Ziņojums - A7-0399/2013Ziņojums
A7-0399/2013

    ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza atsevišķas direktīvas vides, lauksaimniecības, sociālās politikas un sabiedrības veselības jomā, pamatojoties uz Majotas statusa maiņu attiecībā uz Savienību

    20.11.2013 - (COM(2013)0418 – C7‑0176/2013 – 2013/0192(COD)) - ***I

    Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
    Referents: Matthias Groote


    Procedūra : 2013/0192(COD)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A7-0399/2013
    Iesniegtie teksti :
    A7-0399/2013
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza atsevišķas direktīvas vides, lauksaimniecības, sociālās politikas un sabiedrības veselības jomā, pamatojoties uz Majotas statusa maiņu attiecībā uz Savienību

    (COM(2013)0418 – C7‑0176/2013 – 2013/0192(COD))

    (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0418),

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punktu, 168. pantu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0176/2013),

    –   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

    –   ņemot vērā Padomes 2013. gada 10. decembra vēstuli[1],

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

    –   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

    –   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0399/2013),

    1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

    2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

    3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

    Grozījums Nr.  1

    Direktīvas priekšlikums

    1. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (1) Eiropadome ar Lēmumu 2012/419/ES3 nolēma no 2014. gada 1. janvāra grozīt statusu, kas Majotai noteikts attiecībā uz Eiropas Savienību. Tādējādi Majota no minētā datuma vairs nebūs aizjūras teritorija un kļūs par tālāko reģionu Līguma 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē. No minētā datuma Majotai tiks piemērotas Savienības tiesības. Pamatojoties uz Majotas īpašo stāvokli, vairākās jomās ir lietderīgi paredzēt atsevišķus īpašus pasākumus.

    (1) Eiropadome ar Lēmumu 2012/419/ES3 nolēma no 2014. gada 1. janvāra grozīt statusu, kas Majotai noteikts attiecībā uz Eiropas Savienību. Tādējādi Majota no minētā datuma vairs nebūs aizjūras zeme vai teritorija LESD 198. panta nozīmē un kļūs par tālāko reģionu minētā līguma 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē. Pēc Majotas juridiskā statusa maiņas no 2014. gada 1. janvāra Majotai tiks piemērotas Savienības tiesības. Pamatojoties uz Majotas īpašo strukturālo, sociālo, vides un ekonomisko stāvokli, kā arī tās jauno tālākā reģiona statusu, vairākās jomās ir lietderīgi paredzēt īpašus pasākumus.

     

    __________________

    __________________

    3 OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.

    3 OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.

    Grozījums Nr.  2

    Direktīvas priekšlikums

    4. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (4) Lauksaimniecības jomā attiecībā uz Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai5, jānorāda, ka Majotā dējējvistas tiek audzētas neuzlabotos būros. Tā kā ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi un sagatavošanās darbi, lai neuzlabotos būrus aizstātu ar uzlabotiem būriem vai alternatīvām sistēmām, attiecībā uz dējējvistām, kurām 2014. gada 1. janvārī ir dēšanas periods, aizlieguma izmantot neuzlabotus būrus piemērošana jāatliek uz periodu līdz 12 mēnešiem no minētā datuma. Tādējādi varētu izvairīties no būru maiņas vistu dēšanas ciklā. Lai nepieļautu konkurētspējas kropļojumus, olas, kas iegūtas uzņēmumos, kuri izmanto neuzlabotus būrus, būtu jāpārdod vienīgi Majotas vietējā tirgū. Lai atvieglotu nepieciešamo kontroļu veikšanu, olas, kas iegūtas neuzlabotos būros, būtu īpaši jāmarķē.

    (4) Lauksaimniecības jomā attiecībā uz Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai5, jānorāda, ka Majotā dējējvistas tiek audzētas neuzlabotos būros. Ņemot vērā Majotas ekonomiskos un sociālos ierobežojumus un tā kā ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi un sagatavošanās darbi, lai neuzlabotos būrus aizstātu ar uzlabotiem būriem vai alternatīvām sistēmām, attiecībā uz dējējvistām, kurām 2014. gada 1. janvārī ir dēšanas periods, aizlieguma izmantot neuzlabotus būrus piemērošana jāatliek uz periodu līdz četriem gadiem no minētā datuma. Tādējādi varētu izvairīties no būru maiņas vistu dēšanas ciklā. Lai nepieļautu konkurētspējas kropļojumus, olas, kas iegūtas uzņēmumos, kuri izmanto neuzlabotus būrus, būtu jāpārdod vienīgi Majotas vietējā tirgū. Lai atvieglotu nepieciešamo kontroļu veikšanu, olas, kas iegūtas neuzlabotos būros, būtu īpaši jāmarķē.

    __________________

    __________________

    5 OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.

    5 OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.

    Grozījums Nr.  3

    Direktīvas priekšlikums

    6. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (6) Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīvu 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu, lai izpildītu tās prasības, ir būtiski jāuzlabo Majotas virszemes ūdeņu pašreizējais stāvoklis. Peldvietu ūdens kvalitāti tieši ietekmē komunālo notekūdeņu attīrīšana, un Direktīvas 2006/7/EK noteikumus var pakāpeniski izpildīt tikai tad, ja aglomerācijas, kas ietekmē komunālo notekūdeņu kvalitāti, atbilst Direktīvas 91/271/EEK prasībām. Tāpēc ir jānosaka konkrēts termiņš, kādā Francijai jāsasniedz Savienības standarti attiecībā uz ūdens kvalitāti Majotā.

