ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei
26.9.2013 - (COM(2012)0773 – C7‑0415/2012 – 2012/0359(COD)) - ***I
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Niccolò Rinaldi
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei
(COM(2012)0773 – C7‑0415/2012 – 2012/0359(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0773),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0415/2012),
- ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0308/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums Virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei |
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei un par Padomes Regulas (EK) Nr. 3286/94 grozīšanu |
Pamatojums | |
Ar šo regulu tiek grozīti arī novecojušie Tirdzniecības šķēršļu regulas noteikumi. | |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu attiecīgie instrumenti tās tiesību faktiskai īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā aizsargāt savas ekonomiskās intereses. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad trešās valstis ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kas mazina ieguvumus, kurus Savienības uzņēmējiem nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Savienībai jābūt iespējai ātri un elastīgi reaģēt saistībā ar procedūrām un termiņiem, kas noteikti tās noslēgtajos starptautiskās tirdzniecības noteikumos. Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem tiesību akti, ar ko nosaka regulējumu Savienības tiesību īstenošanai konkrētās īpašās situācijās. |
(2) Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu attiecīgie instrumenti tās tiesību faktiskai īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā aizsargāt savas ekonomiskās intereses. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad trešās valstis ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kas mazina ieguvumus, kurus Savienības uzņēmējiem nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Savienībai jābūt iespējai ātri un elastīgi reaģēt saistībā ar procedūrām un termiņiem, kas noteikti tās noslēgtajos starptautiskās tirdzniecības noteikumos. Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem tiesību akti, ar ko nosaka regulējumu Savienības tiesību īstenošanai konkrētās īpašās situācijās, un jāpiešķir attiecīgi resursi, lai nodrošinātu, ka pieejamie resursi tiek efektīvi izmantoti šiem instrumentiem. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2a) Izvēloties pasākumus, kuru mērķis ir faktiski īstenot Savienības tiesības, būtu jāņem vērā to spēja veicināt starptautiskās tirdzniecības noteikumu ievērošanu attiecīgajās trešās valstīs, kā arī sniegt atvieglojumu tiem ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm, kuras visvairāk ir ietekmējuši trešo valstu veiktie tirdzniecības ierobežošanas pasākumi. Saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem pasākumiem nevajadzētu ierobežot Savienības piekļuvi izejmateriāliem, kas ir nozīmīgi Eiropas rūpniecības nozarēm. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(3) PTO un citu, tostarp reģionālu vai divpusēju, strīdu izšķiršanas mehānismu mērķis ir rast pozitīvu risinājumu visiem strīdiem, kas rodas starp Savienību un otru attiecīgā nolīguma pusi vai pārējām attiecīgā nolīguma pusēm. Tomēr Savienībai vajadzētu apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar minētajiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, ja citi mēģinājumi rast pozitīvu strīda risinājumu ir bijuši neveiksmīgi. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt konkrēto trešo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. |
(3) PTO un citu, tostarp reģionālu vai divpusēju, strīdu izšķiršanas mehānismu mērķis ir rast pozitīvu risinājumu visiem strīdiem, kas rodas starp Savienību un otru attiecīgā nolīguma pusi vai pārējām attiecīgā nolīguma pusēm. Tomēr Savienībai vajadzētu apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar minētajiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, ja citi mēģinājumi rast pozitīvu strīda risinājumu ir bijuši neveiksmīgi. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt konkrēto trešo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. Savienībai būtu vienmēr jāizmanto efektīvākais pieejamais strīdu izšķiršanas mehānisms. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(4) Saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem PTO dalībvalstij, kas ierosina piemērot aizsardzības pasākumu vai prasa pagarināt aizsardzības pasākuma termiņu, būtu jācenšas saglabāt starp sevi un eksportētājām dalībvalstīm praktiski līdzvērtīgu koncesiju un citu saistību līmeni, ko šāds aizsardzības pasākums ietekmētu nelabvēlīgi. Līdzīgi noteikumi ir piemērojami saistībā ar citiem Savienības noslēgtiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem, starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Savienībai būtu jāveic līdzsvara atjaunošanas pasākumi, apturot koncesijas vai citas saistības gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts neveic apmierinošus pielāgojumus. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt trešās valstis ieviest tirdzniecības veicināšanas pasākumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. |
(4) Saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem PTO dalībvalstij, kas ierosina piemērot aizsardzības pasākumu vai prasa pagarināt aizsardzības pasākuma termiņu, būtu jācenšas saglabāt starp sevi un eksportētājām dalībvalstīm praktiski līdzvērtīgu koncesiju un citu saistību līmeni, ko šāds aizsardzības pasākums ietekmētu nelabvēlīgi. Līdzīgi noteikumi ir piemērojami saistībā ar citiem Savienības noslēgtiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem, starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Savienībai būtu jāveic līdzsvara atjaunošanas pasākumi, apturot koncesijas vai citas saistības gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts neveic pienācīgus un samērīgus pielāgojumus. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt trešās valstis ieviest tirdzniecības veicināšanas pasākumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(5) To koncesiju grozīšanu vai atsaukšanu, kas noteiktas PTO dalībvalstu tarifu sarakstos, reglamentē GATT 1994 XXVIII pants un ar to saistītā vienošanās. PTO dalībvalstis, ko ietekmē šādi grozījumi, konkrētos apstākļos ir tiesīgas atsaukt praktiski līdzvērtīgas koncesijas. Savienībai šādos gadījumos būtu jāpieņem līdzsvara atjaunošanas pasākumi, ja vien nav panākta vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. Savienības rīcības mērķis būtu rosināt trešās valstis pieņemt tirdzniecības veicināšanas pasākumus. |
(5) To koncesiju un saistību grozīšanu vai atsaukšanu, kas noteiktas PTO dalībvalstu tarifu sarakstos un īpašo saistību sarakstā, reglamentē GATT 1994 XXVIII pants un ar to saistītā vienošanās, kā arī Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XXI pants un ar tā īstenošanu saistītās procedūras. PTO dalībvalstis, ko ietekmē šādi grozījumi, konkrētos apstākļos ir tiesīgas atsaukt praktiski līdzvērtīgas koncesijas vai saistības. Savienībai šādos gadījumos būtu jāpieņem līdzsvara atjaunošanas pasākumi, ja vien nav panākta vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. Savienības rīcības mērķis būtu rosināt trešās valstis pieņemt pasākumus, ar kuriem atjauno savstarpēju izdevīgumu un veicina tirdzniecību. |
Pamatojums | |
Pakalpojumi būtu jāiekļauj tajos tirdzniecības politikas pasākumos, kas ir Savienības rīcībā, ciktāl to pieļauj starptautiskie vai divpusējie tirdzniecības strīdu izšķiršanas nolēmumi. | |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(6) Savienībai jābūt iespējai īstenot tās tiesības valsts iepirkuma jomā, ņemot vērā, ka PTO Nolīgums par valsts iepirkumu nosaka, ka strīdi, kas rodas saistībā ar minēto nolīgumu, nav iemesls, lai apturētu koncesijas vai citas saistības atbilstoši jebkuram citam PTO nolīgumam, uz kuru attiecas vienošanās. |
(6) Svarīgi, lai Savienībai būtu iespēja ātri īstenot tās tiesības valsts iepirkuma jomā, ja kāda puse neievēro savas saistības atbilstoši PTO Nolīgumam par valsts iepirkumu vai ikvienam divpusējam vai reģionālam saistošam nolīgumam. Savienības darbības mērķim vajadzētu būt praktiski līdzvērtīgu koncesiju līmeņa uzturēšanai valsts iepirkuma jomā. |
Pamatojums | |
