ZIŅOJUMS par Lūgumrakstu komitejas darbību 2012. gadā

24.9.2013 - (2013/2013(INI))

Lūgumrakstu komiteja
Referents: Edward McMillan-Scott

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Lūgumrakstu komitejas darbību 2012. gadā

(2013/2013(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24., 227., 228., 258. un 260. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 202. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0299/2013),

A. tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta saskaņā ar Līguma 30. protokolu jau ir kļuvusi juridiski saistoša; tā kā saskaņā ar Hartas 51. pantu tās noteikumi attiecas uz ES iestādēm, struktūrām un dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus; tā kā minētajā Līgumā ir noteikts arī juridiskais pamats, lai ES varētu pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un ieviest Eiropas pilsoņu iniciatīvu;

B.  tā kā Lūgumrakstu komitejas pienākums ir regulāri pārskatīt un, ja iespējams, pastiprināt savu nozīmi galvenokārt attiecībā uz tādu demokrātijas principu attīstību kā pilsoņu līdzdalības uzlabošana ES lēmumu pieņemšanas procesā un pārredzamības un pārskatatbildības veicināšana; tā kā komiteja, pildot savus pastāvīgos pienākumus, cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, Komisiju, Eiropas Ombudu un citām iestādēm, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pilnīgu ievērošanu gan to burta, gan gara ziņā;

C. tā kā Lūgumrakstu komiteja 2012. gadā reģistrēja 1 986 lūgumrakstus, no kuriem lielākā daļa bija par pamattiesībām, vidi un iekšējo tirgu; tā kā 1406 lūgumraksti tika atzīti par pieņemamiem un no tiem 853 tika nosūtīti izskatīšanai Komisijā atbilstoši Līguma 258. un 260. pantam, savukārt 580 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem; tā kā saskaņā ar Līguma 258. un 260. pantu Tiesā tika iesniegtas lietas par jautājumiem, uz kuriem norādīts vismaz piecos lūgumrakstos, kas saņemti 2012. gadā; tā kā 2011. gada 14. septembra spriedums lietā T-308/07 skaidri parāda, ka Parlamenta procedūras lēmumus, kas pieņemti ar lūgumrakstiem saistītās lietās, var arī apstrīdēt tiesā; tā kā, ņemot vērā šajā ziņojumā ietverto statistisko analīzi, vislielākais skaits lūgumrakstu (27,3 %) ir iesniegti par ES kopumā, kam seko lūgumraksti par Spāniju (15 %), Vāciju (12,5 %) un Itāliju (8,6 %);

D. tā kā pamattiesību jomā komiteja 2012. gadā daudz uzmanības veltīja personu ar invaliditāti tiesībām, bērnu tiesībām, patērētāju tiesībām, īpašumtiesībām, brīvas pārvietošanās tiesībām bez jebkādas diskriminācijas, vārda brīvības un privātuma aizsardzībai un tiesībām piekļūt dokumentiem un informācijai, kā arī tiesībām uz politiskās biedrošanās brīvību un tiesībām iestāties arodbiedrībā; tā kā ekonomikas krīzes dēļ tika iesniegti vairāki lūgumraksti saistībā ar sociālām problēmām, piemēram, mājokļiem, nodarbinātību un pret noguldītājiem vērstām ļaunprātīgām darbībām banku sektorā;

E.  tā kā pilsoņu iesniegtie lūgumraksti liecina par nepārtrauktu diskrimināciju pret viņiem invaliditātes, piederības minoritātes grupai vai konkrētai etniskai grupai, dzimuma, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

F.   tā kā ES iniciatīvas cīņai pret diskrimināciju, piemēram, 2011. gada ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, ir steidzami jāpieņem valstu stratēģijās un pastāvīgi jāpārskata un jāuzrauga, ņemot vērā ekonomiskās un sociālas situācijas pārmaiņas;

G. tā kā saistībā ar vides aizsardzību apdraudējumu, ko rada piesārņojums un nelikumīgas darbības vides jomā, nekad nevar uzskatīt par pārspīlētu, jo tas izraisa draudus bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām, kā arī sabiedrības veselībai, turklāt visi šie draudi ir ilgstoši un bieži vien dzīvībai bīstami; tā kā attiecībā uz bioloģisko daudzveidību dažas dalībvalstis vēl nav noteikušas „Natura 2000” aizsargājamo teritoriju skaita minimumu, kā arī nav pilnībā īstenojušas šo teritoriju efektīvu aizsardzību; tā kā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš mērķiem, kas saistīti ar cīņu pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām; tā kā 2012. gadā komiteja daudz uzmanības pievērsa atkritumu un ūdens jomas tiesību aktu īstenošanai, kā arī projektu un darbību ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību novērtēšanai;

H. tā kā ir jāsaglabā dabas resursi, lai nodrošinātu Zemes nākotni; tā kā attiecībā uz tādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem kā ĢMO un nanotehnoloģija ir jāievēro piesardzības princips;

I.   tā kā jautājumā par atkritumu apsaimniekošanu faktu vākšanas misija Itālijā norādīja, ka visām iesaistītajām Itālijas iestādēm steidzami jārod ilgtspējīgs atkritumu apsaimniekošanas problēmas risinājums Romas provincē, nodrošinot iedzīvotāju veselības un cieņas ievērošanu; tā kā ārkārtas situācija Neapolē ir atrisināta, taču saistībā ar Atkritumu pamatdirektīvā (Direktīvā 2008/98/EK) noteikto hierarhiju un Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada marta spriedumu Kampānijas reģionā vēl aizvien ir daudz grūtību visaptverošas pieejas īstenošanā atkritumu apsaimniekošanas jomā;

J.   tā kā — lai gan Komisija atbilstību ES tiesību aktiem pilnībā var pārbaudīt tikai pēc tam, kad dalībvalsts iestādes ir pieņēmušas galīgo lēmumu, — ir būtiski, jo īpaši saistībā ar vides jautājumiem, pēc iespējas agrīnā posmā pārbaudīt, vai vietējās, reģionālās un dalībvalsts iestādes pareizi piemēro visas ES tiesību aktos noteiktās attiecīgās procedūru prasības, tostarp piesardzības principu;

K. tā kā komiteja ir panākusi, ka Parlaments ūdeni ir atzinis par sabiedrisku labumu; tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva „Tiesības uz ūdeni” ir pirmā iniciatīva, kuru jau ir parakstījuši viens miljons Eiropas pilsoņu;

L.  tā kā ir jānovērš turpmākie neatgriezeniskie bioloģiskās daudzveidības zudumi, jo īpaši „Natura 2000” tīklā iekļautajās teritorijās; tā kā dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt īpaši aizsargājamu teritoriju aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (Biotopu direktīvu) un Direktīvu 79/409/EEK (Putnu direktīvu);

M. tā kā 2012. gada 13. decembra rezolūcijā par jaunu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tēraudrūpniecību[1], pamatojoties saņemto lūgumrakstu, Parlaments atbalstīja principu „maksā piesārņotājs”;

N. tā kā, neraugoties uz Parlamenta un Komisijas Iestāžu nolīgumu, Komisija nevēlas sniegt savlaicīgu informāciju par apspriežu būtību un pieņemtajiem lēmumiem pārkāpumu tiesvedībā, kas saistīta ar lūgumrakstiem un skar vides tiesību aktu īstenošanu; tā kā tas rada lielas bažas, jo mūsu ekosistēma un veselība var tikt neatgriezeniski bojāta vai sagrauta; tā kā Eiropas iestādēm jāsniedz vairāk informācijas un jābūt pārredzamākām to attiecībās ar ES pilsoņiem;

O. tā kā 2013. gads ir pasludināts par Eiropas Pilsoņu gadu un tieši ES pilsoņiem un iedzīvotājiem individuāli vai kopā ar citiem ir laba iespēja novērtēt Eiropas tiesību aktu piemērošanas efektivitāti, kā arī ziņot par iespējamām nepilnībām, kas traucē pienācīgi īstenot tiesību aktus un pilnībā izmantot tiesības; tā kā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš paziņojuma „Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” saturam; tā kā šajā saistībā viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir sniegt pilsoņiem informāciju par Eiropas tiesību aktiem praktiskā veidā;

P.  tā kā šā iemesla dēļ Lūgumrakstu komiteja 2012. gadā daudz laika un centienu veltīja tam, lai apspriestu Eiropas pilsonības nozīmi, kas ir ne tikai cieši saistīta ar pilnīgu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību ES, kā noteikts LESD III daļā, bet arī ietver daudzas citas tiesības un ir ieguvums tiem pilsoņiem, kuri nepamet savu izcelsmes valsti; tā kā lūgumraksti liecina, ka Savienības pilsoņi un iedzīvotāji joprojām saskaras ar plaši izplatītiem un reāliem šķēršļiem, kas traucē viņiem izmantot jo īpaši pārrobežu tiesības, un šī situācija tieši un ik dienu ietekmē tūkstošiem mājsaimniecību dzīvi un labklājību;

Q. tā kā lūgumrakstu iesniegšanas procedūru var apvienot ar citiem mehānismiem, kas pieejami pilsoņiem, piemēram, ar iespēju iesniegt sūdzības Eiropas Ombudam vai Komisijai; tā kā Lūgumrakstu komiteja cieši sadarbojas ar Eiropas Ombudu, citām Parlamenta komitejām, Eiropas iestādēm, aģentūrām un tīkliem, kā arī dalībvalstīm;

R.  tā kā lūgumrakstu procedūra arī turpmāk var papildināt un tai būtu jāpapildina citi pilsoņiem pieejamie tiesiskās aizsardzības mehānismi, piemēram, sūdzību iesniegšana Komisijai vai Eiropas Ombudam; tā kā SOLVIT jo īpaši ir svarīgs instruments, ko ES pilsoņi var izmantot, lai nodrošinātu ātrus risinājumus problēmām, kas radušās, jo valsts iestādes ir nepareizi piemērojušas iekšējā tirgus tiesību aktus; tā kā tādēļ ir jāpanāk progress, kopīgi risinot lietas, ko izskatīšanai tiesā iesnieguši patērētāji un viņu asociācijas; tā kā kopīgajā interneta portālā „Izmantojiet savas tiesības” ir pieejama svarīga informācija pilsoņiem, kuri vēlas iesniegt sūdzības par to, lai tiktu pienācīgi piemērotas ES tiesības;

S.  tā kā attiecībā uz tām tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kuras atbilstoši Līguma noteikumiem ir visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, darbības joma un darbības veids atšķiras no citiem līdzekļiem, kas pilsoņiem ir pieejami, piemēram, no sūdzību iesniegšanas Komisijai vai Ombudam;

T.  tā kā ir jāveicina pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā, lai pastiprinātu tā likumību un pārskatatbildību;

U. tā kā 2012. gada 1. aprīlī spēkā stājās jauns demokrātiskās līdzdalības instruments „Eiropas Pilsoņu iniciatīva” un tajā gadā tika reģistrētas kopumā sešpadsmit iniciatīvas; tā kā dažādi Eiropas pilsoņu iniciatīvas iniciatori ir pauduši nopietnas bažas par tehniskiem šķēršļiem, kas tika konstatēti parakstu faktiskās vākšanas laikā; tā kā Lūgumrakstu komitejai būs svarīga nozīme, rīkojot atklātas uzklausīšanas par veiksmīgajām iniciatīvām;

V. tā kā joprojām ir acīmredzams, ka pastāv gan skaidri strukturētas un plaši publicētas informācijas trūkums, gan ES pilsoņu izpratnes trūkums par savām tiesībām; tā kā tie ir būtiski šķēršļi aktīvas ES pilsonības īstenošanai; tā kā šajā saistībā dalībvalstīm būtu pilnīgāk jāievēro pienākums sniegt informāciju un veicināt informētību;

W. tā kā Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem ir likumīgas tiesības sagaidīt, ka jautājumiem, kurus viņi iesnieguši Lūgumrakstu komitejai, bez liekas kavēšanās var tikt rasts risinājums saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, un jo īpaši ka komitejas locekļi aizsargās lūgumrakstu iesniedzēju dabisko vidi, veselību, pārvietošanās brīvību, cieņu, kā arī pamattiesības un pamatbrīvības; tā kā komitejas darba efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri un rūpīgi strādā tās sekretariāts, un to varētu uzlabot vēl vairāk, jo īpaši optimizējot lūgumrakstu izskatīšanas termiņus un sistematizējot lūgumrakstu novērtēšanas procedūru; tā kā, ņemot vērā to, ka katru gadu palielinās iesniegto lūgumrakstu skaits, darba veikšanai būtu nepieciešams vairāk resursu un būtu jāparedz vairāk laika komitejas sanāksmēm; tā kā ir jānodrošina lūgumrakstu izskatīšanas nepārtrauktība arī pēc Parlamenta sasaukuma un attiecīgi arī darbinieku maiņas; tā kā vairākus lūgumrakstus ir iesniegušas personas, kas cietušas Franko režīma dēļ, un šie lūgumraksti skar jautājumu par nolaupītajiem bērniem Spānijā;

X. tā kā starp Komisiju, Parlamentu, Tiesu un valsts iestādēm vēl joprojām nav rasts risinājums dažos lūgumrakstos norādītajām problēmām, atstājot lūgumraksta iesniedzējus neziņā un bez informācijas par lūgumraksta izskatīšanas pabeigšanas datumu,

Y. tā kā ir ievērojami palielinājies to lūgumrakstu skaits, kuros norādīti ar Līgumu par Eiropas Savienību aizsargāto Eiropas Savienības svarīgāko demokrātisko tiesību un tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstīs, un tādējādi var secināt, ka palielinās Eiropas pilsoņu uzticēšanās tam, ka Kopienas iestādes aizsargās viņu pamattiesības;

Z.  tā kā atsevišķām personām un vietējām kopienām, kā arī brīvprātīgām organizācijām un uzņēmumiem ir labas iespējas novērtēt tiem piemēroto Eiropas tiesību aktu efektivitāti un brīdināt par iespējamām nepilnībām, kas jāanalizē, lai nodrošinātu labāku, saskaņotāku un salīdzināmāku ES tiesību aktu īstenošanu visās ES dalībvalstīs,

