ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā
14.11.2013 - (COM(2013)0236 – C7‑0114/2013 – 2013/0124(COD)) - ***I
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Edit Bauer
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā
(COM(2013)0236 – C7‑0114/2013 – 2013/0124(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0236),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 46. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0114/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 19. septembra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0386/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir ES pilsoņu pamatbrīvība, kas kā viens no Savienības iekšējā tirgus balstiem ir nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā. Tās īstenošana ir precizēta ar Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir garantēt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto tiesību pilnīgu īstenošanu. |
(1) Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir ES pilsoņu pamatbrīvība, kas kā viens no Savienības iekšējā tirgus balstiem ir nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā. Tās īstenošana ir precizēta ar Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir garantēt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto tiesību pilnīgu īstenošanu, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK27a 2. panta 2. punktā. Ir būtiski nodrošināt, ka, īstenojot šo pamatbrīvību, vienmēr tiek ņemts vērā sieviešu un vīriešu līdztiesības princips un iespēju vienlīdzības veicināšana visā Savienībā. |
|
|
______________ |
|
|
27a Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un pastāvīgi dzīvot dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvu 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.). |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Turklāt darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir arī būtisks elements patiesa Savienības darba tirgus izveidē, dodot iespēju darba ņēmējiem pārvietoties no reģioniem ar augstu bezdarba līmeni uz reģioniem, kuros ir vērojams darbaspēka trūkums, palīdzot lielākam skaitam cilvēku atrast darba vietas, kas ir labāk piemērotas viņu prasmēm, un novēršot nepilnības darba tirgū. |
(2) Turklāt darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir arī būtisks elements patiesa Savienības darba tirgus izveidē, dodot iespēju darba ņēmējiem pārvietoties uz reģioniem, kuros ir vērojams darbaspēka trūkums vai kuros ir lielākas darba iespējas, palīdzot lielākam skaitam cilvēku atrast darba vietas, kas ir labāk piemērotas viņu prasmēm, un novēršot nepilnības darba tirgū. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība katram pilsonim dod tiesības brīvi pārvietoties uz citu dalībvalsti, lai strādātu, un šajā nolūkā uzturēties tajā. Šī brīvība aizsargā pilsoņus pret diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba nosacījumiem, nodrošinot pret viņiem vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar attiecīgās uzņēmējdalībvalsts pilsoņiem. Jānorāda, ka pārvietošanās brīvība atšķiras no pakalpojumu sniegšanas brīvības, kura ietver uzņēmumu tiesības sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, uz kuru uzņēmumi uz laiku var nosūtīt (“norīkot”) savus darbiniekus, lai tur veiktu minēto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo darbu. |
(3) Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība katram pilsonim dod tiesības brīvi pārvietoties uz citu dalībvalsti, lai strādātu, un šajā nolūkā uzturēties tajā. Šī brīvība aizsargā pilsoņus pret diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba nosacījumiem, tostarp atlaišanu, nodokļu un sociālajām priekšrocībām, ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem nodrošinot pret viņiem vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar attiecīgās uzņēmējdalībvalsts pilsoņiem. Šādas tiesības bez diskriminācijas būtu jānodrošina pastāvīgajiem, sezonas un pārrobežu darba ņēmējiem, kuru darbavieta un dzīvesvieta atrodas dažādās dalībvalstīs, un tiem, kuru darbību mērķis ir pakalpojumu sniegšana (”ES darba ņēmējs”). Jānorāda, ka pārvietošanās brīvība atšķiras no pakalpojumu sniegšanas brīvības, kura ietver uzņēmumu tiesības sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, uz kuru uzņēmumi uz laiku var nosūtīt (“norīkot”) savus darbiniekus, lai tur veiktu minēto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo darbu. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Attiecībā uz darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā ir paredzētas būtiskas tiesības šīs pamatbrīvības īstenošanai, kuras precizētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulā (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā28. |
(4) Darba ņēmēju brīva pārvietošanās būtiski ietekmē ES darba ņēmēju un viņu partneru ģimenes dzīvi, kā arī izglītības un profesionālo izvēli. Attiecībā uz ES darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā ir paredzētas būtiskas tiesības šīs pamatbrīvības īstenošanai, kuras precizētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulā (ES) Nr. 492/201128 un Direktīvā 2004/38/EK. Piemērojot Regulu (ES) Nr. 492/2011, Direktīvu 2004/38/EK un šo direktīvu, dalībvalstis nedrīkstu diskriminēt ES darba ņēmējus un viņu ģimenes locekļus Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā uzskaitīto iemeslu, tostarp dzimumorientācijas, dēļ. |
|
_____________ |
______________ |
|
28 OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp. |
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina dažādu juridisku partnerību un no tām izrietošo tiesību savstarpēja atzīšana, lai novērstu diskrimināciju migrējošo darba ņēmēju dzimumorientācijas vai personiskās izvēles dēļ. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas to personu tiesības, kuras adoptē bērnus, lai šīm personām neliegtu pārcelties uz citu dalībvalsti darba nolūkos. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Tomēr efektīva darba ņēmēju pārvietošanās brīvības īstenošana vēl joprojām ir nopietna problēma, un daudzi darba ņēmēji bieži vien nav informēti par savām tiesībām uz brīvu pārvietošanos. Tie joprojām cieš no diskriminācijas pilsonības dēļ, pārvietojoties Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādēļ pastāv plaisa starp tiesību aktu noteikumiem un to piemērošanu praksē, kura ir jānovērš. |
(5) Tomēr efektīva darba ņēmēju pārvietošanās brīvības īstenošana vēl joprojām ir nopietna problēma, un daudzi darba ņēmēji, darba devēji un valsts pārvaldes iestādes bieži vien nav informēti par ES darba ņēmēju tiesībām uz brīvu pārvietošanos. ES darba ņēmēji joprojām cieš no diskriminācijas pilsonības dēļ, savukārt pārrobežu darba ņēmēji cieš no diskriminācijas dzīvesvietas dēļ, pārvietojoties Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādēļ pastāv plaisa starp tiesību aktu noteikumiem un to piemērošanu praksē, kura ir jānovērš. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Komisija 2010. gada jūlijā paziņojumā “No jauna apstiprinot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību — tiesības un svarīgākās norises”29 norādīja, ka tā pētīs veidus, kā apmierināt jaunās vajadzības un (īpaši ievērojot jaunus mobilitātes veidus) risināt problēmas, ar kurām saskaras ES migrējošie darba ņēmēji un šo personu ģimenes locekļi, un tā izskatīs iespējas, kā veicināt un uzlabot mehānismus, kas paredzēti, lai efektīvi piemērotu vienlīdzības principu attieksmē pret ES migrējošajiem darba ņēmējiem un šo personu ģimenēm, tiem izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. |
(6) Komisija 2010. gada jūlijā paziņojumā “No jauna apstiprinot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību — tiesības un svarīgākās norises”29 norādīja, ka tā pētīs veidus, kā apmierināt jaunās vajadzības un (īpaši ievērojot jaunus mobilitātes veidus) risināt problēmas, ar kurām saskaras ES darba ņēmēji un šo personu ģimenes locekļi, un tā izskatīs iespējas, kā veicināt un uzlabot mehānismus, kas paredzēti, lai efektīvi piemērotu vienlīdzības principu attieksmē pret ES migrējošajiem darba ņēmējiem un šo personu ģimenēm, tiem izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. |
|
_______________ |
_____________ |
|
29 COM(2010) 373, galīgā redakcija, 13.7.2010. |
