ZIŅOJUMS par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi

29.10.2013 - (2013/2125(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Michael Gahler
Atzinumu sagatavoja (*):
Jean-Pierre Audy, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

Procedūra : 2013/2125(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0358/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0358/2013

Debates :

PV 20/11/2013 - 14
CRE 20/11/2013 - 14

Balsojumi :

PV 21/11/2013 - 8.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0514

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
MAZĀKUMA VIEDOKLIS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi

(2013/2125(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 21., 42., 45. un 46. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173., 179.–190. un 352. pantu un tā 10. protokolu,

– ņemot vērā 2012. gada 13.–14. decembra Eiropadomes secinājumus un procesu, kura rezultātā Eiropadome nolēma 2013. gada 19.–20. decembrī rīkot aizsardzībai veltītu sanāksmi,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542),

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. decembra paziņojumu „Stratēģija spēcīgākai un konkurētspējīgākai Eiropas aizsardzības nozarei” (COM(2007)0764),

– ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, kuru Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un ziņojumu par tās īstenošanu, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembrī,

– ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 12. decembrī pieņemto deklarāciju par Eiropas drošības un aizsardzības politikas pastiprināšanu un Padomes 2008. gada 11. decembrī pieņemto deklarāciju par spēju stiprināšanu,

– ņemot vērā stratēģiju attiecībā uz Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, ko Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valde pieņēma 2007. gada 14. maijā,

– ņemot vērā Padomes 2011. gada 12. jūlija Lēmumu 2011/411/KĀDP, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus un atceļ Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP[1],

– ņemot vērā Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības[2],

– ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu[3] un 2011. gada 14. decembra rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz aizsardzības nozari ES dalībvalstīs[4],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0358/2013),

Kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai ir vajadzīga spēcīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze

1. atgādina, ka kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai ir vajadzīga spēcīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze (EDTIB), kas ir svarīgs elements, lai Eiropa varētu garantēt drošību saviem iedzīvotājiem, aizsargāt savas vērtības un panākt savu interešu ievērošanu; norāda, ka Eiropas aizsardzības nozare sniedz lielu ieguldījumu izaugsmes un inovāciju veicināšanā, kas ir svarīgs pamats stabilitātei un drošībai; uzskata, ka konkurētspējīgas EDTIB izveidei un attīstīšanai vajadzētu kļūt par vienu no ES stratēģiskajām prioritātēm;

2. atgādina par operatīvo spēju līmeņa mērķiem, kas uzsvērti Padomes 2008. gada 11. decembra deklarācijā par spēju stiprināšanu, un par civilajiem un militārajiem uzdevumiem, kas izklāstīti LES 43. panta 1. punktā; atgādina par dalībvalstu apņemšanos uzlabot savas militārās spējas; šajā nolūkā aicina Eiropadomi uzsākt Eiropas spēju un bruņojuma politikas (ECAP) izstrādi, kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā;

3. atzīmē, ka ES valstu aizsardzības budžeti tiek samazināti laikā, kad vairākas citas valstis, piemēram, Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija, palielina savus aizsardzības izdevumus; vērš uzmanību uz mainīgo stratēģisko situāciju pasaulē, aizsardzības budžetu samazināšanu, ko jo īpaši izraisa ekonomikas un finanšu krīze, arvien straujāko tehnoloģisko attīstību un to, ka Eiropas aizsardzības uzņēmumi pielāgojas šai situācijai, vairāk pievēršoties eksportam uz trešām valstīm, turklāt notiek gan jutīgu tehnoloģiju, gan intelektuālā īpašuma tiesību nodošana, un ražošana tiek pārvietota ārpus ES;

4. pauž bažas par aizsardzības ieguldījumu samazināšanos un aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju veikt pretpasākumus, lai nepieļautu, ka EDTIB nākotnē arvien vairāk tiek pakļauta riskam, ka to var kontrolēt un darbībā ierobežot trešās valstis, kuru stratēģiskās intereses atšķiras; mudina dalībvalstis pastiprināt Eiropas rūpniecisko sadarbību nolūkā nodrošināt pēc iespējas lielāku stratēģisko autonomiju, ar vismodernāko tehnoloģiju palīdzību izstrādājot un veidojot efektīvas militāras un drošības spējas;

5. uzsver, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES rūpniecības, kosmosa un pētniecības politika attiecināma arī uz aizsardzības jomu; norāda, ka Savienības programmas citās jomās, piemēram, saistībā ar iekšējo un robežu drošību un katastrofu pārvaldību un attīstību, rada ievērojamas iespējas kopīgi attīstīt spējas attiecībā uz šīm politikas jomām un KDAP misiju īstenošanu;

6. atgādina par nepieciešamību panākt progresu EDTIB konsolidēšanā un atzīmē, ka arvien sarežģītāko un dārgāko tehnoloģiju, pieaugošās starptautiskās konkurences un aizsardzības budžetu un ražošanas apjomu samazināšanās dēļ ir iespējas turpināt īstenot vairāku valstu kopīgus aizsardzības projektus un nevienā dalībvalstī aizsardzības nozare vairs nevar būt ilgtspējīga tikai valsts mērogā vien; pauž nožēlu par to, ka sauszemes un jūras aprīkojuma nozare joprojām ir ārkārtīgi sadrumstalota valstu līmenī, kaut ir izdevies panākt zināmu koncentrācijas līmeni Eiropas aerokosmiskajās nozarēs;

7. uzsver, ka Eiropas aizsardzības nozares attīstībai nebūtu jānorit vienīgi saskaņā ar brīvas konkurences principu, bet tai vajadzētu būt ilgtspējīgai, notikt visās dalībvalstīs un pamatoties uz esošo rūpniecisko infrastruktūru, ievērojot LESD 173. pantā minētos mērķus Eiropas rūpniecības politikas jomā;

8. atgādina ES dalībvalstīm, priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei, Eiropas Komisijai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai, ka vairāk nekā divas desmitgades pēc aukstā kara beigām un pēc tam, kad ES dalībvalstis guva labumu no relatīvi lielajiem valstu aizsardzības budžetiem, tās nespēj izpildīt ne Helsinku militāros pamatmērķus, ne arī citus kopējo militāro spēju attīstības mērķus;

9. atgādina — gadījumā, ja Eiropa vēlas saglabāt stabilu drošības un aizsardzības rūpniecību, tās dalībvalstīm jākoordinē savi aizsardzības budžeti, lai izvairītos no dublēšanās un stiprinātu kopīgās pētniecības programmas;

10. konstatē, ka neskatoties uz krīzi un budžeta samazinājumiem, Eiropas iedzīvotāji joprojām prasa nodrošināt Eiropas mēroga aizsardzību un rūpniecības jomā īstenot koordināciju un sadarbību, kuras viņi uztver kā drošības, efektivitātes un taupības veicināšanas faktoru;

11. norāda uz Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu un priekšsēdētāja vietnieces/augstās pārstāves 2013. gada 15. oktobra paziņojumu par kopējo drošības un aizsardzības politiku; pauž nožēlu, ka Komisija un EĀDD nav nākuši klajā ar kopīgu Eiropas deklarāciju, gatavojoties aizsardzības jautājumiem veltītajai Eiropadomes sanāksmei šā gada decembrī; sagaida konkrētus Komisijas likumdošanas priekšlikumus par to, kā izmantot Eiropas struktūrfondus, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN), Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai nodrošinātu aizsardzības nozares līdzvērtīgu attīstību visās Eiropas Savienības daļās;

12. atgādina, ka Komisija un ES valstu aizsardzības ministri jau 2007. gadā ar īpašu Komisijas paziņojumu un EAA EDTIB stratēģiju uzsvēra, ka šajā jomā nepieciešama steidzama rīcība; pauž nožēlu par neizmantoto iespēju regulāri iesniegt ziņojumus par īstenošanas gaitu un atjaunināšanas stratēģijām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; pauž nožēlu, ka jaunajā paziņojumā nav izvērtētas iepriekšējās stratēģijas; aicina Komisiju un EAA nākotnē izstrādāt kopīgu EDTIB stratēģiju, balstoties uz iepriekš gūto pieredzi;

13. paša sagatavotā plašā novērtējumā secina, ka abas stratēģijas ir īstenotas nepietiekami, jo trūkst vienotas izpratnes par EDTIB, ko sekmē atšķirīgās valstu un nozares intereses un bruņojuma nozarēs izveidojušos valstu paradumu noturība; ņem vērā to, ka ir dalībvalstis, kurām nav savas valsts aizsardzības nozares un/vai ir tikai nišas nozares, un kuras pasaules mērogā cenšas panākt vislabāko izmaksu lietderību, dalībvalstis ar mazāk konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecību, kuras dod priekšroku vietējām piegādes ķēdēm, kā arī dalībvalstis ar spēcīgāku aizsardzības nozari, kuras gatavas konkurēt pasaules mērogā;

14. atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu decembra sanāksmē apspriest jautājumu par Eiropas aizsardzības nostiprināšanu; aicina Eiropadomi dot nepieciešamo jauno un vērienīgo impulsu un noteikt vadlīnijas, vispārējas politiskas prioritātes un termiņus, lai atbalstītu patiesu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, kuras pamatā būtu atbilstoši integritātes nostiprināšanas un uzticības veidošanas pasākumi, un kas būtu vērsta uz spēju nostiprināšanu un veicinātu sinerģijas, nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu, izvairītos no dublēšanās un būtu integrēta un konkurētspējīga pasaules tirgū;

Prasību saskaņošana un pieprasījuma konsolidēšana

15. pauž nožēlu, ka agrākie centieni konsolidēt pieprasījumu nav mazinājuši tā sadrumstalotību Eiropas Savienībā, kurā aizsardzības nozarei ir klienti no 28 dažādām valstīm un vēl lielāks skaits klientu produktiem, ko var lietot gan civilām, gan militārām vajadzībām; pauž nožēlu par EAA Spēju attīstības plāna ierobežotajiem rezultātiem; tāpēc aicina Eiropadomi sākt Eiropas aizsardzības jomas pārskatīšanas procesu un reāli īstenot valstu aizsardzības plānošanas procesu koordinēšanu ES līmenī; pamatojoties uz šo novērtējumu, aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uzsākt plaša mēroga procesu, lai izstrādātu Balto grāmatu par Eiropas drošību un aizsardzību un racionalizētu ES stratēģiskos mērķus un spēju attīstības procesus;

16. aicina dalībvalstis sadarbībā ar EAA turpināt izpētīt iespējas savu aizsardzības spēju aprites cikla pārvaldības saskaņošanai un kopīgai plānošanai; uzskata, ka plašākas sinerģijas rezultātā tapusi kopēja Eiropas spēju un bruņojuma politika (kā minēts LES 42. pantā) būtu priekšnoteikums, lai militāro prasību saskaņošanu pārvērstu par tādu aprīkojuma iegādes procesu, kas saskaņots starp dalībvalstīm, tādējādi radot priekšnoteikumus veiksmīgai pieprasījuma vadītai starptautiskai pārstrukturēšanai aizsardzības nozarē visā Eiropas Savienībā;

17. atzīmē paveikto NATO aizsardzības plānošanas procesā, ar kura starpniecību alianses dalībvalstis, ieskaitot 26 Eiropas sabiedrotos, vajadzības gadījumā veic saskaņošanu, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības spēju attīstību un uzturēšanu turpmāko uzdevumu risināšanai; atzīmē, ka NATO jau sen ir atzinis nepieciešamību cieši sadarboties ar nozari, jo īpaši, lai palīdzētu izstrādāt militāro spēju prasības, sevišķi attiecībā uz standartizāciju un savstarpēju savietojamību, vienlaikus veicinot transatlantisko tehnoloģisko un rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā;

Rūpniecības politika

18. uzskata, ka Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas mērķim vajadzētu būt dalībvalstu spēju optimizācijai, koordinējot to spēju, iekārtu, aprīkojuma un pakalpojumu attīstīšanu, izvēršanu un uzturēšanu, lai būtu iespējams veikt visu veidu misijas, tostarp pašas sarežģītākās, un tas panākams, nostiprinot Eiropas aizsardzības rūpniecību, sekmējot sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā un veidojot sadarbības programmas aprīkojuma izstrādei;

19. atzīst Eiropas aizsardzības rūpniecības nozīmi inovācijām un izaugsmei, jo ar to tieši vai netieši Savienībā ir saistītas aptuveni 400 000 darbavietas; uzsver — kaut arī Eiropas aizsardzības nozare saskaras ar vairākām problēmām, ir nepieciešama jauna pieeja, lai izvairītos no dublēšanās un panāktu gan lielākus apjomradītus ietaupījumus, gan uzlabotu rūpniecisko konkurenci;

20. uzskata — reaģējot uz Eiropas aizsardzības rūpniecības tirgus sadrumstalotību, ir pienācis laiks sekmēt labprātīgu pieeju, lai šo tirgu konsolidētu (un sāktu tā saskaņošanu) attiecībā uz pieprasījumu un piedāvājumu un noteikumiem un standartiem, un ka ir pienācis laiks arī investēt integrētā ilgtspējīgā rūpniecības politikā, kuras pamatā būtu pētniecība, inovācijas, efektīvāka resursu izmantošana, izejvielu stratēģija, MVU nostiprināšana un reģionālo tīklu attīstība; pilnībā atbalsta Komisijas centienus sekmēt aizsardzības un drošības iekšējo tirgu, sniedzot pienācīgu palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ir liela nozīme no inovāciju, īpašu spēju attīstīšanas, mūsdienīgāko tehnoloģiju, un darbavietu radīšanas viedokļa;

21. uzskata, ka rūpniecības problēmu pārvarēšanai dalībvalstīm ir jāpastiprina sadarbība, un konstatē, ka budžeta ierobežojumu un pieaugošās starptautiskās konkurences dēļ ES ir nepieciešama iekšēja partnerība un citi sadarbības veidi, kā arī uzdevumu dalīšana; atbalsta EAA tās centienos veicināt reģionālo kopu veidošanos;

22. uzskata, ka būtu jāatzīst aizsardzības tirgu ļoti īpašais raksturs, jo uz tiem attiecas gan eksporta kontroles pasākumi un neizplatīšanas saistības, gan arī konfidencialitātes prasības, turklāt ražojumus šajā tirgū piedāvā neliels uzņēmumu skaits un gandrīz vienīgais pasūtītājs tajā ir valstu valdības;

23. uzskata, ka aizsardzības nozarei ir ļoti īpašs raksturs, jo ražojumu izstrāde ir lēna un sistēmu darbība ir jānodrošina vairākus gadu desmitus, programmu izmaksas ir ļoti lielas un turpina palielināties, un, visbeidzot, ražojumu pārdošana ir ļoti atkarīga no dalībvalstu valdībām;

24. atbalsta drošības un aizsardzības nozares ražojumu iespējamu divējādu lietojumu, jo īpaši kosmosa, jūras, aviācijas un sakaru jomā; uzsver, ka aizsardzības nozare ir svarīgs to moderno tehnoloģiju attīstības dzinējspēks, kuras vēlāk var izmantot komerciāliem mērķiem;

25. mudina Eiropadomi visādos veidos atbalstīt EDTIB un šajā nolūkā vispirms precīzāk definēt mērķi, jo īpaši attiecībā uz iesaistītajām pusēm, nosakot tām īpašu statusu, proti, Eiropas aizsardzības nozares dalībnieka (EDOE) statusu;

26. prasa šo EDOE statusu noteikt, pamatojoties uz patiesu pievienoto vērtību, ko šādi uzņēmumi dotu Eiropai gan tehnoloģiskā, gan sociāli ekonomiskā aspektā; tāpēc uzskata, ka tikai šādi aizsardzības nozares dalībnieki Eiropā drīkstētu saņemt atbalstu no Eiropas programmām;

27. uzskata, ka Eiropas aizsardzības nozares dalībnieka koncepcija būtu jāatzīst un ka šo uzņēmumu aizsardzībai būtu jānodrošina saprātīgu prasību izpilde attiecībā uz darbavietām, zinātnisko un tehnoloģisko pieredzi, lēmumu pieņemšanu un ražošanu Eiropas Savienībā;

28. aicina dalībvalstis attīstīt savas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģijas bāzes un izcilības centrus, par pamatu ņemot galvenās tehnoloģijas, un Eiropas Savienībā tiem nodrošināt efektīvus korporatīvās pārvaldības mehānismus, tādējādi palielinot šo vietu savstarpējo atkarību;

29. mudina dalībvalstis sekmēt lielāko aizsardzības uzņēmumu un augstskolu sadarbību; uzsver, ka ar šādu sadarbību iespējams paplašināt augstskolu zināšanu bāzi;

30. aicina dalībvalstis un Komisiju samazināt nevajadzīgos regulatīvos šķēršļus, lai uzlabotu aizsardzības uzņēmumu savstarpējo dialogu un sekmēt šo uzņēmumu racionalizāciju, lai tie varētu iegādāties savām vajadzībām vispiemērotākās iekārtas, ņemot vērā uzdevumus un izmaksas; aicina steidzami pārstrukturēt Eiropas uzņēmumus, lai pārvarētu starp valstīm pastāvošās barjeras un sniegtu tiem pasaules mēroga attīstības perspektīvu;

