Ziņojums - A7-0446/2013Ziņojums
A7-0446/2013
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

6.12.2013 - (COM(2011)0843 – C7‑0495/2011 – 2011/0411(COD)) - ***I

Ārlietu komiteja
Referents: Antonio López-Istúriz White
Atzinumu sagatavoja (*):
Laima Liucija Andrikienė, Starptautiskās tirdzniecības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants


Procedūra : 2011/0411(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0446/2013
Iesniegtie teksti :
A7-0446/2013
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

(COM(2011)0843 – C7‑0495/2011 – 2011/0411(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0843),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 207. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0495/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

-   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 9. decembra atzinumu,[1],

–   ņemot vēra Padomes pārstāvja 2013. gada 4. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0446/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 (1)

 

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. .../2014

(... gada ...),

ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā ▌Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)         Savienība tiecas veidot attiecības un dibināt partnerības ar trešām valstīm. Šī regula ir jauns un papildinošs instruments, ar ko nodrošina tiešu atbalstu Eiropas Savienības ārpolitikas jomām, sadarbības partnerībās un politikas dialogos ietverot vairāk jomu un tematu, kas pārsniedz sadarbību attīstības jomā. Tā ir balstīta uz pieredzi, kas gūta, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1934/2006 [3] sadarbojoties ar industrializētām valstīm un ▌ ar valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni.

(1.b)  Ģeogrāfiskajās programmās paredzētais mērogs sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, kas noteikts saskaņā ar instrumentu sadarbībai attīstības jomā, attiecas gandrīz tikai uz finansēšanas pasākumiem, kas izstrādāti, lai atbilstu kritērijiem, kuri noteikti oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) un kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK).

(2)         Pēdējo desmit gadu laikā Savienība ir neatlaidīgi stiprinājusi savas divpusējās attiecības ar daudzām industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu vai vidēju ienākumu līmeni dažādos pasaules reģionos ▌.

(2.a)      ES ir vajadzīgs globāla mēroga finanšu instruments ārpolitikas jomā, lai varētu finansēt pasākumus, kas nebūtu kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme ES attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām partnervalstīm, it īpaši izmantojot politikas dialogus un attīstot partnerības. Ar šo jauno, darbības jomas un mērķu ziņā inovatīvo instrumentu būtu jāveido labvēlīga vide ciešākām attiecībām starp ES un ▌attiecīgām trešām valstīm un jāsekmē ES pamatintereses.

(2.b)      Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, attiecībās ar galvenajām partnervalstīm ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, kurā ir ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais stāvoklis, kā arī Savienības konkrētās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā rīkoties jebkurā pasaules vietā. Savienībai būtu jāizmanto visaptveroša pieeja ārpolitikā [tajā skaitā Savienības nozaru politikas jomās.

(2.c)      Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un/vai neparedzētām vajadzībām, lai apņemšanos veicināt un aizstāvēt savas intereses attiecībās ar trešām valstīm darītu efektīvāku, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvajās programmās.

(2.d)  Savienības interesēs ir padziļināt attiecības un dialogu ar valstīm, ar kurām Savienībai ir stratēģiska interese veicināt saiknes, it īpaši ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien lielāka nozīme pasaules norisēs, tostarp globālajā pārvaldībā, ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā, daudzpusējos forumos un struktūrās, piemēram G8 un G20, un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā.

(2.e)      ▌Savienībai ir jāveido vispusīgas partnerības ar jauniem dalībniekiem starptautiskajā arēnā, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, veicinātu Savienības pamatintereses un minētajās valstīs palielinātu zināšanas par Savienību.

(2.f)       Šīs regulas darbības jomā būtu jāietver visa pasaule, lai attiecīgos gadījumos saskaņā ar šīs regulas mērķiem būtu iespējams atbalstīt sadarbības pasākumus, ar ko veido attiecības ar jebkuru valsti, kurā Savienībai ir stratēģiskas intereses.

(2.g)      Savienības interesēs ir turpināt sekmēt dialogu un sadarbību ar valstīm, kuras vairs nevar piedalīties divpusējās programmās saskaņā ar instrumentu sadarbībai attīstības jomā.

(2.h)      Savienība ir ieinteresēta rīkoties, lai veidotu iekļaujošas pasaules mēroga institūcijas, kas balstītas uz efektīvām daudzpusējām attiecībām.

(2.i)  Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāatbalsta stratēģijas "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" ārējās dimensijas īstenošana, apvienojot trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru. It īpaši ar šo regulu būtu jāatbalsta mērķi, kas saistīti ar pasaules mēroga jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, enerģētisko drošību un resursu efektivitāti, pāreju uz zaļāku ekonomiku, zinātni, inovāciju un konkurētspēju, mobilitāti, tirdzniecību un investīcijām, ekonomiskām partnerībām, uzņēmējdarbības, nodarbinātības un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, un labāku tirgus pieejamību Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU starptautisko dimensiju. Ar to būtu jāveicina arī publiskā diplomātija, izglītības/akadēmiskā sadarbība un izpratnes veicināšanas pasākumi.

▌

(12)       Konkrētāk, klimata pārmaiņu apkarošana ir atzīta par vienu no lielajiem globāla mēroga pārbaudījumiem, kas skar Savienību un plašāku starptautisko sabiedrību. Klimata pārmaiņas ir joma, kurā vajadzīga steidzama starptautiska rīcība un kurā Savienības mērķu sasniegšanai ir jāsadarbojas ar trešo valstu partneriem. Tāpēc ES būtu no jauna jācenšas veicināt pasaules mēroga konsensu šajā jomā. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"" pausto nodomu palielināt Savienības budžeta daļu, kas paredzēta ar klimatu saistītiem jautājumiem, līdz vismaz 20 %, šai regulai būtu jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(12.a)  Tādu starptautisku problēmu risināšanai kā vides degradācija, izejvielu un retzemju pieejamība un to ilgtspējīga izmantošana ir nepieciešama uz noteikumiem balstīta un iekļaujoša pieeja.

(13)       Savienība ir apņēmusies palīdzēt sasniegt pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības mērķus laikam līdz 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

(13.a)    Savienība attiecībās ar tās partneriem visā pasaulē ir apņēmusies veicināt pienācīgas darbavietas visiem, kā arī starptautiski atzītu darba standartu un daudzpusēju vides nolīgumu ratificēšanu un efektīvu īstenošanu.

(13.b)    Svarīga ES stratēģiska interese ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, daudzpusējā un divpusējā līmenī sekmējot godīgu un atvērtu tirdzniecību un investīcijas un atbalstot sarunas par ES tirdzniecības un investīciju nolīgumiem un to īstenošanu. Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāveicina drošas vides veidošana, lai palielinātu tirdzniecības un investīciju iespējas, kas pieejamas Eiropas uzņēmumiem visā pasaulē, tai skaitā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, cita starpā atbalstot normatīvo sadarbību un konverģenci, sekmējot starptautiskos standartus, uzlabojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un mērķtiecīgi likvidējot nepamatotus tirgus pieejamības šķēršļus.

(13.c)  Savienības starptautiskās darbības virzītājspēkam vajadzētu būt principiem, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos, kā noteikts Līguma 21. pantā, un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātijai, tiesiskumam, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību principam, cilvēka cieņas neaizskaramībai, vienlīdzības un solidaritātes principam, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošanai,

(13.d)    Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī, veidojot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem ārējās darbības instrumentiem un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot saskaņā ar šiem instrumentiem izveidotās programmas.

(13.e)    Lai nodrošinātu Savienības sniegtās palīdzības redzamību saņēmējvalstu un Savienības iedzīvotāju vidū, attiecīgos gadījumos ar atbilstošiem līdzekļiem būtu jāizvērš mērķtiecīga saziņa un informēšana.

(13.f)  Ja vien iespējams un ir lietderīgi, šīs regulas mērķi būtu jāīsteno, konsultējoties ar attiecīgajiem partneriem un ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, ņemot vērā to uzdevumu svarīgumu.

(13.g)    Ar Savienības ārējo darbību, ko veic saskaņā ar šo instrumentu, būtu jāpanāk skaidri rezultāti (gan iznākumu un rezultātu, gan ietekmes ziņā) valstīs, kas ir Savienības ārējās finanšu palīdzības saņēmējas. Attiecīgajos gadījumos un ja vien tas ir iespējams, Savienības ārējās darbības rezultāti un šī konkrētā instrumenta efektivitāte būtu jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti šī instrumenta specifikai un mērķiem.

(13.h)    Saskaņā ar šo regulu veiktās darbībās attiecīgajā gadījumā būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas un ieteikumi.

▌

(19)  Lai pielāgotu regulas darbības jomu ļoti mainīgajai realitātei trešās valstīs, būtu pilnvaras jādeleģē pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz prioritātēm, kuras ir noteiktas pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)  Lai nodrošinātu vienotus noteikumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris)▌[4]. Ņemot vērā šo īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politiskās ievirzes būtību vai ietekmi finanšu ziņā, to pieņemšanā principā būtu ▌jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu mēroga tehnisku īstenošanas pasākumu pieņemšanu.

(20.a)    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc to darbības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(21)       Kopējie noteikumi un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .../... ▌[5] (turpmāk "Kopējā īstenošanas regula").

22.  Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir aprakstīta Padomes Lēmumā 2010/427/ES.

22.a      Ir lietderīgi pielāgot šīs regulas darbības laiku Padomes Regulas (ES) Nr. .../... [6] darbības laikam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pantsPriekšmets un mērķi

1.          Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, lai realizētu un popularizētu ES un savstarpējās intereses. Ar Partnerības instrumentu atbalsta pasākumus, kas efektīvā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no Savienības divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, un risina globālus problēmjautājumus, vai nodrošina pienācīgu turpmāku rīcību pēc daudzpusējā līmenī pieņemtiem lēmumiem.

2.          Ar minēto instrumentu finansējamie pasākumi atbilst šādiem konkrētiem Savienības mērķiem:

a)      ▌atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un globālu problēmjautājumu risinājumus. Šā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, cita starpā, analizējot galveno partnervalstu panākumus klimata pārmaiņu apkarošanā vai Savienības standartu vides jomā veicināšanā;

ab)   īstenot "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" starptautisko dimensiju. Šā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot to, cik plaši galvenajās partnervalstīs atbalsta stratēģijas "Eiropa 2020" politikas jomas un mērķus;

b)  uzlabot ▌ trešo valstu tirgu pieejamību un veicināt tirdzniecības, investīciju un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, un vienlaikus likvidēt tirgus pieejamības un investīciju šķēršļus, izmantojot ekonomiskās partnerības un uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību. Šā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot Savienības daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un investīciju plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos saskaņā ar šo regulu;

c)      uzlabot vispārējo izpratni par Savienību, tās redzamību un nozīmi pasaules arēnā ar publiskās diplomātijas, tiešu personisku kontaktu, izglītības/akadēmisko aprindu/ideju laboratoriju sadarbības un informācijas sniegšanas pasākumu starpniecību, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses. Šā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, cita starpā, veicot viedokļu aptaujas vai izvērtējumus.

