ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos

3.12.2013 - (COM(2010)0379 – C7‑0180/2010 – 2010/0210(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Claude Moraes
Atzinumu sagatavoja (*): Alejandro Cercas, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos

(COM(2010)0379 – C7‑0180/2010 – 2010/0210(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0379),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0180/2010),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Čehijas Deputātu palāta, Čehijas Senāts, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes Pārstāvju palāta, Austrijas Nacionālā padome un Austrijas Federālā padome un kuros apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 4. maija atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 31. marta atzinumu,[2]

–   ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 6. novembra vēstuli, kurā pausta apņemšanās apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0428/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[3]*

Komisijas priekšlikumā

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

(... gada ...)

par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu [4],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [6],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)         Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā ir paredzēti pasākumi, kas jāpieņem patvēruma, imigrācijas un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzības jomā.

(1.a)      Līgumā ir noteikts, ka Savienībai jāizstrādā kopēja imigrācijas politika, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību un taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs. Šajā sakarībā Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un viņu tiesību noteikšanu.

(2)         Hāgas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2004. gada 4. un 5. novembrī, ir atzīts, ka legālai migrācijai būs svarīga loma ekonomikas attīstības uzlabošanā, un Komisija tika aicināta iesniegt legālās migrācijas politikas plānu, tostarp attiecībā uz uzņemšanas procedūrām, ar kurām nekavējoties var apmierināt svārstīgo migrējošā darbaspēka pieprasījumu darba tirgū.

(3)         Eiropadomes 2006. gada 14. un 15. decembra sanāksmē tika panākta vienošanās par pasākumu kopumu 2007. gadam, kas ietver tādas labi pārvaldītas legālās imigrācijas politikas izstrādi, kurā pilnībā ievērota valstu kompetence, lai palīdzētu dalībvalstīm apmierināt pašreizējās un turpmākās darbaspēka vajadzības. Tajā arī tika izteikts aicinājums meklēt līdzekļus, lai atvieglotu pagaidu migrāciju.

(4)         Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts, kas tika pieņemts Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē, pauž Eiropas Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot godīgu, efektīvu un konsekventu politiku, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar migrācijas problēmām un iespējām. Minētais pakts ir pamats kopējai imigrācijas politikai, kurā ievērota solidaritāte starp dalībvalstīm un sadarbība ar trešām valstīm un kura balstīta uz migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību ne vien uzņemošo, bet arī izcelsmes valstu un pašu migrantu interesēs.

(5)         Stokholmas programmā, kas tika pieņemta Eiropadomes 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmē, ir atzīts, ka darbaspēka imigrācija var palīdzēt uzlabot konkurētspēju un ekonomisko dzīvotspēju un ka, ņemot vērā ievērojamās demogrāfiskās problēmas, ar kurām, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, ES nāksies saskarties nākotnē, elastīga imigrācijas politika būs svarīgs ieguldījums Savienības ilgtermiņa ekonomiskajā attīstībā un darbībā. Tajā arī uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri legāli uzturas dalībvalstu teritorijā, kā arī uzsvērts, cik svarīgi ir optimizēt saikni starp migrāciju un attīstību. Programmā izteikts aicinājums Eiropas Komisijai un Padomei turpināt legālās migrācijas politikas plāna īstenošanu [7].

(6)         Šai direktīvai būtu jāveicina efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība konkrētajā sezonas pagaidu migrācijas kategorijā un jāpalīdz garantēt pienācīgus darba un dzīves apstākļus sezonas darbiniekiem , nosakot taisnīgus un pārredzamus uzņemšanas un uzturēšanās noteikumus ▌un nosakot sezonas darbinieku tiesības, vienlaikus paredzot stimulus un aizsargpasākumus, lai uzturēšanās, pārsniedzot atļauto ilgumu, un/vai pagaidu uzturēšanās nekļūtu par pastāvīgu. Turklāt noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi [8], palīdzēs novērst gadījumus, kad minētā pagaidu uzturēšanās kļūst par neatļautu uzturēšanos.

(6.a)      Dalībvalstīm šīs direktīvas noteikumus vajadzētu īstenot, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisku īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, izcelšanās, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, jo īpaši saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs) [9], ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju [10].

(7)         Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos izklāstīto ▌Savienības priekšrocības principu attiecībā uz piekļuvi dalībvalstu darba tirgum.

(8)         Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības noteikt, cik daudz uzņemt trešo valstu valstspiederīgos, kas no trešām valstīm ieceļo dalībvalstu teritorijā sezonas darba nolūkā, kā noteikts ▌Līgumā ▌.

(9)         Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt saskaņā ar LESD 56. pantu paredzētos pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Jo īpaši – šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt nodarbinātības noteikumus un nosacījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ⁶[11] attiecas uz darbiniekiem, kurus dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā citas dalībvalsts teritorijā.

(9.a)      Šīs direktīvas mērķis ir regulējumā ietvert sezonas darbinieku un darba devēju tiešās darba attiecības. Taču, ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka trešo valstu valstspiederīgos sezonas darbinieku statusā ir atļauts uzņemt ar tādu nodarbinātības vai pagaidu darba aģentūru starpniecību, kuras ir reģistrētas attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras ar attiecīgo sezonas darbinieku ir tieši noslēgušas līgumu, tad šīs direktīvas darbības jomai būtu jāattiecas arī uz šādām aģentūrām.

(10)       Transponējot šo direktīvu, dalībvalstīm, vajadzības gadījumā apspriežoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāuzskaita tās nodarbinātības jomas, kurās ietilpst no gadalaiku maiņas atkarīgas darbības. Darbības, kas atkarīgas no gadalaiku maiņas, ir raksturīgas, piemēram, lauksaimniecības ▌un dārzkopības nozarei, jo īpaši sēšanas vai ražas novākšanas periodā, vai tūrisma nozarei, jo īpaši atvaļinājumu periodā.

(10.a)    Ja tā noteikts valsts tiesību aktos un saskaņā ar LESD 10. pantā noteikto diskriminācijas novēršanas principu, dalībvalstis, kad tās īsteno šīs direktīvas fakultatīvos noteikumus, var pret konkrētu trešo valstu valstspiederīgajiem attiekties labvēlīgāk nekā pret valstspiederīgajiem no citām trešām valstīm.

(11)       Būtu jāparedz, ka iesniegt pieteikumu uzņemšanai sezonas darbinieka statusā var vienīgi tad, kad pieteikuma iesniedzējs uzturas ārpus dalībvalstu teritorijas.

(11.a)    Uzņemšanu šajā direktīvā paredzētajos nolūkos var atteikt, ja ir pietiekami pamatoti iemesli. Jo īpaši – uzņemšanu varētu atteikt, ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar faktu novērtējumu attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai veselību.

(11.b)    Šai direktīvai nevajadzētu skart Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi [12], piemērošanu.

(12)       Direktīvai nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt to trešo valstu valstspiederīgo tiesības uz darbu, kuri jau likumīgi uzturas dalībvalstīs, ja šādas tiesības ir piešķirtas.

(12.a)    Uz dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, pilnā mērā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu [13] (Vīzu kodekss), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām [14] (Šengenas Robežu kodekss), un Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas [15].

Tas nozīmē, ka attiecībā uz uzturēšanos, kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas, ar minētajiem instrumentiem reglamentē nosacījumus sezonas darbinieku uzņemšanai to dalībvalstu teritorijā, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, savukārt ar šo direktīvu vajadzētu reglamentēt tikai kritērijus un prasības attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai. Uz dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis nepiemēro pilnībā, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju, attiecas tikai Šengenas Robežu kodekss. Šengenas acquis noteikumi, uz kuriem norādīts šajā direktīvā, ietilpst tajā Šengenas acquis daļā, kurā Īrija un Apvienotā Karaliste nepiedalās, un tādēļ minētie noteikumi uz tām neattiecas.

(12.b)    Ciktāl tas attiecas uz nodarbinātību sezonas darbinieka statusā, šajā direktīvā ir noteikti uzņemšanas kritēriji un prasības, kā arī iemesli atteikt un atsaukt, vai nepagarināt/neatjaunot atļauju attiecībā uz uzturēšanos, kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas. Ja sezonas darba nolūkā tiek izdotas īstermiņa vīzas, atbilstīgi piemēro attiecīgos Šengenas acquis noteikumus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstu teritorijā, kā arī par šādu vīzu atteikšanas, pagarināšanas, anulēšanas vai atcelšanas iemesliem. Jo īpaši – pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar Vīzu kodeksa 32. panta 2. punktu un 34. panta 6. punktu būtu jāpaziņo jebkuru lēmumu par vīzas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu un iemeslus, kas ir šāda lēmuma pamatā, un to dara, izmantojot Vīzu kodeksa VI pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

(12.c)    Attiecībā uz tiem sezonas darbiniekiem, kuri ir uzņemti ar atļauju uzturēties ilgāk par 90 dienām, ar šo direktīvu vajadzētu noteikt gan nosacījumus par uzņemšanu un uzturēšanos attiecīgajā teritorijā, gan kritērijus un prasības attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai attiecīgajās dalībvalstīs.

(13)       Direktīvā būtu jāparedz elastīga ieceļošanas sistēma, kuras pamatā ir pieprasījums un objektīvi kritēriji, piemēram, derīgs darba līgums vai saistošs darba piedāvājums, kurā norādīti līguma vai darba attiecību būtiskie aspekti.

(14)       Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt pārbaudi, kas apliecina, ka amata vietu nav iespējams aizpildīt iekšējā darba tirgū.

(14.a)    Dalībvalstīm būtu jāspēj noraidīt uzņemšanas pieteikumu jo īpaši tad, ja trešās valsts valstspiederīgais, būdams sezonas darbinieks, nav pildījis iepriekšējā lēmumā par uzņemšanu paredzēto pienākumu atstāt attiecīgās dalībvalsts teritoriju pēc tam, kad beidzies sezonas darba veikšanai izdotās atļaujas derīguma laiks.

(14.b)    Dalībvalstīm būtu jāspēj pieprasīt darba devējam sadarboties ar kompetentajām iestādēm un sniegt visu atbilstīgo informāciju, kas nepieciešama, lai novērstu iespējas ļaunprātīgi un nepareizi izmantot šajā direktīvā noteikto procedūru.

(15)       Noteikumiem par vienotu procedūru, saskaņā ar kuru izsniedz vienotu atļauju, kas vienlaikus ir gan uzturēšanās, gan darba atļauja, būtu jāpalīdz vienkāršot dalībvalstīs pašlaik piemērojamos noteikumus. Tiem nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu tiesības atbilstīgi valsts administratīvās organizācijas un prakses īpatnībām noteikt valsts iestādes un veidu, kā tās būtu jāiesaista vienotajā procedūrā.

(15.a)    Kompetento iestāžu iecelšanai saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu skart citu iestāžu un attiecīgā gadījumā sociālo partneru lomu un pienākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi noteikti attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par to.

(15.b)    Direktīvā dalībvalstīm ir paredzēta zināma rīcības brīvība attiecībā uz atļaujām, ko izdod sezonas darbinieku uzņemšanas (ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības) gadījumā. Ilgtermiņa vīzas izdošana saskaņā ar 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu neskar to, ka dalībvalstis var izdot iepriekšēju atļauju strādāt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr, lai nodrošinātu, ka ir pārbaudīti un ievēroti šajā direktīvā paredzētie nodarbinātības nosacījumi, minētajās atļaujās būtu skaidri jānorāda, ka tās izdotas sezonas darba nolūkā. Ja tiek izdotas tikai īstermiņa vīzas, dalībvalstīm minētā norāde būtu jāizdara vīzas uzlīmes iedaļā "Piezīmes".

(15.c)    Visos gadījumos, kad uzturēšanās ilgums 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas, dalībvalstīm būtu jāizvēlas izdot vai nu īstermiņa vīzu, vai īstermiņa vīzu, kurai pievienota darba atļauja, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vīzu lūdz izdot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001. Ja uz attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo neattiecas prasība par vīzu vai ja dalībvalsts nepiemēro minētās regulas 4. panta 3. punktu, dalībvalstīm būtu šai personai jāizdod darba atļauja. Visos gadījumos, kad uzturēšanās ilgums pārsniedz 90 dienas, dalībvalstīm būtu jāizvēlas izdot vienu no šiem atļaujas dokumentiem – ilgtermiņa vīzu, sezonas darbinieka atļauju vai sezonas darbinieka atļauju, kurai pievienota ilgtermiņa vīza, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ilgtermiņa vīza ir vajadzīga, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā. Nekas neliedz dalībvalstīm darba atļauju izdot tieši darba devējam.

(15.d)    Ja vīza ir vajadzīga tikai tādēļ, lai ieceļotu dalībvalsts teritorijā, un ja trešās valsts valstspiederīgais izpilda nosacījumus, saskaņā ar kuriem izdod sezonas darbinieka atļauju, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina trešās valsts valstspiederīgajam visas iespējas iegūt vajadzīgo vīzu un jānodrošina, lai kompetentās iestādes minētajā nolūkā efektīvi sadarbotos.

(16)       Dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālais uzturēšanās ilgums ▌, un tam vajadzētu būt no pieciem līdz deviņiem mēnešiem ilgam laikposmam, kam kopā ar sezonas darba definīciju būtu jānodrošina, ka attiecīgais darbs tiešām ir sezonas darbs.▌ Būtu jāparedz, ka maksimālajā uzturēšanās laikā ir iespējams pagarināt līgumu vai mainīt darba devēju – ar noteikumu, ka uzņemšanas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Tam būtu jāpalīdz mazināt ļaunprātīgas izmantošanas risku, ar ko var saskarties vienam darba devējam piesaistīti sezonas darbinieki, un vienlaikus elastīgi apmierināt darba devēju faktiskās vajadzības pēc darbaspēka. Tam, ka sezonas darbinieku var nodarbināt cits darba devējs saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, nevajadzētu nozīmēt to, ka sezonas darbinieks, būdams bezdarbnieks, var meklēt darbu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(16.a)    Ja tiek lemts par to, vai pagarināt uzturēšanās laiku vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, dalībvalstīm vajadzētu spēt ņemt vērā situāciju darba tirgū.

(16.b)    Gadījumos, kad sezonas darbinieks ir uzņemts uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, un dalībvalsts ir nolēmusi viņa uzturēšanos pagarināt, tādējādi pārsniedzot minētās 90 dienas, īstermiņa vīza būtu jāaizstāj vai nu ar ilgtermiņa vīzu, vai ar sezonas darbinieka atļauju.

(17)       Ņemot vērā konkrētus cirkulārās migrācijas aspektus, kā arī trešo valstu sezonas darbinieku izredzes uz ▌nodarbinātību ▌ ilgāk par vienu sezonu un ▌ ES darba devēju ieinteresētību tajā, lai varētu rēķināties ar pastāvīgāku un jau apmācītu darbaspēku, būtu jāparedz iespēja ▌ atvieglot uzņemšanas procedūras labticīgiem trešo valstu valstspiederīgajiem ▌, kuri▌ vismaz reizi pēdējo piecu gadu laikā ir uzņemti kādā dalībvalstī kā sezonas darbinieki un kuri vienmēr ir ievērojuši visus šajā direktīvā paredzētos kritērijus un nosacījumus attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos attiecīgajā dalībvalstī. Šādai kārtībai nevajadzētu ietekmēt prasību, ka nodarbinātībai jābūt sezonas nodarbinātībai, vai to nevajadzētu izmantot, lai minēto prasību apietu.

(17.a)    Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējiem ir pieejama informācija par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, tostarp tiesībām un pienākumiem, un procesuālajām garantijām, kā paredzēts šajā direktīvā, un visiem dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai pieteiktos uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanai sezonas darbinieka statusā dalībvalsts teritorijā.

(17.b)    Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas un samērīgas sankcijas, ko piemēro darba devējiem, ja viņi nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šajā direktīvā. Tās varētu būt sankcijas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs) 7. pantā. Šādām sankcijām attiecīgā gadījumā vajadzētu ietvert darba devēja pienākumu izmaksāt kompensācijas sezonas darbiniekiem. Būtu jāievieš vajadzīgie mehānismi, ar ko nodrošina, ka sezonas darbinieki var saņemt kompensācijas, uz kurām viņiem ir tiesības, pat ja viņi vairs neatrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(18)       Būtu jāparedz noteikumu kopums, kas attiecas uz sezonas darbinieku uzņemšanas pieteikumu izskatīšanu. Šīm procedūrām vajadzētu būt efektīvām un pārvaldāmām, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes iestāžu parasto darba apjomu, kā arī pārredzamām un godīgām, lai attiecīgajām personām nodrošinātu atbilstīgu juridisko noteiktību.

(18.a)    Īstermiņa vīzu gadījumā procesuālās garantijas tiek reglamentētas saskaņā ar attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem.

(18.b)    Dalībvalstu kompetentajām iestādēm lēmumi par pieteikumiem atļaujai sezonas darba veikšanai būtu jāpieņem pēc iespējas drīzāk. Saistībā ar pieteikumiem atļaujas pagarināšanai vai atjaunošanai, ja tie ir iesniegti attiecīgās atļaujas derīguma laikā, dalībvalstīm būtu jāveic visi pamatotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka notiekošo administratīvo procedūru dēļ sezonas darbiniekam nav jāpārtrauc savas darba attiecības ar to pašu darba devēju, vai novērstu to, ka viņam ir jāmaina darba devējs. Pieteikumi atļaujas pagarināšanai vai atjaunošanai pieteikuma iesniedzējiem būtu jāiesniedz pēc iespējas drīzāk. Jebkurā gadījumā sezonas darbiniekam vajadzētu ļaut palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā un vajadzības gadījumā turpināt strādāt, kamēr kompetentās iestādes nav pieņēmušas galīgu lēmumu par viņa pieteikumu.

(18.c)    Ņemot vērā sezonas darba būtību, dalībvalstis tiek mudinātas neiekasēt nodevu par pieteikumu apstrādi. Ja dalībvalsts tomēr nolemj nodevu iekasēt, tai nevajadzētu būt nesamērīgai vai pārmērīgi lielai.

(19)       Visiem sezonas darbiniekiem vajadzētu būt izmitinātiem, tā lai viņiem nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni, un kompetentā iestāde būtu jāinformē par mājokļa maiņu. Ja izmitināšanu kārto darba devējs vai tas notiek ar darba devēja starpniecību, īres maksai nevajadzētu būt pārmērīgi lielai attiecībā pret sezonas darbinieka neto atalgojumu un attiecīgā mājokļa kvalitāti; īres maksu nevajadzētu automātiski ieturēt no sezonas darbinieka algas; darba devējam būtu jāizsniedz sezonas darbiniekam īres līgums vai līdzvērtīgs dokuments, kurā izklāstīti mājokļa īres nosacījumi, un darba devējam būtu jānodrošina, lai mājoklis atbilstu attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem vispārējiem veselības un drošuma standartiem.