31. uzskata, ka būtiska nozīme EDTIB saglabāšanā un nostiprināšanā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri projektē un ražo daudzus inovatīvus produktus; norāda, ka Eiropas aizsardzības tirgus sadrumstalotība kavē mazos un vidējos uzņēmumus laist tirgū savus produktus; aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju sadarboties, lai attīstītu veidus un līdzekļus tam, kā ilgtspējīgi konsolidēt mazos un vidējos uzņēmumus un sekmēt to piekļuvi iepirkumiem aizsardzības jomā; uzsver to, ka vienota standartizācijas un sertifikācijas sistēma būtu izdevīga Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU, jo uzlabotu to piekļuvi Eiropas un starptautiskajiem tirgiem, veicinot nodarbinātību un uzlabojot to piekļuvi ES finansējumam;

Nepieciešamība pēc vienotas pieejas standartizācijas un sertifikācijas jomā

32. atkārtoti uzsver, cik ļoti svarīgi ir standartizēt aizsardzības aprīkojumu, lai izveidotu konkurētspējīgu vienotu Eiropas aizsardzības tirgu, nodrošinātu bruņojuma programmu savietojamību un veicinātu sadarbību šajā jomā, apvienotu un kopīgi īstenotu projektus, kā arī īstenotu ilgtspējīgu sadarbspēju starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, tādējādi samazinot uzturēšanas un operāciju izmaksas un nodrošinot, ka dalībvalstu aizsardzības spējas var izmantot lietderīgi, veicot kopīgas darbības;

33. atgādina, ka attiecībā uz civilām un militārām vajadzībām paredzētiem produktiem izplatās arvien vairāk konkurējošu ražošanas standartu; pauž nožēlu, ka vien ierobežotā apjomā ir izdevies īstenot NATO standartizācijas līgumus (STANAG) un ieteikumus (STANREC); aicina Komisiju un EAA veicināt saskaņota vienotu standartu kopuma izmantošanu aizsardzības jomā, un izstrādāt t. s. hibrīdstandartus divējāda lietojuma jomās; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to turpmākie pasākumi aizsardzības standartu noteikšanā ir balstīti uz civilajiem ierosinājumiem, ko sniedz Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas;

34. mudina dalībvalstis noskaidrot iespējas, ko Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) piedāvā saistībā ar militāru preču un lietojumu Eiropas standartu izstrādi, piemēram, hospitāļkuģu būvē vai tālvadības aviācijas sistēmu jomā;

35. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus standartizācijas jomā, aicina Eiropadomi tos ņemt vērā un izteikt konkrētus priekšlikumus šajā jomā;

36. aicina dalībvalstis vienkāršot Eiropas sertifikācijas procedūras ar savstarpēju sertifikātu atzīšanu un civilo un militāro Eiropas sertifikācijas procedūru kopēju izstrādi;

Piegādes drošības nodrošināšana

37. saistībā ar nozares pārstrukturēšanu uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai netiktu apdraudēta piegādes drošība; aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju steidzami izstrādāt visaptverošu un vērienīgu ES mēroga piegādes drošības režīmu, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskiem materiāliem un kritiski svarīgām tehnoloģijām, kas balstās uz savstarpējo garantiju sistēmu un risku un vajadzību analīzi, iespējams, izmantojot pastāvīgās strukturētās sadarbības juridisko pamatu;

38. mudina dalībvalstis veikt pirmos soļus šā mērķa sasniegšanai un aizsardzības mērķiem paredzētu ražojumu sūtījumiem ES pilnībā izmantot vispārīgo un globālo licenču iespējas, kuras paredzētas Direktīvā 2009/43/EK, kā arī paātrināt darbu, lai sāktu piemērot 2006. gada Pamatnolīgumu par piegādes drošību ārkārtas operatīvajos apstākļos;

39. aicina EAA un Komisiju sagatavot kopīgu neatkarību nodrošinošu stratēģiju kritiski svarīgu tehnoloģiju jomā, jo īpaši attiecībā uz neierobežotu piekļuvi civilām un militārām (divējāda lietojuma) jaunām un svarīgām pamattehnoloģijām un to pieejamību, piemēram, mūsdienīgajām mikro/nanoelektronikas, mākslīgā intelekta un fotonikas tehnoloģijām, kas jāuzskata par kritiski svarīgām KDAP misijām; aicina dalībvalstis izmantot EDTIB, lai nostiprinātu ES pašpietiekamību šajās svarīgajās nozarēs;

Piešķirt jaunu impulsu sadarbībai bruņojuma jomā

40. mudina dalībvalstis uzsākt jaunus kopīgus projektus, lai risinātu rūpniecības jaudas pārpalikuma problēmu, kas rodas pieprasījuma krituma rezultātā, lielākā mērā izmantojot nepietiekami iesaistīto un nepietiekami finansēto Eiropas Aizsardzības aģentūru un ņemot vērā pieredzi, kas gūta nesenajās kopīgajās operācijās, kurās tika konstatētas nepilnības, piemēram, stratēģiskā un taktiskā transporta jomā un novērošanā no gaisa un kosmosa; jo īpaši iesaka attīstīt svarīgākos projektus ar civilmilitāru lietojumu, kuru ļoti trūkst lielākajā daļā ES dalībvalstu, piemēram, attālināti pilotējamas gaisa kuģu sistēmas (RPAS), tādējādi veicinot augsto tehnoloģiju attīstību un palīdzot Eiropā uzturēt pamatkompetences; atbalsta ES dalību kopīgos projektos, nomājot un/vai iegūstot divējāda lietojuma spējas un, iespējams, iepērkot prototipus;

41. ņemot vērā pagātnes pieredzi, uzskata, ka izstrādes un ražošanas pasākumu kopīga veikšana kopīgo bruņojuma programmu ietvaros būtu jāorganizē tikai saskaņā ar rūpnieciskās efektivitātes un ekonomikas veikuma principu, lai novērstu pārklāšanos un izmaksu nesamērīgu pieaugšanu;

42. aicina dalībvalstis dot priekšroku ES iekšienē īstenotiem projektiem, kopīgiem projektiem vai Eiropā balstītām jaunām tehnoloģijām, kad tās izskata iespēju veikt liela mēroga aizsardzības tehnoloģiju iegādi, jo tas veicinātu gan tirdzniecības paplašināšanos Eiropā un uzlabotu sadarbību, gan arī veicinātu kvalitātes un cenas konkurenci pasaules aizsardzības ražojumu tirgū;

43. ņemot vērā spēkā esošo administratīvo vienošanos starp EAA un Kopīgā bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR), aicina Eiropadomi nodrošināt kopēju projektu sekmīgu īstenošanu un veicināt ciešākas saites starp abām organizācijām;

44. aicina Eiropadomi nodrošināt to, ka EAA var pilnībā uzņemties savu institucionālo lomu, kā uzsvērts LES 42. panta 3. punktā un 45. pantā, piešķirot tai nepieciešamos līdzekļus; atgādina par steidzamo nepieciešamību dalībvalstīm piešķirt EAA pienācīgu finansējumu visu tās misiju un uzdevumu izpildei; uzskata, ka to vislabāk var paveikt, finansējot aģentūras nodrošināšanu ar darbiniekiem un sedzot darbības izdevumus no Savienības budžeta, sākot ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

Eiropas pētniecības un attīstības atbalsts KDAP misijām

45. konstatē, ka ekonomikas un finanšu krīze un aizsardzības budžeta samazināšana lielākajā daļā dalībvalstu var ievērojami samazināt, traucēt vai aizkavēt gandrīz visu valstu pētniecības un tehnoloģisko inovāciju programmas, kas, iespējams, arī turpmāk ietekmēs Eiropas aizsardzības rūpniecību un Savienības zinātnisko virzību šajā jomā; uzsver, ka šī situācija var radīt darbavietu zaudējumu vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī rūpnieciskās jaudas un zinātības zudumu;

46. norāda uz pētniecības un inovāciju nozīmi drošības un aizsardzības nozarē un uzsver to, cik svarīga ir pētniecības programma „Apvārsnis 2020”; īpaši norāda uz tās septītās sabiedrības problēmas nozīmību, kuras temats ir „Drošas sabiedrības — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība”; uzsver, cik svarīgi šajā jomā ir sekmēt daudzpusēju sadarbību starp dalībvalstīm un to attiecīgajām aģentūrām; ņemot vērā inovatīviem pētījumiem aizsardzības nozarē raksturīgo augsto konfidencialitātes līmeni, uzskata, ka šāda pētniecība ir jāfinansē veidā, kas cieši saistīts ar vajadzībām; uzskata, ka šajā sakarībā vajadzētu apsvērt iespēju Kopīgā pētniecības centra ietvaros izveidot Eiropas Aizsardzības un drošības institūtu;

47. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri uzsākt sagatavošanas darbību ES finansētai pētniecībai KDAP misiju atbalstam un aicina Komisiju nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākuma posmā iesniegt konkrētu priekšlikumu kā priekšnosacījumu šādām programmām;