    (6) Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīvu 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu, lai izpildītu tās prasības, ir būtiski jāuzlabo Majotas virszemes ūdeņu pašreizējais stāvoklis. Peldvietu ūdens kvalitāti tieši ietekmē komunālo notekūdeņu attīrīšana, un Direktīvas 2006/7/EK noteikumus var pakāpeniski izpildīt tikai tad, ja aglomerācijas, kas ietekmē komunālo notekūdeņu kvalitāti, atbilst Direktīvas 91/271/EEK prasībām. Tāpēc ir jānosaka konkrēts termiņš, kādā Francijai jāsasniedz Savienības standarti attiecībā uz ūdens kvalitāti Majotā kā jaunā tālākajā reģionā un saistībā ar tās īpašo sociālo, vides un ekonomisko stāvokli.

    Grozījums Nr.  4

    Direktīvas priekšlikums

    7. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (7) Sociālās politikas jomā būtu jāņem vērā grūtības, ar ko jāsaskaras, lai Majotā no 2014. gada 1. janvāra nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvai 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums). Majotā nav pieejams tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams, lai īstenotu pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai mākslīgā optiskā starojuma jomā. Tāpēc ir iespējams Francijai piešķirt atkāpi no atsevišķiem minētās direktīvas noteikumiem līdz 2017. gada 31. decembrim, ja Majotā nav pieejamas minētās struktūras un ja netiek skarti vispārējie aizsardzības un preventīvu darbību principi darba ņēmēju veselības un drošības jomā.

    (7) Sociālās politikas jomā būtu jāņem vērā grūtības, ar ko jāsaskaras, lai Majotā no 2014. gada 1. janvāra nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvai 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums). Majotā tās īpašā sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams, lai īstenotu pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai mākslīgā optiskā starojuma jomā. Tāpēc ir lietderīgi Francijai piešķirt atkāpi no atsevišķiem minētās direktīvas noteikumiem līdz 2017. gada 31. decembrim, ja Majotā nav pieejamas minētās struktūras un ja netiek skarti vispārējie aizsardzības un preventīvu darbību principi darba ņēmēju veselības un drošības jomā.

    Grozījums Nr.  5

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 1. punkts

    Direktīva 91/271/EEK

    3. pants – 1.a punkts – 1. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim tām, kuru cilvēka ekvivalents (c.e.) pārsniedz 10 000 un kuras radīs vismaz 70 % no Majotas kopējā notekūdeņu daudzuma,

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim tām, kuru cilvēka ekvivalents (c.e.) pārsniedz 15 000 un kuras radīs vismaz 70 % no Majotas kopējā notekūdeņu daudzuma,

    Grozījums Nr.  6

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 1. punkts

    Direktīva 91/271/EEK

    3. pants – 1.a punkts – 2. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās.”;

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 2000.";

    Grozījums Nr.  7

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 2. punkts

    Direktīva 91/271/EEK

    4. pants – 1.a punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.a) Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz Majotu Francija nodrošina, ka komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi:

    1.a) Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz Majotu Francija nodrošina, ka komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi:

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 15 000 un kuras kopā ar 5. panta 2.a punktā minētajām aglomerācijām radīs vismaz 70 % no kopējā Majotas notekūdeņu daudzuma,

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 15 000 un kuras kopā ar 5. panta 2.a punktā minētajām aglomerācijām radīs vismaz 70 % no kopējā Majotas notekūdeņu daudzuma,

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās. ”

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 2000.”

    Grozījums Nr.  8

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

    Direktīva 91/271/EEK

    5. pants – 2.a punkts – 1. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 10 000 un kuras kopā ar 4. panta 1.a punktā minētajām aglomerācijām radīs vismaz 70 % no kopējā Majotas notekūdeņu daudzuma,

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c. e. pārsniedz 15 000 un kuras kopā ar 4. panta 1.a punktā minētajām aglomerācijām radīs vismaz 70 % no kopējā Majotas notekūdeņu daudzuma,

    Grozījums Nr.  9

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

    Direktīva 91/271/EEK

    5. pants – 2.a punkts – 2. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās.

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c. e. pārsniedz 2000.

    Grozījums Nr.  10

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 3.a punkts (jauns)

    Direktīva 91/271/EEK

    7. pants – 1.a punkts (jauns)

     

    Spēkā esošais teksts

    Grozījums

     

    3.a) Direktīvas 7. pantā pievieno šādu daļu:

     

    ”Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā noteiktais termiņš attiecībā uz Majotu ir 2027. gada 31. decembris.”

    Grozījums Nr.  11

    Direktīvas priekšlikums

    2. pants

    Direktīva 1999/74/EK

    5. pants – 3. punkts – 1. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ”3. Atkāpjoties no 2. punkta, Majotā dējējvistas, kurām 2014. gada 1. janvārī ir dēšanas periods un šajā datumā tiek audzētas šajā nodaļā minētajos būros, var turpināt audzēt šajos būros līdz 2014. gada 31. decembrim.”

