ZIŅOJUMS par visaptverošu ES zivsaimniecības stratēģiju attiecībā uz Klusā okeāna reģionu

24.9.2013 - (2012/2235(INI))

Zivsaimniecības komiteja
Referente: Carmen Fraga Estévez

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par visaptverošu ES zivsaimniecības stratēģiju attiecībā uz Klusā okeāna reģionu

(2012/2235(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par zivsaimniecību un jo īpaši Rezolūcijas Nr. 66/68 157. punktu par industrializēto valstu saistībām pret vismazāk attīstītajām valstīm un mazajām salu jaunattīstības valstīm,

–   ņemot vērā 1995. gada Nolīgumu par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu saistībā ar transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

–   ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) Starptautisko rīcības plānu zvejas kapacitātes pārvaldībai (IPOA–Capacity), ko PLO Padome apstiprināja 2000. gada novembrī,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveja)[1],

–   ņemot vērā FAO konferences 36. sesijā 2009. gada 22. novembrī apstiprināto FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju[2],

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 21. marta Kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā”[3],

–   ņemot vērā Konvenciju par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, kuras līgumslēdzēja puse ir ES kopš 2005. gada 25. janvāra saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK[4],

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Lēmumu 2006/539/EK par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā[5],

–   ņemot vērā Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā[6], kura Eiropas Savienības vārdā apstiprināta saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES[7] un ar kuru izveido Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju (SPRFMO),

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra Lēmumu 2011/144/ES par partnerattiecību pagaidu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses[8],

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā[9] (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam[10],

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs[11],

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses[12],

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana Salām[13],

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmumu par to trešo valstu paziņošanu, kuras Komisija uzskata par tādām, kuras varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju[14],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0297/2013),

A.  tā kā, lai saskaņotu politiku attīstības jomā, tā ES politika, kas ietekmē zvejniecību Klusā okeāna reģiona ĀKK valstīs — t. i., zvejniecību, tirdzniecību un attīstības politiku —, ir jāīsteno tā, lai šī politika sekmētu ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības mērķu sasniegšanu, kurus ir izvirzījušas Klusā okeāna reģiona ĀKK valstis; tā kā šāda pieeja ir jāiekļauj nākamajā Kotonū nolīguma atjauninātajā redakcijā vai instrumentos, kas varētu sekot minētajam nolīgumam;

B.  tā kā Eiropas Savienībai ir jācenšas saskaņot politiku attīstības jomā, pamatojoties uz LESD 208. panta 1. punktu, ar kuru saskaņā „politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”;

C. tā kā Eiropas Savienība pēc Austrālijas ir otrā lielākā atbalsta sniedzēja šajā reģionā un piešķir atbalstu, izmantojot Eiropas Attīstības fondu (EAF), un tā kā, neraugoties uz to, ka zvejas resursi ir Klusā okeāna reģiona ĀKK valstu galvenais labklājības avots un vienīgais šo valstu kopīgais resurss, un lai gan Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas valstis ir atkārtoti paudušas nolūku padarīt tunzivju zveju par šā reģiona sociālekonomiskās attīstības dzinējspēku, tikai 2,3 % no 10. EAF atbalsta ir paredzēti ar zvejniecību saistītām darbībām;

D.  tā kā pirms ar ES tiek risinātas sarunas par divpusējo un daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu būtu jāveic ietekmes novērtējums, jo īpaši attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un šādu nolīgumu ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem; tā kā šādiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem ir jābalstās uz attiecīgo ietekmes novērtējumu secinājumiem;

E.  tā kā pašreizējās sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp ES un ĀKK valstīm nolūkā pielāgot PTO noteikumiem vispārējo preferenču sistēmu, kas izriet no Kotonū nolīguma, zvejniecības produktiem ir izšķiroša nozīme gan attiecībā uz piekļuvi Eiropas tirgiem, gan resursiem, kā arī zvejniecības labas pārvaldības nodrošināšanā, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību;

F.  apzinoties apdraudējumu, ko rada atkāpšanās no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti partnerattiecību pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm pievienotā II protokola par izcelsmes noteikumiem 6. panta 6. punktā, un riskus, kas līdz ar to izriet no negodīgas konkurences Eiropas zvejniecības produktu tirgū;

G. tā kā ES ir ieinteresēta veicināt attiecības ar šo Klusā okeāna reģionu un sadarboties, lai sasniegtu attīstības mērķi, par pamatu nosakot zvejas resursu saglabāšanu, zvejniecības ilgtspējīgas attīstības veicināšanu un zvejniecības pārvaldības pārredzamības sekmēšanu;

H. tā kā gandrīz puse tunzivju visā pasaulē tiek nozvejotas Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, no kurām 80 % tiek nozvejotas salu valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās (EEZ) un tikai 20 % — starptautiskajos ūdeņos;

I.   tā kā jaunākie krājumu novērtējumi, ko 2012. gadā veica WCPFC Zinātniskā komiteja, neliecina, ka pārmērīgi tiktu nozvejotas svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) vai dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) to parastajā zvejas teritorijā, taču liecina, ka pārmērīgi tiek nozvejotas lielacu tunzivis (Thunnus obesus); tā kā nopietnas bažas rada lielacu tunzivju mazuļu mirstība, ko izraisa zvejošana ar riņķvadiem, īpaši tiem, kuri saistīti ar zivju pievilināšanas ierīcēm;