(19.a)    Trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir derīgs ceļošanas dokuments un atļauja sezonas darba veikšanai, kuru saskaņā ar šo direktīvu ir izdevusi dalībvalsts, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, vajadzētu ļaut jebkurā 180 dienu laikposmā, nepārsniedzot 90 dienas, ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām [16] (Šengenas Īstenošanas konvencija).

(20)       Ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku īpaši neaizsargāto stāvokli un to, ka viņu darbs pēc būtības ir pagaidu darbs, ir ▌jānodrošina trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku tiesību efektīva aizsardzība, arī sociālā nodrošinājuma jomā, un regulāri jāpārbauda un pilnībā jāgarantē, ka tiek ievērots princips par tiesībām uz tādu pašu attieksmi, kādu piemēro pret uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem darbiniekiem, ievērojot to, ka par vienu un to pašu darbu tajā pašā darbavietā darbinieki saņem tādu pašu atalgojumu, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi piemērojot koplīgumus un citus darba nosacījumus reglamentējošus noteikumus, kuri ir apstiprināti visos iespējamajos līmeņos vai paredzēti tiesību normās, atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem.

(20.a)    Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot tiesības un principus, kas ietverti 1961. gada 18. oktobra Eiropas Sociālajā hartā, un attiecīgā gadījumā tiesības un principus, kuri ietverti 1977. gada 24. novembra Eiropas Konvencijā par migrējošo darba ņēmēju juridisko statusu.

(21)       Būtu jānodrošina, lai trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas darbiniekiem tiktu piemēroti ne vien tie paši tiesību un administratīvie akti un reglamentējošie noteikumi, kas ir piemērojami darba ņēmējiem, kuri ir uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgie, bet lai viņiem tādā pašā kārtībā, kāda noteikta uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, tiktu piemēroti arī šķīrējtiesas nolēmumi, koplīgumi un līgumi, kas noslēgti jebkurā līmenī saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un praksi.

(22)       Būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas darbiniekiem saistībā ar tām sociālā nodrošinājuma jomām, kas uzskaitītas 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/04 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu [17]. Šī direktīva nesaskaņo dalībvalstu tiesību aktus sociālā nodrošinājuma jomā un neattiecas uz sociālo palīdzību. Tās mērķis ir tikai piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu sociālā nodrošinājuma jomā attiecībā uz personām, kas ietilpst direktīvas darbības jomā ietverto personu lokā. Tomēr sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstīs atrodas pārrobežu situācijā, ar šo direktīvu nevajadzētu piešķirt plašākas tiesības nekā tās, kas jau paredzētas spēkā esošajos ▌Savienības tiesību aktos.

Tā kā to trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās, kuri saskaņā ar šo direktīvu un neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 1231/2010 ir uzņemti sezonas nodarbinātības nolūkā, ir pagaidu uzturēšanās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vienlīdzīgu attieksmi pret sezonas darbiniekiem nepiemērot saistībā ar ģimenes pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem un tās piemērošanu saistīt tikai ar izglītību un profesionālo apmācību, kā arī nodokļu atvieglojumiem.

Šajā direktīvā nav paredzēta ģimenes atkalapvienošanās. Turklāt ar šo direktīvu netiek piešķirtas tiesības attiecībā uz situācijām, kas neietilpst ▌ ES tiesību aktu piemērošanas jomā, piemēram, attiecībā uz ģimenes locekļiem, kuri dzīvo trešā valstī. Tomēr tam nevajadzētu ietekmēt trešā valstī dzīvojošo un apgādnieku zaudējušo personu tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saistībā ar sezonas darbinieku. Tas neskar dalībvalstu tiesības nediskriminējoši piemērot valsts tiesību aktus, kuros paredzēti de minimis noteikumi iemaksām pensiju shēmās. Būtu jāievieš mehānismi, ar ko sezonas darbiniekiem uzturēšanās laikā nodrošina efektīvas sociālā nodrošinājuma garantijas un attiecīgā gadījumā paredz viņu iegūto tiesību pārvedamību.

(22.a)    Savienības tiesību akti neierobežo dalībvalstu pilnvaras veidot savas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Kamēr Savienības mērogā nav saskaņotu tiesību aktu, katrai dalībvalstij ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem piešķir sociālā nodrošinājuma pabalstus, kā arī jānosaka šādu pabalstu lielums un laikposms, par kuru tos piešķir. Tomēr dalībvalstīm minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(22.b)    Ierobežojumiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomā saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu skart tiesības, kas piešķirtas, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1231/2010 (2010. gada 24. novembris).

(22.c)    Lai nodrošinātu, ka šī direktīva un jo īpaši noteikumi, kuri reglamentē tiesības, darba apstākļus un izmitināšanu, tiek pareizi piemēroti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir izveidoti atbilstīgi darba devēju uzraudzības mehānismi un ka vajadzības gadījumā to teritorijā tiek veiktas efektīvas un atbilstīgas pārbaudes. Pārbaudāmie darba devēji būtu jāizvēlas, pamatojoties galvenokārt uz riska novērtējumu, kas jāveic attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā uzņēmums darbojas, un visus līdzšinējos konstatētos pārkāpumus.

(23)       Lai atvieglotu šīs direktīvas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāievieš efektīvi mehānismi, kurus izmantojot sezonas darbinieki varētu saņemt tiesisko aizsardzību un iesniegt sūdzības tieši vai ar attiecīgu ▌ trešo pušu, piemēram, arodbiedrību vai citu apvienību, starpniecību ▌. To uzskata par nepieciešamu, lai risinātu situācijas, kad sezonas darbinieki nav informēti par īstenošanas mehānismiem vai arī vilcinās tos izmantot savā vārdā, baidoties no iespējamām sekām. Sezonas darbiniekiem vajadzētu būt pieejamai tiesiskajai aizsardzībai, lai garantētu, ka viņi necieš sūdzības iesniegšanas dēļ.

(24)       Tā kā minētos mērķus, proti, ieviest īpašu uzņemšanas procedūru ▌, pieņemt ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, ko piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas nodarbinātības nolūkā, un noteikt tiesības, kas viņiem paredzētas kā sezonas darbiniekiem, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī un tāpēc tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, – ņemot vērā Eiropas un valstu līmenī noteikto imigrācijas un nodarbinātības politiku. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)       Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ▌atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 7. pantā, 15. panta 3. punktā, 17., 27., 28. un 31. pantā un 33. panta 2. punktā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu.

(25.a)    Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir izskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(26)       Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šīm dalībvalstīm tā nav saistoša un nav jāpiemēro.

(27)       Saskaņā 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.          Ar šo direktīvu nosaka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas nodarbinātības nolūkā un nosaka sezonas darbinieku tiesības.

2.          Gadījumos, kad uzturēšanās ilgums nepārsniedz 90 dienas, šīs direktīvas noteikumus piemēro, neskarot Šengenas acquis, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), Regulu (EK) Nr. 562/2006 un Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts).

2. pants

Darbības joma

1.          Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas ārpus dalībvalstu teritorijas un saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem iesniedz pieteikumu uzņemšanai vai jau ir uzņemti dalībvalsts teritorijā sezonas nodarbinātības nolūkā. Šī direktīva neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pieteikuma iesniegšanas laikā uzturas dalībvalstu teritorijā, – izņemot 11.a pantā minētos gadījumus.

1.a        Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis, vajadzības gadījumā apspriežoties ar sociālajiem partneriem, uzskaita tās nodarbinātības jomas, kurās ietilpst no gadalaiku maiņas atkarīgas darbības. Dalībvalstis, vajadzības gadījumā apspriežoties ar sociālajiem partneriem, var grozīt to jomu sarakstu, kurās ietilpst no gadalaiku maiņas atkarīgas darbības. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem grozījumiem.

2.          Šī direktīva neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem:

a)     kuri citā dalībvalstī reģistrētu uzņēmumu uzdevumā veic darbības saistībā ar pakalpojumu sniegšanu Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. panta nozīmē, tostarp uz tiem, kurus dalībvalstī reģistrēti uzņēmumi norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK;

b)     kuri ir to Savienības valstspiederīgo ģimenes locekļi, kas izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties Savienības teritorijā saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā;

c)      kuriem kopā ar saviem ģimenes locekļiem – neatkarīgi no valstspiederības – ir tādas pašas tiesības brīvi pārvietoties kā tiem Savienības pilsoņiem, kam šādas tiesības ir saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti vai nu starp Savienību un dalībvalstīm, vai Savienību un trešām valstīm.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

a)          "trešās valsts valstspiederīgais" ir jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 1. punkta nozīmē;

b)          "sezonas darbinieks" ir trešās valsts valstspiederīgais, kas saglabā savu pastāvīgo dzīvesvietu trešā valstī un nodarbinātības nolūkā likumīgi un uz laiku uzturas dalībvalsts teritorijā, lai veiktu no gadalaiku maiņas atkarīgu darbību saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kas noslēgti tieši starp attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo un minētajā dalībvalstī reģistrēto darba devēju;

c)          "no gadalaiku maiņas atkarīga darbība" ir darbība, kas ar gadalaika apstākļiem saistīta periodiska notikuma vai notikumu modeļa dēļ ir cieši saistīta ar konkrētu laiku gadā, kad pieprasījums pēc vajadzīgā darbaspēka ievērojami pārsniedz parasti veicamajām darbībām nepieciešamo līmeni;

d)          "sezonas darbinieka atļauja" ir atļauja, kas izdota, izmantojot formu, kura noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem, un ietverot norādi uz sezonas darbu un tās turētājam piešķirot tiesības uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā ilgāk par 90 dienām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;

da)        "īstermiņa vīza" ir atļauja, ko izdevusi dalībvalsts saskaņā ar Vīzu kodeksa 2. panta a) apakšpunktu vai kas izdota saskaņā ar to dalībvalstu tiesību aktiem, kuras Šengenas acquis neīsteno pilnībā;

e)          "ilgtermiņa vīza" ir atļauja, ko izdevusi dalībvalsts saskaņā ar Šengenas konvencijas 18. pantu vai kas izdota saskaņā ar to dalībvalstu tiesību aktiem, kuras Šengenas acquis neīsteno pilnībā;

f)           "vienota pieteikšanās procedūra" ir procedūra, saskaņā ar kuru, pamatojoties uz vienu pieteikumu par atļaujas izsniegšanu trešās valsts valstspiederīgajam, lai viņš varētu uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, pieņem lēmumu par pieteikumu sezonas darbinieka atļaujai;

g)          "atļauja sezonas darba veikšanai" ir jebkura 9. pantā minētā atļauja, saskaņā ar kuru tās turētājam ir tiesības uzturēties un strādāt tās dalībvalsts teritorijā, kas attiecīgo atļauju ir izdevusi saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;

h)          "darba atļauja" ir jebkura atļauja, ko dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem izdod strādāšanai minētās dalībvalsts teritorijā.

4. pants

Labvēlīgāki noteikumi

1.          Šo direktīvu piemēro, neskarot labvēlīgākus noteikumus, kas ietverti:

a)      Savienības tiesību aktos, tostarp divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību vai Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses;

b)     divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm.

2.          Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem tas attiecas saskaņā ar šīs direktīvas 13., 13.a, 14., 16. un 17. pantu.

II NODAĻA

UZŅEMŠANAS NOSACĪJUMI

5. pants

Uzņemšanas kritēriji un prasības saistībā ar nodarbinātību sezonas darbinieka statusā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas.

1.          Pieteikumiem uzņemšanai dalībvalstī saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, pievieno ▌:

a)      derīgu darba līgumu vai, ja tas noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo regulējumu vai praksi, saistošu darba piedāvājumu darbam sezonas darbinieka statusā attiecīgajā dalībvalstī pie šajā dalībvalstī reģistrēta darba devēja, norādot darba vietu un veidu, nodarbinātības ilgumu, atalgojumu un darba stundu skaitu nedēļā vai mēnesī, apmaksāta atvaļinājuma ilgumu un attiecīgos gadījumos citus būtiskus darba nosacījumus, un, ja iespējams, nodarbinātības sākuma dienu;

b)     ▌ pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējam ir veselības apdrošināšana vai, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, viņš ir pieteicies veselības apdrošināšanai saistībā ar visiem riska veidiem, ko parasti apdrošināšana sedz attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, attiecībā uz laikposmiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saistībā ar darbu, ko veic attiecīgajā dalībvalstī, vai tā rezultātā;

c)      pierādījumu, ka sezonas darbinieks tiks pienācīgi izmitināts vai ka viņam tiks nodrošināts atbilstīgs mājoklis, kā paredzēts 14. panta noteikumos.

1.a        Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi atbilstu piemērojamiem tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksei.

2.          Pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis pieprasa, lai sezonas darbinieks neizmantotu to sociālās palīdzības sistēmas.

3.          Dalībvalstis var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam iesniegt dokumentus, ar ko apliecina, ka trešās valsts valstspiederīgais atbilst nosacījumiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēti, lai, kā noteikts Direktīvā 2005/36/EK, strādātu reglamentētā profesijā, kas norādīta darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā.

4.          Izskatot pieteikumu atļaujai, kas minēta 9. panta 1. punktā, dalībvalstis, kuras Šengenas acquis nepiemēro pilnībā, pārbauda, vai trešās valsts valstspiederīgais nerada nelegālās imigrācijas risku, un pārliecinās, ka viņš ir iecerējis vēlākais atļaujas termiņa beigu dienā atstāt dalībvalsts teritoriju.

5.a pants

Kritēriji un prasības uzņemšanai sezonas darbinieka statusā uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas

1.          Pieteikumiem uzņemšanai dalībvalstī saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas, pievieno:

a)     derīgu darba līgumu vai, ja tas noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo regulējumu vai praksi, saistošu darba piedāvājumu darbam sezonas darbinieka statusā attiecīgajā dalībvalstī pie šajā dalībvalstī reģistrēta darba devēja, norādot darba vietu un veidu, nodarbinātības ilgumu, atalgojumu un darba stundu skaitu nedēļā vai mēnesī, apmaksāta atvaļinājuma ilgumu un attiecīgos gadījumos citus būtiskus darba nosacījumus, un, ja iespējams, nodarbinātības sākuma dienu;

b)     pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējam ir veselības apdrošināšana vai, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, viņš ir pieteicies veselības apdrošināšanai saistībā ar visiem riska veidiem, ko parasti apdrošināšana sedz attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, attiecībā uz laikposmiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saistībā ar darbu, ko veic attiecīgajā dalībvalstī, vai tā rezultātā;

c)      pierādījumu ▌, ka sezonas darbinieks tiks pienācīgi izmitināts vai ka viņam tiks nodrošināts atbilstīgs mājoklis, kā paredzēts 14. panta noteikumos.

▌

1.a        Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi atbilstu piemērojamiem tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksei.

2.          Pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis pieprasa, lai sezonas darbiniekam uzturēšanās laikā būtu pietiekami līdzekļi uzturēšanās izmaksu segšanai, neizmantojot to sociālās palīdzības sistēmas.

3.          Saskaņā ar šo direktīvu neuzņem trešo valstu valstspiederīgos, kuri ir uzskatāmi par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai.

4.          Izskatot pieteikumu atļaujai, kas minēta 9. panta 2. punktā, dalībvalstis pārbauda, vai trešās valsts valstspiederīgais nerada nelegālās imigrācijas risku, un pārliecinās, ka viņš ir iecerējis vēlākais atļaujas termiņa beigu dienā atstāt dalībvalsts teritoriju.

5.          Dalībvalstis var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam iesniegt dokumentus, ar ko apliecina, ka trešās valsts valstspiederīgais atbilst nosacījumiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēti, lai, kā noteikts Direktīvā 2005/36/EK, strādātu reglamentētā profesijā, kas norādīta darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā.

6.          Trešās valsts valstspiederīgajiem ir derīgs ceļošanas dokuments, kas noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis pieprasa, lai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš būtu vismaz tikpat ilgs kā sezonas darba veikšanai piešķirtās atļaujas derīguma termiņš. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai derīguma termiņš būtu ilgāks par iecerēto uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, un lai ceļošanas dokuments būtu izdots pēdējo desmit gadu laikā un tajā būtu vismaz divas neaizpildītas lappuses.

5.b pants

Uzņemšanas skaitliskie apjomi

Šī direktīva neietekmē dalībvalsts tiesības noteikt, cik lielā skaitā uzņemt tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri sezonas darba nolūkā ieceļo tās teritorijā. Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar šo direktīvu, pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai var vai nu uzskatīt par nepieņemamu, vai noraidīt.

6. pants

Atteikuma iemesli

1.          Dalībvalstis noraida pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai, ja:

a)     nav ievēroti 5. vai 5.a pantā izklāstītie nosacījumi; vai▌

b)     uzrādītie dokumenti ir iegūti krāpnieciskā ceļā vai tie ir viltoti, vai ar tiem ir veiktas manipulācijas ▌.▌

1.a        Dalībvalstis attiecīgā gadījumā noraida pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai, ja:

a)     saskaņā ar valsts tiesību aktiem darba devējs ir sodīts par nedeklarētu darbu un/vai nelegālu nodarbināšanu vai ja darba devējs ir pieteicis sava uzņēmuma maksātnespēju vai uzņēmums ir likvidēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā, vai ja netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība; vai

b)     darba devējs ir sodīts saskaņā ar 12.a pantu.

2.          Dalībvalstis var pārbaudīt, vai attiecīgo vakanci nevar aizpildīt attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgie vai citi Savienības pilsoņi, vai trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādā gadījumā tās var pieteikumu noraidīt. Šo punktu piemēro, neskarot Savienības priekšrocības principu, kas noteikts attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos.

3.          Dalībvalstis var noraidīt pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai, ja:

a)     darba devējs nav izpildījis savas juridiskās saistības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, nodokļiem, darba tiesībām, darba apstākļiem vai nodarbinātības noteikumiem, kā paredzēts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un/vai koplīgumiem; vai

b)     12 mēnešu laikā tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas darba devējs ir likvidējis pilnas slodzes darbavietu, lai izveidotos vakance, ko darba devējs mēģina aizpildīt, izmantojot šo direktīvu;

c)      trešās valsts valstspiederīgais nav ievērojis saistības, kas izriet no iepriekšēja lēmuma par uzņemšanu sezonas darbinieka statusā.

4.          Neskarot 1. punktu, visos lēmumos par pieteikuma noraidīšanu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus, tostarp sezonas darbinieka intereses, un ievēro proporcionalitātes principu.