Jāprecizē, ka iepirkuma pasākumu pieņemšana ir iespējama ne tikai saistībā ar GPA, bet arī citos gadījumos, jo īpaši, ja BTN partneris neievēro BTN iepirkuma saistības. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(7) Šajā regulā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, kuru izstrādē un piemērošanā Savienībai ir pieredze; laikus būtu jānovērtē iespēja paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai tajā ietvertu pakalpojumu un intelektuālā īpašuma tiesību nozares, ņemot vērā katras šīs jomas specifiku. |
(7) Ar šo regulu būtu jārada iespēja Savienībai izveidot pilnīgu un efektīvu regulējumu, kas ļautu pieņemt pasākumus bez kavēšanās. Tomēr iespēja paplašināt darbības jomu ar jauniem pasākumiem, kas aptver jaunas tirdzniecības jomas, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāuzskata par daļu no pētījuma, ko veic vienlaikus ar novērtējuma ziņojumu par šīs regulas darbību, kas minēts 10. pantā un būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(9) Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās pirmreizējās īstenošanas, lai novērtētu un vajadzības gadījumā uzlabotu tās efektivitāti. |
(9) Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība ne vēlāk kā piecus gadus pēc pirmreizējās īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši šai regulai, lai novērtētu tās īstenošanu un vajadzības gadījumā uzlabotu tās efektivitāti. Komisijai ziņojumos par stratēģiju „Eiropa 2020” būtu jāiekļauj šīs regulas piemērotības analīze, jo īpaši attiecībā uz spēju novērst tirdzniecības šķēršļus. |
Pamatojums | |
Tā kā cerams, ka regulas spēkā esība atturēs mūsu tirdzniecības partnerus no noteikumu neievērošanas, paredzēta garāka pārskatīšanas klauzula gadījumā, ja Komisijai būs retāk jāpiemēro izpildes mehānismi. | |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9a) Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par savu nodomu īstenot tirdzniecības politikas pasākumus saskaņā ar šo regulu. Šajā informācijā jāietver sīks apraksts par konkrēto gadījumu un plānotajiem pasākumiem, par Savienības rūpniecības nozarei nodarīto kaitējumu, paredzēto pasākumu pamatojums un iespējamā ietekme. Pēc šo pasākumu veikšanas Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumu faktisko ietekmi. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9b) Novērtējot Savienības vispārējās intereses attiecībā uz izpildes pasākumu pieņemšanu, Komisijai, vienlaikus izmantojot līdzsvarotu pieeju, būtu īpaši jāņem vērā Savienības ražotāju situācija. Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par to, kā tā ir noteikusi Savienības vispārējās intereses katrā konkrētajā gadījumā. |
Pamatojums | |
Savienības vispārējo interešu noteikšana ir uzdevums, kas līdzinās Savienības interešu pārbaudei antidempinga un pretsubsīdiju procedūrās, jo tiek izmantoti līdzīgi apsvērumi par līdzsvarotu pieeju attiecībā uz ražotāju un lietotāju/patērētāju interesēm. Tā kā ir nepieciešams izstrādāt stratēģisku pieeju Eiropas rūpniecības politikai, jo īpaši ir jāņem vērā ietekme uz ražotāju vajadzībām. | |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10a) Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments, jo īpaši gadījumos, kad Savienība jautājumu ir iesniegusi strīdu izšķiršanas padomei. Pēc katra strīdu izšķiršanas padomes pieņemtā lēmuma, ar ko Savienībai ļauj veikt pasākumus, Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamenta komitejai, kas atbildīga par starptautisko tirdzniecību, par savu nodomu veikt šādus pasākumus vai atturēties no to veikšanas. Ja Savienība nolemj veikt pasākumus, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par izvēlētajiem pasākumiem. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13a) Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisijai būtu regulāri jāpiedalās Strīdu noregulēšanas un lēmumu izpildes dialogā, kas paredzēts šajā regulā. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 1. pants – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Šajā regulā paredzēti noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek faktiski īstenotas Savienības tiesības apturēt vai atsaukt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā |
Šajā regulā paredzēti noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek faktiski un savlaicīgi īstenotas Savienības tiesības apturēt vai atsaukt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā |
Pamatojums | |
