ZIŅOJUMS par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

29.11.2013 - (2013/2152(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Eduard Kukan

Grozījumi

• 001-005 (PDF - 113 KB)
• 001-005 (DOC - 297 KB)
• 003-003/REV1 (DOC - 275 KB)
• 006-006 (PDF - 92 KB)
• 006-006 (DOC - 276 KB)
• 007-014 (PDF - 135 KB)
• 007-014 (DOC - 246 KB)
• 015-018 (PDF - 111 KB)
• 015-018 (DOC - 292 KB)
• 019-022 (PDF - 125 KB)
• 019-022 (DOC - 298 KB)
• 023-023 (PDF - 103 KB)
• 023-023 (DOC - 278 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

(2013/2152(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (turpmāk — VCD) un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

–   ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju (A/Res/55/2) un ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtās attiecīgās rezolūcijas,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk — LES) 21. pantu,

–   ņemot vērā ES 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2013. gada 6. jūnijā,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. decembra rezolūciju par 2011. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[1],

–   ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (11855/2012), ko Ārlietu padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES cilvēktiesību stratēģijas pārskatīšanu[2],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūlija Lēmumu 2012/440/KĀDP, ar ko ieceļ amatā Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos[3],

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. jūnija ieteikumu par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos[4],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumus par ES attīstības politikas ietekmes palielināšanu: pārmaiņu programmu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. jūnija ieteikumu Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei un Komisijai par EĀDD organizatoriskās struktūras un darbības pārskatīšanu 2013. gadā[5],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes par cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām[6],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību un Eiropas Parlamenta 2013. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par ES pamatnostādnēm par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 13. decembrī pieņemtās un 2009. gada 19. janvārī pārskatītās ES pamatnostādnes par dialogiem cilvēktiesību jomā,

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekmi uz cilvēktiesībām trešās valstīs[7],

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 22. sesiju (2013/2533(RSP))[8],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — problēmu risināšana un grūtību pārvarēšana[9],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu[10],

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 20. marta kopīgo paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politika: ceļā uz ciešāku partnerību” (JOIN(2013)4) un 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs: Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” (COM(2011)0303),

–   ņemot vērā Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (turpmāk — EIDHR) 2011.–2013. gada stratēģijas dokumentu un Komisijas priekšlikumu jaunai finanšu regulai EIDHR 2014.–2020. gadam (COM(2011)0844),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 29. marta ieteikumu Padomei par Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) iespējamās izveides kārtību[11],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam[12],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam[13],

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā[14],

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 20. decembra rezolūciju Nr. 67/176 par moratoriju nāvessoda piemērošanai,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000), 1820 (2008), 1888 (2009), 1889 (2009), 1960 (2010) un 2106 (2013) par sievietēm, mieru un drošību,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2011. gada 13. maijā pieņemto ziņojumu par ES rādītājiem attiecībā uz visaptverošo pieeju ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 un Nr. 1820 īstenošanai par sievietēm, mieru un drošību Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par bērna tiesībām, no kurām jaunākā ir 2012. gada 4. aprīļa rezolūcija (66/141),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos[15],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā[16],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos[17],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0418/2013),

A. tā kā dažādie pārejas procesi, tostarp tautu sacelšanās, konflikta un pēckonflikta situācijas, kā arī autoritārās valstīs strupceļā nonākuši pārejas procesi, ir radījuši pieaugošas problēmas ES politikas virzieniem, kuru mērķis ir atbalstīt cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē; tā kā ES 2012. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē apliecina, ka ES ir jāturpina izstrādāt elastīgas politikas reakcijas; tā kā ES svarīgākā politiskā izvēle attiecas uz izturētspēju un politisko apņēmību grūtos laikos palikt uzticīgiem Eiropas Savienības pamatvērtībām citu politikas mērķu un interešu spiediena ietekmē;

B.  tā kā taisnīgums, tiesiskums, atbildība, pārredzamība, pārskatatbildība, nesodāmības apkarošana, taisnīgas tiesas prāvas un neatkarīgas tiesu iestādes ir obligāti cilvēktiesību aizsardzības elementi;

C. tā kā LES 21. pants vēl vairāk nostiprināja ES apņemšanos nodrošināt, lai tās starptautiskās darbības virzītājspēks būtu šādi principi — demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas starptautisko tiesību principu ievērošana;

D. tā kā Kopenhāgenas politiskie kritēriji, proti, to iestāžu stabilitāte, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību, joprojām ir paplašināšanās procesa pamatelements;

E.  tā kā sacelšanās arābu valstīs mudināja Eiropas Savienību atzīt iepriekšējo politikas virzienu kļūdas un, pārskatot kaimiņattiecību politiku, piemērot pieeju „lielāks atbalsts lielākām reformām”, pamatojoties uz apņemšanos „piemērot ES atbalsta līmeni partnervalstīm atbilstīgi progresam politisko reformu jomā un padziļinātas demokrātijas veidošanā”, kā arī ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, ietverot brīvas un godīgas vēlēšanas, apvienošanās, vārda un pulcēšanās brīvību, brīvu presi un plašsaziņas līdzekļus, tiesiskumu, ko nodrošina neatkarīga tiesu sistēma, un domas, apziņas un reliģijas brīvību;

F.  tā kā Padomes 2012. gada maija secinājumos par Eiropas Komisijas ES attīstības politikas pārmaiņu programmu ir konkrēti noteikts, ka „atbalstu partneriem pielāgos to attīstības situācijai, kā arī apņēmībai un progresam attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību”; tā kā jaunākajā ES kopējā nostājā attiecībā uz Augsta līmeņa forumu par palīdzības efektivitāti ir apgalvots, ka attīstības sadarbībā sistemātiski būtu jāatsaucas uz „demokrātisko līdzdalību”, kas paredz, ka partnervalstis ir atbildīgas par tādas vides veicināšanu, kura nodrošina pilsoniskās sabiedrības attīstību, un par parlamentu, vietējo iestāžu, valsts revīzijas iestāžu un brīvu plašsaziņas līdzekļu nozīmes nostiprināšanu;

G. tā kā Eiropas Savienības Padome 2012. gada jūnijā pieņēma stratēģisku satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ar ko saskaņā ES iestādes apņemas sasniegt vairākus reāli īstenojamus politikas mērķus; tā kā Eiropas Savienības Padome 2012. gada jūlijā izstrādāja nostāju un nosauca pirmo tematisko ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos; tā kā 2014. gada pavasarī ir jāsākas procedūrai, lai pieņemtu jauno rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kam paredzēts stāties spēkā 2015. gada janvārī, kad beidzas pašreizējais rīcības plāns;

H. tā kā 2012. gada oktobrī izveidoja Eiropas Demokrātijas fondu ar galveno mērķi sniegt tiešas dotācijas demokrātiju atbalstošiem aktīvistiem vai organizācijām, kas cīnās par demokrātisku pāreju Eiropas kaimiņvalstīs un citur;

I.   tā kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk — EĀDD) izveidi papildināja ar apgalvojumiem, ka atbalsts cilvēktiesībām un demokrātijai būs jaunā ES diplomātiskā dienesta „sudraba pavediens”; tā kā ES delegāciju tīkls pasaules valstīs nodrošina Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk — priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve) jaunu spēju īstenot ES cilvēktiesību politiku;

J.   tā kā Parlaments savā rezolūcijā par iepriekšējo gada ziņojumu un rezolūcijā par ES cilvēktiesību stratēģijas pārskatīšanu (abas pieņemtas 2012. gada decembrī) uzsvēra nepieciešamību reformēt savu praksi, lai savās darbībās integrētu cilvēktiesības, un veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz savām steidzamajām rezolūcijām, kurās nosoda pārkāpumus demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā;

K. tā kā Eiropas Parlamenta Eirobarometra sabiedriskās domas apsekojums, ko 2012. gada novembrī un decembrī veica 27 ES dalībvalstīs, vēlreiz apliecināja, ka, pēc eiropiešu domām, cilvēktiesību aizsardzība joprojām ir svarīgākā vērtība; tā kā paziņoto ES apņemšanos atbalstīt cilvēktiesības un demokrātiju ticama īstenošana tās politikas virzienos ir ļoti svarīga, lai saglabātu ES ārpolitikas vispārējo ticamību;

L.  tā kā 2012. gada decembrī Eiropas Savienība saņēma Nobela prēmiju par ieguldījumu miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Eiropā,

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzskata, ka cilvēktiesības ir centrālais elements ES attiecībās ar visām trešām valstīm, tostarp tās stratēģiskajiem partneriem; uzsver, ka ES cilvēktiesību politikai ir konsekventi jāatbilst Līgumā paredzētajām saistībām, jānodrošina saskaņotība starp iekšpolitikas un ārpolitikas virzieniem un jāizvairās no dubultstandartiem ārpolitikas virzienos; tādēļ prasa pieņemt ES Ārlietu padomes secinājumus par cilvēktiesībām un stratēģiskajiem partneriem, kuros būtu noteikts kopīgs slieksnis dalībvalstīm un ES amatpersonām attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem, kas viņiem kā minimums ir jāizvirza sarunās ar saviem stratēģiskajiem partneriem;

2.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi), ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos un EĀDD turpināt īstenot šīs apņemšanās un integrēt cilvēktiesības un demokrātiju ES attiecībās ar saviem partneriem, tostarp augstākajā politiskajā līmenī, izmantojot visus attiecīgos ES ārpolitikas instrumentus;

3.   atzīst pilsoniskās sabiedrības ārkārtīgi svarīgo nozīmi demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzība un veicināšanā; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi nodrošināt ciešu sadarbību un partnerattiecības ar pilsonisko sabiedrību, ietverot cilvēktiesību aizstāvjus; uzskata arī, ka ES ir pilnībā jāatbalsta visi cilvēktiesību, demokrātijas, brīvības un pārredzamības aizstāvji visā pasaulē;

4.  atzīst, ka ES iestādēm un visām dalībvalstīm pārredzami un pārskatatbildīgi ir jāpiemēro stingra, saskaņota un vienota pieeja cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē; uzskata, ka, saskaroties ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem, ES ir jāpauž vienota nostāja un jānodrošina, ka to sadzird gan pārkāpumus pieļaujošās valdības, gan to iedzīvotāji; aicina Ārlietu padomi reizi gadā rīkot publiskas debates par cilvēktiesībām;

5.   atgādina par savu apņemšanos cieši iesaistīties ES stratēģiskā satvara cilvēktiesību un demokrātijas jomā īstenošanā un apspriešanā;

ES 2012. gada ziņojums

6.  atzinīgi vērtē ES 2012. gada ziņojuma par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē pieņemšanu; sagaida, ka priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve pastāvīgi īstenos savas saistības un regulāri sniegs ziņojumus Eiropas Parlamentam; prasa īstenot aktīvas un konstruktīvas diskusijas starp ES iestādēm, sagatavojot turpmākos ziņojumus, kas palielinās informētību par ES darbībām šajā jomā;

7.  uzskata, ka gada ziņojumam būtu jākļūst par svarīgu instrumentu, lai paziņotu un apspriestu ES darbības cilvēktiesību un demokrātijas jomā; tāpēc atzinīgi vērtē priekšsēdētāja vietnieces/ augstās pārstāves un EĀDD apņemšanos izmantot ES gada ziņojumus kā ES stratēģiskā satvara un rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā īstenošanas ziņojumus;

8.  pieņem zināšanai atsauces gada ziņojumā uz ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos darbībām un mudina priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi un EĀDD ietvert padziļinātākas analīzes, jo īpaši attiecībā uz minētā pārstāvja nozīmi stratēģiskā satvara un rīcības plāna īstenošanā, lai pietiekami aprakstītu viņa pienākumus un darbu;

9.  atzīst centienus, kas īstenoti, lai dažādās ES darbības cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta jomā noradītu valstu ziņojumos, kuros sniegta plaša informācija par ES iestāžu darbu visā pasaulē; tomēr pauž nožēlu, ka valstu ziņojumos, šķiet, joprojām trūkst sistemātiska, skaidra un saskaņota satvara, kas nodrošinātu precīzāku analīzi attiecībā uz ES darbības ietekmi un efektivitāti;

10. atkārtoti pauž savu viedokli, ka valstu ziņojumi, pamatojoties uz rādītāju kopumu, būtu vēl vairāk jānostiprina un ka tiem būtu jāatspoguļo valstu cilvēktiesību stratēģiju īstenošana, tādējādi atsaucoties uz konkrētiem kritērijiem, lai novērtētu gan pozitīvās, gan negatīvās tendences, izvērtētu ES darbību efektivitāti un nodrošinātu pamatu ES atbalsta līmeņu pielāgošanai atbilstīgi progresam attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību;

11. atzinīgi vērtē centienus iekļaut gada ziņojumā Eiropas Parlamenta darbības, prasa izmantot Parlamenta sasniegumus un potenciālu, tostarp Parlamenta veiktos daudzos pētījumus un analīzes, un pārliecinoši mudina priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi un EĀDD ziņot par to, kāda ES rīcība ir īstenota attiecībā uz Parlamenta rezolūcijām, ietverot ārkārtas rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina veidot pastāvīgu apmaiņu ar informāciju un sadarbību starp Parlamentu un ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, jo īpaši ārkārtas situācijās;

12. atzinīgi vērtē ES 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, jo tas atspoguļo ES centienus veicināt cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, demokrātijas un labas pārvaldības iekļaušanu attīstības politikā un instrumentos;

ES politikas satvars

Stratēģiskais satvars un rīcības plāns

13. atkārtoti pauž atzinību ES stratēģiskajam satvaram un rīcības plānam cilvēktiesību un demokrātijas jomā, jo tie ir svarīgs pagrieziena punkts cilvēktiesību ietveršanā un integrēšanā visos ES ārpolitikas virzienos; uzsver vajadzību ES iestādēs un dalībvalstīs panākt vispārēju vienprātību un labāku koordināciju attiecībā uz ES cilvēktiesību politiku; aicina EĀDD pastiprināt savus centienus, lai palielinātu dalībvalstu līdzdalību šajā rīcības plānā; aicina gada ziņojumā ietvert sadaļu par rīcības plāna īstenošanu dalībvalstīs;

14. uzsver, ka ir ļoti svarīgi efektīvi un ticami īstenot apņemšanās, kas paziņotas gan stratēģiskajā satvarā, gan rīcības plānā; norāda, ka ticamībai ir vajadzīga pietiekamu resursu nodrošināšana mērķtiecīgiem cilvēktiesību politikas virzieniem un konsekventa integrēšana augstā politiskajā līmenī, piemēram, ministru un samita sanāksmēs ar trešām valstīm, tostarp ar stratēģiskajiem partneriem;

15. pauž nožēlu par to, ka ES cilvēktiesību politikā joprojām lielā mērā tiek ignorētas ekonomikas, sociālās un kultūras tiesības, kas ir pretrunā ES paziņotajai apņēmībai atbalstīt tiesību nedalāmību un savstarpējību, un aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savus centienus šajā virzienā, arī darba un sociālo tiesību jomā;

16. norāda, ka pašreizējo rīcības plānu pabeigs 2014. gada beigās; sagaida, ka priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve un EĀDD laikus sāks pārskatīšanu un apspriešanos ar dalībvalstīm, Komisiju, Parlamentu un pilsonisko sabiedrību, lai tā rezultātā pieņemtu jaunu rīcības plānu, kas stāsies spēkā 2015. gada janvārī;

ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos

17. atzīst to pilnvaru nozīmīgumu, kuras piešķirtas pirmajam ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos (turpmāk — īpašais pārstāvis); mudina īpašo pārstāvi uzlabot ES cilvēktiesību politikas pamanāmību, integrēšanu, saskaņošanu, konsekvenci un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz sieviešu tiesībām, kā arī, īstenojot savas pilnvaras, panākt pareizu līdzsvaru starp noklusēto un publisko diplomātiju; atkārtoti norāda uz savu ieteikumu īpašajam pārstāvim sniegt Parlamentam regulārus ziņojumus par savām darbībām un skaidrojumus par savām tematiskajām un ģeogrāfiskajām prioritātēm, kā arī nodrošināt, ka tiek sekots līdzi Parlamenta paustajām bažām;

18. pauž atzinību īpašajam pārstāvim par īstenotā dialoga ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību atvērtību, tādējādi ieviešot svarīgu praksi, kuru vajadzētu turpināt un konsolidēt, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību un pārskatatbildību; atzinīgi vērtē īpašā pārstāvja sadarbību ar reģionālajām iestādēm un daudzpusējos forumos un mudina īpašo pārstāvi turpmāk šādas darbības paplašināt;

19. atzinīgi vērtē to, ka ģeogrāfiskā ES īpašā pārstāvja Sāhelā pilnvarās tika ietverta sadarbība ar īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, un mudina Padomi un priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi arī pieņemt šo praksi attiecībā uz turpmāko ģeogrāfisko ES īpašo pārstāvju pilnvarām;

ES pamatnostādnes par cilvēktiesībām

20. atzinīgi vērtē ES pamatnostādņu par reliģijas vai ticības brīvību un ES pamatnostādņu par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu tiesību pieņemšanu; tomēr atgādina EĀDD, izstrādājot jebkādus jaunus stratēģiskos instrumentus, piemēram, pamatnostādnes, vai pārskatot esošos instrumentus, ievērot labu starpiestāžu praksi un laikus sākt sadarboties ar atbilstīgajām politiskajām struktūrām Parlamentā; atgādina par Parlamenta ieteikumu Padomei attiecībā uz pamatnostādnēm par reliģijas vai ticības brīvību, kurā Parlaments ierosināja vērienīgu instrumentu kopumu, sniedzot ieteikumus pamatnostādņu īstenošanai praksē, lai panāktu ievērojamu progresu šīs pamatbrīvības un universālās brīvības aizsardzībā un veicināšanā; atzinīgi vērtē EĀDD un Padomes praksi, proti, vecāku pamatnostādņu pārskatīšanu un pārbaudīšanu; mudina EĀDD pieņemt stingrāku pārskatīšanas procesu, kas paredzētu vispusīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem;