29 COM(2010) 373, galīgā redakcija, 13.7.2010. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Eiropas Parlaments 2011. gada 15. decembrī pieņēma rezolūciju par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, kurā tas skaidri prasīja īstenot pasākumus, ar kuriem Savienības pilsoņiem nodrošinātu šo tiesību piemērošanu, kas nāktu par labu Savienībai kopumā, kā arī tiktu paātrināta vienotā tirgus izveides pabeigšana un Savienības darba tirgus izveide. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Komisija 2010. gada 27. oktobra 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai”30 konstatēja, ka Savienības tiesību atšķirīga un nepareiza piemērošana brīvas pārvietošanās jomā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ar ko Savienības pilsoņi sastopas, efektīvi īstenojot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Attiecīgi Komisija paziņoja par savu nodomu rīkoties, lai “veicinātu ES pilsoņu un viņu trešo valstu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos, stingri īstenojot ES noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz diskriminācijas aizliegumu, veicinot paraugprakses pārņemšanu, vairojot zināšanas par ES noteikumiem un uzlabojot informācijas izplatīšanu ES pilsoņiem par viņu tiesībām brīvi pārvietoties” (2010. gada ziņojuma par ES pilsonību 15. pasākums). |
(7) Komisija 2010. gada 27. oktobra 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai”30 konstatēja, ka Savienības tiesību atšķirīga un nepareiza piemērošana brīvas pārvietošanās jomā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ar ko Savienības pilsoņi sastopas, efektīvi īstenojot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Citās dalībvalstīs iegūtas kvalifikācijas neatzīšana arī ir šķērslis. Attiecīgi Komisija paziņoja par savu nodomu rīkoties, lai “veicinātu ES pilsoņu un viņu trešo valstu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos, stingri īstenojot ES noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz diskriminācijas aizliegumu, veicinot paraugprakses pārņemšanu, vairojot zināšanas par ES noteikumiem un uzlabojot informācijas izplatīšanu ES pilsoņiem par viņu tiesībām brīvi pārvietoties” (2010. gada ziņojuma par ES pilsonību 15. pasākums) un par attiecīgiem citu tiesību aktu noteikumiem. Turklāt Komisija 2013. gada ziņojumā par ES pilsonību5 pievērsa uzmanību nepieciešamībai atcelt administratīvos šķēršļus un vienkāršot procedūras ES pilsoņiem, kuri dzīvo, strādā un ceļo Savienībā. Neatņemamai šā procesa daļai vajadzētu būt nediskriminējošai piekļuvei instrumentiem, kas veicina pilsoņu iespējas izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties. |
|
|
__________________ |
|
30 COM(2010)603 |
30 COM(2010)603. |
|
|
30a COM(2013)0269. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Komisija 2012. gada 18. aprīļa nodarbinātības tiesību aktu kopumā (Komisijas paziņojums “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”)31 paziņoja par nodomu “izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai atbalstītu mobilos darba ņēmējus (informācija un padoms) to tiesību izmantošanā, kas izriet no Līguma un Regulas Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā”. |
(8) Komisija 2012. gada 18. aprīļa nodarbinātības tiesību aktu kopumā (Komisijas paziņojums “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”)31 paziņoja par nodomu “izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai atbalstītu mobilos darba ņēmējus (informācija un padoms) to tiesību izmantošanā, kas izriet no Līguma un Regulas Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā” un mudināja dalībvalstis veicināt informētību par tiesībām un šo tiesību pieejamību, kas ir piešķirtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz diskriminācijas novēršanu, dzimumu līdztiesību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, un darīt pieejamas un veicināt ES pilsoņu iespējas ieņemt publiskā sektora amatus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. Komisija arī mudināja dalībvalstis nodrošināt pilnīgu Direktīvas 2006/54/EK piemērošanu attiecībā uz iespēju vienlīdzības principa īstenošanu un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem saistībā ar nodarbinātību un profesiju. |
|
_________________ |
______________ |
|
31 COM(2012) 173 final, 18.4.2012. |
31 COM(2012) 173 final, 18.4.2012. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Piemērota un efektīva piemērošana un izpilde ir darba ņēmēju tiesību aizsardzības pamatelementi, savukārt nepienācīga izpilde mazina šajā jomā piemērojamo Savienības tiesību aktu efektivitāti. |
(9) Piemērota, efektīva Eiropas tiesību aktu un izpildes pasākumu piemērošana, kā arī informētība par tiesībām ir darba ņēmēju tiesību aizsardzības un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas pamatelementi, savukārt nepienācīga Līguma 45. panta un Regulas (ES) Nr. 492/2011 izpilde mazina šajā jomā piemērojamo Savienības tiesību aktu efektivitāti un apdraud ES darba ņēmēju tiesības un aizsardzību. Šajā ziņā Savienībai būtu jārīkojas saskaņoti, tiesību aktos novēršot iespēju apiet noteikumus. Tiesību aktos būtu jāievēro gan darba devēja, gan darba ņēmēja tiesības un pienākumi. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Turklāt, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ir vajadzīga efektīvāka un vienotāka to tiesību piemērošana, kuras ar Savienības noteikumiem piešķirtas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. |
(10) Turklāt, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ir vajadzīga efektīvāka un vienotāka to tiesību piemērošana, kuras ar Savienības noteikumiem piešķirtas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā, nesadrumstalojot attiecīgās grupas. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Būtu jāuzlabo Savienības noteikumu piemērošana un pārraudzība brīvas pārvietošanās jomā, lai nodrošinātu darba ņēmēju labāku informētību par savām tiesībām, lai viņiem palīdzētu un viņus aizsargātu, īstenojot šīs tiesības, un lai apkarotu iespējamību, ka valsts iestādes un publiskā vai privātā sektora darba devēji šos noteikumus varētu apiet. |
(11) Būtu jāuzlabo Savienības noteikumu piemērošana un pārraudzība darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā, lai nodrošinātu darba ņēmēju, darba devēju un to pārstāvju, kā arī valsts pārvaldes iestāžu labāku informētību par brīvas pārvietošanās tiesībām, lai palīdzētu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem un viņus aizsargātu, īstenojot šīs tiesības, un lai apkarotu iespējamību, ka valsts iestādes un publiskā vai privātā sektora darba devēji šos noteikumus varētu apiet. Šajā saistībā dalībvalstīm vajadzētu arī pievērst uzmanību pastiprinātas mobilitātes sekām, piemēram, intelektuālā darbaspēka un jauniešu emigrācijai. Šajā ziņā konsekventi būtu jāīsteno un jāpārrauga Padomes Direktīva 91/533/EEK31a. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz darba ņēmējiem informācija par viņu tiesībām. |
|
|
_________________ |
|
|
31a Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991.,32. lpp.). |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(11a) Lai pilnībā izmantotu darba tirgu un veicinātu ES pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju mobilitāti, Komisijai būtu jāapsver iespēja ieviest izvēles, brīvprātīgu, individuālu un kopēju “29. režīmu”, ar ko papildināt valstu sociālās drošības sistēmas. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Lai nodrošinātu, ka pamatnoteikumi par darba ņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties nodarbinātības nolūkā tiek pareizi piemēroti un pārraudzītu atbilstību tiem, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai darba ņēmējus aizsargātu gan pret diskrimināciju pilsonības dēļ, gan pret jebkādiem nepamatotiem šķēršļiem šo tiesību īstenošanā. |
(12) Lai nodrošinātu, ka pamatnoteikumi par darba ņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties un vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības nolūkā tiek pareizi piemēroti, un lai pārraudzītu atbilstību tiem, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai ES darba ņēmējus aizsargātu gan pret diskrimināciju pilsonības dēļ, gan pret jebkādiem nepamatotiem šķēršļiem šo tiesību īstenošanā, tostarp pret dubultu aplikšanu ar nodokļiem. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13a) Saskaņā ar daudziem Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem31b atkāpes no darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pamatprincipa, pamatojoties uz LESD 45. panta 4. punkta, būtu jāattiecina tikai uz amatiem, kas saistīti ar tiešu vai netiešu pilnvaru pildīšanu, kuras piešķirtas ar valsts tiesību aktiem, un uz pienākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt valsts vispārējās intereses. Dalībvalstīm būtu jānorāda, kādi darbi saskaņā ar LESD 45. panta 4. punktu tiek rezervēti tikai attiecīgo valstu valstspiederīgajiem. |