*         *         *

1.  norāda, ka 2012. gadā no Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem saņemto lūgumrakstu galvenais temats bija iespējami ES tiesību pārkāpumi pamattiesību, vides, iekšējā tirgus un īpašumtiesību jomā; uzskata, ka lūgumraksti liecina par joprojām bieži sastopamiem un plaši izplatītiem ES tiesību aktu nepilnīgas transponēšanas vai nepareizas piemērošanas gadījumiem;

2.  norāda, ka pamattiesības joprojām ir viens no galvenajiem iesniegto lūgumrakstu tematiem, jo īpaši saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām, bērnu tiesībām, īpašumtiesībām, brīvas pārvietošanās tiesībām, tostarp sociālā nodrošinājuma tiesību pārnesamību bez jebkāda veida diskriminācijas, vārda brīvības un privātuma aizsardzību, biedrošanās brīvību un tiesībām piekļūt dokumentiem un informācijai; aicina dalībvalstis pareizi piemērot un aizsargāt šīs tiesības, kā noteikts Līgumā, un aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai liktu dalībvalstīm, kuras nepilda noteiktās prasības, novērst atšķirības starp valsts tiesībām un ES pilsoņu pamattiesībām;

3.  uzskata, ka interaktīvā rokasgrāmata, ko Eiropas Parlaments ievietos internetā un kas atbilst tai rokasgrāmatai, kuru internetā ievietojis Eiropas Ombuds, varētu palīdzēt samazināt tādu lūgumrakstu iesniegšanas skaitu, kuros norādītās problēmas neskar ES darbības jomu;

4.  apstiprina Lūgumrakstu komitejas svarīgo nozīmi ārpustiesas aizsardzības līdzekļu noteikšanā pilsoņiem, tādējādi nodrošinot reālās situācijas pārbaudi attiecībā uz to, kā Eiropas iedzīvotāji uztver Eiropas Savienību, kas savukārt ļauj spriest par to, vai Eiropas tiesību akti faktiski dod gaidīto rezultātu un sniedz cilvēkiem to, ko tie sagaida no Savienības;

5.  aicina Lūgumrakstu komiteju pārbaudīt, kādu ietekmi uz lūgumrakstu pieņemamību ir radījusi organizācijas „Equal Rights Trust” lietā īstenotā Eiropas Savienības Tiesas prakse, kas pat tad, ja tiek skarts tikai un vienīgi valsts tiesību akts, nodrošina Savienības pilsoņiem augstāku aizsardzības līmeni gadījumā, ja valsts tiesu iestāžu spriedums ietekmē viņu kā ES pilsoņu tiesību īstenošanu; prasa pārbaudīt, ar kādiem faktiskiem šķēršļiem saskaras Savienības pilsoņi, ja viņi vēlas saņemt ticamu skaidrojumu par Eiropas tiesību jautājumiem lietās, kuras tiek izskatītas valsts tiesās un attiecībā uz kurām Tiesai tiek prasīts sniegt prejudiciālu nolēmumu;

6.  komitejas darba uzlabošanas centienu kontekstā pieprasa ar faktu vākšanas misijām saistītu procedūru, kas, no vienas puses, nodrošina visu misijas dalībnieku tiesības iepazīstināt ar faktiem pēc saviem ieskatiem un, no otras puses, visiem komitejas locekļiem arī garantē iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par secinājumiem, kas jāizdara Lūgumrakstu komitejai;

7.  apņemas padarīt lūgumrakstu procedūru efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu līdzdalības tiesības, lai pat procedūras līmenī nebūtu iemesla lūgumrakstu izskatīšanas procesu pārskatīt tiesā;

8.  vērš uzmanību uz nepārtraukto diskrimināciju pret pilsoņiem to reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, piederības minoritāšu grupai, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; brīdina jo īpaši par to, ka romu tautības iedzīvotāji visā ES turpina saskarties ar šķēršļiem integrācijas jomā; tāpēc aicina Komisiju sekmēt starpvaldību sadarbību šajā jomā, nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts stratēģiju romu integrācijai īstenošanai un aktīvi pārraudzīt, vai šīs stratēģijas tiek efektīvi īstenotas dalībvalstīs;

9.  aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai beidzot atrisinātu problēmas saistībā ar civilstāvokļa dokumentu un to spēkā esamības savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts sociālās politikas tradīcijas saskaņā ar subsidiaritātes principu;

10. atkārto savus iepriekšējos aicinājumus dalībvalstīm nodrošināt visiem ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem pārvietošanās brīvību, nediskriminējot viņus dzimumorientācijas vai valstspiederības dēļ; pamatojoties uz tādiem principiem kā savstarpēja atzīšana, vienlīdzība, nediskriminācija, cieņa un tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, atkārto savu aicinājumu dalībvalstīm pilnībā īstenot tiesības, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantu piešķirtas ne vien dažādu dzimumu laulātajiem, bet arī reģistrētam partnerim, mājsaimniecības loceklim vai partnerim, ar kuru ES pilsonis ir pienācīgi apliecinātās un stabilās partnerattiecībās, ieskaitot viendzimuma pārus; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, lai direktīva tiktu konsekventi piemērota un nepieciešamības gadījumā šajā nolūkā arī attiecīgi pārskatīta, un vajadzības gadījumā sākt Līguma pārkāpumu tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kuras minēto direktīvu nepiemēro;

11. konstatē, ka vide joprojām ir viens no svarīgākajiem lūgumrakstu tematiem, apliecinot, ka valsts iestādes dalībvalstīs arvien nespēj nodrošināt bioloģiskās daudzveidības, dabas resursu un ekosistēmu saglabāšanu un to, ka tiek garantēti augstākie sabiedrības veselības standarti; norāda jo īpaši uz daudzajiem iesniegtajiem lūgumrakstiem par atkritumu apsaimniekošanu, ūdeni, atomenerģijas un ģenētiskās inženierijas radīto iespējamo apdraudējumu, par aizsargātajām sugām un par ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību novērtējumu attiecībā uz tādiem projektiem un darbībām, kas saistīti ar slānekļa gāzes ieguvi, izmantojot hidrauliskās sašķelšanas paņēmienus; mudina Komisiju pastiprināt tiesisko regulējumu vides un cīņas pret klimata pārmaiņām jomā un, konkrētāk, tā pareizu īstenošanu; pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis, neraugoties uz to centieniem, nav varējušas rast noturīgus risinājumus atkritumu apsaimniekošanas problēmām;

12. mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu izpratni par to, ka ūdens ir sabiedrisks labums; uzskata, ka attiecībā uz biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas izmantošanu stingri jāievēro piesardzības princips, jo to izmantošana produktu ražošanā var būtiski ietekmēt patērētāju veselību;

13. sagaida, ka ar Direktīvu 2011/92/ES pārskatītā Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva tiks ne tikai stiprināta, nosakot skaidrākus parametrus, bet arī ka dalībvalstis to pienācīgi īstenos, kas ir pats svarīgākais aspekts;

14. uzskata, ka ir jāizstrādā procedūras, kas jāpiemēro steidzami izskatāmiem lūgumrakstiem, saistībā ar kuriem faktu vākšanas misijas var organizēt arī ilgajā Parlamenta darbības pārtraukumā Eiropas vēlēšanu laikā, kā arī nepieciešamības gadījumā — sesiju pārtraukuma laikā vasarā (piem., vasaras mēneši ir vienīgais periods, kad iespējams doties faktu vākšanas misijā uz Damüls);

15. pauž atzinību gan par to, ka ir atrisināta ārkārtas situācija Neapolē, gan par jaunajām atkritumu apsaimniekošanas iniciatīvām un sagaida, ka pienācīgi tiks risinātas ieilgušās problēmas Kampānijas reģionā, proti, izmantojot visu reģionu apkalpojošu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu un ievērojot ES Atkritumu pamatdirektīvas hierarhiju un Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada spriedumu; joprojām pauž nopietnas bažas par Lacijas reģionā īstenoto atkritumu apsaimniekošanas pieeju, jo īpaši par pasākumiem pēc Malagrotta atkritumu poligona slēgšanas;

16. turklāt norāda, ka pilsoņi Eiropas Savienībā turpina saskarties ar šķēršļiem iekšējā tirgū, galvenokārt īstenojot savu pārvietošanās brīvību gan kā privātpersonas, gan kā preču un pakalpojumu piegādātāji un patērētāji, kā arī kā darba ņēmēji, piemēram, Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēji, kas joprojām saskaras ar ierobežojumiem darba tirgū dažās dalībvalstīs; norāda jo īpaši, ka tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība un efektivitāte joprojām ir tā joma, kas izraisa lielākās bažas; kopumā secina, ka pārrobežu sadarbības un saskaņošanas nostiprināšana rada ievērojumus ieguvumus pilsoņu tiesību aizsardzībai un ekonomikas stimulēšanai;

17. mudina Komisiju veikt pasākumus, lai patērētājiem atvieglotu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pieejamību, nodrošinot nepieciešamās drošības un pārredzamības garantijas un jo īpaši pārliecinoties, ka valsts sektora iestāžu tīmekļa vietnes ir pieejamas;

18. norāda uz šīs komitejas centieniem darīt zināmu daudzu pilsoņu lūgumu noteikt ES tiesisko regulējumu, kas sniegtu pilnīgāku aizsardzību un uzlabojumus dzīvnieku labturības jomā, tostarp lolojumdzīvniekiem un klaiņojošiem dzīvniekiem;

19. uzsver, ka liela nozīme izveidotajai Spānijas piekrastes likuma darba grupai, kura bija piemērs citām šādām iniciatīvām un ir rūpīgi pētījusi saistītos lūgumrakstus un minētā likuma grozīšanu; vēlreiz uzsver, ka šajā sakarībā svarīga ir tieša saziņa ar Spānijas valsts iestādēm, un uzsver, ka steidzami nepieciešams turpināt sadarbības pastiprināšanu nolūkā rast labāku līdzsvaru starp īpašumtiesībām un to sociālo funkciju, kā arī labākus risinājumus gadījumos, kad vides aizsardzības mērķa sasniegšanai ir nepieciešama atsavināšana; pauž bažas par to, ka jaunajā Spānijas parlamenta pieņemtajā Piekrastes likumā nav risinātas lūgumrakstu iesniedzēju norādītās problēmas un nav paredzēti nekādi plāni attiecībā uz vides turpmāko aizsardzību Spānijas piekrastes teritorijās;

20. uzsver nepieciešamību noteikt efektīvu piekrastes aizsardzību, taču norāda, ka Piekrastes likums neatbilst noteiktajiem mērķiem, jo tas apdraud vēsturisko mantojumu un pamatiedzīvotājus, negatīvi ietekmējot piekrastes ciemu iedzīvotājus, kuri vienmēr ir ilgtspējīgi sadzīvojuši ar jūru un tās ekosistēmām;

21. atzinīgi vērtē komitejas faktu vākšanas vizītē Berlīnē gūtos secinājumus par jauniešu un ģimenes labklājības jautājumiem, jo īpaši pārrobežu aizgādības lietās; tomēr, pamatojoties uz to, ka vēl aizvien tiek saņemti šāda veida lūgumraksti, norāda, ka minētā problēma saistībā ar pārrobežu aizgādības lietām acīmredzot joprojām ir aktuāla un komiteja ir saņēmusi ziņojumus par līdzīgiem gadījumiem arī no citām dalībvalstīm, galvenokārt Dānijas; turklāt norāda, ka Dānijā dažās no šīm lietām ir iesaistīti minētajā valstī dzīvojoši ārvalstnieki un ir pierādīts, ka šajā valstī notikuši bērnu nolaupīšanas gadījumi (tostarp ārpus Dānijas);

22. uzskata, ka labāka pārvaldība un efektīvāki tiesiskās aizsardzības mehānismi ir tieši saistīti ar pārredzamību un piekļuvi informācijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001;

23. uzskata, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un valdībām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, un nepieciešamības gadījumā mudināt dalībvalstu iestādes pilnībā pārredzami transponēt un piemērot ES tiesību aktus; uzsver savstarpējās sadarbības nozīmi starp Komisiju un dalībvalstīm un pauž nožēlu par dažu dalībvalstu vilcināšanos attiecībā uz Eiropas tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu vides jomā;

24. šajā sakarībā vērš uzmanību uz sabiedriskās domas Eirobarometru, kurā norādīts, ka tikai 36 % ES pilsoņu uzskata, ka ir labi informēti par savām tiesībām, un tikai 24 % jūtas labi informēti par rīcības iespējām viņu tiesību neievērošanas gadījumā; tāpēc uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo piekļuve informācijai un skaidrāk jānošķir dažādu valsts un Eiropas iestāžu funkcijas, lai lūgumraksti un sūdzības tiktu adresētas atbilstīgajām struktūrām;

25. īpaši aicina Komisiju padarīt vieglāk lietojamu interneta portālu „Izmantojiet savas tiesības” un palielināt ES pilsoņu informētību par tā esamību;

26. ir apņēmies līdz 2013. gada beigām ieviest praktiskāku un atpazīstamāku lūgumrakstu interneta portālu, lai atvieglotu pieeju lūgumrakstu procedūrai un sniegtu vērtīgu informāciju par lūgumrakstiem, to publisku izplatīšanu un interaktīvu pieeju lūgumrakstu izskatīšanas procesam, kā arī citiem tiesiskās aizsardzības mehānismiem; prasa Parlamenta tīmekļa vietnes mājaslapā padarīt pamanāmāku informāciju par tiesībām iesniegt lūgumrakstu;

27. uzsver, ka papildus citām iestādēm, struktūrām un instrumentiem, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvai, Eiropas Ombudam, Komisijai un izmeklēšanas komitejām, Lūgumrakstu komiteja ir autonoma un tai ir skaidri noteikts uzdevums būt par kontaktpunktu, kurā var vērsties visi pilsoņi; turklāt uzsver, ka Lūgumrakstu komitejai arī turpmāk jābūt par kontaktpunktu pilsoņiem, kuru tiesības tiek iespējami pārkāptas;