48. uzskata, ka ar EDTIB saistītai pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā joprojām ir pienācīgs ētisks pamats; norāda, ka vesela nodaļa Lisabonas līgumā ir veltīta kopējai drošības un aizsardzības politikai, kas ietver arī pētniecību aizsardzības tehnoloģiju jomā un Savienības kopēju aizsardzības struktūru veidošanu; aicina dalībvalstis un EAA ievērojami palielināt kopīgu pētniecības un izstrādes projektu kvantitāti un kvalitāti;

49. atgādina, ka LESD 179. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir jāatbalsta visas pētniecības darbības, kas atzītas par vajadzīgām Līgumos;

50. atgādina, ka Eiropas aizsardzības ministri 2007. gada novembrī vienojās par kopīgiem kritērijiem, lai palielinātu pētniecībai un tehnoloģijām paredzētos aizsardzības izdevumus līdz 2 % no visiem aizsardzības izdevumiem un Eiropas izdevumus, īstenojot sadarbību aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju jomā, — līdz 20 %;

51. pauž atbalstu Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) pārstāvju veidotās aizsardzības darba grupas centieniem panākt, lai programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanā gūtos pētniecības rezultātus varētu izmantot arī inovatīvos pētījumos aizsardzības jomā, kā arī panākt labāku sinerģiju starp civiliem un militāriem lietojumiem; turklāt aicina noskaidrot veidus, kā varētu izmantot publiskā un privātā sektora finansējumu, veidojot kopuzņēmumus, kās tas paredzēts LESD 187. pantā;

52. mudina EAA izmantot jau iegūto pieredzi kopīgu investīciju programmu veiksmīgā īstenošanā un strādāt sadarbībā ar Komisiju, lai uzsāktu pētniecības un attīstības programmas, pamatojoties uz LESD 185. pantu;

53. pievērš uzmanību tam, cik svarīga ir sinerģija starp civilo pētniecību un militāro pētniecību jomās, kurās tiek radīta augsta pievienotā vērtība; uzsver — ņemot vērā dažu projektu galvenokārt civilo pielietojumu vai pārējo pielietojumu pēc valstu ieskatiem, varētu tikt izpētīta to efektīvāka divējādā lietojuma iespēja, lai savstarpēji dalītu izmaksas, jo šīs ir nozares, kuras rada izaugsmi un nodarbinātību; turklāt uzsver, ka šādas sinerģijas varētu izpausties arī kā konsolidētas piegādes no privātiem Eiropas avotiem uz noieta tirgiem;

54. aicina dalībvalstis izveidot piemērotu platformu, lai sekmētu aizsardzības jomas pētniecības rezultātu izmantošanu civilajā jomā, galveno uzmanību pievēršot mūsdienīgakajiem tehnoloģiskajiem lietojumiem; aicina dalībvalstis aizsardzības jomas pētniecībā pievērsties arī dabas katastrofu pārvarēšanai (pēdējo 40 gadu laikā dabas katastrofu skaits Eiropā ir palielinājies četras reizes);

55. uzskata, ka ES aizsardzības nozarē ir jāsaglabā augsts inovācijas līmenis, turklāt gan militārā, gan civilā ziņā, lai reaģētu uz visiem apdraudējumiem un problēmām, ar ko tuvākajos gados būs jāsaskaras dalībvalstīm un ES, šajā saistībā par pamatu izmantojot visdaudzsološākos tehnoloģiskos jauninājumus neatkarīgi no tā, vai tie ir īpaši izstrādāti aizsardzības jomai vai civilam lietojumam;

56. uzsver nepieciešamību nodrošināt pētniecības rezultātu efektīvu aizsardzību kopīgas intelektuālās īpašuma aizsardzības politikas ietvaros un uzskata, ka ir jānostiprina EAA loma šajā jomā, lai jau agrīnā stadijā varētu sekmēt turpmāko sadarbību tehnoloģiju un rūpniecības jomā starp ES partneriem;

Kosmoss

57. pauž pārliecību, ka kosmosa nozare sekmē ES stratēģisko autonomiju un ka dalībvalstu neatkarīgas iespējas izmantot kosmosa infrastruktūru ir ļoti nozīmīgas aizsardzības un drošības jomā; uzsver to, cik svarīgi ir saglabāt izcilību šajā tehnoloģiski inovatīvajā un efektīvajā nozarē, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tehnoloģisko neatkarību;

58. atzinīgi vērtē Eiropas satelītu sistēmas (Galileo, Copernicus un EGNOS) izveidi un attīstību; uzsver, ka šādas sistēmas attīstīšana būs spēcīgs impulss gan kosmosa nozarei, gan arī Eiropas autonomijai, un tā ir iespēja veidot vienu no Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes svarīgākajām sastāvdaļām;

59. uzsver nepieciešamību aizsargāt Eiropas kosmosa infrastruktūru, attīstot tās Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības spēju (SST);

IKT un datu aizsardzība

60. norāda, ka digitālais laikmets rada arvien lielākas problēmas attiecībā uz infrastruktūras un tehnoloģiju drošumu un drošību, tādējādi iezīmējot vajadzību pēc lielākas sadarbības un zinātības apmaiņas gan starp dalībvalstīm, gan starp Eiropas Savienību un tās galvenajiem partneriem;

61. uzsver to, cik svarīgi ir attīstīt Eiropas IKT un kiberdrošības standartus un integrēt tos ar starptautiskiem standartiem;

62. aicina Komisiju un dalībvalstis savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu, ka kiberdrošība kļūst par vienu no svarīgākajiem aspektiem, un tāpēc to īpaši vajadzētu veicināt ar pētniecību un inovācijām drošības un aizsardzības nozarē, un tai vajadzētu kļūt par svarīgu sastāvdaļu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijās;

63. prasa Komisijai un dalībvalstīm Eiropas esošajās vai nākotnes civilajās un militārajās programmās (Galileo, COPERNICUS, Eiropas vienotā gaisa telpa/SESAR u. c.) obligāti pievērst uzmanību kiberdrošības jautājumiem;

Aizsardzības aprīkojuma iekšējā tirgus nostiprināšana

64. atgādina, ka dalībvalstīm steidzami jāuzlabo aizsardzības tirgu pārredzamība un jānodrošina lielāka atvērtība, vienlaikus uzsverot aizsardzības jomas iepirkumu īpašo raksturu un norādot, ka tas skar svarīgas valsts drošības intereses, un tādēļ to nevar pielīdzināt citām nozarēm; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka 2009. gada direktīvas par iepirkumu aizsardzības jomā un par nodošanu tiek pareizi un konsekventi piemērotas, jo īpaši attiecībā uz jebkādiem atbrīvojumiem no ES noteikumu ievērošanas atbilstoši LESD 346. pantam, lai stiprinātu vienoto tirgu, attiecīgā gadījumā mazinot aizsardzības nozares publisko iepirkumu noteikumu sarežģītību;

65. mudina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai panāktu līdzvērtīgus konkurences apstākļus aizsardzības tirgū, ierobežojot tirgus kropļojošu praksi līdz minimumam, ko nosaka pienācīgi pamatoti izņēmumi; jo īpaši norāda uz nepieciešamību stiprināt kontroli attiecībā uz valsts atbalstu un mudina dalībvalstis gan Eiropas iestādēm un aģentūrām, gan sabiedrībai kopumā nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz valsts atbalstu un iepirkuma praksi aizsardzības nozarē;

66. pauž bažas par to, ka vairākas dalībvalstis gatavojas iegādāties lietotas kaujas lidmašīnas F-16, nedodot Eiropas uzņēmumiem godīgu iespēju konkurēt; uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Eiropadomes mērķi stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecisko bāzi; atgādina šīm dalībvalstīm par nepieciešamību darījumos starp valdībām ievērot Lisabonas līgumā paredzētos nediskriminācijas un pārredzamības principus;

67. aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju sadarboties, lai pakāpeniski atteiktos no kompensācijas prasībām, vienlaikus veicinot mazāku dalībvalstu nozaru integrāciju Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un rūpnieciskajā bāzē, izmantojot citus līdzekļus, nevis kompensācijas; lai sasniegtu šo mērķi, mudina dalībvalstis jo īpaši pilnībā izmantot direktīvas noteikumus par apakšuzņēmējiem un vispārīgām licencēm;

68. uzsver, ka aizsardzības iepirkumu jomā būtu jāveicina plašāka novatorisku iepirkuma paņēmienu izmantošana, jo sevišķi e-iepirkuma un iepirkuma pirmskomercializācijas posmā izmantošana, kā arī stimulu noteikšana pētniecībai un izstrādei, jo tie var būt īpaši piemēroti šai jomai un tiem var būt liela nozīme administratīvā sloga un ar iepirkuma procedūrām saistīto izmaksu samazināšanā; uzskata, ka vienlaikus ir jānodrošina intelektuālā īpašuma tiesību un zinātības aizsardzība; mudina dalībvalstis stratēģiski izmantot iepirkumu aizsardzības nozarē un īstenot novatoriskus līguma piešķiršanas principus, kuru pamatā ir ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma koncepcija;

