Procedūra : 2013/0074(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0379/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0379/2013

Debates :

PV 11/12/2013 - 13
CRE 11/12/2013 - 13

Balsojumi :

PV 12/12/2013 - 12.8
CRE 12/12/2013 - 12.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2014 - 9.5
CRE 17/04/2014 - 9.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0588
P7_TA(2014)0449

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1406kWORD 925k
13.11.2013
PE 516.661v02-00 A7-0379/2013

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru

(COM(2013)0133 – C7‑0065/2013 – 2013/0074(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Gesine Meissner

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
  Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru

(COM(2013)0133 – C7‑0065/2013 – 2013/0074(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0133),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, 100. panta 2. punktu, 192. panta 1. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C7-0065/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesnieguši Beļģijas Karaliste, Vācijas Bundesrāts, Īrijas Pārstāvju palāta, Īrijas Senāts, Lietuvas parlaments, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes Pārstāvju palāta, Polijas Senāts, Somijas parlaments un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 18. septembra atzinumu(1),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 9. oktobra atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0379/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/631/ES (2010. gada 13. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokolu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā1,

 

__________________

 

1 OV L 279, 23.10.2010., 1. lpp.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu saglabāšanai un tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

(1) Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, naftas un gāzes izpētei un ieguvei, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, izejvielu ieguvei, tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

Pamatojums

Lai apsvērumus saskaņotu ar 7. pantu, tajos ir iekļauta frāze „izejvielu ieguve”.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Šāda pieeja okeāna pārvaldības jomā ir izstrādāta Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā, kurā viens no vides pīlāriem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā. Integrētās jūrlietu politikas mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar Savienības nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes reģionus, tālākos reģionus un jūrlietu nozares, tostarp izstrādāt jūras baseinu stratēģijas vai makroreģionālās stratēģijas.

(2) Šāda pieeja okeāna pārvaldības un jūrlietu pārvaldības jomā ir izstrādāta Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā, kurā viens no vides pīlāriem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā. Integrētās jūrlietu politikas mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar Savienības nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes reģionus, tālākos reģionus un jūrlietu nozares, tostarp izstrādāt jūras baseinu stratēģijas vai makroreģionālās stratēģijas.

Pamatojums

Integrētās jūrlietu politikas (IJP) izveides galvenais mērķis bija saskaņotāks jūrlietu politikas pārvaldības satvars.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Integrētajā jūrlietu politikā ir noteikts, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir pārnozaru politikas instrumenti, ko publiskās iestādes un ieinteresētās personas var izmantot koordinētas un integrētas pieejas īstenošanā. Ekosistēmu pieejas izmantošana palīdzēs veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(3) Integrētajā jūrlietu politikā ir noteikts, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir pārnozaru politikas instrumenti, ko publiskās iestādes un ieinteresētās personas var izmantot koordinētas, integrētas un pārrobežu pieejas īstenošanā. Ekosistēmu pieejas izmantošana palīdzēs veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Pamatojums

IJP un jo īpaši JTP un IPP sevišķi nozīmīga ir pārrobežu sadarbības nostiprināšana.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Savā nesenajā paziņojumā „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” Komisija ir apzinājusi vairākas pašreizējās ES iniciatīvas, kas paredzētas, lai īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”. Paziņojumā ir apzinātas arī vairākas nozaru darbības, uz kurām nākotnē būtu jākoncentrējas jūras nozaru izaugsmes iniciatīvās un kuras pienācīgi būtu jāatbalsta jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās.

(5) Savā nesenajā paziņojumā „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” Komisija ir apzinājusi vairākas pašreizējās ES iniciatīvas, kas paredzētas, lai īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”. Paziņojumā ir apzinātas arī vairākas nozaru darbības, uz kurām nākotnē būtu jākoncentrējas jūras nozaru izaugsmes iniciatīvās un kuras pienācīgi būtu jāatbalsta jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās. Dalībvalstu nepārprotams atbalsts šīm noteiktajām stratēģiskajām jomām nodrošinās tiesisko noteiktību un sabiedrisko un privāto ieguldījumu paredzamību, kas ietekmēs visa veida nozaru politiku saistībā ar jūras un piekrastes telpu.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) preambulā ir noteikts, ka jautājumi, kas attiecas uz okeāna telpas izmantošanu, ir savstarpēji cieši saistīti un jāuzskata par vienotu veselumu. Okeāna telpas plānošana ir to tiesību izmantošanas loģiska attīstība un strukturizācija, kas piešķirtas saskaņā ar UNCLOS, un praktisks instruments, kas dalībvalstīm palīdz izpildīt to saistības.

(7) Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) preambulā ir noteikts, ka jautājumi, kas attiecas uz okeāna telpas izmantošanu, ir savstarpēji cieši saistīti un jāuzskata par vienotu veselumu. Okeāna telpas plānošana ir to tiesību izmantošanas loģiska attīstība un strukturizācija, kas piešķirtas saskaņā ar UNCLOS, un praktisks instruments, kas dalībvalstīm un kompetentajām vietēja mēroga iestādēm palīdz izpildīt to saistības.

Pamatojums

Daudzās dalībvalstīs, piemēram Itālijā, teritoriālie ūdeņi atrodas nevis tiešā valsts, bet gan vietēja mēroga iestāžu, piemēram, reģionālo pašvaldību pārvaldībā. Šīm kompetentajām iestādēm vajadzētu saņemt tehniskā atbalsta priekšrocības saskaņā ar UNCLOS.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisku skaidrību, jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju ģeogrāfiskais tvērums būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības leģislatīvajiem instrumentiem un starptautiskajām jūras tiesībām.

(10) Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisku skaidrību, jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības ģeogrāfiskais tvērums būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības leģislatīvajiem instrumentiem un starptautiskajām jūras tiesībām, jo īpaši — ar UNCLOS.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Kaut gan noteikumus par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām.

(12) Kaut gan saskaņotu un pārredzamu regulējumu par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām un jūrniecības izmantojuma veidiem.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī līdz minimumam samazinātu papildu administratīvo slogu, šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas pamatā pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto pašreizējie valstu noteikumi un mehānismi. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jābalstās uz principiem un elementiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā 2002/413/EK un Padomes Lēmumā 2010/631/ES.

 

(13) Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī līdz minimumam samazinātu papildu administratīvo slogu, šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas pamatā pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto pašreizējie valstu un Reģionālās jūras konvencijas noteikumi un mehānismi. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jābalstās uz principiem un elementiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā 2002/413/EK par integrētās piekrastes zonas pārvaldības īstenošanu Eiropā18aun Padomes Lēmumā 2010/631/ES.

 

______________

 

18a OV L 148, 6.6.2002., 24. lpp.

Pamatojums

Pašreizējās jūras baseinu struktūras var palīdzēt dalībvalstīm pildīt savus saistības un to sadarbību padarīt efektīvāku.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, lai nodrošinātu, ka visu darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

(15) Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, ņemot vērā subsidiaritātes principu un ievērojot piesardzības principu un preventīvas darbības principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā, lai nodrošinātu, ka visu jūras un piekrastes darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu un dabas resursu saglabāšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība cita starpā palīdzēs sasniegt mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes 202022. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam, Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām un, vajadzības gadījumā, ES reģionālajā politikā, tostarp jūras baseinu un makroreģionālajās stratēģijās.

(16) Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība cita starpā palīdzēs sasniegt mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu19, Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku20, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību20a, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību20b, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai21, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 202022/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam22, Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā23, ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām24 un Komisijas paziņojumā COM(2009)0008 „Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā”, kā arī, vajadzības gadījumā, ES reģionālajā politikā, tostarp jūras baseinu un makroreģionālajās stratēģijās.

_______________

_________________

19 OV L 140, 5.6.2009., 16.–62. lpp.

19 OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

20 OV L 358, 31.12.2002., 59.-80. lpp.

 

20 OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

 

20a OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

 

20bOV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

21 OV L 167, 30.4.2004., 1.–38. lpp.

21 OV L 167, 30.4.2005., 1. lpp.

22 COM(2011) 244 galīgā redakcija.

22 COM(2011)244 galīgā redakcija.

23 COM(2011) 571 galīgā redakcija.

23 COM(2011)571 galīgā redakcija.

24 COM(2013) XXX.

24 COM(2013) XXX.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Jūras un piekrastes darbības bieži vien ir cieši saistītas. Tādēļ ir jānodrošina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju koordinācija vai integrācija, lai garantētu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldītu piekrastes teritorijas, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus.

(17) Jūras un piekrastes darbības bieži vien ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas. Tādēļ ir jānodrošina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju koordinācija, savienošana vai integrācija, lai garantētu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldītu piekrastes teritorijas, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus un mērķus.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība, un to pamatā vajadzētu būt labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

(18) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana, īstenošanas uzraudzība, grozīšana vai atjaunināšana, un to pamatā vajadzētu būt labākajām un jaunākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”25.

____________

_______________

25 COM(2010) 461 galīgā redakcija.

25 COM(2010)461 galīgā redakcija.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Jūras telpiskās plānošanas galvenais mērķis ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un konfliktus jūras teritorijās. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

(19) Jūras telpiskās plānošanas galvenie mērķi ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus, mazināt starpnozaru konfliktus jūras teritorijās un stiprināt jūrlietu nozares ilgtspējīgu izaugsmi. Lai sasniegtu šos mērķus, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Dalībvalstīm savi plāni un stratēģijas būtu jāapspriež un jākoordinē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā jūras reģionā, apakšreģionā vai piekrastes zonā, saskaņā ar šo dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskās tiesības. Lai īstenotu efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, visās dalībvalstīs ir jānosaka kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentā iestāde vai iestādes, kas būtu atbildīgas par sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem jūras reģioniem vai apakšreģioniem un piekrastes zonām, šajā direktīvā nav lietderīgi detalizēti noteikt, kādiem tieši vajadzētu būt šiem sadarbības mehānismiem.

(20) Dalībvalstīm savi plāni un stratēģijas būtu jāapspriež un, ciktāl iespējams, jākoordinē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā jūras reģionā, apakšreģionā vai piekrastes zonā, saskaņā ar šo dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskās tiesības. Lai īstenotu efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, visās dalībvalstīs ir jānosaka kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīgas par sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem jūras reģioniem vai apakšreģioniem un piekrastes zonām, šajā direktīvā nav lietderīgi detalizēti noteikt, kādiem tieši vajadzētu būt šiem sadarbības mehānismiem.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Lai pielāgotu piekrastes zonas klimata pārmaiņām un cīnītos pret krasta līniju eroziju vai pārmērīgu akumulāciju, novērstu riskus attiecībā uz krasta pārklāšanos ar jūras ūdeni, piekrastes ekosistēmu vides stāvokļa pasliktināšanos un bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ļoti būtiska ir krasta nogulšņu pareiza, ilgtspējīga un videi draudzīga pārvaldība ar mērķi līdzsvarot kritiskas situācijas un vietas, kas pakļautas lielākam riskam. Jūras nogulšņu atliekas uz kontinentālā šelfa var izmantot nogulšņu resursu trūkuma gadījumā krasta sistēmās.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, attiecīgajos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, iestādēm un sabiedrību. Labs sabiedriskās apspriešanas noteikumu piemērs ir Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 2. punkts.

(22) Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, attiecīgajos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, iestādēm un sabiedrību.

Pamatojums

Priekšlikums direktīvai attiecas uz pastāvošajiem ES likumu noteikumiem kopumā. Ņemot vērā direktīvas stratēģisko, uz attīstību vērsto un procesuālo būtību, nav atbilstoši izņēmuma veidā sniegt kādu īpašu norādi. Turklāt LESD ir noteikts, ka dalībvalstīm jārīkojas atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir izstrādātas, pamatojoties uz ticamiem datiem, un izvairītos no papildu administratīvā sloga, ir svarīgi, lai dalībvalstis savāktu labākos pieejamos datus un informāciju, izmantojot esošos datu vākšanas instrumentus un rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

(25) Lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir izstrādātas, pamatojoties uz ticamiem datiem, un izvairītos no papildu administratīvā sloga, ir svarīgi, lai dalībvalstis savāktu un izmantotu labākos pieejamos datus un informāciju, mudinot iesaistītās ieinteresētās personas savstarpēji apmainīties ar datiem un informāciju un izmantojot esošos datu vākšanas instrumentus un rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

Pamatojums

Daudzas ieinteresētās personas, piemēram, ieguves uzņēmumi vai naftas un gāzes uzņēmumi, pirms ieguves vāc milzīgu datu apjomu, taču pēc tam šie dati nekad netiek izmantoti vai izplatīti.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu plašā un saskaņotā veidā visā Savienības teritorijā, būtu ieteicams esošajos finanšu instrumentos atrast atbalsta līdzekļus demonstrējumu programmām un labas prakses apmaiņai par pareiziem procesiem, pārvaldīšanas stratēģijām un plāniem, un piekrastes teritorijas un jūras telpas pārvaldību.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Svarīgi ir direktīvas noteikumus transponēt laikus, jo ES ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas, kas jāīsteno līdz 2020. gadam un ko šī direktīva paredz atbalstīt. Tādēļ būtu jāpieņem iespējami īsākais šīs direktīvas transponēšanas termiņš,

(28) Svarīgi ir direktīvas noteikumus transponēt laikus, jo ES ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas, kas jāīsteno līdz 2020. gadam un ko šī direktīva paredz atbalstīt un papildināt. Tādēļ būtu jāpieņem iespējami īsākais šīs direktīvas transponēšanas termiņš.

 

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo direktīvu izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru, kura mērķis ir veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

1. Ar šo direktīvu izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, kas attiecīgā gadījumā aptver arī integrētās piekrastes pārvaldību, un kura mērķis ir veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu, it īpaši nosakot atbalstu Komisijas 2012. gada 13. septembra paziņojumā par jūras nozares izaugsmi un izaugsmes noturību veicinošajām spējām noteiktajām prioritārām jomām.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savienības integrētās jūrlietu politikas kontekstā šis satvars paredz, ka dalībvalstis izstrādā un īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, lai sasniegtu 5. pantā izvirzītos mērķus.