    ”3. Atkāpjoties no 2. punkta, Majotā dējējvistas var turpināt audzēt šajā nodaļā minētajos būros līdz 2017. gada 31. decembrim.”

    Grozījums Nr.  12

    Direktīvas priekšlikums

    8. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

     

    To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

    • [1]  2013. gada 21. oktobra protokola 4. punkts (P7_PV-PROV(2013)10-21).

    PASKAIDROJUMS

    Saskaņā ar Francijas konstitucionālo satvaru 2011. gadā mainīja Majotas statusu, kas no aizjūras teritorijas kļuva par aizjūras departamentu.

    Pēc šīs statusa maiņas un Francijas pieprasījuma Eiropadome, pamatojoties uz 355. panta 2. un 6. punktu, ar Lēmumu 2012/419/ES šā jaunā aizjūras departamenta statusu mainīja attiecībā pret Eiropas Savienību, tam piešķirot tālākā reģiona statusu LESD 349. panta nozīmē.

    Saskaņā ar šo lēmumu Majotas jaunais statuss stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī, kas attiecīgi ietver visu ES tiesību aktu piemērošanu.

    Tomēr Francijai nav iespēju jau no paša sākuma nodrošināt visu Savienības tiesību aktu piemērošanu, un ir vajadzīgi vairāki pārejas periodi un pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā notekūdeņu attīrīšana, gabarīti, ūdenssaimniecības politika, peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldība, dējējvistu būru izmēri, minimālās veselības un drošības prasības attiecībā uz darbinieku pakļaušanu fizikālu faktoru radītiem riskiem un pacientu tiesības saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi.

    Referents ir pārbaudījis to, vai ir pareizi piemērots šā Komisijas priekšlikuma juridiskais pamats, un ir apspriedies ar Eiropas Parlamenta Juridisko komiteju.

    Juridiskā komiteja vienprātīgi secināja, ka 43. panta 2. punkts, 114. pants, 153. panta 2. punkts, 168. pants un 192. panta 1. punkts, uz kuriem visiem attiecas parastā likumdošanas procedūra, ir atbilstīgais šā priekšlikuma juridiskais pamats.

    Juridiskās komitejas atzinums ir pievienots šai procedūrai, taču referents vēlētos uzsvērt šādus punktus: ”Komisijas ierosinātais juridiskais pamats tieši attiecas uz sešu attiecīgo direktīvu dažādajiem juridiskajiem pamatiem, un priekšlikuma mērķis un saturs ir saistīts ar uzdevumu paredzēt grafiku un īpašas modalitātes attiecībā uz minēto direktīvu piemērošanu Majotai.

    Līdz ar to priekšlikums neparedz jaunus noteikumus par īpašiem pasākumiem, ņemot vērā Majotas specifisko sociālo un ekonomisko situāciju. Tāpēc, lai gan ar Eiropadomes lēmumu Majotas statuss ir mainīts, piešķirot tālākā reģiona statusu, uz ko attiecas LESD 349. pants, šis priekšlikums nav saistīts ar pasākumiem, kas ietilpst minētā juridiskā pamata darbības jomā.

    Tā kā attiecīgajām direktīvām ir dažādi juridiskie pamati un neviens no tiem nav sekundārs un netiešs attiecībā pret pārējiem, šis priekšlikums būs jābalsta uz vairākiem atbilstīgajiem juridiskajiem pamatiem. Tā kā uz tiem visiem ir attiecināma parastā likumdošanas procedūra, tad attiecīgi šī procedūra arī tiks piemērota šim priekšlikumam.”

    Referents būtībā atbalsta Komisijas ierosinātos pārejas pasākumus, jo uzskata, ka strauja visu Savienības tiesību aktu piemērošana ir labākais veids, kā salā nodrošināt vides, sabiedrības veselības un dzīvnieku labturības aizsardzību.

    Tomēr attiecībā uz dējējvistām un nolūkā rast realizējamu un taisnīgu kompromisu starp uzņēmēju ieguldījumiem un dzīvnieku labturību referents ierosina aizliegt pēc vecajiem standartiem jaunizgatavotu būru izmantošanu, taču atļaut līdz 2017. gada beigām izmantot tos vecā standarta būrus, kuri pašlaik jau tiek lietoti. Nosacījums ir tāds, ka vecā parauga būros turēto vistu olas nedrīkst eksportēt un tās ir attiecīgi jāmarķē.

    Otrais grozījumu kopums attiecas uz notekūdeņu savākšanas sistēmām un aglomerāciju robežrādītājiem, kurus pārsniedzot ir jābūvē minētās sistēmas. Šo grozījumu mērķis ir Majotai piemērojamos noteikumus saskaņot ar acquis communautaire, kas pašlaik ir spēkā pārējā ES daļā.

    JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

    Matthias Groote

    Priekšsēdētājs

    Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

    BRISELĒ

    Temats:           atzinums par juridisko pamatu attiecībā uz atsevišķu direktīvu grozīšanu vides, lauksaimniecības, sociālās politikas un sabiedrības veselības jomā saistībā ar Majotas statusa maiņu attiecībā uz Savienību [COM(2013)0418] (COM(2013)0418 – C7‑0176/2013 – 2013/0192(COD))

    2013. gada 19. septembra vēstulē Jūs lūdzāt Juridisko komiteju saskaņā ar Reglamenta 37. pantu izvērtēt iepriekš minētā direktīvas priekšlikuma juridisko pamatu.

    Komisijas ierosinātais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punkts, 114. pants, 153. panta 2. punkts, 168. pants un 192. panta 1. punkts.

    Pēc Majotas statusa maiņas no Francijas aizjūras zemes un teritorijas uz tālāko reģionu atbilstīgi Eiropadomes Lēmumam Nr. 2012/419/ES[1] Eiropas Savienības Padome 2013. gada 30. septembrī nolēma mainīt priekšlikuma juridisko pamatu uz LESD 349. pantu.

    Tāpēc vēstulē Jūs lūdzāt atzinumu par pareizo juridisko pamatu, kā arī par to, vai Eiropadomes lēmums ir likumīgs, un, ja tā nav, par tiesiskās aizsardzības iespējām.

    I. Pamatinformācija

    Pēc 2009. gada referenduma toreizējā Francijas aizjūras kopiena Majota, kas atrodas Indijas okeānā, uz ziemeļiem no Madagaskaras, no 2011. gada 31. marta kļuva par Francijas aizjūras departamentu, un tādēļ 2011. gada 26. oktobra vēstulē[2] Francijas prezidents lūdza Eiropadomes priekšsēdētāju uzsākt procedūru saskaņā ar LESD 355. panta 6. punktu, lai pieņemtu lēmumu, ar kuru groza statusu, kas Majotai piešķirts atbilstoši ES līgumiem, no aizjūras zemes vai teritorijas to mainot uz tālāko reģionu. Vēstulē tika minēta arī Deklarācija Nr. 43 attiecībā uz LESD 355. panta 6. punktu, kurā ir šāds teksts:

    Augstās Līgumslēdzējas Puses ir vienisprātis, ka Eiropadome, piemērojot 355. panta 6. punktu, pieņems lēmumu, kas mainīs Majotas statusu attiecībā uz Savienību, lai atzītu šo teritoriju par vistālāko reģionu 355. panta 1. punkta un 349. panta nozīmē, kad Francijas varas iestādes Eiropadomei un Komisijai darīs zināmu, ka to pieļauj pārmaiņas pašreizējā salas iekšējā statusā.

    Tādējādi pēc apspriešanās ar Komisiju[3] saskaņā ar LESD 355. panta 6. punktu Eiropadome 2012. gada 12. jūlijā vienprātīgi pieņēma iepriekš minēto lēmumu.

    Lēmuma 1. pantā noteikts, ka no 2014. gada Majota vairs nav aizjūras zeme un teritorija, kurai piemēro LESD ceturtajā daļā minētos noteikumus, un iegūst tālākā reģiona statusu LESD 349. panta nozīmē. Lēmuma 2. pantā ir šāds teksts:

    2. pants

    LESD groza šādi:

    1) LESD 349. panta pirmajā daļā aiz vārda „Martinikas” iekļauj vārdu „Majotas”;

    2) LESD 355. panta 1. punktā aiz vārda „Martinikai” iekļauj vārdu „Majotai”;

    3) II pielikumā svītro sesto ievilkumu.

    Šim lēmumam ir tāda pati struktūra kā Eiropadomes 2010. gada Lēmumam par Francijai piederošās Karību jūras salas Senbertelemī statusa maiņu no tālākā reģiona uz aizjūras zemi un teritoriju[4], un tas tika pieņemts, izmantojot tādu pašu procedūru.

    Tomēr jāņem vērā, ka neviens no LESD teksta grozījumiem saskaņā ar šiem diviem Eiropadomes lēmumiem nav ietverts pēdējā konsolidētajā LESD versijā, kas tika publicēta 2012. gada 26. oktobrī[5]. Taču tie ir ietverti pašas Padomes konsolidētajā teksta versijā[6].

    II. Atbilstīgie Līguma panti

    Šādi LESD panti tiek ierosināti kā Komisijas priekšlikuma juridiskais pamats (izcēlums pievienots):

    43. pants

    (..)

    2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

    114. pants

    1. Ja vien Līgumi neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 26. pantā noteiktos mērķus. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

               (..)

    153. pants

    (..)

    Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumus.

    (..)

    168. pants

    (..)

    4. Atkāpjoties no 2. panta 5. punkta un 6. panta a) apakšpunkta un saskaņā ar 4. panta 2. punkta k) apakšpunktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju veicina šajā pantā minēto mērķu sasniegšanu, lai ievērotu kopīgos drošības apsvērumus, paredzot:

    (..)

    5. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju var paredzēt arī veicināšanas pasākumus, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību un jo īpaši apkarotu galvenos pārrobežu draudus veselībai, pasākumus attiecībā uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzību, laicīgu brīdināšanu par tiem un šo draudu apkarošanu un var paredzēt pasākumus, kuru tiešais mērķis ir pasargāt sabiedrības veselību no tabakas lietošanas un pārmērīgas alkohola lietošanas, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

    (..)