28. atzinīgi vērtē komitejas un Eiropas Ombuda konstruktīvo sadarbību, piemēram, Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par Vīnes lidostu lietā, kas saistīta ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas atbilstošu piemērošanu; atbalsta Ombuda darbu attiecībā uz administratīvām kļūmēm, kas pieļautas ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbā; sagaida, ka, tāpat kā līdz šim, šis darbs tiks turpināts, pamatojoties uz pilnīgu neatkarību;

29. norāda, ka ne visās ES dalībvalstīs ir izveidota ombuda struktūra ar plašām pilnvarām, un tas nozīmē, ka ne visiem ES pilsoņiem ir vienādi pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi; uzskata, ka, izveidojot ombuda struktūru ikvienā dalībvalstī, Eiropas Ombudu tīkls nodrošinātu ievērojamu atbalstu Eiropas Ombudam;

30. atzinīgi vērtē pastāvīgo sadarbību ar Komisiju, izskatot lūgumrakstus, kas skar ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs; tomēr uzsver, ka komiteja sagaida, ka tā tiks pienācīgi un laicīgi informēta par pārkāpumu tiesvedības virzību; lūdz Komisiju pievērst vienlīdz lielu uzmanību lūgumrakstiem un sūdzībām par pienākumu neizpildes procedūru darbību; turklāt aicina Komisiju sniegt komitejai sīku informāciju un statistikas analīzi par visām sūdzībām, kurās tā izmeklē; uzsver — lai pilnībā tiktu ievērotas tiesības iesniegt lūgumrakstu, ir būtiski saņemt rūpīgu analīzi un atbildi, kuru Komisija sniedz pēc pieprasījuma un kurā tā izvērtē ne tikai formālos vai procesuālos jautājumus, bet arī lietas svarīgākos aspektus;

31. uzsver, ka piekļuve ES iestāžu informācijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1049/2001, galvenokārt ir to pilsoņu interesēs, kuru mērķis ir labāk izprast lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par projektiem, kas ietekmē vidi; uzskata, ka Komisija varētu nodrošināt brīvāku piekļuvi informācijai par pārbaudes procedūrām un pārkāpumu lietu izmeklēšanas dokumentiem, neapdraudot izmeklēšanas mērķi, un ka piekļuvi šiem dokumentiem varētu attaisnot ar sevišķu sabiedrības interesi, īpaši gadījumos, kad ir aktualizējies jautājums par pamattiesībām, cilvēku vai dzīvnieku veselību un vides aizsardzību pret neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanu, vai arī gadījumos, kad tiek izmeklēta diskriminācija pret minoritātēm vai cieņas aizskaršana, ja vien tiek nodrošināta uzņēmējdarbības noslēpumu un delikātas informācijas aizsardzība tiesu lietās, konkurences lietās un personas datos;

32. aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgajām dalībvalstīm agrīnā posmā un īstenot piesardzīgu un uz preventīvām darbībām vērstu pieeju, novērtējot projektus ar iespējami negatīvu ietekmi un vidi vai sabiedrības veselību; norāda, ka apspriežu gaitā ir iespēja noteikt aizlieguma pasākumus gadījumos, kad paredzams neatgriezenisks kaitējums;

33. īpaši ņem vērā SOLVIT tīkla lielo ieguldījumu to problēmu atklāšanā un risināšanā, kas saistītas ar iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu; mudina nostiprināt šo ES instrumentu, panākot, ka dalībvalstis SOLVIT valsts centros nodrošina atbilstīgu personālu; piebilst, ka ir nepieciešama kolektīva rīcība, lai atrisinātu strīdīgos jautājumus, kurus ierosinājuši patērētāji un viņu asociācijas;

34. uzsver, ka Juridiskais dienests savā 2012. gada 29. februāra atzinumā ir apstiprinājis, ka Eiropas Savienības iestāžu darbības jomas, kā noteikts Līgumā, ir plašākas nekā Savienības īstenoto pilnvaru vienkāršs apvienojums; ņem vērā Parlamenta Juridiskā dienesta viedokli par to, ka Parlaments ir tiesīgs pieņemt iekšējus administratīvus lēmumus, kuru mērķis ir izveidot pilsoņu iesniegumu izskatīšanas procedūru; šajā sakarībā pauž nožēlu par Parlamenta attiecīgā dienesta nespēju ievērot Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas darbību 2011. gadā[2] attiecībā uz pilsoņu iesniegumiem par jautājumiem, kas ir ārpus ES kompetences jomas; visbeidzot, ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu (lietā T-280/09), kurā norādīts, ka lūgumraksts jāsagatavo pietiekami skaidri un precīzi, ievērojot LESD 227. panta nosacījumus, proti, tā, lai to varētu pareizi saprast;

35. mudina dalībvalstis transponēt un piemērot ES tiesību aktus, nodrošinot pilnīgu pārredzamību, un, ņemot vērā šo mērķi, uzskata, ka ir būtiski abpusēji uzlabot Komisijas agrīnu sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un valdībām;

36. pauž nožēlu par birokrātiskajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras Eiropas pilsoņu iniciatīvas nepietiekama informācijas tehnoloģiju atbalsta dēļ; visvairāk pauž nožēlu par to, ka šis pilsoņiem paredzētais līdzeklis dažādās administrācijās tiek izmantots atšķirīgi, jo dalībvalstīs ir atšķirīgas darbības procedūras;

37. atzinīgi vērtē to, ka 2013. gads ir Eiropas Pilsoņu gads; aicina visas iestādes un struktūras gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs šajā gadā uzlabot un plašāk popularizēt savu darbu Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju labā, pamatojoties uz Līgumos noteiktajiem principiem un šajā ziņojumā atklātajiem faktiem;

38. norāda, ka lūgumrakstu mehānisms nav tikai pakalpojums, bet gan visu Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju tiesības; apņemas padarīt lūgumrakstu procedūru efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu dalības tiesības, lai lūgumrakstu izskatīšana pat procesuālajā līmenī atbilstu izskatīšanai tiesā;

39. uzsver, ka lūgumrakstu procedūrā būtiska nozīme ir faktu vākšanas misijām, kas ir ne tikai parlamentārās līdzdalības tiesības, bet arī pienākums pret lūgumrakstu iesniedzējiem; apstiprina komitejas iepriekšējā ziņojumā pausto nostāju, ka ir vajadzīgi precīzāki un rakstveidā formulēti procedūras noteikumi par vizīšu sagatavošanu, īstenošanu un novērtēšanu, nodrošinot katram misijas dalībniekam tiesības iepazīstināt ar faktiem pēc saviem ieskatiem, no vienas puses, un garantējot visiem komitejas locekļiem iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par secinājumiem un ieteikumiem, kas jāsagatavo Lūgumrakstu komitejai, no otras puses;

40. aicina Parlamenta Priekšsēdētāju konferenci nostiprināt komitejas lomu izmeklēšanā;

41. uzskata, ka atklātu uzklausīšanu rīkošana ir lietderīgs veids, kā padziļināti izpētīt lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātos jautājumus; vēlas vērst uzmanību, piemēram, uz rīkoto atklāto uzklausīšanu par netradicionālu enerģijas avotu izpēti un izmantošanu, kurā tika ņemtas vērā ES pilsoņu lūgumrakstos paustās bažas šajā jautājumā; atzīst dalībvalstu tiesības izvēlēties savu enerģijas veidu kopumu un vajadzību pēc labākas koordinācijas ES mērogā, kopumā tiecoties sasniegt ES enerģētikas politikas trīspusējos mērķus, proti, konkurētspēju, ilgtspējīgumu un piegādes drošību;

42. gaida atklātu uzklausīšanu rīkošanu par veiksmīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām kopā ar atbildīgo likumdošanas komiteju saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 197.a pantu; atkārtoti apliecina savu pārliecību, ka šis jaunais instruments stiprinās Savienības demokrātiskās iestādes un piešķirs nozīmi Eiropas pilsonības jēdzienam;

43. tomēr pauž bažas par birokrātiju un tehniskiem šķēršļiem, kas radušies Eiropas pilsoņu iniciatīvas praktiskās izmantošanas pirmajos mēnešos; tādēļ aicina Komisiju nopietni apsvērt, vai nebūtu jānosaka pārskatīšanas datums, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 211/2011;

44. uzsver, ka regulāri ir jāpārskata pašreizējā situācija attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvām, lai uzlabotu procedūru un pēc iespējas drīz rastu efektīvus risinājumus jebkādiem šķēršļiem, kas var rasties jebkurā procedūras posmā;

45. uzskata, ka Lūgumrakstu komiteja savus uzdevumus un pienākumus varētu vislabāk pildīt un tās atpazīstamību, efektivitāti, pārskatatbildību un pārredzamību vislabāk varētu uzlabot, ja tiktu paplašinātas tai piešķirtās tiesības plenārsēdēs ierosināt jautājumus, kas ir svarīgi Eiropas pilsoņiem, un palielinātas tās iespējas pieaicināt lieciniekus, veikt izmeklēšanu un organizēt uzklausīšanas;

46. apņemas izvērtēt, cik lielā mērā būtu atbilstoši grozīt Reglamentu, lai īstenotu iepriekš minētās formālās prasības attiecībā uz faktu vākšanas vizītēm un plenārsēdēs pieņemtajām rezolūcijām saskaņā ar Reglamenta 202. pantu;

47. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām, ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0510.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0455.

PASKAIDROJUMS

Tiesības iesniegt lūgumrakstu

Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju tiesības Eiropas Parlamentam individuāli vai asociāciju vārdā iesniegt lūgumrakstu ir senas tiesības, kas tiem piešķirtas ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (227. pants) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (44. pants). Tiesības iesniegt lūgumrakstu ir būtisks demokrātisks instruments, jo tas Eiropas Parlamenta deputātiem nodrošina iespēju veikt faktisko apstākļu pārbaudi attiecībā uz pilsoņiem būtiskiem jautājumiem un arī apliecina to, ka Eiropas Parlaments ir gatavs tieši iejaukties, lai veicinātu un aizsargātu pilsoņu tiesības.

Lūgumrakstu komitejas locekļi pārbauda katra iesniegtā lūgumraksta pieņemamību, izvērtē tā saturu un veic turpmākus pasākumus. Pasākumi bieži ietver tiešu dialogu ar citām Eiropas Parlamenta komitejām un citām ES iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Komisiju, kurai tiek lūgts izmeklēt gadījumu vai sniegt atzinumu. Komiteja var apspriesties arī ar valstu pārvaldes iestādēm vai pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizēt faktu vākšanas vizītes un izstrādāt patstāvīgos ziņojumus. Komitejas locekļu uzdevums ir atbildēt uz lūgumrakstiem, sniedzot secinājumus, ieteikumus vai iesakot vērsties citās iestādēs vai struktūrās.

Lūgumrakstu komitejā 2012. gadā kopumā ir reģistrēti 1986 lūgumraksti. Tas salīdzinājumā ar 2011. gadā iesniegtajiem 1414 lūgumrakstiem ir ievērojams pieaugums. Precīzi skaitļi par lūgumrakstu reģistrāciju, pieņemšanu, valstīm, uz kurām tie attiecas, lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederību, to, kādā valodā un formātā lūgumraksti iesniegti, kā arī galvenās lūgumrakstu tēmas ir norādīti šā ziņojuma statistikas pielikumā.

Pilsonības nozīme

Visu 2012. gadu Lūgumrakstu komitejas (PETI) locekļi daudz laika un centienu veltīja tam, lai diskutētu par pilsonības nozīmi un šķēršļiem, kas traucē Eiropas Savienības pilsoņiem īstenot savas tiesības.

Īpaši jānorāda, ka Lūgumrakstu komiteja atzinīgi vērtēja Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) īstenošanu 2012. gada 1. aprīlī. EPI ir pirmais transnacionālas demokrātiskas līdzdalības instruments, kas sniegs pilsoņiem iespēju aktīvi iesaistīties Eiropas politikas veidošanā un tiesību aktu izstrādē. Līdzās atbildīgajai likumdošanas komitejai PETI komitejai šajā procesā būs viena no galvenajām lomām kā neatkarīgai atklāto uzklausīšanu organizatorei jautājumos, kas saistīti ar EPI veiksmīgu īstenošanu. Komitejas locekļi maijā rīkoja viedokļu apmaiņu ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Maroš Šefčovič, kurā viņš ziņoja par pirmās EPI, kas veltīta Eiropas jaunatnes politikai, — Brālība 2020, simbolisku reģistrēšanu.

Lūgumrakstu komisija ierosināja svarīgas debates marta plenārsesijā Briselē, kuras laikā Eiropas Parlaments pieņēma patstāvīgo ziņojumu „2010. gada ziņojums par ES pilsonību” (referente: Adina-Ioana Vălean). Šajā ziņojumā, par kuru tika saņemti Kultūras komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumi, ir uzsvērti jautājumi saistībā ar ES pilsoņu pārvietošanās brīvību un pamattiesību aizsardzību, jo īpaši uzsverot šķēršļus, ar kuriem saskaras viendzimuma partneri un romu tautības iedzīvotāji, īstenojot savas tiesības. Sagaidāms, ka ziņojums palīdzēs veidot izpratni un veicināt apspriedes par pilsonības nozīmi Eiropas Savienībā.

2012. gada sākumā PETI arī deva ieguldījumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas darbā, sniedzot atzinumus par diviem galvenajiem ziņojumiem. Attiecībā uz 2013. gada pasludināšanu par Eiropas Pilsoņu gadu PETI prasīja veikt pasākumus Eiropas pilsoņu informēšanai par komitejas un Eiropas Ombuda darbu, lai pilsoņi varētu labāk izmantot un aizsargāt savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (atzinumu sagatavoja: Nikolaos Salavrakos). Attiecībā uz ierosināto programmu „Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam PETI mudināja iekļaut skaidras norādes uz personu ar invaliditāti tiesībām un nepieciešamību pēc saprātīgas, pieejamas un pārredzamas līdzekļu piešķiršanas saskaņā ar minēto programmu — divi jautājumi, kas ir bijuši daudzu lūgumrakstu temats (atzinumu sagatavoja: Adina-Ioana Vălean).

