IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

23.9.2013 - (05859/2013 – C7‑0113/2013 – 2012/0332(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Edit Bauer

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

(05859/2013 – C7‑0113/2013 – 2012/0332(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05859/2013),

–   ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (05860/2013),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0113/2013),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0289/2013),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Armēnijas Republikas valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību „Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē”. Šī apņemšanās jāpilda, veidojot un paplašinot partnerattiecības ar trešām valstīm un šajā procesā galvenokārt pievēršoties demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības izvēršanai. Pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās 2004. un 2007. gadā Eiropas Savienības ārējās robežas mainījās, un tas radīja nepārprotamu nepieciešamību nostiprināt attiecības ar jaunajām ES kaimiņvalstīm.

Šajā ziņā visai nozīmīgs instruments bija partnerības un sadarbības nolīgumi, kuri jau pirms minētajām paplašināšanās kārtām sāka regulēt Eiropas Savienības un dažu trešo valstu savstarpējās attiecības. Kopš 1990. gadu beigām Eiropas Savienība ir noslēgusi desmit partnerības un sadarbības nolīgumus, tostarp partnerības un sadarbības nolīgumu ar Armēniju, kurš stājās spēkā 1999. gada 31. maijā. Nolīgumā ir definēta pamatsistēma sadarbībai dažādās jomās, tostarp iekļauts pants par nelegālo imigrāciju (72. pants), kurā puses vienojušās sadarboties, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju, un katra puse piekrīt uzņemt atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas otras puses teritorijā.

Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) izveide bija nepārprotams signāls jaunajām kaimiņvalstīm, tostarp arī valstīm Dienvidkaukāza reģionā, kuras kopš Eiropas Savienības paplašināšanās atrodas tai daudz tuvāk. Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas iekļaušana Eiropas kaimiņattiecību politikā nozīmēja arī partneru gatavību padziļināt partnerības un sadarbības nolīgumos noteikto sadarbību. Jaunais EKP rīcības plāns attiecībā uz Armēniju pavēra jaunas perspektīvas partnerībai — tas cita starpā ļāva uzsākt dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar cilvēku pārvietošanos, tostarp pievēršoties arī atpakaļuzņemšanas un vīzu politikas jautājumiem. Tomēr tai brīdī mērķis bija tikai apmainīties ar informāciju par vīzu jautājumiem, jo bija jāpaveic daudz darba, lai procedūras saskaņotu ar Eiropas standartiem.

Austrumu partnerība uzskatāma par nozīmīgu soli, kas Eiropas kaimiņattiecību politikai piešķir īpašu dimensiju. Šīs jaunās partnerības mērķis ir panākt straujāku ekonomisko un politisko integrāciju starp ES un Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Padome 2011. gada 19. decembrī oficiāli pilnvaroja Komisiju sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Armēniju par atpakaļuzņemšanas nolīgumu, un 2013. gada 19. aprīlī šis nolīgums tika parakstīts, taču, lai tas stātos spēkā, Eiropas Parlamentam vispirms jāsniedz sava piekrišana. Nolīgumus par atpakaļuzņemšanu Eiropas Savienība jau ir noslēgusi ar deviņām valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības. No Dienvidkaukāza valstīm šāds nolīgums līdz šim noslēgts vienīgi ar Gruziju, taču patlaban jau norisinās sarunas arī ar Azerbaidžānu.

2011. gada 27. oktobrī pieņemtajā Kopīgajā deklarācijā par ES un Armēnijas mobilitātes partnerību ir pausts pušu lēmums izveidot mobilitātes partnerību, kas balstīta uz savstarpējību, norādot, ka šīs partnerības mērķis būs labāk pārvaldīt likumīgo migrāciju un darbaspēka migrāciju, tostarp cirkulāro migrāciju un pagaidu migrāciju.

Referente, būdama vienisprātis ar Eiropas Komisijas un Padomes viedokli, ir pārliecināta, ka tagad, kad aizvadītas vairākas sarunu kārtas, Armēnija ir gatava noslēgt šo nolīgumu.

