akvakultūras darbībās veikto ieguldījumu risku, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par krājumu apdrošināšanu vai atbalstot kopieguldījumu fondu attīstību un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu produkcijas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55) Apzinoties to, ka uz sabiedrību orientēta pieeja vietējai attīstībai daudzu gadu gaitā ir pierādījusi savu lietderīgumu zivsaimniecības reģionu un lauku apvidu attīstības veicināšanā, pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības vietējā attīstībā, atbalsts būtu jāturpina un jāstiprina arī turpmāk.

(55) Apzinoties to, ka uz sabiedrību orientēta pieeja vietējai attīstībai daudzu gadu gaitā ir pierādījusi savu lietderīgumu zvejniecības un lauku kopienu attīstības veicināšanā, pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības iekšēji stimulētā attīstībā, atbalsts būtu jāturpina un jāstiprina arī turpmāk.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56) Zivsaimniecības reģionos uz sabiedrību orientētai vietējai attīstībai būtu jāveicina novatoriskas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši nodrošinot zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību un vietējās ekonomikas dažādošanu, ko panāk, pievēršoties jaunām saimnieciskām darbībām, tostarp tām, ko piedāvā jūras nozaru izaugsme un jūrlietas plašākā nozīmē.

(56) Zivsaimniecības reģionos uz sabiedrību orientētai vietējai attīstībai būtu jāveicina novatoriskas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši nodrošinot zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību un vietējās ekonomikas dažādošanu, ko panāk, pievēršoties arī jaunām saimnieciskām darbībām, tostarp tām, ko piedāvā jūras nozaru izaugsme un jūrlietas plašākā nozīmē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu un sekmēt inovāciju vietējā līmenī, kā arī teritoriālās kohēzijas mērķi, kas ir Lisabonas līguma galvenā prioritāte.

(57) Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu, paaugstināt nodarbinātības līmeni un sekmēt inovāciju, tostarp sociālo inovāciju, vietējā līmenī, kā arī teritoriālās kohēzijas mērķi, kas ir Lisabonas līguma galvenā prioritāte.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58) Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība būtu jāīsteno ar augšupēju pieeju, ko piemēro vietējās partnerības, kurās darbojas publiskā sektora, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras pareizi atspoguļo vietējo sabiedrību; šiem vietējiem dalībniekiem ir vislabākās iespējas izstrādāt un īstenot integrētas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas vietējo zivsaimniecības reģionu vajadzību apmierināšanai; ir svarīgi nodrošināt tādu vietējo rīcības grupu pārstāvību, lai nevienai atsevišķai interešu grupai lēmumu pieņemšanas struktūrās nebūtu vairāk par 49 % balsstiesību.

(58) Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība būtu jāīsteno ar augšupēju pieeju, ko piemēro vietējās partnerības, kurās darbojas publiskā sektora, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras pareizi atspoguļo vietējo sabiedrību; šiem vietējiem dalībniekiem ir vislabākās iespējas izstrādāt un īstenot integrētas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas vietējo zivsaimniecības reģionu vajadzību apmierināšana. Lai nodrošinātu vietējo rīcības grupu pārstāvību un lai šo grupu darbības risinātu zivsaimniecības un akvakultūras nozares problēmas, ir svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas struktūrās zvejnieku un/vai zivsaimnieku pārstāvji veidotu vairākumu no pārstāvētajiem ekonomikas dalībniekiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60) Atbalsts zivsaimniecības reģioniem no EJZF būtu jāsaskaņo ar vietējās attīstības atbalstu, ko sniedz citi Savienības fondi, un tam būtu jāattiecas uz visiem vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas aspektiem un vietējo rīcības grupu darbībām, kā arī jāsedz vietējā apgabala aktivizēšanas un vietējās partnerības darbības izmaksas.

(60) Atbalsts zivsaimniecības reģioniem no EJZF būtu jāsaskaņo ar vietējās attīstības atbalstu, ko sniedz citi Savienības fondi, un tam būtu jāattiecas uz visiem vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas aspektiem un vietējo rīcības grupu darbībām, kā arī jāsedz vietējā apgabala aktivizēšanas un vietējās partnerības darbības izmaksas. Šim atbalstam būtu jāietver iespēja saņemt tehnisko palīdzību, jo īpaši finansēšanas vadības palīdzību, uzsākot vietējās attīstības projektus, sevišķi attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju un zveju iekšējos ūdeņos.

Pamatojums

Ir jāsekmē tehniskās palīdzības pieejamība vietējās attīstības projektiem, kurus īsteno mazapjoma piekrastes zvejas un zvejas iekšējos ūdeņos dalībnieki.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61) Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras dzīvotspēju tirgū, kurā valda ļoti liela konkurence, ir jāparedz noteikumi par atbalsta piešķiršanu [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] īstenošanai, kā arī tirdzniecības un apstrādes darbībām, ko operatori veic, lai maksimāli palielinātu zvejas un akvakultūras produktu vērtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to darbību atbalstam, ar kurām ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības integrē piegādes ķēdē. Lai pielāgotos jaunajai izmetumu aizlieguma politikai, EJZF būtu jāatbalsta arī nevēlamu nozveju apstrāde.

(61) Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras dzīvotspēju tirgū, kurā valda ļoti liela konkurence, ir jāparedz noteikumi par atbalsta piešķiršanu [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] īstenošanai, kā arī tirdzniecības un apstrādes darbībām, ko operatori veic, lai maksimāli palielinātu zvejas un akvakultūras produktu vērtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to darbību atbalstam, ar kurām ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības integrē piegādes ķēdē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62) Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu. Uzglabāšanas atbalsts un atbalsts ražošanas un tirdzniecības plāniem būtu pakāpeniski jāpārtrauc, jo šis konkrētais atbalsta veids ir zaudējis savu nozīmību, ņemot vērā to, kā veidojas šā produktu veida Savienības tirgus struktūra un pieaug spēcīgu ražotāju organizāciju nozīme.

(62) Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63) Apzinoties pieaugušo konkurenci, ar ko saskaras mazapjoma piekrastes zvejnieki, EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, jo īpaši veicot nozvejoto zivju apstrādi vai tiešu tirdzniecību.

(63) Apzinoties pieaugušo konkurenci, ar ko saskaras mazapjoma piekrastes zvejnieki, un atsevišķu piekrastes kopienu atkarību no zvejniecības, EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, jo īpaši veicot nozvejoto zivju apstrādi vai tiešu tirdzniecību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63a) EJZF būtu jāatbalsta uzņēmējdarbības iniciatīvas un kopīgās iniciatīvas Savienības mērķu sasniegšanai vides aizsardzības un zivju krājumu saglabāšanas jomās, īstenojot kopīgus ūdens vides pasākumus, jo īpaši attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos.

Pamatojums

EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma un piekrastes zvejas un zvejas iekšējos ūdeņos operatoru kopīgās iniciatīvas saistībā ar vides aizsardzību un zivju krājumu saglabāšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(64) Zvejas darbības Eiropas Savienības tālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, jo īpaši ar papildu izmaksām, kas rodas dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā norādīto nelabvēlīgo apstākļu dēļ.

(64) Ņemot vērā, ka zvejas darbības Eiropas Savienības tālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, jo īpaši lielā attāluma un specifisko klimata apstākļu dēļ, EJZF būtu jāņem vērā šie Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā norādītie nelabvēlīgie apstākļi.

Pamatojums

Grūtības, ar kurām saskaras tālākie reģioni, ir saistītas ne tikai ar tirdzniecības papildu izmaksām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65) Lai konkrēti zivsaimniecības produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Eiropas Savienības reģioniem, Eiropas Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus attiecīgo papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecībā. 2007.-2013. gada periodā piemērojamie pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 791/2007. Ir jāturpina piešķirt atbalstu, lai atlīdzinātu papildu izmaksas par dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecību no 2014. gada 1. janvāra.

