ZIŅOJUMS par e-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam — inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam

5.12.2013 - (2013/2061(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Pilar Ayuso

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par e-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam — inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam

(2013/2061(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu par E-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam — inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam (COM(2012)0736),

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 6. aprīļa paziņojumu par e-veselību — labāka veselības aprūpe Eiropas pilsoņiem: rīcības plāns Eiropas e-veselības jomā (COM(2004)0356),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija Ieteikumu par elektronisko veselības karšu sistēmu pārrobežu sadarbspēju (2008/594/EK),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumu par telemedicīnu pacientu, veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības labā (COM(2008)0689),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada janvāra e-veselības stratēģijas ziņojumu „Eiropas valstis ceļā uz valsts e-veselības infrastruktūrām”[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0443/2013),

A. tā kā kvalitatīvas universālas veselības aprūpes vienlīdzīga pieejamība uzskatāma par vienu no starptautiski atzītām pamattiesībām, jo īpaši Eiropas Savienībā;

B.  tā kā piekļuve veselības aprūpes sistēmai daudzos gadījumos ir ierobežota finansiālu vai reģionālu ierobežojumu (piemēram, mazapdzīvotos rajonos) rezultātā un e-veselības sistēmām var būt nozīmīga loma šo nevienlīdzību labošanā veselības jomā;

C. tā kā pacientu uzticība piedāvātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir būtiska, lai garantētu augstas kvalitātes veselības aprūpi;

D. tā kā Līguma 168. pantā noteikts, ka Eiropas Savienības rīcība, kas papildina valstu politiku, ir vērsta uz to, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai;

E.  tā kā tāpēc Savienības rīcība e-veselības jomā ietver palīdzību visām kompetentajām iestādēm vietējā, reģionālā, pavalsts vai valsts līmenī centienu saskaņošanā šajā jautājumā valsts un pārrobežu līmeņos un atbalsta sniegšanu jomās, kurās ES iesaistīšanās var radīt pievienoto vērtību;

F.  tā kā ekonomikas lejupslīde paredz valstu veselības aprūpei piešķirto līdzekļu samazinājumus, kā rezultātā jārod risinājumi veselības aprūpes sistēmu efektivitātes palielināšanai un tātad arī ilgtspējības nodrošināšanai;

G. tā kā e-veselībai jākļūst par izmaksu ziņā izdevīgu un efektīvu veselības aprūpes nodrošināšanas veidu pacientiem, kuri cenšas samazināt ārstēšanās izdevumus, neradot lieku slogu pašreizējai valsts veselības aprūpes sistēmai;

H. tā kā digitālās plaisas radītā nevienlīdzība aptvers arī veselības aprūpes jomu, ja, paplašinot e-veselības pakalpojumus, netiks uzlabota ātrgaitas interneta savienojumu pieejamība;

I.   tā kā ar veselības aprūpes nodrošināšanu saistītās organizatoriskās un kultūras pieejas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas, un tā nozīmīga vērtība, jo īpaši inovācijas stimulēšanai;

J.   tā kā ir jāsaskaras ar vairākām pārrobežu veselības aprūpes problēmām;

K. tā kā ir palielinājusies iedzīvotāju mobilitāte savas valsts veselības aprūpes sistēmā un tā kā pašlaik biežāk gadās, ka daži pacienti izmanto medicīnisko aprūpi ārpus savas mītnes zemes;

L.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 4. panta 5. punktā noteikts, ka Savienības darbība neskar dalībvalstīs spēkā esošos tiesību aktus par valodu lietošanu;

M. tā kā pabalstu dēļ pacientiem nevajadzīgi jāatkārto klīniskie izmeklējumi, kuru rezultāti jau apkopoti medicīniskajos izrakstos un pieejami speciālistiem, kas tos var aplūkot dažādās vietās;

N. tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jau ir pietiekami attīstītas, lai tās piemērotu e-veselības sistēmām, un tā kā vairākās ES dalībvalstīs un citās valstīs visā pasaulē ir novērota pozitīva pieredze, nodrošinot daudzus ieguvumus valstu līmenī, jo īpaši, ja tās izmanto pacientu drošuma stiprināšanai, veicinot holistisku pieeju pacientu aprūpē, stiprinot personalizētas medicīnas attīstību un palielinot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un tātad arī ilgtspējību;

O. tā kā tomēr vēl ir jāiegulda pētniecībā, izstrādē, novērtēšanā un monitoringā, lai nodrošinātu, ka e-veselības sistēmu, tostarp mobilo lietojumprogrammu, izmantošana sniedz pozitīvus rezultātus;

P.  tā kā ir nepieciešama sadarbība starp IKT tehniķiem, patērētājiem, pacientiem, neoficiālajiem aprūpētājiem, veselības aprūpes jomas speciālistiem kopumā un jo īpaši ārstiem, kā arī valsts veselības aprūpes iestādēm;

Q. tā kā e-veselības sekmīgas iniciatīvas un projekti, piemēram, „epSOS” vai „Cilvēka fizioloģijas virtuālais modelis”, ir apliecinājuši, ka e-veselības risinājumi ir augstu vērtējami;

R.  tā kā datubāzēm, piemēram, mākoņdatošanai, to atrašanās vietai un uzturēšanai ir būtiska nozīme un tā kā šādu datubāzu drošībai ir jābūt prioritārai;

S.  tā kā prioritāte būtu jāpiešķir juridiskiem un datu aizsardzības apsvērumiem saistībā ar e-veselību un, ņemot vērā, ka pacienta veselības informācija ir ļoti jutīga, ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp datu aizsardzību un piekļuvi datiem un ieviest skaidrību attiecībā uz atbildību;

T.  tā kā visās dalībvalstīs ir nepieciešams tiesiskais regulējums e-veselības jomā;

U. tā kā ir vajadzīgas ES vadlīnijas veselības nozares darbiniekiem attiecībā uz pacientu datu pareizu izmantošanu;

V. tā kā ir nepieciešams veicināt ES mēroga standartu izmantošanu e-veselības sistēmu izstrādē un padarīt tās savietojamas starp dažādām dalībvalstīm, lai nodrošinātu šo sistēmu efektivitāti Eiropā pārrobežu mērogā, vienlaikus nodrošinot, ka standartizācijas darbību mērķis ir tikai panākt savstarpēju savietojamību un rezultātā nerodas viena tirgus dalībnieka monopolstāvoklis;

W. tā kā ne visiem iedzīvotājiem un veselības aprūpes speciālistiem ir iespēja izmantot IT rīkus, kā arī nav nepieciešamo prasmju, lai izmantotu e-veselības pakalpojumus;

X. tā kā tā rezultātā un nolūkā nodrošināt visiem dalībniekiem nepieciešamās zināšanas un prasmes iesaistīties e-veselībā:

•   veselības aprūpes speciālistiem būtu jāsaņem arodapmācība (tostarp viņu profesionālās pilnveides ietvaros) attiecībā uz IKT izmantošanu veselības aprūpes sistēmā;

•   pacientiem un neoficiāliem aprūpētājiem būtu jāsaņem palīdzība saistībā ar IKT izmantošanu veselības aprūpes sistēmās;