J.   tā kā, lai gan Klusā okeāna reģionā ir panākti nelieli zvejas uzraudzības, novērošanas un monitoringa uzlabojumi, ir konstatēts, ka seineru skaita pieaugums (galvenokārt no Āzijas un salu valstīm), zvejas piepūles palielinājums un nelegālā zveja apdraud šā reģiona resursu ilgtspējību;

K. tā kā ar Eiropas Savienības pieeju zivsaimniecības jomā Klusā okeāna reģionā ir aktīvi jāatbalsta pašreizējie reģionālie centieni risināt jaudas pārpalikuma problēmu un uzlabot zvejas pārvaldību;

L.  tā kā Klusā okeāna reģionā tradicionāli pastāv reģionālās aģentūras un struktūras, kas pārvalda tunzivju zveju, piemēram, Klusā okeāna salu foruma zvejniecības aģentūra (FFA) un Nauru nolīguma pušu (PNA) apakšreģionālā struktūra;

M.  tā kā Nauru nolīguma puses 2008. gadā ieviesa kuģa zvejas dienu shēmu (VDS), mēģinot pārvaldīt piekļuvi PNA ūdeņiem, ierobežot zvejas piepūli šajos ūdeņos un palielināt zvejniecības radīto ieguvumu Klusā okeāna mazo salu jaunattīstības valstīs;

N.  tā kā pušu pārmērīga zvejas piepūle ir realitāte, līdz ar to WCPFC ietvaros notiek sarunas par jauniem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem turpmākajos gados, un tiek risināts jautājums par zvejas piepūles limitiem;

O. tā kā ASV kopš 1988. gada ir daudzpusējs nolīgums ar Klusā okeāna valstīm un tā kā minētais nolīgums, par kuru pašlaik notiek atkārtotas sarunas, garantē piekļuvi aptuveni 20 % no zvejas dienu kopskaita šajā reģionā;

P.  tā kā kuģa zvejas dienu shēmai (VDS) ir jābūt pilnīgi pārredzamai, un tās noteikumi ir jāuzlabo un jāievēro visiem shēmas dalībniekiem, lai sasniegtu shēmas mērķus un nodrošinātu pilnīgu saderību ar pasākumiem, ko veic gan EEZ, gan tāljūrā;

Q. tā kā ir sagaidāms, ka turpmākajos gados būtiski pieaugs tāljūras zvejas flotu izmaksas, ņemot vērā, ka šāda zveja ir būtisks reģiona valstu ienākumu avots; tā kā PNA ikgadējā sanāksmē tika noteikts, ka 2014. gadā zvejas dienas minimālās izmaksas ir USD 6000;

R.  tā kā ES — tostarp ar Klusā okeāna reģiona valstīm — parakstīto partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē pamatā tradicionāli ir bijis kuģu skaita ierobežojums, nosakot indikatīvo tilpību tonnās, un līdz ar to ir radusies neatbilstība, kas izriet no PNA valstu ieviestās VDS un vēlmes šo shēmu attiecināt uz partnerattiecību nolīgumiem ar ES;

S.  tā kā pienācīgi izstrādāta un pareizi ieviesta kuģa zvejas dienu shēma var būt līdzeklis, ar ko novērst turpmāku zvejas piepūles pieaugumu šajā reģionā;

T.  tā kā Eiropas Savienība attiecībās ar trešām valstīm ir izveidojusi sadarbību un atbilstību prasībām NNN zvejas izskaušanas jomā, kas ir priekšnoteikums partnerattiecību nolīgumu noslēgšanai zivsaimniecības nozarē; tā kā Regulas (EK) Nr. 1005/2008 par NNN zvejas izskaušanu 38. panta 9. punktā ir noteikts, ka Komisija neuzsāk sarunas, kuru gaitā paredzēts noslēgt zvejniecības nolīgumus, ar tām valstīm, kas nesadarbojas šajā jomā;

U.  tā kā EPN ir jāiekļauj īpaša atsauce uz regulas par NNN zvejas izskaušanu īstenošanu, nevis vienkārši vispārējs formulējums par nepieciešamību izskaust NNN zveju, un šāds nolīgums nav jāslēdz ar tām trešām valstīm, kas ir noteiktas kā „nesadarbīgas valstis”;  

V.  tā kā Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā kā NNN regulas nozīmē iespējami nesadarbīgas valstis cita starpā ir noteikusi Fidži un Vanuatu, jo šīs valstis nav ieviesušas preventīvus pasākumus un sodus kuģiem, kas zvejo ar šo valstu karogiem un nodarbojas ar NNN zveju, kā arī nav ieviesti ieteikumi, ko sniegušas reģionālās zivsaimniecības organizācijas;

W. tā kā vēsturiski Eiropas seineru flote zvejo galvenokārt Klusā okeāna centrālajā daļā — gan starptautiskajos ūdeņos, gan Kiribati EEZ, kā arī Tuvalu, Tokelau un Nauru EEZ saskaņā ar privātā sektora līgumiem;

X. tomēr, tā kā papildus partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē ar Kiribati ES ir arī apspriedusi šādus nolīgumus ar atsevišķām Klusā okeāna rietumu daļas valstīm, taču šie nolīgumi nav stājušies spēkā, jo nolīgumu ar Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm neratificēja to parlaments un no 2012. gada ir apturētas sarunas par nolīguma atjaunošanu ar Zālamana salām;

