ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām

    5.11.2013 - (COM(2011)0625 – C7-0336/2011 – COM(2012)0552 – C7-0311/2012 – 2011/0280(COD)) - ***I

    Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
    Referents: Luis Manuel Capoulas Santos


    Procedūra : 2011/0280(COD)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A7-0362/2013
    Iesniegtie teksti :
    A7-0362/2013
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām

    (COM(2011)0625 – C7-0336/2011 – COM(2012)0552 – C7-0311/2012 – 2011/0280(COD))

    (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0625) un grozīto priekšlikumu (COM(2012)0552),

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0336/2011),

    –   ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši 6. punktu tam pievienotajā 4. protokolā par kokvilnu,

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

    –   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2012. gada 8. marta atzinumu Nr. 1/2012[1],

    –   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa un 2012. gada 12. decembra atzinumus[2],

    –   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. maija atzinumu[3],

    –   ņemot vērā 2013. gada 13. marta lēmumu par iestāžu sarunu sākšanu un mandātu iestāžu sarunām attiecībā uz priekšlikumu[4],

    –   ņemot vēra Padomes pārstāvja 2013. gada 7. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

    –   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

    –   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas ziņojumus (A7-0362/2013),

    1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

    2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

    3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

    4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

    Grozījums Nr.  1

    EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI*

    Komisijas priekšlikumā

    ---------------------------------------------------------

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

    (... gada...)

    ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 637/2008 un (EK) Nr. 73/2009

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu,

    ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši 6. punktu tam pievienotajā 4. protokolā par kokvilnu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu [5],

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [6],

    ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[8],

    tā kā:

    (1a)    Viens no KLP reformas pamatmērķiem un viena no tās galvenajām prasībām ir administratīvā sloga samazināšana. Šis mērķis ir stingri jāņem vērā, veidojot attiecīgos tiešā atbalsta shēmas noteikumus.

    (2)      Šajā regulā būtu jāietver visi pamatelementi, kas attiecas uz Savienības atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, un būtu arī jānosaka ar šiem pamatelementiem nesaraujami saistīti nosacījumi attiecībā uz piekļuvi ▌minētajiem maksājumiem.

    (3)      Būtu skaidri jānorāda, ka saistībā ar šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. […] ▌ [9] un atbilstīgi tai pieņemtie noteikumi. Lai nodrošinātu saderību ar citiem juridiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar KLP, daži noteikumi, kuri patlaban paredzēti Regulā (EK) Nr. 73/2009, tagad ir iekļauti Regulā (ES) Nr. […][HZR], konkrētāk, noteikumi, kas paredzēti, lai garantētu tiešo maksājumu saņemšanas noteikumos paredzēto pienākumu ievērošanu, ieskaitot pārbaudes un administratīvo pasākumu un administratīvo sodu piemērošanu to neievērošanas gadījumā, noteikumi, kas saistīti ar savstarpējo atbilstību, piemēram, likumā noteiktās pārvaldības prasības, labi lauksaimniecības un vides apstākļi, attiecīgo pasākumu uzraudzība un novērtēšana, kā arī noteikumi, kas saistīti ar avansa maksājumiem un ar nepamatoti veiktu maksājumu atgūšanu.

    (4)      Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgi dokumenti vienlaikus, laicīgi un pienācīgi tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (8)      Šajā regulā būtu jāiekļauj saraksts ar tām tiešo maksājumu atbalsta shēmām, uz kurām tā attiecas. Lai ņemtu vērā jaunus tiesību aktus par atbalsta shēmām, kas varētu tikt pieņemti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, kas saistīti ar minētā saraksta grozījumiem.

    (9)      Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌ saistībā ar pamatsistēmas izveidi, kuras ietvaros dalībvalstīm jānosaka kritēriji, kas lauksaimniekiem jāizpilda, lai izpildītu prasību saglabāt lauksaimniecības platības noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, un veicamo darbību minimums platībās, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī kritēriji, ▌ ar kuriem nosaka stiebrzāļu un citu lopbarības zālaugu pārsvaru ilggadīgajos zālājos, kā arī kritēriji izveidotās vietējās prakses noteikšanai attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem un pastāvīgām ganībām ("ilggadīgi zālāji").

    (11)    Lai nodrošinātu to, ka KLP finansēšanai izmantotās summas nepārsniedz gada maksimālos apjomus, kas minēti Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 16. panta 1. punktā, arī turpmāk katru kalendāro gadu būtu jāveic tiešā atbalsta apmēra korekcijas, kā paredzēts minētās regulas 25. pantā. Lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegts mērķis vienlīdzīgāk sadalīt maksājumus starp lieliem un maziem saņēmējiem, tiešo maksājumu korekcijas būtu jāpiemēro tikai lauksaimniekiem piešķiramajiem maksājumiem, kas attiecīgajā kalendārajā gadā pārsniedz EUR 2000. Ņemot vērā lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu apmēru Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā, kas izriet no pakāpeniskās ieviešanas mehānisma piemērošanas visiem minētajās dalībvalstīs piešķirtajiem tiešajiem maksājumiem, šis finanšu disciplīnas instruments Bulgārijā un Rumānijā būtu jāpiemēro tikai no 2016. gada 1. janvāra un Horvātijā no 2022. gada 1. janvāra. Lai stiprinātu lauksaimniecības struktūras un veicinātu attiecīgu juridisko personu vai grupu izveidi, šā nosacījuma izpildei būtu jāparedz īpaši noteikumi un vēl daži citi noteikumi attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar individuālu lauksaimnieku, kam ir saimniecības vadītāja statuss, tiesībām un pienākumiem.

    (11a)     Lai nodrošinātu tiešo maksājumu korekciju pareizu piemērošanu, ņemot vērā finanšu disciplīnu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem par to samazinājumu aprēķināšanas bāzi, kuri dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem saskaņā ar finanšu disciplīnas piemērošanu.

    (13)    Pieredze dažādu lauksaimniekiem paredzētu atbalsta shēmu piemērošanā liecina, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts fiziskām un juridiskām personām, kuru uzņēmējdarbības mērķis nav vai tikai nelielā mērā ir lauksaimnieciskās darbības veikšana ▌. Lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu, dalībvalstīm būtu jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas attiecīgām fiziskām un juridiskām personām, ja vien šīs personas nevar pierādīt, ka to darbība lauksaimniecībā nav maznozīmīga. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nepiešķirt tiešos maksājumus citām fiziskām un juridiskām personām, kuru darbība lauksaimniecībā ir maznozīmīga. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu ļaut piešķirt tiešos maksājumus mazākiem nepilna laika lauksaimniekiem, jo šie lauksaimnieki tiešā veidā palīdz uzturēt lauku apvidu dzīvīgumu. Dalībvalstīm vajadzētu arī atturēties piešķirt tiešos maksājumus tām fiziskām un juridiskām personām, kuru lauksaimniecības platības galvenokārt tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, un kuri neveic konkrētu darbību minimumu.

    (13a)  Lai garantētu lauksaimnieku tiesību aizsardzību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus saistībā ar kritērijiem, lai noteiktu gadījumus, kad lauksaimnieka lauksaimniecības platības ir uzskatāmas galvenokārt par platībām, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kritērijiem, lai noteiktu, kā nodalīt ieņēmumus no lauksaimniecības darbībām un ieņēmumus no citām darbībām, tiešo maksājumu apjomu, kas atbilst marginalitātes testa piemērošanai, un kritērijiem, kas lauksaimniekiem jāizpilda, lai pierādītu, ko to lauksaimniecības darbības nav maznozīmīgas.

    (14)    Lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada mazu maksājuma summu pārvaldība, dalībvalstīm parasti būtu jāatturas piešķirt tiešos maksājumus, ja maksājums būtu mazāks par EUR 100 vai saimniecības atbalsttiesīgā platība, par kuru ir pieprasīts atbalsts, būtu mazāka par vienu hektāru. Tā kā ▌dalībvalstu lauksaimniecības struktūras ir ļoti dažādas un tās var būtiski atšķirties no Savienības vidējās lauksaimniecības struktūras, tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot minimālās robežvērtības, kas atspoguļo to īpašo situāciju. Tā kā tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās ir ļoti specifiska saimniecību struktūra, dalībvalstīm būtu jādod iespēja lemt par to, vai kāda minimālā robežvērtība būtu jāpiemēro minētajos reģionos. Turklāt dalībvalstīm būtu jādod iespēja izvēlēties ieviest vienu no diviem minimālās robežvērtības veidiem, ņemot vērā to lauksaimniecības sektoru struktūras īpatnības. Tā kā maksājumu varētu piešķirt lauksaimniekiem ar tā sauktajām "bezzemes" saimniecībām, uz hektāru skaita balstītas robežvērtības piemērošana nebūtu efektīva. Tāpēc šādiem lauksaimniekiem būtu jāpiemēro ar atbalstu saistīta minimālā summa. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem, kuru tiešie maksājumi ir atkarīgi no pakāpeniskas ieviešanas Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā, minimālā robežvērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz pakāpeniskās ieviešanas procesa beigās piešķiramajām galīgajām summām.

    (15)    Tiešā ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem raksturo tas, ka samērā mazam skaitam lielu saņēmēju tiek piešķirtas nesamērīgi lielas maksājumu summas. Apjomradītu ietaupījumu dēļ lielākiem saņēmējiem nav vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts, lai tiktu efektīvi sasniegts ienākumu atbalsta mērķis. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tāpēc to lauksaimniekiem piešķiramo pamata maksājuma/vienotā platībmaksājuma daļu, kas pārsniedz EUR 150 000, dalībvalstīm vajadzētu samazināt vismaz par 5 %. Lai izvairītos no nesamērīgas ietekmes uz tādām lielām saimniecībām, kurās ir liels nodarbināto personu skaits, dalībvalstis, piemērojot minēto mehānismu, var pieņemt lēmumu ņemt vērā algota darba intensitāti. Lai šāda atbalsta apmēra samazināšana būtu efektīva, nebūtu jāsniedz priekšrocības tiem lauksaimniekiem, kuri mākslīgi rada apstākļus, lai izvairītos no tās sekām. Līdzekļiem, kas radušies, samazinot maksājumus lieliem saņēmējiem ▌, būtu jāpaliek dalībvalstīs, kurās tie radušies ▌.

    (16)    Būtu jānosaka neto maksimālais apjoms katrai dalībvalstij, lai ierobežotu lauksaimniekiem veicamos maksājumus pēc atbalsta apmēra samazināšanas. Lai ņemtu vērā tā KLP atbalsta īpatnības, kurš piešķirts saskaņā ar ▌Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 [10], un ▌Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu Nr. 1405/2006 [11], un faktu, ka šiem tiešajiem maksājumiem nenosaka atbalsta apmēra samazinājumu, minētie tiešie maksājumi nebūtu jāiekļauj attiecīgo dalībvalstu neto maksimālajā apjomā.

    (16a)     Lai ņemtu vērā izmaiņas saistībā ar tiešo maksājumu maksimālajām summām, ko var piešķirt, tostarp tām, kas izriet no dalībvalstu lēmumiem attiecībā uz pārcelšanu starp pirmo un otro pīlāru, [un no pakāpeniskās samazināšanas un attiecīgā gadījumā nepārsniedzamās summas piemērošanas], kā arī tām, kas izriet no paziņojumiem, kuri Horvātijai jāveic par zemi, kas ir atmīnēta un ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus saistībā ar šajā regulā izklāstīto valstu un neto maksimālo summu pārskatīšanu.

    (17)       Lai novērstu nepamatotus konkurences kropļojumus, būtu jānosaka, ka šīs regulas noteikumi, kuri varētu būt par iemeslu tādai dalībvalsts rīcībai, ko varētu uzskatīt par valsts atbalstu, ir izslēgti no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas, ja attiecīgajos noteikumos ir ietverti piemēroti atbalsta piešķiršanas nosacījumi vai paredzēts, ka šādus nosacījumus pieņem Komisija.

    (17a)     Lai spēcinātu lauku attīstības politiku, būtu jādod dalībvalstīm iespēja līdzekļus no tiešo maksājumu maksimālā apjoma pārvietot uz lauku attīstībai piešķirto atbalstu. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jādod iespēja līdzekļus no lauku attīstībai piešķirtā atbalsta pārvietot uz tiešo maksājumu maksimālo apjomu. Lai nodrošinātu šī instrumenta efektivitāti, dalībvalstīm no 2018. pieprasījumu gada būtu jādod iespēja vienreiz pārskatīt savu sākotnējo lēmumu ar noteikumu, ka šāda pārskatīšana nenozīmētu lauku attīstībai piešķirto summu samazināšanu.

    (18)    Lai sasniegtu KLP mērķus, var būt vajadzīga atbalsta shēmu pielāgošana jaunākajām izmaiņām, vajadzības gadījumā īsos termiņos. Tāpēc jāparedz shēmu pārskatīšanas iespēja, jo īpaši ņemot vērā ekonomiskās norises vai budžeta stāvokli, kas nozīmē, ka saņēmēji nevar paļauties uz to, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi nemainīsies.

    (19)    Lauksaimnieki dalībvalstīs, kas ▌Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas, saņēma tiešos maksājumus saskaņā ar pakāpeniskas ieviešanas mehānismu, kas paredzēts to attiecīgajos Pievienošanās aktos. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šāds mehānisms joprojām būs spēkā 2015. gadā un attiecībā uz Horvātiju – līdz 2021. gadam. Turklāt šīm dalībvalstīm bija atļauts piešķirt papildinošus valsts tiešos maksājumus. Šādu maksājumu piešķiršanas iespēja būtu jāsaglabā Horvātijā un kā papildinājums pamata maksājuma shēmai Bulgārijā un Rumānijā, līdz tās būs pilnībā pabeigušas pakāpenisko ieviešanu. ▌

    (19a)   Regulā (EK) Nr. 73/2009, kurā grozījumi izdarīti ar 2011. gada Pievienošanās aktu, ir paredzēta īpaša valsts rezerve atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, ko izmanto, lai desmit gadu laikposmā pēc pievienošanās Savienībai finansētu maksājumtiesību piešķiršanu par zemi, kas katru gadu tiek atmīnēta un ko atsāk izmantot lauksaimniecībā. Ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kā aprēķināmas summas, kas paredzētas, lai finansētu atbalstu par minēto zemi saskaņā ar šajā regulā paredzētajām atbalsta shēmām, un minētās rezerves pārvaldības noteikumus. Lai ņemtu vērā summas, kas izriet no paziņojumiem, kuri Horvātijai jāveic par zemi, kas ir atmīnēta un ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar konkrētu finanšu noteikumu, kas piemērojami Horvātijai, pārskatīšanu.

    (20)    Lai nodrošinātu atbalsta labāku sadalījumu Savienības lauksaimniecības zemēs, tostarp dalībvalstīs, kuras piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, vienotā maksājuma shēma, kura izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ▌ [12], un turpināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kura apvienoja iepriekš esošos atbalsta mehānismus vienotā atsaistītu tiešo maksājumu shēmā, būtu jāaizstāj ar jaunu pamata maksājuma shēmu. To veicot, principā būtu jāpārtrauc piemērot maksājumtiesības, kas iegūtas saskaņā ar minētajām regulām, un jāpiešķir jaunas tiesības, kuru pamatā parasti tomēr joprojām būtu atbalsttiesīgo hektāru skaits, kas ir lauksaimnieku rīcībā shēmas īstenošanas pirmajā gadā. Tomēr dalībvalstīm, kuras šobrīd piemēro vienotā maksājuma shēmu reģionālā vai jauktu reģionu veidā, būtu jādod iespēja saglabāt savas esošās maksājumtiesības. Lai nepieļautu to, ka kādā atsevišķā dalībvalstī atbalsttiesīgās platības pieaugums nesamērīgi samazinātu tiešo maksājumu skaitu uz hektāru un tādējādi ietekmētu iekšējās konverģences procesu, dalībvalstīm, veicot pirmo maksājumtiesību piešķiršanu, būtu jāatļauj piemērot samazinājuma koeficientu, lai noteiktu maksājumtiesību skaitu.

    (21)    Tā kā vienotā maksājuma shēmā tika pakāpeniski iekļautas dažādas nozares un lauksaimniekiem tika atvēlēts ilgāks pielāgošanās periods, ir kļuvis arvien grūtāk pamatot, kāpēc dažos gadījumos būtiski atšķiras atbalsts par vienu hektāru, kas radies vēsturisku atsauces vērtību izmantošanas rezultātā. Tāpēc būtu jānodrošina taisnīgāks tiešā ienākumu atbalsta sadalījums dalībvalstīm, samazinot saikni ar vēsturiskajām atsauces vērtībām un ņemot vērā Savienības budžeta vispārējo kontekstu. Lai nodrošinātu tiešā atbalsta taisnīgāku sadalījumu, vienlaikus ņemot vērā joprojām pastāvošās algu līmeņa un resursu izmaksu atšķirības, tiešā atbalsta apjoms par vienu hektāru būtu pakāpeniski jākoriģē. Visām dalībvalstīm, kuru tiešie maksājumi ir mazāki par 90 % no vidējā apmēra, par vienu trešdaļu būtu jāsamazina starpība starp to maksājumu pašreizējo apmēru un minēto vidējo apmēru, tā lai līdz 2020. finanšu gadam visas dalībvalstis sasniegtu minimālo apmēru. Šī maksājumu tuvināšana būtu proporcionāli jāfinansē visām dalībvalstīm, kuru tiešie maksājumi pārsniedz Savienības vidējo rādītāju.

    (21a)  Turklāt visām maksājumtiesībām, kas 2019. gadā aktivizētas kādā dalībvalstī vai reģionā, parasti vajadzētu būt vienotai vienības vērtībai ▌. Tomēr, lai neradītu traucējošas finansiālas sekas lauksaimniekiem, dalībvalstīm, aprēķinot maksājumtiesību vērtību, ko lauksaimniekiem būtu jāsaņem 2019. gadā, ▌būtu jāatļauj ▌ņemt vērā vēsturiskos faktorus ar noteikumu, ka nevienu maksājumtiesību vērtība 2019. gadā nebūs mazāka par 60 % no vidējās vērtības. Šo konverģenci vajadzētu finansēt, samazinot to maksājumtiesību vērtību, kuru vērtība pārsniedz 2019. gada vidējo rādītāju, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuri jānosaka dalībvalstīm. Šajā sakarā, lai nepieļautu to, ka dažiem lauksaimniekiem jācieš nepieņemami traucējoši finanšu zaudējumi, dalībvalstis var noteikt, ka šis samazinājums nepārsniedz 30 % no attiecīgo maksājumtiesību sākotnējās vērtības, pat ja šis lēmums neļautu visām maksājumtiesībām 2019. gadā sasniegt 60 % no vidējās vērtības. Izņemot tās dalībvalstis, kuras, sākot ar šīs shēmas īstenošanas pirmo gadu, izvēlas vienotu vienības vērtību, un tās, kuras jau ir noteikušas konverģences pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, šī konverģence būtu jāīsteno vienādiem pasākumiem. Īstenojot to maksājumtiesību konverģenci, kuru vērtība pārsniedz vidējo, būtu jāņem vērā arī novērtējums par maksājumtiesībām pieejamajiem resursiem.

    (22)    Vienotā maksājuma shēmas piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka daži tās galvenie elementi, tostarp valsts maksimālā apjoma noteikšana, būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu to, ka atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz pašreizējos budžeta ierobežojumus. Dalībvalstīm būtu jāturpina arī veidot valsts rezervi un tām būtu jāatļauj izveidot reģionālas rezerves, kas būtu jāizmanto prioritāri tam, lai atvieglotu jauno lauksaimnieku un lauksaimnieku, kuri uzsāk lauksaimniecisko darbību, iesaistīšanos shēmā, un būtu jāatļauj to izmantot, lai ņemtu vērā dažas citas īpašas situācijas. Noteikumi par maksājumtiesību nodošanu un izmantošanu būtu jāsaglabā ▌.

    (22a)  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 gūtā pieredze rāda, ka dalībvalstis nav izmantojušas visu finansējuma summu, kas ir pieejama saskaņā ar minētajā regulā valstīm paredzētajiem maksimālajiem apjomiem. Lai gan, salīdzinot ar Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzēto sistēmu, šajā regulā neizmantota finansējuma risks ir samazināts, tomēr dalībvalstīm, lai veicinātu finansējuma efektīvāku izmantošanu, vajadzētu būt iespējai sadalīt maksājumtiesības lielākā vērtībā nekā summa, kas pieejama to pamata maksājuma shēmai. Tādēļ dalībvalstīm konkrētās kopējās robežās un ievērojot tiešo maksājumu neto maksimālos apjomus, vajadzētu atļaut aprēķināt vajadzīgo summu, par kādu tās var palielināt savu pamata maksājumu maksimālo apjomu.

    (22b)  Lai izvairītos no tā, ka kādā atsevišķā dalībvalstī atbalsttiesīgās platības pieaugums nesamērīgi samazinātu tiešo maksājumu skaitu uz hektāru un tādējādi ietekmētu iekšējās konverģences procesu, dalībvalstīm, būtu jāatļauj piemērot samazināšanas koeficientu, lai noteiktu ilggadīgo zālāju atbalsttiesīgo platību, kur stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, taču veido daļu no izveidotās vietējās prakses.

    (23)    Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un precizētu īpašās situācijas, kādas var rasties, piemērojot pamata maksājuma shēmu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar noteikumiem par lauksaimnieku tiesībām uz atbalstu un piekļuvi pamata maksājuma shēmai mantošanas un paredzamas mantošanas, mantošanas saskaņā ar nomas līgumu, juridiskā statusa vai nosaukuma maiņas, maksājumtiesību nodošanas un saimniecības apvienošanas vai sadalīšanas gadījumā un gadījumā, ja ir līguma klauzula par tiesībām saņemt maksājumtiesības maksājumtiesību piešķiršanas pirmajā gadā; ▌noteikumiem par maksājumtiesību vērtības un skaita vai vērtības izmaiņas aprēķināšanu, kas saistīta ar maksājumtiesību piešķiršanu, arī noteikumiem par iespēju noteikt to maksājumtiesību provizorisku vērtību un skaitu vai provizorisku palielinājumu, kas piešķirtas, pamatojoties uz lauksaimnieka pieteikumu, par maksājumtiesību provizoriskās un galīgās vērtības un skaita noteikšanas nosacījumiem un par gadījumiem, kad maksājumtiesību piešķiršanu varētu ietekmēt pārdošanas vai nomas līgums; ▌noteikumiem par to, kā nosaka un aprēķina no valsts vai reģionālās rezerves saņemto maksājumtiesību vērtību un skaitu; ▌noteikumiem par maksājumtiesību vienības vērtības grozīšanu maksājumtiesību daļu gadījumā un maksājumtiesību bez zemes nodošanas gadījumā; kritērijiem maksājumtiesību piešķiršanai tiem lauksaimniekiem, kuri nesaņēma tiešos maksājumus 2013. gadā, vai saskaņā ar valsts vai reģionālās rezerves izmantošanu; kritērijiem ierobežojumu piemērošanai piešķiramo maksājumtiesību skaitam un kritērijiem samazināšanas koeficienta noteikšanai, lai noteiktus ilggadīgos zālājus pārrēķinātu atbalsttiesīgos hektāros.

    (24)    Lai nodrošinātu maksājumtiesību pienācīgu pārvaldību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar noteikumiem par maksājumtiesību deklarēšanas saturu un aktivizēšanas prasībām.

    (24a)  Vispār jebkura saimniecības lauksaimniecības platība, kuru izmanto lauksaimnieciskām darbībām, tostarp platības, kurās 2003. gada 30. jūnijā nebija labs lauksaimniecības stāvoklis, tajās dalībvalstīs, kuras Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā un kuras izvēlējās piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu, ir tiesīga izmantot pamata maksājuma shēmas priekšrocības. Ņemot vērā to, ka ar lauksaimniecību nesaistītas darbības var veicināt lauku saimniecību ieņēmumu dažādošanu un palīdz uzturēt lauku apvidu dzīvīgumu, saimniecības lauksaimniecības platība, kuru izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām, uzskatāma par tādu, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, ar noteikumu, ka to izmanto galvenokārt lauksaimniecības darbībām. Lai izvērtētu šo noteicošo raksturu, vajadzētu izstrādāt visām dalībvalstīm kopīgus kritērijus. Šajā sakarā un lai mērķtiecīgāk novirzītu tiešos maksājumus dalībvalstis juridiskās noteiktības un skaidrības dēļ var izveidot sarakstu ar tām platībām, kuras izmanto galvenokārt ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām un par kurām līdz ar to nav tiesību saņemt atbalstu. Turklāt, lai saglabātu tiesības uz atbalstu tām zemes platībām, attiecībā uz kurām pirms zemes atstāšanas atmatā prasības atcelšanas varēja aktivizēt tiesības saņemt maksājumu par zemes atstāšanu atmatā, būtu jānosaka, ka tiesības uz atbalstu saskaņā ar pamata maksājuma shēmu ir dažām apmežotām zonām, tostarp tām, kas ir apmežotas saskaņā ar valsts shēmām, ievērojot attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1698/2005 vai Regulā (ES) Nr.[…] [RDR], vai zonām, uz ko attiecas dažas vides aizsardzības prasības.

    (25)    Būtu jāsaglabā īpaši pasākumi attiecībā uz kaņepēm, lai nodrošinātu to, ka starp citām kultūrām, par kurām ir tiesības saņemt pamata maksājumu, nevar noslēpt nelikumīgas kultūras, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot kaņepju tirgus kopīgo organizāciju. Tādēļ maksājumi joprojām būtu jāpiešķir vienīgi par platībām, kuras apsētas ar kaņepju šķirnēm, kuras sniedz zināmu garantiju attiecībā uz psihotropo vielu saturu.

    (25a)  Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar noteikumiem, ka maksājumu piešķiršanas priekšnosacījums ir konkrētu kaņepju šķirņu sertificētu sēklu izmantošana un paredzēta kaņepju šķirņu noteikšanas un to tetrahidrokanabinola satura pārbaudes procedūra.

    (25b)  Ņemot vērā ievērojamās administratīvās, tehniskās un loģistikas problēmas, ko pamata maksājuma shēma izraisa dalībvalstīm, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 piemēro vienoto platībmaksājuma shēmu, tām, lai nodrošinātu pamata maksājumus, būtu jāatļauj piemērot šo shēmu papildu pārejas posma laikā, vēlākais līdz 2020. gada beigām. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu ieviest pamata maksājuma shēmu vēlākais līdz 2018. gadam, tā var izvēlēties dažādot maksājumus saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu atbilstīgi dažu 2014. gadā piešķirtu maksājumu līmenim, saskaņā ar īpašu atbalstu un atsevišķiem maksājumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 vai – Kipras gadījumā – saskaņā ar finansējumu pa nozarēm pārejas posma valsts atbalstam.

    (25c)   Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un precizētu īpašās situācijas, kādas var rasties, piemērojot vienotā platībmaksājuma shēmu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus saistībā ar noteikumiem par lauksaimnieku tiesībām uz atbalstu un piekļuvi vienotā platībmaksājuma shēmai.

    (25d)  Dalībvalstīs, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu un kurām bija atļauts piešķirt pārejas posma valsts atbalstu, šādam atbalstam atsevišķās nozarēs bija liela nozīme lauksaimnieku ieņēmumu atbalstam. Šā iemesla dēļ un lai, sākot ar 2015. gadu, izvairītos no pēkšņa un būtiska atbalsta samazinājuma tajās nozarēs, kas līdz 2014. gadam izmantoja pārejas posma valsts atbalsta priekšrocības, ir piemēroti šajās dalībvalstīs paredzēt iespēju piešķirt šo atbalstu kā papildinājumu vienotā platībmaksājuma shēmai. Lai nodrošinātu nepārtrauktību ar līdz šim piešķirto valsts atbalstu, ir piemēroti noteikt tādus pašus noteikumus, kādi 2013. gadā tiek piemēroti šim atbalstam , vai – Bulgārijas un Rumānijas gadījumā – papildu valsts tiešajiem maksājumiem, ko Komisija atļāvusi pēc dalībvalstu lūguma. Ir arī piemēroti ierobežot maksimālo atbalsta summu pa nozarēm salīdzinājumā ar tās 2013. gada līmeni, lai nodrošinātu pakāpenisku palīdzības līmeņa samazinājumu un palīdzības atbilstību konverģences mehānismam.

    (25e)   Īpaši noteikumi būtu jāparedz pirmajai piešķiršanai un maksājumtiesību vērtības aprēķināšanai gadījumā, ja dalībvalstis, kas saskaņā ar šo regulu pieteikušās vienotajai platībmaksājuma shēmai, ievieš pamata maksājuma shēmu. Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no vienas shēmas uz otru, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus saistībā ar turpmākiem noteikumiem par pamata maksājuma shēmas ieviešanu dalībvalstīs, kuras piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu.

    (25f)   Ņemot vērā to, ka individuālajam atbalstam, kas paredzēts lauksaimniekiem ar mazākām saimniecībām, ir jābūt pietiekamam, lai efektīvi panāktu ienākumu atbalsta mērķi, dalībvalstīm būtu jāļauj pārdalīt tiešo atbalstu starp lauksaimniekiem, piešķirot tiem papildu maksājumu par pirmajiem hektāriem, attiecībā uz kuriem tie aktivizē maksājumtiesības.

    (26a)  Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu vispārēji atzīto labvēlīgo ietekmi uz vidi, lauksaimniekiem, kuri izpilda Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 ▌ [13] paredzētos nosacījumus, būtu jāgūst labums no "ekoloģiskā" komponenta bez papildu pienākumu izpildes.

    (26b)  "Ekoloģiskā" komponenta neievērošanai būtu jānoved pie sodu piemērošanas, pamatojoties uz ▌Regulu (ES) Nr. […] [HZR] [...].

    (26c)   Lai ņemtu vērā lauksaimniecības sistēmu daudzveidību un dažādas vides situācijas Savienībā, ir pamatoti līdzās trim ekoloģiskajiem pasākumiem, kas noteikti pašreizējā regulā, atzīt arī praksi, ko aptver agrovides un klimata pasākumi vai sertifikācijas shēmas, kas ir līdzīgas ekoloģiskajiem pasākumiem un kas dod līdzvērtīgu vai lielāku labumu klimatam un videi. Juridiskās noteiktības iemeslu dēļ minēto praksi būtu jāizklāsta šīs regulas pielikumā. Lai varētu pieprasīt lauksaimniekiem ievērot tādu praksi, kas vislabāk piemērota pasākuma mērķu sasniegšanai, dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai piedāvāt lauksaimniekiem iespēju izmantot līdzvērtīgu praksi un šajā regulā noteikto ekoloģisko praksi, un būtu jāinformē Komisija par savu lēmumu. Juridiskās noteiktības dēļ Komisijai būtu jāizvērtē, vai šajos paziņotajos līdzvērtīgajos pasākumos ietvertā prakse atbilst pielikumā iekļautajai praksei. Lai dotu iespēju vienkāršāk īstenot līdzvērtību un kontrolējamības apsvērumu dēļ, būtu jāizklāsta noteikumi par līdzvērtīgo pasākumu aptverto platību, ņemot vērā agrovides un klimata pasākumu un sertifikācijas shēmu īpatnības. Lai nodrošinātu to, ka līdzvērtīgā prakse tiek pareizi piemērota, un lai izvairītos no divkārša finansējuma, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, lai līdzvērtīgu prakšu sarakstam pievienotu prakses, noteiktu prasības valstu vai reģionālām sertifikācijas shēmām un vajadzības gadījumā noteiktu sīki izstrādātus noteikumus saistīto summu aprēķināšanai.

    (27)    Piemērojot prasības saskaņā ar kultūru dažādošanas pasākumu, vajadzētu ņemt vērā mazāku saimniecību grūtības īstenot dažādošanu, tomēr vienlaikus veicinot pastiprinātu vides aizsardzību, it īpaši augsnes kvalitātes uzlabošanu. Izņēmumi būtu jāparedz tām saimniecībām, kuras jau izpilda kultūru dažādošanas mērķus tādējādi, ka ievērojamu daļu tajās aizņem zālāji vai papuve, vai specializētām saimniecībām, kas savos zemes gabalos katru gadu veic kultūru rotāciju, vai saimniecībām, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ būtu pārmērīgi grūti ieviest trešo kultūru. Lai nodrošinātu ar kultūru dažādošanas pasākumu saistīto pienākumu samērīgu un nediskriminējošu piemērošanu un lai tie garantētu spēcīgāku vides aizsardzību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus saistībā ar jaunu ģinšu un kultūru veidu atzīšanu un noteikumu izstrādi par dažādu kultūru īpatsvara precīzas aprēķināšanas piemērošanu.

    (27a)  Ilggadīgo zālāju vides aizsardzības dēļ un it īpaši oglekļa uztveršanas dēļ būtu jāparedz noteikumi ilggadīgo zālāju uzturēšanai. Šai aizsardzībai būtu jāietver aizliegums apart un pārveidot ekoloģiski visjutīgākos apgabalus "Natura 2000" teritorijās, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK un Direktīva 2009/147/EK, un vispārīgāka aizsardzība, kas balstīta uz ilggadīgo zālāju īpatsvaru un vērsta pret to pārveidošanu nolūkā izmantot tos citiem lietojumiem. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt kompetenci noteikt papildu ekoloģiski jutīgu apgabalu platības, uz kurām minētās direktīvas neattiecas. Turklāt tām būtu jāizvēlas, kādā teritoriālā līmenī attiecība būtu piemērojama. Lai nodrošinātu ilggadīgo zālāju efektīvu aizsardzību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar ko dalībvalstis definētu sistēmu tādu ilggadīgo zālāju platību noteikšanai, uz kurām neattiecas Direktīva 92/43/EEK vai 2009/147/EK.

    (28)    Lai nodrošinātu to, ka ilggadīgo zālāju attiecība pret kopējo lauksaimniecības zemi tiek pareizi noteikta un uzturēta, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus saistībā ar detalizētu paņēmienu izstrādi minētās attiecības noteikšanai, detalizētu noteikumu izstrādi par ilggadīgo zālāju uzturēšanu un saistībā ar laikposmu, kas atbilst individuālu lauksaimnieku pienākumam zemi pārveidot atpakaļ par zālāju.