2. Savienības integrētās jūrlietu politikas kontekstā šajā direktīvā paredzēts satvars, ko dalībvalstis piemēro, izstrādājot un īstenojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, lai sasniegtu 5. pantā izvirzītos mērķus, ņemot vērā sauszemes un jūras mijiedarbību un ciešāku pārrobežu sadarbību atbilstīgi attiecīgajiem UNCLOS noteikumiem.

Pamatojums

Formulējums svītrots, lai nodrošinātu dalībvalstīm lielāku brīvību, izvēloties IJP īstenošanas veidu.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām.

1. Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz visiem Savienības jūras ūdeņiem un piekrastes zonām saskaņā ar esošajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šo direktīvu nepiemēro darbībām, kas veiktas tikai aizsardzības vai valsts drošības dēļ. Tomēr katra dalībvalsts cenšas nodrošināt, lai šādas darbības tiktu veiktas tādā veidā, kas ir saderīgs ar šīs direktīvas mērķiem.

2. Šo direktīvu nepiemēro darbībām, kas veiktas tikai aizsardzības vai valsts drošības dēļ. Dalībvalstis tomēr cenšas nodrošināt, lai šādas darbības tiktu veiktas tādā veidā, kas — ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski iespējams — ir saderīgs ar šīs direktīvas mērķiem.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. „piekrastes zona” ir ģeomorfoloģisks apgabals abpus jūras krastam, kura robeža jūrā ir dalībvalstu teritoriālo ūdeņu ārējā robeža, bet robeža uz sauszemes atbilst tai, ko dalībvalstis noteikušas savās integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās;

1. „piekrastes zona” ir jūras krasts un ģeomorfoloģisks apgabals abpus jūras krastam, kā to savos attiecīgajos tiesību aktos noteikušas dalībvalstis un kura robeža jūrā nepārsniedz to teritoriālo ūdeņu robežu;

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. „integrētā jūrlietu politika” ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskaņotu lēmumpieņemšanu, lai pēc iespējas palielinātu dalībvalstu jo īpaši attiecībā uz Savienības piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī jūrlietu nozarēm ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītās politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību;

2. „integrētā jūrlietu politika” ir Savienības politika, kas ir izstrādāta nolūkā sekmēt koordinētu un saskaņotu jūrlietu pārvaldību starpnozaru un pārrobežu līmenī, lai pēc iespējas palielinātu dalībvalstu  jo īpaši attiecībā uz Savienības piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī jūrlietu nozarēm  ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītās politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību;

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2a. „jūras telpiskā plānošana” ir plānojums vai plānojumi, kas izveidots publiska procesa gaitā, analizējot un plānojot jūru teritorijā paredzēto cilvēka darbību sadalījumu telpā un laikā, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus, kuri atbilst attiecīgajai valstu politikai, nolūkā apzināt iespējas jūras telpu izmantot dažādām jūras izmantošanas vajadzībām un it īpaši veicināt daudzfunkcionālu tās izmantošanu;

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2b. „integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas” ir formāla vai neformāla prakse un/vai stratēģijas, kuru mērķis ir nodrošināt visu to politikas procesu integrētu pārvaldību, kas ietekmē piekrastes zonu, saskaņoti risinot sauszemes un jūras mijiedarbības jautājumus, lai nodrošinātu piekrastes un jūras teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Ar šādām stratēģijām tiek nodrošināta pārvaldības vai attīstības lēmumu saskaņota pieņemšana nozarēs, tādējādi novēršot (vai vismaz ierobežojot) konfliktus attiecībā uz piekrastes teritoriju izmantošanu.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. „jūras ūdeņi” ir ūdeņi, jūras dibens un dzīles, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1. punktā;

4. „jūras ūdeņi” ir ūdeņi, jūras dibens un dzīles, kas atrodas jūras virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, un sniedzas līdz vistālākajam punktam apgabalā, kurā dalībvalstij ir jurisdikcija un/vai kurā tā to īsteno saskaņā ar UNCLOS, izņemot Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā minētajām valstīm un teritorijām piegulošos ūdeņus un Francijas aizjūras departamentus un teritoriālās kopienas.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. „sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi to apvienības, organizācijas vai grupas;

5. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. „labs vides stāvoklis ” ir vides stāvokli, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā.

7. „labs vides stāvoklis” ir vides stāvoklis, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā un Komisijas Lēmumā 2010/477/ES.

Pamatojums

Komisijas Lēmumā 2010/477/ES ir noteiktas detalizētākas pamatnostādnes attiecībā uz „laba vides stāvokļa” definīciju un kritērijiem.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts izstrādā un īsteno jūras telpisko plānojumu vai plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju vai stratēģijas. Tos var sagatavot kā atsevišķus dokumentus.

1. Katra dalībvalsts izstrādā un īsteno jūras telpisko plānojumu. Ja dalībvalsts savā jūras telpiskajā plānā neintegrē sauszemes un jūras mijiedarbību, tad šī mijiedarbība jārisina integrētās piekrastes pārvaldības ceļā. Dalībvalstis var nolemt, vai izmantot integrētu pieeju vai izstrādāt atsevišķi jūras telpiskos plānus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1a. Dalībvalstis vai kompetentās reģionālās vai vietējās iestādes saglabā atbildību par šo plānu un stratēģiju saturu, tostarp par jūras telpisko sadalījumu dažādām nozaru darbībām un jūras un jūrniecības izmantošanas veidiem.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis pievērš pienācīgu uzmanību reģionu un apakšreģionu īpatnībām, attiecīgajām nozaru darbībām, jūras ūdeņiem un attiecīgajām piekrastes zonām, kā arī iespējamajai klimata pārmaiņu ietekmei.

3. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis pievērš pienācīgu uzmanību jūras un piekrastes reģionu un apakšreģionu īpatnībām un vajadzībām, kā arī to sniegtajām iespējām, attiecīgajām pašreizējām un turpmākajām nozaru darbībām, jūras ūdeņiem un attiecīgajām piekrastes zonām, kā arī klimata pārmaiņu ietekmei.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Jo īpaši Savienības tālākajos reģionos LESD 349. pants jāievēro, ņemot vērā šo reģionu īpašās iezīmes un ierobežojumus.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās izmanto ekosistēmu pieeju, lai atvieglotu konkurējošu nozaru darbību līdzāspastāvēšanu un jūras ūdeņos un piekrastes zonās novērstu konfliktus starp šādām darbībām, un to mērķis ir palīdzēt:

1. Saistībā ar jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētajām piekrastes pārvaldības stratēģijām vienādā līmenī izmanto ekosistēmu pieeju un ekonomiskos un sociālos kritērijus, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi jūrlietu nozarē. Ar tiem veicina attiecīgo nozaru pasākumu līdzāspastāvēšanu un saderīgumu, mazina konfliktus starp minētajiem pasākumiem jūras ūdeņos un piekrastes zonās un veicina pārrobežu sadarbību, kā arī vienas jūras telpas izmantošanu dažādu nozaru vajadzībām.

 

2. Jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju mērķis ir palīdzēt īstenot šādus Savienības mērķus:

(a) nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

(a) nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

(b) sekmēt jūras transporta attīstību un nodrošināt efektīvus un rentablus kuģošanas maršrutus visā Eiropā, tostarp ostu pieejamību un transporta drošību;

(b) sekmēt jūras transporta attīstību visā Eiropā, tostarp ostu pieejamību, transporta drošību, multimodālus savienojumus un ilgtspējību;

(c) veicināt ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi zvejniecības un akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

(c) veicināt ilgtspējīgu attīstību zvejniecības nozarē un ilgtspējīgu izaugsmi akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

(d) nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, kā arī dabas resursu pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu jūras piesārņošanas riskus;

(d) nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, izmantojot reprezentatīvu un saskaņotu aizsargājamo teritoriju tīklu, kā arī dabas resursu piesardzīgu, pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu un nepieļautu jūras un piekrastes teritoriju piesārņošanas riskus;

(e) nodrošināt piekrastu un jūras teritoriju izturētspēju pret klimata pārmaiņām.

(e) nodrošināt, ka piekrastes un jūras teritorijas ir noturīgākas pret klimata pārmaiņu ietekmi, lai tādējādi aizsargātu mazaizsargātas piekrastes teritorijas.

 

3. Jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju mērķis ir palīdzēt sekmēt tādus valstu mērķus kā, piemēram:

 

(a) veicināt ilgtspējīgu izejvielu ieguvi;

 

(b) veicināt ilgtspējīgu tūrismu;

 

(c) nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību;

 

(d) garantēt sabiedrībai atpūtas iespējas un citus izmantošanas veidus;

 

(e) saglabāt jūras ekonomikas nozaru tradicionālās ekonomiskās un sociālās īpašības.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās nosaka darbības posmus, lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus, ņemot vērā visas attiecīgās darbības un pasākumus, kas uz tiem attiecas.

1. Katra dalībvalsts nosaka procedūras posmus, lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus, ņemot vērā attiecīgās darbības, izmantojumu veidus un pasākumus, kas uz tiem attiecas.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) jānodrošina efektīva pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī valstu iestādēm un ieinteresētajām personām konkrētajās nozaru politikas jomās;

(b) jānodrošina efektīva ieinteresēto personu līdzdalība konkrētajās nozaru politikas jomās saskaņā ar 9. pantu;

Pamatojums

Ir jāiesaista ieinteresētās personas. Prasība par sadarbību šajā posmā būtu pāragra un kavētu procesu.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) nodrošināt efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar 12. pantu;

Pamatojums

Tā kā ieinteresēto personu iesaistīšana un pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm ir divi pilnīgi atšķirīgi jautājumi, tos vajadzētu minēt divos atsevišķos punktos.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) jānosaka, kāda ir jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pārrobežu ietekme uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, kā arī uz saistītajām piekrastes zonām, un ar šo ietekmi saistītie jautājumi jārisina sadarbībā ar šo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 13. pantu.

(c) jānosaka, kāda ir jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pārrobežu ietekme uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, kā arī uz saistītajām piekrastes zonām, un ar šo ietekmi saistītie jautājumi jārisina sadarbībā ar šo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 13. pantu.

Pamatojums

Direktīvas 12. pants attiecas uz citām dalībvalstīm, nevis trešām valstīm, tāpēc atsauce uz 12. pantu ir svītrota.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) no vienas puses, jābūt balstītām uz labākajiem pieejamiem datiem, un, no otras puses, jānodrošina vajadzīgā elastība, lai ņemtu vērā turpmāko attīstību;

Pamatojums

Direktīvas mērķi ir vērienīgi, jo īpaši attiecībā uz tām valstīm, kurām līdz šim vēl nav pieredzes JTP vai IPP jomā. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka ir vajadzīga gan elastība, gan dati. Jūras telpa ir ļoti sarežģīta, vēl joprojām tikai daļēji izzināta un šobrīd mainīga vide.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus, jūras telpiskajos plānojumos iekļauj vismaz to jūras ūdeņu kartējumu, kuros noteikts visu attiecīgo jūras darbību faktiskais un iespējamais sadalījums telpā un laikā.

1. Lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos Savienības mērķus, jūras telpiskajos plānojumos iekļauj vismaz jūras ūdeņu kartējumu, kurā noteikts visu attiecīgo jūras izmantošanas veidu un darbību faktiskais, plānotais un iespējamais sadalījums telpā un laikā un nozīmīgi ekosistēmas komponenti.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus darbības aspektus:

2. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus, dalībvalstis cita starpā ņem vērā šādus izmantošanas veidus un darbības aspektus:

Pamatojums

Ne visi minētie punkti ir darbības.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – a līdz g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas;

(a) enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas, kā arī tās krastā nogādāšanas iekārtas;

(b) naftas un gāzes ieguves vietas un infrastruktūra;

(b) naftas un gāzes, kā arī citu izejvielu izpētes un ieguves vietas un infrastruktūra;

(c) jūras transporta ceļi;

(c) jūras transporta ceļi;

(d) zemūdens kabeļu un cauruļvadu maršruti;

(d) zemūdens kabeļu un cauruļvadu maršruti;

(e) zvejas apgabali;

(e) pašreizējie un iespējamie zvejas apgabali;

(f) zivju audzēšanas objekti jūrā;

(f) zivju audzēšanas objekti jūrā;

(g) dabas aizsardzības teritorijas.

(g) dabas un sugu aizsardzības un saglabāšanas teritorijas, Natura 2000 teritorijas, citas jutīgas jūras ekosistēmas un apkārtējās teritorijas saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem;

 

(h) jūras un piekrastes tūrisms;

 

(i) aizsargājami kultūras mantojuma objekti;

 

(j) militārās apmācības apgabali.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ietver vismaz to pasākumu uzskaiti, kas jau tiek veikti piekrastes zonās, kā arī vērtējumu par to, vai vajadzīgi papildu pasākumi, lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus. Stratēģijās paredz integrētu un starpnozaru politikas pasākumu īstenošanu un ņem vērā mijiedarbību starp sauszemes un jūras darbību.

1. Ieviešot integrēto piekrastes pārvaldību, dalībvalstis lemj, vai izmantot prakšu kopumu, vai arī vienu vai vairākas stratēģijas. Tās apzina tos pasākumus, kas jau tiek veikti piekrastes zonās, kā arī izvērtē to, vai vajadzīgi papildu pasākumi, lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus. Integrētā piekrastes pārvaldība uzlabo integrētu un starpnozaru politikas pasākumu īstenošanu un ņem vērā mijiedarbību starp sauszemes un jūras darbību, lai nodrošinātu sauszemes un jūras savienojamību.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izstrādājot integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādas darbības:

2. Izstrādājot integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis ņem vērā:

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) specifisku dabas resursu, arī enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, izmantošana;

svītrots

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) prakse un stratēģijas, kas izveidotas saskaņā ar Ieteikumu 2002/413/EK;

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab) pašreizējā oficiālā un neoficiālā prakse, tīkli un pārrobežu sadarbības mehānismi;

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ac) atbilstīgās darbības, iekārtas, būves un infrastruktūra;

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) infrastruktūras, energoiekārtu, transporta, ostu un jūrniecības būvju un citu struktūru, tostarp zaļās infrastruktūras, attīstīšana;

svītrots

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) lauksaimniecība un rūpniecība;

svītrots

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) zvejniecība un akvakultūra;

svītrots

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) piekrastes ekosistēmu, ekosistēmu pakalpojumu un dabas objektu, piekrastes ainavu un salu saglabāšana, atjaunošana un pārvaldība;

(e) piekrastes ekosistēmu, aizsargājamu deltu un mitrāju, ekosistēmu pakalpojumu un dabas objektu, piekrastes ainavu un salu aizsardzība, saglabāšana, atjaunošana un pārvaldība;

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

(f) klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, it īpaši palielinot ekosistēmu noturību;

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas visām ieinteresētajām pusēm, sākot jau ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādes sākumposmu.