69. uzskata, ka visām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem subjektiem drošības un aizsardzības jomā vajadzētu nodrošināt pieeju īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, ja vajadzību saistībā ar novatorisku preču vai pakalpojumu vai novatorisku darbu izstrādi un tādējādi iegūtu preču, pakalpojumu vai darbu secīgu iegādi nevar nodrošināt ar risinājumiem, kas tirgū jau ir pieejami;

70. turklāt uzskata, ka šāda procedūra uzlabotu iekšējā tirgus darbību un Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes attīstību un veicinātu novatorisku MVU izaugsmi; uzsver, ka par šādu procedūru jau tika panākta vienošanās pārskatītajā direktīvā par iepirkumu un direktīvā par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, dodot līgumslēdzējām iestādēm iespēju izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, novatorisku produktu, pakalpojumu vai darbu izstrādei un secīgai iegādei, nodrošinot nepieciešamo tirgus pieprasījumu un veicinot novatoriska risinājuma izstrādi, neizraisot tirgus noslēgšanu;

71. tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā šos pasākumus īstenošanas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Aizsardzības jomas iepirkumu direktīvu (Direktīva 2009/81/EK), kurš jāiesniedz līdz 2016. gada 21. augustam, un ziņojumam pievienot tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2009/81/EK, ieviešot inovācijas partnerību procedūru attiecībā uz minētajiem līgumiem;

72. mudina dalībvalstis arī veikt pasākumus, lai novērstu dublēšanos un jaudas pārpalikumu aizsardzības nozarē, veicinot sadarbību iekšējā tirgū; uzsver kopīgā iepirkuma iespējamās priekšrocības attiecībā uz apjomradītiem ietaupījumiem un sadarbspēju; norāda, ka kopīgi projekti samazinās izmaksas un ļaus veikt ilgtermiņa ieguldījumus;

73. atgādina, ka līgumi, kurus piešķir aizsardzības un drošības jomā, bieži ir tehniski sarežģīti; uzsver — lai veicinātu pārrobežu piedāvājumu konkursus, vajadzības gadījumā ir jāpārskata nevajadzīgas, neatbilstīgas vai nesamērīgas tehniskās prasības nolūkā samazināt un, ja iespējams, novērst šķēršļus piekļuvei iekšējam tirgum;

EDTIB globālā kontekstā

74. atzīmē, ka dzīvotspējīgas EDTIB attīstība var notikt tikai tad, ja tā ir daļa no pasaules tirgus, un mudina Komisiju un Eiropadomi izskatīt šo jautājumu globālā perspektīvā; uzskata, ka protekcionisma pasākumi būtu pretrunā mērķim uzlabot Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju;

75. pauž nožēlu par pastāvošo nevienlīdzību attiecībā uz savstarpēju piekļuvi tirgum starp ASV un Eiropu un tās rezultātā izveidojušos nelīdzsvarotību tirdzniecībā ar aizsardzības jomas precēm; aicina rīkoties, lai panāktu patiesu savstarpīgumu attiecībā uz piekļuvi gan ASV, gan Eiropas publiskajiem iepirkumiem aizsardzības jomā;

76. aicina dalībvalstis stingri ievērot pienākumus, kas noteikti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un nodrošināt visu licences pieteikumu stingru novērtējumu, pamatojoties uz noteiktajiem astoņiem kritērijiem; mudina dalībvalstis un ES starptautiskos forumos atbalstīt starptautiskās aizsardzības iepirkuma tirgu pārredzamības uzlabošanu nolūkā palielināt globālo bruņojuma tirdzniecības plūsmu kontrolējamību, jo īpaši paužot atbalstu ieroču tirdzniecības līgumam; aicina dalībvalstis pēc Parlamenta dotās piekrišanas steidzami ratificēt šo līgumu, lai tas varētu stāties spēkā;

77. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO Parlamentārajai asamblejai un NATO ģenerālsekretāram.

[1] OV 183, 13.7.2011., 16 lpp.
[2] OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0455.
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0574.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par projektu ziņojumam par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (EDTIB)

2013/2125(INI) AFET/7/12982

Ārlietu komiteja, referents: Michael Gahler

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza Eiropas Parlamenta GUE/NGL grupas deputāti Sabine Lösing, Willy Meyer, Nikolaos Chountis

Ziņojumā teikts, ka aizsardzības jomas ieguldījumu straujš samazinājums apdraudētu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi. Lai to nepieļautu, ziņojumā netieši rosināts palielināt aizsardzības budžetus, veicināt ieroču eksportu un ar Eiropas aizsardzības tirgus izveidi sekmēt Eiropas militāri–rūpnieciskā kompleksa (MRK) attīstību, lai plaši izmantojot Eiropas budžeta līdzekļus, finansētu militāros aspektus un palielinātu sadarbību bruņojuma jomā, jo īpaši izmantojot resursu apvienošanu un kopīgu izmantošanu.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā:

– pausti draudi, ka aizsardzības budžetu samazinājumi varētu radīt stratēģisku risku;

– pausta nožēla par Eiropas bruņojuma nozares sadrumstalotību un tāpēc aicināts ierobežoti izmantot LESD 346. pantu, kas novedīs pie nozares konsolidācijas un būtiski atvieglos MRK attīstību;

– aicināts sapludināt civilo un militāro pētniecību (un finansējumu), lai civilās spējas un budžetus izmantotu militāriem mērķiem;

– piešķirti militāri aspekti civilās politikas virzieniem, jo tajā uzsvērts, ka ES rūpniecības, kosmosa un pētniecības politika jāizmanto arī aizsardzības nolūkos;

– aicināts EAA personāla un darbības izdevumus segt no Savienības budžeta.

Mēs prasām:

– veikt radikālu atbruņošanos ES un pasaules līmenī, attiecinot to uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodolieročiem;

– neparedzēt militāras palīdzības pienākumu/garantijas ne Eiropas Savienībā, ne ārpus tās;

– rīkoties vienīgi atbilstoši ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām;

– stingri nošķirt civilās un militārās spējas;

– noteikt, ka ES ir civila struktūra, konfliktu risināšanā izmantot stingri civilu un miermīlīgu pieeju, nošķirt civilas un militāras darbības, militāros izdevumus novirzīt civiliem mērķiem.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (9.10.2013)

Ārlietu komitejai

par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi
(2013/2125(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Jean-Pierre Audy

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 21., 42., 45. un 46. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173., 179., 180., 181., 182., 183., 184., 185., 186., 187., 188., 189. 190. un 352. pantu un tā 10. protokolu (jauns),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2002. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas aizsardzības rūpniecības nozarēm un 2011. gada 14. decembra rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz aizsardzības nozari,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542), Padomes attiecīgās nostājas, jo īpaši tās paziņojumu par drošības un aizsardzības spēju nostiprināšanu, Eiropadomes dažādos secinājumus, jo īpaši 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumus, kas attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku,

– ņemot vērā Lancaster House līgumus un, proti, Līgumu par sadarbību aizsardzības un drošības jomā, kas tika parakstīts 2010. gada 2. novembrī starp Francijas Republiku un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;

– ņemot vērā priekšsēdētāja Herman Van Rompuy priekšlikumu vienu Eiropadomes sēdi 2013. gada 19. un 20. decembrī veltīt tikai drošības un aizsardzības jautājumiem,

– ņemot vērā Reglamenta 48. un 50. pantu,

Ievads

1. uzskata, ka, ņemot vērā mainīgo pasauli un nepieredzēto ekonomikas un finanšu krīzi, eiropiešiem, kurus vieno kopīgas vērtības un kuriem ir kopīgs liktenis, ir jāspēj aizsargāt ES teritoriju un būtu jāatzīst sava stratēģiskā atbildība; uzskata, ka dalībvalstīm tāpēc jo īpaši būtu jāpastiprina Eiropas rūpnieciskā sadarbība nolūkā nodrošināt pēc iespējas lielāku stratēģisko autonomiju, ar vismodernāko tehnoloģiju palīdzību izstrādājot un izveidojot efektīvu militāro un drošības spēju;

2. konstatē, ka ekonomiskā un finanšu krīze un lielākās daļas dalībvalstu aizsardzības budžeta samazinājums var radīt ievērojamus samazinājumus, pasliktinājumu vai aizkavējumu attiecībā uz gandrīz visu valstu pētniecības un tehnoloģisko inovāciju programmām, kas, iespējams, arī turpmāk ietekmēs Eiropas aizsardzības rūpniecību un Savienības zinātnisko virzību šajā jomā; uzsver, ka šī situācija var radīt darbavietu zaudējumu vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī rūpnieciskās jaudas un zinātības zudumu;

3. prasa ciešāk sadarboties un konstatēt aizsardzības tehnoloģiju vajadzības, lai varētu novērst jaunus un mainīgus ES drošības apdraudējumus; uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis pastiprinātu sadarbību nolūkā pārvarēt rūpniecības problēmas un konstatē, ka budžeta ierobežojumi un pieaugošā starptautiskā konkurence nozīmē to, ka ES ir nepieciešama iekšēja partnerība un citas sadarbības konstelācijas, kā arī darba dalīšana.