Y. tā kā ilgāka paredzamā dzīves ilguma un dzimuma noteiktas uzņēmības pret dažām slimībām dēļ sievietes biežāk skar hroniskas un invaliditāti izraisošas slimības;

Z.  tā kā hroniskiem pacientiem nepieciešams piemērot daudznozaru pieeju;

AA.     tā kā e-veselības risinājumi var paaugstināt pacientu, jo īpaši hronisku pacientu, labklājību, jo ārstēšanu vieglāk ir veikt mājās,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „E-veselības rīcības plāns 2012.–2020. gadam: inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam”, ar ko atjaunina 2004. gadā pieņemto e-veselības rīcības plānu, ieviešot papildu darbības, jo īpaši attiecībā uz piekļuves uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes izmaksu samazināšanu un lielākas vienlīdzības nodrošināšanu Eiropas pilsoņiem; mudina Komisiju turpināt strādāt pie e-veselības plašas pieņemšanas visā ES;

2.  uzskata, ka, neskatoties uz visām e-veselības nepilnībām, tai ir milzīgs potenciāls, un tā varētu dot labumu veselības aprūpes speciālistiem, pacientiem un neoficiāliem aprūpētājiem, kā arī kompetentajām iestādēm;

3.  norāda uz e-veselības lietojumprogrammu iespējām, kas ļauj decentralizēti īstenot veselības aprūpes politiku reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī pielāgot veselības aprūpes politikas nostādnes vietējām vajadzībām un atšķirībām;

4.  uzskata, ka nodrošinot rīkus, kas ir nepieciešami, lai izmantotu publiskos reāllaika datus, var labāk apzināt ieguvumu un riska attiecību, prognozēt nevēlamus notikumus un uzlabot veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējuma efektivitāti;

5.  uzsver, ka e-veselības lietojumprogrammām jābūt pieejamām visiem un ka, izstrādājot kādu produktu vai programmatūru, obligāti jānodrošina tās pieejamība, lai nepieļautu nevienlīdzību attiecībā uz pieejamību;

6.  iesaka veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu digitālo plaisu starp dažādiem dalībvalstu reģioniem un nodrošinātu, ka e-veselības pakalpojumu pieejamība un izmantošana nekļūst par sociālas vai teritoriālas nevienlīdzības avotu, nolūkā visiem ES pilsoņiem sniegt labumu vienādi un sasniedzot pacientus, kuri nav pazīstami ar IKT, kā arī tos, kuri citādi tiktu izslēgti vai saņemtu nepietiekamu aprūpi valstu veselības aprūpes sistēmās;

7.  lūdz Komisiju un dalībvalstis nodrošināt sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi e-veselības jomai ne tikai kā pacientēm, bet arī kā aprūpes sniedzējām (profesionālām vai neprofesionālām), IKT speciālistēm un politikas veidotājām; uzsver, ka sievietes visu mūžu ir iesaistītas visos veselības aprūpes nozares līmeņos;

8.  aicina Komisiju rosināt un veicināt e-veselības pakalpojumus, kas izstrādāti (neoficiāliem) tuvinieku aprūpētājiem, no kuriem vairākums joprojām ir sievietes, lai atbalstītu tos aprūpes uzdevumu veikšanā, kuri bieži ir smagi, un sniegtu tiem iespēju nodrošināt pēc iespējas optimālu aprūpi;

9.  norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai „e-veselības kultūra” tiktu pieņemta veselības aprūpes nozares speciālistu vidū, kā arī, lai pacientiem tiktu radīti apstākļi, kas ļauj pilnvērtīgi īstenot tiesības un uzticēties e-veselības sistēmai;

10. uzsver, ka šajā sakarā ir svarīgi stiprināt veselības aprūpes speciālistu, pacientu un pacientu organizāciju lomu e-veselības rīcības plānu izstrādē un īstenošanā;

11. it īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai pacientiem būtu iespēja konsultēties un izmantot informāciju par savu veselību, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pacientu izglītotību veselības jomā, lai panāktu efektīvu e-veselības instrumentu īstenošanu;

12. lūdz Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību digitālo līdzekļu lietošanas prasmēm un tehniskajai apmācībai sievietēm, jo īpaši vecākām sievietēm, lai nodrošinātu, ka e-veselības rīki, jo īpaši telemedicīna, ir patiešām efektīvi un pieejami visiem iedzīvotājiem;

13. pauž dziļu nožēlu, it īpaši ņemot vērā pašreizējo konkurētspējas krīzi Savienībā, par ierosinātajiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta samazinājumiem platjoslai un digitālajiem pakalpojumiem; pauž cerību, ka šai jomai tiks saglabāts finansējums saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”; rosina vietējās un reģionālās iestādes efektīvi izmantot ES fondus e-veselības finansēšanai, vienlaikus, piemēram, nesamazinot finansējumu tradicionālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem vai neslēdzot publiskās slimnīcas, un apmainīties ar zināšanām veselības pakalpojumu lietotprasmes jomā;

14. mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt saimnieciskos, materiālos un cilvēku resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka e-pakalpojumu pieejamība un lietojums nerada teritoriālu nevienlīdzību, piekļūstot jau esošo IKT pakalpojumiem;

15. mudina it īpaši dalībvalstu kompetentās iestādes pilnībā izmantot ES struktūrfondu sniegtās iespējas, lai uzlabotu interneta savienojamību un samazinātu digitālo plaisu;

16. aicina Komisiju atbalstīt šos centienus, izmantojot Eiropas digitalizācijas programmu, lai atvieglotu finansējuma izmantošanu šim nolūkam, vienlaikus nodrošinot skaidras vadlīnijas attiecībā uz finansējumu tiešam IKT un veselības nozares atbalstam, un vēl vairāk iesaistīties ar telekomunikāciju uzņēmumiem, lai veicinātu platjoslas pakalpojumu pārklājumu;

17. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt jaunus e-veselības instrumentus visiem pieejamā un lietotājiem ērtā veidā, lai tos varētu izmantot arī veci cilvēki un invalīdi;

18. aicina Komisiju rosināt e-veselības risinājumus izolācijā esošām sievietēm, proti, ne tikai attālos rajonos dzīvojošām sievietēm, bet arī mājām piesaistītām sievietēm, kurām nav pieejamas mobilitātes iespējas un/vai (sociālā) atbalsta tīkls viņu veselības un labklājības nodrošināšanai;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīties centienos savest kopā visas ieinteresētās personas, lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi;

20. ņemot vērā šos apsvērumus, aicina izveidot sadarbības platformu pētniecībā starp pacientiem, akadēmiskajām aprindām, nozares dalībniekiem un speciālistiem, lai izstrādātu efektīvu un visaptverošu e-veselības politiku;

21. norāda, ka e-veselības lietojumprogrammu izstrādei, tostarp veselības datu izmantošanai un atkārtota izmantošanai, ir vajadzīgi pasākumi konfidencialitātes, datu aizsardzības, atbildības un kompensācijas garantēšanai, lai nodrošinātu jutīgu datu aizsardzību pret uzlaušanu, nelikumīgu pārdošanu vai cita veida ļaunprātīgu izmantošanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sākt pētījumu par E-veselības pakalpojumu juridiskajiem aspektiem;