Y. tā kā Eiropas Komisija ir pabeigusi sākotnējos novērtējumus attiecībā uz Kuka salām un Tuvalu, lai sāktu sarunas par zivsaimniecības nolīgumiem ar šīm valstīm, un tā kā ir parakstīti attiecīgie saprašanās memorandi kā pirmie pasākumi, lai Padomei pieprasītu sarunu pilnvaras;

Z.  tā kā Eiropas Ārējās darbības dienestā līdz šim nebija amatpersonas, kas Fidži delegācijā būtu atbildīga par zivsaimniecības jautājumiem,

VISPĀRĒJĀ STRATĒĢIJA

1.  mudina Komisiju nodrošināt saskaņu starp visām Kopienas politikas jomām, kas attiecas uz Klusā okeāna reģionu, kā tas prasīts LESD 208. pantā, jo īpaši zivsaimniecības, tirdzniecības un attīstības jomā, un mudina palielināt sinerģijas potenciālu, lai panāktu daudzpusēju ietekmi, kas palielina priekšrocības gan Klusā okeāna reģiona valstīm, gan ES dalībvalstīm, vienlaikus sekmējot starptautisko dimensiju, palielinot ES stratēģisko klātbūtni, vairojot ES ietekmi Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā un veicinot Klusā okeāna resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2.  uzskata, ka pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām turpmākajās attiecībās ar Klusā okeāna ĀKK valstīm zivsaimniecības stratēģijai jābūt orientētai uz reģioniem, stiprinot ES pozīcijas un nozīmi Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā;

3.  aicina Komisiju nodrošināt, ka 11. EAF tiek ņemta vērā šī stratēģija, kā arī atspoguļota iespēja procentuāli palielināt nozaru atbalstu zvejnieku kopienu vajadzībām (tostarp sekmējot to ieguldījumu vietējā nodrošināšanā ar pārtiku), un aicina izveidot zivsaimniecības infrastruktūru lomu izkraušanai un pārstrādei uz vietas, jo zvejniecība ir viens no svarīgākajiem šā reģiona ekonomikas resursiem;

4.  atzinīgi vērtē amata izveidi ES delegācijā Fidži, kas būs īpaši paredzēts zivsaimniecības jautājumiem, un cer, ka tas palīdzēs izveidot pastāvīgu un īpašu saikni ar šā reģiona valstīm zvejniecības jomā;

5.  prasa arī nodrošināt labāku koordināciju un papildināmību ar citiem dalībniekiem reģionā attīstības palīdzības jomā saskaņā ar Kērnsas 2009. gada augusta līgumu; atzinīgi vērtē 2012. gada 12. jūnijā notikušo ES un Klusā okeāna salu foruma ministru otro sanāksmi, kas nostiprināja politisko dialogu starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm, jo īpaši zivsaimniecības un attīstības jomā, tādējādi nodrošinot ES un šā reģiona valstu pasākumu efektivitāti minētajās jomās;

6.  uzsver, ka tāljūras zvejas flotēm sadarbībā ar Klusā okeāna reģiona valstīm ir jāsekmē tropisko tunzivju krājumu nozvejas samazināšana, tostarp būtiski samazinot lielacu tunzivju mazuļu mirstību, jo šo zivju krājumiem ir liela ekonomiskā nozīme reģionā un tās pašlaik tiek pārzvejotas;

ZVEJAS STRATĒĢIJA

A. Pasākumi īstermiņā

7.  uzsver, cik būtiski ir izstrādāt zvejas stratēģiju Klusā okeāna rietumu un centrālajai daļai, ņemot vērā šā reģiona svarīgumu no zivsaimniecības viedokļa un vērtību, kādu tas kā resurss nodrošina Savienības flotei un zivju pārstrādes rūpniecībai, kā arī šāda stratēģija nodrošinātu juridisko noteiktību kuģiem, kuri darbojas šajā reģionā;

8.  norāda, ka ES stratēģija par piekļuvi šā reģiona valstu EEZ resursiem, pamatojoties uz sadarbības nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, nav darbojusies pareizi (izņemot attiecībā uz Kiribati), un uzskata, ka ir vajadzīgs jauns satvars ciešu un izdevīgu attiecību nodrošināšanai starp dažādajām iesaistītājām pusēm nolūkā atjaunot un konsolidēt šos nolīgumus;

9.  norāda, ka daļa problēmu izriet no tā, ka ES ir neveiksmīgi risinājusi sarunas ar valstīm Klusā okeāna rietumu daļā, kurā atrodas Zālamana salu un Mikronēzijas Federatīvo Valstu EEZ, nevis centusies strādāt ar valstīm Klusā okeāna centrālajā daļā, kurā tradicionāli ir zvejojusi Kopienas seineru flote;

10. ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pabeigusi sākotnējos novērtējumus attiecībā uz Kuka salām un Tuvalu, lai sāktu sarunas par partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē ar šīm valstīm, un ka ir parakstīti attiecīgie saprašanās memorandi kā pirmie pasākumi, lai Padomei pieprasītu sarunu pilnvaras;