Dalībvalstis, sniedzot informāciju un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm, kā arī ar attiecīgo sabiedrības daļu, nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas, sākot jau ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādes sākumposmu. Dalībvalstis nodrošina arī, ka attiecīgās ieinteresētās personas un iestādes, un attiecīgā sabiedrības daļa var iepazīties ar rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami.

Pamatojums

Sabiedrības līdzdalība ir plašs jēdziens, tāpēc ir jānorāda līdzdalības veids. Turklāt 1. un 2. punktu iespējams apvienot.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka par plānojumu un stratēģiju projektiem notiek apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm, un attiecīgo sabiedrības daļu, un ka šīs personas var iepazīties ar rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami.

svītrots

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Veidojot sabiedriskās apspriešanas pasākumus, dalībvalstis rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos.

svītrots

Pamatojums

Sākotnējam formulējumam nav pievienotās vērtības.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis organizē jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādei nepieciešamo labāko pieejamo datu vākšanu un informācijas apmaiņu.

1. Dalībvalstis organizē jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju īstenošanai nepieciešamo labāko pieejamo datu vākšanu un izmantošanu, un informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Organizējot 1. punktā minēto datu vākšanu un apmaiņu, dalībvalstis iespēju robežās izmanto instrumentus un rīkus, kuri izstrādāti saskaņā ar integrēto jūrlietu politiku.

3. Organizējot 1. punktā minēto datu vākšanu un apmaiņu, dalībvalstis iespēju robežās izmanto instrumentus un rīkus, kuri izstrādāti saskaņā ar integrēto jūrlietu politiku un citām attiecīgām Savienības politikas nostājām, piemēram, tām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvā 2007/20/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)27a.

 

_____________

 

27a OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.

Pamatojums

INSPIRE Direktīvā noteikta prasība vākt attiecīgos datus.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām piemēro Direktīvu 2001/42/EK.

Jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām piemēro Direktīvu 2001/42/EK un attiecīgā gadījumā Direktīvas 92/43/EEK 6. pantu.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts, kuras piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar citas dalībvalsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir saskaņotas un koordinētas visā attiecīgajā piekrastes zonā vai jūras reģionā un/vai apakšreģionā. Šādā sadarbībā jo īpaši ņem vērā transnacionāla rakstura jautājumus, piemēram, pārrobežu infrastruktūras aspektu.

1. Katra dalībvalsts, kuras piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar citas dalībvalsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos un nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir saskaņotas un koordinētas visā attiecīgajā piekrastes zonā vai jūras reģionā un/vai apakšreģionā. Šādā sadarbībā jo īpaši ņem vērā transnacionāla rakstura jautājumus, piemēram, pārrobežu infrastruktūras aspektu, un cenšas sasniegt kopīgu redzējumu attiecībā uz katru esošo vai turpmāko jūras baseina stratēģiju.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lai būtu iespējama sadarbība, dalībvalstīm iespēju robežās vajadzētu saskaņot jauno jūras telpisko plānojumu izstrādes grafikus vai esošo plānojumu pārskatīšanas posmus.

Pamatojums

Ja netiek saskaņoti jūras telpisko plānojumu izstrādes grafiki, kompetentajām iestādēm var rasties grūtības sadarboties, pat ja ir atrisinātas citas tehniskas un ar datiem saistītas problēmas.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, kas attiecas uz attiecīgo piekrastes zonu vai jūras reģionu vai apakšreģionu, vai

(a) reģionālās jūras konvencijas vai citas reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, kas attiecas uz attiecīgo piekrastes zonu vai jūras reģionu vai apakšreģionu, vai

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) to dalībvalstu kompetento iestāžu īpašu tīklu, kuru darbība saistīta ar attiecīgo jūras reģionu un/vai apakšreģionu.

(b) to dalībvalstu kompetento iestāžu tīklu, kuru darbība saistīta ar attiecīgo piekrastes zonu, jūras reģionu un/vai apakšreģionu, vai

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) jebkuru citu pieeju, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

Pamatojums

Parasti vēlamākā ir reģionāla pieeja, taču ir iespējami gadījumi, kad labāk īstenojama ir divpusēja vai cita stratēģija.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kuru piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar trešās valsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, dara visu iespējamo, lai savus jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas koordinētu ar trešo valsti jūras reģionā vai apakšreģionā un attiecīgajā piekrastes zonā.

Dalībvalstis, kuru piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar trešās valsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām un konvencijām apspriežas ar šo valsti un dara visu iespējamo, lai sadarbotos un savus jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas koordinētu ar trešo valsti jūras reģionā vai apakšreģionā un attiecīgajā piekrastes zonā.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajā ziņojumā jābūt vismaz informācijai par 6.–13. panta īstenošanu.

2. Šajā ziņojumā jābūt vismaz informācijai par 6.–13. panta īstenošanu. Ziņojuma saturu un formu pēc iespējas saskaņo ar attiecīgajām Direktīvā 2008/56/EK noteiktajām specifikācijām.

Pamatojums

Mums pēc iespējas ir līdz minimumam jāsamazina papildu administratīvais slogs iestādēm, kurām ES tiesībās jau ir noteikts ievērojams skaits ziņošanas un uzraudzības pienākumu.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija iesniedz progresa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, informējot par progresu šīs direktīvas īstenošanā.

3. Komisija iesniedz progresa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izveides, informējot par progresu šīs direktīvas īstenošanā.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par:

1. Komisija, neskarot specifikācijas attiecībā uz materiāltiesiskiem jautājumiem plānos un stratēģijās, ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par:

Pamatojums

Jaunais formulējums precizē iespējamo ar īstenošanas aktiem pieņemto noteikumu darbības jomu.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) direktīvas 10. pantā minēto datu pārvaldības darbības specifikācijām, ar nosacījumu, ka tās nav noteiktas citos ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā 2007/2/EK vai Direktīvā 2008/56/EK, un tās attiecas uz:

(a) direktīvas 10. pantā minēto datu pārvaldības procesuālajām specifikācijām, ar nosacījumu, ka tās nav noteiktas citos ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā 2007/2/EK vai Direktīvā 2008/56/EK, un tās attiecas uz:

Pamatojums

Grozījumā paskaidrots, ka īstenošanas aktos iekļaus tikai datu pārvaldības procesuālās specifikācijas, nevis darbības specifikācijas.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– datu apmaiņu un saistību ar pašreizējiem datu pārvaldības un vākšanas procesiem; un

efektīvu datu apmaiņu un saistību ar pašreizējām datu pārvaldības un vākšanas procesu sistēmām; un

Pamatojums

Precizējums, ka Komisijas noteikumi, kas pieņemti ar īstenošanas aktiem, nereglamentē datu apmaiņu un pārvaldību kopumā, bet gan tikai uzlabo to efektivitāti.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) darbības posmiem un ziņošanu par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām attiecībā uz:

(b) procesuālajiem posmiem, ar ko veicina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādi un ziņošanu par tiem attiecībā uz:

Pamatojums

Paskaidrojums, ka 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas tikai uz procesuāliem posmiem, nevis uz materiāltiesiskiem jautājumiem saistībā ar jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētas piekrastes pārvaldības stratēģijām.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pārrobežu sadarbības kārtību,

visefektīvāko pārrobežu sadarbības kārtību.

Pamatojums

Precizējums, ka Komisijas noteikumi, kas pieņemti ar īstenošanas aktiem, neregulē pārrobežu sadarbības kārtību kopumā, bet gan drīzāk uzlabo tās efektivitāti.

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– sabiedrisko apspriešanu.

svītrots

Pamatojums

Ņemot vērā 9. pantā izklāstītos noteikumus, nebūtu pareizi piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus šajā jomā, kas ir dalībvalstu kompetencē.

Grozījums Nr.            76

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja ir atsauce uz 1. punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 5. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Pamatojums

Atsauce ir uz šo punktu (piemēram, 16. panta 2. punktā), nevis uz 1. punktu.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalsts nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalsts nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Direktīvas 4. panta 1. punktā minētos jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas izstrādā 36 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

4. Direktīvas 4. panta 1. punktā minētos jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas izstrādā 48 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Referente uzskata, ka 36 mēneši ir neizpildāma prasība. Grafikam jābūt vērienīgam, tomēr tā dēļ nevajadzētu sasteigt īstenošanu. Ir jāņem vērā jūras telpiskās plānošanas atšķirīgie līmeņi dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ziņojumus, kas minēti 15. panta 1. punktā, sniedz ne vēlāk kā 42 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, bet pēc tam reizi sešos gados.

5. Ziņojumus, kas minēti 15. panta 1. punktā, sniedz ne vēlāk kā 54 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, bet pēc tam reizi sešos gados.

Pamatojums

Grozīts, lai pielīdzinātu 18. panta 4. punktam, t. i., sešus mēnešus pēc tajā minētā termiņa.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Progresa ziņojumu, kas minēts 15. panta 3. punktā, sniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kas norādīta 5. punktā, bet pēc tam reizi sešos gados.

6. Progresa ziņojumu, kas minēts 15. panta 3. punktā, sniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kas norādīta 5. punktā, bet pēc tam reizi četros gados.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Šajā direktīvā paredzētos transponēšanas pienākumus nepiemēro dalībvalstīm, kurām nav jūras robežu.

Pamatojums

Dalībvalstīm, kurām nav jūras robežu, nav nedz piekrastes, nedz jūras telpas, tādēļ tām nav jēgas izstrādāt jūras telpiskos plānojumus un integrētas piekrastes pārvaldības stratēģijas. Tomēr šī direktīva tām var būt svarīga. Citas dalībvalstis var aicināt sadarboties tās dalībvalstis, kurām nav jūras robežu, jo īpaši, izstrādājot un īstenojot integrētas piekrastes pārvaldības stratēģijas, ja kāda upe plūst caur šādu valsti un pēc tam ietek jūrā. Tādēļ tām ir jāņem vērā šī direktīva, plānojot pasākumus, kas var ietekmēt citu dalībvalstu jūras piekrasti, taču, saprotams, tās nevar transponēt nekādus šajā direktīvā noteiktus pienākumus.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

I. Vispārīga informācija

Eiropas Savienību ieskauj okeāni un jūras, un dalībvalstu jurisdikcijā esošā sauszemes teritorija ir mazāka nekā jūras teritorija. Turklāt piekrastes josla, kas pieder 23 no 28 dalībvalstīm, ir septiņas reizes garāka par ASV piekrastes joslu. Vairāk nekā 200 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos, un 88 miljoni tur strādā, saražojot vairāk nekā 40 % no ES IKP. No šiem iedzīvotājiem 5,4 miljoni ir nodarbināti jūras un jūrlietu nozarēs, kuru kopējā pievienotā vērtība ir gandrīz 500 miljardi eiro.

Minētie fakti liecina par to, ka jūras un piekrastes apgabaliem šobrīd ir svarīga nozīme Eiropas Savienības jūras nozaru ekonomikā. Taču turpmāk šo nozaru nozīme vēl palielināsies. Šajos reģionos un nozarēs palielināsies cilvēku un saimnieciskās darbības apjoms. ES jūras nozaru ekonomikai ir būtiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, un tai ir milzīgas iespējas nodrošināt ES konkurētspēju globalizētā pasaulē. Tādēļ tieši ES jāuzņemas uzdevums stiprināt pētniecību un inovācijas jūras un jūrlietu jomā un jāveicina jūrlietu nozaru izaugsme.

Jūras enerģijas veidu izmantošana, piemēram, piekrastes vēja enerģijas ražošana vai viļņu un plūdmaiņu radīta enerģija, var būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ES atkarību no enerģijas importa.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikā izmantojamām zivīm un nodrošinātu ES zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, turpmāk vairs nepalielinot pārtikā izmantojamo zivju importu, izšķiroša nozīme būs piekrastes akvakultūras veicināšanai.

Šobrīd 90 % ES ārējās tirdzniecības darījumu tiek veikti, izmantojot jūru. Eiropas ostām, kuģošanas maršrutiem un kuģniecības nozarei ir galvenā nozīme piegādes ķēdes nodrošināšanā un Eiropas uzņēmumu un Eiropas tirgus savienošanā ar pārējo valstu ekonomiku visā pasaulē.

Šīs ir tikai dažas no pašreizējām darbībām jūrlietu jomā. Šo darbību ir daudz vairāk, piemēram, naftas, gāzes un citu izejvielu un resursu ieguve vai jūras un piekrastes tūrisms. Palielinoties jūrlietu nozares izaugsmei un attīstībai kopumā, palielināsies pieprasījums pēc jūras telpas. Tādēļ, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un novērstu nozaru savstarpējās domstarpības, ir jāsaskaņo tagadnes un nākotnes pieprasījums pēc jūras telpas.

Tomēr šīs nozaru darbības tiek veiktas jutīgā vidē, kuru mēs vēl joprojām neesam iepazinuši pilnībā un kuras skaistumu un bagātības mums jācenšas saglabāt nākamajām paaudzēm. Lielais iedzīvotāju blīvums un cilvēka darbību intensitāte piekrastes un jūras apgabalos pārmērīgi noslogo šīs ekosistēmas.