5.          Iemeslus, kuru dēļ atsaka izdot īstermiņa vīzu, reglamentē ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 attiecīgajiem noteikumiem.

7. pants

Atļaujas sezonas darba veikšanai atsaukšana

1.          Dalībvalstis atsauc saskaņā ar šo direktīvu izdoto atļauju sezonas darba veikšanai, ja:

a)      5. vai 5.a panta nolūkā iesniegtie pierādījuma dokumenti ir iegūti krāpnieciskā ceļā vai ▌ tie ir viltoti, vai ar tiem veiktas manipulācijas;▌ vai

b)     ja atļaujas turētāja uzturēšanās nolūki nav tie, kuros viņam bija atļauts uzturēties.

1.a        Dalībvalstis ▌ attiecīgā gadījumā atsauc saskaņā ar šo direktīvu izdoto atļauju sezonas darba veikšanai,

ja:

a)      ▌saskaņā ar valsts tiesību aktiem darba devējs ir sodīts par nedeklarētu darbu un/vai nelegālu nodarbināšanu vai ja darba devējs ir pieteicis sava uzņēmuma maksātnespēju vai uzņēmums ir likvidēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā, vai ja netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība; vai

b)     ▌darba devējs ir sodīts saskaņā ar 12.a pantu.

2.          Dalībvalstis var atsaukt saskaņā ar šo direktīvu izdoto atļauju sezonas darba veikšanai, ja:

a)     nav ievēroti vai vairs netiek ievēroti 5. vai 5.a pantā minētie noteikumi; vai

b)     darba devējs nav izpildījis savas juridiskās saistības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, nodokļiem, darba tiesībām, darba apstākļiem vai nodarbinātības noteikumiem, kā paredzēts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un/vai koplīgumiem; vai

c)      darba devējs nav izpildījis saskaņā ar darba līgumu paredzētās saistības; vai

d)     12 mēnešu laikā tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas darba devējs ir likvidējis pilnas slodzes darbavietu, lai izveidotos vakance, ko darba devējs mēģina aizpildīt, izmantojot šo direktīvu;

3.          Dalībvalstis var atsaukt saskaņā ar šo direktīvu piešķirto atļauju sezonas darba veikšanai, ja trešās valsts valstspiederīgais iesniedz pieteikumu starptautiskai aizsardzībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) vai ja trešās valsts valstspiederīgais iesniedz pieteikumu aizsardzībai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai praksi.

4.          Iemeslus, kuru dēļ anulē vai atsauc īstermiņa vīzu, reglamentē ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 attiecīgajiem noteikumiem.

5.          Neskarot 1. punktu, visos lēmumos par atļaujas atsaukšanu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus, tostarp sezonas darbinieka intereses, un ievēro proporcionalitātes principu.

7.a pants

Pienākums sadarboties

Dalībvalstis var pieprasīt, lai darba devējs sniegtu visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai izdotu, pagarinātu vai atjaunotu atļauju sezonas darba veikšanai.

III NODAĻA

PROCEDŪRA UN ATĻAUJAS SEZONAS DARBA VEIKŠANAI

8. pants

Piekļuve informācijai

1.          Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu viegli pieejama informācija par▌ visiem dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu ▌, un informācija par ieceļošanu un uzturēšanos, tostarp sezonas darbinieka tiesībām un pienākumiem, un procesuālajām garantijām.

2.          Ja trešo valstu valstspiederīgajiem izdod atļauju sezonas darba veikšanai, viņus rakstiski informē par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu, tostarp par sūdzību iesniegšanas procedūrām.

9. pants

Atļaujas sezonas darba veikšanai

1.          Saistībā ar uzturēšanos, kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas, dalībvalstis trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ievēro 5. pantā minētos noteikumus un uz ko neattiecas 6. pantā izklāstītie iemesli, izdod vienu no šādām atļaujām sezonas darba veikšanai, neskarot Regulā (EK) Nr. 810/2009 un Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs) paredzētos noteikumus par īstermiņa vīzu izdošanu:

▌

a)     īstermiņa vīzu, norādot, ka tā izdota sezonas darba veikšanai;

vai

b)     īstermiņa vīzu, norādot, ka tā izdota sezonas darba veikšanai, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem izdotu darba atļauju;

vai

c)      darba atļauju, norādot, ka tā izdota sezonas darba veikšanai, ja trešās valsts valstspiederīgais ir atbrīvots no prasības par vīzu ▌

▌ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumu un ja dalībvalstis viņam nepiemēro minētās regulas 4. panta 3. punktu.

Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis paredz piešķirt vai nu a) un c) apakšpunktā minētās atļaujas, vai b) un c) apakšpunktā minētās atļaujas.

▌2.        Saistībā ar uzturēšanos, kuras ilgums pārsniedz 90 dienas, dalībvalstis trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ievēro 5.a pantā minētos noteikumus un uz ko neattiecas 6. pantā izklāstītie iemesli, izdod vienu no šādām atļaujāmsezonas darba veikšanai:

a)     ilgtermiņa vīzu, norādot, ka tā izdota sezonas darba veikšanai;

vai

b)     sezonas darbinieka atļauju;

vai

c)      sezonas darbinieka atļauju un ilgtermiņa vīzu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ilgtermiņa vīza ir vajadzīga, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā.

Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis paredz piešķirt tikai vienu no a), b) un c) apakšpunktā minētajām atļaujām.

2.a        Neskarot Šengenas acquis, dalībvalstis nosaka, vai pieteikums jāiesniedz trešās valsts valstspiederīgajam un/vai darba devējam.

▌Dalībvalstu pienākums noteikt, vai pieteikums ir jāiesniedz trešās valsts valstspiederīgajam vai darba devējam, neskar kārtību, kādā abām pusēm jāiesaistās minētajā procedūrā.

3.          Dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto sezonas darbinieka atļauju, izmantojot formu, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002. Dalībvalstis atļaujā iekļauj norādi uz to, ka tā ir izdota sezonas darba veikšanai.

4.          Ilgtermiņa vīzu gadījumā – saskaņā ar Šengenas konvencijas 18. pantu un 12. punktu pielikumā, kas pievienots Padomes Regulai (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), dalībvalstis vīzas uzlīmes iedaļā "Piezīmes" iekļauj ▌norādi uz to, ka ilgtermiņa vīza ir izdota sezonas darba veikšanai.

5.          Papildu informāciju saistībā ar sezonas darbinieka darba attiecībām dalībvalstis var norādītpapīra formā vai uzglabāt šādus datus elektroniskā formātā saskaņā ar Regulas (EK) 1030/2002 4. pantu un tās pielikuma a) daļas 16. punktu.

6.          Ja vīza ir vajadzīga tikai tādēļ, lai ieceļotu dalībvalsts teritorijā, un ja trešās valsts valstspiederīgais izpilda nosacījumus, saskaņā ar kuriem izdod sezonas darbinieka atļauju atbilstīgi 2. punkta c) apakšpunktam, attiecīgā dalībvalsts trešās valsts valstspiederīgajam nodrošina visas iespējas iegūt vajadzīgo vīzu.

7.          Ilgtermiņa vīzas izdošana saskaņā ar 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu neskar to, ka dalībvalstis var izdot iepriekšēju atļauju strādāšanai attiecīgajā dalībvalstī.

10. pants

Pieteikumi sezonas darbinieka atļaujai

1.          Dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir kompetentas pieņemt pieteikumus sezonas darbinieka atļaujai, pieņemt lēmumus par tiem un izsniegt minēto atļauju.

2.          Pieteikumu sezonas darbinieka atļaujai iesniedz, izmantojot vienotu pieteikšanās procedūru.

11. pants

Uzturēšanās ilgums

1.          Dalībvalstis nosaka sezonas darbinieku uzturēšanās maksimālo ilgumu – no pieciem līdz deviņiem mēnešiem jebkurā divpadsmit mēnešu laikposmā. Pēc minētā laikposma beigām trešās valsts valstspiederīgais atstāj dalībvalsts teritoriju, ja vien attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem nav izdevusi viņam uzturēšanās atļauju nolūkā, kas nav saistīts ar sezonas darba veikšanu.

2.          Dalībvalstis var jebkurā divpadsmit mēnešu laikposmā noteikt maksimālo laikposmu, kurā darba devējs drīkst pieņemt darbā sezonas darbiniekus. Minētais laikposms ir vismaz 1. punktā minētais maksimālais uzturēšanās laikposms.

11.a pants

Uzturēšanās laika pagarināšana vai atļaujas sezonas darba veikšanai atjaunošana

1.          Nepārsniedzot maksimālo laikposmu, kas minēts 11. panta 1. punktā, un ar noteikumu, ka tiek ievēroti 5. vai 5.a pantā minētie noteikumi un nav piemērojami 6. panta 1., 1.a un attiecīgā gadījumā 3. punktā izklāstītie iemesli, dalībvalstis sezonas darbiniekiem atļauj vienreiz pagarināt uzturēšanās laiku, ja sezonas darbinieki pagarina savu līgumu ar to pašu darba devēju.

2.          Dalībvalstis var nolemt saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļaut sezonas darbiniekiem pagarināt savu līgumu ar to pašu darba devēju un uzturēšanās laiku vairāk nekā vienreiz – ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 1. punktā minētais maksimālais laikposms.

3.          Nepārsniedzot maksimālo laikposmu, kas minēts 11. panta 1. punktā, un ar noteikumu, ka tiek ievēroti 5. vai 5.b pantā minētie noteikumi un nav piemērojami 6. panta 1., 1.a un attiecīgā gadījumā 3. punktā izklāstītie iemesli, dalībvalstis sezonas darbiniekiem atļauj vienreiz pagarināt uzturēšanās laiku, ja nodarbinātība paredzēta pie cita darba devēja.

4.          Dalībvalstis var nolemt saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļaut sezonas darbiniekiem tikt nodarbinātiem pie cita darba devēja un pagarināt uzturēšanās laiku vairāk nekā vienreiz – ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 1. punktā minētais maksimālais laikposms.

5.          Šā panta 1.–4. punkta īstenošanas nolūkā dalībvalstis akceptē pieteikuma iesniegšanu, ja saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem uzņemtais sezonas darbinieks atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

6.          Dalībvalstis var atteikt pagarināt vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, ja attiecīgo vakanci varētu aizpildīt attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgie vai citi Savienības pilsoņi, vai trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas dalībvalstī. Šo punktu piemēro, neskarot Savienības priekšrocības principu, kas noteikts attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos.

7.          Dalībvalstis atsaka pagarināt vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, ja ir sasniegts maksimālais uzturēšanas ilgums, kas noteikts 11. panta 1. punktā.

8.          Dalībvalstis var atteikt pagarināt vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, kura izdota, pamatojoties uz šo direktīvu, ja trešās valsts valstspiederīgais iesniedz pieteikumu starptautiskai aizsardzībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) vai ja trešās valsts valstspiederīgais iesniedz pieteikumu aizsardzībai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai praksi.

9.          Direktīvas 7. panta 1.a punktu un 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro sezonas darbiniekam, kas saskaņā ar 3. punktu iesniedz pieteikumu saistībā ar nodarbinātību pie cita darba devēja, ja minētos noteikumus piemēro iepriekšējam darba devējam.

10.        Iemeslus īstermiņa vīzas pagarināšanai reglamentē attiecīgajos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs) noteikumos.

11.        Neskarot 5.a panta 3. un 6. punktu un 6. panta 1. punktu, visos lēmumos par pagarināšanas vai atjaunošanas pieteikumu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus, tostarp sezonas darbinieka intereses, un ievēro proporcionalitātes principu.

12. pantsAtkārtotas ieceļošanas atvieglošana

1.          Dalībvalstis ▌:

▌atvieglo atkārtotu ieceļošanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vismaz reizi pēdējo piecu gadu laikā attiecīgajā dalībvalstī bijuši uzņemti sezonas darbinieka statusā un kuri katras savas uzturēšanās laikā ir pilnībā ievērojuši sezonas darbiniekiem piemērojamos nosacījumus, kas noteikti šajā direktīvā.

2.          Šā panta 1. punktā minēto atvieglošanu var īstenot ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

a)      atbrīvot no 5. vai 5.a pantā minētā viena vai vairāku dokumentu iesniegšanas;

b)     ar vienu administratīvo aktu izdot vairākas sezonas darbinieka atļaujas;

c)      paātrināt procedūru lēmuma pieņemšanai par attiecīgo pieteikumu sezonas darbinieka atļaujai vai ilgtermiņa vīzai;

d)     saistībā ar uzņemšanas ierobežotajiem skaitliskajiem apjomiem prioritārā kārtā izskatīt pieteikumus uzņemšanai sezonas darbinieka statusā, tostarp lēmumu pieņemšanā par pieteikumiem ņemot vērā līdzšinējo uzņemšanu.

12.a pants

Darba devējiem piemērojamās sankcijas

1.          Dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro darba devējiem, kuri nav izpildījuši savas saistības, kas izriet no šīs direktīvas, tostarp darba devējiem, kuri ir nopietni pārkāpuši saskaņā ar šo direktīvu noteiktās saistības, liedzot iespēju nodarbināt sezonas darbiniekus. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka, ja atļauja sezonas darba veikšanai tiek atsaukta saskaņā ar 7. panta 1.a punktu un 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu, darba devējam ir jāmaksā kompensācija sezonas darbiniekam atbilstīgi procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Darba devējs atbild par to visu atlikušo saistību izpildi, kuras viņam būtu jāievēro, ja atļauja sezonas darba veikšanai nebūtu atsaukta.

3.          Gadījumā, kad darba devējs ir apakšuzņēmējs, kas ir pārkāpis šīs direktīvas noteikumus, galvenais darbuzņēmējs un jebkurš iesaistītais apakšuzņēmējs, ja tie nav izpildījuši pienācīgas pārbaudes saistības, kā noteikts valsts tiesību aktos:

a)     var tikt pakļauti 1. punktā noteiktajām sankcijām;

b)     līdztekus darba devējam vai tā vietā var būt atbildīgi par kompensācijas izmaksāšanu attiecīgajam sezonas darbiniekam, kura tam pienākas saskaņā ar 2. punktu; un

c)      līdztekus darba devējam vai tā vietā var būt atbildīgi par visu to atlikušo maksājumu veikšanu, kuri attiecīgajam sezonas darbiniekam pienākas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var noteikt stingrākus noteikumus, ar ko reglamentē atbildību.

13. pants

Procesuālās garantijas

1.          Dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem lēmumu par pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pilnībā aizpildīta pieteikuma iesniegšanas rakstiski paziņo par to pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktos noteiktajām paziņošanas procedūrām.

1.a        Attiecībā uz pieteikumu uzturēšanās laika pagarināšanai vai atļaujas atjaunošanai saskaņā ar 11.a pantu dalībvalstis veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka notiekošo administratīvo procedūru dēļ sezonas darbiniekam nav jāpārtrauc savas darba attiecības ar to pašu darba devēju, vai novērstu to, ka viņam ir jāmaina darba devējs.

Ja derīguma termiņš atļaujai sezonas darba veikšanai beidzas pagarināšanas vai atjaunošanas procedūras laikā, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem ļauj sezonas darbiniekam palikt to teritorijā, kamēr kompetentās iestādes nav pieņēmušas lēmumu par pieteikumu, – ar noteikumu, ka pieteikums ir iesniegts minētās atļaujas derīguma laikā un ka nav beidzies 11. panta 1. punktā minētais laikposms. Šādā gadījumā dalībvalstis var cita starpā nolemt:

a)     izdot valsts pagaidu uzturēšanās atļauju vai līdzvērtīgas atļaujas, kamēr nav pieņemts lēmums, un/vai

b)     ļaut sezonas darbiniekam strādāt minētajā laikposmā.

Laikā, kad izskata pagarināšanas vai atjaunošanas pieteikumu, piemēro attiecīgos šīs direktīvas noteikumus.

2.          Ja informācija vai dokumenti, kas iesniegti, lai pamatotu pieteikumu, ir nepilnīgi, kompetentās iestādes saprātīgā laikposmā paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija ir nepieciešama, un nosaka pieņemamu termiņu tās sniegšanai. Šā panta 1. punktā minēto laikposmu aptur, kamēr iestādes nav saņēmušas nepieciešamo papildu informāciju.

3.          Pieteikuma iesniedzējam rakstiski paziņo iemeslus, kuru dēļ ir nolemts, ka pieteikums atļaujai sezonas darba veikšanai ir nepieņemams, vai kuru dēļ pieteikums atļaujai sezonas darba veikšanai ir noraidīts vai ir atteikts pagarināt uzturēšanās laiku vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai. Iemeslus, kuru dēļ ir nolemts atsaukt atļauju sezonas darba veikšanai, paziņo rakstiski gan sezonas darbiniekam, gan darba devējam – ja tā paredzēts valsts tiesību aktos.

3.a        Jebkuru lēmumu, ar ko pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai pasludina par nepieņemamu vai noraida, ar ko atsaka pagarināt uzturēšanās laiku vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai vai atsauc atļauju sezonas darba veikšanai, attiecīgajā dalībvalstī var apstrīdēt tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ar rakstisku paziņojumu precizē, kurā tiesā un/vai administratīvā iestādē var lēmumu pārsūdzēt un kāds ir pārsūdzības iesniegšanas termiņš.

4.          Procesuālās garantijas attiecībā uz īstermiņa vīzām reglamentē ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 attiecīgajiem noteikumiem.

13.a pants

Nodevas un izmaksas

1.          Dalībvalstis var prasīt maksāt nodevas par pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar šo direktīvu. Šādu nodevu apjoms nav nesamērīgs vai pārmērīgi liels. Nodevas par īstermiņa vīzām reglamentē ar attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem. Ja minētās nodevas maksā trešās valsts valstspiederīgais, dalībvalstis var paredzēt, ka darba devējs viņam to atlīdzina saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.          Dalībvalstis var prasīt sezonas darbinieku darba devējiem segt:

a)     sezonas darbinieku ceļa izdevumus par braucienu no viņu izcelsmes vietas līdz darbavietai attiecīgajā dalībvalstī un atpakaļ;

b)     5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5.a panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās veselības apdrošināšanas izmaksas.

Ja minētos izdevumus apmaksā darba devēji, samaksāto neatgūst no sezonas darbiniekiem.

14. pants

Izmitināšana

1.          Dalībvalstis pieprasa ▌ sniegt pierādījumu par to, ka attiecīgais sezonas darbinieks uzturēšanās laikā tiks izmitināts, nodrošinot viņam pienācīgu dzīves līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi. Kompetento iestādi informē par jebkuru sezonas darbinieka mājokļa maiņu.