    (29)    Būtu jānosaka ekoloģiski nozīmīgas platības, it īpaši lai saimniecībās aizsargātu un uzlabotu bioloģisko daudzveidību. Tādēļ ekoloģiski nozīmīgajām platībām būtu jāietver platības, kas tieši ietekmē bioloģisko daudzveidību, piemēram, papuves, ainavas elementi, terases, buferjoslas, apmežotas platības un agromežsaimniecības platības, vai tādas platības, kas netieši ietekmē bioloģisko daudzveidību tādējādi, ka saimniecībā mazāk izmanto ražīguma palielināšanas līdzekļus, piemēram, secīgas kultūras vai ekoloģisku segumu ziemā. Pienākumus, kas uzlikti attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgo platību pasākumu, būtu jāpiemēro tā, lai slogs, kas rastos mazākām saimniecībām, nosakot šādas platības, nebūtu nesamērīgs salīdzinājumā ar papildu ieguvumu, ko dotu pastiprināta dabas aizsardzība. Būtu jāparedz izņēmumi tām saimniecībām, kuras jau izpilda ekoloģiski nozīmīgu platību mērķus, jo nozīmīgas to platības aizņem zālāji vai papuves, un tiem lauksaimniekiem, kas veic lauksaimnieciskas darbības apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi, dažās galvenokārt apmežotās platībās, kur pastāv nozīmīgs risks, ka zemes apsaimniekošana varētu tikt pārtraukta, galvenokārt mežiem bagātās dalībvalstīs. Būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm un saimniecībām izpildīt prasību reģionālā vai kolektīvā līmenī, lai iegūtu blakus esošās ekoloģiski nozīmīgās platības, kas ir labvēlīgāk videi. Vienkāršošanas dēļ dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju standartizēt ekoloģiski nozīmīgo platību mērīšanu.

    (29a)  Lai nodrošinātu ekoloģiski nozīmīgu platību pasākuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu specifiku, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar papildu kritēriju noteikšanu, lai platībai piešķirtu ekoloģiski nozīmīgas platības statusu, saistībā ar citu ekoloģiski nozīmīgu platību veidu atzīšanu, saistībā ar noteiktu ekoloģiski nozīmīgu platību pārrēķina un svēruma koeficientu noteikšanu, saistībā ar tādu noteikumu noteikšanu, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz daļu no ekoloģiski nozīmīgas platības reģionālā līmenī, saistībā ar noteikumu noteikšanu par to, ka saimniecības, kas ir tuvu viena otrai, kolektīvi īsteno prasību saglabāt ekoloģiski nozīmīgas platības, saistībā ar sistēmas izveidi kritērijiem, ko jānosaka dalībvalstīm, lai identificētu šādu tuvu atrašanos, un saistībā ar metožu noteikšanu, lai novērtētu mežu attiecību pret lauksaimniecības zemi. Pievienojot citus ekoloģiski nozīmīgas platības veidus, Komisija nodrošina, ka to mērķis ir uzlabot saimniecības vispārējo vides līmeni, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, augsnes un ūdens kvalitātes uzlabošanu, ainavu saglabāšanu un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķu sasniegšanu.

    (30)    Lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi, būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, izmantot tam, lai visiem lauksaimniekiem, kas darbojas šajos apgabalos vai dažos no šiem apgabaliem, ja par to lemj attiecīgā dalībvalsts, papildus pamata maksājumam piešķirt platībatkarīgu gada maksājumu. Ar minēto maksājumu nevajadzētu aizstāt saskaņā ar lauku attīstības programmām sniegto atbalstu, un to nevajadzētu piešķirt lauksaimniekiem apgabalos, kas bija noteikti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ▌ [14], bet nav noteikti saskaņā ar 46. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. […] ▌[15].

    (31)    Jaunajiem lauksaimniekiem ir finansiāli sarežģīti aizsākt un attīstīt jaunu saimniecisko darbību lauksaimniecības nozarē, un tas būtu jāņem vērā tiešo maksājumu sadalījumā un plānošanā. Šī attīstība ir svarīga Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējai, tāpēc, lai jaunajiem lauksaimniekiem atvieglotu saimnieciskās darbības uzsākšanu un to saimniecību strukturālo pielāgošanu pēc to sākotnējās izveidošanas, būtu jāparedz ienākumu atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsāk lauksaimniecisko darbību. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, izmantot tam, lai jaunajiem lauksaimniekiem papildus pamata maksājumam piešķirtu platībatkarīgu gada maksājumu. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja pieņemt lēmumu par minētā maksājuma aprēķina metodi un, ja šāda metode nozīmē pienākumu noteikt maksājuma ierobežojumu katram lauksaimniekam, šādu ierobežojumu jānosaka, ņemot vērā Savienības tiesību aktu vispārējos principus. Minētais maksājums būtu jāpiešķir ne ilgāk kā ▌ piecus gadus, jo tam būtu jāaptver tikai saimniecības darbības sākotnējais periods un tam nevajadzētu kļūt par darbības atbalstu, un tam vajadzētu būt pieejamam jauniem lauksaimniekiem, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību un kuri ir jaunāki par 40 gadiem tajā gadā, kad viņi pirmo reizi iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmai vai vienotā platībmaksājuma shēmai.

    (32)    Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un nepieļautu diskrimināciju starp viņiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar tādu nosacījumu noteikšanu, saskaņā ar kuriem juridisku personu var atzīt par tiesīgu saņemt jaunajiem lauksaimniekiem paredzētu maksājumu ▌.

    (33)    Būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, skaidri noteiktos gadījumos izmantot saistītajam atbalstam konkrētās nozarēs vai reģionos. Resursi, kurus var izmantot saistītā atbalsta sniegšanai, būtu jāierobežo līdz piemērotam apjomam, vienlaikus ļaujot šādu atbalstu piešķirt dalībvalstīs ▌, to konkrētās nozarēs vai reģionos, kuros ir īpaša situācija, proti, kuros konkrēti lauksaimniecības veidi vai lauksaimniecības sektori ir sevišķi svarīgi ekonomisku, vides un/vai sociālu iemeslu dēļ. Būtu jāatļauj dalībvalstīm šādam atbalstam izmantot līdz 8 % no valsts maksimālā apjoma vai līdz 13 %, ja to saistītā atbalsta apjoms vismaz vienā gadā 2010.-2014. gada periodā pārsniedza 5 %. Turklāt lai audzēšanas nozarē uzturētu uz proteīniem balstītu autonomiju, dalībvalstīm, kas pieņem lēmumu vismaz 2 % no sava valsts maksimālā apjoma izmantot tam, lai atbalstītu proteīnaugu ražošanu, vajadzētu atļaut minēto procentuālo daudzumu palielināt par ne vairāk kā diviem procentpunktiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ir pierādītas konkrētas aktuālas reģiona vai nozares vajadzības un saņemts Komisijas apstiprinājums, būtu jāatļauj dalībvalstīm izmantot vairāk par 13 % no valsts maksimālā apjoma. Kā alternatīvu minētajiem procentuālajiem daudzumiem dalībvalstīs var izvēlēties izmantot līdz EUR 3 miljonus gadā saistītā atbalsta finansēšanai. Saistītais atbalsts būtu jāpiešķir tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu šajos reģionos. Šādam atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī lauksaimniekiem, kuriem 2013. gada 31. decembrī ir īpašas maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kuriem nav atbalsttiesīgu hektāru maksājumtiesību aktivizēšanai. Attiecībā uz tāda brīvprātīga saistītā atbalsta apstiprināšanu, kas pārsniedz 13 % no dalībvalstij noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, būtu arī jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

    (34)    Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu un nepieļautu dubultu finansēšanu no citiem līdzīgiem atbalsta instrumentiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌ saistībā ar noteikumu noteikšanu par brīvprātīga saistītā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un noteikumiem par tā saderību ar citiem Savienības pasākumiem un par atbalsta kumulāciju.

    (35)    Daļa no atbalsta kokvilnas nozarē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 ▌ joprojām bija saistīta ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru, lai nodrošinātos pret ražošanas pārtraukšanas risku kokvilnas audzēšanas reģionos, ņemot vērā visus faktorus, kas ietekmē šo izvēli. Šāda izvēle būtu jāsaglabā saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti 4. protokolā par kokvilnu, kas pievienots 1979. gada Pievienošanās aktam.

    (36)    Lai nodrošinātu, ka kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu tiek piemērots efektīvi , būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar to, ka nosaka noteikumus un nosacījumus, ar kādiem piešķir atļauju attiecībā uz zemi un šķirnēm kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu saņemšanai; noteikumus par nosacījumiem minētā ▌maksājuma piešķiršanai, par prasībām tiesību piešķiršanai un par agronomijas praksi; starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus; ražotāju pienākumus; un noteikumus, kas reglamentē situācijas, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šos kritērijus neievēro.

    (37)    Padomes Regulas (EK) Nr. 637/2008 ▌ [16] 2. nodaļā noteikts, ka katrai kokvilnas ražotājai dalībvalstij ir jāiesniedz Komisijai vai nu reizi četros gados un pirmo reizi līdz 2009. gada 1. janvārim četru gadu pārstrukturēšanas programmas projekts, vai arī ▌ līdz 2009. gada 31. decembrim viens grozīts pārstrukturēšanas programmas projekts astoņu gadu periodam. Pieredze liecina, ka kokvilnas nozares pārstrukturēšanai labāk noderētu citi pasākumi, tostarp tie, kurus saskaņā ar lauku attīstības programmām finansē atbilstīgi Regulai (ES) Nr. […] [RDR], un tas ļautu nodrošināt arī labāku koordināciju ar citu nozaru pasākumiem. Tomēr būtu jārespektē to uzņēmumu iegūtās tiesības un tiesiskā paļāvība, kuri jau iesaistījušies pārstrukturēšanas programmās. Tāpēc būtu jāļauj turpināt esošās četru vai astoņu gadu programmas līdz to noslēgumam, nepagarinot tās. No četru gadu programmām pieejamos līdzekļus no 2014. gada varētu iekļaut Savienības līdzekļos, kas pieejami lauku attīstības pasākumiem. Ņemot vērā plānošanas periodu, pēc astoņu gadu programmu beigām 2018. gadā nebūtu lietderīgi pieejamos līdzekļus iekļaut lauku attīstības programmās, ▌un tāpēc būtu lietderīgāk tos pārvietot uz šajā regulā minētām atbalsta shēmām, kā jau paredzēts ▌Regulā (EK) Nr. 637/2008. Regula (EK) Nr. 637/2008 zaudē savu spēku no 2014. gada 1. janvāra vai no 2018. gada 1. janvāra atkarībā no tā, vai dalībvalstis izmanto attiecīgi četru vai astoņu gadu programmas, un tādēļ to vajadzētu atcelt.

    (38)    Lai mazinātu ar tiešā atbalsta pārvaldību un kontroli saistītās administratīvās izmaksas, ▌dalībvalstīm būtu jādod iespēja izveidot vienkāršu un īpašu shēmu mazajiem lauksaimniekiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jādod iespēja noteikt vai nu vienreizēju maksājumu, kas aizstātu visus tiešos maksājumus, vai maksājumu, kas balstītos uz summu, kas lauksaimniekiem pienākas katru gadu. Būtu jāievieš noteikumi, ar kuriem vienkāršo formalitātes, inter alia, samazinot mazajiem lauksaimniekiem uzliktos pienākumus, piemēram, tos, kuri saistīti ar atbalsta pieteikumiem, klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, savstarpējo atbilstību un kontrolēm, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. […] [HZR], neapdraudot reformas vispārējo mērķu sasniegšanu, ar nosacījumu, ka mazajiem lauksaimniekiem piemēro Savienības tiesību aktus, kas minēti Regulas (ES) Nr. […] [HZR] II pielikumā.. Minētās shēmas mērķim vajadzētu būt atbalstīt pašreizējo lauksaimniecības struktūru, ko veido Savienības mazās saimniecības, vienlaikus nekavējot pāreju uz konkurētspējīgākām struktūrām. Šā iemesla dēļ shēmai principā vajadzētu būt pieejamai tikai esošām saimniecībām. Lauksaimnieku līdzdalībai shēmā vajadzētu būt brīvprātīgai, tomēr, lai vēl vairāk palielinātu shēmas iedarbību vienkāršošanas ziņā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut noteiktus lauksaimniekus shēmā iekļaut automātiski, dodot viņiem iespēju izstāties no tās.

    (39)    Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar nosacījumiem ▌dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, ja mainās shēmas dalībnieka lauksaimnieka stāvoklis.

    (40)    Vienkāršošanas labad un lai ņemtu vērā īpašos apstākļus tālākajos reģionos, tiešie maksājumi šajos reģionos būtu jāpārvalda ar Regulu (EK) Nr. 228/2013 izveidoto atbalsta programmu ietvaros. Tādējādi šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz pamata maksājumu ▌un ar to saistītiem maksājumiem, saistīto atbalstu un mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, šajos reģionos nebūtu jāpiemēro.

    (41)    Lai piemērotu šo regulu un veiktu tiešo maksājumu uzraudzību, analīzi un pārvaldību, vajadzīgi dalībvalstu paziņojumi. Lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto noteikumu pareizu piemērošanu un lai šādi paziņojumi būtu operatīvi, efektīvi, precīzi, lai tie atmaksātos un lai tiktu nodrošināta personas datu aizsardzība, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem, kas saistīti ar dalībvalstu sniedzamajiem paziņojumiem Komisijai, lai veiktu tiešo maksājumu pārbaudi, kontroli, uzraudzību, novērtēšanu un revīziju un lai nodrošinātu atbilstību starptautiskos nolīgumos izklāstītām prasībām, tostarp minētajos nolīgumos paredzētām paziņošanas prasībām, un saistībā ar turpmākiem noteikumiem par paziņojamās informācijas būtību un veidu, saistībā ar apstrādājamo datu kategorijām un maksimālo uzglabāšanas laiku, saistībā ar tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām un saistībā ar noteikumiem ▌par informācijas publicēšanu.

    (42)    Tiešo maksājumu piemērošanas nolūkos savāktie personas dati būtu jāapstrādā tādā veidā, kas atbilst šādiem nolūkiem, jāpadara anonīmi un jāapkopo, kad tos apstrādā uzraudzības vai izvērtējuma nolūkos, kā arī jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK ▌ [17] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr 5/2001 ▌ [18]. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

    (42a)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2011. gada 14. decembrī [19].

    (44)    Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 73/2009 noteiktās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus ▌ saistībā ar vajadzīgo pasākumu noteikšanu, lai aizsargātu jebkādas lauksaimnieku iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.

    (46)    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai šādas īstenošanas pilnvaras: atļaut Horvātijai veikt papildinošus valsts tiešos maksājumus; noteikt apjomu, kas jāiekļauj atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē Horvātijai; noteikt valstu gada maksimālo apjomu attiecībā uz pamata maksājuma shēmu; pieņemt noteikumus par maksājumtiesību piešķiršanas pieteikumiem; pieņemt pasākumus neaktivizēto maksājumtiesību ieskaitīšanai atpakaļ valsts rezervē; pieņemt kārtību, saskaņā ar kuru par maksājumtiesību nodošanu jāpaziņo valstu iestādēm, un termiņus, kādos šāda paziņošana jāveic; noteikt gada maksimālos apjomus pārdalošam maksājumam; noteikt vienotā platībmaksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu; pieņemt noteikumus par pieteikumiem maksājumtiesību piešķiršanai, ko iesniedz maksājumtiesību piešķiršanas gadā, ja dalībvalstis pāriet uz pamata maksājuma shēmu; noteikt paziņošanas kārtību un grafikus, kas saistīti ar īpašām saistībām vai sertifikācijas shēmām; pieņemt noteikumus par procedūru attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem un Komisijas izvērtējumu saistībā ar līdzvērtīgu praksi; pieņemt noteiktus ierobežojumus, kuros iekļaujoties tiek uzskatīts, ka prasība uzturēt ilggadīgos zālājus ir ievērota.

    Noteikt par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētā maksājuma gada maksimālo apjomu; noteikt gada maksimālo apjomu attiecībā uz maksājumu par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi; noteikt jaunajiem lauksaimniekiem paredzētā maksājuma gada maksimālo apjomu; noteikt brīvprātīga saistītā atbalsta maksājuma gada maksimālo apjomu; pieņemt noteikumus par procedūru, kā novērtējami un apstiprināmi lēmumi saistībā ar brīvprātīgu saistīto atbalstu; pieņemt noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru un ražotājiem nosūtāmiem paziņojumiem, kas saistīti ar atļauju izmantot zemi un šķirnes kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu mērķiem; pieņemt noteikumus par to, kā aprēķināms kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu samazinājums; pieņemt noteikumus par vispārējām paziņošanas prasībām un metodēm; un pieņemt vajadzīgus un pamatotus pasākumus, lai risinātu specifiskas problēmas ārkārtas situācijās. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 [20].

    (47)    Ja pienācīgi pamatotos gadījumos ārkārtas apstākļi ietekmē atbalsta sniegšanu un apdraud maksājumu efektīvu īstenošanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajām atbalsta shēmām, Komisijai, nodrošinot tiešo maksājumu sistēmas nepārtrauktību, būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, lai risinātu steidzamas problēmas, kas radušās vienā vai vairākās dalībvalstīs.

    (48)    Tā kā, ņemot vērā saikni starp šo regulu un citiem KLP instrumentiem, atšķirības starp dažādiem lauku apvidiem un ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus paplašinātā Savienībā, šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, izmantojot Savienības finansējuma daudzgadu garantiju un koncentrējoties uz skaidri noteiktām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I SADAĻA

    DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

    1. pants

    Darbības joma

    Ar šo regulu nosaka:

    a)        kopīgus noteikumus par maksājumiem, ko piešķir tieši lauksaimniekiem saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām (▌turpmāk "tiešie maksājumi");

    b)        īpašus noteikumus par:

    i)         pamata maksājumu lauksaimniekiem (turpmāk "pamata maksājuma shēma" un pārejas vienkāršotu shēmu (turpmāk "vienotā platībmaksājuma shēma"));

    ia)       brīvprātīgu pārdalošu maksājumu (turpmāk "pārdalošs maksājums");

    iaa) brīvprātīgu pārejas posma valsts atbalstu lauksaimniekiem;

    ii)        maksājumu lauksaimniekiem, kuri ievēro klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

    iii)        brīvprātīgu maksājumu lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi;

    iv)       maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem, kuri sāk lauksaimniecisku darbību;

    v)        brīvprātīga saistītā atbalsta shēmu;

    vi)       kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu;

    vii)       brīvprātīgu vienkāršotu shēmu mazajiem lauksaimniekiem;

    viii) sistēmu, kas ļauj Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai papildināt tiešos maksājumus.

    2. pants

    I pielikuma grozīšana

    Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus par I pielikumā izklāstīto atbalsta shēmu saraksta ▌ grozīšanu, ciktāl tas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā jaunus tiesību aktus par atbalsta shēmām, kuri varētu tikt pieņemti pēc šīs regulas pieņemšanas.

    3. pants

    Piemērošana tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām

    LESD 349. pantā minētajiem Savienības reģioniem (turpmāk "tālākie reģioni") un tiešajiem maksājumiem, kas piešķirti Egejas jūras nelielajām salām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 229/2013, nepiemēro 11. pantu.

    Tālākajiem reģioniem nepiemēro III, IV un V sadaļu.

    4. pants

    Definīcijas un ar tām saistīti noteikumi

    1.        Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    a)      "lauksaimnieks" ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa ▌ neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts LES 52. pantā saistībā ar LESD 349. un 355. pantu, un kura veic lauksaimniecisku darbību;

    b)     "saimniecība" ir visas lauksaimnieciskām darbībām izmantotās un lauksaimnieka apsaimniekotās vienības, kuras atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā;

    c)      "lauksaimnieciska darbība" ir:

    –       lauksaimniecības produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkiem, vai

    –       lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, ▌ neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, pamatojoties uz kritērijiem, kas dalībvalstīm jānosaka, balstoties uz Komisijas izveidotu sistēmu, vai

    –       darbību minimums ▌, ko nosaka dalībvalstis, lauksaimniecības platībās, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

    d)     "lauksaimniecības produkti" ir Līgumu I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zivsaimniecības produktus, kā arī kokvilna;

    e)      "lauksaimniecības platība" ir platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības vai ilggadīgie stādījumi;

    f)      "aramzeme" ir zeme, ko apstrādā kultūraugu audzēšanai, vai zeme, kas pieejama kultūraugu audzēšanai, bet ir atstāta papuvē, arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu un Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 29. pantu, neatkarīgi no tā, vai uz attiecīgās zemes ir siltumnīcas vai stacionārs vai pārvietojams segums;

    g)      "ilggadīgie stādījumi" ir kultūras, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kuras attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un dod ražu vairākas reizes, tostarp stādaudzētavas ▌un īscirtmeta atvasāji;

    h)      "ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības" (turpmāk par abiem "ilggadīgie zālāji") ir zeme, ko izmanto, lai audzētu dabīgi veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, un kas piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā; tās var būt arī citas sugas, piemēram, stiebraugu krūmi un/vai koki, ko var izmantot noganīšanai, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi, kā arī atkarībā no dalībvalstu lēmuma – zeme, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no izveidotās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās;

    i)       "stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi" ir visi zālaugi, kas tradicionāli aug dabiskās ganībās vai ko dalībvalstī parasti iekļauj ganībām vai pļavām paredzētos sēklu maisījumos, neatkarīgi no tā, vai tās izmanto lopu ganīšanai;

    j)      "stādaudzētavas" ir platības, kurās atklātā laukā audzē jaunus kokaugus turpmākai pārstādīšanai, proti:

          vīnogulāju stādu un potcelmu audzētavas,

          augļu koku un ogulāju stādaudzētavas,

          dekoratīvo augu stādaudzētavas,

          komerciālas meža kokaudzētavas, izņemot tās, kas saimniecības pašas vajadzībām ierīkotas meža zemē,

          tādu koku un krūmu audzētavas, kuri paredzēti stādīšanai dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem, (piemēram, dzīvžogu augi, rožu krūmi un citi dekoratīvi krūmi, dekoratīvi skuju koki), jebkurā gadījumā arī šādu koku un krūmu potcelmi un sējeņi;

    k)     "īscirtmeta atvasāji" ir platības, kuras apstādītas ar tādu sugu kokiem (KN kods 06 02 9041), kas jānosaka dalībvalstīm ▌, kurās augošo ilggadīgo kokaugu saknes vai celmi pēc mežizstrādes paliek zemē un nākamajā sezonā dzen jaunas atvases un kuru maksimālais cirtes aprites laiks ir jānosaka dalībvalstīm;

    l)      "pārdošana" ir īpašumtiesību uz zemi vai maksājumtiesību pārdošana vai jebkāda cita veida galīga nodošana; tā neaptver zemes pārdošanu gadījumos, kad zemi nodod valsts iestādēm un/vai izmantošanai sabiedrības interesēs un kad to nenodod lauksaimniecības mērķiem;

    m)    "noma" ir nomas līgums vai līdzīga pagaidu nodošana;

    n)     "nodošana" ir īpašumtiesību uz zemi vai maksājumtiesību iznomāšana vai pārdošana vai faktiska vai paredzama mantošana, vai jebkāda cita veida galīga tās nodošana; tā neaptver maksājumtiesību ieskaitīšanu atpakaļ pēc nomas termiņa beigām.

    1.a      Dalībvalstis:

    a)     nosaka kritērijus, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai izpildītu pienākumu uzturēt lauksaimniecības platību noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta otrajā ievilkumā;

    b)     nosaka veicamo darbību minimumu lauksaimniecības platībās, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā;

    c)      nosaka trīs sugas, kuras uzskatāmas par īscirtmeta atvasājiem , un attiecībā uz minētajām trim sugām nosaka maksimālo ražas cikla ilgumu, kā minēts 1. punkta k) apakšpunktā.

    Dalībvalstis var nolemt, ka platība, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no izveidotās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, ir jāuzskata par ilggadīgo zālāju platību, kā minēts 1. punkta h) apakšpunktā.

    2.        Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Komisijai saskaņā ar 55. pantu piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem nosaka:

    aa)   sistēmu, dalībvalstīm jānosaka kritēriji, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai izpildītu pienākumu uzturēt lauksaimniecības platību noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta otrajā ievilkumā;

    b)     sistēmu, kā dalībvalstis nosaka veicamo darbību minimumu platībās, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā;

    d)     ▌ kritērijus, ar kuriem nosaka stiebrzāļu un citu lopbarības zālaugu pārsvaru, un kritērijus, kā noteikt izveidotās vietējās prakses, kas minētas1. punkta h) apakšpunktā.

    II SADAĻA

    VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM

    1. NODAĻAKopīgi noteikumi par tiešajiem maksājumiem

    5. pants

    Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi

    Šajā regulā paredzētajām shēmām piemēro Regulu (ES) Nr. […] [HZR] un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.

    6. pants

    Valsts maksimālais apjoms

    1.        Katrai dalībvalstij attiecībā uz katru gadu II pielikumā ir noteikts valsts maksimālais apjoms, ko veido visu piešķirto maksājumtiesību, valsts rezerves vai reģionālās rezerves un atbilstīgi 28.h, 33., 35., 37. un 39. pantam noteikto maksimālo apjomu kopējā vērtība.

    Ja kāda dalībvalsts izmanto 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, tad attiecībā uz šo dalībvalsti II pielikumā paredzētais maksimālais apjoms attiecīgajā gadā var tikt pārsniegts par summu, kas aprēķināta saskaņā ar minēto daļu.

    1.a      Atkāpjoties no 1. punkta, katrai dalībvalstij, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, un katram gadam, valsts maksimālo apjomu, tostarp saskaņā ar 28.c, 28.h, 33., 35., 37. un 39. pantu noteiktos maksimālos apjomus, nosaka, kā izklāstīts II pielikumā.

    2.        Lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas saistītas ar piešķiramo tiešo maksājumu maksimālo kopsummu, tostarp maksājumus, kas izriet no lēmumiem, kuri dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar 14. pantu, un maksājumus, kas izriet no 17.b panta otrās daļas piemērošanas, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu II pielikumā noteiktos valstu maksimālos apjomus.

    7. pants

    Neto maksimālais apjoms

    1.        Neskarot 8. pantu, to tiešo maksājumu kopsumma, ko attiecībā uz kalendāro gadu dalībvalstī var piešķirt atbilstīgi III, IV un V sadaļai, pēc 11. panta piemērošanas nepārsniedz ▌ III pielikumā noteikto maksimālo apjomu.

    Gadījumos, kad piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma pārsniedz III pielikumā noteikto maksimālo apjomu, dalībvalstis lineāri samazina visus tiešos maksājumus, izņemot tiešos maksājumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 228/2013 un Regulu (ES) Nr. 229/2013.

    2.        Katrai dalībvalstij katru gadu tiek darīts pieejams 11. pantā minētās samazināšanas summas aplēses rezultāts (kas ir starpība starp II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu, kuram pieskaitīta saskaņā ar 44. pantu pieejamā summa, un III pielikumā noteikto neto maksimālo apjomu) kā Savienības atbalsts lauku attīstības programmās paredzētiem pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA.

    3.        Lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas saistītas ar piešķiramo tiešo maksājumu maksimālo kopsummu, tostarp maksājumus, kas izriet no dalībvalstu lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 14. pantu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, pielāgojot III pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

    8. pants

    Finanšu disciplīna

    1.        Korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 25. pantu, piemēro tikai tiešajiem maksājumiem, kas pārsniedz EUR 2 000, un tā ir jāpiešķir lauksaimniekiem attiecīgajā kalendārajā gadā.

    2.        Pakāpeniskas tiešo maksājumu ieviešanas rezultātā ▌, kā minēts 16. pantā, šā panta 1. punktu Bulgārijai un Rumānijai piemēro no 2016. gada 1. janvāra. Pakāpeniskas tiešo maksājumu ieviešanas rezultātā ▌, kā minēts 16. pantā, šā panta 1. punktu Horvātijai piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

    3.        Lai nodrošinātu tiešo maksājumu korekciju pareizu piemērošanu attiecībā uz finanšu disciplīnu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros būtu izklāstīti noteikumi par to samazinājumu aprēķināšanas bāzi, kuri dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem saskaņā ar šā panta 1. punktu.

    4.        Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 1. punktā minēto korekcijas likmi var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, – ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

    9. pants

    Aktīvs lauksaimnieks

    1.        Tiešos maksājumus nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām ▌,

    kuru lauksaimniecības platības ir galvenokārt tādas platības, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, un kuri šajās platībās neveic darbību minimumu, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    2.        Tiešos maksājumus nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras pārvalda lidostas, ūdensapgādes stacijas, pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus un sniedz dzelzceļa pakalpojumus un pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā.

    Attiecīgā gadījumā dalībvalstis, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt pirmajā daļā uzskaitītajām darbībām pievienot citus līdzīgus uzņēmējdarbības veidus vai darbības, kas nav saistītas ar lauksaimniecību, un pēc tam šādus papildinājumus var atcelt.

    Tomēr pirmajā vai otrajā daļā minēto personu vai grupu uzskatīs par aktīvu lauksaimnieku, ja tā dalībvalstu pieprasītā formā iesniedz pārbaudāmus pierādījumus, kas apliecina kādu no šādiem faktiem:

    i)      gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kuri gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā fiskālajā gadā, par kuru ir pieejamas šādas liecības;

    ii)     tās lauksaimnieciskās darbības nav nenozīmīgas;

    iii)    tās uzņēmējdarbības vai uzņēmuma galvenie mērķi ir lauksaimnieciskās darbības veikšana.

    3.        Turklāt, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka nekādi tiešie maksājumi nav jāpiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām:

    i)      kuru lauksaimnieciskās darbības ir tikai nenozīmīga daļa no to kopējās saimnieciskās darbības, un/vai

    ii)     kuru pamatdarbība vai uzņēmuma galvenie mērķi nav lauksaimnieciskas darbības veikšana.

    4.        Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro tiem lauksaimniekiem, kuri iepriekšējā gadā saņēmuši tikai tiešos maksājumus, kas nepārsniedz noteiktu summu. Par minētās summas lielumu lemj dalībvalstis, balstoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, to nacionālajām vai reģionālajām iezīmēm un tā nepārsniedz EUR 5000.

    5.        Lai garantētu lauksaimnieku tiesību aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus ▌, kuros izklāstīti:

    a)      kritēriji, lai noteiktu gadījumus, kad lauksaimnieka lauksaimniecības platība ir uzskatāma galvenokārt par platību, kura tiek dabiski uzturēta noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

    b)     kritēriji, lai noteiktu atšķirību starp ieņēmumiem, kuri gūti no lauksaimnieciskām un nelauksaimnieciskām darbībām;

    ba)   kritēriji, lai noteiktu tiešo maksājumu summu, kas minēta 2. un 4. punktā, īpaši maksājumtiesību piešķiršanas pirmajā gadā, ja maksājumtiesību vērtība vēl nav galīgi noteikta, kā arī jauniem lauksaimniekiem;

    c)      kritēriji, kas jāizpilda lauksaimniekiem, lai saistībā ar 2. un 3. punktu pierādītu, ka viņu lauksaimnieciskās darbības nav nenozīmīgas un ka viņu uzņēmējdarbības vai uzņēmuma galvenie mērķi ir lauksaimniecības darbības veikšana.

    6.        Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam informē Komisiju par savu lēmumu saistībā ar 2., 3. un 4. punktu un grozījumu gadījumā – divu nedēļu laikā kopš lēmuma pieņemšanas dienas.

    10. pants

    Tiešo maksājumu saņemšanas prasību minimums

    1.        Dalībvalstis lemj par tiešo maksājumu nepiešķiršanu lauksaimniekam vienā no šādiem gadījumiem:

    a)      ja pieprasīto vai piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma pirms Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. panta piemērošanas konkrētajā kalendārajā gadā ir mazāka par EUR 100;

    b)     ja atbalsttiesīgā saimniecības platība, par kuru pieprasīti vai piešķirami tiešie maksājumi, pirms Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. panta piemērošanas ir mazāka par vienu hektāru.

    Lai ņemtu vērā lauksaimniecības ekonomikas struktūru, dalībvalstis var koriģēt a) un b) apakšpunktā norādītās robežvērtības, ievērojot IV pielikumā noteiktos limitus.

    2.        Ja dalībvalsts ir nolēmusi piemērot platības robežvērtību saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, tā tomēr piemēro arī minētā punkta a) apakšpunktu tiem lauksaimniekiem, kuri saņem IV sadaļā minēto saistīto atbalstu par dzīvniekiem un kuru saimniecībā ir mazāk hektāru nekā platības robežvērtība.

    3.        Attiecīgās dalībvalstis var nolemt nepiemērot 1. punktu tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās.

    4.        Bulgārijā un Rumānijā par 2015. gadu pieprasīto vai piešķiramo summu, kā minēts 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz summu, kas noteikta V pielikuma A punktā ▌. Horvātijā 2015.–2021. gadā pieprasīto vai piešķiramo summu, kā minēts 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz Va pielikuma A punktā noteikto summu. ▌

    11. pants

    Maksājuma samazināšana

    1.        Dalībvalstis tiešo maksājumu summu, ko lauksaimniekam paredzēts piešķirt saskaņā ar šīs regulas III sadaļas 1. nodaļu attiecīgajā kalendārajā gadā, samazina par vismaz 5 % attiecībā uz summas daļu, kas pārsniedz EUR 150 000.

    2.        Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis var no maksājumu summas, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendārajā gadā paredzēts piešķirt saskaņā ar šīs regulas III sadaļas 1. nodaļu, atskaitīt algas, kuras saistītas ar lauksaimniecisku darbību un kuras lauksaimnieks faktiski izmaksājis un deklarējis iepriekšējā gadā, tostarp ar darbaspēka nodarbināšanu saistītus nodokļus un sociālās iemaksas. Ja par algām, kuras lauksaimnieks faktiski izmaksājis un deklarējis iepriekšējā gadā, dati nav pieejami, tad izmanto aktuālākos pieejamos datus.

    3.        Dalībvalstis, kas pieņem lēmumu lauksaimniekiem piešķirt pārdalošu maksājumu saskaņā ar III sadaļas 1.a nodaļu un piešķirt vairāk nekā 5 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, var nolemt šo pantu minētajā nolūkā nepiemērot. Ja 28.g panta 4. punktā noteikto maksimālo limitu piemērošanas dēļ dalībvalsts nevar sasniegt šo procentuālo likmi, minētā dalībvalsts var nolemt šo pantu nepiemērot.

    4.        Tiem lauksaimniekiem, par kuriem ir noskaidrots, ka sākot ar 2011. gada 19. oktobri viņi mākslīgi radījuši nosacījumus, lai izvairītos no šā panta ietekmes, nepiešķir nekādas priekšrocības, kas tiem ļautu izvairīties no maksājuma samazināšanas.

    4.a      Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 1. punktā minēto samazināšanu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, – ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

    5.        Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam informē Komisiju par saskaņā ar šo pantu pieņemtajiem lēmumiem un paredzamo samazināšanas rezultātu attiecībā uz 2015.–2019. gadu.

    12. pants

    Vairāki pieprasījumi

    Ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi, par platību, kas atbilst atbalsttiesīgo hektāru skaitam, par kuriem lauksaimnieks ir iesniedzis pamata maksājuma pieteikumu atbilstīgi III sadaļas 1. nodaļai, var iesniegt pieteikumu jebkura cita tiešā maksājuma saņemšanai, kā arī jebkura cita atbalsta saņemšanai, uz kuru neattiecas šī regula.

