IETEIKUMS par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu

21.10.2013 - (07917/2013 – C7‑0180/2013 – 2013/0086(NLE)) - ***

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Helmut Scholz

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu

(07917/2013 – C7‑0180/2013 – 2013/0086(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07917/2013),

–   ņemot vērā protokola projektu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (07918/2013),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta a) un v) punktu (C7‑0180/2013),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas atzinumu (A7-0339/2013),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Nolīguma par publisko iepirkumu saturs un struktūra

Nolīgums par publisko iepirkumu (GPA) ir juridiski saistošs starptautisks nolīgums par piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, kura Puses ir vairākas PTO dalībvalstis. Šis daudzpusējais nolīgums, par kuru noslēdza līdztekus daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtai 1994. gadā, stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. Nolīgumam ir divas daļas:

• pamatteksts, kurā definēti piedāvājumu konkursa noteikumi un garantēta procedūru pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret piedāvātājiem;

• aptvērums, kas sastāv no pielikumiem attiecībā uz tirgus piekļuvi, kurā Puses norāda, kura to publiskā iepirkumu tirgus daļa ir atvērta starptautiskajai konkurencei (t.s. „aptvertais iepirkums”). Rīkojot konkursu jomās, uz kurām attiecas aptvertais iepirkums, Puses nedrīkst pieļaut diskrimināciju starp pašu valsts un pārējo GPA valstu piedāvātājiem.

Ņemot vērā, ka GPA ir juridiski saistošs, saskaņā ar to starpvalstu strīdi tiek izšķirti, izmantojot PTO strīdu izšķiršanas sistēmu.

GPA patlaban ir 15 Puses, gandrīz visas ir attīstītās valstis: Amerikas Savienotās Valstis, Armēnija, ES (attiecībā uz tās 27 dalībvalstīm), Honkonga, Islande, Izraēla, Japāna, Kanāda, Koreja, Lihtenšteina, Norvēģija, Singapūra, Šveice un Taivāna. Novērotāja statusā ir 27 Puses[1], no kurām 10 valstis novērotāja statusā ir sarunu procesā par pievienošanos nolīgumam: Albānija, Gruzija, Jaunzēlande, Kirgīzija, Ķīna, Moldova, Omāna, Panama un Ukraina.

GPA, atšķirībā no divpusējiem nolīgumiem, ir paredzēti vienoti noteikumi lielākai valstu grupai. Tomēr 1996. gada nolīgums PTO dalībvalstu lielākajai daļai, šķiet, nelikās pievilcīgs. Bija vajadzīgas pārmaiņas, arī ņemot vērā norises tirdzniecības vidē kopumā.

Sarunas

GPA iekļauta pārskatīšanas klauzula, kas paredz Pušu iesaistīšanos sarunās gan par nolīguma noteikumiem, gan arī tā aptvērumu. Tas 1999. gadā bija pamats sarunu sākšanai. 2006. gada decembrī GPA Puses panāca vienošanos par pamatteksta pārskatīšanu, kurā definēti noteikumi.

EU vārdā sarunas vadīja Komisija. Sarunu laikā stājās spēkā Lisabonas līgums, saskaņā ar kuru nolīguma ratificēšanai jāsaņem Eiropas Parlamenta un Padomes piekrišana. Tomēr šī procedūra Eiropas Parlamentam un referentam nedod iespējas izdarīt konkrētu nolīguma daļu grozījumus. Parlaments var tikai atbalstīt vai noraidīt visu paketi kopumā. Tādējādi Parlamenta uzdevums ir izvērtēt, vai nolīguma priekšrocības atsver tā iespējamos negatīvos aspektus, un to, vai nolīgums nepārkāpj Eiropas Parlamenta iepriekšējos lēmumos noteiktās sarkanās līnijas.

Ar INTA komitejas starpniecību Eiropas Parlaments par sarunām tika regulāri informēts rakstiski.

GPA Puses 2012. gada 30. martā panāca politisku vienošanos par visu nolīgumu, arī par aptvērumu. Šī galīgā vienošanās jāratificē visām Pusēm.

