ZIŅOJUMS par Eiropas Ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2013. gada prioritāšu īstenošana

8.10.2013 - (2013/2134(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Elisa Ferreira
Atzinumus sagatavoja (*):
Catherine Trautmann, Budžeta komiteja;
Verónica Lope Fontagné, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2013. gada prioritāšu īstenošana

(2013/2134(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai — 2012. gada prioritāšu īstenošana[1],

–   ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 14. un 15. marta secinājumus,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[2],

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[3],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā[4],

–   having regard to Council Regulation (EU) No 1177/2011 of 8 November 2011 amending Regulation (EC) ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[5],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[6],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[7],

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums (2013. gads)” (COM(2012)0750),

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai — Ieguldījums 2013. gada izaugsmes pētījumā[8]

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumu „Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (COM(2013)0160),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 29. maija paziņojumu kopā ar konkrētām valstīm adresētu 2013. gada ieteikumu projektu „2013. gada Eiropas pusgads: Eiropai izkļūstot no krīzes” (COM(2013)0350),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 29. maija priekšlikumu Padomes ieteikumam par ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu īstenošanu dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (COM(2013)0379), kā arī visus Komisijas 2013. gada 29. maija ieteikumus, kas adresēti konkrētām Eiropas Savienības dalībvalstīm,

–    ņemot vērā pētījumu par 2012. gada "Eiropas pusgada" procesa novērtējuma datiem no dzimumu līdztiesības aspekta[9],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0322/2013),

A. tā kā ekonomikas, sociālā, finanšu un valsts parāda krīze vēl nav pārvarēta un mērķis par līdzsvarotu, drošu, stabilu un integrētu Ekonomikas un monetāro savienību (EMS) joprojām tiek realizēts;

B.  tā kā eurozonas valstu parādu krīze būtiski ietekmē euro naudas tirgu, kā arī Eurosistēmas ārkārtas monetārās politikas pasākumus;

C. tā kā Komisijas konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (KVAI) ietver noderīgus un detalizētus atzinumus, bet kopumā tiem ir jābūt precīzi definētiem gan atsevišķām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz līdzsvarotām prasībām visos politikas aspektos; tā kā ir arī dažas iespējas pilnveidot valstu reformu programmu un valstīm adresēto ieteikumu novērtēšanas metodoloģiju;

D. tā kā MVU ir eurozonas ekonomikas balsts, jo tie pārstāv aptuveni 98 % visas eurozonas uzņēmumu, nodarbina aptuveni trīs ceturtdaļas darba ņēmēju eurozonā un rada apmēram 60 % pievienotās vērtības;

E.  tā kā, ieviešot Eiropas pusgadu, ir svarīgi aizsargāt sociālo partneru lomu un ņemt vērā atšķirīgas valstu prakses un iestādes atalgojuma noteikšanai;

F.  tā kā tūlītēja rīcība ir vajadzīga daudzās jomās, tostarp aizdevumu atjaunošanā reālai ekonomikai un MVU, kas ietver alternatīvu finansēšanas resursu attīstīšanu, uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanā, cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, publisko finanšu ilgtspējas atjaunošanā, kā arī efektīvu Eiropas mēroga risinājumu meklējumos bezdarba jomā un tādējādi izveidojot pilnīgi integrētu darba tirgu un ievērojami paplašinot arī EMS sociālo dimensiju;

G. tā kā ekonomikas pārvaldības demokrātiskā leģitimitāte Eiropas pusgadā prasa parlamentāro, kā arī Līgumos un ES tiesību aktos noteikto Komisijas prerogatīvu reālu un nelokāmu ievērošanu Eiropas un valstu līmenī pretēji pieaugošajai tendencei vājināt parlamentu lomu un stiprināt starpvaldību pieeju ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanā ES un eurozonas līmenī;

H. tā kā ir būtiski iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai veiktu krīzes ietekmes sociālo novērtējumu uz vietas, tādējādi īstenojot atbilstošus pasākumus;

I.   tā kā, ņemot vērā jaunos noteikumus, kas ieviesti ar tā saukto „divpaku” un ir jau stājušies spēkā, tagad KVAI nozīme ir palielinājusies, jo valstu reformu programmām un stabilitātes programmām ir jābūt tiem atbilstīgām;

J.   tā kā, lai gan dalībvalstīs, kas darbojas saskaņā ar finanšu atbalsta programmu, ieteikumi tika izpildīti, pārējās dalībvalstīs atbilstības līmenis iepriekšējiem KVAI ir zems;

K. tā kā divpakā Kopienas metodes ietvaros ir izvirzīti noteikumi attiecībā uz tām dalībvalstīm eurozonā, kuras izjūt vai kurām draud nopietnas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti,

L.  tā kā vienotais tirgus un ES kohēzija ir jānostiprina;

M. tā kā jaunas tehnoloģijas sniedz gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem jaunas iespējas organizēt darbu tādā veidā, lai atrastu labāku līdzsvaru starp privāto dzīvi un darbu, un tas padara darba tirgu iekļaujošāku attiecībā uz sievietēm,

N. Tā kā 2013. gada 17. septembrī Parlamenta Ekonomikas un monetārās komiteja bija sarīkojusi tikšanos ar valstu parlamentāriešiem, lai apspriestu Padomes pieņemto konkrētām dalībvalstīm adresēto ieteikumu īstenošanu, ar mērķi labāk izmantot to efektivitāti un iespējamo papildus ietekmi ES,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas katrai valstij paredzētos īpašos ieteikumus, ko pieņēmusi Padome; uzsver, ka ir pilnveidošanas iespējas; atzinīgi novērtē to, ka šīe ieteikumi ir detalizētāki nekā to iepriekšējās redakcijas un dod labāku ieskatu dalībvalstu centieniem ievērot saistības, kuras tās iepriekš ir uzņēmušās; atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka „lai gūtu panākumus, politika ne tikai labi jāizplāno, bet tai vajadzīgs arī politisks un sociāls atbalsts” un ka Eiropai un dalībvalstīm bez fiskālas konsolidācijas ir vajadzīgas strukturālas reformas, kas nodrošina reālu, ilgtspējīgu un sociāli līdzsvarotu izaugsmi, ilgtspējīgu nodarbinātību un konkurētspējas paaugstināšanos, vienlaikus veicot specifiskākus un neatliekamākus pasākumus, lai samazinātu nepieņemami augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu bezdarbu; tāpēc aicina Komisiju šajā sakarā uzraudzīt visu dalībvalstu ziņojumu atbilstību stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, īpaši nabadzības mazināšanas un nodarbinātības jomā, kā arī rūpīgi pārbaudīt politiku savstarpējo saistību un savstarpējo ietekmi;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka „deficīta” valstīm jāstiprina sava konkurētspēja un ka „pārpalikuma” valstīm proporcionāli un ilgtspējīgi ir jāpalielina savs pieprasījums, kad tas ir iespējams, lai veicinātu eurozonas stabilitāti un izaugsmi;

3.  uzskata, ka ES ekonomikai kopumā ir jāuzlabo tās konkurētspēja pasaules ekonomikā, jo īpaši, uzlabojot konkurenci produktu un pakalpojumu tirgos ar mērķi uzlabot produktivitāti un pazemināt cenas, kā arī saglabājot darba izmaksu atbilstību produktivitātei; uzsver, ka ES nevar konkurēt, balstoties tikai uz izmaksām, bet tai ir vairāk līdzekļu jāiegulda pētniecībā un attīstībā, izglītībā un prasmēs, kā arī resursu efektivitātē;

4.  mudina Komisiju un Padomi izvairīties no visiem vienādi piemērojamas pieejas saistībā ar KVAI un nodrošināt, ka ieteikumi ir precīzi pieskaņoti attiecīgās dalībvalsts konkrētajiem apstākļiem un vajadzībām, galveno uzmanību pievēršot izaugsmi veicinošām politikām un fiskālai stabilitātei; aicina dalībvalstis novērtēt ekonomikas un strukturālo reformu plānu sociālo ietekmi, kā arī nodrošināt to ieviešanas procesu patiesu novērtēšanu, lai panāktu efektīvāku politiku koordināciju un regulēšanu;

5.  norāda, ka vidē ar vāju izaugsmi valsts un finanšu iestādes ir pastāvīgi neaizsargātas;

6.  norāda, ka Komisija tikai 15 % no visiem aptuveni 400 konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem ir konstatējusi nozīmīgu progresu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas ieteikumi ir adresēti ne tikai dalībvalstīm, bet arī eurozonai kopumā; uzskata, ka dalībvalstīm adresētajos ieteikumos ir vairāk jāņem vērā spēcīgā savstarpējā atkarība ES ekonomiku starpā, jo īpaši eurozonā, vai visa informācija, kas ietverta Brīdinājuma mehānisma ziņojumā;

8.  uzsver, cik svarīgi ir pārraudzīt un ieviest konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, daudzpusēju uzraudzību, pieredzes un paraugprakses, kā arī ekspertnovērtējumu apmaiņu;

9.  pieprasa rūpīgāk izpētīt iemeslus, kāpēc tik ievērojami un acīmredzami pieaugusi iekšējā diverģence dalībvalstīs attiecībā uz konkurētspējas, fiskālās konsolidācijas un ekonomikas rezultātiem, kura radusies vienotās valūtas funkcionēšanas un jo īpaši kopējās politikas asimetriskās ietekmes dēļ;

10. pieprasa veikt „lēnās atgūšanās” izaugsmes indikatoru apdomīgu novērtējumu un iesaka ciešāk sekot tirdzniecībā un tekošo kontu bilancēs, un valsts deficītā konstatēto uzlabojumu ilgtspējībai, kā arī strukturālo reformu norisei; aicina rūpīgāk novērtēt ekonomisko prognožu kvalitāti, jo Komisijas iepriekšējās prognozes bieži vien nav koriģētas uz leju; uzsver nepieciešamību izstrādāt palīdzības programmas, ņemot vērā konservatīvus, nevis optimistiskus pieņēmumus un scenārijus, lai novērstu pašiznīcinošu un prociklisku ietekmi;

11. aicina Komisiju iekļaut stratēģijas „Eiropa 2020” valstīm noteiktos mērķus ieteikumos dalībvalstīm saskaņā ar ekonomiskās pielāgošanas programmām, lai pienācīgi ņemtu vērā ierobežojumus, ko šīs programmas rada minēto mērķu sasniegšanai; aicina arī veicināt un paplašināt šo programmu demokrātisko leģitimitāti;

12. atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis ir iesniegušas stratēģijas „Eiropa 2020” progresa ziņojumus, dažos gadījumos izklāstot konkrētus projektus mērķu sasniegšanai; aicina visas dalībvalstis iekļaut šādus ziņojumus kā daļu no sava ieguldījuma 2014. gada Eiropas pusgadā; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav sagatavojusi stratēģijas „Eiropa 2020” progresa ziņojumu; aicina Komisiju ik gadu iesniegt šādu ziņojumu;

13. pauž nožēlu, ka nevienā KVAI nav risināta problēma, kas saistīta ar darbaspēka nodokļu režīma ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumiem un to sniegtajiem rezultātiem izveidoto darbvietu izteiksmē;

14. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka Eiropas konkurētspēja „nevar balstīties un nebalstīsies tikai uz izmaksām”; uzsver, ka ir būtiski paaugstināt produktivitāti, tostarp kapitāla, resursu un enerģijas produktivitāti, sociālo iekļautību, ieguldījumus izglītībā un mūžizglītībā, pētniecībā un inovācijās, un resursu lietderīgā izmantošanā atbilstīgi „Eiropa 2020” mērķiem; mudina turpināt progresu saistībā ar „Eiropa 2020” mērķiem, īpaši nodarbinātības jomā; pieprasa, lai iepriekšminētie atzinumi atspoguļotos KVAI „deficīta” valstīm, jo tās ir dalībvalstis, kurām ir būtiski svarīgi paaugstināt savu konkurētspēju;

