ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū
31.10.2013 - (COM(2012)0238 – C7‑0133/2012 – 2012/0146(COD)) - ***I
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Marita Ulvskog
Atzinumu sagatavoja (*):
Marielle Gallo, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū
(COM(2012)0238 – C7‑0133/2012 – 2012/0146(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0238),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0133/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 18. septembra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7‑0365/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(1) Ļoti svarīgs ekonomikas izaugsmes faktors ir uzticēšanās tiešsaistes videi. Uzticēšanās trūkums liek patērētājiem, uzņēmumiem un pārvaldes struktūrām vilcināties ar elektroniskajiem darījumiem tiešsaistē un jaunu pakalpojumu pieņemšanu. |
(1) Ļoti svarīgs ekonomiskās un sociālās izaugsmes faktors ir uzticēšanās tiešsaistes videi. Uzticēšanās trūkums, jo īpaši tad, ja tas rodas šķietama juridiskās noteiktības trūkuma dēļ, liek patērētājiem, uzņēmumiem un pārvaldes struktūrām vilcināties ar elektroniskajiem darījumiem tiešsaistē un jaunu pakalpojumu pieņemšanu. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1a) Lai nodrošinātu vienādas iespējas un aptvertu visas iedzīvotāju grupas, ir ļoti svarīgi garantēt to, ka ikvienam ir pieejama tehnoloģija un prasmes, kas ļauj vienādā mērā izmantot digitālo piedāvājumu un elektronisko pakalpojumu sniegtās priekšrocības. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskā sektora iestādēm dodot iespēju droši un netraucēti veikt savstarpējus elektroniskus darījumus un tādējādi palielinot publiskā un privātā sektora tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti Eiropas Savienībā. |
(2) Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu, kas ļauj uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskā sektora iestādēm veikt juridiski drošus savstarpējus elektroniskos darījumus, un tādējādi palielinot publiskā un privātā sektora tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti Eiropas Savienībā. |
Pamatojums | |
Arī šis grozījums attiecas uz juridisko noteiktību. | |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu būtībā attiecas tikai uz elektroniskajiem parakstiem, un ar to nav ieviests visaptverošs ES pārrobežu un starpnozaru regulējums drošiem, uzticamiem un viegli lietojamiem elektronisko darījumu mehānismiem. Šī regula stiprina un paplašina direktīvā paredzēto acquis. |
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu būtībā attiecas tikai uz elektroniskajiem parakstiem, un ar to nav ieviests visaptverošs ES pārrobežu un starpnozaru regulējums drošiem, uzticamiem un viegli lietojamiem elektronisko darījumu mehānismiem. Šī regula novērš minētās nepilnības. |
Pamatojums | |
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu būtībā attiecas tikai uz elektroniskajiem parakstiem, un ar to nav ieviests visaptverošs ES pārrobežu un starpnozaru regulējums drošiem, uzticamiem un viegli lietojamiem elektronisko darījumu mehānismiem. Šī regula novērš minētās nepilnības. | |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu piedāvāto pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piekļuves nolūkā ir iespējams izmantot drošas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas sistēmas. |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Tā drīzāk ir paredzēta, lai ieviestu dažādus drošības līmeņus, kas garantētu vienotu obligāto drošības prasību kopumu. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu piedāvātie pārrobežu tiešsaistes pakalpojumi būtu pieejami ar drošu elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas shēmu palīdzību, pilnībā ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. |
Pamatojums | |
Atšķirībā no uzticamības pakalpojumiem, kuriem tiek piemērotas vienotas drošības prasības, elektroniskās identifikācijas shēmām Komisija šādas prasības nav noteikusi. Referente uzskata, ka dažādu drošības līmeņu (un līdz ar to obligāta drošības līmeņa) ieviešana ir savstarpējas atzīšanas principa priekšnoteikums, kas palīdzēs veidot drošāku digitālo vidi. | |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(12) Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties, kādus tiešsaistes pakalpojumu piekļuves līdzekļus tās izmantos, lai nodrošinātu elektronisko identifikāciju. Tām arī vajadzētu būt iespējai izlemt, vai, nodrošinot šo līdzekļu pieejamību, iesaistīt privāto sektoru. Dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam paziņot par savām elektroniskās identifikācijas shēmām. Dalībvalstis pašas ir tiesīgas izvēlēties, vai paziņot par visām, dažām vai nevienu no tām elektroniskās identifikācijas shēmām, kas tiek izmantotas valsts līmenī, lai piekļūtu vismaz tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem vai īpašiem pakalpojumiem. |
(12) Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties, kādus tiešsaistes pakalpojumu pieejamības līdzekļus tās izmantos, lai nodrošinātu elektronisko autentifikāciju vai identifikāciju. Tām arī vajadzētu būt iespējai izlemt, vai, nodrošinot šo līdzekļu pieejamību, iesaistīt privāto sektoru. Dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam paziņot par savām elektroniskās identifikācijas shēmām. Dalībvalstis pašas ir tiesīgas izvēlēties, vai paziņot par visām, dažām vai nevienu no tām elektroniskās identifikācijas shēmām, kas tiek izmantotas valsts līmenī, nodrošinot vismaz tiešsaistes sabiedrisko pakalpojumu vai īpašu pakalpojumu pieejamību.
|
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) Regulā jāparedz daži nosacījumi attiecībā uz to, kuri elektroniskās identifikācijas līdzekļi ir jāakceptē un kā būtu jāpaziņo par shēmām. Šiem nosacījumiem vajadzētu sekmēt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām un to elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpēju atzīšanu un akceptēšanu, kuri ietverti šo valstu paziņotajās shēmās. Ja paziņotāja dalībvalsts ir izpildījusi paziņošanas nosacījumus un paziņojumi ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, būtu jāpiemēro savstarpējās atzīšanas un akceptēšanas princips. Taču šo tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei un to galīgajai piegādei būtu jābūt cieši saistītai ar tiesībām saņemt šādus pakalpojumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.
|
(13) Regulā jāparedz daži nosacījumi attiecībā uz to, kuri elektroniskās identifikācijas līdzekļi ir jāakceptē un kā būtu jāpaziņo par shēmām. Šiem nosacījumiem vajadzētu sekmēt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām un to elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpēju atzīšanu un akceptēšanu, kuri ietverti šo valstu paziņotajās shēmās. Ja paziņotāja dalībvalsts ir izpildījusi paziņošanas nosacījumus un paziņojumi kopā ar paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu un informāciju par dažādiem drošības līmeņiem ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, būtu jāpiemēro savstarpējas atzīšanas un akceptēšanas princips. Taču šo tiešsaistes pakalpojumu pieejamībai un to galīgajai piegādei pēc pieprasījuma vajadzētu būt cieši saistītai ar tiesībām saņemt šādus pakalpojumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. |
Pamatojums | |
Atšķirībā no uzticamības pakalpojumiem, kuriem tiek piemērotas vienotas drošības prasības, elektroniskās identifikācijas shēmām Komisija šādas prasības nav noteikusi. Referente uzskata, ka dažādu drošības līmeņu (un līdz ar to obligāta drošības līmeņa) ieviešana ir savstarpējas atzīšanas principa priekšnoteikums, kas palīdzēs veidot drošāku digitālo vidi. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(14) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izlemt, vai elektroniskās identifikācijas līdzekļu izsniegšanā iesaistīt privāto sektoru un ļaut privātajam sektoram izmantot paziņotās shēmas elektroniskās identifikācijas līdzekļus identifikācijas nolūkā, ja tas ir vajadzīgs saistībā ar tiešsaistes pakalpojumiem vai elektroniskajiem darījumiem. Ja privātajam sektoram būtu iespēja izmantot šādus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tas varētu paļauties uz elektronisko identifikāciju un autentifikāciju, ko jau tagad daudzās dalībvalstīs plaši izmanto vismaz sabiedrisko pakalpojumu jomā, turklāt līdz ar šādu iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtu vienkāršāk pieejami tiešsaistes pakalpojumiem arī citās valstīs. Lai privātajam sektoram būtu vieglāk šādus elektroniskās identifikācijas līdzekļus izmantot citās valstīs, dalībvalstu nodrošinātajai autentifikācijas iespējai vajadzētu būt pieejamai pārbaudītājiem, nepieļaujot publiskā vai privātā sektora diskrimināciju. |
(14) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai elektroniskās autentifikācijas vai identifikācijas līdzekļus izsniegt, iesaistot privāto sektoru. Būtu arī jāļauj privātā sektora pārstāvjiem autentifikācijai vai identifikācijai izmantot paziņotās shēmas elektroniskās autentifikācijas un identifikācijas līdzekļus, ja tas ir vajadzīgs tiešsaistes pakalpojumiem vai elektroniskajiem darījumiem. Ja privātajam sektoram būtu iespēja izmantot šādus līdzekļus, tas varētu paļauties uz elektronisko identifikāciju un/vai autentifikāciju, ko jau tagad daudzās dalībvalstīs plaši izmanto vismaz sabiedrisko pakalpojumu jomā, turklāt līdz ar šādu iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtu vienkāršāk pieejami tiešsaistes pakalpojumiem arī citās valstīs. Lai privātajam sektoram būtu vieglāk izmantot šādus elektroniskās autentifikācijas vai identifikācijas līdzekļus citās valstīs, dalībvalstu nodrošinātajai autentifikācijas iespējai vajadzētu būt pieejamai pārbaudītājiem, nepieļaujot ne publiskā, ne privātā sektora diskrimināciju. |
Pamatojums | |
No Komisijas priekšlikuma teksta redakcijas nav saprotams, kurš ir pārbaudītājs (privātpersona), un nav skaidri nošķirtas pārbaudītāja (sertifikāta izsniedzēja) un aprīkojuma vienības nodrošinātāja funkcijas identifikācijas datu apstrādes procesā. | |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(15) Paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošana nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas, nodrošinot tehnisko sadarbspēju. Līdz ar to tiek izslēgti jebkādi specifiski valsts tehniskie noteikumi, kuri paredz, ka citu valstu pusēm, piemēram, jāiegādājas īpaša aparatūra vai programmatūra, lai pārbaudītu un validētu paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu. Savukārt no tehniskām prasībām lietotājiem, kuras izriet no jebkādas izmantotās marķierierīces (piem., viedkaršu) attiecīgajām specifikācijām, nav iespējams izvairīties. |
(15) Paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošana nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas, nodrošinot tehnisko sadarbspēju atbilstoši tehnoloģiskās neitralitātes principam. Līdz ar to tiek izslēgti jebkādi specifiski valsts tehniskie noteikumi, kuri paredz, ka citu valstu pusēm, piemēram, jāiegādājas īpaša aparatūra vai programmatūra, lai pārbaudītu un validētu paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu. Savukārt no tehniskām prasībām lietotājiem, kuras izriet no jebkādas izmantotās marķierierīces (piem., viedkaršu) attiecīgajām specifikācijām, nav iespējams izvairīties. Tomēr, veidojot sadarbspēju, ir jāņem vērā, ka katra dalībvalsts izmanto atšķirīgu pieeju, izstrādājot savu elektroniskās identifikācijas shēmu, un sadarbspēja būtu jāveido, nemainot attiecīgo shēmu pamatelementus. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(16) Dalībvalstu sadarbībai būtu jāsekmē paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu tehniskā sadarbspēja, lai sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Informācijas un paraugprakses apmaiņai dalībvalstu starpā ar mērķi panākt savstarpējo atzīšanu būtu jāpalīdz īstenot šādu sadarbību. |
(16) Dalībvalstu sadarbībai būtu jāveicina paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu tehniskā sadarbspēja, lai sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Informācijas un paraugprakses apmaiņai, ko dalībvalstis veic, lai panāktu savstarpēju atzīšanu, būtu jāveicina šāda sadarbība. Dažiem elektroniskajiem pakalpojumiem ir lielāks pārrobežu potenciāls, tādēļ pirmām kārtām būtu jāveido tieši šādu elektronisko pakalpojumu sadarbspēja. Pārrobežu mērogā nozīmīgi elektroniskie pakalpojumi ir pakalpojumi, kuri pieejami ne tikai vienas dalībvalsts iedzīvotājiem un kuru gadījumā sadarbspējīgi autentifikācijas līdzekļi varētu palielināt pārrobežu darījumu skaitu. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16a) Elektroniskās autentifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošana nedrīkstētu būt par iemeslu tam, ka tiek atklāti personas dati, kas nav nepieciešami, lai sniegtu pakalpojumu. Ņemot to vērā, vajadzētu rosināt dalībvalstis labāk izmantot netiešas identificēšanas iespējas, kas nodrošina, ka personas datu apstrādes rezultātā tiek atklāti tikai konkrētam nolūkam vajadzīgie personas dati. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(17) Ar šo regulu arī būtu jāievieš vispārējs tiesiskais regulējums elektronisko uzticamības pakalpojumu izmantošanai. Taču ar to nevajadzētu uzlikt vispārēju pienākumu tos izmantot. It īpaši šai regulai nevajadzētu attiekties uz tādu pakalpojumu sniegšanu, par kuriem panākta brīvprātīga vienošanās saskaņā ar privāttiesībām. Tāpat, tai nevajadzētu attiekties uz tiem aspektiem, kas saistīti ar līgumu slēgšanu vai citu juridisku saistību uzņemšanos un derīgumu, ja attiecībā uz to veidu prasības paredzētas valsts vai Savienības tiesību aktos.
|
(17) Ar šo regulu arī būtu jāievieš vispārējs tiesiskais regulējums elektronisko uzticamības pakalpojumu izmantošanai. Taču ar to nevajadzētu uzlikt vispārēju pienākumu tos izmantot. It īpaši šai regulai nevajadzētu attiekties uz tādu pakalpojumu sniegšanu, par kuriem panākta brīvprātīga vienošanās saskaņā ar privāttiesībām. Tāpat ar to nevajadzētu reglamentēt līgumu veidu, sastādīšanu vai spēkā esamību vai citu privāttiesisku saistību veidu, izveidi vai derīgumu neatkarīgi no tā, vai attiecīgo līgumu un saistību pamatā ir valsts vai Savienības tiesību akti, piemēram, ja ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/200821a noteikumi par piekrišanu un par līguma spēkā esamību pēc būtības un formālo spēkā esamību. Turklāt šī regula nedrīkstētu skart valsts un Savienības tiesību aktos iekļautos noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz dokumentu izmantošanu, un tā nebūtu jāpiemēro reģistra procedūrai, jo īpaši zemesgrāmatu un uzņēmumu reģistra procedūrai. |
|
______________ |
|
21a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.). |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 20. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(20) Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, šajā regulā būtu jāizmanto pieeja, kas paredz inovācijas iespēju.
|
(20) Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, šajā regulā būtu jāizmanto inovācijas rosinoša pieeja. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 21. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(21) Attiecībā uz tehnoloģijām šai regulai vajadzētu būt neitrālai. No tās izrietošās juridiskās sekas varētu panākt ar jebkuriem tehniskajiem līdzekļiem, taču ar nosacījumu, ka ir izpildītas šīs regulas prasības. |
(21) Šai regulai vajadzētu būt neitrālai gan attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmu, gan uzticamības pakalpojumu tehnoloģijām. No tās izrietošās juridiskās sekas vajadzētu panākt ar jebkādiem tehniskajiem līdzekļiem, taču ar nosacījumu, ka ir izpildītas šīs regulas prasības. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 22. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(22) Lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos iekšējam tirgum un veicinātu uzticamības pakalpojumu un produktu izmantošanu, būtu jāievieš jēdzieni „kvalificēti uzticamības pakalpojumi” un „kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs”, nosakot prasības un pienākumus, kas jāievēro, lai attiecībā uz jebkuru sniegto kvalificētu uzticamības pakalpojumu un lietoto produktu nodrošinātu augsta līmeņa drošību. |
(22) Lai vairotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum un veicinātu uzticamības pakalpojumu un produktu izmantošanu, būtu jāievieš jēdzieni „kvalificēti uzticamības pakalpojumi” un „kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs”, nosakot prasības un pienākumus, kas jāievēro, lai attiecībā uz jebkuru sniegto kvalificēto uzticamības pakalpojumu un lietoto produktu garantētu augsta līmeņa drošību. Vajadzētu nodrošināt, lai kvalificēti un uzlaboti elektroniskie paraksti būtu juridiski līdzvērtīgi parakstiem rokrakstā. Šīs regulas noteikumi nedrīkstētu liegt fiziskai vai juridiskai personai iespēju ar pierādījumiem demonstrēt to, ka kāds elektroniskā paraksta veids nav uzticams. Tomēr tad, ja parakstītāja identitāte tiek apšaubīta kvalificēta elektroniskā paraksta gadījumā, pierādījumi būtu jāsniedz apstrīdētājai pusei.
|
Pamatojums | |
Būtu skaidri jānosaka, ka arī nekvalificētam parakstam var būt tāds pats spēks, kā parakstam rokrakstā. Vienīgā atšķirība attiecas uz pierādīšanas pienākumu. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 23. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(23) Atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienībā spēkā esošajā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai izmantot uzticamības pakalpojumus un galapatēriņam paredzētos produktus, kas piedāvāti saistībā ar minētajiem pakalpojumiem, turklāt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz citiem patērētājiem. |
(23) Atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienībā spēkā esošajā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus par publiskā sektora iestāžu tīmekļa vietņu pieejamību, personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai izmantot uzticamības pakalpojumus, elektroniskās identifikācijas pakalpojumus un galapatēriņam paredzētos produktus, kas piedāvāti saistībā ar minētajiem pakalpojumiem, turklāt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz citiem patērētājiem. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23b) Ikviens elektroniskai identifikācijai piemērojams tiesību akts Savienības līmenī būtu jāizstrādā atbilstīgi koncepcijai „visiem pieejams un universāls dizains”.
|
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 24. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(24) Uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir personas datu apstrādātājs, un tādēļ tam ir jāizpilda prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti22. Datu vākšana būtu pēc iespējas jāsamazina, ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas nolūku. |
(24) Uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir personas datu apstrādātājs, un tādēļ tam ir jāizpilda prasības, kas noteiktas valsts tiesību aktos par datu aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti22. Vajadzētu vākt un glabāt pēc iespējas mazāk datu, ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas nolūku, un uzticamības pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu informēt lietotājus par to, kā tiek vākti, pārraidīti un glabāti viņu personas dati, un ļaut lietotājiem pārbaudīt savus personas datus un īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24a) Lai izmantotu elektroniskās identifikācijas shēmas un uzticamības pakalpojumus, nāksies apstrādāt personas datus, tādēļ vēl jo svarīgāka nozīme ir augsta līmeņa datu aizsardzībai, ko garantē atbilstoši un saskaņoti drošības mehānismi. Šādai apstrādei cita starpā būs jānodrošina maksimāli ticama personu identifikācija un autentifikācija, un atbilstošu drošības mehānismu trūkums varētu būtiski vājināt datu aizsardzību, radot identitātes zādzības, viltošanas vai elektroniskā datu nesēja ļaunprātīgas izmantošanas risku.
|
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 24.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24b) Uzticamības pakalpojumu sniedzējs darbojas īpaši sensitīvā vidē, kurā daudzas citas personas paļaujas uz tā sniegto pakalpojumu integritāti. Uzticamības pakalpojumu sniedzēja klienti jo īpaši paļaujas uz to, ka attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vienmēr var uzticēties. Tādēļ ir svarīgi nepieļaut interešu konfliktus. Lai nodrošinātu labu pārvaldību elektronisko parakstu un elektroniskās identifikācijas jomā, uzticamības pakalpojumu sniedzējiem parasti nevajadzētu darboties to struktūru pakļautībā, kas sniedz pakalpojumus, kuriem nepieciešami uzticamības pakalpojumi, un šādām struktūrām nevajadzētu būt uzticamības pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem. Uzraudzība būtu jānodrošina kompetentai uzraudzības iestādei. |
Pamatojums | |
Uzticamības pakalpojumu sniedzēja darbība ir jānošķir no to pakalpojumu sniedzēja darbības, saistībā ar kuriem ir nepieciešami uzticamības pakalpojumi, jo tādējādi mazinās iespēja, ka uzticamības pakalpojumu sniedzējs nonāk viena subjekta pakļautībā vai uz to tiek izdarīts pārāk liels spiediens. Tas ir svarīgs princips, kas jāievēro, veidojot attiecīgas uzticamības ķēdes elektronisko parakstu tirgū. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 24.c apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24c) Elektroniskās identifikācijas shēmas būtu jāveido atbilstoši Direktīvai 95/46/EK, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstīs tiek apstrādāti personas dati, ievērojot šo regulu un īstenojot uzraudzību, ko nodrošina dalībvalstu kompetentās iestādes, sevišķi dalībvalstu noteiktās neatkarīgās publiskā sektora iestādes. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 24.d apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24d) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 8. pantā. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(25) Uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar datu aizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji pienācīgi pilda tiesību aktus datu aizsardzības jomā. Jo īpaši būtu jāapmainās ar informāciju par drošības incidentiem un personas datu pārkāpumiem. |
(25) Uzticamības pakalpojumu sniedzējiem un par akreditāciju vai uzraudzību atbildīgajām valsts iestādēm būtu jāpilda Direktīvā 95/46/EK noteiktās prasības. |
|
Turklāt dalībvalstīm vajadzētu panākt uzticamības pakalpojumu sniedzēju un par akreditāciju vai uzraudzību atbildīgo valsts iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu ar datu aizsardzības iestādēm, tā nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēji pienācīgi pilda tiesību aktus datu aizsardzības jomā. Jo īpaši būtu jāapmainās ar informāciju par drošības incidentiem un personas datu aizsardzības pārkāpumiem, ja tā ir noteikts attiecīgajos tiesību aktos.
|
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 26. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(26) Visiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums ievērot labu praksi drošības jomā, kas atbilst ar to darbību saistītajiem riskiem, lai tādējādi sekmētu lietotāju uzticēšanos vienotajam tirgum. |
(26) Būtu jānosaka pienākums visiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem īstenot labu praksi drošības jomā, kas atbilst ar to darbību saistītajiem riskiem, lai tādējādi panāktu lietotāju uzticēšanos attiecīgajiem pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 29. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(29) Drošības pārkāpumu paziņošana un drošības risku izvērtēšana ir būtiski aspekti, kas drošības vai integritātes pārkāpumu gadījumā ļautu sniegt atbilstīgu informāciju attiecīgajām pusēm. |
(29) Ja uz drošības prasību pārkāpumiem netiek pienācīgi un savlaicīgi reaģēts, tie attiecīgajai personai var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus un sociālo kaitējumu, tostarp radot iespēju, ka tiek viltota personas identitāte. Tādēļ ir būtiski, ievērojot Direktīvu 95/46/EK, nevilcinoties ziņot par drošības prasību pārkāpumiem un izvērtēt drošības riskus, lai drošības prasību pārkāpuma vai integritātes zuduma gadījumā sniegtu atbilstīgu informāciju attiecīgajām personām, jo īpaši tādēļ, lai tās varētu mazināt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 33. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(33) Lai nodrošinātu kvalificētu uzticamības pakalpojumu ilgtspējību un ilglaicīgumu un sekmētu lietotāju uzticēšanos kvalificētu uzticamības pakalpojumu nepārtrauktībai, uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju dati tiek saglabāti un ir pieejami pienācīgu periodu pat tad, ja kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis savu darbību. |
(33) Lai ilgstoši būtu iespējams sniegt kvalificētus uzticamības pakalpojumus, kas ir ilgstpējīgi, un lai vairotu lietotāju pārliecību par kvalificētu uzticamības pakalpojumu nepārtrauktību, uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju savāktie dati tiek saglabāti un ir pieejami attiecīgā laika periodā pat tad, ja kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis savu darbību. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 34. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(34) Dalībvalstīs būtu jāizveido uzraudzības iestāžu savstarpējas palīdzības sistēma, lai atvieglotu kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, piemēram, gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs pakalpojumus piedāvā citas dalībvalsts teritorijā un nav pakļauts šīs dalībvalsts uzraudzības iestādēm vai ja pakalpojumu sniedzēja datori atrodas citas dalībvalsts teritorijā, nevis tajā dalībvalstī, kur reģistrēts minētais pakalpojumu sniedzējs. |
(34) Dalībvalstīs būtu jāizveido uzraudzības iestāžu savstarpējas palīdzības sistēma, lai atvieglotu kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un garantētu tās efektivitāti, kā noteikts šajā regulā, piemēram, gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs pakalpojumus piedāvā citas dalībvalsts teritorijā un nav pakļauts šīs dalībvalsts uzraudzības iestādēm vai ja pakalpojumu sniedzēja datori atrodas citas dalībvalsts teritorijā, nevis tajā dalībvalstī, kurā reģistrēts minētais pakalpojumu sniedzējs. Šāda sistēma būtu jāveido arī tādēļ, lai vienkāršotu un samazinātu uzticamības pakalpojumu sniedzēju administratīvo slogu, izmantojot uzraudzības iestādi, kas darbotos kā vienots kontaktpunkts. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(39a) Lai panāktu, ka lietotāji vairāk uzticas darījumiem tiešsaistē, un lai vieglāk būtu atpazīstami kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas ievēro šīs regulas prasības, būtu jāizveido kvalificētu uzticamības pakalpojumu „ES” uzticības zīme. |
Pamatojums | |
Šādu uzticības zīmi Eiropas Parlaments pieprasīja izveidot jau 2012. gada 11. decembra rezolūcijā par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu. Pieprasot izveidot viegli atpazīstamu Eiropas marķējumu, Parlaments centās panākt, lai lietotāji vairāk uzticētos darījumiem tiešsaistē. Ir jāpanāk, lai uzticamības pakalpojumi tiešsaistē būtu drošāki, tādēļ kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējam, kas ievēro šīs regulas un jo īpaši tās 19. pantā minētās prasības, vajadzētu būt iespējai izmantot šo uzticības zīmi un priekšrocības, ko tā nodrošina elektroniskās komercijas jomā. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 40.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(40a) Elektroniskie paraksti aizvien biežāk tiks veidoti attālināti, proti, parakstītāja vārdā elektronisko parakstu veidos uzticamības pakalpojumu sniedzējs, jo tam ir daudz dažādu ekonomisku priekšrocību. Tomēr, lai panāktu, ka šādiem elektroniskajiem parakstiem ir tāds pats juridiskais spēks kā tiem, kas veidoti vidē, kuru pilnībā pārvalda lietotājs, attālināta paraksta pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka īpaša pārvaldības un administratīvās drošības kārtība un jāizmanto uzticamas sistēmas un produkti, tostarp droši elektroniskie sakaru kanāli, tā garantējot, ka elektroniskais paraksts tiek veidots drošā vidē un ka parakstītājs ir vienīgais, kurš šo vidi kontrolē. Ja kvalificēts elektroniskais paraksts ir veidots ar attālināta elektroniskā paraksta izveides ierīci, vajadzētu būt spēkā prasībām, kas saskaņā ar šo regulu ir piemērojamas kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
Pamatojums | |
Lai gan paraksta veidošana ar servera starpniecību ir saistīta ar lielāku risku nekā citu pakalpojumu sniegšana, tā ir izdevīga lietotājiem un tiks izmantota aizvien biežāk. Tādēļ referente uzskata, ka šis pakalpojums būtu precīzi jānorāda, lai panāktu, ka uzraudzības iestāde, veicot revīziju, galvenokārt pievēršas trūkumiem, kas raksturīgi šim paraksta veidam. | |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 42. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(42) Ja, veicot darījumu, vajadzīgs juridiskas personas kvalificēts elektroniskais zīmogs, jāakceptē būtu arī juridiskās personas pilnvarotā pārstāvja kvalificēts elektroniskais paraksts. |
(42) Ja saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem ir vajadzīgs juridiskas personas kvalificēts elektroniskais zīmogs, būtu jāakceptē arī juridiskās personas pilnvarotā pārstāvja kvalificēts elektroniskais paraksts. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 43. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(43) Elektroniskie zīmogi būtu jāizmanto kā pierādījums tam, ka elektronisko dokumentu izsniegusi juridiska persona, garantējot dokumenta izcelsmi un integritāti. |
(43) Derīgi elektroniskie zīmogi būtu jāuzskata par sākotnēji šķietami ticamu (prima facie) pierādījumu tam, ka ar tiem apzīmogots elektroniskais dokuments ir autentisks oriģināls. Šis noteikums būtu jāpiemēro, neskarot prasības, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piemērojamas pilnvarām, pārstāvībai un rīcībspējai. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 45. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(45) Lai stiprinātu elektronisko dokumentu pārrobežu izmantošanu, šajā regulā būtu jāparedz tādu elektronisko dokumentu juridiskais spēks, kas atbilstīgi riska novērtējumam būtu uzskatāmi par līdzvērtīgiem papīra dokumentiem, ar nosacījumu, ka ir nodrošināts dokumentu autentiskums un integritāte. Lai iekšējā tirgū pārrobežu elektroniskos darījumus varētu veikt plašākā mērogā, būtiski arī nodrošināt, ka elektronisko dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas, ko kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegušas atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem, atzīst un akceptē arī citās dalībvalstīs. Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības noteikt, kas uzskatāms par oriģinālu vai kopiju valsts līmenī, tomēr tai vajadzētu nodrošināt, ka oriģinālus un kopijas atzīst un izmanto arī citās valstīs. |
svītrots |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(46a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai iedzīvotāji saņemtu precīzu informāciju par iespējām un ierobežojumiem, kas saistīti ar elektroniskās identifikācijas izmantošanu. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 49. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(49) Lai elastīgi un ātri papildinātu dažus šajā regulā precīzi noteiktus tehniskos aspektus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz elektroniskās identifikācijas sistēmu sadarbspēju; uzticamības pakalpojumu sniedzējiem vajadzīgajiem drošības pasākumiem; atzītām neatkarīgām iestādēm, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju revīziju; uzticamības sarakstiem; prasībām attiecībā uz elektronisko parakstu drošības līmeni; prasībām attiecībā uz kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, to validēšanu un saglabāšanu; par kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču sertifikāciju atbildīgām iestādēm; prasībām attiecībā uz elektronisko zīmogu drošības līmeni un kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem; piegādes pakalpojumu sadarbspēju. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. |
(49) Lai elastīgi un ātri papildinātu dažus šajā regulā precīzi noteiktus tehniskos aspektus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas sistēmu sadarbspēju; uzticamības sarakstiem; prasībām, kas piemērojamas kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, to validēšanai un saglabāšanai, par kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču sertifikāciju atbildīgām iestādēm un kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem; kā arī attiecībā uz piegādes pakalpojumu sadarbspēju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 51. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(51) Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, it īpaši attiecībā uz to standartu identifikācijas numuru precizēšanu, kuru izmantošana ļautu izdarīt pieņēmumu par dažu šajā regulā vai deleģētajos aktos noteikto prasību ievērošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. |
(51) Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, it īpaši attiecībā uz to standartu identifikācijas numuru precizēšanu, kuru izmantošana ļautu izdarīt pieņēmumu par dažu šajā regulā vai deleģētajos aktos noteikto prasību ievērošanu. Pēc atklātas apspriešanās ar ieinteresētajām personām minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 51.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(51a) Standartizācijas darbs, ko veic starptautiskās un Eiropas organizācijas, gūst starptautisku atzinību. Šis darbs tiek veikts ar attiecīgo nozaru un ieinteresēto personu līdzdalību un cita starpā arī ar Savienības un valsts iestāžu finansējumu. Lai panāktu augstu elektroniskās identifikācijas un elektronisko uzticamības pakalpojumu drošības līmeni, Eiropas Komisijai, jo īpaši sagatavojot deleģētos un īstenošanas aktus, būtu pienācīgi jāņem vērā standarti, kurus izstrādājušas tādas organizācijas kā Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO). |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 1. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi par elektronisko identifikāciju un elektroniskajiem uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. |
1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi par pārrobežu elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. |
2. Šajā regulā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst un akceptē fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kuri ietverti citas dalībvalsts paziņotajā elektroniskās identifikācijas shēmā. |
2. Šajā regulā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst un akceptē fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas ietverti citas dalībvalsts paziņotajā elektroniskās identifikācijas shēmā. |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
4. Ar šo regulu nodrošina to, ka uzticamības pakalpojumus un produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, drīkst laist brīvā apritē iekšējā tirgū. |
4. Ar šo regulu nodrošina to, ka brīvā apritē iekšējā tirgū drīkst laist gan kvalificētus, gan nekvalificētus uzticamības pakalpojumus un produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem. |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 2. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šo regulu piemēro elektroniskās identifikācijas pakalpojumiem, kurus sniedz dalībvalstis vai kuri tiek sniegti šīs dalībvalsts vārdā vai vismaz tai uzņemoties atbildību, kā arī Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
1. Šo regulu piemēro paziņotām elektroniskās identifikācijas shēmām, ko dalībvalstis ir apstiprinājušas, atzinušas vai izveidojušas vai kas ir apstiprinātas, atzītas vai izveidotas attiecīgo dalībvalstu vārdā, kā arī Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
2. Šo regulu nepiemēro tādu elektronisko uzticamības pakalpojumu sniegšanai, par kuriem panākta brīvprātīga vienošanās saskaņā ar privāttiesībām. |
2. Šo regulu piemēro gan kvalificētiem, gan nekvalificētiem Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. Šo regulu nepiemēro uzticamības pakalpojumiem, kas tiek sniegti slēgtai personu grupai un ko izmanto tikai šīs grupas locekļi. |
3. Šo regulu nepiemēro aspektiem, kas saistīti ar līgumu slēgšanu vai citu juridisku saistību uzņemšanos un to derīgumu, ja attiecībā uz to veidu prasības paredzētas valsts vai Savienības tiesību aktos. |
3. Šo regulu nepiemēro aspektiem, kas saistīti ar līgumu slēgšanu vai citu juridisku saistību uzņemšanos un to derīgumu, ja attiecībā uz to veidu prasības ir paredzētas valsts vai Savienības tiesību aktos. |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu personas elektronisku identifikācijas datu izmantošana, kas nepārprotami apliecina fiziskās vai juridiskās personas identitāti; |
1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu elektronisku fiziskas vai juridiskas personas identifikācijas datu izmantošana, kas ļauj: |
|
(a) vai nu pilnībā identificēt attiecīgo personu, vai |
|
(b) apstiprināt tikai tos identifikācijas datus, kas nepieciešami, lai būtu pieejams konkrēts pakalpojums; |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2) „elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir materiāli vai nemateriāli elementi, kas ietver šā panta 1. punktā minētos datus un ko izmanto, lai tiešsaistē piekļūtu pakalpojumiem, kā tas minēts 5. pantā; |
2) „elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir materiāli vai nemateriāli elementi, kas ietver šā panta 1. punktā minētos datus un ko izmanto, lai būtu pieejami elektroniskie pakalpojumi, kā tas minēts 5. pantā; |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4) „autentifikācija” ir elektronisks process, kurā var validēt fiziskas vai juridiskas personas elektronisko identifikāciju vai elektronisko datu izcelsmi un integritāti; |
4) „autentifikācija” ir elektronisks process, kurā var validēt fiziskas vai juridiskas personas elektronisko identifikāciju vai pašu elektronisko datu izcelsmi un integritāti; |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 3. pants – 4.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4a) „pārbaudītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai elektroniskās autentifikācijas līdzekļu turētājs apliecina raksturīgās pazīmes; |
Pamatojums | |
Regulas priekšlikuma 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā pārbaudītājs ir minēts, bet nav precīzi definēts. | |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants – 7. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) tas spēj identificēt parakstītāju; |
(b) tas spēj garantēt parakstītāja identitātes juridisko spēku; |
Pamatojums | |
Ar jēdzienu „identificēt” varētu rasties pārpratumi, jo regula attiecas uz elektronisko identifikāciju. Tieši šajā punktā ir definēts jēdziens „uzlabots elektroniskais paraksts”, kas attiecas uz uzticamības pakalpojumiem atvēlēto regulas priekšlikuma daļu (III nodaļa). | |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants – 7. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) tas radīts ar elektroniskā paraksta radīšanas datiem, kuru izmantošanu ar augstu uzticamības līmeni var kontrolēt tikai un vienīgi parakstītājs, un |
(c) tas radīts ar elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, kuras izmantošanu var kontrolēt tikai un vienīgi parakstītājs, un |
Pamatojums | |
Teksta redakcija ir grozīta, ņemot vērā 22. un 23. pantā izmantoto terminoloģiju. Frāze „ar augstu uzticamības līmeni” no juridiskā viedokļa ir bezjēdzīga. | |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 3. pants – 7. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) tas ir saistīts ar attiecīgajiem datiem tādā veidā, lai būtu atklājamas jebkādas turpmākas to izmaiņas; |
(d) tas ir saistīts ar šādi parakstītajiem datiem tā, ka ir atklājamas jebkādas turpmākas to izmaiņas; |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 3. pants – 8. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
8) „kvalificēts elektroniskais paraksts” ir uzlabots elektroniskais paraksts, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu; |
8) „kvalificēts elektroniskais paraksts” ir uzlabots elektroniskais paraksts, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu, kuru izsniedzis kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs; |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 3. pants – 10. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas saista attiecīgi fiziskas vai juridiskas personas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus ar sertifikātu un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus saista ar subjekta vai fiziskas vai juridiskas personas identifikācijas datiem un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 3. pants – 11. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
11) „kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts” ir apliecinājums, ko izmanto elektronisko parakstu apliecināšanai, ko izsniedz kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs un kas atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām; |
11) „kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts” ir sertifikāts, ko izmanto elektronisko parakstu apliecināšanai, ko izsniedz kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs un kas atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām; |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 3. pants – 12. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
12) „uzticamības pakalpojumi” ir visi elektroniskie pakalpojumi, kas ietver elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, elektronisko laika zīmogu, elektronisko dokumentu, elektronisko piegādes pakalpojumu, tīmekļa vietņu autentifikācijas un elektronisko sertifikātu (tostarp elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga sertifikātu) radīšanu, pārbaudi, validāciju, apstrādi un saglabāšanu; |
12) „uzticamības pakalpojums” ir elektronisks pakalpojums, kas ietver elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, elektronisko laika zīmogu, elektronisko dokumentu, elektronisko piegādes pakalpojumu, tīmekļa vietņu autentifikācijas un elektronisko sertifikātu (tostarp elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga sertifikātu) radīšanu, pārbaudi, validāciju vai saglabāšanu; |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 3. pants – 13. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
13) „kvalificēti uzticamības pakalpojumi” ir uzticamības pakalpojumi, kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām; |
13) „kvalificēts uzticamības pakalpojums” ir uzticamības pakalpojums, kas atbilst šīs regulas prasībām; |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 3. pants – 14. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
14) „uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākus uzticamības pakalpojumus; |
14) „uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākus uzticamības pakalpojumus, kā noteikts šajā regulā; |
Pamatojums | |
Novērstas neskaidrības, kas saistībā ar uzticamības pakalpojumiem varētu rasties, piemēram, finanšu nozarē. | |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 3. pants – 19. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
19) „zīmoga radītājs” ir juridiska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
19) „zīmoga radītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 3. pants – 20. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
20) „elektroniskais zīmogs” ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem, lai garantētu saistīto datu izcelsmi un integritāti; |
20) „elektroniskais zīmogs” ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem, lai garantētu saistīto datu autentiskumu un integritāti; |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 3. pants – 21. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) tas radīts ar elektroniskā zīmoga radīšanas datiem, kuru izmantošanu ar augstu uzticamības līmeni var kontrolēt tikai un vienīgi zīmoga radītājs elektroniskā zīmoga radīšanai, un |
(c) tas radīts ar elektroniskā zīmoga radīšanas ierīci, kuras izmantošanu elektroniskā zīmoga radīšanai ar augstu uzticamības līmeni var kontrolēt tikai un vienīgi zīmoga radītājs, un |
Pamatojums | |
Teksta redakcija ir grozīta, ņemot vērā 22. un 23. pantā izmantoto terminoloģiju. | |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 3. pants – 21. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) tas ir saistīts ar attiecīgajiem datiem tādā veidā, lai būtu atklājamas jebkādas turpmākas to izmaiņas; |
(d) tas ir saistīts ar datiem, kuru izcelsmi un integritāti tas apliecina, tā, ka ir atklājamas jebkādas turpmākas šo datu izmaiņas; |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 3. pants – 22. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
22) „kvalificēts elektroniskais zīmogs” ir uzlabots elektroniskais zīmogs, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā zīmoga radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu; |
22) „kvalificēts elektroniskais zīmogs” ir uzlabots elektroniskais zīmogs, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā zīmoga radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu, kuru izsniedzis kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs; |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 3. pants – 27. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
27) „elektroniskais dokuments” ir dokuments jebkādā elektroniskā formātā; |
27) „elektroniskais dokuments” ir atsevišķs strukturētu datu kopums jebkādā elektroniskā formātā; |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 3. pants – 31.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
31a) „drošības pārkāpums” ir drošības incidents, kura rezultātā nosūtītie, uzglabātie vai citādi apstrādātie dati tiek nejauši vai nelikumīgi iznīcināti, nozaudēti, pārveidoti vai neatļauti izpausti vai kura rezultātā šādi dati kļūst pieejami. |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 4. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Nedrīkst ierobežot tādu uzticamības pakalpojumu sniegšanu kādā dalībvalstī, ko nodrošina citā dalībvalstī reģistrēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs tādu iemeslu dēļ, kas izriet no šīs regulas aptvertajām jomām. |
1. Nevienā dalībvalstī nedrīkst ierobežot tādu uzticamības pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina citā dalībvalstī reģistrēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz iemesliem, kas izriet no šīs regulas aptvertajām jomām. Dalībvalstis nodrošina, lai citas dalībvalsts izcelsmes uzticamības pakalpojumi būtu pieņemami kā pierādījumi tiesvedībā. |
2. Produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, drīkst laist brīvā apritē iekšējā tirgū. |
2. Produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, laiž brīvā un drošā apritē iekšējā tirgū. |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 5. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Savstarpējā atzīšana un akceptēšana |
Savstarpējā atzīšana |
Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei ir nepieciešama elektroniskā identifikācija, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tad jebkuri elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kuri izsniegti citā dalībvalstī un ietverti shēmā, kas atbilstīgi 7. pantā minētajai procedūrai iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, tiek atzīti un akceptēti, lai varētu piekļūt šādiem pakalpojumiem. |
Ja saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi tiešsaistes pakalpojumi kādā dalībvalstī vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru sniegtie tiešsaistes pakalpojumi ir pieejami tikai ar elektronisko identifikāciju, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tad šie citā dalībvalstī vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru izsniegtie elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kuri ietverti shēmā, kas atbilstīgi 7. pantam iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, un kuriem ir vismaz tāds pats drošības līmenis, kāds nepieciešams, lai pakalpojums būtu pieejams, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ir publicēts minētais saraksts, kurā ietverta attiecīgā shēma, tiek atzīti šajā dalībvalstī vai tos atzīst Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras kā līdzekļus, kas nodrošina attiecīgo pakalpojumu pieejamību tiešsaistē.
