ZIŅOJUMS par vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību — Eiropas apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu attīstību

23.9.2013 - (2012/2288(INI))

Attīstības komiteja
Referente: Corina Creţu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību — Eiropas apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu attīstību

(2012/2288(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un it īpaši tā 21. panta 2. punktu, ar ko nosaka ES starptautisko attiecību principus un mērķus, un Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, ziņojuma par Eiropas Savienības attīstības politiku „Eiropas Konsenss” 16., 18. un 87. pantu[1],

–   ņemot vērā Eiropas Konsensu par humāno palīdzību,

–   ņemot vērā ANO Deklarāciju par tiesībām uz attīstību (41/128),

–   ņemot vērā ANO Tūkstošgades deklarāciju, kurā ir noteikti tūkstošgades attīstības mērķi,

–   ņemot vērā ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (SEC(2011)1469 un SEC(2011)1470),

–   ņemot vērā Eiropas Attīstības sadarbības hartu vietējās pārvaldības atbalstam, kas tika pieņemta 2008. gada 16. novembrī, Eiropas Attīstības dienu laikā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” (COM(2011)0637),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija rezolūciju „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana”[2],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm” (COM(2011)0638),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (COM(2012)0492),

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. oktobra secinājumus „Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (Dokuments Nr. 14535/12),

–   ņemot vērā Padomes secinājumus par ES atbalstu ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībās, kurās notiek pāreja, ko pieņēma Ārlietu padomes 3218. sanāksmē 2013. gada 31. janvārī,

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 15. maija paziņojumu „Partnervalstu vietējo pašpārvalžu ietekmes palielināšana, lai uzlabotu pārvaldību un sasniegtu efektīvākus attīstības rezultātus” (COM(2013)0280),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2013. gada 27. februāra paziņojumu „Cilvēka cienīgu dzīvi visiem — nabadzības izskaušana un ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana pasaulē” (COM(2013)0092),

–   ņemot vērā starptautiskās saistības saskaņā ar 2011. gada Pusanas partnerību efektīvai attīstības sadarbībai,

–   ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. jūlija secinājumus par vietējām pašvaldībām sadarbībā attīstības jomā (Dokuments Nr. 12584/13),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas paziņojumu „Partnervalstu vietējo pašpārvalžu ietekmes palielināšana, lai uzlabotu pārvaldību un sasniegtu efektīvākus attīstības rezultātus” (CdR 2010/2013),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. marta rakstisko deklarāciju par izglītību attīstības jomā un aktīvu globālo pilsoniskumu,

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Eiropas iedzīvotāju izglītošana un izpratnes palielināšana attīstības jomā” (SWD(2012)0457),

–   ņemot vērā 2010. gada novembra pētījumu „Galveno to Eiropas dalībnieku pieredze un veiktie pasākumi, kuri aktīvi darbojas saistībā ar pilsoņu izglītošanu un izpratnes palielināšanu attīstības jomā”[3],

–   ņemot vērā 2011. gada maija strukturētā dialoga iniciatīvas noslēguma dokumentu[4],–          ņemot vērā Lisabonas paziņojumu par vispārējās izglītības uzlabošanu un palielināšanu Eiropā līdz 2015. gadam[5],

–   ņemot vērā apspriešanos par pilsoniskās sabiedrības organizācijām attīstības sadarbības jomā[6] un par vietējo pašvaldību nozīmi attīstības jomā,

–   ņemot vērā ESAO Attīstības palīdzības komitejas 2012. gada salīdzinošo izvērtējumu par Eiropas Savienību,

–   ņemot vērā 2012. gada februāra Komisijas atbalsta decentralizācijas procesiem tematisko globālo novērtējumu[7],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A7-0296/2013),

A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pants nosaka, ka nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana, kā noteikts Eiropas Konsensā attīstības jomā (EKAJ), ir ES attīstības politikas primārais mērķis;

B.  tā kā EKAJ joprojām ir ES attīstības politikas sistēmas pamatā;

C. tā kā ES ir paudusi stingru politisko apņemšanos veicināt pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) labvēlīgu vidi gan valsts līmenī, gan arī reģionālā un starptautiskā līmenī, un tā kā ES atzīst, ka pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība visā tās daudzveidībā ir svarīga pati par sevi un veido būtisku un neatņemamu jebkuras demokrātijas daļu;