22. mudina Komisiju un dalībvalstis iesniegt vadlīnijas un tiesību aktu priekšlikumus, ar ko labo tiesiskās nepilnības (it īpaši atbildības un saistību jomā), kuras pašlaik pastāv attiecībā uz e-veselības sistēmas efektīvu piemērošanu Eiropas mērogā;

23. it īpaši mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vadlīnijas un tiesību aktus par tiesiskajiem aspektiem un datu aizsardzības aspektiem saistībā ar e-veselību, jo īpaši tiesību aktus, kas dod iespēju nodrošināt datu kopīgošanu, apstrādi un analīzi, lai panāktu līdzsvaru starp datu aizsardzību un piekļuvi datiem;

24. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labu pārvaldību attiecībā uz darbībām ar veselības informāciju internetā;

25. uzsver, ka ārstiem, citiem veselības aprūpē iesaistītiem speciālistiem, pacientiem un neoficiāliem aprūpētājiem ir nepieciešams saņemt pastāvīgu un specializētu palīdzību un apmācību e-veselības jomā, lai palīdzētu attīstīt digitālās prasmes un tādējādi maksimāli izmantotu e-veselības pakalpojumus, nesaasinot sociālo un teritoriālo nevienlīdzību;

26. uzskata, ka palīdzībā un apmācībā par galveno jāuzskata:

1)  apmācība IT rīku izmantošanā, veselības aprūpes speciālistiem nepieciešamo prasmju uzlabošana; tādēļ studentiem un jaunajiem speciālistiem būtu jāpiedāvā aktualizētas mācību programmas par e-veselību;

2)  valsts un pārrobežu līmenī — IT lietotprasme un zināšanas par e-veselības pakalpojumiem pacientiem;

27. ierosina, ka gan ārstu un pārējo veselības aprūpes jomā iesaistīto speciālistu, gan pacientu apvienību viedoklis jāņem vērā ne vien e-veselības lietojumprogrammu izstrādē, bet arī to izvērtēšanā un pārraudzībā;

28. norāda uz nepieciešamību saglabāt cilvēcisko aspektu veselības aprūpē, jo īpaši saistībā ar iedzīvotāju novecošanos un no tās izrietošajām aizvien pieaugošām grūtībām nošķirt medicīnas aspektu no sociālā aspekta; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka ar e-veselības tehnoloģijām netiks aizstātas pacientu un viņu (veselības) aprūpes speciālistu savstarpējas uzticēšanās attiecības;

29. prasa dalībvalstīm un Komisijai, lai tās īsteno e-veselības informētības un IT prasmju apmācības kampaņas (ņemot vērā sociālo un teritoriālo nevienlīdzību), lai novērstu zināšanu un uzticības trūkumu pacientu, iedzīvotāju un veselības aprūpes speciālistu vidū; uzskata, ka šīs kampaņas būtu jāpielāgo atbilstīgi katrai paredzētajai sociālajai grupai, jo iedzīvotāju informēšana un to aktīva līdzdalība ir galvenie faktori jauno veselības aprūpes pakalpojumu modeļu veiksmīgai izstrādei;

30. mudina dalībvalstis turpināt un stiprināt sadarbību e-veselības jomā gan valstu un reģionālā, gan pārrobežu mērogā tā, lai attīstītākās valstis varētu nodot zināšanas mazāk pieredzējušām valstīm;

31. prasa dalībvalstīm un Komisijai, lai tās īsteno pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu, sadarbojoties savā starpā un ar ieinteresētajām personām, ar mērķi tādējādi nodrošināt lielāku uz pacientu vērstu e-veselības sistēmu efektivitāti;

32. uzsver, ka šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāturpina sadarboties, izmantojot elektroniskas platformas, kas ļauj apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz e-veselības sistēmām un risinājumiem, un ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm būtu jāatbalsta saikne starp dažādiem e-veselības projektiem Eiropas Savienībā;

33. uzsver mobilo ierīču lietojumprogrammu iespējas pacientiem, jo īpaši tiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, un mudina izstrādāt lietderīgas lietojumprogrammas, kas paredzētas tikai veselības aprūpes jomai un kuru saturs ir medicīniski pārbaudīts;

34. mudina Komisiju iesniegt mobilajām ierīcēm veltītu „m-veselības rīcības plānu”, kurā būtu jāparedz vadlīnijas attiecībā uz tirgus uzraudzību m-veselības lietojumprogrammām, lai nodrošinātu datu aizsardzību un sniegtās veselības aprūpes informācijas uzticamību, kā arī lai garantētu, ka šo lietojumprogrammu izstrāde tiek medicīniski pārbaudīta;

35. mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt noteikumus par mobilo iekārtu lietojumprogrammām attiecībā uz veselības aprūpi, lai nodrošinātu pārraidītās informācijas patiesumu un mazinātu tiesiskās noteiktības un pārredzamības trūkumu šo lietojumprogrammu savākto datu izmantojumā;

36. mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu tādos izmēģinājuma projektos kā „epSOS”, „Atjauno veselību” un/vai iniciatīvā „Cilvēka fizioloģijas virtuālais modelis”, lai nodrošinātu sadarbspēju Eiropas mērogā, kā arī turpināt atbalstīt inovatīvus risinājumus uz cilvēku vērstas aprūpes nodrošināšanai, tostarp progresīvo modelēšanu un simulācijas, kas nepieciešami progresīvas un personalizētas medicīnas mērķu sasniegšanai;

37. uzsver, ka veselības aprūpes organizēšana ir dalībvalstu iestāžu kompetencē; tomēr mudina Komisiju turpināt sadarboties ar veselības aprūpes speciālistiem, pacientu apvienībām, citām galvenajām ieinteresētajām personām un kompetentajām iestādēm attiecībā uz politikas izstrādi un konfliktējošu prioritāšu izskatīšanu e-veselības jomā, paturot prātā, ka galvenā prioritāte ir pacientu piekļuve efektīvai un pieejamai veselības aprūpes sistēmai;

38. uzsver, ka e-veselības sistēma rada jaunas darbavietas medicīnas, pētniecības un ar veselību saistīto pakalpojumu nozarē, un šajā saistībā aicina Komisiju mudināt valstu iestādes izmantot ES līdzekļus e-veselības projektu finansēšanai un pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanai;

39. ņemot vērā, ka ar e-veselības rīcības plānu paredz radīt jaunas darba iespējas pētniecības, veselības aprūpes, medicīnas un IKT nozarēs, aicina dalībvalstis, izglītojot, apmācot un pieņemot cilvēkus darbā, īpašu uzmanību pievērst dzimumu līdzsvaram visās šajās nozarēs;

40. mudina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai izstrādātu ilgtspējīgus modeļus e-veselības pakalpojumu finansēšanai no dalībvalstu veselības aprūpei paredzētajiem līdzekļiem, un šajā procesā apspriesties ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, veselības apdrošināšanas fondiem, valstu veselības iestādēm, veselības aprūpes jomas speciālistiem un pacientu organizācijām;

41. uzsver, ka inovācijas E-veselības nozarē rada jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un stimulē turpmāko izaugsmi;