21. mudina EĀDD un Padomi īpašu uzmanību pievērst pamatnostādņu pienācīgu īstenošanas plānu izdošanai; iesaka īstenot turpmākas mācības un informētības vairošanu starp EĀDD un ES delegāciju darbiniekiem, kā arī starp dalībvalstu diplomātiem; jo īpaši ir nobažījies saistībā ar pamatnostādņu par starptautiskām humanitārām tiesībām īstenošanu un ar pamatnostādņu īstenošanu attiecībā uz aizliegumu pielietot spīdzināšanu un citus nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās veidus;

Cilvēktiesību dialogi ar trešām valstīm

22. pieņem zināšanai joprojām pastāvošos sarežģījumus saistībā ar konkrēta progresa panākšanu vairākos ES cilvēktiesību dialogos un apspriedēs; mudina ES censties rast jaunus veidus, kā panākt lietderīgākus dialogus ar valstīm, kuras rada bažas; uzsver vajadzību turpināt īstenot apņēmīgu, vērienīgu un pārredzamu cilvēktiesību politiku šo dialogu ietvaros; tāpēc aicina ES izdarīt skaidrus politiskos secinājumus, ja cilvēktiesību dialogs nav konstruktīvs, un tādos gadījumos vai pastāvīgos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos lielāku uzsvaru likt uz politisko dialogu, demaršiem un publisko diplomātiju; turklāt brīdina par cilvēktiesību diskusiju novirzīšanos no augsta līmeņa politiskajiem dialogiem;

23. uzskata, ka cilvēktiesību dialogiem un apspriedēm ir jāstiprina un jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesību aizstāvji, arodbiedrības, žurnālisti, advokāti un parlamentārieši, kas iebilst pret pārkāpumiem savās valstīs un pretojas tiem, un pieprasa savu tiesību ievērošanu; aicina ES nodrošināt, ka cilvēktiesību dialogi un apspriedes ir vērienīgas un papildinātas ar skaidriem, publiskiem kritērijiem, uz kuru pamata var objektīvi novērtēt to panākumus;

24. atgādina, ka korupcija valsts un privātajā sektorā iedibina un saasina nevienlīdzību un diskrimināciju attiecībā uz pilsonisko, politisko, ekonomikas vai sociālo un kultūras tiesību īstenošanu, un uzsver, ka ir pierādīts, ka korupcija un cilvēktiesību pārkāpumi ir saistīti ar varas ļaunprātīgu izmantošanu, pārskatatbildības trūkumu un dažādiem diskriminācijas veidiem; prasa saistībā ar ES budžetu un ārējo palīdzību nodrošināt ārējās palīdzības un valstu budžetu visaugstāko pārskatatbildības un pārredzamības līmeni;

Valstu cilvēktiesību stratēģijas un cilvēktiesību kontaktpunkti

25. pieņem zināšanai EĀDD centienus pabeigt ES valstu cilvēktiesību stratēģiju pirmo ciklu; atkārtoti pauž atbalstu mērķim nodrošināt ES delegācijai un dalībvalstu vēstniecībām attiecīgajā valstī līdzdalību valsts stratēģijā, vienlaikus nodrošinot kvalitātes kontroli galvenās mītnes līmenī; tomēr pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu attiecībā uz valstu stratēģiju saturu; atkārti aicina publiskot katras valsts cilvēktiesību stratēģijas vismaz galvenās prioritātes un prasa nodrošināt Parlamentam piekļuvi šīm stratēģijām, lai varētu veikt pienācīgu kontroli; mudina ES sagatavot ES valstu cilvēktiesību stratēģiju pirmajā ciklā gūtās pieredzes publisku novērtējumu un noteikt labāko praksi nākamajam ciklam;

26. atzinīgi vērtē gandrīz pabeigto cilvēktiesību kontaktpunktu ES delegācijās tīklu; aicina priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi un EĀDD izstrādāt plānu par to, kā šo tīklu var izmantot, lai pilnīgi īstenotu tā potenciālu; aicina ES delegācijas publicēt kontaktinformāciju, norādot visiem cilvēktiesību kontaktpunktus un ES sadarbības koordinatorus cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

Cilvēktiesības ES tirdzniecības politikā

27. atbalsta praksi, ar kuru saskaņā juridiski saistošas un neapspriežamas cilvēktiesību klauzulas iekļauj ES starptautiskajos nolīgumos, un uzskata, ka šīs cilvēktiesību klauzulas ir arī sistemātiski jāiekļauj tirdzniecības nolīgumos; prasa efektīvi uzraudzīt šo klauzulu piemērošanu un ziņot attiecīgajai Parlamenta komitejai par to novērtēšanu un ieteicamiem reaģēšanas pasākumiem;

28. norāda, ka Parlamentam nebūtu jādod piekrišana starptautiskiem nolīgumiem, ja konstatēti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi;

29. atgādina, ka pārskatītā VPS sistēma stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī; atzinīgi VPS+ turpināšanu, saskaņā ar kuru valstis var izmantot papildu preferenciālus tarifus tiklīdz tās ir ratificējušas un īstenojušas 27 pamata cilvēktiesību, darba un vides konvencijas; atgādina par iespēju apturēt VPS, VPS+ un shēmas „Viss, izņemot ieročus” atvieglojumus, ja ir pārkāptas cilvēktiesības; aicina Komisiju publiskot VPS+ atbilstības novērtējumus, lai palielinātu pārredzamību un pārskatatbildību;

30. turklāt aicina ES noteikt un pieņemt konkrētas politikas pamatnostādnes par cilvēktiesību efektīvu iekļaušanu tās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, lai novērtējumos par ietekmi uz cilvēktiesībām panāktu metodisku konsekvenci un precizitāti;

Cilvēktiesību iekļaušana ES attīstības politikā

31. uzsver, ka Pusanas partnerība efektīvai sadarbībai attīstības jomā ir aicinājusi starptautisko sabiedrību pieņemt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju starptautiskajā sadarbībā, lai palielinātu attīstības centienu efektivitāti;

32. aicina Komisiju veikt plašus ietekmes novērtējumus attiecībā uz ES projektiem sadarbībai attīstības jomā, ietverot novērtējumu par ietekmi uz cilvēktiesību situāciju, lai nodrošinātu, ka ES attīstības centienu dēļ neturpinās no diskriminācijas cietušo grupu sociālā atstumšana un ka ES līdzekļi tiek taisnīgi sadalīti starp dažādiem valsts reģioniem, pamatojoties uz to vajadzībām un attīstības līmeņa;

33. atkārtoti uzsver, ka Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai turpmākā programmas izstrādē tiktu pieņemta uz tiesībām balstīta pieeja;

34. uzskata, ka valstu parlamentiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska loma cilvēktiesību noteikumu efektīvā īstenošanā, un uzsver, ka būtu jānodrošina atbilstoši nosacījumi to dalībai lēmumu pieņemšanā, lai stiprinātu patiesu atbildību par politikas izvēli attīstības stratēģijā;

Eiropas Savienības politika attiecībā uz pārejas procesiem

35. pieņem zināšanai pēdējo gadu nebeidzamās liecības par to, cik ārkārtīgi svarīgi ir tas, lai ES ārpolitika pienācīgi pievērstos dinamiskiem pārejas procesiem trešās valstīs; mudina ES turpināt mācīties no iepriekšējas pieredzes — gan pozitīvas, gan negatīvas —, lai izvairītos no konkrētu politikas kļūdu atkārtošanas, un noteikt labāko praksi, lai ietekmētu un konsolidētu demokratizācijas procesus; atzīst, ka atšķirīgās situācijās ir vajadzīga politikas elastība, un mudina izstrādāt politikas instrumentus, ko varētu izmantot dažādos pārejas scenārijos, lai ES pieejā elastīgi un ticami integrētu cilvēktiesības un demokrātijas atbalsta pasākumus;

36. uzsver, ka politiskajai pārejai un demokratizācijai jābūt saistītai ar cilvēktiesību ievērošanu, taisnīguma veicināšanu, pārredzamību, pārskatatbildību, izlīgumu, tiesiskumu un demokrātisku institūciju izveidi, pienācīgu uzmanību pievērst dzimumu līdztiesībai un nepilngadīgo tiesību ievērošanai; uzsver, ka ir svarīgi ievērot tiesības saņemt kompensāciju par iepriekšējo režīmu pieļautiem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka ES vienmēr ir jāaizstāv kontekstatkarīga pieeja pārejas perioda tiesiskumam, attiecībā uz cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem stingri ievērojot pārskatatbildības principu;

37. uzsver, ka ES būtu pilnīgi jāatbalsta valstis, kas ir atteikušās no autoritāriem režīmiem un atrodas pārejas procesā uz demokrātiju, atbalstot pilsonisko sabiedrību kā ārkārtīgi svarīgu dalībnieku tiesiskuma, pārskatatbildības un pārredzamības sekmēšanā, kā arī sociālo kustību veicināšanā politisku pārmaiņu un līdzdalības rosināšanai; atgādina, ka policiju, armiju un tiesu varu nereti izmanto kā mehānismus, lai sistemātiski pārkāptu cilvēktiesības; tāpēc uzsver, ka šo struktūru institucionālai reformai ir jānodrošina lielāka pārskatatbildība un pārredzamība pārejas procesos;

38. uzskata, ka ES ārējie finanšu instrumenti ir svarīgs līdzeklis, ar ko veicināt un aizsargāt ES vērtības ārvalstīs; šajā saistībā atzinīgi vērtē apņemšanos nodrošināt, ka cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums ir ES ārējās darbības pamatelementi; aicina uzlabot dažādu tematisko un ģeogrāfisko instrumentu saskaņotību un efektivitāti, lai sasniegtu šo stratēģisko mērķi;

39. stingri mudina ES visā pasaulē atbalstīt gan politiski, gan finansiāli aktīvu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību, jo īpaši ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR); ierosina, lai Eiropas studentu apmaiņas programmu atvēršana trešo valstu jauniešiem un apmācības programmu izveide jauniem profesionāļiem veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību demokrātijas veidošanā un nostiprinātu pilsonisko sabiedrību; pauž nožēlu, ka ES rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā, šķiet, nav ņemta vērā pulcēšanās brīvība, lai gan tā ir demokrātiskas attīstības pamatnosacījums un ir sevišķi sensitīvs jautājums pārejas valstīs; aicina EĀDD un dalībvalstis izstrādāt pamatnostādnes par pulcēšanās brīvību;

40. atzinīgi vērtē Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) izveidi un prasa, lai šis fonds iesaistītos atbalsta sniegšanā tiem, kas cenšas panākt demokrātiskas pārmaiņas, piedāvājot elastīgu finansējumu, kas piemērots viņu vajadzībām; prasa, lai ES un dalībvalstis piešķirtu EDF pienācīgu finansiālo atbalstu; atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi nepieļaut, ka EDF pilnvaras un darbības pārklājas ar ES ārējo instrumentu darbības jomu, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesībām un demokrātiju;

Paplašināšanās politika, demokratizācija un cilvēktiesības

41. uzsver paplašināšanās procesa svarīgo nozīmi, atbalstot demokratizāciju un uzlabojot cilvēktiesību aizsardzību;

42. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu nodrošināt, ka tiesiskums ir paplašināšanās procesa pamatelements; mudina ES paplašināšanās procesos nezaudēt modrību un pieprasīt, lai tiktu stingri īstenoti noteikumi, kas ir ārkārtīgi svarīgi cilvēktiesībām, piemēram, mazākumtautībām piederošu personu tiesību aktīva aizsardzība, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret šīm mazākumtautībām piederošām personām saistībā ar izglītību, veselības aprūpi, sociālajiem un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, tiesiskuma ieviešana, papildus īstenojot aktīvu rīcību visu veidu korupcijas apkarošanai, un efektīva tiesu iestāžu pieejamība, kā arī pasākumi, lai garantētu pamatbrīvības un pilnīgu un efektīvu vienlīdzību starp mazākumtautībām piederošām personām un personām, kas pieder pamatnācijai, visās sociālajās, ekonomikas, politikas un kultūras dzīves jomās;

43. ar bažām konstatē, ka minoritāšu tiesību ievērošana ir viena no galvenajām problēmām, kas noteiktas Komisijas paplašināšanās stratēģijā 2012.–2013. gadam; mudina dalībvalstis, kā arī kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis, sākt vispārējas publiskas debates par minoritāšu pieņemšanu un iekļaušanu izglītības sistēmā, iesaistot pilsonisko sabiedrību, uzlabojot dzīves apstākļus un vairojot informētību kopumā; pauž nožēlu par to, ka romu kopiena Rietumbalkānos atrodas īpaši nelabvēlīgā situācijā un ka tas negatīvi ietekmē partnerības procesus; mudina attiecīgās valstis īstenot efektīvus pasākumus, lai risinātu tādas problēmas kā diskriminācija un segregācija, kā arī piekļuve mājokļiem un veselības aprūpei; nosoda naida kurināšanu un aizspriedumus kopumā un negatīvu rīcību un diskrimināciju dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ vai pret neaizsargātām grupām un cilvēkiem ar invaliditāti; uzsver, ka tā ir izplatīta problēma daudzās paplašināšanās valstīs, kā arī lielākajā daļā dalībvalstu;

44. konstatē, ka kopumā paplašināšanās valstīs ir uzlabojusies plašsaziņas līdzekļu brīvība; tomēr pauž nožēlu par tādu pasākumu neesību konkrētās paplašināšanās valstīs, kas nodrošinātu vārda brīvību, kā rezultātā nereti tiek piemērota pašcenzūra, politiskā iejaukšanās, ekonomiski spiedieni, žurnālistu aizskaršana un vardarbības izmantošana pret tiem; šajā saistībā pauž nopietnas bažas par pieaugošajiem vārda un preses brīvības pārkāpumiem Turcijā;

Pārejas problēma kaimiņattiecību politikā

45. atzīst problēmas, kas saistītas ar demokrātiskām pārejām dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs; konstatē pieaugošas atšķirības starp demokrātiskām reformām ES kaimiņvalstīs; atkārtoti norāda uz pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizāciju nozīmi demokrātiskas pārejas procesā; tādēļ mudina nošķirt kaimiņattiecību politikas dienvidu un austrumu dimensijas, lai efektīvāk pievērstos katra ģeogrāfiskā reģiona iezīmēm un vajadzībām;

46. atzinīgi vērtē virzību ES un konkrētu kaimiņvalstu sarunās par asociācijas nolīgumiem, tostarp par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (DCFTA); sagaida, ka Viļņas samits novembrī būs svarīgākais elements attiecību turpmākā nostiprināšanā starp ES un Austrumu partnerības valstīm;

47. ņem vērā jauno ES pieeju, kuras mērķis ir nostiprināt partnerību starp ES un tās kaimiņvalstīm un to sabiedrībām, pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņemšanos ievērot cilvēktiesību universālās vērtības, demokrātiju, sociālo taisnīgumu un tiesiskumu; pauž nožēlu par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu politikas jomām, kuru mērķis ir nodrošināt ES imigrācijas un patvēruma politikas uzraudzību, ko veic trešās valstis, kas ir kaimiņattiecību politikas dalībnieces, lielākoties neievērojot pašas elementārākās to personu tiesības, kuras dara visu iespējamo, lai nonāktu Eiropā; pauž nožēlu par to, ka atbalsts šīm valstīm bieži ir atkarīgs no tā, vai minētās valstis ir parakstījušas nolīgumu par savu valstspiederīgo vai personu, kas šo valsti izmanto tranzītam, atpakaļuzņemšanu pirms šo cilvēku ierašanās ES teritorijā; pauž bažas, ka tas var radīt patvēruma tiesību pārkāpumu un ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem un jo īpaši pienākumiem saistībā ar glābšanu jūrā; aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt šīs pieejas efektīvu un pārredzamu īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta ziņojumus;

48. ar bažām ņem vērā demokrātisku procesu nestabilitāti, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību situācijas pasliktināšanos lielākajā daļā kaimiņvalstu; uzsver, ka demokrātisku pāreju nodrošināšanai būtiska ir laba pārvaldība, pārredzamība, apvienošanās un vārda brīvība, domu, pārliecības, ticības un pulcēšanās brīvība, brīva prese un plašsaziņas līdzekļi, tiesiskums un neatkarīga tiesu sistēma; atkārtoti norāda uz to, ka ir svarīgi saglabāt un veicināt dzimumu vienlīdzību un sieviešu tiesības, kā arī veicināt sociālo attīstību un samazināt nevienlīdzību; atzīst pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi sabiedrības atbalsta vairošanā demokrātiskām reformām kaimiņvalstīs;