15. atzinīgi vērtē Komisijas KVAI vides nodokļu jomā un darbvietu radīšanas potenciālu un aicina Komisiju ņemt to vērā gaidāmajā gada izaugsmes pētījumā; uzsver pozitīvo ietekmi uz budžetu, nodarbinātību, sociālajiem aspektiem un vidi, ko izraisa nodokļu novirzīšana no darbaspēka nodokļiem uz vides nodokļiem;

16. pauž nožēlu par „Izaugsmes un nodarbinātības pakta”, par kuru vienošanās notika 2012. gada jūnijā, EUR 120 miljardu novēloto apgūšanu 2012. gada novembrī sāktajā Projekta obligāciju iniciatīvā un par EIB papildus ieguldījumu EUR 180 miljardu apmērā; aicina Padomi un Komisiju izmeklēt un steidzami novērst šķēršļus, kas kavē šo iniciatīvu pilnīgu īstenošanu;

17. pieprasa Komisijai steidzamības kārtā iesniegt likumdošanas priekšlikumus nolūkā radīt patiesu konverģences procesu ES pusgada ietvaros, pamatojoties uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un ietverot jaunas finanšu iniciatīvas saistībā ar atbalstu dalībvalstīm strukturālo reformu īstenošanā, kā Konkurētspējas un konverģences instrumentus (KKI), kā arī noteikumus par ex-ante ekonomikas politikas koordināciju, kura balstīta uz Kopienas metodi kā pirmo pasākumu virzībā uz Eiropas fiskālās kapacitātes stiprināšanu;

18. atgādina par savu nostāju, ka Konkurētspējas un konverģences instrumenti (KKI) ir jāfinansē, izmantojot jaunu mehānismu, kura darbība ir sākta un kuru kā neatņemamu ES budžeta daļu pārvalda saskaņā ar Kopienas metodi, bet kurš tomēr pārsniedz daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apmēru; piekrīt Komisijai, ka KKI ir patiesas fiskālās kapacitātes pirmais pamats, kas atbalsta solidaritāti, kohēziju un ilgtspējīgas izaugsmes ieviešanu, paplašinot strukturālas reformas;

19. aicina Komisiju iekļaut KKI darbības jomā finanšu atbalstu strukturālajām reformām jomās, kuras kavē ekonomikas dinamisku attīstību un efektivitāti;

20. atzinīgi vērtē to, ka Komisija izmanto elastīgumu, ko piedāvā pārskatītais Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), lai pagarinātu termiņus pārmērīgu deficītu izlabošanai septiņās procedūrās; atzīst, ka šis pagarinājums šīm valstīm atvieglos tām nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanu; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka fiskālo pielāgojumu norises saturs un kalendārais grafiks tiek pielāgots katras valsts konkrētībai un — jo īpaši „deficīta” valstīs — ietver iepriekšminēto papildu manevru un struktūrfondu pilnīgu izmantošanu, veselīgas un ilgtspējīgas strukturālas reformas un ieguldījumu identificēšanu (tieši ar KVAI), kas ir būtiski konkurētspējas veicināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka jau šā gada budžeta izpildes novērtējumā, kā arī valstu budžetu analīzē 2014. gadam Komisija centīsies noteiktos apstākļos piemērot vienreizējas publisko ieguldījumu programmas, kuras ir pierādījušas savu ietekmi uz publisko finanšu ilgtspēju; drīzumā sagaida Komisijas paziņojumu par konkrētiem darbības virzieniem, kas jāiesniedz Parlamentam saskaņā ar deklarāciju, kas pievienota t.s. divpakai;

21. ņem vērā paziņojumu par saskaņotu sistēmu budžeta plānu projektiem un parāda vērtspapīru emisijas ziņojumiem eurozonā, ko Komisija pieņēmusi kā pamatnostādnes saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013; ar nepacietību gaida dialogu ekonomikas jomā, kas ar Komisiju paredzēts par šo pamatnostādņu saturu;

22. atzinīgi vērtē to ziņošanas pamatnostādņu iekļaušanu, kas attiecas uz norādēm par to, kā budžeta plānu projektā iekļautie pasākumi risina jautājumu par KVAI, stratēģijā „ES 2020” izvirzītajiem mērķiem, pamatnostādnēm attiecībā uz ziņošanu par galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu sagaidāmo ietekmi uz sadali un informāciju par vispārīgajiem valsts izdevumiem, iedalot tos atbilstoši funkcijām; uzsver, ka šādas pamatnostādnes atvieglos to budžeta pasākumu uzraudzību, ko īsteno, lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” valstu mērķus;

23. ar nepacietību gaida nākamo reizi, kad tiks sniegta informācija par Komisijas un dalībvalstu parametru „divpakas” rezultātiem un metodoloģisko slieksni, tostarp fiskālo reizinātāju novērtētājiem, kas ir makroekonomikas iespēju pamatā;

24. norāda, ka nesenais atalgojuma progress „pārpalikuma” valstīs palīdz uzturēt pieprasījumu un rada pozitīvus blakusefektus arī citviet ES; atzinīgi vērtē Komisijas deklarāciju, ka „pārpalikuma” valstīm ir sava nozīme pašreizējās krīzes pārvarēšanā, ne tikai samazinot nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas, bet arī attīstot algas, lai vairotu ilgtspējīgu iekšējo pieprasījumu, un veicinot jaunas ieguldījumu iespējas; „pārpalikuma” valstis ar savu pirktspēju veicina arī jaunas izaugsmi veicinošas ieguldījumu iespējas, jo īpaši ar ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un attīstībā, enerģētikā un infrastruktūrā, tās modernizē savas veselības aprūpes un pensiju sistēmas, atver savas pakalpojumu nozares; uzsver pozitīvas ietekmes nozīmi, ko šīs darbības varētu radīt citās valstīs visā ES, īpaši tad, ja tās īstenos Savienības lielākās ekonomikas;

25.  mudina Komisiju attīstīt īstu Eiropas rūpniecības politiku un saskaņotu Eiropas ārējās tirdzniecības politiku, pamatojoties uz savstarpējību un kopējiem obligātajiem standartiem, jo īpaši sociālajos un vides jautājumos; uzskata, ka, tikai gudri pārvaldot savu saskarni ar „globalizāciju”, Eiropa var garantēt izaugsmi, darbavietas, patērētāju aizsardzību, kā arī atbilstību starptautiskajām un Eiropas tiesībām un cilvēktiesību standartiem, un vairākām dalībvalstīm ieteikto progresīvo resursu pārdali no starptautiski netirgojamu preču un pakalpojumu nozarēm uz tirgojamo preču nozarēm;

26. norāda, ka Komisija atzīst nepieciešamību veltīt lielāku uzmanību reformu ietekmei uz sadali, un aicina Komisiju veikt pamatīgu ex-ante novērtējumu par visu ieteikto reformu īstermiņa izmaksām un ilgtermiņa ieguvumiem un izdarīt visus vajadzīgos secinājumus no iepriekšējiem ieteikumiem, tostarp ieteikumiem, kas sniegti dalībvalstīm saskaņā ar finanšu palīdzības programmām;

27. aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus EMS pabeigšanai, kuros jāietver sociālais pīlārs, un jāizveido sociālais pakts Eiropai, ko Parlaments ieteicis savā 2012. gada 20. novembra rezolūcijā „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību” , jo dalībvalstīs, kurās valstu automātiskie stabilizatori visvairāk vajadzīgi, tie ir bloķēti; mudina Komisiju šim nolūkam izveidot atsevišķu apkopojumu par EMS sociālo dimensiju; ierosina makroekonomikas nelīdzsvarotības procedūrā paredzētās padziļinātās pārbaudes izmantot, lai regulāri pārbaudītu nodarbinātības un sociālo politiku nolūkā noteikt tādu politiku, kas mazina sociālās problēmas un uzlabo nodarbinātību; uzskata, ka šāda uzlabota uzraudzības sistēma palīdzētu sekmīgāk koordinēt politiku, lai savlaicīgi konstatētu un risinātu galvenās problēmas un veiksmīgāk integrētu nodarbinātības un sociālos jautājumus vispārējā politikā;

28. Piekrīt, ka ECB rīcībai, papildus strukturālajām reformām un publiskā finansējuma konsolidācijai, ir „bijusi izšķirīga nozīme eurozonas stabilitātes nodrošināšanā”; atzīst, ka šai rīcībai ir bijusi ietekme uz neilgstpējīgi augsto finansēšanas izmaksu samazināšanos dažām dalībvalstīm ar Vērtspapīru tirgus programmas (VTP) programmas starpniecību un ar OMT starpniecību nodrošinot likviditātes atbalstu valsts parāda tirgiem, novēršot banku nozares sabrukumu un palīdzot pārraut banku un valsts saikni, ierobežojot spekulācijas ar valsts parādu un uz laiku samazinot pārmērīgi lielas procentu likmju starpības; tomēr uzskata, ka ilgtspējīgas izaugsmes trūkums un augsts (arvien vēl pieaugošs) privātā un sabiedriskā parāda līmenis daudzās dalībvalstīs nozīmē, ka ir vajadzīgs „rūpīgi vadīts parādsaistību samazināšanas process”; piekrīt Komisijai, ka banku nozares veseluma uzlabošana ir jāatstāj kā prioritāte; atzinīgi novērtē Komisijas augsta līmeņa grupas izveidošanu Gertrude Tumpel-Gugerell vadībā saskaņā ar Parlamentam doto solījumu t.s. divpakai pievienotajā deklarācijā, kura nodarbosies ar padziļinātu analīzi un izvērtējumu valsts parāda vērtspapīru daļējai aizstāšanai ar kopīgiem vērtspapīriem parāda dzēšanas fonda un europarādzīmju veidā, apsverot dažādo variantu priekšrocības un trūkumus; gaida šīs augsta līmeņa grupas ziņojumu;

29. uzsver, ka reālās ekonomikas finansēšana, jo īpaši MVU finansēšana, nav tikusi atjaunota ES perifērijā; norāda, ka būtiskas atšķirības piekļuvē kredītam mēdz saasināt iekšējās diverģences tendences Eiropas Savienībā, jo īpaši eurozonā, un grauj iekšējo tirgu negodīgas konkurences nosacījumu dēļ; atkārtoti norāda, ka bankas portfeļu „iztīrīšana” ir priekšnosacījums un uzsver, ka negatīvas ekonomiskās izredzes tikai daļēji attaisno šādus ierobežojošus kredīta apgrūtinājumus; pieprasa ciešāk pārraudzīt jauno piesardzīgo noteikumu piemērošanu un banku sektora praktizēto reālās ekonomikas finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz ekonomiski dzīvotspējīgiem MVU; šajā saistībā atzīst jaunu inovatīvu finanšu instrumentu iespējamo svarīgo nozīmi kohēzijas politikā, jo tie var veicināt valsts un privāto ieguldījumu, un mudina Komisiju laikus garantēt jaunu finanšu instrumentu ieviešanas juridisko skaidrību un pārredzamību, turklāt pirms sākas plānošanas periods laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam; aicina veikt dziļāku analīzi un stingrāk uzraudzīt paralēlo banku sistēmu, kā arī tās ietekmi uz reālo ekonomiku; pieprasa Komisijai par prioritāru uzskatīt darbu ar alternatīviem MVU finansējuma avotiem, jo īpaši, izmantojot kapitāla tirgus, struktūrfondus, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Investīciju fondu un sabiedriskās attīstības bankas;

30. uzsver, ka dažādu finanšu tirgus dalībnieku atkāpšanās valstu tirgos liek domāt, ka pārmērīgas koncentrācijas dēļ iekšējā tirgus sadrumstalotība tos vājina, bloķējot starpbanku tirgu un iznīcinot iekšējā tirgus priekšrocības, proti, risku diversifikāciju un plašākas iespējas;