42. uzsver nepieciešamību pastiprināt e-veselības sistēmu pētniecību, taču tam jānotiek tā, lai pētniecības izmaksām nebūtu tiešas ietekmes uz pakalpojuma izmaksām;

43. mudina Komisiju nākamo pētniecības un izstrādes programmu ietvaros piešķirt līdzekļus e-veselībai;

44. uzsver nepieciešamību garantēt pienācīgu atbalstu MVU, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus e-veselības nozarē un veicinātu MVU piekļuvi tirgum šajā jomā, un nodrošināt, ka šie apstākļi veicina sociālo un teritoriālo kohēziju;

45. tāpēc aicina Komisiju atbalstīt un veicināt e-veselības MVU e-veselības projektus, izstrādājot vadlīnijas attiecībā uz e-veselības tirgu un uzlabojot sadarbību starp, no vienas puses, MVU un, no otras puses, ieinteresētajām personām, pētniecības iestādēm un veselības apdrošināšanas shēmām, lai radītu inovācijas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;

46. uzsver, ka attiecībā uz MVU izstrādātiem IKT instrumentiem ir jāpanāk pārredzamība un konkurence, lai nodrošinātu, ka e-veselības instrumentu cenas ir pieņemamas;

47. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt standartus datu apkopošanai, kopīgošanai un ziņošanai saistībā ar pārrobežu veselības problēmām;

48. aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt kopā ar pacientiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai noteiktu ar e-veselību saistītus instrumentus un modeļus, ar ko var atbalstīt Direktīvas 2011/24/ES 12. panta, kurš vērsts uz Eiropas veselības aprūpes sniedzēju un ekspertu centru references tīklu attīstību, īstenošanu vai attīstību;

49. mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu, lai īstenotu Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 14. pantu, ar ko izveido e-veselības tīklu;

50. aicina Komisiju atļaut visām reģionālajām iestādēm, kas ir kompetentas e-veselības lietojumprogrammu izmantošanā, kļūt par dalībniecēm e-veselības tīklā, ko izveido ar Direktīvu 2011/24/ES;

51. uzsver, ka, neskarot subsidiaritātes principu, ir jāizstrādā prakses ētikas kodekss pārrobežu pasākumu īstenošanai;

52. uzsver, ka ir būtiski nodrošināt pacientiem piekļuvi viņu veselības aprūpes personas datiem; uzsver, ka pacientiem, kas devusi iepriekšēju piekrišanu izmantot šo datus, būtu vienmēr skaidri un pārredzami jāinformē par to, kā tos apstrādās;

53. mudina Komisiju un dalībvalstis, tiklīdz šī regula stājusies spēkā, īstenot noteikumus par personas datu, kas attiecas uz veselību, apstrādi, kuri ietverti regulas priekšlikumā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti;

54. norāda, ka ir jāizmanto starptautiskie standarti gan informācijas modelēšanā, gan tās apmaiņā visās dalībvalstīs, kā arī ir jāizstrādā e-veselības profesiju starptautiskais kodekss un jāsaskaņo attiecīgās definīcijas;

55. šajā saistībā atzinīgi vērtē pašreizējo starptautisko sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju un ESAO;

56. atzinīgi vērtē ES un Amerikas Savienoto Valstu sadarbību e-veselības jomā, kas paredz tālāku sadarbību, tostarp arī projektos, kas izstrādāti saprašanās memoranda ietvaros, kurš tika noslēgts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un īpaši ietver EK un ASV Veselības un sabiedrības pakalpojumu ministrijas kopīgi izstrādāto ceļvedi starptautiski atzītu elektronisko veselības informācijas sistēmu sadarbspējas standartu un sadarbspējas īstenošanas specifikāciju izstrādei;

57. uzsver nepieciešamību nodrošināt tehnisko standartizāciju un sadarbspēju uz IKT balstītiem risinājumiem un datu apmaiņai visos Eiropas veselības aprūpes sistēmu līmeņos, vienlaikus izstrādājot vadlīnijas šo sistēmu ES mēroga sadarbspējai;

58. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pacientu un ārstu izmantoto lietojumprogrammu sadarbspēju, lai sasniegtu labākus rezultātus un uzlabotu komunikāciju;

59. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu līdz 2015. gadam ierosināt e-veselības sadarbspējas sistēmu un uzskata to par ļoti nozīmīgu soli, veicinot pacienta līdzdalību e-veselībā; uzskata, ka ir svarīgi šajā sistēmā izveidot arī standartizētu ziņojumus, kurus iekļautu medicīniskajos datos, kā arī sniegt atbalstu tādu medicīnas ierīču izstrādei, kurās tiktu veikta automātiska medicīnisko datu saglabāšana elektroniskā veidā;

60. uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai Eiropas veselības aprūpes sistēmu tehniskās standartizācijas un sadarbspējas nodrošināšanas procesā pilnībā tiktu ievērota Eiropas Savienības kultūru un valodu daudzveidība;

61. prasa, lai ar e-veselību saistīto instrumentu izstrāde balstītos ne tikai uz tehnoloģiskiem un finansiāliem apsvērumiem, bet lai tās pamatā būtu arī šo instrumentu efektivitāte un lietderība, kas uzlabo rezultātus veselības jomā un dzīves kvalitāti, uzsverot, ka galvenajam instrumentu izstrādes mērķim vajadzētu būt pacientu, tostarp vecu cilvēku un pacientu ar invaliditāti, intereses;

62. aicina dalībvalstis, veicinot plānu, uzsvērt dzimumu līdzsvara nozīmīgumu;

63. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt dzimumu ziņā līdzsvarotu pieeju veselības aprūpē un medicīnā un e-veselības rīcības plāna īstenošanā ņemt vērā sieviešu un meiteņu kā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju īpašās vajadzības;

64. uzsver, ka globāliem pētījumiem ir svarīga nozīme e-veselības medicīnisko pierādījumu bāzes veidošanā;

65. iesaka dalībvalstīm un Komisijai ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) palīdzību apkopot pēc dzimuma grupētus datus par sākotnējiem konstatējumiem attiecībā uz e-veselības sistēmu un rīku pieejamību un ietekmi un aicina īstenot pasākumus, lai apmainītos ar paraugpraksi e-veselības īstenošanas jomā;

66. atgādina, ka turpmākajā E-veselības rīcības plānā ir jāgarantē šādi pamatprincipi:

     – izdevumu optimizēšana veselības aprūpes jomā ekonomikas krīzes laikā;

     – lietojumprogrammu un risinājumu stiprināšana un veicināšana, lai nodrošinātu tirgus attīstību;

     – veselības aprūpes un slimnīcu informācijas sistēmu sadarbspējas nodrošināšana;

67. aicina Komisiju reizi divos gados publicēt pārskatu par sasniegto progresu e-veselības rīcības plāna īstenošanā atsevišķās dalībvalstīs, parādot, kā šis instruments ir novatoriski pārveidots, lai nodrošinātu iedzīvotājiem efektīvas veselības aprūpes sistēmas, un attiecīgi noteikt iedarbīgus valsts un ES līmeņa rādītājus, kā vērtēt plānoto darbību sasniegumus, īpašu uzmanību pievēršot iespējamajai diskriminācijai vai nevienlīdzīgai piekļuvei, kas varētu ietekmēt patērētājus un pacientus;

68. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai un dalībvalstīm.