4. uzskata, ka nolūkā nodrošināt Eiropas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģiskās bāzes noturīgu pastāvēšanu un konkurētspēju, ir nepieciešami šādi priekšnoteikumi: novērtējumu un lēmumu pieņemšanas neatkarība, rīcības brīvība, piegāžu drošība, un tehnoloģiju pieejamība un to profesionāla izmantošana;

5. konstatē, ka neskatoties uz krīzi un budžeta samazinājumiem, Eiropas iedzīvotāji joprojām prasa nodrošināt Eiropas mēroga aizsardzību un rūpniecības jomā īstenot koordinācija un sadarbību, kuras viņi uztver kā drošības, efektivitātes un taupības veicināšanas faktoru;

6. atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy priekšlikumu aicināt valstu vai valdību vadītājus attiecībā uz ES drošības un aizsardzības jomā pieņemt vadlīnijas, visaptverošas politiskas prioritātes un termiņus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģisko un rūpniecisko pamatu;

7. atzīst, ka Eiropas aizsardzības rūpniecība ir svarīga no inovāciju un izaugsmes viedokļa un ka tajā tieši vai netieši visā Savienībā ir izveidotas aptuveni 400 000 darbavietas; uzsver, ka neskatoties uz to, ka Eiropas aizsardzības ekonomika saskaras ar vairākām problēmām, ir nepieciešama jauna pieeja, lai izvairītos no pārklāšanās un panāktu lielāku apjomradītu ietaupījumu un uzlabotu rūpniecisko konkurenci;

Rūpniecības politika

8. uzskata, ka, reaģējot uz Eiropas aizsardzības rūpniecības tirgus sadrumstalotību, ir pienācis laiks sekmēt labprātīgu pieeju, lai šo tirgu konsolidētu vēl vairāk (un sāktu tā saskaņošanu) attiecībā pieprasījumu un piedāvājumu un noteikumiem un standartiem, un ka ir pienācis laiks arī investēt integrētā ilgtspējīgā rūpniecības politikā, kuras pamatā būtu pētniecība, inovācijas, uzlabota resursu efektivitāte, izejvielu stratēģija, MVU stiprināšana un reģionālo tīklu attīstība; pilnībā atbalsta Komisijas centienus sekmēt aizsardzības un drošības iekšējo tirgu, sniedzot pienācīgu palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ir liela nozīme no inovāciju, īpašu spēju attīstīšanas un modernāko tehnoloģiju, un darbavietu radīšanas viedokļa;

9. uzskata, ka Eiropas civilo un militāro standartu izmantošana aizsardzības nozarē jūtami uzlabotu Eiropas valstu armiju sadarbību un sadarbspēju un uzlabotu Eiropas rūpniecības konkurētspēju jauno tehnoloģiju jomā;

10. uzskata, ka būtu jāatzīst aizsardzības tirgu ļoti īpašais raksturs, jo tiek kontrolēts eksports un ievērotas neizplatīšanas saistības un spēkā esošās konfidencialitātes prasības, kā arī tas, ka tirgū piedāvājošo uzņēmumu skaits ir ierobežots un ka gandrīz vienīgais pasūtītājs ir valdības;

11. uzskata, ka Eiropas konkurētspējīgas aizsardzības rūpniecības pamata izveidei un attīstīšanai būtu jākļūst par vienu no ES stratēģiskajām prioritātēm, jo šāds solis ne tikai sekmētu ekonomisko izaugsmi un radītu augsti profesionālas darbavietas, bet būtu uzskatāms par Eiropas spējas tās pilsoņiem nodrošināt mieru un aizsargāt tās vērtības un intereses galveno faktoru;

12. uzskata, ka aizsardzības nozare pēc sava rakstura ir ļoti specifiska, jo ražojumu izstrāde ir lēna un sistēmu darbība ir jānodrošina vairākus gadu desmitus, būtiskas un augošas ir programmu izmaksas un, visbeidzot, ražojumu pārdošana ir ļoti atkarīga no dalībvalstu valdībām;

13. atbalsta iespējamo drošības un aizsardzības nozares ražojumu divējādo izmantošanu un mudina tos izmantot arī civilajā nozarē, jo īpaši kosmosa, jūras, aviācijas un sakaru jomā; uzsver, ka aizsardzības nozare ir svarīgs to moderno tehnoloģiju attīstības dzinējspēks, kuras vēlāk var izmantot komerciāliem mērķiem;

14. aicina Eiropadomi atzīt, ka Eiropa aizsardzības tehniskais un rūpnieciskais pamats (EDTIB) ir būtisks, lai Eiropā saglabātu stratēģisko autonomiju, ražojot drošu, efektīvu un augstas kvalitātes aprīkojumu;

15. mudina Eiropadomi EDTIB sniegt visu iespējamo atbalstu un šajā nolūkā vispirms precīzāk definēt mērķi, jo īpaši attiecībā uz iesaistītajām pusēm, nosakot tām īpašu statusu, proti, Eiropas aizsardzības ekonomikas dalībnieka statusu (EDOEs);

16. prasa, lai EDOEs statusu noteiktu, pamatojoties uz īstenu pievienoto vērtību — gan tehnoloģisko, gan sociāli ekonomisko vērtību, ko šādi uzņēmumi dod Eiropai; uzskata tāpēc, ka tikai šādi aizsardzības ekonomikas dalībnieki Eiropā drīkstētu saņemt atbalstu no Eiropas programmām;

17. uzskata, ka Eiropas aizsardzības ekonomikas dalībnieka koncepcija būtu jāapstiprina un ka saistībā ar šo uzņēmumu aizsardzību būtu jānodrošina saprātīgu prasību izpilde attiecībā uz darbavietām, tehnoloģiju zināšanām, lēmumu pieņemšanu un ražošanu Eiropas Savienībā;

18. uzskata, ka eiropiešiem būtu no jauna jāuzsāk nozīmīgas pamatprogrammas, lielākā mērā izmantojot nepietiekami iesaistīto un nepietiekami finansēto Eiropas Aizsardzības aģentūru; uzskata, ka ir būtiski analizēt nesenās kopīgās operācijas, kurās tika apliecinātas stiprās puses, taču tika konstatēti arī trūkumi, piemēram, stratēģiskie un taktiskie transporta lidojumi, novērošana no gaisa (īpaši no bezpilotu lidmašīnām) un novērošana no kosmosa;

19. aicina dalībvalstis attīstīt savas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģijas bāzes un izcilības centrus, par pamatu ņemot galvenās tehnoloģijas, un Eiropas Savienībā tiem nodrošināt efektīvus korporatīvās pārvaldības mehānismus, tādējādi palielinot šo vietu savstarpējo atkarību;

20. ņemot vērā pagātnes pieredzi, uzskata, ka izstrādes un ražošanas pasākumu kopīga veikšana kopīgo bruņojuma programmu ietvaros, būtu jāorganizē tikai saskaņā ar rūpnieciskās efektivitātes un saimnieciskās darbības principu, lai novērstu pārklāšanos un nesamērīgas izmaksas;

21. aicina dalībvalstis un Komisiju samazināt nevajadzīgos regulatīvos šķēršļus, lai uzlabotu aizsardzības uzņēmumu savstarpējo dialogu un sekmēt šo uzņēmumu racionalizāciju, lai tie varētu iegādāties savām vajadzībām vispiemērotākās iekārtas, ņemot vērā uzdevumus un izmaksas;

22. uzskata, ka Eiropas aizsardzības rūpniecības tematika nedrīkst aprobežoties tikai ar Eiropas aizsardzības tehnikas tirgus izveidi un ka tāpēc būtu jāparedz publiskās politikas mehānismu iespēja, ar kuru nodrošina galveno aizsardzības tehnoloģiju izstrādi;

Rūpniecisko piegāžu drošība

23. uzsver, ka piegāžu drošība šajā jomā ir izšķiroša krīžu gadījumos; uzsver vajadzību pastiprināt konsultācijas ar dalībvalstīm, lai īstenotu drošu piegāžu ilgtermiņa Eiropas politiku, it īpaši stratēģisko materiālu jomā, analizējot risku un vajadzības, un tehnoloģisko un rūpniecisko jaudu;