49. pauž nožēlu par to, ka dažās valstīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas joprojām saskaras ar nopietniem ierobežojumiem, piemēram, ierobežotu pārvietošanās brīvību, tiesas prāvām pret nevalstisko organizāciju (NVO) vadītājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, apgrūtinošām administratīvajām procedūrām, neslavas celšanas krimināltiesību agresīvu izmantošanu pret NVO vai to darbību pilnīgu aizliegumu, ierobežojošiem noteikumiem, kas kontrolē ārvalstu finansējumu vai izvirza prasību, ka ir jāsaņem apstiprinājums finanšu atbalsta pieņemšanai; šajā saistībā uzsver, ka Eiropas Demokrātijas fonds ir nozīmīgs kā elastīgs un piesardzīgs veids, lai atbalstītu uz demokrātiju vērstu sabiedrību valstīs pirms demokrātiskās pārejas procesa vai šā procesa norises laikā;

50. pauž nožēlu par virzības trūkumu saistībā ar ilgtspējīga politikas risinājuma rašanu „iesaldētajiem konfliktiem”; uzsver, ka politiskajā dialogā būtu pilnībā jāņem vērā un jāievēro attiecīgo valstu teritoriālā integritāte un starptautiski atzītās robežas; mudina ES aktīvāk iesaistīties šajā jautājumā;

51. uzsver valsts cilvēktiesību iestāžu (NHRI) nozīmi cilvēktiesību situācijā valsts līmenī, tostarp saistībā ar cilvēktiesību uzraudzību un informētības vairošanu, kā arī ar tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu pārkāpumu gadījumos; mudina EĀDD un Komisiju izstrādāt politiku, kas atbalsta NHRI, un atbalstīt NHRI izveidi un nostiprināšanu saskaņā ar Parīzes principiem, nosakot to par prioritāti ārējās palīdzības jomā, it sevišķi ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) starpniecību;

52. joprojām pauž bažas par demokrātijas, tiesiskuma, pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanas trūkumu Baltkrievijā;

53. ar bažām pieņem zināšanai selektīva tiesiskuma gadījumus konkrētās austrumu kaimiņvalstīs; atgādina, ka ES ir nepārtraukti prasījusi atbrīvot politiskos ieslodzītos, piemēram, Yuliya Tymoshenko Ukrainā; atkārtoti norāda, ka politiskā atbildība un kriminālatbildība būtu skaidri jānošķir valstīs, kas ir apņēmušās ievērot demokrātiskas vērtības;

54. atbalsta visus pasākumus, kas virzās uz politisku dialogu, kuram ir būtiska nozīme, lai panāktu pārejas progresu Ēģiptē; pauž dziļas bažas par nesenajām krīzēm un politisko polarizāciju valstī, tostarp par ielu cīņām starp armiju un Musulmaņu brālības atbalstītājiem, terorismu un vardarbīgajām sadursmēm Sinajā; nosoda pret minoritāšu grupām, tostarp koptu kristiešu kopienām, vērsto ekstrēmistu vardarbību; pauž solidaritāti Ēģiptes tautai tās cīņā par demokrātiju, atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves centienus rast krīzes risinājumu un atkārtoti norāda uz steidzamo nepieciešamību īstenot konstruktīvu un iekļaujošu politisko dialogu, lai izstrādātu skaidru plānu pārejai uz īstenu un ilgtspējīgu demokrātiju; aicina visus politiskos līderus šajā valstī rast veidu, kā izkļūt no bīstamā strupceļa, un vienoties par reāli izpildāmu uzticības veicināšanas pasākumu īstenošanu, lai izvairītos no jaunas asinsizliešanas un polarizācijas riska valstī; prasa steidzami atgriezties pie demokrātijas procesa, tostarp pie brīvām un godīgām prezidenta un parlamenta vēlēšanām, īstenojot pilnībā iekļaujošu procesu; mudina Ēģiptes iestādes virzīt uz priekšu darbu pie iekļaujošas konstitūcijas, kas paredzētu vienlīdzīgas tiesības visiem;

55. prasa nekavējoties pārtraukt visa veida vardarbību, seksuālu vardarbību un cita veida degradējošu attieksmi pret sievietēm, kas piedalās protestos, un pret sieviešu tiesību aktīvistēm, veikt visu šādu gadījumu nopietnu un objektīvu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie pilnas atbildības;

56. joprojām pauž dziļas bažas par kritisko stāvokli Sīrijā; ļoti asi nosoda ķīmisko ieroču, kā arī spēka un vardarbības pārmērīgo izmantošanu pret valsts civilajiem iedzīvotājiem un minoritāšu grupām, kas nekādos apstākļos nav attaisnojams, un pauž sašutumu par valsts īstenotajām apjomīgajām ļaunprātībām, kas var būt noziegumi pret cilvēci; atkārti pauž spēcīgu atbalstu ANO Augstā cilvēktiesību komisāra aicinājumam ANO Drošības padomei (UNSC) situāciju Sīrijā nodot Starptautiskajai Krimināltiesai oficiālas izmeklēšanas veikšanai; aicina visas bruņotās frakcijas nekavējoties pārtraukt vardarbību valstī; pauž lielas bažas par pašreizējo humanitāro krīzi, tostarp bēgļu stāvokli, un ietekmi uz kaimiņvalstīm un stabilitāti reģionā; vēlreiz uzsver, ka humānās palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kam ir vajadzīgas pamata preces un pakalpojumi Sīrijā un tās kaimiņvalstīs, ir jābūt starptautiskās kopienas un Eiropas Savienības tūlītējai prioritātei; uzskata, ka konflikta atrisinājums rodams politiskos mehānismos un diplomātiskos procesos; uzsver, ka ir svarīgi stingri īstenot Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu; atzinīgi vērtē neseno UNSC rezolūciju un ANO ģenerālsekretāra priekšlikumu 2013. gada decembrī rīkot II Ženēvas konferenci; nosoda kristiešu un citu reliģisko minoritāšu vajāšanas Vidējos Austrumos;

Pārejas perioda tiesiskums un ar miera veidošanu saistītās problēmas pēckonflikta situācijā

57. uzskata, ka pārskatatbildība par iepriekš pieļautiem pārkāpumiem ir neatņemams elements ilgtspējīga izlīguma veidošanas procesā; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt atbalstu sieviešu sistemātiskai līdzdalībai miera procesos un politikas un ekonomikas lēmumu pieņemšanā, tostarp demokrātiskās pārejas un konfliktu atrisināšanas situācijās, un uzsver šādas līdzdalības nozīmīgumu; aicina Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC) izskatīt kara noziedznieku lietas un aicina dalībvalstis uzlabot savu sadarbību ar ICC šajā jomā; atzinīgi vērtē EĀDD nolūku izstrādāt mērķtiecīgu politiku par pārejas perioda tiesiskumu, lai palīdzētu sabiedrībām risināt iepriekš pieļautus pārkāpumus un cīnīties pret nesodāmību, un mudina laikus izstrādāt šādu politiku; uzsver vajadzību risināt pārejas perioda tiesiskumu atbilstīgi ES atbalstam starptautiskajai kriminālai tiesvedībai kopumā, jo īpaši Starptautiskajai Krimināltiesai; vērš īpašu uzmanību uz ES pieredzi Rietumbalkānos, lai gūtu iedvesmu; aicina ES aktīvi atbalstīt jaunizveidotās pilnvaras ANO īpašajam ziņotājam par taisnības, taisnīguma, izlabošanas un neatkārtošanas garantiju veicināšanu;

58. uzsver, ka ES pieejas pamatā pārejas perioda taisnīgumam vajadzētu būt atbalstam tiesu varas institucionālai reformai, lai uzlabotu tiesiskuma darbību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; uzsver, ka noziedznieki, kas izdarījuši noziegumus pirms kāda laika, ir jātiesā valstu vai starptautiskās tiesās; uzsver publiska dialoga nozīmi, lai izmeklētu pagātnes noziegumus un pienācīgi apspriestos ar upuriem, kā arī nodrošinātu kompensācijas programmas, tostarp reparācijas; uzskata, ka pārejas perioda iestādēs strādājošo darbinieku pagātnes rūpīga pārbaude ir ticamības tests pārejas perioda taisnīgumam;

59. norāda, ka ir īpaši sarežģīti izstrādāt konsekventus pārejas politikas virzienus pēckonflikta situācijās; tāpēc uzsver nepieciešamību bruņotu konfliktu situācijās uzlabot atbilstību starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitāro tiesību normām, kā arī uzraudzīt tās, un mudina EĀDD atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru mērķis ir veicināt humanitāro tiesību ievērošanu starp bruņotiem valstiskiem un nevalstiskiem dalībniekiem, īpaši pievēršoties sieviešu tiesībām un bērna labākajām interesēm;

60. ļoti stingri nosoda nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, kas pieļauti bruņotu konfliktu situācijās nesenajās un pašreizējās krīzēs, piemēram, Sīrijā, Mali, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Centrālāfrikas Republikā, jo īpaši tūlītējās nāvessoda izpildes, izvarošanu un cita veida seksuālu vardarbību, spīdzināšanu, patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas, jo sevišķi saistībā ar sieviešu un bērnu situāciju, kuri ir īpaši neaizsargātas grupas; aicina ES cīnīties pret nesodāmību visos šajos gadījumos un atbalstīt vietējo tiesu varu un Starptautiskās Krimināltiesas darbību, lai notiesātu vainīgos; mudina ES visās ES ārējo attiecību darbībās integrēt spīdzināšanas novēršanas mehānismus;

61. aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un EĀDD veikt rūpīgu politisku pārbaudi attiecībā uz traģiskajiem notikumiem Sīrijā, Lībijā un Mali, kā arī citiem neseniem konfliktiem, lai pārskatītu ES pamatnostādnes par starptautiskām humanitārām tiesībām un lai censtos panākt šo pamatnostādņu efektīvāku īstenošanu; aicina ES atbalstīt Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas un Šveices valdības pašreizējo iniciatīvu, kas paredz ieviest reformas pašreizējā starptautiskajā pārvaldībā attiecībā uz starptautiskām humanitārām tiesībām; atbalsta ES līdzdalību UNSC reformas īstenošanā, lai tā spētu efektīvi reaģēt uz mūsdienu krīzēm;

62. atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada janvārī sāka īstenot ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu, kas dos iespēju vairāk nekā 8 000 ES un ārpuskopienas pilsoņiem saņemt apmācību un iesaistīties humanitārās operācijās visā pasaulē, un norāda, ka paredzams, ka vēl 10 000 cilvēku atbalstīs ES palīdzības brīvprātīgos kā „tiešsaistes brīvprātīgie”, kuru uzdevumi būs tādi, ko var paveikt mājās, izmantojot datoru;

63. prasa ES izstrādāt vienotu ES nostāju attiecībā uz bruņotiem bezpilota lidaparātiem;

Strupceļā nonākuši pārejas procesi un valstis, kas rada bažas

64. aicina pievērst uzmanību arī strupceļā nonākušiem pārejas procesiem valstīs un reģionos, kuros valdošie režīmi ir apturējuši vai apslāpējuši reformu kustības un pārejas procesus; aicina ES turpināt tās centienus, lai pārliecinātu vadītājus šajās valstīs, kā arī citās valstīs, kuras rada bažas un kurās joprojām ir autoritāra valdība, sākt reformu procesu, lai attīstītu spēcīgas un stabilas demokrātijas, kurās ievēro tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības; uzskata, ka šādai pārliecināšanai jābūt daļai no visiem dialogiem ar ES partneriem, arī augstākajā politiskajā līmenī, izmantojot visas attiecīgās ES ārpolitikas jomas, t. i., attīstību, tirdzniecību utt.;

65. atgādina, ka valstīs un reģionos, kas nonākuši pārejas strupceļā, trūkst demokrātisku reformu un politiskās pārskatatbildības; atkārtoti norāda, ka visiem pilsoņiem ir tiesības pilnā mērā un brīvi piedalīties politiskajā dzīvē, kurā notiek brīvas, godīgas un atklātas vēlēšanas ar vairāk nekā vienu partiju un dažādiem alternatīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļu avotiem;

66. pauž nopietnas bažas par nesen pieņemtajiem represīvajiem tiesību aktiem un to patvaļīgo piemērošanu, ko veic Krievijas iestādes, kā rezultātā nereti tiek aizskartas NVO, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji, minoritātes un LGBTI personas, un prasa ES paust šīs bažas visos politiskajos līmeņos; prasa atbrīvot Mikhail Khodorkovsky un citus politiskos ieslodzītos un pauž nožēlu par tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem; mudina Krievijas iestādes objektīvi izmeklēt un saukt pie atbildības vainīgos Sergei Magnitsky, Natalia Estemirova, Anna Politkovskaya, Stanislav Markelov un Vasily Alexanian nāves gadījumos; pauž nožēlu par to, ka Padome nav apsvērusi Parlamenta 2012. gada 23. oktobra ieteikumu par S. Magnitsky lietu; tādēļ aicina Padomi pieņemt lēmumu, ar ko sagatavo kopīgu ES sarakstu ar amatpersonām, kuras iesaistītas Sergei Magnitsky nāvē; piebilst, ka ar šo Padomes lēmumu šādām amatpersonām būtu jāpiemēro mērķtiecīgas sankcijas;

67. pauž bažas par neatkarīgu žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu nemitīgo apspiešanu un par politiskās nevienprātības apspiešanu Kubā; aicina pievērst uzmanību tādu ieslodzīto situācijai Kubā, kas apcietināti pārliecības dēļ un kam joprojām piespriež sodu, pamatojoties uz fiktīvām apsūdzībām, vai kas tiek turēti pirmstiesas apcietinājumā; aicina EĀDD un priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi ANO ietvaros veicināt starptautiskas un neatkarīgas izmeklēšanas komitejas izveidi ar mērķi izmeklēt apstākļus, kādos 2012. gada jūlijā gāja bojā Kubas cilvēktiesību aizstāvji un miermīlīgi disidenti Oswaldo Payá Sardiñas (Saharova balvas laureāts 2002. gadā) un Harold Cepero;

68. uzsver vajadzību starptautiski uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Ķīnā un aicina ES dalībvalstis aktīvi iesaistīties šādas uzraudzības ieviešanā, ņemot vērā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga nespēju panākt būtiskus un reāli sasniedzamus rezultātus; joprojām pauž bažas par pieaugošajiem ierobežojumiem, kas vērsti pret cilvēktiesību aizstāvjiem, advokātiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, žurnālistiem un blogu autoriem; atbalsta Ķīnas iedzīvotāju prasību pēc savām pamata brīvībām un tiesībām, kuras tiem pienākas; atgādina, ka ES šajās saistībā varētu veicināt lielākas uzticības veidošanu, rodot jaunas dialoga modalitātes un uzlabojot jau esošos instrumentus;

69. mudina Ķīnas iestādes iesaistīties nopietnās sarunas ar Tibetas iedzīvotājiem, lai novērtētu cēloņus lielajam pašaizdedzināšanās skaitam; nosoda Tibetas nomadu nebrīvprātīgo pārcelšanu un pārvietošanu, kas apdraud tāda dzīvesveida saglabāšanu, kurš ir daļa no tibetiešu identitātes; mudina EĀDD saskaņā ar jaunpieņemtajām ES pamatnostādnēm par reliģijas un ticības brīvību pievērst īpašu uzmanību reliģiskajai apspiešanai Tibetā un aicina Ķīnu pārtraukt savu ierobežojošo politiku attiecībā uz Tibetas budismu; uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības sistēma, it sevišķi saistībā ar divvalodu izglītību reģionā, lai saglabātu nacionālo identitāti un mantojumu, kā arī lai risinātu jauniešu bezdarba cēloņus;

70. pauž lielas bažas par cilvēktiesību situāciju Irānā, reformistu nepārtraukto apspiešanu, politisko ieslodzīto un ieslodzīto, kas apcietināti pārliecības un ticības dēļ, diskrimināciju un vajāšanu, kura vērsta pret bahaijiešu kopienu, pieaugošo skaitu, nāvessoda izpilžu, tostarp nepilngadīgajiem, pastāvīgi lielo skaitu, plaši izplatīto spīdzināšanu, negodīgām tiesas prāvām un pārmērīgi augstām summām, kuras prasa kā galvojumu, kā arī stingrajiem ierobežojumiem attiecībā uz informācijas, vārda, pulcēšanās, reliģijas, izglītības un pārvietošanās brīvību; atzinīgi vērtē vairāku ieslodzīto, kas apcietināti pārliecības dēļ, atbrīvošanu Irānā, tostarp advokātes, Saharova balvas ieguvējas Nasrin Sotoudeh atbrīvošanu; aicina Irānas iestādes atbrīvot trīs opozīcijas līderus, proti, Mehdi Karroubi, Zahra Rahnavard un Mir Hossein Mousavi, kam jau vairāk nekā divus gadus tiek piemērots mājas arests, neizvirzot nekādas apsūdzības, ļaut ANO īpašajam ziņotājam cilvēktiesību jautājumos Irānā apmeklēt šo valsti, strādāt pie moratorija attiecībā uz nāvessoda piemērošanu, atcelt interneta cenzūru un atļaut vārda brīvību Irānā; pieņem zināšanai diplomātiskās saziņas atsākšanu starp Irānu un starptautisko kopienu un cer, ka starp E3+3 un Irānu tiks pieņemts sekmīgs un abpusēji pieņemams risinājums sarunās par Irānas kodolprogrammu;

71. pauž ļoti dziļas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, vērš uzmanību uz attiecīgajām Eiropas Parlamenta pieņemtajām ārkārtas rezolūcijām (Reglamenta 122. pants) un aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku iesaistīties lietderīgā cilvēktiesību dialogā ar Eiropas Savienību; aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku pārtraukt cilvēku ārpustiesas nogalināšanu un piespiedu pazušanu, atbrīvot politiskos ieslodzītos un ļaut pilsoņiem brīvi ceļot gan valstī, gan ārpus tās; aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku atļaut valsts un starptautisko plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un preses brīvību, kā arī atļaut pilsoņiem necenzētu piekļuvi internetam; norāda, ka Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas visas provokatīvās darbības un tās pilsoņiem piemērotie ierobežojošie pasākumi ir veicinājuši plašu nabadzību un materiālo vērtību zaudēšanu;