D. tā kā ES ir paudusi stingru politisko apņemšanos īstenot cilvēktiesībās balstītu pieeju attīstības jomā un tā kā ANO paziņojumā par vienotu izpratni par cilvēktiesībās balstītu pieeju sadarbībai attīstības jomā minēts, ka „visām programmām sadarbībai attīstības jomā, politikas jomām un tehniskajai palīdzībai būtu jāveicina cilvēktiesību ievērošana, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos”;

E.  tā kā demokrātiskā līdzatbildība ietver ne tikai valdības, bet arī PSO, vietējās pašvaldības (VP) un valstu parlamentus, kuriem ir būtiska nozīme saiknes veidošanā starp iedzīvotājiem un valdību, kā arī plašas un demokrātiskas līdzatbildības nodrošināšanā attiecībā uz valstu attīstības plāniem;

F.  tā kā vietējā līmeņa pārskatatbildība ietver to PSO pārraudzības funkciju, kurām ir būtiska nozīme korupcijas apkarošanā un pārredzamības veicināšanā;

G. tā kā ESAO Attīstības palīdzības komitejas ziņojumā ir sniegts šāds ieteikums: „ES iestādēm un struktūrām ir jāveic pasākumi, lai stratēģiskā un strukturētā dialogā iesaistītu plašāku pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto pušu loku. Tām ir jāsniedz efektīvāks ieguldījums pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanā partnervalstīs. Šajā nolūkā būs nepieciešams pārskatīt instrumentus”;

H. tā kā, lai izveidotu pamatotu programmu laikposmam pēc 2015. gada, ir nepieciešama pilsoniskās sabiedrības un indivīdu, jo īpaši visatstumtāko, spēja pilnībā piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un sasniegtā pārraudzībā un ziņošanā par to;

I.   tā kā sabiedriskās apspriešanas rezultāti par vietējo pašvaldību nozīmi attīstības jomā liecināja par saikni starp vietējo demokrātisko pārvaldību, decentralizāciju un teritoriālo attīstību;

J.   tā kā teritoriālā attīstība (TA) ir definēta kā vairāku ieinteresēto pušu un vairāku līmeņu pārvaldības mijiedarbība, kuras mērķis ir veikt ieguldījumus vietējos teritoriālajos aktīvos (cilvēkresursos, finanšu, fiziskajos un dabas resursos), lai nostiprinātu teritorijas konkurences priekšrocības un paaugstinātu dzīves līmeni;

K. tā kā spēcīgas, pārredzamas un uz vajadzībām orientētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās pašvaldības, kā arī iekļaujoši vietējās pārvaldības pasākumi ir būtiski demokrātijas un miera nostiprināšanas procesa pamataspekti;

L.  tā kā jauno dalībvalstu vietējām pašvaldībām un vecajām dalībvalstīm ir jāapmainās ar zināšanām sadarbības attīstības prakses jomā, lai novērstu nepilnības zināšanās un lai vecās dalībvalstis gūtu labumu no jauno dalībvalstu pieredzes pārejas un strukturālās pārveidošanas jomā, kas ir vērtīgs rīks globālajā attīstības pamatprogrammā,

M. tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pašvaldībām ir būtiska nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, vides ilgtspējas, cilvēktiesību un labas pārvaldības nodrošināšanā attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada;

N. tā kā taisnīgas un ilgtermiņa partnerības starp ES pilsoniskās sabiedrības organizācijām un šādām organizācijām jaunattīstības valstīs sevi ir apliecinājušas kā nozīmīgu rīku spēcīgu, neatkarīgu un dažādotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un iniciatīvu attīstībā dažādos mērogos un līmeņos gan vietēji, gan starptautiski,

Labvēlīga vide PSO un vietējām pašvaldībām

1.  atzinīgi vērtē neseno politikas attīstību ES un starptautiskā līmenī, kas ir vērsta uz mērķtiecīgākām partnerattiecībām ar PSO un vietējām pašvaldībām un kuras pamatā ir cilvēktiesībās balstīta pieeja attīstībai, cita starpā ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī starptautiskie līgumi par vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un skaidra iesaistīšanās demokrātisko procesu un pārskatatbildības nostiprināšanā;