• [1]  http://www.ehealth-strategies.eu/report/eHealth_Strategies_Final_Report_Web.pdf

PASKAIDROJUMS

E-veselība ir līdzeklis veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai 21. gadsimtā, kā arī visuniversālākais veids tā paveikšanai.

Potenciālais e-veselības tirgus ir stabils. Turklāt telemedicīnas globālā tirgus apgrozījums no 9,8 miljardiem dolāru 2010. gadā ir palielinājies līdz 11,6 miljardiem dolāru 2011. gadā, un paredzams, ka tas turpinās palielināties, sasniedzot 27,3 miljardus dolāru 2016. gadā, kas gadā kopā veido 18,6 % pieaugumu.

Lai gan kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība ir viena no atzītajām pamattiesībām, ar sabiedrības novecošanu saistīto veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma pieauguma, hronisko slimību ietekmes, pacientu un veselības aprūpes jomas speciālistu mobilitātes, kā arī ar veselības aprūpes kvalitāti saistīto iedzīvotāju vēlmju pieauguma un arvien mazākā veselības nozares budžeta dēļ ES veselības aprūpes sistēmām pašlaik jāsaskaras ar nopietnām problēmām.

E-veselība var būt daļa no šo problēmu risinājuma kā līdzeklis tādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kas paredzēti attālās vai mazapdzīvotās teritorijās dzīvojošām personām, darba apstākļu uzlabošanai, gaidīšanas periodu samazināšanai un — jo īpaši — drošas, efektīvas un kvalitatīvas veselības aprūpes iegūšanas atbalstam.

Tomēr šo mērķu sasniegšanai nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju savstarpēja sadarbība, pārsniedzot kompetences un valodu ierobežojumus, ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, kas vērsti uz pacientu drošību; tādēļ nepieciešams nodrošināt tehnisko standartizāciju, Eiropas veselības aprūpes sistēmu sadarbspēju un sertifikācijas un autentifikācijas shēmu noteikšanu ES mērogā.

Lai iedzīvotāji un veselības aprūpes jomas speciālisti uzticētos un ticētu e-veselības lietojumprogrammu lietderībai, nepieciešams nodrošināt juridisko noteiktību. Datu aizsardzība, konfidencialitāte, privātums vai atbildība ir daži no jautājumiem, kas jārisina, lai e-veselības pakalpojumu ieviešana būtu veiksmīga.

Ir svarīgi, lai dalībvalstu starpā notiktu zināšanu, pieredzes un labas prakses apmaiņa, tām sadarbojoties savā starpā un ar Komisiju, lai sasniegtu lielāku e-veselības sistēmu efektivitāti; vēlams, lai e-veselība nākotnē kļūtu par faktisku realitāti. To var veicināt apstākļi, kad valstis, kas pirmās sākušas darboties šajā jomā, nodod savas zināšanas pārējām valstīm.

Ir svarīgi, lai ārstu un veselības aprūpes jomas speciālistu, kā arī pacientu apvienību viedoklis tiktu ņemts vērā pirms un pēc šo veselības aprūpes lietojumprogrammu izstrādes. Tieši viņi būs tie, kas tās izmantos, tādēļ viņiem ne vien jābūt pārliecinātiem par to lietderību, bet arī jāprot tās lietot; gan valsts, gan privātajā sektorā jānodrošina visa nepieciešamā informācija, skaidri pielāgojot to nozarei, uz kuru tā vērsta.

Visbeidzot, vissvarīgākais ir šo projektu izstrādes laikā noteikti ņemt vērā pacientu intereses, kas galu galā ir galvenais mērķis, t. i., uzlabot ES iedzīvotājiem sniegtās palīdzības kvalitāti, neaizmirstot par ES dalībvalstu kultūras atšķirībām veselības aprūpes jomā.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS  (8.10.2013)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par E-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam — inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam
(2013/2061(INI))

Atzinumu sagatavoja: María Irigoyen Pérez

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē šo 2004. gadā pieņemto E-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam, kas atjaunina iepriekšējo rīcības plānu, ieviešot papildu darbības, jo īpaši attiecībā uz piekļuves uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes izmaksu samazināšanu un lielākas vienlīdzības nodrošināšanu Eiropas iedzīvotājiem;

2.  uzskata, ka arvien pieaugošās iespējas īstenot personalizētu veselības aprūpi ir viena no vissvarīgākajām iespējam, ko piedāvā E-veselība, jo pacienta medicīniskos datus var automātiski noglabāt elektroniskā veidā neatkarīgi no pacienta atrašanās vietas, un tiem pacients var piekļūt, izmantojot personalizētu ID;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu līdz 2015. gadam ierosināt E-veselības sadarbspējas sistēmu un uzskata to par ļoti nozīmīgu soli, veicinot pacienta līdzdalību E-veselībā; uzskata, ka ir svarīgi šajā sistēmā izveidot arī standartizētu ziņojumus, kurus iekļautu medicīniskajos datos, kā arī sniegt atbalstu tādu medicīnas ierīču izstrādei, kurās tiktu veikta automātiska medicīnisko datu saglabāšana elektroniskā veidā;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sākt pētījumu par E-veselības pakalpojumu juridiskajiem aspektiem; tomēr uzsver nepieciešamību veikt iedarbīgus pasākumus attiecībā uz atmaksājumiem, atbildību un datu aizsardzību;

5.  uzskata, ka ir svarīgi apstiprināt plašāku E-veselības koncepciju, un uzsver, cik svarīgi ir palielināt tādu veselības aprūpes speciālistu kā ārstu, farmaceitu un māsu, kā arī pacientu un pacientu organizāciju lomu E-veselības rīcības plāna izstrādē un īstenošanā, ņemot vērā to, ka pacientiem vajadzētu būt iespējai skatīt un izmantot informāciju par savu veselību;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīties centienos savest kopā visas ieinteresētās personas, lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tam, ka tai ir īpaša loma, atbalstot ar retām slimībām saistītas paraugprakses apmaiņu;

7.  uzsver, ka visā Savienībā ir nepieciešama attiecīgi piemērota palīdzība, informācija un apmācība, lai pilnībā varētu izmantot E-veselības pakalpojumu sniegtās priekšrocības, vienlaikus nepadziļinot sociālo vai teritoriālo nevienlīdzību; uzsver arī, ka ir jāizstrādā visiem pieejamas sistēmas, ņemot vērā mērķi nodrošināt intuitīvu mijiedarbību; uzsver nepieciešamību saglabāt visiem vienlīdzīgu piekļuvi tradicionālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; uzskata, ka palīdzībā un apmācībā par galveno jāuzskata: 1) apmācība IT rīku izmantošanā, veselības aprūpes speciālistiem nepieciešamo prasmju uzlabošana; un 2) pacientu IT prasmes un izpratne par E-veselības pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai un teritoriālajai nevienlīdzībai;