(65) Lai konkrēti zivsaimniecības un akvakultūras produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Eiropas Savienības reģioniem, Eiropas Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus attiecīgo papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecībā. 2007.-2013. gada periodā piemērojamie pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 791/2007. Ņemot vērā zvejniecības darbību grūtības tālākajos reģionos, ir jāpalielina atbalsts, lai atlīdzinātu papildu izmaksas par dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecību no 2014. gada 1. janvāra.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66) Ņemot vērā dažādos tirdzniecības apstākļus attiecīgajos tālākajos reģionos, nozvejas un krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības produktus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu.

(66) Ņemot vērā zivsaimniecības un akvakultūras produktu dažādos ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības apstākļus attiecīgajos tālākajos reģionos un nozvejas un krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības un akvakultūras produktus vai produktu kategorijas, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68) Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu, un tā nekādā ziņā nedrīkstētu pārsniegt 100 % no izmaksām par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu un citām saistītām izmaksām. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

(68) Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu, un tā nekādā ziņā nedrīkstētu pārsniegt 100 % no izmaksām par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu un citām saistītām izmaksām. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

Pamatojums

Atbalsta pieejamībai nevajadzētu ierobežot tirdzniecību starp tālākajiem reģioniem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69) Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis un operatori ir aprīkoti tā, lai kontroli varētu veikt saskaņā ar augstiem standartiem un tādējādi panāktu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, vienlaikus nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu; tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dalībvalstis un operatori, kuri ievēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Veidojot noteikumu ievērošanas kultūru, šim atbalstam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme.

(69) Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis un operatori ir aprīkoti tā, lai kontroli varētu veikt saskaņā ar augstiem standartiem un tādējādi panāktu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, vienlaikus nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu; tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dalībvalstis un operatori, kuri ievēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Veidojot noteikumu ievērošanas kultūru, šim atbalstam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme. Lai standartizētu un uzlabotu uzraudzības līmeni, dalībvalstīm arī būtu jāspēj ieviest kopējas kontroles sistēmas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70) Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar Savienības kontroles sistēmas ieviešanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.

(70) Atbalsts, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar Savienības kontroles sistēmas ieviešanu, būtu jāpiešķir lielākā apjomā no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72a) EJZF būtu jāatbalsta līdzekļu piešķiršana papildu kontroles pasākumiem un inspekcijām tādās jomās, kur saskaņā ar ziņoto notiek NNN zveja.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73) Būtu jāparedz noteikumi par atbalstu zivsaimniecības datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, jo īpaši par atbalstu valstu programmām un zinātniskai analīzei un KZP īstenošanai vajadzīgo datu pārvaldībai un izmantošanai. Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.

(73) Attiecīgās ieinteresētās personas par procedūrām būtu jāinformē ar konsultatīvo padomju starpniecību. Būtu jāparedz noteikumi par atbalstu zivsaimniecības datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, jo īpaši par atbalstu valstu programmām un zinātniskai analīzei un KZP īstenošanai vajadzīgo datu pārvaldībai un izmantošanai. Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73a) Būtu jāuzsver, ka ir sevišķi svarīgi finansēt datu vākšanu, kas ir KZP stūrakmenis. Tas ir svarīgs priekšnoteikums precīzu sasniedzamo mērķu noteikšanai, jo īpaši attiecībā uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu un labāku zivsaimniecības pārvaldību. Šajā ziņā ir atbilstīgi nodrošināt, lai datu vākšanai tiktu piešķirta ar tās nozīmīgumu samērīga EJZF budžeta daļa. Tāpat ir atbilstīgi paredzēt līdzfinansējuma likmi, kas mudinātu veikt visaptverošu pārskatu par Eiropas zivju krājumu stāvokli.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74) Saistībā ar datu vākšanu vienā un tajā pašā jūras baseinā ir jāatbalsta arī sadarbība starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar trešām valstīm, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām organizācijām.

(74) Saistībā ar datu vākšanu vienā un tajā pašā jūras baseinā ir jāatbalsta arī sadarbība starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar trešām valstīm, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām organizācijām un reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76) Kā norādīts Padomes, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas dokumentos, Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanai un turpmākai izstrādei ir vajadzīgs pastāvīgs finansējums.

(76) Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 30. novembra Regulā (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam,1 un Padomes, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas dokumentos, Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanai un turpmākai izstrādei ir vajadzīgs pastāvīgs finansējums. Ir sagaidāms, ka jūrlietu nozares attīstība, izmantojot finansiālu atbalstu IJP pasākumiem, būtiski ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

__________________

1 OV L 321, 5.12.2011., 1. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76a) Šajā sakarībā būtu jāparedz, ka EJZF atbalsta izpēti attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt IJP stratēģiskos mērķus, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju, kā arī ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai, inovācijai un konkurētspējai piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī IJP starptautiskās dimensijas veicināšanai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(77) EJZF būtu jāpalīdz veicināt integrētu jūrlietu pārvaldību visos līmeņos, jo īpaši apmaiņu ar labākās prakses piemēriem un jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu. Šo stratēģiju mērķis ir izveidot integrētu sistēmu, lai risinātu kopīgus uzdevumus Eiropas jūras baseinos, un stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai maksimāli izmantotu Savienības finanšu instrumentus un fondus un veicinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(77) EJZF būtu jāpalīdz veicināt integrētu jūrlietu pārvaldību visos līmeņos, jo īpaši apmaiņu ar labākās prakses piemēriem un jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi uzlabot jūrlietu pārvaldību, tostarp uzlabojot sadarbību un koordināciju attiecīgā līmenī starp kompetentajām iestādēm, kas veic krasta apsardzes funkcijas Savienībā, nodrošinot veselīgākas un drošākas jūras un okeānus un īpaši īstenojot spēkā esošos jūrlietu tiesību aktus. Šo stratēģiju mērķis ir izveidot integrētu sistēmu, lai risinātu kopīgus uzdevumus Eiropas jūras baseinos, un stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai maksimāli izmantotu Savienības finanšu instrumentus un fondus un veicinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un vides ilgtspēju. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzlabot un pastiprināt ar IJP mērķu sasniegšanu saistīto ārējo sadarbību un koordināciju, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).

Pamatojums

Būtu jāparedz IJP finansējums 2014.–2020. gadam atbalsta darbībām, kuru mērķis ir sadarbība un koordinācija starp kompetentajām iestādēm, kuras veic ES krasta apsardzes funkcijas. Daudzu ES un starptautisko jūrlietu tiesību aktu efektīva īstenošana ir tipiska krasta apsardzes funkcija visās ES dalībvalstīs un priekšnoteikums labai jūrlietu pārvaldībai, lai nodrošinātu veselīgākas un drošākas jūras. Tādēļ integrētajai jūrlietu politikai būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība un koordinācija.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(77a) Lai pastiprinātu zivsaimniecības un akvakultūras fondu un integrētās jūrlietu politikas fondu tuvināšanu, EJZF būtu jānodrošina īpaša sistēma nolūkā veicināt zvejniecības un akvakultūras ieguldījumu integrētajā jūrlietu politikā. Ir būtiski mudināt pilnībā apsvērt šīs darbības, atbalstot dalību integrētā pārvaldībā un kolektīvos projektos, kas sekmē IJP īstenošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(79) Minēto nozaru uzturētu informācijas sistēmu savstarpējai savienošanai var būt nepieciešama pašu nozaru finansēšanas mehānismu mobilizēšana saskaņotā veidā un atbilstīgi Līguma noteikumiem. Jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir būtiski svarīgas jūras apgabalu un piekrastes reģionu ilgtspējīgai attīstībai un palīdz sasniegt uz ekosistēmu balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt zemes–jūras saiknes. Šie instrumenti ir svarīgi arī piekrastes, jūru un okeānu dažādo izmantojumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un stimulētu pārrobežu ieguldījumus, savukārt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā tiks precīzāk noteiktas to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi. Turklāt ir nepieciešams uzlabot zināšanas par jūras vidi un stimulēt inovāciju, atvieglinot ar okeānu un jūru stāvokli saistītu datu vākšanu, brīvu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu.