2.  uzsver, ka atbildīgu, cilvēktiesībās balstītu un iekļaujošu attiecību izveide starp valdībām, vietējām pašvaldībām, PSO, privāto sektoru un iedzīvotājiem sniedz ES, arī tās iedzīvotājiem, vietējām pašvaldībām un privātajam sektoram, unikālu iespēju attīstīt ilgtspējīgas partnerattiecības ar jaunattīstības valstīm;

3.  aicina EK un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), apspriežoties ar PSO, izstrādāt norādījumus un īstenošanas plānus cilvēktiesībās balstītai pieejai ES sadarbībai attīstības jomā un veicināt Eiropas Savienības pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem īstenošanu;

4.  aicina Komisiju un EĀDD vienkāršot PSO un vietējām pašvaldībām labvēlīgas vides veicināšanu un uzskatīt to par prioritāti saistībā ar ES nostāju notiekošajās sarunās par attīstības pamatprogrammas sagatavošanu laikposmam pēc 2015. gada; uzsver, ka ir svarīgi izveidot uzraudzības sistēmu, lai novērtētu labvēlīgas politiskās un reglamentējošo noteikumu vides izveidi valsts līmenī saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kā arī daudzu ieinteresēto pušu un vairāklīmeņu dialogus; aicina Komisiju novērtēt labvēlīgo vidi, lai pilnībā ņemtu vērā tās daudzšķautņainību un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku īpatnības;

5.  pauž lielas bažas par daudzās valstīs veiktajām represijām pret PSO, kuras sadarbojas ar ES partneriem, un aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt stratēģiju par to, kā šīs grūtības pārvarēt un turpināt sniegt PSO būtiski svarīgo atbalstu;

6.  mudina ES atbalstīt institucionalizētus mehānismus vairāklīmeņu un vairāku ieinteresēto pušu dialogam PSO, vietējo pašvaldību, privātā sektora un partnervalstu valdību vidū attiecībā uz programmām par pienācīgu nodarbinātību, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, paredzot ienākumu pārdali valdības budžetā, un attiecībā uz jautājumu par labvēlīgu vidi gan PSO, gan vietējām pašvaldībām; iesaka ES piemērot katrai partnervalstij noteikumus par konsultācijām ar vietējām pašvaldībām, kā noteikts Kotonū nolīgumā ĀKK valstīm;

7.  mudina ES sistemātiski iesaistīt sieviešu organizācijas un sadarbības tīklus politikas dialoga sagatavošanā un, iespējams, arī īstenošanā saskaņā ar saistībām, kas noteiktas ES Rīcības plānā dzimumu līdztiesībai attīstības jomā;

8.  pauž atzinību par politikas forumu attīstības jautājumos, kura mērķis ir politiskajās diskusijās radīt iespēju dialogam ar PSO un vietējām pašvaldībām, un mudina visas iesaistītās ieinteresētās personas to veidot kā stratēģisku telpu, lai virzītu un ietekmētu ES un starptautiskās politikas veidošanu attīstības jautājumos, tostarp attīstības politikas saskaņotību (APS);

Attīstības politikas efektivitāte

9.  aicina Komisiju un EĀDD turpmākajā plānošanas periodā piešķirt pienācīgus resursus, lai partnervalstu PSO un vietējām pašvaldībām dotu iespēju analizēt virzību uz APS vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī;

10. aicina Komisiju un EĀDD veicināt „partnerību pārskatatbildībai”, lai īstenotu stratēģisko sadarbību starp ievēlētajiem pārstāvjiem valsts un vietējā līmenī un PSO, pamatojoties uz pārredzamību saistībā ar oficiālās un neoficiālās palīdzības plūsmām, kā arī līdzdalības pieeju attīstībai un pārskatatbildībai, cita starpā iekšzemes sociālo pārskatatbildību un uzraudzību, lai novērtētu politikas ietekmi;

11. uzsver īpašo nozīmi, kas vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt korupcijas apkarošanā visos līmeņos, arī attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgu finanšu plūsmu no jaunattīstības valstīm;

12. aicina Komisiju atbalstīt vietējo pašvaldību pārstāvju iekļaušanu pasaules partnerības efektīvai sadarbības attīstības jomā koordinācijas komitejā;

13. uzskata, ka APS jābūt vadošajam principam ES sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, tiecoties attīstīt vietējo ekonomiku, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pienācīgus iztikas līdzekļus vietējās kopienas līmenī;