11. uzskata, ka šī jaunā sarunu risināšanas pieeja labāk atbilst reģionālajai stratēģijai, ko īstenot vairākkārt prasījis Parlaments, jo īpaši attiecībā uz tālu migrējošo sugu zveju; aicina Komisiju nodrošināt saskaņu ar WCPFC noteikumiem gadījumā, ja notiek sarunas starp PNA pusēm un citām Klusā okeāna ĀKK valstīm;

12. norāda, ka ar ES pieeju Klusā okeāna reģionam ir jāpalīdz jaunattīstības valstīm un jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstīm, lai tās saņemtu lielākas priekšrocības, ko nodrošina transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtspējīga izmantošana, kā arī jāstiprina reģionālie centieni ilgtspējīgi saglabāt šādus krājumus un pārvaldīt to zveju, kā tas tika aicināts UNFSA pārskatīšanas konferencē;

13. pauž bažas par NNN zveju šajā apgabalā, un, lai gan atzīst, ka ir panākti zināmi uzlabojumi zvejniecības pārvaldībā, uzskata, ka progress joprojām ir nepietiekams, jo īpaši attiecībā uz pamatinstrumentu ieviešanu nolūkā izskaust NNN zveju;

14. aicina Komisiju EPN nosacījumos, kas tiek apspriesti ar Klusā okeāna valstīm, iekļaut skaidru atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN regula);

15. aicina ĀKK valstis arī turpmāk aktīvi piedalīties reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, kā arī regulāri informēt savu valstu pilsonisko sabiedrību un sociāli profesionālās organizācijas par zivsaimniecības jomā pieņemtajiem lēmumiem;

B. Pasākumi vidējā termiņā un ilgtermiņā

16. aicina Komisiju nodrošināt iespēju izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju, ar ko reglamentēt ES flotes piekļuvi šo valstu EEZ, pamatojoties uz reģionālu pamatnolīgumu starp ES un Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas valstīm, kurš tiktu noslēgts ar Zivsaimniecības foruma aģentūru (FFA) un kurā kā galvenie tiktu ietverti šādi aspekti:

a)  nolīgumā jābūt noteiktiem ES flotes piekļuves veidiem, kas pēc tam tiks iekļauti divpusējos sadarbības nolīgumos zivsaimniecības nozarē ar attiecīgajām valstīm;

b)  ar nolīgumu ir jāizveido tāda pārredzamas pārvaldības sistēma, kas jo īpaši nodrošina NNN zvejas apkarošanu, norādot izmantojamos instrumentus, tostarp Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

c)  nolīguma pamatā ir jābūt VDS, paredzot, ka tiek pieņemti pasākumi, ar kuriem nodrošina šīs shēmas pārredzamību, uzlabo tās efektivitāti un panāk, ka to īsteno visas attiecīgās puses, un nodrošina tās atbilstību labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem;

d)  sarunās par nolīgumu ir jāizskata veidi, kādos EAF paredzēto attīstības palīdzību iespējams novirzīt šim reģionam, izmantojot FFA, jo Klusā okeāna reģiona ĀKK valstīm trūkst cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu, ar kuriem pienācīgi izmantot šo finansējumu;

17. uzsver, ka šā procesa pēdējā posmā galvenā uzmanība ir jāpievērš tieši reģioniem, t. i., jānoslēdz daudzpusējs sadarbības nolīgums zivsaimniecības nozarē ar EPN parakstītājām valstīm, kas Kopienas flotei ļautu piekļūt šo valstu EEZ;

18. iesaka Komisijai ņemt vērā šo zivsaimniecības stratēģiju Klusā okeāna reģionā, kā arī salu valstu īpatnības, pārskatot Kotonū nolīgumu;

19. uzsver, ka Parlamentam saskaņā ar LESD noteikumiem ir jābūt pienācīgi iesaistītam divpusēju nolīgumu izstrādes un apspriešanas procesā un to darbības ilgtermiņa pārraudzībā; prasa, lai Parlamentu tāpat kā Padomi nekavējoties un pilnībā informētu visos ar partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē saistītās procedūras posmos saskaņā ar LESD 13. panta 2. punktu un 218. panta 10. punktu; atgādina savu pārliecību par to, ka Parlamentam ir jābūt pārstāvētam Apvienotās komitejas sanāksmēs, kas paredzētas zivsaimniecības nolīgumos, un prasa, lai šajās sanāksmēs kā novērotāji piedalītos arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp ES un trešo valstu zivsaimniecības nozares pārstāvji;

20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

• [1]  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0461.
• [3]  JOIN (2012)0006.
• [4]  OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.
• [5]  OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.
• [6]  OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp.
• [7]  OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.
• [8]  OV L 060, 5.3.2011., 2. lpp.
• [9]  (2000/483/EK) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
• [10]  OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
• [11]  OV L 151, 6.6.2006.
• [12]  OV L 205, 7.8.2007., 3. lpp.
• [13]  OV L 190, 22.07.2010., 3. lpp.
• [14]  OV C 354, 17.11.2012., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Šā ziņojuma mērķis ir sniegt ieteikumus par Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas ilgtermiņa zivsaimniecības stratēģijas izveidi, kurā būtu ņemta vērā Eiropas politikas jomu koordinēšanas nepieciešamība, lai stiprinātu potenciālās sinerģijas, panāktu pastiprinošu efektu, palielinātu labvēlīgo ietekmi gan uz Klusā okeāna reģiona valstīm, gan Eiropas Savienību, kā arī palielinātu ES pamanāmību šajā reģionā.