|
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Elektroniskās identifikācijas shēmas var paziņot saskaņā ar 7. pantu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: |
1. Elektroniskās identifikācijas shēmas var paziņot saskaņā ar 7. pantu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: |
(a) elektroniskās identifikācijas līdzekļus izsniedz paziņotāja dalībvalsts, vai arī tie tiek izsniegti šīs dalībvalsts vārdā vai tai uzņemoties atbildību; |
(a) elektroniskās identifikācijas līdzekļus ir izsniegusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pilnvarota struktūra, vai arī tie ir neatkarīgi izsniegti līdzekļi, kurus paziņotāja dalībvalsts ir atzinusi; |
(b) elektroniskās identifikācijas līdzekļus var izmantot, lai piekļūtu vismaz tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem paziņotājā dalībvalstī jāizmanto elektroniskā identifikācija; |
(b) šajā shēmā ietvertos elektroniskās identifikācijas līdzekļus var izmantot, lai būtu pieejams vismaz viens publiskā sektora iestādes sniegtais pakalpojums, saistībā ar kuru paziņotājā dalībvalstī jāizmanto elektroniskā identifikācija; |
|
(ba) elektroniskās identifikācijas shēma atbilst sadarbspējas modeļa prasībām saskaņā ar 8. pantu; |
(c) paziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka personas identifikācijas dati nepārprotami piešķirti fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 3. panta 1. punktā; |
(c) paziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka personas identifikācijas dati apliecina fiziskas vai juridiskas personas identitāti, kā noteikts 3. panta 1. punktā; |
(d) paziņotāja dalībvalsts nodrošina iespēju tiešsaistē izmantot autentifikāciju jebkurā laikā un bez maksas, lai pārbaudītājs varētu validēt elektroniskā formātā saņemtos personas identifikācijas datus. Dalībvalstis neizvirza īpašas tehniskas prasības tiem pārbaudītājiem, kas reģistrēti ārpus to teritorijas un kas plāno veikt šādu autentifikāciju. Ja paziņotajā identifikācijas shēmā vai autentifikācijas iespējā ir konstatēts pārkāpums vai tā ir daļēji apdraudēta, dalībvalstis nekavējoties aptur vai atsauc paziņoto identifikācijas shēmu vai autentifikācijas iespēju, vai attiecīgās apdraudētās daļas, un informē pārējās dalībvalstis un Komisiju atbilstīgi 7. pantam; |
(d) paziņotāja dalībvalsts nodrošina to, ka autentifikācija tiešsaistē ir iespējama jebkurā laikā un publiskā sektora iestādes sniegta pakalpojuma gadījumā arī bez maksas, lai pārbaudītājs, kas nav reģistrēts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, varētu validēt elektroniskā formātā saņemtos personas identifikācijas datus. Dalībvalstis nepiemēro nesamērīgas tehniskas prasības tiem pārbaudītājiem, kas reģistrēti ārpus to teritorijas un kas plāno veikt šādu autentifikāciju. Ja saistībā ar paziņoto identifikācijas shēmu vai autentifikācijas iespēju ir konstatēts pārkāpums vai tā ir daļēji apdraudēta, dalībvalstis nekavējoties pārtrauc izmantot vai atceļ paziņoto identifikācijas shēmu vai autentifikācijas iespēju vai attiecīgās apdraudētās daļas un saskaņā ar 7. pantu informē pārējās dalībvalstis un Komisiju; |
(e) paziņotāja dalībvalsts uzņemas atbildību par: |
(e) paziņotāja dalībvalsts uzņemas atbildību par:
|
– i) šā panta c) apakšpunktā minēto personas identifikācijas datu nepārprotamu sasaistīšanu ar personu un |
– i) šā punkta c) apakšpunktā minēto personas datu izmantošanu personas identificēšanai un |
– ii) šā panta d) apakšpunktā minēto autentifikācijas iespēju. |
– ii) šā punkta d) apakšpunktā minēto autentifikācijas iespēju. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. un 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalstis, kuras paziņo elektroniskās identifikācijas shēmu, Komisijai nosūta turpmāk minēto informāciju un bez liekas kavēšanās jebkādas turpmākas izmaiņas, kas attiecas uz: |
1. Dalībvalstis, kuras paziņo elektroniskās identifikācijas shēmu, nosūta Komisijai turpmāk minēto informāciju un nevilcinoties paziņo jebkādas turpmākas izmaiņas, kas attiecas uz: |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu; |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu un tās garantēto drošības līmeni; |
(b) par paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu atbildīgajām iestādēm; |
(b) iestādēm, kas atbildīgas par paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu; |
(c) informāciju par to, kurš veic personas nepārprotamo identifikatoru reģistrāciju; |
(c) informāciju par vienu vai vairākām struktūrām, kas reģistrē attiecīgās identifikācijas pazīmes; |
|
(ca) aprakstu, kurā izklāstīts, kā tiek pildītas 8. pantā minētās sadarbspējas prasības; |
(d) autentifikācijas iespējas aprakstu; |
(d) autentifikācijas iespējas aprakstu un tehniskās prasības, kas tiek pemērotas pārbaudītājiem; |
(e) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas vai autentifikācijas iespējas vai attiecīgo apdraudēto daļu apturēšanas vai atsaukšanas kārtību. |
(e) kārtību, kādā pārtrauc izmantot vai atceļ paziņoto autentifikācijas shēmu vai attiecīgās apdraudētās daļas. |
2. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to elektroniskās identifikācijas shēmu sarakstu, par kurām iesniegts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, un pamatinformāciju par attiecīgajām shēmām. |
2. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē to elektroniskās identifikācijas shēmu sarakstu, par kurām paziņots saskaņā ar 1. punktu, un ar tām saistīto pamatinformāciju. |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7.a pants |
|
Drošības prasību pārkāpums |
|
1. Ja saistībā ar elektroniskās identifikācijas shēmu, kas paziņota saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto autentifikācijas iespēju ir konstatēts pārkāpums vai ja tā ir daļēji apdraudēta un tādēļ attiecīgā shēma vairs nav pietiekami droša pārrobežu darījumiem, paziņotāja dalībvalsts nevilcinoties pārtrauc izmantot vai atceļ šādas elektroniskās identifikācijas shēmas vai autentifikācijas iespējas pārrobežu funkcijas vai attiecīgās apdraudētās daļas un par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. |
|
2. Ja 1. punktā minētais pārkāpums vai apdraudējums ir novērsts, paziņotāja dalībvalsts pēc iespējas ātrāk atjauno autentifikāciju un informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. |
|
3. Ja 1. punktā minētais pārkāpums vai apdraudējums nav novērsts trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir pārtraukta vai atcelta attiecīgās shēmas vai apdraudēto daļu izmantošana, paziņotāja dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par elektroniskās identifikācijas shēmas anulēšanu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nevilcinoties publicē attiecīgās izmaiņas, kas veiktas 7. panta 2. punktā minētajā sarakstā. |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 7.b pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7.b pants |
|
Atbildība |
|
1. Saistībā ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, ko izsniegusi paziņotāja dalībvalsts vai kas izsniegti šīs valsts vārdā, tā ir atbildīga par ikvienu tiešu kaitējumu, kurš nodarīts, neievērojot 6. panta prasības, ja vien tā nevar pierādīt, ka nav rīkojusies nolaidīgi. |
|
2. Struktūra, kas izsniegusi dalībvalsts atzītus un paziņotus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, saskaņā ar 7. pantā minēto procedūru ir atbildīga par to, ka nav nodrošinājusi: |
|
– i) iespēju nepārprotami identificēt konkrētu personu, izmantojot attiecīgos personas datus, un |
|
– ii) autentifikācijas iespēju, |
|
ja vien tā nevar pierādīt, ka nav rīkojusies nolaidīgi. |
Pamatojums | |
Tāpat kā uzticamības pakalpojumiem arī tik svarīgam elementam kā drošība ir vajadzīgs atsevišķs regulējums, kas nav saistīts ar paziņošanas procedūru, kurā tas neiederas. Ierosinātais pants attiecas gan uz publiskām, gan privātām elektroniskās identifikācijas shēmām. | |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 8. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Koordinācija |
Koordinācija un sadarbspēja |
1. Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspēju un palielinātu to drošības līmeni. |
1. Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspēju. Dalībvalstu elektroniskās identifikācijas infrastruktūru sadarbspēju nodrošina, izmantojot sadarbspējas modeli. |
|
1.a Elektroniskās identifikācijas shēmas, par kurām dalībvalstis ir paziņojušas saskaņā ar 7. pantu, ir sadarbspējīgas. |
|
1.b Sadarbspējas modelis atbilst šādiem kritērijiem: |
|
(a) tas ir tehnoloģiski neitrāls un garantē, ka elektroniskā identifikācija attiecīgajā dalībvalstī ir vienlīdz iespējama ar ikvienu kādas dalībvalsts izstrādātu tehnisko risinājumu; |
|
(b) tas sekmē integrētas privātuma aizsardzības principa īstenošanu. |
|
1.c Dalībvalstis un Komisija pirmām kārtām nodrošina tieši pārrobežu mērogā nozīmīgāko elektronisko pakalpojumu sadarbspēju, šajā nolūkā: |
|
(a) apmainoties ar labāko praksi attiecībā uz paziņotās shēmās ietvertiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem; |
|
(b) sniedzot un regulāri atjauninot labākās prakses piemērus elektronisko identifikācijas līdzekļu uzticamības un drošības jomā; |
|
(c) sniedzot un regulāri atjauninot informāciju par to, kā veicināt elektronisko identifikācijas līdzekļu izmantošanu. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija nosaka vajadzīgo kārtību, lai atvieglotu 1. punktā minēto dalībvalstu sadarbību ar mērķi sekmēt riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Minētie īstenošanas akti it īpaši attiecas uz informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām, paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu un tādu attiecīgo izmaiņu novērtējumu, ko elektroniskās identifikācijas nozarē veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija nosaka vajadzīgo kārtību, lai veicinātu 1. punktā minēto dalībvalstu sadarbību, kas sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Minētie īstenošanas akti it īpaši attiecas uz informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām, paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu neatkarīgu revīziju, kuru veikusi trešā persona, un tādu attiecīgo izmaiņu novērtējumu, ko elektroniskās identifikācijas nozarē veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu sadarbspējas sekmēšanu, nosakot prasību minimumu. |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu sadarbspējas sekmēšanu, nosakot tehnoloģiski neitrālas obligātās prasības dažādiem drošības līmeņiem, un šīs prasības nedrīkst mainīt valsts ieviestu elektroniskās identifikācijas shēmu pamatelementus. |
|
3.a Attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspējai nepieciešamo personas datu pārrobežu apmaiņu pēc analoģijas ir piemērojami 11. panta 2. punkta noteikumi. |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 9. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja vien uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies 15. panta 1. punktā minēto saistību neizpildes dēļ. |
1. Ja vien uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka nav rīkojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešu kaitējumu, kas nodarīts fiziskai vai juridiskai personai 15. panta 1. punktā minēto saistību neizpildes dēļ. |
2. Ja vien kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies šajā regulā, it īpaši tās 19. pantā, noteikto prasību neievērošanas dēļ. |
2. Ja vien kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka nav rīkojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešu kaitējumu, kas nodarīts fiziskai vai juridiskai personai šajā regulā, it īpaši tās 19. pantā, noteikto prasību neievērošanas dēļ. |
|
2.a Uzticamības pakalpojumiem, jo īpaši ar tiem saistītajiem strīdiem, ir piemērojami tās dalībvalsts tiesību akti, kurā reģistrēta persona, kas saņem pakalpojumu, ja vien pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs nav vienojušies citādi. |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 10. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Trešās valstīs reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji |
Trešās valstīs reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji
|
Pamatojums | |
Šī panta noteikumi attiecas tikai uz kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ ir attiecīgi jāgroza panta virsraksts. | |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 10. pants - 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja trešās valsts izcelsmes kvalificētie uzticamības pakalpojumi un kvalificētie sertifikāti ir atzīti saskaņā ar nolīgumu, kas saskaņā ar LESD 218. pantu noslēgts starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tad kvalificētus uzticamības pakalpojumus un kvalificētus sertifikātus, ko sniedz trešās valstīs reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, akceptē kā tādus kvalificētus uzticamības pakalpojumus un kvalificētus sertifikātus, ko sniedz Savienībā reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji. |
1. Kvalificēti uzticamības pakalpojumi un kvalificēti sertifikāti, ko sniedz trešās valstīs reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ir akceptējami kā tādi kvalificēti uzticamības pakalpojumi un kvalificēti sertifikāti, kurus sniedz Savienībā reģistrēts kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs, ja: |
|
(a) kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs pilda šajā regulā noteiktās prasības un ir akreditēts dalībvalstī reģistrētā akreditācijas sistēmā; vai |
|
(b) Savienībā reģistrēts kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs, kas pilda šajā regulā noteiktās prasības, garantē, ka ir ievērotas šajā regulā noteiktās prasības; vai |
|
(c) trešās valsts izcelsmes kvalificēti uzticamības pakalpojumi vai kvalificēti sertifikāti ir atzīti nolīgumā, kas saskaņā ar LESD 218. pantu ir noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju. |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 10. pants - 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Atsaucoties uz 1. punktu, šādi nolīgumi nodrošina, ka prasības, kuras piemērojamas kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem un kvalificētiem sertifikātiem, ko sniedz Savienībā reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ievēro arī uzticamības pakalpojumu sniedzēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, it īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, drošību un uzraudzību. |
2. Atsaucoties uz 1. punktu, šādi nolīgumi nodrošina, ka prasības, kuras piemērojamas kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem un kvalificētiem sertifikātiem, ko sniedz Savienībā reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ievēro arī uzticamības pakalpojumu sniedzēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, it īpaši garantējot, ka tiek sniegti droši uzticamības pakalpojumi un ka tiek veikta kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzība. |
|
Attiecīgās trešās valstis nodrošina personas datu pienācīgu aizsardzību atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 25. panta 2. punktam. |
Pamatojums | |
Referente vēlas norādīt — ir spēkā attiecīgs ES regulējums par personas datu aizsardzību, kurā noteikts, ka trešās valsts nodrošināta aizsardzības līmeņa atbilstība ir jāvērtē, ņemot vērā visus apstākļus, kas saistīti ar datu nosūtīšanas darbību vai vairāku datu nosūtīšanas darbību kopumu. | |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 11. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes, apstrādājot personas datus, nodrošina likumīgu un godprātīgu datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes, apstrādājot personas datus, nodrošina datu likumīgu un godprātīgu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. |
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Šādā apstrādē izmanto stingri ierobežotu tādu datu minimumu, kuri vajadzīgi, lai izsniegtu un uzturētu sertifikātu vai sniegtu uzticamības pakalpojumus. |
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Šādi apstrādā tikai un vienīgi tos datus, kas vajadzīgi, lai izsniegtu un uzturētu sertifikātu vai sniegtu uzticamības pakalpojumu. |
3. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji garantē tās personas datu konfidencialitāti un integritāti, kura izmanto uzticamības pakalpojumu. |
3. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji garantē tās personas datu konfidencialitāti un integritāti, kura izmanto uzticamības pakalpojumu, jo īpaši novēršot jebkādu iespēju izsekot uzticamības pakalpojuma ģenerācijai izmantotos datus. |
4. Neskarot juridisko spēku, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem piešķirtas pseidonīmiem, dalībvalstis neliedz uzticamības pakalpojumu sniedzējiem elektroniskā paraksta sertifikātā parakstītāja vārda vietā norādīt pseidonīmu. |
4. Neskarot juridisko spēku, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir pseidonīmiem, dalībvalstis neliedz uzticamības pakalpojumu sniedzējiem elektroniskā paraksta sertifikātā parakstītāja vārda vietā norādīt pseidonīmu. |
|
4.a Personas datu apstrāde, ko veic uzticamības pakalpojumu sniedzējs vai kas tiek veikta tā vārdā, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu tīklu un informācijas drošību, pildot 11., 15., 16. un 19. panta prasības, ir uzskatāma par likumīgās interesēs veiktu apstrādi Direktīvas 95/46/EK 7. panta f) punkta nozīmē.
|
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 12. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Piedāvātie uzticamības pakalpojumi un minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotie galapatēriņam paredzētie produkti ir pieejami personām ar invaliditāti. |
Piedāvātie uzticamības pakalpojumi un minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotie galapatēriņam paredzētie produkti ir pieejami personām ar invaliditāti, kā noteikts Savienības tiesību aktos.
|
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Komisija izveido un piešķir uzticības zīmes, kas ļauj atšķirt personām ar invaliditāti pieejamus produktus un pakalpojumus. |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.b daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.b Savienības standartu organizācijas ir atbildīgas par personām ar invaliditāti pieejamo produktu un pakalpojumu vērtēšanas kritēriju izstrādi. |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 13. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalsts izraugās piemērotu iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī, atbildību uzņemoties izraudzītājai dalībvalstij. Uzraudzības iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām nepieciešamas savu uzdevumu izpildē. |
1. Dalībvalsts izraugās savā teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī reģistrētu uzraudzības iestādi, par kuras darbību tā uzņemas atbildību. Komisijai tiek paziņots šīs uzraudzības iestādes nosaukums un adrese. Uzraudzības iestādēm piešķir uzdevumu izpildei vajadzīgos resursus un pilnvaras. |
2. Uzraudzības iestāde ir atbildīga par šādu uzdevumu izpildi: |
2. Uzraudzības iestāde pilda šādus uzdevumus:
|
(a) pārraudzīt uzticamības pakalpojumu sniedzējus, kuri reģistrēti izraudzītājā dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka tie atbilst 15. pantā noteiktajām prasībām; |
(a) uzrauga uzticamības pakalpojumu sniedzējus un kvalificētus uzticamības pakalpojumu sniedzējus, kas reģistrēti dalībvalstī, kura iestādi izraudzījusies, un šādi nodrošina, ka tie atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām; |
(b) uzraudzīt kvalificētus uzticamības pakalpojumu sniedzējus, kuri reģistrēti izraudzītājā dalībvalstī, un to sniegtos kvalificētos uzticamības pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām; |
|
(c) nodrošināt, ka uz attiecīgu laikposmu, garantējot pakalpojumu nepārtrauktību, attiecīgā informācija un dati, kas minēti 19. panta 2. punkta g) apakšpunktā un ko reģistrējuši kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, tiek saglabāti un ir pieejami arī pēc tam, kad kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis savu darbību. |
(c) garantējot pakalpojumu nepārtrauktību, nodrošina, ka attiecīgu laikposmu, jo īpaši ņemot vērā pakalpojumu derīguma termiņu, attiecīgā informācija un dati, kas minēti 19. panta 2. punkta g) apakšpunktā un ko reģistrējuši kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, tiek saglabāti un ir pieejami arī pēc tam, kad kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis savu darbību. |
3. Visas uzraudzības iestādes līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām iesniedz Komisijai un dalībvalstīm gada pārskatu par uzraudzības pasākumiem iepriekšējā kalendārā gada laikā. Tajā ietver vismaz: |
3. Visas uzraudzības iestādes līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām nodrošina, ka ir publiski pieejams gada pārskats par iepriekšējā kalendārajā gadā veiktajiem uzraudzības pasākumiem. Tajā noteikti ietver: |
(a) informāciju par uzraudzības pasākumiem; |
(a) informāciju par uzraudzības pasākumiem; |
(b) kopsavilkumu par pārkāpumiem, par kuriem uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņojuši saskaņā ar 15. panta 2. punktu; |
(b) kopsavilkumu par visiem pārkāpumiem, par kuriem uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņojuši saskaņā ar 15. panta 2. punktu; |
(c) statistikas datus par kvalificētu uzticamības pakalpojumu tirgu un izmantošanu, tostarp informāciju par pašiem kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, to sniegtajiem kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem un izmantotajiem produktiem, kā arī klientu vispārēju aprakstu. |
|
4. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to attiecīgo uzraudzības iestāžu nosaukumus un adreses, ko tās ir izraudzījušās. |
|
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktā minēto uzdevumu izpildē izmantojamo procedūru noteikšanu. |
|
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 3. punktā minēto ziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt, kādā formātā ir jābūt 3. punktā minētajam pārskatam. Komisija nodrošina, lai pienācīgi būtu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
13.a pants |
|
Sadarbība ar datu aizsardzības iestādēm |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka 13. pantā minētās uzraudzības iestādes sadarbojas ar datu aizsardzības iestādēm, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. pantu, jo šāda sadarbība ir vajadzīga, lai datu aizsardzības iestādes varētu garantēt, ka ir ievēroti datu aizsardzībai piemērojamie valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 14. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Uzraudzības iestādes sadarbojas, lai apmainītos ar labu praksi un viena otrai iespējami īsākā laikā sniegtu attiecīgo informāciju un savstarpēju palīdzību, tādējādi panākot pasākumu konsekventu īstenošanu. Savstarpējā palīdzība it īpaši ietver informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasījumus veikt ar drošības revīziju saistītas pārbaudes, kā minēts 15., 16. un 17. pantā. |
1. Uzraudzības iestādes sadarbojas, lai apmainītos ar labu praksi. Tās iespējami īsākā laikā sniedz viena otrai attiecīgo informāciju un pēc pamatota pieprasījuma arī savstarpēju palīdzību, tādējādi panākot pasākumu konsekventu īstenošanu. Savstarpējās palīdzības pieprasījumi var būt jo īpaši pieprasījumi sniegt informāciju un veikt uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasījumi veikt ar drošības revīziju saistītas pārbaudes, kā minēts 15., 16. un 17. pantā. |
2. Uzraudzības iestāde, kurai ir lūgta palīdzība, nevar atteikties izpildīt pieprasījumu izņemot, ja vien: |
2. Uzraudzības iestāde, kurai ir lūgta palīdzība, var atteikties izpildīt attiecīgo pieprasījumu šādu iemeslu dēļ: |
(a) tā nav pilnvarota izskatīt pieprasījumu; vai |
(a) uzraudzības iestāde nav pilnvarota izskatīt pieprasījumu; vai |
(b) pieprasījuma izpilde ir pretrunā šīs regulas noteikumiem. |
(b) pieprasījuma izpilde pārsniegtu uzdevumus un pilnvaras, kas uzraudzības iestādei noteikti šajā regulā un spēkā esošajos tiesību aktos.