14. atgādina, ka visiem attīstības procesu dalībniekiem ir jāatbild par attīstības jomā veiktajiem pasākumiem un gūtajiem rezultātiem, kā arī savstarpēji jāveicina pārskatatbildība;

15. aicina Komisiju veicināt pieeju, kurā līdzsvaroti ņemts vērā saskaņošanas princips un PSO un vietējo pašvaldību tiesības uz iniciatīvu; atgādina Komisijai, ka līdzekļu devēju administratīvās procedūras ir jāvienkāršo un jāsaskaņo, apspriežoties ar PSO un vietējām pašvaldībām;

16. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sagatavot ceļvežu projektus attiecībā uz PSO iesaistīšanos ar mērķi noteikt globālu stratēģiju PSO iekļaušanai visās Eiropas sadarbības formās; aicina Komisiju precizēt, kā PSO var sniegt būtisku ieguldījumu šajā procesā un nodrošināt, ka to līdzdalību laikus un pienācīgi ņemtu vērā projekta izstrādes posmā un ka prioritātes tiek noteiktas kopīgi;

17. mudina Komisiju izveidot valsts ceļvežus arī vietējām pašvaldībām un apsvērt kopēju PSO un vietējo pašvaldību valsts ceļvežu izstrādi;

18. aicina Komisiju uzskatīt APS par svarīgu turpmāko ceļvežu sastāvdaļu;

19. prasa Komisijai pieņemt ilgtspējīgas attīstības programmu, ņemot vērā, ka tās trīs pamatelementi (vides, sociālais un ekonomiskais) ir vienlīdz nozīmīgi un nenošķirami parametri;

20. atgādina par Eiropas un partnervalstu vietējo pašvaldību partnerattiecību nozīmi ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā; šajā saistībā mudina ES efektīvi izmantot zināšanu apmaiņu un spēju veidošanas metodes, tostarp ES dalībvalstu vietējo iestāžu pārejas pieredzi;

21. mudina ES pieņemt plašāku programmu, lai proporcionāli palielinātu veiksmīgo pieredzi, kas gūta, īstenojot ES finansētos PSO un vietējo pašvaldību projektus un iniciatīvas;

Decentralizācija un teritoriālā pieeja attīstībai (TPA)

22. aicina Komisiju un EĀDD izveidot mērķtiecīgāku politisko dialogu ar partnervalstīm un to iekšienē, lai veicinātu TPA un visaptverošu pieeju decentralizācijai, un turpmākajā plānošanas periodā piešķirt prioritāti vietējo pašvaldību un PSO spēju stiprināšanai decentralizācijas reformu procesa ietekmēšanā un uzraudzībā;

23. atgādina, ka, lai īstenotu efektīvu decentralizācijas procesu, ir vajadzīgas publiskā sektora reformas, piemēram, varas, funkciju un resursu nodošana, kā arī iedzīvotāju pārstāvju aktīva iesaistīšanās līdzdalīgā plānošanā un budžeta veidošanā; aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā decentralizāciju un TPA atbalstā reformām, kas aptver visu publisko sektoru, kā arī noteikt šos elementus par transversālu prioritāti visās ģeogrāfiskajās programmās;

24. uzsver, ka ilgtspējīgas TPA pamatā ir vajadzīgs atbildīgs, pārredzams un labi funkcionējošs decentralizācijas process; iesaka ES uzskatīt TPA un decentralizāciju par būtiskiem faktoriem, lai izskaustu nabadzību saskaņā ar turpmāko attīstības plānu laikposmam pēc tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas;

25. atgādina, ka TPA veicina attīstības efektivitāti, stiprinot līdzatbildību, dialogu un programmas, kurās piedalās daudzas ieinteresētās personas un dalībnieki, un politikas saskaņošanu vietējā līmenī; aicina Komisiju uzsākt izmēģinājuma iniciatīvas, lai ar ģeogrāfisku un tematisku programmu starpniecību atbalstītu TPA;

26. atgādina par decentralizētas sadarbības pievienoto vērtību gan TPA, gan decentralizācijas veicināšanā; uzsver, ka Eiropas vietējām pašvaldībām ir ļoti labas iespējas sadarboties ar citām vietējām iestādēm decentralizācijas procesā, jo īpaši fiskālās decentralizācijas procesā;