(79) Minēto nozaru uzturētu informācijas sistēmu savstarpējai savienošanai var būt nepieciešama pašu nozaru finansēšanas mehānismu mobilizēšana saskaņotā veidā un atbilstīgi Līguma noteikumiem. Jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir būtiski svarīgas jūras apgabalu un piekrastes reģionu ilgtspējīgai attīstībai un palīdz sasniegt uz ekosistēmu balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt zemes–jūras saiknes. Šie instrumenti ir svarīgi arī piekrastes, jūru un okeānu dažādo izmantojumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un stimulētu pārrobežu ieguldījumus, savukārt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā tiks precīzāk noteiktas to rūpniecības, būvniecības un cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi. Turklāt ir nepieciešams uzlabot zināšanas par jūras vidi un stimulēt inovāciju, atvieglinot ar okeānu, jūru un zivsaimniecību stāvokli saistītu datu vākšanu, brīvu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu, padarot tos pieejamus gala lietotājiem un sabiedrībai kopumā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80) EJZF būtu jāatbalsta arī ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, inovācija un konkurētspēja jūrlietu nozarēs un piekrastes reģionos. Īpaši svarīgi ir apzināt regulatīvos šķēršļus un prasmju trūkumu, kas traucē izaugsmi jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī darbības, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, kas vajadzīgas, lai uzlabotu ar jūras vidi un jūrlietām saistītu lietojumu uzņēmējdarbības potenciālu.

(80) EJZF būtu jāatbalsta arī ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, inovācija un konkurētspēja jūrlietu nozarēs un piekrastes reģionos. Īpaši svarīgi ir apzināt regulatīvos šķēršļus un prasmju trūkumu, kas traucē izaugsmi jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī darbības, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, kas vajadzīgas, lai uzlabotu ar jūras vidi un jūrlietām saistītu lietojumu uzņēmējdarbības potenciālu. EJZF būtu jāatbalsta pasākumi, ar kuriem attīsta nozares izglītības un profesionālās apmācības sistēmu, tostarp tāda aprīkojuma un rīku iegādi, kas nepieciešami izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(81) EJZF vajadzētu būtu papildinošam un saskanīgam ar esošiem un turpmākiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība un dalībvalstis darījušas pieejamus valsts un reģionālā līmenī ar mērķi veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemt vērā valsts un vietēja mēroga projektu prioritātes un īstenošanas progresu. Šis fonds būs saistīts ar citiem Savienības politikas virzieniem, kas var ietvert jūrlietu dimensiju, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu, kā arī pētniecības programmu “Apvārsnis 2020” un enerģētikas politiku.

(81) EJZF vajadzētu būt papildinošam un saskanīgam ar esošiem un turpmākiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība un dalībvalstis darījušas pieejamus valsts un reģionālā līmenī ar mērķi veicināt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemt vērā valsts un vietēja mēroga projektu prioritātes un īstenošanas progresu. Šis fonds būs saistīts ar citiem Savienības politikas virzieniem, kas var ietvert jūrlietu dimensiju, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu, kā arī pētniecības programmu “Apvārsnis 2020” un enerģētikas politiku.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84) Lai atvieglotu darbības programmas īstenošanu un veicinātu novatoriskas pieejas un praksi vienkāršai un pārredzamai īstenošanai, EJZF tehniskās palīdzības veidā būtu jāsniedz sagatavošanas, administratīvais un tehniskais atbalsts, kā arī atbalsts informācijas pasākumiem, tīklu veidošanai, novērtējumiem, revīzijām, pētījumiem un pieredzes apmaiņai. Tehniskajai palīdzībai būtu jāattiecas arī uz zivsaimniecības vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla veidošanu ar mērķi veidot spējas, izplatīt informāciju, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt sadarbību starp vietējām partnerībām.

(84) Lai atvieglotu darbības programmas īstenošanu un veicinātu novatoriskas pieejas un praksi vienkāršai un pārredzamai īstenošanai, EJZF tehniskās palīdzības veidā būtu jāsniedz sagatavošanas, administratīvais un tehniskais atbalsts, kā arī atbalsts informācijas pasākumiem, tīklu veidošanai, novērtējumiem, revīzijām, pētījumiem un pieredzes apmaiņai, tostarp operatoru un zvejnieku organizāciju labā. Tehniskajai palīdzībai būtu jāattiecas arī uz zivsaimniecības vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla veidošanu ar mērķi veidot spējas, izplatīt informāciju, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt sadarbību starp vietējām partnerībām.

Pamatojums

Tehnisko palīdzību var piešķirt arī operatoriem un zvejnieku organizācijām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(88) Apzinoties to, cik svarīgi ir nodrošināt jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un zivju krājumu aizsardzību, jo īpaši pret nelikumīgu zveju, un ņemot vērā Zaļajā grāmatā par KZP reformu izdarītos secinājumus, operatoriem, kuri neievēro KZP noteikumus un īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību, un tādējādi rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, un operatoriem, kuri ir iesaistīti NNN zvejā, būtu jāliedz iespēja saņemt atbalstu no EJZF. Nevienā posmā no darbību atlases līdz pat īstenošanai Savienības finansējumu nedrīkstētu izmantot, lai vājinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, kas iekļauta Regulas par KZP mērķos.

(88) Apzinoties to, cik svarīgi ir nodrošināt jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un zivju krājumu aizsardzību, jo īpaši pret nelikumīgu zveju, un ņemot vērā Zaļajā grāmatā par KZP reformu izdarītos secinājumus, operatoriem, kuri neievēro KZP noteikumus un īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspēju un it sevišķi mērķus saistībā ar izmantoto sugu populāciju atjaunošanu un uzturēšanu apjomā, kas pārsniedz MSY nodrošināšanai līdz 2015. gadam vajadzīgo līmeni, un laba vides stāvokļa sasniegšanu un saglabāšanu līdz 2020. gadam, un tādējādi rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, līdz ar operatoriem, kuri ir iesaistīti NNN zvejā, būtu jāliedz iespēja saņemt atbalstu no EJZF. Nevienā posmā no darbību atlases līdz pat īstenošanai Savienības finansējumu nedrīkstētu izmantot, lai vājinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, kas iekļauta Regulas par KZP mērķos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(88a) Vajadzētu būt iespējai iesaldēt EJZF finansējumu, ja dalībvalsts nespēj atrisināt problēmas ar NNN zvejniecību savos ūdeņos un savā zvejas flotē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(91) Lai pievērstos KZP īpašajām vajadzībām, kas minētas [Regulas par KZP] 50. un 51. pantā, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz papildu noteikumi līdztekus noteikumiem par maksājumu termiņa pārtraukšanu, kas izklāstīti [Regulā (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai operators nav izpildījis KZP paredzētos pienākumus vai ja Komisijai ir pierādījumi, kas liecina par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būtu tiesībām piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumus.

(91) Lai pievērstos KZP īpašajām vajadzībām, kas minētas [Regulas par KZP] 50. un 51. pantā, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz papildu noteikumi līdztekus noteikumiem par maksājumu termiņa pārtraukšanu, kas izklāstīti [Regulā (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai operators nav izpildījis KZP paredzētos pienākumus vai ja Komisijai ir pierādījumi, kas apstiprina šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būtu tiesībām piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(93) Darbības programma būtu jāuzrauga un jānovērtē, lai uzlabotu tās kvalitāti un pierādītu tās panākumus. Komisijai būtu jāizveido kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas cita starpā nodrošina to, ka attiecīgie dati ir pieejami laikus. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsagatavo rādītāju saraksts un jānovērtē EJZF politikas ietekme saistībā ar konkrētiem mērķiem.