Savienības tiesības jāīsteno ne tikai faktiski, bet arī laikus. | |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – a punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) reaģēt uz trešo valstu izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības intereses, lai rastu apmierinošu risinājumu; |
(a) reaģēt uz trešo valstu izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības intereses, lai rastu apmierinošu risinājumu, kas sniedz atvieglojumus ietekmētajiem ekonomikas dalībniekiem Savienībā; |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – b punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) atjaunot līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja tiek mainīts importa režīms, ko piemēro precēm no Savienības. |
(b) atjaunot līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja tiek mainīts režīms, ko piemēro precēm vai pakalpojumiem no Savienības. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – b punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) “koncesijas vai citas saistības” ir tarifa koncesijas vai jebkuras citas priekšrocības, ko Savienība ir apņēmusies piemērot tirdzniecībā ar trešām valstīm atbilstoši starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, kurus tā noslēgusi; |
(b) “koncesijas vai citas saistības” ir tarifa koncesijas, īpašas saistības pakalpojumu jomā vai jebkuras citas priekšrocības, ko Savienība ir apņēmusies piemērot tirdzniecībā ar trešām valstīm atbilstoši starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, kurus tā noslēgusi; |
Pamatojums | |
Pakalpojumi būtu jāiekļauj tajos tirdzniecības politikas pasākumos, kas ir Savienības rīcībā, ciktāl to pieļauj starptautiskie vai divpusējie tirdzniecības strīdu izšķiršanas nolēmumi. Tāpēc nepieciešama definīcija. | |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu, ja nav bijusi vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. |
(d) gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas vai saistības saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu vai GATS XXI pantu, ja nav bijusi vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. |
Pamatojums | |
Pakalpojumi būtu jāiekļauj tajos tirdzniecības politikas pasākumos, kas ir Savienības rīcībā, ciktāl to pieļauj starptautiskie vai divpusējie tirdzniecības strīdu izšķiršanas nolēmumi. | |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja ir vajadzīga rīcība, lai aizsargātu Savienības intereses 3. panta 1. punktā minētajos gadījumos, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka atbilstīgus tirdzniecības politikas pasākumus. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
1. Ja ir vajadzīga rīcība, lai aizsargātu Savienības intereses 3. panta 1. punktā minētajos gadījumos, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka atbilstīgus tirdzniecības politikas pasākumus. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam pienācīgu pamatojumu 5. pantā paredzēto tirdzniecības politikas pasākumu izvēlei. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) koncesijas, kas atsauktas tirdzniecībā ar trešo valsti sakarā ar GATT 1994 XXVIII pantu un saistīto vienošanos, ir praktiski līdzvērtīgas koncesijām, ko grozījusi vai atsaukusi attiecīgā trešā valsts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz GATT 1994 XXVIII pants un saistītā vienošanās. |
(d) Koncesijas vai saistības, kas grozītas vai atsauktas tirdzniecībā ar trešo valsti sakarā ar GATT 1994 XXVIII pantu un saistīto vienošanos vai GATS XXI pantu un saistītajām īstenošanas procedūrām, ir praktiski līdzvērtīgas koncesijām vai saistībām, ko grozījusi vai atsaukusi attiecīgā trešā valsts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz GATT 1994 XXVIII pants un saistītā vienošanās vai GATS XXI pants un saistītās īstenošanas procedūras. |
Pamatojums | |
Pakalpojumi būtu jāiekļauj tajos tirdzniecības politikas pasākumos, kas ir Savienības rīcībā, ciktāl to pieļauj starptautiskie vai divpusējie tirdzniecības strīdu izšķiršanas nolēmumi. | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) pasākumu potenciālu nodrošināt atvieglojumus Savienības uzņēmējiem, ko ietekmē trešās valsts pasākumi; |
(b) pasākumu potenciālu nodrošināt atvieglojumus dalībvalstīm un Savienības uzņēmējiem, ko ietekmē trešās valsts pasākumi; |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) alternatīvu attiecīgā produkta piegādes avotu pieejamībai, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pakārtotajām nozarēm vai galapatērētājiem Savienībā; |