2.          Ja izmitināšanu kārto darba devējs vai tas notiek ar darba devēja starpniecību:

no sezonas darbinieka var prasīt īres maksu, kas nav pārmērīgi liela attiecībā pret sezonas darbinieka neto atalgojumu un attiecīgā mājokļa kvalitāti. Minēto īres maksu automātiski neietur no sezonas darbinieka algas;

b)     darba devējs izsniedz sezonas darbiniekam īres līgumu vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā skaidri izklāstīti mājokļa īres nosacījumi;

c)      darba devējs nodrošina, lai mājoklis atbilstu vispārējiem veselības un drošuma standartiem, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī.

14.a pants

Darbā iekārtošana, ko veic valsts nodarbinātības dienesti

Dalībvalstis var noteikt, ka sezonas darbiniekus darbā iekārto tikai valsts nodarbinātības dienesti.

IV NODAĻA

TIESĪBAS

15. pants

Tiesības saskaņā ar atļauju sezonas darba veikšanai

Direktīvas 9. pantā minētās atļaujas derīguma laikā tās turētājam ir vismaz šādas tiesības:

a)          tiesības ieceļot un uzturēties tās dalībvalsts teritorijā, kura izdod atļauju;

b)          tiesības brīvi piekļūt visai tās dalībvalsts teritorijai, kura izdod atļauju, – ievērojot ierobežojumus, kas noteikti valsts tiesību aktos;

c)          tiesības veikt konkrēto profesionālo darbību, kas, ievērojot valsts tiesību aktus, ir atļauta saskaņā ar atļauju.

16. pants

Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi

1.          Sezonas darbiniekiem ir tiesības uz tādu pašu attieksmi, kāda tiek piemērota uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem,vismaz attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)     nodarbinātības noteikumi, tostarp minimālais darbspējas vecums, un darba apstākļi, tostarp atalgojums un atlaišana, darba laiks, atvaļinājums un brīvdienas, kā arī veselības aizsardzības un drošības prasības darba vietā ▌;

b)     tiesības streikot un piedalīties protesta akcijās saskaņā aruzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, biedrošanās brīvība, piederība organizācijai un dalība organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir iesaistīti konkrētā darbā, tostarp šādu organizāciju piešķirtās tiesības un priekšrocības, cita starpā tiesības risināt sarunas un slēgt koplīgumus, neskarot valsts noteikumus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību;

c)      atlikušie maksājumi, kuri jāveic darba devējam, saistībā ar jebkuru trešās valsts valstspiederīgajam neizmaksātu atalgojumu;

d)     ▌Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā noteiktās sociālā nodrošinājuma jomas;;

e)      neskarot līgumu brīvību saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, piekļuve precēm un pakalpojumiem un publiski pieejamo preču un pakalpojumu piegāde, izņemot mājokli;

f)      konsultāciju pakalpojumi, ko attiecībā uz sezonas darbu sniedz nodarbinātības dienesti;

g)     izglītība un arodmācības;

h)     diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšana saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām;

i)      nodokļu atvieglojumi, ciktāl attiecīgo sezonas darbinieku attiecīgajā dalībvalstī uzskata par rezidentu nodokļu vajadzībām.

▌Trešo valstu valstspiederīgie sezonas darbinieki, kas pārceļas uz trešo valsti, vai šādu sezonas darbinieku pārdzīvojušie, kuri dzīvo trešā valstī un kuriem pienākas minēto sezonas darbinieku tiesības, saņem valsts noteiktās pensijas, kuru pamatā ir sezonas darbinieku iepriekšējā nodarbinātība un kuras ir piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā minētajiem tiesību aktiem, atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādām pašām likmēm, kādas piemēro attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem, kad viņi pārceļas uz trešo valsti ▌.

2.          Dalībvalstis vienlīdzīgu attieksmi var ierobežot:

i)      saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, to nepiemērojot saistībā ar ģimenes pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem, – neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 1231/2010;

ii)     saskaņā ar 1. punkta g) apakšpunktu, to piemērojot tikai saistībā ar izglītību un arodmācībām, kas ir tieši saistītas ar konkrēto profesionālo darbību, un izslēdzot iespējas saņemt mācību stipendijas un uzturēšanās pabalstus un aizdevumus vai citus pabalstus un aizdevumus;

iii)    saskaņā ar 1. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem, to piemērojot tikai gadījumos, kad to sezonas darbinieka ģimenes locekļu, kuriem viņš pieprasa atvieglojumus, reģistrētā vai parastā dzīvesvieta atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.          Šā panta 1.punktā paredzētās tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi neskar dalībvalsts tiesības saskaņā ar 7. un 11.a pantu atsaukt atļauju sezonas darba veikšanai vai noraidīt tās pagarināšanu vai atjaunošanu.

16.a pants

Uzraudzība, novērtēšana un pārbaudes

1.          Dalībvalstis paredz pasākumus, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgas izmantošanas iespējas un sodīt par pārkāpumiem. Pasākumi ietver uzraudzību, novērtēšanu un attiecīgā gadījumā pārbaudes veikšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi.

2.          Dalībvalstis nodrošina, lai par darba inspekcijas jautājumiem atbildīgie dienesti vai kompetentās iestādes un, ja to paredz valsts tiesību akti valstspiederīgo darba ņēmēju gadījumā, organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju intereses, varētu piekļūt attiecīgajai darbavietai un – ar darba ņēmēja piekrišanu – attiecīgajam mājoklim.

17. pants

Sūdzību procedūras atvieglošana

1.          Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ieviesti efektīvi mehānismi, ar kuru palīdzību sezonas darbinieki varētu iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem vai nu paši, vai ar to trešo personu starpniecību, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu, vai ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību, ja tā paredzēts valsts tiesību aktos.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka trešās personas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu, vai nu sezonas darbinieka vārdā vai atbalstot viņu, ar viņa piekrišanu var iesaistīties jebkurā administratīvā vai civiltiesiskā procedūrā, kas paredzēta, lai panāktu šīs direktīvas īstenošanu, izņemot procedūras un lēmumus attiecībā uz īstermiņa vīzām.

3.          Dalībvalstis nodrošina, lai sezonas darbiniekiem tāpat kā citiem darba ņēmējiem, kas atrodas līdzīgā stāvoklī, būtu pieejami pasākumi, ar ko nodrošina aizsardzību pret atlaišanu vai citu nelabvēlīgu darba devēja rīcību, ko var īstenot, reaģējot uz sūdzību uzņēmumā vai uz tiesas procesu, kura mērķis ir nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Statistikas dati

1.          Dalībvalstis paziņo Komisijai statistikas datus par to, cik daudz atļaujas sezonas darba veikšanai ir izdotas pirmoreiz, ▌un pēc iespējas to, cik daudz ir tādu trešo valstu valstspiederīgo, kuru atļaujas sezonas darba veikšanai ir pagarinātas/atjaunotas vai atsauktas. Šos statistikas datus iedala pēc valstspiederības ▌un, cik vien iespējams, pēc atļaujas derīguma ilguma un tautsaimniecības nozares.

2.          ▌Šā panta 1. punktā minētie statistikas dati attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem, un tos iesniedz Komisijai sešu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir [gads, kas seko 20. panta 1. punktā norādītajam laikam].

3.          Šā panta 1. punktā minētos statistikas datus paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 [18].

19. pants

Ziņojumu sniegšana

Reizi trijos gados un pirmo reizi ne vēlāk kā [trīs gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un ierosina visus vajadzīgos grozījumus.

20. pants

Transponēšana

1.          Dalībvalstīs vēlākais [30 mēneši pēc direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī] stājas spēkā tiesību akti, normatīvie un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus ▌.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.

2.          Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā –                                                    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                                        priekšsēdētājs

• [1]  OV C 218, 23.7.2011., 97. lpp.
• [2]  OV C 166, 7.6.2011., 59. lpp.
• [3] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [4]           OV C [...], [...], [...]. lpp.
• [5]           OV C [...], [...], [...]. lpp.
• [6]           OV C [...], [...], [...]. lpp.
• [7]           COM(2005) 669
• [8]           OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.
• [9]           OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
• [10]           OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
• [11]          OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
• [12]          OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.
• [13]          OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.
• [14]          OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.
• [15]          OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.
• [16]             OV L 239, 22.9.2000., 90. lpp.
• [17]             OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.
• [18]          OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.

PASKAIDROJUMS

1. Ievads

Komisijas 2005. gada paziņojumā „Legālās migrācijas politikas plāns” paredzēts, ka jāiesniedz priekšlikums direktīvai par sezonas darbinieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, ņemot vērā, ka „sezonas darbinieki regulāri ir nepieciešami noteiktās nozarēs, kurās daudzi imigranti nelegāli strādā nestabilos apstākļos”. Komisija publicēja priekšlikumu 2010. gada jūlijā kopā ar priekšlikumu par pārcelšanu uzņēmuma ietvaros.

Referents ir pārliecināts, ka šī direktīva ir vajadzīga, lai novērstu sezonas darbinieku ekspluatēšanu, galvenokārt ņemot vērā atsevišķus nesenos notikums (īpaši Rozarno Itālijā, bet ne tikai kādā konkrētā dalībvalstī).

Turklāt vairākumā dalībvalstu vajadzība pēc sezonas darbiniekiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir izplatīta parādība, un ES mēroga sistēma šo migrācija plūsmu pārvaldībai varētu nodrošināt patiesu pievienoto vērtību. Šajā sakarā ir arī norādīts, ka likumīgu migrācijas ceļu nodrošināšanai var būt liela nozīme nelegālās migrācijas un ar to bieži vien saistītās ekspluatēšanas mazināšanā. Būtiski arī, ka šajā direktīvā īpaša uzmanība pievērsta vienlīdzīgas attieksmes nepieciešamībai ES darba tirgū, lai nodrošinātu, ka nepasliktinās atalgojums un darba apstākļi. Tādēļ referents šo priekšlikumu kopumā vērtē atzinīgi, lai gan dažās jomās tā prasības ievērojami jānostiprina.

2. Priekšlikuma vispārējs pārskats

Ar šo priekšlikumu tiek izveidota paātrināta procedūra trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai sezonas nodarbinātības nolūkā, pamatojoties uz kopīgu definīciju un kritērijiem attiecībā uz sezonas darbiniekiem. Priekšlikumā paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem sezonas darbiniekiem tiktu nodrošināta uzturēšanās un darba atļauja uz līdz pat sešiem mēnešiem kalendārajā gadā, kā arī tajā noteiktas sezonas darbinieku tiesības.

Vairāki noteikumi paredzēti, lai nodrošinātu sezonas darbinieku lielāku aizsardzību, ko referents vērtē atzinīgi. Tie ir izklāstīti turpmāk.

•    Uzņemšana ir atkarīga no tā, vai pastāv darba līgums vai saistošs darba piedāvājums, kurā norādīts atalgojums un citi darba nosacījumi.

•    Darba devējiem jāsniedz pierādījumi, ka sezonas darbiniekiem viņu uzturēšanās laikā tiks nodrošināta atbilstoša izmitināšana.

•    Izraudzītas trešās personas, piemēram, arodbiedrības un NVO varēs iesniegt sūdzības sezonas darbinieku vārdā, lai nodrošinātu noteikumu efektīvu piemērošanu.

Priekšlikumā arī noteikts, ka, attiecībā uz noteiktām tiesībām, pret sezonas darbiniekiem jābūt tādai pašai attieksmei, kā pret dalībvalstu darbiniekiem (16. pants). Referents, vienlaikus ņemot vērā to, ka lielākā daļa šī panta ir Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ekskluzīvā kompetencē, uzskata, ka šie ir būtiski nosacījumi, kas būtu jāpadara vēl stingrāki, lai vēl vairāk veicinātu vienlīdzīgu attieksmi.

3. Galvenie grozījumi

Lai arī referents uzskata, ka Komisijas priekšlikumā ir paredzēti svarīgi noteikumi, tomēr tos ir iespējams padarīt vēl stingrākus, ieviešot vairākas izmaiņas un papildinājumus, kā tie ir izklāstīti ziņojumā. Tostarp:

Darbības joma

Direktīvas darbības joma attiecas vienīgi uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas ārpus ES. Tomēr, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju sezonas darbam, šīs direktīvas darbības joma jāattiecina arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri jau uzturas ES un kuriem ir tiesības strādāt saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Turklāt nevajadzētu ignorēt pašreizējo situāciju sezonas nodarbinātības jomā, kad daudzi trešo valstu valstspiederīgie, kuru statuss ir nelegāls tiek nodarbināti ekspluatējošos apstākļos. Tādēļ trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru statuss ir nenoteikts, pārejas periodā jābūt tiesīgiem pieteikties sezonas darbam saskaņā ar šo direktīvu.

Runājot par direktīvas darbības jomu attiecībā uz nozarēm, dažām darbībām lauksaimniecības, dārzkopības un tūrisma nozarē ir dabīgi sezonāls raksturs, un tās saistītas ar maksimālu pieprasījumu pēc darbaspēka atkarībā no gadalaiku maiņas. Tādēļ ir skaidri jānorāda, ka Direktīvas darbības joma attiecas uz šīm nozarēm. Tomēr, ņemot vērā to, ka situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga, šo direktīvu varētu attiecināt ne tikai uz šīm nozarēm, bet arī uz dažām papildu darbībām, ja vien tam piekrīt sociālie partneri.

Piekļuve informācijai

Informācijas sniegšana sezonas darbiniekiem ir nozīmīgs veids, kā censties pasargāt viņus no ekspluatēšanas. Tādēļ jādara pieejama informācija iespējamiem sezonas darbiniekiem un darba devējiem un tai jādod viņiem iespēja izdarīt uz informāciju pamatotu izvēli par to, kā kļūt par sezonas darbinieku vai kā pieņemt darbā sezonas darbiniekus. Turklāt, saņemot atļauju, sezonas darbiniekiem jāsaņem arī rakstiska informācija par viņu tiesībām saskaņā ar šo direktīvu. Visbeidzot, lai sezonas darbiniekiem sniegtu informāciju un konsultācijas, būtu jāizveido kontaktpunkti.

Sezonas darbinieka atļauja

Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka sezonas darbiniekiem, kas uzturas dalībvalstī mazāk par trim mēnešiem, ir jāizsniedz vīza, nevis sezonas darbinieka atļauja. Tomēr nav skaidrs, kāpēc tā būtu jādara, un vēl svarīgāk — nav skaidrs, vai tiesības, kas saistītas ar sezonas darbinieka atļauju, attiecas arī uz tiem, kas strādā saņēmuši vīzu. Tādēļ lai novērst to, ka veidojas divas sezonas darbinieku kategorijas ar atšķirīgām tiesībām atkarībā no uzturēšanās ilguma, visiem sezonas darbiniekiem ir jāsaņem sezonas darbinieka atļauja.

Uzturēšanās ilgums

Referents atbalsta Komisijas priekšlikumā paredzēto nosacījumu, ka maksimālais uzturēšanās laiks ir seši mēneši. Jo ir apšaubāms, vai ilgākus uzturēšanās periodus varētu uzskatīt par tiešām sezonālu darbu. Turklāt maksimālajam laikam jābūt 12 mēnešu periodā nevis kalendārajā gadā, lai tiktu ietverta arī ziemas sezona, kas neietilpst kalendārajā gadā. Kā arī jāparedz noteikums par sezonas darbiniekiem, kuriem ir tiesības palikt dalībvalstī saskaņā ar citu atļauju vai vīzu, kā dēļ viņiem nav obligāti jāatgriežas izcelsmes valstī.

Sankcijas pret darba devējiem

Referents uzskata, ka jāparedz atsevišķi noteikumi par sankcijām pret darba devējiem. Turklāt, ņemot vērā sezonas darbinieku nenoteikto stāvokli, viņiem ir jāsaņem kompensācija, ja atļauja ir atsaukta tādēļ, ka darba devējs nav pildījis savus juridiskos pienākumus.

Komisijas priekšlikumā noteikts, ka atļauju var nepiešķirt, vai atsaukt, vai neatjaunot, ja pret darba devēju ir piemērotas sankcijas par nelegālu nodarbinātību. Lai aizsargātu sezonas darbinieku intereses, šie nosacījumi jāpiemēro arī gadījumos, kad tiek pārkāpti šajā direktīvā paredzētie noteikumi, kā arī pārkāpumi attiecībā uz darba apstākļiem un darba tiesībām. Tomēr, ņemot vērā sezonas darbinieku nenoteikto stāvokli, atļauju var atsaukt tikai tādos gadījumos, ja tas ir viņu interesēs.

Izmitināšana

Referents uzskata, ka noteikumi par to, ka sezonas darbinieku darba devējiem jāiesniedz pierādījumus par to, ka sezonas darbinieki tiks pienācīgi izmitināti, ir pozitīvs elements Komisijas priekšlikumā. Tomēr, šis noteikums ir jānostiprina, atsaucoties uz valsts tiesību aktu prasībām un praksi, kā arī ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas ieteiktajiem standartiem. Turklāt īres maksai jābūt samērīgai ar mājokļa kvalitāti un saņemto atalgojumu un to nedrīkst paaugstināt sezonas darbinieka uzturēšanās laikā.

Izmaksas

Dažas izmaksas, kas tieši saistītas ar sezonas darbu, būtu jāsedz darba devējiem, tostarp ceļa, vīzas un veselības apdrošināšanas izmaksas, par laika posmiem uz kuriem neattiecas darba līgums. Ja darba devējs sedz ceļa izdevumus, tas veicina sezonas darbinieku atgriešanos savā pastāvīgajā dzīvesvietā pēc tam, kad ir beidzies viņu uzturēšanās atļaujas termiņš.

Uzraudzība un pārbaudes

Priekšlikumā nav paredzēti nekādi noteikumi par uzraudzību un pārbaudēm, bet referents uzskata, ka tās ir izšķiroši svarīgas, lai nodrošinātu, ka būs pilnībā ievērotas sezonas darbinieku tiesības un šīs direktīvas noteikumi. Tāpēc ziņojuma projektā ir paredzēti grozījumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izveido uzraudzības un pārbaudes mehānismus.

Sūdzību procedūras atvieglošana

Sezonas darbinieki nav pasargāti no ekspluatācijas, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai būtu izveidoti efektīvi mehānismi, ar kuru palīdzību viņi varētu iesniegt sūdzības vai nu paši, vai ar attiecīgu trešo personu starpniecību. Priekšlikumā ir paredzēts, ka trešās puses var iesniegt sūdzības sezonas darbinieku vārdā. Tomēr noteikumi ir jāpastiprina, nosakot ka dalībvalstis izveido efektīvus mehānismus, kurus sezonas darbinieki vai trešās puses izmantotu, lai iesniegtu sūdzības. Turklāt sezonas darbinieku aizsardzībai, kas garantētu, ka sūdzības iesniegšanas dēļ viņi nekļūst par noziedzīga nodarījuma upuriem, ir būtiska nozīme, lai sūdzību iesniegšanas mehānismi patiešām tiktu izmantoti un lai sezonas darbinieki, kuru stāvoklis ir nedrošs, patiešām būtu aizsargāti.