|
3. Attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādes var veikt kopīgu izmeklēšanu, kurā piedalās citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu darbinieki. |
3. Attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādes var veikt kopīgus pasākumus. |
Tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā tiek veikta izmeklēšana, atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem, izmeklēšanas uzdevumus var uzticēt tās uzraudzības iestādes darbiniekiem, kam tiek sniegta palīdzība. Šādas pilnvaras var izmantot vienīgi uzņemošās uzraudzības iestādes darbinieku vadībā un klātbūtnē. Tās uzraudzības iestādes darbiniekiem, kam tiek sniegta palīdzība, piemēro valsts tiesību aktus, kuri attiecas uz uzņemošo uzraudzības iestādi. Uzņemošā uzraudzības iestāde uzņemas atbildību par tās uzraudzības iestādes darbinieku darbību, kam tiek sniegta palīdzība. |
Tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā tiek veikta izmeklēšana, atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem izmeklēšanas uzdevumus var uzticēt palīdzības saņēmējas uzraudzības iestādes darbiniekiem. Šādas pilnvaras var izmantot vienīgi uzņēmējas uzraudzības iestādes darbinieku vadībā un klātbūtnē. Tās uzraudzības iestādes darbiniekiem, kurai tiek sniegta palīdzība, piemēro uzņēmējas uzraudzības iestādes valsts tiesību aktus. Uzņēmēja uzraudzības iestāde ir atbildīga par palīdzības saņēmējas uzraudzības iestādes darbinieku rīcību. |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar šajā pantā paredzēto savstarpējo palīdzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
|
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 15. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Savienībā reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu to sniegto uzticamības pakalpojumu drošības riskus. Ar šiem pasākumiem nodrošina riska pakāpei atbilstošu drošības līmeni, ņemot vērā jaunākās tehniskās iespējas. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi un informētu ieinteresētās personas par jebkura incidenta negatīvo ietekmi. |
1. Savienībā reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ievērojot esošo nozares labāko praksi, veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu riskus, kas var mazināt sniegto uzticamības pakalpojumu drošumu un elastīgumu. Ar šiem pasākumiem nodrošina, ka ir pilnībā ievērotas tiesības uz datu aizsardzību, un garantē riska pakāpei atbilstošu drošības līmeni, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi un informētu ieinteresētās personas par ikviena incidenta negatīvo ietekmi. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji arī veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu iepriekš nebijušus drošības riskus un atjaunotu ierasto pakalpojuma drošības līmeni. |
Neskarot 16. panta 1. punktu, ikviens uzticamības pakalpojumu sniedzējs var uzraudzības iestādei iesniegt ziņojumu par drošības revīziju, ko veikusi atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi. |
Neskarot 16. panta 1. punktu, ikviens uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevilcinoties un ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā pēc tam, kad ir sācis darbību, iesniedz ziņojumu par atbilstības revīziju, ko veikusi atzīta neatkarīga iestāde, kura apliecinājusi, ka ir kompetenta veikt šādu revīziju, jo šis ziņojums ir vajadzīgs, lai apstiprinātu, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi. |
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji bez liekas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 24 stundas pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, paziņo kompetentajai uzraudzības iestādei, informācijas drošības jomā kompetentajai valsts iestādei un citām attiecīgām trešām personām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm, par jebkuru tādu drošības vai integritātes pārkāpumu, kas būtiski ietekmē sniegtos uzticamības pakalpojumus un ar tiem saistītos personas datus. |
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji nevilcinoties un, ja iespējams, ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas ziņo kompetentajai uzraudzības iestādei un vajadzības gadījumā arī citām attiecīgajām struktūrām (piemēram, par informācijas drošību atbildīgajai valsts iestādei vai datu aizsardzības iestādēm) par ikvienu tādu drošības prasību vai integritātes pārkāpumu, kas būtiski ietekmē sniegtos uzticamības pakalpojumus un ar tiem saistītos personas datus. Ja šādu paziņojumu 24 stundu laikā nav iespējams sniegt, tas būtu jānosūta ar paskaidrojumu par kavēšanās iemesliem. |
Attiecīgā gadījumā, jo īpaši tad, ja drošības vai integritātes pārkāpums skar divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgā uzraudzības iestāde informē citu dalībvalstu uzraudzības iestādes un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). |
Attiecīgā gadījumā, jo īpaši tad, ja drošības prasību vai integritātes pārkāpums skar divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgā uzraudzības iestāde informē šo dalībvalstu uzraudzības iestādes un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). |
Ja attiecīgā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, tā var arī informēt sabiedrību vai pieprasīt, lai to izdarītu uzticamības pakalpojumu sniedzējs. |
Ja attiecīgā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, tā, apspriežoties ar uzticamības pakalpojumu sniedzēju, informē sabiedrību vai pieprasa, lai to izdarītu uzticamības pakalpojumu sniedzējs, nodrošinot, ka attiecīgās personas var veikt vajadzīgos piesardzības pasākumus. Parasti sabiedrība tiek informēta, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, tomēr uzticamības pakalpojumu sniedzējs var lūgt atļauju to izdarīt vēlāk, lai vispirms novērstu nepilnības. Ja uzraudzības iestāde tam piekrīt, kavēšanās nedrīkst pārsniegt 45 dienas. |
3. Uzraudzības iestāde reizi gadā Komisijai un ENISA iesniedz kopsavilkumu par pārkāpumiem, par kuriem paziņojuši uzticamības pakalpojumu sniedzēji.
|
3. Uzraudzības iestāde reizi gadā iesniedz Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) un Komisijai kopsavilkumu par pārkāpumiem, par kuriem paziņojuši uzticamības pakalpojumu sniedzēji. |
4. Lai īstenotu 1. un 2. punktu, kompetentajai uzraudzības iestādei ir pilnvaras izdot saistošus norādījumus uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
4. Lai īstenotu 1. un 2. punktu, kompetentā uzraudzības iestāde ir pilnvarota izdot uzticamības pakalpojumu sniedzējiem saistošus norādījumus. Uzraudzības iestāde šos saistošos norādījumus saskaņo ar citām attiecīgajām regulatīvajām struktūrām, kuras uzrauga uzticamības pakalpojumu sniedzēja darbības, kas nav uzticamības pakalpojumu sniegšana. Visi šie norādījumi tiek publicēti. |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētiem 1. punktā minētajiem pasākumiem. |
|
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, tostarp termiņus, kas jāievēro saistībā ar 1.–3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var sīkāk izklāstīt 1. punktā minētos pasākumus un noteikt, kāds formāts ir izmantojams, pildot 1.–3. punkta prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 16. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju revīziju reizi gadā veic atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un tie iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu. |
1. Neatkarīga iestāde, kas apliecinājusi savu revīzijas kompetenci, katru gadu veic kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju revīziju, lai apstiprinātu, ka šie pakalpojumu sniedzēji un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un pakalpojumu sniedzēji iesniedz uzraudzības iestādei atbilstības revīzijas ziņojumu. Šāda revīzija ir veicama arī ikreiz, kad notikušas būtiskas tehnoloģiskas vai organizatoriskas izmaiņas. Ja pēc trim gadiem ikgadējās revīzijas ziņojumi nerada bažas, šajā punktā minēto revīziju turpmāk veic tikai reizi divos gados. |
2. Neskarot 1. punktu, pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma uzraudzības iestāde var jebkurā laikā veikt revīziju, pārbaudot kvalificētos uzticamības pakalpojumu sniedzējus, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi joprojām atbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem. Ja personas datu aizsardzības noteikumi, iespējams, ir pārkāpti, uzraudzības iestāde par revīzijas rezultātiem informē datu aizsardzības iestādes. |
2. Neskarot 1. punktu, uzraudzības iestāde var jebkurā laikā veikt revīziju, pārbaudot kvalificētos uzticamības pakalpojumu sniedzējus, lai apstiprinātu, ka šie pakalpojumu sniedzēji un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja uzraudzības iestāde uzskata, ka ir pārkāpti Direktīvā 95/46/EK paredzētie personas datu aizsardzības noteikumi, tā par revīzijas rezultātiem informē datu aizsardzības iestādes. |
3. Uzraudzības iestādei ir pilnvaras izdot saistošus norādījumus kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, lai labotu jebkuru drošības revīzijas ziņojumā minētu prasību neizpildi. |
3. Uzraudzības iestāde ir pilnvarota izdot kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem saistošus norādījumus, lai novērstu ikvienu gadījumu, kad nav izpildītas šajā regulā noteiktās prasības. |
4. Atsaucoties uz 3. punktu, ja kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs neizlabo šādu neizpildi termiņā, ko noteikusi uzraudzības iestāde, tas zaudē savu kvalifikācijas statusu, un uzraudzības iestāde to informē, ka tā statuss tiks mainīts 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos. |
4. Atsaucoties uz 3. punktu, ja kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs nenovērš šādu gadījumu uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā un kārtībā, tas zaudē savu kvalifikācijas statusu, un uzraudzības iestāde to informē, ka tā statuss tiks mainīts 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos. |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precizētiem nosacījumiem, atbilstīgi kuriem tiek atzīta neatkarīgā iestāde, kas veic šā panta 1. punktā, 15. panta 1. punktā un 17. panta 1. punktā minēto revīziju. |
|
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, procedūras un formātus, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt, kāds formāts ir izmantojams, pildot 1., 2. un 4. punkta prasības. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums ietekmes novērtējuma veidā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 16.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
16.a pants |
|
Uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzība |
|
Lai uzraudzības iestāde varētu sekmīgāk veikt 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto uzraudzību, uzticamības pakalpojumu sniedzēji ziņo uzraudzības iestādei par to, ka ir iecerējuši sākt piedāvāt uzticamības pakalpojumus, un informē uzraudzības iestādi par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, kurus veikuši, lai pārvaldītu drošības riskus saistībā ar uzticamības pakalpojumiem, kas tiek sniegti saskaņā ar 15. panta 1. punktu. |
Pamatojums | |
Referente labojusi 35. grozījumu, kurā kļūdaini bija ierakstīts vārds „kvalificētu”. Regulas 35. grozījuma pamatojums ir šāds: referente vēlas iekļaut šo jauno pantu, lai uzraudzības iestāde varētu sekmīgāk veikt savu darbu saistībā ar uzticamības pakalpojumu sniedzējiem (proti, nekvalificētiem uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem) un lai nekvalificētiem uzticamības pakalpojumiem garantētu tikai absolūti nepieciešamo juridisko spēku. | |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 17. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņo uzraudzības iestādei par savu nodomu sākt kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniegšanu un iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu, ko sagatavojusi atzīta neatkarīga iestāde, kā noteikts 16. panta 1. punktā. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji var sākt sniegt kvalificētos uzticamības pakalpojumus pēc tam, kad tie uzraudzības iestādei ir iesnieguši paziņojumu un drošības revīzijas ziņojumu. |
1. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji ziņo uzraudzības iestādei par to, ka ir iecerējuši sniegt kvalificētus uzticamības pakalpojumus, un saskaņā ar 16. panta 1. punktu iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu, kuru sagatavojusi neatkarīga iestāde, kas apliecinājusi savu revīzijas kompetenci. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji var sākt sniegt kvalificētos uzticamības pakalpojumus pēc tam, kad ir iesnieguši uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu, un tikai tad, kad tiem piešķirts kvalifikācijas statuss. |
2. Ja saskaņā ar 1. punktu uzraudzības iestādē ir iesniegti attiecīgie dokumenti, kvalificētos pakalpojumu sniedzējus iekļauj 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos, norādot, ka paziņojums ir iesniegts.
|
2. Ja saskaņā ar 1. punktu uzraudzības iestādei ir iesniegti attiecīgie dokumenti un ja uzraudzības iestāde apstiprina atbilstību, kvalificētos pakalpojumu sniedzējus iekļauj 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos, norādot, ka kvalifikācijas statuss ir apstiprināts. |
3. Uzraudzības iestāde pārbauda, vai kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs un tā sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šīs regulas prasībām. |
3. Uzraudzības iestāde pārbauda, vai kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs un tā sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šīs regulas prasībām. |
Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, tad ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, uzraudzības iestāde uzticamības sarakstos norāda kvalificēto pakalpojumu sniedzēju un to sniegto kvalificēto uzticamības pakalpojumu kvalifikācijas statusu. |
Ja pārbaudes procesa rezultāti ir pozitīvi, tad uzraudzības iestāde nevilcinoties un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc šāda atzinuma pieņemšanas uzticamības sarakstos norāda kvalificēto pakalpojumu sniedzēju un to sniegto kvalificēto uzticamības pakalpojumu kvalifikācijas statusu. |
Ja mēneša laikā pārbaude nav pabeigta, uzraudzības iestāde informē kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju, norādot kavēšanās iemeslus un termiņu, līdz kuram pārbaude tiks pabeigta. |
Ja mēneša laikā pārbaude nav pabeigta, uzraudzības iestāde informē kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju, norādot kavēšanās iemeslus un termiņu, līdz kuram pārbaude tiks pabeigta. Ja no uzticamības pakalpojumu sniedzēja ir saņemti vajadzīgie dokumenti, pārbaude ir jāpabeidz trīs mēnešu laikā. |
4. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu, par kuru iesniegts 1. punktā minētais paziņojums, attiecīgajā publiskā sektora iestādē veicot administratīvu procedūru vai formalitātes, nevar atteikt ar pamatojumu, ka šis pakalpojums nav iekļauts 3. punktā minētajos sarakstos. |
|
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt, kāds formāts ir izmantojams, pildot 1., 2. un 3. punkta prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā.
|
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 18. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts izveido, atjaunina un publicē uzticamības sarakstus, kur sniegta informācija par kvalificētajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, kuri ietilpst attiecīgās dalībvalsts kompetencē, kā arī informācija par to sniegtajiem kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem. |
1. Katra dalībvalsts izveido, atjaunina un publicē uzticamības sarakstus, kuros sniegta informācija par kvalificētajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts kompetencē, kā arī informācija par to sniegtajiem kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem. |
2. Dalībvalstis drošā veidā izveido, atjaunina un publicē 1. punktā minētos uzticamības sarakstus, kuri ir elektroniski parakstīti vai apzīmogoti, turklāt sagatavoti automatizētai apstrādei piemērotā formātā. |
2. Dalībvalstis drošā veidā izstrādā, atjaunina un publicē 1. punktā minētos uzticamības sarakstus, kuri ir elektroniski parakstīti vai apzīmogoti, turklāt sagatavoti formātā, kas piemērots gan paša saraksta, gan atsevišķu sertifikātu automatizētai apstrādei. |
3. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai informāciju par iestādi, kura ir atbildīga par valsts uzticamības sarakstu izveidi, atjaunināšanu un publicēšanu, un sīku informāciju par to, kur šādi saraksti ir publicēti, par sertifikātu, kas izmantots uzticamības sarakstu parakstīšanai vai apzīmogošanai, kā arī par visām attiecīgajām izmaiņām. |
3. Dalībvalstis nevilcinoties paziņo Komisijai informāciju par iestādi, kura ir atbildīga par valsts uzticamības sarakstu izveidi, atjaunināšanu un publicēšanu, un sīku informāciju par to, kur šādi saraksti ir publicēti, par sertifikātu, kas izmantots uzticamības sarakstu parakstīšanai vai apzīmogošanai, kā arī par visām attiecīgajām izmaiņām. |
4. Izmantojot drošu kanālu, Komisija publisko 3. punktā minēto informāciju, kura ir elektroniski parakstīta vai apzīmogota, turklāt sagatavota automatizētai apstrādei piemērotā formātā. |
4. Izmantojot drošu kanālu, Komisija publisko 3. punktā minēto informāciju, kas ir elektroniski parakstīta vai apzīmogota, turklāt sagatavota automatizētai apstrādei piemērotā formātā. |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas noteikšanu. |
|
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt uzticamības sarakstu tehniskās specifikācijas un formātus, kas jāievēro saistībā ar 1.–4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var sīkāk izklāstīt 1. punktā minēto informāciju un noteikt uzticamības sarakstu tehniskās specifikācijas un to, kāds formāts ir izmantojams, pildot 1.–4. punkta prasības. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums ietekmes novērtējuma veidā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 18.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
18.a pants |
|
Kvalificētu uzticamības pakalpojumu „ES” uzticības zīme |
|
1. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēji „ES” uzticības zīmi var izmantot, lai iepazīstinātu ar šīs regulas prasībām atbilstošiem kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem, kurus tie piedāvā, un lai šādus pakalpojumus reklamētu. |
|
2. Izmantojot „ES” uzticības zīmi 1. punktā minēto kvalificēto uzticamības pakalpojumu marķēšanai, kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi par to, lai pakalpojumi atbilstu visām attiecīgajām šīs regulas prasībām. |
|
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija nosaka konkrētus obligātos kritērijus attiecībā uz kvalificēto uzticamības pakalpojumu „ES” uzticības zīmes izskatu, saturu, izmēriem un koncepciju. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
Pamatojums | |
Šādu uzticības zīmi Eiropas Parlaments pieprasīja izveidot jau 2012. gada 11. decembra rezolūcijā par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu. Pieprasot izveidot viegli atpazīstamu Eiropas marķējumu, Parlaments centās panākt, lai lietotāji vairāk uzticētos darījumiem tiešsaistē. Ir jāpanāk, lai uzticamības pakalpojumi tiešsaistē būtu drošāki, tādēļ kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējam, kas ievēro šīs regulas un jo īpaši tās 19. pantā minētās prasības, vajadzētu būt iespējai izmantot šo uzticības zīmi un priekšrocības, ko tā nodrošina elektroniskās komercijas jomā. | |
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 19. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Izsniedzot kvalificētu sertifikātu, ar piemērotiem līdzekļiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs pārbauda tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai izsniegts kvalificēts sertifikāts, un, ja vajadzīgs, šīs personas īpašās raksturīgās pazīmes. |
1. Izsniedzot kvalificētu sertifikātu, ar piemērotiem līdzekļiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs pārbauda tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai izsniegts kvalificēts sertifikāts, un, ja vajadzīgs, šīs personas īpašās raksturīgās pazīmes. |
Atbildību uzņemoties kvalificētam pakalpojumu sniedzējam, kvalificētais pakalpojumu sniedzējs vai pilnvarota trešā persona šādu informāciju pārbauda: |
Kvalificētais pakalpojumu sniedzējs vai pilnvarota trešā persona, par kuras rīcību ir atbildīgs kvalificētais pakalpojumu sniedzējs, šādu informāciju pārbauda: |
(a) pēc fiziskas personas izskata vai juridiskas personas pilnvarotā pārstāvja izskata, vai |
(a) pēc fiziskas personas izskata vai juridiskas personas pilnvarotā pārstāvja izskata, vai |
(b) attālināti, izmantojot paziņotajā shēmā ietvertos elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kuri izsniegti saskaņā ar a) apakšpunktu. |
(b) attālināti, izmantojot paziņotajā shēmā ietvertos elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kuri izsniegti saskaņā ar a) apakšpunktu. |
2. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot kvalificētus uzticamības pakalpojumus: |
2. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot kvalificētus uzticamības pakalpojumus: |
(a) nodarbina darbiniekus, kuriem ir vajadzīgās zināšanas, pieredze un kvalifikācija, kuri veic Eiropas vai starptautiskiem standartiem atbilstīgas administratīvās un vadības procedūras un ir atbilstīgi apmācīti par drošības un personas datu aizsardzības noteikumiem; |
(a) nodarbina personālu, kuram ir vajadzīgās zināšanas, pieredze un kvalifikācija un kurš strādā, ievērojot Eiropas vai starptautiskiem standartiem atbilstīgas administratīvās un vadības procedūras, un ir saņēmis atbilstošu apmācību par drošības un personas datu aizsardzības noteikumiem; |
(b) uzņemas risku sakarā ar atbildību par zaudējumiem, nodrošinot pietiekamus finanšu resursus vai izmantojot piemērotu atbildības apdrošināšanas shēmu; |
(b) uzņemas risku saistībā ar atbildību par kaitējuma atlīdzināšanu, šajā nolūkā nodrošinot pietiekamus finanšu resursus vai izmantojot piemērotu atbildības apdrošināšanas shēmu; |
(c) pirms iesaistīšanās līgumsaistībās informē personu, kura vēlas izmantot kvalificētus uzticamības pakalpojumus, par precīziem noteikumiem attiecībā uz minētā pakalpojuma izmantošanu; |
(c) personu, kura vēlas izmantot kvalificētus uzticamības pakalpojumus, pirms līguma slēgšanas nepārprotami un uzskatāmi informē par to, tieši kādā kārtībā un ar kādiem nosacījumiem ir izmantojams attiecīgais pakalpojums, kā arī par atbildības ierobežojumiem; |
(d) izmanto uzticamas sistēmas un produktus, kas ir aizsargāti pret izmaiņām un nodrošina to piedāvātā procesa tehnisko drošību un uzticamību; |
(d) izmanto sistēmas un produktus, kas ir aizsargāti pret neatļautām izmaiņām un nodrošina to piedāvātā procesa tehnisko drošību un uzticamību; |
(e) izmanto uzticamas sistēmas tiem iesniegto datu uzglabāšanai pārbaudāmā formā, lai: |
(e) izmanto sistēmas saņemto datu uzglabāšanai pārbaudāmā formā, lai: |
– šie dati būtu publiski pieejami izguves nolūkā tikai tad, ja tam piekrīt persona, kurai šie dati ir izsniegti, |
– šie dati būtu publiski pieejami izguves nolūkā tikai tad, ja tas ir saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem un ja tam piekrīt persona, uz kuru šie dati attiecas, |
– ierakstus un izmaiņas varētu izdarīt tikai pilnvarotas personas, |
– ierakstus un izmaiņas varētu izdarīt tikai pilnvarotas personas, |
– varētu pārbaudīt informācijas autentiskumu; |
– varētu pārbaudīt informācijas autentiskumu; |
(f) veic pasākumus pret datu viltošanu un zādzību; |
(f) veic pasākumus pret datu viltošanu un zādzību; |
(g) uz attiecīgu laikposmu reģistrē visu attiecīgo informāciju par kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem un saņemtajiem datiem, jo īpaši tādēļ, lai sniegtu pierādījumus tiesvedībā. Šādu reģistrāciju var veikt elektroniski; |
(g) uz attiecīgu laikposmu un pat tad, ja kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs vairs nesniedz kvalificētus uzticamības pakalpojumus, reģistrē visu attiecīgo informāciju par kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem un saņemtajiem datiem, jo īpaši tādēļ, lai sniegtu pierādījumus tiesvedībā. Tiklīdz uzglabāšanai vajadzīgais laikposms ir beidzies, šī informācija ir jādzēš. Šādu reģistrāciju var veikt elektroniski; |
(h) ir sagatavojuši atjauninātu plānu par pakalpojumu pārtraukšanu, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību saskaņā ar noteikumiem, ko saskaņā ar 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu izdevusi uzraudzības iestāde; |
(h) ir sagatavojuši aktuālu darbības pārtraukšanas plānu, lai garantētu pakalpojumu nepārtrauktību, atbilstoši noteikumiem, ko saskaņā ar 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu izdevusi uzraudzības iestāde; |
(i) nodrošina personas datu likumīgu apstrādi saskaņā ar 11. pantu. |
(i) garantē personas datu likumīgu apstrādi saskaņā ar 11. pantu. |
3. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, savā sertifikātu datubāzē reģistrē atsauktos sertifikātus desmit minūšu laikā pēc šādas atsaukšanas. |
3. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, savā sertifikātu datubāzē nevilcinoties reģistrē atsauktos sertifikātus. |
4. Attiecībā uz 3. punktu kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, ikvienam pārbaudītājam sniedz informāciju par tiem izsniegto kvalificēto sertifikātu derīgumu vai atsaukšanu. Šī informācija ir pieejama jebkurā laikā, vismaz tad, ja to pieprasa, izmantojot sertifikātu automatizētā veidā, kas ir uzticams, bez maksas un efektīvs. |
4. Attiecībā uz 3. punktu kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, ikvienam pārbaudītājam sniedz informāciju par to, vai šo pakalpojumu sniedzēju izsniegtie kvalificētie sertifikāti ir derīgi vai atsaukti. Šī informācija ir pieejama jebkurā laikā, vismaz tad, ja to pieprasa, izmantojot sertifikātu automatizētā veidā. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest uzticamu sistēmu un produktu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 19. pantā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja uzticamas sistēmas un produkti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest sistēmu un produktu standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums ietekmes novērtējuma veidā. Regulas 19. pantā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja sistēmas un produkti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Elektronisks paraksts var radīt juridiskais spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā, un to nedrīkst noraidīt tikai elektroniskā formāta dēļ. |
1. Elektroniskajam parakstam ir juridisks spēks, un tas var būt pieņemams kā pierādījums tiesvedībā. Tiek uzskatīts, ka kvalificēts elektroniskais paraksts garantē augstāku drošības līmeni nekā citi elektronisko parakstu veidi. |
Pamatojums | |
Referentes sākotnēji franču valodā ierosināto 43. grozījumu bija grūti iztulkot angļu valodā, tādēļ referente nolēma iesniegt jaunu grozījumu angļu valodā, lai šo punktu pārfrāzētu. | |
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Kvalificēts elektronisks paraksts juridiskā spēka ziņā ir līdzvērtīgs parakstam ar roku. |
2. Kvalificēts elektroniskais paraksts atbilst juridiskajām prasībām attiecībā uz parakstu saistībā ar datiem elektroniskā formā tādā pašā veidā, kā paraksts rokrakstā atbilst šīm prasībām saistībā ar datiem uz papīra. |
Pamatojums | |
Šķiet, ka Direktīvas 1999/93/EK tekstā ir labāk ņemtas vērā dažādi valsts tiesību aktos noteiktie veidi un procesuālās prasības. | |
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 20. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Derīgs kvalificēts elektroniskais paraksts ir uzskatāms par sākotnēji šķietami ticamu (prima facie) pierādījumu tam, ka attiecīgi parakstītais elektroniskais dokuments ir autentisks oriģināls. |
Pamatojums | |
Jēdziens „derīgs” attiecas uz regulas priekšlikuma 25. panta 1. punktu. Tikai veiksmīgi validēts paraksts var kalpot kā konkrēts pierādījums. | |
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Kvalificētus elektroniskos parakstus atzīst un akceptē visās dalībvalstīs. |
3. Kvalificētus elektroniskos parakstus atzīst un akceptē dalībvalstīs un Savienības iestādēs. |
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 20. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks paraksts ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam parakstam — jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts nolūkā piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, — tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie paraksti, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks paraksts ar tādu garantētas drošības līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētam elektroniskajam parakstam — gadījumos, kad to pieprasa dalībvalsts vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, lai veiktu publiskā sektora iestādes piedāvātu darījumu, pamatojoties uz atbilstīgu ar šādiem pakalpojumiem saistīto risku novērtējumu, — par derīgiem šāda tiešsaistes pakalpojuma izmantošanai tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie paraksti, kas atbilst vismaz tādam pašam garantētas drošības līmenim. |
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 20. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saistībā ar publiskā sektora iestādes piedāvātu tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu piekļuvi dalībvalstis nepieprasa elektronisku parakstu ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētajam elektroniskam parakstam. |
5. Saistībā ar publiskā sektora iestādes piedāvāta tiešsaistes pakalpojuma pārrobežu pieejamību dalībvalstis nepieprasa elektronisku parakstu ar tādu drošības līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētam elektroniskajam parakstam. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” šeit ir lieks. | |
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 20. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā paraksta 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Dažādu elektroniskā paraksta drošības līmeņu noteikšana ir viens no šīs regulas pamatelementiem, tādēļ referente uzskata, ka šo jautājumu nedrīkst izlemt, pieņemot deleģētus aktus. | |
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 20. pants – 7. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā paraksta drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība drošības līmenim, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākta tad, ja elektroniskais paraksts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā paraksta drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka drošības līmenis, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākts tad, ja elektroniskais paraksts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu šīs regulas pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām I pielikumā noteiktajām prasībām. |
svītrots |
Pamatojums | |
Īstenošanas akts šķiet piemērotāks, tādēļ šis punkts ir apvienots ar nākamo punktu. | |
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 21. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība I pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka I pielikumā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu šīs regulas pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība II pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka II pielikumā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 23. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces var sertificēt dalībvalstu izraudzītas kompetentās publiskā vai privātā sektora iestādes, ar nosacījumu, ka minētās ierīces ir izvērtētas drošības novērtēšanas procedūrā saskaņā ar kādu no standartiem, kuri noteikti attiecībā uz tādu informācijas tehnoloģiju produktu drošības novērtēšanu, kurus Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, iekļāvusi sarakstā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
1. Kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces sertificē dalībvalstu izraudzītas kompetentas publiskā vai privātā sektora iestādes ar nosacījumu, ka ir novērtēts minēto ierīču drošums saskaņā ar kādu no standartiem, kas noteikti attiecībā uz tādu informācijas tehnoloģiju produktu drošuma novērtēšanu, kurus Komisija ir iekļāvusi sarakstā, pieņemot īstenošanas aktus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm izraudzīto publiskā vai privātā sektora iestāžu nosaukumus un adreses, kā minēts 1. punktā. |
2. Dalībvalstis, izraudzījušās 1. punktā minētās publiskā vai privātā sektora iestādes, paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to nosaukumu un adresi. |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz tādu īpašu kritēriju izstrādi, kuri jāievēro izraudzītajām iestādēm, kas minētas 1. punktā. |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz tādu īpašu kritēriju izstrādi, kas 1. punktā minētajām dalībvalstu izraudzītajām iestādēm ir jāievēro, lai veiktu sertificēšanu atbilstoši 1. punkta prasībām. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar LESD 290. pantu leģislatīvajos aktos tiek konkrēti noteikti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Šis grozījums nodrošina vajadzīgo deleģējuma precizitāti. | |
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 24. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt, kāds formāts ir izmantojams un kāda kārtība ir jāievēro, pildot 1. punkta prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu validācijas standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validācija atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu validācijas standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka 1. punktā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validācija atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest 1. punktā minēto kvalificētu validēšanas pakalpojumu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validēšanas pakalpojumi atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest 1. punktā minēto kvalificēto validēšanas pakalpojumu standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validēšanas pakalpojumi atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas kārtība atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka 1. punktā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas kārtība atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz kvalificētu elektronisko zīmogu pastāv juridiskā prezumpcija par to, ka ir nodrošināta to datu izcelsme un integritāte, ar kuriem tas ir saistīts. |
2. Derīgs kvalificēts elektroniskais zīmogs ir uzskatāms par sākotnēji šķietami ticamu (prima facie) pierādījumu tam, ka ar to apzīmogots elektroniskais dokuments ir autentisks oriģināls. Šis noteikums ir piemērojams, neskarot valsts tiesību aktus, kas reglamentē pilnvarojumu un pārstāvību. |
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Kvalificētu elektronisko zīmogu atzīst un akceptē visās dalībvalstīs. |
3. Kvalificētu elektronisko zīmogu atzīst visās dalībvalstīs. |
Pamatojums | |
Nav skaidrs, ar ko „atzīst” atšķiras no „akceptē”. Attiecīgie noteikumi par elektroniskajiem parakstiem ir svītroti, bet šis punkts ir saglabāts, jo visās dalībvalstīs nepastāv jēdziens „(elektroniskais) zīmogs”. | |
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 28. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks zīmogs ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam, — jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts, lai varētu piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, — tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie zīmogi, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
4. Ja ir vajadzīgs elektroniskais zīmogs ar tādu drošības līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētam elektroniskajam zīmogam — jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts, lai būtu pieejams publiskā sektora iestādes piedāvāts tiešsaistes pakalpojums, pamatojoties uz atbilstīgu ar šādiem pakalpojumiem saistīto risku novērtējumu, — par derīgiem šāda tiešsaistes pakalpojuma izmantošanai tiek akceptēti visi elektroniskie zīmogi, kas atbilst vismaz tādam pašam garantētas drošības līmenim. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” šeit ir lieks. | |
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 28. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Lai varētu piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, dalībvalstis nepieprasa elektronisku zīmogu ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam. |
5. Lai publiskā sektora iestādes piedāvāts tiešsaistes pakalpojums būtu pieejams pārrobežu mērogā, dalībvalstis nepieprasa elektronisku zīmogu ar tādu drošības līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētam elektroniskajam zīmogam. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” šeit ir lieks. | |
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā zīmoga 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Dažādu elektroniskā zīmoga drošības līmeņu noteikšana ir viens no šīs regulas pamatelementiem, tādēļ referente uzskata, ka šo jautājumu nedrīkst izlemt, pieņemot deleģētus aktus. | |
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 28. pants – 7. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā zīmoga drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība drošības nodrošinājuma līmenim, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākta tad, ja elektronisks zīmogs atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā zīmoga drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka garantētais drošības līmenis, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētā aktā, ir panākts tad, ja elektroniskais zīmogs atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu šīs regulas pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Uz kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem neattiecas neviena obligātā prasība, kas pārsniedz III pielikumā noteiktās prasības. |
2. Uz kvalificētiem pārrobežu izmantošanai paredzētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem neattiecas neviena obligāta prasība, kas pārsniedz III pielikumā noteiktās prasības. |
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība III pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā zīmoga sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka III pielikumā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja kvalificēts elektroniskā zīmoga sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Prasībām, kas noteiktas attiecībā uz kvalificētām elektroniskā zīmoga radīšanas ierīcēm, 22. pantu piemēro mutatis mutandis. |
1. Prasībām, kas noteiktas attiecībā uz kvalificētām elektroniskā zīmoga un/vai spiedoga radīšanas ierīcēm, 22. pantu piemēro mutatis mutandis. |
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz kvalificēto elektroniskā zīmoga radīšanas ierīču sertifikāciju 23. pantu piemēro mutatis mutandis. |
2. Attiecībā uz kvalificēto elektroniskā zīmoga un/vai spiedoga radīšanas ierīču sertifikāciju 23. pantu piemēro mutatis mutandis. |
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 30. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Attiecībā uz tāda saraksta publicēšanu, kurā uzskaitītas kvalificētas elektroniskā zīmoga radīšanas ierīces, kas ir sertificētas, 24. pantu piemēro mutatis mutandis. |
3. Attiecībā uz tāda saraksta publicēšanu, kurā uzskaitītas kvalificētas elektroniskā zīmoga un/vai spiedoga radīšanas ierīces, kas ir sertificētas, 24. pantu piemēro mutatis mutandis. |
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 31. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Attiecībā uz kvalificētu elektronisko zīmogu validāciju un saglabāšanu 25., 26. un 27. pantu piemēro mutatis mutandis. |
Attiecībā uz kvalificētu elektronisko zīmogu un/vai spiedogu validāciju un saglabāšanu 25., 26. un 27. pantu piemēro mutatis mutandis. |
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz kvalificētu elektronisko laika zīmogu pastāv juridiskā prezumpcija par to, ka ir nodrošināts zīmogā norādītais laiks un to datu integritāte, ar kuriem ir saistīts minētais laiks. |
2. Kvalificēts elektroniskais laika zīmogs ir uzskatāms vismaz par sākotnēji šķietami ticamu (prima facie) pierādījumu tam, ka zīmogā norādītais laiks ir pareizs un ka ar to ir apzīmogots dokumenta oriģināls. |
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 33. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificēts elektroniskais laika zīmogs atbilst šādām prasībām: |
1. Kvalificēts elektroniskais laika zīmogs atbilst šādām prasībām: |
(a) tas ir precīzi sasaistīts ar universālo koordinēto laiku (UTC), lai nepieļautu iespēju veikt datos neatklājamas izmaiņas; |
(a) tas ir precīzi saistīts ar koordinēto universālo laiku (UTC), lai nepieļautu iespēju veikt datos neatklājamas izmaiņas;
|
(b) tas ir balstīts uz precīzu laika avotu; |
(b) tas ir balstīts uz precīzu laika avotu; |
(c) to ir izsniedzis kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs; |
(c) to ir izsniedzis kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs; |
(d) tas ir parakstīts, izmantojot kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja uzlabotu elektronisko parakstu vai uzlabotu elektronisko zīmogu, vai citu līdzvērtīgu metodi. |
(d) tas ir parakstīts, izmantojot kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja uzlabotu elektronisko parakstu vai uzlabotu elektronisko zīmogu. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest laika un datu precīzas sasaistes un precīza laika avota standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja laika un datu precīza sasaiste un precīzs laika avots atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest laika un datu precīzas sasaistes un precīza laika avota standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka 1. punktā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja laika un datu precīza sasaiste un precīzs laika avots atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 34. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz dokumentu, ko persona, kura pilnvarota izsniegt attiecīgo dokumentu, parakstījusi ar kvalificētu elektronisko parakstu vai apzīmogojusi ar kvalificētu elektronisko zīmogu, pastāv juridiskā prezumpcija par šā dokumenta autentiskumu un integritāti, ar nosacījumu, ka dokumentā nav tādu dinamisku elementu, kas spēj automātiski mainīt dokumentu. |
2. Dokumentam, kas parakstīts ar kvalificētu elektronisko parakstu vai apzīmogots ar kvalificētu elektronisko zīmogu, ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra dokumentam, kurš parakstīts ar roku vai apzīmogots ar parastu zīmogu, ja tāds ir paredzēts valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka dokumentā nav tādu dinamisku elementu, kas spēj to automātiski mainīt. |
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 34. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Ja publiskā sektora iestādes piedāvāta tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas nolūkā ir vajadzīgs dokumenta oriģināls vai apliecināta kopija, tad citās dalībvalstīs bez papildu prasībām akceptē vismaz tādus elektroniskos dokumentus, ko izsniegušas personas, kuras ir pilnvarotas izsniegt attiecīgos dokumentus, un kas atzīti par oriģināliem vai apliecinātām kopijām saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Regulas 34. panta 3. punkts ir svītrojams, jo citādi par apšaubāmu varētu uzskatīt ierasta un pārbaudīta ārvalstīs izsniegtu dokumentu apliecināšanas instrumenta (apostila) izmantošanu, attiecībā uz kuru Komisijai arī jāizstrādā jauns regulējums. | |
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 34. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga formātus, kas jāakceptē, ja publiskā sektora iestādes piedāvāta tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas nolūkā dalībvalsts ir pieprasījusi parakstītu vai apzīmogotu dokumentu, kurš minēts 2. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dati, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, ir pieņemami kā pierādījums tiesvedībā attiecībā uz datu integritāti un pārliecību par datumu un laiku, kad norādītais adresāts nosūtījis vai saņēmis datus. |
1. Dati, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, ir pieņemami kā pierādījums tiesvedībā. |
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz datiem, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, pastāv juridiskā prezumpcija par to datu nosūtīšanas vai saņemšanas datuma un laika precizitāti, kuri norādīti kvalificētā elektroniskās piegādes sistēmā. |
2. Dati, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, ir uzskatāmi vismaz par sākotnēji šķietami ticamu (prima facie) pierādījumu tam, ka dati ir autentiski un ka kvalificētajā elektroniskās piegādes sistēmā norādītais datu nosūtīšanas vai saņemšanas datums un laiks ir pareizs. |
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 35. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Šis pants ir piemērojams, neskarot Regulas (EK) Nr. 1348/2000 noteikumus.