2. pantsDarbības joma

1.          Ar šo regulu galvenokārt atbalsta sadarbības pasākumus ar valstīm, ar kurām Savienībai ir stratēģiska interese veicināt saiknes, it īpaši ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien lielāka nozīme pasaules norisēs, tostarp ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, ▌daudzpusējos forumos, ▌globālajā pārvaldībā un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā, vaivalstīm, kurās Savienībai ir citas būtiskas intereses.

2.          Neskarot šā panta 1. punktu, uz sadarbību saskaņā ar šo regulu var pretendēt visas trešās valstis, reģioni un teritorijas.

3. pantsVispārējie principi

1.          Izmantojot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, Savienība tiecas popularizēt, attīstīt un konsolidēt ▌demokrātijas, līdztiesības, cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību principus un tiesiskumu, kas ir tās pamatā.

2.          Lai stiprinātu Savienības palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar trešām valstīm, izmanto diferencētu un elastīgu pieeju, lai ņemtu vērā to ekonomisko, sociālo un politisko stāvokli, ▌kā arī Savienības konkrētās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

3.          Savienība veicina saskaņotu daudzpusēju pieeju globāliem problēmjautājumiem un veicina sadarbību ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, ▌un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

4.  Īstenojot šo regulu, Savienības mērķis ir, formulējot politiku, veicot stratēģisko plānošanu, izstrādājot programmas un īstenojot pasākumus, nodrošināt saskaņotību un atbilstību ar citām savas ārējās darbības jomām, it īpaši ar jaunattīstības valstīm paredzēto instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām.

5.          Saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas un rīcības plāni, par ko vienojusies Savienība, starptautiskās organizācijas un attiecīgās trešās valstis un reģioni.

Saskaņā ar šo regulu finansētie pasākumi attiecas arī uz jomām, kas saistītas ar Eiropas konkrēto interešu, politikas prioritāšu un stratēģiju veicināšanu.

6.          Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu īsteno atbilstīgi Kopējai īstenošanas regulai.

4. pants

Tematiskās prioritātes

Prioritātes, kuras saskaņā ar šo regulu īsteno ar Savienības palīdzību, ir uzskaitītas pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7. pantu, lai grozītu tematiskās prioritātes, kas izklāstītas šīs regulas pielikumā. Konkrētāk, pēc starpposma ziņojuma publicēšanas, kā minēts Kopējās īstenošanas regulas 16. pantā un pamatojoties uz starpposma pārskatīšanas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģēto aktu, ar ko groza pielikumu.

5. pantsPlānošana un indikatīva līdzekļu piešķiršana

1.          Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā minēto izskatīšanas procedūru. ▌

2.          Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiskās un/vai savstarpējās intereses un prioritātes, konkrētos mērķus un paredzamos rezultātus. Attiecībā uz valstīm vai reģioniem, ar kuriem ir izveidots kopīgs pamatdokuments, ar ko nosaka vispusīgu Savienības stratēģiju, daudzgadu indikatīvo programmu pamatā ir minētais dokuments.

3.  Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka arī prioritārās jomas, kas ir izvēlētas kā Savienības finansējuma saņēmējas, un izklāsta līdzekļu indikatīvus finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan atbilstoši prioritārajai jomai un partnervalstij vai partnervalstu grupai attiecīgajā laikposmā, tostarp dalību globālās iniciatīvās; attiecīgā gadījumā šīs summas var izteikt kā diapazonu.

▌

3.a        Daudzgadu indikatīvajās programmās var paredzēt finanšu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Šos līdzekļus izmanto saskaņā ar Kopējās īstenošanas regulas 2. panta 2. un 3. punktu.

▌

7.  Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā minēto procedūru var piemērot izmaiņu veikšanai daudzgadu indikatīvajās programmās pienācīgi pamatotu un nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ.

8.          Atsaucoties uz 1. pantu, Komisija savā sadarbībā ar trešām valstīm var ņemt vērā Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ģeogrāfisko tuvumu.

9.          Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Kopējās īstenošanas regulas 16. pantā minētā starpposma ziņojuma publicēšanas, ņem vērā tajā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

6. pantsKomiteja

Komisijai palīdz Partnerības instrumenta komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

7. pantsDeleģēšanas īstenošana

1.          Pilnvaru deleģēšana, kas minēta 4. pantā, attiecas uz šīs regulas darbības termiņu.

2.          Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.          Pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8. pantsFinanšu atsauces summa

1.          Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR [954 765] [7]. Lēmumu par gada apropriācijām budžeta lēmējinstitūcija pieņem kā daļu no ikgadējās budžeta procedūras, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ierobežojumus.

2.  Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. ... [8] 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējās darbības instrumentiem (Instrumenta sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta) tiks piešķirts indikatīvs apjoms – EUR 1 680 000 000 2 –, kas paredzēts pasākumiem mācību mobilitātei uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo finanšu līdzekļu izlietojumam piemēros Regulas (ES) Nr. ... noteikumus. Finansējumu nodrošinās, izmantojot divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi aptver tikai pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Finansējums tiks ietverts šo instrumentu indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas izmaiņas, atvēlētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstīgi Eiropas Savienības ārējām prioritātēm.

3.          Darbības, kas ietilpst "Erasmus +" darbības jomā, tiks finansētas saskaņā ar Partnerības instrumentu tikai tad, ja tās nav tiesīgas saņemt finansējumu no citiem ārējās darbības instrumentiem un tās papildina vai pastiprina citas iniciatīvas, kas īstenotas saskaņā ar šo regulu.

9. pantsEiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES▌.

10. pantsStāšanās spēkā

▌Šī regula stājas spēkā ▌ dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

▌Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs ▌.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                                                 Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                                    priekšsēdētājs

PIELIKUMS

TEMATISKĀS PRIORITĀTES PARTNERĪBAS INSTRUMENTA KĀ VISPĀRĒJAS PLĀNOŠANAS SISTĒMAS IETVAROS

1.2. a) mērķis

Atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un globālu problēmjautājumu risinājumus:

· atbalstīt partnerības un sadarbības nolīgumu, rīcības plānu un līdzīgu divpusēju instrumentu īstenošanu;

· padziļināt politisko un ekonomisko dialogu ar tām trešām valstīm, kuras ir īpaši nozīmīgas pasaules notikumos, tostarp ārpolitikas jomā;

· atbalstīt iesaisti ar trešām valstīm kopēju interešu jautājumos saistībā gan ar divpusējām, gan pasaules mēroga problēmām;

· veicināt pienācīgu turpmāko pasākumu veikšanu saistībā ar starptautisko forumu, piemēram, G-20, secinājumiem vai to koordinētu īstenošanu.

Nostiprināt sadarbību globālos problēmjautājumos, īpaši pievēršoties klimata pārmaiņām, enerģētiskajai drošībai un vides aizsardzībai;

· stimulēt partnervalstu centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši veicinot un atbalstot piemērotus regulējuma un izpildes standartus;

· atbalstīt ražošanas un tirdzniecības ekoloģizāciju;

· attīstīt sadarbību enerģētikas jomā;

· veicināt atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu izmantošanu.

1.2. b) mērķis

Īstenot "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" ārējo dimensiju, apvienojot trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru:

· izvērst politikas dialogus un sadarbību ar attiecīgām trešām valstīm, ņemot vērā visas jomas, kas atrodas stratēģijas "Eiropa 2020" darbības jomā;

· veicināt Savienības iekšējās politikas veidošanu ar galvenajām partnervalstīm un šajā sakarā atbalstīt regulatīvo konverģenci.

1.2. c) mērķis

Sekmēt un atbalstīt ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar partnervalstīm:

· veicināt drošu investīciju un uzņēmējdarbības vidi, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tirgus pieejamības šķēršļu novēršanu, pastiprinātu normatīvo sadarbību, un sekmēt Eiropas preču un pakalpojumu iesējas, jo īpaši jomās, kurās Eiropai ir konkurences priekšrocības, un starptautiskos standartus;

· atbalstīt sarunas par ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, to īstenošanu un izpildi.

1.2. d) mērķis

Izvērst sadarbību augstākās izglītības jomā:

· veicināt studentu un akadēmiskā personāla mobilitāti, no kā izrietētu partnerības, kuru mērķis ir uzlabot augstākās izglītības un kopīgo grādu kvalitāti, kā rezultātā tiktu panākta akadēmiska atzīšana ("Erasmus +").

Sekmēt zināšanu izplatību un informētību par Savienības darbību:

· veicināt ES vērtības un intereses partnervalstīs, izvēršot publisko diplomātiju un informētības kampaņas, lai atbalstītu šī instrumenta mērķus.

––––––––––––––––––––––

  • [1]               OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.
  • [2]               Dok. 17855/12.
  • [3]               Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp.).
  • [4]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
  • [5]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. …/.., ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai (OV ...).
  • [6]               Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (… gada …), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L ...).
  • [7]               Visas finanšu atsauces summas tiks ierakstītas pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas par daudzgadu finanšu shēmu (2014–2020).
  • [8]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. ... (...gada ...), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus +" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L ...).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

STATEMENT BY THE EUROPEAN PARLIAMENT ON THE SUSPENSION OF ASSISTANCE GRANTED UNDER THE FINANCIAL INSTRUMENTS

The European Parliament notes that the Regulation establishing a financing instrument for development cooperation, the Regulation establishing a European Neighbourhood Instrument, the Regulation establishing a Partnership Instrument for cooperation with third countries and the Regulation on the Instrument for Pre-accession Assistance do not contain any explicit reference to the possibility of suspending assistance in cases where a beneficiary country fails to observe the basic principles enunciated in the respective instrument and notably the principles of democracy, rule of law and the respect for human rights. 

The European Parliament considers that any suspension of assistance under these instruments would modify the overall financial scheme agreed under the ordinary legislative procedure. As a co-legislator and co-branch of the budgetary authority, the European Parliament is therefore entitled to fully exercise its prerogatives in that regard, if such a decision is to be taken.

The European Parliament notes that the Regulation establishing a financing instrument for development cooperation, the Regulation establishing a European Neighbourhood Instrument, the Regulation establishing a Partnership Instrument for cooperation with third countries and the Regulation on the Instrument for Pre-accession Assistance do not contain any explicit reference to the possibility of suspending assistance in cases where a beneficiary country fails to observe the basic principles enunciated in the respective instrument and notably the principles of democracy, rule of law and the respect for human rights. 

The European Parliament considers that any suspension of assistance under these instruments would modify the overall financial scheme agreed under the ordinary legislative procedure. As a co-legislator and co-branch of the budgetary authority, the European Parliament is therefore entitled to fully exercise its prerogatives in that regard, if such a decision is to be taken.