(93) Darbības programma būtu jāuzrauga un jānovērtē, lai uzlabotu tās kvalitāti un pierādītu tās panākumus. Komisijai būtu jāizveido kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas cita starpā nodrošina to, ka attiecīgie dati tiek laikus darīti publiski pieejami. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsagatavo rādītāju saraksts un jānovērtē EJZF politikas ietekme saistībā ar konkrētiem mērķiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(95) Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama viena tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par darbības programmu, arī saraksti ar darbībām, kas atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu. Ar šo informāciju plašai sabiedrībai un jo īpaši Savienības nodokļu maksātājiem būtu jārada saprātīgs, reāls un konkrēts priekšstats par to, kā tiek tērēts Savienības finansējums EJZF satvarā. Papildus šim mērķim attiecīgo datu publiskošanai būtu jākalpo arī kā vēl vienai iespējai popularizēt Savienības finansējuma izmantošanu. Tomēr pilnībā ievērojot datu aizsardzības pamattiesības un Tiesas spriedumu Schecke apvienotajās lietās, nevajadzētu pieprasīt fizisku personu vārdu publiskošanu.

(95) Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama viena tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par darbības programmu, arī saraksti ar darbībām, kas atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu. Visu dalībvalstu attiecīgajām tīmekļa vietnēm būtu arī jābūt pieejamām no Savienības oficiālās tīmekļa vietnes, lai palīdzētu dalībvalstu iedzīvotājiem vieglāk piekļūt visu dalībvalstu publicētajai informācijai. Ar šo informāciju plašai sabiedrībai un jo īpaši Savienības nodokļu maksātājiem būtu jārada saprātīgs, reāls un konkrēts priekšstats par to, kā tiek tērēts Savienības finansējums EJZF satvarā. Papildus šim mērķim attiecīgo datu publiskošanai būtu jākalpo arī kā vēl vienai iespējai popularizēt Savienības finansējuma izmantošanu. Tomēr pilnībā ievērojot datu aizsardzības pamattiesības un Tiesas spriedumu Schecke apvienotajās lietās, nevajadzētu pieprasīt fizisku personu vārdu publiskošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(96a) Sevišķi svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievēroti ex-ante nosacījumi attiecībā uz administratīvajām spējām izpildīt prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem un īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(96b) Sevišķi svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievēroti ex ante nosacījumi attiecībā uz administratīvajām spējām izpildīt prasības attiecībā uz datiem zvejniecības pārvaldībai un ieviest Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) zivsaimniecības reģionu un zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību,

(c) zivsaimniecības un akvakultūras reģionu, zvejas iekšējos ūdeņos un šajā regulā noteikto saistīto darbību ilgtspējīgu attīstību,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) un integrēto jūrlietu politiku (IJP).

(d) un integrēto jūrlietu politiku (IJP), tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi.

Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ūdeņos un flotēs, ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1) “slēgta akvakultūras sistēma” ir akvakultūras iekārtas, kurās zivis un citi ūdens cilmes produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, kas patur un attīra ūdeni sistēmā, līdz minimumam samazinot izmantotā ūdens daudzumu. Šādas sistēmas parasti atrodas uz sauszemes un atkārtoti izmanto gandrīz visu sākotnēji sistēmā ielaisto ūdeni;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a) “dažādošana” ir prakse, kas zivsaimniecības vai akvakultūras darbības padara daudzpusīgākas un kas šādas darbības tieši papildina vai ir no tām atkarīga;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) “eksotiskās sugas” ir sugas, kuru dabiskās izplatības areāls neaptver teritoriju, kurā atrodas saimniecība;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b) “ekstensīva akvakultūra” ir akvakultūras ražošanas veids, kurā barības pievadīšana notiek nevis ar nolūku, bet gan ir atkarīga no dabiskās barības kultūras audzēšanas iekārtā, tostarp tās barības, ko atnes ūdens plūsma, piemēram, straumes un paisums un bēgums. Ekstensīvā akvakultūra galvenokārt ir atkarīga no viena paša barības ieguldījuma, proti, sēklas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) “zivsaimniecības reģions” ir apgabals, kurā ir jūras vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecībā vai akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(5) “zivsaimniecības un akvakultūras reģions” ir apgabals, kurā ir jūras, upes vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecības vai akvakultūras nozarē nodarbināto īpatsvars un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) “zivju krājumu atjaunošanas apgabals” ir ģeogrāfiski noteikts jūras apgabals, kurā, lai uzlabotu dzīvo ūdens resursu izmantošanu un saglabāšanu vai jūras ekosistēmu aizsardzību, kā minēts Regulā (ES) Nr. …/… [ar ko paredz kopīgus noteikumus], ir aizliegtas visas zvejas darbības;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b) “zivsaimniecības nozare” ir ekonomikas nozare, kas aptver visas ar zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību saistītās darbības;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5c) “zvejniecības pārvaldes un piekļuves sistēmas” ir attiecināšanas un piekļuves mehānismi zvejas tiesībām vai zvejas piepūles pārvaldībai, kas izstrādāti valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai jūras baseinu līmenī par kvotu regulētām un ārpuskvotu sugām 12 jūdžu piekrastes zonā un ārpus tās, un kas pievērš uzmanību zivju krājumu veselīgam lielumam. Šīs sistēmas īsteno publiskā sektora iestādes vai zivsaimniecības organizācijas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) “zvejnieks” ir ikviena persona, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(6) “zvejnieks” ir ikviena persona, tostarp algoti darbinieki, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras vai saldūdens organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

Pamatojums

Ir jāprecizē zvejnieka definīcija, iekļaujot tajā profesionāļus, kuriem pieder to kuģis, un algotus zvejniekus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) “zvejas tūrisms” ir profesionālu zvejnieku veikta papildu darbība, kuras laikā personas, kas nav apkalpes locekļi, uzkāpj uz zvejas kuģa kā tūristi vai pētnieki;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) “zvejas un akvakultūras palīgdarbības” ir tās darbības, kuras veic ikviena persona, kas sniedz tādu profesionālu pakalpojumu zvejniekiem, kurš ir nepieciešams to darbībai, un kuras par tādām ir noteikusi dalībvalsts;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) “intensīva akvakultūra” ir akvakultūras ražošanas veids, kas atkarīgs no barošanas sistēmā ievadīta barības ziņā pilnīga uztura, ko veido svaigas, savvaļas, jūras vai saldūdens zivis vai kombinēta barība. Tā lielā mērā ir atkarīga no tirdzniecībā pieejamas kombinētas barības, un to raksturo augsts audzēto organismu blīvums;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) “zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic ar kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, vai citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;

(10) “zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic no kuģa vai citā veidā tikai iekšējos ūdeņos, vai ar citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) “integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to ES nozaru politikas koordinēta pārvaldība, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

(12) “integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to nozaru politikas koordinēta pārvaldība Savienības līmenī, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) “jūras vides reģioni” ir Padomes Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) “jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku;

(16) “jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un vietējās varas iestādes un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) “daļēji intensīva akvakultūra” ir akvakultūra, kas lielā mērā ir atkarīga no dabiskās barības, taču kurā dabiski pieejamās barības apjomus palielina, izmantojot piebarošanu, ar ko papildina dabisko barību. Audzējamās kultūras blīvumu saglabā zemāku nekā to, kas raksturīgs intensīvajai akvakultūras ražošanai;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) “tradicionāls zvejas kuģis” ir kuģis, kas būvēts, izmantojot tādu tipoloģiju korpusa formai, ar tādu konstrukcijas metodi un tādiem materiāliem, kuri nav mainījušies vismaz 100 gadus, un kas ir spējīgs kuģot un turpina veikt zvejas darbības, kuras atbilst piemērojamajiem Eiropas un valsts tiesību aktiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) “čaulgliemju vācējs/audzētājs” ir ikviena persona, kas nodarbojas ar vienas vai vairāku sugu mīkstmiešu, vēžveidīgo, tunikātu, adatādaiņu vai citu jūras bezmugurkaulnieku iegūšanu, audzēšanu vai daļēju audzēšanu, vai nu no krasta, vai atrodoties uz kuģa klāja, ekskluzīvā veidā un izmantojot selektīvus, īpašus zvejas rīkus;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu zvejniecību un akvakultūru;

(a) veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, ekonomiski dzīvotspējīgu un sociāli atbildīgu zvejniecību, akvakultūru un saistītās apstrādes vai tirdzniecības darbības;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) veicināt zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību;

(c) veicināt zivsaimniecības un akvakultūras reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) sekmēt KZP īstenošanu.