    13. pants

    Valsts atbalsts

    Atkāpjoties no Regulas [sCMO] 146. panta 1. punkta, maksājumiem, ko dalībvalstis ▌ veic saskaņā ar šo regulu, nepiemēro LESD 107., 108. un 109. pantu.

    14. pants

    Elastīga līdzekļu pārvietošana starp pīlāriem

    1.        Dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim var nolemt kā papildu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA, darīt pieejamus līdz 15% no gada valsts maksimālā apjoma 2014.–2019. kalendārajam gadam, kas noteikti šīs regulas II pielikumā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai.

    Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim. Šajā lēmumā norāda minētajā daļā minēto procentuālo likmi, kas katrā kalendārajā gadā var atšķirties.

    Dalībvalstis, kuras attiecībā uz 2014. kalendāro gadu neizmanto šī punkta pirmo daļu, var līdz 2014. gada 1. augustam pieņemt tajā minēto lēmumu attiecībā uz 2015.–2019. kalendāro gadu, un līdz 2014. gada 1. augustam paziņo to Komisijai.

    Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minēto lēmumu; lēmums par pārskatīšanu stājas spēkā 2018. kalendārajā gadā. Procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro un trešo daļu, šādas pārskatīšanas rezultātā netiek samazināta. Dalībvalstis par šādiem pārskatīšanas lēmumiem paziņo Komisijai līdz 2017. gada 1. augustam.

    2.        Dalībvalstis, kuras neizmanto 1. punktā paredzēto iespēju, līdz 2013. gada 31. decembrim var nolemt kā tiešos maksājumus saskaņā ar šo regulu darīt pieejamus līdz 15 % vai – Apvienotās Karalistes, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas un Zviedrijas gadījumā līdz 25 % – no summas, kas 2015.−2020. gada periodā piešķirta, lai atbalstītu lauku attīstības programmas pasākumus, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalsta pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmu.

    Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim. Šajā lēmumā norāda minētajā daļā minēto procentuālo likmi, kas katrā kalendārajā gadā var atšķirties.

    Dalībvalstis, kuras attiecībā uz 2015. finanšu gadu neizmanto šā punkta pirmo daļu, var līdz 2014. gada 1. augustam pieņemt pirmajā daļā minēto lēmumu attiecībā uz 2016.–2020. gadu un līdz 2014. gada 1. augustam paziņo to Komisijai.

    Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minētos lēmumus; lēmumi stājas spēkā attiecībā uz 2019. un 2020. finanšu gadu. Procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro un trešo daļu, šādas pārskatīšanas rezultātā netiek palielināta. Dalībvalstis par šādiem pārskatīšanas lēmumiem paziņo Komisijai līdz 2017. gada 1. augustam.

    15. pants

    Pārskatīšana

    I pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas piemēro, neskarot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt ar leģislatīviem aktiem, ar deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 290. pantu, vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā arr LESD 291. pantu, lai ņemtu vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.

    2. NODAĻANoteikumi, ko piemēro Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai

    16. pants

    Tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana Bulgārijā un Rumānijā

    Bulgārijā un Rumānijā 28.h, 33., 35., 37., 39. un 51. pantā minēto maksājumu valsts maksimālos apjomus ▌2015. gadam nosaka, pamatojoties uz V pielikuma A punktā noteikto summu.

    16.a pants

    Tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana Horvātijā

    Tiešos maksājumus Horvātijā ievieš saskaņā ar šādu grafiku, kurā pieaugums izteikts kā procentuālā daļa no tiešo maksājumu atbilstošā apjoma, kas piemērojams no 2022. gada:

    25 % 2013. gadā,

    30 % 2014. gadā,

    35 % 2015. gadā,

    40 % 2016. gadā,

    50 % 2017. gadā,

    60 % 2018. gadā,

    70 % 2019. gadā,

    80 % 2020. gadā,

    90 % 2021. gadā,

    100 % no 2022. gada.

    17. pants

    Papildinoši valsts tiešie maksājumi un tiešie maksājumi Bulgārijā un Rumānijā

    1.        Bulgārija un Rumānija ▌2015. gadā var izmantot valsts tiešos maksājumus, lai papildinātu maksājumus, kas piešķirti saskaņā ar III sadaļas 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu, un – Bulgārijas gadījumā – arī papildināt IV sadaļas 2. nodaļā minēto īpašo kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.

    2.        Pamata maksājuma shēmu papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, ko drīkst piešķirt ▌2015. gadā, nepārsniedz summu, kas minētajam gadam noteikta V pielikuma B punktā.

    3.        Attiecībā uz Bulgāriju – īpašo kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, ko drīkst piešķirt 2015. gadā, nepārsniedz summu, kas minētajam gadam noteikta V pielikuma C punktā.

    4.        Papildinošus valsts tiešos maksājumus piešķir saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus.

    17.a pants

    Papildinoši valsts tiešie maksājumi Horvātijā

    1.        Horvātijai var ar Komisijas atļauju ▌attiecīgā gadījumā papildināt ikvienu atbalsta shēmu, kas minēta I pielikumā.

    2.        Papildinošā summa, kuru konkrētā gadā var piešķirt konkrētai atbalsta shēmai, nepārsniedz īpaša atvēlētā finansējuma robežas. Šo finansējumu nosaka kā starpību starp:

    a)      tiešā atbalsta summu, kas attiecīgajai atbalsta shēmai pieejama 2022. kalendārajā gadā pēc tiešo maksājumu pilnīgas ieviešanas saskaņā ar 16.a pantu,

    un

    b)     tiešā atbalsta summu, kas attiecīgajai atbalsta shēmai pieejama attiecīgajā gadā pēc pieauguma grafika piemērošanas saskaņā ar 16.a pantu.

    3.        Piešķirto papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedz maksimālo apjomu, kas attiecīgajam kalendārajam gadam noteikts Va pielikuma B punktā.

    4.        Horvātija, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un saņēmusi Komisijas atļauju, var lemt par piešķiramajām papildinošā valsts atbalsta summām.

    5.        Komisijas atļaujā, kas paredzēta šajā pantā, norāda attiecīgās atbalsta shēmas un nosaka apjomu, līdz kuram var izmaksāt papildinošos valsts tiešos maksājumus.

    Attiecībā uz papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem, kas paredzēti, lai papildinātu IV sadaļas 1. nodaļā minēto brīvprātīgo saistīto atbalstu, atļaujā norāda arī 38. panta 2. punktā minētos konkrētos lauksaimniecības veidus vai konkrētās lauksaimniecības nozares, uz kurām var attiekties papildinošie valsts tiešie maksājumi.

    Atļauju piešķir īstenošanas akta veidā, kas pieņemts, nepiemērojot 56. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

    6.        Atbilstības nosacījumi Horvātijas papildinošo valsts tiešo maksājumu piešķiršanai ir attiecīgo atbalsta shēmu atbalsta saņemšanas nosacījumi, kas izklāstīti šajā regulā.

    7.        Uz Horvātijas papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem attiecas visas korekcijas, kuras var kļūt vajadzīgas KLP attīstības dēļ ▌. Tos piešķir saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus ▌.

    8.        Līdz maksājumu īstenošanas gadam sekojošā gada 30. jūnijam Horvātija iesniedz ziņojumu, kurā sniegta informācija par papildinošo valsts tiešo maksājumu īstenošanas pasākumiem. Ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    a)      jebkuras izmaiņas situācijā, kas ietekmē papildinošos valsts tiešos maksājumus;

    b)     par katru papildinošo valsts tiešo maksājumu – saņēmēju skaitu, piešķirtā papildinošā valsts atbalsta kopsummu, kā arī ▌hektārus, dzīvnieku skaitu vai citas vienības, par kurām ir piešķirts atbalsts;

    c)      ziņojumu par kontroles pasākumiem, kas piemēroti saistībā ar piešķirtajiem papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem.

    17.b pants

    Atmīnētās zemes apstrādei paredzēta īpaša valsts rezerve Horvātijā

    1.        No 2015. gada Horvātija katru gadu līdz 31. janvārim paziņo Komisijai platības, kuras ir identificētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 57.a panta 10. punktu un kuras no iepriekšējā kalendārā gada atkal izmanto lauksaimniecības darbībām.

    Horvātija paziņo arī to maksājumtiesību skaitu, kas lauksaimniekiem pieejamas iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrī, kā arī summu, kas tajā pašā dienā palikusi neizlietota atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē.

    Attiecīgā gadījumā pirmajā un otrajā daļā paredzētos paziņojumus veic sadalījumā pa reģioniem, kas noteikti saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

    2.        Komisija, pārskatot II pielikumu saskaņā ar 6. panta 2. punktu, katru gadu aprēķina apjomu, kas jāpieskaita apjomiem, kuri Horvātijai noteikti minētajā pielikumā, lai finansētu atbalstu, kas saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajām shēmām jāpiešķir par šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētajām platībām. Šo apjomu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kurus Horvātija paziņojusi saskaņā ar 1. punktu, un aplēstajiem vidējiem tiešajiem maksājumiem par hektāru Horvātijā attiecīgajā gadā.

    Maksimālais apjoms, kas jāpieskaita saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz visām platībām, kuras Horvātija saskaņā ar šā panta 1. punktu paziņojusi līdz 2022. gadam, ir EUR 9 600 000, un uz to attiecas 16.a pantā noteiktais tiešo maksājumu ieviešanas grafiks, ▌kā noteikts Vb pielikumā.

    3.        Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka saskaņā ar 2. punktu pieskaitāmā apjoma daļu, kuru Horvātija iekļauj atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē, lai piešķirtu maksājumtiesības par platībām, kas minētas 1. punkta pirmajā daļā. Šo daļu aprēķina, pamatojoties uz attiecību starp pamata maksājuma shēmas maksimālo apjomu un II pielikumā noteikto apjomu pirms tā palielināšanas saskaņā ar 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    4.        Horvātija 2015.–2022. gadā izmanto atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo valsts rezervi, lai piešķirtu lauksaimniekiem maksājumtiesības par zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši attiecīgajā gadā, ar šādiem nosacījumiem:

    a)      šī zeme ir atbalsttiesīga 25. panta 2. punkta nozīmē;

    b)     attiecīgo zemi no iepriekšējā kalendārā gada atkal izmanto lauksaimniecības darbībām;

    c)      par šo zemi ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

    5.        Šajā pantā paredzēto maksājumtiesību vērtība ir maksājumtiesību valsts vai reģionālā vidējā vērtība piešķiršanas gadā, nepārsniedzot atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē pieejamo summu.

    6.        Lai ņemtu vērā sekas, ko izraisījis apstāklis, ka atmīnētu zemi atsāk izmantot lauksaimniecībā, par ko Horvātija paziņojusi saskaņā ar šo pantu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu ▌pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pielāgo Va pielikumā noteiktos apjomus ▌.

    III SADAĻAPAMATA MAKSĀJUMA SHĒMA,

    VIENOTĀ PLATĪBMAKSĀJUMA SHĒMA UN SAISTĪTIE MAKSĀJUMI

    1. NODAĻAPamata maksājuma shēma

    un vienotā platībmaksājuma shēma

    1. iedaļaPamata maksājuma shēmas izveide

    18. pants

    Maksājumtiesības

    1.        Pamata maksājuma shēmas atbalsts ir pieejams lauksaimniekiem ▌:

    a)     kuri saskaņā ar šo regulu ir ieguvuši maksājumtiesības, kas piešķirtas atbilstīgi 17.b panta 4. punktam, pirmo reizi piešķirtas atbilstīgi 21. pantam vai 28.e pantam, iegūtas no valsts vai reģionālās rezerves atbilstīgi 23. pantam vai tiesību nodošanas ceļā atbilstīgi 27. pantam,

    vai

    b)     kuri atbilst 9. pantam un kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības dalībvalstī, kas saskaņā ar 3. punktu ir nolēmusi paturēt savas esošās maksājumtiesības.

    2.        Maksājumtiesības, kas iegūtas saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1782/2003 un Regulai (EK) Nr. 73/2009, zaudē spēku 2014. gada 31. decembrī.

    3.        Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu vai III sadaļas 6. nodaļu vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 3. nodaļu ir noteikušas vienotā maksājuma shēmu, var līdz 2014. gada 1. augustam pieņemt lēmumu saglabāt attiecīgās maksājumtiesības. Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam paziņo par minēto lēmumu Komisijai.

    3.a      Dalībvalstīs, kas piemēro 3. punktu, – ja to maksājumtiesību skaits, kuras noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr.°1782/2003 un Regulu (EK) Nr.°73/2009 un kuras lauksaimniekam ir dienā, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HRZ] 78. panta b) punktu, pārsniedz to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kurus lauksaimnieks saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HRZ] 73. panta 1. punkta a) apakšpunktu deklarē savā atbalsta pieteikumā 2015. gadam un kuri ir lauksaimnieka rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā, kas nav vēlāk par to dienu, kuru minētā dalībvalsts noteikusi šāda atbalsta pieteikuma grozīšanai, tad maksājumtiesības, kas pārsniedz atbalsttiesīgo hektāru skaitu, minētajā dienā vairs nav spēkā.

    19. pants

    Pamata maksājuma shēmas maksimālais apjoms

    1.        Komisija katrai dalībvalstij ar īstenošanas aktiem nosaka pamata maksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu, no II pielikumā izklāstītā valsts gada maksimālā apjoma atņemot gada summas, kas nosakāmas atbilstīgi 28.h, 33., 35., 37. un 39. pantam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    Summu, kas aprēķināta atbilstīgi pirmajai daļai, var palielināt par augstākais 3 % no gada maksimālā apjoma, kas noteikts II pielikumā, atņemot 33. panta 1. punktā izklāstīto procentu piemērošanas rezultātā gūto summu par konkrēto gadu. Ja dalībvalsts izvēlas minēto iespēju, Komisija šādu palielinājumu ņem vērā, nosakot pamata maksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu saskaņā ar pirmo daļu. Šajā nolūkā dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam informē Komisiju par gada procentuālo daļu, par kādu summa, kas aprēķināta saskaņā ar pirmo daļu, ir jāpalielina.

    Dalībvalstis savu lēmumu, kas minēts otrajā daļā, katru gadu var pārskatīt un līdz iepriekšējā gada 1. augustam informēt Komisiju par šādu pārskatīšanu.

    2.        Attiecībā uz katru dalībvalsti un katru gadu visu ▌maksājumtiesību un valsts rezerves vai reģionālās rezerves kopējā vērtība ir vienāda ar attiecīgo valsts maksimālo apjomu, ko Komisija noteikusi atbilstīgi 1. punktam.

    3.        Ja maksimālais apjoms, ko Komisija noteikusi atbilstīgi 1. punktam, atšķiras no iepriekšējā gada maksimālā apjoma tādēļ, ka dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumus saskaņā ar šā panta 1. punkta trešo daļu, 14. panta 1. punkta pēdējām divām daļām, 14. panta 2. punkta pēdējām divām daļām, 28.g panta 1. punktu, 35. panta 1. punktu, 37. panta 1. punktu un/vai 39. pantu, dalībvalsts lineāri samazina vai palielina visu maksājumtiesību vērtību, lai nodrošinātu atbilstību 2. punkta noteikumiem.

    20. pants

    Valsts maksimālā apjoma reģionālais sadalījums

    1.        Dalībvalstis līdz 2014. gada 31. jūlijam var nolemt pamata maksājuma shēmu piemērot reģionālā līmenī. Tādā gadījumā tās nosaka reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to agronomiskajam un sociālekonomiskajam raksturojumam un reģionālajam lauksaimniecības potenciālam, vai to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai.

    Dalībvalstis, kas piemēro 28.c pantu, var pieņemt pirmajā daļā minēto lēmumu līdz tā gada 31. jūlijam, kurš ir pirms 28.d panta īstenošanas pirmā gada.

    2.        Dalībvalstis sadala 19. panta 1. punktā minēto pamata maksājuma shēmas valsts maksimālo apjomu starp reģioniem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

    Attiecībā uz dalībvalstīm, kas nepiemēro 23. panta 2. punktu, šo sadalīšanu veic pēc tam, kad ir piemērota 23. panta 1. punktā piemērotā lineārā samazināšana.

    3.        Dalībvalstis var nolemt, ka reģionu maksimālos apjomus katru gadu pakāpeniski maina, izmantojot iepriekš noteiktas ikgadējas pakāpes un ievērojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, piemēram, ▌lauksaimniecības potenciāla vai vides kritērijus.

    4.        Ciktāl tas nepieciešams, lai ievērotu piemērojamos reģionu maksimālos apjomus, kas noteikti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, dalībvalstis lineāri samazina vai palielina maksājumtiesību vērtību katrā atbilstīgā reģionā.

    4.a      Jebkura dalībvalsts, kura piemēro 1. punktu, var pieņemt lēmumu pārtraukt reģionālā līmenī piemērot pamata maksājuma shēmu sākot ar dienu, ko nosaka minētā dalībvalsts.

    5.        Attiecīgā gadījumā dalībvalstis, kas piemēro 1. punktu, līdz 2014. gada 1. augustam paziņo Komisijai par 1. punktā minēto lēmumu un par pasākumiem, kas veikti 2. un 3. punkta piemērošanai. Dalībvalstis, kas piemēro 28.c pantu, līdz attiecīgā gada 1. augustam paziņo Komisijai par 1. punkta otrajā daļā minēto lēmumu un par pasākumiem, kas veikti 2. un 3. punkta piemērošanai.

    Dalībvalstis, kas piemēro 1. punktu, līdz tā gada 1. augustam, kurš ir pirms minētā lēmuma īstenošanas pirmā gada, paziņo Komisijai 4.a punktā minēto lēmumu.

    21. pants

    Maksājumtiesību pirmā piešķiršana

    1.        Lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar 9. pantu, piešķir maksājumtiesības, ja tie līdz tai 2015. gada dienai, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... [HZR] 78. panta b) punktu, iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību piešķiršanai, izņemot force majeure gadījumus vai izņēmuma apstākļus, – ar noteikumu, ka minētie lauksaimnieki pirms jebkādas Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. pantā paredzētās samazināšanas vai nepiešķiršanas 2013. gadā ir bijuši tiesīgi saņemt maksājumus saistībā ar atbalsta pieteikumu tiešajiem maksājumiem vai pārejas posma valsts atbalstu, vai papildinošos valsts tiešos maksājumus vai – Kipras gadījumā – valsts atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009.

    Pirmo daļu nepiemēro dalībvalstīs, kuras piemēro 18. panta 3. punktu.

    Turklāt dalībvalstis var piešķirt maksājumtiesības:

    a)     lauksaimniekiem, kuri attiecībā uz 2013. gadu nav saņēmuši maksājumus saistībā ar atbalsta pieteikumu, kā minēts pirmajā daļā, un kuri līdz dienai, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu ir noteikusi 2013. pieprasījumu gadam,

    i)        dalībvalstīs, kuras piemēro vienotā maksājuma shēmu, minimālajā platībā, kas izteikta hektāros, ir audzējuši augļus, dārzeņus, galda kartupeļus, sēklas kartupeļus, dekoratīvos augus, ja tā noteikusi attiecīgā dalībvalsts, un/vai apsaimniekojuši vīna dārzus; vai

    ii)       kuriem dalībvalstīs, kas piemēro vienotā maksājuma shēmu, bija lauksaimniecības platības, kuras 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimnieciskā stāvoklī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā; vai

    b)     lauksaimniekiem, kuriem 2014. gadā no valsts rezerves bija piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. vai 57. pantam; vai

    c)      lauksaimniekiem, kuriem nekad nav bijušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 vai Regulu (EK) Nr. 1782/2003 noteiktās maksājumtiesības un kuri sniedz pārbaudāmus pierādījumus, ka līdz dienai, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu noteikusi 2013. pieprasījumu gadam, viņi ir nodarbojušies ar lauksaimniecības produktu audzēšanu vai ražošanu, tostarp veicot ražas novākšanu, lopu slaukšanu un audzēšanu, kā arī dzīvnieku turēšanu lauksaimniecības nolūkos. Minētajai lauksaimnieku kategorijai dalībvalstis pašas var noteikt papildu mērķi un nediskriminējošus atbilstības kritērijus attiecībā uz lauksaimnieku prasmēm, zināšanām vai izglītību.

    2.        Izņemot force majeure gadījumu vai izņēmuma apstākļus, vienam lauksaimniekam 2015. gadā piešķirto maksājumtiesību skaits ir vienāds ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kurus lauksaimnieks saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 73. panta 1. punkta a) apakšpunktu deklarē savā atbalsta pieteikumā 2015. gadam un kuri ir lauksaimnieka rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā. Minētā diena nav vēlāka par to dienu, kuru minētā dalībvalsts noteikusi šāda atbalsta pieteikuma grozīšanai.

    Tomēr piešķiramo maksājumtiesību skaitam dalībvalstis var piemērot vienu vai vairākus šādus ierobežojumus:

    aa)   Dalībvalsts var nolemt, ka maksājumtiesību skaits ir vienāds vai nu ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kurus lauksaimnieks saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. panta 2. punktu ir deklarējis 2013. gadā, vai ar pirmajā daļā minēto hektāru skaitu – atkarībā no tā, kurš no minētajiem skaitļiem ir vismazākais. Attiecībā uz Horvātiju minēto iespēju piemēro, neskarot atmīnētās zemes hektārus, attiecībā uz kuriem maksājumtiesības jāpiešķir saskaņā ar 17.b panta 4. punktu.

    a)     ja pirmajā daļā minēto, dalībvalstī deklarēto atbalsttiesīgo hektāru kopējais skaits ir saistīts ar pieaugumu par vairāk nekā 35 % no to atbalsttiesīgo hektāru kopējā skaita, kuri 2009. gadā vai – Horvātijas gadījumā – 2013. gadā ir deklarēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. pantu, dalībvalstis var ierobežot 2015. gadā piešķiramo maksājumtiesību skaitu vai nu līdz 135 % vai 145 % no atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. pantam 2009. gadā deklarēto hektāru kopējā skaita vai – Horvātijas gadījumā – no 2013. gadā deklarēto atbalsttiesīgo hektāru kopējā skaita.

    Izmantojot minēto iespēju, dalībvalstis lauksaimniekiem piešķir mazāku skaitu maksājumtiesību. To skaitu aprēķina, proporcionāli samazinot papildu skaitu atbalsttiesīgo hektāru, ko katrs lauksaimnieks deklarējis 2015. gadā, salīdzinājumā ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. panta 2. punkta nozīmē, kurus lauksaimnieks savā atbalsta pieteikumā ir norādījis2011. gadā vai – Horvātijas gadījumā – 2013. gadā, neskarot atmīnētās zemes hektārus, attiecībā uz kuriem maksājumtiesības ir piešķiramas saskaņā ar 17.b panta 4. punktu;

    b)     lai noteiktu, cik daudz maksājumtiesību lauksaimnieks saņem, dalībvalstis var nolemt piemērot samazināšanas koeficientu pirmajā daļā minētajiem atbalsttiesīgajiem hektāriem, ko veido ilggadīgo zālāju platības skarbu klimatisko apstākļu apvidos, jo īpaši saistībā ar augstumu un citiem dabiskajiem ierobežojumiem, piemēram, nekvalitatīvu augsni, stāvumu un ūdens pievadi;

    c)      dalībvalstis var nolemt, ka lauksaimniekam piešķiramo maksājumtiesību skaits ir vienāds ar to pirmajā daļā minēto atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kurus līdz dienai, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu ir noteikusi 2013. pieprasījumu gadam, nav veidojušas vīna dārzu platības vai aramzemes platības ar pastāvīgu siltumnīcas pārsegumu.

    3.        Ja visu saimniecību vai tās daļu pārdod vai iznomā, 1. punkta prasībām atbilstīgas fiziskas vai juridiskas personas ar līgumiem, kuri parakstīti pirms 2015. gada dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 78. panta b) punktu, nodod tiesības saņemt maksājumtiesības ▌, kā minēts 1. punktā, vienam vai vairākiem lauksaimniekiem ar noteikumu, ka minētie lauksaimnieki atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

    3.a      Dalībvalsts var nolemt noteikt obligāto lielumu katrai saimniecībai, ko izsaka atbalsttiesīgos hektāros , par kuriem var prasīt piešķirt maksājumtiesības. Minētais obligātais lielums nepārsniedz robežvērtības, kas izklāstītas 10. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā saistībā ar minētā panta otro daļu.

    3.b      Attiecīgā gadījumā dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam paziņo Komisijai šajā pantā minētos lēmumus.

    4.        Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par pieteikumiem piešķirt maksājumtiesības, kuri iesniegti maksājumtiesību piešķiršanas gadā, ja šādas maksājumtiesības vēl var nebūt galīgi noteiktas un ja piešķiršanu ietekmē īpaši apstākļi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    22. pants

    Maksājumtiesību vērtība un konverģence

    1.        2015. gadā dalībvalstis maksājumtiesību vienības vērtību aprēķina, II pielikumā katram attiecīgajam gadam minētā valsts maksimālā apjoma noteikto procentuālo daļu dalot ar to maksājumtiesību skaitu, kuras 2015. gadā piešķir valsts vai reģionālā līmenī, izņemot tās maksājumtiesības, kas 2015. gadā piešķirtas no valsts rezerves vai no reģionālās rezerves.

    Pirmajā daļā minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, valsts vai reģiona maksimālo apjomu, kas saskaņā ar 19. vai 20. pantu noteikts 2015. gadam, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgos gadījumos 2. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar II pielikumā minēto valsts maksimālo apjomu 2015. gadam. Maksājumtiesību skaitu izsaka ar skaitli, kas atbilst hektāru skaitam.

    2.        Atkāpjoties no 1. punktā minētās aprēķināšanas metodes, dalībvalstis var diferencēt maksājumtiesību vērtību 2015. gadā katram attiecīgajam gadam, pamatojoties uz maksājumtiesību vienības sākotnējo vērtību, – izņemot tās maksājumtiesības, kas 2015. gadā piešķirtas no valsts rezerves vai no reģionālās rezerves.

    3.        Šā panta 2. punktā minēto maksājumtiesību vienības sākotnējo vērtību nosaka ar kādu no šīm metodēm:

    a)     To maksājumu noteikto procentuālo daļu, kurus lauksaimnieks attiecībā uz 2014. gadu ir saņēmis saistībā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009, pirms minētās regulas II sadaļas 4. nodaļā paredzētajiem samazinājumiem un nepiešķiršanas dala ar to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimniekam ir piešķirtas 2015. gadā, izņemot maksājumtiesības, kas 2015. gadā piešķirtas no valsts vai reģionālās rezerves. Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar to maksājumu apjomu, kuri 2014. gadā veikti saistībā ar vienotā maksājuma shēmu pirms samazinājumiem un nepiešķiršanas.

    b)     Maksājumtiesību vērtības noteikto procentuālo daļu, ietverot īpašas maksājumtiesības, kas lauksaimniekam bija dienā, kad atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009 tika iesniegts viņa pieteikums par 2014. gadu saistībā ar vienotā maksājuma shēmu, dala ar to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimniekam ir piešķirtas 2015. gadā, izņemot maksājumtiesības, kas 2015. gadā piešķirtas no valsts rezerves vai no reģionālās rezerves. Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar visu to maksājumtiesību, tostarp īpašo maksājumtiesību, kopējo vērtību, kuras 2014. gadā attiecīgajā dalībvalstī ir pieejamas saistībā ar vienotā maksājuma shēmu. Šā punkta piemērošanas nolūkā uzskata, ka lauksaimniekam dienā, kad tika iesniegts viņa pieteikums par 2014. gadu, bija maksājumtiesības, ja līdz minētajai dienai maksājumtiesības bija viņam piešķirtas vai pilnīgi nodotas viņa rīcībā.

    c)      Tā atbalsta kopējās vērtības noteikto procentuālo daļu, kuru lauksaimnieks attiecībā uz 2014. gadu ir saņēmis saistībā ar vienotā platībmaksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009 un Regulas (EK) Nr. 73/2009 132., 133. un 133.a pantam, pirms minētās regulas II sadaļas 4. nodaļā paredzētajiem samazinājumiem un nepiešķiršanas dala ar to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimniekam piešķirtas 2015. gadā, izņemot maksājumtiesības, kas 2015. gadā piešķirtas no valsts rezerves vai no reģionālās rezerves. Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas, dalot ar tā atbalsta kopējo vērtību, kurš attiecībā uz 2014. gadu attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā piešķirts saistībā ar vienotā platībmaksājuma shēmu un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 132., 133. un 133.a pantam pirms samazinājumiem un nepiešķiršanas.

    Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 18. panta 3. punktu pieņem lēmumu saglabāt savas esošās maksājumtiesības, maksājumtiesību vienības sākotnējo vērtību aprēķina, minēto maksājumtiesību vērtību reizinot ar noteiktu procentuālo daļu. Minēto fiksēto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas, dalot ar to maksājumu summu, kuri 2014. gadā veikti saistībā ar vienotā maksājuma shēmu pirms samazinājumiem un nepiešķiršanas.

    Lai veiktu pirmajā un otrajā daļā minētos aprēķinus, ar noteikumu, ka brīvprātīgais saistītais atbalsts atbilstīgi šīs regulas IV sadaļai netiek piemērots attiecīgajām nozarēm, dalībvalstis var ņemt vērā arī atbalstu kas 2014. kalendārajam gadam piešķirts saistībā ar vienu vai vairākām shēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantam, 53. panta 1. punktam un 68. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam un – attiecībā tikai uz tām dalībvalstīm, kas piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 73/2009, – atbilstīgi minētās regulas 68. panta 1. punkta c) apakšpunktam un 126., 127. un 129. pantam.

    Tomēr, ja dalībvalsts ir nolēmusi piemērot brīvprātīgo saistīto atbalstu atbilstīgi šīs regulas IV sadaļai, tad, lai aprēķinātu pirmajā daļā minēto palielinājumu, tā var ņemt vērā atšķirības starp 2014. kalendārajā gadā piešķirtā atbalsta līmeni un saskaņā ar šīs regulas IV sadaļu piešķiramā atbalsta līmeni – ar noteikumu, ka:

    i)      brīvprātīgo saistīto atbalstu atbilstīgi šīs regulas IV sadaļai piemēro nozarei, kurai 2014. kalendārajā gadā ir piešķirts atbalsts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantam, 53. panta 1. punktam un 68. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam un – attiecībā uz dalībvalstīm, kas piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, – atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktam un 126., 127. un 129. pantam, un

    ii)     katras minētā atbalsta vienības apjoms ir mazāks salīdzinājumā ar 2014. gadā piešķirtā atbalsta vienības apjomu.

    4.        Šā panta 3. un 5.a punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var paredzēt, ka gadījumos, kad lauksaimniecības platību pārdod, iznomā vai pārtrauc visas platības vai tās daļas nomu pēc dienas, kas noteikta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. pantam vai 124. panta 2. punktam, un pirms dienas, kas noteikta atbilstīgi šīs regulas 26. pantam, to maksājumtiesību vērtības palielinājumu vai palielinājuma daļu, kas tiktu piešķirta attiecīgajam lauksaimniekam, ieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajā rezervē, ja šāds palielinājums attiecīgajam lauksaimniekam nestu negaidītu papildu peļņu.

    Minētos objektīvos kritērijus nosaka tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, un tie ietver vismaz:

    a)      minimālo nomas ilgumu;

    b)     saņemtā maksājuma daļa, ko ieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajā rezervē.

    5.        Vēlākais no 2019. pieprasījumu gada visām maksājumtiesībām dalībvalstī vai, ja piemēro 20. pantu, reģionā ir vienota vienības vērtība.

    5.a      Atkāpjoties no 5. punkta, dalībvalsts var noteikt, ka tām maksājumtiesībām, kuru vienības sākotnējā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu, ir mazāka par 90 % no valsts vai reģiona vienības vērtības 2019. gadā, vienības vērtība vēlākais 2019. pieprasījumu gadam tiks palielināta vismaz par vienu trešdaļu no starpības starp to vienības sākotnējo vērtību un 90 % no valsts vai reģiona vienības vērtības 2019. gadā.

    Dalībvalstis var nolemt, ka iepriekšējā daļā minētā procentuālā daļa ir lielāka par 90 %, bet nepārsniedz 100 %.

    Turklāt dalībvalstis paredz, ka vēlākais 2019. pieprasījumu gadā vienības vērtība visām maksājumtiesībām ir lielāka par 60 % no valsts vai reģiona vienības vērtības, izņemot, ja tas rada samazinājumu, kas pārsniedz šā punkta pēdējā daļā minēto procentuālo robežvērtību dalībvalstīs, kuras šo robežvērtību piemēro. Šādā gadījumā minimālo vienības vērtību nosaka tādā apjomā, lai minētā robežvērtība tiktu ievērota.

    Šā punkta pirmajā un trešajā daļā minēto valsts vai reģiona vienības vērtību 2019. gadā aprēķina, II pielikumā minētā valsts maksimālā apjoma noteikto procentuālo daļu vai reģiona maksimālā apjoma noteikto procentuālo daļu 2019. kalendārajam gadam dalot ar maksājumtiesību skaitu 2015. gadā, izņemot maksājumtiesības, kas 2015. gadā piešķirtas no valsts vai reģionālās rezerves. Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka saskaņā ar 19. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas, dalot ar II pielikumā izklāstīto valsts maksimālo apjomu vai ar reģiona maksimālo apjomu 2015. gadam.

    Ceturtajā daļā minētos reģiona maksimālos apjomus aprēķina, attiecībā uz 2019. gadu valsts maksimālajam apjomam piemērojot noteiktu procentuālo daļu, kā izklāstīts II pielikumā. Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, saskaņā ar 20. panta 2. punktu noteikto attiecīgo reģiona maksimālo apjomu dalot ar maksimālo apjomu, kas 2015. gadam ir jānosaka saskaņā ar 19. panta 1. punktu, pēc tam, kad piemērots lineārais samazinājums, kas paredzēts 23. panta 1. punktā, ja tiek piemērota 20. panta 2. punkta otrā daļa.

    Lai finansētu maksājumtiesību vērtības palielinājumus, kas minēti šajā punktā, maksājumtiesībām, ja vienības sākotnējā vērtība ir augstāka nekā valsts vai reģiona vienības vērtība 2019. gadā, vienības sākotnējās vērtības un valsts vai reģiona vienības vērtības atšķirība 2019. gadā tiek samazināta, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuri jānosaka dalībvalstīm. Minētajos kritērijos var ietvert arī to, ka vienības sākotnējās vērtības noteiktais samazinājums nepārsniedz 30 %.