Juridiskās komitejas atzinumS par juridisko pamatu

Juan Fernando López Aguilar

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu

komitejas priekšsēdētājam

BRISELĒ

kopija nosūtīta Pervenche Berès

Nodarbinātības un sociālo lietu

komitejas priekšsēdētājai

BRISELĒ

Temats:           atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos (COM(2010)0379)

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskajai komitejai 2011. gada 4. jūlijā nosūtītajā vēstulē Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja — šī komiteja atbilstoši Reglamenta 50. pantam ir uzskatāma par iesaistīto komiteju, savukārt atbildīgā komiteja ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja — saskaņā ar Reglamenta 37. pantu prasīja izskatīt minētā direktīvas priekšlikuma juridiskā pamata atbilstību.

Komiteja ir pienācīgi izskatījusi šo pieprasījumu un ir veikusi turpmāk minēto analīzi.

Komisijas direktīvas priekšlikuma ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts, kas ir iekļauti LESD trešās daļas „Savienības iekšpolitika un rīcība” V sadaļā „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”. Jāņem vērā, ka attiecībā uz šo normu jāievēro 21. protokols par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un 22. protokols par Dānijas nostāju. Saskaņā ar šiem protokoliem Dānija vispār nepiedalās pasākumu noteikšanā, un Apvienotā Karaliste un Īrija izvēlas, vai piedalīties vai ne.

Nodarbinātības komiteja uzskata, ka ierosinātais šīs direktīvas juridiskais pamats nav atbilstošs un ierosina papildu juridisko pamatu — LESD 153. panta 1. punkta a), b) un g) apakšpunktu, kas ir iekļauti LESD trešās daļas „Savienības iekšpolitika un rīcība” X sadaļā „Sociālā politika”. Papildu juridiskā pamata noteikšana tiek pamatota ar to, ka direktīvas priekšlikumā nav reglamentēti vienīgi migrācijas jautājumi, bet arī jautājumi par attiecīgo darbinieku kategoriju nodarbinātības tiesībām.

I. PRIEKŠVĒSTURE

Priekšlikumu direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos (COM (2010)0379) Komisija iesniedza 2010. gada 13. jūlijā — pēc tam, kad tika publicēts Komisijas paziņojums „Legālās migrācijas politikas plāns” (COM (2005)0669) un reaģējot 2004. gada novembra Hāgas programmu (COM (2005)0184) — abos dokumentos Komisijai bija pieprasīts iesniegt legālās migrācijas politikas plānu, tostarp uzņemšanas procedūras, ar kurām nekavējoties var apmierināt svārstīgo migrējošā darba spēka pieprasījumu darba tirgū.

Komisijas paziņojums „Legālās migrācijas politikas plāns” satur ceļvedi Hāgas programmas (2006.–2009. gads) īstenošanas atlikušajam posmam, un tajā ir uzskaitītas darbības un likumdošanas ierosmes, kuras Komisija ir iecerējusi veikt, lai nodrošinātu ES legālās migrācijas politikas saskaņotu attīstību. Attiecībā uz sezonas darbinieku kategoriju iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā ir izklāstīta shēma, kurā „piedāvās ieviest uzturēšanās/darba atļauju, kas trešās valsts valstspiederīgajam ļauj 4-5 gadu laikā strādāt noteiktu skaitu mēnešu gadā. Ļaunprātīgu izmantošanu paredzēts novērst, izmantojot zīmogus par ieceļošanu un izceļošanu. Mērķis ir nodrošināt dalībvalstis ar nepieciešamo darbaspēku, vienlaicīgi attiecīgajiem imigrantiem piešķirot drošu tiesisko statusu un regulāra darba izredzes, tādējādi aizsargājot īpaši vāju darbinieku kategoriju un dodot arī ieguldījumu izcelsmes valstu attīstībā”.[1]

II. KOMISIJAS PIEDĀVĀTAIS JURIDISKAIS PAMATS

Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija uzskata, ka atbilstošais juridiskais pamats ir turpmāk minētais LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts:

„79. pants

1. Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:

a) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

b) to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās brīvību un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs;”

III. IEROSINĀTAIS PAPILDU JURIDISKAIS PAMATS

Nodarbinātības komiteja ierosina pievienot turpmāk minēto juridisko pamatu — 153. panta 1. punkta a), b) un g) apakšpunktu:

„153. pants

1. Lai sasniegtu 151. pantā[2] izvirzītos mērķus, Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību šādās jomās:

a) uzlabojumi, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību;

b) darba apstākļi;

(..)

g) nodarbinātības nosacījumi trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo Savienības teritorijā;”

Šīs normas ir jāizprot kopsakarībā ar 153. panta 2. punktu:

„2. Lai to panāktu, Eiropas Parlaments un Padome var:

a) paredzēt pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, izmantojot iniciatīvas, kas vērstas uz zināšanu [lielāku] apguvi, informācijas un labākās pieredzes apmaiņas sekmēšanu, inovāciju veicināšanu un pieredzes izvērtēšanu, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu;

b) šā panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minētajās jomās ar direktīvām noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš, ievērojot nosacījumus un tehniskos noteikumus katrā dalībvalstī. Ar šādām direktīvām vairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumus [saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru].

1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minētajās jomās Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un minētajām komitejām, lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru arī uz 1. punkta d), f) un g) apakšpunktu.”[3]

IV. EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS NOSTĀJA

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir noteikts, ka juridiskā pamata izvēle „ir jābalsta uz objektīviem apstākļiem, ko ir iespējams pārbaudīt tiesā, kuru vidū īpaši jāizceļ tiesību akta mērķis un saturs”[4].

Ja, izvērtējot Savienības tiesību aktu, tiek secināts, „ka tam ir divi mērķi vai ka tam ir divas sastāvdaļas, un ja vienu no tām var atzīt par galveno vai dominējošo, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai sastāvdaļa”[5].

Ja izņēmuma kārtā „ir noteikts, ka ar tiesību aktu paredzēts vienlaikus sasniegt vairākus mērķus, kas ir neatdalāmi, un neviens no tiem nav otršķirīgs un netieši saistīts ar otru mērķi, minētais akts jābalsta uz atbilstošajiem juridiskiem pamatiem”[6].

Tomēr „divkāršs juridisks pamats nav iespējams, ja procedūras, kas paredzētas katram juridiskajam pamatam, nav savstarpēji saderīgas”[7].

V. PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS UN SATURS

Direktīvas priekšlikuma preambulas 6. apsvērumā ir norādīts: „Šai direktīvai būtu jāveicina efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība īpašajā sezonas pagaidu migrācijas kategorijā, nosakot taisnīgus un pārredzamus uzņemšanas un uzturēšanās noteikumus, vienlaikus paredzot stimulus un aizsargpasākumus, lai īslaicīga uzturēšanās nekļūtu par pastāvīgu uzturēšanos.”

Lai sasniegtu šo mērķi, priekšlikumā ir noteikta trešo valstu sezonas darbinieku vienkāršota uzņemšanas procedūra, izmantojot kopējas definīcijas un kopējus kritērijus. Priekšlikuma 1.–13. pants ir paredzēti noteikumi, ar kuriem reglamentē uzņemšanas procedūru.

Preambulas 20. apsvērumā ir norādīts: „Ņemot vērā trešo valstu sezonas darbinieku īpaši neaizsargāto stāvokli un to, ka viņu darbs pēc būtības ir pagaidu darbs, ir skaidri jānosaka šiem darbiniekiem piemērojamie darba nosacījumi, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, iekļaujot šos nosacījumus vispārēji saistošos juridiskos instrumentos, piemēram, tiesību aktos vai vispārēji piemērojamos koplīgumos, kas nodrošina trešo valstu sezonas darbinieku tiesību efektīvu aizsardzību.”

Lai sasniegtu šo mērķi, direktīvas priekšlikuma 15. un 16. pantā ir noteiktas minētās tiesības un sniegta atsauce uz saistošiem instrumentiem, kas ir jāpiemēro attiecībā uz šīs kategorijas darbiniekiem.

VI. ATBILSTOŠA JURIDISKĀ PAMATA NOTEIKŠANA

Ņemot vērā priekšlikuma mērķi un saturu: 1) noteikt trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus sezonas nodarbinātības nolūkā un 2) definēt iepriekš minētās kategorijas darbinieku tiesības, LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts ir uzskatāms par atbilstošu juridisko pamatu.

VII. IEROSINĀTĀ PAPILDU JURIDISKĀ PAMATA ANALĪZE

LESD 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir minēta darba vide un ar atalgojumu nesaistītie nodarbinātās personas nodarbināšanas aspekti. Tie attiecas uz tādiem jautājumiem kā darba organizācija un darba pasākumi, apmācība, iemaņas un nodarbinātības iespējas, veselība, drošība un labklājība.

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi un Eiropas Savienības Tiesas noteiktos ierobežojumus, šādi jautājumi nav uzskatāmi par galvenajiem priekšlikuma aspektiem, ar kuriem varētu pamatot šo normu izmantošanu kā papildu juridisko pamatu.

Attiecībā uz LESD 153. panta 1. punkta g) apakšpunktu jāteic, ka tajā ir reglamentēti to trešo valstu pilsoņu nodarbinātības nosacījumi, kas likumīgi uzturas Savienības teritorijā. Tomēr 153. panta 2. punkta trešajā daļā ir noteikta īpaša likumdošanas procedūra, ko piemēro attiecībā uz 153. panta 1. punkta g) apakšpunktu („Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un minētajām komitejām, lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru”). Tāpēc juridiskais pamats nav saderīgs ar LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, kurā ir paredzēta parastā likumdošanas procedūra (sk. iepriekšminēto lietu C-338/01 Komisija/Padome).

Tas tomēr nav vienīgais nesaderīgais aspekts. LESD 153. pants, saskaņā ar kuru tiek pieņemti tiesību akti attiecībā uz visu Eiropas Savienību, netiek uzskatīts par tādu, ko var piemērot kopā ar LESD 79. pantu, jo Dānija vispār nepiedalās to tiesību aktu pieņemšanā, kurus pieņem atbilstoši šim pantam, un Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir tiesības to pieņemšanā nepiedalīties.

VII. SLĒDZIENS

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, jāsecina, ka LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts ir vienīgais šā direktīvas priekšlikuma atbilstošais juridiskais pamats.

2011. gada 22. novembra sanāksmē Juridiskā komiteja ar 18 balsīm „par” un 1 atturoties[8] attiecīgi nolēma ieteikt, ka vienīgais atbilstošais direktīvas priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts.

Ar cieņu

• [1]  COM(2005)0669, 9. lpp.
• [2]             Savienība un dalībvalstis, apzinoties sociālās pamattiesības, tostarp tās, kas izklāstītas Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, un 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, lai tos varētu saskaņot, vienlaikus veicot uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības nodrošināšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.
  Lai to panāktu, Savienība un dalībvalstis īsteno pasākumus, kuros būtu ņemta vērā valstu atšķirīgā prakse, jo īpaši līgumattiecību jomā, kā arī vajadzība saglabāt Savienības ekonomikas konkurētspēju.
  Tās uzskata, ka šādu attīstību nodrošinās ne tikai iekšējā tirgus darbība, kas palīdz saskaņot sociālās sistēmas, bet arī Līgumos paredzētās procedūras un tādu normu tuvināšana, kas noteiktas tiesību vai pārvaldes aktos.
• [3]             Izcēlums pievienots.
• [4]             2006. gada 10. janvāra spriedums lietā C-178/03 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, Krājums, I-               107. lpp., 41. punkts.
• [5]             Turpat, 42. punkts.
• [6]             2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-338/01 Komisija/Padome, Recueil, I-4829. lpp., 55. punkts.
• [7]             Turpat, 56. punkts.
• [8]  Galīgajā balsošanā piedalījās: Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Luigi Berlinguer (priekšsēdētāja vietnieks), Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Sebastian Valentin Bodu (priekšēdētāja vietnieks), Philippe Boulland, Christian Engström, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Kurt Lechner, Toine Manders, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Gabriel Mato Adrover, Alajos Mészįros, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (*) (1.12.2011)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos
(COM(2010)0379 – C7‑0180/2010 – 2010/0210(COD))

Atzinumu sagatavoja: Sergio Gaetano Cofferati

(*)       Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Direktīvas priekšlikums attiecas uz nosacījumiem, kas piemērojami trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo un uzturas dalībvalstīs sezonas darba veikšanai, un šis priekšlikums ir svarīgs solis ceļā uz vispusīgas Eiropas Savienībai kopējas migrācijas politikas veidošanu. Direktīvas priekšlikums ir daļa no legālās migrācijas tiesību aktu kopuma, par ko Komisija ziņoja 2005. gada beigās un kas nozīmē, ka tiks pieņemti pieci atsevišķi tiesību akti, lai saskaņotā veidā izstrādātu un pilnveidotu ES migrācijas politiku. Pirmais tiesību akts — t. s. Zilās kartes direktīva (Direktīva 2009/50/EK) — tika pieņemts 2009. gada 25. maijā. T. s. Vienotās atļaujas direktīvas priekšlikumu Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā 2011. gada 24. martā, un pašlaik Padome un Parlaments to turpina apspriest. Šis direktīvas priekšlikums tika iesniegts vienlaikus ar priekšlikumu direktīvai par uzņēmuma ietvaros pārceltu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem (COM(2010)0378).

Šī direktīva būs jāizstrādā, ņemot vērā spēkā esošos migrācijas tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka direktīva ir ar tiem saskaņota.

Galvenie direktīvas mērķi ir šādi:

– izveidot kopēju pamatsistēmu, kas ietver skaidrus, atbilstīgus un pārredzamus noteikumus un kas piemērojama trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo un uzturas Eiropā sezonas darba veikšanai (turpmāk tekstā — „sezonas darbinieki”);

– nodrošināt stimulus un īstenot pasākumus, kas garantētu, ka pēc atļautā uzturēšanās perioda beigām sezonas darbinieki neturpinātu nelegāli uzturēties ES;

– nodrošināt sezonas darbinieku aizsardzību un novērst to, ka viņi tiek ekspluatēti un ka viņiem nav pienācīgu darba un dzīves apstākļu.

Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka šis atzinums attiecas tikai uz tām priekšlikuma daļām, kuras ir vai nu ekskluzīvā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetencē (20., 21. un 22. apsvērums, 3. panta f) apakšpunkts un 16. pants, kā arī 9. apsvērums un 2. panta 2. punkts attiecībā uz aizliegumiem, kas saistīti ar darba tirgu un sociālo drošību), vai par kurām atbildība ir dalīta (7., 10., 12., 13., 14., 19. un 23. apsvērums, 3. panta b) un c) apakšpunkts, 4. panta 2. punkts, 5. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts, 6. panta 2. punkts, kā arī 14. un 17. pants).

Svarīgākais jautājums, kas komitejai jārisina saistībā ar šo direktīvu, attiecas uz to, ka sezonas darbiniekiem nākas paciest ekspluatāciju un degradējošus dzīves un darba apstākļus.

Šajā kontekstā jānorāda, ka ekspluatācijai viegli tiek pakļauti tieši tie sezonas darbinieki, kuri ES uzturas nelegāli. Nelegālās imigrācijas apkarošanai izšķirošas nozīmes tiesību akts ir direktīva par sankcijām pret darba devējiem (Direktīva 2009/52/EK). Direktīva, par kuru sagatavots atzinums, tomēr sniegs nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā, jo attiecībā uz migrantu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs sezonas darba veikšanai būs noteikta skaidra, kopēja un pārredzama pamatsistēma, kas veicinās legālu migrācijas kanālu izmantošanu.

Cenšoties nodrošināt sezonas darbinieku aizsardzību, vajadzētu rūpīgi ņemt vērā nostāju, kas izklāstīta Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūcijā par legālās migrācijas politikas plānu (kura elements ir arī šis direktīvas priekšlikums): „atgādina, ka ir jāizvairās no dubultiem standartiem attiecībā uz dažādu kategoriju darba ņēmēju tiesībām un jo īpaši jāaizsargā tiesības, kas ir sezonas darba ņēmējiem un algotiem stažieriem, kuri ir vairāk pakļauti ļaunprātīgai izmantošanai”.

Šo mērķi ir svarīgi sasniegt ne vien tādēļ, lai garantētu līdztiesību, sociālo taisnīgumu un cieņpilnu attieksmi pret attiecīgajiem sezonas darbiniekiem, bet arī lai atzītu ieguldījumu, kuru viņi nodrošina ar savu darbu, kā arī nodokļu un sociālās nodrošināšanas maksājumus, ko viņi veic, sekmējot dalībvalstu un Eiropas Savienības sociālo un ekonomisko attīstību. Eiropas Savienībai šie darba ņēmēji ir vajadzīgi demogrāfisku un ar prasmēm saistītu iemeslu dēļ, tāpat kā tai ir vajadzīgi migrējošie darba ņēmēji plašākā nozīmē, un ES ir jāgarantē viņiem labi pienācīgas kvalitātes darba apstākļi.

Sezonas darbinieku tiesībaizsardzības nolūkā ir jāveic pasākumi — sevišķi attiecībā uz darba apstākļiem —, kas nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas trešo valstu sezonas darbinieku tiesības uz tādu pašu attieksmi, kāda tiek piemērota uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem. Šis princips ir obligāti jāievēro arī tādēļ, lai novērstu sociālo dempingu un negodīgu konkurenci.

Un vēl — mājoklis ir viens no svarīgākajiem pienācīgu dzīves apstākļu elementiem, ar ko sezonas darbinieki būtu jānodrošina, proti, ir jāgarantē šādu darba ņēmēju „pienācīga izmitināšana”, un šis jēdziens ir precīzāk jādefinē. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai sezonas darbinieki netiktu ekspluatēti tādēļ, ka par īri viņiem nākas maksāt nesamērīgi lielu daļu no saviem faktiskajiem ienākumiem.

