ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā — civilās un administratīvās tieslietas dalībvalstīs
5.12.2013 - (2013/2117(INI))
Juridiskā komiteja
Referents: Tadeusz Zwiefka
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā — civilās un administratīvās tieslietas dalībvalstīs
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (COM(2013)0160),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) divgadējos novērtējuma ziņojumus par Eiropas tiesu sistēmām;
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0442/2013),
A. tā kā Komisija ir publiskojusi Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un tas ir salīdzinošs valstu tiesu sistēmu efektivitātes izvērtēšanas instruments, kura mērķis ir labāk definēt tieslietu politiku un kura darbības joma attiecas galvenokārt uz tiesu sistēmu rādītājiem, kuri sekmē uzņēmējdarbības un ieguldījumu nosacījumu uzlabošanos Savienībā;
B. tā kā Eiropas Savienības tiesiskuma rezultātu apkopojumā ir salīdzinātas valstu tiesu sistēmas, izmantojot konkrētus rādītājus, taču nav sniegts vispārējs valstu tiesu sistēmu novērtējums;
C. tā kā 2013. gada tiesiskuma rezultātu apkopojuma tvērums ir vērsts tikai uz civillietām, komerclietām un administratīvajām lietām;
D. tā kā nesaistošs salīdzinājums dod iespēju apzināt uzlabojumus un situācijas pasliktināšanos, kā arī censties apmainīties ar labāko praksi visā Savienībā, neskarot valstu tiesības un tiesu sistēmu autonomiju,
1. ar lielu interesi ir iepazinies ar Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā; aicina Komisiju turpmāk izvērst šo darbību atbilstīgi Līgumiem un apspriežoties ar dalībvalstīm, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgas darba dublēšanās ar citām iestādēm;
2. atbalsta mērķi apmainīties ar labāko praksi, lai nodrošinātu produktīvu un neatkarīgu tiesu sistēmu, kas var veicināt ekonomikas izaugsmi Eiropā un vairot konkurētspēju; uzsver, ka efektīva un uzticama tiesu sistēma dod stimulus uzņēmumiem attīstīties un veikt ieguldījumus valsts un pārrobežu līmenī;
3. atzīmē tiesu vērtēšanas kritēriju nozīmi savstarpējas uzticēšanās pārrobežu lietās, tiesu iestāžu efektīvas sadarbības un kopējas tiesiskuma telpas un Eiropas tiesiskās kultūras radīšanā;
4. uzskata, ka jebkuram valstu tiesu sistēmu salīdzinājumam, jo īpaši attiecībā uz to iepriekšējo situāciju, jābalstās uz objektīviem kritērijiem un pierādījumiem, kas tiek objektīvi iegūti, salīdzināti un analizēti; norāda, ka ir svarīgi tiesu sistēmu darbību vērtēt kopumā, nenošķirot tās no dalībvalstu sociālās, vēsturiskās un ekonomiskās situācijas vai konstitucionālās tradīcijas, no kuras tiesu sistēmas radušās; uzsver, ka ir svarīgi izturēties pret dalībvalstīm neitrāli, tādējādi to tiesu sistēmu vērtēšanā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm;
5. aicina Komisiju apspriest plānoto metodi jau agrīnā posmā, pārredzamā procesā iesaistot dalībvalstis;
6. norāda uz to, ka kritēriji ir jānosaka, pirms tiek vākta informācija par valstu tiesu sistēmām, lai rastos kopēja izpratne par metodiku un rādītājiem;
7. atzinīgi vērtē Komisijas centienus sniegt izmērāmus datus; tomēr norāda, ka dažus mērķus, piemēram, tiesiskuma kvalitāti un neitralitāti, ir ļoti grūti objektīvi izmērīt;
8. atzīmē, ka tiesu sistēmas efektivitāti nevar novērtēt, izmantojot tikai statistiski nosakāmus parametrus, bet būtu arī jāņem vērā strukturālās īpatnības un sabiedriskās tradīcijas dalībvalstīs; šajā sakarā aicina Komisiju nākotnē, vācot datus un nosakot kritērijus, vairāk ņemt vērā valstu tiesu sistēmu atšķirības;