    6.        Piemērojot 2. punktu, pāreja no maksājumtiesību vienības sākotnējās vērtības, kā noteikts saskaņā ar 3. punktu, un maksājumtiesību vienības galīgās vērtības 2019. gadā, kā noteikts saskaņā ar 5. vai 5.a punktu, notiek vienmērīgi, sākot ar 2015. gadu, vai, ja vajadzīgs, to dalībvalstu gadījumā, kuras atbilstīgi 18. panta 3. punktam nolemj saglabāt savas esošās maksājumtiesības, – veicot pasākumus, ko attiecīgā valsts nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 63. panta 3. punktu. Lai attiecībā uz katru gadu nodrošinātu atbilstību II pielikumā dotā valsts maksimālā apjoma noteiktajai procentuālajai daļai, kas minēta šā panta 1. punktā, tiek koriģēta to maksājumtiesību vērtība, kuru vienības sākotnējās vērtība pārsniedz vidējo vērtību valstī vai reģionā 2019. gadā.

    2015. gadā dalībvalstis informē lauksaimniekus par viņu maksājumtiesību vērtību, kas saskaņā ar šo pantu aprēķināta katram šīs regulas aptvertā laikposma gadam.

    7.        Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam paziņo Komisijai šajā pantā minētos lēmumus.

    8.        Attiecībā uz Horvātiju visas šajā pantā dotās atsauces uz valsts rezervi jāsaprot kā tādas, kas aptver atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo valsts rezervi, kas minēta šīs regulas 17.b punktā.

    Turklāt summu, kas izriet no atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves, atskaita no pamata maksājuma shēmas maksimālajiem apjomiem kas minēti 1. punkta otrajā daļā, 3. punkta pirmajā un otrajā daļā un 5.a punkta ceturtajā un piektajā daļā.

    2. iedaļa

    Valsts rezerve vai reģionālas rezerves

    23. pants

    Valsts vai reģionālās rezerves izveide un izmantošana

    1.        Katra dalībvalsts izveido valsts rezervi. Šajā nolūkā pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā dalībvalstis uzsāk pamata maksājuma shēmas maksimālā apjoma lineāru procentuālu samazināšanu valsts līmenī, lai veidotu valsts rezervi. ▌

    2.        Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kuras piemēro 20. pantu, var izveidot reģionālas rezerves. Šajā nolūkā pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā dalībvalstis uzsāk pamata maksājuma shēmas maksimālā apjoma lineāru procentuālu samazināšanu reģionālā līmenī, kā minēts 20. panta 2. punkta pirmajā daļā, lai veidotu reģionālo rezervi.

    2.a      Šā panta 1. un 2. punktā minētais samazinājums nepārsniedz 3 %, izņemot gadījumu, kad tas vajadzīgs, lai apmierinātu 4. punktā un/vai 5. punkta a) apakšpunktā minētās piešķīruma vajadzības 2015. gadā vai – dalībvalstīs, kas piemēro 28.c pantu, – 28.d panta īstenošanas pirmajā gadā.

    3.        Dalībvalstis piešķir maksājumtiesības no savām valsts rezervēm vai savām reģionālajām rezervēm saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus.

    3.a      Šā panta 3. punktā minētās maksājumtiesības piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar 9. pantu.

    4.        Dalībvalstis izmanto savas valsts rezerves vai savas reģionālās rezerves, lai maksājumtiesības prioritārā kārtā piešķirtu jauniem lauksaimniekiem un lauksaimniekiem, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību.

    5.        Dalībvalstis savas valsts rezerves vai savas reģionālās rezerves var izmantot, lai:

    a)      piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem ar mērķi novērst zemes pamešanu, tostarp apgabalos, kuros īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar kādu valsts intervences veidu ▌, un/vai ar mērķi lauksaimniekiem kompensēt īpašas grūtības▌;

    aa)   piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuriem maksājumtiesību piešķiršana atbilstīgi šai nodaļai bijusi liegta force majeure vai ārkārtas apstākļu dēļ;

    ac)    dalībvalstīs, kas piemēro šīs regulas 18. panta 3. punktu, piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuru atbalsttiesīgo hektāru skaits – ko viņi ir deklarējuši 2015. gadā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kas ir viņu rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā, kura nav vēlāk par dienu, ko minētā dalībvalsts noteikusi šāda atbalsta pieteikuma grozīšanai – pārsniedz to maksājumtiesību skaitu, kuras noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 73/2009 un kuras lauksaimniekiem ir dienā, kas jānosaka atbilstīgi Regulas (ES) Nr. […] [HR] 78. panta b) punktam;

    b)     lineāri pastāvīgi palielinātu visu pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī, ja valsts rezerve vai reģionālās rezerves pārsniedz 0,5 % no pamata maksājuma shēmas valsts vai reģionālā gada maksimālā apjoma, ar noteikumu, ka pietiekamas summas paliek pieejamas piešķīrumiem saskaņā ar 4. punktu, šā punkta a) apakšpunktu un 7. punktu;

    c)      segtu ikgadējās vajadzības saskaņā ar 37. panta 2. punktu un 51. panta 1. punktu.

    Šā punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nosaka, kuri no tajā minētajiem izmantošanas veidiem ir prioritāri.

    6.        Piemērojot 4. punktu un 5. punkta a) un ac) apakšpunktu, dalībvalstis nosaka lauksaimniekiem piešķirto maksājumtiesību vērtību, pamatojoties uz maksājumtiesību vidējo vērtību valstī vai reģionā to piešķiršanas gadā.

    Vidējo vērtību valstī vai reģionā aprēķina, valsts vai reģiona maksimālo apjomu, kas piešķiršanas gadam noteikts saskaņā ar 19. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu, – izņemot valsts vai reģionālās rezerves apjomu – dalot ar piešķirto maksājumtiesību skaitu.

    Dalībvalstis nosaka kārtību, kādā katru gadu pakāpeniski maina to maksājumtiesību vērtību, kuras piešķirtas no valsts vai reģionālās rezerves, ņemot vērā maksimālo apjomu izmaiņas pamata maksājuma shēmā, kā norādīts 19. panta 1. punktā un 20. panta 2. punktā, kuras izriet no izmaiņām valsts maksimālajos apjomos, kas izklāstīti II pielikumā.

    7.        Ja lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt maksājumtiesības vai palielināt jau esošo maksājumtiesību vērtību, pamatojoties uz galīgu tiesas nolēmumu vai dalībvalsts kompetentās iestādes galīgu administratīvu aktu, šis lauksaimnieks dienā, kas jānosaka dalībvalstij, saņem maksājumtiesības, kuru skaits un vērtība noteikta konkrētajā nolēmumā vai aktā. Tomēr šī diena nav vēlāk par pēdējo termiņu, kurā iesniedzams pieteikums saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, pēc tiesas nolēmuma vai administratīvā akta pieņemšanas dienas, ņemot vērā 25. un 26. panta piemērošanu.

    8.        Ja piemēro 4. punktu, 5. punkta a) apakšpunktu un 7. punktu, dalībvalstis var vai nu piešķirt jaunas maksājumtiesības, vai palielināt lauksaimnieka visu esošo maksājumtiesību vienības vērtību, nepārsniedzot vidējo vērtību valstī vai reģionā.

    9.        Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)     "jauni lauksaimnieki" ir lauksaimnieki, kas atbilst 36. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgā gadījumā 36. panta 7. punktā minētajiem nosacījumiem;

    b)     "lauksaimnieks, kas uzsāk lauksaimniecisku darbību," ir fiziska vai juridiska persona, kas piecu gadu laikā pirms lauksaimnieciskas darbības uzsākšanas nav veikusi nekādu lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uzņemoties risku vai kas nav kontrolējusi juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību. Juridiskas personas gadījumā fiziska(-s) persona(-s), kas kontrolē juridisko personu, piecu gadu laikā pirms tam, kad juridiskā persona uzsāk lauksaimniecisko darbību, nedrīkst būt veikusi(-šas) nekādu lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uzņemoties risku vai nedrīkst būt kontrolējusi(-šas) juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību.

    Attiecībā uz šajā punktā minētajām lauksaimnieku kategorijām dalībvalstis pašas var noteikt papildu mērķi un nediskriminējošus atbilstības kritērijus attiecībā uz piemērotām lauksaimnieku prasmēm, pieredzi vai izglītību.

    24. pants

    Valsts rezerves vai reģionālo rezervju papildināšana

    1.        Valsts rezervi vai reģionālās rezerves papildina ar summām, kuru avots ir:

    a)      maksājumtiesības, kas nedod tiesības saņemt maksājumus divos secīgos gados tāpēc, ka tiek piemērots:

    i)       9. pants,

    ii)      10. panta 1. punkts,

    iii)    11. panta 4. punkts.

    b)     maksājumtiesību skaits, kas ir līdzvērtīgs kopējam maksājumtiesību skaitam, kuras lauksaimnieks divu secīgu gadu laikā nav aktivizējis saskaņā ar 25. pantu, izņemot force majeure vai izņēmuma apstākļu gadījumā. Nosakot lauksaimnieka rīcībā esošās maksājumtiesības, kas tiek ieskaitītas atpakaļ valsts vai reģionālajā rezervē, prioritāte ir tām maksājumtiesībām, kurām ir viszemākā vērtība;

    c)      maksājumtiesības, ko lauksaimnieki brīvprātīgi ieskaitījuši atpakaļ rezervē;

    d)     šīs regulas 22. panta 4. punkta piemērošana;

    e)      nepamatoti piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 65. pantu;

    f)      pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtības lineāra samazināšana valsts vai reģiona līmenī, ja valsts vai reģionālā rezerve ir nepietiekama, lai segtu 23. panta 7. punktā minētos gadījumus. Ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir vajadzīgs, tās var veikt lineāru samazināšanu, lai segtu 23. panta 4. punktā minētos gadījumus;

    g)     šīs regulas 27. panta 2.b punkta piemērošana.

    2.        Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgos pasākumus neaktivizēto maksājumtiesību ieskaitīšanai atpakaļ valsts vai reģionālajā rezervē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3. iedaļaPamata maksājuma shēmas īstenošana

    25 pants

    Maksājumtiesību aktivizēšana

    1.        Pamata maksājuma shēmas ietvaros atbalstu lauksaimniekiem ▌piešķir pēc tam, kad ar 26. panta 1. punktā paredzēto deklarāciju ir aktivizētas maksājumtiesības uz atbalsttiesīgo hektāru dalībvalstī, kurā tās ir piešķirtas. Aktivizētas maksājumtiesības dod tiesības katru gadu saņemt tajās noteikto summu, neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu, 37. panta 2. punktu un 51. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. […] [HR] 65. panta piemērošanu.

    2.        Šajā sadaļā "atbalsttiesīgs hektārs" ir:

    a)      jebkura saimniecības lauksaimniecības platība – tostarp platības, kurās 2003. gada 30. jūnijā nebija labs lauksaimniecības stāvoklis tajās dalībvalstīs, kuras Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā un kuras līdz ar pievienošanos izvēlējās piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu, – kuru izmanto lauksaimnieciskām darbībām vai – ja šo platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām – pārsvarā izmanto lauksaimnieciskām darbībām, vai

    b)     jebkura platība, par kuru 2008. gadā bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā un IV A sadaļā, un kura:

    i)       Direktīvas 92/43/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK ▌ [21] un Direktīvas 2009/147/EK īstenošanas rezultātā vairs neatbilst a) apakšpunktā iekļautajai definīcijai "atbalsttiesīgs hektārs", vai

    ii)      individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir apmežota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, vai Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 23. pantu, vai saskaņā ar valsts shēmu, kuras nosacījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1., 2. un 3. punktam vai Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 23. pantam, vai

    iii)     individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atstāta atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu un Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 29. pantu.

    Pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā:

    i)      ja saimniecības lauksaimniecības platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām, uzskata, ka to pārsvarā izmanto lauksaimnieciskām darbībām, ar noteikumu, ka lauksaimniecisko darbību var veikt bez nozīmīgiem traucējumiem, ko izraisa ar lauksaimniecību nesaistīto darbību intensitāte, būtība, ilgums un laiks;

    ii)     dalībvalstis var sagatavot sarakstu ar tām platībām, kuras pārsvarā izmanto ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām.

    Dalībvalstis nosaka kritērijus otrās daļas īstenošanai savā teritorijā.

    Lai platība būtu tiesīga uz atbalstu, tai visu kalendāro gadu jāatbilst atbalsttiesīga hektāra definīcijai, izņemot force majeure vai izņēmuma apstākļu gadījumā.

    Saistībā ar "atbalsttiesīga hektāra" noteikšanu  tās dalībvalstis, kuras nolemj iekļaut ilggadīgo zālāju hektārus, kur stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, kā minēts 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā, var piemērot samazināšanas koeficientu, lai šos hektārus pārveidotu par atbalsttiesīgiem hektāriem.

    3.        Platības, ko izmanto kaņepju audzēšanai, ir atbalsttiesīgas tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %.

    26. pants

    Atbalsttiesīgo hektāru deklarēšana

    1.        Lai aktivizētu maksājumtiesības, kas paredzētas 25. panta 1. punktā, lauksaimnieks saistībā ar visām maksājumtiesībām deklarē zemes gabalus, kas atbilst atbalsttiesīgo hektāru definīcijai. Izņemot force majeure gadījumā vai izņēmuma apstākļos, minētie zemes gabali ir lauksaimnieka rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā, kas nav vēlāk par dienu, kas attiecīgajā dalībvalstī noteikta atbalsta pieteikuma grozīšanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktā.

    2.      Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var lauksaimniekam atļaut veikt izmaiņas savā deklarācijā, ar noteikumu, ka viņš saglabā vismaz tādu hektāru skaitu, kas atbilst viņa maksājumtiesībām, un attiecībā uz šo platību ievēro nosacījumus, kas maksājuma piešķiršanai noteikti pamata maksājuma shēmā.

    27. pants

    Maksājumtiesību nodošana

    1.        Maksājumtiesības var nodot vienīgi lauksaimniekam, kam ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu un kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, izņemot nodošanu faktiskas vai paredzamas mantošanas ceļā.

    Tomēr pat faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumā maksājumtiesības var aktivizēt vienīgi tajā dalībvalstī, kurā tās tika piešķirtas.

    2.        Ja piemēro 20. panta 1. punktu, maksājumtiesības var nodot vai aktivizēt tikai tajā pašā reģionā, izņemot faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumus. Tomēr pat faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumā maksājumtiesības var aktivizēt vienīgi tajā reģionā, kurā tās tika piešķirtas.

    2.a      Dalībvalstis, kas nepiemēro 20. panta 1. punktu, var nolemt, ka maksājumtiesības var nodot vai aktivizēt tikai vienā un tajā pašā reģionā, izņemot faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumus.

    Minētos reģionus nosaka atbilstīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai novērstu tirgus un konkurences kropļojumus.

    2.b      Ja maksājumtiesības tiek nodotas bez zemes, dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, var nolemt, ka daļa no nodotajām maksājumtiesībām tiek ieskaitīta atpakaļ valsts vai reģionālajā rezervē vai ka šo maksājumtiesību vienības vērtība tiek samazināta valsts vai reģionālās rezerves labā. Šādu samazināšanu var piemērot vienam vai vairākiem nodošanas veidiem.

    3.        Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka kārtību, saskaņā ar kuru lauksaimniekiem ir valsts iestādēm jāsniedz paziņojums par maksājumtiesību nodošanu, un termiņus, kādos šāds paziņojums jāsniedz. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    28. pants

    Deleģētās pilnvaras

    1.        Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un precizētu īpašās situācijas, kas var rasties, piemērojot pamata maksājuma shēmu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 55. pantu attiecībā uz:

    a)      noteikumiem par lauksaimnieku tiesībām pretendēt uz atbalstu un piekļuvi pamata maksājuma shēmai mantošanas un paredzamas mantošanas, mantošanas saskaņā ar nomas līgumu, juridiskā statusa vai nosaukuma maiņas, maksājumtiesību nodošanas gadījumā, saimniecības apvienošanas vai sadalīšanas gadījumā un gadījumos, kad piemēro 21. panta 3. punktā minēto klauzulu par līgumiem;

    b)     noteikumiem par maksājumtiesību vērtības un skaita aprēķināšanu vai par maksājumtiesību vērtības palielināšanu vai samazināšanu, kas saistīta ar maksājumtiesību piešķiršanu atbilstīgi jebkuram šīs sadaļas noteikumam, tostarp noteikumiem:

    i)       par iespēju noteikt to maksājumtiesību provizorisku vērtību un skaitu vai provizorisku palielinājumu, kas piešķirtas, pamatojoties uz lauksaimnieka pieteikumu,

    ii)      par nosacījumiem maksājumtiesību provizoriskās un galīgās vērtības un skaita noteikšanai,

    iii)     par gadījumiem, kad pārdošanas vai nomas līgums varētu ietekmēt maksājumtiesību piešķiršanu;

    c)      noteikumiem par to, kā nosaka un aprēķina no valsts rezerves vai reģionālajām rezervēm saņemto maksājumtiesību vērtību un skaitu;

    d)     noteikumiem par maksājumtiesību vienības vērtības grozīšanu maksājumtiesību daļu gadījumā un 27. panta 2.b punktā minētās maksājumtiesību nodošanas gadījumā;

    e)      kritērijiem, saskaņā ar kuriem piemēro 21. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās iespējas;

    ea)    kritērijiem, saskaņā ar kuriem piemēro ierobežojumus to maksājumtiesību skaitam, kuras piešķiramas atbilstīgi 21. panta 2. punktam;

    f)      kritērijiem maksājumtiesību piešķiršanai saskaņā ar 23. panta 4. un 5. punktu;

    ga)   kritērijiem samazināšanas koeficienta noteikšanai, kas minēts 25. panta 2. punkta piektajā daļā.

    2.        Lai nodrošinātu maksājumtiesību pienācīgu pārvaldību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu attiecībā uz noteikumiem par deklarācijas saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām.

    3.        Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem paredz, ka maksājumu piešķiršanas priekšnoteikums ir konkrētu kaņepju šķirņu sertificētu sēklu izmantošana, un ar kuriem izveido procedūru kaņepju šķirņu noteikšanai un 25. panta 3. punktā minētā tetrahidrokanabinola satura pārbaudei.

    [1. a nodaļa – pārvietota]

    4. iedaļa

    Vienotā platībmaksājuma shēma

    28.c pants

    Vienotā platībmaksājuma shēma

    1.        Dalībvalstis, kuras 2014. gadā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 73/2009 V sadaļas 2. nodaļā, minēto shēmu var turpināt piemērot ilgākais līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Tās līdz 2014. gada 1. augustam informē Komisiju par savu lēmumu un par šādas piemērošanas beigu datumu.

    Vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikā šīm dalībvalstīm nepiemēro šīs nodaļas 1., 2. un 3 iedaļu, izņemot 20. panta 1. punkta otro daļu, 20. panta 5. punktu, kā arī 25. panta 2. un 3. punktu.

    1.a      Vienoto platībmaksājumu piešķir katru gadu par katru atbalsttiesīgo hektāru, ko lauksaimnieks deklarējis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punkta a) apakšpunktu. To aprēķina katru gadu, izdalot gada finansējumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar atbalsttiesīgo hektāru kopskaitu, kas attiecīgajā dalībvalstī deklarēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    1.b      Atkāpjoties no 1.a punkta, dalībvalstis, kuras pieņem lēmumu vēlākais no 2018. gada 1. janvāra piemērot 28.d pantu, laikposmā, kamēr tās piemēro šo pantu, var līdz 20 % no gada finansējuma, kas minēts 1.a punktā, izmantot tam, lai diferencētu vienoto platībmaksājumu par hektāru.

    Lai diferencētu vienoto platībmaksājumu par hektāru, dalībvalstis ņem vērā atbalstu, kas 2014. kalendārajam gadam piešķirts vienas vai vairāku shēmu ietvaros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 126., 127. un 129. pantu.

    Kiprai atbalstu var diferencēt, ņemot vērā finansējumu konkrētām nozarēm, kā izklāstīts Regulas Nr. 73/2009 XVIIa pielikumā, kuru samazina par tā atbalsta summu, kas konkrētajai nozarei piešķirts saskaņā ar 28.ca pantu.

    2.        Katrai dalībvalstij, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotā platībmaksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu, no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma atņemot gada summas, kas nosakāmas atbilstīgi 28.h., 33., 35., 37. un 39. pantam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3.        Izņemot force majeure vai izņēmuma apstākļu gadījumā, 1.a punktā minētie hektāri ir lauksaimnieka rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā, kas nav vēlāk par dienu, kas attiecīgajā dalībvalstī noteikta atbalsta pieteikuma grozīšanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktā.

    4.      Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem attiecībā uz lauksaimnieku tiesībām pretendēt uz atbalstu un piekļuvi vienotā platībmaksājuma shēmai.

    28.ca pants

    Pārejas posma valsts atbalsts

    1.        Dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu saskaņā ar 28.c pantu, var pieņemt lēmumu 2015.–2020. gadā piešķirt pārejas posma valsts atbalstu.

    2.        Pārejas posma valsts atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem tajās nozarēs, kurās šāds atbalsts vai – Bulgārijas un Rumānijas gadījumā – papildinošie valsts tiešie maksājumi tika piešķirti 2013. gadā.

    3.        Nosacījumi atbalsta piešķiršanai ir identiski tiem, ar kuriem atļauj piešķirt maksājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. panta 7. punktu vai 133.a pantu attiecībā uz 2013. gadu, izņemot maksājumu samazinājumu, ko saskaņā ar minētās regulas 7. un 10. pantu piemēro modulācijas dēļ.

    4.        Atbalsta kopsumma, ko var piešķirt lauksaimniekiem jebkurā no 2. punktā minētajām nozarēm, nepārsniedz turpmāk norādīto procentuālo daļu no nozaru finansējuma, ko Komisija 2013. gadā apstiprinājusi saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 73/2009 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu:

    -       75 % 2015. gadā;

    -       70 % 2016. gadā;

    -       65 % 2017. gadā;

    -       60 % 2018. gadā;

    -       55 % 2019. gadā;

    -       50 % 2020. gadā.

    Kiprai šo procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz finansējumu konkrētām nozarēm, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 73/2009 XVIIa pielikumā.

    5.        Kiprai nepiemēro 2. un 3. punktu.

    6.        Vēlākais līdz katra gada 31. martam dalībvalstis paziņo Komisijai par 1. punktā minētajiem lēmumiem. Paziņojumā norāda:

    a)   finansējumu katrai nozarei;

    b)   vajadzības gadījumā – pārejas posma valsts atbalsta maksimālo likmi.

    7.        Balstoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā 4. punktā noteiktos ierobežojumus, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par piešķiramā pārejas posma valsts atbalsta apjomu.

    5. iedaļa

    Pamata maksājuma shēmas īstenošana dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu

    28.d pants

    Pamata maksājuma shēmas ieviešana dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu

    Ja šajā iedaļā nav paredzēts citādi, šo sadaļu piemēro dalībvalstīs, kuras ir piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, kas noteikta šīs nodaļas 4. iedaļā.

    Regulas 21. un 22. pantu nepiemēro.

    28.e pants

    Maksājumtiesību pirmā piešķiršana

    1.        Maksājumtiesības piešķir lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu, ja viņi pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā iesniedz pieteikumu maksājumtiesību piešķiršanai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu līdz dienai, kas jānosaka atbilstīgi Regulas (ES) Nr.… [HR] 78. panta b) apakšpunktam, izņemot force majeure vai izņēmuma apstākļu gadījumā. Maksājumtiesības piešķir lauksaimniekiem, kuriem par 2013. gadu bija tiesības saņemt maksājumus – pirms Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. nodaļā noteiktajiem samazinājumiem vai nepiešķiršanas – saistībā ar atbalsta pieteikumu tiešajiem maksājumiem vai pārejas posma valsts atbalstu, vai papildinošiem valsts tiešiem maksājumiem, vai – Kipras gadījumā – valsts atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009.

    Turklāt dalībvalstis var piešķirt maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuri par 2013. gadu nesaņēma maksājumus saistībā ar pirmajā daļā minēto atbalsta pieteikumu un kuriem līdz dienai, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu noteikusi 2013. pieprasījumu gadam, bija tikai lauksaimniecības zeme, kas 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimnieciskā stāvoklī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā.

    2.        Izņemot force majeure vai izņēmuma apstākļu gadījumā, vienam lauksaimniekam piešķirto maksājumtiesību skaits pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā ir vienāds ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kurus lauksaimnieks saskaņā ar [...] Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktu deklarē savā atbalsta pieteikumā pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajam gadam un kuri ir lauksaimnieka rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā, kas nav vēlāk par to dienu, kuru minētā dalībvalsts noteikusi šāda atbalsta pieteikuma grozīšanai.

    3.        Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai paredzētu turpmākus noteikumus pamata maksājuma shēmas ieviešanai tajās dalībvalstīs, kuras piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu.

    4.        Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par maksājumtiesību piešķiršanas pieteikumiem, kuri iesniegti maksājumtiesību piešķiršanas gadā, ja šādas maksājumtiesības var vēl nebūt galīgi noteiktas un ja šo piešķiršanu ietekmē īpaši apstākļi.

    Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    28.f pants

    Maksājumtiesību vērtība

    1.        Pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā dalībvalstis maksājumtiesību vienības vērtību aprēķina, II pielikumā minētā valsts maksimālā apjoma noteikto procentuālo daļu katram attiecīgajam gadam dalot ar maksājumtiesību skaitu pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā, izņemot tās maksājumtiesības, kas piešķirtas no valsts vai reģionālās rezerves.

    Pirmajā daļā minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, valsts vai reģionālo maksimālo apjomu, kas saskaņā ar 19. vai 20. pantu noteikts pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajam gadam, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 23. panta 2. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar II pielikumā minēto valsts maksimālo apjomu pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajam gadam. Maksājumtiesību skaitu izsaka ar skaitli, kas atbilst hektāru skaitam.

    2.      Atkāpjoties no 1. puktā minētās aprēķināšanas metodes, dalībvalstis pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā maksājumtiesību vērtību var diferencēt katram attiecīgajam gadam, pamatojoties uz maksājumtiesību vienības sākotnējo vērtību, – izņemot tās maksājumtiesības, kas piešķirtas no valsts vai reģionālās rezerves.

    3.        Šā panta 2. punktā minēto maksājumtiesību vienības sākotnējo vērtību nosaka, tā atbalsta kopējās vērtības noteiktu procentuālo daļu – neskaitot atbalstu saskaņā ar 28.g, 29., 34. un 36. pantu un IV sadaļu –, kuru attiecīgais lauksaimnieks saskaņā ar šo regulu ir saņēmis kalendārajam gadam tieši pirms pārejas uz pamata maksājuma shēmu pirms Regulas (ES) Nr. […] [HR] 65. panta piemērošanas, dalot ar to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimniekam piešķirtas pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā, izņemot maksājumtiesības, kas piešķirtas no valsts vai reģionālās rezerves. Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas maksimālo apjomu, kas pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajam gadam ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgos gadījumos 23. panta 2. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar atbalsta kopējo vērtību, neskaitot atbalstu saskaņā ar 28.g, 29., 34. un 36. pantu un IV sadaļu, kuru piešķir kalendārajam gadam tieši pirms pārejas uz pamata maksājuma shēmu attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā, pirms Regulas (ES) Nr. [...] [HR] piemērošanas.

    4.      Piemērojot 2. punktu, dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem cenšas tuvināt maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka veicamos pasākumus un izmantojamo aprēķinu metodi un paziņo par tiem Komisijai līdz 1. augustam tajā gadā, kuram seko gads, kad notiek pāreja uz pamata maksājuma shēmu. Minētie pasākumi ietver ikgadējas pakāpeniskas maksājumtiesību sākotnējās vērtības izmaiņas, kā minēts 3. punktā, kuras saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem veic, sākot ar pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmo gadu. Pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā dalībvalstis informē lauksaimniekus par viņu maksājumtiesību vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu katram šīs regulas aptvertā laikposma gadam.

    5.      Šā panta 3. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var paredzēt, ka gadījumos, kad lauksaimniecības platību pārdod, iznomā vai pārtrauc visas platības vai tās daļas nomu pēc dienas, kas noteikta saskaņā ar 28.c panta 3. punktu, un pirms dienas, kura noteikta atbilstīgi 26. pantam, to maksājumtiesību vērtības palielinājumu vai palielinājuma daļu, kas tiktu piešķirts attiecīgajam lauksaimniekam, ieskaita atpakaļ valsts vai reģionālajā rezervē, ja šāds palielinājums šim lauksaimniekam nestu negaidītu papildu peļņu.

    Minētos objektīvos kritērijus nosaka tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, un tie ietver vismaz:

    a)     minimālo nomas ilgumu;

    b)     saņemtā maksājuma daļu, ko ieskaita atpakaļ valsts vai reģionālajā rezervē.

    1.a NODAĻA [pārvietota šeit]

    Pārdalošs maksājums

    28.g pants

    Vispārējie noteikumi

    1.        Dalībvalstis var līdz katra konkrētā gada 1. augustam nolemt no nākamā gada piešķirt ikgadēju maksājumu lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu vai saskaņā ar 4. iedaļā minēto vienotā platībmaksājuma shēmu.

    Dalībvalstis līdz pirmajā daļā minētajai dienai Komisiju informē par savu lēmumu.

    2.        Dalībvalstis, kuras ir nolēmušas saskaņā ar 20. pantu piemērot pamata maksājuma shēmu reģionālā līmenī, šajā nodaļā minēto maksājumu var piemērot reģionālā līmenī.

    3.        Neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu un Regulas (ES) Nr. […] [HR] 65. panta piemērošanu, šā panta 1. punktā minēto maksājumu piešķir katru gadu pēc tam, kad lauksaimnieks ir aktivizējis maksājumtiesības vai deklarējis atbalsttiesīgo hektāru skaitu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

    4.        Šā panta 1. punktā minēto maksājumu dalībvalstis aprēķina katru gadu, skaitli, kas ir jānosaka dalībvalstij un kas nav lielāks par 65 % no valsts vai reģionālā vidējā maksājuma par hektāru, reizinot ar maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimnieks ir aktivizējis saskaņā ar 26. panta 1. punktu, vai ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, ko lauksaimnieks deklarējis saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. Šādu maksājumtiesību vai hektāru skaits nepārsniedz 30 hektārus vai lauku saimniecību vidējo lielumu, kā noteikts VI pielikumā, ja minētais vidējais lielums attiecīgajā dalībvalstī pārsniedz 30 hektārus.

    Ar noteikumu, ka pirmajā daļā noteiktie maksimālie limiti tiek ievēroti, dalībvalstis var valsts līmenī noteikt gradāciju hektāru skaitā, kas noteikts saskaņā ar minēto daļu, kas vienlīdzīgi piemērojama visiem lauksaimniekiem.

    Pirmajā daļā minēto valsts vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar 26. pantu vai saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

    Pirmajā daļā minēto reģiona vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, izmantojot daļu no II pielikumā noteiktā valsts maksimālā apjoma 2019. kalendārajam gadam un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2015. gadā deklarēti attiecīgajā reģionā saskaņā ar 26. pantu. Katram reģionam šo daļu aprēķina, attiecīgo reģiona maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 20. panta 2. punktu, dalot ar maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 19. panta 1. punktu pēc tam, kad piemērots lineārais samazinājums, kas paredzēts 23. panta 1. punktā, ja netiek piemērots 23. panta 2. punkts.

    5.        Dalībvalstis nodrošina, lai nekādas priekšrocības netiktu piešķirtas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka no 2011. gada 19. oktobra tie ir sadalījuši savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no pārdaloša maksājuma. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības rodas minētās sadalīšanas rezultātā.

    6.        Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 4. punktā minēto maksājumtiesību vai hektāru maksimālo skaitu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, – ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

    28.h pants

    Finanšu noteikumi

    1.        Lai finansētu šajā nodaļā minēto maksājumu, dalībvalstis var nolemt līdz 28.g panta 1. punktā minētajai dienai izmantot līdz 30 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma. Par jebkuru šādu lēmumu tās līdz minētajai dienai paziņo Komisijai.

    2.        Pamatojoties uz to valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, ko dalībvalstis plāno izmantot saskaņā ar 1. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā maksājuma attiecīgos maksimālos apjomus katram gadam. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    2. NODAĻA

    Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

    29. pants

    Vispārējie noteikumi

    1.        Lauksaimnieki, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, visos savos atbalsttiesīgajos hektāros 25. panta 2. punkta nozīmē ievēro klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas minēta 1.a punktā, vai līdzvērtīgu praksi, kura minēta 1.b punktā.

    1.a      Klimatam un videi labvēlīga lauksaimniecības prakse ir:

    a)      kultūru dažādošana;

    b)     esošo ilggadīgo zālāju uzturēšana▌;

    c)      ekoloģiski nozīmīgas platības izdalīšana lauksaimniecības platībā.

    1.b      Līdzvērtīga prakse ietver līdzīgas darbības, kas salīdzinājumā ar vienu vai vairākām 1.a punktā minētajām darbībām rada līdzvērtīgu vai lielāku ieguvumu klimata un vides ziņā. Minētās līdzvērtīgās darbības un 1.a punktā minētā prakse, ar kuru šīs darbības ir līdzvērtīgas, ir uzskaitītas VIa pielikumā, un uz tām attiecas:

    a)     saistības, ko uzņemas vai nu saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 39. panta 2. punktu, vai arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...] [RDR] 29. panta 2. punktu;

    b)     valsts vai reģionālās vides sertifikācijas sistēmas, tostarp sertifikācija par atbilstību tādiem valsts vides tiesību aktiem, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...] [HR] VI sadaļas I nodaļu, un kas tiecas sasniegt mērķus saistībā ar augsnes un ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, ainavas saglabāšanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Minētās sertifikācijas sistēmas var ietvert VIa pielikumā uzskaitītās prakses darbības, 1.a punktā minēto praksi vai abu kombināciju.

    Uz šajā punktā minēto līdzvērtīgo praksi neattiecina dubultu finansēšanu.

    1.c      Dalībvalstis var pieņemt lēmumu – vajadzības gadījumā reģionālā līmenī – ierobežot lauksaimnieku izvēli attiecībā uz 1.b punktā minēto iespēju izmantošanu.

    1.d      Dalībvalstis var pieņemt lēmumu – vajadzības gadījumā reģionālā līmenī –, ka lauksaimnieki visus savus atbilstīgi 1. punktam noteiktos attiecīgos pienākumus pilda saskaņā ar valsts vai reģionālajām sertifikācijas sistēmām, kas minētas 1.b punkta b) apakšpunktā.

    1.da    Ievērojot 1.c un 1.d punktā minētos dalībvalstu lēmumus, lauksaimnieks vienu (vai vairākas) no 1.b punkta a) apakšpunktā minētajām prakses darbībām var izmantot tikai tad, ja ar to(tām) aizstāj līdzīgu(-as) prakses darbību(-as), kas minēta(-as) 1.a punktā. Lauksaimnieks 1.b punkta b) apakšpunktā minētās sertifikācijas sistēmas var izmantot tikai tad, ja tās attiecas uz visu 1. punktā minēto pienākumu kopumu.