Svarīga ir arī uzraudzība. Ir jārīkojas, lai izveidotu efektīvu un rūpīgu pārbaužu un uzraudzības mehānismus un lai izstrādātu iedarbīgus līdzekļus, kas sekmē sūdzību iesniegšanu. Iestādes, kas atbildīgas par uzraudzības īstenošanu saskaņā ar šo direktīvu, ir jānodrošina ar visiem tiem resursiem, kuri tām vajadzīgi, lai iespējami efektīvāk pildītu savus pienākumus.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 5.a atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 15. panta 3. punktu, 27., 28., 31. un 33. pantu,
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 5.b atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 97 par darbaspēka migrāciju,
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 5.c atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 143 par migrējošiem darba ņēmējiem,
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5.d atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 102 par sociālo drošību (obligātajiem standartiem),
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 5.e atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 118 par vienlīdzīgu attieksmi (sociālo drošību),
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 5.f atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 111 par diskriminācijas novēršanu (nodarbinātībā un profesijā),
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 5.g atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā SDO Ieteikumu Nr. 86 par darbaspēka migrāciju,
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 5.h atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā SDO Ieteikumu Nr. 151 par migrējošiem darba ņēmējiem,
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 5.i atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties un slēgt darba koplīgumus,
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot attiecīgajos Pievienošanās aktu noteikumos izklāstīto ES priekšrocības principu attiecībā uz piekļuvi dalībvalstu darba tirgum.	(7) Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot attiecīgajos Pievienošanās aktu noteikumos izklāstīto ES priekšrocības principu attiecībā uz piekļuvi dalībvalstu darba tirgum. Priekšroka jo īpaši būtu dodama darba ņēmējiem no tām ES dalībvalstīm, uz kuru valstspiederīgajiem joprojām attiecas pārejas noteikumi par pieeju darba tirgum.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Ar šo direktīvu būtu jāparedz trešo valstu sezonas darbiniekiem piemērojamie nosacījumi un tiesības, pilnībā ievērojot attiecīgās SDO konvencijas.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanas nosacījumus saskaņā ar LESD 56. pantu. Jo īpaši šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt nodarbinātības noteikumus un nosacījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā attiecas uz darbiniekiem, kurus dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā citas dalībvalsts teritorijā.	(9) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanas nosacījumus saskaņā ar LESD 56. pantu, jo īpaši nodarbinātības noteikumus un nosacījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā attiecas uz darbiniekiem, kurus dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā citas dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem nevajadzētu norīkot darbā sezonas darbiniekus pakalpojumu sniegšanai citas dalībvalsts teritorijā.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Darbības, kas atkarīgas no gadalaiku maiņas, ir raksturīgas, piemēram, lauksaimniecības nozarei sēšanas un ražas novākšanas periodā vai tūrisma nozarei atvaļinājumu periodā.	(10) Darbības, kas atkarīgas no gadalaiku maiņas, tiek veiktas lauksaimniecības un dārzkopības nozarē, piemēram, sēšanas un ražas novākšanas periodā, un tūrisma nozarē, piemēram, atvaļinājumu periodā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un ar tiem apspriežoties, pieņemt lēmumu, ka tās apsver vēl arī citas no gadalaiku maiņas atkarīgas darbības, kas šīs direktīvas nozīmē ir uzskatāmas par sezonas darbībām.
Pamatojums
Arī dārzkopības nozare ir atkarīga no gadalaiku maiņas, un dažās dalībvalstīs jēdziens „lauksaimniecība” uz dārzkopību neattiecas. Tādēļ ir jāprecizē, ka šī direktīva attiecas arī uz dārzkopību.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Direktīvai nevajadzētu ietekmēt trešo valstu valstspiederīgo, kuri jau likumīgi uzturas dalībvalstīs, tiesības uz darbu, ja tās ir piešķirtas.	(12) Direktīvai nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt to trešo valstu valstspiederīgo tiesības uz darbu, kuri jau likumīgi uzturas dalībvalstī.
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums, kas ierosināts, lai skaidrāk noteiktu, ka šai direktīvai nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt to trešo valstu valstspiederīgo tiesības uz darbu, kuri jau likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Direktīvā būtu jāparedz elastīga ieceļošanas sistēma, kuras pamatā ir pieprasījums un objektīvi kritēriji, piemēram, derīgs darba līgums vai saistošs darba piedāvājums, kurā norādīts atalgojuma līmenis, ko attiecīgajā nozarē piemēro sezonas darbiniekiem.	(13) Direktīvā būtu jāparedz elastīga ieceļošanas sistēma, kuras pamatā ir pieprasījums un objektīvi kritēriji, piemēram, derīgs darba līgums vai saistošs darba piedāvājums, kurā norādīti līguma vai darba attiecību būtiskākie aspekti.
Pamatojums
Atbildīgajām iestādēm vajadzētu būt spējīgām nodrošināt to, ka visi Savienības tiesību aktos noteiktie līgumattiecību vai darba attiecību aspekti pilnībā atbilst šīs direktīvas noteikumiem, sevišķi 16. pantam par tiesībām uz tādu pašu attieksmi, kāda tiek piemērota uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt pārbaudi, kas apliecina, ka amata vietu nav iespējams aizpildīt iekšējā darba tirgū.	(14) Lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz darba tirgu, tajā ienākot sezonas darbiniekiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt pārbaudi, kura apliecina, ka amata vietu nav iespējams aizpildīt iekšējā darba tirgū, pieņemot darbā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo, citas ES dalībvalsts valstspiederīgo vai trešās valsts valstspiederīgo, kas likumīgi uzturas dalībvalstī un jau ir iekļāvies tās darba tirgū saskaņā ar ES vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Dalībvalstīm būtu jāpiemēro efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas pret darba devējiem, ja tie nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šajā direktīvā. Šādas sankcijas attiecīgā gadījumā būtu arī pienākums izmaksāt sezonas darbiniekiem atbilstošu kompensāciju. Dalībvalstis varētu šiem darba devējiem piemērot arī papildu sankcijas, piemēram, liegt tiesības saņemt valsts pabalstus, atbalstu vai subsīdijas, liegt tiesības piedalīties valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanas procedūrās, atgūt valsts pabalstu, atbalsta vai subsīdiju līdzekļus, tostarp dalībvalstu pārvaldīto Savienības finansējumu, vai uz laiku vai pavisam slēgt uzņēmējdarbības struktūras, kas izmantotas, izdarot pārkāpumu.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu, ka sezonas darbinieki uzturēšanās laikā tiek pienācīgi izmitināti un ka izmitināšanas izmaksas ir samērīgas, būtu jānosaka, ka darba devējiem jāsniedz pierādījumi par izmitināšanas apstākļiem, ko viņi vai trešās personas nodrošina.	(19) Lai nodrošinātu, ka sezonas darbinieki uzturēšanās laikā tiek pienācīgi izmitināti, nodrošinot viņiem pienācīgu dzīves līmeni, būtu jānosaka, ka darba devējiem jāsniedz pierādījumi par izmitināšanas apstākļiem, ko viņi nodrošina paši vai ar trešās personas starpniecību. Izmitināšanas maksai nevajadzētu būt pārāk augstai, un tās pamatā vajadzētu būt tirgus likmei, kas raksturīga konkrētajai teritorijai. Īres maksu nevajadzētu automātiski ieturēt no sezonas darbinieka algas. Lai nodrošinātu pārredzamību, ar sezonas darbiniekiem būtu jāslēdz īres līgums, kurā skaidri izklāstīti izmitināšanas nosacījumi un maksa. Šiem noteikumiem nevajadzētu liegt sezonas darbiniekiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties sev mitekli. Ikreiz, kad miteklis tiek mainīts, par to būtu jāziņo kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Ņemot vērā trešo valstu sezonas darbinieku īpaši neaizsargāto stāvokli un to, ka viņu darbs pēc būtības ir pagaidu darbs, ir skaidri jānosaka šiem darbiniekiem piemērojamie darba nosacījumi, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, iekļaujot šos nosacījumus vispārēji saistošos juridiskos instrumentos, piemēram, tiesību aktos vai vispārēji piemērojamos koplīgumos, kas nodrošina trešo valstu sezonas darbinieku tiesību efektīvu aizsardzību.	(20) Ņemot vērā trešo valstu sezonas darbinieku īpaši neaizsargāto stāvokli un to, ka viņu darbs pēc būtības ir pagaidu darbs, ir jānodrošina efektīva trešo valstu sezonas darbinieku tiesību aizsardzība, arī sociālās drošības jomā, regulāri jāpārbauda un pilnībā jāgarantē tas, ka tiek ievērots princips par tiesībām uz tādu pašu attieksmi, kāda tiek piemērota uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, šai nolūkā jo īpaši piemērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15., 21. un 34. pantā noteiktos principus un tādējādi īstenojot principu, kas nosaka vienādu samaksu par tādu pašu darbu vienā un tajā pašā darbavietā, un šāda aizsardzība, piemērojot koplīgumus un citus darba apstākļus reglamentējošus noteikumus, kuri apstiprināti visos iespējamajos līmeņos vai paredzēti tiesību normās, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un juridisko praksi ir jānodrošina tādā pašā kārtībā, kāda noteikta uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Dalībvalstīm nevilcinoties būtu jāratificē Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1990. gada 18. decembrī.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20b) Šī direktīva tiek piemērota, neskarot tiesības un principus, kas noteikti 1961. gada 18. oktobrī pieņemtajā Eiropas Sociālajā hartā.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ja nav sistēmas koplīgumu pasludināšanai par vispārēji piemērojamiem, dalībvalstis var balstīties uz koplīgumiem, kas ir vispārēji piemērojami visiem līdzīgiem uzņēmumiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un attiecīgajā profesijā vai nozarē, un/vai koplīgumiem, ko ir noslēgušas plašāk pārstāvētās darba devēju un darba ņēmēju organizācijas valsts līmenī un ko piemēro visā valstī.	(21) Būtu jānodrošina, lai trešo valstu sezonas darbiniekiem tiktu piemēroti ne vien tie paši tiesību un administratīvie akti un reglamentējošie noteikumi, kas ir spēkā darba ņēmējiem, kuri ir uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgie, bet lai viņiem tādā pašā kārtībā, kāda noteikta uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, tiktu piemēroti arī šķīrējtiesas nolēmumi, koplīgumi un līgumi, kas noslēgti jebkurā līmenī saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un juridisko praksi.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Pret trešo valstu sezonas darbiniekiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme tajās sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas 3. pantā Regulā (EK) Nr. 883/04 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Tomēr sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstīs atrodas pārrobežu situācijā, ar šo direktīvu nedrīkstētu piešķirt plašākas tiesības nekā tās, kas jau paredzētas spēkā esošajos ES tiesību aktos. Turklāt ar šo direktīvu nedrīkstētu piešķirt tiesības attiecībā uz situācijām, kuras ir ārpus šo ES tiesību aktu piemērošanas jomas, piemēram, ģimenes locekļiem, kuri dzīvo trešā valstī. Tas neskar dalībvalstu tiesības nediskriminējoši piemērot valsts tiesību aktus, kuros paredzēti de minimis noteikumi iemaksām pensiju shēmās.	(22) Atbilstīgas sezonas darbinieku sociālās drošības garantijas ir šīs direktīvas pamatmērķis un būtisks elements, ar ko sezonas darbiniekiem nodrošināt pienācīgus darba un dzīvošanas apstākļus, kamēr viņi uzturas Savienībā. Pret trešo valstu sezonas darbiniekiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme tajās sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas 3. pantā Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Tomēr sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstīs atrodas pārrobežu situācijā, ar šo direktīvu nedrīkstētu piešķirt plašākas tiesības nekā tās, kas jau paredzētas spēkā esošajos ES tiesību aktos. Turklāt ar šo direktīvu nedrīkstētu piešķirt tiesības attiecībā uz situācijām, kuras ir ārpus šo ES tiesību aktu piemērošanas jomas, piemēram, ģimenes locekļiem, kuri dzīvo trešā valstī. Tas neskar dalībvalstu tiesības nediskriminējoši piemērot valsts tiesību aktus, kuros paredzēti de minimis noteikumi iemaksām pensiju shēmās. Neskarot divpusējos nolīgumus, ar kuriem noteiktas labākas sociālās drošības garantijas, dalībvalstīm būtu jāievieš mehānismi, kas sezonas darbiniekiem uzturēšanās laikā nodrošina efektīvas sociālās drošības garantijas, un mehānismi, kas nodrošina iegūto tiesību pārvedamību, ja šāda norma ir piemērojama. Šī norma var ietvert īpašus pielāgojumus, piemēram, attiecībā uz to, kādā kārtībā tiek konstatēta atbilstība noteiktajiem kritērijiem, vai attiecībā uz nogaidīšanas periodu.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Savienības tiesību akti neierobežo dalībvalstu pilnvaras veidot savas sociālās drošības sistēmas. Nav nodrošināta šādu sistēmu saskaņošana Savienības līmenī, tādēļ katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai valsts tiesību aktos būtu noteikta kārtība, kādā tiek veikti sociālās nodrošināšanas maksājumi, kā arī šādu maksājumu summa un maksāšanas periods. Tomēr dalībvalstīm šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai vienlīdzīga attieksme tiktu piemērota vismaz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir stājušies darba attiecībās vai kas pēc nodarbinātības perioda ir reģistrēti kā bezdarbnieki. Ikviens ierobežojums attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi sociālās drošības jomā saskaņā ar šo direktīvu būtu jānosaka, neskarot tiesības, kuras piešķirtas, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22c) Lai šī direktīva un jo īpaši noteikumi, kuri reglamentē tiesības, darba apstākļus un izmitināšanu, tiktu pareizi piemēroti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir izveidoti attiecīgi darba devēju, personāla atlases aģentūru vai citu starpnieku uzraudzības mehānismi un ka dalībvalstu teritorijā tiek veiktas efektīvas un atbilstīgas pārbaudes. Lai šādas pārbaudes būtu efektīvākas, dalībvalstīm jānodrošina tas, ka valsts tiesību aktos kompetentajām iestādēm ir noteiktas atbilstošas pilnvaras un nodrošināti resursi, kas vajadzīgi pārbaužu veikšanai, ka šīs direktīvas efektīvas īstenošanas vajadzībām tiek apkopoti un apstrādāti iepriekšējo pārbaužu rezultāti un ka ir pieejams pietiekams skaits darbinieku ar efektīvai pārbaužu veikšanai vajadzīgajām prasmēm un kvalifikāciju.
Pamatojums
Ir vajadzīga efektīva uzraudzības un pārbaužu sistēma, kas ļaus nodrošināt to, ka visā sezonas darbinieku uzturēšanās periodā būs pilnībā ievērotas viņu tiesības un šīs direktīvas noteikumi.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai atvieglotu piemērošanu, būtu jānosaka, ka attiecīgas izraudzītas trešās personas, piemēram, arodbiedrības vai citas apvienības, var iesniegt sūdzības, lai nodrošinātu direktīvas efektīvu piemērošanu. Tas uzskatāms par nepieciešamu, lai risinātu situācijas, kad sezonas darbinieki nav informēti par piemērošanas mehānismiem vai arī nevēlas tos izmantot savā vārdā, baidoties no iespējamām sekām.	(23) Lai veicinātu šīs direktīvas piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāizveido efektīvi mehānismi, ar kuru palīdzību sezonas darbinieki varētu lūgt tiesisko aizsardzību un iesniegt sūdzības vai nu paši, vai ar attiecīgu trešo personu, piemēram, arodbiedrību vai citu apvienību, starpniecību. Tas uzskatāms par nepieciešamu, lai risinātu situācijas, kad sezonas darbinieki nav informēti par piemērošanas mehānismiem vai arī nevēlas tos izmantot savā vārdā, baidoties no iespējamām sekām. Jānodrošina, lai sezonas darbiniekiem būtu pieejama tiesiskā aizsardzība, kas garantētu, ka sūdzības iesniegšanas dēļ viņi nekļūst par noziedzīga nodarījuma upuriem.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauts strādāt dalībvalstu teritorijā, ir tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem, kādi ir Savienības pilsoņiem.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. panta nozīmē veic darbības pakalpojumu sniegšanas jomā citā dalībvalstī reģistrētu uzņēmumu uzdevumā, tostarp tiem, kurus dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK.	2. Šī direktīva neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. panta nozīmē veic darbības pakalpojumu sniegšanas jomā citā dalībvalstī reģistrētu uzņēmumu uzdevumā, tostarp tiem, kurus dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK. Dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi nenorīko darbā sezonas darbiniekus pakalpojumu sniegšanai citas dalībvalsts teritorijā.
Pamatojums
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šī direktīva attiecas uz lauksaimniecības, dārzkopības un tūrisma nozari. Dalībvalstis, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un ar tiem apspriežoties, var lemt par plašāku šīs direktīvas piemērošanu, to attiecinot arī uz citām darbībām, kas atkarīgas no gadalaiku maiņas.
Pamatojums
Dažām darbībām lauksaimniecības, dārzkopības un tūrisma nozarē ir dabīgi sezonāls raksturs, un tās saistītas ar maksimālu pieprasījumu pēc darbaspēka atkarībā no gadalaiku maiņas (sk. 10. apsvērumā minētos piemērus). Situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga, tādēļ šo direktīvu varētu attiecināt ne tikai uz šīm nozarēm, bet arī uz dažām papildu darbībām, ja vien tam piekrīt sociālie partneri.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 3. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) „sezonas darbinieks” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas saglabā pastāvīgo dzīvesvietu trešā valstī, bet īslaicīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, lai strādātu no gadalaiku maiņas atkarīgā darbības nozarē saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, ko tieši noslēdzis attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais un dalībvalstī reģistrētais darba devējs;	b) „sezonas darbinieks” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas īslaicīgi — ne ilgāk kā sešus mēnešus 12 mēnešu laikposmā — uzturas dalībvalsts teritorijā, lai strādātu no gadalaiku maiņas atkarīgā darbības nozarē, uz kuru attiecas 2. panta 2.a punkts, saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, ko tieši noslēdzis attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais un dalībvalstī reģistrētais darba devējs;