STATEMENT BY THE COMMISSION ON THE STRATEGIC DIALOGUE WITH THE EUROPEAN PARLIAMENT The Commission will be represented at the responsible Commissioner level* Where applicable

On the basis of Article 14 TEU, the Commission will conduct a strategic dialogue with the European Parliament prior to the programming of [add the name of the corresponding ENI, DCI, IPA II, EIDHR, ISP, PI Regulation] and after initial consultation of its relevant beneficiaries, where appropriate. The Commission will present to the Parliament the relevant available documents on programming with indicative allocations foreseen per country/region, and, within a country/region, priorities, possible results and indicative allocations foreseen per priority for geographic programmes, as well as the choice of assistance modalities*. The Commission will present to the Parliament the relevant available documents on programming with thematic priorities, possible results, choice of assistance modalities*, and financial allocations for such priorities foreseen in thematic programmes. The Commission will take into account the position expressed by the European Parliament on the matter.

The Commission will conduct a strategic dialogue with the European Parliament in preparing the Mid Term Review and before any substantial revision of the programming documents during the period of validity of this Regulation.

The Commission, if invited by the European Parliament, will explain where Parliament's observations have been taken into consideration in the programming documents and any other follow-up given to the strategic dialogue.

  • [1]  The Commission will be represented at the responsible Commissioner level
    * Where applicable

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (22.6.2012)

Ārlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm
(COM(2011)0843 – C7‑0495/2011 – 2011/0411(COD))

Atzinumu sagatavoja (*): Laima Liucija Andrikienė

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Šis regulas projekts ir viens no ES ārpolitikas elementiem. Tas ir novatorisks un atšķiras no ES ārējās attīstības instrumentiem. Tā mērķis ir partnerība un sadarbība starp ES un jo īpaši tām valstīm, kurām vairs nav nepieciešama attīstības palīdzība un kas kļūst par ES partneriem ar kopīgām ekonomiskām interesēm, piemēram, Ķīna, Krievija, Latīņamerikas valstis u. c. Tā mērķis ir noteikt un popularizēt ES intereses un risināt svarīgus globālus problēmjautājumus saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Šā instrumenta budžets ir ierobežots — periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir paredzēti EUR 1,131 miljardi. Tāpēc ir precīzi jānosaka mērķi, mērķa nozares un valstis, kuru koordinācijas mehānismi šajā regulā jau ir paredzēti.

Partnerības instruments ļauj ES īstenot programmas ne tikai saistībā ar attīstības sadarbību ar globālajiem partneriem, bet arī tādēļ, lai popularizētu ES intereses visā pasaulē un vajadzības gadījumā risinātu globālus jautājumus. Partnerības instruments atbalsta pasākumus saistībā ar mērķiem, kuri izriet no Savienības divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, reģioniem un teritorijām, un risina globālus problēmjautājumus. Tā mērķis ir uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecību, likvidēt šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem un cīnīties pret nepamatotiem protekcionisma pasākumiem, sniegt jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem visā pasaulē, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību.

Regula balstās uz tādām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, starptautisko tiesību principi un Savienības pamatpīlāri. Tas jānodrošina, formulējot Savienības sadarbības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu.

Lai nodrošinātu pasākumu konsekvenci un atbilstību, nepieciešama efektīvāka sadarbība un procedūru koordinēšana gan starp Savienību un tās dalībvalstīm, gan arī attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem. Šā priekšlikuma mērķis ir panākt, ka dalībvalstu un Savienības likumdevēji labāk saskaņo savas prioritātes un darbības, nodrošinot, ka Savienība spēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, lai apņemtos padarīt tās intereses attiecībās ar trešām valstīm efektīvākas. Indikatīvajām sadarbības jomām un indikatīvajam finanšu sadalījumam un tā izmaiņām piemēro deleģēto aktu procedūru.

Šajā saistībā tiek ierosināts daudzgadu indikatīvajā programmā noteikt Savienības saskaņoto stratēģiju attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam un attiecīgajai sadarbības jomai. Tāpēc tiek ierosināts šajā regulā ietvert un tās pielikumā noteikt indikatīvo finanšu sadalījumu 2014.−2020. gadam. Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus, lai pārdalītu summas starp programmām. Nosakot prioritātes attiecībā uz stratēģiskajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un sadarbības jomām, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par daudzgadu indikatīvajām programmām veic rūpīgu, taisnīgu un objektīvu Savienības interešu ex ante novērtējumu.

Tāpat tiek ierosināts nebūtisko izmaiņu daļu daudzgadu indikatīvajās programmās samazināt no 20 uz 10 % no sākotnējā sadalījuma. Šis priekšlikums ir pietiekami drošs, ja šīs izmaiņas neietekmē prioritārās jomas un mērķus, kas noteikti daudzgadu indikatīvajās programmās. Priekšlikums attiecas arī uz koriģēšanas procedūru, ko pieņem Komisija saskaņā ar Kopējā īstenošanas regulā minēto konsultāciju procedūru.

Ir jāparedz regulas īstenošanas pārbaudes mehānisms. Tāpēc tiek ierosināti jauni pārbaudes noteikumi. Ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu pirmajos trijos gados, norādot nepieciešamos grozījumus, tostarp izmaiņas jaunajā Ia pielikumā noteiktajā indikatīvajā finanšu sadalījumā.

Visi šie grozījumi palīdzēs izveidot un koordinēt globālo Savienības instrumentu, lai veicinātu partnerību un Savienības atpazīstamību pasaulē.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Eiropas Savienības pamatā ir tādas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība un starptautisko tiesību principi. Tā cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos ievērot šīs vērtības partnervalstīs un reģionos, izmantojot dialogu un sadarbību. Savienības mērķis ir arī nodrošināt saskaņotību ar citām ārējās darbības jomām. Tas jānodrošina, formulējot Savienības sadarbības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu. Lai nodrošinātu pasākumu konsekvenci un atbilstību, ir nepieciešama efektīvāka sadarbība un procedūru koordinēšana gan starp Savienību un tās dalībvalstīm, gan arī attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāuzlabo attiecīgās sadarbības politikas konsekvence un papildināmība. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu sadarbības politika papildina un pastiprina viena otru, ir jāparedz kopīgas plānošanas procedūras, kas būtu jāīsteno visos iespējamos un attiecīgos gadījumos.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Tika paredzētas sagatavošanās darbības, piemēram, dialogi uzņēmējdarbības jomā, tirdzniecības veicināšana un apmaiņa ar zinātnisko informāciju, lai stiprinātu un padziļinātu sadarbību jomās, kas neietilpst Attīstības sadarbības instrumenta darbības jomā, ar Indiju un Ķīnu, kā arī ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm, kas ietilpst valstu grupā ar vidēju ienākumu līmeni.

(5) Sagatavošanās darbībām, piemēram, dialogiem valsts vai privāto ekonomisko partneru starpā, apmaiņai ar zinātnisko informāciju, būtu jāstiprina un jāpadziļina sadarbība jomās, kas neietilpst attīstības sadarbības instrumenta darbības jomā, ar Indiju un Ķīnu, kā arī ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm, kas ietilpst valstu grupā ar vidēju ienākumu līmeni.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Savienība ir ieinteresēta padziļināt attiecības ar partneriem, kuriem ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, tirdzniecībā starp dienvidu valstīm un sadarbībā, daudzpusējos forumos, tostarp Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupā (G 20), globālajā pārvaldībā un globālu problēmjautājumu risināšanā. ES ir jāveido visaptverošas partnerības ar jauniem dalībniekiem uz starptautiskās skatuves, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, aizstāvētu ES pamatintereses un šajās valstīs palielinātu zināšanas par Eiropas Savienību.

(7) Savienība ir ieinteresēta padziļināt attiecības ar partneriem, kuriem ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, tirdzniecībā starp dienvidu valstīm un sadarbībā, daudzpusējos forumos, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupā (G 20), globālajā pārvaldībā un globālu problēmjautājumu risināšanā. Savienībai ir jāveido visaptverošas partnerības ar jauniem dalībniekiem uz starptautiskās skatuves, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, aizstāvētu Savienības pamatintereses un šajās valstīs palielinātu zināšanas par Savienību.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Neskarot īpašas uzmanības pievēršanu globālajiem dalībniekiem, regulas darbības mērogam ir jāaptver visas pasaules valstis, lai būtu iespējams atbalstīt sadarbības pasākumus ar jaunattīstības valstīm, ar kurām ES saistās būtiskas intereses saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

(9) Neskarot īpašas uzmanības pievēršanu globālajiem dalībniekiem, regulas darbības mērogam būtu jāaptver visas pasaules valstis, lai būtu iespējams atbalstīt sadarbības pasākumus gan ar attīstītajām, gan ar jaunattīstības valstīm, ar kurām ir būtiskas savstarpējas intereses saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Sadarbības pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas, jāņem vērā Savienības intereses un jānodrošina ilgtermiņa ieguvumi Savienības izaugsmei, stiprinot ekonomisko drošību un nepārtraukti radot jaunas un konkurētspējīgas darbavietas Savienībā, vienlaikus veicinot progresu un attīstību partnervalstīs, nodrošinot labāku reģionālo attīstību, veicinot ieguldījumus, uzlabojot ekonomikas pārvaldību, stiprinot ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar stratēģiskajiem partneriem un nodrošinot reālu savstarpēju tirgus pieejamību. Sadarbības pasākumi būtu vairāk jāvērš uz Savienības mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu īpašajām vajadzībām, lai paaugstinātu to konkurētspēju. Jāpanāk lielāka atbilstība starp Savienības un tās galveno partneru noteikumiem un praksi, vienlaikus nemazinot Savienības standartu un sertifikācijas prakses nozīmi, bet panākot, ka lielākā mērā tiek atzīti pašreizējie daudzpusējie standarti un prakse, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir regulējuma konverģence ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem un vispārējā regulatīvā sadarbība, lai veicinātu starptautisko standartu ekvivalenci un konverģenci un tādējādi mazinātu konfliktus un saistītās tirdzniecības izmaksas.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) ES attiecībās ar tās partneriem visā pasaulē ir apņēmusies veicināt pienācīgas darbavietas visiem, kā arī ratificēt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus darba standartus un daudzpusējus vides nolīgumus.

(11) Savienība attiecībās ar tās partneriem visā pasaulē ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu attīstību, brīvu un taisnīgu tirdzniecību un pienācīgas darbavietas visiem, kā arī ratificēt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus darba standartus un daudzpusējus vides nolīgumus. Šī regula būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai atbalstītu starptautisko konkurētspēju un veicinātu protekcionisma riska samazināšanu, vienlaikus atbalstot Eiropas vērtības un komerciālās intereses, un kā brīvas un taisnīgas tirdzniecības līdzeklis, kas var nodrošināt sociālo un vides standartu efektīvu un vispārēju ieviešanu un īstenošanu partnervalstīs, kā arī jaunu nodarbinātības politikas veidu veicināšanu un tādu darbavietu radīšanu, kas atbilst Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pienācīgas kvalitātes darba standartiem un izaugsmes iespējām Eiropas nozarēm un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Jo īpaši klimata pārmaiņu apkarošana ir atzīta par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem ES jāsaskaras, un jomu, kurā ir nepieciešama steidzama starptautiska mēroga rīcība. Saskaņā ar Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” pausto nodomu palielināt ES budžeta proporciju ar klimatu saistītiem jautājumiem par vismaz 20 % šai regulai ir jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(12) Jo īpaši klimata pārmaiņu apkarošana ir atzīta par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Savienība un starptautiskā sabiedrība, un tā ir joma, kurā nepieciešama steidzama starptautiska mēroga rīcība, jo Savienības mērķus šajā jomā var sasniegt tikai sadarbībā ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem. Saskaņā ar Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” pausto nodomu palielināt to Savienības budžeta daļu, kas saistīta ar klimata pasākumiem, šai regulai būtu jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Turklāt daudzveidīgu sadarbības un partnerību iniciatīvu veicināšana vienotā instrumentā veicinātu apjomīgus ietaupījumus, sinerģijas ietekmi, lielāku efektivitāti, saskaņotāku lēmumu pieņemšanu un pārvaldību un augstu ES ārējo darbību atpazīstamību.