    1.e      Dalībvalstis paziņo Komisijai par saviem 1.c un 1.d punktā minētajiem lēmumiem un par konkrētajām saistībām vai sertifikācijas sistēmām, ko tās plāno piemērot kā līdzvērtīgu praksi 1.b punkta nozīmē. Komisija izvērtē, vai prakses darbības, kas ietvertas konkrētajās saistībās vai sertifikācijas sistēmās, ir aptvertas ar VIa pielikumā uzskaitītajām darbībām, un, ja Komisija uzskata, ka tas tā nav, tā par to informē dalībvalstis, izmantojot īstenošanas aktu un nepiemērojot 56. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru Ja Komisija dalībvalstij paziņo, ka minētās prakses darbības nav aptvertas ar VIa pielikumā uzskaitītajām darbībām, tad attiecīgā dalībvalsts konkrētās saistības vai sertifikācijas sistēmas, uz kurām attiecas Komisijas paziņojums, nepiemēro kā līdzvērtīgu praksi 1.b punkta nozīmē.

    1.f       Kārtību un termiņus šādu paziņojumu iesniegšanai Komisija nosaka ar īstenošanas aktu, kas jāpieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    2.        Neskarot šā panta 3. un 4. punktu un finanšu disciplīnas piemērošanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu un Regulas (ES) Nr. […] [HR] 65. pantu, dalībvalstis šajā nodaļā minētos maksājumus piešķir lauksaimniekiem, kuri no šā panta 1. punktā minētajām prakses darbībām ievēro tās, kas atbilst to situācijai, un nodrošina atbilstību 30., 31. un 32. pantam

    Minēto maksājumu veic kā gada maksājumu par katru atbalsttiesīgu hektāru, kas deklarēts saskaņā ar 26. panta 1. punktu, vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, – kā gada maksājumu par katru atbalsttiesīgu hektāru, kas deklarēts saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu, un tā summu aprēķina katru gadu, 33. panta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar to atbalsttiesīgo hektāru kopējo skaitu, kuri saskaņā ar 26. panta 1. punktu deklarēti attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā, vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, – ar to atbalsttiesīgo hektāru kopējo skaitu, kuri deklarēti saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

    Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis, kuras nolemj piemērot 22. panta 22. punktu, var nolemt šajā punktā minēto maksājumu piešķirt kā procentuālu daļu no to maksājumtiesību kopējās vērtības, kuras lauksaimnieks ir aktivizējis saskaņā ar 26. panta 1. punktu katrā konkrētajā gadā.

    Katram gadam un katrai dalībvalstij vai reģionam procentuālo daļu, kas minēta trešajā daļā, aprēķina, 33. panta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar visu to piešķirto maksājumtiesību kopējo vērtību, kas saskaņā ar 26. panta 1. punktu ir aktivizētas minētajā dalībvalstī vai reģionā .

    3.        Lauksaimniekiem, kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas teritorijās, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK, Direktīva 2000/60/EK vai Direktīva 2009/147/EK, ir tiesības uz šajā nodaļā paredzēto maksājumu, ja tie ievēro šajā nodaļā minēto praksi, ciktāl tā konkrētajā saimniecībā ir saderīga ar minēto direktīvu mērķiem.

    4.        Lauksaimniekiem, kas ievēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktā izklāstītās prasības bioloģiskās lauksaimniecības jomā, ipso facto ir tiesības uz šajā nodaļā minēto maksājumu.

    Attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību pirmo daļu piemēro tikai tām saimniecības vienībām, kuras izmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 11. pantu.

    6.        Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai:

    a)     VIa pielikumā minēto sarakstu papildinātu ar līdzvērtīgas prakses darbībām;

    b)     noteiktu atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valsts vai reģionālajām sertifikācijas sistēmām, kuras minētas 1.b punkta b) apakšpunktā, tostarp prasības attiecībā uz minēto sistēmu uzticamības līmeni;

    c)      noteiktu sīki izstrādātu noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķina Regulas (ES) Nr. [RDR] 29. panta 6. punktā minēto summu prakses darbībām, kuras minētas VIa pielikuma I iedaļas 3. un 4. punktā un III iedaļas 7. punktā, un lai noteiktu jebkuras citas līdzvērtīgas prakses darbības, kuras papildus pievieno minētajam pielikumam saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu un kurām ir nepieciešams īpašs aprēķināšanas veids, lai novērstu dubultu finansēšanu.

    7.        Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par procedūru, kādā veicama 1.e punktā minētā paziņojumu iesniegšana un kā sagatavojams Komisijas izvērtējums.

    Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    30. pants

    Kultūru dažādošana

    1.        Ja lauksaimnieka aramzemes platība ir no 10 līdz 30 hektāriem un ja visā ▌šajā platībā netiek audzētas tādas kultūras, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojami lielu šīs kultūras audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, tad šajā aramzemē audzē vismaz divus dažādus kultūru veidus. Galvenās kultūras platība nepārsniedz 75 % no minētās aramzemes.

    Ja lauksaimnieka aramzemes platība ir lielāka par 30 hektāriem un ja visā šajā platībā netiek audzētas tādas kultūras, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šīs kultūras audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, tad šajā aramzemē audzē vismaz trīs dažādus kultūru veidus. Galvenās kultūras platība nepārsniedz 75 % no minētās aramzemes, un divu galveno kultūru veidu platība nepārsniedz 95 % no minētās aramzemes.

    Neskarot to kultūru veidu skaitu, kas nepieciešams saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu, tajās minētās maksimālās robežvērtības nepiemēro, ja vairāk nekā 75 % no aramzemes veido stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi vai papuvē esoša zeme. Šajā gadījumā galvenā kultūra atlikušajā aramzemes daļā neveido vairāk par 75 % no minētās atlikušās aramzemes platības, izņemot, ja šo atlikušo platību veido stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi vai papuvē esoša zeme.

    1.a      Šā panta 1. punktu nepiemēro saimniecībām:

    a)     kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, atstāj papuvē, vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos – ar noteikumu, ka aramzemes platība, ko neizmanto minētajos veidos, nav lielāka par 30 hektāriem;

    b)     kurās vairāk nekā 75 % no atbalsttiesīgās lauksaimniecības platības veido ilggadīgie zālāji, ko izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai kurās minētajā platībā audzē kultūras, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šīs kultūras audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, vai kurās zemi minētajā platībā vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos – ar noteikumu, ka aramzemes platība, ko neizmanto minētajos veidos, nav lielāka par 30 hektāriem;

    c)      kurās vairāk nekā 50 % no deklarētās aramzemes ir platība, ko lauksaimnieks nav deklarējis savā atbalsta pieteikumā iepriekšējā gadā un kurās, pamatojoties uz ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu salīdzinājumu, visa aramzemes platība tiek izmantota, lai audzētu tādas kultūras, kas atšķiras no iepriekšējā kalendārajā gadā audzētajām;

    d)     kuras atrodas apgabalos uz ziemeļiem no 62. paralēles vai konkrētos blakus apgabalos. Ja šādu saimniecību aramzeme ir lielāka par 10 hektāriem, šajā aramzemē audzē vismaz divus kultūru veidus. Neviens no minētajiem kultūru veidiem neveido platību, kas ir lielāka par 75 % no aramzemes, izņemot, ja galvenā kultūra ir stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi vai papuvē esoša zeme.

    1.b      Šajā pantā "kultūra" ir jebkuras atšķirīgas ģints kultūra, kas definēta kultūru botāniskajā klasifikācijā, vai kultūra, kas pieder pie kādas no Brassicaceae, Solanaceae un Cucurbitaceae sugām, kā arī papuvē esoša zeme un stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi. Tomēr ziemas kultūras un pavasara kultūras uzskata par atšķirīgām kultūrām, pat ja tās pieder pie vienas ģints.

    2.        Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai:

    a)     atzītu tādas kultūru ģintis un sugas, kas nav minētas šā panta 1.b punktā;

    b)     paredzētu ▌noteikumus par dažādu kultūru īpatsvara precīzu aprēķināšanu.

    31. pants

    Ilggadīgie zālāji

    1.        Dalībvalstis teritorijās, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK, tostarp šajās teritorijās esošajos kūdrājos un mitrājos, nosaka ilggadīgos zālājus, kas ir ekoloģiski jutīgi un kas ir stingri jāaizsargā, lai īstenotu minētajās direktīvās noteiktos mērķus.

    Lai aizsargātu ekoloģiski vērtīgus ilggadīgos zālājus, tostarp ilggadīgos zālājus, kas aug ar oglekli bagātā augsnē, dalībvalstis var nolemt noteikt citus jutīgus apgabalus, kas atrodas ārpus teritorijām, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK.

    Lauksaimnieki nepārveido un neapar ilggadīgo zālāju platības, kas atrodas apgabalos, kurus dalībvalstis noteikušas saskaņā ar pirmo daļu un – attiecīgos gadījumos – otro daļu.

    2.          Dalībvalstis nodrošina, ka ilggadīgo zālāju platības īpatsvars attiecībā pret kopējo lauksaimniecības platību, ko lauksaimnieki deklarējuši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktu, nesamazinās par vairāk nekā 5 % salīdzinājumā ar īpatsvara atsauces vērtību, kas dalībvalstīm jānosaka 2015. gadā, šīs daļas a) apakšpunktā minēto ilggadīgo zālāju platību dalot ar šīs daļas b) apakšpunktā minēto kopējo lauksaimniecības platību:

    a)     ilggadīgo zālāju platība ir zeme, uz kuras atrodas pastāvīgās ganības, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 2012. gadā vai – Horvātijas gadījumā – 2013. gadā ir deklarējuši tie lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, un ilggadīgo zālāju platība, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktu 2015. gadā ir deklarējuši lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, un kas 2012. gadā vai – Horvātijas gadījumā – 2013. gadā nav deklarēta kā pastāvīgās ganības;

    b)     kopējā lauksaimniecības platība ir lauksaimniecības platība, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktu 2015. gadā ir deklarējuši lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi.

    Gadījumos, kad lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 93. pantu ir pienākums 2015. gadā un/vai 2016. gadā platību atkal pārveidot par ilggadīgu zālāju, ilggadīgo zālāju platības atsauces īpatsvaru pārrēķina, minētās platības pieskaitot ilggadīgo zālāju platībai, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā.

    Ilggadīgo zālāju īpatsvaru nosaka katru gadu, pamatojoties uz platībām, ko lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, ir deklarējuši attiecīgajā gadā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 73. panta 1. punktu.

    Šajā punktā minētos pienākumus piemēro valsts, reģionālā vai atbilstīgā apakšreģionālā līmenī. Dalībvalstis var noteikt, ka saimniecībai ir pienākums uzturēt ilggadīgo zālāju platību, lai nodrošinātu, ka šīs platības īpatsvars nesamazinās par vairāk nekā 5 %. Dalībvalstis visus šādus lēmumus paziņo Komisijai līdz 2014. gada 31. jūlijam.

    Atsauces īpatsvaru un šā punkta pirmajā daļā minēto īpatsvaru dalībvalstis paziņo Komisijai.

    2.a      Ja ir noteikts, ka 2. punktā minētais īpatsvars reģionālā vai apakšreģionālā līmenī vai – attiecīgā gadījumā – valsts līmenī ir samazinājies par vairāk nekā 5 %, attiecīgā dalībvalsts atsevišķiem lauksaimniekiem paredz pienākumu zemi atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju platību, ja minēto lauksaimnieku rīcībā ir zeme, kas agrākā laikposmā, ko nosaka ar 55. pantā paredzētu deleģēto aktu, no pastāvīgo ganību vai ilggadīgo zālāju platības tika pārveidota par zemi citām vajadzībām.

    Tomēr 2. punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu uzskata par izpildītu, ja pastāvīgo ganību platība absolūtos skaitļos, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, tiek uzturēta zināmās robežās.

    2.b      Šā panta 2.a punktu nepiemēro, ja samazināšanās zem attiecīgās robežvērtības ir notikusi apmežošanas dēļ, ar noteikumu, ka šāda apmežošana atbilst vides prasībām un neietver īscirtmeta atvasāju, Ziemassvētku eglīšu vai enerģijas ražošanai paredzētu ātraudzīgu koku stādījumus.

    3.        Lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts ilggadīgo zālāju platības īpatsvars, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus ilggadīgo zālāju uzturēšanai, tostarp noteikumus par zemes atkārtotu pārveidi gadījumos, kad netiek pildīts 1. punktā minētais pienākums, noteikumus, ko piemēro dalībvalstīm, lai noteiktu pienākumu saimniecībām uzturēt ilggadīgos zālājus, kā minēts 2. un 2.a punktā, un lai vajadzības gadījumā pielāgotu 2. punktā minēto atsauces īpatsvaru.

    4.        Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai:

    a)     noteiktu sistēmu, saskaņā ar kuru ir jānosaka citi jutīgi apgabali, kas minēti 1. punkta otrajā daļā;

    b)     paredzētu sīki izstrādātus paņēmienus ilggadīgo zālāju īpatsvara noteikšanai un tās kopējās lauksaimniecības platības, kas jāuztur saskaņā ar 2. punktu, noteikšanai;

    c)      noteiktu agrāko laikposmu, kas minētas 2.a punktā.

    5.        Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka 2.a punktā minētās robežas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    32. pants

    Ekoloģiski nozīmīga platība

    1.        Ja saimniecības aramzemes platība ir vairāk nekā 15 hektāri, lauksaimnieki nodrošina to, ka no 2015. gada 1. janvāra vismaz 5 % no saimniecības aramzemes, kuru lauksaimnieks deklarējis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktu, tostarp platības, kas minētas ceturtās daļas c), d), j) un k) apakšpunktā, ir ekoloģiski nozīmīga platība.

    Pirmajā daļā minēto robežvērtību palielina no 5 % uz 7 % ar Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktu.

    Komisija līdz 2017. gada 31. martam iesniedz novērtējuma ziņojumu par pirmās daļas īstenošanu, un vajadzības gadījumā tam pievieno otrajā daļā minētā leģislatīvā akta priekšlikumu.

    Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam nolemj, ka vienu vai vairākas no turpmāk minētajām platībām uzskata par ekoloģiski nozīmīgu(ām) platību(ām):

    a)     papuvē esoša zeme;

    b)     terases;

    c)      ainavas elementi, tostarp tādi elementi, kas atrodas blakus saimniecības aramzemei; atkāpjoties no 29. panta 1. punkta, tie var būt arī tādi ainavas elementi, kuri nav iekļauti platībā, kas ir atbalsttiesīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [HR] 77. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

    d)     buferjoslas, tostarp buferjoslas, ko veido ilggadīgie zālāji, ar noteikumu, ka tās atšķiras no blakus esošās atbalsttiesīgās lauksaimniecības platības;

    e)      agromežsaimniecības hektāri, par kuriem tiek saņemts vai ir saņemts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1698/2005 44. pantu un/vai Regulas (ES) Nr. […][RDR] 24. pantu;

    g)     atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām;

    j)      īscirtmeta atvasāju platības, kurās neizmanto minerālmēslojumu un/vai augu aizsardzības līdzekļus;

    k)     apmežotās platības, kas minētas 25. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā;

    l)      platības, ko aizņem secīgas kultūras vai ekoloģisks segums, kurš veidojies stādīšanas un sēklu dīgšanas rezultātā, – ar noteikumu, ka tiek piemēroti 1. a punktā minētie svēruma koeficienti;

    m)    platības, ko aizņem slāpekļsaistītāju kultūras.

    Izņemot šā punkta ceturtās daļas j) un k) apakšpunktos minētās saimniecības platības, ekoloģiski nozīmīgā platība atrodas uz saimniecības aramzemes vai – šā punkta ceturtās daļas c) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos – blakus saimniecības aramzemei, ko lauksaimnieks ir deklarējis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […][HR] 73. panta 1. punktu.

    1.a      Lai vienkāršotu pārvaldību un ņemtu vērā 1. punktā uzskaitīto ekoloģiski nozīmīgo platību veidu īpatnības, un atvieglotu to mērīšanu, dalībvalstis, aprēķinot attiecīgās saimniecības ekoloģiski nozīmīgās platības hektāru kopējo skaitu, var izmantot VIb pielikumā izklāstītos pārrēķina un/vai svēruma koeficientus. Ja dalībvalsts nolemj, ka par ekoloģiski nozīmīgu platību uzskata 1. punkta l) apakšpunktā minēto platību vai jebkuru citu platību, kurai piemērotais svērums ir mazāks par 1, obligāti izmanto VIb pielikumā norādītos svēruma koeficientus.

    1.b      Šā panta 1. punktu nepiemēro saimniecībām:

    a)     kurās vairāk nekā 75 % no atbalsttiesīgās lauksaimniecības platības veido ilggadīgie zālāji, ko izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai kurās minētajā platībā audzē kultūras, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šīs kultūras audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, vai kurās zemi vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos – ar noteikumu, ka aramzemes platība, ko neizmanto minētajos veidos, nav lielāka par 30 hektāriem;

    b)     kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, atstāj papuvē, tajā audzē pākšaugus vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos – ar noteikumu, ka aramzemes platība, ko neizmanto minētajos veidos, nav lielāka par 30 hektāriem;

    1.ba    Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt reģionālā līmenī apsaimniekot līdz pat 50 % no 1. punktā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību procentpunktiem, lai iegūtu blakus esošas ekoloģiski nozīmīgās platības. Dalībvalstis nosaka platības un iesaistīto lauksaimnieku vai lauksaimnieku grupu pienākumus. Platību un pienākumu noteikšanas mērķis ir nostiprināt Savienības politikas īstenošanu vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā.

    1.c      Dalībvalstis var nolemt atļaut lauksaimniekiem, kuru saimniecības ir tuvu cita citai, pildīt 1. punktā minēto pienākumu, pamatojoties uz kolektīvu apsaimniekošanu, ar noteikumu, ka ekoloģiski nozīmīgās platības atrodas blakus cita citai. Lai veicinātu Savienības politikas īstenošanu vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā, dalībvalstis var noteikt platības, kuras var apsaimniekot kolektīvi, un tās var arī uzlikt papildu pienākumus lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kas piedalās šādā kolektīvā apsaimniekošanā.

    Ikviens lauksaimnieks, kas piedalās šādā kolektīvā apsaimniekošanā, nodrošina, ka vismaz 50 % no platības, uz kuru attiecas 1. punktā minētās prasības, atrodas uz viņa saimniecības zemes un atbilst 1. punkta piektajai daļai. To lauksaimnieku skaits, kuri piedalās šādā kolektīvā apsaimniekošanā, nepārsniedz 10.

    1.d      Dalībvalstis, kurās vairāk nekā 50 % no kopējās zemes platības veido meži, var nolemt, ka 1. punktu nepiemēro saimniecībām, kas atrodas apgabalos, kurus minētās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [RDR] 33. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu ir noteikušas par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, ar noteikumu, ka vairāk nekā 50 % no šā punkta otrajā daļā minētās zemes platības veido mežs un ka meža platības attiecība pret lauksaimniecības platību ir lielāka nekā 3:1.

    Meža platības un meža īpatsvaru izvērtē apgabala līmenī, kas ir vienāds ar LAU2 līmeni, vai tādas skaidri norobežotas vienības līmenī, kura aptver vienu nepārprotami vienlaidu ģeogrāfisku apgabalu ar līdzīgiem lauksaimniecības apstākļiem.

    1.e      Dalībvalstis savus lēmumus, kas minēti 1. punktā, Komisijai paziņo līdz 2014. gada 1. augustam, un visus lēmumus, kas minēti 1.a, 1.ba, 1.c un 1.d punktā, – līdz iepriekšējā gada 1. augustam.

    2.        Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem:

    a)     nosaka papildu kritērijus šā panta 1. punktā minētajiem platību veidiem, lai attiecīgās platības kvalificētu kā ekoloģiski nozīmīgas platības;

    b)     pievieno citus platību veidus, kas nav minēti 1. punktā un ko var ņemt vērā, lai ievērotu minētajā punktā norādīto procentuālo daļu;

    c)      veic pielāgojumus VIb pielikumā, lai noteiktu 1.a pantā minētos pārrēķina un svēruma koeficientus un lai ņemtu vērā platību kritērijus un/vai veidus, kas Komisijai jānosaka saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu;

    e)      paredz noteikumus 1.ba un 1.c punktā minētās kolektīvās apsaimniekošanas izveidei, tostarp par šādas apsaimniekošanas minimālajām prasībām;

    f)      izveido sistēmu, atbilstoši kurai dalībvalstis nosaka kritērijus, kas saimniecībām jāievēro, lai tās uzskatītu par tuvu esošām 1.c punkta izpratnē;

    g)     izstrādā paņēmienus, lai noteiktu 1.d punktā minēto meža īpatsvaru zemes kopējā platībā un meža īpatsvaru lauksaimniecības zemes platībā.

    33. pants

    Finanšu noteikumi

    1.        Lai finansētu šajā nodaļā minēto maksājumu, dalībvalstis izmanto 30 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma.

    2.        Dalībvalstis šajā nodaļā minēto maksājumu piemēro valsts līmenī.

    Piemērojot 20. pantu, dalībvalstis var nolemt maksājumu piemērot reģiona līmenī. Šādā gadījumā tās katrā reģionā izmanto daļu no maksimālā apjoma, kas noteikts atbilstīgi 3. punktam. Katram reģionam šo daļu aprēķina, attiecīgo reģiona maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 20. panta 2. punktu, dalot ar maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 19. panta 1. punktu pēc atskaitījuma valsts rezervei gadījumā, ja nepiemēro 23. panta 2. punktu.

    3.        Komisija ar īstenošanas aktiem katru gadu nosaka šajā nodaļā minētā maksājuma maksimālo apjomu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3. NODAĻAMaksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi

    34. pants

    Vispārīgi noteikumi

    1.        Dalībvalstis var piešķirt maksājumu lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu un kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi un kurus dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 33. panta 1. punktu.

    2.        Dalībvalstis var nolemt 1. punktā minēto maksājumu piešķirt visām platībām, kas ir minētā punkta darbības jomā, vai arī, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piešķirt maksājumu tikai dažām platībām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 33. panta 1. punktu.

    3.        Neskarot 2. punktu un finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu, lineāru samazināšanu saskaņā ar 7. pantu un Regulas (ES) Nr. […] [HR] 65. panta piemērošanu, šā panta 1. punktā minēto maksājumu piešķir katru gadu par katru atbalsttiesīgo hektāru, kas atrodas apgabalos, kuriem dalībvalsts ir nolēmusi piešķirt maksājumu saskaņā ar šā panta 2. punktu, un to izmaksā pēc tam, kad attiecīgais lauksaimnieks ir aktivizējis maksājumtiesības par savā rīcībā esošajiem hektāriem, vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, – par tiem atbalsttiesīgajiem hektāriem, kas deklarēti saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

    4.        Šā panta 1. punktā minēto maksājumu par hektāru aprēķina, 35. panta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas deklarēti saskaņā ar 26. panta 1. punktu, vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, – ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas deklarēti saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu un kas atrodas apgabalos, kuriem dalībvalsts ir nolēmusi piešķirt maksājumu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

    Pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, dalībvalstis var noteikt arī maksimālo hektāru skaitu saimniecībā, kam var piešķirt atbalstu saskaņā ar šo nodaļu.

    5.        Dalībvalstis var piemērot 1. punktā minēto maksājumu reģiona līmenī, ievērojot šajā punktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka tās noteikušas attiecīgos reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un it īpaši to dabas ierobežojumu raksturlielumiem, tostarp ņemot vērā ierobežojumu nopietnības pakāpi, un agronomiskajiem apstākļiem.

    Dalībvalstis 35. panta 1. punktā minēto valsts maksimālo apjomu sadala starp reģioniem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

    Maksājumu reģiona līmenī aprēķina, reģiona maksimālo apjomu, kas aprēķināts saskaņā ar otro daļu, dalot ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas deklarēti attiecīgajā reģionā saskaņā ar 26. panta 1. punktu, vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, – ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas deklarēti saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu un atrodas apgabalos, kuriem dalībvalsts ir nolēmusi piešķirt maksājumu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

    35. pants

    Finanšu noteikumi

    1.        Lai finansētu 34. pantā minēto maksājumu, dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam var nolemt izmantot līdz 5 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma. Par visiem šādiem lēmumiem tās līdz minētajai dienai paziņo Komisijai. Dalībvalstis savu lēmumu var pārskatīt līdz 2016. gada 1. augustam, un pārskatītais lēmums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Tās līdz 2016. gada 1. augustam paziņo Komisijai pārskatīto procentuālo daļu.

    2.        Pamatojoties uz valstij noteikto maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas dalībvalstīm jāizmanto saskaņā ar 1. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem katru gadu nosaka šā maksājuma attiecīgos maksimālos apjomus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    4. NODAĻAMaksājums jaunajiem lauksaimniekiem

    36. pants

    Vispārīgi noteikumi

    1.        Dalībvalstis piešķir gada maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem, kuri var saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu.

    2.        Šajā nodaļā "jauni lauksaimnieki" ir ▌fiziskas personas:

    a)     kuras pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji vai kuras šādu saimniecību jau ir izveidojušas piecu gadu laikā pirms pirmās pieteikuma iesniegšanas pamata maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. […] [HR] 73. panta 1. punktā, un

    b)     kuras tajā gadā, kad iesniedz a) apakšpunktā minēto pieteikumu, nav vecākas par 40 gadiem.

    Dalībvalstis var noteikt objektīvus un nediskriminējošus papildu kritērijus jaunajiem lauksaimniekiem, kuri piesakās uz šā panta 1. punktā minēto maksājumu, saistībā ar atbilstīgām prasmju un/vai apmācības prasībām.

    3.        Neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu saskaņā ar 7. pantu un Regulas (ES) Nr. [HR] 65. panta piemērošanu, šā panta 1. punktā minēto maksājumu piešķir katru gadu pēc tam, kad lauksaimnieks ir aktivizējis maksājumtiesības vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, – deklarējis atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

    4.        Šā panta 1. punktā minēto maksājumu lauksaimniekam piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Minēto periodu samazina par to gadu skaitu, kas pagājuši no saimniecības izveidošanas līdz pirmajai pieteikuma iesniegšanai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā.

    5.        Dalībvalstis ▌katru gadu aprēķina 1. punktā minētā maksājuma summu, to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimnieks aktivizējis saskaņā ar 25. panta 1. punktu, reizinot ar skaitli kas atbilst:

    a)     25 % no lauksaimnieka rīcībā esošo maksājumtiesību vidējās vērtības; vai

    b)     25 % no summas, kas aprēķināta, noteiktu procentuālo daļu no 2019. kalendārajam gadam noteiktā valsts maksimālā apjoma, kā izklāstīts II pielikumā, dalot ar visu to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kuri 2015. gadā deklarēti saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Minētā noteiktā procentuālā daļa ir vienāda ar to valsts maksimālā apjoma daļu, kas saskaņā ar 19. panta 1. punktu paredzēta pamata maksājuma shēmai 2015. gadam.

    Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kas piemēro 28.c pantu, maksājuma summu katru gadu aprēķina, skaitli, kurš atbilst 25 % no vienotā platībmaksājuma, kas aprēķināts saskaņā ar 28.c pantu, reizinot ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kurus lauksaimnieks deklarējis saskaņā ar 28.c panta 1.a punktu.

    Atkāpjoties no pirmā un otrā apakšpunkta, dalībvalstis maksājuma summu var aprēķināt, skaitli, kas atbilst 25 % no valsts vidējā maksājuma par hektāru, reizinot ar to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimnieks ir aktivizējis saskaņā ar 25. panta 1. punktu, vai ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kurus lauksaimnieks ir deklarējis saskaņā ar 28.c panta 1.a punktu. Vidējo maksājumu par hektāru aprēķina, 2019. kalendārajam gadam noteikto valsts maksimālo apjomu, kā izklāstīts II pielikumā, dalot ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kuri 2015. gadā ir deklarēti saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai attiecīgi 28.c panta 1.a punktu.

    Dalībvalstis nosaka vienu maksimālo limitu, ko piemēro to maksājumtiesību skaitam, kuras lauksaimnieks ir aktivizējis, vai to atbalsttiesīgo hektāru skaitam, kurus lauksaimnieks ir deklarējis, kas atbilst skaitlim, kas nav mazāks par 25 un nav lielāks par 90. Piemērojot šo punktu, dalībvalstis ievēro minēto limitu.

    6.        Atkāpjoties no 5. punkta, dalībvalstis var lauksaimniekam piešķirt vienreizēju gada maksājumu, kura apjomu aprēķina, noteiktu hektāru skaitu reizinot ar skaitli, kas atbilst 25 % no valsts vidējā maksājuma par hektāru, kā noteikts saskaņā ar 5. punkta trešo apakšpunktu.

    Noteikto hektāru skaitu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, aprēķina, to atbalsttiesīgo hektāru kopējo skaitu, kurus jaunie lauksaimnieki, kas 2015. gadā pieprasa 1. punktā minēto maksājumu, ir deklarējuši saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai attiecīgi 28.c panta 1.a punktu, dalot ar to jauno lauksaimnieku kopējo skaitu, kuri 2015. gadā pieprasa to pašu maksājumu. Tomēr dalībvalsts var jebkurā gadā pēc 2015. gada pārrēķināt hektāru noteikto skaitu, ja ir ievērojami mainījies to jauno lauksaimnieku skaits, kuri pieprasa maksājumu, un/vai ir ievērojami mainījies jauno lauksaimnieku saimniecību lielums.

    Vienreizējā maksājuma apjoms, ko lauksaimniekam var piešķirt, nepārsniedz viņam attiecīgajā gadā paredzēto pamata maksājuma kopējo summu pirms Regulas (ES) Nr. […] [HR] 65. panta piemērošanas.

    7.        Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un nepieļautu saņēmēju diskrimināciju, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, kuros paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem juridisku personu var uzskatīt par tiesīgu saņemt šā panta 1. punktā minēto maksājumu.

    37. pants

    Finanšu noteikumi

    1.        Lai finansētu 36. pantā minēto maksājumu, dalībvalstis izmanto II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas nepārsniedz 2 %. Tās līdz 2014. gada 1. augustam paziņo Komisijai aprēķināto procentuālo daļu, kas vajadzīga minētā maksājuma finansēšanai.

    Dalībvalstis līdz katra gada 1. augustam var pārskatīt savu aplēsto procentuālo daļu, un tā stājas spēkā no nākamā gada. Tās paziņo Komisijai pārskatīto procentuālo daļu līdz 1. augustam iepriekšējā gadā, pirms pārskatītā procentuālā daļa tiks piemērota.

    2.        Neskarot šā panta 1. punktā noteikto maksimumu 2 % apmērā, ja dalībvalstī pieprasītā maksājuma kopsumma konkrētā gadā pārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts atbilstīgi šā panta 4. punktam, un ja šis maksimālais apjoms ir mazāks par 2 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis finansē starpību, attiecīgajā gadā piemērojot 23. panta 5. punkta c) apakšpunktu un/vai piemērojot lineāru samazinājumu visiem maksājumiem, kas piešķirami visiem lauksaimniekiem saskaņā ar 25. pantu vai 28.c panta 1.a punktu.

    3.        Ja dalībvalstī pieprasītā maksājuma kopējā summa konkrētā gadā pārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts atbilstīgi šā panta 4. punktam, un ja šis maksimālais apjoms sasniedz 2 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu summām, kas izmaksājamas saskaņā ar 36. pantu, lai ievērotu minēto maksimālo apjomu.

    4.        Balstoties uz procentuālo daļu, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 1. punktu, Komisija katru gadu ar īstenošanas aktiem nosaka 36. pantā minētā maksājuma maksimālo apjomu.

    Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    IV SADAĻASAISTĪTAIS ATBALSTS

    1. NODAĻABrīvprātīgs saistītais atbalsts

    38. pants

    Vispārīgi noteikumi

    1.        Dalībvalstis lauksaimniekiem var piešķirt saistīto atbalstu saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

    Saistīto atbalstu var piešķirt šādām nozarēm un produktiem: labība, eļļas augu sēklas, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmeta atvasāji.

    2.        Saistīto atbalstu var piešķirt tikai tādām nozarēm vai tādiem dalībvalsts reģioniem, kuros konkrēti lauksaimniecības veidi vai konkrētas lauksaimniecības nozares saskaras ar zināmām grūtībām un ir īpaši svarīgas ekonomisku, sociālu un/vai ar vidi saistītu iemeslu dēļ.

    3.        Atkāpjoties no 2. punkta, saistīto atbalstu var piešķirt arī lauksaimniekiem, kuru rīcībā 2014. gada 31. decembrī bija maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļu un 71.m pantu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 60. pantu un 65. panta ceturto daļu, un kuriem nav atbalsttiesīgu hektāru, lai aktivizētu maksājumtiesības saskaņā ar pamatmaksājuma shēmu, kas minēta šīs regulas III sadaļas 1. nodaļā.

    4.        Saistīto atbalstu var piešķirt tikai tādā apmērā, cik tas nepieciešams, lai attiecīgajos reģionos vai nozarēs radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu.

    5.        Saistīto atbalstu piešķir kā gada maksājumu, un tas nepārsniedz noteiktus kvantitatīvus limitus un balstās uz noteiktām platībām un ražīgumu vai noteiktu dzīvnieku skaitu.

    5.a      Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 5. punktā minētos limitus var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, – ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

    6.        Saistītais atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šo pantu, ir saderīgs ar citiem Savienības pasākumiem un politiku.

    7.        Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu un lai izvairītos no dubultas finansēšanas saskaņā ar citiem līdzīgiem atbalsta instrumentiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu attiecībā uz:

    a)        šajā nodaļā minētā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem;

    b)        noteikumiem par saderību ar citiem Savienības pasākumiem un par atbalsta                             kumulāciju.

    39. pants

    Finanšu noteikumi

    1.        Lai finansētu brīvprātīgu saistīto atbalstu, dalībvalstis var līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms šāda atbalsta pirmā īstenošanas gada, nolemt izmantot līdz 8 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma.

    2.        Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt izmantot līdz 13 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma ar noteikumu, ka:

    a)      tās līdz 2014. gada 31. decembrim piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 V sadaļu, vai finansēja pasākumus saskaņā ar minētās regulas 111. pantu, vai arī uz tām attiecas 69. panta 5. punktā paredzētā atkāpe vai Maltas gadījumā minētās regulas 69. panta 1. punktā paredzētā atkāpe; un/vai

    b)     tās vismaz vienu gadu 2010.–2014. gada periodā vairāk nekā 5 % no summas, kas pieejama to tiešo maksājumu piešķiršanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļā, izņemot IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļu, ir izmantojušas, lai finansētu pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā, atbalstu, kas paredzēts minētās regulas 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) daļā un b) un e) apakšpunktā, vai pasākumus, kas paredzēti minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļā, izņemot tās 6. iedaļu.