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums, ar ko teksts tiek pielāgots citām izmaiņām definīcijās un darbības jomā.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 3. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) „no gadalaiku maiņas atkarīga darbība” ir darbība, ko ar noteiktu gada laiku saista notikums vai notikumu modelis, kura laikā darbaspēka pieprasījums ievērojami pārsniedz parasti veicamajām darbībām nepieciešamo līmeni;	c) „no gadalaiku maiņas atkarīga darbība” ir darbība, uz ko attiecas 2. panta 2.a punkts un ko ar noteiktu gada laiku saista notikums vai ciklisks ar sezonas apstākļiem saistītu notikumu modelis, kura laikā nepieciešamā darbaspēka pieprasījums regulārā un prognozējamā veidā ievērojami pārsniedz parasti veicamajām darbībām nepieciešamo līmeni;
Pamatojums
Lai darbību varētu uzskatīt par sezonālu, tai jābūt cieši saistītai ar konkrētu gada laiku, kad pieprasījums pēc darbaspēka prognozējami un regulāri ir lielāks nekā parasti.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 3. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) „vispārēji piemērojams koplīgums” ir koplīgums, kas jāievēro visiem uzņēmumiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un attiecīgajā profesijā vai nozarē. Ja nav sistēmas koplīgumu pasludināšanai par vispārēji piemērojamiem, dalībvalstis, ja tās vēlas, var balstīties uz koplīgumiem, kas ir vispārēji piemērojami visiem līdzīgiem uzņēmumiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un attiecīgajā profesijā vai nozarē, un/vai koplīgumiem, ko ir noslēgušas plašāk pārstāvētās darba devēju un darba ņēmēju organizācijas valsts līmenī un ko piemēro visā valstī.	svītrots
Pamatojums
Visi koplīgumi būtu vienlīdz jāattiecina arī uz trešo valstu sezonas darbiniekiem, kuri strādā Eiropas Savienībā. Tāpēc nav vajadzības iekļaut termina „vispārēji piemērojams koplīgums” definīciju.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar šīs direktīvas 13.–17. pantu pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz personām, uz kurām tā attiecas.	2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar šīs direktīvas 13.–17. pantu pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem tā attiecas.
Pamatojums
Šis ir tehnisks grozījums, ar ko tiek precizēts, ka labvēlīgāki noteikumi būtu jāattiecina tieši uz trešo valstu valstspiederīgajiem (potenciālie sezonas darbinieki atbilstoši 13. pantam un sezonas darbinieki atbilstoši 14.–17. pantam).
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) derīgu darba līgumu vai, kā noteikts valsts tiesību aktos, saistošu darba piedāvājumu darbam sezonas darbinieka statusā attiecīgajā dalībvalstī pie šajā dalībvalstī reģistrēta darba devēja, norādot algas likmi un darba stundu skaitu nedēļā vai mēnesī un attiecīgos gadījumos citus būtiskus darba nosacījumus;	a) derīgu darba līgumu vai, kā noteikts valsts tiesību aktos, saistošu darba piedāvājumu darbam sezonas darbinieka statusā attiecīgajā dalībvalstī pie šajā dalībvalstī reģistrēta darba devēja, saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta noteikumiem norādot līguma vai darba attiecību būtiskākos aspektus, kā noteikts 2. pantā Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīvā 91/533/EK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem1;
	_____________
	1 OV L 228, 18.10.1991., 32. lpp.
Pamatojums
Šādi atbildīgās iestādes varēs nodrošināt to, ka visi Savienības tiesību aktos noteiktie līgumattiecību vai darba attiecību aspekti pilnībā atbilst šīs direktīvas noteikumiem, sevišķi 16. pantam par tiesībām uz tādu pašu attieksmi, kāda tiek piemērota uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) pierādījumus par to, ka pieteikuma iesniedzējam ir nodrošināta izmitināšana, kā noteikts 14. pantā.	d) pierādījumus par to, ka sezonas darbiniekam būs pienācīgs miteklis vai ka viņam būs nodrošināta pienācīga izmitināšana saskaņā ar 14. panta noteikumiem.
Pamatojums
Šādi atbildīgās iestādes varēs nodrošināt sezonas darbinieku pienācīgu izmitināšanu, kā tas noteikts 14. pantā.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis var pārbaudīt, vai attiecīgo amata vietu nevar aizpildīt dalībvalsts vai ES valstspiederīgie, vai trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas dalībvalstī un saskaņā ar ES vai dalībvalsts tiesību aktiem jau ir daļa no tās darba tirgus, un noraidīt pieteikumu.	2. Dalībvalstis var izvērtēt situāciju valsts darba tirgū un laikus un pārredzamā veidā pārbaudīt, vai attiecīgo amata vietu nevar aizpildīt šīs pašas dalībvalsts valstspiederīgie, citi Savienības pilsoņi vai trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas dalībvalstī un saskaņā ar ES vai dalībvalsts tiesību aktiem jau ir daļa no tās darba tirgus, un noraidīt pieteikumu.
Pamatojums
Tehniski redakcionāls grozījums, ar ko šis noteikums tiek padarīts saprotamāks.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Privātas nodarbinātības aģentūras vai migrācijas aģentūras no darba meklētājiem vai darba ņēmējiem neņem nekādu samaksu par sezonas darba vai ar to saistītās migrācijas organizēšanu.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Sankcijas pret darba devējiem
	1. Darba devējam, kas nav pildījis šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas. Šādiem darba devējiem vienu vai vairākus turpmākos gadus tiek liegta iespēja iesniegt pieteikumus sezonas darbinieku uzņemšanai.
	2. Apakšuzņēmuma līgumu gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai galvenais līgumslēdzējs un visi starpposma apakšuzņēmēji būtu atbildīgi par savu rīcību, ja tie pārkāpuši šīs direktīvas noteikumus, un lai tiem varētu piemērot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas.
	3. Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja sezonas darbinieka atļauja ir atsaukta atbilstīgi 7. panta 2. punkta b), ba) vai bb) apakšpunktam, sezonas darbinieks būtu tiesīgs no darba devēja saņemt atbilstošu kompensāciju un lai būtu izveidoti vajadzīgie mehānismi, kas veicina kompensācijas saņemšanu.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieprasa sezonas darbinieku darba devējiem sniegt pierādījumus par to, ka sezonas darbinieki tiks izmitināti, nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni. Ja sezonas darbiniekiem par mitekli jāmaksā īres maksa, tā ir samērīga ar sezonas darbinieku atalgojumu.	1. Dalībvalstis pieprasa sezonas darbinieku darba devējiem sniegt pierādījumus par to, ka uz darba līguma laiku sezonas darbinieki tiks pienācīgi izmitināti saskaņā ar valsts tiesību aktiem un juridisko praksi, nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni. Šādā miteklī obligāti ir nodrošināti pienācīgi dzīves apstākļi un ir pieejamas veselībai, drošībai, komfortam un uzturam būtiskas labierīcības, kā to ir apstiprinājušas kompetentās iestādes. Šie noteikumi neliedz sezonas darbiniekiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties sev mitekli.
	2. Ar sezonas darbinieku tiek slēgts īres līgums vai līdzvērtīgs dokuments, kurā skaidri izklāstīti izmitināšanas nosacījumi un maksa, kas ir spēkā attiecīgajā darbinieka uzturēšanās periodā. Ja sezonas darbiniekam par mitekli ir jāmaksā īres maksa, tā ir samērīga ar sezonas darbinieka atalgojumu un mitekļa kvalitāti un netiek automātiski ieturēta no sezonas darbinieka algas.
	3. Ikreiz, kad miteklis tiek mainīts, par to tiek ziņots kompetentajām iestādēm. Jaunais miteklis ir atbilstīgs šā panta 1. un 2. punkta nosacījumiem.
Pamatojums
Ir jānodrošina pienācīgs miteklis, un tam ir jāatbilst valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām un spēkā esošajai juridiskajai praksei, kā arī dažiem obligātiem nosacījumiem. Šie obligātie nosacījumi atbilst ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas noteiktajiem rādītājiem, pēc kuriem tiek definēts pienācīgs mājoklis. Sezonas darbinieku neto atalgojumam vai mitekļa kvalitātei nesamērīgi augstas īres maksas noteikšana ir veids, kā šos cilvēkus var ekspluatēt. Tādēļ šāda iespēja ir jānovērš.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 14.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a pants
	Izmaksas
	Dalībvalstis nosaka, ka sezonas darbinieku darba devējiem ir jāsedz šo darbinieku ceļa izdevumi par braucienu turp un atpakaļ no viņu pastāvīgās dzīvesvietas līdz darbavietai attiecīgajā dalībvalstī.
	Dalībvalstis var noteikt, ka sezonas darbinieku darba devējiem ir jāsedz arī šādas izmaksas:
	a) maksa par vīzu un attiecīgā gadījumā arī maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar vīzas izsniegšanu;
	b) maksa par 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto veselības apdrošināšanu.
	Šie izdevumi, ko sedzis darba devējs, nav atgūstami no sezonas darbinieka.
Pamatojums
Dažas izmaksas, kas tieši saistītas ar sezonas darbu, būtu jāsedz darba devējiem. Ja darba devējs sedz ceļa izdevumus, tas veicina sezonas darbinieku atgriešanos savā pastāvīgajā dzīvesvietā pēc tam, kad ir beidzies viņu uzturēšanās atļaujas termiņš.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neatkarīgi no tiesību aktiem, ko piemēro darba attiecībām, sezonas darbiniekiem ir šādas tiesības.	Sezonas darbiniekiem obligāti ir jābūt tiesībām uz tādu pašu attieksmi, kāda tiek piemērota uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, attiecībā uz šādiem aspektiem.
1. Tiesības uz darba nosacījumiem, tostarp atalgojuma un atlaišanas nosacījumiem, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, kas piemērojamas sezonas darbiniekiem saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem un/vai vispārēji piemērojamiem koplīgumiem dalībvalstī, kurā sezonas darbinieki uzņemti saskaņā ar šo direktīvu.	1. Nodarbinātības noteikumi, tostarp attiecībā uz minimālo darbspējas vecumu, un darba apstākļi, tostarp atalgojuma un atlaišanas, darba laika, atvaļinājuma un brīvdienu nosacījumi, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības prasības, kas piemērojamas saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, koplīgumi un līgumi, kuri noslēgti jebkurā līmenī saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un juridisko praksi un tādā pašā kārtībā, kāda noteikta uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem.
Ja nav sistēmas koplīgumu pasludināšanai par vispārēji piemērojamiem, dalībvalstis, ja tās vēlas, var balstīties uz koplīgumiem, kas ir vispārēji piemērojami visiem līdzīgiem uzņēmumiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un attiecīgajā profesijā vai nozarē, un/vai koplīgumiem, ko ir noslēgušas plašāk pārstāvētās darba devēju un darba ņēmēju organizācijas valsts līmenī un ko piemēro visā valstī.
2. Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņemošās dalībvalsts valstspiederīgajiem vismaz attiecībā uz:
a) biedrošanās brīvību, piederību organizācijai un dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir iesaistīti konkrētā darbā, ieskaitot šo organizāciju piešķirtās priekšrocības, neskarot valsts tiesību aktus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību;	2. Biedrošanās brīvība, piederība organizācijai un dalība organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir iesaistīti konkrētā darbā, ieskaitot šo organizāciju piešķirtās tiesības un priekšrocības, tostarp tiesības vienoties par koplīgumiem un tos noslēgt, kā arī tiesības streikot un veikt protesta akcijas saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un juridisko praksi, neskarot valsts tiesību aktus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību.
b) valsts tiesību aktu noteikumiem, kas attiecas uz 3. pantā Regulā (EK) Nr. 883/04 paredzētajām sociālās nodrošināšanas jomām;	3. Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā noteiktās sociālās nodrošināšanas jomas. Nav nodrošināta šādu sistēmu saskaņošana Savienības līmenī, tādēļ katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai valsts tiesību aktos atbilstīgi Savienības tiesību aktiem būtu noteikta nediskriminējoša kārtība, kādā tiek veikti sociālās nodrošināšanas maksājumi, kā arī šādu maksājumu summa un maksāšanas periods.
c) tiesību aktos paredzēto pensiju izmaksu, pārceļoties uz trešo valsti, pamatojoties uz darbinieka iepriekšējo nodarbinātību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem;
d) piekļuvi precēm un pakalpojumiem un sabiedriski pieejamu preču un pakalpojumu piegādi, izņemot valsts mājokļus un palīdzības pakalpojumus, ko nodrošina nodarbinātības dienesti.	4. Pieejamas preces un pakalpojumi un saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošināta sabiedrisko preču un pakalpojumu piegāde. Šā punkta noteikumi neierobežo tiesības brīvi slēgt līgumu atbilstoši valsts un Savienības tiesību aktiem.
	5. Izglītība un profesionālā apmācība.
	6. Diplomu, sertifikātu un citu profesionālās kvalifikācijas apliecību atzīšana attiecīgajā valsts noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
	7. Nodokļu atvieglojumi, ja darba ņēmējs tiek uzskatīts par attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo iedzīvotāju nodokļu iekasēšanas vajadzībām.
	Trešo valstu darba ņēmēji, kas pārceļas uz citu trešo valsti, vai šādus darba ņēmējus pārdzīvojušie, kuri uzturas trešās valstīs un kuru tiesības izriet no šāda darba ņēmēja statusa, saņem ar vecumu, nelaimes gadījumu darbā, invaliditāti vai nāvi saistītas obligātās pensijas, kas noteiktas, pamatojoties uz darba ņēmēja iepriekšēju nodarbinātību, un iegūtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. panta normatīvajām prasībām, ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādām pašām likmēm, kādas tiek piemērotas attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem, ja tie pārceļas uz trešo valsti.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atmaksājumi, kas jāveic darba devējiem. Ja ir pārkāpts 16. pants, darba devējs maksā:
	a) visu trešās valsts valstspiederīgajam neizmaksāto atalgojumu;
	b) visus nesamaksātos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, tostarp attiecīgos administratīvos sodus.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	16.a pants
	Uzraudzība un pārbaudes
	1. Dalībvalstis nodrošina to, ka ir izveidoti attiecīgi darba devēju, personāla atlases aģentūru vai citu starpnieku uzraudzības mehānismi un ka dalībvalstu teritorijā regulāri tiek veiktas atbilstīgas pārbaudes, tā garantējot, ka noteiktajā periodā, kurā sezonas darbinieki uzturas attiecīgajā dalībvalstī, pilnībā tiek ievēroti šīs direktīvas noteikumi, sevišķi attiecībā uz viņu tiesībām, darba apstākļiem un izmitināšanu.
	Dalībvalstis nodrošina, lai organizācijām, kuras pārstāv darba ņēmēju intereses, būtu iespēja apmeklēt darbavietu un ar darba ņēmēja piekrišanu arī viņa mitekli.
	2. Dalībvalstis nodrošina to, ka katru gadu tiek pārbaudīti vismaz 10 % no attiecīgās dalībvalsts teritorijā reģistrētajiem darba devējiem, kas piedāvā sezonas darbu.
	3. Pārbaudāmo darba devēju atlasi veic, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko sagatavo dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā uzņēmums darbojas, un iepriekš reģistrētie pārkāpumi.
Pamatojums
Ir vajadzīga efektīva uzraudzības un pārbaužu sistēma, kas ļaus nodrošināt to, ka būs pilnībā ievērotas sezonas darbinieku tiesības un šīs direktīvas noteikumi.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 17. pants – -1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, lai būtu izveidoti efektīvi mehānismi, ar kuru palīdzību sezonas darbinieki par saviem darba devējiem, personāla atlases aģentūrām vai citiem starpniekiem varētu iesniegt sūdzības vai nu paši, vai ar to trešo personu starpniecību, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu, vai lai būtu nozīmēta dalībvalsts kompetentā iestāde, ja tā noteikts valsts tiesību aktos.
Pamatojums
Sezonas darbinieki nav pasargāti no ekspluatācijas, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai būtu izveidoti efektīvi mehānismi, ar kuru palīdzību sezonas darbinieki varētu iesniegt sūdzības vai nu paši, vai ar attiecīgu trešo personu starpniecību.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, vai nu sezonas darbinieka vārdā, vai atbalstot viņu, ar viņa piekrišanu varētu iesaistīties jebkurā civiltiesiskā vai administratīvā procedūrā, kura paredzēta, lai panāktu šīs direktīvas īstenošanu.	Dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, vai nu sezonas darbinieka vārdā, vai atbalstot viņu, ar viņa piekrišanu un pēc tam, kad ir sniegušas skaidru un saprotamu informāciju, varētu iesaistīties jebkurā civiltiesiskā vai administratīvā procedūrā, kura paredzēta, lai panāktu šīs direktīvas īstenošanu.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pasargātu sezonas darbiniekus no atlaišanas vai citas darba devēja nelabvēlīgas rīcības, tam reaģējot uz sūdzību uzņēmumā vai uz tiesas procesu, kura mērķis ir nodrošināt šīs direktīvas noteikumu izpildi.
Pamatojums
Sezonas darbinieku aizsardzībai, kas garantētu, ka sūdzības iesniegšanas dēļ viņi nekļūst par noziedzīga nodarījuma upuriem, ir būtiska nozīme, lai sūdzību iesniegšanas mehānismi patiešām tiktu izmantoti un lai sezonas darbinieki, kuru stāvoklis ir nedrošs, patiešām būtu aizsargāti.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi sezonas nodarbinātības nolūkos
Atsauces	COM(2010)0379 – C7-0180/2010 – 2010/0210(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 7.9.2010
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 7.9.2010
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	12.5.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Sergio Gaetano Cofferati 9.9.2010
Izskatīšana komitejā	16.6.2011	13.7.2011	5.10.2011	22.11.2011
Pieņemšanas datums	23.11.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Heinz K. Becker, Jean-Luc Bennahmias, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Marije Cornelissen, Karima Delli, Sari Essayah, Ilda Figueiredo, Thomas Händel, Marian Harkin, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Jean Lambert, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Silvia Costa, Jürgen Creutzmann, Jelko Kacin, Ria Oomen-Ruijten, Evelyn Regner, Csaba Sógor, Emilie Turunen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leonardo Domenici, Dimitrios Droutsas, Sylvie Guillaume, Karin Kadenbach, Guido Milana