    192. pants

    1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Savienībai, lai sasniegtu 191. pantā minētos mērķus.

    (..)

    Padome ierosina uzskatīt turpmāk minēto pantu par direktīvas juridisko pamatu (izcēlums pievienots):

    349. pants

    Ņemot vērā Gvadelupas, Franču Gviānas, Martinikas, Reinjonas, Senbertelemī, Senmartēnas, Azoru salu, Madeiras salu un Kanāriju salu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko vēl vairāk apgrūtina tādi faktori kā attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem, kas, nemainoties un cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu paredz īpašus pasākumus, lai izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai minētajiem reģioniem, tostarp kopēju politiku. Ja attiecīgos īpašos pasākumus pieņem Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā arī pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

    Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši skar muitas un tirdzniecības politiku, fiskālo politiku, brīvās tirdzniecības zonas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, nosacījumus izejvielu un plaša patēriņa preču piegādei, valsts atbalstu un nosacījumus, lai piekļūtu struktūrfondiem un Savienības horizontālajām programmām.

    Padome paredz pirmajā daļā minētos pasākumus, ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības un grūtības un neietekmējot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.

    III. Ierosinātie juridiskie pamati

    Ar LESD 43. pantu noteikts kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas juridiskais pamats. Attiecīgā procedūra ir parastā likumdošanas procedūra.

    Ar LESD 114. pantu noteikts juridiskais pamats pasākumu paredzēšanai, lai tuvinātu dalībvalstu noteikumus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. Attiecīgā procedūra ir parastā likumdošanas procedūra.

    Ar LESD 153. pantu noteikts juridiskais pamats pasākumu paredzēšanai, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību un sekmētu viņu sociālo nodrošinājumu un aizsardzību. Attiecīgā procedūra ir parastā likumdošanas procedūra.

    Ar LESD 168. pantu noteikts juridiskais pamats pasākumu paredzēšanai, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Attiecīgā procedūra ir parastā likumdošanas procedūra.

    Ar LESD 192. pantu noteikts juridiskais pamats Savienības rīcībai, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus vides jomā. Attiecīgā procedūra ir parastā likumdošanas procedūra.

    Ar LESD 349. pantu noteikts juridiskais pamats īpašu pasākumu paredzēšanai, lai jo īpaši izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai tālākajiem reģioniem, tostarp kopējo politiku, ar mērķi ņemt vērā to īpašo sociālo un ekonomisko stāvokli. Padome paredz šos pasākumus pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Parlamentu.

    IV. Judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu

    Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktu katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem[7].

    Ar Tiesas judikatūru ir iedibināts, ka „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu[8].” Tāpēc, izvēloties nepareizu juridisko pamatu, var tikt anulēts attiecīgais tiesību akts.

    Turklāt, ja tiesību akta priekšlikumam vienlaicīgi ir vairāki nedalāmi saistīti mērķi vai komponenti un viens no tiem nav uzskatāms par netiešu un pakārtotu otram, šāds tiesību akts ir jābalsta uz dažādiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem[9].

    V. Ierosinātās direktīvas mērķis un saturs

    Iepriekš minētajā atzinumā par Francijas iniciatīvu saistībā ar Majotas statusa maiņu Komisija norādīja, ka tā izpētīs Francijas iesniegto pieprasījumu attiecībā uz izņēmumiem un pārejas periodiem un nepieciešamības gadījumā sniegs savus priekšlikumus.

    Komisijas iesniegtajā priekšlikumā tādējādi paredzēts laika grafiks un īpaša kārtība, kas Francijai jāievēro, īstenojot sešas spēkā esošās direktīvas vides, lauksaimniecības, sociālās politikas un sabiedrības veselības jomā.

    VI. Atbilstīga juridiskā pamata noteikšana

    Lai noteiktu ierosinātās direktīvas pareizo juridisko pamatu, jāatbild uz jautājumu, vai tās noteikumi jāuzskata par īpašiem pasākumiem saistībā ar Līgumu piemērošanu Majotai, ņemot vērā tās struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli.

    Komisijas ierosinātais juridiskais pamats ir tieši saistīts ar sešu attiecīgo direktīvu dažādajiem juridiskajiem pamatiem, un priekšlikuma mērķis un saturs ir saistīts ar laika grafika un īpašas kārtības nodrošināšanu to īstenošanai attiecībā uz Majotu.

    Tādējādi priekšlikumā nav paredzēti nekādi jauni noteikumi par īpašiem pasākumiem, ņemot vērā Majotas īpašo sociālo un ekonomisko stāvokli. Tādēļ, lai arī ar Eiropadomes lēmumu ir grozīts Majotas statuss, mainot to uz tālāko reģionu, uz ko attiecas LESD 349. pants, šis priekšlikums nav saistīts ar attiecīgajam juridiskajam pamatam atbilstīgiem pasākumiem.