Līdztekus nolīgumam par vīzu atvieglotu izsniegšanu ir nepieciešami arī efektīvi pasākumi nelegālās migrācijas plūsmu novēršanai un kontrolei. Jau partnerības un sadarbības nolīgumā bija ietverts atpakaļuzņemšanas jautājumiem veltīts pants, kurā abas puses bija vienojušās uzņemt atpakaļ visus vienas puses valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas otras puses teritorijā. Neseno sarunu gaitā izstrādātā atpakaļuzņemšanas nolīguma mērķis ir, pamatojoties uz savstarpējību, izveidot ātras un efektīvas procedūras šādu personu identificēšanai un nosūtīšanai atpakaļ drošā, pienācīgā veidā.

Atpakaļuzņemšanas nolīguma un vīzu režīma liberalizācijas nolīguma noslēgšana ir ļoti svarīgs solis Armēnijas un Eiropas Savienības savstarpējās attiecībās. Tomēr vajadzīga vēl lielāka integrācija. Eiropas Parlaments 2010. gada 20. maija rezolūcijā par nepieciešamību pēc ES stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu cita starpā aicināja Eiropas Savienību aktīvāk darboties Dienvidkaukāza reģionā. Patlaban pušu starpā norisinās sarunas, kas vērstas uz dziļāku integrācijas līmeni, proti, sarunas par asociācijas nolīgumu, kurš pastiprinās sadarbību starp Armēniju un Eiropas Savienību.

Referentes piebildes attiecībā uz atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšanu:

- referente atzinīgi vērtē un apstiprina šā nolīguma noslēgšanu, kas galvenokārt sekmēs iedzīvotāju mobilitāti, kurai ir būtiska nozīme savstarpējo kontaktu veidošanā;

- referente aicina Komisiju uzraudzīt abu nolīgumu īstenošanu, lai tādējādi atklātu varbūtējos apgrūtinošos noteikumus, kuri būtu jālabo, lai pilnībā izmantotu vienkāršotā vīzu režīma priekšrocības;

- referente aicina Komisiju intensīvāk risināt sarunas par tādu pašu nolīgumu noslēgšanu ar Azerbaidžānu kā pēdējo no Dienvidkaukāza valstīm;

- referente turklāt aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu risināmo sarunu gaitā konsekventi uzsvērt Eiropas Parlamenta ieteikumus, kas pausti 2012. gada 18. aprīļa rezolūcijā par sarunām par Eiropas Savienības un Armēnijas asociācijas nolīgumu.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (27.6.2013)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti
(05859/2013 – C7‑0113/2013 – 2012/0332(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Tomasz Piotr Poręba

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanu[1] bija pausts ieteikums uzsākt ar EKP valstīm sarunas par atpakaļuzņemšanu un vīzu atvieglotu izsniegšanu. Saskaņā ar Pastāvīgo pārstāvju komitejā 2005. gada decembrī dalībvalstu pieņemto vienoto pieeju ES politikas izstrādei attiecībā uz vīzu atvieglotu izsniegšanu nolīgumu par atvieglotu vīzu izsniegšanu nevar noslēgt, ja nav noslēgts atpakaļuzņemšanas nolīgums.

Prāgas augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 7. maijā pieņemtajā deklarācijā par Austrumu partnerības izveidi bija uzsvērts, ka ir svarīgi ar vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem sekmēt iedzīvotāju mobilitāti drošā vidē. Tajā kā ilgtermiņa mērķis bija noteikta vīzu režīma atcelšana, kas īstenojama, līdztekus uzlabojot drošības nosacījumus, lai apkarotu pārrobežu noziedzību un nelegālu migrāciju. Šie mērķi tika atkārtoti apstiprināti Varšavas augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada septembrī, īpaši uzsverot, ka turpmākās sadarbības un koordinācijas mērķim jābūt nelegālās migrācijas novēršanai un apkarošanai, drošas un labi pārvaldītas migrācijas un mobilitātes sekmēšanai un integrētai robežu pārvaldībai.