Klusajam okeānam ir ārkārtīgi augsta zvejas vērtība, un tajā tiek nozvejota lielākā daļa tālu migrējošo sugu, jo īpaši tunzivju. Šajā okeānā tiek nozvejoti 80 % no visa pasaules nozvejas apjoma, jo sevišķi Klusā okeāna rietumu un centrālajā reģionā, kur 2010. gadā ir nozvejoti 49 %, bet 2011. gadā — 52 % no visa nozvejas apjoma.

ĀKK valstis ir grupētas septiņos reģionos: pieci no tiem ir Āfrikā, viens — Karību jūrā un vēl viens — Klusajā okeānā. Klusā okeāna reģionu veido 15 salu valstis: Kuka salas, Austrumtimora, Fidži, Kiribati, Māršala salas, Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Nauri, Niue, Palau, Papua-Jaungvineja, Samoa, Tonga, Tuvalu un Vanuatu.

Šis ziņojums īpaši attiecas uz Klusā okeāna rietumu un centrālo daļu, jo tā ir teritorija, kurā ir ļoti bagātīgi zvejas resursi, tajā ir plaši izplatīta NNN zveja, to veido salu valstis, no kurām turklāt lielākā daļa ir ĀKK valstis, uz to attiecas jaunā ES tirdzniecības stratēģija, kuras pamatā ir EPN, kā arī tādēļ, ka šīs valstis saņem lielu daļu no līdzekļiem šā reģiona attīstībai saskaņā ar EAF.

Turpmākajai zvejas stratēģijai ir arī jābūt saistītai ar Kotonū nolīguma turpmāko attīstību. Lielākā daļa Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas valstu ir salu valstis, kas ir iekļautas ĀKK valstu grupā. Ņemot vērā minētā nolīguma nepieciešamo un iespējamo attīstību, šī zvejas stratēģija ir jāiekļauj jaunajā pieejā ES attiecībām ar šīm valstīm. Lielākā daļa iespējamo attiecību sistēmu, par kurām pašlaik tiek debatēts, attiecas uz reģionālu pieeju. ES galvenie mērķi ir atbalstīt šā reģiona sociāli ekonomisko attīstību, pielāgojoties klimata pārmaiņām un ārējās tirdzniecības politikai, un vienlaikus veicināt zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, izmantojot pārredzamu pārvaldības sistēmu.

Ar zvejniecību saistīti aspekti

Seineru flote Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā ir ievērojami palielinājusies — ja 2003. gadā šajā reģionā zvejoja 191 seineris, tad 2010. un 2012. gadā to skaits bija attiecīgi palielinājies līdz 268 un 280 seineriem, kas paredz zvejniecības un nozvejas apjoma pieaugumu. Šie kuģi galvenokārt kuģo zem Āzijas valstu un salu valstu karogiem. Kopš 1999. gada ES seineru flotei šajā reģionā ir tikai četri kuģi, kas veido aptuveni 2 % no kopējās seineru flotes, kas darbojas šajā reģionā, un to nozvejas apjoms sasniedz 7 % no kopējā nozvejas apjoma šajā reģionā.

Ir jāuzsver, ka Klusā okeāna reģionā ir trīs reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas:

a)   Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC), kas aptver Klusā okeāna rietumu daļu no ASV līdz Čīlei. Šī organizācija ir atbildīga par tunzivju krājumu saglabāšanu un zvejas pārvaldību un ir uzņēmusies arī Starptautiskās delfīnu saglabāšanas programmas (IDCP) izpildes saistības. ES ir šīs organizācijas pilntiesīga dalībniece kopš 2006. gada 7. jūnija. IATTC ūdeņos zvejo 30 Kopienas kuģi (5 seineri un 25 kuģi ar āķu jedām);

b)  Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC), kas arī nodarbojas ar tunzivju un citu tālu migrējošu sugu saglabāšanu un pārvaldību. Konvencija stājās spēkā 2004. gadā. Kopienas flotē, kas darbojas saskaņā ar šo konvenciju, ir 4 seineri un 14 kuģi ar āķu jedām;

c)  Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO), kas pārvalda pelaģiskās sugas (galvenokārt stavridas un kalmārus), kā arī dažas bentiskās sugas, piemēram, Atlantijas lielgalvjus, antarktiskās ilkņzivis, beriksas un kaproīdas. Šī ir pati jaunākā organizācija, jo konvencija stājusies spēkā 2012. gada 24. augustā, un ES ir tās dibinātājlocekle. Šajā teritorijā zvejo 8 pelaģiskie traleri no Holandes, Vācijas un Lietuvas, kas nodarbojas ar stavridu zveju.

Attiecībā uz partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē — ES ir parakstījusi nolīgumus ar Kiribati, Zālamanu salām un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm. Pēdējais no minētajiem nekad nav īstenots, neraugoties uz to, ka ES jau bija samaksājusi pirmā posma finanšu kompensāciju un kuģu īpašnieki bija samaksājuši par licencēm. Sarunas ar Zālamanu salu valdību ir apturētas, tāpēc spēkā ir tikai nolīgums ar Kiribati, par kuru pašlaik tiek veiktas atkārtotas sarunas. Runājot par iespējamu jaunu nolīgumu perspektīvām, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts 2012. gada maijā parakstīja saprašanās memorandu ar Kuka salu valdību un tā paša gada jūnijā — ar Tuvalu. Pēdējā laikā ir publicēti ex-ante novērtējuma pētījumi par abām valstīm, tāpēc Komisija ir gatava Padomei iesniegt sarunu pilnvaru pieprasījumu turpmākiem partnerattiecību nolīgumiem.