Pētniecība un inovācija

24. norāda uz to, cik svarīgas drošības un aizsardzības nozarē ir pētniecība un inovācijas, un uzsver pētniecības programmas „Apvārsnis 2020” nozīmību; it sevišķi uz tās septītās sabiedrības problēmas nozīmību, kuras temats ir „Drošas sabiedrības — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība”; uzsver, cik svarīgi šajā jomā ir sekmēt daudznacionālu sadarbību starp dalībvalstīm un to attiecīgajām aģentūrām; uzskata, ka, ņemot vērā inovāciju pētniecībai aizsardzības jomā raksturīgo lielo slepenību, šāda pētniecība ir jāfinansē veidā, kas apmierina vajadzības; Parlamentam liekas, ka šajā sakarībā vajadzētu apsvērt iespēju Kopīgā pētniecības centra paspārnē izveidot Eiropas Aizsardzības un drošības institūtu;

25. atgādina, ka Eiropas aizsardzības ministri 2007. gada novembrī vienojās par kopīgiem kritērijiem, lai palielinātu pētniecībai un tehnoloģijām paredzētos aizsardzības izdevumus līdz 2 % no visiem aizsardzības izdevumiem un Eiropas izdevumus, īstenojot sadarbību aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju jomā, — līdz 20 %;

26. atbalsta aizsardzības darba grupu, kuru veido Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) pārstāvji, attiecībā uz tās centieniem nodrošināt iespēju, lai programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanā gūtos pētniecības rezultātus varētu izmantot arī aizsardzības jomas pētniecības inovācijās, un racionalizēt civilās un militārās sfēras sinerģiju; pie viena aicina noskaidrot veidus, kā izmantot publisko-privāto finansējumu, veidojot kopuzņēmumus, kās tas paredzēts LESD 187. pantā;

27. atgādina, ka LESD 179. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir jāatbalsta visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām Līgumos;

28. uzsver vajadzību noskaidrot sadarbības un kapacitātes apvienošanas iespējas pētniecības un inovāciju jomā attiecībā uz visaugstāko tehnoloģisko līmeni (jo īpaši ņemot vērā jaunietekmes valstīs veikto investīciju šajā jomā pieaugumu) un, īstenojot kopīgo intelektuālā īpašuma politiku, efektīvi aizsargāt aizsardzības jomā gūtos pētniecības rezultātus, kuri ir pienācīgi jāaizsargā; uzskata, ka ir jāizvērtē EAA iespējamā loma šajā jomā; uzskata, ka EAA būtu jāspēj ļoti savlaicīgi sekmēt turpmāko sadarbību attiecībā uz tehnoloģiju un rūpniecības sadarbību starp ES partneriem;

29. pievērš uzmanību tam, cik svarīga ir sinerģija starp civilo pētniecību un militāro pētniecību jomās, kurās tiek radīta augsta pievienotā vērtība; uzsver, ka, ievērojot dažu projektu galvenokārt civilo pielietojumu vai pārējo pielietojumu pēc valstu ieskatiem, varētu tikt izpētīta to efektīvāka divējādā lietojuma iespēja, lai savstarpēji dalītu izmaksas, jo šīs ir nozares, kuras rada izaugsmi un nodarbinātību; papildus tam uzsver, ka šādas sinerģijas varētu panākt, nostiprinot Eiropas privātā sektora piegādes tirdzniecības vietām;

30. uzskata, ka dalībvalstu spēju optimizācijai, koordinējot zināmu spēku, iekārtu, aprīkojuma un pakalpojumu attīstīšanu, uzstādīšanu un uzturēšanu, lai īstenotu visu veidu misijas, tostarp visprasīgākās, Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanai, pētniecības un tehnoloģijas sadarbības un aprīkojuma izstrādes sadarbības programmu veicināšanai vajadzētu būt Eiropas aizsardzības rūpniecības mērķiem;

31. aicina dalībvalstis izveidot piemērotu platformu, lai aizsardzības jomas pētniecību orientētu uz civilo jomu, priekšroku dodot novatorisku tehnoloģiju lietojumam;

32. aicina dalībvalstis aizsardzības tehnoloģiju pētniecībā pievērsties arī dabas katastrofu pārvarēšanai (pēdējo 40 gadu laikā dabas katastrofu skaits ir palielinājies četras reizes);

Kosmoss

33. ir pārliecināts, ka kosmosa nozare sekmē ES stratēģisko autonomiju un ka dalībvalstu neatkarīgas iespējas izmantot kosmosa infrastruktūru ir ļoti nozīmīgas aizsardzības un drošības jomā; uzsver to, cik svarīgi ir saglabāt šīs tehnoloģiski inovatīvās un efektīvās nozares izcilību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tehnoloģisko neatkarību;

34. pauž gandarījumu par Eiropas satelītu sistēmas EGNOS, Galileo un Copernicus izveidi un izstrādi; uzsver, ka šāda veida sistēmas izveide kalpos par spēcīgu pamudinājumu ne tikai kosmosa nozarei, bet arī Eiropas autonomijai un ir uzskatāma par iespēju izveidot Eiropas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata galveno sastāvdaļu;

35. uzsver nepieciešamību aizsargāt Eiropas kosmosa infrastruktūru, veidojot kosmosa uzraudzības un orbītā esošo objektu izsekošanas spējas (SST);

IKT un datu aizsardzība

36. aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai IT elementi un datorprogrammas tiktu projektēti un izgatavoti Eiropas Savienībā saskaņā ar specifikācijām, kas atbilstu ES prasībām attiecībā uz noturību pret kiberuzbrukumiem;

37. norāda, ka digitālais laikmets rada arvien lielākas problēmas attiecībā uz infrastruktūras un tehnoloģiju drošumu un drošību, tādējādi iezīmējot vajadzību pēc lielākas sadarbības un zinātības apmaiņas, pirmkārt, starp dalībvalstīm un, otrkārt, starp Eiropas Savienību un tās galvenajiem partneriem;

38. vērš uzmanību uz faktu, ka ir jāizstrādā Eiropas standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un kiberdrošības jomā un tie ir jāintegrē starptautiskajos standartos;

39. aicina Komisiju un dalībvalstis savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu, ka kiberdrošība kļūst par vienu no galvenajiem drošības un aizsardzības apsvērumiem, un tāpēc to šajā jomā vajadzētu veicināt īpaši ar pētniecības un inovācijas palīdzību un tā būtu jāiekļauj īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijā;

40. prasa, lai Komisija un dalībvalstis Eiropas esošajās vai nākotnes civilajās un militārajās programmās (Galileo, COPERNICUS, Eiropas vienotā gaisa telpa/SESAR u.c.) sistemātiski ņemtu vērā kiberdrošības problēmas;

Sadarbība sadarbspējas jomā

41. uzskata par ārkārtīgi svarīgu to, lai, veicot kopīgas operācijas, tiktu nodrošināts dalībvalstu aizsardzības spēju racionāls pielietojums;

42. norāda, cik svarīga ir sadarbspēja, un uzsver, ka standartizācija labvēlīgi ietekmēs Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju, iekārtu efektivitāti un apkopes un darbības izmaksu līmeni;

43. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus standartizācijas jomā, un aicina Eiropadomi tos ņemt vērā un izteikt konkrētus priekšlikumus šajā jomā;

Tehnoloģija

44. uzskata, ka ES aizsardzības nozarei ir jāsaglabā augsts inovācijas līmenis — gan militārā, gan civilā ziņā —, lai reaģētu uz visiem apdraudējumiem un problēmām, ar ko tuvākajos gados būs jāsaskaras dalībvalstīm un ES, izmantojot visdaudzsološākos tehnoloģiskos jauninājumus neatkarīgi no tā, vai tie ir īpaši izstrādāti aizsardzības jomai vai civilam lietojumam;

45. aicina dalībvalstis izmantot Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko pamatu, lai nostiprinātu Eiropas Savienības pašpietiekamību infrastruktūru galvenajās nozarēs;

Secinājums

46. aicina Eiropadomi, neskarot likumdošanas prerogatīvas, dot Eiropas Savienībai vajadzīgo pamudinājumu un noteikt vadlīnijas un politikas vispārīgas prioritātes, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības tehnoloģijas un rūpniecības pamatu (EDTIB), jo tas ir būtisks elements, ar ko kopīga likteņa saistītajām Eiropas tautām var garantēt iespēju dzīvot miera, drošības un drošuma apstākļos, lai tās varētu aizstāvēt Eiropas vērtības un nozīmi pasaulē.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	7.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 9 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Fabrizio Bertot, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Angelika Niebler, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Adina-Ioana Vălean
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Antonio Cancian, António Fernando Correia de Campos, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Marian-Jean Marinescu, Alajos Mészáros, Mario Pirillo, Laurence J.A.J. Stassen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ramon Tremosa i Balcells

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (1.10.2013)

Ārlietu komitejai

par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi
(2013/2125(INI))