Ierosinātajā lēmumā ņemta vērā un atspoguļota spēkā esošā sistēma sadarbībai ar Armēniju, proti, Partnerības un sadarbības nolīgums, kurš stājās spēkā 1999. gadā, ES un Armēnijas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāns, kas tika pieņemts 2006. gada novembrī, Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtās deklarācijas, kā arī pašreiz notiekošās sarunas par ES un Armēnijas asociācijas nolīgumu.

Formālais pilnvarojums sākt sarunas ar Armēniju par atpakaļuzņemšanas nolīgumu tika pieņemts 2011. gada 19. decembrī. Sarunas sākās 2012. gada februārī, un saskaņotais teksts tika parafēts 2012. gada 18. oktobrī.

Ierosinātajā lēmumā par nolīguma noslēgšanu ietilpst standartelementu kopums, kas ir iekļauts ES un trešo valstu noslēgtajos nolīgumos par atpakaļuzņemšanu. Atpakaļuzņemšanas saistības ir izstrādātas tā, lai pilnībā būtu abpusēji simetriskas un attiektos uz nolīguma pušu valstspiederīgajiem, trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar tām tiek iedibināti arī priekšnosacījumi pēdējo divu kategoriju atpakaļuzņemšanas saistībām. Ir noteikta nolīguma praktiskās piemērošanas kārtība, tostarp paredzot apvienotas atpakaļuzņemšanas komitejas izveidi, nosacījumus paātrinātas procedūras piemērošanai, noteikumus par izmaksām, datu aizsardzību un saistību ar citiem starptautiskiem pienākumiem. Nolīgums piemērojams Armēnijas un Eiropas Savienības teritorijā, izņemot Īriju, Dāniju un Apvienoto Karalisti.

Nolīgumā ir iekļauts noteikums, kas paredz, ka, piemērojot šo nolīgumu, tiks nodrošināta cilvēktiesību ievērošana, kā arī pienākumu un atbildības ievērošana saskaņā ar pusēm piemērojamiem attiecīgiem starptautiskajiem instrumentiem.

Armēnija ir ratificējusi vairākas nozīmīgas starptautiskās konvencijas, tostarp 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada protokolu. Tā ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts. Armēnija ir partnervalsts Austrumu partnerībā, kuras pamatā ir apņemšanās ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp cilvēktiesības un pamatbrīvības, un 2010. gada 15. jūlijā tika sāktas sarunas par jaunu, padziļinātu ES un Armēnijas asociācijas nolīgumu. Turklāt 2009. gada decembrī iesākās ES un Armēnijas dialogs cilvēktiesību jautājumos, un patlaban tajā jau norisinājušās četras sarunu kārtas.

Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Armēnijā ir pietiekami stabils pamats, lai varētu nodrošināt nolīguma aptverto personu tiesību ievērošanu. Nolīgums par atpakaļuzņemšanu būtu jānoslēdz laikus, un tam būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, jo abi minētie nolīgumi ir savstarpēji saistīti.

******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu nolīguma noslēgšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.6.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bastiaan Belder, Michael Gahler, Ana Gomes, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Alexander Graf Lambsdorff, Marusya Lyubcheva, Ria Oomen-Ruijten, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Marek Siwiec, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Geoffrey Van Orden, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio López-Istúriz White, Marietje Schaake, Traian Ungureanu, Ivo Vajgl, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leonidas Donskis, Danuta Jazłowiecka, Gabriel Mato Adrover

• [1]  COM(2006)0726.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 8 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Ioan Enciu, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Svetoslav Hristov Malinov, Clemente Mastella, Véronique Mathieu Houillon, Claude Moraes, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Nils Torvalds, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Cornelis de Jong, Marian-Jean Marinescu, Salvador Sedó i Alabart, Janusz Wojciechowski
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nuno Teixeira