72. pauž dziļas bažas par Kašmiru, kur ir asi jānosoda visa veida vardarbība pret civilajiem iedzīvotājiem; ir informēts, ka ir uzsāktas izmeklēšanas par neidentificētajām kapavietām; tomēr mudina pamatoties uz cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem visos centienos noteikt atbildīgos un nodrošināt saukšanu pie atbildības vardarbības gadījumos pret civilajiem iedzīvotājiem;

73. aicina Eiropas Savienību sākt saskaņotu un visaptverošu stratēģiju Sāhelas reģionā, lai, no vienas puses, uzlabotu drošību šajā reģionā un, no otras puses, veicinātu cilvēktiesības, tādējādi novēršot cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, spīdzināšanu, bieži patvaļīgos opozicionāru un žurnālistu arestus, miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu, vardarbību pret sievietēm, piemēram, izvarošanu, piespiedu laulības vai dzimumorgānu kropļošanu, un diskrimināciju etniskās vai kastu izcelsmes dēļ, tādējādi palīdzot ieviest tiesiskumu, kas garantē pamattiesības un pamatbrīvības;

74. aicina ES izstrādāt efektīvu sankciju politiku attiecībā pret visiem režīmiem, kas izmanto represīvas metodes pret civilajiem iedzīvotājiem;

75. aicina ES turpināt aktīvi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp laikus nodrošinot pagaidu patvērumu apdraudētajām personām; aicina ES paplašināt savu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības politiku, ietverot arī ziņotājus un pētnieciskos žurnālistus, kas var ievērojami veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēšanu;

Vēlēšanu novērošana un politikas virzieni demokrātijas atbalstam

76. atzinīgi vērtē ES nepārtraukto atbalstu vēlēšanu procesiem pasaulē, nosūtot vēlēšanu novērošanas misijas un vēlēšanu ekspertu misijas, kā arī sniedzot vēlēšanu atbalstu un atbalstu vietējiem novērotājiem; konstatē, ka šīs misijas pēdējā laikā ir veicinājušas atbalstu demokrātiskai attīstībai ES kaimiņvalstīs un pieredzējušas varas pāreju opozīcijas rokās (Senegālā), kā arī no konflikta izrietošu demokrātijas konsolidāciju (Sjerraleonē);

77. uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misiju ziņojumiem un ieteikumiem; uzsver savu iniciatīvu nostiprināt turpmākos pasākumus attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem, izmantojot tos kā daļu no „demokrātijas ceļveža” attiecīgajā valstī, un uzdot galvenajam novērotājam īpašu uzdevumu ar Parlamenta pastāvīgo struktūru atbalstu nodrošināt turpmākus pasākumus un īstenošanu attiecībā uz ieteikumiem;

78. uzsver, ka periodos starp vēlēšanām ir svarīgi uzlabot parlamentu darbības spēju; šajā saistībā atgādina par ES solījumu Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti pamatoties attīstības sadarbībā uz „demokrātisko līdzdalību”, īpaši atsaucoties uz parlamentu nozīmes stiprināšanu; mudina ES strādāt pie pieejas, kas balstās uz tiesībām, lai ES operatīvajās darbībās integrētu cilvēktiesību principus un lai atbalstītu cilvēktiesību jautājumus pasaules attīstības politikas darbakārtībā, kā norādīts rīcības plānā;

79. atgādina par priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves apņemšanos pievērst lielāku uzmanību sieviešu un mazākumtautību līdzdalībai vēlēšanu novērošanā, kā arī personu ar invaliditāti līdzdalībai kandidēšanā un balsošanā; prasa vienmēr ņemt vērā ES vēlēšanu novērošanas misiju secinājumus to programmu sagatavošanā, kas paredzētas pilnvērtīgas un vienlīdzīgas sieviešu dalības atbalstam vēlēšanu procesos;

Vārda brīvība

80. uzsver īpašo nozīmi, kas pārejas situācijās piemīt vārda brīvībai, tostarp brīviem plašsaziņas līdzekļiem; atzinīgi vērtē ES apņemšanos izstrādāt pamatnostādnes par vārda brīvību (tiešsaistē un bezsaistē) un turklāt iesaka ES izstrādāt metodiku tādu pārmaiņu uzraudzīšanai un reaģēšanai uz tām likumdošanā, kuras ierobežo plurālismu un preses brīvību trešās valstīs;

81. pauž nopietnas nemitīgas bažas attiecībā uz cenzūru tiešsaistē un to, ka tā diemžēl pastāv daudzās valstīs; uzsver, ka ES, īstenojot politikas nostājas, ir jāpiešķir prioritāte līdzdalības tiesību un tiesību uz piekļuvi informācijai īstenošanai kā galvenajiem demokrātijas principiem, kas jāievēro arī tiešsaistē, un jāizmanto pieejamie mehānismi, lai palielinātu publisko pārskatatbildību, piemēram, principus attiecībā uz atklātiem datiem; uzskata, ka minētais būtu jānodrošina visu līmeņu dialogos ar trešām valstīm, tostarp divpusējās attiecībās un augstākajos līmeņos; uzsver, ka tiešsaistes informācijas nesēji ir nozīmīgi pilsoniskās sabiedrības, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, arodbiedrību un ziņotāju, darbības un efektivitātes nodrošināšanā; aicina Komisiju un EĀDD uzlabot centienus, lai ES ārējās attiecībās integrētu digitālo brīvību;

ES atbalsts vispārējām cilvēktiesībām

82. pauž pilnīgu atbalstu ES pozitīvajai nostājai attiecībā uz stratēģisko satvaru cilvēktiesību un demokrātijas jomā saistībā ar visu cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, kā arī solījumu „iebilst pret visiem mēģinājumiem kaitēt cilvēktiesību universāluma ievērošanai”; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu cilvēktiesību nedalāmībai un universālumam un atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam (V sadaļa, 1. nodaļa — Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību) aicina ES turpināt atbalstīt cilvēktiesību, tostarp Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām paredzēto cilvēktiesību, nedalāmību un universālumu;

ANO cilvēktiesību sistēma

83. atkārtoti pauž atbalstu ANO cilvēktiesību sistēmas nostiprināšanai, jo tā ir vispārēju cilvēktiesību sekmēšanas pamatā; atzīst ES centienus ANO Cilvēktiesību padomes pārskatīšanā un aicina visus Cilvēktiesību padomes locekļus atbalstīt augstākos cilvēktiesību standartus, kā arī pildīt solījumus, kas izteikti pirms ievēlēšanas; uzskata, ka ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja un ANO īpašo procedūru pilnvaroto subjektu neatkarība ir galvenais priekšnoteikums to efektīvai darbībai, un uzsver vajadzību pēc nerezervēta finansējuma, lai to nodrošinātu;

84. atzinīgi vērtē vispārējās periodiskās pārskatīšanas otrā cikla sākšanu un aicina ES arī turpmāk pievērst ciešu uzmanību vispārējās periodiskās pārskatīšanas procedūras uzlabošanai, kā arī tam, kādā mērā tiek īstenoti vispārējās periodiskās pārskatīšanas rezultātā sniegtie ieteikumi, kurus dalībvalstis ir pieņēmušas un solījušas izpildīt;

85. aicina ES dalībvalstis turpmāk darboties, pamatojoties uz apņemšanos, ko tās ir paudušas ES stratēģiskajā satvarā, proti, ratificēt un īstenot galvenos starptautiskos cilvēktiesību līgumus, ratificējot un īstenojot, konkrētāk, desmit pašus svarīgākos ANO cilvēktiesību līgumus un to fakultatīvos protokolus, kā arī sagatavot attiecīgās deklarācijas par visu atsevišķo sūdzību un izmeklēšanas procedūru pieņemšanas nodrošināšanu; uzsver, ka šī ratifikācija ir svarīga, lai nodrošinātu ES cilvēktiesību politikas iekšējo un ārējo ticamību; pauž dziļas bažas par to, ka atsevišķas ES dalībvalstis regulāri laikus neiesniedz savus periodiskos ziņojumus attiecīgajām ANO cilvēktiesību uzraudzības struktūrām, kas iedragā tās ES cilvēktiesību politikas ticamību, kuru tā piemēro trešām valstīm;

86. aicina ES mudināt trešās valstis pilnībā sadarboties ar ANO īpašajiem referentiem un neatkarīgajiem ekspertiem cilvēktiesību jomā, tostarp izsūtot pastāvīgus ielūgumus un uzņemot šādus ekspertus;

87. mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt ANO augsto cilvēktiesību komisāri, īstenojot viņas 2012. gada ziņojumu par ANO līgumu struktūru nostiprināšanu, jo šīm struktūrām ir izšķiroša nozīme cilvēktiesību saistību faktiskās īstenošanas uzraudzīšanā valstīs, kas ir ANO cilvēktiesību līgumu puses;

88. uzsver — ņemot vērā starptautisko humanitāro tiesību principus, kas izklāstīti 1907. gada Hāgas konvenciju noteikumos (42.–56. pants) un ceturtajā Ženēvas Konvencijā par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā (IV Ženēvas konvencija, 27.–34. un 47.–78. pants), kā arī I papildprotokola noteikumos — nepieciešamību ES nodrošināt, lai partneri, kuri ietilpst okupējošas varas kategorijā, ņemtu vērā savus pienākumus attiecībā pret okupēto teritoriju iedzīvotājiem; atgādina, ka saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām okupējošajai varai okupētajiem iedzīvotājiem ir jāgarantē sabiedrības veselības standarti, pārtikas nodrošinājums un medicīniskā aprūpe; atkārtoti norāda, ka ir aizliegta okupējošās varas civiliedzīvotāju ievešana okupētajā teritorijā un ka personām, kurām izvirzīta apsūdzība par noziedzīgiem nodarījumiem, ir jānodrošina tiesvedība, kurā būtu ņemtas vērā starptautiski atzītas tiesiskās garantijas, piemēram, informācija par apcietinājuma iemeslu, apsūdzība par konkrētu nodarījumu un pēc iespējas drīzāka taisnīga tiesa;

Starptautiskā Krimināltiesa

89. atkārtoti pauž stingru atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai; uzskata, ka iesaistīto valstu pieaugošais skaits ir būtisks panākums saistībā ar šīs tiesas universāluma nostiprināšanu; atzinīgi vērtē to, ka Gvatemala 2012. gada aprīlī un Kotdivuāra 2013. gada februārī ratificēja Romas Statūtus;

90. aicina Eiropas ārlietu ministrus pieņemt Ārlietu padomes secinājumus, kas apstiprinātu ES un tās dalībvalstu stingro atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai, atzīmējot ES centienus regulāri pārskatīt, atjaunināt un paplašināt savus Starptautiskās Krimināltiesas instrumentus, kā arī paužot atjaunotu apņemšanos strādāt pie Romas Statūtu universāluma, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām paplašinātu tiesu pieejamību smagos noziegumos cietušajiem;

91. pauž nožēlu, ka Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūti joprojām nav iekļauti jaunajā VSP regulā, proti, to konvenciju sarakstā, kas ir vajadzīgas VSP+ statusam; pieņem zināšanai, ka vairāki VSP+ pieteikumu iesniedzēji nav minēto statūtu parakstītājvalstis vai nav tos ratificējušas (piemēram, Armēnija un Pakistāna); atkārto savu ieteikumu Romas Statūtus pievienot turpmākajam konvenciju sarakstam;

92. aicina ES un tās dalībvalstis sarunās un politiskajos dialogos ar trešām valstīm, reģionālajām organizācijām un citām reģionālajām grupām uzsvērt nepieciešamību ratificēt un īstenot minētos statūtus un Nolīgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm un ES nolīgumos ar trešām valstīm ietvert noteikumus, kas attiecas uz Starptautisko Krimināltiesu un starptautisku tiesvedību;

93. mudina EĀDD nodrošināt, lai visas ES delegācijas un ES īpašie pārstāvji ir pilnībā informēti par ES Padomes lēmumu un rīcības plānu attiecībā uz Starptautisko Krimināltiesu, kā arī par ES instrumentu kopumu par papildināmību un lai tie aktīvi veicina Starptautisko Krimināltiesu, tās lēmumu piemērošanu un cīņu pret nesodāmību par Romas Statūtos noteiktiem noziegumiem;

94. aicina ES delegācijas un ES īpašos pārstāvjus, sevišķi ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, politikas dialogos un sanāksmēs ar trešām valstīm aktīvi veicināt Starptautisko Krimināltiesu, tās lēmumu piemērošanu un cīņu pret nesodāmību par Romas Statūtos noteiktiem noziegumiem; turklāt ierosina palielināt Starptautiskajai Krimināltiesai sniegto finansiālo atbalstu;

95. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ES instrumentu kopums par papildināmības veicināšanu, un aicina EĀDD un Komisiju veikt papildu pasākumus tā efektīvai īstenošanai; mudina ES nodrošināt, ka atbalsts Starptautiskajai Krimināltiesai tiek pienācīgi integrēts visās attiecīgajās ES ārpolitikas jomās;

96. aicina ES dalībvalstis pilnībā īstenot Romas Statūtus, saskaņojot valstu tiesību aktus ar visiem Statūtu noteikumiem, un pildīt Starptautiskās Krimināltiesas palīdzības un sadarbības pieprasījumus visos tiesvedības posmos, sevišķi tādos kā iepriekšēja izskatīšana, izmeklēšana, apcietināšana un nodošana, cietušo un liecinieku aizsardzība, pagaidu atbrīvošana un spriedumu piemērošana; pauž nožēlu par to, ka iemaksas cietušajiem paredzētajā ieguldījumu fondā joprojām ir nepietiekamas, un aicina ES dalībvalstis nodrošināt resursus, kas vajadzīgi, lai tas varētu īstenot savu mandātu;

97. pauž atbalstu pienācīgi finansētām iesaistīšanas un sabiedrības informēšanas darbībām, izmantojot Starptautiskās Krimināltiesas pastāvīgo budžetu, un uzsver šo darbību nozīmi, lai nodrošinātu tiesiskuma pamanāmību;

98. aicina ES dalībvalstis ratificēt Kampalas grozījumus Romas Statūtos un mudināt to ratifikāciju trešās valstīs;

99. aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus cīņā pret nesodāmību ES robežās; šajā sakarībā mudina tās ņemt vērā ieteikumus, ko ierosinājis Eiropas sakaru punktu tīkls attiecībā uz personām, kuras atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem;

Nāvessods

100.    atkārto, ka tas viennozīmīgi iestājas pret nāvessodu, un uzskata, ka vispārēja moratorija ieviešana, lai pilnībā atceltu nāvessodu, ir ES cilvēktiesību politikas galvenais mērķis; uzsver, ka nāvessods nekad nav izrādījies efektīvs veids, kā novērst noziedzību, un ka saskaņā ar pieejamo informāciju tie, kurus visbiežāk soda ar nāvi, ir visneaizsargātākās personas; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un tās dalībvalstu centienus Apvienoto Nāciju Organizācijā, kuru rezultātā 2012. gada decembrī tika pieņemta Ģenerālās asamblejas rezolūcija par moratoriju nāvessoda piemērošanai; tomēr pauž bažas par nāvessodu izpildes atsākšanu vairākās valstīs; aicina ES turpināt rīkot īpašas kampaņas par nāvessodu un aktīvāk iesaistīties sarunās ar valstīm, kurās joprojām tiek piemērots nāvessods; cer, ka ar to pienācīgi apspriedīsies, kad tiks pārskatīta Regula (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai, ko bija paredzēts darīt 2013. gadā;

101.    pauž nozēlu par to, ka Baltkrievija ir pēdējā valsts Eiropas kontinentā, kurā joprojām tiek piemērots nāvessods; vēlreiz atkārto, ka jāpauž dziļa nožēla par nāvessoda izpildi Dmitrijam Konovalovam un Vladislavam Kovaļovam; atkārto aicinājumu Baltkrievijai īstenot moratoriju nāvessoda piemērošanai, kā rezultātā nāvessods būtu jāatceļ;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

102.    atkārtoti norāda, ka Eiropas uzņēmumiem būtu jānodrošina, lai to darbībā tiek ievēroti cilvēktiesību standarti, arī tad, ja tie darbojas ārpus ES; pauž bažas par ziņojumiem, ka atsevišķi ES uzņēmumi sadarbojas ar autoritāriem režīmiem, sevišķi gadījumos, kad saistībā ar paaugstināta riska preču tirdzniecību, piemēram, informācijas tehnoloģiju un komunikācijas jomā, ir notikuši cilvēktiesību pārkāpumi;

103.    atgādina, ka ir svarīgi veicināt korporatīvo sociālo atbildību, arī veicot uzņēmējdarbību ārpus ES, un nodrošināt korporatīvo sociālo atbildību visā piegādes ķēdē; pauž pārliecību, ka Eiropas uzņēmumiem, to meitasuzņēmumiem un apakšuzņēmējiem vajadzētu būt izšķirošai nozīmei starptautisko uzņēmējdarbības un cilvēktiesību standartu veicināšanā un izplatīšanā visā pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi pamatoti ziņot par Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbalstīto projektu vai Eiropas kredītreitingu aģentūru piešķirto eksporta kredītu ietekmi uz cilvēktiesībām, sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi; uzsver, ka šo iestāžu finansēšanas operācijām būtu jāsekmē LES 21. pantā minētie vispārīgie principi par Savienības ārējo darbību;