31. uzsver nepieciešamību turpināt īstenot programmas, kas izstrādātas, lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, nodrošinot tiem īpašas uzņēmumu dibināšanas iespējas, papildinot to ar labāku piekļuvi Eiropas finansējumam un konsultācijām uzņēmējdarbības jomā;

32. atzinīgi vērtē Komisijas likumdošanas priekšlikumu, kas paredzēts, lai radītu vienotu risinājuma mehānismu (tostarp vienotu Eiropas iestādi un rūpniecības finansētu vienotu Eiropas fondu), kas ir būtiski Banku savienības izveides pabeigšanai; aicina dalībvalstis, Komisiju un Parlamentu uz drīzu vienošanos par vienota noregulējuma mehānisma izveidošanu; mudina Padomi steidzami noslēgt sarunas ar Parlamentu par Depozītu garantijas shēmas direktīvu un par Banku atgūšanās un Risinājumu direktīvu (par kurām sarunām jānotiek paralēli);

33. prasa veikt banku tiešu rekapitalizāciju, izmantojot Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM), ja nepieciešams, lai pēc iespējas ātri būtu pieejama vienota uzraudzības iestāde, kad tā ir izveidota, kā savā 2012. gada jūnija paziņojumā paziņojuši eurozonas valstu un valdību vadītāji; ņemot vērā to, cik steidzami ir vajadzīgs Vienots risinājuma fonds līdzās VUM, atbalsta ESM tūlītēju īstenošanu, lai uzturētu VRF, paredzot rūpniecībai kompensēšanas periodu; prasa Komisijai iesniegt priekšlikumu par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) darbību saskaņā ar acquis, paredzot visaptverošu Eiropas Parlamenta demokrātisku pārskatatbildību;

34. atzinīgi vērtē Komisijas „Rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” un ieteikumus par „pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās” un par „agresīvu nodokļu plānošanu”, ko pieņēma 2012. gada 6. decembrī; atgādina par Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm, kurā noteica papildu nepieciešamās darbības, kas veicamas saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm; uzsver, ka sloga godīga un taisnīga dalīšana prasa pilnīgi jaunu pieeju attiecībā uz krāpšanu un izvairīšanos nodokļu jomā; aicina Komisiju nekavējoties rīkoties un izstrādāt vispusīgu stratēģiju, kuras pamatā ir konkrēti tiesību akti, lai novērstu nodokļu nepilnības ES, un Padomi — sniegt skaidru atbalstu visos bloķētos vai vēl neatrisinātos jautājumos nodokļu jomā;

35. aicina Padomi noslēgt sarunas par finanšu darījumu nodokli un steidzamības kārtā iekļaut savā darba kārtībā jautājumu par rīcību nodokļu nepilnību novēršanai un nodokļu oāžu likvidēšanai, un par darbu pie nodokļu sistēmu konverģences Eiropas Savienībā;

36. finanšu darījumu nodokļa ieviešana, kas īstenojama, nodrošinot labāku sadarbību, uzskatāma par pirmo soli virzībā uz šāda nodokļa ieviešanu visā pasaulē;

37. pieprasa divpakas steidzamu piemērošanu, līdz ar to nekavējoties pārveidojot „troikas” (trijotnes) ad hoc sistēmu par juridiski pamatotu struktūru saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, garantējot demokrātisku pārskatatbildību; mudina „troiku” pārskatīt tās paziņojumu stratēģiju, kas atkārtoti ir izrādījusies ārkārtīgi neveiksmīga; uzsver, ka vidējā termiņā būtu jādod priekšroka tīrai Eiropas sistēmai, un Komisijai jāizstrādā priekšlikumi „troikas” modeļa attiecīgiem pārveidojumiem;

38. atgādina, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Herman Van Rompuy savās 2012. gada 1. februāra piezīmēs Eiropas Parlamentam apstiprināja, ka „Eiropas Parlaments pārbaudīs” ESM darbību; šajā saistībā ar nepacietību gaida pārrunas par vienošanos ar Eurogrupu, ar ko cita starpā paredz iespēju rīkot uzklausīšanas un apspriest rakstiskus jautājumus, kas iesūtīti ESM izpilddirektoram un valdei;

39. uzsver, ka Eiropas pusgads nekādā veidā nedrīkst apdraudēt valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta prerogatīvas; mudina Komisiju pienācīgi nodrošināt valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta oficiālu iesaistīšanu visos Eiropas pusgada procesa posmos, lai palielinātu lēmumu leģitimitāti, kuri ietekmē visus iedzīvotājus; aicina Komisiju rast veidus, kā uzlabot šā procesa redzamību;

40. uzsver vajadzību stiprināt demokrātisko pārskatatbildību valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam par eurozonas darbības būtiskiem elementiem, piemēram, ESM, Eurogrupas lēmumiem un finanšu palīdzības programmu pārraudzību un novērtējumu; šajā saistībā lūdz Eiropas Komisiju veikt savu ieteikumu un dalības „troikā” iekšējo ex-post novērtējumu un publicēt to;

41. rosina dalībvalstis aktīvi iesaistīt savus parlamentus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību Eiropas pusgada procesā kopumā un jo īpaši savu valsts reformu programmu izstrādē un apspriešanā; mudina Komisiju nodrošināt šādu iesaistīšanos; uzsver, ka visu ieinteresēto pušu iesaistīšana nepieciešamo reformu izstrādē ir būtisks solis to īstenošanā un veiksmīgā ieviešanā;

42. uzsver Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu dialoga nozīmi, lai panāktu pilnīgi funkcionējošu Eiropas pusgada procesu un sasniegtu vajadzīgo demokrātiskās pārskatatbildības līmeni attiecībā uz visiem tajā iesaistītajiem; uzsver Eiropas Parlamentārās nedēļas (EPN 2013) saistībā ar Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinācijai lietderību;

43. pauž nožēlu par to, ka Padomes nostāja attiecībā uz Komisijas ierosinātiem konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem netika laikus publiskota; pauž nožēlu, ka Eiropadomes apspriedes par Padomes nostāju attiecībā uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem netika laikus publiskotas;

44. uzsver, ka ES un valstu kompetencei ir jābūt nepārprotami nodalītai un ka Savienības līmenī pārskatatbildību nodrošina Eiropas Parlaments; pieprasa, lai ikreiz, kad tiek nodota vai Savienības līmenī radīta jauna kompetence vai kad tiek dibinātas jaunas Savienības iestādes, Eiropas Parlamentam tiktu piešķirta atbilstoša demokrātiskā kontrole un pārskatatbildība;

Nozaru ieguldījums Eiropas pusgadā 2013. gadā

Nodarbinātības un sociālā politika

45. uzskata, ka tas, ka Komisija ir atzinusi vajadzību samazināt nodarbinātības nodokļus, pievēršoties citiem ienākumu avotiem, ir vērtējams pozitīvi un paātrinās fiskālās konsolidācijas procesu uz taisnīgākiem pamatiem;

46. atzīst, ka šā gada konkrētai valstij adresēti ieteikumi (KVAI) ir īpaši svarīgi, jo dalībvalstis nosaka savas ieguldījumu prioritātes kohēzijas politikai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS); šajā kontekstā prasa mērķtiecīgāku ES finansējumu visām stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm, jo īpaši izaugsmes un nodarbinātības politikai, tostarp jauniešu bezdarba un ilgtermiņa bezdarba apkarošanai un tādu ilgtspējīgu darbvietu izveidei, kas ir stabilas, par kurām tiek maksātas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un kurās darbinieki saņem pienācīgu atalgojumu; pauž bažas par sociālo un ekonomisko atšķirību palielināšanos starp dalībvalstīm;

47. atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas plašas darba tirgus reformas, kuru mērķis ir uzlabot darba tirgus noturību, palielinot iekšēju un ārēju elastību, samazinot segmentāciju un atvieglojot darba nomaiņu; uzsver, ka nodarbinātības reformas būtu jāveic saskaņā ar atbilstošu konsensu starp sociālajiem partneriem;

48. aicina dalībvalstis un Komisiju politikas vadlīnijās un KVAI nodrošināt, lai nepieciešamajai elastībai darba tirgū nebūtu negatīvas ietekmes uz augsto sociālās aizsardzības līmeni, kas ir raksturīgs mūsu sociālajam modelim, un lai darba tirgus reformu mērķis būtu veicināt nodarbinātības kvalitāti, uzlabot sociālo risku pārvaldību, panākt progresu attiecībā uz mazaizsargātu grupu iekļaušanu darba tirgū, samazināt nodarbinātu personu nabadzību, savienot darba un ģimenes dzīvi, veicināt dzimumu līdztiesību, veicināt veselību un drošumu darbā, stiprināt tiesības darba ņēmējiem ar nestandarta līgumiem un uzlabot sociālo aizsardzību pašnodarbinātām personām;

49. norāda, ka visas dalībvalstis ir saņēmušas ieteikumus attiecībā uz līdzdalības līmeņiem darba tirgū; aicina dalībvalstis, kurās ir zema līdzdalība darba tirgū, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, pastiprināt aktīvus, vispusīgus un iekļaujošus darba tirgus pasākumus, piemēram, apmācības un nodarbinātības dienestus, un ieviest turpmākas reformas, lai veicinātu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, novērstu agru izstāšanos no darba tirgus, uzlabotu konkurētspēju un apkarotu darba tirgus segmentāciju, kā arī darba ņēmēju prasmes pielāgotu darba tirgus vajadzībām;

50. norāda, ka stāvoklis jauniešu bezdarba jomā ir jo īpaši satraucošs un ka ir steidzami jārīkojas; pieprasa Eiropas Jaunatnes nodarbinātības paktu, ar kuru stājas spēkā jau sen norunātie pasākumi un tiek paredzēti jauni resursi un pasākumi jauniešu bezdarba mazināšanai, tādējādi samazinot to jauniešu skaitu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā vai apmācībā (NEET), un nabadzību jauniešu vidū, ņemot vērā kvalitātes aspektus, kas attiecas uz pienācīgu nodarbinātību, kurā pilnībā tiek ievēroti galvenie darba standarti;

51. gaida Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas prioritāro īstenošanu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas aicinājumu, ko tā izteica savos Kopīgo noteikumu regulas (CPR) grozījumos;

52. atzinīgi vērtē Padomes pieņemto garantiju jauniešiem un EUR 6 miljardu piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai nākamajā DFS; aicina dalībvalstis steidzami īstenot garantijas jauniešiem shēmas un efektīvi izmantot pieejamos resursus, pasākumus koncentrējot uz tām grupām, kas atrodas vissarežģītākajā situācijā;

53. ar gandarījumu norāda, ka šos līdzekļus var izmantot nākamās DFS pirmajos divos gados; uzsver, ka šī summa tomēr nav pietiekama, lai ilgtspējīgā veidā apkarotu jauniešu bezdarbu, un ka tai vajadzētu būt tikai pirmajam maksājumam, kas paredzēts jauniešu bezdarba mazināšanai; norāda, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) ir aprēķinājusi, ka ir vajadzīgs EUR 21 miljards, lai īstenotu efektīvu programmu jauniešu bezdarba apkarošanai tikai eirozonā vien;

54. mudina Komisiju turpināt jauniešu nodarbinātības darbgrupu darbu, lai palīdzētu dalībvalstīm ar visaugstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem pārplānot ES 2007.–2013. gada DFS strukturālo finansējumu, lai to mērķtiecīgi novirzītu jaunatnei; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pilnveidot Eiropas darba mobilitātes portālu (EURES), pastiprinot un paplašinot tā darbības un jo īpaši veicinot jaunatnes mobilitāti; tomēr konstatē, ka mobilitātei jābūt brīvprātīgai un tā nedrīkst ierobežot centienus uz vietas izveidot darbvietas un apmācību vietas;