Tāpēc, lai panāktu sekmīgu jūras nozaru ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir ļoti svarīgi rast saprātīgu līdzsvaru starp ekonomiskiem, sociāliem un ekoloģiskiem faktoriem. Tā kā jūras un piekrastes apgabalu savstarpējā mijiedarbība ir ļoti sarežģīta, ir ļoti svarīgi, lai šis pārvaldības un apsaimniekošanas process, ietverot okeānus, jūras un piekrastes, nodrošinātu sauszemes un jūras savienojamību.

II. Politikas konteksts

Eiropas Komisija 2007. gadā publicēja Zilo grāmatu — paziņojumu par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (IJP). Šajā dokumentā Komisija paredzēja jauna veida jūrlietu pārvaldību, nosakot visaptverošu mērķi — visu ar jūru saistīto darbību optimālu ilgtspējīgu attīstību. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāsaskaņo dažādas jūrlietu politikas jomas un jāizvēlas integrēta un starpnozaru pieeja. Turklāt lēmumu pieņemšanas procesā lielākā mērā būtu jāiesaista ieinteresētās personas.

Zilajā grāmatā bija noteikta vērienīga programma nozaru politikas jomās, kas jāattīsta, lai izveidotu sekmīgas integrētās jūrlietu politikas pārvaldības satvaru. Lai sasniegtu šo mērķi, tika noteikti trīs galvenie instrumenti: a) jūras satiksmes novērošanas sistēma, b) dati un informācija, c) jūras telpiskā plānošana (JTP) un integrētā piekrastes pārvaldība.

No 2007. gada IJP ieguva konkrētākas aprises. Eiropas Parlaments 2010. gadā pieņēma ziņojumu par IJP pārskatīšanu. 2011. gadā ar Regulu (ES) Nr. 1255/2011 izveidoja nākamajiem diviem gadiem IJP paredzētu budžeta pozīciju EUR 40 miljonu apmērā, un vēlāk tajā pašā gadā Komisija ierosināja izveidot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, lai finansētu kopējo zivsaimniecības politiku un integrēto jūrlietu politiku. Pēc tam kā IJP vides pīlārs tika pieņemta Jūras stratēģijas pamatdirektīva (MSFD), 2012. gadā Komisija pieņēma paziņojumu par jūras nozaru izaugsmi un — Kipras prezidentūras laikā — „Limasolas deklarāciju” par jūrlietu politikas un izaugsmes un nodarbinātības programmas īstenošanu jūras nozarēs.

Vienlaikus tika pilnveidoti tās instrumenti. 2008. gadā tika pieņemts „Ceļvedis jūras teritoriālajai plānošanai — kopēju principu sasniegšana Eiropas Savienībā” un 2011. gadā stājās spēkā stājas spēkā Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā. Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā tika sākti arī JTP sagatavošanas darbību projekti.

III. Komisijas priekšlikums

Šīs attīstības mudināta, Komisija ierosināja priekšlikumu pamatdirektīvai par jūras telpisko plānojumu un integrēto piekrastes pārvaldības stratēģiju izveidi un īstenošanu.

Priekšlikuma mērķis ir izveidot procedūru jūras telpisko plānojumu un integrēto piekrastes pārvaldības stratēģiju izveidei un īstenošanai dalībvalstīs. Šiem plāniem un/vai stratēģijām jāveicina pašreizējo ES mērķu sasniegšana, piemēram, Savienības energoapgādes nodrošināšana, jūras transporta veicināšana, ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšana, kā arī vides saglabāšana un aizsardzība. Turklāt šajā jomā ir jāpiemēro ekosistēmu pieeja un jāatvieglina konkurējošu nozaru darbību līdzāspastāvēšana jūras ūdeņos un piekrastes zonās.

Jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izveide un noteikšana tiek uzticēta dalībvalstīm. Tomēr šajā ziņā tām jāievēro vairākas obligātās prasības, piemēram, savstarpējā saskaņošana vai integrācija, pārskatīšana ik pēc sešiem gadiem, turklāt jāņem vērā visas attiecīgās darbības jūrā un piekrastē.

Jūras telpiskajos plānojumos iekļauj jūras ūdeņu kartējumu un nosaka visu attiecīgo jūras darbību faktisko un iespējamo sadalījumu telpā un laikā. Priekšlikumā ir iekļauts arī orientējošs darbību saraksts, kas jāņem vērā minēto plānu izstrādes posmā.

Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās ir jāiekļauj visu esošo pasākumu uzskaitījums un jānorāda vajadzīgās papildu darbības. Tajos jāiekļauj arī piekrastes apgabalos veikto darbību orientējošs saraksts.

Izveidojot šos plānus un stratēģijas, dalībvalstis jo īpaši sadarbojas ar citām valstīm, dalībvalstīm un trešām valstīm, ar kurām tām ir kopēja piekrastes zona vai jūras apgabals, un jau sākuma posmā iesaista attiecīgo sabiedrības daļu.

IV. Referentes nostāja

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Palielinās pieprasījums pēc jūras telpas, un tās izmantošana bieži notiek nesaskaņoti. Tomēr šobrīd tikai dažām dalībvalstīm ir jūras telpiskie plāni. Lai jūrlietu nozarē panāktu ievērojamu izaugsmi, inovatīviem MVU, kā arī lieliem uzņēmumiem ir vajadzīga tiesiskā noteiktība, lai veiktu ieguldījumus nākotnes tehnoloģijās vai dārgos projektos, piemēram, piekrastes energotīklos. Jūras telpiskie plāni, nodrošinot vajadzīgo noteiktību un atvieglinot dažādu nozaru darbību līdzāspastāvēšanu, ir „zilās izaugsmes” programmas veiksmīgas īstenošanas galvenais līdzeklis. Tādēļ direktīva par jūras telpisko plānošanu ir nākamais posms un loģisks turpinājums pēc IJP izveidošanas 2007. gadā un Zilās izaugsmes programmas pieņemšanas 2012. gadā.

Darbības jūrā un piekrastē un to izmantošana bieži notiek ekoloģiski jutīgos apgabalos. Tādēļ, lai pārvaldītu un plānotu šīs darbības, ir vajadzīga uz ekosistēmām balstīta pieeja. Tā kā jūras un piekrastes apgabalu savstarpējā mijiedarbība ir intensīva, ir svarīgi saprast, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir savstarpēji papildinoši instrumenti.

Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt šīs pamatdirektīvas atbilstību subsidiaritātes principam un nodrošināt dalībvalstīm rīcības brīvību attiecībā uz īpašo interešu un īpatnību efektīvu ievērošanu valsts, reģionu vai vietējā līmenī. Proti, piekrastes zona ir apgabals, kam ir dažādas īpašības, un, lai nodrošinātu efektīvu atbilstību šīm konkrētajām īpatnībām, būtu vajadzīgas atšķirīgas stratēģiskās pieejas. Tādēļ jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības pamatdirektīvā būtu jāatstāj dalībvalstīm vajadzīgā rīcības brīvība, lai, īstenojot kopējus mērķus, nodrošinātu efektīvu rīcību. Šī direktīva nedrīkstētu kavēt ne jūras telpisko plānu faktiskās attīstības tendences, ne izjaukt sekmīgi izveidotu integrētās piekrastes pārvaldības oficiālo un neoficiālo praksi.

Referente pārliecinoši atbalsta procedūras noteikumus, kuru mērķis ir panākt saskanīgu un koordinētu jūras telpisko plānošanu un integrēto piekrastes pārvaldību visās ES dalībvalstīs. Jo īpaši viņa vēlas uzsvērt dalībvalstu un trešo valstu pārrobežu sadarbības nozīmi. Jūras baseiniem, jūras ūdeņiem un ekosistēmām nav valstu robežu, un tāpēc efektīva plānošana un pārvaldība ir jāievieš, izmantojot pārrobežu sadarbību.

Nepieciešamība izveidot un ieviest jūras telpisko plānošanu un integrēto piekrastes pārvaldību visās dalībvalstīs, no vienas puses, apliecina tikai pirms dažiem gadiem izveidotās integrētās jūrlietu politikas panākumus, un, no otras puses, ir būtiski svarīgs solis virzībā uz tās iespēju pilnīgu izmantošanu jūras un piekrastes apgabalu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un ilgtspējīgas „zilās izaugsmes” veicināšanā jūrlietu nozarē.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (25.10.2013)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru

(COM(2013)0133 – C7‑0065/2013 – 2013/0074(COD))

Atzinumu sagatavoja: Mario Pirillo

ĪSS PAMATOJUMS

„Jūras ekonomikas” attīstība Eiropā jūras nozaru ilgtspējīgai izaugsmei ir būtiska daļa no Savienības mērķa — līdz 2020. gadam izveidot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Ir nepieciešama integrēta un saskaņota jūras telpas pārvaldība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un saglabātu piekrastes un jūras ekosistēmas nākamajām paaudzēm, cīnoties ar spiedienu uz jūras un piekrastes resursiem, ko izraisa arvien plašāka to izmantošana un klimata pārmaiņu, dabas katastrofu un erozijas ietekme.

Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir veicināt jūras un piekrastes darbību ilgtspējīgu attīstību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu, izveidojot satvaru, kas ļauj efektīvi īstenot jūras telpisko plānošanu Savienības ūdeņos un integrēto piekrastes pārvaldību dalībvalstu piekrastes teritorijās, iesaistot visas Līguma par Eiropas Savienības darbību politikas jomas, kuras ietekmē piekrastes, jūras un okeānus.

Satvarā, ko priekšlikumā ierosināts izveidot, izmantota sistemātiska, koordinēta, iekļaujoša un pārrobežu pieeja integrētajai jūrlietu pārvaldībai saskaņā ar dalībvalstu tiesībām un starptautiskajām tiesībām. Jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju nolūks ir atspoguļot, integrēt un sasaistīt mērķus, kuri noteikti valsts vai reģionālajā nozaru politikā, apzināt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu konfliktus starp dažādām nozarēm, un palīdzēt sasniegt Savienības mērķus ar jūru un piekrasti saistītajā nozaru politikā. Priekšlikumā prasīts dalībvalstīm rīkoties ar mērķi panākt visu jūras baseinu saskaņotu pārvaldību, īstenojot pārrobežu sadarbību vienā un tajā pašā jūras reģionā un saistītajā piekrastes zonā.

Referents atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikuma mērķus un saturu un uzskata, ka tie ir būtisks solis ceļā uz „jūras ekonomikas” izveidošanu jūras telpas un Eiropas piekrastes teritorijas ilgtspējīgai attīstībai. Ierosināto grozījumu mērķis ir uzlabot konkrētus priekšlikuma aspektus, un jo īpaši skaidrāk noteikt un stiprināt ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības un dabas resursu saglabāšanas mērķus.

Pareizai resursu pārvaldīšanai ir svarīgi, piemēram, lai dalībvalstis savos plānos papildus gāzes (būtu jāietver arī slānekļa gāze) un enerģijas ieguvei ņemtu vērā arī attiecīgās uzglabāšanas darbības. Tāpat referents uzskata, ka būtiska ir krasta nogulšņu pareiza, ilgtspējīga un videi draudzīga pārvaldība ar mērķi līdzsvarot kritiskas situācijas un vietas, kas pakļautas lielākam riskam, kuru rada klimatiskās pārmaiņas, erozija un krasta pārklāšanās ar jūras ūdeni.

Nepieciešama arī pilnīga un efektīva sabiedrības iesaistīšanās, sākot no plānošanas risinājumu izstrādes sākumposmiem, arī kā instruments, lai novērstu konfliktus attiecībā uz dabas resursu izmantošanu. Visbeidzot, būtu skaidrāk jāprecizē, ka direktīvas noteikumi jāpiemēro saskaņā ar esošajiem ES un valstu tiesību aktiem.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu saglabāšanai un tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

(1) Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, naftas un gāzes izpētei un ieguvei, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisku skaidrību, jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju ģeogrāfiskais tvērums būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības leģislatīvajiem instrumentiem un starptautiskajām jūras tiesībām.

(10) Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisku skaidrību, jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju ģeogrāfiskais tvērums būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem dalībvalstu un Savienības leģislatīvajiem instrumentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un starptautiskajām jūras tiesībām.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Kaut gan noteikumus par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām.

(12) Kaut gan noteikumus par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām, un tām vienmēr jārīkojas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Pamatojums

Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis saglabā savas pilsētvides un lauku plānošanas pilnvaras, bet visiem telpiskās plānošanas vai pārvaldības plāniem ir jāatbilst ES tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Jūras ūdeņos un piekrastes zonās ekosistēmas un jūras un piekrastes resursi ir pakļauti ievērojamam spiedienam. Gan cilvēka darbības, gan arī klimata pārmaiņu ietekme, dabas apdraudējumi un krasta līniju izmaiņu dinamika, piemēram, erozija un akumulācija, var ievērojami ietekmēt piekrastes ekonomisko attīstību un izaugsmi, kā arī piekrastes un jūras ekosistēmas, izraisot vides stāvokļa pasliktināšanos, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos. Veidojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, šim dažādu veidu spiedienam būtu jāpievērš pienācīga uzmanība. Turklāt, ja plānošanas lēmumos tiek integrētas veselīgas piekrastes un jūras ekosistēmas un to dažādie pakalpojumi, tas var sniegt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz pārtikas ražošanu, atpūtas un tūrisma pakalpojumiem, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, krasta līniju izmaiņu dinamikas kontroli un katastrofu novēršanu.