|
|
__________________ |
|
|
31b Piemēram, lieta C-225/85, Komisija pret Itāliju [1987], Recueil 2625; lieta C-47/02, Albert Anker un citi pret Vācijas Federatīvo Republiku, [2003] Recueil, I-10471; lieta C-149/79 Komisija pret Beļģiju, [1980] Recueil I-03881. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Šajā saistībā to darba ņēmēju rīcībā, kuri bijuši pakļauti diskriminācijai pilsonības dēļ vai jebkādam nepamatotam ierobežojumam, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, vajadzētu būt atbilstošiem un efektīviem tiesību aizsardzības un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Ja dalībvalstīs paredzētas tikai administratīvās procedūras, dalībvalstis nodrošina, ka ikvienu administratīvo lēmumu var apstrīdēt tiesā Hartas 47. panta nozīmē. |
(14) Šajā saistībā tiem ES darba ņēmējiem, kuri bijuši pakļauti diskriminācijai pilsonības dēļ vai jebkādam nepamatotam ierobežojumam, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, ir jānodrošina atbilstoši un efektīvi tiesību aizsardzības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar kuriem nodrošināt reālu un efektīvu tiesisko aizsardzību, ietverot pasākumus, kam būtu īsteni preventīva ietekme uz darba devēju. Ja dalībvalstīs paredzētas tikai administratīvās procedūras, dalībvalstis nodrošina, ka ikvienu administratīvo lēmumu var apstrīdēt tiesā Hartas 47. panta nozīmē. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādu tiesas vai administratīvo procedūru kontekstā darba devēji neattur darba ņēmējus no viņu tiesību izmantošanas. Dalībvalstīm saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi būtu arī jānodrošina, ka ir ieviesti nepieciešamie mehānismi, ar kuriem nodrošinātu, ka darba ņēmēji var pieprasīt un saņemt pienācīgu kompensāciju saistībā ar viņiem nodarīto kaitējumu. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzības līmeni, apvienībām un juridiskajām personām vajadzētu būt tiesīgām iesaistīties tiesvedībā, kā to nosaka dalībvalstis, ikviena cietušā vārdā vai viņu atbalstot, neskarot attiecīgās valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās. |
(15) Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzības līmeni, arodbiedrībām, apvienībām, organizācijām vai citām attiecīgajām juridiskajām personām, kas ir spējīgas pārstāvēt darba ņēmēju juridiskās vai kolektīvās intereses, vajadzētu būt tiesīgām saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi iesaistīties tiesvedībā ikviena cietušā vārdā vai viņu atbalstot, neskarot attiecīgās valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās. Dalībvalstis būtu jāmudina īstenot Komisijas 2013. gada 11. jūnija ieteikumu par vienotiem principiem kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu darbībai dalībvalstīs izlīguma un kompensācijas panākšanai saistībā ar Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību pārkāpumiem, kā arī jāmudina sekmēt šo mehānismu darbību, lai efektīvi aizsargātu darba ņēmējus. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru32 šīs direktīvas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā paredzētajiem termiņiem vajadzētu būt tādiem, kas pārāk neapgrūtina vai nepadara par praktiski neiespējamu ar Savienības tiesību aktiem piešķirto tiesību īstenošanu. |
(16) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru32 šīs direktīvas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā paredzētajiem termiņiem vajadzētu būt tādiem, kas pārāk neapgrūtina vai nepadara par praktiski neiespējamu ar Savienības tiesību aktiem piešķirto tiesību īstenošanu. Gadījumā, ja ir pierādījumi, ka ar Savienības tiesību aktiem piešķirto tiesību īstenošana tiek apzināti kavēta, būtu jāpiemēro atbilstīgas sankcijas. |
|
_______________ |
______________ |
|
32 2000. gada 16. maija spriedums lietā C-78/98 Preston, Krājums, 2000, I-03201. lpp. |
32 2000. gada 16. maija spriedums lietā C-78/98 Preston, Krājums, 2000, I-03201. lpp. |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Aizsardzība pret diskrimināciju pilsonības dēļ tiktu nostiprināta, ja katrā dalībvalstī būtu organizācijas, kuru kompetencē ir vienlīdzīgas attieksmes veicināšana, ar pilsoņu lietām saistītu problēmu analīze, iespējamo risinājumu izpēte un konkrētas palīdzības nodrošināšana Savienības darba ņēmējiem, kas īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. |
(17) Aizsardzība pret diskrimināciju pilsonības dēļ tiktu nostiprināta, ja katrā dalībvalstī būtu neatkarīgas un efektīvas organizācijas, kuru kompetencē ir vienlīdzīgas attieksmes veicināšana, ar pilsoņu lietām saistītu problēmu analīze, iespējamo risinājumu izpēte un konkrētas palīdzības nodrošināšana ES darba ņēmējiem, kas īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos.
|
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Katras dalībvalsts ziņā ir izlemt, vai šīs direktīvas 5. pantā minētos uzdevumus uzticēt iestādei, kas jau nodarbojas ar visdažādāko diskriminācijas veidu apkarošanu. Ja 5. pantā minētie uzdevumi tiks veikti, paplašinot jau izveidotas iestādes vai struktūras pilnvaras, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka šādai iestādei vai struktūrai tiek piešķirti pietiekami līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai panāktu, ka necieš šo iestāžu vai struktūru līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
(18) Dalībvalstis tiek mudinātas šīs direktīvas 5. pantā minētos uzdevumus uzticēt jau izveidotai līdztiesības veicināšanas iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2000/43/EK 13. pantu vai nodarbojas ar visdažādāko diskriminācijas veidu apkarošanu. Ja 5. pantā minētie uzdevumi tiks veikti, paplašinot jau izveidotas iestādes vai struktūras pilnvaras, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka šādai iestādei vai struktūrai tiek piešķirti pietiekami papildu līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai panāktu, ka efektīvi un atbilstoši tiek pildītas visas attiecīgās iestādes funkcijas un jo īpaši — necieš šo iestāžu vai struktūru līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18a) Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas izveidot Eiropas nacionālo kontaktpunktu tīklu, lai apmainītos ar labāko praksi un uzlabotu dalībvalstu sadarbību nolūkā veicināt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18b) Struktūras, iestādes un valstu kontaktpunkti tiek mudināti sadarboties ar tām iestādēm un organizācijām, kuru pienākums ir veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/200432b paredzētos koordinēšanas pasākumus. Attiecīgā gadījumā tām arī būtu jāsadarbojas ar darba inspekcijām. |
|
|
______________ |
|
|
32b Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(19) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veicināta sinerģija ar Savienības līmenī jau esošiem informācijas un atbalsta rīkiem un ka šajā nolūkā jau pastāvošās vai jaunās struktūras vai iestādes ir informētas, izmanto un sadarbojas ar esošajiem informācijas un palīdzības dienestiem, piemēram, “Tava Eiropa”, SOLVIT, EURES, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un vienas pieturas aģentūrām. |
(19) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veicināta sinerģija ar Savienības līmenī jau esošiem informācijas un atbalsta rīkiem un ka šajā nolūkā jau pašreizējās vai jaunās struktūras vai iestādes ir informētas, izmanto un sadarbojas ar esošajiem informācijas un palīdzības dienestiem, piemēram, “Tava Eiropa”, SOLVIT, EURES, ietverot EURES pārrobežu partnerības, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un vienas pieturas aģentūrām. Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu arī jānodrošina sadarbība ar pašreizējiem informācijas un palīdzības dienestiem, kuru darbību nodrošina sociālie partneri, apvienības, organizācijas vai citas attiecīgās juridiskās personas, piemēram, darba inspekcijas. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(20) Dalībvalstīm būtu jāveicina dialogs ar nevalstiskajām organizācijām un starp sociālajiem partneriem, lai novērstu un apkarotu dažādus diskriminācijas veidus pilsonības dēļ. |