Lai turpinātu apspriedes par Eiropas Savienības pilsonības nozīmi, PETI nolēma 2013. gada 19. februārī rīkot kopīgu uzklausīšanu ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un Eiropas Komisiju.

o       Ekonomikas krīzes ietekme uz pilsonības nozīmi

Ekonomikas krīze 2012. gadā turpināja nopietni ietekmēt lielāko daļu reģionu visā Eiropas Savienībā, strauji pasliktinot vairāku simtu tūkstošu mājsaimniecību labklājību. Šī realitāte ir palielinājusi Eiropas Savienības pilsoņu skepticismu pret dalībvalstu un Eiropas līmeņa demokrātisko iestāžu stāvokli, tostarp pret lēmumu pieņemšanas veidu Eiropas Parlamentā.

Lūgumrakstu komiteja septembrī rīkoja ilgas apspriedes par jautājumu, kurā uzmanība vērsta tieši uz šo jautājumu. Lūgumrakstā, kuru parakstījuši vairāk nekā 10 000 pilsoņu, pausts atbalsts tam, lai Eiropas Savienībā tiktu izveidota federāla ekonomiskā pārvalde — fiskālā savienība, kas būtu demokrātiski atbildīga Eiropas Parlamentam un kas nodrošinātu strukturālas reformas konkurētspējas un nodarbinātības palielināšanai. Lūgumraksta iesniedzēji arī atbalstīja Konstitucionālā konventa sasaukšanu pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

PETI komitejas locekļi debatēs piekrita viedoklim, ka pašreizējās ekonomikas krīzes dēļ tiek pārkāptas pilsoņu tiesības, ne tikai to ekonomiskās tiesības, bet arī sociālās un politiskās tiesības, kas piešķirtas ar Līgumu un Pamattiesību hartu. Neapšaubāmi demokrātijas mazināšanās ir ievērojami jūtama visā Savienībā, un ir steidzami vajadzīgas plašākas publiskās debates.

Tāpēc PETI nolēma ierosināt organizēt atklātu uzklausīšanu par pilsoņu tiesībām un ekonomikas krīzi 2013. gadā. Šajā uzklausīšanā, ko tiks kopīgi rīkota ar Konstitucionālo jautājumu komiteju, būs iesaistīti visu dalībvalstu pilsoņi, un tajā tiks apspriesti veidi un līdzekļi, kā panākt lielāku demokrātisko atbildību un līdzdalību.

o       Labas pārvaldības un ES tiesību pareizas īstenošanas pienākums

Tiesības uz labu pārvaldību ir pamattiesības, kas nodrošina pilsoņu jautājumu, problēmu un citu lietu objektīvu un taisnīgu izskatīšanu saprātīgā termiņā. Pēdējos gados vairāki lūgumraksti ir liecinājuši, ka pilsoņi arvien tiešāk saskaras ar Savienības pārvaldi un ka patvaļība, juridiskā nenoteiktība un pārredzamības trūkums var mazināt Eiropas Savienības pilsoņu uzticību Eiropas iestādēm. Tāpēc PETI aprīlī pieņēma atzinumu, kurš tika iesniegts Juridiskajai komitejai un kurā tā pauda bažas par to, ka tiesības uz labu pārvaldību nav pietiekami aizsargātas. Atzinumā ir labvēlīgi novērtēts priekšlikums jaunam Administratīvā procesa likumam un vienlaikus arī uzsvērts, ka ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz pārkāpuma procedūrām un interešu konfliktiem (atzinumu sagatavoja: Margrete Auken).

Arī Savienības tiesību pareiza īstenošana ir būtisks nosacījums demokrātiskās pārvaldības leģitimitātei un tam, lai nodrošinātu, ka pilsoņi pilnībā izmantos savas tiesības. PETI komitejas locekļi atsevišķā atzinumā Juridiskajai komitejai norādīja, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas turpina izmantot lūgumrakstu mehānismu, lai informētu un izteiktu sūdzības par to, ka dalībvalstu iestādes dažādos līmeņos neievēro ES tiesību aktus. PETI locekļi īpaši brīdināja, ka pilsoņi lielā mērā nav informēti par pārkāpuma procedūrām un tie nereti jūtas maldināti par ES tiesību piemērojamību novēlotas transponēšanas gadījumos, kā arī par Pamattiesību hartas faktisko piemērošanas jomu. Tāpēc PETI mudināja panākt ievērojamu un jūtamu progresu virzībā uz lielāku pārredzamību, nodrošinot lielāku pieeju informācijai par sūdzībām, pārkāpuma dokumentācijai un citiem izpildes mehānismiem (atzinumu sagatavoja: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg).

Pamattiesību aizstāvēšana

Līdzīgi kā iepriekšējos gados pamattiesības joprojām ir galvenais Lūgumrakstu komitejā iesniegto lūgumrakstu temats. Kopā 500 no 2012. gadā iesniegtajiem lūgumrakstiem bija zināmā mērā nosodīti pamattiesību pārkāpumi un šajā sakarībā prasīts nodrošināt to Eiropas vērtību efektīvāku aizsardzību, kas nostiprinātas Hartā un Līgumos. Šādi lūgumraksti veido 25,1 % no visiem 2012. gadā saņemtajiem lūgumrakstiem salīdzinājumā ar 21 % 2011. gadā, 20,4 % — 2010. gadā un 22,3 % — 2009. gadā.

Eiropas Savienībai un tās iestādēm ir pienākums ievērot, garantēt, aizsargāt un veicināt Eiropas pilsoņu pamattiesības. Lūgumrakstu komitejai ir būtiska loma šā pienākuma izpildē, jo tās īpašais uzdevums ir rast ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekli lūgumrakstu iesniedzējiem, lai palīdzētu pilsoņiem īstenot savas pamattiesības un pilsoniskās brīvības un pienācīgi piemērot Hartā un Līgumos paredzētās vērtības un principus.

Šajā jomā Lūgumrakstu komiteja deva ieguldījumu, sagatavojot atzinumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā no 2004. līdz 2007. gadam (atzinumu sagatavoja: Adina-Ioana Vălean). Atzinumā uzmanība tiek vērsta uz nepārtraukto diskrimināciju pret pilsoņiem to reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, piederības minoritāšu grupai, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tajā pausta nožēla arī par plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumiem, kas bieži kaitē plašsaziņas līdzekļu plurālismam, atgādināts, ka pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā, kā arī uzsvērts, ka sociālā nodrošinājuma pabalstu, pensiju, veselības aprūpes pabalstu pārvedamība un profesionālās kvalifikācijas un dokumentu par ģimenes stāvokli un to nozīmes atzīšana ir svarīgas tiesības.

o       Personu ar invaliditāti tiesības

Lūgumrakstu komiteja 2012. gada 5. decembrī aktīvi piedalījās Trešajā Eiropas Parlamentā personām ar invaliditāti. Vairāki lūgumraksti liecina par personu ar invaliditāti grūtībām un viņu nespēju pilnībā izmantot pamatbrīvības un pamattiesības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Tāpēc PETI locekļi ļoti nopietni ņem vērā savu pienākumu izveidot sistēmu iepriekš minētās konvencijas īstenošanai un to sistemātiski izmantot komitejas darba gaitā.

Minētajā pasākumā PETI locekļi brīdināja, ka komiteja regulāri saņem informāciju no attiecīgajiem pilsoņiem par nepilnībām saistībā ar pašreizējā principa par vienādu attieksmi pret personām ar invaliditāti īstenošanu. Šāda situācija rada šķēršļus, kas neļauj viņiem baudīt ES pilsoņu tiesības, piemēram, normāli izmantot izglītības sistēmu un piekļūt nodarbinātībai, apdrošināšanai, finansējumam vai sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

PETI locekļi atgādināja pasākuma dalībniekiem, ka jau 2009. gadā komiteja saņēma lūgumrakstu, ko parakstījuši vairāk nekā miljons cilvēku, pieprasot lielāku aizsardzību personām ar invaliditāti visās Eiropas Savienības politikas jomās. Citā, vēlāk saņemtā lūgumrakstā bija nosodīta ES struktūrfondu līdzekļu ļaunprātīga izmantošana dažās dalībvalstīs, kas kavē Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā noteikto mērķu sasniegšanu. PETI mudināja Eiropas Komisiju noteikt invaliditāti par ex ante nosacījumu attiecībā uz ikkatru ES finansēto projektu.

o       Vārda brīvības un privātuma aizsardzība

Viens no visstrīdīgākajiem tematiem Eiropas Parlamentā 2012. gada pirmajā pusgadā bija debates par daudznacionālo viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA). Februārī PETI priekšsēdētāja Erminia Mazzoni un Eiropas Parlamenta referents par ACTA nolīgumu David Martin, kurš ir vadošās Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis, saņēma oficiālu lūgumrakstu, kam pievienoti vairāk kā divarpus miljonu parakstu. Lūgumraksta iesniedzēji stingri iebilda pret ACTA, jo ar šo nolīgumu tiktu pārkāptas pilsoņu pamattiesības uz vārda brīvību un privātumu. Lūgumraksta nodošanas dienā tika plaši pārraidīti un izplatīti paziņojumi presei.

Saistībā ar šo notikumu komitejas jūnija sanāksmē tika rīkotas debates. Lūgumraksta iesniedzēji piedalījās sanāksmē un brīdināja Parlamenta deputātus, ka 2012. gads iezīmē lūzuma punktu attiecībā uz iestāžu reaģēšanas spējām un Eiropas Savienības atbildību. Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļi, tostarp referents David Martin, sūdzējās par to, ka Eiropas Komisija nav mēģinājusi pārskatīt ACTA saturu pēc būtības, pamatojoties uz plašo kritiku un pilsoņu bažām. PETI locekļi secināja, ka izteikts vairākums atbalstīja ACTA noraidīšanu, un vienojās paziņot šādu nostāju attiecīgajām likumdošanas komitejām Eiropas Parlamentā.

Visas iesaistītās likumdošanas komitejas (Attīstības komiteja, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, Juridiskā komiteja un Starptautiskās tirdzniecības komiteja) savās sanāksmēs noraidīja nolīgumu. Eiropas Parlaments jūlija plenārsesijā ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ACTA, 478 deputātiem balsojot pret nolīgumu un tikai 39 — par (146 deputāti atturējās).

o       Piekļuve dokumentiem un informācijai

Lūgumrakstu komiteja novembrī izskatīja lūgumrakstu par pamattiesībām piekļūt dokumentiem, kuras tiek aizsargātas ar Pamattiesību hartu. Konkrētais gadījums ir saistīts ar kādu 80–90 gadus vecu Spānijas pilsoni, kuras tēvs Spānijas pilsoņu kara laikā (1936.–1939. gadā) tika aizturēts un sodīts ar nāvi; viņa PETI locekļiem paskaidroja, ka valsts tiesu iestādes un pārvalde viņai liedz piekļūt dokumentiem, kas, viņasprāt, pastāv.

Kaut arī Eiropas Komisija vērsa uzmanību uz to, ka šis jautājums nav Eiropas Savienības kompetencē, PETI norādīja uz Hartu un Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra rezolūciju par publisku piekļuvi dokumentiem, kurā jau bija uzsvērts, ka dalībvalstu iestādes parasti neievēro pilsoņu tiesības uz informāciju, un prasīts palielināt pārredzamību dalībvalstu līmenī. Noslēdzot debates, PETI nolēma sazināties ar valstu iestādēm vietējā, reģionālā un valsts līmenī, prasot tām atvieglot lūgumraksta iesniedzējas veicamo meklēšanu un nodrošināt, ka Spānija paraksta un ratificē Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 205).

o       Izvēles tiesību ievērošana attiecībā uz biedrošanās brīvību

Gan Pamattiesību harta, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz pilsoņiem tiesības uz biedrošanās brīvību. Tomēr laiku pa laikam Lūgumrakstu komiteja saņem lūgumrakstus, kuros prasīts ievērot negatīvās brīvības. PETI komiteja 2012. gadā turpināja strādāt ar sen saņemtu lūgumrakstu, kas šajā jomā kalpo par paraugu.

Zviedrijas Kristīgo uzņēmēju savienība 2008. gadā norādīja, ka pret tās locekļiem ir vērsti draudi un iebiedēšana, jo viņi reliģisku apsvērumu dēļ ir atteikušies parakstīt darba koplīgumus ar Zviedrijas arodbiedrībām. Viņi apgalvoja, ka neiesaistīšanās brīvība ir individuālas tiesības, kurām ir tikpat liela nozīme kā biedrošanās brīvībai, un tāpēc pieprasīja ievērot viņu tiesības uz brīvību atteikties no biedrošanās. Tā kā Eiropas Komisija apgalvo, ka lūgumrakstā izvirzītais jautājums attiecas uz Zviedrijas iekšēju situāciju, kurai nav saistības ar ES tiesībām, PETI locekļi arvien ir nobažījušies par pilsoņu pamattiesību iespējamu pārkāpšanu. Tāpēc komiteja 2012. gadā turpināja strādāt ar lūgumrakstu, iesniedzot Komisijai jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, un apņemoties 2013. gada sākumā apspriest jautājumu pēc būtības.

Šis lūgumraksts ir atgādinājums, ka Lūgumrakstu komitejas darbs ļoti atšķiras no Komisijas un tiesu varas iestāžu darba. Jo īpaši attiecībā uz pamattiesību aizsardzību un lai pilsonības jēdzienam piešķirtu reālu nozīmi, PETI locekļiem ir pienākums pirmām kārtām izpētīt lūgumrakstu iesniedzēju sūdzības un nodrošināt, lai ES tiesību apsvērumi un interpretācijas iestāžu līmenī nebūtu neelastīgas, stagnātiskas vai nošķirtas no pilsoņu ikdienas dzīves.

o       Īpašumtiesības

Lūgumrakstu komiteja 2012. gada sākumā izveidoja neformālu darba grupu, kurā piedalās deputāti no visām politiskajām grupām, lai apspriestu ilgi neatrisināto problēmu ar īpašumtiesību ievērošanu Spānijā un jo īpaši šīs valsts Piekrastes likumu.