27.    uzsver, ka jo īpaši delegāciju līmenī ir svarīgi stiprināt ES darbinieku apņēmību un profesionālās zināšanas par decentralizāciju un PSO un vietējo iestāžu nozīmi ilgtspējīgā attīstībā, kā arī sadarbību ar PSO, un atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp sieviešu organizāciju, dalību, tādējādi pievienojot šiem procesiem dzimumu perspektīvu;

Nestabilās valstis

28. uzsver, ka saistībā ar jauno vienošanos par iesaisti nestabilās valstīs ES ir jāsadarbojas ar partnervalstīm, lai plašāku attīstības stratēģiju ietvaros izstrādātu valsts izturētspējas stratēģijas un konkrētas programmas, kuru mērķis ir novērst ilgtermiņa neaizsargātības pamatcēloņus, tostarp analizēt vietējās kopienas un līdzdalības risku, radīt pārvaldības instrumentus un veikt padziļinātu izpēti par faktoriem, kas veicina konfliktus vai nestabilitāti, ņemot vērā tieši skarto vietējo iedzīvotāju uzskatus un izpratni;

29. atgādina, ka izturētspējai ir jābūt arī svarīgam jautājumam ES partnerattiecībās ar PSO un vietējām pašvaldībām; atgādina, ka ir būtiski nostiprināt gan vietējo kopienu lomu, izmantojot pašu kopienu veidotas un vadītas riska samazināšanas darbības, gan vietējās pašvaldības nestabilajās valstīs, un cieši ar tām sadarboties krīzes un pēckrīzes situācijās; atbalsta vietējo pašvaldību partnerības nestabilās valstīs, lai nodrošinātu administratīvo un tehnisko prasmju attīstību, nodošanu un apmaiņu;

30. atgādina, ka ievēlētie vietējie pārstāvji regulāri ir naidīgu pušu starpnieki un tātad tiem ir nozīmīga loma konfliktu novēršanā un atrisināšanā;

31. aicina EK un EĀDD izstrādāt pamatnostādnes ES delegācijām par to, kā risināt jautājumus ar PSO un vietējām pašvaldībām krīzes un nestabilitātes situācijās, izmantojot pieeju, kuras pamata ir cilvēktiesības un dzimumu līdztiesība;

32. uzsver, ka gadījumos, kad valsts iestādes, tostarp vietējās un reģionālās iestādes, nespēj nodrošināt pamatpakalpojumus, Komisijai, ja iespējams, būtu jāatbalsta vairāku dalībnieku partnerības, lai veidotu vietējo pašvaldību spējas, kas ļautu tām nodrošināt pakalpojumus;

33. pauž patiesas bažas par Komisijas ierosinājumu ierobežot finanšu atbalstu pakalpojumu sniegšanai, to paredzot tikai vismazāk attīstīto valstu un nestabilo valstu PSO; atgādina, ka PSO galvenā pievienotā vērtība visās valstīs un neatkarīgi no to attīstības pakāpes ir to spēja izprast nabadzīgo un atstumto iedzīvotāju grupu vajadzības un tiesības, kā arī nodrošināt novatoriskus risinājumus šo grupu interesēs, vienlaikus palielinot izpratni un politisko atbalstu, lai novērstu nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības pamatcēloņus;

Izglītošana un izpratnes palielināšana attīstības jomā (DEAR)

34. atgādina, ka Parlamenta rakstiskā deklarācijā par izglītību attīstības jomā un aktīvu globālo pilsoniskumu ir pausts aicinājums pieņemt Eiropas DEAR stratēģiju, kurā lielāka uzmanība būtu jāpievērš attīstības politikas un jo īpaši APS analītiskam izvērtējumam;

35. aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar PSO izstrādāt visaptverošu DEAR stratēģiju, palielināt finanšu resursus, kas tiks piešķirti DEAR nākamajā plānošanas periodā, un, pastāvīgi apspriežoties ar DEAR iesaistītajām PSO un vietējām pašvaldībām, izstrādāt elastīgus finansēšanas mehānismus, kas ievēro šo organizāciju un iestāžu tiesības uz iniciatīvu un ļauj piedalīties plašam un dažādam dalībnieku lokam;