(d) sekmēt KZP īstenošanu, tostarp tās reģionalizāciju un tirgu kopīgās organizācijas īstenošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) veicināt darbvietu izveidi, lai novērstu zvejniecības kopienu izzušanu, un uzlabot kvalifikāciju un darba apstākļus zivsaimniecības nozarē;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai sasniegtu šos mērķus, EJZF ņem vērā paaudžu un dzimumu līdztiesības principus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Uz šiem mērķiem tiecas, nepalielinot zvejas kapacitāti.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF mērķu sasniegšana palīdz īstenot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”. To sasniedz, īstenojot sešas turpmāk minētās Savienības prioritātes, kas iestrādātas vienotā stratēģiskā satvara (turpmāk “VSS”) attiecīgajos tematiskajos mērķos.

EJZF mērķu sasniegšana palīdz īstenot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kā arī īstenot KZP. To sasniedz, īstenojot sešas turpmāk minētās Savienības prioritātes zvivsaimniecības, ilgtspējīgas akvakultūras un saistīto darbību jomā, kas iestrādātas vienotā stratēģiskā satvara (turpmāk “VSS”) attiecīgajos tematiskajos mērķos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšana, pievēršot uzmanību šādiem mērķiem:

(1) Nodarbinātības un sociālās un teritoriālās kohēzijas palielināšana, pievēršot uzmanību šādiem mērķiem:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas, darbvietu radīšanas un darbaspēka mobilitātes veicināšana piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras;

(a) ekonomiskās izaugsmes un sociālās iekļaušanas veicināšana, tostarp radot darbvietas, pilnveidojot nodarbinātības iespējas un uzlabojot mobilitāti piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras, tostarp tālākajos reģionos;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) dažādošana, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm, un jūras ekonomikas izaugsme, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšana.

(b) zvejas darbību dažādošana gan zvejniecības nozarē, gan citās jūras ekonomikas nozarēs, kas cieši saistītas ar zvejas nozari, un jūras ekonomikas izaugsme, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšana.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) saskaņotu sociālo noteikumu īstenošanas veicināšana Savienības līmenī.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;

(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas, tostarp energoefektivitātes palielināšanas, un zināšanu pārneses stiprināšanai;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) zvejas negatīvās ietekmes uz dzīvnieku labturību samazināšana;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) zvejniecību, jo īpaši mazapjoma piekrastes flotes, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana un drošības un darba apstākļu uzlabošana;

(b) zvejniecību konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana un veselības, higiēnas, drošības un darba apstākļu uzlabošana;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība;

(c) profesionālās apmācības, jaunu profesionālo prasmju un mūžizglītības attīstība, jo īpaši attiecībā uz jauniem zvejniekiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) mazapjoma piekrastes zvejas attīstība, jo īpaši tās konkurētspējas un ilgtspējas attīstība, tostarp saglabājot tradicionālos zvejas kuģus;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas akvakultūras sekmēšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(3) Ilgtspējīgas, novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām un ekosistēmas balstītas akvakultūras sekmēšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;

(a) atbalsts tehnoloģiju izstrādes, tehniskas, sociālas un ekonomiskas inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana;

(b) ekstensīvās un daļēji intensīvās akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība;

(c) jaunu profesionālo prasmju attīstība un profesionālās apmācības un mūžizglītības veicināšana, jo īpaši attiecībā uz jauniem akvakultūras audzētājiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) akvakultūras produktu tirgus organizācijas uzlabošana.

(d) akvakultūras produktu tirgus organizācijas uzlabošana un ieguldījumu veicināšana apstrādes un tirdzniecības nozarē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) akvakultūras ekoloģiskās pēdas ierobežošana.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana;

(a) nevēlamas nozvejas un zvejniecību negatīvās ietekmes uz jūras vidi novēršana, samazināšana līdz minimumam un, cik iespējams, izskaušana, jo īpaši uzlabojot zvejas rīku selektivitāti;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvara nodrošināšana;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošana un laba vides stāvokļa sasniegšana līdz 2020. gadam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ar akvakultūru saistītu ekosistēmu stiprināšana un resursefektīvas akvakultūras veicināšana;

(a) resursefektīvas akvakultūras veicināšana, tostarp mazinot atkarību no zivju barības un zivju eļļas un samazinot ķīmisku vielu un antibiotiku izmantošanu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) akvakultūras darbību ietekmes uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām novērtēšana, mazināšana un, ja iespējams, izskaušana;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) KZP īstenošanas sekmēšana, nodrošinot:

(6) KZP īstenošanas sekmēšana un KZP saistības un saskaņotības ar integrēto jūrlietu politiku stiprināšana, nodrošinot:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) zinātniskas informācijas sniegšanu un datu vākšanu;

(a) atbalstu datu vākšanai un pārvaldībai, lai uzlabotu zinātnisko informāciju;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) atbalstu kontrolei un noteikumu izpildei, iestāžu spēju palielināšanai un efektīvai valsts pārvaldei.

(b) atbalstu uzraudzībai, kontrolei un noteikumu izpildei, iestāžu spēju palielināšanai un efektīvai valsts pārvaldei, nepalielinot administratīvo slogu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) atbalstu KZP reģionalizācijai, jo īpaši izmantojot reģionālās konsultatīvās padomes.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot šā panta 2. punktu, atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu.

1. Atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tomēr Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus principiem, kas izklāstīti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 4. pantā, Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju un papildināmību attiecībā uz atbalstu no EJZF un no citām Savienības politikas jomām un finanšu instrumentiem, ieskaitot Regulu (ES) Nr. [par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE pamatprogrammas) izveidi], un Savienības ārējām darbībām. EJZF un LIFE pamatprogrammas sniegtās palīdzības koordināciju panāk, jo īpaši veicinot tādu pasākumu finansēšanu, kas papildina saskaņā ar LIFE pamatprogrammu finansētus integrētus projektus, kā arī sekmējot tādu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu, kas apstiprinātas LIFE pamatprogrammā.

Papildus principiem, kas izklāstīti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 4. pantā, Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju un papildināmību attiecībā uz atbalstu no EJZF un no citām Savienības politikas jomām un finanšu instrumentiem, tostarp Savienības ārējām darbībām. Šo koordinācijas un papildināmības prasību ietver darbības programmās.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EJZF piemēro šīs regulas III pielikuma izklāstītos ex ante nosacījumus.

EJZF piemēro īpašos šīs regulas III pielikumā izklāstītos ex ante nosacījumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a pants

Novērtējums par atbilstību maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei

1. Komisija līdz …* sadarbībā ar dalībvalstīm novērtē dalībvalstu atbilstību maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] II pielikumā.

2. Ja 1. punktā minētais novērtējums liecina, ka dalībvalsts neatbilst savai maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, apturot visus attiecīgās dalībvalsts darbības programmai paredzētos maksājumus un saistības vai daļu no tiem.