    2.a      Valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas minēta 1. un 2 punktā, var palielināt maksimāli par diviem procentpunktiem tām dalībvalstīm, kuras nolemj izmantot vismaz 2 % no II pielikumā noteiktā valsts maksimālā apjoma, lai atbalstītu proteīnaugu audzēšanu saskaņā ar šo nodaļu.

    3.        Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kuras vismaz vienu gadu 2010.–2014. gada periodā vairāk nekā 10 % no summas, kas pieejama to tiešo maksājumu piešķiršanai, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļā, izņemot IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļu, ir izmantojušas, lai finansētu pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā, atbalstu, kas paredzēts minētās regulas 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) daļā un b) un e) apakšpunktā, vai pasākumus, kas paredzēti minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļā, izņemot tās 6. iedaļu, var nolemt izmantot vairāk nekā 13 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma pēc Komisijas apstiprinājuma saskaņā ar šīs regulas 41. pantu.

    3.a      Atkāpjoties no 1.3. punktā izklāstītajām procentuālajām daļām, dalībvalstis var izvēlēties šajā pantā minētajai finansēšanai izmantot līdz EUR 3 miljoniem gadā.

    4.        Dalībvalstis līdz 2016. gada 1. augustam var pārskatīt savu lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi 1., 2., 2.a un 3. punktam, un nolemt no 2017. gada:

    a)      atstāt nemainīgu, palielināt vai samazināt atbilstīgi 1., 2. un 2.a punktam noteikto procentuālo daļu, attiecīgā gadījumā nepārsniedzot minētajos punktos noteiktos limitus, vai atstāt nemainīgu vai samazināt procentuālo daļu, kas noteikta atbilstīgi 3. punktam,

    b)     ▌ grozīt atbalsta piešķiršanas nosacījumus;

    c)      izbeigt šajā nodaļā paredzētā atbalsta piešķiršanu.

    5.        Pamatojoties uz lēmumu, ko katra dalībvalsts atbilstīgi 1.–4. punktam pieņēmusi par izmantojamo valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, Komisija ar īstenošanas aktiem katru gadu nosaka atbilstošos atbalsta maksimālos apjomus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    40. pants

    Paziņošana

    1.        Šīs regulas 39. pantā minētos lēmumus dalībvalstis paziņo ▌Komisijai līdz minētajā pantā norādītajiem datumiem. Izņemot 39. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētā lēmuma gadījumā▌, paziņojumā ietver informāciju par mērķa reģioniem, izvēlētajiem lauksaimniecības veidiem vai nozarēm un piešķiramā atbalsta līmeni.

    2.        Šīs regulas 39. panta 2. un 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 39. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajos lēmumos▌ ietver arī sīku aprakstu par konkrēto situāciju mērķa reģionā un par lauksaimniecības veidu specifiku vai īpašām lauksaimniecības nozarēm, pamatojot, kāpēc 39. panta 1. punktā minētā procentuālā daļa nav pietiekama, lai pārvarētu 38. panta 2. punktā minētās grūtības, un ir vajadzīga atbalsta līmeņa palielināšana.

    41. pants

    Komisijas atzinums

    1.        Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 56panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, apstiprina 39. panta 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 39. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu ▌, ja tiek pierādīta viena no šādām attiecīgā reģiona vai nozares vajadzībām:

    a)      nepieciešamība konkrētu ražošanu saglabāt noteiktā apjomā alternatīvu trūkuma dēļ un samazināt ražošanas pārtraukšanas risku un tās izraisītās sociālās un/vai vides problēmas;

    b)     nepieciešamība nodrošināt stabilu piegādi vietējai pārstrādes rūpniecībai, tādējādi izvairoties no negatīvām sociālām un ekonomiskām sekām, ko izraisītu sekojoša pārstrukturēšana;

    c)      nepieciešamība kompensēt neizdevīgo stāvokli, kādā atrodas konkrētas nozares lauksaimnieki un kuru izraisījuši ilgstoši traucējumi attiecīgajā tirgū;

    d)     nepieciešamība iejaukties, ja cits saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. […] [RDR] vai jebkuru apstiprinātu valsts atbalsta shēmu pieejams atbalsts tiek uzskatīts par nepietiekamu, lai apmierinātu a), b) un c) apakšpunktā minētās vajadzības.

    2.        Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par 1. punktā minēto lēmumu novērtēšanas un apstiprināšanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    2. NODAĻA

    Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu

    42. pants

    Darbības joma

    Saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem piešķir atbalstu lauksaimniekiem, kas audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00 (turpmāk "kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu").

    43. pants

    Atbilstība

    1.        Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Lai varētu saņemt tiesības uz atbalstu, platībai jāatrodas lauksaimniecības zemē, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar šķirnēm, ko atļāvusi dalībvalsts, un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.

    Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par labas, stabilas un tirdzniecības prasībām atbilstošas kvalitātes kokvilnu.

    2.        Dalībvalstis atļauj izmantot 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas jāpieņem atbilstīgi 3. punktam.

    3.        Lai nodrošinātu kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu efektīvu pārvaldību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu par noteikumiem un nosacījumiem, ar kādiem piešķir atļauju attiecībā uz zemi un šķirnēm kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu saņemšanai.

    4.        Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz zemi un šķirnēm kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu saņemšanai, kā arī ar šo atļauju saistītajiem paziņojumiem ražotājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    44. pants

    Pamatplatības, fiksētā ražība un atsauces summas

    1.        Tiek noteiktas šādas valsts pamatplatības:

    ─         Bulgārijā: 3342 ha,

    ─         Grieķijā: 250 000 ha,

    ─         Spānijā: 48 000 ha,

    ─         Portugālē: 360 ha.

    2.        Tiek noteikta šāda fiksētā ražība atsauces periodā:

    ─         Bulgārijā: 1,2 tonnas/ha,

    ─         Grieķijā: 3,2 tonnas/ha,

    ─         Spānijā: 3,5 tonnas/ha,

    ─         Portugālē: 2,2 tonnas/ha.

    3.        Kultūratkarīgā maksājuma summu par atbalsttiesīgas platības hektāru aprēķina, 2. punktā minēto ražību reizinot ar šādām atsauces summām:

    ─    Bulgārijā: EUR 584,88 2015. gadā un EUR 649,45 2016. gadā un turpmākajos gados

    ─         Grieķijā: EUR 234,18

    ─         Spānijā: EUR 362,15

    ─         Portugālē: EUR 228,00

    4.        Ja konkrētā dalībvalstī un konkrētā gadā atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, 3. punktā paredzēto summu šai dalībvalstij samazina proporcionāli pārsniegtajai pamatplatībai.

    5.        Lai kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu piemērošana varētu kļūt iespējama, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz minētā maksājuma piešķiršanas nosacījumiem, prasībām, lai varētu pretendēt uz atbalstu, un agronomijas praksi.

    6.        Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par 4. punktā noteiktā samazinājuma aprēķināšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    45. pants

    Apstiprinātas starpnozaru organizācijas

    1.      Šajā nodaļā "apstiprināta starpnozaru organizācija" ir juridiska persona, ko veido kokvilnas ražotāji un vismaz viens kokvilnas attīrīšanas uzņēmums un kas veic, piemēram, šādas darbības:

    a)      palīdz labāk koordinēt kokvilnas laišanu tirgū, jo īpaši veicot pētījumus un tirgus izpēti;

    b)     izstrādā standartlīgumus, kas atbilst Savienības noteikumiem;

    c)      orientē ražošanu uz tādiem produktiem, kas ir labāk piemēroti tirgus vajadzībām un patērētāju pieprasījumam, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un patērētāju aizsardzību;

    d)  modernizē metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produkta kvalitāti;

    e)      izstrādā tirdzniecības stratēģijas, lai veicinātu kokvilnas noietu, izmantojot kvalitātes sertifikācijas shēmas.

    2.        Dalībvalsts, kurā attīrīšanas uzņēmumi veic uzņēmējdarbību, apstiprina starpnozaru organizācijas, kas atbilst saskaņā ar 3. punktu noteiktajiem kritērijiem.

    3.        Lai nodrošinātu kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu efektīvu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu attiecībā uz:

    a)      starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem;

    b)     ražotāju pienākumiem;

    c)      noteikumiem, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija neatbilst šiem kritērijiem.

    46. pants

    Maksājuma piešķiršana

    1.        Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu lauksaimniekiem piešķir par atbalsttiesīgu hektāru saskaņā ar 44. pantu.

    2.        Lauksaimniekiem, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, 44. panta 1. punktā noteiktās pamatplatības robežās piešķir kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu par atbalsttiesīgu hektāru, palielinātu par EUR 2.

    V SADAĻAMazo lauksaimnieku atbalsta shēma

    47. pants

    Vispārīgi noteikumi

    1.        Dalībvalstis var izveidot shēmu mazajiem lauksaimniekiem saskaņā ar šajā sadaļā paredzētajiem nosacījumiem ("mazo lauksaimnieku atbalsta shēma").

    Lauksaimnieki, kuru rīcībā ir maksājumtiesības vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, – kuri 2015. gadā pretendē uz vienotā platībmaksājuma shēmu un kuri ievēro prasību minimumu, kas noteikts 10. panta 1. punktā, var pieteikties dalībai šajā shēmā.

    2.        Maksājumi saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu aizstāj maksājumus, kas piešķirami saskaņā ar III un IV sadaļu.

    Pirmo daļu nepiemēro, ja dalībvalsts izvēlas 49. panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstīto maksājuma metodi. Tādā gadījumā maksājums ir atkarīgs no attiecīgajiem nosacījumiem, kas izklāstīti III un IV sadaļā, neskarot šā panta 3. punktu.

    3.        Lauksaimnieki, kas ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, ir atbrīvoti no prasības ievērot III sadaļas 2. nodaļā norādīto lauksaimniecības praksi.

    4.        Nekādas šajā sadaļā paredzētas priekšrocības nepiešķir tiem lauksaimniekiem, par kuriem ir noskaidrots, ka no 2011. gada 19. oktobra viņi mākslīgi radījuši apstākļus, lai gūtu priekšrocības no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

    48. pants

    Dalība

    1.        Lauksaimnieki, kuri vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iesniedz pieteikumu līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada 15. oktobrim. Tomēr dalībvalstu noteiktā diena nedrīkst būt pirms pēdējās dienas, kad iesniedzami pieteikumi pamata maksājumu shēmai vai vienotā platībmaksājuma shēmai.

    Lauksaimniekiem, kuri līdz dalībvalsts noteiktajai dienai nav iesnieguši pieteikumu dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vai kuri pēc minētās dienas nolemj no tās izstāties, vai kuri saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vairs nav tiesību piedalīties minētajā shēmā.

    2.        Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var paredzēt, ka tie lauksaimnieki, kuru tiešo maksājumu summa atbilstīgi III un IV sadaļai ir mazāka nekā dalībvalsts saskaņā ar 49. pantu noteiktā maksimālā summa, tiek automātiski iekļauti mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, ja vien viņi apzināti neizstājas no tās līdz dalībvalsts noteiktai dienai, kas minēta 1. punktā, vai kādā no turpmākiem gadiem. Tās dalībvalstis, kuras izmanto šo iespēju, savlaicīgi informē attiecīgos lauksaimniekus par viņu tiesībām izstāties no minētās shēmas.

    3.        Dalībvalstis nodrošina, ka aplēsto 49. pantā minētā maksājuma summu dara zināmu lauksaimniekiem savlaicīgi, pirms dalībvalsts noteiktās pieteikuma iesniegšanas vai atteikšanās dienas.

    49. pants

    Maksājuma summa

    1.        Dalībvalstis, ievērojot 3. punktu, nosaka gada maksājuma summu katram lauksaimniekam, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vienā no šādiem līmeņiem:

    a)      summa, kas nepārsniedz 25 % no valsts vidējā maksājuma vienam atbalsta saņēmējam un ko dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā norādīto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un uz to lauksaimnieku skaitu, kuri atbilstīgi 26. panta 1. punktam 2015. gadā ir deklarējuši atbalsttiesīgus hektārus vai kuri saskaņā ar 28.c pantu 2015. gadā ir pieprasījuši atbalstu no vienotās platībmaksājuma shēmas;

    b)     summa, kas atbilst valsts vidējam maksājumam par hektāru, reizināta ar skaitli, kas atbilst hektāru skaitam, bet nepārsniedz pieci. Valsts vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar 26. pantu vai 28.c pantu.

    Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās summas nav mazākas par EUR 500 un nav lielākas par EUR 1 250.

    Neskarot 51. panta 1. punktu, ja a) un b) apakšpunkta piemērošanas rezultātā iegūtā summa ir mazāka par EUR 500 vai lielāka par EUR 1 250, šo summu noapaļo attiecīgi uz augšu vai uz leju līdz minimālajai vai maksimālajai summai.

    2.        Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu lauksaimniekiem, kas piedalās, piešķirt:

    a)     summu, kas vienāda ar to maksājumu kopējo vērtību, kuri katru gadu piešķirami lauksaimniekam saskaņā ar šīs regulas III un IV sadaļu, vai

    b)     summu, kas vienāda ar to maksājumu kopējo vērtību, kuri 2015. gadā lauksaimniekam ir piešķirami saskaņā ar šīs regulas III un IV sadaļu, un ko dalībvalstis turpmākajos gados var koriģēt, lai atbilstīgi ņemtu vērā II pielikumā norādītā valsts maksimālā apjoma izmaiņas.

    Minētā summa nepārsniedz dalībvalsts noteikto summu, kas ir starp EUR 500 un EUR 1 250.

    Neskarot 51. panta 1. punktu, ja maksājuma summa iznāk mazāka nekā EUR 500, dalībvalstis var nolemt šo summu noapaļot līdz EUR 500.

    3.        Horvātija, Kipra, Slovēnija un Malta 1. un 2. punktā minēto summu var noteikt mazāku par EUR 500, tomēr ne mazāku par EUR 200 vai – Maltas gadījumā – ne mazāku par EUR 50.

    50. pants

    Īpaši nosacījumi

    1.        Kamēr lauksaimnieks piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, viņš:

    a)      saglabā vismaz tādu atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas atbilst viņa rīcībā esošo maksājumtiesību skaitam vai atbalsttiesīgo hektāru skaitam, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu;

    b)     ievēro 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto prasību minimumu.

    2.        Maksājumtiesības, ko 2015. gadā atbilstīgi 25. un 26. pantam aktivizējis lauksaimnieks, kurš piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, uzskata par aktivizētām tiesībām tikmēr, kamēr lauksaimnieks piedalās minētajā shēmā.

    Maksājumtiesības, kas ir lauksaimnieka rīcībā laikā, kamēr tas piedalās minētajā shēmā, neuzskata par neizmantotām maksājumtiesībām, kuras jāieskaita atpakaļ valsts rezervē 24. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē▌.

    Dalībvalstīs, kuras piemēro 28.c pantu, atbalsttiesīgos hektārus, kurus 2015. gadā saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu deklarējis lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, uzskata par deklarētiem uz laiku, kamēr lauksaimnieks piedalās minētajā shēmā.

    3.        Atkāpjoties no 27. panta, maksājumtiesības, kas ir lauksaimniekiem, kuri piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, nav nododamas, izņemot mantošanas vai paredzamas mantošanas gadījumā.

    Lauksaimniekiem, kuri mantošanas vai paredzamas mantošanas ceļā saņem maksājumtiesības no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, ir tiesības piedalīties minētajā shēmā, ja vien viņi atbilst prasībām, lai saņemtu atbalstu no pamata maksājuma shēmas, un manto visas maksājumtiesības, kas bija tā lauksaimnieka rīcībā, no kura viņi saņem maksājumtiesības.

    4.        Šā panta 1. un 2. punktu un 3. punkta pirmo daļu nepiemēro gadījumā, ja dalībvalsts izvēlas maksājuma metodi, kas izklāstīta šīs regulas 49. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nepiemērojot 49. panta 2. punkta pēdējo daļu.

    5.        Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, kuros paredz nosacījumus dalībai shēmā, ja mainās shēmas dalībnieka lauksaimnieka stāvoklis.

    51. pants

    Finanšu noteikumi

    1.        Lai finansētu šajā sadaļā minēto maksājumu, dalībvalstis no attiecīgajiem maksājumiem pieejamajām kopsummām atskaita summas, ko mazie lauksaimnieki saistībā ar III sadaļas 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu būtu tiesīgi saņemt kā III sadaļas 1.a nodaļā minēto pārdalošo maksājumu, kā III sadaļas 2. nodaļā minēto maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi un attiecīgā gadījumā kā III sadaļas 3. nodaļā minēto maksājumu par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, III sadaļas 4. nodaļā minēto maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem un IV sadaļā minēto saistīto atbalstu.

    Dalībvalstīs, kas ir izvēlējušās maksājuma summu aprēķināt saskaņā ar 49. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja minēto summu kopsumma atsevišķam lauksaimniekam pārsniedz dalībvalsts noteikto maksimālo summu, katru summu proporcionāli samazina.

    Starpību starp visu to maksājumu summu, kas pienākas saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, un kopsummu, kas finansēta saskaņā ar pirmo daļu, finansē vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

    a)     attiecīgajā gadā piemērojot 23. panta 5. punktu;

    b)     izmantojot līdzekļus, kas attiecīgajā gadā netika izmantoti, lai finansētu III sadaļas 4. nodaļā paredzētos maksājumus jaunajiem lauksaimniekiem;

    c)      piemērojot lineāru samazinājumu visiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar

    25. vai 28.c pantu.

    Izņemot gadījumus, kad dalībvalstis ir izvēlējušās gada maksājuma summu noteikt saskaņā ar 49. panta 2. punkta a) apakšpunktu, elementi, pamatojoties uz kuriem nosaka pirmajā daļā minētās summas, nemainās visu laiku, kamēr lauksaimnieks piedalās minētajā shēmā.

    2.        Ja to maksājumu kopējā summa, kas pienākas saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, pārsniedz 10 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu summām, kas maksājamas saskaņā ar šo sadaļu, lai ievērotu minēto procentuālo daļu, ja vien tās nenosaka maksājuma summu saskaņā ar 49. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nepiemērojot 49. panta 2. punkta pēdējo daļu. Tāds pats izņēmums attiecas uz dalībvalstīm, kuras maksājuma apjomu ir noteikušas saskaņā ar 49. panta 2. punkta b) apakšpunktu, nepiemērojot 49. panta 2. punkta pēdējo daļu, un kurām noteiktais valsts maksimālais apjoms 2019. kalendārajam gadam, kā izklāstīts II pielikumā, ir lielāks nekā 2015. gadā, un kuras piemēro 22. panta 1. punktā vai attiecīgi 28.c panta 1.a punktā minēto aprēķināšanas metodi.

    VI SADAĻA

    KOKVILNAS NOZARES PĀRSTRUKTURĒŠANAS VALSTS PROGRAMMAS

    52. pants

    Gada budžeta izmantošana pārstrukturēšanas programmām

    1.        Dalībvalstīm, kuras piemērojušas Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 1. punkta pirmo daļu, attiecīgo gada budžetu, kas pieejams saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punktu, no 2014. gada 1. janvāra pārvieto, un tas veido Savienības papildu līdzekļus lauku attīstības programmas pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR].

    2.        Dalībvalstīm, kuras piemērojušas Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 1. punkta otro daļu, attiecīgo gada budžetu, kas pieejams saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punktu, no 2017. gada 1. janvāra iekļauj valsts maksimālajos apjomos, kas noteikti šīs regulas II pielikumā.

    VII SADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

    1. NODAĻAPaziņojumi un ārkārtas situācijas

    53. pants

    Paziņošanas prasības

    1.        Lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto noteikumu pareizu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai noteiktu vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar dalībvalstu sniedzamajiem paziņojumiem Komisijai šīs regulas piemērošanas mērķiem, vai lai veiktu tiešo maksājumu pārbaudi, kontroli, uzraudzību, novērtēšanu un revīziju un lai nodrošinātu atbilstību ar Padomes lēmumu noslēgtos starptautiskos nolīgumos izklāstītām prasībām, tostarp minētajos nolīgumos paredzētām paziņošanas prasībām. Šādi rīkojoties, tā ņem vērā vajadzību pēc datiem un potenciālo datu avotu sinerģiju.

    Iegūto informāciju attiecīgā gadījumā var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām un trešo valstu kompetentajām iestādēm un var darīt pieejamu atklātībai, ja tiek aizsargāti personas dati un ievērotas uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

    2.        Lai 1. punktā minētos paziņojumus veiktu ātri, efektīvi, precīzi un izmaksu ziņā efektīvi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai noteiktu papildu noteikumus par:

    a)      paziņojamās informācijas būtību un veidu;

    bb)   apstrādājamo datu kategorijām un maksimālajiem uzglabāšanas laikposmiem;

    c)      noteikumiem, kas saistīti ar tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;

    d)     informācijas publiskošanas ▌nosacījumiem.

    3.        Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem:

    aa)   paziņošanas metodes;

    a)      noteikumus par šā panta piemērošanai vajadzīgās informācijas sniegšanu;

    b)     paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku un biežumu, un termiņiem;

    c)      kārtību, kādā informāciju vai dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, nodrošinot personas datu aizsardzību un lauksaimnieku un uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

    Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    53.a pants

    Personas datu apstrāde un aizsardzība

    1.        Dalībvalstis un Komisija vāc personas datus 53. panta 1. punktā izklāstītajos nolūkos un neapstrādā šos datus veidā, kas neatbilst šiem nolūkiem.

    2.        Ja personas datus apstrādā 53. panta 1. punktā minētajos uzraudzības un novērtēšanas nolūkos, šos datus padara anonīmus un apstrādā tikai apkopotā veidā.

    3.        Personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem. Konkrēti, šos datus neuzglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāk, nekā nepieciešams nolūkos, kuros tie iegūti vai kuros tie tiek turpmāk apstrādāti, ņemot vērā minimālos uzglabāšanas laikposmus, kuri paredzēti piemērojamos valstu un Savienības tiesību aktos.

    4.        Dalībvalstis informē datu subjektus par to, ka valsts un Savienības struktūras var apstrādāt viņu personas datus saskaņā ar 1. punktu un ka šajā sakarā datu subjektiem ir tiesības, kas izklāstītas attiecīgi Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumos par datu aizsardzību.

    5.        Uz šo pantu attiecas Regulas (ES) Nr. […][HR] 110.a–110.d panta noteikumi.

    54. pants

    Pasākumi īpašu problēmu risināšanai

    1.        Komisija pieņem īstenošanas aktus, ▌ kas ārkārtas gadījumos ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu konkrētas problēmas. Minētajos īstenošanas aktos var izdarīt atkāpes no šīs regulas noteikumiem, bet tikai tādā apjomā un tādā laikposmā, kādā tas noteikti vajadzīgs. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    2.        Ja tas nepieciešams pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos, lai ārkārtas apstākļos risinātu šādas konkrētas problēmas, vienlaikus nodrošinot tiešo maksājumu sistēmas nepārtrauktu darbību, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto procedūru.

    3.        Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, paliek spēkā ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Ja pēc šā laikposma minētajos punktos izklāstītās konkrētās problēmas joprojām nav novērstas, Komisija, lai rastu pastāvīgu risinājumu, var nākt klajā ar atbilstīgiem tiesību aktu priekšlikumiem.

    4.        Par visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, Komisija divu darbadienu laikā pēc to pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

    2. NODAĻAPilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

    55. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.        Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.        ▌Pilnvaras pieņemt 2. pantā, 4. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā, 9. panta 5. punktā, 17.b panta 6. punktā, 28. pantā, 28.c panta 4. punktā, 28.e. panta 3. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 2.a, 3. un 4. punktā, 32. panta 2. punktā, 36. panta 7. punktā, 38. panta 7. punktā, 43. panta 3. punktā, 44. panta 5. punktā, 45. panta 3. punktā, 50. panta 5. punktā, 53. panta 1. un 2. punktā un 58. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no XXX. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

    3.        Eiropas Parlaments vai padome jebkurā laikā var atsaukt 2. pantā, 4. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā, 9. panta 5. punktā, 17.b panta 6. punktā, 28. pantā, 28.c panta 4. punktā, 28.e panta 3. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 2.a, 3. un 4. punktā, 32. panta 2. punktā, 36. panta 7. punktā, 38. panta 7. punktā, 43. panta 3. punktā, 44. panta 5. punktā, 45. panta 3. punktā, 50. panta 5. punktā, 53. panta 1. un 2. punktā un 58. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.        Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    5.        Saskaņā ar 2. pantu, 4. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 3. punktu, 9. panta 5. punktu, 17.b panta 6. punktu, 28. pantu, 28.c panta 4. punktu, 28.e. panta 3. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. panta 2.a, 3. un 4. punktu, 32. panta 2. punktu, 36. panta 7. punktu, 38. panta 7. punktu, 43. panta 3. punktu, 44. panta 5. punktu, 45. panta 3. punktu, 50. panta 5. punktu, 53. panta 1. un 2. punktu un 58. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    56. pants

    Komiteju procedūra

    1.        Komisijai palīdz komiteja, kuru sauc "Tiešo maksājumu komiteja". Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    2.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    Attiecībā uz aktiem, kas minēti 21. panta 4. punktā, 24. panta 2. punktā un 53. panta 3. punktā , ja Komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

    3.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

    3. NODAĻAPārejas un nobeiguma noteikumi

    57. pants

    Atcelšana

    1.        Regula (EK) Nr. 637/2008 tiek atcelta no 2014. gada 1. janvāra.

    Tomēr to turpina piemērot līdz 2017. gada 31. decembrim attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir izmantojušas minētās regulas 4. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju.

    2.        Regulu (EK) Nr. 73/2009 atceļ.

    Neskarot 3. punktu, atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar VII pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

    3.        Šajā regulā ietvertās atsauces uz Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Regulu (EK) Nr. 1782/2003 uzskata par atsaucēm, kas izdarītas uz minētajām regulām, kādas tās bija spēkā pirms atcelšanas.

    58. pants

    Pārejas noteikumi

    Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 73/2009 noteiktās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu attiecībā uz vajadzīgajiem pasākumiem, lai aizsargātu jebkādas lauksaimnieku iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.

    59. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā [septītajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

    Tomēr 9. panta 6. punktu, 11. panta 5. punktu, 14. pantu, 18. panta 2. un 3. punktu, 19. panta 1. punkta otro daļu, 20. panta 1. punkta pirmo daļu, 20. panta 5. punktu, 21. panta 3.b punktu, 22. panta 7. punktu, 28.c panta 1. punkta pirmo daļu, 28.g panta 1. punktu, 31. panta 2. punkta ceturto daļu, 32. panta 1. punkta ceturto daļu, 32. panta 1.e punktu, 35. panta 1. punktu, 37. panta 1. punktu, 39. pantu, 52. panta 1. punktu un 57. panta 1. punktu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē,

    Eiropas Parlamenta vārdā –            Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs priekšsēdētājs

    PIELIKUMI

    I PIELIKUMS

    Atbalsta shēmu saraksts

    Nozare

    Juridiskais pamats

    Piezīmes

    Pamata maksājuma shēma

    Šīs regulas III sadaļas 1. nodaļas 1.–3. un 5. iedaļa

    Atsaistīts maksājums

    Vienotā platībmaksājuma shēma

    Šīs regulas III sadaļas 1. nodaļas 4. iedaļa

    Atsaistīts maksājums

    Pārdalošs maksājums

    Šīs regulas III sadaļas 1. a nodaļa

    Atsaistīts maksājums

    Maksājums lauksaimniekiem, kuri ievēro klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

    Šīs regulas III sadaļas 2. nodaļa

    Atsaistīts maksājums

    Maksājums lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir ▌dabas ierobežojumi

    Šīs regulas III sadaļas 3. nodaļa

    Atsaistīts maksājums

    Maksājums jaunajiem lauksaimniekiem

    Šīs regulas III sadaļas 4. nodaļa

    Atsaistīts maksājums

    Brīvprātīgs saistītais atbalsts

    Šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļa

     

    Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu

    Šīs regulas IV sadaļas 2. nodaļa

    Platībmaksājums

    Maksājums mazajiem lauksaimniekiem

    Šīs regulas V sadaļa

    Atsaistīts maksājums

    POSEI

    Regulas ES Nr. 228/2013 IV nodaļa

    Tiešie maksājumi saskaņā ar programmās noteiktajiem pasākumiem

    Egejas jūras salas

    Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļa

    Tiešie maksājumi saskaņā ar programmās noteiktajiem pasākumiem

    II PIELIKUMS

    Valsts maksimālais apjoms, kas minēts 6. pantā

     

     

     

     

     

     

    (tūkstošos EUR)

    Kalendārais gads

    2015

    2016

    2017

    2018

    2019. gads un turpmākie gadi

    Beļģija

    536 076

    528 124

    520 170

    512 718

    505 266

    Bulgārija

    721 251

    792 449

    793 226

    794 759

    796 292

    Čehijas Republika

    874 484

    873 671

    872 830

    872 819

    872 809

    Dānija

    916 580

    907 108

    897 625

    889 004

    880 384

    Vācija

    5 144 264

    5 110 446

    5 076 522

    5 047 458

    5 018 395

    Igaunija

    121 870

    l33 701

    145 504

    157 435

    169 366

    Īrija

    1 215 003

    1 213 470

    1 211 899

    1 211 482

    1 211 066

    Grieķija

    2 039 122

    2 015 116

    1 991 083

    1 969 129

    1 947 177

    Spānija

    4 842 658

    4 851 682

    4 866 665

    4 880 049

    4 893 433

    Francija

    7 553 677

    7 521 123

    7 488 380

    7 462 790

    7 437 200

    Horvātija

    130 550

    149 200

    186 500

    223 800

    261 100

    Itālija

    3 902 039

    3 850 805

    3 799 540

    3 751 937

    3 704 337

    Kipra

    50 784

    50 225

    49 666

    49 155

    48 643

    Latvija

    195 649

    222 363

    249 020

    275 887

    302 754

    Lietuva

    417 890

    442 510

    467 070

    492 049

    517 028

    Luksemburga

    33 603

    33 545

    33 486

    33 459

    33 431

    Ungārija

    1 271 593

    1 270 410

    1 269 187

    1 269 172

    1 269 158

    Malta

    5 127

    5 015

    4 904

    4 797

    4 689

    Nīderlande

    780 815

    768 340

    755 862

    744 116

    732 370

    Austrija

    693 065

    692 421

    691 754

    691 746

    691 738

    Polija

    2 987 267

    3 004 501

    3 021 602

    3 041 560

    3 061 518

    Portugāle

    565 816

    573 954

    582 057

    590 706

    599 355

    Rumānija

    1 629 889

    1 813 795

    1 842 446

    1 872 821

    1 903 195

    Slovēnija

    137 987

    136 997

    136 003

    135 141

    134 278

    Slovākija

    380 680

    383 938

    387 177

    390 781

    394 385

    Somija

    523 333

    523 422

    523 493

    524 062

    524 631

    Zviedrija

    696 890

    697 295

    697 678

    698 723

    699 768

    Apvienotā Karaliste

    3 555 915

    3 563 262

    3 570 477

    3 581 080

    3 591 683

    *  Horvātijai valsts maksimālais apjoms 2020. kalendārajam gadam ir 298 400, 2021. gadam 335 700 un 2022. gadam 373 000 (tūkstošos EUR).

    III PIELIKUMS

    Neto maksimālais apjoms, kas minēts 7. pantā

     

     

     

     

     

     

    (miljonos EUR)

    Kalendārais gads

    2015

    2016

    2017

    2018

    2019. gads un turpmākie gadi

    Beļģija

    536,1

    528,1

    520,2

    512,7

    505,3

    Bulgārija

    723,6

    795,1

    795,8

    797,4

    798,9

    Čehijas Republika

    874,5

    873,7

    872,8

    872,8

    872,8

    Dānija

    916,6

    907,1

    897,6

    889,0

    880,4

    Vācija

    5 144,3

    5 110,4

    5 076,5

    5 047,5

    5 018,4

    Igaunija

    121,9

    133,7

    145,5

    157,4

    169,4

    Īrija

    1 215,0

    1 213,5

    1 211,9

    1 211,5

    1 211,1

    Grieķija

    2 227,0

    2 203,0

    2 178,9

    2 157,0

    2 135,0

    Spānija

    4 903,6

    4 912,6

    4 927,6

    4 941,0

    4 954,4

    Francija

    7 553,7

    7 521,1

    7 488,4

    7 462,8

    7 437,2

    Horvātija

    130,6

    149,2

    186,5

    223,8

    261,1

    Itālija

    3 902,0

    3 850,8

    3 799,5

    3 751,9

    3 704,3

    Kipra

    50,8

    50,2

    49,7

    49,2

    48,6

    Latvija

    195,6

    222,4

    249,0

    275,9

    302,8

    Lietuva

    417,9

    442,5

    467,1

    492,0

    517,0

    Luksemburga

    33,6

    33,5

    33,5

    33,5

    33,4

    Ungārija

    1 271,6

    1 270,4

    1 269,2

    1 269,2

    1 269,2

    Malta

    5,1

    5,0

    4,9

    4,8

    4,7

    Nīderlande

    780,8

    768,3

    755,9

    744,1

    732,4

    Austrija

    693,1

    692,4

    691,8

    691,7

    691,7

    Polija

    2 987,3

    3 004,5

    3 021,6

    3 041,6

    3 061,5

    Portugāle

    566,0

    574,1

    582,2

    590,9

    599,5

    Rumānija

    1 629,9

    1 813,8

    1 842,4

    1 872,8

    1 903,2

    Slovēnija

    138,0

    137,0

    136,0

    135,1

    134,3

    Slovākija

    380,7

    383,9

    387,2

    390,8

    394,4

    Somija

    523,3

    523,4

    523,5

    524,1

    524,6

    Zviedrija

    696,9

    697,3

    697,7

    698,7

    699,8

    Apvienotā Karaliste

    3 555,9

    3 563,3

    3 570,5

    3 581,1

    3 591,7

    *    Horvātijai valsts maksimālais apjoms 2020. kalendārajam gadam ir 298 400, 2021. gadam 335 700 un 2022. gadam 373 000 (tūkstošos EUR).