(20) Dalībvalstīm būtu jāveicina dialogs ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām, lai novērstu un apkarotu dažādus diskriminācijas veidus pilsonības dēļ. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(21) Dalībvalstīm būtu jādara informācija par nodarbinātības noteikumiem plaši pieejama pārējo dalībvalstu darba ņēmējiem, darba devējiem un citām ieinteresētajām personām. |
(21) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka informācija par jautājumiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un šajā direktīvā paredzēto tiesību īstenošana ir plašāk pieejama pārējo dalībvalstu darba ņēmējiem, darba devējiem, arodbiedrībām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(21a) Dalībvalstīm pēc pieprasījuma būtu jāsniedz informācija par tiesībām brīvi pārvietoties tiem savas valsts pilsoņiem, kuri šīs tiesības vēlas izmantot. Veicinot informācijas pastāvīgu pieejamību un apmaiņu, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot Eiropas nacionālo kontaktpunktu tīklu. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(22) Dalībvalstīm būtu jānosaka, kādā veidā darba devējiem, darba ņēmējiem un citiem iedzīvotājiem varētu sniegt viegli pieejamu un būtisku informāciju par šīs direktīvas noteikumiem un Regulas (ES) Nr. 492/2011 attiecīgajiem noteikumiem. Šai informācijai arī vajadzētu būt viegli pieejamai “Tava Eiropa” un EURES vietnēs. |
(22) Dalībvalstīm būtu jānosaka, kādā veidā darba devējiem, darba ņēmējiem, arodbiedrībām un citām ieinteresētajām personām varētu sniegt viegli pieejamu un būtisku informāciju par šīs direktīvas noteikumiem un Regulas (ES) Nr. 492/2011 attiecīgajiem noteikumiem, ietverot informāciju par struktūru vai iestādi, kas saskaņā ar šo direktīvu ir izraudzīta, lai veicinātu, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzīgu attieksmi. Šo informāciju varētu sniegt individuālu konsultāciju veidā, un tai arī vajadzētu būt viegli pieejamai “Tava Eiropa” un EURES vietnēs. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(22a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par Regulas (ES) Nr. 492/2011 un šīs direktīvas piemērošanu atbildīgās amatpersonas ir pienācīgi apmācītas. |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(22b) Lai sekmētu Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību īstenošanu, algas aprēķiniem, ko darba ņēmējiem izsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi, vajadzētu būt pārbaudāmiem un viegli saprotamiem. |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23) Ar šo direktīvu nosaka prasību minimumu, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus. Turklāt dalībvalstis var paplašināt to iestāžu kompetences, kurām uzticēti uzdevumi saistībā ar Savienības migrējošo darba ņēmēju aizsardzību pret diskrimināciju pilsonības dēļ, iekļaujot šo iestāžu pienākumos arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi bez diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras nostiprinātas LESD 21. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā33. Šīs direktīvas īstenošana nedrīkst būt attaisnojums tam, ka pasliktinās katras dalībvalsts līdzšinējā situācija. |
(23) Ar šo direktīvu nosaka prasību minimumu, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus. Turklāt dalībvalstis var paplašināt to iestāžu kompetences, kurām uzticēti uzdevumi saistībā ar ES darba ņēmēju, kas strādā citās dalībvalstīs, aizsardzību pret diskrimināciju pilsonības dēļ, iekļaujot šo iestāžu pienākumos arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi bez diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras nostiprinātas LESD 21. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK33. Šīs direktīvas īstenošana nedrīkst būt attaisnojums tam, ka pasliktinās katras dalībvalsts līdzšinējā situācija. |
|
_______________ |
_______________ |
|
33 OV L 158, 30.4.2004. |
33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 30.04.2004.). |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(24a) Dalībvalstīm būtu arī jāpieņem tiesību akti, noteikumi un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai savas kompetences robežās novērstu jebkāda veida diskrimināciju un šķēršļus vienlīdzīgai attieksmei un pārvietošanās brīvībai. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(27a) Šajā direktīvā ir ņemti vērā dažādie dalībvalstu darba tirgus modeļi, tostarp ar koplīgumiem reglamentētie darba tirgus modeļi. |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi, ar kuriem vienotāk piemēro un īsteno praksē tiesības, kas piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantu un paredzētas 1.–10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulā (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā. |
Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi, ar kuriem vienotāk piemēro un īsteno praksē tiesības, kas piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantu un paredzētas 1.–10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulā (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā, ietverot pierobežas darba ņēmējus un nediskriminējot dzīvesvietas dēļ. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 2. pants – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) nodarbinātības un darba nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu un atlaišanu, |
b) nodarbinātības un darba nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu, kā arī drošību un veselības aizsardzību darbā, |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 2. pants – ba punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ba) nosacījumi par atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšana darbā, |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – d punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
d) dalība arodbiedrībās, |
d) dalība arodbiedrībās, struktūrās, kas atbildīgas par darba koplīgumu slēgšanas sarunām un kolektīviem pasākumiem, un citās ar nodarbinātību saistītās struktūrās, |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – e punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
e) apmācības pieejamība, |
e) apmācības un kvalifikācijas celšanas pieejamība, |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – g punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
g) izglītības pieejamība darba ņēmēju bērniem. |
g) izglītības pieejamība, ietverot pirmsskolas izglītību, |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – ga punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ga) valsts nodarbinātības dienestu pieejamība, ietverot tos, kurus nodrošina privātais sektors, |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – gb punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
gb) pasākumi un programmas integrācijas un mobilitātes veicināšanai. |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, lai visiem darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri uzskata, ka ir cietuši vai cieš tādēļ, ka ir nepamatoti ierobežotas viņu brīvas pārvietošanās tiesības, vai tādēļ, ka viņiem nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī pēc tādu attiecību izbeigšanās, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, būtu pieejamas tiesas un/vai administratīvās procedūras, tostarp samierināšanas procedūras gadījumos, kad dalībvalstis tās uzskata par lietderīgām. |
1. Lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, lai visiem darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri uzskata, ka ir cietuši vai cieš tādēļ, ka ir diskriminēti vai nepamatoti ierobežotas viņu brīvas pārvietošanās tiesības, tostarp piemērota dubulta aplikšana ar nodokļiem, vai tādēļ, ka viņiem nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī pēc tādu attiecību izbeigšanās, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, būtu ieviestas un pieejamas tiesas un/vai administratīvās procedūras, tostarp samierināšanas procedūras gadījumos, kad dalībvalstis tās uzskata par lietderīgām. |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis nodrošina, ka darba ņēmēji, kuri uzsāk tiesas vai administratīvās procedūras, šīs rīcības dēļ nesaskaras ar nelabvēlīgu sava darba devēja attieksmi. |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot valstu noteikumus par šo tiesību īstenošanas termiņiem. Šie termiņi ir tādi, ka tie pārāk neapgrūtina vai nepadara par praktiski neiespējamu ar Savienības tiesību aktiem piešķirto tiesību īstenošanu. |
2. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot valstu noteikumus par šo tiesību īstenošanas termiņiem. Šie termiņi ir tādi, ka tie būtiski neapgrūtina vai nepadara par praktiski neiespējamu ar Savienības tiesību aktiem piešķirto tiesību īstenošanu. |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 4. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Apvienību, organizāciju vai citu juridisko personu rīcība |
Sociālo partneru, apvienību, organizāciju vai citu juridisko personu rīcība |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, darba ņēmēja un viņa ģimenes locekļu vārdā vai darba ņēmēja un viņu ģimenes locekļu atbalstam ar šā darba ņēmēja atļauju drīkst iesaistīties jebkurā tiesas un/vai administratīvā procedūrā, kas paredzēta, lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto tiesību īstenošanu. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka sociālie partneri, apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos, koplīgumos vai valsts praksē noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, darba ņēmēja un viņa ģimenes locekļu vārdā vai darba ņēmēja un viņu ģimenes locekļu atbalstam ar šā darba ņēmēja atļauju, neskarot valsts praksi, vai attiecīgā gadījumā kolektīvo interešu vārdā ir tiesīgi iesaistīties jebkurā tiesas un/vai administratīvā procedūrā, kas paredzēta, lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto tiesību īstenošanu. |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot valstu noteikumus par šo tiesību īstenošanas termiņiem. Šie termiņi ir tādi, ka tie pārāk neapgrūtina vai nepadara par praktiski neiespējamu ar Savienības tiesību aktiem piešķirto tiesību īstenošanu. |
2. Šo pantu piemēro, neskarot valstu noteikumus par šo tiesību īstenošanas termiņiem. Šie termiņi ir tādi, ka tie pārāk neapgrūtina vai nepadara par praktiski neiespējamu ar Savienības tiesību aktiem piešķirto tiesību īstenošanu. |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis izraugās struktūru, iestādi vai iestādes, kuru pienākums ir veicināt, analizēt, pārraudzīt un atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem bez diskriminācijas pilsonības dēļ, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu iestāžu darbību. Šādas iestādes var ietilpt valsts līmeņa aģentūrās, kurām ir līdzīgi mērķi, taču aptver diskrimināciju dažādu iemeslu dēļ. Šajā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka esošajām iestādēm tiek piešķirti pietiekami līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu, ka necieš šo iestāžu līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
1. Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas struktūras vai iestādes, kuru pienākums ir veicināt, analizēt, pārraudzīt un atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem bez diskriminācijas pilsonības dēļ, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu iestāžu darbību. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs struktūras ir pieejamas visiem darba ņēmējiem. Šādas iestādes var ietilpt pašreizējās valsts līmeņa aģentūrās vai iestādēs, kurām ir līdzīgi mērķi, taču aptver diskrimināciju dažādu iemeslu dēļ. Šajā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka esošajām iestādēm tiek piešķirti pietiekami līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu, ka efektīvi un atbilstoši tiek pildītas visas attiecīgās iestādes funkcijas un jo īpaši — necieš šo iestāžu līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka šo iestāžu kompetencē ir šādi uzdevumi: |
2. Dalībvalstis, neskarot valsts uzdevumus, praksi vai kompetenci, ko jau īsteno sociālie partneri, nodrošina, ka šo iestāžu kompetencē ir šādi uzdevumi: |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) neskarot darba ņēmēju vai viņu ģimenes locekļu un 4. pantā minēto apvienību un organizāciju vai citu juridisko personu tiesības, sniegt neatkarīgu juridisku un/vai cita veida palīdzību darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem sūdzību iesniegšanā; |
a) neskarot darba ņēmēju vai viņu ģimenes locekļu un 4. pantā minēto apvienību un organizāciju vai citu juridisko personu tiesības, sniegt saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi bez maksas, aptverot visus attiecīgos valsts darba tiesību aspektus, neatkarīgu juridisku un/vai cita veida palīdzību darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem sūdzību iesniegšanā; |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju pilsonības dēļ; |
b) veikt neatkarīgus apsekojumus un analīzi par diskrimināciju pilsonības dēļ; |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
da) informēt jaunos absolventus un pēdējā mācību gada studentus par viņu tiesībām, strādājot ārvalstīs. |
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka esošās vai jaunizveidotās iestādes ir informētas par tādiem Savienības līmenī esošajiem informācijas un palīdzības dienestiem kā “Tava Eiropa”, SOLVIT, EURES, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls un vienas pieturas aģentūras, un ka tās izmanto to pakalpojumus un sadarbojas ar tiem. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka esošās vai jaunizveidotās iestādes ir informētas par dalībvalstu līmenī esošajiem informācijas un palīdzības dienestiem, izmantojot kontaktpunktus, un par tādiem Savienības līmenī esošajiem informācijas un palīdzības dienestiem kā “Tava Eiropa”, SOLVIT, EURES, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, vienas pieturas aģentūras un Eiropas nacionālo kontaktpunktu tīkls, un ka tās izmanto to pakalpojumus un sadarbojas ar tiem. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā arī nodrošina sadarbību ar pašreizējiem informācijas un palīdzības dienestiem, kuru darbību nodrošina sociālie partneri, apvienības, organizācijas vai citas attiecīgās ieinteresētās juridiskās personas, piemēram, darba inspekcijas. |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Ja 1. un 2. punktā minēto uzdevumu izpilde ir uzticēta vairāk nekā vienai iestādei, dalībvalstis nodrošina, ka pienākumi starp šīm iestādēm tiek pienācīgi sadalīti, lai novērstu kompetenču pārklāšanos vai to trūkumu. |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 6. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dialogs |
Interešu pārstāvība un dialogs |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 6. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis veicina dialogu ar attiecīgām nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem, kam saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses iesaistīties cīņā pret diskrimināciju pilsonības dēļ, lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. |
Dalībvalstis veicina dialogu ar sociālajiem partneriem un attiecīgām nevalstiskām organizācijām, kam saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses iesaistīties cīņā pret diskrimināciju pilsonības dēļ, lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi kopā ar attiecīgajiem jau spēkā esošajiem Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. panta noteikumiem tiek darīti zināmi attiecīgajām personām, izmantojot visus piemērotos līdzekļus visā to teritorijā. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi kopā ar attiecīgajiem jau spēkā esošajiem Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. panta noteikumiem tiek darīti zināmi attiecīgajām personām un jo īpaši darba ņēmējiem un darba devējiem, izmantojot visus piemērotos līdzekļus visā to teritorijā. |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis sniedz skaidru, viegli pieejamu, saprotamu un atjauninātu informāciju par tiesībām, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirtas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. Šai informācijai arī vajadzētu būt viegli pieejamai “Tava Eiropa” un EURES vietnēs. |
2. Dalībvalstis, izmantojot nacionālos kontaktpunktus, sniedz skaidru, bezmaksas, viegli pieejamu, saprotamu, atjauninātu un daudzvalodu informāciju par tiesībām, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirtas attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, un par pieejamās tiesiskās aizsardzības un pārsūdzības līdzekļiem. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek izplatīta lietotājdraudzīgā veidā, viegli pieejamā formātā un tā, lai to saņemtu pēc iespējas lielāks skaits cilvēku. Dalībvalstis arī tiek mudinātas izveidot daudzvalodu tīmekļa vietni, kas veltīta informācijai par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Šai informācijai arī vajadzētu būt viegli pieejamai “Tava Eiropa” un EURES vietnēs.