Plānošanas dokumenti un atbalsta veidi

36. atzinīgi vērtē Komisijas iesaistīšanos sistemātiskā politiskās ekonomikas analīzes ieviešanā valsts līmenī un iesaka tajā iekļaut PSO un vietējo pašvaldību politiskās un tiesiskās situācijas analīzi;

37. uzskata, ka ieņēmumi no nodokļiem ir būtiski svarīgi vietējās ekonomikas attīstībai un ka priekšroka būtu jādod efektīvu un dzīvotspējīgu nodokļu iekasēšanas sistēmu ieviešanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstības finansēšanas avotu;

38. aicina Komisiju uzlabot tematisko un ģeogrāfisko programmu un instrumentu saskaņošanu un savstarpējo papildināmību; atgādina, ka PSO un vietējās pašvaldības ir jāuzskata par būtisku īstenošanā iesaistītu partneri, jo īpaši saistībā ar pasaules sabiedriskā labuma programmu, un ar tām būtu jāapspriežas gan ģeogrāfisko, gan tematisko programmu plānošanas sākumposmā;

39. atgādina, ka vietējās pašvaldības ir tiesīgas piedalīties visās attīstības sadarbības instrumenta (ASI) programmās, un aicina Komisiju un vietējās pašvaldības pārstāvošās organizācijas atbalstīt plašāku vietējo pašvaldību dalību visās ASI programmās;

40. aicina Komisiju arī turpmāk sniegt atbalstu decentralizētai sadarbībai un partnerattiecībām starp ES un partnervalstu vietējām pašvaldībām; šīs partnerattiecības ir pierādījušas savu efektivitāti, nostiprinot vietējo pašvaldību spējas svarīgās nozarēs, kas sekmē nabadzības izskaušanu; vienlaikus un tā paša iemesla dēļ aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt sadarbību starp ES dalībvalstu un partnervalstu PSO;

41. aicina Komisiju atvieglot pieredzes un zināšanu apmaiņu starp ES un partnervalstu vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu piekļuvi zināšanām attiecīgajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši labu pārvaldību, izmantojot ES dalībvalstu vietējo pašvaldību pārejas pieredzi;

42. aicina Komisiju vairāk iesaistīties stratēģiskās partnerattiecībās ar valsts, reģionālajām un starptautiskajām vietējo pašvaldību apvienībām un tīkliem;

43. mudina Komisiju turpināt izstrādāt elastīgākus, pārredzamākus un prognozējamākus finansēšanas mehānismus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku pilsoniskās sabiedrības dalībnieku loku; aicina Komisiju noteikt un izstrādāt šos finansēšanas mehānismus iekļaujošā dialogā ar PSO un vietējo pašvaldību apvienībām, balstoties uz strukturēto dialogu;

44. aicina Komisiju veicināt PSO un vietējo pašvaldību līdzdalību notiekošajā diskusijā par apvienošanas mehānismiem ES platformas ārējās sadarbības apvienošanai ietvaros; prasa Komisijai izstrādāt pamatnostādņu projektu un izveidot iekļaujošu ietekmes novērtējumu un uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu apspriedes ar visiem attiecīgajiem iedzīvotājiem un viņu līdzdalību visos projekta cikla posmos, kā arī nodrošinātu, ka apvienošana veicina nabadzības izskaušanu;

45. tāpat prasa Komisijai atļaut PSO piedalīties ikvienā jaunā sadarbības veidā saskaņā ar ES platformu ārējās sadarbības apvienošanai;

46. aicina Komisiju nostiprināt valsts decentralizācijas reformas, izstrādājot un īstenojot labas pārvaldības un attīstības līgumus, nozaru reformu līgumus un valsts veidošanas līgumus;

47. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
• [2]  OV C 33 E, 5.2.2013., 77. lpp.
• [3] https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/aidco/images/c/ce/FINAL_ES -_Final_Statement_May.pdf
• [4] https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/aidco/images/e/ea/FINAL_CONCLUDING_PAPER.pdf.
• [5] http://www.gecongress2012.org/images/2012_GE_Congress_Report_FINAL_11feb201.pdf (27.–31. lpp.).
• [6]  http://ec.europa.eu/europeaid/how/public-consultations/6405_en.htm.
• [7]  http://ec.europa.eu/europeaid/how/evaluation/evaluation_reports/2012/1300_docs_en.htm.