8.  ir pārliecināts, ka pacientu zināšanas veselības jomā, kas ļauj viņiem uzraudzīt savu veselību un noteikt tās stāvokli, saprast un kontrolēt ar savu veselību saistītos datus, tādējādi izbeidzot speciālistu —pacientu nevienlīdzīgo attiecības, ir izšķirošs faktors, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, palielinātu veselības aprūpes iestāžu pārredzamību, novērstu korupciju un nodrošinātu, ka pacienti ļauj atkārtoti izmantot savus datus ar mērķi radīt jaunas zināšanas;

9.  uzsver nepieciešamību garantēt pienācīgu atbalstu MVU, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus E-veselības nozarē un veicinātu MVU pieeju tirgum šajā nozarē, jo īpaši izveidojot MVU paredzētu resursu un pētniecības datubāzi; uzsver, ka inovācijas E-veselības nozarē rada jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un stimulē turpmāko izaugsmi;

10. atgādina, ka turpmākajā E-veselības rīcības plānā ir jāgarantē šādi pamatprincipi:

     – veselības aprūpes izdevumu optimizācija ekonomikas krīzes laikā;

     – tirgus attīstībai nepieciešamo lietojumprogrammu un risinājumu uzlabošana un popularizēšana;

     – veselības aprūpes un slimnīcu informācijas sistēmu sadarbspējas nodrošināšana,

11. aicina dalībvalstis pastāvošajās medicīnas sistēmās ņemt vērā E-veselības pakalpojumus; uzsver, cik svarīgi ir saglabāt veselības aprūpes cilvēcisko un uz pacientu vērsto dimensiju, jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanos un no tās izrietošo biežo problēmu nošķirt medicīnisko palīdzību no sociālās;

12. aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami rīkoties, lai izveidotu saskaņotu tiesisko regulējumu dažāda tipa veselības datu pārvaldīšanai un izmantošanai; uzsver, ka straujš sociālo tīklu instrumentu popularitātes pieaugums liecina par to, ka cilvēki grib apmainīties ar personisku informāciju un ne vienmēr apzinās savu lēmumu sekas, jo šo jauno lietojumprogrammu noteikumus un nosacījumus nosaka pakalpojumu sniedzēji, bieži vien bez atbilstīgiem aizsardzības pasākumiem un aizsardzības; uzsver, ka iedzīvotāju uzticība ir ļoti svarīga gan iekšzemes, gan pārrobežu E–veselības pakalpojumiem; uzsver nepieciešamību ievērot noteikumus par privātumu un personas datu aizsardzību, jo tas ir būtisks priekšnoteikums iedzīvotāju aizsardzībai, pacientu uzticībai E–veselības pakalpojumiem un drošai, nodrošinātai un sadarbspējīgai elektroniskās saziņas plašākai izmantošanai un datu glabāšanas sistēmām, piemēram, mākoņdatošanai, veselības aprūpes sektorā; uzsver, ka datu aizsardzības pasākumu izstrādē jānodrošina stingra individuālā aizsardzība, bet tāda veidā, kas nekavē turpmākos pētījumus veselības jomā; uzsver, ka jutīgi dati, jo īpaši medicīniskie dati, ir jāaizsargā no nelikumīgas piekļūšanas, datu noplūdes, privātuma noteikumu pārkāpumiem un citiem ļaunprātīgas izmantošanas veidiem;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt sadarbību, lai nodrošinātu veselības aprūpes speciālistu atbildību valsts un pārrobežu līmenī;

14. aicina Komisiju reizi divos gados publicēt pārskatu par sasniegto progresu E-veselības rīcības plāna īstenošanā atsevišķās dalībvalstīs, parādot, kā šis instruments ir novatoriski pārveidots, lai nodrošinātu iedzīvotājiem efektīvas veselības aprūpes sistēmas, un attiecīgi noteikt iedarbīgus valsts un ES līmeņa rādītājus, kā vērtēt plānoto darbību sasniegumus, īpašu uzmanību pievēršot iespējamajai diskriminācijai vai nevienlīdzīgai piekļuvei, kas varētu ietekmēt patērētājus un pacientus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	30.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Preslav Borissov, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Christian Engström, Ildikó Gáll-Pelcz, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Hans-Peter Mayer, Mitro Repo, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erik Bánki, Susy De Martini, Tamás Deutsch, Kinga Gál, María Irigoyen Pérez, Ádám Kósa, Morten Løkkegaard, Roberta Metsola, Marc Tarabella, Wim van de Camp, Patricia van der Kammen

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS  (26.9.2013)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par e-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam — inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam
(2013/2061(INI))

Atzinumu sagatavoja: Juozas Imbrasas

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par e-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam (COM(2012)0736) un uzskata, ka tajā ir piedāvāts svarīgs pamatnostādņu kopums valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm par to, kā panākt veselības aizsardzības sistēmu ilgtspēju, līdztekus nodrošinot pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, un kā sagatavot veselības aprūpes sistēmas Eiropas Savienībā mūsdienu problēmām, kas ietver iedzīvotāju novecošanos, jauniešu masveida izceļošanu no lauku apvidiem, biežākas saslimšanas ar hroniskajām slimībām, nepieciešamību nodrošināt atbilstošu aprūpi pacientiem ar dažādu veidu invaliditāti, veselības aprūpes cilvēciskās dimensijas saglabāšanu, pieaugošo grūtību pārvarēšanu saistībā ar veselības un sociālās aprūpes nošķiršanu, to pacientu skaita samazināšanu, kuri pārvietojas ratiņos, arvien lielāku pieprasījumu pēc kvalitatīvas aprūpes un specializētiem pakalpojumiem, nepieciešamību lietderīgāk izmantot arvien trūcīgākos resursus, birokrātijas un korupcijas samazināšanu un pieejamas un stabilas tirgus vides radīšanu, lai rosinātu inovācijas, nodarbinātību, sociālo attīstību un godīgumu;

2.  uzskata, ka, ņemot vērā demogrāfisko pārmaiņu un veselības aprūpes nozares darbinieku skaita samazināšanās ietekmi, Eiropas Savienībā un dalībvalstīs ir jāpieņem būtiskas strukturālās reformas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai visos ES reģionos bez izņēmuma;

3.  uzskata, ka e-veselība papildus tradicionālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem paver lielas iespējas uzlabot kvalitatīvu valsts un pārrobežu veselības aprūpes, dienestu un sistēmu elastīgumu un pieejamību visiem ES iedzīvotājiem vienlīdzīgā veidā un neatkarīgi no to atrašanās vietas, pilsonības, ienākumiem, sociālā stāvokļa, invaliditātes vai vecuma; uzsver, ka pacientu izglītotības līmenis veselības jomā, pacientu un veselības aprūpes personāla digitālās prasmes, jo īpaši datu aizsardzības jomā, kas ir ļoti nozīmīgas, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu savstarpēju uzticēšanos un lai veselības aprūpes nozarē efektīvāk ieviestu IST, kā arī platjoslas pieejamība un lietotājiem ērti e-veselības IST rīki ir būtiski, lai stiprinātu sociālo un teritoriālo kohēziju, uzlabotu ārstēšanas organizāciju, kā arī kvalitāti un drošību gan ārstēšanas un aprūpes ziņā, likvidētu nevienlīdzību veselības aprūpē, lai apmierinātu pacientu veselības vajadzības, garantētu pacientu drošību un pārraudzību un nodrošinātu piekļuvi profilakses pasākumiem veselības aprūpē un mediķu konsultācijām attālos, reti apdzīvotos un citādā ziņā mazāk attīstītos reģionos; uzskata, ka šajā ziņā vietējām un reģionālajām iestādēm ir svarīga nozīme informācijas izplatīšanā par e-veselības priekšrocībām un iespējam, digitalizācijas veicināšanā, izglītošanā un nepārtrauktu apmācību organizēšanā atbilstīgi vietējo kopienu vajadzībām, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un brīvprātīgos, kuri nodrošina pievienoto vērtību, sekmējot sociālo kohēziju;