|
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 35. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precizētiem datu nosūtīšanas vai saņemšanas mehānismiem, kurus izmantojot, tiek sniegti elektroniskie piegādes pakalpojumi, un kuru mērķis ir sekmēt elektronisko piegādes pakalpojumu sadarbspēju. |
svītrots |
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest datu nosūtīšanas un saņemšanas standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja datu nosūtīšana un saņemšana atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest datu nosūtīšanas un saņemšanas standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka 1. punktā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja datu nosūtīšana un saņemšana atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 37. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība IV pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēti tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikāti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Nosakot standartus, kas jāizmanto saistībā ar šīs regulas īstenošanu, Komisija nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, vēlams, ietekmes novērtējuma veidā. Uzskata, ka IV pielikumā noteiktās prasības ir izpildītas tad, ja kvalificēti tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikāti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu šīs regulas pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 38. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja Komisija nav vispirms apspriedusies ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tā nevar pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar šo regulu. |
5. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 13. panta 5. punktu, 15. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 18. panta 5. punktu, 20. panta 6. punktu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu, 35. panta 3. punktu un 37. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
5. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 20. panta 6. punktu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu, 35. panta 3. punktu un 37. panta 3. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 39. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Īstenošanas aktus saskaņā ar šo regulu var pieņemt tikai pēc apspriešanās ar nozares pārstāvjiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 39. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 5. pantu. |
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 4. pantu. |
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 40. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados. |
1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados, vajadzības gadījumā tiem pievienojot attiecīgus likumdošanas priekšlikumus. |
|
1.a Ziņojumā būtu jāizvērtē, vai ir jāmaina šīs regulas darbības joma, pielāgojoties tehnoloģiju un tirgus attīstībai un juridiskā konteksta izmaiņām gan dalībvalstīs, gan starptautiskajā vidē; kopumā ziņojumā ir jānorāda, vai regula ir ļāvusi sasniegt tajā noteiktos mērķus, vairojot uzticēšanos darījumiem tiešsaistē. |
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) ir pietiekama pārliecība par to, ka elektroniskā paraksta radīšanā izmantotos elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar izgūt un elektroniskais paraksts ir aizsargāts pret viltošanu, izmantojot patlaban pieejamās tehnoloģijas; |
(c) elektroniskā paraksta radīšanai izmantotos elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot patlaban pieejamās tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir aizsargāts pret viltošanu; |
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums III pielikums – 1.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Direktīvas 95/46/EK 8. panta nozīmē konfidenciāla informācija netiek apstrādāta. |
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Direktīvas 95/46/EK 8. panta nozīmē konfidenciāla informācija netiek apstrādāta. |
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums IV pielikums – c punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) tādu datu kopumu, kas nepārprotami apliecina tās juridiskās personas identitāti, kam izsniegts sertifikāts, ietverot vismaz nosaukumu un reģistrācijas numuru atbilstīgi oficiālos reģistros norādītajai informācijai; |
(c) tādu datu kopumu, kas nepārprotami apliecina tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai izsniegts sertifikāts, ietverot vismaz vārdu/nosaukumu un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numuru atbilstīgi oficiālos reģistros norādītajai informācijai; |
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums IV pielikums – d punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) tās juridiskās personas adresi, norādot vismaz pilsētu un dalībvalsti, kam izsniegts sertifikāts, turklāt atbilstīgi oficiālos avotos norādītajai informācijai; |
(d) tās fiziskās vai juridiskās personas adresi (norādot vismaz pilsētu un dalībvalsti), kurai izsniegts sertifikāts, turklāt atbilstīgi oficiālos avotos norādītajai informācijai; |
- [1] OV C 351, 15.11.2012., 73. lpp.
PASKAIDROJUMS
Nav visaptveroša ES regulējuma, kas būtu piemērojams pārrobežu un starpnozaru līmenī, lai garantētu drošus, uzticamus un viegli lietojamus elektroniskos darījumus, kuri ietver gan elektronisko identifikāciju un autentifikāciju, gan uzticamības pakalpojumus. Spēkā esošie ES tiesību akti, proti, Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu, būtībā attiecas tikai uz elektroniskajiem parakstiem.
Eiropas digitalizācijas programmā ir uzskaitīti šķēršļi, kas patlaban kavē Eiropas digitālās vides attīstību, un ir ierosināts pieņemt tiesību aktus par uzticamības pakalpojumiem (piemēram, e-parakstiem) un elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpēju atzīšanu, tā izveidojot skaidru tiesisko regulējumu, lai novērstu sašķeltību un sadarbspējas trūkumu, veicinātu iedzīvotāju piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un nepieļautu kibernoziedzību. Arī tādos dokumentos kā Vienotā tirgus akts un Rīcības plāns stabilitātei un izaugsmei par vienu no galvenajiem ir noteikts uzdevums pieņemt tiesību aktus, kas nodrošina elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpēju atzīšanu visā Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments ne reizi vien ir uzsvēris drošu elektronisko pakalpojumu nozīmi.
Komisijas priekšlikums ir iedalīts divās daļās. Pirmajā daļā uzmanība ir pievērsta tam, kā nodrošināt paziņotu elektroniskās identifikācijas shēmu savstarpēju atzīšanu un akceptēšanu ES līmenī. Otrajā daļā ir izklāstīta iecere izveidot vienotu regulējumu, kas būtu piemērojams uzticamības pakalpojumiem, piemēram, elektroniskajiem parakstiem.
Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas, viņasprāt, ir labs sākumpunkts, un atbalsta centienus izveidot ES līmeņa tiesisko regulējumu. Tomēr referente uzskata, ka gan ierosinātās regulas mērķi, gan saturu vēl būtu iespējams precizēt un ir svarīgi, lai likumdevēji rūpīgi izvērtētu visu priekšlikuma tvērumu. Iesniegtā Komisijas priekšlikuma teksta redakcija ir pārāk neskaidra, lai likumdevējs to varētu pienācīgi izskatīt. Precizējama ir jo īpaši uzticamības pakalpojumu definīcija. Atkarībā no definīcijas atšķirsies uzticamības pakalpojumu sniedzēju darbības lauks un līdz ar to arī dalībnieki, kuriem regula būs piemērojama. Referente sašaurina uzticamības pakalpojumu definīciju.
Komisija regulu uzskata par atbilstošāko tiesību instrumentu, jo tā ir tieši piemērojama, un tas savukārt mazinātu juridisko sašķeltību un sniegtu lielāku juridisko noteiktību. Lai arī šo saskaņoto pieeju varētu uzskatīt par izdevīgu visām ieinteresētajām personām, referente tomēr vēl turpinās izvērtēt to, vai pakāpeniskāka pieeja būtu bijusi konstruktīvāka un vai galīgā mērķa sasniegšanai būtu bijis izdevīgāk zināmu prioritāti piešķirt pārrobežu pakalpojumiem, kuriem piemērojama ierosinātā regula.
Vairāki ierosinātās regulas noteikumi pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus vai īstenošanas noteikumus. Referente piekrīt tam, ka šādi papildu akti un noteikumi varētu veicināt vienotu regulas piemērošanu un sniegt iespēju sekmīgāk pielīdzināt valstu dažādo praksi, pamatojoties uz pieredzi, kura gūta pēc regulas stāšanās spēkā, tomēr referentei ir arī iebildumi pret pieeju, kas tik ļoti lielā mērā ir atkarīga no šādiem līdzekļiem. Referente ieteiktu kritiskāk izvērtēt ierosinātos īstenošanas aktus, un tādēļ ierosina grozījumus, kas stingri ierobežos piedāvāto aktu darbības jomu, to attiecinot tikai un vienīgi uz konkrētā tiesību pamatakta vienotu tehnisko īstenošanu.
Referente vēlas pamatīgāk izvērtēt deleģēto aktu nepieciešamību un piemērošanas jomu un ierosina īstenot selektīvāku pieeju. Referente ierosina dažus deleģētos aktus svītrot, līdz Komisija būs precizējusi, cik lielā mērā un ar kādu mērķi tos ir plānots piemērot. Būtu jādara viss iespējamais, lai pienākumus izklāstītu pašā tiesību pamataktā, neizmantojot šim nolūkam deleģētos aktus. Deleģētie akti ir sarežģīti instrumenti, tādēļ referente vēl izmantos iespēju rūpīgāk izvērtēt arī šos aktus un piedāvāt iespējamās papildu izmaiņas, vēlāk ierosinot grozījumus attiecībā uz ziņojuma projektu.
Referente apzinās ne vien šī priekšlikuma ekonomisko un sociālo potenciālu, bet arī problēmas, kas bieži ir ļoti tehniska rakstura un ir jārisina, lai tiesību akta galīgā teksta redakcija ļautu pilnībā īstenot šo potenciālu. Attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām ir svarīgi, lai to sadarbspēja būtu veidota, būtiski nemainot elektroniskās identifikācijas risinājumus, kurus izvēlējušās dalībvalstis. Tādēļ standartiem, kas savstarpēji piemērojami, lai nodrošinātu tehnisko sadarbspēju, vajadzētu būt tehnoloģijas ziņā neitrāliem, tā garantējot, ka tiek ievērota katras dalībvalsts individuālā izvēle.
Turklāt ne mazāk problemātiski būs panākt to, ka pareizi ir līdzsvaroti drošības elementi, kuriem ir būtiska nozīme, lai panāktu iedzīvotāju uzticēšanos un akceptu, un maksa, kā arī cita ar šiem elementiem saistītā ietekme, kas skars piedāvājuma pusē iesaistītos dalībniekus. Šajā kontekstā ir svarīgi izvērtēt arī jautājumu par atbildību.
Visbeidzot, referente uzskata, ka ir jānodrošina, lai piedāvātie uzticamības pakalpojumi un galapatēriņam paredzētie produkti, kas izmantoti šo pakalpojumu sniegšanai, būtu pieejami personām ar invaliditāti. Iespējas fiziski izmantot ierīces būtu jānodrošina ikvienam, arī cilvēkiem ar fizisko spēju traucējumiem. Referente uzskata, ka šajā digitālajā laikmetā kā galveno elementu vajadzētu garantēt iespēju personām ar invaliditāti efektīvi un bez apgrūtinājumiem piedalīties Eiropas vienotā digitālā tirgus darbībā.
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (23.7.2013)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū
(COM(2012)0238 – C7‑0133/2012 – 2012/0146(COD))
Atzinumu sagatavoja (*): Marielle Gallo
ĪSS PAMATOJUMS
Regulas priekšlikums attiecas uz paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu un elektronisko uzticamības pakalpojumu savstarpēju atzīšanu.
Tās mērķis ir papildināt spēkā esošo tiesisko regulējumu un jo īpaši nodrošināt visaptverošu transnacionālu starpnozaru sistēmu juridiski drošiem un uzticamiem elektronisko darījumu mehānismiem. Šis priekšlikums arī ir saistīts ar I Vienotā tirgus aktu un šajā jomā paredz vienu no divpadsmit pamatpasākumiem, lai stimulētu izaugsmi un stiprinātu uzticību vienotajam tirgum.
Tādēļ atzinuma sagatavotāja vēlas izteikt šādas piezīmes.
Atzinuma sagatavotāja atbalsta Komisijas priekšlikuma tekstu un izvēli par labu regulai, nevis direktīvai, jo Direktīva 99/93/EK, kas attiecās tikai uz elektroniskajiem parakstiem, nesniedza gaidītos rezultātus.
Atzinuma sagatavotāja piekrīt regulas priekšlikuma vispārējiem mērķiem, t.i., papildināt Eiropas vienoto digitālo tirgu. Šajā jomā tekstā ir būtiski pastiprināta uzticamības pakalpojumu juridiskā drošība, kas ir vajadzīgs priekšnoteikums, lai paplašinātu elektroniskos darījumus un jo īpaši pārrobežu elektroniskos darījumus.
Regulas teksts sniegs pievienoto vērtību ne tikai dalībvalstu pārvaldei, kas varēs attīstīt e-pārvaldi, bet arī uzņēmumiem, piemēram, lielākas iespējas tiešsaistē piekļūt publisko iepirkumu procedūrām, un privātpersonām, kurām vairs nevajadzēs pārvietoties un saskarties ar liekām izmaksām, piemēram, lai pieteiktos studijām universitātē, kas atrodas tālu no viņu dzīvesvietas.
Ņemot vērā to, ka uzticamības pakalpojumu tirgus ir dinamisks un ka tuvākajā desmitgadē tas būtiski attīstīsies, atzinuma sagatavotāja atbalsta regulējuma neitralitāti attiecībā uz tehnoloģijām.
Atzinuma sagatavotāja tomēr vēlas atgādināt, ka digitālās identitātes problemātika ir sarežģīta. Ja patiesi ir nepieciešams modelis, kas paredz sadarbspējīgas nacionālās digitālās identitātes, tas nedrīkst mazināt informācijas sistēmu drošības prasības un privātās dzīves aizsardzības pamatprincipus, kas ir priekšnoteikums, lai varētu attīstīt uzticamību digitālajā vidē.
Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina ieviest dažādus drošības līmeņus, kas savstarpējas atzīšanas priekšnoteikums. Tādējādi būs spēkā arī minimālās drošības prasības, kas palielinās drošību tiešsaistē.
Attiecībā uz uzticamības pakalpojumu sniedzēju atbildību atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šādu atbildību piemēro tikai kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem Direktīvas 99/93/EK nozīmē.
Kas skar kontroli, atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē regulas priekšlikuma III nodaļas 2. iedaļas noteikumus. Tomēr, lai sekmētu uzraudzības pasākumus, kas jāveic uzraudzības iestādēm, un garantētu pietiekami saskaņotu juridisko spēku nekvalificētiem uzticamības pakalpojumiem, atzinuma sagatavotāja vēlas ieviest prasību, ka nekvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzējiem ir jāpaziņo par nolūku sniegt uzticamības pakalpojumus.
Tā kā regulas priekšlikums kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzējiem paredz daudzas prasības kontroles un drošības jomā, atzinuma sagatavotāja ierosina iekļaut jaunu pantu par Eiropas Savienības kvalificētu uzticamības pakalpojumu marķējuma ieviešanu. Šo marķējumu varētu izmantot kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēji, lai informētu par šādiem saviem pakalpojumiem, kas atbilst regulas prasībām, un reklamētu tos. Šis līdzeklis palīdzētu arī regulas prasībām atbilstošo kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējiem izcelties konkurentu vidū.
Visbeidzot, ņemot vērā to, ka regulas priekšlikumā ir iekļauta nepieciešamība pēc daudziem deleģētajiem aktiem, atzinuma sagatavotāja ir sniegusi vairākus ierosinājumus deleģēto aktu skaita samazināšanai.
GROZĪJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu piedāvāto pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piekļuves nolūkā ir iespējams izmantot drošas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas sistēmas. |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Tās mērķis ir ieviest dažādus drošības līmeņus, kas garantētu vienotu minimālo drošības prasību līmeni. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu piedāvāto pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piekļuves nolūkā ir iespējams izmantot drošas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas sistēmas, pilnībā ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. |
Pamatojums | |
Atšķirībā no kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem, kuriem piemēro vienotas drošības prasības, Komisija nav paredzējusi nekādas prasības elektroniskās identifikācijas sistēmām. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka dažādu drošības līmeņu un līdz ar to minimālā drošības līmeņa ieviešana ir savstarpējas atzīšanas priekšnoteikums un var tikai veicināt augstāku drošības līmeni digitālajā vidē. | |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) Regulā jāparedz daži nosacījumi attiecībā uz to, kuri elektroniskās identifikācijas līdzekļi ir jāakceptē un kā būtu jāpaziņo par shēmām. Šiem nosacījumiem vajadzētu sekmēt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām un to elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpēju atzīšanu un akceptēšanu, kuri ietverti šo valstu paziņotajās shēmās. Ja paziņotāja dalībvalsts ir izpildījusi paziņošanas nosacījumus un paziņojumi ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, būtu jāpiemēro savstarpējās atzīšanas un akceptēšanas princips. Taču šo tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei un to galīgajai piegādei būtu jābūt cieši saistītai ar tiesībām saņemt šādus pakalpojumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. |
(13) Regulā jāparedz daži nosacījumi attiecībā uz to, kuri elektroniskās identifikācijas līdzekļi ir jāakceptē un kā būtu jāpaziņo par shēmām. Šiem nosacījumiem vajadzētu sekmēt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām un to elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpēju atzīšanu un akceptēšanu, kuri ietverti šo valstu paziņotajās shēmās. Ja paziņotāja dalībvalsts ir izpildījusi paziņošanas nosacījumus un paziņojumi kopā ar paziņotās elektroniskās identifikācijas sistēmas aprakstu un informāciju par dažādiem drošības līmeņiem ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, būtu jāpiemēro savstarpējās atzīšanas un akceptēšanas princips. Taču šo tiešsaistes pakalpojumu pieejamībai un to galīgajai piegādei pēc pieprasījuma vajadzētu būt cieši saistītai ar tiesībām saņemt šādus pakalpojumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. |
Pamatojums | |
Atšķirībā no kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem, kuriem piemēro vienotas drošības prasības, Komisija nav paredzējusi nekādas prasības elektroniskās identifikācijas sistēmām. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka dažādu drošības līmeņu un līdz ar to minimālā drošības līmeņa ieviešana ir savstarpējas atzīšanas priekšnoteikums un var tikai veicināt augstāku drošības līmeni digitālajā vidē. | |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(16) Dalībvalstu sadarbībai būtu jāsekmē paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu tehniskā sadarbspēja, lai sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Informācijas un paraugprakses apmaiņai dalībvalstu starpā ar mērķi panākt savstarpējo atzīšanu būtu jāpalīdz īstenot šādu sadarbību. |
(16) Dalībvalstu sadarbībai būtu jāsekmē paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu tehniskā sadarbspēja, lai sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Informācijas un paraugprakses apmaiņai dalībvalstu starpā ar mērķi panākt savstarpējo atzīšanu būtu jāpalīdz īstenot šādu sadarbību. Lai nodrošinātu efektivitāti, pirms paziņošanas būtu jāīsteno sadarbspējas un drošības pasākumiem. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(17) Ar šo regulu arī būtu jāievieš vispārējs tiesiskais regulējums elektronisko uzticamības pakalpojumu izmantošanai. Taču ar to nevajadzētu uzlikt vispārēju pienākumu tos izmantot. It īpaši šai regulai nevajadzētu attiekties uz tādu pakalpojumu sniegšanu, par kuriem panākta brīvprātīga vienošanās saskaņā ar privāttiesībām. Tāpat, tai nevajadzētu attiekties uz tiem aspektiem, kas saistīti ar līgumu slēgšanu vai citu juridisku saistību uzņemšanos un derīgumu, ja attiecībā uz to veidu prasības paredzētas valsts vai Savienības tiesību aktos. |
(17) Ar šo regulu arī būtu jāievieš vispārējs tiesiskais regulējums elektronisko uzticamības pakalpojumu izmantošanai. Taču ar to nevajadzētu uzlikt vispārēju pienākumu tos izmantot. It īpaši šai regulai nevajadzētu attiekties uz tādu pakalpojumu sniegšanu, par kuriem panākta brīvprātīga vienošanās saskaņā ar privāttiesībām. Tāpat ar to nebūtu jāreglamentē līgumu forma, izstrāde vai spēkā esamība vai citu privāttiesisku saistību forma, izveide vai derīgums neatkarīgi no tā, vai minēto līgumu un saistību pamatā ir valsts vai Savienības tiesību akti, piemēram, Regulas (EK) Nr. 593/2008 10. un 11. pants. Papildus tam šī regula nedrīkstētu skart valstu un Savienības tiesību aktos iekļautos noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz dokumentu izmantošanu un nebūtu jāpiemēro reģistra procedūrai, jo īpaši zemesgrāmatu un uzņēmumu reģistra procedūrai. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 20. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(20) Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, šajā regulā būtu jāizmanto pieeja, kas paredz inovācijas iespēju. |
(20) Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, šajā regulā būtu jāizmanto pieeja, kas paredz inovācijas stimulēšanu. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 22. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(22) Lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos iekšējam tirgum un veicinātu uzticamības pakalpojumu un produktu izmantošanu, būtu jāievieš jēdzieni „kvalificēti uzticamības pakalpojumi” un „kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs”, nosakot prasības un pienākumus, kas jāievēro, lai attiecībā uz jebkuru sniegto kvalificētu uzticamības pakalpojumu un lietoto produktu nodrošinātu augsta līmeņa drošību. |
(22) Lai stiprinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum un veicinātu uzticamības pakalpojumu un produktu izmantošanu, būtu jāievieš jēdzieni „kvalificēti uzticamības pakalpojumi” un „kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs”, nosakot prasības un pienākumus, kas jāievēro, lai attiecībā uz jebkuru sniegto kvalificēto uzticamības pakalpojumu un lietoto produktu nodrošinātu augsta līmeņa drošību. Gan kvalificēti, gan arī uzlaboti elektroniskie paraksti var būt juridiski līdzvērtīgi parakstiem ar roku. Šīs regulas noteikumi neliedz fiziskai vai juridiskai personai ar pierādījumiem demonstrēt kādas elektroniskā paraksta formas neuzticamību. Tomēr, ja kvalificēta elektroniskā paraksta gadījumā rodas šaubas par parakstītāja identitāti, pierādījumi ir jāsniedz apstrīdētājai pusei. |
Pamatojums | |
Būtu skaidri jānosaka, ka arī nekvalificētam parakstam var būt tāds pats spēks, kā parakstam ar roku. Vienīgā atšķirība attiecas uz pierādīšanas pienākumu. | |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 23. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(23) Atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienībā spēkā esošajā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai izmantot uzticamības pakalpojumus un galapatēriņam paredzētos produktus, kas piedāvāti saistībā ar minētajiem pakalpojumiem, turklāt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz citiem patērētājiem. |
(23) Atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienībā spēkā esošajā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un ņemot vērā un pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību, personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai izmantot uzticamības pakalpojumus, elektroniskās identifikācijas pakalpojumus un galapatēriņam paredzētos produktus, kas piedāvāti saistībā ar minētajiem pakalpojumiem, turklāt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz citiem patērētājiem. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 29. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(29) Drošības pārkāpumu paziņošana un drošības risku izvērtēšana ir būtiski aspekti, kas drošības vai integritātes pārkāpumu gadījumā ļautu sniegt atbilstīgu informāciju attiecīgajām pusēm. |
(29) Drošības pārkāpumu un drošības risku izvērtēšanas rezultātu paziņošana kompetentajai kontroles iestādei, ko veic uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ir būtisks aspekts, kas drošības vai integritātes pārkāpumu gadījumā ļautu sniegt atbilstīgu informāciju attiecīgajām pusēm. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 34. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(34) Dalībvalstīs būtu jāizveido uzraudzības iestāžu savstarpējas palīdzības sistēma, lai atvieglotu kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, piemēram, gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs pakalpojumus piedāvā citas dalībvalsts teritorijā un nav pakļauts šīs dalībvalsts uzraudzības iestādēm vai ja pakalpojumu sniedzēja datori atrodas citas dalībvalsts teritorijā, nevis tajā dalībvalstī, kur reģistrēts minētais pakalpojumu sniedzējs. |
(34) Dalībvalstīs būtu jāizveido uzraudzības iestāžu savstarpējas palīdzības sistēma, lai atvieglotu un efektīvi nodrošinātu kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kā paredzēts šajā regulā, piemēram, gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs pakalpojumus piedāvā citas dalībvalsts teritorijā un nav pakļauts šīs dalībvalsts uzraudzības iestādēm vai ja pakalpojumu sniedzēja datori atrodas citas dalībvalsts teritorijā, nevis tajā dalībvalstī, kur reģistrēts minētais pakalpojumu sniedzējs. Šis sistēmas mērķis ir arī vienkāršot un samazināt uzticamības pakalpojumu sniedzēju administratīvo slogu, šim nolūkam izmantojot uzraudzības iestādi, kas pildītu vienas pieturas aģentūras pienākumus. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(39a) Lai palielinātu lietotāju uzticību tiešsaistes pakalpojumiem un labāk izceltu tos kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējus, kas ievēro šīs regulas prasības, būtu jāizveido kvalificētu uzticamības pakalpojumu marķējums „ES”. |
Pamatojums | |
Šo uzticamības pakalpojumu marķējumu Eiropas Parlaments pieprasīja jau 2012. gada 26. oktobra rezolūcijā par vienotā digitālā tirgus izveidi, un tā mērķis ir palielināt lietotāju uzticību tiešsaistes pakalpojumiem, izveidojot viegli identificējumu Eiropas marķējumu. Turklāt saskaņā ar mērķi par tiešsaistes uzticamības pakalpojumu drošības līmeņa palielināšanu kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējam, kas jo īpaši ievēro 19. pantā minētās prasības, vajadzētu būt iespējai izmantot šo marķējumu un tā pievienoto vērtību e-komercijā. | |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 40.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(40a) Aizvien biežāk notiek elektronisko parakstu attālināta izveide, proti, kad elektroniskā paraksta izveidi parakstītāja vārdā veic uzticamības pakalpojumu sniedzējs, jo tam ir vairākas ekonomiskas priekšrocības. Tomēr, lai pārliecinātos, ka šiem elektroniskajiem parakstiem ir tāds pats juridiskais spēks kā tiem elektroniskajiem parakstiem, kas izveidoti vidē, kuru pilnībā pārvalda lietotājs, attālinātos paraksta pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro konkrētas drošības, pārvaldības un administratīvās procedūras, jāizmanto uzticamas sistēmas un produkti, tostarp droši elektroniskie sakaru kanāli, ar mērķi garantēt elektroniskā paraksta izveides vides uzticamību un to, ka parakstītājs ir vienīgais, kurš kontrolē sava elektroniskā paraksta izveides vidi. Ja kvalificētu elektronisko parakstu izveido ar attālināta elektroniskā paraksta izveides ierīci, ir spēkā tās regulas prasības, kuras piemēro kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
Pamatojums | |
Paraksts ar servera starpniecību ir salīdzinoši augsta riska pakalpojums, tomēr zinot, ka tas lietotājiem sniedz zināmas priekšrocības un tam ir tendence attīstīties, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šis pakalpojums būtu skaidri jānorāda, lai pārliecinātos, ka uzraudzības pārbaudēs pietiekama uzmanība tiktu pievērsta šā paraksta veida raksturīgākajām problēmām. | |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 42. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(42) Ja, veicot darījumu, vajadzīgs juridiskas personas kvalificēts elektroniskais zīmogs, jāakceptē būtu arī juridiskās personas pilnvarotā pārstāvja kvalificēts elektroniskais paraksts. |
(42) Ja saskaņā ar valstu vai Savienības tiesību aktiem vajadzīgs juridiskas personas kvalificēts elektroniskais zīmogs, jāakceptē būtu arī juridiskās personas pilnvarotā pārstāvja kvalificēts elektroniskais paraksts. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 43. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(43) Elektroniskie zīmogi būtu jāizmanto kā pierādījums tam, ka elektronisko dokumentu izsniegusi juridiska persona, garantējot dokumenta izcelsmi un integritāti. |
(43) Derīgiem elektroniskajiem zīmogiem būtu jākalpo par pirmšķietamu pierādījumu ar tiem apzīmogotā elektroniskā dokumenta īstumam un integritātei. Šis regulējums neskar noteikumus par pilnvaru, pārstāvību un rīcībspēju. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 45. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(45) Lai stiprinātu elektronisko dokumentu pārrobežu izmantošanu, šajā regulā būtu jāparedz tādu elektronisko dokumentu juridiskais spēks, kas atbilstīgi riska novērtējumam būtu uzskatāmi par līdzvērtīgiem papīra dokumentiem, ar nosacījumu, ka ir nodrošināts dokumentu autentiskums un integritāte. Lai iekšējā tirgū pārrobežu elektroniskos darījumus varētu veikt plašākā mērogā, būtiski arī nodrošināt, ka elektronisko dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas, ko kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegušas atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem, atzīst un akceptē arī citās dalībvalstīs. Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības noteikt, kas uzskatāms par oriģinālu vai kopiju valsts līmenī, tomēr tai vajadzētu nodrošināt, ka oriģinālus un kopijas atzīst un izmanto arī citās valstīs. |
svītrots |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(46a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai iedzīvotājiem tiktu skaidri paziņotas ar elektroniskās identifikācijas izmantošanu saistītās iespējas un ierobežojumi. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 49. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(49) Lai elastīgi un ātri papildinātu dažus šajā regulā precīzi noteiktus tehniskos aspektus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz elektroniskās identifikācijas sistēmu sadarbspēju; uzticamības pakalpojumu sniedzējiem vajadzīgajiem drošības pasākumiem; atzītām neatkarīgām iestādēm, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju revīziju; uzticamības sarakstiem; prasībām attiecībā uz elektronisko parakstu drošības līmeni; prasībām attiecībā uz kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, to validēšanu un saglabāšanu; par kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču sertifikāciju atbildīgām iestādēm; prasībām attiecībā uz elektronisko zīmogu drošības līmeni un kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem; piegādes pakalpojumu sadarbspēju. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. |
(49) Lai elastīgi un ātri papildinātu dažus šajā regulā precīzi noteiktus tehniskos aspektus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz elektroniskās identifikācijas sistēmu sadarbspēju; atzītām neatkarīgām iestādēm, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju revīziju; prasībām attiecībā uz kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, to validēšanu un saglabāšanu; par kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču sertifikāciju atbildīgām iestādēm; prasībām attiecībā uz kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem; Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar atzinuma sagatavotājas iesniegtajiem grozījumiem par deleģētajiem aktiem ir jāgroza arī 49. apsvērums. | |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 51.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(51a) Būtu starptautiski jāatzīst standartizācijas darbs, ko veic starptautiskās un Eiropas organizācijas. Šo darbu veic sadarbībā ar iesaistītajām nozarēm un dalībniekiem, un to cita starpā finansē Savienība un valsts iestādes. Lai elektroniskajai identifikācijai un elektroniskajiem uzticamības pakalpojumiem garantētu augstu drošības līmeni , jo īpaši Eiropas Komisijai, izstrādājot deleģētos un īstenošanas aktus, būtu jāņem vērā tādu struktūru kā Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas Telekomunikāciju Standartu institūta (ETSI), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (CENELEC) un Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) izstrādātie standarti. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi par elektronisko identifikāciju un elektroniskajiem uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. |
1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, garantējot identifikācijas līdzekļu un uzticamības pakalpojumu augstu drošības līmeni un palielinot iedzīvotāju uzticību digitālajai videi. |
Pamatojums | |
Regulas 3. panta 12. punktā ir minēti uzticamības pakalpojumi, nevis elektroniskie uzticamības pakalpojumi. | |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektronisko validāciju un pārbaudi, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ar šo regulu nodrošina to, ka uzticamības pakalpojumus un produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, drīkst laist brīvā apritē iekšējā tirgū. |
4. Ar šo regulu nodrošina to, ka gan kvalificētus, gan nekvalificētus uzticamības pakalpojumus un produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, drīkst laist brīvā apritē iekšējā tirgū. |
Pamatojums | |
Regulas 3. pantā ir norādītas uzticamība pakalpojumu un produktu definīcijas (skatīt arī 4. panta redakciju). | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šo regulu piemēro elektroniskās identifikācijas pakalpojumiem, kurus sniedz dalībvalstis vai kuri tiek sniegti šīs dalībvalsts vārdā vai vismaz tai uzņemoties atbildību, kā arī Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
1. Šo regulu piemēro elektroniskās identifikācijas pakalpojumiem, kurus izsniedz, pilnvaro vai atzīst dalībvalstis vai kuri tiek izsniegti, pilnvaroti vai atzīti dalībvalstu vārdā. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Šo regulu nepiemēro tādu elektronisko uzticamības pakalpojumu sniegšanai, par kuriem panākta brīvprātīga vienošanās saskaņā ar privāttiesībām. |
2. Šo regulu piemēro Savienībā reģistrētiem kvalificētiem un nekvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. Šo regulu nepiemēro tādiem uzticamības pakalpojumiem, kurus ir izvēlējusies slēgta dalībnieku grupa un kuri ir paredzēti lietošanai vienīgi šajā grupā. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(3) Šo regulu nepiemēro aspektiem, kas saistīti ar līgumu slēgšanu vai citu juridisku saistību uzņemšanos un to derīgumu, ja attiecībā uz to veidu prasības paredzētas valsts vai Savienības tiesību aktos. |
(3) Šī regula neskar valstu vai Savienības tiesību aktu noteikumus par līgumu vai citu privāttiesisku saistību izveidi vai derīgumu. |
Pamatojums | |
Komisijas ierosinātais formulējums ir pārāk vispārīgs, lai to iekļautu regulas tekstā. | |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3a) Šī regula neskar valstu un Savienības tiesību aktu noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz dokumentu izmantošanu. To nepiemēro reģistra procedūrai, jo īpaši zemesgrāmatu un uzņēmumu reģistra procedūrai. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu personas elektronisku identifikācijas datu izmantošana, kas nepārprotami apliecina fiziskās vai juridiskās personas identitāti; |
(1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu personas elektronisku identifikācijas datu izmantošana, kas nepārprotami vai atbilstoši attiecīgajam nolūkam apliecina fiziskās vai juridiskās personas identitāti; |
Pamatojums | |
Šajā priekšlikumā būtu jāintegrē datu minimizēšanas princips. Dažiem pakalpojumiem ir nepieciešama nepārprotama identifikācija, savukārt citiem varētu nebūt vajadzīga visu datu nosūtīšana. Kā praktisku piemēru var minēt vienkāršu vecuma pārbaudi, jo tai nav nepieciešami citi personas dati. | |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(4) „autentifikācija” ir elektronisks process, kurā var validēt fiziskas vai juridiskas personas elektronisko identifikāciju vai elektronisko datu izcelsmi un integritāti; |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 3. pants – 7. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) tas spēj identificēt parakstītāju; |
(b) tas spēj garantēt parakstītāja identitātes juridisko spēku; |
Pamatojums | |