Laikposmā no maija līdz novembrim notika sešas sanāksmes, kurās deputāti izskatīja 79 par šo jautājumu saņemtus lūgumrakstus, kas saistīti ar plašu problēmu loku, jo īpaši ar juridisko nenoteiktību, ar ko saskaras īpašnieki un ko izraisa likums, kurš saskaņā ar viņu apgalvojumiem ir ticis īstenots ar atpakaļejošu datumu un vairākos lūgumrakstu iesniedzēju minētajos gadījumos — patvaļīgi.

Darba grupa aprīlī rīkoja viedokļu apmaiņu ar diviem Spānijas Ministerio de Agricultura, Alimentación y Medio Ambiente pārstāvjiem. Piekrastes jautājumu ģenerāldirektors darba grupai paziņoja, ka valdība oktobrī ierosināja grozījumus Piekrastes likumā. 2012. gada beigās likumprojekts bija valsts likumdošanas procesa grozījumu posmā.

Dialogs ar Spānijas iestādēm kopumā ir devis pozitīvus rezultātus. Lai turpinātu viedokļu apmaiņu un nodrošinātu lūgumrakstu iesniedzēju pamattiesību ievērošanu, darba grupa gada beigās nolēma īstenot paveiktā darba kontroli, 2013. gada sākumā rīkojot faktu vākšanas vizīti uz Madridi, kuras laikā PETI delegācija tiktos ar lūgumraksta iesniedzējiem, iestādēm un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Prasība aizsargāt vidi un sabiedrības veselību

Lūgumrakstu komiteja ir pārliecināta, ka publiskajām iestādēm, sākot no vietējā līdz pat Eiropas līmenim, ir pienākums nodrošināt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu un nostiprināšanu ne tikai īpaši aizsargājamajās teritorijās, bet arī citur.

Vides aizsardzību, protams, nevar nošķirt no sabiedrības veselības aizsardzības. Piesārņojums un nelikumīgas darbības vides jomā iedzīvotājiem rada ilgstošu un nereti arī dzīvībai bīstamu veselības apdraudējumu. Lūgumrakstu komiteja ļoti nopietni attiecas pret pilsoņu tiesībām uz veselīgu vidi un tāpēc tā noteikti uzskata, ka, pienācīgi novērtējot projektu un darbību ietekmi uz vidi, ir obligāti jāņem vērā veselības apdraudējums.

Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīve un iztikas avoti ir ļoti atkarīgi no vides veselības, un par augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanu nenoliedzami ir atbildīgas dalībvalstu publiskās iestādes. Šī realitāte atspoguļojas tādējādi, ka lielākā daļa lūgumrakstu, kas iesniegti Lūgumrakstu komitejā, ir saistīti ar vides jomu. Par šo plašo tematu 2012. gadā kopā tika iesniegti 279 lūgumraksti, kas ir 14,1 % no visiem lūgumrakstiem salīdzinājumā ar 18,4 % 2011., 14,9 % 2010. un 11,9 % 2009. gadā. Daudzi lūgumraksti bija saistīti konkrēti ar piesārņojumu (57), atkritumiem (37), aizsardzību un saglabāšanu (31), ietekmes novērtējumiem (23) un ūdeni (24).

PETI komitejas priekšsēdētāja Erminia Mazzoni 5. decembrī uzstājās Reģionu komitejas konferencē, kurā tika apspriesta Septītā vides rīcības programma un veidi, kā uzlabot ES vides tiesību aktu īstenošanu. Pirmkārt, priekšsēdētāja PETI komitejas vārdā uzsvēra, ka saskaņā ar direktīvu par ietekmes uz vidi novērtējumu pilsoņiem ir tiesības apspriesties par plašu projektu loku, kuri varētu ietekmēt vidi. PETI komiteja ļoti bieži saņem lūgumrakstus, kuros iedzīvotāji sūdzas, ka attiecībā uz nozīmīgiem valsts un privātiem darbiem nav notikusi sabiedriskā apspriešana. Otrkārt, priekšsēdētāja Erminia Mazzoni mudināja Komisiju rūpīgāk uzraudzīt atkritumu apsaimniekošanas plānus visā Eiropā, jo ir saņemts daudz lūgumrakstu par sistemātiskiem atkritumu direktīvas pārkāpumiem. Visbeidzot, priekšsēdētāja atgādināja Komisijai par iestāžu nolīgumu, saskaņā ar kuru Parlaments ir laikus un pilnīgi jāinformē par pārkāpuma procedūru iemesliem un statusu.

PETI locekļi 2012. gadā pauda nepārprotamu nostāju, ka labāka vides pārvaldība un efektīvāki kompensācijas mehānismi ir tieši saistīti ar pārredzamību un piekļuvi informācijai. PETI komiteja atzinumā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par lielākiem ieguvumiem ES vides pasākumu jomā uzsvēra, ka augsts informēšanas un pārredzamības līmenis ir būtisks, lai nodrošinātu, ka ES vides politika saņem pilsoņu atbalstu (atzinumu sagatavoja: Giles Chichester).

o       Atkritumu apsaimniekošanas prakse Itālijā — Lūgumrakstu komitejas faktu vākšanas vizīte 2012. gadā

Iepriekšējos gados atkritumu apsaimniekošanas jautājumi lūgumrakstos atkārtojās un to skaits arvien pieauga, palielinoties no 18 lūgumrakstiem 2009. gadā līdz 37 lūgumrakstiem 2012. gadā. Lūgumrakstu komiteja 2011. gadā šim jautājumam jau veltīja daudz laika un resursu, un šā darba kulminācija bija Eiropas Parlamenta patstāvīga ziņojuma par lūgumraksta iesniedzēju ierosinātajiem jautājumiem attiecībā uz Atkritumu apsaimniekošanas direktīvas un ar to saistīto direktīvu piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemšana 2012. gada februārī, balsojot visam Parlamentam kopumā (referents — Carlos José Iturgaiz Angulo).

Tomēr nepareizas atkritumu apsaimniekošanas prakse, kas vērojama visur Itālijā, mudināja Lūgumrakstu komiteju turpināt lūgumrakstu pārbaudīšanu šajā jomā visa 2012. gada laikā. Gada sākumā deputāti apsprieda jaunos lūgumrakstus par atkritumu apsaimniekošanu un nelegālām izgāztuvēm Lacijas un Kampānijas reģionā. Lūgumrakstu iesniedzēji un Itālijas iestāžu pārstāvji piedalījās šajā apspriešanā, kuras gaitā Eiropas Komisija pauda neapmierinātību ar Itālijas panākto kopš Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma pieņemšanas 2007. gadā, kurā tika noteikts, lai Itālija rīkotos atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas direktīvai. Eiropas Komisija 2012. gada oktobrī nolēma atkārtoti iesniegt prasību pret Itāliju Eiropas Savienības Tiesā, pieprasot piemērot sodu, jo Itālijas iestādes nav izpildījušas EKT iepriekšējo nolēmumu.

Rezultātā PETI komiteja nolēma doties faktu vākšanas vizītē uz Kampāniju un Laciju. Delegācija ceļoja no 2012. gada 29. oktobra līdz 31. oktobrim, un to veidoja deputāti (Judith Merkies, delegācijas vadītāja, Margrete Auken un Erminia Mazzoni, Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja), kā arī deputātus pavadoši delegācijas locekļi no attiecīgās dalībvalsts (Roberta Angelilli, Alfredo Antoniozzi, Clemente Mastella, Roberto Gualtieri, Guido Milana, David-Maria Sassoli un Niccolò Rinaldi). Delegācija apmeklēja Malagrotta, Monti dell'Ortaccio, Riano Pian dell'Olmo un A.M.A. Via Salaria atkritumu poligonus netālu no Romas, kā arī tikās ar lūgumrakstu iesniedzējiem un valsts iestāžu pārstāvjiem gan Romā, gan Neapolē.

Pēc atgriešanās delegācija pauda nosodījumu par politiku, kas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota Lacijā, un jo īpaši par pārlieku lielo paļāvību attiecībā uz atkritumu poligoniem, kā arī nopietnas bažas par reģiona un provinces iestāžu acīmredzamo nespēju darboties pārredzamāk un saskaņoti ar pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai izstrādātu funkcionējošu atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, kuras pamatā ir atkritumu samazināšana, atkritumu šķirošana un pārstrāde, tostarp kompostēšana un biomehāniskā atkritumu apstrāde. Tomēr deputāti atzina, ka pašreizējā vides ministra īstenotā pieeja ir pozitīva un konstruktīva un ir pelnījusi Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Delegācija turklāt atzina, ka, ņemot vērā nesaimnieciskās rīcības pārsteidzošos apmērus, īpašā komisāra nozīme un pilnvaras Lacijas reģionā neatbilst reālajām problēmām, ar kurām saskaras iedzīvotāji, un ka pilnvaras rīkoties ārkārtas situācijā acīmredzot nav produktīvas un ir rupjš daudzu Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpums atkritumu apsaimniekošanas jomā. Turklāt deputāti novēroja, ka privatizācija ir veicinājusi situācijas būtisku pasliktināšanos atkritumu apsaimniekošanas jomā, radot katastrofālas sekas vietējiem iedzīvotājiem, un ka privatizācija devusi labumu tikai organizētās noziedzības grupējumiem, kas vispārīgi tiek dēvēti par mafiju.

Papildus citiem ieteikumiem delegācija mudināja Itālijas iestādes iesaistīties konstruktīvā dialogā ar lūgumrakstu iesniedzējiem un pilsonisko sabiedrību, atgādinot par pilsoņu tiesībām būt iesaistītiem sabiedriskā apspriešanā. Delegācija aicināja Eiropas Komisiju piešķirt nepieciešamo finansējumu, kas vajadzīgs, lai atbalstītu Neapoles iestāžu centienus, vienlaicīgi veicot radušos izdevumu revīziju un publiskojot šādu ikgadēju revīziju rezultātus pārredzamā reģistrā, kas pieejams sabiedrībai. Delegācija arī ieteica atteikties no militāro spēku dalības atkritumu apsaimniekošanas politikas jautājumu risināšanā un nekavējoties atsaukt pilnvaras, kas piešķirtas īpašajam komisāram saskaņā ar ārkārtas tiesību aktiem.

o       Projektu un pasākumu ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību novērtēšana

Lūgumrakstu Komiteja 2012. gadā atkal izskatīja daudzus lūgumrakstus, ko iesnieguši pilsoņi, kurus skar konkrētu projektu vai pasākumu ietekme uz vidi vai uz viņu veselību vai kuri ir nobažījušies par to ietekmi. Vismaz 23 no 2012. gadā iesniegtajiem lūgumrakstiem īpaši attiecas uz šo kategoriju.

Piemēram, deputāti komitejas sanāksmē martā atzinīgi novērtēja lauksaimnieku no Īrijas, kurš iesniedza lūgumrakstu jau ļoti sen — 2006. gadā. PETI komiteja 2007. gadā apmeklēja šo lauku saimniecību, un kopš tā laika deputāti ir atbalstījuši lūgumraksta iesniedzēju viņa centienos panākt to, ka tiek atzīta postošā ietekme, kuru piesārņojums no tuvējā uzņēmuma radījis viņa un viņa ģimenes locekļu veselībai, kā arī panākt aizstāvību pret šo piesārņojumu. Īrijas varas iestādes un bijušais Īrijas Lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs arī piedalījās apspriešanā, kuras rezultātā PETI komitejas locekļi pieņēma lēmumu iegūt neatkarīgu novērtējumu, pamatojoties uz vēl arvien pieejamajiem datiem un informāciju.

Lūgumraksta iesniedzēji no Taranto (Itālija) arī ir līdzīgi nobažījušies par pārmērīgā rūpnieciskā piesārņojuma ietekmi uz vietējo iedzīvotāju veselību un labklājību. Viņu lūgumraksts attiecas uz ārkārtīgi paaugstinātā līmeņa dioksīna emisijām no tērauda ražotnes, kuras vairāk nekā 20 000 ģimenes pakļauj hroniskas saslimšanas riskam. Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajani un EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētāja Amalia Sartori piedalījās šā lūgumraksta apspriešanā oktobra mēnesī. Lūgumrakstā PETI komitejas locekļi tika mudināti nekavējoties iesniegt Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu plenārsēdei par jaunu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tērauda rūpniecību.

Kopumā ir pierādījies, ka tuvumā esošie iedzīvotāji atļauju piešķiršanu derīgo izrakteņu ieguvei uzskata par nevēlamu, jo viņi parasti ir nobažījušies par to, kā šī nozare ietekmēs vidi. Turklāt PETI komiteja norāda, ka bieži lūgumrakstos, kas attiecas uz šo jautājumu, paustas sūdzības par ietekmes uz vidi novērtējumiem, kurus viņi uzskata par kļūdainiem un neobjektīviem, ja tādi vispār ir veikti, bieži arī uzsvērts, ka nenotiek apspriešanās ar vietējiem iedzīvotājiem un netiek nodrošināta piekļuve informācijai. PETI komiteja 2012. gadā izskatīja vairākus lūgumrakstus, kas bija saistīti ar derīgo izrakteņu ieguvi, cita starpā Angulēmā, Francijā, un Oensijā, Spānijā.

Vēl viens lūgumraksts, kas izraisīja vērā ņemamu apspriešanu novembrī, attiecās uz atļauju, kas tika piešķirta Francijas enerģētikas uzņēmumam 120 000 tonnu CO2 glabāšanai Jurançon, Francijā. Lūgumraksta iesniedzēji brīdināja, ka izraudzītā vieta atrodas seismiskā zonā un vīnogu audzēšanas reģionā. Saskaņā ar lūgumrakstu iesniedzēju informāciju līdzīgi projekti Vācijā, Nīderlandē un Savienotajās Valstīs bija pārtraukti, jo tie nopietni apdraud vidi un cilvēku veselību. PETI komitejas locekļi uzstāja, lai Eiropas Komisija papildus pārbauda šo gadījumu.