(15) Turklāt daudzveidīgu sadarbības un partnerības iniciatīvu veicināšana vienotā instrumentā nodrošinātu mērķtiecīgu un novatorisku tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju, ņemot vērā jaunos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Savienība, apjomīgus ietaupījumus, sinerģijas ietekmi, lielāku efektivitāti, saskaņotāku lēmumu pieņemšanu un pārvaldību un augstu Savienības ārējās darbības atpazīstamību.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāpielieto diferencēta un elastīga pieeja, izstrādājot modeļus sadarbībai ar galvenajām partnervalstīm, kuros tiek ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī ES īpašās intereses, politiku prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā iejaukties jebkurā pasaules vietā.

(16) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, izstrādājot modeļus sadarbībai ar galvenajām partnervalstīm, kuros tiek ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī Savienības īpašās intereses, politiku prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā iejaukties jebkurā pasaules vietā. Savienībai būtu jāizmanto integrēta pieeja attiecībā uz tirdzniecības politiku, ārpolitiku, attīstības, lauksaimniecības, vides un pētniecības politiku.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) ES ir jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un/vai neparedzētām vajadzībām, lai apņemtos padarīt tās intereses attiecībās ar trešām valstīm efektīvākas, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvās programmās.

(17) Būtu jāparedz atbilstoši plānošanas un īstenošanas pasākumi un starpiestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka Savienība spēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un/vai neparedzētām vajadzībām, lai apņemšanos veicināt savstarpējās intereses un aizsargāt tās ieguldījumus padarītu efektīvāku attiecībās ar trešām valstīm un pieņemtu īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvajās programmās.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai pielāgotu regulas darbības jomu ļoti mainīgajai realitātei trešās valstīs, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir jādeleģē Komisijai attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kuras ir noteiktas pielikumā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, laikus un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19) Izmaiņas attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšanu un indikatīvā finanšu piešķīruma koriģēšanu ir šīs regulas nebūtiskie elementi. Tāpēc, lai pielāgotu regulas darbības jomu ļoti mainīgajai realitātei trešās valstīs, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kuras ir noteiktas pielikumā, kā arī uz 5. pantā noteikto daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšanu un indikatīvo finanšu piešķīrumiem katrai programmai, kā noteikts Ia pielikumā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, laikus un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Ņemot vērā šo īstenošanas dokumentu būtību, jo īpaši to politiskās orientācijas būtību vai ietekmi finanšu ziņā, to pieņemšanā principā ir jāpielieto pārbaudes procedūra, izņemot attiecībā uz maza finanšu mēroga tehniskiem īstenošanas pasākumiem.

(20) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Ņemot vērā šo īstenošanas dokumentu būtību, jo īpaši to ietekmi finanšu ziņā, to pieņemšanā principā ir jāizmanto konsultāciju procedūra.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, lai noteiktu un popularizētu ES un abpusējās intereses. Partnerības instruments atbalsta pasākumus, kas efektīvā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no ES divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, un risina globālus problēmjautājumus.

1. Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, lai noteiktu un popularizētu ES vērtības un savstarpējās intereses. Partnerības instruments atbalsta pasākumus, kas efektīvā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no Savienības divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, reģioniem un teritorijām, un risina globālus problēmjautājumus.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, atbalstot ES divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un atbildes uz globāliem problēmjautājumiem, piemēram, saistībā ar energoapgādes drošību, klimata pārmaiņām un vidi. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot to, cik sekmīgi ir veidojusies galveno partnervalstu izpratne par stratēģijas „Eiropa 2020” politikas jomām un mērķiem;

a) īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, lai stiprinātu saskaņotību starp Savienības iekšējām un ārējām politikām, jo īpaši inovācijas, pētniecības un konkurences jomā, atbalstot Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un atbildes uz globāliem problēmjautājumiem, piemēram, saistībā ar energoapgādes drošību, klimata pārmaiņām un vidi. Šā mērķa sasniegšanas līmeni nosaka, analizējot to, cik sekmīgi ir veidojusies galveno partnervalstu izpratne par stratēģijas „Eiropa 2020” politikas jomām un mērķiem un kāda ir to ietekme uz politikas izstrādi šajās valstīs;

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot ES daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos šīs regulas ietvaros;

b) uzlabot pieejamību trešo valstu tirgiem, stiprināt tirdzniecību, novērst šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, vienlaikus arī atceļot patvaļīgus un/vai nepamatotus aizsardzības pasākumus un regulatīvos šķēršļus, uzlabot starptautiskos standartus, uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un veidot drošu vidi ieguldījumiem un radīt jaunas tirdzniecības iespējas Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), visā pasaulē, izveidojot ekonomiskās partnerības, veicinot sadarbību uzņēmējdarbības un regulatīvajā jomā un atbalsta programmas un atbalsta instrumentus, lai veicinātu MVU internacionalizāciju. Šā mērķa sasniegšanas līmeni nosaka, analizējot Savienības daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz visām partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos saskaņā ar šo regulu;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) uzlabot izpratni par ES, tās vispārējo redzamību un lomu uz pasaules skatuves ar publiskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu ES vērtības un intereses. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, cita starpā, analizējot aptaujas vai novērtējumus.

c) uzlabot izpratni par Savienību, tās vispārējo redzamību un lomu uz pasaules skatuves ar publiskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas pasākumu starpniecību, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses. Šā mērķa sasniegšanas līmeni var noteikt, izmantojot rādītājus attiecībā uz galveno partnervalstu izpratnes par Savienību uzlabošanos un savstarpējās sapratnes palielināšanos, kas cita starpā parādīta ar aptauju vai novērtējumu palīdzību.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) ES vēlas popularizēt, attīstīt un konsolidēt brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību principu un tiesiskumu, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un veidojot sadarbību ar trešām valstīm.

1. Savienība vēlas popularizēt, attīstīt un konsolidēt brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un veidojot sadarbību ar trešām valstīm, reģioniem un teritorijām.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai pastiprinātu ES palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar partnervalstīm, ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, lai tiktu ņemts vērā to ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī ES īpašās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

2. Lai pastiprinātu Savienības palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar partnervalstīm, reģioniem un teritorijām, ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, lai tiktu ņemts vērā to ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī Savienības īpašās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) ES un dalībvalstīm to attiecīgajās kompetences jomās ir jāveicina daudzpusēja pieeja globāliem problēmjautājumiem un sadarbība ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, ESAO un Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupu (G 20) un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

3. Savienībai un dalībvalstīm to attiecīgajās kompetences jomās ir jāveicina daudzpusēja pieeja globāliem problēmjautājumiem un sadarbība ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, ESAO un Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupu (G 20) un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Īstenojot šo regulu, ES mērķis ir nodrošināt saskaņu un atbilstību ar citām ārējās darbības jomām, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentu jaunattīstības valstīm, un citām attiecīgajām ES politikām, formulējot politiku, stratēģisko plānošanu, programmu izstrādi un īstenošanas pasākumus.

4. Īstenojot šo regulu, ir jānodrošina saskaņa un atbilstība ar citām Savienības ārējās darbības jomām, jo īpaši attīstības sadarbības instrumentu jaunattīstības valstīm, un citām attiecīgajām Savienības politikām, formulējot politiku, stratēģisko plānošanu, programmu izstrādi un pasākumu īstenošanu. Savienība nodrošina, ka plānošanā un īstenošanā tiek pienācīgi ņemtas vērā vides, ilgtspējīgas enerģētikas, sociālās, nodarbinātības un citas labklājības vērtības.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Šīs regulas ietvaros finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir sadarbības politika, kas noteikta instrumentos, piemēram, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos starp ES un attiecīgajām trešām valstīm un reģioniem, kā arī tie ir saistīti ar Eiropas īpašās intereses jomām, politikas prioritātēm un stratēģijām.

5. Saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir sadarbības politika, kas noteikta instrumentos, piemēram, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos starp Savienību un attiecīgajām trešām valstīm, reģioniem un teritorijām, un to mērķis ir uzlabot to īstenošanas spēju attiecībā uz Savienības lēmumiem, īpašajām interesēm, politikas prioritātēm un stratēģijām. Savienības tirdzniecības, ieguldījumu un ekonomiskās sadarbības veicināšanas stratēģijas pamatā ir pašreizējo pasaules tirdzniecības tendenču, Savienības iekšējās un ārējās attīstības un Eiropas uzņēmumu daudzveidības, tehnoloģiskās kompetences un attīstības vispusīga analīze.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

5. pants – -1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.a Nosakot prioritātes attiecībā uz stratēģiskajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un sadarbības jomām, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par daudzgadu indikatīvajām programmām veic rūpīgu, taisnīgu un objektīvu Savienības interešu ex ante novērtējumu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā minēto izskatīšanas procedūru. Šī procedūra ir piemērojama arī būtiskai pārskatīšanai, kuras rezultātā tiek veiktas ievērojamas izmaiņas stratēģijā vai tās plānošanā.

1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7. pantu, lai pieņemtu daudzgadu indikatīvās programmas. Šī procedūra ir piemērojama arī būtiskai pārskatīšanai vai koriģēšanai, kuras rezultātā tiek veiktas ievērojamas izmaiņas stratēģijā vai tās plānošanā.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka ES stratēģiskās un/vai abpusējās intereses un prioritātes, īpašos mērķus un paredzamos rezultātus. Attiecībā uz valstīm vai reģioniem, kuriem ir izveidots kopīgs pamatdokuments, ar ko nosaka visaptverošu ES stratēģiju, šī dokumenta pamatā ir jābūt daudzgadu indikatīvajām programmām.

2. Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam un attiecīgajai sadarbības jomai, Savienības stratēģiskās un/vai savstarpējās intereses un prioritātes, īpašos mērķus, paredzamos rezultātus un darbības rādītājus. Attiecībā uz valstīm vai reģioniem, kuriem ir izveidots kopīgs pamatdokuments, ar ko nosaka visaptverošu Savienības stratēģiju, daudzgadu indikatīvo programmu pamatā ir minētais dokuments.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija un dalībvalstis plānošanas procesa sākumposmā apspriežas savstarpēji, kā arī ar citiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem, tostarp ar ieinteresētajām personām un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu to sadarbības pasākumu papildināmību. Šīs apspriešanās rezultāts var būt kopīga plānošana, ko veic Savienība un tās dalībvalstis.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Daudzgadu indikatīvajās programmās var izveidot rezervi nepiešķirtiem līdzekļiem. Lēmumu par šo līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu.