4.  uzskata, ka Komisijai ir jāveicina ES struktūrfondu izmantošana, lai ES ieviestu e-veselības infrastruktūru, vienlaikus izstrādājot pamatnostādnes par to, kā nodrošināt šo sistēmu savstarpējo izmantojamību ES līmenī;

5.  uzsver, ka MVU ir jāsniedz pienācīgs atbalsts e-veselības jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tirgum jaunattīstības sociālajā tirgus ekonomikā, un ir jānodrošina MVU ieguldījums sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā;

6.  uzskata, ka, neskatoties uz visām e-veselības nepilnībām, tai ir milzīgs potenciāls, un tā varētu būt izdevīga sabiedrībai kopumā, pacientiem, medicīnas personālam un publiskām iestādēm;

7.  uzskata, ka nodrošinot rīkus, kas ir nepieciešami, lai izmantotu publiskos un reāllaika datus, var labāk apzināt ieguvumu un riska attiecību, prognozēt nevēlamus notikumus un uzlabot veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējuma (HTA) efektivitāti;

8.  uzsver, ka ir nepieciešami stabili centieni kohēzijas politikas un reģionālās politikas jomā, lai likvidētu nevienlīdzību reģionos, jo īpaši saistībā ar piekļuvi IST pakalpojumiem;

9.  norāda, ka efektīvi veselības aprūpes pakalpojumi ir reģionālās attīstības un konkurētspējas svarīgs instruments; norāda, ka daudzās dalībvalstīs veselības aizsardzības politika atšķirīgos līmeņos tiek uzticēta reģionālām un vietējām iestādēm, un atzinīgi vērtē to aktīvo iesaistīšanos e-veselības projekta plānā un īstenošanā; aicina stiprināt reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi m-veselības pakalpojumu un e-veselības infrastruktūras attīstīšanā un mudina attīstīt publiskā un privātā sektora partnerības, lai optimizētu medicīnas pakalpojumus un lai tos pēc iespējas efektīvāk izmantotu; pauž viedokli, ka labi funkcionējošas daudzlīmeņu pārvaldības pieeja ir priekšnosacījums sekmīgai e-veselības izveidei un īstenošanai un jaunu veidu digitālo prasmju apgūšanai un izveidošanai veselības aprūpes profesionāļiem un pacientiem;

10. norāda, ka, ņemot vērā ļoti būtiskas atšķirības starp ES reģioniem, e-veselība varētu būt ļoti izdevīga, jo īpaši mazāk attīstīto reģionu iedzīvotājiem, nodrošinot viņiem labāku, pārredzamāku un lētāku piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem;

11. uzsver, ka reģionu atšķirības IST pakalpojumu un neatbilstošas platjoslas pieejamības jomā dažās teritorijās var apgrūtināt e-veselības ieviešanu; iesaka vairāk līdzekļu ieguldīt IST infrastruktūrā, ņemot vērā turpmākās finansēšanas iespējas, kas pieejamas saskaņā ar kohēzijas politiku, lai samazinātu atšķirības un sekmētu e-veselības pakalpojumu izmantošanu;

12. uzsver, ka veselības aprūpes organizēšana ir to dalībvalstu iestāžu kompetence, kurām ir noteikta atbildība un pienākums ikvienam nodrošināt piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un būtisku sabiedrisko pakalpojumu ilgtspēju sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā; tomēr mudina Komisiju aktīvāk darboties dalībvalstu rīcības koordinēšanā un telemedicīnas sadarbības veicināšanā, izpratnes palielināšanā un ieguldījumu veicināšanā novatorisku tehnoloģiju jomā, skaidrojot nosacījumus un konstatējot kopējus šķēršļus pārrobežu veselības aprūpes sniegšanai, lai garantētu tās savstarpēju izmantojamību, piemēram, saistībā ar atmaksāšanas procedūrām un datu vākšanu un novērtēšanu veselības aprūpes jomā, sekmējot datu bāžu kopīgu izstrādi visā ES, kā arī novērtējot esošo e-veselības lietojumprogrammu lietderīgumu paraugprakses apmaiņai starp veselības aprūpes sniedzējiem ES, reģionu un valstu līmenī;

13. pauž dziļu nožēlu, īpaši ņemot vērā pašreizējo konkurētspējas krīzi Savienībā, par ierosinātajiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta samazinājumiem platjoslai un digitālajiem pakalpojumiem; pauž cerību, ka šai jomai tiks saglabāts finansējums saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”; rosina vietējās un reģionālās iestādes efektīvi izmantot ES fondus e-veselības finansēšanai, vienlaikus, piemēram, nesamazinot finansējumu tradicionālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem vai neslēdzot publiskās slimnīcas, un apmainīties ar zināšanām veselības pakalpojumu lietotprasmes jomā;

14. pauž bažas par to, ka veselības aprūpes pakalpojumi netiek pienācīgi nodrošināti krīzes apstākļos, tostarp, ja tiek slēgti veselības aprūpes centri un samazinās personāla skaits, kas pasliktina situāciju salās, attālās un kalnainās teritorijās saistībā ar piekļuves nodrošināšanu veselības aprūpes pakalpojumiem;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Charalampos Angourakis, Catherine Bearder, John Bufton, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Tomasz Piotr Poręba, Ovidiu Ioan Silaghi, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Joseph Cuschieri, Ivars Godmanis, Juozas Imbrasas, Karin Kadenbach, James Nicholson, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Giommaria Uggias, Iuliu Winkler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	António Fernando Correia de Campos, Sabine Verheyen

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS  (4.10.2013)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par e-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam — inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam
(2013/2061(INI))

Atzinumu sagatavoja: Licia Ronzulli

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņemot vērā, ka ar e-veselības rīcības plānu paredz radīt jaunas darba iespējas pētniecības, veselības aprūpes, medicīnas un IKT nozarēs, aicina dalībvalstis, izglītojot, apmācot un pieņemot cilvēkus darbā, īpašu uzmanību pievērst dzimumu līdzsvaram visās šajās nozarēs;

2.  uzsver, ka sievietes jo īpaši nav pietiekami pārstāvētas pētniecības un IKT nozarēs; uzskata, ka Komisijai tādēļ būtu jāveicina integrēti un kolektīvi pasākumi, piemēram, darbaudzināšanas programmas un shēmas, lai veicinātu sieviešu līdzdalību šajās nozarēs;