(c) alternatīvu attiecīgā produkta vai pakalpojuma piegādes avotu pieejamībai, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pakārtotajām nozarēm vai galapatērētājiem Savienībā; |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3a. Komisija savā īstenošanas akta priekšlikumā norāda, kā tā ir noteikusi Savienības vispārējās intereses konkrētajā gadījumā. |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz Komisijas īstenošanas pilnvarām un tā kā šis ir nozīmīgs elements, kas ir saistīts ar pamatregulas īstenošanu, Komisijai savā īstenošanas akta priekšlikumā ir jāpaskaidro, kā tā ir noteikusi Savienības vispārējās intereses. | |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 5. pants – ba punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ba) pienākumu piemērošanas un īpašu saistību apturēšana pakalpojumu tirdzniecības jomā attiecībā uz GATS vai jebkuriem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem; |
Pamatojums | |
Pakalpojumi būtu jāiekļauj tajos tirdzniecības politikas pasākumos, kas ir Savienības rīcībā, ciktāl to pieļauj starptautiskās vai divpusējās tirdzniecības strīdu izšķiršanas struktūras. Dažas izskatāmās PTO lietas liecina, ka Savienība jau ir pieprasījusi pretpasākumus pakalpojumu jomā. Komisijai saskaņā ar Līgumu būtu jāierosina īpašas pakalpojumu nozares izvēle. | |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 5. pants – c punkts – i apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(i) izslēdzot no tādu piedāvājumu publiskā iepirkuma, kura kopējo apjomu veido vairāk nekā 50 % attiecīgās trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu, un/vai |
(i) izslēdzot no tādu piedāvājumu publiskā iepirkuma, kura kopējo apjomu veido vairāk nekā 50 % attiecīgās trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu; īstenošanas aktos var saskaņā ar attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām noteikt robežvērtības, kuras pārsniedzot ir jāpiemēro izņēmums, ņemot vērā 4. panta 3. punkta noteikumus, tai skaitā apsvērumus par administratīvo veiktspēju un zuduma vai samazinājuma līmeni, un/vai |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija pienācīgi pamato Eiropas Parlamentam to konkrēto tirdzniecības politikas pasākumu izvēli, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu. |
Pamatojums | |
Šis grozījums ir atsauce uz referenta grozījumu Nr. 14, kas iekļauts ziņojuma projektā, un to precizē, papildinot ar vajadzību Komisijai par pasākumu reālo ietekmi informēt ne tikai Eiropas Parlamentu, bet arī Padomi. Ir jāņem vērā, ka saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem tiesību aktus par šo ierosināto regulu. | |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, Komisija var apturēt minētā īstenošanas akta piemērošanu uz visu kompensācijas termiņu. Par apturēšanu lemj saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
1. Ja pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai pienācīgu un samērīgu kompensāciju 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, Komisija var apturēt minētā īstenošanas akta piemērošanu uz visu kompensācijas termiņu. Par apturēšanu lemj saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums | |
Kompensācijai jābūt atbilstošai un samērīgai. | |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) gadījumos, kad tiek atjaunots koncesiju vai citu saistību līdzsvars pēc tam, kad trešā valsts pieņēmusi aizsardzības pasākumu, ja aizsardzības pasākums tiek atsaukts vai beidzas tā termiņš vai ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam; |
(b) gadījumos, kad tiek atjaunots koncesiju vai citu saistību līdzsvars pēc tam, kad trešā valsts pieņēmusi aizsardzības pasākumu, ja aizsardzības pasākums tiek atsaukts vai beidzas tā termiņš vai ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai pienācīgu un samērīgu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam; |
Pamatojums | |
Kompensācijai jābūt pienācīgai un samērīgai. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu, ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam. |