55. aicina Komisiju un Padomi uzskatīt, ka arī dalībvalstis pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā paredz fiskālās iespējas izmantot šos pasākumus, jo īpaši uz laiku izslēdzot dalībvalstu sniegto jauniešu bezdarba apkarošanas pasākumu līdzfinansējumu no pārmērīga budžeta deficīta aprēķiniem;

56. aicina Komisiju ierosināt stažēšanās kvalitātes sistēmu, kura citstarp ietvertu taisnīga atalgojuma kritērijus, apmācības rezultātus, darba apstākļus un veselības un darba drošuma standartus; aicina Komisiju, dalībvalstis un ES sociālos partnerus vērienīgi izmantot Eiropas Māceklību alianses sniegtās iespējas;

57. uzskata, ka, ņemot vērā, cik daudz strādājošo, it īpaši jauniešu, dodas prom no izcelsmes valstīm uz citām ES valstīm darba iespēju meklējumos, pastāv steidzama vajadzība izstrādāt attiecīgus pasākumus un pārskatīt Eiropas tiesību aktus, lai nodrošinātu pensiju tiesību pārnesamību un vismaz trīs mēnešus turpināt nodarbinātības pabalstus, kamēr tiek meklēts darbs citā dalībvalstī; atzinīgi vērtē uzlabojumus Eiropas darba mobilitātes portālā un aicina kopā ar dalībvalstīm tā vajadzībām izstrādāt īpašu stratēģiju;

58. atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi daži KVAI risina dalībvalstu konkrēto situāciju nabadzības jomā; stingri nosoda to, ka neviens KVAI nepievēršas jautājumiem saistībā ar gadījumiem, kad sievietes tiek izslēgtas no darba tirgus, un nav paredzēti nekādi pasākumi to iekļaušanai darba tirgū;

59. uzsver, ka īpaša rīcība ir vajadzīga, lai palielinātu sieviešu, gados vecāku darbinieku un darbinieku ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, nodrošinot iedarbīgus stimulus, lai atgrieztos un paliktu darbā; atgādina, ka ar pirmsskolas izglītību, bērnu aprūpi un veco ļaužu aprūpi saistīto dienestu kvalitātei, pieejamībai un piekļūstamībai ir izšķirīga nozīme;

60. uzsver, ka ilgtermiņa bezdarbnieki ir jāatbalsta ar darbvietu izveides un integrētu aktīvas iekļaušanas pieeju palīdzību, tostarp ar pozitīviem aktivizēšanas stimuliem, piemēram, personalizētām karjeras konsultācijām un programmām par labklājību darbā, pienācīgām pabalstu sistēmām un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū un piekļūt kvalitatīvām darbvietām;

61. aicina Komisiju iesniegt Zaļo grāmatu par minimālo pabalstu bezdarbniekiem, ievērojot Parlamenta plenārsēdē notikušās debates par EMS sociālo dimensiju un Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas 2013. gada 9. jūlijā organizēto noklausīšanos;

62. atgādina par prasmju neatbilstību un „vājajām vietām” daudzos reģionos un nozarēs un noteiktu izglītības un apmācības sistēmu neatbilstību tirgus prasībām un darbinieku vajadzībām šajā kontekstā; atzinīgi vērtē arodizglītības un apmācības sistēmu reformas, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, lai prasmes un kompetences, jo īpaši jauniešiem, pielāgotu darba tirgus un nākotnes darbinieku vajadzībām; šajā kontekstā uzsver divkāršas apmācības sistēmu priekšrocības; atgādina, ka gandrīz visām dalībvalstīm nepieciešama turpmāka rīcība un ieguldījumi izglītības, apmācības, pētniecības, inovāciju un attīstības jomā;

63. konstatē, ka papildus izglītības un apmācības nozares reformai ir vajadzīga arī ilgtermiņa, ilgtspējīga un uz kritērijiem balstīta imigrācijas stratēģija, lai reaģētu uz kvalificēta darbaspēka trūkumu un demogrāfiskajām pārmaiņām;

64. atzīmē, ka krīze ir atstājusi smagu un ilgstošu ietekmi uz bezdarba līmeni un sociālo situāciju dalībvalstīs, kas ir izraisījis nepanesamu nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos, tostarp bērnu nabadzību, bezpajumtniecību, sociālo nevienlīdzību, nodarbinātu personu nabadzību un mājsaimniecību pārmērīgas parādsaistības; aicina dalībvalstis šajā kontekstā pastiprināt drošības tīklu darbību un nodrošināt efektivitāti labklājības sistēmām, kuras risina skarto personu problēmas, kā arī ieguldīt profilakses pasākumos;

Budžeta politika

65. atgādina, ka, neraugoties uz tā pieticīgo apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē salīdzinājumā ar Savienības ekonomisko labklājību, ES budžetam ir liela pievienotā vērtība kā instrumentam, kas veicina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, jo tas darbojas kā ieguldījumu katalizators;

66. pauž nožēlu, ka dalībvalstis joprojām nepietiekami novērtē ES budžeta lomu un ieguldījumu ekonomiskās pārvaldības un budžeta saskaņošanas stiprināšanā visā Savienībā, un tādēļ tās aicina neuzskatīt savu ieguldījumu ES budžetā par pielāgojamu mainīgo lielumu konsolidācijas centienos un nemēģināt mākslīgi samazināt ES budžeta izdevumu apjomu, jo tas veicina izaugsmi; šajā ziņā, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada decembrī parakstīto kopīgo deklarāciju, kā arī Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, mudina Padomi kopumā pieņemt visus budžeta grozījumus 2013. gadam, ko iesniegusi Komisija un kas vēl varētu būt nepieciešami šā gada laikā, lai noslēgtu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikposmu ar tīru bilanci;

67. atkārto, ka kompromiss, kas tika panākts Eiropadomē 2013. gada 8. februārī par DFS 2014.–2020. gadam, neatbilda Parlamenta cerībām; uzstāj, ka jebkura vienošanās par tik nepietiekamu finansējumu būtu pieņemama tikai tad, ja tiktu izpildīti 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā iekļautie nosacījumi;

68. ir pārliecināts, ka pietiekamam ES ieguldījumam pašreizējās krīzes novēršanai ir jāpamatojas uz būtiskām pārmaiņām ES budžeta finansēšanā, t.i., pārejot uz patiesiem pašu resursiem;

69. mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai savlaicīgi lemtu par struktūrfondu un kohēzijas fonda valsts programmām nolūkā izvairīties no kavēšanās šo fondu izmantošanā, jo to uzdevums ir atbalstīt izaugsmi un radīt darbavietas;

70. uzsver zinātnes un inovāciju nozīmi konkurētspējas stratēģiskajā attīstībā un attiecīgi — darbavietu radīšanā Eiropas līmenī, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi;

Iekšējais tirgus

71. atgādina, ka vienotais tirgus ir svarīgs dzinējspēks izaugsmei un darbvietu izveidei un tam ir neatsverama nozīme, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus — gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; tomēr norāda, ka tā potenciāls joprojām daudzējādā ziņā netiek izmantots;

72. atgādina, ka viss pakalpojumu sektora ekonomikas un darbvietu potenciāls joprojām nav pietiekami izmantots; aicina pilnā mērā un pareizi īstenot ES Pakalpojumu direktīvu, vienlaikus aizsargājot publisko pakalpojumu pienākumu veikšanu, kas ikvienam var nodrošināt vispārēju piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem; aicina dalībvalstis īpaši ieguldīt kvalitatīvos sociālajos pakalpojumos; vienlaikus konstatē, ka ir jāievēro atalgojuma un sociālie standarti; aicina dalībvalstis novērst šķēršļus mazumtirdzniecības nozarē un pārmērīgus ierobežojumus profesionālajiem pakalpojumiem un reglamentētās profesijās; vienlaikus aicina novērst šķēršļus darbaspēka brīvas pārvietošanās jomā, lai uzlabotu mobilitāti un optimizētu ES cilvēkkapitāla izmantošanu;

73. atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada Eiropas pusgadā pirmoreiz gada izaugsmes pētījuma pamatā ir ziņojums par stāvokli vienotā tirgus integrācijā;

74. tomēr pauž nožēlu, ka, lai gan ir gūti pārliecinoši pierādījumi par vienotā tirgus nozīmi krīzes pārvarēšanā, konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2013. gadā pietiekamā mērā nepievēršas vienotā tirgus noteikumu atbilstīgas īstenošanas un izpildes potenciālam attiecībā uz izaugsmi, patērētāju uzticēšanos un darbavietām;

75. atbalsta to, ka šajā gadā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos īpaša nozīme piešķirta tādu nepamatotu aizliegumu un šķēršļu novēršanai, kuri kavē pakalpojumu nozares attīstību; mudina attiecīgās dalībvalstis ar vislielāko nopietnību apsvērt šos ieteikumus un īpašu prioritāti piešķirt šo šķēršļu novēršanai, kuri kavē vienota tirgus izaugsmi;

76. aicina Komisiju noteikt vienotā tirgus pārvaldību par sava nākamā gada izaugsmes pētījuma un 2014. gada Eiropas pusgada prioritāti un savos nākamajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos pilnībā ņemt vērā galvenās izaugsmes jomas, proti, pakalpojumu nozari, enerģētikas nozari, transporta nozari un digitālo vienoto tirgu, kā arī pasākumus, kas ietverti Vienotā tirgus aktā I un II;

77. pauž nožēlu par to, ka valstu un Eiropas ieguldījumu nepietiekamība kavēs īstenot prioritātes, kas ziņojumā „Stāvoklis vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā. Materiāls gada izaugsmes pētījumam (2013. gads)” norādītas galvenajās enerģētikas, transporta un digitālā tirgus jomās;

78. mudina dalībvalstis un Komisiju šajā laikposmā intensificēt pūles vienotā tirgus normatīvā regulējuma izpildē un šīs izpildes pārraudzīšanā, tostarp veicot regulārus ES mēroga kontroles pasākumus;

79. pauž dziļas bažas par privāto ieguldītāju ilgstošo nedrošību, viņu uzticības trūkumu un viņu nevēlēšanos veikt ieguldījumus, jo īpaši zemo ienesīguma standartu, ilgstošās vienotā tirgus sadrumstalotības un rūpniecības politikas pārmaiņu dēļ; pauž nožēlu par to, ka krīzes dēļ ir radusies neuzticamības gaisotne, kuras dēļ gan privātie ieguldītāji, gan finanšu nozares iestādes nevēlas riskēt, un atkārtoti uzsver, ka jāturpina banku nozares nostiprināšana;

Reģionālā politika

80. pauž lielas bažas par publisko un privāto ieguldījumu kraso samazināšanos ražošanas ekonomikā un jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī; uzskata, ka ir vajadzīgi izšķiroši pasākumi, lai reformētu preču un darba tirgus, pieņemtu piesardzīgu algu politiku un balstītu nākotnes izaugsmes modeli uz inovācijām, kā arī virzītu ražošanu uz augstas pievienotās vērtības iegūšanu; uzskata, ka ilgtspējīga ekonomikas politika ir atkarīga no ļoti labvēlīgiem nosacījumiem uzņēmumu izveidei; pauž pārliecību, ka struktūrfondi un investīciju fondi ir būtiski svarīgi, lai novērstu un mazinātu jebkuru trūkumu iepriekš minētajās jomās un sekmētu publiskos ieguldījumus; norāda uz iespējām, ko varētu izmantot dalībvalstīs, lai atbalstītu publiskos ieguldījumus no struktūrfondiem, paredzot konkrētu elastību šo fondu finanšu procedūrās, piemēram, palielinot to valstu līdzfinansējuma likmes, kuras iesaistās pielāgošanas programmā un saņem ES finansiālo palīdzību, vai 2007.–2013. gada plānošanas periodā par vienu gadu visām dalībvalstīm pagarinot saistību atcelšanas noteikumu (kā tas būs 2014.–2020. gada plānošanas periodā);