PASKAIDROJUMS

Komisija 2012. gada septembrī publicēja paziņojumu „Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” un 2013. gada maijā paziņojumu „Partnervalstu vietējo pašpārvalžu ietekmes palielināšana, lai uzlabotu pārvaldību un sasniegtu efektīvākus attīstības rezultātus”, kuros mainīgajā globālajā situācijā, ko raksturo būtiskas ekonomiskās, politiskās un sociālās problēmas, ir iezīmēta jauna ES sadarbības sistēma ar PSO un vietējām pašvaldībām.

Attīstības efektivitāte

Pēc Pusanas konferences starptautiskā sabiedrība pauda stingru prasību aizstāt šauru atbalsta efektivitātes programmu ar plašāku attīstības efektivitātes programmu. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) un vietējās pašvaldības pieprasa attīstības centrā sistemātiski izvirzīt uz tiesībām pamatotu pieeju un nodrošināt attīstības politikas demokrātisko atbildību.

Demokrātiskās līdzatbildības princips attīstības centrā izvirza iedzīvotājus, valdībām nodrošinot PSO iespēju strādāt un noteikt valdības atbildību par politiku. Demokrātiskā līdzatbildība veicina arī aktīvu pilsoniskās sabiedrības un vietējo pašvaldību līdzdalību politikas izstrādes un īstenošanas procesos.

Referente uzskata, ka ES ir arvien vairāk jāiesaistās atbildīgu, pārredzamu, uz cilvēktiesībām pamatotu un iekļaujošu attiecību veidošanā starp partnervalstu valdībām, PSO un vietējām pašvaldībām, lai panāktu ilgtspējīgākus attīstības rezultātus. Šajā nolūkā ES būtu jāpiešķir prioritāte iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt PSO, parlamentu un revīzijas palātu „partnerattiecības pārskatatbildības nodrošināšanai” valsts līmenī.

Lai risinātu jautājumu saistībā ar demokrātiskāku sabiedrību veicināšanu, ES ir jāapliecina stingrāka politiskā apņemšanās atbalstīt labvēlīgu vidi PSO un vietējām pašvaldībām, to spēju veidošanu un šo jautājumu iekļaušanu politikas programmās un plānošanā.

Labvēlīgas vides veicināšana ir jāuzskata par prioritāru tematu ES nostājā par attīstības programmas sagatavošanu laikposmam pēc 2015. Gada, un attiecīgi jāapmāca ES delegāciju darbinieki. Referente ir stingri pārliecināta, ka ES ir jāatbalsta uzraudzības mehānisms saistībā ar labvēlīgu vidi, proti, politikas un reglamentējošajiem noteikumiem, kā arī vairāku ieinteresēto pušu dialogu.

Referente atgādina, ka būtiski ir arī aizsargāt PSO, kā neatkarīgu dalībnieku tiesības uz iniciatīvu, kā arī panākt pienācīgu līdzsvaru starp tiesībām uz iniciatīvu un saskaņošanas principu.

ES ir jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības daudzveidība kā būtisks faktors, lai veidotu demokrātisku sabiedrību un nodrošinātu sociāli atstumtu sabiedrības grupu aktīvu un efektīvu iesaisti.

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ceļvežu projektiem attiecībā uz PSO iesaistīšanos, kuras būtu laikus un pienācīgi jāiesaista izstrādes posmā un prioritāro jautājumu noteikšanā. Ceļveži ir būtisks instruments, lai nodrošinātu saskanību un sinerģiju dažādās nozarēs, kuras ietilpst ES ārējo attiecību jomā, kā arī paredzētu saskaņošanas instrumentu sadarbībā ar dalībvalstīm un citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem. Attīstības politikas saskaņotībai (APS) ir jābūt prioritāram turpmāko ceļvežu elementam.

Referente uzskata, ka ES ir jāpievērš īpaša uzmanība vietējo pašvaldību un PSO spēju veidošanas nostiprināšanai nestabilajās valstīs, kā arī to partnerattiecībām un sadarbībai ar ES noturības nostiprināšanā.

Referente pauž lielas bažas par Komisijas ierosinājumu ierobežot finanšu atbalstu, to paredzot tikai pakalpojumu sniegšanai PSO, kuras darbojas vismazāk attīstītajās valstīs un nestabilajās valstīs.