9. aicina Komisiju uzņēmējdarbības tiesību jomā līdzvērtīgi ņemt vērā unitāro un duālo uzņēmējdarbības sistēmu;
10. aicina dalībvalstis sīki pārbaudīt 2013. gada tiesiskuma rezultātu apkopojumu, lai noteiktu, vai, pamatojoties uz tiem, ir jāizdara secinājumi par tiesu sistēmu organizāciju un progresu saistībā ar civillietām, komerclietām un administratīvajām lietām;
11. mudina dalībvalstis vākt datus par attiecīgajiem jautājumiem, piemēram, tiesvedības, starpniecības lietu un izpildes procedūru izmaksām; pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis nav sniegušas datus par noteiktām kategorijām, kas norādītas tiesiskuma rezultātu apkopojumā; tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jānošķir gadījumi, kad dati nebija pieejami, un gadījumi, kad rādītāji neattiecās uz atsevišķām dalībvalstīm vai nebija tām piemērojami;
12. aicina Komisiju un dalībvalstis rosināt savstarpēju sapratni un sadarbību valstu tiesu sistēmu starpā, tostarp ar tiesnešu kontakttīklu palīdzību;
13. aicina piešķirt lielāku nozīmi tiesnešu, tiesu darbinieku un citu praktizējošu juristu apmācības programmām, jo īpaši Eiropas un salīdzinošo tiesību jomās; uzsver, ka valodu apmācībai ir jābūt tieslietu studiju būtiskai sastāvdaļai;
14. apliecina, ka ir ieinteresēts saņemt datus par pārrobežu lietām, kuru sarežģītības pakāpe bieži ir lielāka nekā iekšzemes lietām un kuras norāda uz šķēršļiem, ar kādiem saskaras ES pilsoņi, izmantojot savas tiesības, kas izriet no ES vienotā tirgus, jo īpaši, piemērojot ES tiesības;
15. norāda uz alternatīvas strīdu risināšanas nozīmi tiesu sistēmu noslogojuma samazināšanā un visu ieinteresēto pušu līdzekļu taupīšanā;
16. lūdz Komisiju apsvērt pārrobežu starpniecības procedūras savos nākamajos šāda veida pasākumos; rosina dalībvalstis aktīvi veicināt starpniecības procedūras, veltot īpašu uzmanību komerclietām un ģimenes lietām, kas tiek regulētas ES līmenī, piemēram, ar regulām Roma III un Brisele II;
17. uzsver, ka starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības IKT sistēmu attīstībā; norāda, ka jauno tehnoloģiju izmantošana var efektīvi veicināt izmaksu samazināšanu un tiesvedības procedūru paātrināšanu, jo īpaši, izmantojot datorizētas lietotnes un lietu vadības un komunikācijas rīkus;
18. norāda, ka maza apjoma prasību procedūras un neapstrīdētas prasības var izskatīt ātrāk, lietojot IKT rīkus;
19. uzsver CEPEJ nozīmi attiecīgo datu vākšanā un sniegšanā gan valsts, gan reģionālā līmenī; uzskata, ka ES iestādēm būtu jācenšas sadarboties ar CEPEJ, jo tā nodrošina izcilu pamatu paraugprakses apmaiņai un dublēšanās ir jānovērš;
20. atgādina, ka vadošā loma civillietās un komerclietās ir Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam un ka tāda ir arī e-tiesiskuma portālam, veicinot piekļuvi zināšanām par ES un valstu tiesību aktiem civillietu un komerclietu jomā;
21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.
PASKAIDROJUMS
Šis patstāvīgais ziņojums ir atbilde uz Komisijas 2013. gada ES tiesiskuma rezultātu apkopojumu. Ir jāatzīmē, ka šajā ziņojumā uzmanība tiek pievērsta tikai civilajām, komerciālajām un administratīvajām tiesībām, kuru tiesu sistēmai ir īpaši liela nozīme ekonomikas atlabšanā.
Tiesu sistēmu kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošana ir sabiedrības politikas būtisks mērķis gan ES, gan valstu līmenī. Valstu tiesu sistēmām ir izšķirīga nozīme, atjaunojot uzticību un nodrošinot atgriešanos uz izaugsmes ceļa.