81. atgādina Eiropas Parlamenta nostāju pret ierosinātajiem makroekonomikas nosacījumiem daudzgadu finanšu shēmas sarunās, kuri attiektos uz Eiropas Savienības struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem, jo tas bez nekādas saistības starp politikas rezultātiem reģionālā un dalībvalsts līmenī sodītu reģionus par iespējamu neatbilstību ekonomikas pārvaldības procedūrām valsts līmenī;

82. uzskata, ka attiecīgo programmu, jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” plānošanā un īstenošanā būtu jāpalielina reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī sociālo partneru līdzdalība, lai visos līmeņos palielinātu atbildības sajūtu par stratēģijas mērķiem un nodrošinātu labāku informētību par tās mērķiem un rezultātiem;

Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība

83. atzinīgi vērtē konkrētai valstij adresētus ieteikumus attiecībā uz bērnu aprūpes iestāžu uzlabošanu, fiskālo šķēršļu novēršanu otriem pelnītājiem, noteikto pensijas vecumu vīriešiem un sievietēm saskaņošanu, vajadzības pielāgošanu apvienot darba un privāto dzīvi, jo īpaši uzlabojot piekļuvi jaunām tehnoloģijām un apmācībai to izmantošanā, un dzimumu un pensiju atšķirību samazināšanu; pauž bažas par to, ka daudzi no šiem ieteikumiem bija jau noteikti 2012. gadā, kas norāda, ka dalībvalstīs tie netika īstenoti;

84. uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina bērnu un gados jaunu pieaugušo procentuālā daļa izglītības sistēmās un lielāka uzmanība jāpievērš priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmai, jo īpaši iegūstot informāciju par šīs problēmas galvenajiem iemesliem, lai pieņemtu un īstenotu politiku tās novēršanai;

85. aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā ar dzimumiem saistītos mērķus valsts nodarbinātības programmā, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, kuru aprūpē ir gados vecāki aprūpējamie, vientuļajām mātēm un sievietēm, kurām ir bērni invalīdi; turklāt aicina pienācīgu uzmanību pievērst jautājumam par mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, ņemot vērā kraso to bērnu skaita pieaugumu, kuri pamet skolu vecumā no 10 līdz 16 gadiem, un resursu zaudēšanu, kas skaidri raksturo ES kopumā;

86. aicina Komisiju savā gaidāmajā gada izaugsmes pētījumā pievērst uzmanību jautājumam par īpašām politikas pamatnostādnēm saistībā ar dzimumu nevienlīdzības samazināšanu, tostarp jo īpaši saistībā ar sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību novēršanu, jo šīs atšķirības bieži vien izraisa sieviešu nonākšanu zem nabadzības robežas dzīves vēlākā posmā, kā arī attiecībā uz pensiju atšķirību novēršanu, saistībā ar sieviešu iesaistīšanu darba tirgū un dzimumu segregācijas novēršanu darba tirgū, jo ES uzplaukums turpmāk ir būtiski atkarīgs no tās spējas pilnībā izmantot savus darbaspēka resursus;

87. norāda, cik svarīgi ir iekļaut dzimumu politiku budžetā, lai analizētu valdību programmas un politiku, to ietekmi uz resursu sadalījumu un devumu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā.

88. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, dalībvalstu valdībām, Komisijai, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai Bankai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0408.
• [2]  OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
• [3]  OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
• [4]  OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
• [5]  OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
• [6]  OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
• [7]  OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
• [8]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0052.
• [9]  Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ĢD, Politikas C departaments.

Budžeta komitejaS ATZINUMS  (18.9.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Ekonomikas politikas koordinēšanas „Eiropas pusgadu” —2013. gada prioritāšu īstenošana
(2013/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Catherine Trautmann

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  vēlreiz uzsver ES budžeta lielo nozīmi ekonomikas izaugsmes stimulēšanā, darbavietu radīšanā un makroekonomikas nelīdzsvarotības mazināšanā ES;

2.  atgādina, ka, neraugoties uz tā pieticīgo apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē salīdzinājumā ar Savienības ekonomisko labklājību, ES budžetam ir liela pievienotā vērtība kā instrumentam, kas veicina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, jo tas darbojas kā ieguldījumu katalizators;

3.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis joprojām nepietiekami novērtē ES budžeta lomu un ieguldījumu ekonomiskās pārvaldības un budžeta saskaņošanas stiprināšanā visā Savienībā, un tādēļ tās aicina neuzskatīt savu ieguldījumu ES budžetā par pielāgojamu mainīgo lielumu konsolidācijas centienos un nemēģināt mākslīgi samazināt ES budžeta izdevumu apjomu, jo tas veicina izaugsmi; šajā ziņā, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada decembrī parakstīto kopīgo deklarāciju, kā arī Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, mudina Padomi kopumā pieņemt visus budžeta grozījumus 2013. gadam, ko iesniegusi Komisija un kas vēl varētu būt nepieciešami šā gada laikā, lai noslēgtu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikposmu ar tīru bilanci;

4.  atkārto, ka kompromiss, kas tika panākts Eiropadomē 2013. gada 8. februārī par DFS 2014.–2020. gadam, neatbilda Parlamenta cerībām; uzstāj, ka jebkura vienošanās par tik nepietiekamu finansējumu būtu pieņemama tikai tad, ja tiktu izpildīti 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā iekļautie nosacījumi;

5.  pauž nožēlu par to, ka 2012. gada jūnijā Eiropadomē pieņemtajam Izaugsmes un nodarbinātības paktam ne dalībvalstis, ne Komisija nav nodrošinājušas pienācīgu pārraudzību; turklāt pauž nopietnas bažas par Padomes izrādīto vērienīguma trūkumu, reaģējot uz krīzi kopumā;

6.  atbalsta gan ES garantiju jauniešiem, gan jaunatnes nodarbinātības ierosmi kā lietderīgus instrumentus cīņā pret nepieņemami augsto jauniešu bezdarba līmeni; tomēr pauž bažas par vērienīguma trūkumu attiecībā uz budžeta finansējumu jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai visā nākamās DFS darbības laikā; apņemas darīt visu iespējamo, lai uzlabotu šo darbību;

7.  ir pārliecināts, ka pietiekamam ES ieguldījumam pašreizējās krīzes novēršanai ir jāpamatojas uz būtiskām pārmaiņām ES budžeta finansēšanā, t.i., pārejot uz patiesiem pašu resursiem;

8.  mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai savlaicīgi lemtu par struktūrfondu un kohēzijas fonda valsts programmām nolūkā izvairīties no kavēšanās šo fondu izmantošanā, jo to uzdevums ir atbalstīt izaugsmi un radīt darbavietas;

9.  uzsver zinātnes un inovāciju nozīmi konkurētspējas stratēģiskajā attīstībā un attiecīgi — darbavietu radīšanā Eiropas līmenī, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi;

10. uzsver Eiropas pusgada nozīmi to strukturālo reformu pārraudzībā, ko pieņēmušas dalībvalstis, kurā savukārt būtu jānodrošina pienācīgi pamatnosacījumi inovācijām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Claudio Morganti, Vojtěch Mynář, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Frédéric Daerden, Jürgen Klute, Paul Rübig, Peter Šťastný, Nils Torvalds, Catherine Trautmann, Adina-Ioana Vălean
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elena Oana Antonescu, Andrzej Grzyb, Ivana Maletić, Marian-Jean Marinescu, Traian Ungureanu, Iuliu Winkler

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS  (19.9.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2013. gada prioritāšu īstenošana
(2013/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Verónica Lope Fontagné

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis ir iesniegušas stratēģijas „Eiropa 2020” progresa ziņojumus, dažos gadījumos izklāstot konkrētus projektus mērķu sasniegšanai; aicina visas dalībvalstis iekļaut šādus ziņojumus kā daļu no sava ieguldījuma 2014. gada Eiropas pusgadā; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav sagatavojusi stratēģijas „Eiropa 2020” progresa ziņojumu; aicina Komisiju ik gadu iesniegt šādu ziņojumu;

2.  pauž bažas par vispārējo mērķtiecības un progresa trūkumu attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; aicina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus noteikt par Eiropas pusgada prioritāti, dalībvalstīm izvirzot vērienīgus valsts līmeņa mērķus un izklāstot stratēģijas to sasniegšanai, kā arī pārredzamā veidā uzraugot sasniegto progresu ar valsts reformu programmu, konkrētai valstij adresēto ieteikumu un ikgadējā izaugsmes pētījuma palīdzību; aicina Komisiju sistemātiski adresēt ieteikumus dalībvalstīm attiecībā uz ikvienu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, kura sasniegšanā trūkst progresa;

3.  atgādina, ka Parlaments ziņojumā par ikgadējo izaugsmes stratēģiju prasīja izstrādāt tādu stratēģiju, kas ES ekonomikas politikas vadlīnijas padarītu saderīgas ar izaugsmes stimuliem un darbvietu izveidi; atzinīgi vērtē izmaiņas fiskālās konsolidācijas kalendārā; aicina Komisiju un Padomi regulāri izvērtēt fiskālās konsolidācijas ātrumu un grafiku, kā arī iespēju pagarināt termiņus pārmērīgu budžeta deficītu labošanai, lai radītu iespēju izaugsmei un darbvietu radīšanai; mudina Komisiju uzraudzīt stratēģijas „Eiropa 2020” valsts līmeņa mērķu īstenošanu dalībvalstīs, kuras saņem finansiālu palīdzību, un šajā nolūkā izstrādāt pielāgotus konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kuros pienācīgi ņemti vērā ierobežojumi, ko radījušas makroekonomikas korekciju programmas;

4.  aicina Komisiju un Padomi turpināt uzlabot rādītājus, kas Eiropas pusgada kontekstā tiek izmantoti, lai uzraudzītu stratēģijas „Eiropa 2020” sociālo, vides un inovāciju dimensiju; aicina izstrādāt kvantitatīvu un kvalitatīvu metodiku, lai uzlabotu novērtējumu precizitāti attiecībā uz vispārējo sociālo un vides situāciju, ko pašlaik nepietiekami atspoguļo salīdzināmos ES līmeņa statistikas datos;

5.  uzskata, ka tas, ka Komisija ir atzinusi vajadzību samazināt nodarbinātības nodokļus, pievēršoties citiem ienākumu avotiem, ir vērtējams pozitīvi un paātrinās fiskālās konsolidācijas procesu uz taisnīgākiem pamatiem;

6.  atzīst, ka šā gada konkrētai valstij adresēti ieteikumi (KVAI) ir īpaši svarīgi, jo dalībvalstis nosaka savas ieguldījumu prioritātes kohēzijas politikai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS); šajā kontekstā prasa mērķtiecīgāku ES finansējumu visām stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm, jo īpaši izaugsmes un nodarbinātības politikai, tostarp jauniešu bezdarba un ilgtermiņa bezdarba apkarošanai un tādu ilgtspējīgu darbvietu izveidei, kas ir stabilas, par kurām tiek maksātas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un kurās darbinieki saņem pienācīgu atalgojumu; pauž bažas par sociālo un ekonomisko atšķirību palielināšanos starp dalībvalstīm;

7.  atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas plašas darba tirgus reformas, kuru mērķis ir uzlabot darba tirgus noturību, palielinot iekšēju un ārēju elastību, samazinot segmentāciju un atvieglojot darba nomaiņu; uzsver, ka nodarbinātības reformas būtu jāveic saskaņā ar atbilstošu konsensu starp sociālajiem partneriem;