(14) Jūras ūdeņos un piekrastes zonās ekosistēmas un jūras un piekrastes resursi ir pakļauti ievērojamam spiedienam. Gan cilvēka darbības, gan arī klimata pārmaiņu ietekme, dabas apdraudējumi un krasta līniju izmaiņu dinamika, piemēram, erozija un akumulācija, var ievērojami ietekmēt piekrastes ekonomisko attīstību un izaugsmi, kā arī piekrastes un jūras ekosistēmas, izraisot vides stāvokļa pasliktināšanos, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos. Veidojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, šim dažādu veidu spiedienam ir jāpievērš pienācīga uzmanība. Turklāt, ja plānošanas lēmumos tiek integrētas veselīgas piekrastes un jūras ekosistēmas un to dažādie pakalpojumi, tas var sniegt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz pārtikas ražošanu, atpūtas un tūrisma pakalpojumiem, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, krasta līniju izmaiņu dinamikas kontroli un katastrofu novēršanu.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, lai nodrošinātu, ka visu darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

(15) Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, ņemot vērā subsidiaritātes principu un ievērojot piesardzības principu un preventīvas darbības principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā, lai nodrošinātu, ka visu jūras un piekrastes darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu un dabas resursu saglabāšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība cita starpā palīdzēs sasniegt mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam, Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām un, vajadzības gadījumā, ES reģionālajā politikā, tostarp jūras baseinu un makroreģionālajās stratēģijās.

(16) Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība cita starpā palīdzēs sasniegt mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam, Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām un, vajadzības gadījumā, ES reģionālajā politikā, tostarp jūras baseinu un makroreģionālajās stratēģijās.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība, un to pamatā vajadzētu būt labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

(18) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība, to pamatā vajadzētu būt labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām un tām vajadzētu būt saskaņotām ar ES politikas jomām un principiem, it sevišķi ar piesardzības principu. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Jūras telpiskās plānošanas galvenais mērķis ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un konfliktus jūras teritorijās. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

(19) Jūras telpiskās plānošanas mērķi ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un konfliktus jūras teritorijās un nodrošināt jūras un piekrastes darbību ilgtspējīgu attīstību. Lai efektīvi sasniegtu šos mērķus, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu mērķis ir panākt ilgtspējīgu sociālo, vides un ekonomikas attīstību un ka to beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Lai pielāgotu piekrastes zonas klimata pārmaiņām, cīnītos pret krasta līniju eroziju vai pārmērīgu akumulāciju, novērstu riskus attiecībā uz krasta pārklāšanos ar jūras ūdeni, piekrastes ekosistēmu vides stāvokļa pasliktināšanos un bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ļoti būtiska ir krasta nogulšņu pareiza, ilgtspējīga un videi draudzīga pārvaldība ar mērķi līdzsvarot kritiskas situācijas un vietas, kas pakļautas lielākam riskam. Jūras nogulšņu atliekas uz kontinentālā šelfa var izmantot nogulšņu resursu trūkuma gadījumā krasta sistēmās.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, attiecīgajos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, iestādēm un sabiedrību. Labs sabiedriskās apspriešanas noteikumu piemērs ir Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 2. punkts.

(22) Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, visos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, dažādu līmeņu iestādēm un sabiedrību. Labi sabiedriskās apspriešanas noteikumu piemēri ir Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 2. punkts un Direktīvas 2001/42/EK 6. pants.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju palīdzību dalībvalstis var samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas tām būtu jāsedz, īstenojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktus. Tādēļ jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju sagatavošanas termiņiem būtu jāatbilst laika grafikiem, kuri paredzēti citos attiecīgos tiesību aktos, jo īpaši šādos: Direktīvā 2009/28/EK, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā būtu vismaz 20 %, un noteiktas atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un plānošanas procedūras, tostarp telpiskās plānošanas procedūras, kas ir būtisks ieguldījums ES mērķu sasniegšanā atjaunojamās enerģijas jomā; Direktīvā 2008/56/EK un Lēmuma 2010/477/ES pielikuma A daļas 6. punktā, kas paredz, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli, un kas jūras telpisko plānošanu nosaka par instrumentu, ar kura palīdzību var veicināt ekosistēmu pieejas izmantošanu cilvēka darbību pārvaldībā, lai sasniegtu labu vides stāvokli; Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam jāizveido Eiropas transporta tīkls, integrējot Eiropas sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras tīklus.

(23) Ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju palīdzību dalībvalstis var samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas tām būtu jāsedz, īstenojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktus. Tādēļ jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju sagatavošanas termiņiem būtu jāatbilst laika grafikiem, kuri paredzēti citos attiecīgos tiesību aktos, jo īpaši šādos: Direktīvā 2009/28/EK, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā būtu vismaz 20 %, un noteiktas atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un plānošanas procedūras, tostarp telpiskās plānošanas procedūras, kas ir būtisks ieguldījums ES mērķu sasniegšanā atjaunojamās enerģijas jomā; Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, kura dalībvalstīm nosaka pienākumu panākt labu ekoloģisko potenciālu, labu pazemes ūdeņu statusu un labu virszemes ūdeņu ķīmisko statusu līdz 2015. gadam, Direktīvā 2008/56/EK un Lēmuma 2010/477/ES pielikuma A daļas 6. punktā, kas paredz, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli, un kas jūras telpisko plānošanu nosaka par instrumentu, ar kura palīdzību var veicināt ekosistēmu pieejas izmantošanu cilvēka darbību pārvaldībā, lai sasniegtu labu vides stāvokli; Direktīvā 2008/56/EK; Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību2; Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvā 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību3; Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam jāizveido Eiropas transporta tīkls, integrējot Eiropas sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras tīklus.

 

____________________

 

 

2 OV L 206, 22.7.1992., 7.lpp.

 

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu plašā un saskaņotā veidā ES teritorijā, būtu ieteicams esošajos finanšu instrumentos atrast atbalsta līdzekļus demonstrējumu programmām un labas prakses apmaiņai par pareiziem procesiem, pārvaldīšanas stratēģijām un plāniem, un piekrastes teritorijas un jūras telpas pārvaldību .

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo direktīvu izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru, kura mērķis ir veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

1. Ar šo direktīvu izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru, kura mērķis ir aizsargāt piekrasti, veicināt jūras reģionu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām.

1. Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām saskaņā ar esošajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz pilsētu un lauku plānošanu.

3. Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz telpisko plānošanu.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. „labs vides stāvoklis” ir vides stāvoklis, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā.

7. „labs vides stāvoklis” ir vides stāvoklis, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā un Komisijas Lēmumā 2010/477/ES.

Pamatojums

Komisijas Lēmumā 2010/477/ES ir noteiktas detalizētākas pamatnostādnes attiecībā uz „laba vides stāvokļa” definīciju un kritērijiem.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis pievērš pienācīgu uzmanību reģionu un apakšreģionu īpatnībām, attiecīgajām nozaru darbībām, jūras ūdeņiem un attiecīgajām piekrastes zonām, kā arī iespējamajai klimata pārmaiņu ietekmei.

3. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis pievērš pienācīgu uzmanību jūras un piekrastes reģionu un apakšreģionu īpatnībām, pašreizējām un plānotajām nozaru darbībām, to ietekmei uz vidi, ietekmei uz vietējām kopienām un paredzamajai ietekmei uz klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

5. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās izmanto ekosistēmu pieeju, lai atvieglotu konkurējošu nozaru darbību līdzāspastāvēšanu un jūras ūdeņos un piekrastes zonās novērstu konfliktus starp šādām darbībām, un to mērķis ir palīdzēt:

Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās stiprina jūras un piekrastes darbību ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā, izmantojot ekosistēmu pieeju, lai atvieglotu konkurējošu nozaru darbību līdzāspastāvēšanu un sadarbību jūras ūdeņos un piekrastes zonās, novēršot konfliktus starp šādām darbībām, nodrošinot visu sabiedrības ieinteresēto personu pilnīgu līdzdalību un ņemot vērā subsidiaritātes principu, un to mērķis jo īpaši ir palīdzēt:

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

5. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

(a) sasniegt Savienības mērķus attiecībā uz atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, Savienības energoapgādes nodrošināšanu, iekšējā energotirgus integrācijas uzlabošanu un ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības veicināšanu, sekmējot atjaunojamu jūras energoresursu attīstību un jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

5. pants – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) sekmēt jūras transporta attīstību un nodrošināt efektīvus un rentablus kuģošanas maršrutus visā Eiropā, tostarp ostu pieejamību un transporta drošību;

(b) nodrošināt jūras transporta ilgtspējīgu attīstību ārpus aizsargātām jūras teritorijām un saudzējot jutīgas ekosistēmas, tostarp attīstot ostu pieejamību un transporta drošību, kā arī piekrastes un jūras ekosistēmu aizsardzību;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

5. pants – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) veicināt ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi zvejniecības un akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

(c) veicināt zvejas apgabalu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

5. pants – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, kā arī dabas resursu pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu jūras piesārņošanas riskus;

(d) nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, izmantojot reprezentatīvu un saskaņotu aizsargājamo teritoriju tīklu, kā arī dabas resursu piesardzīgu, pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu un nepieļautu jūras un piekrastes teritoriju piesārņošanas riskus;

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

5. pants – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) nodrošināt piekrastu un jūras teritoriju izturētspēju pret klimata pārmaiņām.

(e) nodrošināt, ka piekrastes un jūras teritorijas ir noturīgākas pret klimata pārmaiņu ietekmi, lai tādējādi aizsargātu mazaizsargātas piekrastes teritorijas;

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

5. pants – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) aizsargāt, saglabāt un uzlabot tādus piekrastes un sēkļūdens vērtīgos dabas resursus kā jūraszāļu pļavas, brūnaļģu meži, pārkaļķojušies sarkano jūraszāļu audzes un solončaki, kas ir svarīgas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ekosistēmas, kuras vajadzētu pasargāt no kaitējošas saskarsmes ar piekrastes atjaunojamās enerģijas iekārtām;

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

5. pants – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb) sekmēt piekrastes un jūras teritoriju kultūras mantojuma saglabāšanu, uzlabošanu un veicināšanu.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2a. Programmās un stratēģijās ir jāņem vērā cilvēka īstenoto jūras un piekrastes darbību ietekme uz ekosistēmām un jūras resursiem.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus darbības aspektus:

2. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus elementus:

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas;

(a) naftas, gāzes un citu enerģijas resursu izpētes un ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas un infrastruktūras;

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) naftas un gāzes ieguves vietas un infrastruktūra;

(b) naftas un gāzes, tostarp slānekļa gāzes, ieguves vietas un infrastruktūra;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) oglekļa dioksīda un dabasgāzes uzglabāšanas vietas un infrastruktūra;

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts –da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) krasta atjaunošanai derīgas jūras nogulšņu atliekas;

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) zvejas apgabali;

(e) zvejas un akvakultūras apgabali;

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) zivju audzēšanas objekti jūrā;

(f) akvakultūras objekti;

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) dabas aizsardzības teritorijas.

(g) dabas un sugu aizsardzības un saglabāšanas teritorijas, Natura 2000 teritorijas, citas jutīgas jūras ekosistēmas un apkārtējās teritorijas saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem;

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga) vēsturiskas, kultūras vai arheoloģiskas nozīmes objekti un ainavas;

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gb) iekšzemes un rūpniecisko notekūdeņu izplūdes;

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – gc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gc) ostas.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) specifisku dabas resursu, arī enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, izmantošana;

(a) specifisku dabas resursu, arī enerģijas ieguves un uzglabāšanas un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, izmantošana;

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) infrastruktūras, energoiekārtu, transporta, ostu un jūrniecības būvju un citu struktūru, tostarp zaļās infrastruktūras, attīstīšana;

(b) infrastruktūras, energoiekārtu, transporta, ostu un jūrniecības būvju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un citu struktūru, tostarp zaļās infrastruktūras, attīstīšana;

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts –da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) krasta nogulšņu, tostarp ostu un aizsardzības sistēmu tuvumā esošu uzkrājumu, ilgtspējīga pārvaldība;

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) piekrastes ekosistēmu, ekosistēmu pakalpojumu un dabas objektu, piekrastes ainavu un salu saglabāšana, atjaunošana un pārvaldība;

(e) piekrastes ekosistēmu, aizsargājamu deltu un mitrāju, ekosistēmu pakalpojumu un dabas objektu, piekrastes ainavu un salu aizsardzība, saglabāšana, atjaunošana un pārvaldība;

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

(f) klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, it īpaši palielinot ekosistēmu noturību;

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fа) jūras un piekrastes tūrisms;

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb) kultūras mantojuma saglabāšana un pārvaldība;

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas visām ieinteresētajām pusēm, sākot jau ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādes sākumposmu.

1. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas visām ieinteresētajām personām, dažādu līmeņu iestādēm un attiecīgajai sabiedrības daļai, sākot jau ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādes sākumposmu un ievērojot savas valsts tiesību sistēmu.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka par plānojumu un stratēģiju projektiem notiek apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm, un attiecīgo sabiedrības daļu, un ka šīs personas var iepazīties ar rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami.

2. Sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka par plānojumu un stratēģiju projektiem notiek apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, dažādu līmeņu iestādēm un attiecīgo sabiedrības daļu, un ka šīs personas var iepazīties ar rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis organizē jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādei nepieciešamo labāko pieejamo datu vākšanu un informācijas apmaiņu.

1. Dalībvalstis organizē jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādei nepieciešamo labāko pieejamo datu vākšanu un informācijas atjaunināšanu un apmaiņu, tostarp izveidojot kopīgu elektronisku platformu.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām piemēro Direktīvu 2001/42/EK.

Jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām piemēro Direktīvu 2001/42/EK un attiecīgā gadījumā Direktīvas 92/43/EEK 6. pantu.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts, kuras piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar citas dalībvalsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir saskaņotas un koordinētas visā attiecīgajā piekrastes zonā vai jūras reģionā un/vai apakšreģionā. Šādā sadarbībā jo īpaši ņem vērā transnacionāla rakstura jautājumus, piemēram, pārrobežu infrastruktūras aspektu.

1. Katra dalībvalsts, kuras piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar citas dalībvalsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir saskaņotas un koordinētas visā attiecīgajā piekrastes zonā vai jūras reģionā un/vai apakšreģionā. Šādā sadarbībā jo īpaši ņem vērā transnacionāla rakstura jautājumus, piemēram, pārrobežu infrastruktūras aspektu un vidi.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kuru piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar trešās valsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, dara visu iespējamo, lai savus jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas koordinētu ar trešo valsti jūras reģionā vai apakšreģionā un attiecīgajā piekrastes zonā.