    IV PIELIKUMS

    Koeficienti, kas jāpiemēro saskaņā ar 10. panta 1. punktu

    Dalībvalsts

    EUR robežvērtības limits(10. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

     

    Hektāru robežvērtības limits(10. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

     

    Beļģija

    400

                           2

    Bulgārija

    200

                           0,5

    Čehijas Republika

    200

                           5

    Dānija

    300

                           5

    Vācija

    300

                           4

    Igaunija

    100

                           3

    Īrija

    200

                           3

    Grieķija

    400

                           0,4

    Spānija

    300

                           2

    Francija

    300

                           4

    Horvātija

    100

                           1

    Itālija

    400

                           0,5

    Kipra

    300

                           0,3

    Latvija

    100

                           1

    Lietuva

    100

                           1

    Luksemburga

    300

                           4

    Ungārija

    200

                           0,3

    Malta

    500

                           0,1

    Nīderlande

    500

                           2

    Austrija

    200

                           2

    Polija

    200

                           0,5

    Portugāle

    200

                           0,3

    Rumānija

    200

                           0,3

    Slovēnija

    300

                           0,3

    Slovākija

    200

                           2

    Somija

    200

                           3

    Zviedrija

    200

                           4

    Apvienotā Karaliste

    200

                           5

    V PIELIKUMS

    16. un 17. pantā minētie finanšu noteikumi, ko piemēro Bulgārijai un Rumānijai

    A.       Summas, lai aprēķinātu maksājumiem noteiktos valsts maksimālos apjomus, kas minēti 16. pantā.

    (tūkstošos EUR)

     

    2015

    Bulgārija

    790 909

    Rumānija

    1 783 426

    B.        Pamatmaksājuma shēmu papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, kas minēta 17. panta 2. punktā:

    (tūkstošos EUR)

     

    2015

    Bulgārija

    69 657

    Rumānija

    153 536

    C.  Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, kas minēta 17. panta 3. punktā.

    (tūkstošos EUR)

     

    2015

    Bulgārija

    258 952

    Va PIELIKUMS

    10. un 17.a pantā minētie finanšu noteikumi, ko piemēro Horvātijai

    A.     Summas 10. panta piemērošanai

    (tūkstošos EUR)

     

     

    Horvātija

    373 000

    B.     Papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, kas minēta 17.a panta 3. punktā:

    (tūkstošos EUR)

     

    2015

    2016

    2017

    2018

    2019

    2020

    2021

    Horvātija

    242 450

    223 800

    186 500

    149 200

    111 900

    74 600

    37 300

    Vb PIELIKUMS

    Maksimālā summa, kas jāpieskaita II pielikumā noteiktajām summām saskaņā ar 17.b panta 2. punktu

    (tūkstošos EUR)

     

    2015

    2016

    2017

    2018

    2019

    2020

    2021

    2022

    Horvātija

    3 360

    3 840

    4 800

    5 760

    6 720

    7 680

    8 640

    9 600

    VI PIELIKUMS

    Lauku saimniecības vidējais lielums, kas jāpiemēro saskaņā ar 28.g panta 4. punktu

    Dalībvalsts

    Lauku saimniecības vidējais lielums

    (hektāros)

    Beļģija

    29

    Bulgārija

    6

    Čehijas Republika

    89

    Dānija

    60

    Vācija

    46

    Igaunija

    39

    Īrija

    32

    Grieķija

    5

    Spānija

    24

    Francija

    52

    Horvātija

    5,9

    Itālija

    8

    Kipra

    4

    Latvija

    16

    Lietuva

    12

    Luksemburga

    57

    Ungārija

    7

    Malta

    1

    Nīderlande

    25

    Austrija

    19

    Polija

    6

    Portugāle

    13

    Rumānija

    3

    Slovēnija

    6

    Slovākija

    28

    Somija

    34

    Zviedrija

    43

    Apvienotā Karaliste

    54

    VIA PIELIKUMS

    EKOLOĢISKAI PRAKSEI LĪDZVĒRTĪGAS PRAKSES DARBĪBU SARAKSTS, kuras minētas 29. panta 1.b punktā

    I.      Kultūru dažādošanai līdzvērtīgas prakses darbības

    1)     Kultūru dažādošana

    Prasība – vismaz 3 kultūras, galvenajai kultūrai ir atvēlēti maksimāli 75 %, un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

          vismaz 4 kultūras,

          izmantojot mazākas maksimālās robežvērtības, vai

          izmantojot piemērotāku tādu kultūru izvēli kā, piemēram, pākšaugi, proteīnaugi, kultūras, kam nav vajadzīga apūdeņošana vai kas attiecīgi nav jāapstrādā ar pesticīdiem,

          tostarp reģionālas senu/tradicionālu/apdraudētu kultūraugu šķirnes (vismaz 5 % no augsekai paredzētās zemes platības).

    2)     Augseka

    Prasība – vismaz 3 kultūras, galvenajai kultūrai ir atvēlēti maksimāli 75 %, un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

          izmantojot videi labvēlīgāku kultūraugu daudzgadu secīgumu un/vai papuves, vai

          vismaz četras kultūras.

    3)     Augsnes segums ziemā (*)

    4)     Secīgas kultūras (*)

    II.     Ilggadīgo zālāju saglabāšanas praksei līdzvērtīga prakse

    1)     Pļavu/ ganību apsaimniekošana

    Prasība – ilggadīgo zālāju uzturēšana un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

          izciršanas kārtība/piemērota pļaušana (termiņi, paņēmieni, limiti),

          ainavas elementu saglabāšana ilggadīgo zālāju platībā un krūmāju uzraudzība,

          noteiktas zālāju šķirnes un/vai sēšanas kārtība zālāju platības atjaunošanai atkarībā no zālāju veida (bioloģiski vērtīgu zālāju neiznīcināšana),

          lopbarības zālaugu/siena novākšana,

          stāvām nogāzēm piemērota platības apsaimniekošana,

          mēslošanas režīms,

          pesticīdu lietošanas ierobežojumi.

    2)     Ekstensīvās ganīšanas sistēmas

    Prasība – ilggadīgo zālāju saglabāšana un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

          ekstensīvā ganīšana (laiks, maksimālais ganāmpulka blīvums),

          ganīšana/kalnu ganāmpulku uzturēšana,

          vietējo/tradicionālo sugu izmantošana ilggadīgo zālāju platības noganīšanai.

    III.   Ekoloģiski nozīmīgai platībai līdzvērtīgas prakses darbības

    Prasība – piemērot vismaz tai procentuālajai aramzemes daļai, kas noteikta saskaņā ar 32. panta 1. punktu.

    1)     Ekoloģiska zemes atstāšana atmatā

    2)     "Buferjoslu" izveide vērtīgos dabas apvidos, "Natura 2000" vai citās bioloģiskās daudzveidības aizsardzības teritorijās, tostarp gar lauku aizsardzības joslām un ūdenstecēm.

    3)     Neapstrādātu buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošana (izciršanas kārtība, vietējās/noteiktas zālāju šķirnes un/vai apsēšanas kārtība, atkārtota apsēšana ar reģionālām šķirnēm, pesticīdu neizmantošana, kūtsmēslu un/vai minerālmēslu nelietošana), neapūdeņošana, izvairīšanās no augsnes sablīvēšanas.

    4)     Lauku robežas, joslas laukā un gabali, ko apsaimnieko savvaļas dzīvnieku/konkrētas faunas vajadzībām (lauka malas ar zālaugiem, ligzdu aizsardzība, savvaļas puķu joslas, , vietējo kultūru sēklu sajaukums, nenovāktas kultūras).

    5)     Ainavas elementu (koku, lauku aizsardzības joslu, krasta koku veģetācijas, akmens mūru (terašu), grāvju un dīķu) apsaimniekošana (potēšana, apgriešana, termiņi, paņēmieni, atjaunošana).

    6)     Kūdrainas/mitras aramzemes augsnes saglabāšana zem zālājiem (neizmantojot mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus).

    7)     Audzēšana aramzemē notiek, neizmantojot mēslojumu (minerālmēslus un kūtsmēslus) un/vai augu aizsardzības līdzekļus, zemi neapūdeņojot un divus gadus pēc kārtas noteiktā vietā nesējot vienu un to pašu kultūru (*).

    8)     Ilggadīgo zālāju pārveidošana par ekstensīvi izmantotiem pastāvīgiem zālājiem.

    (*)    Prakse, ievērojot 29. panta 6. punkta c) apakšpunktā minēto metodi.

    VIb PIELIKUMS

    32. panta 1.a punktā minētā EKOLOĢISKI NOZĪMĪGAS PLATĪBAS PĀRRĒĶINU TABULA

    Iezīmes

    Pārrēķina koeficients

    Svēruma koeficients

    Ekoloģiski nozīmīga platība

    Papuvē esoša zeme

     

     

     

    Terases

     

     

     

    Ainavas elementi

     

     

     

    Buferjoslas

     

     

     

    Agromežsaimniecības hektāri

     

     

     

    Atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām

     

     

     

    Platības ar īscirtmeta atvasājiem

     

     

     

    25. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētās apmežotās platības

     

     

     

    Platības, ko veido secīgas kultūras vai ekoloģisks segums

     

     

     

    Platības, ko veido slāpekļsaistītāju kultūras

     

     

     

    VII PIELIKUMS

    ATBILSTĪBAS TABULA

    [juristiem lingvistiem – pabeigt vēlāk]

    Regula (EK) Nr. 73/2009

    Šī regula

    Regula (ES) Nr. […] [HR]

    1. pants

    1. pants

    -

    -

    2. pants

    -

    2. pants

    4. pants

    -

    -

    5. panta 2. punkts

    -

    3. pants

    5. pants

    -

    4. panta 1. punkts

    -

    91. pants

    4. panta 2. punkts

    -

    95. pants

    5. pants

    -

    93. pants

    6. panta 1. punkts

    -

    94. pants

    6. panta 2. punkts

    -

    -

    7. pants

    -

    -

    8. panta 1. un 2. punkts

    7. panta 1. un 3. punkts

    -

    -

    7. panta 2. punkts

    -

    9. pants

    -

    -

    10. pants

    -

    -

    11. panta 1. un 2. punkts

    -

    25. panta 1. un 2. punkts

    -

    8. pants

    -

    12. panta 1. un 2. punkts

    -

    12. pants

    12. panta 3. punkts

    -

    14. pants

    12. panta 4. punkts

    -

    -

    13. pants

    -

    13. panta 2. punkts

    14. pants

    -

    68. pants

    15. pants

    -

    69. pants

    16. pants

    -

    70. pants

    17. pants

    -

    71. pants

    18. pants

    -

    72. pants

    19. pants

    -

    73. pants

    20. pants

    -

    75. pants

    21. pants

    -

    75. panta 4. punkts

    22. pants

    -

    96. pants

    23. pants

    -

    97. pants

    24. pants

    -

    99. pants

    25. pants

    -

    100. pants

    26. pants

    -

    63. pants

    27. panta 1. punkts

    -

    102. panta 3. punkts

    27. panta 2. punkts

    -

    49. pants

    27. panta 3. punkts

    -

    69. panta 3. punkts

    -

    9. pants

    -

    28. panta 1. un 2. punkts

    10. panta 1., 3. un 4. punkts

    -

    -

    10. panta 2. punkts

    -

    28. panta 3. punkts

    23. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa

    -

    -

    23. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļa, c) un d) apakšpunkts

    -

    -

    11. pants

    -

    29. pants

    -

    76. pants

    30. pants

    -

    62. pants

    31. pants

    -

    2. panta 2. punkts

    32. pants

    15. pants

    -

    33. panta 1. punkts

    18. panta 1. punkts

    -

    -

    18. panta 2. punkts

    -

    34. panta 1. un 2. punkts

    25. panta 1. un 2. punkts

    -

    35. pants

    26. pants

    -

    36. pants

    -

    -

    37. pants

    12. pants

    -

    -

    14. pants

    -

    38. pants

    -

    -

    39. panta 1. punkts

    25. panta 3. punkts

    -

    40. panta 1. punkts

    6. panta 1. punkts

    -

    40. panta 2. punkts

    19. panta 3. punkts

    -

    41. panta 1. punkts

    23. panta 1. punkts

    -

    41. panta 2. punkts

    23. panta 3. un 4. punkts

    -

    41. panta 3. punkts

    23. panta 5. punkta a) apakšpunkts

    -

    41. panta 5. punkts

    23. panta 5. punkta b) apakšpunkts

    -

    -

    23. panta 2., 6. un 7. punkts

    -

    41. panta 6. punkts

    22. panta 4. punkts

    -

    42. pants

    24. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    -

    43. panta 1. un 2. punkts

    25. panta 1. un 2. punkts

    -

    43. panta 3. punkts

    -

    -

    44. pants

    -

    -

    45. pants

    -

    -

    -

    -

    -

    -

    19. panta 1. un 2. punkts

    -

    46. panta 1.−4. punkts

    20. panta 1.−4. punkts

    -

    46. panta 5. punkts

    -

    -

    -

    21. pants

     

    47. panta 1. punkts

    -

    -

    47. panta 2. punkts

    22. panta 1. punkts, reģionāla piemērošana

    -

    -

    22. panta 1. punkts, piemērošana valsts līmenī

    -

    -

    22. panta 2., 3., 5., 6. un 7. punkts

    -

    48. pants

    -

    -

    49. pants

    -

    -

    50. pants

    -

    -

    51. pants

    -

    -

    52. pants

    -

    -

    53. pants

    -

    -

    54. pants

    -

    -

    55. pants

    -

    -

    56. pants

    -

    -

    57. pants

    -

    -

    57.a pants

    17.b pants

    -

    58. pants

    -

    -

    59. pants

    -

    -

    60. pants

    -

    -

    61. pants

    -

    -

    62. pants

    -

    -

    63. pants

    -

    -

    64. pants

    -

    -

    65. pants

    -

    -

    66. pants

    -

    -

    67. pants

    -

    -

    68. pants

    -

    -

    69. pants

    -

    -

    70. pants

    -

    -

    71. pants

    -

    -

    72. pants

    -

    -

    73. pants

    -

    -

    74. pants

    -

    -

    75. pants

    -

    -

    76. pants

    -

    -

    77. pants

    -

    -

    78. pants

    -

    -

    79. pants

    -

    -

    80. pants

    -

    -

    81. pants

    -

    -

    82. pants

    -

    -

    83. pants

    -

    -

    84. pants

    -

    -

    85. pants

    -

    -

    86. pants

    -

    -

    87. pants

    -

    -

    88. pants

    42. pants

    -

    89. pants

    43. pants

    -

    90. pants

    44. pants

    -

    91. pants

    45. pants

    -

    92. pants

    46. pants

    -

    93. pants

    -

    -

    94. pants

    -

    -

    95. pants

    -

    -

    96. pants

    -

    -

    97. pants

    -

    -

    98. pants

    -

    -

    99. pants

    -

    -

    100. pants

    -

    -

    101. pants

    -

    -

    102. pants

    -

    -

    103. pants

    -

    -

    104. pants

    -

    -

    105. pants

    -

    -

    106. pants

    -

    -

    107. pants

    -

    -

    108. pants

    -

    -

    109. pants

    -

    -

    110. pants

    -

    -

    111. pants

    -

    -

    112. pants

    -

    -

    113. pants

    -

    -

    114. pants

    -

    -

    115. pants

    -

    -

    116. pants

    -

    -

    117. pants

    -

    -

    118. pants

    -

    -

    119. pants

    -

    -

    120. pants

    -

    -

    121. pants

    16. un 16.a pants

    -

    122. pants

    -

    -

    123. pants

    -

    -

    124. pants

    -

    -

    124. panta 6. punkts

    -

    98. pants

    125. pants

    -

    -

    126. pants

    -

    -

    127. pants

    -

    -

    128. pants

    -

    -

    129. pants

    -

    -

    130. pants

    -

    -

    131. pants

    -

    -

    132. pants

    17. un 17.a pants

    -

    133. pants

    -

    -

    -

    28. pants

    -

    -

    29. pants

    -

    -

    20. pants

    -

    -

    31. pants

    -

    -

    32. pants

    -

    -

    33. pants

    -

    -

    34. pants

    -

    -

    35. pants

    -

    -

    36. pants

    -

    -

    37. pants

    -

    -

    47. pants

    -

    -

    48. pants

    -

    -

    49. pants

    -

    -

    50. pants

    -

    -

    51. pants

    -

    134. pants

    -

    -

    135. pants

    -

    -

    136. pants

    -

    -

    -

    52. pants

    -

    137. pants

    -

    -

    138. pants

    3. pants

    -

    139. pants

    13. pants

    -

    140. pants

    53. pants

    -

    141. pants

    56. pants

    -

    142. pants

    55. pants

    -

    142. panta r) punkts

    54. pants

    -

    143. pants

    -

    -

    144. pants

    -

    -

    145. pants

    -

    -

    146. pants

    55. pants

    -

    146.a pants

    -

    -

    147. pants

    56. pants

    -

    148. pants

    -

    -

    149. pants

    57. pants

    -

    __________________

    • [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
    • [2]  OV C 191, 29.6.2012., 116. lpp. un OV C 44, 15.2.2013., 159. lpp.
    • [3]  OV C 225, 27.7.2012., 174. lpp.
    • [4]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0084.
      * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
    • [5]               OV C …
    • [6]               OV C 191, 29.6.2012., 116. lpp. un OV C 44, 15.2.2013., 159. lpp.
    • [7]               OV C 225, 27.7.2012., 174. lpp.
    • [8]               Eiropas Parlamenta ... nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes ... lēmums.
    • [9]             Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) Nr. […] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (OV L …, …, … lpp.).
    • [10]             OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.
    • [11]             OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.
    • [12]             Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK), Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.). Regula ir atcelta un aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 73/2009.
    • [13]             Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
    • [14]             Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.). Regula atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) Nr. … [RDR].
    • [15]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L, ….lpp.).
    • [16]             Padomes Regula (EK) Nr. 637/2008 (2008. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un ievieš kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programmas (OV L 178, 5.7.2008., 1. lpp.).
    • [17]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
    • [18]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
    • [19]             OV C 35, 9.2.2012., 1. lpp.
    • [20]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
    • [21]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000. 1. lpp.).

    NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTA PIELIKUMS

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS par Tiešo maksājumu regulas 9. panta 2. punktu

    Tiešo maksājumu regulas projekta 9. panta 2. punkts neliedz lauksaimniekam izīrēt ēkas vai to daļas trešām pusēm vai turēt sava īpašumā staļļus, ar noteikumu, ka minētās darbības nav lauksaimnieka galvenā nodarbošanās.

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS par saistīto atbalstu

    Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, jo īpaši tādiem produktiem, kas nav tiesīgi saņemt saistīto atbalstu saskaņā ar Tiešo maksājumu regulas 38. panta 1. punktu, Komisija stingri novēro minēto produktu tirgu attīstību, un nopietnas tirgus krīzes gadījumā tā var izmantot visus atbilstīgos pasākumus, kuri ir tās rīcībā, lai uzlabotu tirgus stāvokli.

    Attīstības komitejas atzinums (25.6.2012)

    Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām
    (COM(2011)0625 – C7‑0336/2011 – 2011/0280(COD))

    Atzinumu sagatavoja: Birgit Schnieber-Jastram

    ĪSS PAMATOJUMS

    Raugoties no attīstības politikas viedokļa, varētu ieteikt tādu KLP, kas pilnībā atšķiras no Komisijas iesniegtajiem reformu priekšlikumiem. Vērienīgākai KLP reformai, ar kuru saskaņā stingrāk tiktu ievēroti tiešo maksājumu mērķi un pakāpeniski tiktu likvidēti saistītie maksājumi, būtu lielāka ietekme uz pārējo traucējumu novēršanu, kurus pasaules tirgos rada KLP.

    Tomēr līdzšinējo KLP reformu laikā ir atrisinātas vairākas labi zināmas neatbilstības, un pašreizējos Komisijas priekšlikumos šī tendence turpinās. Maksājumi lauku saimniecībām lielā mērā ir tikuši atdalīti, un ir ievērojami samazināta tirgus intervences mehānismu un eksporta kompensāciju nozīme.

    Viens no būtiskākajiem jauninājumiem jaunākajā reformu priekšlikumā ir tiešo maksājumu obligātais „ekoloģiskais” komponents, kas, visā ES atbalstot vides pasākumus, nodrošina prioritāti klimata un vides politikas mērķiem. Tas neradīs konkurējošu stāvokli ar lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs. Turklāt obligātie vides pasākumi sekmēs to klimata pārmaiņu ierobežošanu, kuras spēcīgi ietekmē daudzas jaunattīstības valstis. Referente stingri atbalsta Komisijas priekšlikumā ietverto „ekoloģisko” komponentu, lai gan detaļas varētu tikt uzlabotas.

    Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, joprojām ir reālas problēmas, kuras būtu jārisina no attīstības politikas viedokļa. Reformētajai KLP joprojām ir ārēja ietekme, kas Komisijas priekšlikumos nav pietiekami atspoguļota. Tādēļ rūpīgi jāpārbauda KLP noteikumi, ņemot vērā Līgumā noteikto pienākumu nodrošināt attīstības politikas saskaņotību (APS) (LESD 208. pants).

    KLP nav vienādas ietekmes uz visām jaunattīstības valstīm, tomēr ir zināms, ka konkrētos gadījumos atsevišķi KLP pasākumi jaunattīstības valstīs var izraisīt importa apjoma palielināšanos, kas apdraud vietējo lauksaimnieku iztiku un ierobežo lauksaimniecības nozaru politiskās nostādnes, kuras jaunattīstības valstīs ir pieņemtas, lai uzlabotu šo valstu ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku. Turklāt, ņemot vērā plašāku APS nozīmi, kas pārsniedz principu „neradīt kaitējumu”, daži otrā pīlāra elementi varētu palīdzēt sinerģiju veidošanā un uzlabot Eiropas un jaunattīstības valstu lauksaimnieku sadarbību.

    Tādēļ referente ierosina izdarīt grozījumus, ievērojot turpmāk minētos aspektus.

    ●   KLP būtu jāietver plašākā ES attīstības politikas saskaņotības sistēmā, un tās ārējo ietekmi vajadzētu cieši uzraudzīt, iesaistot šajā darbā partnervalstu valdības un ieinteresētās personas.

    ●   Eksporta subsīdijas būtu pakāpeniski jālikvidē. Tikmēr eksporta kompensācijas nevajadzētu piešķirt, ja vietējos ražotājus jaunattīstības valstīs apdraud būtiska kaitējuma risks. Parasti tādi drošības tīkla pasākumi kā intervences iepirkumi var izraisīt ārpuskopienas ražotāju pielāgošanās izmaksu aizstāšanu.

    ●   ES politika un atkarība no proteīnaugu importa rada negatīvu vides un sociālo ietekmi jaunattīstības valstīs, kas nodarbojas ar eksportu. Pākšaugu kultūru audzēšanas veicināšana Eiropā varētu arī mazināt klimata pārmaiņas un pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību un augsnes auglību.

    ●   Tiešos maksājumus nevajadzētu saistīt ar ražošanu, lai „panāktu līdzvērtīgu konkurenci starp ES un jaunattīstības valstu lauksaimniecības produktiem, tā veicinot godīgu tirdzniecību un ilgspējīgu izaugsmi”, kā to jau ierosināja Attīstības komiteja 2011. gadā.

    Referente apzinās, ka ar šīm izmaiņām vien nepietiks, lai atrisinātu vispārējo pārtikas nodrošinātības problēmu un novērstu jaunattīstības valstu bažas attiecībā uz lauksaimniecības tirgu darbību. Pārējās politikas, jo īpaši ES tirdzniecības politika, tāpat kā enerģētikas vai pārtikas nekaitīguma politika, smagi ietekmē jaunattīstības valstis, tomēr šīs problēmas nevar risināt šā reformu priekšlikuma kontekstā. Piemēram, ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem būtu jāļauj un jāmudina jaunattīstības valstis, kas ir pārtikas neto importētājas, pārveidot un stiprināt lauksaimniecības nozari.

    Attīstības politika un politiskais dialogs ir jāizmanto mērķtiecīgi, lai jaunattīstības valstis spētu gūt labumu no starptautiskās lauksaimniecības produktu tirdzniecības un piemērot modernus tirgus pārvaldības instrumentus, kā to dara Savienība. Šajā sakarībā viena no problēmām ir varas koncentrācija noteiktos pārtikas ķēdes posmos. Jaunattīstības valstīs lielākajiem ražotājiem parasti ir vairāk priekšrocību uz eksportu virzītas lauksaimniecības jomā.

    Būtiskākā problēma APS rodas tad, ja jaunattīstības valstu un Eiropas intereses atšķiras. Ilgtermiņā šīs intereses var saskaņot un var sekmēt visām pusēm izdevīgu risinājumu rašanu. Tādējādi referentes priekšlikumā nav paredzēts ierobežot leģitīmos KLP mērķus, bet izdarīt selektīvus pielāgojumus, ja, raugoties no attīstības politikas viedokļa, tie ir uzskatāmi par nepieciešamiem.

    GROZĪJUMI

    Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

    Grozījums Nr.  1

    Regulas priekšlikums

    1.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (1a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu šai reformai būtu jānodrošina, lai KLP tiktu ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisku organizāciju apstiprinātie mērķi. Pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu apdraudēt jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV) pārtikas ražošanas jaudu un ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, un tiem būtu jāveicina Savienības saistību izpilde klimata pārmaiņu mazināšanas jomā.

    Pamatojums

    Saskaņā ar LESD 208. pantu visās ES politikās, kuras var ietekmēt jaunattīstības valstis, ir jāņem vērā attīstības mērķi. ES attīstības sadarbības galvenie mērķi ir sekmēt jaunattīstības valstu lauksaimniecības attīstību un uzlabot vispārējo nodrošinājumu ar pārtiku. ES lauksaimniecības politikai ir ārēja ietekme, kas jo īpaši skar lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Atbilstoši APS principam iespējamā ietekme uz vietējiem lauksaimniecības tirgiem un vietējiem ražotājiem jaunattīstības valstīs ir jāuzrauga un, kad vien iespējams, jānovērš.

    Grozījums Nr.  2

    Regulas priekšlikums

    26. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (26) Viens no jaunās KLP mērķiem ir uzlabot ekoloģiskos rādītājus, paredzot tiešo maksājumu obligātu “ekoloģisko” komponentu, kas atbalstīs visā Savienībā īstenojamu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Šajā nolūkā daļa no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai papildus pamatmaksājumam piešķirtu gada maksājumu par obligātu praksi, kas lauksaimniekiem jāievēro, par prioritāti izvirzot gan klimata, gan vides politikas mērķus. Šāda prakse būtu jāveic kā vienkāršas, vispārinātas, ārpuslīgumiskas un ikgadējas darbības, kas pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības un ir saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības. Šāda prakse būtu jānosaka kā obligāta arī tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas Natura 2000 teritorijās, uz kurām attiecas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, ciktāl šāda prakse ir saderīga ar minēto direktīvu mērķiem. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu vispārēji atzīto labvēlīgo ietekmi uz vidi, lauksaimniekiem, kuri pilda Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu paredzētos nosacījumus, būtu jāgūst labums no “ekoloģiskā” komponenta bez papildu pienākumu izpildes. “Ekoloģiskā” komponenta neievērošanai būtu jānoved pie sodu piemērošanas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. pantu.

    (26) Viens no jaunās KLP mērķiem ir uzlabot ekoloģiskos rādītājus, paredzot tiešo maksājumu obligātu “ekoloģisko” komponentu, kas atbalstīs visā Savienībā īstenojamu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Šajā nolūkā daļa no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai papildus pamatmaksājumam piešķirtu gada maksājumu par obligātu praksi, kas lauksaimniekiem jāievēro, par prioritāti izvirzot gan klimata, gan vides politikas mērķus. Šāda prakse būtu jāveic kā vienkāršas, vispārinātas, ārpuslīgumiskas un ikgadējas darbības, kas pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības un ir saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, dažādu kultūru augsekas sistēma, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības un tādu kultūru audzēšana, kuras labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi, palīdz samazināt ražošanas izmaksas un stimulē vietējos dzīvnieku barības tirgus. Šāda prakse būtu jānosaka kā obligāta arī tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas Natura 2000 teritorijās, uz kurām attiecas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, ciktāl šāda prakse ir saderīga ar minēto direktīvu mērķiem. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu vispārēji atzīto labvēlīgo ietekmi uz vidi, lauksaimniekiem, kuri pilda Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu paredzētos nosacījumus, būtu jāgūst labums no “ekoloģiskā” komponenta bez papildu pienākumu izpildes. “Ekoloģiskā” komponenta neievērošanas gadījumā būtu jāpiemēro sodi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. pantu.

    Grozījums Nr.  3

    Regulas priekšlikums

    33. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (33) Būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, skaidri noteiktos gadījumos izmantot saistītajam atbalstam konkrētās nozarēs. Resursi, kurus var izmantot saistītā atbalsta sniegšanai, būtu jāierobežo līdz noteiktam apjomam, vienlaikus ļaujot šādu atbalstu piešķirt dalībvalstīs vai to konkrētos reģionos, kuros ir īpaša situācija, proti, kuros konkrēti lauksaimniecības veidi vai lauksaimniecības sektori ir sevišķi svarīgi ekonomisku, vides un/vai sociālu iemeslu dēļ. Būtu jāatļauj dalībvalstīm šādam atbalstam izmantot līdz 5 % no valsts maksimālā apjoma vai līdz 10 %, ja to saistītā atbalsta apjoms vismaz vienā gadā 2010.−2013. gada periodā pārsniedza 5 %. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ir pierādītas konkrētas aktuālas reģiona vajadzības un saņemts Komisijas apstiprinājums, būtu jāatļauj dalībvalstīm izmantot vairāk par 10 % no valsts maksimālā apjoma. Saistītais atbalsts būtu jāpiešķir tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu šajos reģionos. Šādam atbalstam būtu jābūt pieejamam arī lauksaimniekiem, kuriem 2013. gada 31. decembrī ir īpašas maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kuriem nav atbalsttiesīgu hektāru maksājumtiesību aktivizēšanai. Attiecībā uz tāda brīvprātīga saistītā atbalsta apstiprināšanu, kas pārsniedz 10 % no dalībvalstij noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, Komisija būtu jāpilnvaro arī pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

    (33) Līdz 2016. gada beigām būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, skaidri noteiktos gadījumos izmantot saistītajam atbalstam konkrētās nozarēs. Resursi, kurus var izmantot saistītā atbalsta sniegšanai, būtu jāierobežo līdz noteiktam apjomam, vienlaikus ļaujot šādu atbalstu piešķirt dalībvalstīs vai to konkrētos reģionos, kuros ir īpaša situācija, proti, kuros konkrēti lauksaimniecības veidi vai lauksaimniecības sektori ir sevišķi svarīgi ekonomisku, vides un/vai sociālu iemeslu dēļ. Būtu jāatļauj dalībvalstīm šādam atbalstam izmantot līdz 5 % no valsts maksimālā apjoma vai līdz 10 %, ja to saistītā atbalsta apjoms vismaz vienā gadā 2010.−2013. gada periodā pārsniedza 5 %. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ir pierādītas konkrētas aktuālas reģiona vajadzības un saņemts Komisijas apstiprinājums, būtu jāatļauj dalībvalstīm izmantot vairāk par 10 % no valsts maksimālā apjoma. Saistītais atbalsts būtu jāpiešķir tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu šajos reģionos. Šādam atbalstam būtu jābūt pieejamam arī lauksaimniekiem, kuriem 2013. gada 31. decembrī ir īpašas maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kuriem nav atbalsttiesīgu hektāru maksājumtiesību aktivizēšanai. Attiecībā uz tāda brīvprātīga saistītā atbalsta apstiprināšanu, kas pārsniedz 10 % no dalībvalstij noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, Komisija būtu jāpilnvaro arī pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

    Pamatojums

    Apsvērums būtu jāsaskaņo ar ierosinātajām izmaiņām noteikumos par saistīto atbalstu.

    Grozījums Nr.  4

    Regulas priekšlikums

    3.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    3.a pants

     

    Attīstības politikas saskaņotība

     

    Saskaņā ar LESD 208. pantu šīs regulas īstenošanā ņem vērā attīstības sadarbības mērķus, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisku organizāciju apstiprinātos mērķus. Saskaņā ar šo regulu īstenotie pasākumi neapdraud jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV), pārtikas ražošanas jaudu un ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, un tie veicina Savienības saistību izpildi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā.

    Pamatojums

    Saskaņā ar LESD 208. pantu visās ES politikās, kuras var ietekmēt jaunattīstības valstis, ir jāņem vērā attīstības mērķi. ES attīstības sadarbības galvenie mērķi ir sekmēt jaunattīstības valstu lauksaimniecības attīstību un uzlabot vispārējo nodrošinātību ar pārtiku. ES lauksaimniecības politikai ir ārēja ietekme, kas jo īpaši skar lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Atbilstoši APS principam iespējamā ietekme uz vietējiem lauksaimniecības tirgiem un vietējiem ražotājiem jaunattīstības valstīs ir jāuzrauga un, kad vien iespējams, jānovērš.

    Grozījums Nr.  5

    Regulas priekšlikums

    32. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Lauksaimnieki nodrošina to, ka vismaz 7 % no to atbalsttiesīgajiem hektāriem, kas definēti 25. panta 2. punktā, izņemot ilggadīgo zālāju platības, ir atvēlēti ekoloģiski nozīmīgām platībām, piemēram, papuvēm, terasēm, ainavas elementiem, buferjoslām un apmežotām platībām, kas minētas 25. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

    Lauksaimnieki nodrošina to, ka vismaz 7 % no to atbalsttiesīgajiem hektāriem, kas definēti 25. panta 2. punktā, izņemot ilggadīgo zālāju platības, ir atvēlēti ekoloģiski nozīmīgām platībām, piemēram, papuvēm, terasēm, ainavas elementiem, buferjoslām, platībām, kurās audzē slāpekļsaistītājas kultūras, un apmežotām platībām, kas minētas 25. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

    Grozījums Nr.  6

    Regulas priekšlikums

    59. pants – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Tomēr 14.pantu, 20. panta 5. punktu, 22. panta 6. punktu, 35. panta 1. punktu, 37. panta 1. punktu un 39. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    Tomēr 14. pantu, 20. panta 5. punktu, 22. panta 6. punktu, 35. panta 1. punktu, 37. panta 1. punktu un 39. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

     

    Šīs regulas 38.–41. pantu piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim.