Vietējā demokrātiskā pārvaldība, decentralizācija un teritoriālā attīstība

Vietējā demokrātiskā pārvaldība, decentralizācija un teritoriālā attīstība kļūst arvien svarīgāki attīstības programmas jautājumi, tomēr darbs pie to definīcijas un prakses izstrādes joprojām nav pabeigts. Tas faktiski izriet no atšķirīgās pieredzes, kas atbilst konkrētai politiskajai, kultūras un vēsturiskajai situācijai.

Referente uzskata, ka atbalsts vietējai pārvaldībai, decentralizācijai un teritoriālajai attīstībai ir jāaplūko mērķtiecīgākā politiskajā dialogā ar partnervalstīm. Īpaši svarīgi ir, lai Komisija un EĀDD veiktu decentralizācijas reformu politekonomijas analīzi un nostiprinātu vietējo dalībnieku spējas ietekmēt un uzraudzīt decentralizācijas reformu procesus.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atbalsta efektivitātes ietekmi un nostiprinātu vietējo demokrātiju, teritoriālās attīstības jomā, ir svarīga vietējā līmeņa vietējo iestāžu un PSO sadarbība.

Izglītība attīstības jomā

Komisija 2012. gadā publicēja dienestu darba dokumentu „Izglītošana un izpratnes palielināšana attīstības jomā”, sistematizējot svarīgākos tematus un problēmas šajā svarīgajā jomā.

Referente atgādina, ka Eiropas Parlamenta rakstiskā deklarācijā par izglītību attīstības jomā un aktīvu globālo pilsoniskumu ir pausts aicinājums pieņemt Eiropas stratēģiju par izglītību un izpratnes palielināšanu attīstības jomā, kurā lielāka uzmanība būtu pievērsta kritiskam izvērtējumam saistībā ar attīstības politiku un jo īpaši APS. Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, ir jāpalielina izglītībai un izpratnes palielināšanai attīstības jomā piešķirtie līdzekļi.

Referente atgādina Eiropas vietējo pašvaldību svarīgo nozīmi izglītības un izpratnes veicināšanā attīstības jomā.

Plānošanas dokumenti un atbalsta veidi

Ņemot vērā to, ka pašlaik notiek sarunas par finanšu instrumentiem ārējai darbībai, šis ziņojums nodrošina unikālu iespēju sniegt ieteikumus Komisijai un EĀDD saistībā ar nākamo plānošanas periodu.

Referente uzsver, ka ir svarīgi uzlabot tematisko un ģeogrāfisko programmu savstarpējo papildināmību, lai novērstu traucējošas nepilnības valstīs, kurās Komisija pārtrauks divpusējā atbalsta sniegšanu. Referente arī uzsver vajadzību īstenot efektīvāku tematisko un reģionālo programmu saskaņošanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī dažādu finansēšanas mehānismu izmantošanai, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku PSO un vietējo pašvaldību loku. Turklāt šie finansēšanas veidi ir jānosaka, īstenojot iekļaujošu dialogu ar PSO un vietējo pašvaldību apvienību.

Referente uzskata, ka PSO ir jāiesaista arī notiekošajā diskusijā par apvienošanas mehānismiem, kuri ir jāvērš uz to, lai nostiprinātu demokrātisko atbildību valsts un reģionālā līmenī un pimram kārtām veicinātu nabadzības izskaušanu.

Labas pārvaldības un attīstības līgumi, nozaru reformu līgumi un valsts veidošanas līgumi ir jāizmanto, lai nostiprinātu valsts decentralizācijas reformas, tādējādi efektīvāk atbalstot vietējo pašvaldību iespējas un vajadzības partnervalstīs.

Referente mudina Komisiju turpināt atbalsta sniegšanu Eiropas un partnervalstu vietējo pašvaldību partnerattiecībām, kas ir apliecinājušas efektivitāti spēju veidošanas un nabadzības mazināšanas jomā.

Referente arī mudina sadarbības attīstības prakses jomā īstenot zināšanu apmaiņu starp jauno dalībvalstu vietējām pašvaldībām un vecajām dalībvalstīm, lai novērstu nepilnības zināšanās.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Corina Creţu, Leonidas Donskis, Mikael Gustafsson, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Keith Taylor, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philippe Boulland, Enrique Guerrero Salom, Edvard Kožušník, Krzysztof Lisek, Isabella Lövin, Judith Sargentini
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emma McClarkin, Jarosław Leszek Wałęsa