104.    aicina EĀDD ziņot par to, kā tiek īstenotas apņemšanās, kas ES rīcības plānā par cilvēktiesībām paustas attiecībā uz ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; pauž nožēlu par to, ka Komisija līdz šim nav reaģējusi uz Parlamenta pieprasījumu ierosināt tiesību aktu, kas ES uzņēmumiem liktu nodrošināt, ka ar to iepirkumiem netiek atbalstīti konfliktu un smagu cilvēktiesību pārkāpumu vaininieki;

105.    atgādina Komisijai par tās 2010. gada septembrī pausto apņemšanos izskatīt jautājumu par piespiedu darbu cietumos trešās valstīs un attiecīgi pārskatīt ES reakciju un prasa Komisijai ziņot Parlamentam par šī procesa iznākumu; aicina Komisiju pieņemt tiesību aktu, kas aizliegtu tādu preču importu ES, kuras ir ražotas, izmantojot piespiedu darbu un darbu cietumos;

Visu veidu diskriminācijas izskaušana

106.    atgādina Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pantus, kuros noteikts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un cieņas un tiesību ziņā vienlīdzīgi un ka tiem ir deklarācijā pasludinātās tiesības un brīvības, neņemot vērā nekādas atšķirības; uzsver, ka ir svarīgi vērsties pret visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju, pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, seksuālo orientāciju, valodu, reliģiju, kastu, sociālo izcelsmi, kultūru, vecumu, dzimšanu, invaliditāti vai citu statusu; atkārto aicinājumu ES par cilvēktiesību politikas svarīgāko daļu izvirzīt diskriminācijas un neiecietības apkarošanu un izstrādāt iekļaujošu un vispusīgu nediskriminācijas definīciju, kas būtu šīs politikas pamatā; uzsver, ka minoritāšu tiesību ievērošana ir izšķiroši svarīgs miera, attīstības un demokrātijas elements; atzinīgi vērtē un turpina mudināt ES šī mērķa sasniegšanai sadarboties ar ANO un reģionālajām organizācijām;

107.    aicina ES īpašu uzmanību pievērst diskriminācijai sociālās noslāņošanās dēļ, piemēram, kastu un analogu mantota statusa sistēmu dēļ, kam ir stipri kaitējoša un dažreiz graujoša ietekme uz iespējām vienlīdzīgi izmantot cilvēktiesības; uzskata, ka valstis, kurās joprojām pastāv kastu sistēma, būtu jāmudina aizliegt šādu sistēmu un nodrošināt pret kastu sistēmu vērstu tiesību aktu patiesu īstenošanu;

Domu, pārliecības un reliģijas vai ticības brīvība

108.    uzsver, ka tiesības uz domu, pārliecības un reliģijas vai ticības brīvību, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantā un citos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos, ir pamata cilvēktiesības, kas ir savstarpēji saistītas ar citām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ietver tiesības ticēt vai neticēt, kā arī brīvību uz teisma, neteisma vai ateisma uzskatiem privāti vai sabiedrībā, individuāli vai kopienā kopā ar citiem un tiesības pieņemt un mainīt izvēlēto ticību, kā arī atteikties no tās vai pieņemt to no jauna; aicina ES veicināt reliģijas vai ticības brīvību starptautiskajos un reģionālajos forumos un divpusējās attiecībās ar trešām valstīm;

109.    atgādina, ka tiesības atteikties pildīt karadienestu idejiskas pārliecības dēļ ir domu, pārliecības un reliģijas brīvības likumīga izmantošana, un mudina EĀDD un dalībvalstis aicināt valstis ar obligātā militārā dienesta sistēmu nodrošināt alternatīvu dienestu, kas nebūtu kaujas dienests vai būtu civilais dienests, būtu sabiedrības interesēs un nebūtu saistīts ar sodu piemērošanu, kā arī atturēties no soda, tostarp cietumsoda, piemērošanas par atteikšanos pildīt karadienestu idejiskas pārliecības dēļ;

110.    ļoti stingri nosoda diskrimināciju, neiecietību, vardarbību un slepkavošanu reliģijas vai ticības dēļ neatkarīgi no tā, kad un pret ko tā tiek īstenota; pauž īpašas bažas par aizvien pieaugošajiem centieniem novērst atšķirības starp dažādo reliģiju pārstāvjiem, izmantojot vardarbību un vajāšanu, jo šādas darbības kavē ilgstoša miera un izlīguma panākšanu; pauž arī bažas par pieaugošo valdību naidīgumu pret sabiedrību kopumā daudzās valstīs, kas turpina liegt mazākuma reliģiskajām vai ticīgām grupām brīvību pielūgt vai publiski paust savu reliģisko pārliecību vai ticību; norāda, ka pieaug sociālais naidīgums un uzbrukumi reliģiskām vai ticīgām grupām, kā rezultātā daudzi ir gājuši bojā vai tikuši ievainoti, un ka nesodāmība un mazākuma reliģisko vai ticīgo kopienu neaizsargātība joprojām rada bažas;

111.    iestājas pret jebkādiem tiesību aktiem, kas paredz soda piemērošanu cilvēkiem par savas reliģijas vai ticības maiņu; pauž dziļas bažas par to, ka šādu tiesību aktu dēļ atsevišķās valstīs cilvēkiem draud cietumsods vai pat nāvessods; turklāt pauž bažas par to, ka pret cilvēkiem, kas ir atteikušies no savas reliģijas vai mainījuši to, tiek vērsts sociāls naidīgums, piemēram, vardarbība un iebiedēšana; iestājas pret tiesību aktiem, kas paredz soda piemērošanu par izteicieniem, kuri tiek uzskatīti par zaimojošiem, apmelojošiem vai aizvainojošiem attiecībā pret kādu reliģiju vai reliģiskiem simboliem, tēliem vai jūtām; norāda, ka šādi tiesību akti neatbilst pieņemtajiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; nosoda Afganistānas, Bangladešas, Ēģiptes, Pakistānas un Saūda Arābijas tiesību aktos par zaimošanu iekļautos noteikumus, kas ļauj piemērot cietumsodu un nāvessodu;

112.    atzinīgi vērtē nesenos Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta aicinājumus iesniegt priekšlikumus noteikt par prioritārām un atbalstīt tādas pilsoniskās sabiedrības darbības, ar kurām vēršas pret diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ; mudina ES atbalstīt kultūru un ticību dialoga iekļaušanas centienus un sadarbību dažādos līmeņos, kurā būtu iesaistīti kopienu vadītāji, sievietes, jaunieši un etnisko minoritāšu pārstāvji, lai veicinātu miera veidošanu un sabiedrības kohēziju; aicina ES un dalībvalstis izstrādāt dotāciju shēmas reliģijas vai ticības brīvības aizsardzībai un veicināšanai valstīs, kurās šīs tiesības ir visvairāk apdraudētas;

113.    atzinīgi vērtē ES apņemšanos tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību veicināt starptautiskos un reģionālos forumos, tostarp ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Eiropas Padomē un citos reģionālos mehānismos; mudina ES arī turpmāk iesniegt savu ikgadējo rezolūciju par reliģijas vai ticības brīvību ANO Ģenerālajā asamblejā un atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos pilnvaras;

Sieviešu un bērnu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana

114.    pauž pilnīgu atbalstu tam ANO darbam, kura mērķis ir nodrošināt sieviešu tiesības un nodrošināt viņām pilnvērtīgas iespējas; mudina ES rīkot īpašu kampaņu par sieviešu politisko un ekonomisko līdzdalību un atbalstīt iniciatīvas pret vardarbību, kas pamatojas uz dzimumu, un pret sieviešu genocīdu; atbalsta rīcības plāna īstenošanu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā; aicina ES delegācijas savās vietējās stratēģijās ieviest īpašus pasākumus attiecībā uz ārējās palīdzības un attīstības sadarbības nozīmi, lai īstenotu ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un apkarotu jebkādu diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp piespiedu laulības; uzsver, ka Komisijas un dalībvalstu uzdevums šajā jomā gan ES, gan ārpus tās nav tikai pret sievietēm veiktās visu veidu vardarbības — fiziskās, psiholoģiskās, sociālās vai ekonomiskās — novēršana un ka prioritāte jāpiešķir no dzimuma neatkarīgai izglītošanai no iespējami agrāka vecuma; mudina Komisiju un Padomi arī turpmāk mudināt trešās valstis valstu tiesību aktu izstrādē ņemt vērā sieviešu tiesības un nodrošināt, ka visi attiecīgie noteikumi ir pienācīgi īstenoti;

115.    atkārtoti nosoda sieviešu izmantošanu un visu veidu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē; tādēļ aicina visas Eiropas Padomes dalībvalstis parakstīt un ratificēt Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu un aicina ES iesaistīties pievienošanās procesā minētajai konvencijai, lai nodrošinātu, ka ES iekšējā un ārējā rīcība attiecībā uz vardarbību pret sievietēm ir saskaņota; uzsver informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņu nozīmīgumu kopienās, kurās notiek sieviešu dzimumorgānu kropļošana, seksuāla vardarbība pret jaunām meitenēm, agrīnas un piespiedu laulības, sieviešu slepkavības un citi ar dzimumu saistīti cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī to, ka šo kampaņu sagatavošanā un īstenošanā ir svarīgi iesaistīt cilvēktiesību aizstāvjus, kas jau cīnās par šādas prakses izbeigšanu; mudina EĀDD un dalībvalstis arī turpmāk politiskajos un politikas dialogos ar partnervalstīm, kurās joprojām notiek sieviešu dzimumorgānu kropļošana, pievērsties šai problēmai;

116.    aicina ES arī turpmāk aizsargāt reproduktīvās veselības tiesības un uzsver nepieciešamību šīs politiskās nostādnes izvirzīt par centrālo jautājumu saistībā ar sadarbību ar trešām valstīm attīstības jomā; stingri nosoda sieviešu dzimumorgānu kropļošanas kaunpilno praksi atsevišķās Āfrikas daļās, goda aizstāvēšanas slepkavības, uz dzimumu pamatotus abortus un piespiedu laulības; atgādina Kairas Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) izdarītos svarīgos secinājumus;

117.    atbalsta ANO ģenerālsekretāra iniciatīvu „Izglītība pirmajā vietā”, jo piekļuve izglītībai vairo aizsardzību pret meiteņu nākotnes apdraudējumiem, proti, laulībām un grūtniecību agrā vecumā, HIV, nabadzību, vardarbību ģimenē un seksuālo vardarbību, kā arī samazina bērnu un māšu mirstību;

118.    aicina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas pilnīgāk un pirms noteiktajiem termiņiem tiek sasniegti tūkstošgades attīstības mērķi saistībā ar dzimumu līdztiesību, māšu veselību un piekļuvi pienācīgām veselības aizsardzības sistēmām, izglītībai un seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, sevišķi attiecībā uz visneaizsargātākajām grupām, piemēram, meitenēm un jaunietēm, pamatojoties uz valdību ciešu apņemšanos uzlabot pārskatatbildību un pārraudzības mehānismus attiecībā uz spēkā esošajām saistībām cilvēktiesību jomā, sekmēt tiesu pieejamību visiem un nodrošināt ikviena, tostarp visatstumtāko un visnelabvēlīgākajā situācijā atrodošos cilvēku, ietekmīgu līdzdalību attīstības procesā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; stingri iesaka tūkstošgades attīstības mērķos laikposmam pēc 2015. gada noteikt atsevišķu mērķi sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, īpaši uzsverot seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;

119.    mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, lai Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD+20) pārskatīšanas procesa rezultātā tiktu visaptveroši pārskatīti visi aspekti, kas ir saistīti ar seksuālo un reproduktīvo tiesību pilnvērtīgu izmantošanu, un atkārtoti apstiprināt stingru un progresīvu pieeju visu cilvēku seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kā arī aicina uzlabot pārskatatbildību par sasniegto; turklāt īpaši aicina tās nodrošināt, lai pārskatīšanas process noritētu, ievērojot līdzdalības principu, un tajā varētu konstruktīvi piedalīties dažādas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, kā arī sievietes, pusaudži un jaunieši; atgādina, ka cilvēktiesībām jābūt šādas pārskatīšanas pamatā un īpaša uzmanība jāpievērš seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām;

120.    pauž dziļas bažas par izvarošanas gadījumiem; pauž bažas par ārkārtīgi augsto nesodāmības līmeni par izvarošanas gadījumiem tādās valstīs kā Indija un Pakistāna;

121.    nosoda to, ka izvarošana aizvien biežāk tiek izmantota kā kara ierocis, sevišķi Lielo ezeru reģionā; vērš uzmanību uz to, ka ar dzimumu saistīti noziegumi un seksuālas vardarbības noziegumi ir iekļauti Romas Statūtos kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai darbības, kas tiek uzskatītas par genocīdu vai spīdzināšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemto rezolūciju 2106(2013) par seksuālas vardarbības novēršanu konflikta situācijā, kurā atkārtoti apliecināts, ka Starptautiskajai Krimināltiesai ir svarīga nozīme cīņā pret nesodāmību par seksuāliem noziegumiem un noziegumiem, kuri saistīti ar dzimumu; aicina ES atbalstīt šo principu pilnīgu īstenošanu; atkārto arī ES apņemšanos cilvēktiesības un dzimumu aspektus integrēt kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās saskaņā ar svarīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām 1325 un 1820 par sievietēm, mieru un drošību;

122.    aicina ES noteikt cīņu pret cilvēku tirdzniecību par prioritāti; uzsver nepieciešamību, risinot cilvēku tirdzniecības problēmu, ņemt vērā gan iekšējos, gan ārējos aspektus; mudina ES dalībvalstis īstenot Direktīvu 2011/36/ES un 2012.–2016. gadam paredzēto stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai;

123.    aicina vispārēji ratificēt ANO Konvenciju par bērna tiesībām; aicina Komisiju un EĀDD rīkoties saistībā ar bērna tiesībām, īpašu uzmanību pievēršot vardarbībai pret bērniem, sevišķi jautājumiem par piespiedu bērnu darbu, bērnu laulībām, bērnu iesaistīšanu bruņotās grupās, viņu atbruņošanu, rehabilitāciju un turpmāku reintegrāciju, kā arī cilvēktiesību dialogos ar attiecīgajām valstīm iekļaut jautājumu par bērnu burvestībām; uzsver, ka ir svarīgi ES ārpolitikā bērnu tiesībām piešķirt prioritāti;

124.    uzsver vajadzību palielināt centienus īstenot pārskatīto stratēģiju ES pamatnostādņu par bērniem un bruņotiem konfliktiem īstenošanai; mudina ES vēl vairāk padziļināt sadarbību ar ANO īpašo pārstāvi jautājumos, kas skar bruņotos konfliktos cietušus bērnus; atzinīgi vērtē to, ka 2012. gadā tika ieviesta jauna finansējuma pozīcija, lai atbalstītu konfliktos cietušus bērnus, sniedzot humāno palīdzību un nodrošinot piekļuvi izglītībai ārkārtas situācijās;

125.    atgādina par saviem iepriekšējiem ieteikumiem uzlabot savas procedūras saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem un pastiprināt savus centienus, lai cilvēktiesības efektīvi integrētu savās struktūrās un procesos; pauž nožēlu, ka nav panākti nekādi uzlabojumi attiecībā uz plenārsēžu debatēm un rezolūcijām par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumu gadījumiem, kā arī turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šīm rezolūcijām; atzinīgi vērtē centienus uzlabot sadarbību cilvēktiesību jautājumos ar dalībvalstu parlamentiem;

126.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei un šajā rezolūcijā minēto valstu un teritoriju valdībām.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0503.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0504.
• [3]  OV L 200, 27.7.2012., 2. lpp.
• [4]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0250.
• [5]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0278.
• [6]  http://www.eeas.europa.eu/human_rights/docs/guidelines_en.pdf.
• [7]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0394.
• [8]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0055.
• [9]  OV C 59E, 28.2.2012., 150. lpp.
• [10]  OV C 168 E, 14.6.2013., 26. lpp.
• [11]  OV C 257 E, 6.9.2013., 13. lpp.
• [12]  OV C 236 E, 12.8.2011., 69. lpp.
• [13]  OV C 33 E, 5.2.2013., 165. lpp.
• [14]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
• [15]  OV C 99 E, 3.4.12., 31. lpp.
• [16]  OV C 99 E, 3.4.12., 94. lpp.
• [17]  OV C 99 E, 3.4.12., 101. lpp.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (6.11.2013)

Ārlietu komitejai

par ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2012. gadā un Eiropas Savienības politiku šajā jomā
(2013/2152(INI))

Atzinumu sagatavoja: Mikael Gustafsson

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē ES 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, jo tas atspoguļo ES centienus veicināt cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, demokrātijas un labas pārvaldības iekļaušanu attīstības politikā un instrumentos;

2.  uzsver, ka Pusanas partnerība efektīvai sadarbībai attīstības jomā ir aicinājusi starptautisko sabiedrību pieņemt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju starptautiskajā sadarbībā, lai palielinātu attīstības centienu efektivitāti;

3.  aicina Komisiju veikt plašus ietekmes novērtējumus saistībā ar ES projektiem sadarbībai attīstības jomā, tostarp novērtējumu par ietekmi uz cilvēktiesību situāciju, lai nodrošinātu, ka ES attīstības centienu dēļ neturpinās diskriminēto grupu sociālā atstumšana un ka ES finansējums tiek taisnīgi sadalīts starp dažādiem valsts reģioniem atkarībā no to vajadzībām un attīstības līmeņa;