Dalībvalstis, kuru piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar trešās valsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām un konvencijām apspriežas ar šo valsti un dara visu iespējamo, lai sadarbotos un savus jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas koordinētu ar trešo valsti jūras reģionā vai apakšreģionā un attiecīgajā piekrastes zonā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība

Atsauces

COM(2013)0133 – C7-0065/2013 – 2013/0074(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

15.4.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

15.4.2013

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Mario Pirillo

18.4.2013

Izskatīšana komitejā

5.9.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.10.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Elena Oana Antonescu, Sophie Auconie, Franco Bonanini, Biljana Borzan, Yves Cochet, Spyros Danellis, Chris Davies, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Jill Evans, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Andrés Perelló Rodríguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Bogusław Sonik, Dubravka Šuica, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Julie Girling, Romana Jordan, Marusya Lyubcheva, James Nicholson, Vittorio Prodi, Birgit Schnieber-Jastram, Andrea Zanoni

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franco Frigo, Anna Hedh, Anthea McIntyre


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (18.10.2013)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru

(COM(2013)0133 – C7‑0065/2013 – 2013/0074(COD))

Atzinumu sagatavoja: Isabelle Thomas

ĪSS PAMATOJUMS

Par jūrlietām atbildīgie Eiropas valstu ministri, 2012. gada oktobrī pieņemot „Limasolas deklarāciju”, politiski vienojās par jūrlietu nozares attīstību, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”.

Regula (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam, ir sniegusi juridisku pamatu un satvaru politikas koordinācijai, to nostiprinot jūras nozaru izaugsmes stratēģijā, kas ļauj šo politiku orientēt un definēt tās potenciālu, kas attiecīgi ir saistīts ar īpašu instrumentu nodrošināšanu.

Tādējādi jūras nozaru izaugsmes stratēģija liek sagatavoties jūras saimniecisko darbību attīstīšanai. Lai jaunas darbības īstenotu, tās ir jānodrošina, veidojot atbilstošas infrastruktūras un organizējot iespēju ikvienam atrast savu vietu attiecībā uz iepriekšējām darbībām, piemēram, zveju un jūras transportu. Papildus jau tāpat blīvajai apdzīvotībai piekrastes joslā šāda attīstība ietekmēs arī konfliktus saistībā ar izmantojumiem un vidi piekrastes teritorijā. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jūras telpiskās plānošanas un pārvaldības instrumentus, jo rast kompromisu būs grūti. Šīs direktīvas būtība ir nodrošināt, lai katra Eiropas Savienības dalībvalsts izstrādātu šādus instrumentus, kas atvieglos minēto jūras nozaru izaugsmi.

Tādēļ direktīvas priekšlikums, ar ko izveido satvaru jūras telpiskai plānošanai (PSM) un kompleksai piekrastes teritorijas pārvaldībai (KPTP), vispirms ir vērtējams kā metodoloģisks atbalsts dalībvalstīm, ļaujot tām labāk pārvaldīt un organizēt dažādu izmantojumu līdzāspastāvēšanu stratēģiskā, pārrobežu un saskaņotā veidā.

Tas galvenokārt attiecas uz jūras telpas un tajā notiekošo saimniecisko darbību kartogrāfiju, bet vienlaikus paredz arī integrēt šajās kartēs jutīgās jūras teritorijas un nodrošināt to aizsardzību, kā arī prognozēt nākotnes attīstības potenciālu. Taču vissvarīgāk ir organizēt visu šo darbību līdzāspastāvēšanu, lai nepieļautu pretrunas starp dažādiem izmantojumiem, kas jau tāpat ir ļoti apgrūtināti. Jautājums par saskaņošanu, pārvaldību un tādējādi arī lēmumu pieņemšanu par prioritātēm ir pats galvenais integrētai piekrastes teritorijas pārvaldībai.

Turklāt PSM un KPTP kombinēšana ļauj arī izprast mijiedarbību starp sauszemi un jūru un nodrošināt dažādu darbību līdzāspastāvēšanu laikā un telpā. Patiesībā daudzi izmantojumi tiek nostatīti līdzās, bet ūdens slāņa augstums un darbību mobilais raksturs var ļaut vienlaikus veikt vairākas darbības vienā un tajā pašā telpā. Uzskats, ka jūras teritorija sastāv no vairākām nozaru telpām, kas sadalītas to ekskluzīvai lietošanai, liecina par piesātinājumu, taču jūras telpiskā plānošana, gluži pretēji, ir mainīgs un stratēģisks instruments, kas ļauj regulēt darbības attiecīgajā telpā.

Lai gan Eiropas Komisijas priekšlikumā ir uzskaitīti mērķi, darbības un pasākumi, kas ir Eiropas Savienības kompetencē, nav iespējams īstenot tādu PSM un KPTP, kas pievērstos tikai šo darbību plānošanai un integrēšanai, neņemot vērā sauszemes un jūras savstarpējo atkarību un ietekmi, ko teritorijas attīstīšana var atstāt uz jūras telpu. Šie instrumenti var būt efektīvi tikai kā daļa no visaptverošas sistēmas, un tā ir arī vēlamās integrācijas būtība. Tomēr šai pieejai ir jāatbilst subsidiaritātes principam un jāņem vērā dalībvalstu kompetence.

Tādēļ Eiropas Komisijas izvēle iesniegt direktīvas priekšlikumu, lai izveidotu jūras telpiskās plānošanas un piekrastes teritoriju integrētās pārvaldības satvaru, šķiet vispiemērotākā, ņemot vērā šo instrumentu izveidei un izmantošanai nepieciešamo subsidiaritāti. Līdz ar to šie divi posmi pamatosies uz procedūru, pārvaldības režīmu un saskaņošanas procesu, kuri dažādās dalībvalstīs atšķiras. Tie ir atkarīgi no valstu administratīvajām sistēmām, kā arī bieži no piemērotākā pārvaldības līmeņa izvēles. Piekrastes apakšreģionu robežu noteikšanai jo īpaši var būt nepieciešama ģeogrāfiska saskaņošana ar esošajiem administratīvajiem reģioniem.

Svarīga ir arī direktīvā paredzētā elastība, jo vairākas dalībvalstis jau ir izveidojušas jūras telpiskās plānošanas un piekrastes teritoriju integrētās pārvaldības instrumentus. Tādēļ ir jāņem vērā dalībvalstīs šajā jomā jau īstenotā prakse un jāievēro atgriezeniskās saderības princips.

Visbeidzot, definējot satvaru Eiropas līmenī, rodas iespēja veicināt politikas integrāciju, kā arī saskaņoti īstenot jūras telpiskās plānošanas un piekrastes teritoriju integrētās pārvaldības instrumentus, sekmējot dialogu un pārrobežu sadarbību. Laikā, kad Eiropas Savienība atbalsta dažādu tīklu izveidi un Eiropas politikas izstrādi jūrlietās, jūras telpai jākļūst par saskaņošanas un integrācijas vietu. Turklāt, tā kā daudzas darbības, piemēram, zveja, pārsniedz valstu robežas, PSM un KPTP nav iespējams pareizi īstenot, precīzi nepārzinot kaimiņvalstu prioritātes kopīgi izmantotajās teritorijās.

GROZĪJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu saglabāšanai un tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

(1) Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, izejvielu ieguvei no jūras dibena, jūras kuģniecībai un zivju un vēžveidīgo zvejas darbībām, ekosistēmu saglabāšanai un tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes ekosistēmām un resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja, kas paredzētu dažādu izmantojumu līdzāspastāvēšanas metodoloģiju.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Šāda pieeja okeāna pārvaldības jomā ir izstrādāta Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā, kurā viens no vides pīlāriem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā. Integrētās jūrlietu politikas mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar Savienības nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes reģionus, tālākos reģionus un jūrlietu nozares, tostarp izstrādāt jūras baseinu stratēģijas vai makroreģionālās stratēģijas.

(2) Šāda pieeja okeāna pārvaldības jomā ir izstrādāta Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā, kurā viens no vides pīlāriem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā. Tagad ir nepieciešams piedāvāt instrumentus, kas ļautu sasniegt visus integrētās jūrlietu politikas mērķus, ņemot vērā ilgtspējīgās attīstības trīs pīlārus. Integrētās jūrlietu politikas mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar Savienības nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes reģionus, tālākos reģionus un jūrlietu nozares, koncentrējoties uz jūras baseinu stratēģijām vai makroreģionālajām stratēģijām, kurās ņemtas vērā konkrētu jūru īpašās iezīmes.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Integrētajā jūrlietu politikā ir noteikts, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir pārnozaru politikas instrumenti, ko publiskās iestādes un ieinteresētās personas var izmantot koordinētas un integrētas pieejas īstenošanā. Ekosistēmu pieejas izmantošana palīdzēs veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(3) Integrētajā jūrlietu politikā ir noteikts, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir pārnozaru politikas instrumenti, ko publiskās iestādes un ieinteresētās personas var izmantot koordinētas un integrētas pieejas īstenošanā. Tādas ekosistēmu pieejas izmantošana, kurā galvenā nozīme ir cilvēkiem, palīdzēs veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Lai nodrošinātu pienācīgu jūras telpas sadalījumu starp attiecīgajiem lietojumiem un piekrastes zonu koordinētu pārvaldību, būtu jāizveido satvars, atbilstīgi kuram dalībvalstis vismaz izstrādā un īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas.

(8) Lai nodrošinātu, ka vienu jūras telpu vienlaicīgi var izmantot daudz un dažādiem attiecīgiem izmantojumiem un cilvēka darbībām, un garantētu piekrastes zonu koordinētu pārvaldību, būtu jāizveido satvars, atbilstīgi kuram dalībvalstis vismaz izstrādā un īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Pateicoties jūras telpiskajai plānošanai un integrētajai piekrastes pārvaldībai, ar jūru un piekrasti saistītās darbības tiks efektīvāk koordinētas, kas savukārt var sniegt ievērojamu ekonomisku labumu, jo investoriem būs nodrošināta pārredzamība, paredzamība un stabilitāte, kā arī samazinātas koordinācijas un darījumu izmaksas.

(9) Pateicoties jūras telpiskajai plānošanai un integrētajai piekrastes pārvaldībai, ar jūru un piekrasti saistītās darbības tiks labāk, vienkāršāk un efektīvāk koordinētas, savienotas un savietotas, kas savukārt var sniegt ievērojamu ekonomisku labumu, jo investoriem būs nodrošināta pārredzama, juridiski noteikta, paredzama un stabila sistēma, kā arī tiks likvidēta birokrātija un samazinātas koordinācijas un darījumu izmaksas.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Ar jūru un piekrasti saistīto darbību koordinēšanā, izmantojot jūras telpisko plānošanu un integrēto piekrastes teritorijas pārvaldību, iespēju robežās ir jāizmanto iekļaujoša, nevis izslēdzoša pieeja.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Jūras ūdeņu un piekrastes zonu ģeogrāfiskais tvērums pārklājas dalībvalstu piekrastes un teritoriālajos ūdeņos. Jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības instrumenti ir savstarpēji papildinoši, jo attiecīgi tiek izmantoti esošo un iespējamo cilvēka darbību kartēšanā, lai sagatavotu jūras ūdeņu telpiskos plānojumus, un tādu pasākumu apzināšanā, kuru mērķis ir šo cilvēka darbību integrētā pārvaldība piekrastes zonās. Jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas piemērojot kopā un saskaņoti, tiks uzlabota sauszemes un jūras mijiedarbības plānošana un pārvaldība.

(11) Jūras ūdeņu un piekrastes zonu ģeogrāfiskais tvērums pārklājas dalībvalstu piekrastes un teritoriālajos ūdeņos. Jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības instrumenti ir savstarpēji papildinoši, jo attiecīgi tiek izmantoti daudzu un dažādu esošo un iespējamo izmantojumu un cilvēka darbību kartēšanā, lai sagatavotu stratēģiskus jūras ūdeņu telpiskos plānojumus, un tādu pasākumu apzināšanā, kuru mērķis ir šo cilvēka darbību integrētā pārvaldība piekrastes zonās. Stratēģiskos jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas piemērojot kopā, vienoti un saskaņoti, tiks uzlabota sauszemes un jūras mijiedarbības plānošana un pārvaldība un tiks veicināta racionāla jūras telpas izmantošana un aizsardzība. Šīs direktīvas darbības jomā būtu jāiekļauj arī tālākie reģioni, ņemot vērā to ekonomikas ievērojamo atkarību no jūras un sauszemes mijiedarbības un jūras telpas optimālas izmantošanas.

Pamatojums

Šis grozījums attiecas uz visu izskatāmā tiesību akta tekstu. To pieņemot, attiecīgi tehniskie labojumi jāizdara visā tekstā.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Lai uzlabotu jūrlietu pārvaldību un novērstu konfliktus jūras telpiskajā plānošanā, būtu jāizveido Eiropas krasta apsardze, nostiprinot atbilstoša līmeņa sadarbību un koordinēšanu starp iestādēm, kas Savienībā veic krasta apsardzes uzdevumus, lai palielinātu jūru un okeānu drošību un drošumu, jo īpaši piemērojot esošos tiesību aktus jūrlietu jomā.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Kaut gan noteikumus par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām.

(12) Kaut gan noteikumus par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par dažādu iespējami konkurējošu nozaru darbību un pasākumu līdzāspastāvēšanas organizēšanu jūras telpā atbilstoši Eiropas un dalībvalstu mērķiem.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī līdz minimumam samazinātu papildu administratīvo slogu, šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas pamatā pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto pašreizējie valstu noteikumi un mehānismi. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jābalstās uz principiem un elementiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā 2002/413/EK un Padomes Lēmumā 2010/631/ES.