WCPFC teritorijā tikai 20 % ir starptautiskie ūdeņi, tādēļ Kopienas flotei ir ļoti svarīgi piekļūt EEZ. Nozvejas ziņā starptautiskajos ūdeņos tiek gūti tikai 5 % no loma, ņemot vērā, ka to lielākajā daļā nav atļauts zvejot.

ES flote ir izrādījusi interesi papildus Kiribati noslēgt nolīgumus ar Tokelau, Nauru, Tuvalu un Kuka salām, jo to EEZ atrodas līdzās starptautiskajiem ūdeņiem, kuros darbojas ES kuģi, un tāpēc, ka šīs zonas atrodas tuvāk Latīņamerikas pārstrādes rūpnīcām.

Šo teritoriju raksturo reģionālas saistības tradīcija, kas ietekmē arī zvejniecības nozari. Divas galvenās reģionālās organizācijas ir Klusā okeāna reģiona salu forums, no kura atkarīgs FFA, kā arī Nauru nolīguma puses (PNA).

FFA mērķis ir tunzivju ilgtspējīgas zvejas veicināšana Klusā okeāna centrālās un rietumu daļas reģionā. PNA ir reģionāls nolīgums starp Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm, Kiribati, Māršala salām, Nauru, Palau, Papua-Jaungvineju, Zālamanu salām un Tuvalu, kura galvenais mērķis ir tunzivju resursu pārvaldība to EEZ.

Pastāv reģionālas pieejas precedenti, piemēram, daudzpusējais nolīgums, ko šīs teritorijas valstis kopš 1988. gada uztur ar ASV. Šis nolīgums tika parakstīts ar FFA un 2003. gadā atjaunots laika posmam no 2003. līdz 2013. gadam. Saskaņā ar šo nolīgumu zvejniecība ir atļauta 55 seineriem, par ko katru gadu tiek saņemta 14 miljonu ASV dolāru kompensācija, kam jāpieskaita vēl 4 miljoni, ko sedz kuģu īpašnieki. Pašlaik norit sarunas par šā nolīguma atjaunošanu, un tiek prognozētas zvejas atļaujas 40/45 seineriem, 8000 zvejas stundas un izmaksas aptuveni 60 miljonu ASV dolāru apmērā.

PNA valstīs zvejniecības pārvaldībai izmanto VDS instrumentu, un to veido zvejas dienu piešķiršanas shēma minēto valstu EEZ par minimālo cenu 6000 ASV dolāri vienam kuģim un vienai zvejas dienai. Minētā shēma stājās spēkā 2007. gada decembrī. Tās mērķis ir palielināt zvejniecības ekonomisko ienesīgumu piekrastes valstīm. Turklāt ir jāierobežo un jāsamazina tunzivju nozveja un jāievēro WCPFC ieteikumi par seineru flotes zvejniecības intensitātes samazināšanu. Tā kā nav gūti cerētie rezultāti, piemēram, zvejniecības intensitātes samazināšana par 30 %, ir nācies pārstrādāt WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

Šai shēmai trūkst pārredzamības un ar to nevar sasniegt noteiktos mērķos, jo ierobežojumi vienmēr ir ievērojami pārsniegti. Saskaņā ar WCPFC datiem 2008. gadā bija jābūt piešķirtām 35 738 dienām, taču tika piešķirtas 38 120 dienas, savukārt 2010. gadā bija noteiktas 40 732 dienas, un tika piešķirtas 49 614, kas ir par 22 % vairāk, bet 2011. gadā noteiktais daudzums bija 35 136 dienas, taču tika piešķirtas 54 685, kas sākotnēji noteikto apjomu pārsniedz par 56 %.

 

Tirdzniecības aspekti

Tunzivju nozveja visā pasaulē stabili saglabājas 4,2 miljonu tonnu apmērā, un nav paredzami būtiski pieaugumi. 80 % tunzivju patērē konservētā veidā. Tikai 8 % no pasaules konservu produkcijas tiek ražoti Eiropas Savienībā, t.i., 92 % tiek izgatavoti trešajās valstīs (pārsvarā jaunattīstības valstīs). Ņemot vērā, ka tunzivju tirgus ļoti izteikti reaģē uz cenu izmaiņām pasaules tirgū, jebkādas koncesijas trešajām valstīm var būtiski ietekmēt citas valstis, kas izmanto tarifu koncesiju priekšrocības.

Tirdzniecības ģenerāldirektorāts noslēdza pagaidu partnerattiecību nolīgumu (PPN) ar Papua-Jaungvineju un Fidži, ar ko tika ieviesta jauna pieeja tirdzniecības attiecībām starp ĀKK valstīm un ES, lai pielāgotu Kotonū nolīgumā paredzēto tarifa preferenču sistēmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. PPN provizoriskā kārtā tiek piemērots kopš 2009. gada. Eiropas Parlaments to ratificēja 2011. gada janvārī, un Padome to apstiprināja tā paša gada februārī. Papua-Jaungvinejas parlaments PPN ratificēja 2011. gada maijā, savukārt Fidži to vēl nepiemēro.