4.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai turpmākā programmas izstrādē tiktu pieņemta uz tiesībām balstīta pieeja;

5.  atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam (piektā daļa, I sadaļa — Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību) aicina ES turpināt atbalstīt cilvēktiesību nedalāmību, tostarp to, kuras paredzētas Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

6.  uzskata, ka valstu parlamentiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska loma cilvēktiesību noteikumu efektīvā īstenošanā, un uzsver, ka būtu jānodrošina atbilstoši nosacījumi to dalībai lēmumu pieņemšanā, lai stiprinātu patiesu atbildību par politikas izvēli attīstības stratēģijā;

7.  atbalsta uz cilvēktiesībām balstītai pieejai paredzēta instrumentu kopuma izstrādi sadarbībai attīstības jomā, lai noteiktu, kā šī pieeja tiek piemērota ES sadarbībai attīstības jomā, un izstrādātu rādītājus, ko būtu jāiekļauj cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības un demokrātijas politikā un instrumentos, lai tie savstarpēji stiprinātu cits citu; atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvu iesaistīšanos uz cilvēktiesībām balstītas pieejas instrumentu kopuma izstrādē, ieviešanā un novērtēšanā;

8.  aicina ES attīstības programmā pēc 2015. gada īpašu uzmanību pievērst cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesībai, bērnu tiesībām, labai pārvaldībai un demokrātijai, tiesiskumam, sociālajai, ekonomiskajai un vides jomas ilgtspējībai, tiesībām uz pienācīgu dzīves līmeni, tostarp pārtiku, apģērbu, mājokli, izglītību, medicīnisko aprūpi, jo īpaši seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, kā arī sociālajiem pakalpojumiem;

9.  pauž stingru pārliecību, ka ES ir jāstiprina un jāīsteno tās cilvēktiesību un demokrātijas veicinātājas leģitimitāte, no vārdiem pārejot pie darbiem, un ka nesenie traģiskie notikumi, piemēram, notikumi Lampedūzā, kur dzīvību zaudēja vairāk nekā 300 cilvēku, kā arī sistemātiska romu diskriminācija, varētu mazināt ES lomu cilvēktiesību jautājumos;

10. mudina ES iestādes un dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai novērstu migrantu nāvi jūrā, un attiecīgi pārskatīt savas patvēruma, migrācijas un robežkontroles politikas īstenošanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Mikael Gustafsson, Eva Joly, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Bill Newton Dunn, Andreas Pitsillides, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Alf Svensson, Ivo Vajgl, Daniël van der Stoep, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eduard Kukan, Isabella Lövin, Cristian Dan Preda
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	María Muñiz De Urquiza, Bogusław Sonik

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (23.10.2013)

Ārlietu komitejai

par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā
(2013/2152(INI))

Atzinumu sagatavoja: Mariya Gabriel

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti norāda, ka sieviešu tiesību veicināšanai būtu jāveido ievērojama daļa cilvēktiesību jautājumu dialogos, ko ES risina ar trešām valstīm; atzīst Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta pozitīvo lomu; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju sadarbībā ar katru valsti noteikt vienlaicīgi risināmās problēmas, lai varētu mērķtiecīgi piešķirt līdzekļus un resursus nolūkā veiksmīgāk īstenot mērķus;

2.  norāda, ka Eiropas Savienība ir iecēlusi īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos un ka šim amatam būtu jāpalīdz ES saskaņot savu darbību un uzlabot tās saprotamību un pamanāmību, lai visā pasaulē veicinātu cilvēktiesības un jo īpaši sieviešu tiesības;

3.  atkārtoti nosoda pāridarījumus sievietēm un visu veidu vardarbību pret tām, jo īpaši seksuālas vardarbības izmantošanu kā ieroci karā un vardarbību ģimenē; tādēļ aicina visas Eiropas Padomes dalībvalstis parakstīt un ratificēt Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu un aicina ES iesaistīties pievienošanās procesā Konvencijai, lai nodrošinātu, ka ES iekšējā un ārējā darbība attiecībā uz vardarbību pret sievietēm ir saskaņota; uzsver informācijas un izpratnes veidošanas kampaņu nozīmīgumu kopienās, kurās praktizē sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, seksuālu vardarbību pret jaunām meitenēm, agrīnas un piespiedu laulības, sieviešu slepkavības un citus ar dzimumu saistītus cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī to, ka šo kampaņu sagatavošanā un īstenošanā ir jāiesaista cilvēktiesību aizstāvji, kas jau cīnās par šādas prakses izbeigšanu; mudina EĀDD un ES dalībvalstis arī turpmāk pievērsties sieviešu dzimumorgānu kropļošanas problēmai politikas un politiskajos dialogos ar partnervalstīm, kurās to joprojām praktizē;

4.  mudina ES pastiprināt savu darbību, lai izbeigtu uz dzimumu balstītas atlases prakses, pievēršoties un efektīvi izskaužot visus galvenos iemeslus, kas rada kultūras, kurās priekšroka tiek dota dēliem, apkarojot viena dzimuma pārstāvju sistemātisku nogalināšanu, kas ir aizvien lielāka un nepietiekami ievērota problēma Āzijas, Eiropas, Āfrikas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs; uzstāj, ka šādiem preventīviem politikas virzieniem vajadzētu būt pamatelementiem ES pieejā sadarbībai attīstības jomā;

5.  aicina Komisiju panākt, ka sieviešu tiesību jautājums ir sevišķi svarīgs sarunās ar visām ES kandidātvalstīm bez izņēmuma;

6.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt sieviešu pilnvērtīgu dalību politikas un ekonomikas lēmumu pieņemšanā, jo īpaši miera veidošanas procesos, pārejā uz demokrātiju un konfliktu risināšanā;

7.  mudina dalībvalstis, Komisiju un EĀDD uzsvērt sieviešu ekonomiskās un politiskās ietekmes nostiprināšanu jaunattīstības valstīs, veicinot viņu līdzdalību mazos un vidējos uzņēmumos un lauksaimniecībā, piekļuvi zemei un līdzdalību lauku attīstības projektos;

8.  tādēļ mudina Komisiju un Padomi arī turpmāk veicināt to, lai trešās valstis valsts tiesību aktu izstrādē ievērotu sieviešu tiesības un nodrošinātu attiecīgo aktu īstenošanu;

9.  aicina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas pilnīgāk un pirms noteiktajiem termiņiem tiek sasniegti tūkstošgades attīstības mērķi saistībā ar dzimumu līdztiesību, mātes veselību un piekļuvi pienācīgām veselības aizsardzības sistēmām, izglītībai un seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām grupām, piemēram, meitenēm un jaunietēm, pamatojoties uz valdību ciešu apņemšanos veicināt pārskatatbildību un pārraudzības mehānismus attiecībā uz pašreizējām saistībām cilvēktiesību jomā, sekmēt tiesu iestāžu pieejamību visiem un nodrošināt ikviena, tostarp visatstumtāko un visnelabvēlīgākajā situācijā atrodošos personu efektīvu līdzdalību attīstības procesā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; stingri iesaka tūkstošgades attīstības mērķos laikposmam pēc 2015. gada noteikt atsevišķu mērķi sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, īpaši uzsverot seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;

10. norāda, ka joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumiem un tas vājina centienus īstenot saistības saskaņā ar Kairas Rīcības programmas (ICPD) un risināt diskriminācijas, tostarp diskriminācijas dzimuma dēļ, un nevienlīdzības problēmu iedzīvotāju un attīstības stratēģijās; uzsver, ka panākumus reproduktīvās veselības jomā atsevišķās situācijās ierobežo tādi pārkāpumi kā bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, nespēja panākt likumīgā minimālā laulībā stāšanās vecuma ievērošanu, piespiedu līdzekļi, piemēram, piespiedu sterilizācija vai sieviešu dzimumorgānu kropļošana, kā arī tiesību liegšana sievietēm un meitenēm pašām lemt par savu seksuālo un reproduktīvo veselību bez diskriminācijas, piespiešanas vai vardarbības;

11. mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, lai Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD+20) pārskatīšanas procesa rezultātā tiktu visaptveroši pārskatīti visi aspekti, kas ir saistīti ar seksuālo un reproduktīvo tiesību pilnvērtīgu īstenošanu, un atkārtoti apstiprināt stingru un progresīvu pieeju visu personu seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kā arī aicina uzlabot pārskatatbildību par sasniegto; arī jo īpaši aicina tās nodrošināt, lai pārskatīšanas process noritētu, ievērojot līdzdalības principu, un tajā varētu konstruktīvi piedalīties dažādas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, kā arī sievietes, pusaudži un jaunieši; atgādina, ka cilvēktiesībām ir jābūt šādas pārskatīšanas programmas pamatā un īpaša uzmanība ir jāpievērš seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām;

12. prasa vienmēr ņemt vērā ES vēlēšanu novērošanas misiju secinājumus to programmu sagatavošanā, kas paredzētas pilnvērtīgas un vienlīdzīgas sieviešu dalības atbalstam vēlēšanu procesos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	21.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Silvana Koch-Mehrin, Ulrike Lunacek, Elisabeth Morin-Chartier, Norica Nicolai, Antonyia Parvanova, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Minodora Cliveti, Rosa Estaràs Ferragut, Mariya Gabriel, Nicole Kiil-Nielsen, Christa Klaß, Antigoni Papadopoulou, Angelika Werthmann

ANNEX I

INDIVIDUAL CASES RAISED BY THE EUROPEAN PARLIAMENT BETWEEN JANUARY AND DECEMBER 2012

THE SAKHAROV PRIZE 2012

The winner of the Sakharov Prize 2012       Nasrin Sotoudeh                     Jafar Panahi	Nasrin Sotoudeh and Jafar Panahi       Nasrin Sotoudeh, born in 1963, is an Iranian lawyer and human rights advocate. She has represented opposition activists imprisoned following Iran's disputed June 2009 presidential elections, juveniles facing the death penalty, women and prisoners of conscience. She was arrested in September 2010 on charges of spreading propaganda and conspiring to harm state security and has been held in solitary confinement. Sotoudeh has two children. She recently started a hunger strike in protest against the state's harassment of her family.       Jafar Panahi, born in 1960, is an Iranian film director, screenwriter and film editor. He first achieved international recognition with his film The White Balloon that won the Caméra d'Or at the 1995 Cannes Film Festival. His films often focus on the hardships faced by children, the impoverished and women in Iran. Mr Panahi was arrested in March 2010 and later sentenced to six years in jail and a 20-year ban on directing any movies or leaving the country. His latest film "This Is Not a Film" was smuggled from Iran to the 2011 Cannes Film Festival on a USB stick hidden inside a cake.
SHORTLISTED NOMINEES	BACKGROUND
Ales Bialiatski	Ales Bialiatski is a freedom fighter and human rights defender currently imprisoned by the Belarusian regime. Mr Bialiatski has been a lifelong civil society activist fighting for freedom of thought and expression in Belarus.
Pussy Riot	Pussy Riot is Russian punk band. Three of its members - Nadezhda Andreyevna Tolokonnikova, Yekaterina Samutsevich and Maria Alyokhina - were arrested after protesting in a cathedral against Russian president Vladimir Putin. They were sentenced to two years in a labour camp.