(13) Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī līdz minimumam samazinātu papildu administratīvo slogu, šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas pamatā pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto pašreizējie valstu noteikumi un mehānismi nolūkā padarīt procedūras skaidras, vienkāršas un ātras. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jābalstās uz principiem un elementiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā 2002/413/EK un Padomes Lēmumā 2010/631/ES.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Jūras ūdeņos un piekrastes zonās ekosistēmas un jūras un piekrastes resursi ir pakļauti ievērojamam spiedienam. Gan cilvēka darbības, gan arī klimata pārmaiņu ietekme, dabas apdraudējumi un krasta līniju izmaiņu dinamika, piemēram, erozija un akumulācija, var ievērojami ietekmēt piekrastes ekonomisko attīstību un izaugsmi, kā arī piekrastes un jūras ekosistēmas, izraisot vides stāvokļa pasliktināšanos, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos. Veidojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, šim dažādu veidu spiedienam būtu jāpievērš pienācīga uzmanība. Turklāt, ja plānošanas lēmumos tiek integrētas veselīgas piekrastes un jūras ekosistēmas un to dažādie pakalpojumi, tas var sniegt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz pārtikas ražošanu, atpūtas un tūrisma pakalpojumiem, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, krasta līniju izmaiņu dinamikas kontroli un katastrofu novēršanu.

(14) Jūras ūdeņos un piekrastes zonās ekosistēmas un jūras un piekrastes resursi ir pakļauti daudzveidīgam un ievērojamam spiedienam. Gan cilvēka darbības, gan arī klimata pārmaiņu ietekme, dabas apdraudējumi un krasta līniju izmaiņu dinamika, piemēram, krasta erozija un nogulumu akumulācija, var ievērojami ietekmēt piekrastes ekonomisko attīstību un izaugsmi, kā arī piekrastes un jūras ekosistēmas, izraisot vides un ekonomikas stāvokļa pasliktināšanos, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos. Veidojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, šim dažādu veidu spiedienam būtu jāpievērš pienācīga uzmanība. Turklāt, ja plānošanas lēmumos tiek integrētas veselīgas piekrastes un jūras ekosistēmas un to dažādie pakalpojumi, tas var sniegt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz pārtikas ražošanu, atpūtas un tūrisma pakalpojumiem, klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un izturību pret tām, krasta līniju izmaiņu dinamikas kontroli un katastrofu novēršanu.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Būtu jāizplata paraugprakse piekrastes pārvaldības un piekrastes tiesību aktu jomā.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b) Jūras telpiskajā plānošanā un integrētā piekrastes pārvaldībā būtu pienācīgi jāņem vērā reģionu un apakšreģionu specifiskās īpatnības, īpašu uzmanību pievēršot tālākajiem reģioniem, kuri, atrazdamies okeānu zonās bez kontinentālā šelfa un ar ārkārtīgi dziļiem ūdeņiem tikai dažu jūdžu attālumā no krasta, savas zvejas darbības lielākoties koncentrē uz dziļjūras zvejas resursiem, jo šis apstāklis varētu izraisīt konfliktus par jūras lietojumu starp tradicionālajām zvejas darbībām un jaunām un daudzsološām darbībām, piemēram, izejmateriālu ieguvi no jūras dibena.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, lai nodrošinātu, ka visu darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

(15) Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, kas vienlīdzīgi veicina visus trīs ilgtspējīgas attīstības pīlārus un piešķir galveno lomu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu, ka visu darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm un ļaujot tām investēt un būt ekonomiski konkurētspējīgām.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Jūras un piekrastes darbības bieži vien ir cieši saistītas. Tādēļ ir jānodrošina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju koordinācija vai integrācija, lai garantētu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldītu piekrastes teritorijas, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus.

(17) Jūras un piekrastes darbības bieži vien ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas. Tādēļ ir jānodrošina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju koordinācija, savienošana vai integrācija, lai garantētu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldītu piekrastes teritorijas, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus un mērķus.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība, un to pamatā vajadzētu būt labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

(18) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana, īstenošanas uzraudzība, grozīšana vai atjaunināšana, un to pamatā vajadzētu būt labākajām un jaunākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Jūras telpiskās plānošanas galvenais mērķis ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un konfliktus jūras teritorijās. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

(19) Jūras telpiskās plānošanas galvenais mērķis ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un konfliktus par jūras teritoriju izmantošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi pašreizējie un turpmākie jūras telpas izmantojumi un cilvēka darbības, ņemot vērā paredzamas klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Dalībvalstīm savi plāni un stratēģijas būtu jāapspriež un jākoordinē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā jūras reģionā, apakšreģionā vai piekrastes zonā, saskaņā ar šo dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskās tiesības. Lai īstenotu efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, visās dalībvalstīs ir jānosaka kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentā iestāde vai iestādes, kas būtu atbildīgas par sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem jūras reģioniem vai apakšreģioniem un piekrastes zonām, šajā direktīvā nav lietderīgi detalizēti noteikt, kādiem tieši vajadzētu būt šiem sadarbības mehānismiem.

(20) Dalībvalstīm savi plāni un stratēģijas būtu jāapspriež un jākoordinē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā jūras reģionā, apakšreģionā vai piekrastes zonā, un tas būtu pienācīgi jāveicina un jāatbalsta no ES puses, un jāīsteno saskaņā ar šo dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskās tiesības. Lai īstenotu efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, visās dalībvalstīs ir jānosaka kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentā iestāde vai iestādes, kas būtu atbildīgas par sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem jūras reģioniem vai apakšreģioniem un piekrastes zonām, šajā direktīvā nav lietderīgi detalizēti noteikt, kādiem tieši vajadzētu būt šiem sadarbības mehānismiem.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Piekrastes zonās piemēro virkni pasākumu saistībā ar dažādām politikas jomām. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm būtu jāsagatavo pārskats par šiem pasākumiem un jāizvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, piemēram, pasākumi nolūkā novērst eroziju un pārvaldīt akumulāciju, pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, cīnīties pret piekrastes un jūras piesārņojumu ar atkritumiem, izveidot zaļo infrastruktūru un sekmēt dabas katastrofu novēršanu. Tas būtu jādara koordinēti un integrēti. Turklāt, veicot šos pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visas attiecīgās ar piekrasti saistītās darbības un īpaša uzmanība jāpievērš starpnozaru aspektam un sauszemes un jūras mijiedarbībai šo darbību kontekstā.

(21) Piekrastes zonās piemēro virkni pasākumu saistībā ar dažādām politikas jomām. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm būtu jāsagatavo pārskats par šiem pasākumiem un jāizvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, piemēram, pasākumi nolūkā novērst krasta eroziju un pārvaldīt nogulumu akumulāciju un piedūņošanos, pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei un sekām, cīnīties pret piekrastes un jūras piesārņojumu ar atkritumiem, apkarot aļģu izplatību, izveidot zaļo infrastruktūru un sekmēt dabas katastrofu novēršanu. Tas būtu jādara koordinēti un integrēti. Turklāt, veicot šos pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visas attiecīgās ar piekrasti saistītās darbības un īpaša uzmanība jāpievērš starpnozaru aspektam un sauszemes un jūras mijiedarbībai šo darbību kontekstā.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, attiecīgajos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, iestādēm un sabiedrību. Labs sabiedriskās apspriešanas noteikumu piemērs ir Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 2. punkts.

(22) Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem ieinteresētās personas, iestādes un sabiedrība tiktu iesaistīta sadarbības mehānismos no izstrādes procesa sākuma līdz beigām. Labs sabiedriskās apspriešanas noteikumu piemērs ir Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 2. punkts.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Sauszemes un jūras mijiedarbības pārvaldība paredz dažādus pārvaldības līmeņus, un integrētās piekrastes teritorijas pārvaldības un jūras telpiskās plānošanas raksturam un mērogam būtu jāpanāk šo pārvaldības līmeņu integrācija. Dažādās dalībvalstīs var būt dažādas kompetentās iestādes, tādēļ var atšķirties arī pārvaldības līmeņu dalībnieki un struktūras.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju palīdzību dalībvalstis var samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas tām būtu jāsedz, īstenojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktus. Tādēļ jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju sagatavošanas termiņiem būtu jāatbilst laika grafikiem, kuri paredzēti citos attiecīgos tiesību aktos, jo īpaši šādos: Direktīvā 2009/28/EK, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā būtu vismaz 20 %, un noteiktas atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un plānošanas procedūras, tostarp telpiskās plānošanas procedūras, kas ir būtisks ieguldījums ES mērķu sasniegšanā atjaunojamās enerģijas jomā; Direktīvā 2008/56/EK un Lēmuma 2010/477/ES pielikuma A daļas 6. punktā, kas paredz, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli, un kas jūras telpisko plānošanu nosaka par instrumentu, ar kura palīdzību var veicināt ekosistēmu pieejas izmantošanu cilvēka darbību pārvaldībā, lai sasniegtu labu vides stāvokli; Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam jāizveido Eiropas transporta tīkls, integrējot Eiropas sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras tīklus.

(23) Ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju palīdzību dalībvalstis var samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas tām būtu jāsedz, īstenojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktus. Tādēļ jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju sagatavošanas termiņiem iespēju robežās būtu jāatbilst laika grafikiem, kuri paredzēti citos attiecīgos tiesību aktos, jo īpaši šādos: Direktīvā 2009/28/EK, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā būtu vismaz 20 %, un noteiktas atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un plānošanas procedūras, tostarp telpiskās plānošanas procedūras, kas ir būtisks ieguldījums ES mērķu sasniegšanā atjaunojamās enerģijas jomā; Direktīvā 2008/56/EK un Lēmuma 2010/477/ES pielikuma A daļas 6. punktā, kas paredz, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli, un kas jūras telpisko plānošanu nosaka par instrumentu, ar kura palīdzību var veicināt ekosistēmu pieejas izmantošanu cilvēka darbību pārvaldībā, lai sasniegtu labu vides stāvokli; Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam jāizveido Eiropas transporta tīkls, integrējot Eiropas sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras tīklus.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir izstrādātas, pamatojoties uz ticamiem datiem, un izvairītos no papildu administratīvā sloga, ir svarīgi, lai dalībvalstis savāktu labākos pieejamos datus un informāciju, izmantojot esošos datu vākšanas instrumentus un rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

(25) Lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir izstrādātas, pamatojoties uz ticamiem datiem, un izvairītos no papildu administratīvā sloga un ar to saistītajiem kavējumiem un izmaksām, ir svarīgi, lai dalībvalstis savāktu labākos un jaunākos pieejamos datus un informāciju, izmantojot esošos datu vākšanas instrumentus un rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz datu pārvaldību un darbības posmiem, kas jāveic, veidojot un īstenojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, tostarp datu apmaiņas tehniskos formātus, un iesniedzot par tiem ziņojumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(27) Lai sagatavotu šīs direktīvas 15. pantā paredzētos ziņojumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Svarīgi ir direktīvas noteikumus transponēt laikus, jo ES ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas, kas jāīsteno līdz 2020. gadam un ko šī direktīva paredz atbalstīt. Tādēļ būtu jāpieņem iespējami īsākais šīs direktīvas transponēšanas termiņš,

(28) Svarīgi ir direktīvas noteikumus transponēt laikus, jo ES ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas, kas jāīsteno līdz 2020. gadam un ko šī direktīva paredz atbalstīt un papildināt. Tādēļ būtu jāpieņem iespējami īsākais šīs direktīvas transponēšanas termiņš,

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo direktīvu izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru, kura mērķis ir veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

1. Ar šo direktīvu izveido tādu jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru, kurā attiecīgajā gadījumā integrē Savienības līmeņa jūras baseina stratēģijas un makroreģionālās stratēģijas un veicina jūras reģionu un piekrastes ilgtspējīgu sociālekonomisko un ekoloģisko attīstību un izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes ekosistēmu un resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savienības integrētās jūrlietu politikas kontekstā šis satvars paredz, ka dalībvalstis izstrādā un īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, lai sasniegtu 5. pantā izvirzītos mērķus.

2. Savienības integrētās jūrlietu politikas kontekstā šī direktīva paredz, ka dalībvalstis izstrādā un īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, lai sasniegtu 5. pantā izvirzītos mērķus.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām.

1. Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, cita starpā uz tālākajos reģionos esošajām.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šo direktīvu nepiemēro darbībām, kas veiktas tikai aizsardzības vai valsts drošības dēļ. Tomēr katra dalībvalsts cenšas nodrošināt, lai šādas darbības tiktu veiktas tādā veidā, kas ir saderīgs ar šīs direktīvas mērķiem.

2. Šo direktīvu nepiemēro darbībām, kas veiktas tikai aizsardzības vai valsts drošības dēļ, izņemot attiecībā uz Eiropas krasta apsardzes izveidi. Tomēr katra dalībvalsts cenšas nodrošināt, lai šādas darbības tiktu veiktas tādā veidā, kas ir saderīgs ar šīs direktīvas mērķiem.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz pilsētu un lauku plānošanu.

3. Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci ne attiecībā uz pilsētu, ne lauku plānošanu, ne arī uz tādu jautājumu risināšanu, kas saistīti ar attiecībām starp sauszemi un jūru.

Pamatojums

Ar šo papildinājumu tiek precizēta sauszemes plānojuma piemērošanas joma.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a „jūras telpiskais plānojums” ir plāns vai plāni, kas izstrādāti tāda publiska procesa rezultātā, kurā nolūkā apzināt iespējas jūras telpu izmantot dažādām vajadzībām tiek analizēts un plānots jūras teritorijās veicamo cilvēka darbību sadalījums telpā un laikā, lai sasniegtu ekonomiskos, vides un sociālos mērķus;

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b „integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas” ir formāla vai neformāla prakse un/vai stratēģijas, kuru mērķis ir nodrošināt visu to politikas procesu integrētu pārvaldību, kas ietekmē piekrastes zonu, saskaņoti risinot sauszemes un jūras mijiedarbības jautājumus, lai nodrošinātu piekrastes un jūras teritoriju ilgtspējīgu attīstību; ar šādām stratēģijām tiek nodrošināta pārvaldības vai attīstības lēmumu saskaņota pieņemšana dažādās nozarēs.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. „jūras reģions vai apakšreģions” ir Direktīvas 2008/56/EK 4. pantā minēts jūras reģions un apakšreģions;

3. „jūras reģions vai apakšreģions” ir reģioni, kas minēti Direktīvas 2008/56/EK 4. panta 1. punktā, un apakšreģioni, kas izveidoti, atbilstošā līmenī sadalot minētos reģionus, pamatojoties uz kuriem dalībvalstis var veikt plānošanu attiecīgajā institucionālajā un pārvaldības līmenī.