Enerģētikas nozarē nopietnas bažas Eiropas Savienībā izraisa slānekļa naftas un gāzes izpēte un izmantošana ar hidrauliskās sašķelšanas metodes starpniecību. Iepriekšējos gados par šo tēmu lūgumrakstus ir iesnieguši Francijas, Rumānijas, Polijas, Bulgārijas, Apvienotās Karalistes, Vācijas un Spānijas pilsoņi. Lūgumrakstu iesniedzēji uzskata, ka ES tiesiskais regulējums, ko piemēro hidrauliskajai sašķelšanai, ir neatbilstošs un tajā vērojami bažas izraisoši trūkumi un nepilnības. Galvenokārt lūgumrakstu iesniedzēji norāda uz to, ka svarīgākie ES tiesību akti vides jomā, piemēram, Ūdens pamatdirektīva un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva, nav grozīti, lai pienācīgi regulētu un risinātu ietekmi un riskus, kurus rada šī jaunā metode. Turklāt lūgumrakstu iesniedzēji neatkāpjas no tā, ka slānekļa naftas un gāzes izpēte un izmantošana ir pretrunā politikai, kuras mērķis ir pāreja uz enerģiju, kas nerada oglekļa dioksīdu, un kuru lūgumrakstu iesniedzēji uzskata par vienīgo iespēju mazināt klimata pārmaiņas. Lūgumraksta iesniedzēji Lūgumrakstu komitejai ir prasījuši panākt nenovēršamu moratoriju attiecībā uz slānekļa naftas un gāzes izpēti un izmantošanu un pēc tam nodrošināt tiesību aktu pieņemšanu, kas to aizliedz.

Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti un to, cik daudz pilsoņu un dalībvalstu ir iesaistīti, PETI komiteja kopā ar EP Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamentu 2012. gada 9. oktobrī organizēja semināru par slānekļa gāzi. Seminārā piedalījās referenti no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas līdzās lūgumrakstu iesniedzējiem, ekspertiem šajā jomā un dalībvalstu amatpersonām. Lūgumrakstu komiteja visiem dalībniekiem nodrošināja iespēju uzstāties un paust savu viedokli, lai varētu salīdzināt un pretnostatīt viedokļus, kā arī atzinīgi novērtēja politikas departamenta sagatavoto no semināra izrietošo ziņojumu.

Visbeidzot būtu jānorāda — Lūgumrakstu komiteja otrajā pusgadā izskatīja divus lūgumrakstus, ko iesnieguši Īrijas pilsoņi un kuru rezultātā 2013. gadā tiks organizētas faktu vākšanas vizītes. Viens no tiem ir sen (2006. gadā) iesniegts lūgumraksts, kurā ir minēti toksiski dubļi, kuri Šanonas estuārā uzkrājas tuvumā esošas alumīnija rūpnīcas darbības rezultātā. Lūgumraksta iesniedzēji brīdina, ka dubļi rada nopietnu un neatgriezenisku gruntsūdeņu un Šanonas upes piesārņojumu. Otrajā lūgumrakstā tiek norādīts uz ārkārtīgi integrētu apbūves projektu, kuru ir paredzēts īstenot jau apzināta plūdu riska teritorijā. Tālab vietējie iedzīvotāji baidās, ka viņu mājokļus apdraudēs plūdi. Pirms lēmuma pieņemšanas par konkrētiem faktu vākšanas vizīšu datumiem 2013. gadā PETI komitejas locekļi nolēma lūgt Īrijas pastāvīgo pārstāvniecību un Īrijas parlamenta Izmeklēšanas, Uzraudzības un lūgumrakstu komiteju sniegt atzinumu par šiem jautājumiem.

o        Tiesību aktu īstenošana ūdens apsaimniekošanas jomā

Gada sākumā Lūgumrakstu komiteja deva ieguldījumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas darbā, sagatavojot atzinumu par ES tiesību aktu īstenošanu ūdens apsaimniekošanas jomā (atzinuma sagatavotājs: Nikolaos Chountis). Atzinumā apsvērts, ka ūdens ir visas cilvēces kopīgs resurss un visas sabiedrības īpašums un tādēļ tas nedrīkstētu būt peļņas avots. Turklāt PETI komitejas locekļi piekrīt tam, ka piekļuve ūdenim būtu jāuzskata par pamattiesībām, kā arī par vispārējām tiesībām un ka ūdens ilgtspējīga izmantošana ir svarīga gan videi, gan veselībai, jo tam ir būtiska loma klimata regulēšanas ciklā.

Tālab tūlītēja un pareiza Ūdens pamatdirektīvas īstenošana rada PETI komitejas locekļiem bažas, un jo īpaši tas ir tādēļ, ka pilsoņi atkārtoti sniedz pierādījumus šīs direktīvas neefektīvai īstenošanai un piemērošanai plašā mērogā. Jau janvārī, reaģējot uz lūgumrakstu, kurš tika iesniegts no Apvienotās Karalistes, PETI komiteja nolēma sazināties ar attiecīgo Skotijas pašvaldību, lai pieprasītu izskaidrojumu attiecībā uz to, kāpēc netiek īstenota Direktīva par dzeramo ūdeni un Ūdens pamatdirektīva. PETI komiteja maijā uzklausīja lūgumrakstu iesniedzējus no Spānijas, kas ziņoja par, iespējams, neatļautu ūdens iegūšanu no nelegālām akām Haenas tuvumā, kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju.

PETI komitejas atzinumā tika aicināts (jo īpaši šis aicinājums bija paredzēts Eiropas Komisijai) atteikties no subsīdijām, kas neļauj stimulēt efektīvu ūdens apsaimniekošanu, un atbrīvot līdzekļus mērķtiecīgām subsīdijām, jo īpaši nabadzīgu un lauku iedzīvotāju atbalstam, lai nodrošinātu visiem pieejamu piekļuvi ūdenim. Vienlaikus PETI komiteja mudināja Komisiju un dalībvalstis uzlabot ūdens piesārņotāju ar ķīmiskām vielām uzraudzību un ziņošanu par šādiem gadījumiem, kā arī pieprasīja Komisijai izstrādāt vadlīnijas, lai nodrošinātu ūdens resursu apsaimniekošanas lielāku efektivitāti un konceptuālu plānu, kā aizsargāt ES ūdens resursus. Stratēģiju pamatā vajadzētu būt rūpīgam pārskatam par Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu, par ES politiku attiecībā uz ūdens trūkumu un sausumu, kā arī ar ūdens apsaimniekošanu saistīto ES pielāgošanās politiku.

Visbeidzot, Lūgumrakstu komiteja nolēma 2013. gadā organizēt faktu vākšanas vizīti uz Spānijas reģionu Galisiju, lai pārbaudītu vairākus lūgumrakstus, kuros minēts par ievērojamu ūdens piesārņojumu vairākās piekrastes zonās, jo īpaši vairāku estuāru ievērojamās bioloģiskās daudzveidības un tostarp Natura 2000 teritorijās.

Pilsoņi iekšējā tirgū

o       Pārvietošanās pārrobežu mērogā

Lūgumraksti ir apliecinājuši, ka pilsoņi Eiropas Savienībā turpina saskarties ar šķēršļiem, īstenojot savu pārvietošanas brīvību gan kā privātpersonas, gan kā darba ņēmēji, kā arī kā preču nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji un patērētāji. Saistībā ar iekšējo tirgu 2012. gadā tika iesniegti 143 lūgumraksti, kas ir 7,2 % no visiem lūgumrakstiem. Tas ir par 8,2 % vairāk salīdzinājumā ar 2011. un 2010. gadu, un par7,4 % vairāk nekā 2009. gadā.

Daudzus lūgumrakstus, kas saistīti ar iekšējo tirgu, var sadalīt tādos, kas attiecas uz personu brīvu pārvietošanos (37 % no visiem lūgumrakstiem par iekšējo tirgu), brīvu preču un pakalpojumu apriti (12 %) un kvalifikāciju atzīšanu (22 %). Piemēram, PETI komiteja pārbaudīja lūgumrakstu no Spānijas, kurā bija izteikta sūdzība, ka dažādās atšķirīgās nodevu sistēmas ES liek šķēršļus personu brīvai kustībai, kā arī preču un pakalpojumu apritei. Eiropas Komisija ir informējusi lūgumraksta iesniedzējus un PETI komiteju, ka tā nepārtraukti pārrauga šo jautājumu, lai sekmētu ceļa nodokļu politikas saskaņošanu.

Martā PETI komitejas atzinumā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā tika uzsvērts, ka dalībvalstis atkārtoti nav pareizi transponējušas vai īstenojušas ES tiesību aktus šajā jomā, un Komisija tika mudināta veikt savlaicīgus un piemērotus pasākumus, ja tā notiek (atzinuma sagatavotājs — Simon Busuttil).

Lūgumrakstu komiteja saņem arī sūdzības par neefektīvu tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību. Novembrī izskatītajā lietā Portugāles valstspiederīgais norādīja, ka 16 gadus strādājis kādā Nīderlandes uzņēmumā uz platformas, kas atrodas Ziemeļjūrā, bet darba devēji nebija viņu reģistrējuši sociālā nodrošinājuma iestādēs, kā rezultātā ir liegtas viņam pienākošās tiesības. Eiropas Komisija atzinusi, ka šīs gadījums ir pamats pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanai, bet Eiropas Savienības Tiesas sprieduma rezultātā ir noteiktas sankcijas par labu lūgumraksta iesniedzējam.

o       Patērētāju tiesību aizsardzība

Patērētāju tiesību uzlabošana un aizsardzība ir īpaši svarīga pilsoņu ikdienas dzīvē. Par šo jautājumu 2012. gadā tika iesniegts 101 lūgumraksts, kas ir 5,1 % no visiem lūgumrakstiem. Tas ir par 3,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2011. gadu, par 5,1 % vairāk nekā 2010. gadā un par 5 % vairāk nekā 2009. gadā.

Pilsoņi paļaujas uz to produktu un pakalpojumu kvalitāti un nekaitīgumu, kurus viņi iegādājas Eiropas Savienībā, bet pārāk bieži vērojami piemēri maldinošam marķējumam, diskriminējošai pārdošanas praksei, neatbilstošai drošībai, kavējumiem un nepareizas informācijas sniegšanai klientu apkalpošanā, kā arī pilnīgi nepareizai uzņēmējdarbības praksei. Piemēram, jūlijā PETI komitejas locekļi apsprieda piecu lūgumrakstu kopumu, kurus bija iesnieguši Itālijas pilsoņi un kuros bija ziņots, ka transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas dažos Itālijas reģionos ir būtiski augstākas nekā citos reģionos. PETI komitejas locekļi raizējas, ka šāda prakse ir diskriminējoša un ar to tiek pārkāpti patērētāju aizsardzības noteikumi, un tālab komitejas locekļi turpina dialogu ar valsts varas iestādēm un Eiropas Komisiju, lai pārbaudītu lūgumrakstu satura būtību.

Turklāt lūgumraksti ir apliecinājuši, ka pārrobežu sadarbības un saskaņošanas nostiprināšana ievērojami veicina patērētāju tiesību aizsardzību. Novembrī PETI komiteja atzinīgi novērtēja ierosinājumus, kas bija norādīti sūdzībā par to, kā aviosabiedrības risina jautājumus par pazaudēto bagāžu, un par to, ka acīmredzami ES lidostās bagāža tiek nozaudēta arvien vairāk un vairāk. Pamatojoties uz jautājumiem, kas saistīti ar pasažieru bagāžas pazaudēšanu, tika ierosināta sabiedriska apspriešana par iespējamu ES regulas pārskatīšanu šajā jomā. Tālab PETI komitejas locekļi mudināja Komisiju turpināt pasažieru informētības sekmēšanu par piemērojamajiem noteikumiem un uzraudzīt dalībvalstu darbības, lai nodrošinātu, ka šādi noteikumi tiek piemēroti.

Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā

Lūgumrakstu komiteja 2012. gadā ievērojamu uzmanību veltīja dzīvnieku labturībai. Gada sākumā PETI komiteja deva ieguldījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas darbā, sagatavojot atzinumu saistībā ar ziņojumu par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam (atzinuma sagatavotājs — Victor Boştinaru).

Atzinumā tiek vērsta uzmanība uz aizvien pieaugošo lūgumrakstu skaitu, ko iesnieguši Eiropas pilsoņi no visām dalībvalstīm, lūdzot padarīt stingrāku regulējumu par dzīvnieku aizsardzību un labturību, lai novērstu esošās nepilnības. PETI komiteja ir norādījusi ne tikai uz joprojām notiekošajiem uzvedumiem, kuri rada stresu un traumas un/vai kuru rezultātā tiek nogalināti dzīvnieki, piemēram, vēršu cīņas, bet arī uz lielo skaitu klejojošu suņu un kaķu, uz kuriem acīmredzot neattiecas Eiropas pamatlikums par dzīvnieku labturību.

Ņemot vērā lielo skaitu ES pilsoņu iesniegto lūgumrakstu, kuros pieprasīts tiesiskais regulējums mājdzīvnieku un klaiņojošu dzīvnieku aizsardzībai, PETI komiteja jūnijā iesniedza priekšlikumu plenārsēdes rezolūcijai par Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma noteikšanu mājdzīvnieku un klaiņojošu dzīvnieku aizsardzības jomā, ko Parlaments pieņēma jūlijā. Rezolūcijā aicināts, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis ratificētu Eiropas Konvenciju par lolojumdzīvnieku aizsardzību un lai Komisija iesniegtu ES tiesisko regulējumu mājdzīvnieku un klaiņojošu dzīvnieku aizsardzībai.