3. Komisija atceļ maksājumu un saistību apturēšanu, tiklīdz dalībvalsts īsteno pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šai maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, un Komisija tos ir apstiprinājusi.

_________________

*OV: lūdzu ievietot datumu — trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Pamatojums

Ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu savas flotes maksimāli pieļaujamo kapacitāti, kas noteikta pamatregulā. Šajā nolūkā būtu jāaptur maksājumi un saistības no EJZF valstīm, kas neatbilst savas flotes maksimāli pieļaujamai kapacitātei.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) operatori, kuri izdarījuši smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu;

(a) operatori, kuru zvejas licence ir apturēta trīs reizes vai vairāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 3. punktu vai kuri izdarījuši ar galīgo administratīvo lēmumu sodāmu smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) operatori, kas iesaistīti tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai kuri ir tādu kuģu īpašumtiesību turētāji, kuru karoga valstij ir noteikts tādas trešās valsts statuss, kas nesadarbojas, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantam;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb) operatori, kas kriminālprocesā vai administratīvā procesā atzīti par vainīgiem tādu valsts tiesību aktu nopietnos pārkāpumos, kas piemērojami šādās jomās

– samaksas un nodarbināšanas nosacījumi tirdzniecībā;

– profesionālā atbildība;

– cilvēku vai narkotiku tirdzniecība;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bc) operatori, kas kriminālprocesā vai administratīvā procesā atzīti par vainīgiem nopietnos Savienības tiesību aktu pārkāpumos vienā vai vairākās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz:

– zvejnieku darba stundām un atpūtas laikiem;

– tiesību aktiem veselības aizsardzības un drošības jomā;

– samaksas un nodarbināšanas nosacījumiem tirdzniecībā;

– zvejnieku sākotnējo kvalifikāciju un pastāvīgu apmācību;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) operatori, kuri pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas nopietni apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību.

(c) operatori, kuri ir pieļāvuši citus nopietnus KZP noteikumu pārkāpumus, kas nopietni apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) operatori, kas neievēro noteikumus, kuri paredzēti Padomes 2008. gada 25. februāra Regulā (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar KZP1.

_______________

1 OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz pieteikumu EJZF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. punktā norādītos kritērijus un nav izdarījuši EZF vai EJZF noteikumu pārkāpumu, kā minēts 2. punktā. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis pārliecinās par apliecinājuma patiesumu.

4. Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz pieteikumu EJZF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. un 2. punktā norādītos kritērijus. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis pārliecinās par apliecinājuma patiesumu, atsaucoties uz informāciju, ko nodrošina valsts pārkāpumu reģistrs, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantu, vai uz citiem šajā nolūkā sniegtiem datiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti;

(a) darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti jeb tā spēju zvejot zivis;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) darbības, kas apdraud jūras bioloģisko resursu un ekosistēmu ilgtspēju;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab) destruktīvi nodarbinātības pasākumi;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) jaunu zvejas kuģu būve, zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana vai importēšana;

(b) jaunu zvejas kuģu būve, zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana vai importēšana, izņemot 32.b pantā minētajos gadījumos;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) ieguldījumi kuģos, kas ir daļa no flotes segmenta, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 34. panta 1. punktā minētajā kapacitātes ziņojumā ir apliecināts, ka zvejas iespējas un flotes kapacitāte neatrodas ilgtspējīgā līdzsvarā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) zvejas darbību pagaidu pārtraukšana;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) izpētes zveja;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdzekļi, kas 2014.–2020. gada periodā ir pieejami EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR 5 520 000 000 faktiskajās cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem.

1. Indikatīvā summa, kas 2014.–2020. gada periodā ir pieejama EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR X nemainīgās 2011. gada cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto indikatīvo sadalījumu pa gadiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 4 535 000 000 piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II un III nodaļu.

2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR X piešķir zvejniecības un akvakultūras, zivju un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I–IV nodaļu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 477 000 000 piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.

3. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem vismaz EUR X piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 358 000 000 piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem.

4. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem vismaz EUR X piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas un pārvaldības pasākumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, gadā nepārsniedz:

5. Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, nepārsniedz:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– EUR 4 300 000 Azoru salām un Madeirai,

– EUR X gadā Azoru salām un Madeirai,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– EUR 5 800 000 Kanāriju salām,

– EUR X gadā Kanāriju salām,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– EUR 4 900 000 Francijas Gviānai un Reinjonai.

– EUR X gadā Francijas tālākajiem reģioniem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 45 000 000 piešķir 72. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam 2014.–2018. gada periodā.

6. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR X piešķir 69. pantā minētajiem ražošanas un tirdzniecības plāniem un 70. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Summu EUR 1 047 000 000 apmērā no EJZF piešķir pasākumiem tiešā pārvaldībā, kas norādīti VI sadaļas I un II nodaļā. Šajā summā ietilpst tehniskā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar 91. pantu.

Summu EUR X apmērā no EJZF piešķir pasākumiem tiešā pārvaldībā, kas norādīti VI sadaļas I un II nodaļā. Šajā summā ietilpst tehniskā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar 91. pantu.

Integrētajai jūrlietu politikai piešķirtie budžeta līdzekļi nepārsniedz 6 % no kopējā EJZF budžeta.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16.a pants

[Gada atsauces summas un gada apropriācijas]

1. Programmas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzētā kopējā indikatīvā finanšu atsauces summa, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punktā, ir EUR X nemainīgās 2011. gada cenās.

2. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina gada apropriācijas, neskarot noteikumus, kas paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) zvejniecībā un akvakultūrā nodarbināto īpatsvars,

i) zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādes rūpniecībā nodarbināto īpatsvars,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) zvejniecībā un akvakultūrā nodarbināto īpatsvars,

ii) zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādes rūpniecībā nodarbināto īpatsvars,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjoms, kuru aptuveni nosaka, pamatojoties uz valsts zvejas flotes lielumu, izkrāvumu apjomu, jūrā veikta zinātniskā monitoringa pasākumu daudzumu un to uzskaišu skaitu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts, un

iii) attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas un pārvaldības uzdevumu apjoms, kuru aptuveni nosaka, pamatojoties uz valsts zvejas flotes lielumu, izkrāvumu apjomu, jūrā veikta zinātniskā monitoringa pasākumu daudzumu un to uzskaišu skaitu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts, un

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) pieejamie datu vākšanas resursi salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjomu, turklāt pieejamos līdzekļus aptuveni nosaka, pamatojoties uz jūrā nodarbināto novērotāju skaitu un to cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu apjomu, kas vajadzīgs, lai īstenotu valsts paraugu ņemšanas programmu datu vākšanas vajadzībām;

(iv) datu vākšanas un pārvaldības resursi, kas pieejami salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas un pārvaldības uzdevumu apjomu, turklāt pieejamos līdzekļus aptuveni nosaka, pamatojoties uz cilvēkresursiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu valsts paraugu ņemšanas programmu datu vākšanas vajadzībām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecībā uz visiem pasākumiem — vēsturiskie piešķīrumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.

(c) attiecībā uz visiem pasākumiem — iepriekšējais līdzekļu piešķīrums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam un iepriekšējais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu, lai īstenotu Savienības prioritātes, kuras paredzēts līdzfinansēt no EJZF.

1. Katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu, lai īstenotu Savienības prioritātes, kuras minētas šīs regulas 6. pantā un kuras paredzēts līdzfinansēt no EJZF.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecībā uz 20. panta 1. punkta n) apakšpunktā minēto darbības programmu iedaļu Komisija vēlākais līdz 2013. gada 31. maijam ar īstenošanas aktu nosaka Savienības prioritātes noteikumu izpildes un kontroles politikā.