5. Daudzgadu indikatīvajās programmās var izveidot rezervi nepiešķirtiem līdzekļiem, kas nepārsniedz 5 %. Lēmumu par šo līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanas procedūru nepiemēro nebūtiskām izmaiņām daudzgadu indikatīvajās programmās, tehniskām korekcijām, līdzekļu pārdalei paredzamā sadalījuma ietvaros katrai prioritārajai jomai vai sākotnējā vispārējā sadalījuma lieluma palielināšanai vai samazināšanai par mazāk nekā 20 %, ja šīs izmaiņas neietekmē prioritārās jomas un mērķus, kas noteikti daudzgadu indikatīvajās programmās. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par šīm izmaiņām viena mēneša laikā.

6. Šā panta 1. punktā minēto procedūru nepiemēro nebūtiskām izmaiņām daudzgadu indikatīvajās programmās, tehniskām korekcijām, līdzekļu pārdalei paredzamā sadalījuma ietvaros katrai prioritārajai jomai vai sākotnējā sadalījuma lieluma palielināšanai vai samazināšanai par mazāk nekā 10 %, ja šīs izmaiņas neietekmē prioritārās jomas un mērķus, kas noteikti daudzgadu indikatīvajās programmās. Komisija pieņem šādas izmaiņas saskaņā ar Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru un viena mēneša laikā par tām informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā minēto procedūru var piemērot izmaiņu veikšanai daudzgadu indikatīvajās programmās, ja ir nepieciešama ātra ES atbilde.

7. Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā minēto procedūru pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos var piemērot izmaiņu veikšanai daudzgadu indikatīvajās programmās, ja ir nepieciešama ātra Savienības atbilde.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Pilnvaru deleģēšana, kas minēta 4. pantā, attiecas uz šīs regulas darbības termiņu.

1. Šīs regulas 4. pantā, 5. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu īsteno regulas spēkā esamības laikā.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 1 131 000 000. Lēmumu par gada apropriācijām budžeta lēmējinstitūcija pieņem kā daļu no ikgadējās budžeta procedūras, ievērojot Daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ierobežojumus.

1. Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 1 131 000 000. Indikatīvais finanšu sadalījums 2014.–2020. gadam ir noteikts Ia pielikumā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7. pantu, lai grozītu vai papildinātu Ia pielikumu vai pārdalītu summas starp programmām. Lēmumu par gada apropriācijām budžeta lēmējinstitūcija pieņem kā daļu no ikgadējās budžeta procedūras, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ierobežojumus.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Pārskatīšana

 

Ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu pirmajos trijos gados, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu, norādot nepieciešamos grozījumus, tostarp izmaiņas Ia pielikumā noteiktajā indikatīvajā finanšu sadalījumā.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

Pielikums – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) tirdzniecības attiecību un tirdzniecības integrācijas procesu, tostarp tirdzniecības starp dienvidu valstīm, atvieglošana (un atbalsts), atbalsts ES ieguldījumu plūsmām un ekonomiskajām partnerībām, tostarp īpašas uzmanības pievēršana maziem un vidējiem uzņēmumiem;

c) ekonomikas un tirdzniecības attiecību un tirdzniecības integrācijas procesu, tostarp tirdzniecības starp dienvidu valstīm, atvieglošana (un atbalsts) un tirdzniecības attiecību padziļināšana ar jaunajiem Savienībai stratēģiskiem makroapgabaliem, atbalsts Savienības ieguldījumu plūsmām un ekonomiskajām partnerībām, tostarp īpašas uzmanības pievēršana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); atbalsta darbības un instrumenti MVU internacionalizēšanai (tostarp apmācību un informācijas programmas, palīdzības centri trešajos tirgos); intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības uzlabošana, reglamentējošā dialoga stiprināšana, pieejas atvieglošana trešo valstu tirgiem un paraugprakse ekonomikas, tirdzniecības, nodokļu un finanšu jautājumos;

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

Pielikums – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) politiku un nozaru dialogu veicināšana, iesaistot tajos ar politiku, ekonomiku, reglamentēšanu, vidi, sabiedrību, pētniecību un kultūru saistītas personas, kas ir saistītas vai nav saistītas ar ES, un nevalstiskās organizācijas;

d) politiku un nozaru dialogu veicināšana, iesaistot tajos ar politiku, ekonomiku, reglamentēšanu, vidi, sabiedrību, pētniecību un kultūru saistītas personas, kas ir saistītas vai nav saistītas ar Savienību, un nevalstiskās organizācijas, kā arī reģionālās un vietējās iestādes un to apvienības;

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

Pielikums – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) korupcijas novēršanas līdzekļu un pārredzamības darbību uzlabošana un pastiprināta to īstenošana;

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

Pielikums – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) ES vai abpusējas intereses iniciatīvu un rīcību veicināšana tādās jomās kā klimata pārmaiņas, vides jautājumi, tostarp bioloģiskā daudzveidība, resursu efektivitāte, izejvielas, enerģētika, transports, zinātne, pētniecība un inovācijas, nodarbinātība un sociālā politika, ilgtspējīga attīstība, tostarp pienācīgas darbavietas un kopīgas sociālās atbildības popularizēšana, tirdzniecība starp dienvidu valstīm un sadarbība, izglītība, kultūra, tūrisms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselība, tieslietas, muita, nodokļu sistēma, finanšu, statistikas un jebkuri citi jautājumi, kas saistīti ar ES konkrētajām interesēm vai ES un trešo valstu abpusējām interesēm;

f) Savienības vai savstarpējas intereses iniciatīvu un rīcību veicināšana tādās jomās kā klimata pārmaiņas, vides jautājumi, tostarp bioloģiskā daudzveidība, resursu efektivitāte, izejvielas, enerģētika, transports, zinātne, pētniecība un inovācijas, reģionālo un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, nodarbinātība un sociālā politika, ilgtspējīga attīstība, tostarp pienācīgas darbavietas un kopīgas sociālās atbildības popularizēšana, tirdzniecība un sadarbība starp ziemeļu un dienvidu un dienvidu valstīm, izglītība, profesionālā izglītība, kultūra, tūrisms, vietējā attīstība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselība, tieslietas, muita, intelektuālā īpašuma tiesības, datu aizsardzība, nodokļu sistēma, finanšu un statistikas jautājumi, kas saistīti ar Savienības konkrētajām interesēm vai Savienības un trešo valstu savstarpējām interesēm.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

Ia pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ia PIELIKUMS

 

INDIKATĪVS FINANŠU PIEŠĶĪRUMS LAIKPOSMAM NO 2014. LĪDZ 2020. GADAM

 

Finanšu līdzekļu kopsummas (EUR 1 131 000 000) sadalījums katram konkrētam mērķim ir šāds:

 

1. mērķis (īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju): 48 %;

 

2. mērķis (uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem): 25 %;

 

3. mērķis (uzlabot izpratni par Savienību, tās vispārējo atpazīstamību un nozīmi pasaulē): 18 %;

 

nepiešķirtā rezerve (sadalāma starp visiem trim mērķiem atbilstoši vajadzībām): 5 %; un

 

administratīvi atbalsta izdevumi: 4 %.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Partnerības instrumenta izveide sadarbībai ar trešām valstīm

Atsauces

COM(2011)0843 – C7-0495/2011 – 2011/0411(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

24.5.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Laima Liucija Andrikienė

29.2.2012

Izskatīšana komitejā

27.3.2012

29.5.2012

 

 

Pieņemšanas datums

21.6.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, John Attard-Montalto, Maria Badia i Cutchet, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Marielle de Sarnez, Harlem Désir, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Iuliu Winkler, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, George Sabin Cutaş, Syed Kamall, Elisabeth Köstinger, Marietje Schaake, Konrad Szymański, Jarosław Leszek Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Françoise Castex, Philip Claeys, Marielle Gallo

Attīstības komitejaS ATZINUMS (5.6.2012)

Ārlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm
(COM(2011)0843 – C7‑0495/2011 – 2011/0411(COD))

Atzinumu sagatavoja: Enrique Guerrero Salom

ĪSS PAMATOJUMS

Ar jauno partnerības instrumentu aizstāj finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētajām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Jaunais instruments ļaus ES izstrādāt plašus nolīgumus ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, sekmējot šo valstu centienus veidot kopēju pieeju globālo problēmu risināšanai, tā īstenojot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju.

Atzinuma sagatavotājs norāda, ka Lisabonas līguma 208. pants nosaka, ka ES ir jāņem vērā sadarbībai attīstības jomā paredzētie mērķi. Tādēļ atzinuma sagatavotājs Komisijas priekšlikumu regulai komentē šādi:

· atgādina, ka jaunajām tirgus ekonomikas valstīm ir jāuzņemas arvien lielāka atbildība par vismazāk attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm;

· uzskata, ka ES ir jāņem vērā jauno tirgus ekonomikas valstu dažādība. Atzinuma sagatavotājs norāda, ka vairāk nekā 70 % pasaules nabadzīgo iedzīvotāju pašreiz dzīvo valstīs ar vidējiem ienākumiem;

· uzsver, ka efektīva koordinēšana ar citiem ES ārējiem instrumentiem, jo īpaši attīstības sadarbības instrumentu (ASI), un ar tiem saskaņota pieeja ir īpaši piemērota;

· uzsver, ka cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana, kā arī nabadzības izskaušana un brīva un taisnīga tirdzniecība ir ES pamatprincipi, kuri pastiprināti jāatbalsta ar jauno partnerības instrumentu;

· uzsver, ka ir svarīgi noteikt īpašos mērķus un ziņot par to sasniegšanu;

· stingri iesaka īstenot efektīvus uzraudzības mehānismus, izmantot pārredzamus indikatorus un ievērot robežvērtības, to pamatā liekot sociālo kohēziju un nevienlīdzības novēršanu sadarbībā ar valstīm, kurām ir vidēji ienākumi;

· atgādina, ka ir svarīgi visos šā procesa posmos iesaistīt Eiropas Parlamentu;

· uzsver, ka darbībām klimata pārmaiņu un energoefektivitātes jomā jāseko līdzi, izmantojot skaidru metodoloģiju;

· uzskata, ka ciešāka sadarbība ar privāto sektoru jāveic, nodrošinot pilnīgu pārredzamību un atbildību, darba tiesību un vides aizsardzības prasību ievērošanu un sekmēšanu. Tāpat uzsver, ka uz ieguldījumu projektiem, ko atbalsta ar ES subsīdiju un aizdevumu sapludināšanas mehānismiem, ir jāattiecina uzraudzība un ietekmes pētījumi, kuri pamatojas uz starptautiski saskaņotiem sociālās un vides jomas standartiem.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Neskarot īpašas uzmanības pievēršanu globālajiem dalībniekiem, regulas darbības mērogam ir jāaptver visas pasaules valstis, lai būtu iespējams atbalstīt sadarbības pasākumus ar jaunattīstības valstīm, ar kurām ES saistās būtiskas intereses saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