Saziņa ar pilsoņiem

Lūgumrakstu komiteja īpaši uzsver, ka ir nepieciešams palielināt lūgumrakstu izskatīšanas procesa popularizēšanu Eiropas Savienības pilsoņu vidū. Darba gaitā PETI komitejas locekļi ne tikai apsprieda lūgumrakstu satura būtību, bet sekmēja arī izpratnes palielināšanu par to, kādas tiesības ir Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem. Šajā sakarībā ievērības cienīgi ir tas, ka saskaņā Eirobarometra 365 izdevumu „Par Eiropas Savienības pilsonību”, 2012. gadā tikai nedaudz vairāk par trešdaļu (36 %) pilsoņu sevi uzskatīja par labi informētiem par savām tiesībām. Turklāt Eirobarometrā atklāts, ka gandrīz deviņi no desmit pilsoņiem (89 %) zina par tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam vai Eiropas Ombudam.

Lai uzlabotu informētību par PETI komitejas darbu, tā 2012. gadā turpināja aktīvi dažādos līdzdalības veidos sazināties ar pilsoņiem un lūgumrakstu iesniedzējiem, koncentrējot savus centienus uz dažiem svarīgākajiem aspektiem:

o       Lūgumrakstu iesniedzēju uzaicināšana uz komitejas sanāksmēm

Tāpat kā trīs iepriekšējos gados 2012. gadā lūgumrakstu iesniedzēji piedalījās katrā komitejas ikmēneša sanāksmē. Lūgumrakstu iesniedzēju piedalīšanās komitejas sanāksmēs nav obligāta prasība, bet, protams, tā padara diskusijas dinamiskākas. Attiecīgās dalībvalsts varas iestāžu pārstāvju, kā arī citu ieinteresēto pušu klātbūtne sanāksmēs ir tikpat lielā mērā vērtējama atzinīgi. Ievērības cienīgi ir tas, ka PETI komiteja ir vienīgā komiteja, kas pilsoņiem nodrošina tribīni, lai tieši paustu savas bažas Eiropas Parlamenta deputātiem, un šī komiteja nodrošina iespēju īstenot daudzpusēju dialogu starp ES iestādēm, valsts varas iestādēm un lūgumrakstu iesniedzējiem, garantējot pilnīgas pārredzamības gaisotni.

o       Faktu vākšanas vizītes

PETI komitejas locekļu delegācijas jomās, kuras skar lūgumrakstu iesniedzējus, tiek organizētas aptuveni vienu līdz četras reizes gadā un ir komitejas darba svarīga sastāvdaļa. Lēmums nosūtīt delegāciju parasti atbilst vajadzībai iegūt informāciju par lūgumrakstiem, kuri ir apspriesti komitejas sanāksmēs. Vizīšu sagatavošanai nepieciešamas vairākas nedēļas, lai nodrošinātu, ka PETI komitejas locekļi var apmeklēt attiecīgās teritorijas un tikties ar lūgumraksta iesniedzējiem, iestādēm un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Vizītes ir īslaicīgas un intensīvas, un tām seko papildu diskusijas komitejas sanāksmēs, kā arī darba dokumentu sagatavošana, kuros iekļauti secinājumi un ieteikumi.

Lūgumrakstu komiteja 2012. gadā nosūtīja delegāciju divu dienu ilgā vizītē uz Kampānijas un Lacijas reģioniem Itālijā, lai iedziļinātos atkritumu apsaimniekošanas jautājumos (sk. nodaļu, kas veltīta lūgumrakstiem par vidi un atkritumiem).

Attiecībā uz plāniem 2013. gadam PETI komiteja ir nolēmusi nosūtīt delegācijas uz Galisiju (Spānija), kur delegācija apmeklēs vairākus estuārus un apsvērs ar ūdens piesārņojumu saistītus jautājumus, uz Madridi (Spānija), lai turpinātu dialogu ar Spānijas iestādēm par Piekrastes likumu, uz Grieķiju, lai izpētītu lūgumrakstus par atkritumu apsaimniekošanu, uz Poliju (apmeklējums atlikts no 2012. gada), lai apsvērtu vairākus projektus par atklāta tipa raktuvēm Lejassilēzijā, un visbeidzot uz Īriju, kur PETI komiteja arī iedziļināsies ūdens piesārņojuma jautājumos Korkas un Kilkeni apvidos atbilstoši Īrijas parlamenta Lūgumrakstu komitejas ielūgumam.

o       Elektroniskās piekļuves uzlabošana informācijai

Lūgumrakstu komitejas tīmekļa vietnē ir iekļauts liels daudzums informācijas par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, kā arī par to pieņemamību un izskatīšanu. Turklāt ar tīmekļa vietnes starpniecību ir iespējams iesniegt lūgumrakstus, aizpildot īsu un vienkāršu veidlapu. Tiešsaistē 2012. gadā tika iesniegti 70 % no lūgumrakstiem, kamēr pārējie tika saņemti pa pastu. Tas ir par 58 % vairāk salīdzinājumā ar 2011. gadu un par 63 % vairāk nekā 2010. un 2009. gadā.

Lai uzlabotu pilsoņu piekļuvi lūgumrakstu izskatīšanas procedūrai, PETI komiteja turpina strādāt pie interneta portāla veidošanas un palaišanas. Šī jaunā tīmekļa vietne nodrošinās informāciju un, kas ir īpaši svarīgi, jaunas funkcijas, piemēram, informācijas iegūšanu par jau saņemtajiem lūgumrakstiem un iespējas pievienot tām savus parakstus. Pilsoņi iegūs ne tikai līdzdalības, bet arī izglītošanās iespēju, jo interneta portāls sniegs pārredzamu ainu par jautājumiem, kas rūp pilsoņiem, un par to, kā PETI komiteja ar savu darbu risina šos jautājumus.

o       PETI komitejas žurnāla un gada ziņojuma publicēšana

Ir iznākuši septiņi Lūgumrakstu komitejas žurnāla biļetena izdevumi, kas izplatīti vairāk nekā 1500 ieinteresētām personām. PETI komitejas žurnāls ir apritē komitejas sanāksmēs un citos pasākumos, un tas joprojām ir pieejams komitejas tīmekļa vietnē, kā arī tiek brīvi izplatīts ar sociālās plašsaziņas portālu, piemēram, Facebook, starpniecību. Apmēram puse no saņēmējiem ir Eiropas Parlamenta deputāti vai darbinieki, bet atlikušo daļu saņem citu ES iestāžu darbinieki, lūgumrakstu iesniedzēji un plašas sabiedrības citas ieinteresētās aprindas.

Lūgumrakstu komitejas 2011. gada ziņojums pirmo reizi tika publicēts lietotājiem viegli pieejamā formātā, lai to izplatītu plašai sabiedrībai. To ir saņēmuši 18 000 pilsoņu, kas ir ļoti iespaidīgs skaitlis. Komiteja cer, ka šo ziņojumu par 2012. gada saņems un tas ieinteresēs arvien lielāku skaitu pilsoņu.

o       Interaktivitātes ieviešana

Lūgumrakstu komitejai ir ļoti svarīga tās sanāksmju straumēšana tīmeklī. Lielu skaitu lūgumrakstu paraksta vairāki lūgumraksta iesniedzēji, kuri bieži vien nevar ierasties Briselē, lai piedalītos sanāksmē. Tālab straumēšana tīmeklī ļauj lielam skaitam pilsoņu sekot diskusijām tiešajā ēterā ar interneta starpniecību. PETI komiteja turpinās veicināty informētību par tās sanāksmju un pasākumu straumēšanu tīmeklī un dalību šajā straumēšanā, kas ir veids, kā sasniegt cik vien iespējams daudz ieinteresēto pušu pārstāvjus.

Lai pēc iespejas vairāk palielinātu atpazīstamību un interaktivitāti, PETI komiteja izplata informāciju un reaģē uz to ar sociālo informācijas nesēju starpniecību kā, piemēram, portālu Facebook un Twitter. Korespondence tiek izskatīta, ir labprāt gaidīta, tiek apkopota un komentēta aptuveni 2500 lietotāju, galvenokārt plašas sabiedrības pārstāvju, auditorijā, kopumā sasniedzot vairāk nekā 1,5 miljonus.

Visbeidzot, PETI komiteja dara visu iespējamo, lai piedalītos ikgadējā atvērto durvju dienā. Sestdien, 2012. gada 12. maijā, deputāti un komitejas sekretariāta darbinieki laipni sagaidīja simtiem apmeklētāju, kuri ieradās Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta informācijas birojā, lai iepazītos ar Eiropas Parlamenta darbu un saņemtu informāciju par tiesībām iesniegt lūgumrakstus.

o       Darbs ar EP informācijas birojiem dalībvalstīs

Eiropas Parlamenta dalībvalstīs esošo informācijas biroju loma ir būtiska, jo tas pilsoniskai sabiedrībai un oficiālām struktūrvienībām ir decentralizēts veids piekļūšanai visiem Parlamenta dienestiem. Īpaši faktu vākšanas vizīšu gaitā PETI koordinē savu darbību ar attiecīgajiem informācijas birojiem, lai izplatītu informāciju pilsoņiem un rīkotu konferences ar presi. Savukārt pilsoņi laiku pa laikam iesniedz lūgumrakstus savas valsts EP informācijas birojā, kurš nosūta iesniegumus PETI komitejai.

STATISTIKAS PIELIKUMS

Tabulu kopsavilkums

1. tabula. Lūgumrakstu reģistrēšana un pieņemšana

2. tabula. Lūgumrakstu sadalījums atkarībā no iesniegšanas formāta

3. tabula. Lūgumrakstu sadalījums pa tematiem

3.a tabula. Galvenie temati 2012. gadā

3.b tabula. Citi temati 2012. gadā

4. tabula. Lūgumrakstu sadalījums pa attiecīgajām valstīm

5. tabula. Lūgumrakstu sadalījums atkarībā no lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederības

6. tabula. Lūgumrakstu sadalījums atkarībā no valodas, kurā tie iesniegti

7. tabula. Lūgumrakstu sadalījums pēc to iesniegšanas gada un atkarībā no to pašreizējā statusa

8. tabula. Sabiedrības piedalīšanās komitejas sanāksmēs un atmaksāšana

1. tabula. Lūgumrakstu reģistrēšana un pieņemšana (2009–2012), norādot procentuālo daļu no kopējā skaita

	2009		2010		2011		2012
Kopējais iesniegumu skaits	1924	-	1746	-	2091	-	2322	-
no tiem — nereģistrētie	0	0,0%	91	5,2%	677	32,4%	337	14,5%
no tiem reģistrēti kā lūgumraksti	1924	100,0%	1655	94,8%	1414	67,6%	1986	85,5%
REGISTRĒTO LŪGUMRAKSTU KOPĒJAIS SKAITS	1924	-	1655	-	1414	-	1986	-
ATZĪTI PAR NEPIEŅEMAMIEM	816	42,4%	667	40,3%	416	29,4%	580	29,2%
ATZĪTI PAR PIEŅEMAMIEM	1108	57,6%	988	59,7%	998	70,6%	1406	70,8%
KOPĀ ATZĪTI PAR PIEŅEMAMIEM	1108	-	988	-	998	-	1406	-
izskatīti, sniedzot tiešu atbildi	424	38,3%	405	41,0%	315	31,6%	510	36,2%
nosūtīti EK atzinuma sniegšanai	710	64,1%	607	61,4%	649	65,0%	853	60,7%
nosūtīti citām struktūrām atzinuma sniegšanai	29	2,6%	26	2,6%	26	2,6%	59	4,2%
nosūtīti citām struktūrām informācijas sniegšanai	211	19,0%	184	18,6%	162	16,2%	297	21,1%
* Iesniegumi, kas neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 227. pantam (bijušais EK līguma 194. pants), netiek reģistrēti kā lūgumraksti.

2. tabula. Lūgumrakstu sadalījums atkarībā no iesniegšanas formāta (2009–2012), norādot procentuālo daļu no kopējā skaita

Iesniegšanas formāts	2009		2010		2011		2012
Elektroniski	1204	63%	1046	63%	815	58%	1387	70%
Papīra	720	37%	609	37%	599	42%	599	30%
KOPĒJAIS REĢISTRĒTO LŪGUMRAKSTU SKAITS	1924	-	1655	-	1414	-	1986	-

3. tabula. Lūgumrakstu sadalījums pa tematiem (2009–2012), norādot procentuālo daļu no kopējā skaita

3.a tabula. Galvenie temati 2012. gadā

Temats (sadalījums pēc procentuālās daļas 2012. gadā)	2009		2010		2011		2012
Pamattiesības	430	22,3%	338	20,4%	297	21,0%	500	25,1%
Invaliditāte	0	0,0%	0	0,0%	1	0,1%	10	0,5%
Tiesiskums	159	8,3%	125	7,6%	131	9,3%	242	12,2%
Īpašums	106	5,5%	61	3,7%	51	3,6%	47	2,4%
Vide	229	11,9%	246	14,9%	260	18,4%	279	14,1%
Ietekmes novērtējumi	40	2,1%	43	2,6%	26	1,8%	23	1,2%
Piesārņojums	53	2,8%	48	2,9%	49	3,5%	57	2,9%
Aizsardzība un saglabāšana	48	2,5%	62	3,7%	38	2,7%	31	1,6%
Atkritumi	18	0,9%	25	1,5%	25	1,8%	37	1,9%
Ūdens	11	0,6%	14	0,8%	19	1,3%	24	1,2%
Iekšējais tirgus	142	7,4%	135	8,2%	116	8,2%	143	7,2%
Brīva preču un pakalpojumu aprite	17	0,9%	22	1,3%	19	1,3%	17	0,9%
Personu brīva pārvietošanās	71	3,7%	52	3,1%	33	2,3%	53	2,7%
Kvalifikāciju atzīšana	20	1,0%	23	1,4%	24	1,7%	31	1,6%
Veselība	104	5,4%	83	5,0%	74	5,2%	110	5,5%
Patērētāju tiesības	96	5,0%	84	5,1%	55	3,9%	101	5,1%
Dzīvnieku labturība	37	1,9%	34	2,1%	36	2,5%	60	3,0%
KOPĒJAIS REĢISTRĒTO LŪGUMRAKSTU SKAITS	1924	-	1655	-	1414	-	1986	-