8.  aicina dalībvalstis un Komisiju politikas vadlīnijās un KVAI nodrošināt, lai nepieciešamajai elastībai darba tirgū nebūtu negatīvas ietekmes uz augsto sociālās aizsardzības līmeni, kas ir raksturīgs mūsu sociālajam modelim, un lai darba tirgus reformu mērķis būtu veicināt nodarbinātības kvalitāti, uzlabot sociālo risku pārvaldību, panākt progresu attiecībā uz mazaizsargātu grupu iekļaušanu darba tirgū, samazināt nodarbinātu personu nabadzību, savienot darba un ģimenes dzīvi, veicināt dzimumu līdztiesību, veicināt veselību un drošumu darbā, stiprināt tiesības darba ņēmējiem ar nestandarta līgumiem un uzlabot sociālo aizsardzību pašnodarbinātām personām;

9.  pieņem zināšanai KVAI priekšlikumu daudzām dalībvalstīm attiecībā uz pensiju reformām; pauž nožēlu par to, ka Komisijas ieteikumi tika veikti bez atsauces uz Parlamenta ieteikumiem par zaļo un balto grāmatu par pensijām; uzsver, ka pensiju reformām nepieciešama valstu politiskā un sociālā kohēzija un ka to panākumi iespējami tikai tad, ja ir veiktas sarunas ar sociālajiem partneriem;

10. norāda, ka visas dalībvalstis ir saņēmušas ieteikumus attiecībā uz līdzdalības līmeņiem darba tirgū; aicina dalībvalstis, kurās ir zema līdzdalība darba tirgū, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, pastiprināt aktīvus, vispusīgus un iekļaujošus darba tirgus pasākumus, piemēram, apmācības un nodarbinātības dienestus, un ieviest turpmākas reformas, lai veicinātu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, novērstu agru izstāšanos no darba tirgus, uzlabotu konkurētspēju un apkarotu darba tirgus segmentāciju, kā arī darba ņēmēju prasmes pielāgotu darba tirgus vajadzībām;

11. atzinīgi vērtē Komisijas KVAI vides nodokļu jomā un darbvietu radīšanas potenciālu un aicina Komisiju ņemt to vērā gaidāmajā gada izaugsmes pētījumā; uzsver pozitīvo ietekmi uz budžetu, nodarbinātību, sociālajiem aspektiem un vidi, ko izraisa nodokļu novirzīšana no darbaspēka nodokļiem uz vides nodokļiem;

12. pauž nožēlu, ka nevienā KVAI nav risināta problēma, kas saistīta ar darbaspēka nodokļu režīma ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumiem un to sniegtajiem rezultātiem izveidoto darbvietu izteiksmē;

13. norāda, ka stāvoklis jauniešu bezdarba jomā ir jo īpaši satraucošs un ka ir steidzami jārīkojas; pieprasa Eiropas Jaunatnes nodarbinātības paktu, ar kuru stājas spēkā jau sen norunātie pasākumi un tiek paredzēti jauni resursi un pasākumi jauniešu bezdarba mazināšanai, tādējādi samazinot to jauniešu skaitu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā vai apmācībā (NEET), un nabadzību jauniešu vidū, ņemot vērā kvalitātes aspektus, kas attiecas uz pienācīgu nodarbinātību, kurā pilnībā tiek ievēroti galvenie darba standarti;

14. gaida Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas prioritāro īstenošanu saskaņā ar EMPL komitejas aicinājumu, ko tā izteica savos KVAI grozījumos;

15. atzinīgi vērtē Padomes pieņemto garantiju jauniešiem un EUR 6 miljardu piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai nākamajā DFS; aicina dalībvalstis steidzami īstenot garantijas jauniešiem shēmas un efektīvi izmantot pieejamos resursus, pasākumus koncentrējot uz tām grupām, kas atrodas vissarežģītākajā situācijā;

16. ar gandarījumu norāda, ka šos līdzekļus var izmantot nākamās DFS pirmajos divos gados; uzsver, ka šī summa tomēr nav pietiekama, lai ilgtspējīgā veidā apkarotu jauniešu bezdarbu, un ka tai vajadzētu būt tikai pirmajam maksājumam, kas paredzēts jauniešu bezdarba mazināšanai; norāda, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) ir aprēķinājusi, ka ir vajadzīgs EUR 21 miljards, lai īstenotu efektīvu programmu jauniešu bezdarba apkarošanai tikai eirozonā vien;

17. aicina Komisiju un Padomi uzskatīt, ka arī dalībvalstis pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā paredz fiskālās iespējas izmantot šos pasākumus, jo īpaši uz laiku izslēdzot dalībvalstu sniegto jauniešu bezdarba apkarošanas pasākumu līdzfinansējumu no pārmērīga budžeta deficīta aprēķiniem;

18. mudina Komisiju turpināt jauniešu nodarbinātības darbgrupu darbu, lai palīdzētu dalībvalstīm ar visaugstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem pārplānot ES 2007.–2013. gada DFS strukturālo finansējumu, lai to mērķtiecīgi novirzītu jaunatnei; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pilnveidot Eiropas darba mobilitātes portālu (EURES), pastiprinot un paplašinot tā darbības un jo īpaši veicinot jaunatnes mobilitāti; tomēr konstatē, ka mobilitātei jābūt brīvprātīgai un tā nedrīkst ierobežot centienus uz vietas izveidot darbvietas un apmācību vietas;

19. aicina Komisiju ierosināt stažēšanās kvalitātes sistēmu, kura citstarp ietvertu taisnīga atalgojuma kritērijus, apmācības rezultātus, darba apstākļus un veselības un darba drošuma standartus; aicina Komisiju, dalībvalstis un ES sociālos partnerus vērienīgi izmantot Eiropas Māceklību alianses sniegtās iespējas;

20. uzskata, ka, ņemot vērā, cik daudz strādājošo, it īpaši jauniešu, dodas prom no izcelsmes valstīm uz citām ES valstīm darba iespēju meklējumos, pastāv steidzama vajadzība izstrādāt attiecīgus pasākumus un pārskatīt Eiropas tiesību aktus, lai nodrošinātu pensiju tiesību pārnesamību un vismaz trīs mēnešus turpināt nodarbinātības pabalstus, kamēr tiek meklēts darbs citā dalībvalstī; atzinīgi vērtē uzlabojumus Eiropas darba mobilitātes portālā un aicina kopā ar dalībvalstīm tā vajadzībām izstrādāt īpašu stratēģiju;

21. aicina dalībvalstis izveidot shēmas, kas ļautu MVU vieglāk piekļūt finansējumam, lai tādējādi sekmētu nodarbinātības pieaugumu;

22. atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi daži KVAI risina dalībvalstu konkrēto situāciju nabadzības jomā; stingri nosoda to, ka neviens KVAI nepievēršas jautājumiem saistībā ar gadījumiem, kad sievietes tiek izslēgtas no darba tirgus, un nav paredzēti nekādi pasākumi to iekļaušanai darba tirgū;

23. uzsver, ka īpaša rīcība ir vajadzīga, lai palielinātu sieviešu, gados vecāku darbinieku un darbinieku ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, nodrošinot iedarbīgus stimulus, lai atgrieztos un paliktu darbā; atgādina, ka ar pirmsskolas izglītību, bērnu aprūpi un veco ļaužu aprūpi saistīto dienestu kvalitātei, pieejamībai un piekļūstamībai ir izšķirīga nozīme;

24. uzsver, ka ilgtermiņa bezdarbnieki ir jāatbalsta ar darbvietu izveides un integrētu aktīvas iekļaušanas pieeju palīdzību, tostarp ar pozitīviem aktivizēšanas stimuliem, piemēram, personalizētām karjeras konsultācijām un programmām par labklājību darbā, pienācīgām pabalstu sistēmām un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū un piekļūt kvalitatīvām darbvietām;

25. atgādina, ka viss pakalpojumu sektora ekonomikas un darbvietu potenciāls joprojām nav pietiekami izmantots; aicina pilnā mērā un pareizi īstenot ES Pakalpojumu direktīvu, vienlaikus aizsargājot publisko pakalpojumu pienākumu veikšanu, kas ikvienam var nodrošināt vispārēju piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem; aicina dalībvalstis īpaši ieguldīt kvalitatīvos sociālajos pakalpojumos; vienlaikus konstatē, ka ir jāievēro atalgojuma un sociālie standarti; aicina dalībvalstis novērst šķēršļus mazumtirdzniecības nozarē un pārmērīgus ierobežojumus profesionālajiem pakalpojumiem un reglamentētās profesijās; vienlaikus aicina novērst šķēršļus darbaspēka brīvas pārvietošanās jomā, lai uzlabotu mobilitāti un optimizētu ES cilvēkkapitāla izmantošanu;

26. uzsver videi nekaitīgas ekonomikas darbvietu izveides potenciālu, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm laikā līdz 2020. gadam varētu nodrošināt 5 miljonus darbvietu tikai energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu nozarēs vien, ar noteikumu, ka tiek īstenota vērienīga klimata un enerģētikas politika; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekami lielus ieguldījumus šajās nozarēs, prognozēt nākotnē pieprasītās darbinieku prasmes un garantēt videi nekaitīgu darbvietu kvalitāti; aicina Komisiju 2014. gada ikgadējā izaugsmes pētījumā kā galveno prioritāti iekļaut videi nekaitīgas ekonomikas darbvietu izveides potenciāla izmantošanu;

27. aicina Komisiju pēc debatēm plenārsēdēs par EMS sociālo dimensiju un pēc Parlamenta EMPL komitejas 2013. gada 9. jūlijā organizētās uzklausīšanas sagatavot zaļo grāmatu par minimālo bezdarbnieka pabalsta apjomu eirozonā kā automātiskas stabilizācijas instrumentu;

28. atgādina par prasmju neatbilstību un „vājajām vietām” daudzos reģionos un nozarēs un noteiktu izglītības un apmācības sistēmu neatbilstību tirgus prasībām un darbinieku vajadzībām šajā kontekstā; atzinīgi vērtē arodizglītības un apmācības sistēmu reformas, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, lai prasmes un kompetences, jo īpaši jauniešiem, pielāgotu darba tirgus un nākotnes darbinieku vajadzībām; šajā kontekstā uzsver divkāršas apmācības sistēmu priekšrocības; atgādina, ka gandrīz visām dalībvalstīm nepieciešama turpmāka rīcība un ieguldījumi izglītības, apmācības, pētniecības, inovāciju un attīstības jomā;

29. konstatē, ka papildus izglītības un apmācības nozares reformai ir vajadzīga arī ilgtermiņa, ilgtspējīga un uz kritērijiem balstīta imigrācijas stratēģija, lai reaģētu uz kvalificēta darbaspēka trūkumu un demogrāfiskajām pārmaiņām;

30. atzīmē, ka krīze ir atstājusi smagu un ilgstošu ietekmi uz bezdarba līmeni un sociālo situāciju dalībvalstīs, kas ir izraisījis nepanesamu nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos, tostarp bērnu nabadzību, bezpajumtniecību, sociālo nevienlīdzību, nodarbinātu personu nabadzību un mājsaimniecību pārmērīgas parādsaistības; aicina dalībvalstis šajā kontekstā pastiprināt drošības tīklu darbību un nodrošināt efektivitāti labklājības sistēmām, kuras risina skarto personu problēmas, kā arī ieguldīt profilakses pasākumos; mudina Komisiju ņemt vērā ekonomikas korekciju programmu ietekmi uz progresu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā dalībvalstīs, kuras saskārušās ar finansiālām grūtībām, un panākt vienošanos par korekciju programmu saskaņošanu ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; norāda, ka budžeta konsolidācijas prasības nedrīkst kavēt ieguldījumus apmācībā un drošās un stabilās darbvietās;