Termins „identificēt” rada neskaidrības, jo tas sniedz atsauci uz elektronisko identifikāciju. Tomēr šī ir definīcija terminam „uzlabots elektroniskais paraksts”, kas sniedz atsauci uz uzticamības pakalpojumiem, kuri minēti regulas priekšlikuma III nodaļā. | |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 3. pants – 7. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) tas radīts ar elektroniskā paraksta radīšanas datiem, kuru izmantošanu ar augstu uzticamības līmeni var kontrolēt tikai un vienīgi parakstītājs, un |
(c) tas radīts ar elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, kuras izmantošanu var kontrolēt tikai un vienīgi parakstītājs, un |
Pamatojums | |
Šo formulējumu atzinuma sagatavotāja uzskata par piemērotāku, ņemot vērā 22. un 23. panta redakciju. Frāze „ar augstu uzticamības līmeni” no juridiskā viedokļa ir bezjēdzīga. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – 7. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) tas ir saistīts ar attiecīgajiem datiem tādā veidā, lai būtu atklājamas jebkādas turpmākas to izmaiņas; |
(d) tas ir saistīts ar parakstītajiem datiem tādā veidā, lai būtu atklājamas jebkādas turpmākas to izmaiņas; |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 8. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(8) „kvalificēts elektroniskais paraksts” ir uzlabots elektroniskais paraksts, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu; |
(8) „kvalificēts elektroniskais paraksts” ir uzlabots elektroniskais paraksts, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu, kuru izsniedzis kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs; |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 10. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas saista attiecīgi fiziskas vai juridiskas personas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus ar sertifikātu un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
(10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus attiecīgi saista ar subjekta vai fiziskas vai juridiskas personas identifikācijas datiem un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 11. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) „kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts” ir apliecinājums, ko izmanto elektronisko parakstu apliecināšanai, ko izsniedz kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs un kas atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām; |
(11) „kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts” ir sertifikāts, ko izmanto elektronisko parakstu apliecināšanai, ko izsniedz kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs un kas atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām; |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 3. pants – 12. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(12) „uzticamības pakalpojumi” ir visi elektroniskie pakalpojumi, kas ietver elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, elektronisko laika zīmogu, elektronisko dokumentu, elektronisko piegādes pakalpojumu, tīmekļa vietņu autentifikācijas un elektronisko sertifikātu (tostarp elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga sertifikātu) radīšanu, pārbaudi, validāciju, apstrādi un saglabāšanu; |
(12) „uzticamības pakalpojumi” ir elektroniski pakalpojumi, kas ietver elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, elektronisko laika zīmogu, elektronisko dokumentu, elektronisko piegādes pakalpojumu, tīmekļa vietņu autentifikācijas un elektronisko sertifikātu (tostarp elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga sertifikātu) radīšanu, pārbaudi, validāciju vai saglabāšanu; |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 3. pants – 13. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) „kvalificēti uzticamības pakalpojumi” ir uzticamības pakalpojumi, kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām; |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 3. pants – 19. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(19) „zīmoga radītājs” ir juridiska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
(19) „zīmoga radītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 3. pants – 20. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(20) „elektroniskais zīmogs” ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem, lai garantētu saistīto datu izcelsmi un integritāti; |
(20) „elektroniskais zīmogs” ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem, lai garantētu saistīto datu īstumu un integritāti; |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 3. pants – 21. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) tas radīts ar elektroniskā zīmoga radīšanas datiem, kuru izmantošanu ar augstu uzticamības līmeni var kontrolēt tikai un vienīgi zīmoga radītājs elektroniskā zīmoga radīšanai, un |
(c) tas radīts ar elektroniskā zīmoga radīšanas ierīci, kuras izmantošanu ar augstu uzticamības līmeni var kontrolēt zīmoga radītājs elektroniskā zīmoga radīšanai, un |
Pamatojums | |
Šo formulējumu atzinuma sagatavotāja uzskata par piemērotāku, ņemot vērā 22. un 23. panta redakciju. | |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3. pants – 21. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) tas ir saistīts ar attiecīgajiem datiem tādā veidā, lai būtu atklājamas jebkādas turpmākas to izmaiņas; |
(d) tas ir saistīts ar datiem, kuru izcelsmi un integritāti tas apliecina, tādā veidā, lai būtu atklājamas jebkādas turpmākas to izmaiņas; |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 3. pants – 22. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(22) „kvalificēts elektroniskais zīmogs” ir uzlabots elektroniskais zīmogs, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā zīmoga radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu; |
(22) „kvalificēts elektroniskais zīmogs” ir uzlabots elektroniskais zīmogs, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā zīmoga radīšanas ierīci, pamatā izmantojot kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu, kuru izsniedzis kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs; |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 3. pants – 27. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(27) „elektroniskais dokuments” ir dokuments jebkādā elektroniskā formātā; |
(27) „elektroniskais dokuments” ir atsevišķa strukturētu datu kopa jebkādā elektroniskā formātā; |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Nedrīkst ierobežot tādu uzticamības pakalpojumu sniegšanu kādā dalībvalstī, ko nodrošina citā dalībvalstī reģistrēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs tādu iemeslu dēļ, kas izriet no šīs regulas aptvertajām jomām. |
1. Nedrīkst ierobežot tādu uzticamības pakalpojumu sniegšanu kādā dalībvalstī, ko nodrošina citā dalībvalstī reģistrēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs tādu iemeslu dēļ, kas izriet no šīs regulas aptvertajām jomām. Dalībvalstis nodrošina, ka citas dalībvalsts izcelsmes uzticamības pakalpojumi ir pieņemami kā pierādījumi tiesvedībā. |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, drīkst laist brīvā apritē iekšējā tirgū. |
2. Produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, laiž brīvā un drošā apritē iekšējā tirgū. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 5. pants - virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Savstarpējā atzīšana un akceptēšana |
Savstarpējā atzīšana |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 5. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei ir nepieciešama elektroniskā identifikācija, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tad jebkuri elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kuri izsniegti citā dalībvalstī un ietverti shēmā, kas atbilstīgi 7. pantā minētajai procedūrai iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, tiek atzīti un akceptēti, lai varētu piekļūt šādiem pakalpojumiem. |
Ja saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei kādā dalībvalstī vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru sniegto tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei ir nepieciešama elektroniskā identifikācija, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tad šie elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kuri izsniegti citā dalībvalstī vai Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, ietverti shēmā, kas atbilstīgi 7. pantam iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, un kuriem ir tāds pats vai augstāks drošības līmenis nekā tas ir nepieciešams, lai piekļūtu pakalpojumam, tiek atzīti šajā dalībvalstī vai Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, lai tiešsaistē varētu piekļūt šādiem pakalpojumiem, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo shēmu saturošā saraksta publicēšanas. |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) elektroniskās identifikācijas līdzekļus izsniedz paziņotāja dalībvalsts, vai arī tie tiek izsniegti šīs dalībvalsts vārdā vai tai uzņemoties atbildību; |
(a) elektroniskās identifikācijas līdzekļus pilnvaro, atzīst vai izsniedz paziņotāja dalībvalsts, vai arī tie tiek pilnvaroti, atzīti vai izsniegti šīs dalībvalsts vārdā; |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) elektroniskās identifikācijas līdzekļus var izmantot, lai piekļūtu vismaz tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem paziņotājā dalībvalstī jāizmanto elektroniskā identifikācija; |
(b) elektroniskās identifikācijas līdzekļus var izmantot, lai piekļūtu vismaz tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem paziņotājā dalībvalstī akceptē elektronisko identifikāciju; |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) paziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka personas identifikācijas dati nepārprotami piešķirti fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 3. panta 1. punktā; |
(c) paziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka personas identifikācijas dati nepārprotami vai konkrētajam mērķim nepieciešamajā pakāpē piešķirti fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 3. panta 1. punktā; |
Pamatojums | |
Šajā priekšlikumā būtu jāiekļauj princips, saskaņā ar kuru tiek iegūts pēc iespējas mazāk datu. Dažiem pakalpojumiem ir nepieciešama nepārprotama identifikācija, savukārt citiem varētu nebūt vajadzīga visu datu nosūtīšana. Kā praktisku piemēru var minēt vienkāršu vecuma pārbaudi, jo tai nav nepieciešami citi personas dati. | |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) paziņotāja dalībvalsts nodrošina iespēju tiešsaistē izmantot autentifikāciju jebkurā laikā un bez maksas, lai pārbaudītājs varētu validēt elektroniskā formātā saņemtos personas identifikācijas datus. Dalībvalstis neizvirza īpašas tehniskas prasības tiem pārbaudītājiem, kas reģistrēti ārpus to teritorijas un kas plāno veikt šādu autentifikāciju. Ja paziņotajā identifikācijas shēmā vai autentifikācijas iespējā ir konstatēts pārkāpums vai tā ir daļēji apdraudēta, dalībvalstis nekavējoties aptur vai atsauc paziņoto identifikācijas shēmu vai autentifikācijas iespēju, vai attiecīgās apdraudētās daļas, un informē pārējās dalībvalstis un Komisiju atbilstīgi 7. pantam; |
(d) paziņotāja dalībvalsts nodrošina iespēju tiešsaistē izmantot autentifikāciju jebkurā laikā, lai pārbaudītājs, kas reģistrēts ārpus šīs dalībvalsts teritorijas, varētu validēt elektroniskā formātā saņemtos personas identifikācijas datus. Ja piekļūst publiskā sektora iestādes sniegtam tiešsaistes pakalpojumam, šādu autentifikāciju nodrošina bez maksas. Dalībvalstis neizvirza nesamērīgas īpašas tehniskas prasības tiem pārbaudītājiem, kas plāno veikt šādu autentifikāciju. |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(e) paziņotāja dalībvalsts uzņemas atbildību par: |
(e) paziņotāja dalībvalsts nodrošina: |
Pamatojums | |
Dalībvalstu atbildība ir jāskata atsevišķi. Skatīt turpmākos grozījumus. | |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(i) šā panta c) apakšpunktā minēto personas identifikācijas datu nepārprotamu sasaistīšanu ar personu un |
(i) šā panta c) apakšpunktā minēto personas identifikācijas datu sasaistīšanu ar personu un |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(ii) šā panta d) apakšpunktā minēto autentifikācijas iespēju. |
(ii) šā panta d) apakšpunktā minētos autentifikācijas veidus. |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu; |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas un jo īpaši dažādo drošības līmeņu aprakstu; |
Pamatojums | |
Atšķirībā no kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem, kuriem piemēro vienotas drošības prasības, Komisija nav paredzējusi nekādas prasības elektroniskās identifikācijas sistēmām. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka dažādu drošības līmeņu un līdz ar to minimālā drošības līmeņa ieviešana ir savstarpējas atzīšanas priekšnoteikums un var tikai veicināt augstāku drošības līmeni digitālajā vidē. | |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) informāciju par to, kurš veic personas nepārprotamo identifikatoru reģistrāciju; |
(c) informāciju par to, kurš ir atbildīgs par personas identifikatoru reģistrācijas pārvaldību; |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) autentifikācijas iespējas aprakstu; |
(d) autentifikācijas veidu un jo īpaši nepieciešamo minimālo drošības līmeņu, kā arī pārbaudītājiem izvirzītu tehnisko prasību aprakstu; |
Pamatojums | |
Atšķirībā no kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem, kuriem piemēro vienotas drošības prasības, Komisija nav paredzējusi nekādas prasības elektroniskās identifikācijas sistēmām. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka dažādu drošības līmeņu un līdz ar to minimālā drošības līmeņa ieviešana ir savstarpējas atzīšanas priekšnoteikums un var tikai veicināt augstāku drošības līmeni digitālajā vidē. | |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to elektroniskās identifikācijas shēmu sarakstu, par kurām iesniegts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, un pamatinformāciju par attiecīgajām shēmām. |
2. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publiski pieejamā tīmekļa vietnē to elektroniskās identifikācijas shēmu sarakstu, par kurām iesniegts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, un pamatinformāciju par attiecīgajām shēmām. |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu, ka šī kārtība ir lietotājiem draudzīga, šis saraksts būtu jāpublicē arī publiski pieejamā tīmekļa vietnē. | |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Ja Komisija paziņojumu saņem pēc 2. punktā minētā termiņa, tā veic grozījumus sarakstā trīs mēnešu laikā. |
3. Ja Komisija paziņojumu saņem pēc 2. punktā minētā termiņa, tā veic grozījumus sarakstā viena mēneša laikā. |
Pamatojums | |
Komisijas ierosinātais termiņš ir nepamatots. | |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1. un 3. punktā minēto paziņošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1. un 3. punktā minēto paziņošanu. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7.a pants |
|
Aizsargpasākumu pārkāpumi |
|
1. Ja saistībā ar elektroniskās identifikācijas shēmu, kas paziņota saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai autentifikāciju, kas minēta 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir konstatēts pārkāpums vai ja tā ir daļēji apdraudēta, ka var ietekmēt pārrobežu darījumu shēmas uzticamību, paziņotāja dalībvalsts bez liekas kavēšanās aptur vai atsauc attiecīgās elektroniskās identifikācijas shēmas vai autentifikācijas pārrobežu daļu vai attiecīgās apdraudētās daļas un par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. |
|
2. Ja 1. punktā minētais pārkāpums vai apdraudējums ir novērsts, paziņotāja dalībvalsts pēc iespējas ātrāk atjauno autentifikāciju un informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. |
|
3. Ja 1. punktā minētais pārkāpums vai apdraudējums netiek novērsts trīs mēnešu laikā pēc apturēšanas vai atsaukšanas, paziņotāja dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai par elektroniskās identifikācijas shēmas anulēšanu. Komisija bez liekas kavēšanās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 7. panta 2. punktā minētā saraksta attiecīgos grozījumus. |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 7.b pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7.b pants |
|
Atbildība |
|
1. Paziņotāja dalībvalsts ir atbildīga par jebkādiem tādiem tiešiem zaudējumiem fiziskai vai juridiskai personai, kas parasti varētu rasties 6. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto saistību neizpildes dēļ, ja vien dalībvalsts nevar pierādīt, ka nav darbojusies nolaidīgi. |
|
2. Persona, kura izsniedz elektroniskās identifikācijas līdzekļus, ir atbildīga par visiem tādiem zaudējumiem jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas parasti varētu rasties dēļ tā, ka saskaņā ar identitātes drošības līmeņu piemērošanu dalībvalstu shēmās nav garantēta: |
|
(i) 6. panta 1. punkta ca) apakšpunktā minēto personas identifikācijas datu sasaistīšana ar personu, un |
|
(ii) pareiza 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās autentifikācijas norise, ja vien šī persona nevar pierādīt, ka nav rīkojusies nolaidīgi. |
|
3. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. un 2. punkts neskar to personu atbildību, kuras veic darījumu, izmantojot paziņotajā shēmā ietvertos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 8. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Koordinācija |
Koordinācija un sadarbspēja |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Dalībvalstis un Komisija jo īpaši prioritāti piešķir tādu e-pakalpojumu sadarbspējai, kuriem ir lielāka pārrobežu ietekme, |
|
(a) apmainoties ar paraugpraksi paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu jomā; |
|
(b) sniedzot un regulāri atjauninot paraugpraksi elektronisko identifikācijas līdzekļu uzticamības un drošības jomā; |
|
(c) sniedzot un regulāri atjauninot informāciju par elektronisko identifikācijas līdzekļu lietošanas sekmēšanu. |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu sadarbspējas sekmēšanu, nosakot prasību minimumu. |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu sadarbspējas sekmēšanu, nosakot tehnisku un tehnoloģiski neitrālu prasību minimumu. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 9. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Atbildība |
Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju atbildība |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka atbildība ir jāpiemēro vienīgi kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, kā to paredz Direktīva 1999/93/EK. Nekvalificētajiem pakalpojumu sniedzējiem piemēro vispārējo civiltiesiskās un līgumiskās atbildības sistēmu, kas noteikta katras dalībvalsts tiesību aktos. | |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja vien uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies 15. panta 1. punktā minēto saistību neizpildes dēļ. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka atbildība ir jāpiemēro vienīgi kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, kā to paredz Direktīva 1999/93/EK. Nekvalificētajiem pakalpojumu sniedzējiem piemēro vispārējo civiltiesiskās un līgumiskās atbildības sistēmu, kas noteikta katras dalībvalsts tiesību aktos. | |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 9. pants - 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Ja vien kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies šajā regulā, it īpaši tās 19. pantā, noteikto prasību neievērošanas dēļ. |
2. Kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par: |
|
(a) tādiem tiešiem zaudējumiem fiziskai vai juridiskai personai, kas parasti varētu rasties šajā regulā un jo īpaši tās 19. pantā noteikto prasību neievērošanas dēļ, ja vien kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas ir rīkojies pienācīgi; |
|
(b) regulas a) apakšpunktu piemēro mutatis mutandis gadījumos, kad saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir garantējis, ka šīs regulas prasības ievēros trešā valstī reģistrēts kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs, ja vien Savienībā reģistrētais kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka trešā valstī reģistrētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir rīkojies pienācīgi. |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Ja kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir radījis zaudējumus, jo nav ievērojis 19. pantā noteiktās prasības, atbildīgā tiesa un piemērojamie tiesību akti ir valstī, kurā ir radīti šie zaudējumi. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotāja vēlas precizēt piemērojamos tiesību aktus. | |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 10. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Trešās valstīs reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji |
Trešās valstīs reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji |
Pamatojums | |
Tā kā šajā pantā ir paredzēti noteikumi tikai attiecībā uz kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, ir attiecīgi jāgroza panta virsraksts. | |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 10. pants - 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja trešās valsts izcelsmes kvalificētie uzticamības pakalpojumi un kvalificētie sertifikāti ir atzīti saskaņā ar nolīgumu, kas saskaņā ar LESD 218. pantu noslēgts starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tad kvalificētus uzticamības pakalpojumus un kvalificētus sertifikātus, ko sniedz trešās valstīs reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, akceptē kā tādus kvalificētus uzticamības pakalpojumus un kvalificētus sertifikātus, ko sniedz Savienībā reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji. |
1. Kvalificētus uzticamības pakalpojumus un kvalificētus sertifikātus, ko sniedz trešās valstīs reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, akceptē kā tādus kvalificētus uzticamības pakalpojumus un kvalificētus sertifikātus, ko sniedz Savienībā reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ja: |
|
(a) kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un ir akreditēts dalībvalstī reģistrētā akreditācijas sistēmā; vai |
|
(b) Savienībā reģistrēts kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, garantē šajā regulā noteikto prasību ievērošanu; vai |
|
(c) trešās valsts izcelsmes kvalificēti uzticamības pakalpojumi vai kvalificēti sertifikāti ir atzīti nolīgumā, kas saskaņā ar LESD 218. pantu ir noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju. |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Atsaucoties uz 1. punktu, šādi nolīgumi nodrošina, ka prasības, kuras piemērojamas kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem un kvalificētiem sertifikātiem, ko sniedz Savienībā reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ievēro arī uzticamības pakalpojumu sniedzēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, it īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, drošību un uzraudzību. |
2. Atsaucoties uz 1. punktu, šādi nolīgumi nodrošina, ka prasības, kuras piemērojamas kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem un kvalificētiem sertifikātiem, ko sniedz Savienībā reģistrēti kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, ievēro arī uzticamības pakalpojumu sniedzēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, it īpaši sniegto uzticamības pakalpojumu drošību un kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. |
|
Attiecīgās trešās valstis nodrošina personas datu pienācīgu aizsardzību atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 25. panta 2. punktam. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotāja vēlas sniegt atsauci uz punktu ES tiesību aktā par personas datu aizsardzību, kurā ir norādīts pienācīgs aizsardzības līmenis, kas ir jānodrošina trešai valstij attiecībā uz visiem gadījumiem, kas ir saistīti ar datu nosūtīšanu vai datu nosūtīšanas kategoriju. | |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes, apstrādājot personas datus, nodrošina likumīgu un godprātīgu datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes, apstrādājot personas datus, nodrošina likumīgu un godprātīgu datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un ievēro principu par mazākā iespējamā datu apjoma vākšanu. |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4.a Personas datu apstrāde, ko veic uzticamības pakalpojumu sniedzējs vai kas tiek veikta tā vārdā, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu tīklu un informācijas drošību, ievērojot šīs regulas 11., 15., 16. un 19. panta prasības, ir uzskatāma par likumīgām interesēm Direktīvas 95/46/EK 7. panta f) punkta nozīmē. |
Pamatojums | |
Personas datu apstrāde var būt nepieciešama pārkāpumu gadījumā vai tad, lai pieņemtu pienācīgus atbildes pasākumus, un tā būtu jāveic tikai tad, kad tā ir absolūti nepieciešama, ir likumīgās interesēs saskaņā ar datu aizsardzības direktīvu un līdz ar to likumīga. | |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 12. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Piedāvātie uzticamības pakalpojumi un minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotie galapatēriņam paredzētie produkti ir pieejami personām ar invaliditāti, kad vien tas ir iespējams. |
Piedāvātie uzticamības pakalpojumi un minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotie galapatēriņam paredzētie produkti ir pieejami personām ar invaliditāti, kā to paredz Savienības tiesību akti. |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalsts izraugās piemērotu iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī, atbildību uzņemoties izraudzītājai dalībvalstij. Uzraudzības iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām nepieciešamas savu uzdevumu izpildē. |
1. Dalībvalsts izraugās uzraudzības iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī, atbildību uzņemoties izraudzītājai dalībvalstij. Komisijai paziņo izraudzītās uzraudzības iestādes nosaukumu, adresi un atbildīgo personu vārdus. Uzraudzības iestādēm piešķir atbilstošus resursus, kas tām nepieciešami savu uzdevumu izpildē. |
Pamatojums | |
Šajā regulā ir noteiktas uzraudzības iestāžu galvenās pilnvaras, tomēr ir svarīgi, lai šīs iestādes varētu pienācīgi darboties. „Izmeklēšanas pilnvaras” var radīt iespaidu, ka runa iet par pilnvarām, kuras parasti ir vienīgi tiesībsargājošajām iestādēm un kuras attiecīgajām uzraudzības iestādēm nav nepieciešamas. | |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) statistikas datus par kvalificētu uzticamības pakalpojumu tirgu un izmantošanu, tostarp informāciju par pašiem kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, to sniegtajiem kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem un izmantotajiem produktiem, kā arī klientu vispārēju aprakstu. |
(c) statistikas datus par kvalificētu uzticamības pakalpojumu tirgu un izmantošanu. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šī informācija nav lietderīga un nav jāiekļauj regulas tekstā. | |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktā minēto uzdevumu izpildē izmantojamo procedūru noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Saskaņā ar 290. pantu ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Ierosinātais deleģējums pārsniegtu pilnvaras papildināt vai grozīt piedāvātās regulas nebūtiskus elementus. | |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 3. punktā minēto ziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 3. punktā minēto ziņojumu. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) pieprasījuma izpilde ir pretrunā šīs regulas noteikumiem. |
(b) pieprasījuma izpilde ir pretrunā šīs regulas un spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem. |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādes var veikt kopīgu izmeklēšanu, kurā piedalās citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu darbinieki. |
3. Attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādes var veikt kopīgus uzraudzības pasākumus. |
Pamatojums | |
Vārds „izmeklēšana” ir cieši saistīts ar tiesībaizsardzības iestādēm. Turklāt frāze „kopīga izmeklēšana” rada iespaidu, ka piedalās arī citu dalībvalstu iestāžu darbinieku, līdz ar to šī frāze ir nevajadzīga. | |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā tiek veikta izmeklēšana, atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem, izmeklēšanas uzdevumus var uzticēt tās uzraudzības iestādes darbiniekiem, kam tiek sniegta palīdzība. Šādas pilnvaras var izmantot vienīgi uzņemošās uzraudzības iestādes darbinieku vadībā un klātbūtnē. Tās uzraudzības iestādes darbiniekiem, kam tiek sniegta palīdzība, piemēro valsts tiesību aktus, kuri attiecas uz uzņemošo uzraudzības iestādi. Uzņemošā uzraudzības iestāde uzņemas atbildību par tās uzraudzības iestādes darbinieku darbību, kam tiek sniegta palīdzība. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šā punkta mērķis ir neskaidrs. Ja dalībvalsts ļauj nodot pilnvaras citu dalībvalstu publiskajām struktūrām, tad šajā jomā nav nepieciešams ES juridiskais pamats. Tomēr, ja dalībvalstij ir pilnvaras to darīt, tad tai automātiski ir arī pilnvaras paredzēt konkrētus nosacījumus un procedūras. Tā kā šis punkts neparedz pievienoto vērtību un subsidiaritātes principa ievērošanu, tas ir jāsvītro. | |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar šajā pantā paredzēto savstarpējo palīdzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šis pants neparedz obligāti pieņemt īstenošanas aktus, jo ir skaidri noteikti uzraudzības iestāžu pienākumi. | |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Savienībā reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu to sniegto uzticamības pakalpojumu drošības riskus. Ar šiem pasākumiem nodrošina riska pakāpei atbilstošu drošības līmeni, ņemot vērā jaunākās tehniskās iespējas. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi un informētu ieinteresētās personas par jebkura incidenta negatīvo ietekmi. |
1. Savienībā reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu to sniegto uzticamības pakalpojumu drošības riskus. Ar šiem pasākumiem pilnībā ievēro tiesību uz datu aizsardzību un nodrošina riska pakāpei atbilstošu drošības līmeni, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi un informētu ieinteresētās personas par jebkura būtiska incidenta negatīvo ietekmi. |
Pamatojums | |
Norāde uz tehnoloģiju attīstību šķiet atbilstošāka, un tā labāk raksturo pašreizējo procesu attiecībā uz pielāgošanos jaunajām tehnoloģijām. Turklāt vārdu savienojumu „jaunākās tehniskās iespējas” var sajaukt ar „vislabākajām pieejamām tehnoloģijām”, un tas ietekmētu izmaksas un radītu nesamērīgu slogu pakalpojumu sniedzējiem, un tas, visticamāk, nav šā nosacījuma mērķis. Visbeidzot, lai neradītu nesamērīgu slogu un informācijas pārslodzi lietotājiem, ir jāziņo tikai par būtiskiem starpgadījumiem. | |
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Neskarot 16. panta 1. punktu, ikviens uzticamības pakalpojumu sniedzējs var uzraudzības iestādei iesniegt ziņojumu par drošības revīziju, ko veikusi atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi. |
Neskarot 16. panta 1. punktu, ikviens uzticamības pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc darbības uzsākšanas iesniedz uzraudzības iestādei ziņojumu par atbilstības revīziju, ko veikusi atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi. |
Pamatojums | |
Lai ievērotu uzticamības pakalpojumu uzticamības un drošības prasības, vienmēr ir jāveic obligāta atbilstības revīzija. | |
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Attiecīgā gadījumā, jo īpaši tad, ja drošības vai integritātes pārkāpums skar divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgā uzraudzības iestāde informē citu dalībvalstu uzraudzības iestādes un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). |
Attiecīgā gadījumā, jo īpaši tad, ja drošības vai integritātes pārkāpums skar divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgā uzraudzības iestāde informē šo dalībvalstu uzraudzības iestādes un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). |
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 3. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Ja attiecīgā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, tā var arī informēt sabiedrību vai pieprasīt, lai to izdarītu uzticamības pakalpojumu sniedzējs. |
Ja attiecīgā uzraudzības iestāde, apspriežoties ar uzticamības pakalpojumu sniedzēju, uzskata, ka pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, tā var arī informēt sabiedrību vai pieprasīt, lai to izdarītu uzticamības pakalpojumu sniedzējs. |
Pamatojums | |
Lai arī galīgais lēmums par pārkāpuma publiskošanu vajadzētu piederēt valsts iestādei, tai būtu jāapspriežas arī ar pakalpojumu sniedzēju. Pakalpojumu sniedzējs varētu labāk novērtēt pārkāpuma ietekmi uz lietotājiem un to, kādas sekas radītu incidenta izmeklēšana/ novēršana. | |
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Lai īstenotu 1. un 2. punktu, kompetentajai uzraudzības iestādei ir pilnvaras izdot saistošus norādījumus uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
4. Lai nodrošinātu atbilstību 1. un 2. punktam, kompetentajai uzraudzības iestādei ir pilnvaras izdot saistošus norādījumus uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētiem 1. punktā minētajiem pasākumiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Apvienots ar nākamo punktu. | |
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju revīziju reizi gadā veic atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un tie iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu. |
1. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju revīziju reizi divos gados un pēc jebkādām būtiskām tehnoloģiskām vai organizatoriskām izmaiņām veic atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un tie iesniedz uzraudzības iestādei atbilstības revīzijas ziņojumu. |
Pamatojums | |
Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj ne tikai drošības prasības, bet arī visas pārējās uzticamības pakalpojumu sniedzējiem piemērotās prasības, kas izriet no šīs regulas. Turklāt šķiet pietiekami un samērīgi šo ziņojumu izstrādāt ik pēc 2 gadiem, ņemot vērā ar šo prasību saistīto administratīvo un finansiālo slogu. Tomēr būtisku izmaiņu gadījumā būtu jāveic revīzija, lai nodrošinātu, ka izmaiņas neietekmē atbilstību. | |
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Neskarot 1. punktu, pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma uzraudzības iestāde var jebkurā laikā veikt revīziju, pārbaudot kvalificētos uzticamības pakalpojumu sniedzējus, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi joprojām atbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem. Ja personas datu aizsardzības noteikumi, iespējams, ir pārkāpti, uzraudzības iestāde par revīzijas rezultātiem informē datu aizsardzības iestādes. |
2. Neskarot 1. punktu, būtisku šaubu gadījumā pēc savas iniciatīvas vai pēc citas dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījuma uzraudzības iestāde var jebkurā laikā veikt revīziju, pārbaudot kvalificētos uzticamības pakalpojumu sniedzējus, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi joprojām atbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem. Ja personas datu aizsardzības noteikumi, iespējams, ir pārkāpti, uzraudzības iestāde par revīzijas rezultātiem informē datu aizsardzības iestādes. |
Pamatojums | |
Ir jāprecizē tas, ka revīziju nedrīkst veikt patvaļīgi, bet ir jāņem vērā būtiskas neatbilstības. Ir svītrota frāze „pēc Komisijas pieprasījuma”, jo uzraudzības iestādes var labāk novērtēt šādas revīzijas nepieciešamību. | |
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Uzraudzības iestādei ir pilnvaras izdot saistošus norādījumus kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, lai labotu jebkuru drošības revīzijas ziņojumā minētu prasību neizpildi. |