Grozījumu procedūra

Lai grozīto GPA ratificētu, Komisija 2013. gada 22. martā bija sagatavojusi priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko groza GPA, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu, pamatojoties uz LESD 207. panta 4. punktu. Padome 2013. gada 14. jūnijā Parlamentam nosūtīja savu oficiālo pieprasījumu. Padomei šis lēmums jāpieņem, tiklīdz Parlaments ir devis piekrišanu. Tad to deponēs PTO sekretariātā. Grozītais GPA stājas spēkā, tiklīdz 2/3 no tā Pusēm ir pabeigušas ratifikācijas procedūru.

ES ieinteresētība GPA jomas pilnveidošanā

Daudzās valstīs valdība un tās aģentūras ir lielākās dažādu veidu preču pircējas, sākot no pirmās nepieciešamības precēm līdz augsta tehniskā līmeņa iekārtām.

ES de jure ir atvērusi publiskā iepirkuma tirgu ar Eiropas līgumslēdzējām iestādēm, dodot pieeju aptvertajam publiskajam piedāvājumam piedāvātājiem no valstīm ārpus GPA. Daudzās valstīs turpretim piegādātājiem no pašu valsts izmanto preferenču sistēmas. Piekļuvē ārvalstu tirgiem GPA dod juridisku noteiktību Eiropas uzņēmumiem.

Turklāt ES savos tiesību aktos ir izstrādājusi kopīgus noteikumus par publiskā iepirkuma konkursiem publiskajam iepirkumam ES iekšējā tirgū. Patlaban daļa šo tiesību aktu tiek pārskatīta[2]. ES pieņēmusi noteikumu kopumu, kas palielina pārredzamību un veicina piedāvājumu konkursu prakses jauninājumus, piemēram, elektronisku iepirkumu. ES publiskā iepirkuma noteikumu labāka pārredzamība palielina juridisko noteiktību un dod ieguldījumu korupcijas un kukuļdošanas apkarošanā trešās valstīs.

Viens no katras valdības pašiem svarīgākajiem uzdevumiem ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, jo īpaši tādu būtisku pakalpojumu kā ūdensapgādes, mājokļa, atkritumu apsaimniekošanas, veselības aprūpes, izglītības un kultūras pieejamības nodrošināšana. Dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja šā uzdevuma saskaņošanai ar nepieciešamību efektīvi izmantot ierobežotus publiskos resursus un centieniem panākt saņemto pakalpojumu un preču labāko vērtības un kvalitātes attiecību. Daudzās valstīs publiskais iepirkums tiek izmantots arī kā reģionā svarīgs nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes veicināšanas instruments, un lai veicinātu augstu vides aizsardzības standartu ievērošanu un nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus. Pastāv atšķirības arī iepirkuma struktūru administratīvo līmeņu ziņā. Tāpēc grūtākais uzdevums Nolīgumā par publisko iepirkumu ir izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tajā pašā laikā nodrošinot pietiekami daudz vietas politiskiem lēmumiem un daudzveidībai. GPA mēģina to risināt ar vairākiem precīziem noteikumiem, kas saistīti ar vides aizsardzības mērķiem, un relatīvi augstu minimālo robežvērtību — USD 5 milj. — būvdarbu līgumiem.

Ietekme uz darba, sociālajiem un vides aspektiem ES

Pārskatītais GPA neietekmē darba, sociālo un vides tiesību noteikumu statusu ES: jautājums par to, ciktāl ES līgumslēdzējas iestādes varētu pieprasīt ievērot uzņēmējas dalībvalsts darba un vides tiesību aktu noteikumus, tiek reglamentēts ar ES direktīvām par publisko iepirkumu, kuras patlaban tiek pārskatītas. Tomēr GPA nosaka pienākumu šos noteikumus sociālajos un vides jautājumos attiecināt uz visiem piedāvātājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir no ES vai no valsts, kas ir GPA Puse.

GPA grozījumu apraksts

GPA pārskatīšanā uzlabots pamatteksts, kurā definēti piedāvājumu konkursa noteikumi, paaugstinot tā skaidrības un pārskatāmības līmeni.