(c) gadījumos, kad PTO dalībvalsts atsauc vai groza koncesijas vai saistības saskaņā ar GATT 1994 XXVIII pantu vai GATS XXI pantu, ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai pienācīgu un samērīgu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam. |
Pamatojums | |
Pakalpojumi būtu jāiekļauj tajos tirdzniecības politikas pasākumos, kas ir Savienības rīcībā, ciktāl to pieļauj starptautiskās vai divpusējās tirdzniecības strīdu izšķiršanas struktūras. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4a. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam pienācīgu pamatojumu, kad tā paredz apturēt, grozīt vai izbeigt 5. pantā paredzētu pasākumu. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Komisija pieprasa informāciju un viedokļus par Savienības ekonomiskajām interesēm attiecībā uz konkrētiem produktiem vai nozarēm šīs regulas piemērošanā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai izmantojot citus piemērotus publiskās saziņas veidus. |
1. Komisija pieprasa informāciju un viedokļus par Savienības ekonomiskajām interesēm attiecībā uz konkrētiem produktiem, pakalpojumiem vai nozarēm šīs regulas piemērošanā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai izmantojot citus piemērotus publiskās saziņas veidus, un ņem vērā šos viedokļus. |
|
Paziņojumā norāda informācijas iesniegšanas termiņu. Šis termiņš nepārsniedz divus mēnešus. |
Pamatojums | |
Pakalpojumi būtu jāiekļauj tajos tirdzniecības politikas pasākumos, kas ir Savienības rīcībā, ciktāl to pieļauj starptautiskās vai divpusējās tirdzniecības strīdu izšķiršanas struktūras. Iegūto informāciju un viedokļus ņem vērā. | |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. |
2. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. Komisija pienācīgi informē Eiropas Parlamentu par šādas informācijas vākšanas rezultātu un par to, kā tā plāno šo informāciju ņemt vērā Savienības vispārējo interešu noteikšanā. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Informācijas sniedzējs var pieprasīt, lai sniegtā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu. Šādos gadījumos tai pievieno nekonfidenciālu kopsavilkumu vai to iemeslu izklāstu, kuru dēļ informāciju nevar apkopot. |
4. Informācijas sniedzējs var pieprasīt, lai sniegtā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu. Šādos gadījumos tai pievieno nekonfidenciālu kopsavilkumu, kurā iekļauta informācija vispārējā formā, vai to iemeslu izklāstu, kuru dēļ informāciju nevar apkopot. |
Pamatojums | |
Pašsaprotams grozījums. | |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 9.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
9.a pants |
|
Strīdu noregulēšana un lēmumu izpildes dialogs |
|
Komisija regulāri piedalās viedokļu apmaiņā ar Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteju par tirdzniecības strīdu pārvaldību, tostarp aktuālajiem gadījumiem, ietekmi uz Savienības rūpniecības nozarēm, plānotajiem pasākumiem, plānoto pasākumu pamatojumu un ietekmi, kā arī tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 10. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc īstenošanas akta pirmreizējās piemērošanas saskaņā ar šo regulu Komisija pārskata regulas īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Ne vēlāk kā piecus gadus pēc īstenošanas akta pirmreizējās piemērošanas saskaņā ar šo regulu Komisija pārskata regulas īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Pamatojums | |
Tā kā var cerēt, ka jau šīs regulas pieņemšana būs iedarbīgs brīdinājums, kas atturēs mūsu tirdzniecības partnerus no noteikumu neievērošanas, tāpēc ir paredzēta garāka pārskatīšanas klauzula, jo tiek uzskatīts, ka Komisijai būs retāk jāpiemēro izpildes mehānismi. |
PASKAIDROJUMS
Pašlaik ES nav horizontāla tiesiskā regulējuma, lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar PTO un citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Pasaulē, kurā pieaug pretpasākumu skaits, ierosinātais instruments ir pamatoti paredzēts, lai stiprinātu un īstenotu ES tirdzniecības tiesības, nostiprinātu uzticību ES un pilnībā pārliecinātu mūsu tirdzniecības partnerus ievērot noteikumus, kas paredzēti tirdzniecības nolīgumos. Šis priekšlikums ir arī stratēģisks elements, lai Eiropas Savienībai atvērtu jaunus tirgus un pielāgotu lēmumu pieņemšanu Lisabonas līgumam.