|
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Dalībvalstis pēc pieprasījuma tiem saviem valstspiederīgajiem, kuri vēlas izmantot tiesības brīvi pārvietoties uz citu dalībvalsti, sniedz skaidru, viegli pieejamu, saprotamu un atjauninātu informāciju par ES darba ņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties. |
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis drīkst noteikt, ka 5. pantā minēto struktūru un iestāžu kompetences attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu, analīzi, pārraudzību un atbalstu bez diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz visiem darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem ietver arī visu to ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi bez diskriminācijas pilsonības dēļ, kuri īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras nostiprinātas LESD 21. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 5. pantā minēto struktūru un iestāžu kompetences attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu, analīzi, pārraudzību un atbalstu bez diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz visiem darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem ietver arī visu to ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi bez diskriminācijas pilsonības dēļ, kuri īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras nostiprinātas LESD 21. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. |
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija ne vēlāk kā divus gadus pēc direktīvas transponēšanas termiņa beigām ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs direktīvas īstenošanu, lai vajadzības gadījumā ierosinātu nepieciešamos grozījumus. |
Komisija ne vēlāk kā divus gadus pēc direktīvas transponēšanas termiņa beigām ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs direktīvas īstenošanu, lai vajadzības gadījumā ierosinātu nepieciešamos grozījumus vai tiesību aktu priekšlikumus. |
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Šajā ziņojumā Komisija īpašu uzmanību pievērš iespējamām grūtībām, ar kādām nolūkā strādāt pastāvīgi vai uz laiku saskaras jaunie absolventi, pārvietojoties Savienības teritorijā. |
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1.b daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Komisija arī analizē konkrētās grūtības, ar kādām saskaras trešo valstu darba ņēmēju laulātie. |
- [1] OV C ... /Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (22.10.2013)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā
(COM(2013)0236 – C7‑0114/2013 – 2013/0124(COD))
Atzinumu sagatavoja: Marije Cornelissen
GROZĪJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir ES pilsoņu pamatbrīvība, kas kā viens no Savienības iekšējā tirgus balstiem ir nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā. Tās īstenošana ir precizēta ar Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir garantēt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto tiesību pilnīgu īstenošanu. |
(1) Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir ES pilsoņu pamatbrīvība, kas kā viens no Savienības iekšējā tirgus balstiem ir nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā. Tās īstenošana ir precizēta ar Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir garantēt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto tiesību pilnīgu īstenošanu. Ir būtiski nodrošināt, ka šajā pamatbrīvībā vienmēr ir ņemts vērā dzimumu līdztiesības princips un iespēju vienlīdzības veicināšana visā Savienībā. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Turklāt darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir arī būtisks elements patiesa Savienības darba tirgus izveidē, dodot iespēju darba ņēmējiem pārvietoties no reģioniem ar augstu bezdarba līmeni uz reģioniem, kuros ir vērojams darbaspēka trūkums, palīdzot lielākam skaitam cilvēku atrast darba vietas, kas ir labāk piemērotas viņu prasmēm, un novēršot nepilnības darba tirgū. |
(2) Turklāt darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir arī būtisks elements patiesa Savienības darba tirgus izveidē, dodot iespēju darba ņēmējiem pārvietoties uz reģioniem, kuri piedāvā plašākas nodarbinātības iespējas, palīdzot lielākam skaitam cilvēku atrast darba vietas, kas ir labāk piemērotas viņu prasmēm, un novēršot nepilnības darba tirgū. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Tā kā dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai izskaustu diskrimināciju un nevienlīdzību attiecībā uz sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību Eiropas Savienības darba tirgū. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Attiecībā uz darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā ir paredzētas būtiskas tiesības šīs pamatbrīvības īstenošanai, kuras precizētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulā (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā. |
(4) Darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesības būtiski ietekmē ģimenes dzīvi, kā arī darba ņēmēju un viņu dzīvesbiedru izglītības un karjeras izvēli; attiecībā uz darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā ir paredzētas būtiskas tiesības šīs pamatbrīvības īstenošanai, kuras precizētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulā (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Piemērojot Regulu (ES) Nr. 492/2011, Direktīvu 2004/83/EK un šo direktīvu, dalībvalstis nedrīkst diskriminēt darba ņēmējus un viņu ģimenes locekļus Pamattiesību hartas 21. pantā uzskaitīto iemeslu, tostarp dzimumorientācijas, dēļ. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina dažādu juridisku partnerību un no tām izrietošo tiesību sasvstarpēja atzīšana, lai novērstu jebkādu diskrimināciju migrējošo darba ņēmēju dzimumorientācijas vai filozofiskās izvēles dēļ. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka tiek ievērotas no bērna adopcijas izrietošās tiesības, jo tās ir priekšnosacījums gadījumos, kad tiek apsvērta iespēja pārcelties uz citu dalībvalsti darba nolūkos. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Tomēr efektīva darba ņēmēju pārvietošanās brīvības īstenošana vēl joprojām ir nopietna problēma, un daudzi darba ņēmēji bieži vien nav informēti par savām tiesībām uz brīvu pārvietošanos. Tie joprojām cieš no diskriminācijas pilsonības dēļ, pārvietojoties Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādēļ pastāv plaisa starp tiesību aktu noteikumiem un to piemērošanu praksē, kura ir jānovērš. |
(5) Efektīva darba ņēmēju pārvietošanās brīvības īstenošana vēl joprojām ir nopietna problēma, un daudzi darba ņēmēji bieži vien nav informēti par savām tiesībām uz brīvu pārvietošanos. Tie joprojām cieš no diskriminācijas pilsonības dēļ, pārvietojoties Eiropas Savienības dalībvalstīs. Darba ņēmēji cieš arī no saasinātām sekām, ko radījusi diskriminācija vairāku iemeslu — rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas un dzimuma — dēļ. Tādēļ pastāv plaisa starp tiesību aktu noteikumiem un to piemērošanu praksē, kura ir jānovērš, ko apliecina statistika par pilsoņu problēmām, kas atrisinātas Eiropas sistēmas SOLVIT ietvaros. |
|
|
Šī plaisa saglabājusies arī dažās neaizsargātajās grupās, piemēram, mājkalpotāju, personu ar invaliditāti vai analfabētu vidū. Tāpēc būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai šīs grupas varētu īstenot savas tiesības strādāt citā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Komisija 2012. gada 18. aprīļa nodarbinātības tiesību aktu kopumā (Komisijas paziņojums “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”) paziņoja par nodomu “izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai atbalstītu mobilos darba ņēmējus (informācija un padoms) to tiesību izmantošanā, kas izriet no Līguma un Regulas Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā”. |
(8) Komisija 2012. gada 18. aprīļa nodarbinātības tiesību aktu kopumā (Komisijas paziņojums “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”) paziņoja par nodomu “izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai atbalstītu mobilos darba ņēmējus (informācija un padoms) to tiesību izmantošanā, kas izriet no Līguma un Regulas Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā”, un mudināja dalībvalstis veidot izpratni par ES tiesību aktos noteiktajām tiesībām uz nediskrimināciju, dzimumu līdztiesību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kā arī nodrošināt un atvieglot ES pilsoņu piekļuvi amatiem viņu valsts sektorā saskaņā ar Tiesas ES tiesību aktu interpretāciju. Komisija arī mudināja dalībvalstis nodrošināt, ka pilnībā tiek piemērota Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai ir ne tikai jāsekmē darba ņēmēju mobilitāte Savienībā uz reģioniem, kuros ir vērojams darbaspēka trūkums, bet arī jānodrošina, ka viņi var brīvāk un, vēlams, pilnībā izmantot savas tiesības. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) Vienāds atalgojums un darba apstākļi vienlīdzīgā darbā vienā un tajā pašā darbavietā un jebkurā darbības jomā neatkarīgi no tā, vai darba ņēmēji ir sievietes vai vīrieši, ir stingri ievērojams princips, tāpēc ir būtiski iepazīties ar darba koplīgumiem un ievērot tos. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Šajā nolūkā ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus, ar kuriem efektīvi izpilda pamatnoteikumus, kas reglamentē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, un sekmēt labāku un vienotāku Līguma 45. panta un Regulas (ES) Nr. 492/2011 piemērošanu. |