(9) Neskarot īpašas uzmanības pievēršanu globālajiem dalībniekiem, regulas darbības mērogam ir jāaptver visas pasaules valstis, lai būtu iespējams atbalstīt sadarbības pasākumus ar jaunattīstības valstīm, ar kurām ir būtiskas savstarpējas intereses saskaņā ar šīs regulas mērķiem. Šajā sakarībā un jo īpaši, lai stiprinātu zināšanas un izpratni par Savienību un uzlabotu tās atpazīstamību trešās valstīs, vajadzētu ņemt vērā, ka ar Savienību asociētas valstis un aizjūras teritorijas atrodas visā pasaulē.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Jo īpaši klimata pārmaiņu apkarošana ir atzīta par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem ES jāsaskaras, un jomu, kurā ir nepieciešama steidzama starptautiska mēroga rīcība. Saskaņā ar Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” pausto nodomu palielināt ES budžeta proporciju ar klimatu saistītiem jautājumiem par vismaz 20 % šai regulai ir jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(12) Nabadzības izskaušana un klimata pārmaiņu apkarošana ir divas lielākās problēmas, ar ko Savienība saskaras, un jomas, kurās ir nepieciešama steidzama starptautiska mēroga rīcība. Saskaņā ar Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” pausto nodomu palielināt ES budžeta proporciju ar klimatu saistītiem jautājumiem par vismaz 20 % šai regulai inter alia būtu jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) ES ir apņēmusies palīdzēt sasniegt globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

(13) Savienība ir apņēmusies palīdzēt sasniegt globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai un to ilgtspējīgai integrētai pārvaldībai.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Šīs regulas ietvaros ES ir jāatbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, jo īpaši mērķi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku un resursu efektivitāti, tirdzniecību un ieguldījumiem, uzņēmējdarbību un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, un jāveicina sabiedriskā diplomātija, izglītības/akadēmiskā sadarbība un informācijas sniegšanas aktivitātes.

(14) Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāatbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, jo īpaši mērķi, kas saistīti ar nabadzības izskaušanu, klimata pārmaiņām, pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku un dabas resursu efektīvu izmantošanu, tirdzniecību un ieguldījumiem, uzņēmējdarbību un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, attīstības politikas saskaņotību, un jāveicina sabiedriskā diplomātija, laba finanšu un nodokļu pārvaldība, izglītības/akadēmiskā sadarbība un informācijas sniegšanas aktivitātes, galvenokārt attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību sievietēm un bērniem.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāpielieto diferencēta un elastīga pieeja, izstrādājot modeļus sadarbībai ar galvenajām partnervalstīm, kuros tiek ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī ES īpašās intereses, politiku prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā iejaukties jebkurā pasaules vietā.

(16) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, izstrādājot modeļus sadarbībai ar galvenajām partnervalstīm, labas pārvaldības principus, ar kuriem novērš korupciju un kuros tiek ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī ES īpašās intereses, politiku prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā iejaukties jebkurā pasaules vietā.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) ES būtu jānodrošina sadarbības programmu labāka pārredzamība un pienācīga pārbaude, lai panāktu izmaksu lietderību.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) ES ir jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un/vai neparedzētām vajadzībām, lai apņemtos padarīt tās intereses attiecībās ar trešām valstīm efektīvākas, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvās programmās.

(17) Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un/vai neparedzētām vajadzībām, lai apņemtos padarīt savstarpējās intereses attiecībās ar trešām valstīm efektīvākas, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvajās programmās.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, lai noteiktu un popularizētu ES un abpusējās intereses. Partnerības instruments atbalsta pasākumus, kas efektīvā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no ES divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, un risina globālus problēmjautājumus.

(1) Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, lai noteiktu un popularizētu abpusējās intereses, pamatojoties uz visu cilvēktiesību ievērošanu, veicinot kopējas vērtības un ieinteresētību, kā arī savstarpējās atbildības principa ievērošanu. Partnerības instruments atbalsta pasākumus, kas efektīvā, pārredzamā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no ES divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, un uz savstarpējas cieņas pamata risina globālus problēmjautājumus.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, atbalstot ES divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un atbildes uz globāliem problēmjautājumiem, piemēram, saistībā ar energoapgādes drošību, klimata pārmaiņām un vidi. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot to, cik sekmīgi ir veidojusies galveno partnervalstu izpratne par stratēģijas „Eiropa 2020” politikas jomām un mērķiem;

a) īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, atbalstot Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot labas pārvaldības principus un kolektīvas pieejas un atbildes uz globāliem problēmjautājumiem, piemēram, saistībā ar sociālās kohēzijas veicināšanu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju un energofektivitāti, klimata pārmaiņām un darba vietu radīšanu, nodrošinātību ar pārtiku, nabadzības izskaušanu un vides aizsardzību, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot stratēģijas „Eiropa 2020” politikas jomas un partnervalstu prioritātes;

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot sadarbību uzņēmējdarbības un normatīvajā jomā; Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot ES daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos šīs regulas ietvaros;

b) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot sadarbību uzņēmējdarbības, juridiskajā un nodokļu uzlikšanas normatīvajā jomā, lai atbilstoši starptautiskajiem uzņēmumu sociālās atbildības principiem radītu auglīgu vidi konkurētspējas un attīstības stiprināšanai. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot Savienības daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos saskaņā ar šo regulu; instrumentu sapludināšana tiek veikta, izmantojot mehānismus, uzraudzību un pētījumus par ietekmi, kuros ņem vērā sociālo kohēziju un nevienlīdzības novēršanas dimensiju;

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) uzlabot izpratni par ES, tās vispārējo redzamību un lomu uz pasaules skatuves ar publiskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu ES vērtības un intereses. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, cita starpā, analizējot aptaujas vai novērtējumus.

c) uzlabot izpratni par Savienību, tās vispārējo redzamību un lomu uz pasaules skatuves ar publiskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses. Šajā saistībā īstenotajiem projektiem būtu jāatbilst rezultatīvuma kritērijiem, un tie būtu arī jāizvērtē, cita starpā, analizējot aptaujas vai novērtējumus.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Šī regula ir attiecināma uz sadarbību ar visām trešām valstīm, reģioniem un teritorijām.

(1) Šī regula ir attiecināma uz sadarbību ar visām trešām un ar Savienību asociētām valstīm, reģioniem un teritorijām. Lemjot par valstu un nozaru attiecināmību, ir jāņem vērā atbilstīgā paraugprakse un pieredze, kas gūta, izmantojot iepriekšējos instrumentus.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Tomēr vispirms šī regula atbalsta sadarbības pasākumus ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, daudzpusējos forumos, globālajā pārvaldībā un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā, kā arī valstīm, kurās ES ir būtiskas intereses.

(2) Tomēr vispirms šī regula atbalsta sadarbības pasākumus ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, daudzpusējos forumos, globālajā pārvaldībā un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā, kā arī valstīm, kurās Savienībai ir būtiskas intereses. ES rīcības pievienotajai vērtībai jābūt arī dzinējspēkam mūsu sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) ES vēlas popularizēt, attīstīt un konsolidēt brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību principu un tiesiskumu, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un veidojot sadarbību ar trešām valstīm.

(1) Savienība vēlas popularizēt, attīstīt un konsolidēt brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, tiesiskuma un labas pārvaldības principus saistībā ar iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un veidojot sadarbību ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai pastiprinātu ES palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar partnervalstīm, ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, lai tiktu ņemts vērā to ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī ES īpašās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

(2) Lai pastiprinātu Savienības palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar partnervalstīm, ir jāizmanto diferencēta, elastīga un mērķtiecīga pieeja, lai tiktu ņemts vērā to ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, labas administratīvās un nodokļu pārvaldības prasība, kā arī Savienības īpašās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas; divpusējā sadarbībā ar Monitoringa un informācijas centriem (MIC) īpaša uzmanība jāpievērš nevienlīdzības novēršanai, palīdzību piešķirot konkrētai nozarei, darbībām, atbalsta saņēmējiem vai īpašiem ģeogrāfiskajiem reģioniem valstī.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) ES un dalībvalstīm to attiecīgajās kompetences jomās ir jāveicina daudzpusēja pieeja globāliem problēmjautājumiem un sadarbība ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, ESAO un Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupu (G 20) un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

(3) Savienībai un dalībvalstīm to attiecīgajās kompetences jomās ir jāveicina saskaņota daudzpusēja pieeja globāliem problēmjautājumiem un sadarbība ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, ESAO un Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupu (G 20) un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Īstenojot šo regulu, ES mērķim ir jābūt nodrošināt saskaņu un atbilstību ar citām ārējās darbības jomām, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentu jaunattīstības valstīm, un citām attiecīgajām ES politikām, formulējot politiku, stratēģisko plānošanu un īstenošanas pasākumus.

(4) Īstenojot šo regulu, Savienības mērķim ir jābūt nodrošināt attīstībai, komplementaritātei, lielākai efektivitātei un ietekmei nepieciešamo politikas saskaņu un atbilstību ar citām ārējās darbības jomām, jo īpaši attīstības sadarbības instrumentu jaunattīstības valstīm, un citām attiecīgajām Savienības politikām, formulējot politiku, stratēģisko plānošanu un īstenošanas pasākumus.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Šīs regulas ietvaros finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir jābūt sadarbības politikām, kas noteiktas instrumentos, piemēram, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos starp ES un attiecīgajām trešām valstīm un reģioniem, kā arī tiem ir jābūt saistītiem ar Eiropas īpašās intereses jomām, politikas prioritātēm un stratēģijām.

(5) Saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir jābūt sadarbības politikām, kas noteiktas instrumentos, piemēram, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos starp Savienību un attiecīgajām trešām valstīm un reģioniem, kā arī tiem ir jābūt saistītiem ar abpusējām politikas prioritātēm un stratēģijām, kas ietilpst Savienības un attiecīgās partnervalsts interešu jomā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Partnerības instrumenta izveide sadarbībai ar trešām valstīm

Atsauces

COM(2011)0843 – C7-0495/2011 – 2011/0411(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Enrique Guerrero Salom

25.4.2012

Izskatīšana komitejā

14.5.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

4.6.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Ivo Vajgl, Iva Zanicchi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emer Costello, Enrique Guerrero Salom, Fiona Hall, Edvard Kožušník, Judith Sargentini, Horst Schnellhardt, Patrizia Toia

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marisa Matias

Budžeta komitejaS ATZINUMS (11.6.2012)

Ārlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm
(COM(2011)0843 – C7‑0495/2011 – 2011/0411(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jan Kozłowski

ĪSS PAMATOJUMS

Ar šo ierosināto Partnerības instrumentu (PI) tiks aizstāts pašreizējais Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI), kas kopš 2007. gada ir bijis galvenais ES līdzeklis sadarbībai ar attīstītajām valstīm.