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (27.1.2011)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos
(COM(2010)0379 – C7‑0180/2010 – 2010/0210(COD))

Atzinumu sagatavoja: Antigoni Papadopoulou

ĪSS PAMATOJUMS

Sezonas darbs Eiropas Savienībai ir strukturāla nepieciešamība ne tikai tādēļ, ka Eiropas Savienība saskaras ar demogrāfiskām problēmām un sabiedrības novecošanos (problēmām, kas nākotnē, iespējams, padziļināsies), bet arī tādēļ, ka šajā nozarē pastāv ievērojams darbaspēka trūkums.

Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos tiek noteiktas kopējas ES uzņemšanas un uzturēšanās prasības, kā arī sezonas darbinieku no trešām valstīm tiesības.

Saistībā ar šo direktīvas priekšlikumu atzinuma sagatavotāja pauž bažas par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, atzinīgi vērtējot, no vienas puses, stimulus saistībā ar cirkulāro migrāciju un paužot dziļas bažas, no otras puses, par daudzu sezonas darbinieku, jo īpaši sieviešu, neaizsargātību.

Neskatoties uz grūtībām apkopot precīzus statistikas datus, ir skaidrs, ka sieviešu īpatsvars migrējošo iedzīvotāju vidū ir ievērojams, un tas pilnībā jāņem vērā, lai efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas, uz kurām īpašu ietekmi atstāj sezonas nodarbinātība.

Dažās valstīs sievietes ir īpaši neaizsargātas nabadzības dēļ, un šo stāvokli vēl vairāk pastiprina nepietiekams apdrošināšanas segums, sociālās apdrošināšanas maksājumi, prasmes (apmācība) un finanšu resursi, kā arī nepietiekama informētība par savām tiesībām. Šīs sievietes saskaras arī ar aizspriedumiem un stereotipiem, kuru pamatā ir dzimums, rase un reliģija, kā arī ar citiem diskriminācijas veidiem. Visi šie faktori un ar tiem saistītās problēmas sieviešu sezonas darbinieču dzīvi padara vēl grūtāku, jo īpaši tad, ja viņām ir vēl citi pienākumi, piemēram, nepilngadīgu bērnu aprūpe.

Sievietes sezonas darbinieces bieži tiek nodarbinātas lauku saimniecībās stādīšanas vai ražas novākšanas periodā un tūrisma nozarē atvaļinājumu periodā. Tomēr daudzos gadījumos viņām tiek uzdoti papildu uzdevumi, kas nav paredzēti sezonas darba līgumos, piemēram, mājas darbi vai vecāka gadagājuma cilvēku, invalīdu vai bērnu aprūpe. Pieprasījuma svārstībām attiecībā uz sezonas darbiniekiem migrantiem kā īpašu darbinieku kategoriju, šai kategorijai sniegtajiem īpašajiem stimuliem un garantijām vai problēmām, ar kurām attiecīgie darbinieki saskaras, nevajadzētu veicināt to, ka saglabājas pastāvošās nevienlīdzības attiecībā uz atalgojumu vai arī sezonas nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem. Šajā atzinumā īpaši jāmin nepieciešamība aizsargāt bērnus, kas dzīvo nodrošinātajos mitekļos, kā arī nepieciešamība pilnīgi ievērot veselības aizsardzības un drošības prasības attiecībā uz sezonas darbiniecēm grūtniecēm vai tām sezonas darbiniecēm, kuras ir pēcdzemdību periodā vai kuras baro bērnu ar krūti.

Sievietēm sezonas darbiniecēm jābūt informētam par savām tiesībām gan attiecībā uz sezonas darba līgumu, gan attiecībā uz uzdevumiem, kas viņām jāpilda, lai nepieļautu, ka viņām jāstrādā ilgākas darba stundas, nekā viņas to vēlētos, veicot mājsaimniecības uzdevumus vai aprūpējot personas, vai ka viņas piespiedu kārtā tiek iesaistītas cilvēku tirdzniecībā un/vai prostitūcijā. Sievietes sezonas darbinieces bieži ir neaizsargātākas, jo viņas nav informētas par sūdzību iesniegšanas mehānismiem vai viņas nevēlas tos izmantot, baidoties, ka tas negatīvi ietekmēs viņu nākotnes nodarbinātības izredzes.

Tādēļ, lai nepieļautu patvaļīgi izveidotus vai nepieļaujamus darba nosacījumus vai cilvēku ekspluatāciju, skaidri jānosaka sezonas darbinieku tiesības un pienākumi tajās ekonomikas nozarēs, kuras atbilst sezonas nodarbinātības kritērijiem. Jāizveido arī uzticama tiesiskās aizsardzības sistēma sezonas darbiniekiem un saskaņoti pasākumi un varas iestāžu īstenotas regulāras pārbaudes, lai ieviestu saistošus obligātus standartus attiecībā uz pieņemamu atalgojumu, izmitināšanu un sanitārajiem apstākļiem.

Visai attiecīgajai informācijai saistībā ar iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem, visaptverošai informācijai par darbinieku tiesībām un visai nepieciešamajai dokumentācijai vajadzētu būt pieejamai sezonas darbinieka valodā, turklāt vajadzētu paredzēt iespēju izmantot tulka pakalpojumus, lai pat neizglītotiem darbiniekiem, jo īpaši sievietēm, būtu sniegta visa nepieciešamā palīdzība, ļaujot viņiem pilnīgi izprast savas tiesības. Tādējādi sezonas darbiniekiem būtu vieglāk saņemt juridisku palīdzību pārkāpumu, sliktas izturēšanās, seksuālas izmantošanas vai cita veida ekspluatācijas gadījumā.

Šajā atzinumā vajadzētu uzsvērt nepieciešamību darīt visu iespējamo sieviešu sezonas darbinieču iespēju palielināšanai ar viņu vajadzībām īpaši pielāgotu izglītības/apmācības un atbalsta programmu palīdzību. Atbilstošu instrumentu izmantošana un labas prakses apmaiņa dalībvalstu starpā, kā arī arodbiedrību vai citu organizāciju trešās valstīs saskaņota darbība varētu palīdzēt panākt pastāvīgus un regulārus uzlabojumus saistībā ar šo sieviešu zināšanām un prasmēm, lielāku mobilitāti un uzlabotu cirkulāro migrāciju ES, trešo valstu un pašu sezonas darbinieku labā. Mērķis ir, no vienas puses, uzlabot produktivitāti, konkurētspēju un attīstību dalībvalstīs, lai efektīvu veicinātu/īstenotu ES 2020 stratēģiskos mērķus, proti, sociālākas Eiropas izveidi, un, no otras puses, sniegt aizsardzību trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesaistīti sezonas nodarbinātībā.

Šajā atzinumā arī jāuzsver nepieciešamība ievērot dzimumu līdztiesības principu valstu budžetu plānošanā, lai nodrošinātu, no vienas puses, pietiekamu līdzekļu pieejamību, un, no otras puses, īpašo programmu un stimulu pienācīgu uzraudzību un novērtēšanu, lai tādējādi aizsargātu pastāvīgo un sezonas darbinieku tiesības un stiprinātu sociālo kohēziju.

Ar sezonas migrāciju saistīto statistikas datu sistemātiska apkopošana attiecībā uz sievietēm sniedz visracionālāko pamatu piemērotas politikas izmantošanai, lai novērstu grūtības un problēmas, kas saistītas ar sezonas migrāciju.

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Šai direktīvai būtu jāveicina efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība īpašajā sezonas pagaidu migrācijas kategorijā, nosakot taisnīgus un pārredzamus uzņemšanas un uzturēšanās noteikumus, vienlaikus paredzot stimulus un aizsargpasākumus, lai īslaicīga uzturēšanās nekļūtu par pastāvīgu uzturēšanos. Turklāt noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, palīdzēs novērst gadījumus, kad īslaicīga uzturēšanās kļūst par nelikumīgu uzturēšanos.	(6) Šai direktīvai būtu jāveicina efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība īpašajā sezonas pagaidu migrācijas kategorijā, nosakot taisnīgus un pārredzamus uzņemšanas un uzturēšanās noteikumus, vienlaikus paredzot stimulus un aizsargpasākumus, lai īslaicīga uzturēšanās nekļūtu par pastāvīgu uzturēšanos. Turklāt noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, palīdzēs novērst gadījumus, kad īslaicīga uzturēšanās kļūst par nelikumīgu uzturēšanos.
	Šai direktīvai būtu arī jāpalīdz aizsargāt sievietes, jo īpaši no nestabilas nodarbinātības un ekspluatācijas.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Tiek sagaidīts, ka šī direktīva ļaus apkarot nelegālu migrāciju, nelegālu nodarbinātību un ēnu ekonomiku, kas saglabā un veicina bandītisma un organizētās noziedzības tīklus, par kuru upuriem parasti kļūst neaizsargātas sievietes un bērni.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) Šajā direktīvā būtu jāņem vērā tas, ka saskaņā ar ANO, ESAO, Starptautiskā nodarbinātības biroja un citu organizāciju datiem liela daļa sezonas migrantu, kas katru gadu nonāk ES, ir sievietes no trešām valstīm, kuras skar nabadzības, analfabētisma un zemu dzīves standartu problēmas.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 6.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6c) Šajā direktīvā būtu jāņem vērā arī šķēršļi, ar kuriem parasti saskaras sievietes migrantes, kas nodarbinātas sezonas darbos, jo īpaši sievietes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras papildus grūtībām, adaptējoties svešā valstī un pielāgojoties nezināmai darba videi, saskaras ar aizspriedumiem un stereotipiem, kuru pamatā ir dzimums, rase, ādas krāsa un reliģija, kā arī ar citiem diskriminācijas veidiem.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Izsniedzot darba atļaujas, trešo valstu sezonas darbinieki būtu pilnīgi jāinformē par viņu tiesībām un pienākumiem. Nepieciešamā informācija būtu jāsniedz uzņemošās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Būtu jāveic pasākumi, kas vērsti pret darba devēju un/vai jebkādas trešās puses pieļautiem tiesību pārkāpumiem, kā arī pret tām personām, kuras paralēli sezonas darbam veic nedeklarētu darbu.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Sezonas darbiniekiem būtu jāzina savas tiesības un vajadzētu būt informētiem par to, ka viņu nodarbinātībai pēc būtības jābūt tikai un vienīgi sezonas nodarbinātībai, jo īpaši to sieviešu gadījumā, kuras papildus sezonas darba līgumā noteiktajiem uzdevumiem bieži ir spiestas veikt papildu darbus, piemēram, palīdzēt mājas darbos vai aprūpēt vecāka gadagājuma cilvēkus, invalīdus vai bērnus, vai pat tiek spiestas nodarboties ar prostitūciju.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Iestādēm regulāri būtu jāpārbauda sezonas darbinieku izmitināšanas vietas, lai pārliecinātos, vai šiem darbiniekiem ir pienācīgi dzīves un sanitārijas apstākļi, jo īpaši tad, ja izmitināšanas vietā dzīvo arī bērni. Inspekcijas iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām sniegt ieteikumus darba devējiem, ja tiek atklāti pārkāpumi, un uzlikt naudas sodus noteikumu pārkāpējiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Lai garantētu drošību darbiniecēm sievietēm, kurām iespējas tikt pieņemtām sezonas darbā ir lielākas nekā vīriešiem, ir nepieciešami skaidri un pienācīgi noteikumi, kuros ir izklāstītas darbinieču tiesības vienoties ar darba devējiem par darba apstākļiem un kuros īpaša uzmanība pievērsta specifiskiem drošības noteikumiem. Šiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visām nelabvēlīgajām situācijām, kādās varētu nonākt darbinieces, kā arī tajos jāparedz piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Sezonas darbinieki var tikt pakļauti darba devēju ekspluatācijai (seksuāla izmantošana, pienākums veikt papildu uzdevumus vai strādāt pagarinātu darbdienu, nepieļaujami darba apstākļi un nevienāds atalgojums). Ja tas tā notiek, valdībām, pašvaldības iestādēm, arodbiedrībām un citām struktūrām ir jābūt pieejamām, lai tās varētu aktīvāk sadarboties nolūkā aizsargāt sezonas darbiniekus — gan sievietes, gan vīriešus —, izstrādājot atbilstīgas kompetenču nodošanas programmas, sniedzot apmācību un atbalstu un izstrādājot stratēģijas sezonas darbinieku problēmu risināšanai.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Statistikas datu apkopošanai par sezonas nodarbinātību dalībvalstīs arī būtu jāpalīdz precizēt atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī noteikt sezonas darbā nodarbināto sieviešu lomu un specifiskās problēmas.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis var noraidīt pieteikumu, ja darba devējs saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir sodīts par nedeklarētu darbu un/vai nelegālu nodarbināšanu.	3. Dalībvalstis var noraidīt pieteikumu, ja darba devējs saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir sodīts par nedeklarētu darbu un/vai nelegālu nodarbināšanu, un/vai uzmākšanos darbiniekiem, sliktu izturēšanos pret darbiniekiem vai darbinieku ekspluatāciju.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai darītu pieejamu informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, tostarp tiesībām un visiem dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu par uzturēšanos un darbu dalībvalstu teritorijā sezonas darbinieka statusā.	Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai darītu pieejamu informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, tostarp tiesībām un visiem dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu par uzturēšanos un darbu dalībvalstu teritorijā sezonas darbinieka statusā. Šo informāciju sniedz tiešā un cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni saprotamā veidā.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sezonas darbinieku maksimālais uzturēšanās ilgums ir seši mēneši jebkurā kalendārajā gadā, un pēc šā termiņa beigām viņi atgriežas trešā valstī.	1. Sezonas darbinieku maksimālais uzturēšanās ilgums ir seši mēneši jebkurā kalendārajā gadā, un pēc šā termiņa beigām viņi atgriežas trešā valstī, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem viņiem nav tiesības palikt, pamatojoties uz citu atļauju vai vīzu.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieprasa sezonas darbinieku darba devējiem sniegt pierādījumus par to, ka sezonas darbinieki tiks izmitināti, nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni. Ja sezonas darbiniekiem par mitekli jāmaksā īres maksa, tā ir samērīga ar sezonas darbinieku atalgojumu.	Dalībvalstis pieprasa sezonas darbinieku darba devējiem sniegt pierādījumus par to, ka sezonas darbinieki tiks izmitināti, nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni, un nozīmē ierēdni vai nodaļu, kas atbildīga par:
	i) regulāru pārbaužu veikšanu attiecībā uz izmitināšanas standartiem un dzīves apstākļiem,
	ii) ieteikumu sniegšanu darba devējam un
	iii) naudas sodu uzlikšanu tiem darba devējiem, kas nepievēro ieteikumus.
	Ja sezonas darbiniekiem par mitekli jāmaksā īres maksa, tā ir samērīga ar sezonas darbinieku atalgojumu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 15. pants – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) tiesības bez soda piemērošanas atteikties pildīt papildu uzdevumus (tas attiecas, piemēram, uz mēģinājumiem piespiest sievietes migrantes, kas nodarbinātas sezonas darbos, veikt mājas darbus vai aprūpēt vecāka gadagājuma cilvēkus, invalīdus vai bērnus, vai šīs sievietes ar varu iesaistīt prostitūcijā), tādējādi pārkāpjot viņu sezonas darba līgumu.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiesības uz darba nosacījumiem, tostarp atalgojuma un atlaišanas nosacījumiem, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, kas piemērojamas sezonas darbiniekiem saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem un/vai vispārēji piemērojamiem koplīgumiem dalībvalstī, kurā sezonas darbinieki uzņemti saskaņā ar šo direktīvu.	1. Tiesības uz darba nosacījumiem, tostarp atalgojuma un atlaišanas nosacījumiem, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, kas piemērojamas sezonas darbiniekiem saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem un/vai vispārēji piemērojamiem koplīgumiem dalībvalstī, kurā sezonas darbinieki uzņemti saskaņā ar šo direktīvu, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma dēļ un pilnīgi ievērojot veselības aizsardzības un drošības standartus attiecībā uz sezonas darbiniecēm grūtniecēm vai tām sezonas darbiniecēm, kuras ir pēcdzemdību periodā vai kuras baro bērnu ar krūti.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, vai nu sezonas darbinieka vārdā, vai atbalstot viņu, ar viņa piekrišanu varētu iesaistīties jebkurā civiltiesiskā vai administratīvā procedūrā, kura paredzēta, lai panāktu šīs direktīvas īstenošanu.	Dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, vai nu sezonas darbinieka vārdā, vai atbalstot viņu, ar viņa piekrišanu varētu iesaistīties jebkurā civiltiesiskā vai administratīvā procedūrā, kura paredzēta, lai panāktu šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis informē sezonas darbiniekus par sūdzību iesniegšanas mehānismu pastāvēšanu, tādējādi nodrošinot sūdzību iesniedzējiem ērtu piekļuvi tiesiskai aizsardzībai saistībā ar viņu tiesību pārkāpumiem, sliktu izturēšanos pret viņiem vai uzmākšanos viņiem.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 18.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.a pants Sociālās integrācijas programmas uzņēmējvalstīs
	Dalībvalstis ievieš paātrinātas darbības programmas un pasākumus, kas ir efektīvs veids, lai sniegtu informāciju vīriešiem sezonas darbiniekiem un sievietēm sezonas darbiniecēm un lai palīdzētu viņiem iegūt uzņēmējvalsts valodas pamatzināšanas. Sezonas darbiniekiem sniedz praktiskas zināšanas par tām tiesību jomām, kuras skar viņu nodarbinātības noteikumus, un par Eiropas sabiedrības, kurā viņiem būs jādzīvo un jāstrādā, kultūru, tradīcijām un paradumiem, lai tādā veidā nodrošinātu savstarpēju cieņu pret daudzveidību un attiecīgi arī lielāku pielāgošanās un socializēšanās spēju, tādējādi gūstot savstarpēju labumu un ļaujot sasniegt stratēģijas „ES 2020” mērķus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi sezonas nodarbinātības nolūkos
Atsauces	COM(2010)0379 – C7-0180/2010 – 2010/0210(COD)
Atbildīgā komiteja	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 7.9.2010
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Antigoni Papadopoulou 2.9.2010
Izskatīšana komitejā	13.12.2010		27.1.2011
Pieņemšanas datums	27.1.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Siiri Oviir, Raül Romeva i Rueda, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anne Delvaux, Christa Klaß, Katarína Neveďalová, Norica Nicolai, Antigoni Papadopoulou, Rovana Plumb, Joanna Senyszyn
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Stanimir Ilchev

PROCEDŪRA

Virsraksts	Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi sezonas nodarbinātības nolūkos
Atsauces	COM(2010)0379 – C7-0180/2010 – 2010/0210(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	13.7.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 7.9.2010
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 7.9.2010	FEMM 7.9.2010
Komiteju iesaistīšanas procedūra        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 12.5.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Claude Moraes 27.9.2010
Juridiskā pamata apstrīdēšana        JURI komitejas atzinuma datums	JURI 22.11.2011
Izskatīšana komitejā	29.11.2010	1.2.2011	16.6.2011	31.8.2011
	29.11.2011	14.11.2013
Pieņemšanas datums	14.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Edit Bauer, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Carlos Coelho, Cornelia Ernst, Monika Flašíková Beňová, Nathalie Griesbeck, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Timothy Kirkhope, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Roberta Metsola, Louis Michel, Claude Moraes, Jacek Protasiewicz, Judith Sargentini, Kyriacos Triantaphyllides, Axel Voss, Josef Weidenholzer, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Cashman, Anna Maria Corazza Bildt, Franco Frigo, Petru Constantin Luhan, Jan Mulder, Sir Graham Watson
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Phil Bennion, Françoise Castex, Alejandro Cercas, Spyros Danellis, Andrew Duff, Marian Harkin, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Derek Vaughan
Iesniegšanas datums	3.12.2013