    Tā kā attiecīgajām direktīvām ir dažādi juridiskie pamati un neviens no tiem nav uzskatāms par netiešu un pakārtotu otram, priekšlikums ir jābalsta uz dažādajiem atbilstīgajiem juridiskiem pamatiem. Tā kā tiem visiem jāpiemēro parastā likumdošanas procedūra, šīs procedūras piemērošana jāievēro arī attiecībā uz priekšlikumu.

    Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar LESD 355. panta 6. punktu Eiropadome var grozīt aizjūras zemes vai teritorijas statusu attiecībā uz Līgumu piemērošanu šai aizjūras zemei vai teritorijai, bet Līgumu tekstu var grozīt, tikai izmantojot LES 48. pantā minētās procedūras. Tādējādi var apšaubīt Eiropadomes rīcības piemērotību attiecībā uz tādu lēmumu pieņemšanu, ar ko groza Līgumu tekstu, jo īpaši, ņemot vērā LES 13. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām.

    VII. Secinājumi un ieteikumi

    Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, saskaņā ar Komisijas ierosinājumu LESD 43. panta 2. punkts, 114. pants, 153. panta 2. punkts, 168. pants un 192. panta 1. punkts uzskatāms par priekšlikumam atbilstošu juridisko pamatu.

    Juridiskā komiteja 2013. gada 14. oktobra sanāksmē attiecīgi pieņēma vienprātīgu lēmumu[10], ka Padomes ierosinātais juridiskais pamats, t. i., LESD 349. pants, uzskatāms par nepareizu, bet Komisijas ierosinātais juridiskais pamats — par pareizu.

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, Juridiskā komiteja tādējādi arī nolēma saskaņā ar Reglamenta 128. pantu ierosināt Parlamenta priekšsēdētājam vērsties Eiropas Savienības Tiesā, tiklīdz Padomes lēmums lūgt Parlamenta atzinumu tiks publicēts Oficiālajā Vēstnesī, lai aizsargātu Parlamenta priekšrocības saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu.

    Juridiskā komiteja ierosināja, ka Parlamentam nevajadzētu rīkoties saistībā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES, ar ko groza Līgumu.

    Patiesā cieņā

    Klaus-Heiner Lehne

    • [1]  Eiropadomes 2012. gada 11. jūlija Lēmums 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.).
    • [2]  Skatīt Padomes 2011. gada 15. novembra dokumentu EUCO 114/11.
    • [3]  C(2012)3506, galīgā redakcija, pieejams Padomes dokumentā 11006/12.
    • [4]  Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra Lēmums 2010/718/ES, ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 325, 9.12.2010., 4. lpp.).
    • [5]  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2012:326:FULL:LV:PDF.
    • [6]  http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/08/st06/st06655-re07.lv08.pdf.
    • [7]  2007. gada lieta C-403/05 Parlaments/Komisija, Krājums, I-9045. lpp., 49. punkts, un tajā citētā judikatūra.
    • [8]  1987. gada lieta C-45/86 Komisija/Padome (Vispārējās tarifa preferences), Recueil, 1439. lpp., 5. punkts; 2007. gada lieta C-440/05 Komisija/Padome, Krājums, I-9097. lpp.; 2009. gada 8. septembra lieta C-411/06 Komisija/Parlaments (OV C 267, 7.11.2009., 8. lpp.).
    • [9]  Skatīt lietu C-411/06, kā minēts iepriekš, 46.–47. punktu.
    • [10]  Galīgajā balsošanā piedalījās Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Françoise Castex (priekšsēdētāja vietniece), Marielle Gallo, Jutta Haug (saskaņā ar Reglamenta 187. panta 2. punktu), Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Eva Lichtenberger, Alajos Mészáros, Andrej Plenković (saskaņā ar Reglamenta 193. panta 3. punktu), Bernhard Rapkay, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.

    Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (16.10.2013)

    Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza atsevišķas direktīvas vides, lauksaimniecības, sociālās politikas un sabiedrības veselības jomā, pamatojoties uz Majotas statusa maiņu attiecībā uz Savienību
    (COM(2013)0418 – C7‑0176/2013 – 2013/0192(COD))

    Atzinumu sagatavoja: Patrice Tirolien

    ĪSS PAMATOJUMS

    Eiropadome ar Lēmumu 2012/419/ES, ko piemēro no 2014. gada 1. janvāra, grozīja statusu, kas Majotai noteikts attiecībā uz Savienību. Tādējādi no minētā datuma šis arhipelāgs vairs nebūs aizjūras teritorija un kļūs par tālāko reģionu Lisabonas līguma 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē, un principā tam pilnībā piemēros Savienības tiesības.

    Tomēr, atzīstot ierobežojumus Majotā, kuri ir saistīti ar šo statusa maiņu, Komisija ir iesniegusi Parlamentam un Padomei vairākus priekšlikumus par leģislatīvām atkāpēm, lai nodrošinātu savlaicīgu un pakāpenisku pāreju uz Kopienas tiesību kopumu.

    Šajā priekšlikumā ir apkopotas vairākas atkāpes, kas attiecas uz zvejas kārtību, finansēšanu un kontroli Majotā. Tas ir izstrādāts ciešā sadarbībā Francijas valdību, lai nodrošinātu iespējami ātru Kopienas tiesību kopuma pārņemšanu, ņemot vērā Majotas konkrētos apstākļus, jo īpaši attiecībā uz tālākā reģiona ekonomiskajiem un sociālajiem ierobežojumiem, kā noteikts LESD 349. pantā.