COUNTRY Individual	BACKGROUND	ACTION TAKEN BY PARLIAMENT
azerbaijan       Farhad Aliyev                             Rafiq Aliyev                                                 Idrak Abbasov               Khadija Ismaylova           Anar Bayramli                     Ramil Dadashov   Vugar Gonagov   Zaur Guliyev               Aydin Janiyev   Avaz Zeynalli                         Bakhtiyar Hajiyev                   Vidadi Isganderov                                           Taleh Khasmammadov             Ramil Safarov	As Minister of Economic Development, Farhad Aliyev openly criticised monopolies, abuse of power by state officials, the corrupt court system and emphasized these problems as being obstacles on Azerbaijan’s state building and development processes. On the eve of parliamentary elections in Azerbaijan, on October 19, 2005, Farhad Aliyev was detained in his office at the Ministry of Economic Development to the Ministry of National Security (MNS). After being kept there for a few hours, he was told that he was dismissed from his post and detained as a suspect with charges on coup d'état attempt.   Rafiq Aliyev, brother of Farhad Aliev is the former chief executive of Azpetrol, the country’s main petrol retailing and oil transport company. He has been facing charges of tax evasion and an attempt to smuggle cash out of Azerbaijan.   Both men have been held in solitary confinement since October 2005 and have been pleading innocent on all counts. They have been detained without trial for longer than is allowed under Azerbaijan’s criminal code. Even though the European Court of Human Rights has ruled on violations of the European Convention on Human Rights during their arrest, Farhad and Rafiq Aliyev remained imprisoned.               An Azerbaijani journalist who works for the newspaper Zerkalo, one of Azerbaijan's few newspapers not controlled by the government of President Aliyev. Known for his reporting on forced evictions in Baku, Abbasov was badly beaten in 2012, allegedly by SOCAR security personnel. The journalist Khadija Ismayilova from Baku is one of the most important investigative journalists in Azerbaijan. In various newspapers and radio shows she talks about corruption, abuse of power and human rights violations in the country. Anar Bayramli is an Azerbaijani journalist for Iran's Fars News Agency and Sahar television station. In June 2012, an Azerbaijan court sentenced him to two years' imprisonment on a charge of drug possession. Bayramli's family and several human rights organizations have described the charges as politically motivated. Bayramli's arrest came in a year of growing tension between Azerbaijan and Iran.     Vugar Gonagov, executive director and Zaur Guliyev, editor in chief of Khayal TV were arrested on March 13, 2012 on the charge of organising mass disorder. They were both convicted to a three year suspended sentence by the Khachmaz District Court in northeastern Azerbaijan on March 15.       Zeynalli, Khural newspaper editor-in-chiefwho has been in detention since October 2011 and accused of politically motivated charges of extortion, tax evasion and failure to implement a court decision. The charges were based on Member of Parliament Gular Ahmadova’s claims that Zeynalli attempted to blackmail her.             Bakhtiyar Hajiyev is an Azerbaijani activist and blogger. On 4 March 2011, Hajiyev was questioned by police about Facebook activity related to an upcoming anti-government protest, scheduled for 11 March. Later in the day, he was arrested on charges of having disobeyed a police order not to leave the city of Ganja while charges that he had evaded military service were being investigated. Isgandarov stood unsuccessfully for office in the 2010 Azerbaijani parliamentary election. In November 2010, the government of Azerbaijan opened a criminal investigation of Isgandarov for "prevention of voting rights by threatening, using force" and "interfering or influencing the work of the election commissions by threatening, using force or threatening to use force". The charges were later dropped due to lack of evidence, but were reinstated in May 2011, one month after Isgandarov was arrested at an anti-government rally on 17 April. After the rally, he was sentenced to fifteen days' administrative imprisonment for an "attempt to hold protest action". A new arrest warrant was issued for Isganadarov on 3 May 2011, one day after he was scheduled to be released from detention.[5] On 27 August, Isganadarov was sentenced to three years' imprisonment for the vote-tampering charges.     The activist, Bakhtiar Hajiyev, had been imprisoned after using social media to promote peaceful demonstrations.       Ramil Safarov was a convicted officer of the Azerbaijani army who, while participating as a lieutenant in a NATO-sponsored course of studies in Budapest in 2004 killed a fellow attendee, Armenian Army lieutenant Gurgen Margaryan, in his sleep with an axe. In 2006, Safarov was sentenced to life imprisonment in Hungary with a minimum incarceration period of 30 years. After his request under the Strasbourg convention, he was extradited on August 31, 2012 to Azerbaijan where he was greeted as a hero, pardoned by Azerbaijani president Ilham Aliyev despite contrary assurances made to Hungary, promoted to the rank of major and given an apartment and over eight years of back pay.	A letter of concern was sent on 27 April 2012.                                                                           In its resolution adopted on 24 May 2012, the European Parliament:   - Condemns the brutal beating of Idrak Abbasov, journalist for the ‘Zerkalo’ newspaper and the ‘Institute for the Freedom and Safety of Reporters’ - Condemns the campaign of blackmail and intimidation carried out against the investigative journalist Khadija Ismaylova due to her investigations into the alleged business interests of President Aliyev's family - Takes note of the ongoing investigations launched by the Azerbaijani authorities into the attacks on the journalists; calls on the authorities to ensure effective investigation of these incidents and prosecution of the perpetrators of these attacks -  Calls on the Azerbaijani authorities to allow peaceful protests and to prohibit police interference in the work of journalists covering demonstrations - Condemns the harassment, intimidation, and violence against journalists and others peacefully expressing their opinions; calls on the authorities to immediately release from prison or pre-trial detention those detained on politically motivated charges, including six journalists – Anar Bayramli, Ramil Dadashov, Vugar Gonagov, Zaur Guliyev, Aydin Janiyev and Avaz Zeynalli – ,social media activist Bakhtiyar Hajiyev, lawyer and NGO leader Vidadi Isganderov, human rights activist and lawyer Taleh Khasmammadov, and activists imprisoned on various politically motivated charges relating to peaceful protests in April 2011                                                                   In its resolution adopted on 13 September 2012, the European Parliament: - Deplores the decision by the President of Azerbaijan to pardon Ramil Safarov, a convicted murderer sentenced by the courts of a Member State of the European Union; regards that decision as a gesture which could contribute to further escalation of the tensions between two countries, and which is exacerbating feelings of injustice and deepening the divide between those countries, and is further concerned that this act is jeopardising all peaceful reconciliation processes within the societies concerned and may undermine the possible future development of peaceful people-to-people contact in the region; - Considers the presidential pardon granted to Mr Safarov as a violation of the diplomatic assurances given to the Hungarian authorities in Azerbaijan's request for transfer on the basis of on the Convention on the Transfer of Sentenced Persons; - Deplores the hero's welcome accorded to Mr Safarov in Azerbaijan and the decision to promote him to the rank of major and pay him eight years' back salary upon his arrival, and is concerned about the example this sets for future generations and about the promotion and recognition he has received from the Azerbaijani state;
bahrain     Abdulhadi al-Khawaja                                         Mahdi Abu Dheeb                                                               Nabeel Rajab	Abdulhadi Abdulla Hubail al-Khawaja is one of the most prominent Bahraini human rights activists. He is former president and co-founder of the Bahrain Human Rights Centre, a nonprofit non-governmental organisation which works to promote human rights in Bahrain. He has held a number of positions and played various roles in regional and international human rights organizations. On 9 April 2011, al-Khawaja was arrested and tried as part of a campaign of repression by the Bahraini authorities following pro-democracy protests in the Bahraini uprising. Front Line Defenders expressed fear for his life following allegations of torture and sexual assault in detention. Al-Khawaja was sentenced on 22 June 2011, along with eight other activists, to life imprisonment. On 8 February 2012, he started an open-ended hunger strike until "freedom or death", protesting continuing detentions in Bahrain. The strike lasted for 110 days, and resulted in his being force-fed by authorities.   Due to his role in the Bahraini uprising, Mahdi Abu Dheeb, founder and leader of Bahrain Teachers' Association, was arrested, brutally tortured, and sentenced to 10 years in prison. His sentence was later reduced to five years by an appeals court. Amnesty International designated him a prisoner of conscience.                                                 The director of the Bahrain Human Rights Centre, a nonprofit non-governmental organisation which works to promote human rights in Bahrain. Mr Rajab, who is a highly respected human rights defender, was arrested on the evening of 5 May after he landed at Bahrain International Airport.   Mr Nabeel Rajab has been detained solely for exercising his right to freedom of expression as enshrined in the UN Convention on Civic and Political Rights, which has been ratified by the Kingdom of Bahrain.	In its resolution adopted on 15 March 2012, the European Parliament: - Reiterates its call for the immediate and unconditional release of all peaceful demonstrators, political activists, human rights defenders, doctors and paramedics, bloggers and journalists, in particular Abdulhadi al-Khawaja, President of the Bahrain Centre for Human Rights, and Mahdi Abu Dheeb, President of the Bahrain Teachers' Association, who have been detained or convicted for exercising their rights to freedom of expression, association and peaceful assembly or complying with their professional obligations; - Stresses that demonstrators have expressed their legitimate democratic aspirations and urges the Bahraini authorities to achieve the process of reconciliation within an inclusive and constructive dialogue, which is essential for the democratic stability of Bahrain's diverse society, in which the rights of each citizen should be equally guaranteed both by the letter of the law and in practice - Urges the Bahraini authorities to conduct thorough, impartial and independent investigations into the human rights violations by the police and security forces and as a result of the military presence in Bahrain during and after the pro-democracy protests against peaceful protestors and citizens, to ensure accountability and prevent impunity for those responsible, regardless of position or rank, and to adopt measures to deter future human rights violations.     A letter of concern was sent on 24 May 2012.
BELARUS   Dzmitry Kanavalau Uladzislau Kavalyou                                                                                 Ales Bialiatski                       Mikalai Statkevich               Andrei Sannikau                   Pavel Seviarynets           Dzmitry Bandarenka               Syarhey Kavalenka                 Andrzej Poczobut                         Mykola Statkevych	The Supreme Court of the Republic of Belarus sentenced Dzmitry Kanavalau and Uladzislau Kavalyou to death for committing terrorist attacks in 2005 in Vitebsk, in 2008 in Minsk, and in the Minsk metro in April of 2011. These court orders follow unfair trials which disregarded the rule of law.                                                                           Ales Bialiatski is a Belarusian political activist known for his work with Viasna Human Rights Centre, of which he is currently the head. He is the vice president of the International Federation for Human Rights. Bialiatski has received the Homo Homini Award and the Per Anger Prize for his efforts in promoting human rights and democracy. He was arrested by Belarusian authorities on tax evasion charges in 2011.     In 2010 Mikola Statkevich was one of many democratic candidates at the presidential election. After the crackdown of the opposition demonstration he was arrested and put in prison. On 26 May 2011, he was sentenced to 6 years in a medium security penal colony.     Andrei Sannikau was a candidate at the 2010 presidential election in Belarus, and had the second highest percentage of the popular votes after incumbent Alexander Lukashenko. He was incarcerated in a Minsk KGB facility for peacefully protesting at a demonstration after the elections, and faced up to a 15-year imprisonment     Co-head of the Belarusian Christian Democracy party Pavel Seviatynets, was arrested for participating in the rally on December 19, 2010 in Minsk.   Dzmitry is a civil activist and  member of the Belarusian Association of Journalists. He was an active member of Andrei Sannikov’s campaign team in the 2010 elections. Dzmitry was arrested on 20 December 2010 at his apartment and taken into custody at the KGB pre-trial prison Belarusian opposition activist, in January 2010, Kavalenka was sentenced to three years of "limited freedom" for "the illegal hanging of the banned Belarusian national flag" in a public place.       A correspondent for the Polish newspaper Gazeta Wyborcza, Poczobut has been arrested more than a dozen times by the government of Belarus. In 2011, he was sentenced to a fine and fifteen days in prison for "participation in the unsanctioned protest rally" following the 2010 presidential election. In 2011 and 2012, he was arrested and detained for allegedly libeling President Alexander Lukashenko in his reports.     In 2010 Mikola Statkevich was one of many democratic candidates at the presidential election. After the crackdown of the opposition demonstration he was arrested and put in prison. On 26 May 2011, he was sentenced to 6 years in a medium security penal colony.	A letter of concern was sent on 26 January 2012 echoing the plenary declaration of the President of the European Parliament on 24 January 2012.   A second letter of concern was sent on 07 February 2012.   In its resolution adopted on 16 February 2012 the European Parliament:   - Condemns the death sentences handed down to Mr Kavalyou and Mr Kanavalau and urges Alyaksandr Lukashenka to pardon both men and establish moratorium on all death sentences and executions with a view to abolishing the death penalty from the penal system by ratifying the Second Optional Protocol to the International Covenant on Civil and Political Rights, in compliance with international standards;   - Calls on the competent authorities in Belarus to carry out a full, fair and impartial investigation of the allegations made in this context and to provide true justice for the victims of the heinous acts of terrorism in question.       In its resolution adopted on 29 March 2012 the European Parliament:   - Condemns the continuous persecution of human rights defenders and members of the democratic opposition and the harassment of civil society activists and the independent media in Belarus for political reasons; - Demands the unconditional and immediate release of all political prisoners; reiterates that there cannot be any progress in the EU-Belarus dialogue without progress by Belarus in terms of democracy, human rights and rule of law and until all political prisoners, including Ales Bialiatski, Chair of the Human Rights Centre ‘Viasna’ and Vice-President of the FIDH, two ex-presidential candidates Mikalai Statkevich and Andrei Sannikau, heads of the presidential campaigns of democratic opposition candidates Pavel Seviarynets and Dzmitry Bandarenka, and Syarhey Kavalenka, a political prisoner detained for an alleged breach of house arrest, who has been on a prolonged hunger strike, which has led to a critical deterioration in his health and directly threatens his life, are unconditionally released and their civil rights are fully rehabilitated.                 In its resolution adopted on 5 July 2012, the European Parliament: - Strongly condemns the recent arrest of, and allegations against, Andrzej Poczobut, a journalist for the Polish daily ‘Gazeta Wyborcza’; - Welcomes the release of Mr Poczobut from custody, and demands that the investigation and all the charges against him be dropped; - Expresses its deep concern over the deteriorating situation of human rights defenders in Belarus, and condemns all threats against journalists and individuals making use of their right of freedom of expression; - Calls for the end of judicial harassment of journalists, civil society activists and human rights defenders; calls on the Belarusian authorities to reverse their current repressive policies; - Considers the transfer of Mykola Statkevych to solitary confinement to be an act of repression and an attempt to force him to sign a request for clemency; calls, therefore, on the Commission and the EEAS to intervene in his case
Burma/myanmar   Daw Aung San Suu Kyi	Leader of the oposition in Burma/Myanmar, the Sakharov Prize winner from 1990 could not be officially be presented with the prize. She was detained under house arrest for almost 15 years.	In its resolution adopted on 20 April 2012, the European Parliament:   - Expresses its great respect for the long struggle over decades of opposition leader and Sakharov Prize winner Aung San Suu Kyi, congratulates her on her party's victory in the April by-elections and applauds her courage and tenacity as an example of selfless courage and struggle for freedom and democracy in the face of tyranny -  Welcomes the mutual rapprochement between President U Thein Sein and Daw Aung San Suu Kyi, and the dialogue between the government and opposition
Cambodia     Sam Rainsy	A Camobian politician, in October 2009, Rainsy led local residents at the Cambodia-Vietnam border in a protest against alleged Vietnamese encroachment on Cambodian territory. On October 25, Rainsy was charged with racial incitement and destruction of property, and the Cambodian parliament stripped Rainsy of his immunity from prosecution in November. On January 1, 2010, the Svay Rieng provincial court issued an arrest warrant for Rainsy after he failed to appear in court. Rainsy had fled the country at this point and was residing in France in self-imposed exile. In September 2010, Rainsy was tried in absentia and sentenced to 10 years in prison for charges widely believed to be politically motivated.	In its resolution adopted on 26 October 2012, the European Parliament: - Is concerned about the situation of Sam Rainsy, the leader of the Sam Rainsy Party, who has been convicted on charges that are allegedly politically motivated; urges the Cambodian Government and opposition parties to work towards reconciliation in order to enable the opposition to play a full role in Cambodian politics and in the forthcoming elections
CHINA     Feng Jianmei	In Shanxi Province, Feng Jianmei was forced to abort at seven months of pregnancy on June 3, 2012. According to a report by a China-based human rights organization, the woman, Feng Jianmei, was beaten and dragged into a vehicle by a group of Family Planning Officials while her husband, Deng Jiyuan, was out working.  The officials asked for 40,000-yuan fine for breaking birth-control rules from Feng Jianmei’s family.  When they did not receive the money, they forcibly aborted Feng at seven months, laying the body of her aborted baby next to her in the bed.	In its resolution adopted on 5 July 2012, the European Parliament: - Strongly emphasises that, according to the International Conference on Population and Development Plan of Action, the aim of family planning programmes must be to enable couples and individuals to make free, responsible and informed decisions about childbearing and to make available a full range of safe, effective and acceptable methods of family planning of their choice, and any form of coercion has no part to play; - Strongly condemns the decision to force Ms Feng to have an abortion and condemns the practice of forced abortions and sterilisations globally, especially in the context of the one-child policy;
THE DEMOCRATIC REPUBLIC OF CONGO   Dr Denis Mukwege	Renowned Congolese doctor, Denis Mukwege, has been for a long time now a saviour for the victims of sexual violence in his native country. His hospital has become a refuge for thousands of women. Dr. Mukwege acknowledged that his patients often suffer in silence and he has become a voice for them. He travels around the world –often at his own expense– to tell their stories and raise awareness about the use of rape as a weapon of war. He has been awarded by the United Nations with the 2008 prize for human rights for his tireless work at Panzi hospital. Dr. Mukwege was also named “African of the Year” by a Nigerian newspaper and has been nominated for the Nobel Peace Prize twice.	In its resolution adopted on 13 December 2012, the European Parliament:   - Condemns the attempt to assassinate Dr Mukwege and calls for an independent judicial inquiry to shed light on this attack, which caused the death of his bodyguard; - Considers it vital to conduct an impartial, in-depth investigation into all past and present cases of human rights violations, and calls on all states in the Great Lakes region to place efforts to put an end to impunity at the heart of the process of improving the rule of law;
Iran   Hadi Rashedi, Hashem Shaabani(nejad), Mohammad-Ali Amouri(nejad), Seyed Mokhtar, and Seyed Jaber Alboshokeh                                                           Narges Mohammadi                             Sattar Beheshti                               Nasrin Sotoudeh Jafar Panahi	Members of the Iran's ethnic Arab minority, Hadi Rashedi, Hashem Shaabani(nejad), Mohammad-Ali Amouri(nejad), Seyed Mokhtar, and Seyed Jaber Alboshokeh were arrested in February 2011 and convicted in July 2012 of "enmity with God", "corruption on earth" and "acting against national security." They were sentenced to death sentences following closed trials in Iran's revolutionary court in Khuzestan. Since then, the five have been frequently taken from their cells and held for days at secret prisons run by the intelligence services, where they have been tortured.                                       Accounts from several reliable sources indicated in April 2012 that Ms Narges Mohammadi, a highly respected journalist and human rights defender, has been placed in the Evin prison to finish a six-year sentence despite credible reports of her deteriorating health.   Ms Mohammadi and 30 students have been imprisoned at the same time solely for exercising their right to freedom of expression         Sattar Beheshti was an Iranian blogger who died in early November 2012 several days after being arrested by the Iranian Cyber Police unit for criticizing the government of the Islamic Republic on Facebook and after making a signed complaint of being tortured while in custody. His reported death has drawn international condemnation and led to the dismissal of the commander of Iran's cybercrimes police unit.         Prisoners of conscience, Sakharov Laureates 2012	In its resolution adopted on 14 June 2012, the European Parliament:   - Calls on the Iranian authorities to ensure that the arrested members of Iran's Ahwazi Arab minority – Mohammad Ali Amouri, Rahman Asakereh, Hashem Sha'bani Amouri, Hadi Rashidi, Sayed Jaber Alboshoka and Sayed Mokhtar Alboshoka – are tried in accordance with international fair-trial standards, with due protection from torture and other ill-treatment, and without recourse to the death penalty - Urges the Iranian authorities to release all activists who are currently imprisoned for their peaceful advocacy of minority rights - Calls on the Iranian authorities to respect the right of ethnic minorities to use their own languages, in private and public, and in particular to guarantee education in minority languages, in accordance with the constitution of the Islamic Republic of Iran A letter of concern was also sent on 12 October 2012.     A letter of concern was sent on 24 May 2012.                         In its resolution adopted on 22 November 2012, the European Parliament:   -  Is deeply concerned about the death in prison of Sattar Beheshti; urges the Iranian authorities to conduct a thorough enquiry into the case, in order to establish the exact circumstances of his death - Is deeply concerned by the reports indicating that Sattar Beheshti was tortured in prison -  Deeply deplores the lack of fairness and transparency of the judicial process and the denial of due-process rights in Iran; calls on the Iranian authorities to guarantee a stringent respect of fair trial and due process to all detainees, as stipulated in the ICCPR - Urges the Iranian authorities to release all political prisoners and prisoners of conscience, including Nasrin Sotoudeh, co-Sakharov Prize winner together with Jafar Panahi, and to allow them to come to the European Parliament in December 2012 to collect their prizes; expresses its concern about the deteriorating health condition of Nasrin Sotoudeh; calls on Iran's judiciary and prison authorities to end the mistreatment of Nasrin Sotoudeh; expresses its sympathy and full solidarity with the requests of Nasrin Sotoudeh; calls on Iran's authorities to allow all prisoners access to lawyers of their choice, necessary medical care and family visits, to which they are entitled under international human rights law, and to treat them with dignity and respect
MAURITANIA   Biram Ould Abeid	Biram Ould Abeid and 6 other people, members of the Initiative pour la Résurgence du Mouvement Abolitionniste en Mauritanie – IRA (Initiative for the Resurgence of the Abolitionist Movement in Mauritania), an organisation working for the eradication of slavery in Mauritania, were arrested with violence on 29 April and detained, after they had set fire to Maliki legal writings which they consider to be a legitimization of the practice of slavery.   The charges brought against the IRA members - which included terrorism and apostasy in the case of Mr Biram Ould Abeid - carried extremely severe punishments, including the death penalty.   In September 2012, human rights defender Biram Ould Dah Ould Abeid and his colleagues were released on bail.	A letter of concern was sent on 30 August 2012.
NiGERIA   Osmond Ugwu                           Raphael Elobuike	Nigerian trade union leader Osmond Ugwu was detained in October 2011 and imprisoned for three months on trumped-up charges.   The arrest, which happened during a prayer meeting about ongoing labour negotiations in the south-eastern city of Enugu, was sudden and brutal.   Ugwu spent the first two days in police detention without any food or water, in agony from the injuries he sustained to his legs, back, waist and hands.   Together with fellow union member Raphael Elobuike, Ugwu was charged with attempted murder and assault, in an apparent bid by the police and prosecution to silence the activists.   Neither the police nor the state prosecutors have presented any evidence against the two on the attempted murder charge, and the assault charge was based on the claim by the police that Ugwu held on to a police officer’s uniform and tore it while he was being dragged away.	In its resolution adopted 15 March 2012, the European Parliament:   - Calls on the government to release labour union leader Osmond Ugwu and union member Raphael Elobuike due to the lack of evidence in the prosecution's case against them
Kazkhstan   Vladimir Kozlov               Igor Vinyavskiy	Leader of the unregistered Alga party and a vocal critic of President Nursultan Nazarbayev, Vladimir Kozlov was convicted to seven and a half years of imprisonment for inciting unrest in Zhanaozen in december 2011, when government troops killed 15 after a labor strike.   Journalist and editor for Vzglyad. He was arrested on 23 January 2012 for allegedly distributing leaflets demanding an insurrection and imprisoned, seen as a threat to national security by the government. The government indicted him for "making public calls through mass media to violently overthrow Kazakhstan's constitutional regime", in connection with pamphlets distributed two years earlier by people whose connection with Vinyavsky has yet to be established. On 15 March the Kazakh government was criticized by the European Parliament for his detainment (see resolution in next column); he was released later that day.	In its resolution adopted 15 March 2012, the European Parliament:   -  Expresses its indignation at the incarceration of opposition leaders and journalists since January 2012, and calls on the Kazakh authorities to end the clampdown on the opposition and the independent media in the country and release all persons incarcerated on political grounds, including the leader of the Alga party Vladimir Kozlov and the editor-in-chief of the Vzglyad newspaper Igor Vinyavskiy, as well as all persons mentioned in recent EU statements in the OSCE Permanent Council who are still in detention; calls for Mr Kozlov to be given access to his immediate family, including his wife, and for an independent assessment of his medical condition; welcomes the release of Natalya Sokolova, lawyer for the Karazhanbasmunai oil company's labour unions, who was previously sentenced to six years in prison, now reduced to a three-year probation; regrets nevertheless that Ms Sokolova is still prohibited from participating in trade union activities during her probation.
KUWAIT   Hamad al-Naqi	A member of Kuwait’s Shi’a Muslim minority accused of blasphemy, he was arrested on 27 March and taken to Kuwait Central Prison. A case was brought against him with Dowaem al-Mowazry as a civil plaintiff, who called for al-Naqi to be executed as an example to blasphemers. The letter of concern was sent when a few members of the National Assembly of Kuwait called for capital punishment for blasphemy.   In June 2012 Hamad Al-Naqi was sentenced to ten years' imprisonment for charges pertaining to provoking sectarian tensions and blasphemous tweets against the prophet Mohammed.	A letter of concern was sent on 08 May 2012.
pakistan   Malala Yousafzai	On 9 October 2012 Malala Yousafzai, a 14-year-old girl from the Swat Valley, was singled out in the school bus on her way home, shot in the head and neck and severely wounded, while two other girls also sustained wounds in the attack. The Tehreek-e-Taliban Pakistan (TTP) have claimed responsibility for the attack and issued a statement after the attacks, claiming it was obligatory to kill anyone leading a campaign against Islamic law and announcing that the movement would attempt to kill Yousafzai again if she recovers from her injuries. The security forces have reacted by arresting many suspects of the crime, and the Pakistani Parliament has debated a motion condemning the attack, which has, however, met with resistance from the main opposition party, the Pakistan Muslim League‑N. Malala Yousafzai had become a national symbol of resistance against the Taliban’s efforts to deprive girls of an education through blogs she wrote since the age of 11, receiving in December 2011 the National Youth Peace Prize, which has been renamed in her honour the National Malala Peace Price. In Pakistan and many other Muslim countries protests have taken place in admiration of and solidarity with Malala Yousafzai and in condemnation of the brutal attack by the Taliban.	In its resolution adopted on 26 October 2012, the European Parliament:   - Strongly condemns the violent attack on Malala Yousafzai and the serious injuries inflicted on two of her classmates   - Calls on the Government of Pakistan to ensure the safety of Malala Yousafzai and her family and to bring to justice those responsible for the assault   - Calls on the Government of Pakistan to ensure the safety of other human rights activists – particularly women and girls who become active in society and politics – who have received threats from the Taliban and other extremist groups   - Urges the Pakistani authorities to prosecute those individuals and groups inciting violence, in particular those calling for the killing of individuals and groups with whom they disagree
RUSSIA   Elena Milashina Ella Asoyan                                         Taisia Osipova                             Alexei Navalny                             Boris Nemtsov                           Sergey Udalcov             Nadezhda Tolokonnikova, Maria Alyokhina and Ekaterina Samutsevitch	In the early morning of April 5, 2012, Elena Milashina,a prominent journalist and human rights defender was attacked by two unknown assailants in the Balashika neighborhood of Moscow, along with friend Ella Asoyan who was visiting her in Moscow. After the brutal murder of Anna Politkovskaya, Novaya Gazeta’s star correspondent, in 2006, Milashina picked up her mantle, reporting on human rights abuses in Russia’s turbulent North Caucasus region, including Chechnya. When Natalia Estemirova, a leading Chechen human rights defender and Milashina’s close collaborator, was brazenly murdered in July 2009, she started an independent investigation into the killing. Novaya Gazeta did not exclude the possibility that the attack on Milashina was linked to her professional activity.   Taisiya Osipova is a Russian opposition activist from the unregistered National Bolshevik Party and "The Other Russia" party. She is the wife of opposition activist Sergei Fomchenkov. In 2011 Osipova was sentenced by the Russian courts to 10 years in prison for possession of heroin. In 2012 the sentence was reduced to 8 years in a retrial ordered by a higher court, after President Dmitry Medvedev had called her original sentence "too harsh". Osipova claims the heroin had been planted in a police raid. Mikhail Fedotov, head of Russia's council on human rights, has called the verdict a "legal mistake".   Alexei Anatolievich Navalny is a Russian lawyer, political and financial activist, and politician. Since 2009, he has gained prominence in Russia, and in the Russian and international media, as a critic of corruption and of Russian President Vladimir Putin. He has organized large-scale demonstrations promoting democracy and attacking political corruption, Putin, and Putin's political allies; and has run for political office on the same platform. In 2012, The Wall Street Journal described him as "the man Vladimir Putin fears most."     Boris Efimovich Nemtsov is a Russian statesman and liberal politician. He was a Minister of fuel and energy (1997), Vice Premier of Russia and Security Council member from 1997 to 1998. After a split in the Union of Right Forces in 2008, he co-founded Solidarnost. In 2010, he co-formed coalition For Russia without Lawlessness and Corruption (was refused in registration as party). Since 2012 Nemtsov has been co-chair of Republican Party of Russia – People's Freedom Party (RPR-PARNAS), a registered political party.   Sergei Udalcov is a Russian political activist and leader of the Left Front movement. In 2011 and 2012, he helped lead a series of protests against Vladimir Putin.       Pussy Riot is Russian punk band. Three of its members - Nadezhda Andreyevna Tolokonnikova, Yekaterina Samutsevich and Maria Alyokhina - were arrested after protesting in a cathedral against Russian president Vladimir Putin. They were sentenced to two years in a labour camp.	A letter of concern was sent on 05 May 2012.                                       In its resolution adopted on 13 September 2012, the European Parliament:   -  Expresses its deep concern regarding other politically motivated trials, in particular the criminal prosecution of scientists accused of espionage for cooperating with foreign scientific institutions, the conviction of opposition activist Taisia Osipova to eight years of penal colony in a trial referred to as politically motivated, using dubious and possibly fabricated evidence and not meeting the standards of a fair trial, the detention of, and politically motivated criminal charges against, more than a dozen participants in the protest demonstration in Moscow on 6 May who were wrongly accused in connection with the alleged ‘mass riots’, and the criminal investigation into opposition activists, such as Alexei Navalny, Boris Nemtsov and Sergey Udalcov; - Expresses its deep disappointment with the verdict and the disproportionate sentence issued by the Khamovnichesky District Court in Russia in the case of Nadezhda Tolokonnikova, Maria Alyokhina and Ekaterina Samutsevitch, members of the punk band ‘Pussy Riot’;
Saudi Arabia     Hamzi Kashgari	A Saudi poet and a former columnist for the Saudi daily newspaper al-Bilad , he became the subject of a controversy after he had posted a series of poetic tweets, sharing an imaginary conversation he was having with the Prophet Mohammed. The tweets were deemed blasphemous, prompting a severe backlash, with over 30,000 responses and a Facebook page calling for his execution. Kashgari deleted the tweets, apologising repeatedly, but to no avail. He fled to Malaysia, with the intention of seeking asylum in New Zealand, but was deported home, where he faced charges of apostasy, which is punishable by death in Saudi Arabia.	A letter of concern was sent on 16 February 2012 echoing the plenary declaration of the President of the European Parliament on 13 February 2012.
SyriA     Mazen Darwish Dr Mohamad Osama Al-Baroudi Dr Mahmoud Al-Refaai	Director of the Syrian Centre for Media and Freedom of Expression, Mazen Darwish' arrest and detention were in clear violation of international law.   Dr Mohamad Osama Al-Baroudi and Dr Mahmoud Al-Refaai have been held in conditions amounting to enforced disappearance since 18 February and 16 February 2012 respectively.   All three were at the time of the writing of this letter prisoners of conscience and it was required therefore that they were released unconditionally, and access to their families and lawyers be granted by the Syrian authorities.	A letter of concern was sent on 24 May 2012.
UKRAINE   Yulia Tymoshenko                 Yuri Lutsenko                                         Valery Ivashchenko	Former Prime Minister of Ukraine. She was charged of abuse of power in connection with the conclusion of gas contracts in 2009. The Prosecutor General's Office in Ukraine brought charges against her on 24 May 2011 and on 11 October 2011 she was sentenced to seven years in prison.     Former high-ranking official from the Tymoshenko, Yuri Lutsenko (former Interior Minister, one of the leaders of the People's Self-Defence Party), was charged with abuse of office and misappropriation of funds and was arrested on 26 December 2010 for alleged non-cooperation with the prosecution. On 27 February 2012 Lutsenko was sentenced to four years in jail for embezzlement and abuse of office. On 7 April 2013 he was released from prison as the Ukrainian President Viktor Yanukovych pardoned him for health reasons.                   Former Acting Defence Minister in Yulia Tymoshenko’s government, Valery Ivashchenko has been sentenced to 5 years imprisonment. on 12 April 2012. Valery Ivashchenko has been in detention since August 2010.  He was charged with having, in November 2009 while Acting Minister of Defence abused his position by signing a plan to sell the Feodosia Marine Engineering Works which was property of the Ministry of Defence. On 14 February, Denmark has granted him asylum.	In its resolution adopted on 24 May 2012, the European Parliament:   - Deplores the sentencing of former Prime Minister Yulia Tymoshenko; stresses that strengthening the rule of law and an independent judiciary, as well as initiating a credible fight against corruption, are essential not only to the deepening of EU-Ukraine relations but also to the consolidation of democracy in Ukraine; - Calls on the Ukrainian authorities to guarantee the impartiality and transparency of the cassation process in Ms Tymoshenko's case, which should take place in line with the fair and just legal standards and practices common in Europe, and demands an end to the use of selective justice targeting political and other opponents; deplores the fact that the High Specialised Court of Ukraine on Criminal and Civil Cases has postponed its ruling on the cassation appeal in Ms Tymoshenko's case against the decision of Pechersk District Court in Kyiv; notes the adjournment of the cassation hearing on the case of Yulia Tymoshenko to 26 June 2012, considers this delay regrettable, and warns against protraction of due legal process; - Urges the Ukrainian authorities to ensure full respect for the right of all prisoners sentenced on politically motivated grounds, including Ms Tymoshenko, Mr Lutsenko and Mr Ivashchenko, to adequate medical assistance in an appropriate institution, for their right of unrestricted access to their lawyers and for the right to be visited by relatives and other people such as the EU ambassador; stresses the need for Ukraine to respect fully the legal and human rights of defendants and detainees, including the right to medical care, in line with international standards; condemns the use of force by prison guards against Yulia Timoshenko, and recalls the obligation of Ukraine to examine promptly and impartially any complaints of torture or other forms of cruel, inhuman or degrading treatment;   In its resolution adopted on 13 December 2012, the European Parliament: - Makes a strong appeal to the Ukrainian authorities to find, together with the European Parliament's envoys, Aleksander Kwasniewski and Pat Cox, a reasonable and just solution to the Tymoshenko case; urges the Ukrainian Government to respect and implement the final decisions of the European Court of Human Rights on the ongoing case of Yulia Tymoshenko and Yuri Lutsenko; - Calls on Ukraine to end the selective application of justice in Ukraine at all levels of government and to make it possible for opposition parties to participate in political life on the basis of a level playing field; calls on the authorities, in this context, to free and rehabilitate politically persecuted opponents, including Yulia Tymoshenko, Yuri Lutsenko and others.
WEST BANK and EAST JERUSALEM   Marwan Barghouti           Nabil Al-Raee	Marwan Barghouti is one of the most prominent Fatah leaders in the West Bank. He was arrested on April15, 2002, in Ramallah, by the Israeli authorities. He is in detention since that date.     Nabil Al Raee, the artistic director of The Freedom Theatre in Jenin, was arrested overnight on 5 June by the Israeli authorities "on suspicion of illegal activity". The Freedom Theatre is a cultural venue dedicated to the children, youth and adults of Jenin Refugee Camp and beyond and employees of the Theatre are often under harassment of the Israeli side.	In the resolution adopted on 5 July 2012, the European Parliament:   - Calls for an end to the administrative detention without formal charge or trial of Palestinians by Israeli authorities, for access to a fair trial for all Palestinian detainees, and for the release of Palestinian political prisoners, with special regard for members of the Palestinian Legislative Council, including Marwan Barghouti, and administrative detainees; calls also for the immediate release of Nabil Al-Raee, the artistic director of the Freedom Theatre in Jenin Refugee Camp, arrested on and detained since 6 June 2012