Atzinumu sagatavoja: Ildikó Gáll-Pelcz

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka nesenās ekonomikas lejupslīdes rezultātā daudzās dalībvalstīs ir samazināts aizsardzības budžets; uzskata, ka pašreizējo krīzi var izmantot kā iespēju izstrādāt integrētu Savienības aizsardzības politiku, jo tā var sniegt impulsu, lai īstenotu vērienīgas un plašas reformas un gūtu lielāku labumu no sinerģijas; tādēļ mudina dalībvalstis uzlabot pārredzamību attiecībā uz valsts atbalstu un iepirkuma praksi aizsardzības nozarē gan Eiropas iestādēm un aģentūrām, gan sabiedrībai kopumā;

2. atgādina par ES tradicionālo lomu kā pilsoniskajai varai pasaules mēroga jautājumos; tādēļ atkārto, ka ES aizsardzības nozarei galvenokārt vajadzētu pievērsties pieprasījumam iekšējā tirgū; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka ir palielinājies tādu ieroču un aizsardzības aprīkojuma tirdzniecības apjoms ar autokrātiskiem režīmiem nestabilos pasaules reģionos, kuru izcelsme ir ES; uzskata, ka šī tirdzniecības prakse var nenākt par labu ne pilsoņu drošībai reģionos, kuri no ES saņem ieročus un aizsardzības aprīkojumu, ne arī Eiropas un pasaules drošības interesēm; mudina dalībvalstis starptautiskos forumos atbalstīt starptautisko aizsardzības iepirkuma tirgu pārredzamības uzlabošanu nolūkā palielināt globālo bruņojuma tirdzniecības plūsmu kontrolējamību;

3. atgādina, ka dalībvalstīm ir steidzami jāuzlabo un jāpalielina aizsardzības tirgu pārredzamība un atvērtība; uzsver, ka ir jāturpina uzlabot kopējo drošības un aizsardzības politiku; tādēļ aicina dalībvalstis pareizi īstenot Direktīvu 2009/81/EK par aizsardzību un sensitīviem iepirkumiem drošības jomā, lai stiprinātu vienoto tirgu, vajadzības gadījumā mazinot publiskā iepirkuma noteikumu sarežģītību aizsardzības nozarē, vienlaikus ņemot vērā aizvien pieaugošo aizsardzības iepirkuma sarežģītību saistībā ar starptautiskām misijām, kā rezultātā tiek noteiktas optimizētas specifikācijas;

4. uzsver, ka aizsardzības iepirkuma jomā būtu jāveicina plašāka novatorisku iepirkuma paņēmienu izmantošana, jo sevišķi e-iepirkuma un iepirkuma pirmskomercializācijas posmā izmantošana, kā arī stimulu noteikšana pētniecībai un izstrādei, jo tie var būt īpaši piemēroti šai jomai un tiem var būt liela nozīme administratīvā sloga un ar iepirkuma procedūrām saistīto izmaksu samazināšanā; uzskata, ka vienlaikus ir jānodrošina intelektuālā īpašuma tiesību un zinātības aizsardzība; mudina dalībvalstis stratēģiski izmantot iepirkumu aizsardzības nozarē un īstenot novatoriskus līguma piešķiršanas principus, kuru pamatā ir ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma koncepcija;

5. uzskata, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem subjektiem drošības un aizsardzības jomā vajadzētu nodrošināt iespēju izmantot īpašu iepirkuma procedūru attiecībā uz līgumiem, ja vajadzību saistībā ar novatorisku preču vai pakalpojumu vai novatorisku darbu izstrādi un tādējādi iegūtu preču, pakalpojumu vai darbu secīgu iegādi nevar nodrošināt ar risinājumiem, kas tirgū jau ir pieejami; turklāt uzskata, ka šāda procedūra uzlabotu iekšējā tirgus darbību un Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes attīstību un veicinātu novatorisku MVU izaugsmi; uzsver, ka par šādu procedūru jau tika panākta vienošanās pārskatītajā pamata direktīvā un Sabiedrisko pakalpojumu valsts pasūtījuma direktīvā, dodot līgumslēdzējām iestādēm iespēju izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, novatorisku produktu, pakalpojumu vai darbu izstrādei un secīgai iegādei, nodrošinot nepieciešamo tirgus pieprasījumu un veicinot novatoriska risinājuma izstrādi, taču neizraisot tirgus noslēgšanu; tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā šos pasākumus īstenošanas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Aizsardzības jomas iepirkumu direktīvu (Direktīva 2009/81/EK), kurš jāiesniedz līdz 2016. gada 21. augustam, un ziņojumam pievienot tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2009/81/EK, ieviešot inovācijas partnerību procedūru attiecībā uz minētajiem līgumiem;

6. mudina dalībvalstis arī veikt pasākumus, lai novērstu dublēšanu un jaudas pārpalikumu aizsardzības nozarē, veicinot sadarbību iekšējā tirgū; uzsver kopīgā iepirkuma iespējamās priekšrocības attiecībā uz apjoma radītiem ietaupījumiem un sadarbspēju; norāda, ka kopīgi projekti samazinās izmaksas un ļaus veikt ilgtermiņa ieguldījumus;

7. atgādina, ka līgumi, kurus piešķir aizsardzības un drošības jomā, bieži ir tehniski sarežģīti; uzsver — lai veicinātu pārrobežu piedāvājumu konkursus, vajadzības gadījumā ir jāpārskata nevajadzīgas, neatbilstīgas vai nesamērīgas tehniskās prasības nolūkā samazināt un, ja iespējams, novērst šķēršļus piekļuvei iekšējam tirgum;

8. uzsver, ka Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes veicināšana ir nākamais elements ceļā uz vienota tirgus izveidi un var radīt pastāvīgas darbvietas iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti aizsardzības nozarē;

9. aicina Eiropas Aizsardzības aģentūru un Komisiju sadarboties, lai veicinātu mazāku dalībvalstu rūpniecību integrāciju Eiropas aizsardzības rūpnieciskajā un tehnoloģiskajā bāzē, izmantojot citus līdzekļus, nevis kompensācijas;

10. norāda, ka Eiropas aizsardzības tirgus sadrumstalotība kavē mazos un vidējos uzņēmumus laist tirgū savus produktus; uzsver, ka ir svarīgas iespējas MVU piedalīties aizsardzības aprīkojuma nozares produktu izstrādes procesā, t. i., gan militārā aprīkojuma, gan nemateriālo vērtību, piemēram, programmatūras un tehnoloģijas, izstrādē; norāda, ka kopēju aizsardzības standartu izmantošana tajās jomās, kur vēl nav valstu standartu, stiprinātu sadarbību un sadarbspēju;

11. mudina dalībvalstis veicināt lielo aizsardzības uzņēmumu un universitāšu sadarbību; uzsver, ka ar šādu sadarbību iespējams paplašināt universitāšu zināšanu bāzi;

12. aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt centienus ar aizsardzības nozari saistītās tehnoloģijas un inovāciju izmantot nemilitāriem mērķiem un civilo produktu un lietojumprogrammu ražošanai, lai stiprinātu augstās tehnoloģijas nozares iekšējā tirgū;

13. uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpiešķir lielāks finansējums pētniecībai un izstrādei, lai sekmīgi konkurētu ar trešo valstu ražotājiem aizsardzības nozarē; norāda, ka jauninājumi un tehnoloģiskā attīstība var sekmēt uzlabojumus citās dzīves jomās;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai nodrošinātu kiberdrošību, kas ir starp galvenajiem aizsardzības un drošības stratēģijas pīlāriem; vienlaikus atgādina, ka, ņemot vērā interneta globālo dimensiju, digitālais iekšējais tirgus sastopas ar arvien pieaugošiem drošības riskiem un ka stingra un saskaņota pieeja varētu palīdzēt novērst apdraudējumus — piemēram, darījumu drošībai —, kuri var būtiski mazināt patērētāju uzticēšanos digitālajam tirgum.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	30.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 11 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Preslav Borissov, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Christian Engström, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Mitro Repo, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Susy De Martini, Tamás Deutsch, Kinga Gál, Ildikó Gáll-Pelcz, María Irigoyen Pérez, Ádám Kósa, Morten Løkkegaard, Roberta Metsola, Marc Tarabella, Wim van de Camp, Patricia van der Kammen

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 12 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bastiaan Belder, Elmar Brok, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Susy De Martini, Mark Demesmaeker, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Maria Eleni Koppa, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Ryszard Antoni Legutko, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Marusya Lyubcheva, Willy Meyer, Alexander Mirsky, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Mirosław Piotrowski, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, György Schöpflin, Werner Schulz, Adrian Severin, Sophocles Sophocleous, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Nikola Vuljanić, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Charalampos Angourakis, Reinhard Bütikofer, Marije Cornelissen, Véronique De Keyser, Kinga Gál, Barbara Lochbihler, Emilio Menéndez del Valle, Doris Pack, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Janusz Władysław Zemke

Juridisks paziņojums - Privātuma politika