Ar Komisijas priekšlikumu cenšas novērst dažus ICI konstatētos trūkumus, sniedzot ES patiesi labu instrumentu sadarbībai ar jaunietekmes ekonomikas valstīm, un tā mērķi ir šādi:

· īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” ārējo dimensiju, nodrošinot tai starptautisku ietekmi; īpašu uzsvaru likt uz zemu oglekļa līmeni nākotnē un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

· uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību, jo īpaši attiecībās ar stratēģiskajiem ekonomiskajiem partneriem;

· veicināt ES vispārējo pamanāmību un nozīmi pasaulē;

· dialogs un sadarbība ar galvenajiem enerģijas ražotājiem un patērētājiem pasaules tirgū, lai risinātu ES energoapgādes drošības aizsardzības problēmjautājumus.

Komisijas ierosinātais budžeta piešķīrums PI 2014.–2020. gada laikposmā ir EUR 1 miljards 2011. gada nemainīgās cenās. ICI un ICI + pieejamie līdzekļi pašreizējā DFS ir EUR 304 miljoni nemainīgās 2011. gada cenās.

Lai arī priekšlikums ir būtisks panākums regulatīvās sistēmas vienkāršošanā un piekļuves uzlabošanā ES palīdzībai partnervalstīm un atbalsta saņēmējiem, atzinuma sagatavotājs tomēr gribētu uzsvērt arī dažas joprojām aktuālās problēmas:

· nepieciešamība pēc lielākas saskaņotības un dažādu veidu finansējuma koordinēšanas, lai izvairītos no pasākumu pārklāšanās;

· ja tiek piesaistīts ES budžeta finansējums — budžeta lēmējinstitūcija būtu pilnībā jāiesaista lēmumu pieņemšanā un īstenošanā;

· būtu jāuzlabo saskaņošana ar Finanšu regulas noteikumiem;

· atbilstoša ES līdzekļu piešķiršana, precizējot, vai šim instrumentam būtu jānosaka izpildes rezerves, un piemērošanas noteikumi.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a norāda, ka likumdošanas priekšlikumā minētais finansējums ir tikai orientējoša norāde likumdevējai iestādei un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b atsaucas uz 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; atkārtoti norāda, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu īstenot esošās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kuri noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt uz neparedzētiem notikumiem; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu līmeni par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu iespējams īstenot tikai ierobežoti; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām tās politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, pat neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;

 

________________

 

1Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) Ar šo regulu būtu jānosaka finansējums visam instrumenta darbības laikam, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenais atskaites punkts ikgadējās budžeta procedūras laikā tādā nozīmē, kā to paredz []. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas XX/201Z iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a) Īstenošanas uzlabošanai un izdevumu kvalitātei vajadzētu būt pamatprincipiem, lai sasniegtu instrumenta mērķus, vienlaikus nodrošinot finanšu līdzekļu optimālu izlietojumu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

-1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1b) Ir svarīgi nodrošināt instrumenta pareizu finanšu pārvaldību un pēc iespējas efektīvāku un lietotājdraudzīgāku tā īstenošanu, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un instrumenta pieejamību visiem dalībniekiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) ES ir nepieciešams globāla mēroga finanšu instruments, lai varētu finansēt pasākumus, kas nav kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme tās attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām partnervalstīm, īpaši ar politikas dialogu un partnerību izveides starpniecību.

(8) ES ir nepieciešams globāla mēroga finanšu instruments, lai varētu finansēt pasākumus, kas nav kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme tās attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām partnervalstīm, īpaši ar politikas dialogu un stratēģisku partnerību izveides starpniecību.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) ES ir apņēmusies palīdzēt sasniegt globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

(13) ES ir apņēmusies palīdzēt sasniegt globālos bioloģiskās sugu daudzveidības mērķus 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu, lai sekmīgi īstenotu saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Turklāt daudzveidīgu sadarbības un partnerību iniciatīvu veicināšana vienotā instrumentā veicinātu apjomīgus ietaupījumus, sinerģijas ietekmi, lielāku efektivitāti, saskaņotāku lēmumu pieņemšanu un pārvaldību un augstu ES ārējo darbību atpazīstamību.

(15) Turklāt daudzveidīgu sadarbības un partnerību iniciatīvu veicināšana vienotā instrumentā sekmētu apjomīgus ietaupījumus, mazinātu iespējamību, ka notiek pārklāšanās ar citiem ārējiem un iekšējiem pasākumiem, radītu sinerģijas, lielāku efektivitāti, saskaņotāku lēmumu pieņemšanu un pārvaldību un augstu ES ārējo darbību atpazīstamību.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1 Eiropas Parlaments norādīja, ka „procentuāli lielākā daļa pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju dzīvo jaunajās tirgus ekonomikas valstīs,” un uzsvēra — „lai mudinātu šo valstu valdības sekmīgāk iesaistīties nabadzības mazināšanā savā teritorijā, attīstības sadarbībā ar šīm valstīm pakāpeniski būtu jāievieš alternatīvas shēmas, piemēram, līdzfinansēšana”.

 

__________________

 

1Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.

Pamatojums

Būtu jāpievieno atsauce uz 118. punktu 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) uzlabot izpratni par ES, tās vispārējo redzamību un lomu uz pasaules skatuves ar publiskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu ES vērtības un intereses. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, cita starpā, analizējot aptaujas vai novērtējumus.

(c) uzlabot izpratni par Savienību, tās vispārējo pamanāmību un lomu pasaulē ar izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses un atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, cita starpā, analizējot aptaujas vai novērtējumus.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Īstenojot šo regulu, Savienība cenšas nodrošināt, ka ar atbalstu trešām valstīm finansē arī vispārējus sabiedriskus labumus, paraugprakses apmaiņu politikas, pārvaldības, ekonomikas un sociālajā jomā, publisko diplomātiju un kontaktus starp iedzīvotājiem un nekaitē Savienības mērķiem īstenot uz izaugsmi orientētu ES darba programmu, lai modernizētu ekonomiku, veicinātu konkurētspēju, uzlabotu MVU apstākļus un novērstu jauniešu bezdarbu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Šīs regulas ietvaros finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir jābūt sadarbības politikām, kas noteiktas instrumentos, piemēram, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos starp ES un attiecīgajām trešām valstīm un reģioniem, kā arī tiem ir jābūt saistītiem ar Eiropas īpašās intereses jomām, politikas prioritātēm un stratēģijām.

5. Šīs regulas ietvaros finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir jābūt sadarbības politikām, kas noteiktas instrumentos, piemēram, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos starp ES un starptautiskām organizācijām, attiecīgajām trešām valstīm un reģioniem, kā arī tiem ir jābūt saistītiem ar Eiropas īpašās intereses jomām, politikas prioritātēm un stratēģijām.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

3. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. ES atbalstu šīs regulas ietvaros īsteno saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu.

6. Šajā regulā noteikto Savienības atbalstu sniedz saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu un Finanšu regulu.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka arī prioritārās jomas, kuras ir izvēlētas kā ES finansējuma saņēmējas, un izklāsta līdzekļu indikatīvu finanšu piešķiršanu gan kopumā, gan atbilstoši prioritārajai jomai un partnervalstij vai partnervalstu grupai attiecīgajā laika periodā, tostarp dalību globālās iniciatīvās; attiecīgā gadījumā šīs summas var izteikt kā diapazonu.

3. Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka arī prioritārās jomas, kuras ir izvēlētas kā Savienības finansējuma saņēmējas, un izklāsta līdzekļu indikatīvu finanšu piešķiršanu gan kopumā, gan atbilstoši prioritārajai jomai un partnervalstij vai partnervalstu grupai attiecīgajā laika periodā, tostarp dalību globālās iniciatīvās, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras; attiecīgā gadījumā šīs summas var izteikt kā diapazonu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Daudzgadu indikatīvajās programmās var izveidot rezervi nepiešķirtiem līdzekļiem. Lēmumu par šo līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu.

5. Daudzgadu indikatīvajās programmās var izveidot rezervi nepiešķirtiem līdzekļiem. Lēmumu par šo līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras.

Pamatojums

Lai arī šis pants attiecas tikai uz indikatīvu finansējumu, par ko tiks lemts budžeta procedūrā, atzinuma sagatavotājs tomēr uzskata, ka Parlamentam ir jābūt precīzākai nostājai attiecībā uz līdzekļiem, kuri paliek nepiešķirti.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

5. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Lai atbilstoši 1. un 2. pantā paredzētajiem mērķiem un darbības jomai noteiktu konkrētas sadarbības jomas attiecībā uz nepiešķirtiem līdzekļiem, Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 7. pantu.

Pamatojums

Lai arī šis pants attiecas tikai uz indikatīvu finansējumu, par ko tiks lemts budžeta procedūrā, atzinuma sagatavotājs tomēr uzskata, ka Parlamentam ir jābūt precīzākai nostājai attiecībā uz līdzekļiem, kuri paliek nepiešķirti.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanas procedūru nepiemēro nebūtiskām izmaiņām daudzgadu indikatīvajās programmās, tehniskām korekcijām, līdzekļu pārdalei paredzamā sadalījuma ietvaros katrai prioritārajai jomai vai sākotnējā vispārējā sadalījuma lieluma palielināšanai vai samazināšanai par mazāk nekā 20 %, ja šīs izmaiņas neietekmē prioritārās jomas un mērķus, kas noteikti daudzgadu indikatīvajās programmās. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par šīm izmaiņām viena mēneša laikā.

6. Šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanas procedūru nepiemēro nebūtiskām izmaiņām daudzgadu indikatīvajās programmās, tehniskām korekcijām, līdzekļu pārdalei paredzamā sadalījuma ietvaros katrai prioritārajai jomai vai sākotnējā vispārējā sadalījuma lieluma palielināšanai vai samazināšanai atbilstošās procentuālajās robežās, kas noteiktas Kopējās īstenošanas regulas 2. panta 2. punktā, ja šīs izmaiņas neietekmē prioritārās jomas un mērķus, kas noteikti daudzgadu indikatīvajās programmās. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par šīm izmaiņām viena mēneša laikā.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Savienības palīdzības saskaņotība un papildināmība

 

1. Šo regulu īsteno saskaņoti ar citām Savienības ārējās darbības jomām un instrumentiem, kā arī ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām.

 

2. Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas, lai uzlabotu atbalsta sniegšanas un politiskā dialoga efektivitāti un lietderību saskaņā ar atzītiem darbības koordinācijas stiprināšanas principiem ārējā atbalsta jomā un politikas un procedūru saskaņošanas principiem. Koordinēšanā ietilpst regulāras konsultācijas un atbilstošas informācijas apmaiņa atbalsta cikla dažādos posmos.

 

3. Savienība saziņā ar dalībvalstīm veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām un reģionālajām organizācijām un struktūrām — tostarp, bet ne tikai — ar Eiropas finanšu iestādēm, starptautiskajām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, privātajiem un politiskajiem fondiem un ārpus ES esošiem līdzekļu devējiem.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

7. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs regulas 4. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu īsteno regulas spēkā esības laikā.