ANNEX II

LIST OF RESOLUTIONS

List of resolutions adopted by the European Parliament during the year 2012, and relating directly or indirectly to human rights violations in the world.

Country	Date of adoption in plenary	Resolution title
AFRICA
Africa	05.07.2012	Violence against lesbians and LGBT rights in Africa
Democratic Republic Of Congo	14.06.2012	Follow-up of the elections in the Democratic Republic of Congo
Democratic Republic Of Congo	13.12.2012	Situation in the Democratic Republic of the Congo
Egypt	16.02.2012	Recent developments
Egypt	15.03.2012	Human trafficking in Sinai, in particular the case of Solomon W.
Libya	22.11.2012	Situation of migrants in Libya
Mali	20.04.2012	Situation in Mali
Sahel Region	14.06.2012	Human rights and the security situation in the Sahel Region
South Africa	13.09.2012	Massacre of striking miners
Sudan And South Sudan	14.06.2012	Sudan and South Sudan
AMERICAS
Venezuela	24.05.2012	Possible withdrawal from the Inter-American Commission in Human Rights
ASIA
Azerbaijan	24.05.2012	Azerbaijan
Azerbaijan	13.09.2012	Azerbaijan: the case of Ramil Safarov
Bahrain	15.03.2012	Human Rights violations in Bahrain
Burma/ Myanmar	20.04.2012	Situation in Burma/Myanmar
Burma	13.09.2012	Persecution of Rohingya Muslims in Burma
Burma	22.11.2012	Situation in Burma, particularly the continuing violence in Rakhine State
Cambodia	26.10.2012	Situation in Cambodia
China	05.07.2012	Forced abortion scandal in China
Israel	05.07.2012	EU policy on the West Bank and East Jerusalem
Israel	13.12.2012	Israeli government’s decision to expand settlements in the West Bank
India	13.12.2012	Caste discrimination in India
Japan	16.02.2012	Death penalty in Japan
North Korea	24.05.2012	Situation of North Korean refugees
Pakistan	26.10.2012	Discrimination against girls in Pakistan, in particular the case of Malala Yousafzai
The Philippines	14.06.2012	Cases of impunity in the Philippines
The United Arab Emirates	26.10.2012	Human right situation in the United Arab Emirates
EUROPE
Belarus	16.02.2012	Death penalty in Belarus, in particular the cases of Dzmitry Kanavalau and Uladzislau Kavalyou
Belarus	29.03.2012	Belarus
Belarus	05.07.2012	Freedom of expression in Belarus, in particular the case of Andrzej Poczobut
Belarus	26.10.2012	Elections in Belarus
Georgia	26.10.2012	Elections in Georgia
Russia	16.02.2012	Situation in Russia
Russia	13.09.2012	Political use of justice in Russia
Russia	13.12.2012	New EU-Russia agreement
Ukraine	13.12.2012	Situation in Ukraine
MIDDLE EAST
Bahrain	15.03.2012	Human rights violation in Bahrain.
Iran	02.02.2012	Situation in Iran
Iran	14.06.2012	Situation of ethnic minorities in Iran
Iran	22.11.2012	Human rights in Iran, mass executions and death of blogger Sattar Beheshti
Palestine	15.03.2012	Palestine: raids by Israeli forces on Palestinian TV stations
Palestine	22.11.2012	Situation in Gaza
Syria	16.02.2012	Situation in Syria
Syria	13.09.2012	Situation in Syria
THEMATIC
Women’s Situation In War	2.02.2012	Women’s situation in war
Female Genital Mutilation	14.06.2012	Female genital mutilation
UN Human Rights Council	16.02.2012	UN Human Rights Council

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	21.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 0 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elmar Brok, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Mário David, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Marusya Lyubcheva, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, György Schöpflin, Adrian Severin, Marek Siwiec, Davor Ivo Stier, Charles Tannock, Inese Vaidere, Nikola Vuljanić, Karim Zéribi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reinhard Bütikofer, Véronique De Keyser, Kinga Gál, Elisabeth Jeggle, Barbara Lochbihler, Jean Roatta, Helmut Scholz
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Hiltrud Breyer, Chrysoula Paliadeli, Marie-Christine Vergiat