Jaunais instruments ir jāsaprot saistībā ar daudzpusējiem (PTO), reģionālajiem un divpusējiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, kas jau pašlaik piešķir tiesības sūdzību iesniegušajai valstij kā pēdējo līdzekli veikt aizsardzības pagaidu pretpasākumus pret vainīgo valsti, ja šī valsts neīsteno strīdu izšķiršanas noteikumus. Tāpēc netiek īstenots nekāds protekcionisma mērķis.
Referenta lielais atbalsts šim priekšlikumam nenozīmē, ka ES biežāk jāizmanto līdzsvara atjaunošanas pasākumi un pretpasākumi, bet tas neapšaubāmi atvieglos to iespējamo piemērošanu. Referents uzskata, ka pretpasākums jāizmanto tikai kā pēdējais līdzeklis saskaņā ar izdaudzināto Pascal Lamy citātu: „Apspriedieties, pirms izdodat likumus, vediet sarunas, pirms tiesājaties, kompensējiet, pirms veicat pretpasākumus, un katrā ziņā ievērojiet noteikumus.”
Pēdējos gados ir bijuši tikai daži gadījumi, kad ES bija jāveic pretpasākumi, tomēr svarīgs faktors, lai panāktu pozitīvu vienošanos, ir iedarbīgs brīdinājums. Pasākuma pieņemšanas termiņam ir sevišķi svarīga nozīme. Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES pieeja attiecībā uz tirdzniecības pretpasākumiem pret trešām valstīm saskaņā ar PTO Vienošanos par strīdu izšķiršanu (DSU) vai līdzsvara atjaunošanas pasākumiem saskaņā ar Aizsargpasākumu nolīgumu bija izvērtēt katru gadījumu atsevišķi. Pasākumu izstrāde notika Padomes pieņemto regulu veidā. Tā kā trūkst horizontāla tiesiskā regulējuma, ikviens lēmums tagad ir jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas vidēji ilgst no 15 mēnešiem līdz 31 mēnesim.
Lai gan mums būtu rūpīgi jāizpēta iespējas stiprināt pašreizējā priekšlikuma piemērošanas jomu, pieejamos pretpasākumus un Parlamenta iesaistīšanos, ir ļoti svarīgi, lai ES iegūtu šo horizontālo instrumentu pēc iespējas ātrāk.
Pašreizējā priekšlikumā ir nošķirta regulas darbības joma, atsaucoties uz īpašām situācijām, kas var izraisīt regulā paredzēto procedūru (3. un 4. pants) izmantošanu, un zināms daudzums tirdzniecības politikas pasākumu, kas ir Savienības rīcībā, saskaroties ar vienu no šīm īpašajām situācijām (5. pants). Lai gan darbības joma ir plaši definēta un faktiski attiecas uz jebkādu tirdzniecības strīdu, tirdzniecības politikas pasākumi attiecas tikai uz precēm un publisko iepirkumu.
Pēc vairākkārtējas informācijas apmaiņas ar praktizējošām personām referents piekrīt viedoklim, ka tie tirdzniecības politikas pasākumi, kas ir Savienības rīcībā, būtu jāpaplašina, iekļaujot vismaz pakalpojumu nozari.