ES izmanto tarifu koncesijas kā instrumentu trešo valstu ekonomikas attīstības veicināšanai. Kopumā, lai panāktu šādu preferenciālu tarifu režīmu, produktiem jābūt ar atbalsta saņēmējvalsts izcelsmi — tie ir tā dēvētie noteikumi par izcelsmi.

PPN 1. pantā kā mērķi ir noteikti tirgu piekļuves uzlabošana, ilgtspējīgas attīstības veicināšana un brīvās tirdzniecības zonas izveide. Minētajā nolīgumā ES ir atcēlusi noteikumus par izcelsmi attiecībā uz konservētām tunzivīm un tunzivju filejām. Šie noteikumi tika atcelti, neņemot vērā šā pasākuma iespējamo ietekmi ne vien uz Eiropas pārstrādes nozari, bet galvenokārt arī uz citām trešajām valstīm, tostarp ĀKK valstīm, kā to savā atzinumā norādīja Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komisija attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses[1].

Pašlaik Tirdzniecības ģenerāldirektorāts risina sarunas ar ĀKK un Klusā okeāna reģiona valstīm par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kas aizstātu pagaidu nolīgumu. EPN mērķis ir iekļaut visas šā reģiona ĀKK valstis un to paplašināti piemērot arī pakalpojumu sniegšanai. Šajās sarunās zvejniecības sadaļa ir viena no pretrunīgākajām. ĀKK valstis prasa atcelt noteikumus par izcelsmi attiecībā uz visiem zvejniecības produktiem, tostarp svaigām un saldētām zivīm. Savukārt ES ir iesniegusi prasību iekļaut noteikumus par labu zvejniecības pārvaldību, lai garantētu zvejniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī nodrošināt piekļuvi resursiem Kopienas flotei.

Šī pārmērīgā interese par zvejniecību šķiet paradoksāla, jo, atceļot noteikumus par izcelsmi, īstermiņā labumu var gūt tikai Papua-Jaungvineja, ja ņem vērā eksportēšanas grūtības uz ES, lielo attālumu, apjomradītu ietaupījumu neesamību un ražošanas augstās izmaksas, kas cita starpā izriet no elektroenerģijas cenas. Visi šie faktori samazina konkurētspēju ar citām konservu rūpniecības lielvalstīm, piemēram, Taizemi. Ja ES noslēgs brīvās tirdzniecības nolīgumu ar šo valsti un nulles tarifa režīmā tiks iekļautas konservētas tunzivis, tiks grautas konservu rūpniecības paplašināšanās iespējas šajās Klusā okeāna reģiona salu valstīs.

Viens no iespējamiem skaidrojumiem šai paradoksālajai interesei par zvejniecības aspektu iekļaušanu EPN ir tas, ka šādi varētu izvairīties un nepiemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, jo īpaši tāpēc, ka par vairākām valstīm, piemēram, Vanuatu un Fidži salām, Eiropas Komisija ir paziņojusi kā par tādām, kuras varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar minēto regulu. Pašlaik tiek veikti šīs procedūras pasākumi, un, ja tās tiks paziņotas par nesadarbīgām valstīm, tiks aizliegts to eksports uz ES. Tiek veikta izmeklēšana arī attiecībā uz citām šīs teritorijas valstīm, un tas liecina, ka šajā reģionā trūkst pārredzamas un ilgtspējīgas pārvaldības.

Lai novērstu riskus, ko paredz izcelsmes noteikumu atcelšanas plašāka piemērošana, ir jāsaņem garantijas, ka no šādas atcelšanas netiek radītas priekšrocības NNN zvejas produktiem, ka tiks pastiprināta cīņa pret NNN zveju un ka tiks uzlabots VDS režīms, par prioritāti nosakot zvejniecības ilgtspēju, nevis ekonomiskos ieguvumus. Papildus tam ir jāiegūst piekļuve šo valstu EEZ resursiem, kas būtu kā atlīdzība par minēto koncesiju, lai zināmā mērā nodrošinātu ES zvejniecības intereses.

Attīstības politikas aspekti

Laika posmā no 2006. līdz 2011. gadam ES ir bijusi otrais lielākais attīstības palīdzības atbalsta sniedzējs Klusā okeāna rietumu un centrālajā reģionā un atpaliek tikai no Austrālijas.

Klusā okeāna reģiona valstis no desmitā EAF (2008.–2013.) ir saņēmušas aptuveni EUR 745 miljonus, ietverot 74 miljonus aizjūras valstīm un teritorijām. No šī daudzuma tikai 17,2 miljoni ir paredzēti zivsaimniecības nozares atbalstam, t.i., nedaudz vairāk par 2 % fonda līdzekļu.

Šie 17,2 miljoni ir paredzēti reģionāliem zivsaimniecības projektiem: 8,2 miljoni DEVFISH II (tunzivju ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstība) un 9 miljoni SCICOFish zinātniskajam atbalstam piekrastes un okeāna zvejniecības pārvaldībai.