31. atzinīgi vērtē to, ka šajā gadā daudzas dalībvalstis pielika lielākas pūles, lai iesaistītu valstu parlamentus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību valstu reformu programmu izstrādē, tomēr uzsver, ka centieni ir jāturpina; atkārto aicinājumu pastiprināt Eiropas pusgada demokrātisko leģitimitāti; uzsver, ka valstu parlamentu un sociāli ieinteresēto personu iesaistīšanās vērienīgu valstu reformu programmu un KVAI izstrādē, kas var nodrošināt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, ir būtiski nozīmīga to izpildei un panākumiem; aicina Komisiju garantēt sociālo partneru iesaistīšanu Eiropas līmenī attiecībā uz Eiropas pusgada politikas vadlīniju izstrādi sociālajos un nodarbinātības jautājumos;

32. aicina Komisiju pilnībā iekļaut šo atzinumu 2014. gada izaugsmes pētījumā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Minodora Cliveti, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Claudette Abela Baldacchino, Georges Bach, Jürgen Creutzmann, Sergio Gutiérrez Prieto, Anthea McIntyre, Csaba Sógor, Andrea Zanoni

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS  (5.9.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2013. gada prioritāšu īstenošana
(2013/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja: Andreas Schwab

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību[1],

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra pirmo ziņojumu „Stāvoklis vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā — materiāls gada izaugsmes pētījumam 2013. g.” (COM(2012)0752),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),

1.  atgādina, ka vienotais tirgus ir svarīgs dzinējspēks izaugsmei un darbvietu izveidei un tam ir neatsverama nozīme, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus — gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; tomēr norāda, ka tā potenciāls joprojām daudzējādā ziņā netiek izmantots;

2.  uzskata, ka ekonomiskās pārvaldības sistēmas uzlabojumi būtu jāpamato ar savstarpēji saistītu un savstarpēji saskaņotu politikas jomu kopumu, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, un šā mērķa sasniegšanas priekšnoteikums ir pilnībā attīstīts iekšējais tirgus;

3.  atgādina, ka joprojām pietiekami netiek izmantotas pakalpojumu nozares milzīgās ekonomiskās iespējas; uzsver, ka pilnīga un pienācīga Pakalpojumu direktīvas īstenošana varētu stimulēt izaugsmes potenciāla palielinājumu robežās no 0,8 % līdz 2,6 % no ES IKP un ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana varētu radīt saimniecisku ieguvumu EUR 4200 apmērā vienai mājsaimniecībai gadā;

4.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada Eiropas pusgadā pirmoreiz gada izaugsmes pētījuma pamatā ir ziņojums par stāvokli vienotā tirgus integrācijā;

5.  uzskata, ka saistībā ar Eiropas pusgadu būtu jāapsver vienotā tirgus koncepcijas integrācija citās horizontālās politikas jomās;

6.  tomēr pauž nožēlu, ka, lai gan ir gūti pārliecinoši pierādījumi par vienotā tirgus nozīmi krīzes pārvarēšanā, konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2013. gadā pietiekamā mērā nepievēršas vienotā tirgus noteikumu atbilstīgas īstenošanas un izpildes potenciālam attiecībā uz izaugsmi, patērētāju uzticēšanos un darbavietām;

7.  atbalsta to, ka šajā gadā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos īpaša nozīme piešķirta tādu nepamatotu aizliegumu un šķēršļu novēršanai, kuri kavē pakalpojumu nozares attīstību; mudina attiecīgās dalībvalstis ar vislielāko nopietnību apsvērt šos ieteikumus un īpašu prioritāti piešķirt šo šķēršļu novēršanai, kuri kavē vienota tirgus izaugsmi;

8.  aicina Komisiju noteikt vienotā tirgus pārvaldību par sava nākamā gada izaugsmes pētījuma un 2014. gada Eiropas pusgada prioritāti un savos nākamajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos pilnībā ņemt vērā galvenās izaugsmes jomas, proti, pakalpojumu nozari, enerģētikas nozari, transporta nozari un digitālo vienoto tirgu, kā arī pasākumus, kas ietverti Vienotā tirgus aktā I un II;

9.  pauž nožēlu par to, ka valstu un Eiropas ieguldījumu nepietiekamība kavēs īstenot prioritātes, kas ziņojumā „Stāvoklis vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā. Materiāls gada izaugsmes pētījumam (2013. gads)” norādītas galvenajās enerģētikas, transporta un digitālā tirgus jomās;

10. mudina dalībvalstis un Komisiju šajā laikposmā intensificēt pūles vienotā tirgus normatīvā regulējuma izpildē un šīs izpildes pārraudzīšanā, tostarp veicot regulārus ES mēroga kontroles pasākumus;

11. atkārtoti pieprasa Komisijai stiprināt vienotā tirgus pārvaldību, izveidojot vienotā tirgus gada pārvaldības ciklu kā Eiropas pusgada īpašu pīlāru, ietverot tajā iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu, gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju kā gada izaugsmes pētījuma daļu, Eiropadomes norādes dalībvalstīm, valstu rīcības plānus, kuru nolūks ir īstenot norādes par vienoto tirgu un konkrētām valstīm adresētus ieteikumus;

12. norāda uz to, ka valstu parlamenti nav iesaistījušies debatēs par vienotā tirgus aspektiem 2013. gada Eiropas pusgadā; uzsver, ka visu ieinteresēto personu iesaistīšanās nepieciešamo reformu izstrādē ir būtiski nozīmīga to izpildei un veiksmei, un aicina valstu parlamentus aktīvi iesaistīties dialogā ar Eiropas Parlamentu un attiecīgi ar savām valdībām, lai uzlabotu regulējumā paredzēto saistību izpildi, piemēram, veiktu vienotā tirgus pārbaudi un labāk aktivizētu neizmantoto izaugsmes un nodarbinātības potenciālu;

13. uzsver, ka ir būtiski ciešāk un agrākā posmā iesaistīt sociālos partnerus un visas ieinteresētās personas to pasākumu izstrādāšanā, pieņemšanā, īstenošanā un uzraudzīšanā, kuru mērķis ir veicināt izaugsmi un pilsoņu tiesību ievērošanu vienotajā tirgū.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Claudette Abela Baldacchino, Adam Bielan, Preslav Borissov, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Cornelis de Jong, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Hans-Peter Mayer, Franz Obermayr, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ildikó Gáll-Pelcz, Liem Hoang Ngoc, María Irigoyen Pérez, Pier Antonio Panzeri, Olle Schmidt, Olga Sehnalová, Marc Tarabella, Wim van de Camp, Patricia van der Kammen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Liisa Jaakonsaari

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0054.

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS  (26.9.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2013. gada prioritāšu īstenošana
(2013/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja: Tamás Deutsch

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē 2013. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI) un jo īpaši ierosinātos pasākumus, ar kuriem no jauna veicināt izaugsmi, risināt bezdarba problēmas, radīt darbvietas un sekmēt ES ekonomikas konkurētspēju; ar bažām konstatē, ka pastāvīga ekonomikas, sociālās, finanšu un valsts parādu krīzes spiediena apstākļos KVAI visumā nav pietiekami mērķtiecīgi; ņemot vērā minēto, norāda, ka trūkst ieteikumu par to, kā atjaunot steidzami vajadzīgo reālās ekonomikas un MVU kreditēšanu, stiprināt saikni starp publisko un privāto ieguldījumu iespējām, apkarot krāpšanu nodokļu jomā un risināt ar EMS sociālo dimensiju saistītos jautājumus;

2.  atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz nepieciešamību stiprināt Eiropas semestra procesa demokrātisko leģitimitāti; uzsver, ka dalībvalstu parlamentiem un reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir ļoti ierobežota piekļuve Eiropas semestra procesam un ka to nozīme KVAI būtībā tiek ignorēta, neraugoties uz to, ka viņu ieguldījums un dalība ir vajadzīga, lai uzlabotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanas izredzes;

Izaugsme un konkurētspēja

3.  atkārtoti uzsver kohēzijas politikas kā galvenā ieguldījumu instrumenta vadošo nozīmi krīzes apkarošanā, reģionālo atšķirību mazināšanā un ES un tās reģionu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā; tādēļ uzsver, ka, risinot sarunas par DFS, ir svarīgi nodrošināt pienācīgus budžeta noteikumus attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, jo īpaši norādot, ka tie sniedz lielāko ieguldījumu daļu vairākās jomās, piemēram, nodarbinātības, inovāciju, ilgtspējīgas attīstības un atbalsta MVU jomā;

4.  pauž lielas bažas par publisko un privāto ieguldījumu kraso samazināšanos ražošanas ekonomikā un jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī; uzskata, ka ir vajadzīgi izšķiroši pasākumi, lai reformētu preču un darba tirgus, pieņemtu piesardzīgu algu politiku un balstītu nākotnes izaugsmes modeli uz inovācijām, kā arī virzītu ražošanu uz augstas pievienotās vērtības darbībām; uzskata, ka ilgtspējīga ekonomikas politika ir atkarīga no ļoti labvēlīgiem nosacījumiem jaunu uzņēmumu izveidei; pauž pārliecību, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir būtiski svarīgi, lai novērstu un mazinātu jebkādus trūkumus iepriekš minētajās jomās un sekmētu publiskos ieguldījumus; norāda uz iespējām, ko varētu izmantot dalībvalstīs, lai atbalstītu publiskos ieguldījumus no struktūrfondiem, paredzot šo fondu finanšu procedūrās zināmu elastību, piemēram, palielinot to valstu līdzfinansējuma likmes, kuras iesaistās pielāgošanas programmā un saņem ES finansiālo palīdzību, vai 2007.–2013. gada plānošanas periodā par vienu gadu visām dalībvalstīm pagarinot saistību atcelšanas noteikumu (kā tas būs 2014.–2020. gada plānošanas periodā);

5.  norāda, ka laikā, kad pastāv stingri fiskālie ierobežojumi un samazinātas kreditēšanas spējas privātajā sektorā, Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir svarīgs ietekmēšanas līdzeklis, ar ko var sekmēt ekonomiku, it sevišķi izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus; uzskata, ka inovatīvu finanšu instrumentu plašāka izmantošana kohēzijas politikā var sekmēt publiskā un privātā sektora partnerību, panākt pastiprinošu efektu uz ES budžetu, garantēt svarīgu finansējuma plūsmu stratēģiskiem reģionālajiem ieguldījumiem un vairot ES izaugsmes potenciālu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē svarīgo nozīmi, kas jauniem inovatīviem finanšu instrumentiem būs kohēzijas politikā 2014.–2020. gada plānošanas periodā; mudina Komisiju nodrošināt finanšu instrumentiem skaidrāku lomu arī konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un sekmēt Eiropas strukturālo un investīciju fondu saskaņošanu ar EIB programmām, it sevišķi attiecībā uz aizdevumu garantijām MVU un mikrouzņēmumiem;

6.  pauž bažas par to, ka turpinās konkrētu Eiropas reģionu apjomīga deindustrializācija, kas izraisa pārmēri augstu bezdarba līmeni un daudz demogrāfisko problēmu;

7.  ar bažām konstatē, ka ražošanas ekonomikas, jo īpaši attiecībā uz MVU, finansēšana nav atjaunota visā ES, un vissmagāk cieš mazāk attīstītie reģioni; norāda, ka pieaugošās atšķirības kredītu pieejamībā var vēl vairāk padziļināt reģionālās atšķirības; tādēļ uzsver, ka svarīga ir Eiropas strukturālo un investīciju fondu spēja savienot publiskos un privātos ieguldījumus un nodrošināt alternatīvus MVU finansējuma avotus; aicina Komisiju laikus un pirms 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākšanās nodrošināt juridisko noteiktību un pārredzamību attiecībā uz jaunu inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu;