Attiecībā uz noteikumu uzlabojumiem ES sarunu laikā centās pārstrukturēt jaunā GPA tekstu tā, lai tas atbilstu iepirkuma procedūras secībai. Jaunajos noteikumos papildus paredzētas vairākas jaunas iespējas:

• paredzēta iespēja izmantot elektroniskās izsoles ar papildus elastīgumu Pušu iepirkuma struktūrām, piemēram, īsāku paziņojuma termiņu veidā gadījumos, kad izmanto elektroniskos līdzekļus;

• GPA Pusēm būs jāizveido bezmaksas centralizēta elektroniska datubāze, kurā ievietos paziņojumus par iepirkumu, ko publicējušas ministrijas un citas centrālās iepirkuma struktūras. Šie pienākumi noteikti, lielā mērā ietekmējoties no ES modeļa, t.s. Tender Electronic Daily - TED datubāzes;

• pārskatītajos noteikumos par atlasi, līdzīgi kā ES sistēmā, tiek paredzēts, ka uzņēmumi, kas atzīti par vainīgiem nopietnos noziegumos vai citos nopietnos pārkāpumos vai profesionālās ētikas pārkāpumos, var tikt izslēgti no iepirkuma procesa;

• pārskatītajā GPA ir jauni noteikumi jaunattīstības valstīm, kas vēlas pievienoties GPA. Jaunattīstības valstis, kas sākušas pievienošanās procesu Nolīgumam, var izmantot priekšrocības, ko nodrošina vairāku pārejas pasākumu kopums. To starpā ir i) cenu atvieglojumi; ii) kompensācijas darījumi; iii) konkrētu struktūru un nozaru pakāpeniska pievienošana, un iv) robežvērtības, kas sākotnēji noteiktas augstākas par to pastāvīgo līmeni. No jauna paredzēts arī noteikums par piemērošanas atlikšanu attiecībā uz jebkuru no GPA paredzētajām saistībām, izņemot prasību noteikt vienādu režīmu Nolīguma visu pārējo Pušu precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem — vismazāk attīstītajām valstīm uz pieciem gadiem, vai jaunattīstības valstīm uz trijiem gadiem pēc pievienošanās Nolīgumam. Šo termiņu var pagarināt;

• iesniegts lūgums pārskatītajos noteikumus attiecībā uz tehniskajām specifikācijām, tāpat kā Eiropas direktīvās par publisko iepirkumu, līgumslēdzējām struktūrām dot iespējas tehniskajās specifikācijās ņemt vērā vides aspektus.

• bez tam ES panākusi, ka tiek vienkāršotas patlaban spēkā esošās prasības par statistikas ziņojumiem. Tas attiecas uz sniedzamo datu apjoma ierobežojumu, iespēju iesniegt aplēses un no šīm saistībām atbrīvot Puses (piemēram, ES), kuras uztur centralizētu datubāzi.

Attiecībā uz aptvēruma paplašināšanu noslēgumā papildinājumu pakete tirgus piekļuves jautājumā ir šāda:

• Pušu aptvērums saskaņā ar Nolīgumu (vismaz) vairāk nekā 200 papildus centrālajām, vietējām vai citām valsts aģentūrām;

• Korejas aptvērums pirmo reizi attiecībā uz būvniecības–ekspluatācijas–nodošanas līgumiem;

• papildu pakalpojumu aptvērums, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu jomā, ko pieņēmušas gandrīz visas Puses;

• vairāki preču aptvēruma uzlabojumi;

• visu Pušu aptvērums pirmo reizi visiem būvniecības pakalpojumiem, ievērojot attiecīgās minimālās robežvērtības;

• korekcijas, vairākām Pusēm, proti, Izraēlai, Japānai, Korejai un Nīderlandei attiecībā uz Arubu, samazinot noteiktās minimālās robežvērtības;

• Japānas paplašināts aptvērums privātai finanšu iniciatīvai (“Private Finance Iniciative”);

• Izraēlas izmantotā kompensācijas režīma izbeigšana (patlaban 20 % katram ārvalstu piedāvātājam piešķirtajam iepirkumam);

• ASV Buy America noteikumu svītrošana no iepirkuma, ko finansē Rural Utilities Service.