    Līdz ar to atzinuma sagatavotājs pauž nožēlu par to, ka LESD 349. pants nav ietverts šā priekšlikuma juridiskajā pamatā, neskatoties uz to, ka izklāstītie pasākumi un to pamatojums pilnībā atbilst šā panta mērķim. Tā iekļaušana ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu atkāpes statusu ierosinātajiem pasākumiem.

    Turklāt ir vajadzīgi vairāki pielāgojumi, lai nodrošinātu ES mērķu īstenošanu dzīvnieku labturības, cilvēku veselības un vides aizsardzības jomā un pienācīgi ņemtu vērā materiālās un finansiālās problēmas šo mērķu sasniegšanā, kā arī tālākajiem reģioniem kopējos ierobežojumus. Tādēļ, ņemot vērā šo noteikumu acīmredzamo saistību, atzinuma sagatavotājs ierosina saskaņot atkāpes notekūdeņu attīrīšanas un ūdens kvalitātes kontroles jomā.

    Atzinuma sagatavotājs arī uzskata, ka vajadzētu līdz četriem gadiem pagarināt termiņu attiecībā uz dējējvistu būru atbilstības nodrošināšanu, ņemot vērā nelielo dalībnieku skaitu šajā nozarē, Majotas ekonomiskos un sociālos ierobežojumus un to, ka olas var pārdot tikai vietējā tirgū. Kopīgie noteikumi tiks piemēroti jau no paša sākuma, uzstādot jaunus būrus.

    GROZĪJUMI

    Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

    Grozījums Nr.  1

    Direktīvas priekšlikums

    1. atsauce

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punktu, 168. pantu un 192. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punktu, 168. pantu, 192. panta 1. punktu un 349. pantu,

     

    Pamatojums

    Tā kā LESD 349. pants paredz iespēju apstiprināt īpašus pasākumus tālākiem reģioniem, tas būtu jānorāda kā viens no šīs direktīvas juridiskajiem pamatiem.

    Grozījums Nr.  2

    Direktīvas priekšlikums

    1. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1) Eiropadome ar Lēmumu 2012/419/ES3 nolēma no 2014. gada 1. janvāra grozīt statusu, kas Majotai noteikts attiecībā uz Eiropas Savienību. Tādējādi Majota no minētā datuma vairs nebūs aizjūras teritorija un kļūs par tālāko reģionu Līguma 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē. No minētā datuma Majotai tiks piemērotas Savienības tiesības. Pamatojoties uz Majotas īpašo stāvokli, vairākās jomās ir lietderīgi paredzēt atsevišķus īpašus pasākumus.

    1) Eiropadome ar Lēmumu 2012/419/ES3 nolēma no 2014. gada 1. janvāra grozīt statusu, kas Majotai noteikts attiecībā uz Eiropas Savienību. Tādējādi Majota no minētā datuma vairs nebūs aizjūras zeme vai teritorija Līguma par Eiropas Savienības darbību 198. panta nozīmē un kļūs par tālāko reģionu minētā Līguma 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē. No minētā datuma Majotai tiks piemērotas Savienības tiesības. Pamatojoties uz Majotas īpašo stāvokli, kā arī tās jauno tālākā reģiona statusu, vairākās jomās ir lietderīgi paredzēt atsevišķus īpašus pasākumus.

    __________________

    __________________

    3 OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.

    Pamatojums

    Lai precizētu Majotas iepriekšējo statusu, kā arī uzsvērtu, ka tās jaunais tālākā reģiona statuss ļauj pretendēt uz atkāpi no ES politikas saskaņā ar LESD 349. pantu.

    Grozījums Nr.  3

    Direktīvas priekšlikums

    4. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    4) Lauksaimniecības jomā attiecībā uz Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, jānorāda, ka Majotā dējējvistas tiek audzētas neuzlabotos būros. Tā kā ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi un sagatavošanās darbi, lai neuzlabotos būrus aizstātu ar uzlabotiem būriem vai alternatīvām sistēmām, attiecībā uz dējējvistām, kurām 2014. gada 1. janvārī ir dēšanas periods, aizlieguma izmantot neuzlabotus būrus piemērošana jāatliek uz periodu līdz 12 mēnešiem no minētā datuma. Tādējādi varētu izvairīties no būru maiņas vistu dēšanas ciklā. Lai nepieļautu konkurētspējas kropļojumus, olas, kas iegūtas uzņēmumos, kuri izmanto neuzlabotus būrus, būtu jāpārdod vienīgi Majotas vietējā tirgū. Lai atvieglotu nepieciešamo kontroļu veikšanu, olas, kas iegūtas neuzlabotos būros, būtu īpaši jāmarķē.