3. Attiecībā uz 20. panta 1. punkta n) apakšpunktā minēto darbības programmu iedaļu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, vēlākais līdz 2013. gada 31. maijam nosakot Savienības prioritātes noteikumu izpildes un kontroles politikā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Katra dalībvalsts iekļauj Regulas (ES) Nr. …/… [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu.

Pamatojums

Ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošana ir iekļauta Savienības prioritātēs (sk. iepriekšējo 6. panta 2. punkta d) apakšpunkta grozījumu), tāpēc ir būtiski šos plānus ietvert dalībvalstu darbības programmās.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) ir paredzēta piemērota rīcība, lai vienkāršotu un atvieglotu programmas īstenošanu;

(c) ir paredzēta piemērota rīcība, lai vienkāršotu un atvieglotu programmas īstenošanu, jo īpaši atvieglojot mazapjoma piekrastes zvejas operatoru un to organizāciju piekļuvi pieejamajam finanšu atbalstam;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) attiecīgā gadījumā — šīs regulas 38. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto Savienības EJZF prioritāšu īstenošanai paredzēto pasākumu saderība ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktā minētajiem Natura 2000 prioritārās rīcības plāniem, kā arī laba vides stāvokļa sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīvu).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) situācijas SVID analīze un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas programma.

(b) situācijas SVID analīze un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā un vides apgabalā, uz kuru attiecas programma.

Analīzi strukturē atbilstoši Savienības prioritātēm. Īpašas vajadzības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē Savienības prioritāšu griezumā, lai noteiktu piemērotu rīcību šajās divās jomās katras prioritātes līmenī; sniedz kopsavilkumu par stāvokli politikas jomās, kas var pretendēt uz atbalstu, norādot stiprās un vājās puses;

Analīzi strukturē atbilstoši Savienības prioritātēm, kas noteiktas 6. pantā. Īpašas vajadzības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē saistībā ar Savienības prioritātēm, lai noteiktu vispiemērotāko rīcību katras prioritātes līmenī attiecībā uz šīm jomām;

Šī analīze arī attiecas uz KZP īstenošanas ietekmi uz katru piekrastes reģionu vai apgabalu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) analīze par KZP īstenošanas ietekmi uz darbvietām visā vērtības ķēdē un novatoriski priekšlikumi par darbvietām skartajās teritorijās;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) pierādījumi par to, ka programmā ir integrēta atbilstoša pieeja attiecībā uz inovāciju, vidi, ieskaitot Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības, un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām;

(c) analīze, kas apliecina, ka programmā ņemta vērā zvejas un akvakultūras ietekme uz vidi un vajadzības gadījumā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības, kā arī laba vides stāvokļa sasniegšana, integrēta tīkla izveidošana, kas ietver zivju krājumu atjaunošanas vietas, klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) līdzsvara starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām novērtējums saskaņā arRegulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām, un to pasākumu apraksts, kas veikti, lai ievērotu minētās regulas II pielikumā norādīto zvejas kapacitātes maksimālo apjomu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) skaidra norāde uz V sadaļas III nodaļā minētajām darbībām, kuras varētu veikt kolektīvi un tāpēc saņemt atbalstu ar lielāku intensitāti, kā noteikts 95. panta 3. punktā;

(h) skaidra norāde uz V sadaļas III nodaļā minētajiem pasākumiem, kurus varētu veikt kolektīvi un tāpēc saņemt atbalstu ar lielāku intensitāti, kā noteikts 95. panta 3. punktā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ha) līdzsvara starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām novērtējums saskaņā arRegulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām, un to pasākumu apraksts, kas veikti, lai ievērotu minētās regulas II pielikumā norādīto zvejas kapacitātes maksimālo apjomu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(hb) to pasākumu sīks apraksts, kas attiecas uz tādu ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu, par kuriem tiek saņemts atbalsts saskaņā ar 69. pantu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) ar uzraudzības un novērtēšanas prasībām saistīto vajadzību analīze un novērtēšanas plāns, kas minēts [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 49. pantā. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus resursus un spēju veidošanas pasākumus, lai apmierinātu apzinātās vajadzības;

(i) novērtēšanas prasības un novērtēšanas plāns, kas minēts [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 49. pantā, un pasākumi, kas jāveic, lai apmierinātu apzinātās vajadzības;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) tabula, kurā norādīti EJZF līdzekļi un līdzfinansējuma likme, kas piemērojama mērķiem, kuri atbilst 6. pantā minētajām Savienības prioritātēm, un tehniskajai palīdzībai. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda EJZF līdzekļus un līdzfinansējuma likmes, ko, atkāpjoties no 94. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, piemēro atbalstam, kas minēts 72. pantā, 73. pantā, 78. panta 2. punkta a)–d) un f)–j) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 79. pantā;

(ii) tabula, kurā norādīti EJZF līdzekļi un līdzfinansējuma likme, kas piemērojama 6. pantā minētajām Savienības prioritātēm un tehniskajai palīdzībai. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda EJZF līdzekļus un līdzfinansējuma likmes, ko, atkāpjoties no 94. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, piemēro atbalstam, kas minēts 72. pantā, 73. pantā, 78. panta 2. punkta a)–d) un f)–j) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 79. pantā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k) informācija par papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti no citiem VSS fondiem vai LIFE pamatprogrammas;

(k) informācija par papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem un izmantojot citus finanšu instrumentus;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia) skaidrs to pienākumu apraksts, kas jāveic ZVRG un pārvaldes iestādei vai organizācijai, kas izraudzīta stratēģijas īstenošanas uzdevumu noteikšanai;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) uzraudzības un novērtēšanas procedūru apraksts, kā arī uzraudzības komitejas sastāvs;

(ii) uzraudzības un novērtēšanas procedūru apraksts, kā arī uzraudzības komitejas vispārējais sastāvs;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m) [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā minētos partnerus un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultātus;

(m) procedūra [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā minēto partneru izraudzīšanai un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultāti; vienojoties ar uzraudzības komiteju, programmas laikā var veikt ar partneriem saistītas izmaiņas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) to struktūru saraksts, kas īsteno kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, un īss apraksts par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, par aprīkojumu, kas pieejams zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, jo īpaši kuģu, lidmašīnu un helikopteru skaitu,

i) to struktūru saraksts, kas īsteno kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, un īss apraksts par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, par galveno aprīkojumu, kas pieejams zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, jo īpaši kuģu, lidmašīnu un helikopteru skaitu,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o) attiecībā uz ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 6. punktā un 18. panta 4. punktā un ir saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā:

(o) attiecībā uz ilgtspējīgai, uz ekosistēmas balstītai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 6. punktā un 18. panta 4. punktā un ir saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā, un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozares sociālekonomiskā stāvokļa analīzi:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) apraksts par datu vākšanas pasākumiem, kas jāveic, lai varētu:

i) apraksts par datu vākšanas pasākumiem, kas jāveic, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, lai varētu:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– novērtēt zvejas jomu (bioloģiskie, ekonomiskie un transversālie mainīgie, kā arī pētnieciskas uzskaites jūrā),

novērtēt zvejas jomu (bioloģiskie, ekonomiskie, sociālie un transversālie mainīgie visā vērtības ķēdē, kā arī pētnieciskas uzskaites jūrā),

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– novērtēt akvakultūras un apstrādes uzņēmumu ekonomisko stāvokli,

– novērtēt akvakultūras un apstrādes nozaru ekonomisko un sociālo stāvokli,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– novērtēt zvejas jomas ietekmi uz ekosistēmu,

– novērtēt zvejas un akvakultūras nozaru ietekmi uz ekosistēmu, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām varētu salīdzināt zvejas un akvakultūras darbību veidus un flotes segmentus,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) pierādījums par spēju nodrošināt savākto datu pareizu finansiālo un administratīvo pārvaldību.

iii) pamatojums spējai nodrošināt savākto datu pareizu finansiālo un administratīvo pārvaldību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par to, kā norādāmi 1., 2. un 3. punktā minētie elementi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par to, kā norādāmi 1., 2. un 3. punktā minētie elementi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Darbības programmu Komisija apstiprina ar īstenošanas aktu.

2. Kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir izpildītas 1. punktā noteiktās prasības, tā pieņem īstenošanas aktu, apstiprinot darbības programmu. Pēc darbības programmu apstiprināšanas tās dara pieejamas sabiedrībai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, kurā sīki norāda izmaiņas 18. panta 3. punktā minētajās Savienības prioritātēs noteikumu izpildes un kontroles politikā un attiecīgās atbalsttiesīgās darbības, kam jāpiešķir prioritāte.

Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, sīki izklāstot izmaiņas 18. panta 3. punktā minētajās Savienības prioritātēs noteikumu izpildes un kontroles politikā un attiecīgās atbalsttiesīgās darbības, kam jāpiešķir prioritāte.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ņemot vērā jaunās prioritātes, kas norādītas šā punkta otrajā daļā minētajā lēmumā, dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms attiecīgā īstenošanas gada, iesniedz Komisijai darbības programmas grozījumu.

Dalībvalstis var grozīt savas darbības programmas, ņemot vērā jaunās prioritātes, kas norādītas šā punkta otrajā daļā minētajā lēmumā. Dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms attiecīgā īstenošanas gada, iesniedz Komisijai ikvienu šādu grozījumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai piemērotu 20. panta 1. punkta o) apakšpunktu, dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz Komisijai gada darba plānu. Gada darba plānos ir ietverts to procedūru un metožu apraksts, kas jāizmanto datu vākšanai un analīzei un to pareizības un precizitātes novērtēšanai.

1. Lai piemērotu 20. panta 1. punkta o) apakšpunktu, dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz Komisijai gada darba plānu vai paziņo Komisijai par tā darba plāna turpināšanu, kas bija spēkā iepriekšējā gadā. Gada darba plānus izstrādā saskaņā ar daudzgadu valsts programmu atbilstoši Savienības programmai un tajos ietver to procedūru un metožu aprakstu, kas jāizmanto datu vākšanai un analīzei un to pareizības un precizitātes novērtēšanai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pasākumu vai darbību veidu iekļaušanu vai atcelšanu;

(b) pasākumu vai attiecīgo darbību veidu iekļaušanu vai atcelšanu un ar tiem saistīto informāciju un rādītājiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Šā panta pirmajā punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gada darba programma

Daudzgadu darbības programma un gada darba programmas

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai īstenotu VI sadaļas I un II nodaļu un 92. pantu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem gada darba programmu, kas ir saskaņā ar minētajās nodaļās izvirzītajiem mērķiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Lai detalizēti noteiktu, kā jāpiemēro VI sadaļas I un II nodaļas un 92. pants, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, izveidojot daudzgadu darbības programmu, starp kuras uzdevumiem ir gada darba programmu izstrāde saskaņā ar minētajās nodaļās izvirzītajiem mērķiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gada darba programmā izklāsta izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un programmas kopējo summu. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katrai darbībai piešķirto summu, orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu. Attiecībā uz dotācijām tajā norāda prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

2. Daudzgadu darbības programmā un gada darba programmās izklāsta izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un programmas kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katrai darbībai piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu. Attiecībā uz dotācijām tajās norāda prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Tajās ietver arī prasību sniegt gada ziņojumus par budžeta izpildi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Zvejas kuģa īpašnieks, kas saņēmis atbalstu saskaņā ar šīs regulas 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 36. pantu, 39. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 40. panta 2. punktu, vismaz 5 gadus pēc dienas, kurā veikts faktiskais maksājums saņēmējam, nenodod kuģi trešai valstij ārpus Savienības.

1. Zvejas kuģa īpašnieks, kas saņēmis atbalstu saskaņā ar šīs regulas 32., 36., 39. vai 40. pantu, vismaz piecus gadus pēc dienas, kurā veikts faktiskais šā atbalsta maksājums saņēmējam, nenodod kuģi trešai valstij ārpus Savienības, izņemot gadījumu, ja saņēmējs atlīdzina atbalstu atbilstoši pro rata temporis principam pirms šādas nodošanas. Šā punkta pirmais teikums neskar [Finanšu regulas] 135. panta noteikumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai stimulētu inovāciju zvejniecībā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas.

1. Lai stimulētu inovāciju zvejniecībā un apstrādes rūpniecībā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunas vai ievērojami uzlabotas metodes, aprīkojumu vai produktus, piemēram, konstruējot novatoriskus kuģus, kā arī jaunus vai uzlabotus procesus un jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, ja šādi projekti sekmē Regulā (ES) Nr. …/… [par KZP] 2. pantā uzskaitītos mērķus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic sadarbībā ar dalībvalsts atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.

2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic dalībvalsts vai Savienības atzītai zinātniskai vai tehniskai organizācijai vai sadarbībā ar to, un tā apstiprina šādu darbību rezultātus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu.

3. Par to darbību rezultātiem, kuras finansē saskaņā ar šo pantu, tiek sagatavoti publiski pieejami ziņojumi, kā arī dalībvalsts tiem nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Pieteikšanās procedūru inovācijas atbalsta saņemšanai padara pieejamāku, lai sekmētu vairāk projektu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai uzlabotu operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju, EJZF var atbalstīt:

1. Lai uzlabotu operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un sekmētu ilgtspējīgāku zivsaimniecību, EJZF var atbalstīt:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) profesionālu ieteikumu sniegšanu par ilgtspējīgāku zvejas prakses veidu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā ierobežot un, ja iespējams, izskaust šādu darbību ietekmi uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab) tehnisku, juridisku vai ekonomisku konsultāciju pakalpojumu sniegšanu saistībā ar projektiem, kas, iespējams, var pretendēt uz šajā nodaļā norādīto atbalstu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) profesionālu konsultāciju sniegšanu par uzņēmējdarbības un mārketinga stratēģijām.

(b) profesionālu konsultāciju sniegšanu par uzņēmējdarbības un mārketinga stratēģijām, ietverot konsultācijas par pārdošanas veicināšanu, tirdzniecību un sabiedriskajām attiecībām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto priekšizpēti un konsultācijas sniedz atzītas zinātniskas vai tehniskas organizācijas ar konsultāciju sniegšanai vajadzīgo kompetenci, kā atzīts katras dalībvalsts tiesību aktos.

2. Attiecīgi 1. punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā minēto priekšizpēti, konsultācijas un pakalpojumus sniedz atzītas zinātniskas, akadēmiskas, profesionālas vai tehniskas organizācijas ar konsultāciju sniegšanai vajadzīgo kompetenci, kā atzīts katras dalībvalsts tiesību aktos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir operatoriem vai zvejnieku organizācijām, ko atzinusi dalībvalsts, kura pasūtījusi 1. punktā minēto priekšizpēti.

3. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir operatoriem, zvejnieku organizācijām vai struktūrām publisko tiesību izpratnē, ko atzinusi tā dalībvalsts, kura pasūtījusi priekšizpēti vai kura pieprasījusi konsultāciju vai konsultāciju pakalpojumus, kas minēti1 . punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar šo pantu finansējamās darbības atlasa paātrinātā procedūrā.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar šo pantu finansējamās darbības atlasa paātrinātā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas un iekšzemes zvejas gadījumos.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai veicinātu zināšanu pārnesi starp zinātniekiem un zvejniekiem, EJZF var atbalstīt:

1. Lai uzlabotu zināšanu uzkrāšanu, veicināšanu un pārnesi starp zinātniekiem un zvejniekiem, EJZF var atbalstīt:

Komisijas ierosinātais teksts