3.  aicina dalībvalstis garantēt vienlīdzīgu attieksmi un darba samaksu vīriešiem un sievietēm, kas uzņemsies šos jaunos pienākumus;

4.  aicina dalībvalstis, veicinot plānu, uzsvērt dzimumu līdzsvara nozīmīgumu;

5.  lūdz Komisiju un dalībvalstis nodrošināt sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi e-veselības jomai ne tikai kā pacientēm, bet arī kā aprūpes sniedzējām (profesionālām vai neprofesionālām), IKT speciālistēm un politikas veidotājām; uzsver to, ka sievietes visu mūžu ir iesaistītas visos veselības aprūpes nozares līmeņos;

6.  mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt uz dzimumu balstītu pieeju veselības aprūpē un medicīnā un e-veselības rīcības plāna īstenošanā ņemt vērā sieviešu un meiteņu kā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju īpašās vajadzības; tā kā ilgāka paredzamā dzīves ilguma un dzimuma noteiktas uzņēmības pret dažām slimībām dēļ sievietes biežāk skar hroniskas un invaliditāti izraisošas slimības;

7.  aicina Komisiju rosināt un veicināt e-veselības pakalpojumus, kas izstrādāti visu vecumu sievietēm, jo īpaši, kas paredzēti ar sieviešu veselību saistīto jautājumu risināšanai un tādējādi nodrošina uz sievietēm orientētas konsultācijas un aprūpes risinājumus;

8.  aicina Komisiju rosināt un veicināt e-veselības pakalpojumus, kas izstrādāti (neoficiāliem) tuvinieku aprūpētājiem, no kuriem vairākums joprojām ir sievietes, lai atbalstītu tos aprūpes uzdevumu veikšanā, kuri bieži ir smagi, un sniegtu tiem iespēju nodrošināt pēc iespējas optimālu aprūpi;

9.  aicina Komisiju rosināt e-veselības risinājumus izolācijā esošām sievietēm, proti, ne tikai attālos rajonos dzīvojošām sievietēm, bet arī izolētām un mājām piesaistītām sievietēm, kurām nav pieejamas nepieciešamās mobilitātes iespējas un/vai (sociālā) atbalsta tīkls viņu veselības un labklājības nodrošināšanai;

10. aicina Komisiju rosināt e-veselības risinājumus, kas atvieglo iespējas dzīvot neatkarīgi un novērš sadzīves negadījumus, lai vecāka gadagājuma sievietes neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa varētu dzīvot patstāvīgi, cik ilgi viņas to vēlas vai cik ilgi viņām tas nepieciešams;

11. aicina Komisiju risināt jautājumu par vecāko paaudžu, jo īpaši vecāka gadagājuma sieviešu, informatīvo izolāciju un rosināt un veicināt e-veselības tehnoloģijas kā ieguldījumu Komisijas mērķu sasniegšanā attiecībā uz aktīvām un veselīgām vecumdienām (HLY+2);

12. uzsver, ka saistītu ierīču, savienojumu un komunikāciju izmaksas var būt ievērojams šķērslis sievietēm, kas kā pakalpojumu saņēmējas vai aprūpes sniedzējas vēlas piekļūt veselības aprūpei paredzētām IKT un izmantot tās;

13. uzsver e-veselības tehnoloģiju nepieciešamību, lai varētu izmantot to sniegtās iespējas, jo īpaši attiecībā uz veselības jautājumiem, kuri joprojām ir saistīti ar būtiskiem tabu, piemēram, attiecībā uz nepieļaujamu izturēšanos pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, seksuālo vardarbību un citiem ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītiem jautājumiem;

14. aicina Komisiju pieņemt un veicināt e-veselību kā vienu no faktoriem, kas veicina efektīvākas (veselības) aprūpes sistēmas, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu veselību un labklājību visa mūža garumā, lai sekmētu dzimumu nelīdztiesības novēršanu attiecībā uz kopējiem rādītājiem veselības jomā;

15. tā kā viens no e-veselības rīcības plāna galvenajiem mērķiem ir nodrošināt visiem Savienības pilsoņiem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, atgādina, ka steidzami jāveic pasākumi, lai izskaustu digitālo plaisu starp dažādiem dalībvalstu reģioniem un starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem un jo īpaši pievērstos atšķirībām attiecībā uz sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku, cilvēku ar invaliditāti un sabiedrības nelabvēlīgo grupu pārstāvju piekļuvi IKT dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta sievietēm ar zemiem ienākumiem un lauku rajonu sievietēm, un vecāka gadagājuma sievietēm, kurām bieži nav IKT prasmju;

16. lūdz Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību digitālo līdzekļu lietošanas prasmēm un tehniskajai apmācībai sievietēm, jo īpaši vecāka gadagājuma sievietēm, lai nodrošinātu, ka e-veselības rīki, jo īpaši telemedicīna, ir patiešām efektīvi un pieejami visiem iedzīvotājiem;

17. aicina Komisiju veicināt vecāko paaudžu, jo īpaši vecāka gadagājuma sieviešu, veselības un IKT prasmes un veicināt lietotājam draudzīgus un sievietēm piemērotus e-veselības risinājumus kā ieguldījumu Komisijas mērķu sasniegšanā attiecībā uz aktīvām un veselīgām vecumdienām;

18. aicina dalībvalstis rīcības plāna darbības mērķu īstenošanas laikā pievērsties sieviešu profesionālās mobilitātes šķēršļu novēršanai e-veselības nozarē, jo īpaši meiteņu apmācībai IKT jomā turpmāko profesiju vajadzībām;

19. aicina Komisiju nodrošināt skaidras pamatnostādnes par finansējumu, lai tieši atbalstītu IKT un veselības aprūpes nozares, kuras ir atzītas par nozarēm ar visaugstāko izaugsmes un nodarbinātības potenciālu;

20. iesaka dalībvalstīm un Komisijai ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) palīdzību apkopot pēc dzimuma grupētus datus par sākotnējiem konstatējumiem attiecībā uz e-veselības sistēmu un rīku pieejamību un ietekmi un aicina īstenot pasākumus, lai apmainītos ar paraugpraksi e-veselības īstenošanas jomā;

21. prasa Komisijai un dalībvalstīm pievērst uzmanību pacientu izglītotībai par veselības jautājumiem, lai nodrošinātu e-veselības rīku efektīvu izmantošanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Andrea Češková, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Krisztina Morvai, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Minodora Cliveti, Mariya Gabriel, Nicole Kiil-Nielsen, Christa Klaß, Doris Pack, Angelika Werthmann
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gesine Meissner

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	62 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elena Oana Antonescu, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Franco Bonanini, Biljana Borzan, Yves Cochet, Spyros Danellis, Chris Davies, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Martin Kastler, Holger Krahmer, Corinne Lepage, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Gilles Pargneaux, Andrés Perelló Rodríguez, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Dubravka Šuica, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erik Bánki, Gaston Franco, Julie Girling, Eduard-Raul Hellvig, Georgios Koumoutsakos, Marusya Lyubcheva, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Alojz Peterle, Vittorio Prodi, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Anna Záborská, Andrea Zanoni