    4) Lauksaimniecības jomā attiecībā uz Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, jānorāda, ka Majotā dējējvistas tiek audzētas neuzlabotos būros. Ņemot vērā Majotas ekonomiskos un sociālos ierobežojumus un tā kā ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi un sagatavošanās darbi, lai neuzlabotos būrus aizstātu ar uzlabotiem būriem vai alternatīvām sistēmām, attiecībā uz dējējvistām, kurām 2014. gada 1. janvārī ir dēšanas periods, aizlieguma izmantot neuzlabotus būrus piemērošana jāatliek uz periodu līdz četriem gadiem no minētā datuma. Tādējādi varētu izvairīties no būru maiņas vistu dēšanas ciklā. Lai nepieļautu konkurētspējas kropļojumus, olas, kas iegūtas uzņēmumos, kuri izmanto neuzlabotus būrus, būtu jāpārdod vienīgi Majotas vietējā tirgū. Lai atvieglotu nepieciešamo kontroļu veikšanu, olas, kas iegūtas neuzlabotos būros, būtu īpaši jāmarķē.

    __________________

    __________________

    5 OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.

    Grozījums Nr.  4

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 1. daļa – 1. punkts

    Direktīva 91/271/EK

    3. pants – 1.a punkts – 1. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim tām, kuru cilvēka ekvivalents (c.e.) pārsniedz 10 000 un kuras radīs vismaz 70 % no Majotas kopējā notekūdeņu daudzuma,

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim tām, kuru cilvēka ekvivalents (c.e.) pārsniedz 15 000 un kuras radīs vismaz 70 % no Majotas kopējā notekūdeņu daudzuma,

    Grozījums Nr.  5

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 1. daļa – 1. punkts

    Direktīva 91/271/EK

    3. pants – 1.a punkts – 2. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās.

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim pašvaldībās, kuru c.e. pārsniedz 2000.

    Grozījums Nr.  6

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 1. daļa – 2. punkts

    Direktīva 91/271/EK

    4. pants – 1.a punkts – 2. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās.

     

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim pašvaldībās, kuru c.e. pārsniedz 2 000.

    Grozījums Nr.  7

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

    Direktīva 91/271/EK

    5. pants – 2.a punkts – 1. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 10 000 un kuras kopā ar 4. panta 1.a punktā minētajām aglomerācijām radīs vismaz 70 % no kopējā Majotas notekūdeņu daudzuma,

    – vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c. e. pārsniedz 15 000 un kuras kopā ar 4. panta 1.a punktā minētajām aglomerācijām radīs vismaz 70 % no kopējā Majotas notekūdeņu daudzuma,

    Grozījums Nr.  8

    Direktīvas priekšlikums

    1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

    Direktīva 91/271/EK

    5. pants – 2.a punkts – 2. ievilkums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim visās aglomerācijās.

    – vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 2000.

    Grozījums Nr.  9

    Direktīvas priekšlikums

    2. pants

    Direktīva 1999/74/EK

    5. pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauna)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Sākot no 2014. gada 1. janvāra, nevienu šajā nodaļā minēto būri nedrīkst pirmo reizi uzbūvēt vai uzstādīt Majotā.

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Grozījumu izdarīšana atsevišķās direktīvās vides, lauksaimniecības, sociālās politikas un sabiedrības veselības jomā, pamatojoties uz Majotas statusa maiņu attiecībā uz Savienību

    Atsauces

    COM(2013)0418 – C7-0176/2013 – 2013/0192(COD)

    Atbildīgā komiteja

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    ENVI

    1.7.2013

     

     

     

    Atzinumu sniedza

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    REGI

    1.7.2013

    Atzinumu sagatavoja

           Iecelšanas datums

    Patrice Tirolien

    11.7.2013

    Pieņemšanas datums

    14.10.2013

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    25

    1

    4

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Luís Paulo Alves, Francesca Barracciu, Victor Boştinaru, Nikos Chrysogelos, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Iosif Matula, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Cornelia Ernst, Catherine Grèze, Karin Kadenbach, Maurice Ponga, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Patrice Tirolien, Giommaria Uggias, Derek Vaughan

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Edvard Kožušník

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Grozījumu izdarīšana atsevišķās direktīvās vides, lauksaimniecības, sociālās politikas un sabiedrības veselības jomā, pamatojoties uz Majotas statusa maiņu attiecībā uz Savienību

    Atsauces

    COM(2013)0418 – C7-0176/2013 – 2013/0192(COD)

    Datums, kad to iesniedza EP

    13.6.2013

     

     

     

    Atbildīgā komiteja

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    ENVI

    1.7.2013

     

     

     

    Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    EMPL

    1.7.2013

    REGI

    1.7.2013

    AGRI

    1.7.2013

     

    Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

           Lēmuma datums

    EMPL

    3.7.2013

    AGRI

    2.7.2013

     

     

    Referents(-e/-i/-es)

           Iecelšanas datums

    Matthias Groote

    11.7.2013

     

     

     

    Juridiskā pamata apstrīdēšana

           JURI komitejas atzinuma datums

    JURI

    14.10.2013

     

     

     

    Izskatīšana komitejā

    24.10.2013

    4.11.2013

     

     

    Pieņemšanas datums

    14.11.2013

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    20

    0

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Sophie Auconie, Franco Bonanini, Chris Davies, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Linda McAvan, Vladko Todorov Panayotov, Pavel Poc, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Glenis Willmott

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Kriton Arsenis, Margrete Auken, Vladimir Urutchev

    Iesniegšanas datums

    20.11.2013