3. Uzraudzības iestādei ir pilnvaras izdot saistošus norādījumus kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, lai labotu jebkuru šajā regulā minētu prasību neizpildi. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar sākotnējo formulējumu uzraudzības iestādei būtu pilnvaras tikai izdot saistošus norādījumus saskaņā ar drošības revīziju. Nav skaidrs, kāpēc šīs pilnvaras ir jāierobežo ar šo informācijas avotu. | |
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, procedūras un formātus, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tās procedūras un formātus, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 4. punktu. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 16.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
16.a pants |
|
Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzība |
|
Lai atvieglotu 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto uzraudzību, ko veic uzraudzības iestāde, uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņo uzraudzības iestādei par nodomu sākt uzticamības pakalpojumu sniegšanu un to informē par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, ko tie ir pieņēmuši, lai pārvaldītu risku saistībā ar to uzticamības pakalpojumu drošību, kurus tie sniedz atbilstīgi 15. panta 1. punktam. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotāja veikusi labojumus 35. grozījumā, kurā netīšām iekļauts vārds „kvalificēts”. Regulas 35. grozījuma pamatojums ir šāds. Lai atvieglotu uzticamības pakalpojumu sniedzēju (tostarp nekvalificētu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju) uzraudzību, ko veic uzraudzības iestāde, un garantētu minimālo juridisko spēku nekvalificētiem uzticamības pakalpojumiem, atzinuma sagatavotāja vēlas iekļaut jaunu pantu. | |
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 17. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņo uzraudzības iestādei par savu nodomu sākt kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniegšanu un iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu, ko sagatavojusi atzīta neatkarīga iestāde, kā noteikts 16. panta 1. punktā. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji var sākt sniegt kvalificētos uzticamības pakalpojumus pēc tam, kad tie uzraudzības iestādei ir iesnieguši paziņojumu un drošības revīzijas ziņojumu. |
1. Ja uzticamības pakalpojumu sniedzēji vēlas sākt kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniegšanu, tie iesniedz uzraudzības iestādei paziņojumu par šādu nodomu un atbilstības novērtējuma ziņojumu, ko sagatavojusi atzīta neatkarīga iestāde, kā noteikts 16. panta 1. punktā. |
2. Ja saskaņā ar 1. punktu uzraudzības iestādē ir iesniegti attiecīgie dokumenti, kvalificētos pakalpojumu sniedzējus iekļauj 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos, norādot, ka paziņojums ir iesniegts. |
2. Ja saskaņā ar 1. punktu ir iesniegti attiecīgie dokumenti, uzraudzības iestāde pārbauda, vai uzticamības pakalpojumu sniedzējs un tā sniegtie uzticamības pakalpojumi atbilst šīs regulas prasībām. |
3. Uzraudzības iestāde pārbauda, vai kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs un tā sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šīs regulas prasībām. |
3. Ja ir konstatēta atbilstība šīs regulas prasībām, tad ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, uzraudzības iestāde uzticamības pakalpojumu sniedzējam piešķir kvalificēta uzticamības pakalpojumu sniedzēja statusu un šo statusu norāda 18. pantā minētajā uzticamības sarakstā. |
Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, tad ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, uzraudzības iestāde uzticamības sarakstos norāda kvalificēto pakalpojumu sniedzēju un to sniegto kvalificēto uzticamības pakalpojumu kvalifikācijas statusu. |
|
Ja mēneša laikā pārbaude nav pabeigta, uzraudzības iestāde informē kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju, norādot kavēšanās iemeslus un termiņu, līdz kuram pārbaude tiks pabeigta. |
Ja mēneša laikā pārbaude nav pabeigta, uzraudzības iestāde informē kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju, norādot kavēšanās iemeslus un termiņu, līdz kuram pārbaude tiks pabeigta. Kopējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus. |
4. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu, par kuru iesniegts 1. punktā minētais paziņojums, attiecīgajā publiskā sektora iestādē veicot administratīvu procedūru vai formalitātes, nevar atteikt ar pamatojumu, ka šis pakalpojums nav iekļauts 3. punktā minētajos sarakstos. |
4. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu, par kuru iesniegts paziņojums un kuram saskaņā ar šajā pantā minēto procedūru ir piešķirts kvalificēta uzticamības pakalpojuma statuss, attiecīgajā publiskā sektora iestādē veicot administratīvu procedūru vai formalitātes, nevar atteikt ar pamatojumu, ka šis pakalpojums nav iekļauts 3. punktā minētajos sarakstos. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
|
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Dalībvalstis drošā veidā izveido, atjaunina un publicē 1. punktā minētos uzticamības sarakstus, kuri ir elektroniski parakstīti vai apzīmogoti, turklāt sagatavoti automatizētai apstrādei piemērotā formātā. |
2. Dalībvalstis drošā veidā izveido, atjaunina un publicē 1. punktā minētos uzticamības sarakstus, kuri ir elektroniski parakstīti vai apzīmogoti, turklāt sagatavoti saraksta un atsevišķu sertifikātu automatizētai apstrādei piemērotā formātā. |
Pamatojums | |
Ieviests precizējums, lai nodrošinātu, ka lietojumprogrammas var apstrādāt sertifikātus, kas ir vajadzīgs, lai tos praktiski varētu validēt. | |
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 18. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Informācija saistībā ar kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, nevis deleģēto aktu. | |
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 18.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
18.a pants |
|
Kvalificētu uzticamības pakalpojumu marķējums „ES” |
|
1. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu marķējumu „ES” var izmantot kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēji, lai informētu par tādiem saviem kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem, kas atbilst šīs regulas prasībām, un reklamētu tos. |
|
2. Izmantojot 1. punktā minēto kvalificēto uzticamības pakalpojumu marķējumu „ES”, kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēji uzņemas atbildību par pakalpojumu atbilstību visām attiecīgajām šīs regulas prasībām. |
|
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija nosaka konkrētus obligātos kritērijus attiecībā uz kvalificēto uzticamības pakalpojumu marķējuma „ES” izskatu, saturu, izmēriem un koncepciju. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Pamatojums | |
Šo uzticamības pakalpojumu marķējumu Eiropas Parlaments pieprasīja jau 2012. gada 26. oktobra rezolūcijā par vienotā digitālā tirgus izveidi, un tā mērķis ir palielināt lietotāju uzticību tiešsaistes pakalpojumiem, izveidojot viegli identificējumu Eiropas marķējumu. Turklāt saskaņā ar mērķi par tiešsaistes uzticamības pakalpojumu drošības līmeņa palielināšanu kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzējam, kas jo īpaši ievēro 19. pantā minētās prasības, vajadzētu būt iespējai izmantot šo marķējumu un tā pievienoto vērtību e-komercijā. | |
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Izsniedzot kvalificētu sertifikātu, ar piemērotiem līdzekļiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs pārbauda tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai izsniegts kvalificēts sertifikāts, un, ja vajadzīgs, šīs personas īpašās raksturīgās pazīmes. |
Izsniedzot kvalificētu sertifikātu, kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs, izmantojot piemērotus līdzekļus un ievērojot valsts un Savienības tiesību aktus, pārbauda tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai izsniegts kvalificēts sertifikāts, un, ja vajadzīgs, šīs personas īpašās raksturīgās pazīmes. |
Pamatojums | |
Precizējums. | |
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) pirms iesaistīšanās līgumsaistībās informē personu, kura vēlas izmantot kvalificētus uzticamības pakalpojumus, par precīziem noteikumiem attiecībā uz minētā pakalpojuma izmantošanu; |
(c) pirms iesaistīšanās līgumsaistībās informē personu, kura vēlas izmantot kvalificētus uzticamības pakalpojumus, par noteikumiem attiecībā uz minētā pakalpojuma izmantošanu, ietverot jebkurus tā izmantošanas ierobežojumus; |
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) izmanto uzticamas sistēmas un produktus, kas ir aizsargāti pret izmaiņām un nodrošina to piedāvātā procesa tehnisko drošību un uzticamību; |
(d) izmanto sistēmas un produktus, kas ir aizsargāti pret neatļautām izmaiņām un nodrošina to piedāvātā procesa tehnisko drošību un uzticamību; |
Pamatojums | |
Lai arī uzticamība var ietvert augstākus standartus, sistēmai principā ir jāatbilst šajā punktā minētajām prasībām. Nav skaidrs, vai termins „uzticams” attiecas uz papildu prasību. Ir jāprecizē tas, ka drīkst veikt atļautus labojumus. | |
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(e) izmanto uzticamas sistēmas tiem iesniegto datu uzglabāšanai pārbaudāmā formā, lai: |
(e) izmanto sistēmas tiem iesniegto datu uzglabāšanai pārbaudāmā formā, lai: |
Pamatojums | |
Lai arī uzticamība var ietvert augstākus standartus, sistēmai principā ir jāatbilst šajā punktā minētajām prasībām. Nav skaidrs, vai termins „uzticams” attiecas uz papildu prasību. | |
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – e apakšpunkts – 1. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
– šie dati būtu publiski pieejami izguves nolūkā tikai tad, ja tam piekrīt persona, kurai šie dati ir izsniegti, |
– šie dati būtu publiski pieejami izguves nolūkā tikai tad, ja to atļauj valsts vai Savienības tiesību akti vai ja tam piekrīt persona, ar kuru šie dati ir saistīti, |
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – g apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(g) uz attiecīgu laikposmu reģistrē visu attiecīgo informāciju par kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem un saņemtajiem datiem, jo īpaši tādēļ, lai sniegtu pierādījumus tiesvedībā. Šādu reģistrāciju var veikt elektroniski; |
(g) uz attiecīgu laikposmu un neatkarīgi no tā, vai kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs vēl sniedz kvalificētus uzticamības pakalpojumus, reģistrē visu attiecīgo informāciju par kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem un saņemtajiem datiem, jo īpaši tādēļ, lai sniegtu pierādījumus tiesvedībā. Šādu reģistrāciju var veikt elektroniski; |
Pamatojums | |
Ir svarīgi, lai attiecīgā informācija joprojām būtu pieejama pat tad, ja pakalpojumu sniedzējs pakalpojumus vairs nesniedz. | |
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, savā sertifikātu datubāzē reģistrē atsauktos sertifikātus desmit minūšu laikā pēc šādas atsaukšanas. |
3. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, savā sertifikātu datubāzē reģistrē atsauktos sertifikātus tajā pašā darba dienā, kad notikusi minētā atsaukšana, un, ja šī atsaukšana veikta nedēļas nogalē vai valsts svētku dienā — nākamajā darba dienā. |
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Attiecībā uz 3. punktu kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, ikvienam pārbaudītājam sniedz informāciju par tiem izsniegto kvalificēto sertifikātu derīgumu vai atsaukšanu. Šī informācija ir pieejama jebkurā laikā, vismaz tad, ja to pieprasa, izmantojot sertifikātu automatizētā veidā, kas ir uzticams, bez maksas un efektīvs. |
4. Attiecībā uz 3. punktu kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus, ikvienam pārbaudītājam sniedz informāciju par tiem izsniegto kvalificēto sertifikātu derīgumu vai atsaukšanu. Šī informācija ir pieejama jebkurā laikā, vismaz tad, ja to pieprasa, izmantojot sertifikātu automatizētā veidā. |
Pamatojums | |
Nav skaidrs, ko tieši nozīmē vārds „efektīvs” un „uzticams”. „Pieejamība jebkurā laikā” jau ietver uzticamību. Turklāt atšķirībā no publiskā sektora pakalpojumiem privātā sektora risinājumi nevar vienmēr būt bez maksas. Šo pakalpojumu izmantotājiem ir jābūt iespējai izvēlēties atbilstošāko uzņēmējdarbības modeli. | |
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 19. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest uzticamu sistēmu un produktu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 19. pantā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja uzticamas sistēmas un produkti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest uzticamu sistēmu un produktu standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība 19. pantā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja uzticamas sistēmas un produkti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Elektronisks paraksts var radīt juridiskais spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā, un to nedrīkst noraidīt tikai elektroniskā formāta dēļ. |
1. Elektroniskajam parakstam ir juridiskais spēks un tas var būt pieņemams kā pierādījums tiesvedībā. Ņem vērā, ka kvalificēts elektroniskais paraksts nodrošina augstāku drošības līmeni nekā citi elektronisko parakstu veidi. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā grūtības ar referentes ierosinātā 43. grozījuma tulkošanu no franču valodas versijas uz angļu valodas versiju, referente nolēma iesniegt jaunu grozījumu angļu valodā, lai pārfrāzētu šo punktu. | |
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Kvalificēts elektronisks paraksts juridiskā spēka ziņā ir līdzvērtīgs parakstam ar roku. |
2. Kvalificēts elektronisks paraksts atbilst juridiskajām prasībām attiecībā uz parakstu saistībā ar datiem elektroniskā formā tādā pašā veidā, kā paraksts ar roku atbilst šīm prasībām saistībā ar datiem uz papīra; |
Pamatojums | |
Šķiet, ka Direktīvas 1999/93/EK tekstā ir labāk ņemtas vērā dažādas valsts tiesību aktu formas un procedūras prasības. | |
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 20. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Derīgs kvalificēts elektroniskais paraksts ir uzskatāms par pirmšķietamu pierādījumu elektroniski parakstīto dokumentu īstumam un integritātei. |
Pamatojums | |
Jēdziens „derīgs” attiecas uz regulas priekšlikuma 25. panta 1. punktu. Parakstam var būt pierādījuma vērtība tikai tajā mērā, kādā var pārliecināties par tā fizisko esību. | |
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Kvalificētus elektroniskos parakstus atzīst un akceptē visās dalībvalstīs. |
3. Kvalificētus elektroniskos parakstus atzīst un akceptē dalībvalstīs un Savienības iestādēs. |
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 20. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks paraksts ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam parakstam – jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts nolūkā piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, – tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie paraksti, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks paraksts ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam parakstam — gadījumos, kad to pieprasa dalībvalsts vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nolūkā veikt publiskā sektora iestādes piedāvātu darījumu, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, — šā tiešsaistes pakalpojuma izmantošanas nolūkā tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie paraksti, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 20. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saistībā ar publiskā sektora iestādes piedāvātu tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu piekļuvi dalībvalstis nepieprasa elektronisku parakstu ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētajam elektroniskam parakstam. |
5. Saistībā ar publiskā sektora iestādes piedāvāta tiešsaistes pakalpojuma pārrobežu pieejamību dalībvalstis nepieprasa elektronisku parakstu ar tādu drošības līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētam elektroniskajam parakstam. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” tekstā nesniedz nekādu pievienoto vērtību. | |
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 20. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā paraksta 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Tā kā dažādu drošības līmeņu noteikšana elektroniskajiem parakstiem ir būtisks regulas elements, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņemt ar deleģētajiem aktiem. | |
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 20. pants – 7. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā paraksta drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība drošības līmenim, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākta tad, ja elektroniskais paraksts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā paraksta drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība drošības līmenim, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākta tad, ja elektroniskais paraksts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām I pielikumā noteiktajām prasībām. |
svītrots |
Pamatojums | |
Īstenošanas akts šķiet piemērotāks, tādēļ šis punkts ir apvienots ar nākamo punktu. | |
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 21. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība I pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība I pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība II pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība II pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces var sertificēt dalībvalstu izraudzītas kompetentās publiskā vai privātā sektora iestādes, ar nosacījumu, ka minētās ierīces ir izvērtētas drošības novērtēšanas procedūrā saskaņā ar kādu no standartiem, kuri noteikti attiecībā uz tādu informācijas tehnoloģiju produktu drošības novērtēšanu, kurus Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, iekļāvusi sarakstā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
1. Kvalificētas elektroniskā paraksta radīšanas ierīces sertificē dalībvalstu izraudzītas publiskā vai privātā sektora sertifikācijas iestādes pēc tam, kad ir veikta drošības novērtēšanas procedūra saskaņā ar kādu no standartiem, kuri noteikti attiecībā uz tādu informācijas tehnoloģiju produktu drošības novērtēšanu, kurus Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, iekļāvusi sarakstā. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Būtisks posms ir elektronisko pakalpojumu drošības ierīces sertifikācijas process. Ja tas netiek noteikts par obligātu, ir mazticams, ka pakalpojumu sniedzēji to izmantots. Līdz ar to pusei, kas pieprasa uzticamības pakalpojuma validāciju, ir jāzina, vai elektroniskā paraksta radīšanas ierīce ir uzticama. Tādēļ ir svarīgi, lai to obligāti sertificētu sertifikācijas iestāde. | |
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu validācijas standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validācija atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu validācijas standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validācija atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) ļauj pārbaudītājiem saņemt validēšanas rezultātus automatizētā veidā, kas ir uzticams un efektīvs, turklāt nodrošinot, ka uz šā dokumenta ir kvalificēto validēšanas pakalpojumu sniedzēja uzlabotais elektroniskais paraksts vai uzlabotais elektroniskais zīmogs. |
(b) ļauj pārbaudītājiem saņemt validēšanas rezultātus automatizētā veidā, nodrošinot, ka uz šā dokumenta ir kvalificēto validēšanas pakalpojumu sniedzēja uzlabotais elektroniskais paraksts vai uzlabotais elektroniskais zīmogs. |
Pamatojums | |
Nav saprotams, kas domāts ar vārdiem „uzticams un efektīvs”. Jebkurā gadījumā tas attiecas uz pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības modeli, jo tieši pakalpojumu sniedzēju interesēs ir lietotājiem piedāvāt efektīvu un uzticamu pakalpojumu. | |
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest 1. punktā minēto kvalificētu validēšanas pakalpojumu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validēšanas pakalpojumi atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest 1. punktā minēto kvalificētu validēšanas pakalpojumu standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu validēšanas pakalpojumi atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas kārtība atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificētu elektronisko parakstu saglabāšanas kārtība atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz kvalificētu elektronisko zīmogu pastāv juridiskā prezumpcija par to, ka ir nodrošināta to datu izcelsme un integritāte, ar kuriem tas ir saistīts. |
2. Derīgs kvalificēts elektroniskais zīmogs ir uzskatāms par pirmšķietamu pieradījumu elektroniski apzīmogoto elektronisko dokumentu īstumam un integritātei. Šis regulējums neskar valstu noteikumus par pilnvaru un pārstāvību. |
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Kvalificētu elektronisko zīmogu atzīst un akceptē visās dalībvalstīs. |
3. Kvalificētu elektronisko zīmogu atzīst visās dalībvalstīs. |
Pamatojums | |
Nav skaidrs, kāda ir atšķirība starp „atzīt” un „akceptēt”. Šis punkts atšķirībā no attiecīgajiem noteikumiem par elektroniskajiem parakstiem nav svītrots, jo visās dalībvalstīs nepastāv jēdziens „(elektroniskais) zīmogs”. | |
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 28. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks zīmogs ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam, – jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts, lai varētu piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, – tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie zīmogi, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks zīmogs ar tādu drošības līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam — jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts nolūkā piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, — šā tiešsaistes pakalpojuma izmantošanas nolūkā tiek akceptēti visi elektroniskie zīmogi, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” tekstā nesniedz nekādu pievienoto vērtību. | |
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 28. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Lai varētu piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, dalībvalstis nepieprasa elektronisku zīmogu ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam. |
5. Lai varētu nodrošināt pārrobežu piekļuvi publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, dalībvalstis nepieprasa elektronisku zīmogu ar tādu drošības līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” tekstā nesniedz nekādu pievienoto vērtību. | |
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā zīmoga 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Tā kā dažādu drošības līmeņu noteikšana elektroniskajiem zīmogiem ir būtisks regulas elements, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņemt ar deleģētajiem aktiem. | |
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 28. pants – 7. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā zīmoga drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība drošības nodrošinājuma līmenim, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākta tad, ja elektronisks zīmogs atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā zīmoga drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība drošības nodrošinājuma līmenim, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākta tad, ja elektronisks zīmogs atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība III pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā zīmoga sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu elektroniskā zīmoga sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība III pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā zīmoga sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz kvalificētu elektronisko laika zīmogu pastāv juridiskā prezumpcija par to, ka ir nodrošināts zīmogā norādītais laiks un to datu integritāte, ar kuriem ir saistīts minētais laiks. |
2. Kvalificēts elektroniskais laika zīmogs ir uzskatāms par pirmšķietamu pierādījumu zīmogā norādītā laika pareizumam un ar elektroniskā laika zīmogu apzīmogota elektroniskā dokumenta integritātei. |
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest laika un datu precīzas sasaistes un precīza laika avota standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja laika un datu precīza sasaiste un precīzs laika avots atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest laika un datu precīzas sasaistes un precīza laika avota standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja laika un datu precīza sasaiste un precīzs laika avots atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 34. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Elektronisku dokumentu uzskata par līdzvērtīgu papīra dokumentam, un tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā, ņemot vērā tā autentiskuma un integritātes drošības nodrošinājuma līmeni. |
1. Elektroniskajam dokumentam ir juridiskais spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā, un to nedrīkst noraidīt tikai elektroniskā formāta dēļ. |
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 34. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz dokumentu, ko persona, kura pilnvarota izsniegt attiecīgo dokumentu, parakstījusi ar kvalificētu elektronisko parakstu vai apzīmogojusi ar kvalificētu elektronisko zīmogu, pastāv juridiskā prezumpcija par šā dokumenta autentiskumu un integritāti, ar nosacījumu, ka dokumentā nav tādu dinamisku elementu, kas spēj automātiski mainīt dokumentu. |
2. Dokumentam, kas ir parakstīts ar kvalificētu elektronisko parakstu vai apzīmogots ar kvalificētu elektronisko zīmogu, ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra dokumentam, kas ir parakstīts ar roku vai apzīmogots ar parasto zīmogu, ar nosacījumu, ka dokumentā nav tādu dinamisku elementu, kas spēj to automātiski mainīt. |
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 34. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Ja publiskā sektora iestādes piedāvāta tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas nolūkā ir vajadzīgs dokumenta oriģināls vai apliecināta kopija, tad citās dalībvalstīs bez papildu prasībām akceptē vismaz tādus elektroniskos dokumentus, ko izsniegušas personas, kuras ir pilnvarotas izsniegt attiecīgos dokumentus, un kas atzīti par oriģināliem vai apliecinātām kopijām saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atstājot spēkā 34. panta 3. punktu, tiktu apdraudēta tradicionālā apliecināšanas instrumenta — apostila — izmantošana, kas turklāt Komisijai ir jāreglamentē no jauna. | |
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 34. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga formātus, kas jāakceptē, ja publiskā sektora iestādes piedāvāta tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas nolūkā dalībvalsts ir pieprasījusi parakstītu vai apzīmogotu dokumentu, kurš minēts 2. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dati, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, ir pieņemami kā pierādījums tiesvedībā attiecībā uz datu integritāti un pārliecību par datumu un laiku, kad norādītais adresāts nosūtījis vai saņēmis datus. |
1. Dati, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, ir pieņemami kā pierādījums tiesvedībā. |
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz datiem, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, pastāv juridiskā prezumpcija par to datu nosūtīšanas vai saņemšanas datuma un laika precizitāti, kuri norādīti kvalificētā elektroniskās piegādes sistēmā. |
2. Dati, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus, ir vismaz pirmšķietams pierādījums to īstumam un to datu nosūtīšanas vai saņemšanas datuma un laika precizitātei, kuri norādīti kvalificētā elektroniskās piegādes sistēmā. |
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 35. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Šis pants neskar Regulu (EK) Nr. 1348/2000. |
Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 35. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precizētiem datu nosūtīšanas vai saņemšanas mehānismiem, kurus izmantojot, tiek sniegti elektroniskie piegādes pakalpojumi, un kuru mērķis ir sekmēt elektronisko piegādes pakalpojumu sadarbspēju. |
svītrots |
Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest datu nosūtīšanas un saņemšanas standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja datu nosūtīšana un saņemšana atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest datu nosūtīšanas un saņemšanas standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība 1. punktā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja datu nosūtīšana un saņemšana atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 37. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība IV pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēti tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikāti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest kvalificētu tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Komisija nodrošina to, lai, nosakot standartus, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo regulu, atbilstoši tiktu ņemts vērā ieinteresēto personu ieguldījums, jo īpaši kā ietekmes novērtējums. Uzskata, ka atbilstība IV pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēti tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikāti atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz ikvienu pantu, kurā minēta standartu izmantošana. | |
Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 38. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 38. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. |
3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 8. panta 3. punktā, 16. panta 5. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. |
Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 38. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 13. panta 5. punktu, 15. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 18. panta 5. punktu, 20. panta 6. punktu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu, 35. panta 3. punktu un 37. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
5. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 16. panta 5. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu un 37. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 40. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados. |
Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā regulā iekļautos jaunievedumus un to tiešo piemērošanu dalībvalstu tiesību aktos, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pirmais novērtēšanas ziņojums būtu jāiesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. | |
Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 40. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Ziņojumam ir jābūt tādam, lai ar tā palīdzību varētu noteikt, vai ir jāgroza šīs regulas darbības joma, lai ņemtu vērā tehnoloģiju, tirgus un juridiskā konteksta attīstību dalībvalstīs un starptautiskajā vidē; tajā ir kopumā jānorāda, vai regula ir ļāvusi sasniegt izvirzītos mērķus attiecībā uz uzticamības palielināšanu tiešsaistes vidē. Ziņojumā ir jo īpaši jānovērtē 13., 16. un 19. panta piemērošana . Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. |
Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 40. pants – 1.b punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.b Ziņojumam ir jābūt tādam, lai ar tā palīdzību varētu noteikt, vai ir jāgroza šīs regulas darbības joma, lai ņemtu vērā tehnoloģiju, tirgus un juridiskā konteksta attīstību dalībvalstīs un starptautiskajā vidē; tajā ir kopumā jānorāda, vai regula ir ļāvusi sasniegt izvirzītos mērķus attiecībā uz uzticamības palielināšanu tiešsaistes vidē. Ziņojumā ir jo īpaši jānovērtē 13., 16. un 19. panta piemērošana . Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. |
Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts – 2.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Konfidenciāla informācija Direktīvas 95/46/EK 8. panta nozīmē netiek apstrādāta. |
Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts – 2.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Konfidenciāla informācija Direktīvas 95/46/EK 8. panta nozīmē netiek apstrādāta. |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumi elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū |
||||
Atsauces |
COM(2012)0238 – C7-0133/2012 – 2012/0146(COD) |
||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 14.6.2012 |
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 14.6.2012 |
||||
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē |
7.2.2013 |
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Marielle Gallo 21.6.2012 |
||||
Izskatīšana komitejā |
21.2.2013 |
24.4.2013 |
8.7.2013 |
|
|
Pieņemšanas datums |
9.7.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 0 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Claudette Abela Baldacchino, Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Preslav Borissov, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Thomas Händel, Małgorzata Handzlik, Philippe Juvin, Edvard Kožušník, Toine Manders, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Robert Rochefort, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jürgen Creutzmann, Marielle Gallo, Ildikó Gáll-Pelcz, María Irigoyen Pérez, Roberta Metsola, Olle Schmidt, Sabine Verheyen |
||||
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (24.6.2013)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū
(COM(2012)0238 – C7‑0133/2012 – 2012/0146(COD))
Atzinumu sagatavoja: Alajos Mészáros
ĪSS PAMATOJUMS
Kā pēdējo no 12 būtiskākajām Vienotā tirgus aktā ierosinātajām darbībām Komisija 2012. gada 4. jūnijā iesniedza priekšlikumu regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū. Ar šo priekšlikumu tiek apmierinātas digitālā tirgus dalībnieku vajadzības nodrošināt visaptverošu tiesisko regulējumu drošiem un uzticamiem elektroniskajiem darījumiem ES mērogā.
Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka pilsoņi un uzņēmumi var izmantot savas valsts elektroniskās identifikācijas shēmas, ar kurām piekļūt publiskā sektora pakalpojumiem citās ES valstīs, kurās šādas shēmas ir pieejamas. Ar šo priekšlikumu arī izveido iekšējo tirgu e-parakstu un saistīto tiešsaistes pārrobežu uzticamības pakalpojumu jomā, jo īpaši nodrošinot, ka šiem pakalpojumiem būs tāds pats juridiskais statuss kā tradicionālajiem papīra formātā dokumentētajiem procesiem. Ar jauno ES tiesību aktu garantē elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpējo atzīšanu.
Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir jāvērtē atzinīgi kā centieni nostiprināt un pabeigt vienotā digitālā tirgus izveidi, veicinot uzticību elektroniskajiem darījumiem. Nav pārvērtējams tas, cik nozīmīgs šis priekšlikums ir pilsoņiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, kā arī valstu iestādēm.
Tomēr referents ir pārliecināts, ka ierosinātā sistēma var vienīgi nostiprināt vienoto digitālo tirgu un ļaut visiem tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot tā iespējas, ja tiek nodrošināta pietiekama juridiskā drošība un noteiktība, ar ko pilsoņi un uzņēmumi iegūtu paļāvību un uzticību drošiem pārrobežu elektroniskajiem darījumiem. Tāpēc ir ierosinātas vairākas izmaiņas paziņošanas procedūrās un precizējumi attiecībā uz atbildību un datu aizsardzību. Vienlaikus ir jānovērš lieki birokrātiskie apgrūtinājumi, jo īpaši MVU uzliktais slogs. Referents ir ierosinājis vairākus grozījumus, ar kuriem uzlabot Komisijas priekšlikumu saistībā ar šiem aspektiem.
Turklāt referents nolūkā labāk atspoguļot LESD 290. un 291. panta mērķus ir ierosinājis vairākas izmaiņas Komisijas piedāvātajos noteikumos par īstenošanas un deleģētajiem aktiem. Proti, vairākos jautājumos nešķiet piemēroti likumdošanas pilnvaras deleģēt Komisijai; atsevišķos gadījumos papildus būtu jānorāda deleģējuma saturs un mērķis.
GROZĪJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(10) Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, ir izveidots tīkls, kurā apvienotas par e-veselību atbildīgās valsts iestādes. Lai palielinātu drošības līmeni un uzlabotu pārrobežu veselības aprūpes nepārtrauktību, šajā tīklā apvienotajām iestādēm ir jāizstrādā vadlīnijas par veselības aprūpes datu un pakalpojumu pārrobežu pieejamību, tostarp atbalstot „kopīgus identifikācijas un autentifikācijas pasākumus, lai veicinātu datu nodošanu pārrobežu veselības aprūpē”. Elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpēja atzīšana un akceptēšana ir ļoti svarīgs faktors, lai pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus Eiropas iedzīvotāji varētu izmantot praksē. Ja iedzīvotājiem ārstēšanās nolūkā jādodas uz citu valsti, tad medicīniskajiem datiem jābūt pieejamiem valstī, kur notiek ārstniecība. Tādēļ ir jāizveido stabila, droša un uzticama elektroniskās identifikācijas sistēma. |
(10) Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, ir izveidots tīkls, kurā apvienotas par e-veselību atbildīgās valsts iestādes. Lai palielinātu drošības līmeni un uzlabotu pārrobežu veselības aprūpes nepārtrauktību, šajā tīklā apvienotajām iestādēm ir jāizstrādā vadlīnijas par veselības aprūpes datu un pakalpojumu pārrobežu pieejamību, tostarp atbalstot „kopīgus identifikācijas un autentifikācijas pasākumus, lai veicinātu datu nodošanu pārrobežu veselības aprūpē”. Elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpēja atzīšana un akceptēšana ir ļoti svarīgs faktors, lai pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus Eiropas iedzīvotāji varētu izmantot praksē. Ja iedzīvotājiem ārstēšanās nolūkā jādodas uz citu valsti, tad medicīniskajiem datiem jābūt pieejamiem valstī, kur notiek ārstniecība. Tādēļ ir jāizveido stabila, droša un uzticama elektroniskās identifikācijas sistēma, ar ko nodrošinātu, ka netiek pārkāpti pašreizējie patērētāju un datu aizsardzības standarti. |
Grozījums Nr. 2 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu piedāvāto pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piekļuves nolūkā ir iespējams izmantot drošas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas sistēmas. |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu piedāvāto pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piekļuves nolūkā tiek nodrošināts augsts elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas drošības līmenis, piemēram, ieviešot dažādus drošības līmeņus, kas atbilst konkrētiem pakalpojumu veidiem, kuriem nodrošināta piekļuve. |
Pamatojums | |
Ir būtiski paredzēt dažādus drošības līmeņus. Regulas priekšlikumā nav noteikts, kādu veidu tiešsaistes pakalpojumus nodrošinās, izmantojot elektroniskās identifikācijas sistēmas. Piekļuve konfidenciāliem privātiem datiem identifikācijas nolūkos būtu jāsaista ar dažādu līmeņu ticamību, kāda vajadzīga, lai saņemtu vispārēju informāciju vai darījumu pakalpojumus. | |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu piedāvāto pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piekļuves nolūkā ir iespējams izmantot drošas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas sistēmas. |
(11) Viens no šīs regulas mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban kavē to elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu, kuri ieviesti dalībvalstīs, lai piekļūtu vismaz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs regulas mērķis nav pārveidot dalībvalstīs jau ieviestās elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmas un saistītās infrastruktūras. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu piedāvāto pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piekļuves nolūkā tiek nodrošināts augsts elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas drošības līmenis, piemēram, ieviešot dažādus drošības līmeņus, kas pielāgoti konkrētiem pakalpojumu veidiem, kuriem nodrošināta piekļuve. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(16) Dalībvalstu sadarbībai būtu jāsekmē paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu tehniskā sadarbspēja, lai sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Informācijas un paraugprakses apmaiņai dalībvalstu starpā ar mērķi panākt savstarpējo atzīšanu būtu jāpalīdz īstenot šādu sadarbību. |
(16) Dalībvalstu sadarbībai būtu jāsekmē paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu tehniskā sadarbspēja un neitralitāte, lai sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Informācijas un paraugprakses apmaiņai dalībvalstu starpā ar mērķi panākt savstarpējo atzīšanu būtu jāpalīdz īstenot šādu sadarbību. |
Pamatojums | |
Regulas priekšlikumā nav paredzēti līdzekļi, ar ko dalībvalstis varētu pārbaudīt paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu tehnisko atbilstību. Līdz ar to Eiropas Savienībā varētu izplatīties prasībām neatbilstošas shēmas. Ir apdraudēta vēlamā saskaņošana, kas jāpanāk ar šo regulu, jo var tikt apieti dalībvalstu tiesību akti un veicināta izdevīgākas jurisdikcijas izvēle. | |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23a) Ikviens elektroniskai identifikācijai piemērojams juridisks pasākums Savienības līmenī būtu jāizstrādā atbilstīgi koncepcijai „visiem pieejams un universāls dizains”. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(25) Uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar datu aizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji pienācīgi pilda tiesību aktus datu aizsardzības jomā. Jo īpaši būtu jāapmainās ar informāciju par drošības incidentiem un personas datu pārkāpumiem. |
(25) Uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar datu aizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji pienācīgi pilda tiesību aktus datu un patērētāju aizsardzības jomā. Jo īpaši būtu jāapmainās ar informāciju par drošības incidentiem un personas datu pārkāpumiem. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 28. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(28) Visām dalībvalstīm būtu jāievēro kopējas būtiskas uzraudzības prasības, lai kvalificētu uzticamības pakalpojumu jomā nodrošinātu līdzvērtīgu drošības līmeni. Lai visā Savienībā būtu vieglāk konsekventi piemērot šīs prasības, dalībvalstīm būtu jāpieņem līdzvērtīgas procedūras un jāapmainās ar informāciju par savu uzraudzības darbību un paraugpraksi šajā jomā. |
(28) Visām dalībvalstīm būtu jāievēro kopējas būtiskas uzraudzības prasības, lai kvalificētu uzticamības pakalpojumu jomā nodrošinātu līdzvērtīgu drošības un datu aizsardzības līmeni. Lai visā Savienībā nodrošinātu šo prasību izpildi, dalībvalstīm būtu jāpieņem līdzvērtīgas procedūras un jāapmainās ar informāciju par savu uzraudzības darbību un paraugpraksi šajā jomā. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 49. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(49) Lai elastīgi un ātri papildinātu dažus šajā regulā precīzi noteiktus tehniskos aspektus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz elektroniskās identifikācijas sistēmu sadarbspēju; uzticamības pakalpojumu sniedzējiem vajadzīgajiem drošības pasākumiem; atzītām neatkarīgām iestādēm, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju revīziju; uzticamības sarakstiem; prasībām attiecībā uz elektronisko parakstu drošības līmeni; prasībām attiecībā uz kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, to validēšanu un saglabāšanu; par kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču sertifikāciju atbildīgām iestādēm; prasībām attiecībā uz elektronisko zīmogu drošības līmeni un kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem; piegādes pakalpojumu sadarbspēju. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. |
(49) Lai elastīgi un ātri papildinātu dažus šajā regulā precīzi noteiktus tehniskos aspektus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz elektroniskās identifikācijas sistēmu sadarbspēju; uzticamības sarakstiem; prasībām attiecībā uz kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, to validēšanu un saglabāšanu; par kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču sertifikāciju atbildīgām iestādēm; un kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem; piegādes pakalpojumu sadarbspēju. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi par elektronisko identifikāciju un elektroniskajiem uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. |
1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi par elektronisko identifikāciju un elektroniskajiem uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai, lai attīstītu digitālo vienoto tirgu, garantējot augsta līmeņa drošību un nostiprinot paļāvību un uzticību drošiem pārrobežu elektroniskajiem darījumiem digitālā vidē. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („Roma II”)1, un jo īpaši to tiesību aktu piemērošanu, kurus saskaņā ar Regulu „Roma II” piemēro ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no neatļautas darbības. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektronisko validāciju un pārbaudi, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ar šo regulu nodrošina to, ka uzticamības pakalpojumus un produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, drīkst laist brīvā apritē iekšējā tirgū. |
4. Ar šo regulu nodrošina to, ka uzticamības pakalpojumus un produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, laiž brīvā apritē iekšējā tirgū. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šo regulu piemēro elektroniskās identifikācijas pakalpojumiem, kurus sniedz dalībvalstis vai kuri tiek sniegti šīs dalībvalsts vārdā vai vismaz tai uzņemoties atbildību, kā arī Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
1. Šo regulu piemēro elektroniskās identifikācijas pakalpojumiem, kurus sniedz dalībvalstis vai kuri tiek sniegti šīs dalībvalsts vārdā vai vismaz tai uzņemoties atbildību, kā arī Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. Šo regulu piemēro sabiedrībai piedāvātajiem uzticamības pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3.a Šo regulu nepiemēro uzticamības pakalpojumiem, kurus izmanto vienīgi testēšanas, apmācības vai zinātniskās izpētes nolūkos. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu personas elektronisku identifikācijas datu izmantošana, kas nepārprotami apliecina fiziskās vai juridiskās personas identitāti; |
1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu personas elektronisku identifikācijas datu izmantošana, kas nepārprotami apliecina subjekta vai fiziskās, vai juridiskās personas identitāti; |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2) „elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir materiāli vai nemateriāli elementi, kas ietver šā panta 1. punktā minētos datus un ko izmanto, lai tiešsaistē piekļūtu pakalpojumiem, kā tas minēts 5. pantā; |
2) „elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir materiāli vai nemateriāli elementi, kas ietver šā panta 1. punktā minētos datus un ko izmanto, lai piekļūtu elektroniskiem pakalpojumiem, kā tas minēts 5. pantā; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 10. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas saista attiecīgi fiziskas vai juridiskas personas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus ar sertifikātu un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus attiecīgi saista ar jebkura subjekta vai fiziskas, vai juridiskas personas identifikācijas datiem un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 14. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
14) „uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākus uzticamības pakalpojumus; |
14) „uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir subjekts vai fiziska, vai juridiska persona, kas sniedz vismaz vienu uzticamības pakalpojumu; |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 19. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
19) „zīmoga radītājs” ir juridiska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
19) „zīmoga radītājs” ir subjekts vai fiziska, vai juridiska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 27. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
27) „elektroniskais dokuments” ir dokuments jebkādā elektroniskā formātā; |
27) „elektroniskais dokuments” ir atsevišķs strukturētu datu kopums jebkādā elektroniskā formātā; |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 31.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
31.a) „drošības pārkāpums” ir drošības incidents, kura rezultātā nosūtītie, uzglabātie vai citādi apstrādātie dati tiek nejauši vai nelikumīgi iznīcināti, nozaudēti, pārveidoti vai neatļauti izpausti vai kura rezultātā šādi dati kļūst pieejami. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, drīkst laist brīvā apritē iekšējā tirgū. |
2. Produktus, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, laiž brīvā un drošā apritē iekšējā tirgū. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4.a pants |
|
Datu apstrāde un aizsardzība |
|
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji, izdevējiestādes, validēšanas pakalpojumu sniedzēji, pārbaudītāji un uzraudzības iestādes, apstrādājot personas datus, nodrošina, ka dati tiek apstrādāti taisnīgi un likumīgi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Šādā apstrādē izmanto tikai to datu minimumu, kas vajadzīgs, lai izsniegtu un uzturētu e-ID vai sertifikātu, validētu elektronisko autentifikāciju vai sniegtu uzticamības pakalpojumu. |
|
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji, izdevējiestādes un validēšanas pakalpojumu sniedzēji garantē to datu konfidencialitāti un integritāti, kas attiecas uz personu, kurai izsniedz e-ID vai sniedz pakalpojumu. |
|
3. Neskarot juridisko spēku, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem piešķirtas pseidonīmiem, dalībvalstis neliedz izdevējiestādēm elektroniskās autentifikācijas līdzekļos īpašnieka vārda vietā vai papildus tam norādīt pseidonīmu, kā arī neliedz uzticamības pakalpojumu sniedzējiem elektroniskā paraksta sertifikātos parakstītāja vārda vietā norādīt pseidonīmu. |
|
4. Validēšanas pakalpojumu sniedzēji nevāc vai nesaglabā datus, kas pārsniedz validācijas procesam vajadzīgo datu apjomu. Validēšanas pakalpojumu sniedzēji nesistematizē parakstītājus, pārbaudītājus vai jebkādus citus klientus. Nolūkā konstatēt krāpšanu vai ielaušanos reģistrācijas datnes drīkst uzglabāt, taču ne ilgāk kā 90 dienas. |
|
5. Ar sniegto pakalpojumu saistītos dokumentus vai informāciju kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēji glabā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pēc tam, kad kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēji ir izbeiguši savu darbību, tie šos dokumentus un datus nodod glabāšanā uzraudzības iestādei. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 4.b pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4.b pants |
|
Piekļuves tiesības un informācija uzticamības pakalpojumu lietotājam |
|
Uzticamības pakalpojumu sniedzēji lietotājiem sniedz informāciju par lietotāju personas datu vākšanu, pārraidi un glabāšanu, kā arī informāciju par ieviesto pārbaudes procedūru. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 5. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Savstarpējā atzīšana un akceptēšana |
Elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpējā atzīšana |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 5. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei ir nepieciešama elektroniskā identifikācija, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tad jebkuri elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kuri izsniegti citā dalībvalstī un ietverti shēmā, kas atbilstīgi 7. pantā minētajai procedūrai iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, tiek atzīti un akceptēti, lai varētu piekļūt šādiem pakalpojumiem. |
Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi tiešsaistes pakalpojumu piekļuvei ir atļauta elektroniskā identifikācija, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tad jebkuri citā dalībvalstī izsniegti elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kuri nodrošina tādu pašu vai augstāku drošības līmeni un kuri ietverti shēmā, kas atbilstīgi 7. pantā minētajai procedūrai iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, tiek atzīti un akceptēti, lai varētu piekļūt šādiem pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) elektroniskās identifikācijas līdzekļus var izmantot, lai piekļūtu vismaz tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem paziņotājā dalībvalstī jāizmanto elektroniskā identifikācija; |
(b) elektroniskās identifikācijas līdzekļus var izmantot, lai piekļūtu vismaz tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem paziņotājā dalībvalstī ir atļauta elektroniskā identifikācija; |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ba) elektroniskās identifikācijas līdzekļiem ir integrēti drošības līmeņi, kas pielāgoti atbilstoši to pakalpojumu veidiem, kuriem ar šiem līdzekļiem tiek nodrošināta piekļuve; |
Pamatojums | |
Ir būtiski paredzēt dažādus drošības līmeņus. Šajā priekšlikumā nav precizēti tiešsaistes pakalpojumu veidi, kuriem piekļūst ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Piekļuve konfidenciāliem privātiem datiem identifikācijas nolūkos būtu jāsaista ar dažādu līmeņu ticamību, kāda vajadzīga, lai saņemtu vispārēju informāciju. Identitātes konstatēšanai vajadzētu būt procesam, kura mērķis ir nodrošināt pienācīgu drošības līmeni atbilstīgi tam pakalpojumu veidam, kuram iedzīvotāji piekļūst. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) paziņotāja dalībvalsts nodrošina iespēju tiešsaistē izmantot autentifikāciju jebkurā laikā un bez maksas, lai pārbaudītājs varētu validēt elektroniskā formātā saņemtos personas identifikācijas datus. Dalībvalstis neizvirza īpašas tehniskas prasības tiem pārbaudītājiem, kas reģistrēti ārpus to teritorijas un kas plāno veikt šādu autentifikāciju. Ja paziņotajā identifikācijas shēmā vai autentifikācijas iespējā ir konstatēts pārkāpums vai tā ir daļēji apdraudēta, dalībvalstis nekavējoties aptur vai atsauc paziņoto identifikācijas shēmu vai autentifikācijas iespēju, vai attiecīgās apdraudētās daļas, un informē pārējās dalībvalstis un Komisiju atbilstīgi 7. pantam; |
(d) paziņotāja dalībvalsts nodrošina iespēju tiešsaistē izmantot autentifikāciju, lai ikviens pārbaudītājs, kurš reģistrēts ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas, varētu validēt elektroniskā formātā saņemtos personas identifikācijas datus. Ja piekļūst publiskā sektora iestādes sniegtam tiešsaistes pakalpojumam, šādu autentifikāciju nodrošina bez maksas. Dalībvalstis lieki neizvirza īpašas tehniskas prasības tiem pārbaudītājiem, kas plāno veikt šādu autentifikāciju. |
Pamatojums | |
Personas identifikācijas datu nepārprotama sasaistīšana ar konkrētajām personām prasītu ļoti augsta līmeņa (vismaz 4. līmeņa) iepriekšējās darbības pārbaudi, kas neatbilst dažādu drošības līmeņu izmantošanai. Datu sasaistīšanas noteiktības līmeņa pamatā vajadzētu būt attiecīgajam drošības līmenim. Šim līmenim vienmēr jābūt minimālajam drošības līmenim, kāds prasīts nolūkā aizsargāt pārbaudītāja intereses. Šajā ziņā ir būtiski ievērot datu minimizācijas principu. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – no a apakšpunktam līdz c apakšpunktam | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalstis, kuras paziņo elektroniskās identifikācijas shēmu, Komisijai nosūta turpmāk minēto informāciju un bez liekas kavēšanās jebkādas turpmākas izmaiņas, kas attiecas uz: |
1. Paziņotāja dalībvalsts Komisijai nosūta turpmāk minēto informāciju un bez liekas kavēšanās jebkādas turpmākas izmaiņas, kas attiecas uz: |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu; |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu, ietverot tās identitātes drošuma līmeņus; |
(b) par paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu atbildīgajām iestādēm; |
(b) par paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu atbildīgo iestādi vai iestādēm; |
(c) informāciju par to, kurš veic personas nepārprotamo identifikatoru reģistrāciju; |
(c) informāciju par subjektu vai subjektiem kuri veic personas identifikācijas datu pārbaudi; |
Pamatojums | |
Šīs izmaiņas papildina tās, kuras izdarītas citos pantos par e-ID, un vēlreiz norāda, ka formulējums „nepārprotama piešķiršana” neatbilst drošības līmeņiem. | |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu; |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu, ietverot drošības līmeņus, kas atbilst to pakalpojumu veidiem, kuriem tiek nodrošināta piekļuve; |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) autentifikācijas iespējas aprakstu; |
(d) autentifikācijas iespējas aprakstu, ņemot vērā dažādos drošības līmeņus, kādi nepieciešami piekļuvei; |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Ja Komisija paziņojumu saņem pēc 2. punktā minētā termiņa, tā veic grozījumus sarakstā trīs mēnešu laikā. |
3. Ja Komisija paziņojumu saņem pēc 2. punktā minētā termiņa, tā veic grozījumus sarakstā viena mēneša laikā. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1. un 3. punktā minēto paziņošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos formātus, kas jāievēro saistībā ar 1. un 3. punktā minēto paziņošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Pamatojums | |
Pilnvaras noteikt nosacījumus un procedūras saistībā ar paziņošanu pārsniedz ierosinātās regulas īstenošanu un līdz ar to nebūtu jāuztic Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantā noteiktajām īstenošanas pilnvarām. | |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 8. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Koordinācija |
Koordinācija un sadarbspēja |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspēju un palielinātu to drošības līmeni. |
1. Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspēju un tehnoloģisko neitralitāti un lai palielinātu to drošības līmeni. |
Pamatojums | |
Noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt tehnisko sadarbspēju, ir jābūt tehnoloģijas ziņā neitrāliem, lai, dalībvalstīm izstrādājot savu elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas shēmu, tiktu ievērota katras dalībvalsts individuālā izvēle. | |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Ja, ņemot vērā tehnoloģisko priekšpārbaudi, kas dalībvalstīm ir jāveic saskaņā ar 1. punktā minētajiem sadarbības pasākumiem, neitralitātes un sadarbspējas ziņā elektroniskās identifikācijas shēma ir atzīta par nepieņemamu, tad 5. pantā minētās savstarpējās atzīšanas nolūkā šī shēma nav paziņojama saskaņā ar 7. pantu. |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.d punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.d Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu paziņotajā elektroniskās identifikācijas shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspēju un palielinātu to drošības līmeni. |
Pamatojums | |
Sadarbspējas modelis būs galvenais elements, kas nodrošinās šīs regulas sekmīgu īstenošanu. Ir vajadzīgas padziļinātas diskusijas starp dalībvalstīm, lai noteiktu, kas ir jāiekļauj šajā modelī un kā tas darbosies. | |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu sadarbspējas sekmēšanu, nosakot prasību minimumu. |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu sadarbspējas sekmēšanu, nosakot tehnoloģiski neitrālu prasību minimumu dažādiem drošības līmeņiem. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar LESD 290. pantu leģislatīvajos aktos ir konkrēti jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Ar šo grozījumu deleģējumam tiek nodrošināta vajadzīgā skaidrība. | |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja vien uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies 15. panta 1. punktā minēto saistību neizpildes dēļ. |
1. Ja vien uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti subjektam, fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies 15. panta 1. punktā minēto saistību neizpildes dēļ. |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Ja vien kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies šajā regulā, it īpaši tās 19. pantā, noteikto prasību neievērošanas dēļ. |
2. Ja vien kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies šajā regulā, it īpaši tās 19. pantā, noteikto prasību neievērošanas dēļ. |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („Roma II”)1, un jo īpaši to tiesību aktu piemērošanu, kurus saskaņā ar Regulu „Roma II” piemēro ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no neatļautas darbības. |
|
__________________ |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („Roma II”), OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 11. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
11. pants |
svītrots |
Datu apstrāde un aizsardzība |
|
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes, apstrādājot personas datus, nodrošina likumīgu un godprātīgu datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
|
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Šādā apstrādē izmanto stingri ierobežotu tādu datu minimumu, kuri vajadzīgi, lai izsniegtu un uzturētu sertifikātu vai sniegtu uzticamības pakalpojumus. |
|
3. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji garantē tās personas datu konfidencialitāti un integritāti, kura izmanto uzticamības pakalpojumu. |
|
4. Neskarot juridisko spēku, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem piešķirtas pseidonīmiem, dalībvalstis neliedz uzticamības pakalpojumu sniedzējiem elektroniskā paraksta sertifikātā parakstītāja vārda vietā norādīt pseidonīmu. |
|
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Piedāvātie uzticamības pakalpojumi un minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotie galapatēriņam paredzētie produkti ir pieejami personām ar invaliditāti. |
Piedāvātie uzticamības pakalpojumi un minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotie galapatēriņam paredzētie produkti ir pieejami personām ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kad to tehniski nav iespējams realizēt. |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Komisija izveido un piešķir uzticības zīmi, ar ko atšķirt personām ar invaliditāti pieejamus produktus un pakalpojumus. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.b punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.b ES standartu organizācijas ir atbildīgas par personām ar invaliditāti pieejamo produktu un pakalpojumu novērtēšanas kritēriju izstrādi. |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalsts izraugās piemērotu iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī, atbildību uzņemoties izraudzītājai dalībvalstij. Uzraudzības iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām nepieciešamas savu uzdevumu izpildē. |
1. Dalībvalsts izraugās piemērotu iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī, atbildību uzņemoties izraudzītājai dalībvalstij. Uzraudzības iestādēm piešķir pilnvaras, kas tām nepieciešamas savu uzdevumu izpildē. |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalsts izraugās piemērotu iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī, atbildību uzņemoties izraudzītājai dalībvalstij. Uzraudzības iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām nepieciešamas savu uzdevumu izpildē. |
1. Dalībvalsts izraugās piemērotu iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā vai, pēc savstarpējas vienošanās, citā dalībvalstī, atbildību uzņemoties izraudzītājai dalībvalstij. Uzraudzības iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām nepieciešamas savu uzdevumu izpildē. Dalībvalstis paziņo Komisijai to attiecīgo uzraudzības iestāžu nosaukumus un adreses, ko tās ir izraudzījušās. |
Pamatojums | |
Pārstrukturējums skaidrības dēļ: 1. punkts attiecas uz uzraudzības iestāžu izraudzīšanos. Noteikums pārvietots no 4. punkta, jo tas attiecas uz šo pašu jautājumu. | |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 13. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Attiecībā uz konkrētiem uzraudzības līdzekļiem Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Visas uzraudzības iestādes līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām iesniedz Komisijai un dalībvalstīm gada pārskatu par uzraudzības pasākumiem iepriekšējā kalendārā gada laikā. Tajā ietver vismaz: |
3. Visas uzraudzības iestādes līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām iesniedz Komisijai gada pārskatu par uzraudzības pasākumiem iepriekšējā kalendārā gada laikā. Tajā ietver vismaz: |
Pamatojums | |
Prasība gada pārskatu iesniegt arī dalībvalstīm rada nevajadzīgu slogu. | |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to attiecīgo uzraudzības iestāžu nosaukumus un adreses, ko tās ir izraudzījušās. |
svītrots |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktā minēto uzdevumu izpildē izmantojamo procedūru noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Saskaņā ar 290. pantu ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Ierosinātais deleģējums pārsniegtu pilnvaras papildināt vai grozīt piedāvātās regulas nebūtiskus elementus. | |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 3. punktā minēto ziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt formātus, kas jāievēro saistībā ar 3. punktā minēto ziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Pamatojums | |
Pilnvaras noteikt nosacījumus un procedūras saistībā ar ziņojumu pārsniedz ierosinātās regulas īstenošanu un līdz ar to nebūtu jāuztic Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantā noteiktajām īstenošanas pilnvarām. | |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Uzraudzības iestādes sadarbojas, lai apmainītos ar labu praksi un viena otrai iespējami īsākā laikā sniegtu attiecīgo informāciju un savstarpēju palīdzību, tādējādi panākot pasākumu konsekventu īstenošanu. Savstarpējā palīdzība it īpaši ietver informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasījumus veikt ar drošības revīziju saistītas pārbaudes, kā minēts 15., 16. un 17. pantā. |
1. Uzraudzības iestādes sadarbojas, lai apmainītos ar labu praksi un viena otrai iespējami īsākā laikā sniegtu attiecīgo informāciju un savstarpēju palīdzību, tādējādi panākot 13. pantā minēto pasākumu konsekventu īstenošanu. Savstarpējā palīdzība it īpaši ietver informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasījumus veikt ar drošības revīziju saistītas pārbaudes, kā minēts 15., 16. un 17. pantā. |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar šajā pantā paredzēto savstarpējo palīdzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
svītrots |
Pamatojums | |
Pilnvaras noteikt tos formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar savstarpējo palīdzību, pārsniedz ierosinātās regulas īstenošanu un līdz ar to nebūtu jāuztic Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantā noteiktajām īstenošanas pilnvarām. | |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Savienībā reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu to sniegto uzticamības pakalpojumu drošības riskus. Ar šiem pasākumiem nodrošina riska pakāpei atbilstošu drošības līmeni, ņemot vērā jaunākās tehniskās iespējas. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi un informētu ieinteresētās personas par jebkura incidenta negatīvo ietekmi. |
1. Savienībā reģistrēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu to sniegto uzticamības pakalpojumu drošības riskus. Ar ikvienu šādu pasākumu nodrošina riska pakāpei atbilstošu drošības līmeni, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi un informētu ieinteresētās personas par jebkura incidenta negatīvo ietekmi. |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 15. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2.a Ja pastāv iespēja, ka drošības pārkāpums nelabvēlīgi ietekmēs uzticamības pakalpojumu lietotāju, uzraudzības iestāde, lieki nekavējoties, par drošības pārkāpumu informē uzticamības pakalpojumu lietotājus, lai tie varētu veikt vajadzīgos drošības pasākumus. |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētiem 1. punktā minētajiem pasākumiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Saskaņā ar 290. pantu ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Ierosinātais deleģējums pārsniegtu pilnvaras papildināt vai grozīt piedāvātās regulas nebūtiskus elementus. | |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 15. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, tostarp termiņus, kas jāievēro saistībā ar 1.–3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt formātus, kas jāievēro saistībā ar 1.–3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Pamatojums | |
Pilnvaras noteikt nosacījumus un procedūras, tostarp termiņus, pārsniedz ierosinātās regulas īstenošanu un līdz ar to nebūtu jāuztic Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantā noteiktajām īstenošanas pilnvarām. | |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 16. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precizētiem nosacījumiem, atbilstīgi kuriem tiek atzīta neatkarīgā iestāde, kas veic šā panta 1. punktā, 15. panta 1. punktā un 17. panta 1. punktā minēto revīziju. |
svītrots |
Pamatojums | |
Saskaņā ar 290. pantu ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Ierosinātais deleģējums pārsniegtu pilnvaras papildināt vai grozīt piedāvātās regulas nebūtiskus elementus. | |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, procedūras un formātus, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt formātus, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Pamatojums | |
Pilnvaras noteikt nosacījumus un procedūras pārsniedz ierosinātās regulas īstenošanu un līdz ar to nebūtu jāuztic Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantā noteiktajām īstenošanas pilnvarām. | |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņo uzraudzības iestādei par savu nodomu sākt kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniegšanu un iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu, ko sagatavojusi atzīta neatkarīga iestāde, kā noteikts 16. panta 1. punktā. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji var sākt sniegt kvalificētos uzticamības pakalpojumus pēc tam, kad tie uzraudzības iestādei ir iesnieguši paziņojumu un drošības revīzijas ziņojumu. |
1. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņo uzraudzības iestādei par savu nodomu sākt kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniegšanu un iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu, ko sagatavojusi atzīta neatkarīga iestāde, kā noteikts 16. panta 1. punktā. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji var sākt sniegt kvalificētos uzticamības pakalpojumus pēc tam, kad saskaņā ar 3. punktā minēto pārbaudi ir saņemti pozitīvi rezultāti. |
Pamatojums | |
Būtu pārsteidzīgi ļaut kvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem sākt kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniegšanu tūlīt pēc tam, kad tie uzraudzības iestādei ir iesnieguši paziņojumu un drošības revīzijas ziņojumu. Kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniegšanu drīkstētu sākt tikai tie kvalificētie uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kuri atbilst šīs regulas prasībām. | |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Ja saskaņā ar 1. punktu uzraudzības iestādē ir iesniegti attiecīgie dokumenti, kvalificētos pakalpojumu sniedzējus iekļauj 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos, norādot, ka paziņojums ir iesniegts. |
svītrots |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
5. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt formātus, kas jāievēro saistībā ar 1., 2. un 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Pamatojums | |
Pilnvaras noteikt nosacījumus un procedūras, tostarp termiņus, pārsniedz ierosinātās regulas īstenošanu un līdz ar to nebūtu jāuztic Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantā noteiktajām īstenošanas pilnvarām. | |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts izveido, atjaunina un publicē uzticamības sarakstus, kur sniegta informācija par kvalificētajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, kuri ietilpst attiecīgās dalībvalsts kompetencē, kā arī informācija par to sniegtajiem kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem. |
1. Katra dalībvalsts izveido, atjaunina un publicē uzticamības sarakstus, kur sniegta informācija par 17. pantā minētajiem kvalificētajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, kuri ietilpst attiecīgās dalībvalsts atbildības jomā, ietverot informāciju, pēc kuras iespējams identificēt kvalificētos uzticamības pakalpojumu sniedzējus, un norādot šo sniedzēju kvalifikācijas statusu, kā arī informācija par to sniegtajiem kvalificētajiem uzticamības pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) uzņemas risku sakarā ar atbildību par zaudējumiem, nodrošinot pietiekamus finanšu resursus vai izmantojot piemērotu atbildības apdrošināšanas shēmu; |
(b) attiecībā uz risku sakarā ar atbildību par zaudējumiem, kā tas minēts 8. panta 2. punktā, uztur pietiekamus finanšu resursus vai iegūst piemērotu atbildības apdrošināšanu; |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu papildus precizē informāciju, kāda vajadzīga, lai uzticamības pakalpojumu sniedzēji zinātu viņiem izvirzītās prasības. | |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) pirms iesaistīšanās līgumsaistībās informē personu, kura vēlas izmantot kvalificētus uzticamības pakalpojumus, par precīziem noteikumiem attiecībā uz minētā pakalpojuma izmantošanu; |
(c) pirms iesaistīšanās līgumsaistībās informē personu, kura vēlas izmantot kvalificētus uzticamības pakalpojumus, par noteikumiem attiecībā uz minētā pakalpojuma izmantošanu, ietverot jebkurus tā izmantošanas ierobežojumus; |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu papildus precizē informāciju, kāda vajadzīga, lai uzticamības pakalpojumu sniedzēji zinātu viņiem izvirzītās prasības. | |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – e apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(e) izmanto uzticamas sistēmas tiem iesniegto datu uzglabāšanai pārbaudāmā formā, lai: |
(e) izmanto uzticamas sistēmas tiem iesniegto datu uzglabāšanai pārbaudāmā formā, lai: |
– šie dati būtu publiski pieejami izguves nolūkā tikai tad, ja tam piekrīt persona, kurai šie dati ir izsniegti, |
– šie dati būtu publiski pieejami izguves nolūkā tikai tad, ja tam piekrīt persona, uz kuru attiecas izsniegtie dati, |
– ierakstus un izmaiņas varētu izdarīt tikai pilnvarotas personas, |
– glabāto datu ierakstus un izmaiņas varētu izdarīt tikai pilnvarotas personas, |
– varētu pārbaudīt informācijas autentiskumu; |
– varētu pārbaudīt datu autentiskumu; |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu papildus precizē informāciju, kāda vajadzīga, lai uzticamības pakalpojumu sniedzēji zinātu viņiem izvirzītās prasības. | |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – f apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(f) veic pasākumus pret datu viltošanu un zādzību; |
(f) veic piemērotus pasākumus pret datu viltošanu un zādzību; |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu papildus precizē informāciju, kāda vajadzīga, lai uzticamības pakalpojumu sniedzēji zinātu viņiem izvirzītās prasības. | |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – g apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(g) uz attiecīgu laikposmu reģistrē visu attiecīgo informāciju par kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem un saņemtajiem datiem, jo īpaši tādēļ, lai sniegtu pierādījumus tiesvedībā. Šādu reģistrāciju var veikt elektroniski; |
(g) uz attiecīgu laikposmu, tostarp pēc tam, kad kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzējs ir izbeidzis darbību, reģistrē un nodrošina pieejamu visu attiecīgo informāciju par kvalificētā uzticamības pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem un saņemtajiem datiem, jo īpaši tādēļ, lai sniegtu pierādījumus tiesvedībā. Šādu reģistrāciju var veikt elektroniski; |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu papildus precizē informāciju, kāda vajadzīga, lai uzticamības pakalpojumu sniedzēji zinātu viņiem izvirzītās prasības. | |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ia) ja kvalificētais uzticamības pakalpojums ietver kvalificēto sertifikātu izsniegšanu, izveido un atjaunina sertifikātu datubāzi. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu papildus precizē informāciju, kāda vajadzīga, lai uzticamības pakalpojumu sniedzēji zinātu viņiem izvirzītās prasības. | |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 20. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā paraksta 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Saskaņā ar 290. pantu ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Ierosinātais deleģējums pārsniegtu pilnvaras papildināt vai grozīt piedāvātās regulas nebūtiskus elementus. | |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām I pielikumā noteiktajām prasībām. |
4. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām I pielikumā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu nepieciešamo pielāgošanos tehnoloģijas attīstībai. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar LESD 290. pantu leģislatīvajos aktos ir konkrēti jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Ar šo grozījumu deleģējumam tiek nodrošināta vajadzīgā skaidrība. | |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz tādu īpašu kritēriju izstrādi, kuri jāievēro izraudzītajām iestādēm, kas minētas 1. punktā. |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz tādu īpašu kritēriju izstrādi, kuri 1. punktā minētās sertificēšanas nolūkā ir jāievēro izraudzītajām iestādēm, kas minētas 1. punktā. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar LESD 290. pantu leģislatīvajos aktos ir konkrēti jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Ar šo grozījumu deleģējumam tiek nodrošināta vajadzīgā skaidrība. | |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 24. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
3. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt formātus, kas jāievēro saistībā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Pamatojums | |
Pilnvaras noteikt nosacījumus un procedūras pārsniedz ierosinātās regulas īstenošanu un līdz ar to nebūtu jāuztic Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantā noteiktajām īstenošanas pilnvarām. | |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām 1. punktā noteiktajām prasībām. |
2. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām 1. punktā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu nepieciešamo pielāgošanos tehnoloģijas attīstībai. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar LESD 290. pantu leģislatīvajos aktos ir konkrēti jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Ar šo grozījumu deleģējumam tiek nodrošināta vajadzīgā skaidrība. | |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām 1. punktā noteiktajām prasībām. |
2. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām 1. punktā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu nepieciešamo pielāgošanos tehnoloģijas attīstībai. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar LESD 290. pantu leģislatīvajos aktos ir konkrēti jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Ar šo grozījumu deleģējumam tiek nodrošināta vajadzīgā skaidrība. | |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā zīmoga 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām III pielikumā noteiktajām prasībām. |
4. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz precīzāk definētām III pielikumā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu nepieciešamo pielāgošanos tehnoloģijas attīstībai. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar LESD 290. pantu leģislatīvajos aktos ir konkrēti jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Ar šo grozījumu deleģējumam tiek nodrošināta vajadzīgā skaidrība. | |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 38. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 18. panta 5. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 38. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 18. panta 5. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. |
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 38. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 13. panta 5. punktu, 15. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 18. panta 5. punktu, 20. panta 6. punktu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu, 35. panta 3. punktu un 37. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
5. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 18. panta 5. punktu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu, 35. panta 3. punktu un 37. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados. |
Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši nolūkā sasniegt šīs regulas mērķi, proti, attīstīt vienoto digitālo tirgu, nostiprinot paļāvību un uzticību drošiem pārrobežu elektroniskajiem darījumiem. Ziņojumā cita starpā ņem vērā tirgus attīstības tendences kā arī juridiskās un tehnoloģiskās attīstības tendences. Vajadzības gadījumā kopā ar šo ziņojumu iesniedz atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados. |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumi elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū |
||||
Atsauces |
COM(2012)0238 – C7-0133/2012 – 2012/0146(COD) |
||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 14.6.2012 |
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
JURI 14.6.2012 |
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Alajos Mészáros 11.12.2012 |
||||
Izskatīšana komitejā |
24.4.2013 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
20.6.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Tadeusz Zwiefka |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sergio Gaetano Cofferati, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, Axel Voss |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Frédérique Ries, Nikolaos Salavrakos, Jacek Włosowicz |
||||
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (9.7.2013)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū
(COM(2012)0238 – C7‑0133/2012 – 2012/0146(COD))
Atzinumu sagatavoja: Jens Rohde
ĪSS PAMATOJUMS
Šī regulas priekšlikuma mērķis ir panākt paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu un elektronisko uzticamības pakalpojumu savstarpēju atzīšanu, lai veidotu iekšējo digitālo tirgu. Tādējādi ar šo priekšlikumu tiek paplašināts tiesiskais regulējums, ko nodrošina spēkā esošā Direktīva 1999/93/EK par elektroniskajiem parakstiem.
Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas sagatavots, lai risinātu spēkā esošajai direktīvai raksturīgās problēmas, šai nolūkā ne vien veidojot stingrāku tiesisko regulējumu, bet arī nodrošinot lielāku juridisko noteiktību. Tādēļ atzinuma sagatavotājs piekrīt tam, ka priekšroka dota regulai, nevis direktīvai.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šī regula ir tik ļoti vajadzīgais pirmais solis ceļā uz labi funkcionējoša iekšējā digitālā tirgus izveidi, kas uzņēmumiem un privātpersonām ļaus vieglāk veikt pārrobežu elektroniskos darījumus un vairos uzticēšanos elektroniskajiem darījumiem.
Atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas centienus apvienot dažādās dalībvalstīs stipri atšķirīgos elektroniskās identifikācijas shēmu pielietojuma veidus ar spēcīgu savstarpējas atzīšanas mehānismu.
Tomēr regulā nav piedāvāts modelis, kas varētu garantēt atbilstošu drošības līmeni, pamatojoties uz jau iegūto pieredzi.
Tādēļ atzinuma sagatavotājs piedāvā noteikt regulā konkrētus drošības līmeņus, lai novērstu neskaidrības un panāktu, ka regula patiešām ir īstenojama. Šai nolūkā ir attiecīgi svītroti vairāki deleģētie un īstenošanas akti.
Vēl viens drošības jautājums ir saistīts ar uzticamības pakalpojumu regulējumu, un šajā sakarībā atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka būtu skaidri jāzina, vai uzticamības sarakstā iekļautie uzticamības pakalpojumi ir apstiprināti, vai arī to atbilstība vēl nav apliecināta.
Gan attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmu, gan uzticamības pakalpojumiem grozījumi ir ierosināti, lai likvidētu lieku birokrātiju uzraudzības mehānismu darbībā, tā atvieglojot gan dalībvalstu, gan uzņēmumu slogu, un garantētu precīzu un vienkāršu koordinācijas mehānismu.
Visbeidzot, grozījumi attiecas arī uz atbildību, kas Komisijas priekšlikumā ir pārāk plaši noteikta, un tas varētu radīt nevēlamus šķēršļus, kas kavētu turpmāko digitālās nozares attīstību.
GROZĪJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 20. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(20) Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, šajā regulā būtu jāizmanto pieeja, kas paredz inovācijas iespēju. |
(20) Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, šajā regulā būtu jāizmanto pieeja, kas paredz inovācijas iespēju, tomēr prioritātei vienmēr jābūt patērētājam un viņa interesēm. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 23. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(23) Atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienībā spēkā esošajā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai izmantot uzticamības pakalpojumus un galapatēriņam paredzētos produktus, kas piedāvāti saistībā ar minētajiem pakalpojumiem, turklāt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz citiem patērētājiem. |
(23) Atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienībā spēkā esošajā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un atbilstīgi Komisijas priekšlikumam par valsts sektora iestāžu tīmekļa vietņu pieejamību1 personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai izmantot uzticamības pakalpojumus un galapatēriņam paredzētos produktus, kas piedāvāti saistībā ar minētajiem pakalpojumiem, turklāt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz citiem patērētājiem. |
|
__________________ |
|
1 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (COM(2012)0721). |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24a) Elektroniskajām identifikācijas shēmām jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1 noteikumiem, kas reglamentē personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu un ko uzrauga dalībvalstu kompetentās iestādes, jo īpaši dalībvalstu noteiktās neatkarīgās valsts sektora iestādes. |
|
__________________ |
|
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 25. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(25) Uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar datu aizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji pienācīgi pilda tiesību aktus datu aizsardzības jomā. Jo īpaši būtu jāapmainās ar informāciju par drošības incidentiem un personas datu pārkāpumiem. |
(25) Dalībvalstu uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar datu aizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji pienācīgi pilda tiesību aktus datu aizsardzības jomā. Jo īpaši būtu jāapmainās ar informāciju par drošības incidentiem un personas datu pārkāpumiem. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai panāktu saskaņotu rīcību digitālajā jomā. | |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 30. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(30) Lai Komisija un dalībvalstis varētu novērtēt ar šo regulu ieviestā pārkāpumu paziņošanas mehānisma efektivitāti, būtu jānosaka, lai uzraudzības iestādes iesniegtu Komisijai un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) informatīvus kopsavilkumus. |
(30) Lai Komisija un dalībvalstis varētu novērtēt ar šo regulu ieviestā pārkāpumu paziņošanas mehānisma efektivitāti, būtu jānosaka, ka uzraudzības iestādēm ir jāiesniedz informatīvi kopsavilkumi Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA). |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka informācija ir jāsniedz tikai vienam kontaktpunktam. | |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 49. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(49) Lai elastīgi un ātri papildinātu dažus šajā regulā precīzi noteiktus tehniskos aspektus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz elektroniskās identifikācijas sistēmu sadarbspēju; uzticamības pakalpojumu sniedzējiem vajadzīgajiem drošības pasākumiem; atzītām neatkarīgām iestādēm, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju revīziju; uzticamības sarakstiem; prasībām attiecībā uz elektronisko parakstu drošības līmeni; prasībām attiecībā uz kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem, to validēšanu un saglabāšanu; par kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču sertifikāciju atbildīgām iestādēm; prasībām attiecībā uz elektronisko zīmogu drošības līmeni un kvalificētiem elektroniskā zīmoga sertifikātiem; piegādes pakalpojumu sadarbspēju. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs ir nonācis pie secinājuma, ka tas jāizdara, pirms regula ir stājusies spēkā, un to nedrīkst atstāt deleģēto aktu ziņā (sk. arī nākamo grozījumu). Tātad šis apsvērums ir lieks. | |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Šajā regulā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst un akceptē fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kuri ietverti citas dalībvalsts paziņotajā elektroniskās identifikācijas shēmā. |
2. Šajā regulā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst un akceptē jebkādu struktūru, fizisku vai juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kuri ietverti citas dalībvalsts paziņotajā elektroniskās identifikācijas shēmā. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
3. Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, elektroniskajiem zīmogiem, elektronisko validāciju un verifikāciju, elektroniskajiem laika zīmogiem, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem un tīmekļa vietņu autentifikāciju. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šo regulu piemēro elektroniskās identifikācijas pakalpojumiem, kurus sniedz dalībvalstis vai kuri tiek sniegti šīs dalībvalsts vārdā vai vismaz tai uzņemoties atbildību, kā arī Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
1. Šo regulu piemēro elektroniskās identifikācijas pakalpojumiem, kurus sniedz dalībvalstis vai kuri tiek sniegti šīs dalībvalsts vārdā vai tai uzņemoties atbildību vai nodrošinot uzraudzību. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai elektroniskās identifikācijas (eID) ārpakalpojumu sniegšanu uzticēt tikai tām trešajām personām, kas darbojas dalībvalstu uzraudzībā. | |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.a Šo regulu piemēro Savienībā reģistrētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs vēlas precizēt, ka regula attiecas uz diviem dažādiem jautājumiem. | |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu personas elektronisku identifikācijas datu izmantošana, kas nepārprotami apliecina fiziskās vai juridiskās personas identitāti; |
1) „elektroniskā identifikācija” ir tādu personas elektronisku identifikācijas datu izmantošana, kas nepārprotami apliecina struktūras, fiziskās vai juridiskās personas vai tās pseidonīma identitāti; |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2) „elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir materiāli vai nemateriāli elementi, kas ietver šā panta 1. punktā minētos datus un ko izmanto, lai tiešsaistē piekļūtu pakalpojumiem, kā tas minēts 5. pantā; |
2) „elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir materiāli vai nemateriāli elementi, kas ietver šā panta 1. punktā minētos datus un ko izmanto, lai piekļūtu elektroniskiem pakalpojumiem, kā tas minēts 5. pantā; |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 10. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas saista attiecīgi fiziskas vai juridiskas personas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus ar sertifikātu un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
10) „sertifikāts” ir elektronisks apliecinājums, kas saista attiecīgi struktūras, fiziskas vai juridiskas personas elektroniskā paraksta vai zīmoga validācijas datus ar sertifikātu un apliecina attiecīgās personas minētos datus; |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 12. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
12) „uzticamības pakalpojumi” ir visi elektroniskie pakalpojumi, kas ietver elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, elektronisko laika zīmogu, elektronisko dokumentu, elektronisko piegādes pakalpojumu, tīmekļa vietņu autentifikācijas un elektronisko sertifikātu (tostarp elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga sertifikātu) radīšanu, pārbaudi, validāciju, apstrādi un saglabāšanu; |
12) „uzticamības pakalpojumi” ir visi elektroniskie pakalpojumi, kas ietver arī elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, elektronisko laika zīmogu, elektronisko dokumentu, elektronisko piegādes pakalpojumu, tīmekļa vietņu autentifikācijas un elektronisko sertifikātu (tostarp elektroniskā paraksta un elektroniskā zīmoga sertifikātu) radīšanu, pārbaudi, validāciju, apstrādi un saglabāšanu; |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 14. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
14) „uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākus uzticamības pakalpojumus; |
14) „uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir struktūra, fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākus uzticamības pakalpojumus; |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 19. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
19) „zīmoga radītājs” ir juridiska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
19) „zīmoga radītājs” ir struktūra vai juridiska vai fiziska persona, kas rada elektronisku zīmogu; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 31.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
31a) „personas datu pārkāpums” ir pārsūtīto, glabāto vai citādi apstrādāto personas datu nejauša vai prettiesiska iznīcināšana, zaudēšana, sagrozīšana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) elektroniskās identifikācijas līdzekļus izsniedz paziņotāja dalībvalsts, vai arī tie tiek izsniegti šīs dalībvalsts vārdā vai tai uzņemoties atbildību; |
(a) elektroniskās identifikācijas līdzekļus izsniedz paziņotāja dalībvalsts, vai arī tie tiek izsniegti šīs dalībvalsts vārdā vai tai uzņemoties atbildību vai nodrošinot uzraudzību; |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai elektroniskās identifikācijas (eID) ārpakalpojumu sniegšanu uzticēt tikai tām trešām personām, kas darbojas dalībvalstu uzraudzībā. | |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(c) paziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka personas identifikācijas dati nepārprotami piešķirti fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 3. panta 1. punktā; |
(c) paziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka personas identifikācijas dati nepārprotami piešķirti struktūrai, fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 3. panta 1. punktā; |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(e) paziņotāja dalībvalsts uzņemas atbildību par: |
(e) ja identifikācijas pakalpojuma sniedzējs var apliecināt, ka nav rīkojies nolaidīgi, tas uzņemas atbildību par: |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai elektroniskās identifikācijas (eID) ārpakalpojumu sniegšanu uzticēt trešām personām, lai nodrošinātu konkurenci. | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ea) paziņotāja dalībvalsts uzņemas atbildību par to, ka tiek izveidota uzraudzības sistēma, kas piemērojama identifikācijas pakalpojuma sniedzējam un ar ko tiek nodrošināta uzraudzība un ziņošana saskaņā ar šo regulu. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs atzīst, ka dalībvalstīm ir stingri jākontrolē savi identifikācijas pakalpojumu sniedzēji, lai garantētu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu; |
(a) paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu, norādot arī drošības līmeni; |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs konstatē, ka sadarbspējas modelī ir jāiekļauj drošības līmenis, lai garantētu savstarpēju uzticēšanos. | |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7.a pants |
|
Personas datu aizsardzība un apstrāde |
|
1. Personas datu apstrādi elektronisko identifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzēji veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
|
2. Šāda apstrāde notiek godprātīgi un likumīgi, un tajā izmanto stingri ierobežotu tādu datu minimumu, kāds vajadzīgs, lai izsniegtu un uzturētu sertifikātu vai lai nodrošinātu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu. |
|
3. Personas datus glabā formātā, kas ļauj identificēt datu subjektus ne ilgāk, kā nepieciešams personas datu apstrādes nolūkiem. |
|
4. Elektroniskās identifikācijas shēmas nodrošina tās personas datu konfidencialitāti un integritāti, kurai tiek sniegts uzticamības pakalpojums. |
|
5. Neskarot juridisko spēku, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirts pseidonīmiem, dalībvalstis neliedz elektroniskajos identifikācijas sertifikātos parakstītāja vārda vietā norādīt pseidonīmu. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspēju un palielinātu to drošības līmeni. |
1. Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu paziņotajā shēmā ietverto elektroniskās identifikācijas līdzekļu sadarbspēju, tehnoloģisko neitralitāti un palielinātu to drošības līmeni. |
Pamatojums | |
Elektroniskās identifikācijas prasība ir atkarīga no izmantotajiem līdzekļiem, un tai būtu jābūt neitrālai attiecībā uz pašreizējo un nākotnes identifikācijas tehnoloģiju. | |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija nosaka vajadzīgo kārtību, lai atvieglotu 1. punktā minēto dalībvalstu sadarbību ar mērķi sekmēt riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Minētie īstenošanas akti it īpaši attiecas uz informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām, paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu un tādu attiecīgo izmaiņu novērtējumu, ko elektroniskās identifikācijas nozarē veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
2. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija nosaka sadarbspējas stratēģiju, lai atvieglotu 1. punktā minēto dalībvalstu sadarbību ar mērķi sekmēt riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību. Minētie īstenošanas akti it īpaši attiecas uz informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām, paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu un tādu attiecīgo izmaiņu novērtējumu, ko elektroniskās identifikācijas nozarē veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu sadarbspējas sekmēšanu, nosakot prasību minimumu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 8.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8.a pants |
|
Elektroniskajām datu shēmām piemērojamās drošības prasības |
|
1. Elektronisko idektifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzēji īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu to nodrošināto elektroniskās identifikācijas līdzekļu drošības riskus. Ar šiem pasākumiem nodrošina riska pakāpei atbilstošu drošības līmeni, ņemot vērā jaunākās tehniskās iespējas. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi un informētu ieinteresētās personas par jebkura incidenta negatīvo ietekmi. |
|
Pēc incidenta elektronisko identifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzēji iesniedz uzraudzības iestādei ziņojumu par drošības revīziju, ko veikusi atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka ir īstenoti atbilstīgi drošības pasākumi. |
|
2. Elektronisko identifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzēji bez liekas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 24 stundas pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, paziņo kompetentajai uzraudzības iestādei, informācijas drošības jomā kompetentajai valsts iestādei un citām attiecīgām trešām personām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm, par jebkuru personas datu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē sniegtos elektroniskos identifikācijas pakalpojumus un ar tiem saistītos glabātos personas datus. |
|
Attiecīgā gadījumā, jo īpaši tad, ja personas datu pārkāpums skar divas vai vairākas dalībvalstis, kompetentā uzraudzības iestāde informē citu dalībvalstu uzraudzības iestādes. |
|
Ja kompetentā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārkāpuma atklāšana ir sabiedrības interesēs, tā var arī informēt sabiedrību vai pieprasīt, lai to izdara elektroniskās identifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzējs. |
|
3. Reizi gadā katras dalībvalsts uzraudzības iestāde iesniedz ENISA kopsavilkumu par pārkāpumiem, par kuriem paziņojuši identifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzēji. |
|
4. Lai īstenotu 1. un 2. punktu, kompetentajai uzraudzības iestādei ir pilnvaras izdot saistošus norādījumus identifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzējiem. |
|
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai precīzāk definētu 1. punktā minētos pasākumus. |
|
6. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var noteikt tos nosacījumus, formātus un procedūras, tostarp termiņus, kas jāievēro saistībā ar 1.–3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 8.b pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8.b pants |
|
Elektronisko identifikācijas shēmu lietotāju tiesības uz informāciju un piekļuvi tai |
|
Elektronisko identifikācijas shēmu pakalpojumu sniedzēji datu subjektiem sniedz informāciju, kas ir saistīta ar to datu vākšanu, izmantošanu un glabāšanu, kā arī saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. pantu nodrošina līdzekļus, lai piekļūtu šo subjektu datiem. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 9.pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Ja vien uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, tas ir atbildīgs par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies 15. panta 1. punktā minēto saistību neizpildes dēļ. |
1. Ja vien uzticamības pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tas nav darbojies nolaidīgi, saskaņā ar valsts tiesību aktiem tas ir atbildīgs par jebkādiem zaudējumiem, kas nodarīti struktūrai, fiziskai vai juridiskai personai un kas radušies 15. panta 1. punktā minēto saistību neizpildes dēļ. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs konstatē, ka atbildība ir noteikta pārāk nekonkrēti. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes, apstrādājot personas datus, nodrošina likumīgu un godprātīgu datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
1. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes nodrošina likumīgu un godprātīgu personas datu vākšanu un apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Šādā apstrādē izmanto stingri ierobežotu tādu datu minimumu, kuri vajadzīgi, lai izsniegtu un uzturētu sertifikātu vai sniegtu uzticamības pakalpojumus. |
2. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji un uzraudzības iestādes personas datus vāc un apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Šādā vākšanā un apstrādē izmanto stingri ierobežotu tādu personas datu minimumu, kāds vajadzīgs, lai izsniegtu un uzturētu sertifikātu vai sniegtu uzticamības pakalpojumus. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji garantē tās personas datu konfidencialitāti un integritāti, kura izmanto uzticamības pakalpojumu. |
3. Uzticamības pakalpojumu sniedzēji nodrošina tās personas datu konfidencialitāti un integritāti, kura izmanto uzticamības pakalpojumu. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka uzticamības pakalpojuma sniedzējs nevar garantēt lietotāja sniegtās informācijas integritāti — tas var nodrošināt tikai saņemtās informācijas aizsardzību. | |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
11.a pants |
|
Uzticamības pakalpojumu lietotāju tiesības uz informāciju un piekļuvi tai |
|
Uzticamības pakalpojumu sniedzēji datu subjektiem sniedz informāciju, kas ir saistīta ar to datu vākšanu, izmantošanu un glabāšanu, kā arī saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. pantu nodrošina līdzekļus, lai piekļūtu šo subjektu datiem. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 12. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Piedāvātie uzticamības pakalpojumi un minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotie galapatēriņam paredzētie produkti ir pieejami personām ar invaliditāti. |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
13.a pants |
|
Sadarbība ar datu aizsardzības iestādēm |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka 13. pantā minētās uzraudzības iestādes sadarbojas ar dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. pantu, lai tās varētu nodrošināt atbilstību valsts datu aizsardzības noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktā minēto uzdevumu izpildē izmantojamo procedūru noteikšanu. |
5. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 39. pantu, lai noteiktu 2. punktā minēto uzdevumu izpildes kārtību. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka skaidrības labad 13. panta 5. punkts ir jāgroza, deleģētos aktus aizstājot ar īstenošanas aktiem. | |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Neskarot 16. panta 1. punktu, ikviens uzticamības pakalpojumu sniedzējs var uzraudzības iestādei iesniegt ziņojumu par drošības revīziju, ko veikusi atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi. |
Neskarot 16. panta 1. punktu, ikviens uzticamības pakalpojumu sniedzējs pēc incidenta iesniedz uzraudzības iestādei ziņojumu par drošības revīziju, ko veikusi atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka uzticamības pakalpojumu sniedzējam pēc incidenta būtu jāveic revīzija, lai turpmāk to pašu kļūdu vairs nepieļautu. | |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 3. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Ja attiecīgā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, tā var arī informēt sabiedrību vai pieprasīt, lai to izdarītu uzticamības pakalpojumu sniedzējs. |
Ja kompetentā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, tā var arī informēt sabiedrību vai pieprasīt, lai to izdarītu uzticamības pakalpojumu sniedzējs. |
Pamatojums | |
Grozījums ierosināts atbilstoši izmaiņām 15. panta 1. punktā. | |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Uzraudzības iestāde reizi gadā Komisijai un ENISA iesniedz kopsavilkumu par pārkāpumiem, par kuriem paziņojuši uzticamības pakalpojumu sniedzēji. |
3. Katras dalībvalsts uzraudzības iestāde reizi gadā iesniedz ENISA kopsavilkumu par pārkāpumiem, par kuriem paziņojuši uzticamības pakalpojumu sniedzēji. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka uzraudzības iestādēm ir jāziņo tikai vienam kontaktpunktam. | |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju revīziju reizi gadā veic atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un tie iesniedz uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu. |
1. Kvalificēti uzticamības pakalpojumu sniedzēji apmaksā revīziju, ko katru otro gadu veic atzīta neatkarīga iestāde, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un tie iesniedz kompetentajai uzraudzības iestādei drošības revīzijas ziņojumu. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka revīzija, kas ir darbietilpīgs un dārgs pasākums, nav jāveic katru gadu, ja kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs jau iepriekš ir pierādījis, ka pilda regulas prasības. | |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Ja saskaņā ar 1. punktu uzraudzības iestādē ir iesniegti attiecīgie dokumenti, kvalificētos pakalpojumu sniedzējus iekļauj 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos, norādot, ka paziņojums ir iesniegts. |
2. Ja saskaņā ar 1. punktu uzraudzības iestādei ir iesniegti attiecīgie dokumenti, kvalificētos pakalpojumu sniedzējus iekļauj 18. pantā minētajos uzticamības sarakstos, norādot, ka paziņojums ir iesniegts un ka uzraudzības iestāde vēl nav apliecinājusi uzticamības pakalpojumu atbilstību. |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir skaidri jānorāda, vai uzticamības pakalpojumi ir apstiprināti, vai arī drošības apsvērumu dēļ to atbilstība vēl nav apliecināta. | |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, tad ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, uzraudzības iestāde uzticamības sarakstos norāda kvalificēto pakalpojumu sniedzēju un to sniegto kvalificēto uzticamības pakalpojumu kvalifikācijas statusu. |
Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, tad ne vēlāk kā 30 dienas pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, uzraudzības iestāde uzticamības sarakstos norāda kvalificēto pakalpojumu sniedzēju un to sniegto kvalificēto uzticamības pakalpojumu kvalifikācijas statusu. |
Pamatojums | |
Mēnesis nav precīzs laikposms, jo atšķirība var pārsniegt 3 dienas. | |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai informāciju par iestādi, kura ir atbildīga par valsts uzticamības sarakstu izveidi, atjaunināšanu un publicēšanu, un sīku informāciju par to, kur šādi saraksti ir publicēti, par sertifikātu, kas izmantots uzticamības sarakstu parakstīšanai vai apzīmogošanai, kā arī par visām attiecīgajām izmaiņām. |
3. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai informāciju par iestādi, kura ir atbildīga par valsts uzticamības sarakstu izveidi, atjaunināšanu un publicēšanu, un sīku informāciju par to, kur šādi saraksti ir publicēti, par sertifikātu, kas izmantots, lai validētu uzticamības sarakstiem pievienoto parakstu vai zīmogu, kā arī par visām attiecīgajām izmaiņām. |
Pamatojums | |
Ar sertifikātu vai zīmogu nav iespējams parakstīties — to var izmantot tikai validācijai. | |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 18. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tai vajadzētu būt uzraudzības iestādes, nevis Komisijas kompetencei. | |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Izsniedzot kvalificētu sertifikātu, ar piemērotiem līdzekļiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs pārbauda tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai izsniegts kvalificēts sertifikāts, un, ja vajadzīgs, šīs personas īpašās raksturīgās pazīmes. |
1. Izsniedzot kvalificētu sertifikātu, ar piemērotiem līdzekļiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs pārbauda tās struktūras, fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai izsniegts kvalificēts sertifikāts, un, ja vajadzīgs, šīs personas īpašās raksturīgās pazīmes. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(d) izmanto uzticamas sistēmas un produktus, kas ir aizsargāti pret izmaiņām un nodrošina to piedāvātā procesa tehnisko drošību un uzticamību; |
(d) izmanto uzticamas sistēmas un produktus, kas ir aizsargāti pret neatļautām izmaiņām un nodrošina to piedāvātā procesa tehnisko drošību un uzticamību; |
Pamatojums | |
Sistēmas ar laiku ir jāmaina, lai tās atjauninātu, un atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tādēļ šādai iespējai ir jābūt. | |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(da) var attālināti izsniegt elektroniskās identifikācijas līdzekļus, ja informācija iepriekš ir pārbaudīta pēc fiziskās personas izskata un ja ir nodrošināta b) apakšpunktā minētā atbilstība, neskarot valsts identifikācijas shēmas; |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāļauj dalībvalstīm veidot elektroniskās identifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir iepriekšēja pārbaude. | |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ia) dara publiski pieejamu savu datu aizsardzības politiku, norādot datu aizsardzības iestādi, kas ir kompetenta to uzraudzīt; |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 20. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks paraksts ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam parakstam – jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts nolūkā piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, – tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie paraksti, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks paraksts ar tādu drošības līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētam elektroniskajam parakstam noteiktais līmenis — jo īpaši tad, ja to pieprasa dalībvalsts, lai piekļūtu tiešsaistes pakalpojumam, ko, pamatojoties uz attiecīgu ar šādu pakalpojumu saistīto risku novērtējumu, piedāvā publiskā sektora iestāde — tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie paraksti, kas atbilst vismaz tādam pašam garantētās drošības līmenim. |
Pamatojums | |
Referents ir pārliecināts, ka drošības līmenis būtu jānosaka ar īstenošanas aktiem, kā norādīts 7. un 8. pantā. | |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 20. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Saistībā ar publiskā sektora iestādes piedāvātu tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu piekļuvi dalībvalstis nepieprasa elektronisku parakstu ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētajam elektroniskam parakstam. |
5. Saistībā ar publiskā sektora iestādes piedāvāta tiešsaistes pakalpojuma pārrobežu pieejamību dalībvalstis nepieprasa elektronisku parakstu ar tādu drošības līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētam elektroniskajam parakstam. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” ir lieks. | |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 20. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā paraksta 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tik svarīgu elementu nedrīkst noteikt ar deleģētajiem aktiem — drošības līmeņi ir jānosaka regulas I pielikumā. | |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 28. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ja ir vajadzīgs elektronisks zīmogs ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam, – jo īpaši tad, kad to pieprasa dalībvalsts, lai varētu piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, pamatojoties uz atbilstīgu tādu risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādiem pakalpojumiem, – tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie zīmogi, kas atbilst vismaz tādam pašam drošības nodrošinājuma līmenim. |
4. Ja ir vajadzīgs elektroniskais zīmogs ar tādu drošības līmeni, kas ir zemāks nekā kvalificētam elektroniskajam zīmogam, — jo īpaši tad, ja to pieprasa dalībvalsts, lai piekļūtu tiešsaistes pakalpojumam, ko, pamatojoties uz attiecīgu ar šādu pakalpojumu saistīto risku novērtējumu, piedāvā publiskā sektora iestāde — tiek atzīti un akceptēti visi elektroniskie zīmogi, kas atbilst vismaz tādam pašam garantētās drošības līmenim. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” ir lieks, tādēļ tas svītrots, lai tekstu saskaņotu ar iepriekšējo grozījumu. | |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 28. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Lai varētu piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, dalībvalstis nepieprasa elektronisku zīmogu ar tādu drošības nodrošinājuma līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētajam elektroniskam zīmogam. |
5. Lai varētu piekļūt publiskā sektora iestādes piedāvātam tiešsaistes pakalpojumam, dalībvalstis nepieprasa elektronisko zīmogu ar tādu drošības līmeni, kas ir augstāks nekā kvalificētam elektroniskajam zīmogam. |
Pamatojums | |
Vārds „nodrošinājums” ir lieks, tādēļ tas svītrots, lai tekstu saskaņotu ar iepriekšējo grozījumu. | |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 28. pants – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elektroniskā zīmoga 4. punktā minēto dažādo drošības līmeņu noteikšanu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka drošības līmeņi ir jānosaka nevis ar deleģētajiem aktiem, bet gan regulas III pielikumā. | |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 28. pants – 7. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija var ieviest elektroniskā zīmoga drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība drošības nodrošinājuma līmenim, kas noteikts atbilstīgi 6. punktam pieņemtā deleģētajā aktā, ir panākta tad, ja elektronisks zīmogs atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
7. Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija ievieš noteikto elektroniskā zīmoga drošības līmeņu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība III pielikumā noteiktajam drošības līmenim ir panākta tad, ja elektroniskais zīmogs atbilst minētajiem standartiem. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā. Šos aktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Pamatojums | |
Šis punkts mainīts tādēļ, ka ir svītrots 6. punkts. | |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 38. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
2. Pilnvaras pieņemt 8.a panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 13. panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 20. panta 6. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8.a panta 5. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 3. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. pantā, 35. panta 3. punktā un 37. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. |
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
5. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 13. panta 5. punktu, 15. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 18. panta 5. punktu, 20. panta 6. punktu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu, 35. panta 3. punktu un 37. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
5. Saskaņā ar 8.a panta 5. punktu, 15. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 2. punktu, 27. panta 2. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. pantu, 35. panta 3. punktu un 37. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. daļa – b punkts – 2.a apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Konfidenciāla informācija Direktīvas 95/46/EK 8. panta izpratnē netiek apstrādāta. |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – b punkts – 2.a apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Konfidenciāla informācija Direktīvas 95/46/EK 8. panta izpratnē netiek apstrādāta. |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – b punkts – 2.a apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Konfidenciāla informācija Direktīvas 95/46/EK 8. panta izpratnē netiek apstrādāta. |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumi elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū |
||||
Atsauces |
COM(2012)0238 – C7-0133/2012 – 2012/0146(COD) |
||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 14.6.2012 |
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
LIBE 14.6.2012 |
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Jens Rohde 20.9.2012 |
||||
Izskatīšana komitejā |
25.4.2013 |
29.5.2013 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
8.7.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 4 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Philipp Albrecht, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Anthea McIntyre, Roberta Metsola, Claude Moraes, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Renate Sommer, Rui Tavares, Nils Torvalds, Kyriacos Triantaphyllides, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Anna Maria Corazza Bildt, Mariya Gabriel, Jens Rohde, Salvador Sedó i Alabart |
||||
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumi elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū |
||||
Atsauces |
COM(2012)0238 – C7-0133/2012 – 2012/0146(COD) |
||||
Datums, kad to iesniedza EP |
4.6.2012 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 14.6.2012 |
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 14.6.2012 |
IMCO 14.6.2012 |
JURI 14.6.2012 |
LIBE 14.6.2012 |
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ECON 11.9.2012 |
|
|
|
|
Komiteju iesaistīšanas procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 7.2.2013 |
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Marita Ulvskog 3.7.2012 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
18.12.2012 |
24.4.2013 |
19.6.2013 |
|
|
Pieņemšanas datums |
14.10.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
37 4 1 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Edit Herczog, Romana Jordan, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Herbert Reul, Jens Rohde, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Alejo Vidal-Quadras |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Antonio Cancian, Rachida Dati, Ioan Enciu, Françoise Grossetête, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Alajos Mészáros |
||||
Iesniegšanas datums |
6.11.2013 |
||||