8.  uzskata ― lai gan finansiālie aizsardzības pasākumi, ko veica ECB, ir veicinājuši eurozonas stabilitāti un nomierinājuši finanšu tirgus, konkurētspējas problēmas eurozonā vēl nav atrisinātas;

Bezdarbs un krīzes sociālās sekas

9.  atzinīgi vērtē darba tirgus reformas, kuru mērķis bija uzlabot darba tirgus izturētspēju, ieviest vairāk iekšējas un ārējas elastības, mazināt sadrumstalotību un atvieglot pāreju no vienas darbvietas uz citu; tomēr atgādina, ka ir vajadzīgas vēl plašākas reformas, jo īpaši, lai uzlabotu darba tirgus mobilitāti un galvenokārt jauniešu mobilitāti; šajā sakarībā aicina Komisiju, ņemot vērā satraucošos datus par jaunatnes bezdarbu Eiropā, īpašu uzmanību pievērst jauniešu profesionālo iespēju uzlabošanai un jauniešu uzņēmumu izveides programmu veicināšanai, tostarp attiecībā uz tiem jauniešiem, kuriem ir grūti iesaistīties darba tirgū, un palīdzību darba meklējumos un izveidot skaidru un pārredzamu saikni starp izglītību un profesionālo apmācību nolūkā panākt labāku atbilstību starp prasmēm un pieejamajām darbvietām, tādējādi nepieļaujot kvalificēta darbaspēka trūkuma saasināšanos; atzīst, ka duāla apmācība ir ļoti labi piemērota darba tirgus vajadzībām un palīdz jauniešiem atrast pirmo darbu;

10. uzsver, ka visi pieejamie pasākumi, ar kuriem risina jauniešu bezdarba krīzi, ir jāizvirza par prioritāti;

11. uzskata, ka patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas strukturālas reformas reģionālā, dalībvalstu un ES līmenī, lai radītu nodarbinātības iespējas, kuras paredzētas gados jaunam darbaspēkam; uzsver, ka šie centieni ir jo īpaši jāvērš uz ES nodarbinātības stratēģiju un Eiropas ekonomikas nākotnes vajadzību saskaņošanu;

12. Uzsver, ka ir jāturpina programmas, kas izstrādātas gados jaunu cilvēku uzņēmējdarbības veicināšanai, radot viņiem īpašas uzņēmumu izveides iespējas, ko papildina Eiropas finansējuma un uzņēmējdarbības konsultāciju labāka pieejamība;

Finansējuma pieejamība un iekšējā tirgus sadrumstalotība

13. pauž nopietnas bažas par privāto ieguldītāju pastāvīgo nedrošību, uzticības trūkumu un nevēlēšanos veikt ieguldījumus, jo īpaši produktivitātes standartu, ilgstošās vienotā tirgus sadrumstalotības un rūpniecības politikas pārmaiņu dēļ; pauž nožēlu par to, ka krīze ir izraisījusi neuzticības gaisotni, kuras dēļ gan privātie ieguldītāji, gan finanšu nozares iestādes nevēlas riskēt, un atkārtoti uzsver, ka jāturpina stiprināt banku nozari;

14. uzskata, ka ir jāveic steidzami pasākumi, lai padarītu ES konkurētspējīgāku starptautiskā mērogā un sekmētu ilgtspējīgu iekšējo izaugsmi; uzsver, ka centieni ir jāvērš uz tādu inovatīvu sistēmu izveidi, kas ietver lētākus un pieejamākus kredītus MVU un uzlabo uzņēmējdarbības vidi, veicinot jaunus kapitāla avotus, tostarp uzņēmumu savstarpējos aizdevumus, un sekmējot riska kapitāla pieejamību;

Makroekonomikas pārvaldība

15. atzinīgi vērtē to dalībvalstu skaita samazināšanos, kurās tiek veikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, un to, ka dalībvalstis samazina savus parādus un konsolidē savus budžetus; mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot visas Stabilitātes un izaugsmes pakta (SGP) preventīvās daļas elastības iespējas, lai līdzsvarotu ienesīgu publisko ieguldījumu vajadzības ar fiskālās disciplīnas mērķiem, piemēram, neattiecinot Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētos ierobežojumus uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu valsts līdzfinansējuma kopējo apmēru vai arī pamatojot aprēķinus minētā pakta mērķiem uz dalībvalsts skaidras naudas vajadzībām, nevis tās bruto vajadzībām;

16. atgādina savu nostāju attiecībā uz makroekonomikas nosacījumiem, kas DFS sarunās tika ierosināti saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, jo ar tiem, ja nav nodrošināta saikne starp politikas rezultātiem reģionālā un dalībvalsts līmenī, sodītu reģionus par jebkādu neatbilstību ekonomikas pārvaldības procedūrām valsts līmenī;

17. aicina Komisiju pabeigt EMS izveidi, izstrādājot tiesību akta priekšlikumus, kas ir saistīti ar sociālo pīlāru; uzsver, ka sociālo rezultātu pārskatā, ko varētu izmantot kā šā pīlāra pamatu, būtu jāiekļauj arī attiecīgā reģionālā un vietējā specifika.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Charalampos Angourakis, Catherine Bearder, John Bufton, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Tomasz Piotr Poręba, Ovidiu Ioan Silaghi, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Joseph Cuschieri, Ivars Godmanis, Juozas Imbrasas, Karin Kadenbach, Andrey Kovatchev, James Nicholson, Heide Rühle, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Giommaria Uggias, Iuliu Winkler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	António Fernando Correia de Campos, Sabine Verheyen

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS  (24.9.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par ekonomikas politikas koordinēšanas „Eiropas pusgadu” — 2013. gada prioritāšu īstenošanu
(2013/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marije Cornelissen

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā pētījumu par 2012. gada "Eiropas pusgada" procesa novērtējuma datiem no dzimumu līdztiesības aspekta[1]

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam” (COM(2010)0491),

A. tā kā jaunas tehnoloģijas sniedz gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem jaunas iespējas organizēt darbu tādā veidā, lai atrastu labāku līdzsvaru starp privāto dzīvi un darbu, un tas padara darba tirgu iekļaujošāku attiecībā uz sievietēm,

1.  aicina Komisiju novērtēt fiskālās konsolidācijas pasākumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību; aicina dalībvalstis to stabilitātes un konverģences programmās un valstu reformu programmās (VRP) pievērst īpašu uzmanību dzimumu līdztiesībai, cita starpā, nodrošinot, ka šajās programmās ir iekļauti pārredzami apraksti par to, kā ierosinātie ieņēmumi un izdevumi ietekmē dzimumu jautājumu;

2.  aicina dalībvalstis stratēģijai „Eiropa 2020” noteikt valsts līmeņa mērķus, individualizējot tos pa dzimumiem; aicina Komisiju nošķirt datus pa dzimumiem, lai varētu uzraudzīt stratēģijas „Eiropa 2020” galveno mērķu un attiecīgo valsts mērķu īstenošanu un vajadzības gadījumā noteikt papildu rādītājus par katru dzimumu atsevišķi;

3.  pauž bažas par to, ka valsts reformu programmām trūkst visaptverošas un sistemātiskas stratēģijas, lai uzlabotu dzimumu līdztiesību tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā integrācija, izglītība, pētniecība un inovācija; aicina Komisiju sniegt norādes dalībvalstīm, lai to labotu „Eiropas pusgada” ciklos nākotnē;

4.  uzsver publisko ieguldījumu, īpaši ieguldījumu mazāk attīstītos reģionos, nozīmi ES un dalībvalstu līmenī, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju; uzsver, ka līdzekļu izmantošana izglītībai, sociāliem pakalpojumiem, pētniecībai un izstrādei un infrastruktūrai, tostarp atjaunojamajiem enerģijas avotiem, ir ieguldījums ikvienas valsts nākotnē;

5.  atzinīgi vērtē konkrētai valstij adresētus ieteikumus attiecībā uz bērnu aprūpes iestāžu uzlabošanu, fiskālo šķēršļu novēršanu otriem pelnītājiem, noteikto pensijas vecumu vīriešiem un sievietēm saskaņošanu, vajadzības pielāgošanu apvienot darba un privāto dzīvi, jo īpaši uzlabojot piekļuvi jaunām tehnoloģijām un apmācībai to izmantošanā, un dzimumu un pensiju atšķirību samazināšanu; pauž bažas par to, ka daudzi no šiem ieteikumiem bija jau noteikti 2012. gadā, kas norāda, ka dalībvalstīs tie netika īstenoti;

6.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina bērnu un gados jaunu pieaugušo procentuālā daļa izglītības sistēmās un lielāka uzmanība jāpievērš priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmai, jo īpaši iegūstot informāciju par šīs problēmas galvenajiem iemesliem, lai pieņemtu un īstenotu politiku tās novēršanai;

7.  atzinīgi vērtē saikni starp Eiropas romu integrācijas procesu un „Eiropas pusgadu”, īpašu uzmanību pievēršot konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, lai turpinātu veicināt romu integrācijas procesu;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā ar dzimumiem saistītos mērķus valsts nodarbinātības programmā, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, kuru aprūpē ir gados vecāki aprūpējamie, vientuļajām mātēm un sievietēm, kurām ir bērni invalīdi; turklāt aicina pienācīgu uzmanību pievērst jautājumam par mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, ņemot vērā kraso to bērnu skaita pieaugumu, kuri pamet skolu vecumā no 10 līdz 16 gadiem, un resursu zaudēšanu, kas skaidri raksturo ES kopumā;

9.  aicina Komisiju savā gaidāmajā gada izaugsmes pētījumā pievērst uzmanību jautājumam par īpašām politikas pamatnostādnēm saistībā ar dzimumu nevienlīdzības samazināšanu, tostarp jo īpaši saistībā ar sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību novēršanu, jo šīs atšķirības bieži vien izraisa sieviešu nonākšanu zem nabadzības robežas dzīves vēlākā posmā, kā arī attiecībā uz pensiju atšķirību novēršanu, saistībā ar sieviešu iesaistīšanu darba tirgū un dzimumu segregācijas novēršanu darba tirgū, jo ES uzplaukums turpmāk ir būtiski atkarīgs no tās spējas pilnībā izmantot savus darbaspēka resursus;

10. aicina Komisiju vairāk koncentrēties uz „Eiropas pusgada” piesaistīšanu stratēģijai „Eiropa 2020”, lai cīnītos pret jaunatnes bezdarbu un nabadzību;

11. aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes ieinteresēto aprindu iesaistīšanai, atbalstīt finansējumu sistemātiskai dalībvalstu līmeņa ieinteresēto aprindu iesaistīšanai „Eiropas pusgadā”, kurā valstu reformu programmām nepieciešams pievienot ieinteresēto aprindu sniegto informāciju, kopā ar Parlamentu un iesaistot sociālos partnerus, reizi gadā rīkot uzklausīšanu, izvērtēt noteikto mērķu sasniegšanā gūtos panākumus un iesniegt priekšlikumus ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem;

12. norāda, cik svarīgi ir iekļaut dzimumu politiku budžetā, lai analizētu valdību programmas un politiku, to ietekmi uz resursu sadalījumu un devumu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 7 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Andrea Češková, Zita Gurmai, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Ulrike Lunacek, Elisabeth Morin-Chartier, Norica Nicolai, Angelika Niebler, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Mariya Gabriel, Nicole Kiil-Nielsen, Christa Klaß, Katarína Neveďalová, Antigoni Papadopoulou, Michèle Striffler

• [1]  Politikas departaments, Eiropas Parlaments.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	30.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marino Baldini, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Ivana Maletić, Arlene McCarthy, Anni Podimata, Peter Simon, Ivo Strejček, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Fabrizio Bertot, Zdravka Bušić, Mojca Kleva Kekuš, Olle Ludvigsson, Catherine Stihler, Nils Torvalds, Oleg Valjalo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Wim van de Camp