3. tabula. Lūgumrakstu sadalījums pa tematiem (2009–2012), norādot procentuālo daļu no kopējā skaita (turpinājums)

3.b tabula. Citi temati 2012. gadā

Temats (sadalījums alfabētiskā kārtībā)	2009		2010		2011		2012
Lauksaimniecība	22	1,1%	21	1,3%	21	1,5%	31	1,6%
Patvērums	6	0,3%	12	0,7%	6	0,4%	12	0,6%
Konkurence	25	1,3%	20	1,2%	14	1,0%	27	1,4%
Konstitucionālie jautājumi	26	1,4%	27	1,6%	26	1,8%	63	3,2%
Kultūra un kultūras mantojums	35	1,8%	26	1,6%	21	1,5%	25	1,3%
Ekonomikas un monetārie jautājumi	27	1,4%	26	1,6%	53	3,7%	75	3,8%
Izglītība	47	2,4%	46	2,8%	53	3,7%	48	2,4%
Nodarbinātība	105	5,5%	62	3,7%	45	3,2%	74	3,7%
Enerģētika	30	1,6%	24	1,5%	43	3,0%	48	2,4%
Paplašināšanās	5	0,3%	1	0,1%	1	0,1%	0	0,0%
Iespēju vienlīdzība un dzimumi	14	0,7%	12	0,7%	6	0,4%	6	0,3%
Ārējās attiecības	38	2,0%	18	1,1%	16	1,1%	26	1,3%
Finanšu pakalpojumi	26	1,4%	19	1,1%	24	1,7%	45	2,3%
Jūrlietas un zivsaimniecība	11	0,6%	5	0,3%	9	0,6%	6	0,3%
Pārtikas nekaitīgums	3	0,2%	9	0,5%	7	0,5%	12	0,6%
Krāpšana un korupcija	22	1,1%	32	1,9%	25	1,8%	66	3,3%
Imigrācija	38	2,0%	37	2,2%	45	3,2%	33	1,7%
Rūpniecība un uzņēmējdarbība	45	2,3%	33	2,0%	21	1,5%	48	2,4%
Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi	33	1,7%	26	1,6%	27	1,9%	27	1,4%
Iestādes	36	1,9%	30	1,8%	17	1,2%	64	3,2%
Pensija	51	2,7%	68	4,1%	30	2,1%	51	2,6%
Personīgi jautājumi	216	11,2%	191	11,5%	97	6,9%	150	7,6%
Reģionālā politika	13	0,7%	10	0,6%	8	0,6%	7	0,4%
Pētniecība un inovācijas	9	0,5%	3	0,2%	1	0,1%	6	0,3%
Atlīdzināšana	27	1,4%	9	0,5%	1	0,1%	3	0,2%
Drošība	10	0,5%	8	0,5%	10	0,7%	21	1,1%
Sociālie jautājumi:	93	4,8%	77	4,7%	78	5,5%	89	4,5%
Nodokļi	61	3,2%	63	3,8%	48	3,4%	67	3,4%
Tirdzniecība	9	0,5%	8	0,5%	6	0,4%	18	0,9%
Transports	101	5,2%	101	6,1%	69	4,9%	91	4,6%
Pilsētu attīstība	77	4,0%	35	2,1%	28	2,0%	11	0,6%
Balsstiesības un vēlēšanas	23	1,2%	4	0,2%	7	0,5%	8	0,4%
KOPĒJAIS REĢISTRĒTO LŪGUMRAKSTU SKAITS	1924	-	1655	-	1414	-	1986	-

4. tabula. Lūgumrakstu sadalījums pa attiecīgajām valstīm (2009–2012), norādot procentuālo daļu no kopējā skaita

Dalībvalsts (sadalījums alfabētiskā kārtībā)	2009		2010		2011		2012
Austrija	34	1,8%	36	2,2%	18	1,3%	19	1,0%
Beļģija	30	1,6%	28	1,7%	12	0,8%	21	1,1%
Bulgārija	56	2,9%	36	2,2%	52	3,7%	55	2,8%
Kipra	13	0,7%	18	1,1%	10	0,7%	14	0,7%
Čehija	13	0,7%	15	0,9%	15	1,1%	18	0,9%
Dānija	14	0,7%	25	1,5%	14	1,0%	21	1,1%
Igaunija	4	0,2%	7	0,4%	3	0,2%	4	0,2%
„Eiropas Savienība”	404	21,0%	285	17,2%	311	22,0%	542	27,3%
Somija	20	1,0%	26	1,6%	11	0,8%	18	0,9%
Francija	73	3,8%	62	3,7%	64	4,5%	77	3,9%
Vācija	299	15,5%	273	16,5%	183	12,9%	249	12,5%
Grieķija	74	3,8%	71	4,3%	48	3,4%	79	4,0%
Ungārija	25	1,3%	36	2,2%	23	1,6%	62	3,1%
Īrija	37	1,9%	27	1,6%	22	1,6%	28	1,4%
Itālija	177	9,2%	183	11,1%	138	9,8%	170	8,6%
Latvija	11	0,6%	7	0,4%	3	0,2%	8	0,4%
Lietuva	14	0,7%	7	0,4%	8	0,6%	19	1,0%
Luksemburgā	4	0,2%	3	0,2%	4	0,3%	7	0,4%
Malta	9	0,5%	13	0,8%	9	0,6%	21	1,1%
Nīderlande	35	1,8%	12	0,7%	20	1,4%	25	1,3%
Polija	100	5,2%	66	4,0%	104	7,4%	80	4,0%
Portugāle	37	1,9%	26	1,6%	30	2,1%	31	1,6%
Rumānija	143	7,4%	102	6,2%	106	7,5%	146	7,4%
Slovākija	19	1,0%	7	0,4%	8	0,6%	18	0,9%
Slovēnija	12	0,6%	6	0,4%	7	0,5%	6	0,3%
Spānija	279	14,5%	288	17,4%	216	15,3%	298	15,0%
Zviedrija	17	0,9%	16	1,0%	13	0,9%	17	0,9%
Apvienotā Karaliste	83	4,3%	66	4,0%	60	4,2%	73	3,7%
Trešās valstis kopumā	95	4,9%	84	5,1%	74	5,2%	70	3,5%
KOPĒJAIS REĢISTRĒTO LŪGUMRAKSTU SKAITS*	1924	-	1655	-	1414		1986	-
* Lūdzu, ņemiet vērā, ka reģistrēto lūgumrakstu kopējais skaits nav atsevišķu lūgumrakstu summa no sadalījuma pa valstīm.

5. tabula. Lūgumrakstu sadalījums atkarībā no lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederības (2009–2012), norādot procentuālo daļu no kopējā skaita

Dalībvalsts (sadalījums alfabētiskā kārtībā)	2009		2010		2011		2012
Austrija	38	2,0%	25	1,5%	24	1,7%	29	1,5%
Beļģija	27	1,4%	29	1,8%	22	1,6%	33	1,7%
Bulgārija	54	2,8%	40	2,4%	49	3,5%	57	2,9%
Kipra	8	0,4%	8	0,5%	4	0,3%	7	0,4%
Čehija	6	0,3%	9	0,5%	10	0,7%	14	0,7%
Dānija	13	0,7%	17	1,0%	11	0,8%	11	0,6%
Igaunija	3	0,2%	2	0,1%	3	0,2%	2	0,1%
Somija	26	1,4%	25	1,5%	12	0,8%	15	0,8%
Francija	79	4,1%	78	4,7%	78	5,5%	92	4,6%
Vācija	496	25,8%	409	24,7%	315	22,3%	475	23,9%
Grieķija	78	4,1%	69	4,2%	49	3,5%	74	3,7%
Ungārija	17	0,9%	31	1,9%	26	1,8%	62	3,1%
Īrija	31	1,6%	27	1,6%	16	1,1%	34	1,7%
Itālija	219	11,4%	215	13,0%	166	11,7%	241	12,1%
Latvija	11	0,6%	8	0,5%	3	0,2%	8	0,4%
Lietuva	8	0,4%	12	0,7%	6	0,4%	21	1,1%
Luksemburgā	2	0,1%	0	0,0%	4	0,3%	7	0,4%
Malta	11	0,6%	11	0,7%	6	0,4%	7	0,4%
Nīderlande	44	2,3%	18	1,1%	23	1,6%	31	1,6%
Polija	129	6,7%	94	5,7%	125	8,8%	99	5,0%
Portugāle	32	1,7%	25	1,5%	24	1,7%	33	1,7%
Rumānija	152	7,9%	101	6,1%	102	7,2%	140	7,1%
Slovākija	14	0,7%	4	0,2%	7	0,5%	11	0,6%
Slovēnija	10	0,5%	4	0,2%	7	0,5%	7	0,4%
Spānija	237	12,3%	261	15,8%	204	14,4%	311	15,7%
Zviedrija	13	0,7%	11	0,7%	12	0,8%	17	0,9%
Apvienotā Karaliste	122	6,3%	91	5,5%	80	5,7%	105	5,3%
Trešās valstis kopumā	44	2,3%	31	1,9%	26	1,8%	43	2,2%
KOPĒJAIS REĢISTRĒTO LŪGUMRAKSTU SKAITS	1924	-	1655	-	1414	-	1986	-
*Lūdzu, ņemt vērā, ka šeit norādīta lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība.

6. tabula. Lūgumrakstu sadalījums atkarībā no valodas, kurā tie iesniegti, (2009–2012), norādot procentuālo daļu no kopējā skaita

Dalībvalsts (sadalījums pēc procentuālās daļas 2012. gadā)	2009		2010		2011		2012
Vācu valoda	548	28,5%	430	26,0%	348	24,6%	498	25,1%
Angļu valoda	343	17,8%	295	17,8%	263	18,6%	360	18,1%
Spāņu valoda	237	12,3%	260	15,7%	200	14,1%	303	15,3%
Itāļu valoda	203	10,6%	199	12,0%	145	10,3%	224	11,2%
Franču valoda	107	5,6%	100	6,0%	91	6,4%	123	6,2%
Rumāņu valoda	110	5,7%	72	4,4%	74	5,2%	105	5,3%
Poļu valoda	116	6,0%	86	5,2%	112	7,9%	86	4,3%
Grieķu valoda	61	3,2%	58	3,5%	41	2,9%	68	3,4%
Ungāru valoda	16	0,8%	23	1,4%	16	1,1%	53	2,7%
Bulgāru valoda	37	1,9%	25	1,5%	38	2,7%	37	1,9%
Nīderlandiešu valoda	46	2,4%	23	1,4%	22	1,6%	28	1,4%
Portugāļu valoda	27	1,4%	19	1,1%	17	1,2%	28	1,4%
Lietuviešu valoda	7	0,4%	5	0,3%	2	0,1%	15	0,8%
Somu valoda	19	1,0%	21	1,3%	6	0,4%	11	0,6%
Slovāku valoda	11	0,6%	4	0,2%	6	0,4%	10	0,5%
Zviedru valoda	8	0,4%	5	0,3%	10	0,7%	10	0,5%
Čehu valoda	4	0,2%	5	0,3%	1	0,1%	7	0,4%
Latviešu valoda	7	0,4%	6	0,4%	1	0,1%	5	0,3%
Dāņu valoda	9	0,5%	13	0,8%	8	0,6%	4	0,2%
Slovēņu valoda	4	0,2%	3	0,2%	7	0,5%	4	0,2%
Katalāņu valoda	0	0,0%	1	0,1%	0	0,0%	4	0,2%
Igauņu valoda	1	0,1%	1	0,1%	2	0,1%	2	0,1%
Teksts iesniegts vairākās valodās	1	0,1%	1	0,1%	3	0,2%	1	0,1%
Maltiešu valoda	2	0,1%	1	0,1%	1	0,1%	0	0,0%
KOPĒJAIS REĢISTRĒTO LŪGUMRAKSTU SKAITS	1924	-	1655	-	1414	-	1986	-

7. tabula. Lūgumrakstu sadalījums pēc to iesniegšanas gada (1997–2012) un atkarībā no to pašreizējā statusa*, norādot procentuālo daļu no kopējā skaita

Reģistrācijas gads	Kopā reģistrēti	Izskatīšana turpinās		Izskatīti
2012	1986	894	45,0%	1092	55,0%
2011	1414	299	21,1%	1115	78,9%
2010	1655	176	13,5%	1480	86,5%
2009	1924	141	9,3%	1783	90,7%
2008	1886	109	7,5%	1777	92,5%
2007	1506	102	8,0%	1506	92,0%
2006	1021	44	4,4%	977	95,6%
2005	1016	28	2,8%	988	97,0%
2004	2002	15	1,6%	987	98,4%
2003	1315	6	0,5%	1309	99,5%
2002	1601	4	0,3%	1597	99,7%
2001	1132	0	0,0%	1132	100,0%
2000	908	1	0,1%	907	99,9%
1999	934	1	0,1%	933	99,9%
1998	1127	2	0,2%	1125	99,8%
1997	1306	1	0,1%	1305	99,9%
*Dati uz 01.07.2013.

8. tabula. Sabiedrības piedalīšanās komitejas sanāksmēs un atmaksāšana (2009–2012)

	2009	2010	2011	2012
Kopējais personu skaits, kas piedalījušies sanāksmēs	245	243	242	234
– no tiem lūgumraksta galvenais iesniedzējs	86	89	148	62
Lūgumraksta iesniedzēji, kas saņēmuši atlīdzību	24	12	10	22
Kompensāciju izmaksas	€10.665	€5.710	€6.513	€13.447

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Margrete Auken, Heinz K. Becker, Victor Boştinaru, Philippe Boulland, Michael Cashman, Giles Chichester, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, Carlos José Iturgaiz Angulo, Peter Jahr, Lena Kolarska-Bobińska, Miguel Angel Martínez Martínez, Erminia Mazzoni, Edward McMillan-Scott, Roberta Metsola, Jaroslav Paška, Nicole Sinclaire, Jarosław Leszek Wałęsa, Angelika Werthmann, Rainer Wieland, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Birgit Collin-Langen, Vicente Miguel Garcés Ramón, Norica Nicolai, Ioannis A. Tsoukalas