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Lauksaimniekiem paredzētie tiešie maksājumi, kurus veic saskaņā ar KLP atbalsta shēmām

    Atsauces

    COM(2011)0625 – C7-0336/2011 – 2011/0280(COD)

    Atbildīgā komiteja

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    AGRI

    25.10.2011

     

     

     

    Atzinumu sniedza

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    DEVE

    25.10.2011

    Atzinumu sagatavoja

           Iecelšanas datums

    Birgit Schnieber-Jastram

    7.11.2011

    Izskatīšana komitejā

    24.4.2012

     

     

     

    Pieņemšanas datums

    19.6.2012

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    25

    0

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Thijs Berman, Michael Cashman, Véronique De Keyser, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Filip Kaczmarek, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Keith Taylor, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Gesine Meissner, Csaba Őry, Judith Sargentini, Patrizia Toia

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Ioan Enciu, Gabriele Zimmer

    Budžeta komitejas atzinums (16.10.2012)

    Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām
    (COM(2011)0625 – C7‑0336/2011 – 2011/0280(COD))

    Atzinumu sagatavoja: Giovanni La Via

    ĪSS PAMATOJUMS

    Tiešie maksājumi lauksaimniekiem ir nozīmīgs KLP elements, un pašreizējā reformā tie tiek uzskatīti par prioritāriem. Reformas mērķis ir līdzsvarot ienākumu atbalstu ar jaunajiem publiskajiem uzdevumiem, ar spēcīgu ekoloģisko komponentu integrējot vides prasības pirmajā pīlārā. Ar vidi un klimatu saistītās priekšrocības ir vēl viens iemesls lauksaimnieku ienākumu atbalstam, jo tā mērķis ir nodrošināt, lai visi lauksaimnieki pievērstos šiem jautājumiem. Turklāt tiks ievērotas Savienības finanšu intereses.

    Tā kā gadu gaitā KLP ir kļuvusi sarežģītāka, ir svarīgi, lai, turpmāk īstenojot KLP, lauksaimniekiem tiktu nodrošināts labāks regulējums un ievērojami samazināts birokrātisms. Būtu jānovērš jebkāds nepamatots un pārmērīgs administratīvais slogs un izmaksas valsts iestādēm, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu fiskālo konsolidāciju un ierobežotos resursus. Izdevumiem ir jābūt mērķtiecīgiem, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu pārvaldību ar mērķi, īstenojot daudzfunkcionālu KLP, nodrošināt svarīgas sabiedriskās preces.

    Komisijas priekšlikuma mērķis ir vispārīgi raksturot politiskās iespējas, kas ļautu risināt nākotnē paredzamās problēmas lauksaimniecībā un lauku apvidos un sasniegt KLP mērķus, proti, nodrošināt dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un klimata politiku un līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

    Rezumējot, Komisija ierosina trīsdesmit procentus tiešo maksājumu tagad saistīt ar videi labvēlīgas rīcības prasībām, cenšoties nodrošināt to, ka visas lauku saimniecības sniedz ieguvumus vides un klimata jomā. Papildus tiek ierosināts īpašs atbalsts mazajām lauku saimniecībām, lai vienkāršotu tām sniegto atbalstu, papildu atbalsta veidā, kas paredzēts jaunajiem lauksaimniekiem, lai sniegtu viņiem lielākus stimulus turpināt vai uzsākt darbību nozarē. Ir ierosināta arī neobligāta maksājumu shēma mazāk labvēlīgajiem apgabaliem, lai atzītu šo teritoriju nozīmīgumu. Atbildot uz aicinājumiem palielināt taisnīgumu, Komisija ierosina lauku saimniecībām, kuras saņem lielas tiešo maksājumu summas, noteikt nepārsniedzamo summu, kā arī samazināt dalībvalstu atšķirības attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, ko saņem lauksaimnieki. Saistībā ar savstarpēju atbilstību Komisija ierosina konkrētas izmaiņas prasībās, kas attiecas uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, un likumā noteiktajās pārvaldības prasībās.

    Ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstību sabiedrības interešu prasībām saistībā ar maksājumu piešķiršanu.

    Šis atzinums ir sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Komisijas nākamajā daudzgadu finanšu shēmā KLP paredzētajām kopējām summām. Ja šajā priekšlikumā tiktu izdarītas būtiskas izmaiņas, šā atzinuma saturs būtu jāpārskata.

    GrozĪjumi

    Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

    Grozījums Nr.  1

    Regulas priekšlikums

    1.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (1a) Ir jānodrošina, lai 2013. budžeta gadā KLP piešķirtās summas nākamajā finanšu programmu periodā tiktu vismaz saglabātas. Atbilstoši finanšu līdzekļi būs nepieciešami, lai risinātu pārtikas nodrošinātības, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un teritoriālā līdzsvara jautājumus paplašinātā ES, kā arī, lai KLP varētu dot ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” sekmīgā īstenošanā.

    Grozījums Nr.  2

    Regulas priekšlikums

    5.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    5.a pants

     

    2. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms

     

    2013. budžeta gadā KLP piešķirtās summas nākamajā finanšu programmu periodā tiek vismaz saglabātas. Būs nepieciešami atbilstoši finanšu līdzekļi , lai risinātu pārtikas nodrošinātības, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un teritoriālā līdzsvara jautājumus paplašinātā ES, kā arī, lai KLP varētu dot ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” sekmīgā īstenošanā.

    Grozījums Nr.  3

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (a) gada tiešo maksājumu summa ir mazāka par 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kuri gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā fiskālajā gadā, vai

    svītrots

    Grozījums Nr.  4

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Šā panta 1. punktu nepiemēro lauksaimniekiem, kuri iepriekšējā gadā saņēmuši tiešos maksājumus, kas mazāki par EUR 5000.

    svītrots

    Grozījums Nr.  5

    Regulas priekšlikums

    14. pants – 1. punkts – 1. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 10 % no tā valsts gada maksimālā apjoma 2014.−2019. kalendārajam gadam, kas noteikts šīs regulas II pielikumā, darīt pieejamus kā papildu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai.

    1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 25 % no tā valsts gada maksimālā apjoma 2014.−2019. kalendārajam gadam, kas noteikts šīs regulas II pielikumā, darīt pieejamus kā papildu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai.

    Grozījums Nr.  6

    Regulas priekšlikums

    14. pants – 2. punkts – 1. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija un Zviedrija līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 5 % no summas, kas 2015.−2020. gada periodā paredzēta, lai atbalstītu lauku attīstības programmas pasākumus, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA, darīt pieejamus šajā regulā paredzētu tiešo maksājumu veidā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalsta pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmu.

    2. Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija un Zviedrija līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 5 % no summas, kas 2015.−2020. gada periodā paredzēta, lai atbalstītu lauku attīstības programmas pasākumus, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA, darīt pieejamus šajā regulā paredzētu tiešo maksājumu veidā ar nosacījumu, ka vismaz 20 % paliek pieejami no ELFLA. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalsta pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmu.

    Grozījums Nr.  7

    Regulas priekšlikums

    33. pants – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Dalībvalstis piemēro šajā nodaļā minēto maksājumu valsts līmenī vai, piemērojot 20. pantu, reģiona līmenī. Ja piemērošanu veic reģiona līmenī, dalībvalstis katrā reģionā izmanto daļu no maksimālā apjoma, kas noteikts atbilstīgi 3. punktam. Katram reģionam šo daļu aprēķina, attiecīgo reģiona maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 20. panta 2. punktu, dalot ar maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

    2. Dalībvalstis šajā nodaļā minēto maksājumu piemēro atsevišķi visām maksājumtiesībām.

    Grozījums Nr.  8

    Regulas priekšlikums

    33. pants – 3.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    3.a Visas valstu summas, kas nav izlietotas saskaņā ar šo nodaļu, izmanto pasākumu finansēšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1698/2005 saistībā ar lauksaimniecību un vidi.

    Grozījums Nr.  9

    Regulas priekšlikums

    33. pants – 3.b punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    3.b Visas summas, kas radušās no tādiem pamata maksājuma samazinājumiem vai sodiem, kas izriet no šīs nodaļas un 30., 31. un 32. panta saistībā ar nosacījumu neievērošanu, paliek dalībvalstīs un šo dalībvalstu reģionos, kuros tās radušās.

    Grozījums Nr.  10

    Regulas priekšlikums

    33. pants – 3.c punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    3.c Visas summas, kas radušās samazinājuma vai tādu sodu rezultātā, kas noteikti par šā panta un 30., 31., un 32. panta neievērošanu, paliek dalībvalstī un reģionā, kur tās radušās.

    Grozījums Nr.  11

    Regulas priekšlikums

    33. pants – 3.d punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    3.d Neizmantotie līdzekļi no valsts maksimālā apjoma dalībvalstīs, kas bija paredzēti, lai finansētu šajā nodaļā noteiktos maksājumus, paliek dalībvalstīs un tos izmanto lauksaimniecības vides un klimata aizsardzības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../20xx (ELFLA) noteikumiem.

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Lauksaimniekiem paredzētie tiešie maksājumi, kurus veic saskaņā ar KLP atbalsta shēmām

    Atsauces

    COM(2011)0625 – C7-0336/2011 – 2011/0280(COD)

    Atbildīgā komiteja

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    AGRI

    25.10.2011

     

     

     

    Atzinumu sniedza

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    BUDG

    25.10.2011

    Atzinumu sagatavoja

           Iecelšanas datums

    Giovanni La Via

    6.2.2012

    Pieņemšanas datums

    10.10.2012

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    25

    2

    2

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Marta Andreasen, Richard Ashworth, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Potito Salatto, Helga Trüpel, Angelika Werthmann

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Maria Da Graça Carvalho, Georgios Papastamkos, Nils Torvalds, Catherine Trautmann

    Budžeta kontroles komitejas atzinums (10.10.2012)

    Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām
    (COM(2011)0625 – C7‑0336/2011 – 2011/0280(COD))

    Atzinumu sagatavoja: Monika Hohlmeier

    ĪSS PAMATOJUMS

    Attiecībā uz to budžeta kontroles aspektu, kas saistīts ar tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar KLP noteiktajām atbalsta shēmām, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājas prioritāte ir pārredzamība, vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana, vienlaikus saglabājot pārtikas nodrošinājuma, vides ilgtspējas un teritoriālās kohēzijas politikas mērķus.

    Vajadzība pēc vienkāršošanas jau ir minēta Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūcijā par KLP vienkāršošanu (2009/2155(INI)), kurā iekļauti šādi lūgumi un ierosinājumi Komisijai:– ieviešot jaunu regulējumu, vienlaikus likvidēt nevajadzīgos apgrūtinājumus;

      – lai samazinātu KLP īstenošanas izmaksas ES iestādēm, dalībvalstīm un pašiem saņēmējiem, nepieciešama turpmāka KLP vienkāršošana;

      – KLP pasākumiem jābūt proporcionāliem mērķim, un likumdošanas ceļš jāizvēlas tikai tad, ja tam ir reāls pamatojums;

      – jādod dalībvalstīm iespēja lauku attīstības plānos ieviest vienotas likmes zemes gabalu shēmu, jo īpaši mazajās saimniecībās;

      – lai vienkāršotu vienotā maksājuma shēmas noteikumus, vajadzētu atcelt prasību katru gadu sniegt to pašu detalizētu informāciju;

      – turpmākajā sistēmā jāņem vērā vienkāršošanas principi, un par KLP reformas galvenajām prioritātēm jākļūst vienkāršošanai, pārredzamībai un taisnīgumam.

    Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotāja pauž bažas par to, ka, ņemot vērā Komisijas ietekmes novērtējuma (SEC(2011)1153 galīgā redakcija) rezultātus, pašreizējā priekšlikumā iekļauti vairāki noteikumi, kuri varētu apgrūtināt administratīvā sloga samazināšanu, jo īpaši noteikumi par vides saudzēšanu, aktīvajiem lauksaimniekiem, obligātajām shēmām gados jaunajiem lauksaimniekiem, mazajiem lauksaimniekiem u. c.

    Lai pamatotu savu nostāju un iesniegtos grozījumus, atzinuma sagatavotāja vēlas vērst uzmanību uz vairākiem vērā ņemamiem elementiem Komisijas ietekmes novērtējuma „KLP vienkāršošana” 8. pielikumā.

    Jo īpaši 2.4.2. punktā „Ieinteresēto personu apspriešanās rezultāti saistībā ar ietekmes novērtējumu” ir minēts, ka „Daudzi atzina, ka ir svarīgi samazināt administratīvo slogu. Daudzi apgalvoja, ka tieši vides saudzēšana jo īpaši palielinās administratīvo slogu [..]”.

    2.4.3. punktā „Vienkāršošanas ad hoc padomdevēju grupas rezultāti” iekļauts šāds teksts: „Konferences dalībnieki skaidri ļāva saprast, ka daži no apspriežamajiem jaunajiem elementiem (jo īpaši aktīvā lauksaimnieka definīcija, īpaša atbalsta shēma mazajiem lauksaimniekiem un vides saudzēšana) nenozīmētu vienkāršošanu kā tādu, bet drīzāk izraisītu administratīvā un kontroles sloga, kā arī darījumu kļūdu riska pieaugumu”. To ņemot vērā, ieinteresētās puses ierosināja, ka „jaunajiem elementiem jābūt pēc iespējas vienkāršiem, bez pārāk daudziem sarežģītiem nosacījumiem, un dalībvalstu iestādēm jāspēj veikt pārvaldību un kontroli pēc iespējas automātiski un, izmantojot jau esošos instrumentus [..]” un „[..] iecerētie jaunie elementi būs pārvaldāmi un kontrolējami tikai tad, ja dalībvalstīm tiks atļauta nepieciešamā elastība, lai pielāgotos ļoti atšķirīgajām valstu un reģionālajām situācijām [..]”.

    Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotāja pauž bažas arī par 4.2.3. punktā „Ar tiešajiem maksājumiem saistīto juridisko saistību izmaiņu administratīvo izmaksu kvantifikācijas rezultāti laika posmā pēc 2013. gada” minēto novērojumu, jo īpaši par to, ka „rezultāti [..] liecina, ka turpmāko tiešo maksājumu sistēmas kopējās administratīvās izmaksas paaugstinās administratīvās izmaksas par aptuveni 15 %”.

    Visbeidzot 4.3. punktā „Novērtējums atbilstoši plašiem politikas scenārijiem” ir minēts, ka „Gaidāmo administratīvā sloga pieaugumu saistībā ar dažiem jauniem centrālajiem jēdzieniem, kas ļauj labāk pielāgot 1. līmeņa maksājumus (vides saudzēšana un aktīvie lauksaimnieki), varētu daļēji kompensēt ar vienkāršošanu, ko veic, izmantojot mazo lauksaimnieku shēmu, un ar tiešo maksājumu jauno sadalījumu, izmantojot vienotu likmi par hektāru valstu vai reģionālā līmenī.” Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisija cenšas kompensēt apgrūtinošos elementus, piemēram, vides saudzēšanu un aktīvo lauksaimnieku jautājumu tādus, kā tie ir ierosināti, ar pārmērīgu vienkāršošanu attiecībā uz mazo lauksaimnieku shēmu, kuru ierosina kā dalībvalstīm obligātu un kuru atbrīvo no savstarpējās atbilstības noteikumiem. Tāpēc atzinuma sagatavotāja vēlas šo samēru mainīt, ieviešot brīvprātīgu mazo lauksaimnieku shēmu un mazāk apgrūtinošus noteikumus attiecībā uz vides saudzēšanu un aktīvajiem lauksaimniekiem.

    Lai vēl vairāk pamatotu savu nostāju, atzinuma sagatavotāja atsaucas uz 8. pielikuma apakšpielikumu „Vienkāršošanas konferences rezultāti”, kurā minēti konferences rezultāti saistībā ar aktīvajiem lauksaimniekiem un zemes tiesībām un secināts, ka „[..] ir skaidrs, ka neviens no kritērijiem, kas ierosināti nolūkā izveidot aktīva lauksaimnieka definīciju, nav izmantojams kā kopējs rādītājs ES līmenī, ņemot vērā unikālās struktūras un situācijas dažādās valstīs.”

    GROZĪJUMI

    Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

    Grozījums Nr.  1

    Regulas priekšlikums

    1.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (1a) Viens no KLP reformas pamatmērķiem un viena no tās galvenajām prasībām ir administratīvā sloga samazināšana. Šis mērķis ir stingri jāņem vērā, veidojot attiecīgos tiešā atbalsta shēmas noteikumus. Atbalsta shēmu skaits nedrīkst pārsniegt vajadzīgo skaitu, un lauksaimniekiem un dalībvalstīm ir jāspēj pildīt attiecīgās prasības un saistības bez pārmērīgas birokrātijas. Uz praksi vērstas tolerances robežas, saprātīgi de minimis ierobežojumi un atbilstošs uzticēšanās un kontroles samērs ļaus turpmāk samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un saņēmējiem.

    Grozījums Nr.  2

    Regulas priekšlikums

    3. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (3) Būtu skaidri jānorāda, ka saistībā ar šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regula (ES) Nr. […] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību13 [horizontālā KLP Regula; HZR] un atbilstīgi tai pieņemtie noteikumi. Lai nodrošinātu saderību ar citiem juridiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar KLP, daži noteikumi, kuri patlaban paredzēti Regulā (EK) Nr. 73/2009, tagad iekļauti Regulā (ES) Nr. […][HZR], konkrētāk, noteikumi, lai garantētu tiešo maksājumu saņemšanas noteikumos paredzēto pienākumu ievērošanu, ieskaitot pārbaudes un administratīvo pasākumu un administratīvo sodu piemērošanu to neievērošanas gadījumā, noteikumi, kas saistīti ar savstarpējo atbilstību, piemēram, likumā noteiktās pārvaldības prasības, labi lauksaimniecības un vides apstākļi, attiecīgo pasākumu uzraudzība un novērtēšana, kā arī noteikumi, kas saistīti ar nepamatoti veiktu maksājumu atgūšanu.

    (3) Būtu skaidri jānorāda, ka saistībā ar šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regula (ES) Nr. […] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību13 [horizontālā KLP Regula; HZR] un atbilstīgi tai pieņemtie noteikumi. Lai nodrošinātu saderību ar citiem juridiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar KLP, daži noteikumi, kuri patlaban paredzēti Regulā (EK) Nr. 73/2009, tagad iekļauti Regulā (ES) Nr. […][HZR], konkrētāk, noteikumi, lai garantētu tiešo maksājumu saņemšanas noteikumos paredzēto pienākumu ievērošanu, ieskaitot pārbaudes un administratīvo pasākumu un administratīvo sodu piemērošanu to neievērošanas gadījumā, noteikumi, kas saistīti ar savstarpējo atbilstību, piemēram, likumā noteiktās pārvaldības prasības, labi lauksaimniecības un vides apstākļi, attiecīgo pasākumu uzraudzība un novērtēšana, kā arī noteikumi, kas saistīti ar nepamatoti veiktu maksājumu atgūšanu. Sertifikācijas iestādes uzdevumiem un pienākumam sniegt atzinumu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā arī par pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu nevajadzētu radīt papildu administratīvo slogu dalībvalstīs.

    Grozījums Nr.  3

    Regulas priekšlikums

    4. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (4) Saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā organizētu pienācīgu apspriešanos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (4) Saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus. Deleģē tikai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus leģislatīvo aktu elementus. Pilnvaru deleģēšanas mērķus, saturu, darbības jomu un ilgumu vajadzētu skaidri noteikt leģislatīvajā aktā, kā arī to, kādā jomā būtiskie elementi ir saistīti tikai ar leģislatīvo aktu, un tātad uz šiem elementiem neattiecas pilnvaru deleģēšana. Tāpēc visus nozīmīgus tiesiskos aspektus nosaka pamataktā. Komisija nodrošina, lai ar deleģētajiem aktiem saistītais administratīvais slogs nepārsnigtu stingri noteikto vajadzīgo apmēru. Turklāt ir jāgarantē tiesiskā noteiktība. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā samazinātu administratīvās izmaksas un organizētu pienācīgu apspriešanos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    Grozījums Nr.  4

    Regulas priekšlikums

    8. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (8) Lai ņemtu vērā jaunus tiesību aktus par atbalsta shēmām, kas varētu tikt pieņemti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai grozītu šajā regulā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu.

    (8) Lai ņemtu vērā jaunus tiesību aktus par atbalsta shēmām, kas varētu tikt pieņemti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai grozītu šīs regulas I pielikumā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu.

    Grozījums Nr.  5

    Regulas priekšlikums

    13. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13) Pieredze dažādu lauksaimniekiem paredzētu atbalsta shēmu piemērošanā liecina, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts saņēmējiem, kuru uzņēmējdarbības mērķis nav vai tikai nelielā mērā ir lauksaimnieciskās darbības veikšana, piemēram, lidostām, dzelzceļa sabiedrībām, nekustamā īpašuma uzņēmumiem un sporta laukumu apsaimniekotājiem. Lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu, dalībvalstīm būtu jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas šādām fiziskām un juridiskām personām. Mazāki nepilna laika lauksaimnieki tiešā veidā palīdz uzturēt lauku apvidu dzīvīgumu, šā iemesla dēļ viņiem nevajadzētu liegt iespēju saņemt tiešos maksājumus.

    (13) Pieredze dažādu lauksaimniekiem paredzētu atbalsta shēmu piemērošanā liecina, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts saņēmējiem, kuru uzņēmējdarbības mērķis nav vai tikai nelielā mērā ir lauksaimnieciskās darbības veikšana, piemēram, lidostām, dzelzceļa sabiedrībām, nekustamā īpašuma uzņēmumiem un sporta laukumu apsaimniekotājiem. Lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu, dalībvalstīm būtu jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas šādām fiziskām un juridiskām personām. Tomēr šiem noteikumiem ir jānodrošina izmaksu lietderība un jānovērš pārmērīgs administratīvais slogs dalībvalstīm un saņēmējiem. Mazāki nepilna laika lauksaimnieki tiešā veidā palīdz uzturēt lauku apvidu dzīvīgumu, šā iemesla dēļ viņiem nevajadzētu liegt iespēju saņemt tiešos maksājumus.

    Grozījums Nr.  6

    Regulas priekšlikums

    26. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (26) Viens no jaunās KLP mērķiem ir uzlabot ekoloģiskos rādītājus, paredzot tiešo maksājumu obligātu “ekoloģisko” komponentu, kas atbalstīs visā Savienībā īstenojamu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Šajā nolūkā daļa no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai papildus pamata maksājumam piešķirtu gada maksājumu par obligātu praksi, kas lauksaimniekiem jāievēro, par prioritāti izvirzot gan klimata, gan vides politikas mērķus. Šāda prakse būtu jāveic kā vienkāršas, vispārinātas, ārpuslīgumiskas un ikgadējas darbības, kas pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības un ir saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības. Šāda prakse būtu jānosaka kā obligāta arī tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas Natura 2000 teritorijās, uz kurām attiecas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, ciktāl šāda prakse ir saderīga ar minēto direktīvu mērķiem. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu vispārēji atzīto labvēlīgo ietekmi uz vidi, lauksaimniekiem, kuri pilda Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu paredzētos nosacījumus, būtu jāgūst labums no “ekoloģiskā” komponenta bez papildu pienākumu izpildes. “Ekoloģiskā” komponenta neievērošanai būtu jānoved pie sodu piemērošanas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. pantu.

    (26) Viens no jaunās KLP mērķiem ir uzlabot ekoloģiskos rādītājus, paredzot tiešo maksājumu obligātu „ekoloģisko” komponentu, kas atbalstīs visā Savienībā īstenojamu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Šajā nolūkā daļa no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai papildus pamata maksājumam piešķirtu gada maksājumu par obligātu praksi, kas lauksaimniekiem jāievēro, par prioritāti izvirzot gan klimata, gan vides politikas mērķus. Šāda prakse būtu jāveic kā vienkāršas, vispārinātas, ārpuslīgumiskas un ikgadējas darbības, kas pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības un ir saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā valstu un reģionu īpatnības. Pārredzamības un efektivitātes labad ir jānovērš praktiskie šķēršļi lauksaimniekiem un administratīvā sarežģītība iestādēm; lai racionalizētu administratīvās procedūras saistībā ar šiem pasākumiem, visas lauksaimnieciskās darbības pārbaudes pēc iespējas jāveic vienlaikus; Šāda prakse būtu jānosaka arī tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas Natura 2000 teritorijās, uz kurām attiecas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, ciktāl šāda prakse ir saderīga ar minēto direktīvu mērķiem. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu vispārēji atzīto labvēlīgo ietekmi uz vidi, lauksaimniekiem, kuri pilda Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu paredzētos nosacījumus, būtu jāgūst labums no „ekoloģiskā” komponenta bez papildu pienākumu izpildes. Platības, kurās audzē kultūraugus, neizmantojot slāpekli saturošus mēslošanas līdzekļus, vai platības, kurās aug daudzgadīgas enerģijas kultūras, ir uzskatāmas par ekoloģiski nozīmīgām platībām. Tas pats attiecas arī uz platībām, kuras apsaimnieko saskaņā ar „Natura 2000” nosacījumiem vai kuras skar ūdens pamatdirektīvā lauksaimniecībai noteiktās prasības, vai kurās uz vairāk nekā 75 % lauksaimniecības platības attiecas agrovides pasākumu saistības.

     

    Iespējamās sankcijas, ko piemēro par „ekoloģiskā” komponenta neievērošanu, nedrīkst pārsniegt „ekoloģiskā” komponenta robežas. Visiem neizmaksātajiem līdzekļiem vai naudassodiem par ekoloģisko komponentu neievērošanu ir jāpaliek attiecīgajās dalībvalstīs un reģionos, ja dalībvalsts kļūdas koeficients lauksaimniecības politikas jomā nepārsniedz 2 %.

    Pamatojums

    Ierosinātie izņēmumi ievērojami samazinās administratīvo slogu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā valstu un reģionu īpatnības.

    Grozījums Nr.  7

    Regulas priekšlikums

    30. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (30) Lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi, būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, izmantot tam, lai visiem lauksaimniekiem, kas darbojas šajos apgabalos, papildus pamata maksājumam piešķirtu platībatkarīgu gada maksājumu. Ar minēto maksājumu nevajadzētu aizstāt saskaņā ar lauku attīstības programmām sniegto atbalstu, un to nevajadzētu piešķirt lauksaimniekiem apgabalos, kas bija noteikti saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), bet nav noteikti saskaņā ar 46. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta Padomes […] Regulā (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) [RDR].

    (30) Lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi, būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, izmantot tam, lai visiem lauksaimniekiem, kas darbojas šajos apgabalos, papildus pamata maksājumam piešķirtu platībatkarīgu gada maksājumu. Ar minēto maksājumu nevajadzētu aizstāt saskaņā ar lauku attīstības programmām sniegto atbalstu, un to nevajadzētu piešķirt lauksaimniekiem apgabalos, kas bija noteikti saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), bet nav noteikti saskaņā ar 46. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta Padomes […] Regulā (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) [RDR]. Kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu apgabalus, kuros ir īpaši dabas ierobežojumi, nedrīkst palielināt pašreizējo birokrātijas slogu, tiem jāpamatojas uz mērķiem atbilstošām esošajām sistēmām un jānodrošina salīdzināma sistēma visā ES.

    Grozījums Nr.  8

    Regulas priekšlikums

    1. pants – 1.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Tiešos maksājumus veic ar mērķi panākt:

     

    – dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu, palielinot lauku saimniecību ienākumus un mazinot lauku saimniecību ienākumu svārstības;

     

    – ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un klimata politiku, nodrošinot videi nekaitīgus sabiedriskos labumus, mazinot klimata pārmaiņu sekas un īstenojot pielāgošanas pasākumus;

     

    – līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kompensējot ražošanas grūtības apgabalos ar īpašiem dabas ierobežojumiem.

     

    Visiem šiem mērķiem Komisija noteiks minimālo līmeni, ietekmi, rezultātus un rādītājus.

    Pamatojums

    Tiešo maksājumu politiskie mērķi nav izskaidroti regulas pantos. Tādēļ ir ierosināts regulā iekļaut vismaz tos mērķus, kuri nosprausti tiesību aktos paredzētajā finanšu pārskatā.

    Grozījums Nr.  9

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu.

    Saskaņā ar Līguma 290. pantu ar leģislatīvu aktu var deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus leģislatīvā akta elementus. Pilnvaru deleģēšanas mērķus, saturu, darbības jomu un ilgumu skaidri nosaka leģislatīvajos aktos. Jomas būtiskie elementi ir saistīti tikai ar leģislatīvo aktu, un tātad uz šiem elementiem neattiecas pilnvaru deleģēšana. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu.

    Grozījums Nr.  10

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 2. ievilkums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus tradicionālo lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, vai

    – lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus tradicionālo lauksaimniecības metožu un tehnikas ikgadējai izmantošanai, vai

    Grozījums Nr.  11

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 3. ievilkums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – dalībvalstu noteikta darbības minimuma veikšana lauksaimniecības platībās, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

    – dalībvalstu noteikta ikgadējā darbības minimuma veikšana lauksaimniecības platībās, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

    Pamatojums

    Lai nepieļautu, ka maksājumus turpina saņemt pat tad, ja saņēmēji neveic nekādu darbību uz savas zemes, vajadzētu noteikt „ikgadēju” darbības minimumu.

    Grozījums Nr.  12

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Tiešos maksājumus nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

    1. Tiešos maksājumus nepiešķir tādām publisko tiesību juridiskām personām kā valsts, reģions un pašvaldība vai fiziskām un juridiskām personām vai fizisku un juridisku personu grupām, kuras atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

    a) gada tiešo maksājumu summa ir mazāka par 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kuri gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā fiskālajā gadā, vai

    a) tās pārvalda lidostas, dzelzceļa uzņēmumus, ūdens apgādes uzņēmumus, nekustamā īpašuma uzņēmumus, izglītības iestādes, sporta vai atpūtas laukumus, medību saimniecības, kempingus vai veic jebkādu citu tamlīdzīgu uzņēmējdarbību vai darbību, kuru attiecīgā gadījumā nosaka dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izņemot gadījumus, kad šādas personas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts prasībām var sniegt pārbaudāmus pierādījumus; vai

    b) to lauksaimniecības platības ir galvenokārt tādas platības, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, un tie šajās platībās neveic darbību minimumu, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    b) to lauksaimniecības platības ir galvenokārt tādas platības, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, un tie šajās platībās neveic darbību minimumu, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    Pamatojums

    Agrāk atbalsts vairākos gadījumos ticis piešķirts saņēmējiem, kuru darbības mērķis tikai nosacīti bija saistīts ar lauksaimniecisku darbību vai nebija ar to saistīts vispār, piemēram, lidostām vai uzņēmumiem, kas apsaimnieko sporta laukumus. Turpmāk atbalsts ir jāpiešķir mērķtiecīgāk. Tomēr noteikumiem ir jānodrošina izmaksu lietderība un jānovērš pārmērīgs administratīvais slogs dalībvalstīm un saņēmējiem.

    Grozījums Nr.  13

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ba) tās neuzņemas ekonomisko risku saistībā ar lauksaimniecisko darbību, ko veic uz zemes, par kuru iesniegts pieteikums tiešā maksājuma saņemšanai.

    Grozījums Nr.  14

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Šā panta 1. punktu nepiemēro lauksaimniekiem, kuri iepriekšējā gadā saņēmuši tiešos maksājumus, kas mazāki par EUR 5000.

    svītrots

    Grozījums Nr.  15

    Regulas priekšlikums

    22. pants – 5. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    5. Vēlākais no 2019. pieprasījumu gada visām maksājumtiesībām dalībvalstī vai, ja piemēro 20. pantu, reģionā ir vienota vienības vērtība.

    5. Vēlākais no 2017. pieprasījumu gada visām maksājumtiesībām dalībvalstī vai, ja piemēro 20. pantu, reģionā ir vienota vienības vērtība.

    Pamatojums

    Saskaņā ar pārejas noteikumiem līdz 2019. pieprasījumu gadam līdz 60 % atbalsta var piešķirt, pamatojoties uz vēsturiskām atsauces summām, un tātad šis vēsturiskais modelis ir ievērojami paplašināts. Vēsturiskais komponents faktiski arī turpmāk ievērojami ietekmēs maksājumu līmeni. Ierosināts ierobežot pārejas laiku, izvēloties vidējo termiņu.

    Grozījums Nr.  16

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 5. punkts – ba apakspunkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ba) piešķirtu lauksaimniekiem ikgadēju atlīdzību par Regulas (EK) Nr. 73/2009 7. panta 1. punktā paredzētā samazinājuma EUR 5 000 apmērā zaudēšanu. Mazo lauku saimniecību īpašniekiem var piešķirt arī papildu atlīdzības maksājumu.

    Grozījums Nr.  17

    Regulas priekšlikums

    25. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) jebkura saimniecības lauksaimniecības platība, kuru izmanto lauksaimnieciskām darbībām vai — ja šo platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — galvenokārt izmanto lauksaimnieciskām darbībām, vai

    a) jebkura saimniecības lauksaimniecības platība, kuru izmanto lauksaimnieciskām darbībām vai — ja šo platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — galvenokārt izmanto lauksaimnieciskām darbībām, ar nosacījumu, ka viena kalendārā gada laikā nelauksaimnieciskas darbības nepārsniedz 4 nedēļu periodu un tās nekaitē videi, vai

    Pamatojums

    Komisijas priekšlikumā atspoguļojas tās regulas teksts, kura ieviesta pēc KLP „veselības pārbaudes”. Dalībvalstīm pašām bija jānosaka, kāds tieši ir tās zemes stāvoklis, kuru „galvenokārt izmanto lauksaimnieciskām darbībām”. Tādēļ maksājumtiesības bieži vien tika piešķirtas attiecībā uz zemi, kas galvenokārt izmantota atpūtai. Ja ar dažiem ierobežojumiem tiks atļautas nelauksaimnieciskas darbības, ir jānosaka to ilgums un kritēriji.

    Grozījums Nr.  18

    Regulas priekšlikums

    47. pants – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Lauksaimnieki, kas ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, ir atbrīvoti no prasības ievērot III sadaļas 2. nodaļā norādīto lauksaimniecības praksi.

    3. Lauksaimnieki, kas ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, ir atbrīvoti no prasības ievērot III sadaļas 2. nodaļā norādīto lauksaimniecības praksi, tomēr tiem ir jāizpilda savstarpējās atbilstības saistības un kontroles prasības, kā noteikts Regulā (ES) Nr. […] [HZR].

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Lauksaimniekiem paredzētie tiešie maksājumi, kurus veic saskaņā ar KLP atbalsta shēmām

    Atsauces

    COM(2011)0625 – C7-0336/2011 – 2011/0280(COD)

    Atbildīgā komiteja

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    AGRI

    25.10.2011

     

     

     

    Atzinumu sniedza

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    CONT

    25.10.2011

    Atzinumu sagatavoja

           Iecelšanas datums

    Monika Hohlmeier

    24.11.2011

    Pieņemšanas datums

    8.10.2012

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    20

    0

    1

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Zuzana Brzobohatá, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Iliana Ivanova, Monica Luisa Macovei, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Georgios Stavrakakis

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Lucas Hartong, Derek Vaughan, Barbara Weiler

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Marek Józef Gróbarczyk

    Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (24.9.2012)

    Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām
    (COM(2011)0625 – C7‑0336/2011 – 2011/0280(COD))

    Atzinumu sagatavoja: Dan Jørgensen

    ĪSS PAMATOJUMS

    Nepieciešamība pēc zaļās reformas

    Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) šodien veido vairāk nekā 40 % no ES kopējā budžeta. Tā ir milzīga naudas summa, un tāpēc no vides viedokļa ir ļoti