Zvejniecībai paredzētā attīstības palīdzība procentuāli ir ļoti maza, ja to salīdzina ar kopējo palīdzības apjomu šim reģionam. Gandrīz viss atbalsta apjoms tiek piešķirts reģionāli, un to koordinē Klusā okeāna Kopienas sekretariāts (SPC), kas sniedz zinātniskos pakalpojumus WCPFC un FFA, lai novērtētu tunzivju krājumus, organizētu novērotāju apmācības vai uzlabotu zvejniecības uzraudzību. Taču nav paredzēts valsts vai vietējā mēroga atbalsts zvejniecības infrastruktūras modernizācijai vai jaunas infrastruktūras izveidei, kā sistemātiski trūkst šajā reģionā.

• [1]  A7-0365/2010.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (23.1.2013)

Zivsaimniecības komitejai

par visaptverošu ES zivsaimniecības stratēģiju attiecībā uz Klusā okeāna reģionu
(2012/2235(INI))

Atzinumu sagatavoja: Maurice Ponga

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Klusā okeāna reģiona 15 ĀKK valstis ar ES uztur īpašas attiecības, kuras nosaka Kotonū nolīgums, un ka šajās valstīs zivsaimniecības nozarei, tostarp piekrastes zvejai un zvejai atklātā jūrā, apstrādei un akvakultūrai ir būtiska nozīme pārtikas nodrošinājumā un ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

2.  norāda, ka jāsaskaņo ES politikas nostādnes ar attīstības mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā; aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumi attiecībā uz zivsaimniecību Klusajā okeānā ir saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju un Komisijas un augstās pārstāves kopīgo paziņojumu „Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā”[1] un garantē atbildīgu un ilgtspējīgu zvejas resursu izmantošanu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā un risinot vides problēmas šajā reģionā; stingri atbalsta Komisijas un augstās pārstāves priekšlikumu, kas paredz Klusā okeāna zemes un teritorijas padarīt par iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes veicinātājām reģiona iedzīvotāju attīstības labā, tostarp zivsaimniecības nozarē;

3.  aicina Komisiju veicināt sadarbību reģionālā un apakšreģionālā līmenī un nodrošināt ES zivsaimniecības politikas saderību ar spēkā esošajiem reģionālajiem līgumiem un nolīgumiem, tostarp ar līgumslēdzēju saistībām Nauru nolīgumā (PNA) un tā īstenošanas protokolos;

4.  uzsver vajadzību tāljūras zvejas flotēm sadarbībā ar Klusā okeāna reģiona valstīm dot ieguldījumu tropisko tunzivju zvejas apjomu samazināšanā, tostarp būtiski samazinot lielacu tunzivs mazuļu mirstību, jo šo zivju krājumiem ir milzīga ekonomiska nozīme reģionā un tās pašlaik tiek pārzvejotas;

5.  pauž nožēlu, ka nav ieviesta tāda ES zivsaimniecības pieeja Klusā okeāna reģionam, kurā ņemtu vērā zvejas resursu migrāciju, lai gan daudzas reģiona valstis ir skaidri paudušas šādu prasību; aicina šajā sakarībā Komisiju veicināt vispārējas reģionālas sistēmas izveidi nolūkā ieviest labu zivsaimniecības pārvaldību, jo īpaši stiprinot divpusējo un reģionālo sadarbību ar Klusā okeāna reģiona valstīm un izmantojot kompetentās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas;

6.  norāda uz to, ka jākoordinē ES veiktie pasākumi Klusā okeāna reģionā un jo īpaši atbalsts zivsaimniecības nozarei, ko sniedz, izmantojot Eiropas Attīstības fondu, Attīstības sadarbības instrumentu un Ieguldījumu mehānismu Klusā okeāna reģionam, kā arī finansējumu, kas nozares atbalstam paredzēts oficiālās attīstības palīdzības nolīgumos;

7.  prasa arī nodrošināt labāku koordināciju un papildināmību ar citiem dalībniekiem reģionā attīstības palīdzības jomā saskaņā ar 2009. gada augusta Kērnsas līgumu; atzinīgi vērtē 2012. gada 12. jūnijā notikušo ES un Klusā okeāna salu foruma ministru otro sanāksmi, kas pastiprināja politisko dialogu starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm, jo īpaši zivsaimniecības un attīstības jomā, tādējādi nodrošinot ES un šā reģiona valstu pasākumu efektivitāti minētajās jomās;

8.  aicina Komisiju attiecīgajās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās un jo īpaši Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC) un Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), kā arī Klusā okeāna Kopienas sekretariātā (CPS) un Zivsaimniecības foruma aģentūrā (FFA) izmantot savu ietekmi, lai veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību, pastiprinot cīņu pret nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju, un atbalstītu zinātniskās komitejas tā, ka to rīcībā būtu atbilstoša informācija par pieejamiem zivju krājumiem;

9.  aicina ĀKK valstis turpināt aktīvi piedalīties reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, kā arī regulāri informēt savu valstu pilsonisko sabiedrību un sociāli profesionālās organizācijas par zivsaimniecības jomā pieņemtajiem lēmumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Michael Cashman, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Enrique Guerrero Salom, Gesine Meissner, Judith Sargentini

• [1]  JOIN(2012)6 final, 2012. gada 21. marts.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Carmen Fraga Estévez, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Besset, Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Jens Nilsson, Antolín Sánchez Presedo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Esther Herranz García, Juan Andrés Naranjo Escobar