Pamatojums

Jāveicina apakšreģionu izveidošana atbilstoši valstu pārvaldības struktūrām, lai novērstu administratīvā sloga palielināšanos un kompetenču konfliktus.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. „labs vides stāvoklis ” ir vides stāvokli, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā.

7. „labs vides stāvoklis ” ir vides stāvoklis, kas minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā, ar noteikumu, ka apgabals, ko ietekmē cilvēka darbības, kurām var būt viena vai vairākas attiecīgās direktīvas 3. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās īpašības, aptver gan jūru, gan sauszemi.

Pamatojums

Tas nepieciešams, lai precizētu Direktīvas 2008/56/EK definīciju un varētu ņemt vērā sauszemes piesārņojumu.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts izstrādā un īsteno jūras telpisko plānojumu vai plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju vai stratēģijas. Tos var sagatavot kā atsevišķus dokumentus.

1. Katra dalībvalsts kopīgi ar kompetentajām iestādēm, interešu grupām un iesaistītajām personām izstrādā un īsteno jūras telpisko plānojumu vai plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju vai stratēģijas. Tos var sagatavot kā atsevišķus dokumentus.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis pievērš pienācīgu uzmanību reģionu un apakšreģionu īpatnībām, attiecīgajām nozaru darbībām, jūras ūdeņiem un attiecīgajām piekrastes zonām, kā arī iespējamajai klimata pārmaiņu ietekmei.

3. Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis ņem vērā reģionu, apakšreģionu un jo īpaši tālāko reģionu īpatnības, attiecīgās pašreizējās un turpmākās nozaru darbības, attiecīgos jūras ūdeņus un piekrastes zonas, to mijiedarbību, kā arī iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

5. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās izmanto ekosistēmu pieeju, lai atvieglotu konkurējošu nozaru darbību līdzāspastāvēšanu un jūras ūdeņos un piekrastes zonās novērstu konfliktus starp šādām darbībām, un to mērķis ir palīdzēt:

Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās izmanto ekosistēmu pieeju, kas vienlīdzīgi veicina visus trīs ilgtspējīgas attīstības pīlārus (vide, sociālā joma un ekonomika), ņem vērā sauszemes un jūras mijiedarbību, atvieglo jūras ūdeņos un piekrastes zonās konkurējošu nozaru darbību līdzāspastāvēšanu un saderību, kā arī novērš to konfliktus un paredz sekmēt šādus ES mērķus:

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

(a) nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu, alternatīvu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) sekmēt jūras transporta attīstību un nodrošināt efektīvus un rentablus kuģošanas maršrutus visā Eiropā, tostarp ostu pieejamību un transporta drošību;

(b) sekmēt jūras transporta attīstību, nodrošināt efektīvus un rentablus kuģošanas maršrutus visā Eiropā, tostarp jūras maģistrāles, ostu pieejamību un transporta drošību, savienot salu reģionus un sekmēt savienojumus starp sauszemi un jūru;

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) veicināt ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi zvejniecības un akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

(c) veicināt ilgtspējīgu attīstību, izaugsmi un ieguldījumus zvejniecības nozarē, tostarp mazapjoma un rūpnieciskās zvejniecības nozarē, un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zvejniecības nozarē un akvakultūras nozarē, saglabāt apgabalus, kas ir ļoti atkarīgi no šīm darbībām un tradicionāli tās izmanto, un sekmēt nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) veicināt jūras un piekrastes teritoriju sociālekonomisko ilgtspēju, to vēsturiskā un kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēt ilgtspējīgu darbību, piemēram, tūrisma attīstību, padarot tās mazāk atkarīgas no sezonas;

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, kā arī dabas resursu pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu jūras piesārņošanas riskus;

(d) nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, kā arī ekosistēmu un dabas resursu aizsardzību un racionālu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu jūras piesārņošanas riskus;

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

5. pants – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) nodrošināt piekrastu un jūras teritoriju izturētspēju pret klimata pārmaiņām.

(e) nodrošināt piekrastu un jūras teritoriju izturētspēju pret klimata pārmaiņām, prognozējot klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz ģeoloģiskajiem, meteoroloģiskajiem, bioloģiskajiem, migrācijas un citiem aspektiem šajās teritorijās.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) radīt apstākļus sadarbībai starp dažādu dalībvalstu krasta apsardzēm, paredzot Eiropas krasta apsardzes izveidi nākotnē.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) jābūt savstarpēji saskaņotām, ja vien tās nav integrētas;

(a) jābūt savstarpēji saskaņotām, ja vien tās nav integrētas, tādējādi nodrošinot interešu grupu un personu līdzdalību saskaņā ar 9. pantu;

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) jābūt izstrādātām, tās saskaņojot ar ieinteresētajām personām, kompetentajām iestādēm un attiecīgo sabiedrības daļu;

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) jānodrošina efektīva pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī valstu iestādēm un ieinteresētajām personām konkrētajās nozaru politikas jomās;

(b) saskaņā ar 12. pantu jānodrošina efektīva pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī attiecīgajām iestādēm, tostarp personām un ieinteresētajām personām konkrētajās nozaru politikas jomās, un arī jānorāda struktūras un tīkli, kas ir jāizveido vai jāpilnveido;

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) jānosaka, kāda ir jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pārrobežu ietekme uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, kā arī uz saistītajām piekrastes zonām, un ar šo ietekmi saistītie jautājumi jārisina sadarbībā ar šo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 13. pantu.

(c) jānosaka, kāda ir jūras telpisko plānojumu, jūras satiksmes drošības pasākumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pārrobežu ietekme uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, kā arī uz saistītajām piekrastes zonām, un ar šo ietekmi saistītie jautājumi jārisina sadarbībā ar šo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 13. pantu.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus, jūras telpiskajos plānojumos iekļauj vismaz to jūras ūdeņu kartējumu, kuros noteikts visu attiecīgo jūras darbību faktiskais un iespējamais sadalījums telpā un laikā.

1. Lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus, jūras telpiskajos plānojumos iekļauj vismaz to jūras ūdeņu un sauszemes un jūras mijiedarbības kartējumu, kurā noteikts visu attiecīgo izmantojumu un cilvēka darbību faktiskais un iespējamais sadalījums telpā un laikā.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Lai veiktu efektīvu un visaptverošu jūras telpisko plānošanu, dalībvalstīm jāņem vērā visas attiecīgās darbības, kas ir to kompetencē. Tādēļ dalībvalstis ņem vērā arī šādas darbības, bet neaprobežojas ar tām:

 

(a) izrakteņu vai pildvielu ieguve;

 

(b) patvēruma vietas;

 

(c) jūrniecības mantojums;

 

(d) tūrisma vietas un peldvietas;

 

(e) airēšana un burāšana;

 

(f) novadīšanas apgabali;

 

(g) applūstošas teritorijas;

 

(h) apdzīvotās teritorijas un pilsētu centri;

 

(i) objekti un infrastruktūra izejvielu ieguvei no jūras dibena;

 

(j) zivju krājumu atjaunošanas apgabali;

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) jūras transporta ceļi;

(c) ostas, jūras transporta ceļi un cita jūras transporta infrastruktūra un darbi;

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – e un f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) zvejas apgabali;

(e) zvejas, akvakultūras, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zvejas un aļģu audzēšanas apgabali un to attīstības potenciāls;

(f) zivju audzēšanas objekti jūrā;

 

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) zvejniecība un akvakultūra;

(d) zvejniecība, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zvejniecība un akvakultūra;

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Lai īstenotu efektīvu un visaptverošu integrēto piekrastes teritorijas pārvaldību, dalībvalstīm jāņem vērā visas attiecīgās darbības, kas ir to kompetencē. Tādēļ dalībvalstis ņem vērā arī šādas darbības, bet neaprobežojas ar tām:

 

(a) atpūtas infrastruktūras un atpūtas darbības attīstīšana;

 

(b) teritorijas, ko apdraud plūdi;

 

(c) padziļināšanas un novadīšanas apgabali;

 

(d) tūrisms, peldēšanās un atpūtas darbības;

 

(e) jūrniecības mantojums;

 

(f) valstu krasta apsardžu dažādās funkcijas ar mērķi nākotnē izveidot Eiropas krasta apsardzi;

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas visām ieinteresētajām pusēm, sākot jau ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādes sākumposmu.

1. Dalībvalstis nodrošina iespējas jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādē apspriesties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp interešu grupām un plašu sabiedrību.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka par plānojumu un stratēģiju projektiem notiek apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm, un attiecīgo sabiedrības daļu, un ka šīs personas var iepazīties ar rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami.

2. Sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka par plānojumu un stratēģiju projektiem tiek laicīgi informētas un apspriešanās procesā iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas un iestādes, interešu grupas un attiecīgās sabiedrības daļas pārstāvji, tostarp reģionālās konsultatīvās padomes, un ka šīs personas var iepazīties ar rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Veidojot sabiedriskās apspriešanas pasākumus, dalībvalstis rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis organizē jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādei nepieciešamo labāko pieejamo datu vākšanu un informācijas apmaiņu.

1. Dalībvalstis organizē jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādei nepieciešamo labāko un jaunāko pieejamo datu vākšanu un informācijas apmaiņu, izmantojot Eiropas Zvejniecības kontroles aģentūras un vides vai citu tādu aģentūru palīdzību, kuru rīcībā varētu būt atbilstīga informācija.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) to dalībvalstu kompetento iestāžu īpašu tīklu, kuru darbība saistīta ar attiecīgo jūras reģionu un/vai apakšreģionu.

(b) to dalībvalstu kompetento iestāžu īpašu tīklu, kuru darbība saistīta ar attiecīgo piekrastes zonu, jūras reģionu un/vai apakšreģionu.

 

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kuru piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar trešās valsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, dara visu iespējamo, lai savus jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas koordinētu ar trešo valsti jūras reģionā vai apakšreģionā un attiecīgajā piekrastes zonā.

Dalībvalstis, kuru piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar trešās valsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, sagatavojot savus jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, ņem vērā līdzīgus plānojumus un stratēģijas, ko pieņēmusi trešā valsts attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā un piekrastes zonā, lai tādējādi novērstu konfliktus, īstenojot sadarbības iniciatīvas, kuras pienācīgi veicina un atbalsta Savienība.

 

Komisija aktīvi atbalsta dialogu ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iepriekš minēto plānojumu un stratēģiju saskaņošanu.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija iesniedz progresa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, informējot par progresu šīs direktīvas īstenošanā.

3. Komisija iesniedz progresa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, informējot par progresu šīs direktīvas īstenošanā, ne vēlāk kā divus gadus pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16. pants

svītrots

Īstenošanas akti

 

1. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par:

 

(a) direktīvas 10. pantā minēto datu pārvaldības darbības specifikācijām, ar nosacījumu, ka tās nav noteiktas citos ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā 2007/2/EK vai Direktīvā 2008/56/EK, un tās attiecas uz:

 

– datu apmaiņu un saistību ar pašreizējiem datu pārvaldības un vākšanas procesiem; un

 

(b) darbības posmiem un ziņošanu par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām attiecībā uz:

 

– tādu ziņošanas pienākumu saskaņotību ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kuri noteikti saskaņā ar šo direktīvu,

 

– uzraudzības un pārskatīšanas cikliem,

 

– pārrobežu sadarbības kārtību,

 

– sabiedrisko apspriešanu.

 

2. Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Īstenošanas akti

 

1. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par šīs direktīvas 15. pantā minēto ziņojumu izstrādes darbības posmiem.

 

2. Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Direktīvas 4. panta 1. punktā minētos jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas izstrādā 36 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

4. Direktīvas 4. panta 1. punktā minētos jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas izstrādā 36 mēnešu laikā pēc normatīvo un administratīvo aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

1. pielikums – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Reģionālā vai apakšreģionālā koordinācija – jāiesniedz kopsavilkums par mehānismiem, kas izveidoti koordinācijas nodrošināšanai to dalībvalstu starpā, kuru ūdeņi, uz ko attiecas šī direktīva, ietilpst vienā jūras reģionā vai apakšreģionā.

(5) Reģionālā vai apakšreģionālā koordinācija — jāiesniedz kopsavilkums par mehānismiem, kas izveidoti koordinācijas nodrošināšanai to dalībvalstu starpā, kuru ūdeņi, uz ko attiecas šī direktīva, ietilpst vienā piekrastes zonā, jūras reģionā vai apakšreģionā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība

Atsauces

COM(2013)0133 – C7-0065/2013 – 2013/0074(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

15.4.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

15.4.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Isabelle Thomas

9.4.2013

Izskatīšana komitejā

11.7.2013

5.9.2013

 

 

Pieņemšanas datums

17.10.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Chris Davies, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jim Higgins, George Lyon, Antolín Sánchez Presedo

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Da Graça Carvalho, María Auxiliadora Correa Zamora, Francisco José Millán Mon, Bart Staes


PROCEDŪRA

Virsraksts

Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība

Atsauces

COM(2013)0133 – C7-0065/2013 – 2013/0074(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.3.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

15.4.2013

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

15.4.2013

ENVI

15.4.2013

ITRE

15.4.2013

REGI

15.4.2013

 

AGRI

15.4.2013

PECH

15.4.2013

PETI

15.4.2013

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

EMPL

17.4.2013

ITRE

30.5.2013

REGI

29.5.2013

AGRI

10.4.2013

 

PETI

2.7.2013

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Gesine Meissner

19.3.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

5.9.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Michael Cramer, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Franco Frigo, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Giommaria Uggias, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Jacob Bicep, Spyros Danellis, Michel Dantin, Markus Ferber, Zita Gurmai, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Geoffrey Van Orden, Bernadette Vergnaud

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Traian Ungureanu

Iesniegšanas datums

13.11.2013

Juridisks paziņojums - Privātuma politika