Komisija 2013. gada izaugsmes pētījumā (GIP) uzsvēra valstu tiesu sistēmu kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošanas lielo nozīmi un to, ka ir svarīgi nodrošināt, ka prasības var nokārtot saprātīgā laikposmā, vienlaikus veicinot alternatīvas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu. Tam būtu jāsamazina izmaksas un jāpalielina dalībvalstu pievilcība ārvalstu investoru skatījumā. GIP parādīja vispusīga tiesu sistēmu novērtējuma un sistemātiska pārskata nepieciešamību visās dalībvalstīs, pilnībā ievērojot dažādās valstu juridiskās tradīcijas.
Efektīva un neatkarīga tiesu sistēma ir ieguldījums arī uzticēšanās un stabilitātes stiprināšanā. Paredzami, savlaicīgi un izpildāmi tiesu nolēmumi veido pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Trūkumi tiesu sistēmas darbībā grauj iedzīvotāju un uzņēmēju uzticēšanos tiesu iestādēm, īpaši pašreizējos ekonomikas, sociālās un finanšu krīzes apstākļos.
2012. gadā tika analizēts, kā notiek tiesu administrācija dalībvalstīs; tas rosināja Komisiju izstrādāt īpašus ieteikumus noteiktu dalībvalstu tiesu sistēmai. Šīs dalībvalstis atzina par tādām, kurās ir īpašas problēmas, it sevišķi saistībā ar tiesvedības ilgumu un tiesu varas organizāciju.
Piekļuve efektīvai tiesu sistēmai ir būtiska arī ES tiesību aktu efektivitātei: ikreiz, kad valsts tiesa piemēro ES tiesību aktus, tā rīkojas kā „Savienības tiesa”. Tāpēc kopēju standartu nodrošināšana ir īpaši svarīga, jo tiesām jānodrošina efektīva tiesību aizsardzība ikvienam, kura ES tiesību aktos garantētās tiesības ir apdraudētas.
Lai kādas būtu valsts tiesu sistēmas juridiskās tradīcijas, savlaicīgums, neatkarība, izmaksu samērīgums un viegla piekļuve ir efektīvas tiesu sistēmas galvenie rādītāji. Tāds ir ES tiesiskuma rezultātu apkopojuma konteksts.
Referents atzinīgi vērtē mērķi izveidot dalībvalstīs efektīvas un neatkarīgas tiesu sistēmas, kas var veicināt ekonomikas izaugsmi un vairot konkurētspēju. Tāpēc Komisija ir jāapsveic par šo iniciatīvu.
Tomēr ir jāizsaka arī dažas piezīmes. Dažas vērtības ir grūti izmērāmas, piemēram, tiesu neatkarība. Tomēr ir jāpieliek pūles, lai izvērtētu, vai dalībvalstīs tiek ievērotas šīs vērtības.
Turklāt ir svarīgi uzsvērt, ka rezultātu apkopojuma iznākumam jāatbilst noteiktiem pamatkritērijiem, piemēram, vienlīdzīgai attieksmei pret dalībvalstīm, objektivitātei un datu salīdzināmībai. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, varētu izveidot kopējus ES standartus attiecībā uz datu sniegšanu. ES struktūrvienībām un iestādēm arī vajadzētu iesaistīties valstu tiesu sistēmu novērtējuma sagatavošanā.
Turklāt īpaša vērība būtu jāveltī efektīvai tādu lietu izskatīšanai, kurās ir pārrobežu aspekts. Šādas lietas parasti ir sarežģītākas nekā pilnībā iekšzemes lietas, bet šajā jautājumā trūkst skaitlisko datu. Īpaši svarīgi šajā ziņā ir nodrošināt juridisku apmācību par ES un salīdzinošajām tiesībām, jo tā palielina savstarpēju sapratni un līdz ar to arī savstarpēju uzticību.
Visbeidzot, referents vēlētos apsveikt par šo veiksmīgo pasākumu un aicināt izvērst turpmāko darbību atbilstīgi Līgumiem.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
26.11.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
15 6 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Eduard-Raul Hellvig, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Axel Voss |
||||