Kopumā EU panākusi labākas tirgus iespējas sakarā ar struktūru aptvēruma paplašināšanos (konkrēti, ar EEZ valstīm, Kanādu, Dienvidkoreju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlu, Taivānu, Honkongu (Ķīna)), sakarā ar preču un pakalpojumu aptvēruma paplašināšanos, kā arī sakarā ar aptverto preču un pakalpojumu minimālo robežvērtību samazināšanu (konkrēti, Japāna, Koreja un Izraēla). Tas nozīmē papildus tirgus piekļuves iespēju nodrošināšanu ES par apmēram EUR 30 mljrd.

Savukārt ES ir izdarījusi piedāvājumus struktūru paplašinātam aptvērumam EEZ valstīm, Šveicei, Taivānai, Japānai un ASV. Tā piedāvājusi arī būvdarbu koncesijas Korejai, EEZ valstīm un Šveicei, Japānai daļēji atvērusi dzelzceļu sektoru, ievērojot savstarpīgumu, un par centrālo zemāka līmeņa iepirkumu Kanādai.

• [1]    Albānija, Argentīna, Austrālija, Bahreina, Čīle, Gruzija, Horvātija, Indija, Indonēzija, Jaunzēlande, Jordānija, Kamerūna, Kirgīzijas Republika, Kolumbija, Krievijas Federācija, Ķīna, Malaizija, Melnkalne, Moldova, Mongolija, Omāna, Panama, Saūda Arābija, Šrilanka, Turcija, Ukraina, Vjetnama.
• [2]  Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu vadītāji jūlijā panākuši politisku vienošanos par galīgo tekstu.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (17.9.2013)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu
(07917/2013 – C7‑0180/2013 – 2013/0086(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Filip Kaczmarek

ĪSS PAMATOJUMS

1994. gada nolīgumā par publisko iepirkumu (GPA) ir ierobežots dalībnieku skaits, un visvairāk ir pārstāvētas attīstītās tautsaimniecības. Viens no pārskatītā GPA mērķiem ir paplašināt pašreizējo dalībnieku loku. Tādēļ tajā tiek paredzēti stimuli jaunattīstības valstīm, piemēram, iespēja pagaidu kārtā piemērot augstākas robežvērtības un pakāpeniski attiecināt uz struktūrām un nozarēm ar izvirzītu mērķi veicināt atvērtību attiecībā uz ārvalstu konkurenci.

Tomēr nav skaidrs, vai pārskatītā klauzula par jaunattīstības valstīm piemērojamo īpašo un diferencēto režīmu uzlabo pašlaik spēkā esošos noteikumus. Jaunais teksts ļauj pārejoši papildus aizsargāt jaunattīstības valstu tirgus, savukārt par pašreizējiem atbrīvojumiem var veikt sarunas, neierobežojot tiem termiņu. No otras puses, jaunais teksts nepiedāvā jaunattīstības valstīm ievērojami labāku piekļuvi citu GPA pušu tirgiem.

Neraugoties uz kopumā pozitīvajiem uzlabojumiem attiecībā uz konkursa procedūrām un pārredzamību, nevar cerēt, ka valstis piekritīs šim nolīgumam, ja netiek parādīts, ka ieguvumi pārsniegs izmaksas (piemēram, administratīvās izmaksas saistībā ar pievienošanās procesu un sociālās un tautsaimnieciskās izmaksas, kas izriet no tā, ka vietējie uzņēmumi zaudē iepirkuma tirgus), un ja netiek radīti drošības tīkli, kas vajadzīgi, lai līdz minimumam samazinātu šādu zaudējumu ietekmi.

Valstu iepirkuma tirgu liberalizācijas ilgtermiņa ietekme un no tā izrietošā tirgus piekļuve ir pozitīva, neraugoties uz augstākminētajiem trūkumiem pārskatītajā tekstā.

*******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt savu piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Corina Creţu, Leonidas Donskis, Mikael Gustafsson, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Keith Taylor, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philippe Boulland, Edvard Kožušník, Isabella Lövin, Judith Sargentini
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emma McClarkin, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Andrea Cozzolino, George Sabin Cutaş, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Franziska Keller, Bernd Lange, Vital Moreira, Paul Murphy, Niccolò Rinaldi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabeth Jeggle, Krzysztof Lisek, Iosif Matula, Catherine Stihler