Pirmkārt, PTO Strīdu izšķiršanas padome jau ļauj tās pusēm veikt vai nu tieši, vai ar savstarpējiem pretpasākumiem, koncesijas apturēšanu pakalpojumu jomā[1]. Ir daži piemēri par šādas apturēšanas atļauju (piemēram, lieta „EK — Banāni III”), un vairākas citas izskatāmas svarīgas tirdzniecības strīdu lietas, kas saistītas ar ES, iespējams, liks pieprasīt pretpasākumu pakalpojumu nozarē.
Otrkārt, tas, ka Kopienas ekskluzīvā kompetence neattiecas uz visiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā, neliedz iekļaut šīs regulas noteikumos pakalpojumu nozari kopumā. Ja Komisija sniegtu konkrētus priekšlikumus tirdzniecības politikas pasākumiem pakalpojumu jomā 8. panta izpratnē, tai būtu jāizvēlas tikai tie pakalpojumi, uz ko attiecas Kopienas kompetence saskaņā ar Līgumu.
Treškārt, pakalpojumu nozare ir strauji augoša ekonomikas joma, un tās iekļaušana neapšaubāmi stiprinātu uzticēšanos Savienībai, lai ieviestu savas tiesības ātri, pamatojoties uz šo regulu un bez nepieciešamības veikt atsevišķu ad hoc likumdošanas procedūru, jo īpaši, saskaroties ar nelegālām darbībām valstīs, kuru pakalpojumi ir ļoti svarīgi ES ekonomikai. Šīs regulas mērķis ir veicināt atbilstību, tādējādi galvenais faktors ir uzticība.
Visbeidzot, referents uzskata, ka ierosinātajai regulai būtu jānodrošina strukturāla un sistemātiska informācijas apmaiņa starp Komisiju un Parlamentu, neaizkavējot lēmumu pieņemšanas procesu.
Šādā dialogā galvenā uzmanība tiktu pievērsta ne tikai visām izskatāmajām strīdu izšķiršanas lietām un galu galā lēmumam veikt, grozīt vai izbeigt pretpasākumus, bet tas arī ietvertu tādu īpašu vainīgajā valstī plānotu tirdzniecības politikas pasākumu izvēli, kam, iespējams, būtu liela ietekme uz konkrētām Eiropas nozarēm, un tas pēc tam būtu rūpīgi jāpamato.
Turklāt referents uzskata, ka jau šīs regulas spēkā esība vien būs iedarbīgs brīdinājums, kas, cerams, atturēs mūsu tirdzniecības partnerus no noteikumu neievērošanas. Tāpēc viņš ierosina garāku pārskatīšanas klauzulu, jo gaidāms, ka Komisijai izpildes mehānismi būs jāpiemēro daudz retāk.
- [1] PTO DSU 22. pants un GATS XXIII pants.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Savienības tiesību īstenošana starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei |
||||
Atsauces |
COM(2012)0773 – C7-0415/2012 – 2012/0359(COD) |
||||
Datums, kad to iesniedza EP |
18.12.2012 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 15.1.2013 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 15.1.2013 |
JURI 15.1.2013 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
IMCO 23.1.2013 |
JURI 22.1.2013 |
|
|
|
Referents Iecelšanas datums |
Niccolò Rinaldi 23.1.2013 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
24.4.2013 |
17.6.2013 |
11.7.2013 |
|
|
Pieņemšanas datums |
17.9.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
27 3 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, María Auxiliadora Correa Zamora, Andrea Cozzolino, George Sabin Cutaş, Marielle de Sarnez, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Jan Zahradil |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Elisabeth Köstinger, Emma McClarkin, Mario Pirillo, Tokia Saïfi, Jarosław Leszek Wałęsa |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Krzysztof Lisek |
||||
Iesniegšanas datums |
26.9.2013 |
||||