(13) Šajā nolūkā ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus, ar kuriem efektīvi izpilda pamatnoteikumus, kas reglamentē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, un sekmēt labāku un vienotāku Līguma 45. panta un Regulas (ES) Nr. 492/2011 piemērošanu. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, dalībvalstīm būtu jāpieņem konkrēti pasākumi attiecībā uz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi, lai apmierinātu to sieviešu īpašās vajadzības, kas izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un kuras ir vientuļās mātes un/vai kurām ir bērni ar invaliditāti vai kuras aprūpē vecāka gadagājuma radiniekus. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Lielāka iespēja, ka darba ņēmēju tiesības tiks ievērotas, ir tad, ja tiem tiek nodrošināta interešu pārstāvība. Dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta no citām dalībvalstīm ieradušos darba ņēmēju, jo īpaši neaizsargāto darba ņēmēju, piemēram, sezonas strādnieku un mājkalpotāju vai seksuālo pakalpojumu nozarē strādājošo personu, organizēšana un interešu pārstāvība. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzības līmeni, apvienībām un juridiskajām personām vajadzētu būt tiesīgām iesaistīties tiesvedībā, kā to nosaka dalībvalstis, ikviena cietušā vārdā vai viņu atbalstot, neskarot attiecīgās valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās. |
(15) Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzības līmeni, apvienībām un juridiskajām personām vajadzētu būt tiesīgām iesaistīties tiesvedībā, kā to nosaka dalībvalstis, ikviena no diskriminācijas cietušā vārdā vai viņu atbalstot, neskarot attiecīgās valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Katras dalībvalsts ziņā ir izlemt, vai šīs direktīvas 5. pantā minētos uzdevumus uzticēt iestādei, kas jau nodarbojas ar visdažādāko diskriminācijas veidu apkarošanu. Ja 5. pantā minētie uzdevumi tiks veikti, paplašinot jau izveidotas iestādes vai struktūras pilnvaras, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka šādai iestādei vai struktūrai tiek piešķirti pietiekami līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai panāktu, ka necieš šo iestāžu vai struktūru līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
(18) Dalībvalstis tiek mudinātas šīs direktīvas 5. pantā minētos uzdevumus uzticēt jau izveidotai līdztiesības veicināšanas iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2000/43/EK 13. pantu vai nodarbojas ar visdažādāko diskriminācijas veidu apkarošanu. Ja 5. pantā minētie uzdevumi tiks veikti, paplašinot jau izveidotas iestādes vai struktūras pilnvaras, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka šādai iestādei vai struktūrai tiek piešķirti pietiekami papildu līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai panāktu, ka efektīvi un atbilstoši tiek nodrošinātas visas šīs struktūras funkcijas un jo īpaši — ka necieš šo iestāžu vai struktūru līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
Pamatojums | |
Tā pamatā ir Equinet — Eiropas sadarbības tīkla līdztiesības organizācijām — ieguldījums. | |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(21) Dalībvalstīm būtu jādara informācija par nodarbinātības noteikumiem plaši pieejama pārējo dalībvalstu darba ņēmējiem, darba devējiem un citām ieinteresētajām personām. |
(21) Dalībvalstīm būtu jādara plaši un viegli pieejama visa saistītā informācija attiecīgajās valodās par nosacījumiem un pabalstiem, mājokli, veselības aprūpes nodrošinājumu, nodokļu atvieglojumiem un pabalstiem darba ņēmēja dzīvesbiedram, par nodokļiem un pabalstiem saistībā ar bērnu aprūpi un tiesībām uz pensiju pārējo dalībvalstu darba ņēmējiem, darba devējiem un citām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem ir pieejami valodu kursi par pieņemamu cenu. |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(22a) Darba inspekciju nodrošinātās efektīvās garantijas ir būtiski līdzekļi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un izskaustu nedeklarētu darbu, sociālo dempingu un diskrimināciju ne tikai pilsonības, bet arī dzimuma dēļ, ņemot vērā, ka migrantes sievietes bieži vien saskaras ar divkāršu diskrimināciju. Tāpēc varas iestādēm, kas veic darba inspekcijas, būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(22b) Turklāt ir svarīgi uzlabot sadarbību un koordināciju starp darba inspekcijām pārrobežu reģionos. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(23) Ar šo direktīvu nosaka prasību minimumu, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus. Turklāt dalībvalstis var paplašināt to iestāžu kompetences, kurām uzticēti uzdevumi saistībā ar Savienības migrējošo darba ņēmēju aizsardzību pret diskrimināciju pilsonības dēļ, iekļaujot šo iestāžu pienākumos arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi bez diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras nostiprinātas LESD 21. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Šīs direktīvas īstenošana nedrīkst būt attaisnojums tam, ka pasliktinās katras dalībvalsts līdzšinējā situācija. |
(23) Ar šo direktīvu nosaka prasību minimumu, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus, jo īpaši ar nolūku nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem izmantot brīvas pārvietošanās tiesības. Turklāt dalībvalstis var paplašināt to iestāžu kompetences, kurām uzticēti uzdevumi saistībā ar Savienības migrējošo darba ņēmēju aizsardzību pret diskrimināciju pilsonības dēļ, iekļaujot šo iestāžu pienākumos arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi bez diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuras nostiprinātas LESD 21. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Šīs direktīvas īstenošana nedrīkst būt attaisnojums tam, ka pasliktinās katras dalībvalsts līdzšinējā situācija. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(26) Pēc tam, kad būs pagājis pietiekams laiks kopš direktīvas īstenošanas sākuma, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par tās īstenošanu, īpaši izvērtējot, vai būtu jāiesniedz kāds priekšlikums, kas nepieciešams, lai garantētu labāku Savienības tiesību aktu izpildi brīvas pārvietošanās jomā. |
(26) Pēc tam, kad būs pagājis pietiekams laiks kopš direktīvas īstenošanas sākuma, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par tās īstenošanu, īpaši izvērtējot, vai būtu jāiesniedz kāds priekšlikums, kas nepieciešams, lai garantētu labāku Savienības tiesību aktu izpildi brīvas pārvietošanās jomā. Šajā izvērtējumā būtu jāievēro dzimuma aspekts. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(27) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt (15. pants), tiesības uz nediskrimināciju (21. pants un jo īpaši tā 2. punkts attiecībā uz aizliegumu diskriminācijai pilsonības dēļ), tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību (28. pants), godīgi un taisnīgi darba apstākļi (31. pants), tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību (45. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants). Tā ir jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. |
(27) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt (15. pants), tiesības uz nediskrimināciju (21. pants un jo īpaši tā 1. punkts attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ un 2. punkts attiecībā uz aizliegumu diskriminācijai pilsonības dēļ), tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību (28. pants), godīgi un taisnīgi darba apstākļi (31. pants), tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību (45. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants). Tā ir jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 2. pants – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) nodarbinātības un darba nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu un atlaišanu, |
(b) nodarbinātības un darba nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz diskriminācijas jebkāda iemesla dēļ novēršanu, atalgojumu un atlaišanu, |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 2. pants – ba punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) tiesības darbā, |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 2. pants – ca punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) sociālā nodrošinājuma, tostarp veselības aprūpes un bezdarba apdrošināšanas, pieejamība, |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 2. pants – d punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) dalība arodbiedrībās, |
(d) dalība arodbiedrībās un citās ar darbu saistītās organizācijās, |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 2. pants – g punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(g) izglītības pieejamība darba ņēmēju bērniem. |
(g) izglītības, tostarp agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes, pieejamība darba ņēmēju bērniem; |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, lai visiem darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri uzskata, ka ir cietuši vai cieš tādēļ, ka ir nepamatoti ierobežotas viņu brīvas pārvietošanās tiesības, vai tādēļ, ka viņiem nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī pēc tādu attiecību izbeigšanās, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, būtu pieejamas tiesas un/vai administratīvās procedūras, tostarp samierināšanas procedūras gadījumos, kad dalībvalstis tās uzskata par lietderīgām. |
1. Lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, lai visiem darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri uzskata, ka ir cietuši vai cieš no diskriminācijas vai tādēļ, ka ir nepamatoti ierobežotas viņu brīvas pārvietošanās tiesības, vai tādēļ, ka viņiem nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī pēc tādu attiecību izbeigšanās, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, tiktu īstenotas un būtu pieejamas paātrinātas tiesas un/vai administratīvās procedūras, tostarp samierināšanas procedūras gadījumos, kad dalībvalstis tās uzskata par lietderīgām. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis nodrošina ne tikai šo procedūru pieejamību, bet tām arī jāizveido informācijas sistēmas, lai nodrošinātu darba ņēmēju un viņu ģimeņu informētību par to esību, mehānismiem un procedūrām neatkarīgi no viņu valodu prasmēm. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.b Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējs neizturas nelabvēlīgi pret darba ņēmējiem, kas uzsāk tiesvedību vai administratīvu tiesvedību. |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1.c punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.c Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi nodrošina, ka ir ieviesti nepieciešamie mehānismi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji var pieprasīt un saņemt jebkādas pienākošās tiesības un/vai trešās personas var šajā sakarā rīkoties viņu vārdā. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1.e punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.e Dalībvalstīm būtu jānodrošina vienāda attieksme pret darba ņēmējiem un darba tiesību pienācīga aizsardzība saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos un koplīgumos. Lai novērstu algu un sociālo dempingu, visā ES būtu jāpiemēro vienlīdzīgas samaksas par vienādu darbu princips un vienlaikus arī dzimumu līdztiesība. Dalībvalstīm būtu jāpārliecinās, ka pārvietošanās brīvības izmantošanas mērķis nekad nav nevienlīdzīga attieksme vai algu un sociālais dempings. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, darba ņēmēja un viņa ģimenes locekļu vārdā vai darba ņēmēja un viņu ģimenes locekļu atbalstam ar šā darba ņēmēja atļauju drīkst iesaistīties jebkurā tiesas un/vai administratīvā procedūrā, kas paredzēta, lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto tiesību īstenošanu. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, darba ņēmēja un viņa ģimenes locekļu vārdā vai darba ņēmēja un viņu ģimenes locekļu atbalstam attiecīgā gadījumā ar šā darba ņēmēja skaidri izteiktu atļauju drīkst iesaistīties jebkurā tiesas un/vai administratīvā procedūrā, kas paredzēta, lai panāktu Līguma 45. pantā un Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto tiesību īstenošanu. |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis izraugās struktūru, iestādi vai iestādes, kuru pienākums ir veicināt, analizēt, pārraudzīt un atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem bez diskriminācijas pilsonības dēļ, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu iestāžu darbību. Šādas iestādes var ietilpt valsts līmeņa aģentūrās, kurām ir līdzīgi mērķi, taču aptver diskrimināciju dažādu iemeslu dēļ. Šajā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka esošajām iestādēm tiek piešķirti pietiekami līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu, ka necieš šo iestāžu līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
1. Dalībvalstis izraugās struktūru, iestādi vai iestādes, kuru pienākums ir veicināt, analizēt, pārraudzīt un atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem bez diskriminācijas, jo īpaši pilsonības dēļ, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu iestāžu darbību, tostarp garantējot tām pilnīgu neatkarību. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes ievēro dzimuma aspektu visos procesa posmos. Šādas iestādes var ietilpt valsts līmeņa aģentūrās, kuru mērķi ir līdzīgi tiem, kas norādīti Direktīvas 2000/43/EK 13. pantā, vai kuras aptver diskrimināciju dažādu iemeslu dēļ. Šajā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka esošajām iestādēm tiek piešķirti pietiekami līdzekļi papildu uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu efektīvu un atbilstošu visu iestādes funkciju īstenošanu un jo īpaši, — ka necieš šo iestāžu līdzšinējo pienākumu veikšanas kvalitāte. |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem; |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) gadskārtēja ziņojuma publicēšana, novērtējot izveidotās struktūras darbu un formulējot priekšlikumus. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 6. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dialogs |
Interešu pārstāvēšana un dialogs |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis veicina dialogu ar attiecīgām nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem, kam saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses iesaistīties cīņā pret diskrimināciju pilsonības dēļ, lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. |
Dalībvalstis veicina un atbalsta dialogu ar attiecīgām nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem, kam saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses iesaistīties cīņā pret diskrimināciju pilsonības dēļ, lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka struktūra, kas sniedz atbalstu vienlīdzīgai attieksmei, aktīvi veicina interešu pārstāvību un nodrošina, ka darba ņēmēji un viņu ģimenes, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, ir informēti par savām tiesībām un var īstenot tās. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi kopā ar attiecīgajiem jau spēkā esošajiem Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. panta noteikumiem tiek darīti zināmi attiecīgajām personām, izmantojot visus piemērotos līdzekļus visā to teritorijā. |
1. Dalībvalstis, izmantojot līdzekļus, kurus tās uzskata par efektīviem, visā to teritorijā nodrošina, ka attiecīgie iedzīvotāji ir informēti par savām tiesībām, tostarp par saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajiem noteikumiem, attiecīgajiem jau spēkā esošajiem Regulas (ES) Nr. 492/2011 1.–10. panta noteikumiem, kā arī par plašu citu noteikumu klāstu, kas saistīti ar sociālo nodrošinājumu, tostarp ģimenes pabalstiem, tiesībām darbā, darba apstākļiem, nodokļiem, ģimenes atzīšanu, valodu apmācību, kuri ir būtiski darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis sniedz skaidru, viegli pieejamu, saprotamu un atjauninātu informāciju par tiesībām, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirtas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. . Šai informācijai arī vajadzētu būt viegli pieejamai “Tava Eiropa” un EURES vietnēs. |
2. Dalībvalstis sniedz skaidru, viegli pieejamu, saprotamu un atjauninātu bezmaksas informāciju par tiesībām, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirtas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. Šai informācijai arī vajadzētu būt viegli pieejamai “Tava Eiropa” un EURES vietnēs. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Dalībvalstis informē attiecīgās personas par turpmākiem valstu noteikumiem, kuri attiecas uz darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Pasākumi, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā |
||||
|
Atsauces |
COM(2013)0236 – C7-0114/2013 – 2013/0124(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 21.5.2013 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
FEMM 21.5.2013 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Marije Cornelissen 29.5.2013 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
3.10.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
15 2 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Andrea Češková, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Krisztina Morvai, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Izaskun Bilbao Barandica, Minodora Cliveti, Mariya Gabriel, Nicole Kiil-Nielsen, Christa Klaß, Doris Pack, Angelika Werthmann |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gesine Meissner |
||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Pasākumi, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā |
||||
|
Atsauces |
COM(2013)0236 – C7-0114/2013 – 2013/0124(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
26.4.2013 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 21.5.2013 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
CULT 21.5.2013 |
LIBE 21.5.2013 |
FEMM 21.5.2013 |
PETI 21.5.2013 |
|
|
Atzinumu nesniedza Lēmuma datums |
CULT 28.5.2013 |
LIBE 6.6.2013 |
PETI 16.9.2013 |
|
|
|
Referents(-i) Iecelšanas datums |
Edit Bauer 17.4.2013 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
5.9.2013 |
10.10.2013 |
5.11.2013 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
5.11.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
41 2 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Marije Cornelissen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Thomas Händel, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, Jürgen Creutzmann, Jelko Kacin, Martin Kastler, Anthea McIntyre, Ria Oomen-Ruijten, Tatjana Ždanoka |
||||
|
Iesniegšanas datums |
14.11.2013 |
||||