1. Šīs regulas 4. un 5. pantā minētās pilnvaras deleģē uz regulas spēkā esamības laiku.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

2. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvā summa 2 % apmērā no finansējuma, kas pieejams iesaistītajiem instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumentam, Eiropas kaimiņattiecību instrumentam, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam, Partnerības instrumentam un Eiropas Attīstības fondam), tiks piešķirta mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Eiropas Savienības finansiālās intereses tiks aizsargātas visā izdevumu ciklā, īstenojot tādus samērīgus pasākumus kā pārkāpumu nepieļaušana, atklāšana un izmeklēšana, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai neatbilstoši izmantoto līdzekļu atgūšana un attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošana. Šie pasākumi tiks veikti saskaņā ar spēkā esošajiem nolīgumiem, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

(Piezīme atteicas uz teksta versiju vācu valodā.)

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Partnerības instrumenta izveide sadarbībai ar trešām valstīm

Atsauces

COM(2011)0843 – C7-0495/2011 – 2011/0411(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

17.1.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jan Kozłowski

29.2.2012

Izskatīšana komitejā

29.3.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

31.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Richard Ashworth, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, László Surján, Jacek Włosowicz

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Alexander Alvaro, Charles Goerens, Edit Herczog, Jürgen Klute, María Muñiz De Urquiza, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Peter Šťastný, Gianluca Susta

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (21.6.2012)

Ārlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm
(COM(2011)0843 – C7‑0495/2011 – 2011/0411(COD))

Atzinumu sagatavoja: Niki Tzavela

ĪSS PAMATOJUMS

Partnerības instrumenta (PI) mērķis ir īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, atbalstot ES divpusējās, reģionālās un starpreģionālās partnerības, uzlabot pieeju tirgum un attīstīt tirdzniecības, investīciju un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem un palielināt ES redzamību pasaulē. Tas aizstās Finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI), paplašinās tā darbības jomu un ģeogrāfisko pārklājumu, aptverot visas trešās valstis. Ņemot vērā šā instrumenta mērķus un darbības jomu, tiek uzskatīts, ka PI papildinās ES iekšējo politiku uz āru vērstās darbības. Pašam par sevi šim turpmākajam instrumentam būtu jāpapildina darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar citām ES programmām, piemēram, „Horizon 2020: pētniecības un inovācijas pamatprogrammu”, Konkurētspējas un MVU programmu, kuras ir ITRE komitejas kompetences jomā.

Lai arī PI ģeogrāfiskais pārklājums un vispārējie politiskie mērķi varētu nodrošināt šim instrumentam ļoti lielu elastību, īpaša uzmanība jāvelta tam, lai potenciālajiem pretendentiem nerastos neskaidrības. Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izmantot deleģētos aktus, lai precizētu PI pielikumā noteiktās sadarbības jomas. Lai gan viņa piekrīt, ka tas ir veids, kā ātri reaģēt uz turpmākajām ekonomiskajām grūtībām, viņa uzskata, ka šā pielikuma redakcija ir ļoti visaptveroša un veidota ļoti vispārīgi, tādējādi radot iespēju integrēt to regulas tekstā, nemazinot tās elastību.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, grozījumi projektā regulai, ar ko izveido partnerības instrumentu, tiek ieteikti, lai sniegtu papildu precizējumus attiecībā uz tā spēju papildināt citu attiecīgo ES programmu ietvaros veiktās darbības. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka būtu jānovērš darbības pārklāšanās, lai PI sniegtais finansiālais atbalsts dotu maksimālu rezultātu. Vēl viņa iesaka veikt grozījumus PI pielikumā, kurā ir norādītas sadarbības jomas, jo viņa uzskata, ka dažām darbības jomām, kas atrodas ITRE kompetencē, proti, pētniecībai un jauninājumiem, energoapgādes drošībai, rūpniecībai un uzņēmumiem vai informācijas un komunikāciju tehnoloģijai, ir jāpievērš lielāka uzmanība.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Turklāt kopš 2007. gada ES ir stiprinājusi un padziļinājusi sadarbību un partnerību ar jaunattīstības un pārejas valstīm Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā, kā arī ar Irāku, Irānu, Jemenu un Dienvidāfriku, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI).

(3) Turklāt kopš 2007. gada ES ir stiprinājusi un padziļinājusi sadarbību un partnerību ar jaunattīstības un pārejas valstīm Latīņamerikā, Āzijā, Vidusāzijā, Tuvajos Austrumos un ar Dienvidāfriku, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI).

Pamatojums

Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, no valstīm ir minēta tikai Dienvidāfrika. Saskaņā ar spēkā esošo regulu ir svarīgi neminēt konkrētas valstis, lai šo finanšu instrumentu varētu izmantot daudzas valstis, tomēr vienlaikus ir jānodrošina arī normatīvā saskaņotība.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Turklāt ES ir stiprinājusi divpusējās attiecības ar citām aizvien nozīmīgākām Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm, kas ietilpst valstu grupā ar vidēju ienākumu līmeni, paplašinot sadarbības partnerību un politikas dialogus, attiecinot tos uz jomām un tematiem, kas nav saistīti tikai ar sadarbību attīstības jomā. Ir attīstījušās attiecības arī ar Krieviju, tostarp ar ES un Krievijas modernizācijas partnerības starpniecību, uzsverot Krievijas kā ES stratēģiskā partnera nozīmi gan divpusējās attiecībās, gan globālos jautājumos.

(6) Turklāt ES ir stiprinājusi divpusējās attiecības ar citām aizvien nozīmīgākām Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm, kas ietilpst valstu grupā ar vidēju ienākumu līmeni, paplašinot sadarbības partnerību un politikas dialogus, attiecinot tos uz jomām un tematiem, kas nav saistīti tikai ar sadarbību attīstības jomā. Ir attīstījušās attiecības arī ar Krieviju, tostarp ar tādu iniciatīvu kā Savienības un Krievijas modernizācijas partnerības un ES un Krievijas dialoga enerģētikas jomā starpniecību, uzsverot Krievijas kā ES stratēģiskā partnera nozīmi gan divpusējās attiecībās, gan globālos jautājumos.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Savienība ir ieinteresēta padziļināt attiecības ar partneriem, kuriem ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, tirdzniecībā starp dienvidu valstīm un sadarbībā, daudzpusējos forumos, tostarp Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupā (G 20), globālajā pārvaldībā un globālu problēmjautājumu risināšanā. ES ir jāveido visaptverošas partnerības ar jauniem dalībniekiem uz starptautiskās skatuves, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, aizstāvētu ES pamatintereses un šajās valstīs palielinātu zināšanas par Eiropas Savienību.

(7) Eiropas Savienība ir ieinteresēta padziļināt attiecības ar partneriem, kuriem ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, tirdzniecībā starp dienvidu valstīm un sadarbībā, resursu un enerģijas tirgu pārvaldībā, daudzpusējos forumos, tostarp Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupā (G 20), globālajā pārvaldībā un globālu problēmjautājumu risināšanā. ES ir jāveido visaptverošas partnerības ar jauniem dalībniekiem uz starptautiskās skatuves, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, aizstāvētu ES pamatintereses un šajās valstīs palielinātu zināšanas par Eiropas Savienību.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) ES ir nepieciešams globāla mēroga finanšu instruments, lai varētu finansēt pasākumus, kas nav kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme tās attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām partnervalstīm, īpaši ar politikas dialogu un partnerību izveides starpniecību.

(8) ES ir nepieciešams globāla mēroga finanšu instruments, lai varētu finansēt pasākumus, kas nav kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme tās attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām partnervalstīm, it īpaši veidojot politikas dialogu un partnerības, kā arī izstrādājot būtiskus, savstarpēji izdevīgus projektus.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Saskaņā ar šo regulu veiktās darbības var papildināt citu ES programmu ietvaros īstenoto iekšējās politikas nostādņu uz āru vērstās darbības (piemēram, „Apvārsnis 2020: pētniecības un inovācijas pamatprogrammu” un Konkurētspējas un MVU programmu), vienlaikus nodrošinot, ka tiek novērsta jebkāda pārklāšanās.

Pamatojums

Ir svarīgi izveidot sinerģiju starp ES un trešām valstīm, jo īpaši ņemot vērā tādas ES programmas kā „Apvārsnis 2020: pētniecības un inovācijas pamatprogramma” un citas MVU paredzētās programmas.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Jo īpaši klimata pārmaiņu apkarošana ir atzīta par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem ES jāsaskaras, un jomu, kurā ir nepieciešama steidzama starptautiska mēroga rīcība. Saskaņā ar Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” pausto nodomu palielināt ES budžeta proporciju ar klimatu saistītiem jautājumiem par vismaz 20 % šai regulai ir jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(12) Klimata pārmaiņu apkarošana ir atzīta par vienu no lielākajiem pasaules mēroga izaicinājumiem un jomu, kurā ir nepieciešama steidzama starptautiska mēroga rīcība. Tāpēc Savienībai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai panāktu pasaules mēroga vienošanos par klimata pārmaiņu apturēšanu.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Šīs regulas ietvaros ES ir jāatbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, jo īpaši mērķi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku un resursu efektivitāti, tirdzniecību un ieguldījumiem, uzņēmējdarbību un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, un jāveicina sabiedriskā diplomātija, izglītības/akadēmiskā sadarbība un informācijas sniegšanas aktivitātes.

(14) Šīs regulas ietvaros ES ir jāatbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, jo īpaši mērķi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, energoapgādes drošību, pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku un resursu efektivitāti, zinātni, pētniecību un inovāciju, tirdzniecību un ieguldījumiem, uzņēmējdarbību un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm un tirgus pieejamības uzlabošanu Eiropas uzņēmumiem, un jāveicina sabiedriskā diplomātija, izglītības/akadēmiskā sadarbība un informācijas sniegšanas aktivitātes.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) ES ir jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un/vai neparedzētām vajadzībām, lai apņemtos padarīt tās intereses attiecībās ar trešām valstīm efektīvākas, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvās programmās.

(17) ES ir jāspēj individualizēti un savlaicīgi reaģēt uz jaunām vajadzībām un/vai neparedzētiem notikumiem, lai apņemtos padarīt tās intereses attiecībās ar trešām valstīm efektīvākas, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvās programmās.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot sadarbību uzņēmējdarbības un normatīvajā jomā. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot ES daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos šīs regulas ietvaros;

(b) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot ES daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos šīs regulas ietvaros. Īpaša uzmanība jāpievērš Savienības mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanai un internacionalizācijai, ņemot vērā to nozīmi Savienības ekonomikā;

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Īstenojot šo regulu, ES mērķim ir jābūt nodrošināt saskaņu un atbilstību ar citām ārējās darbības jomām, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentu jaunattīstības valstīm, un citām attiecīgajām ES politikām, formulējot politiku, stratēģisko plānošanu un īstenošanas pasākumus.

(4) Īstenojot šo regulu un formulējot politiku, stratēģisko plānošanu un īstenošanas pasākumus, ES mērķim ir jābūt nodrošināt saskaņu un atbilstību ar citām ārējās darbības jomām, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentu jaunattīstības valstīm, un citām attiecīgajām ES politikām un programmām.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

2. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm, kas nav ES valstis, tostarp uzņēmējdarbības nozarē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

Pielikums – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir risināt problēmas saistībā ar ES energoapgādes drošību, īstenot Enerģētikas ceļveža programmu 2050. gadam un veicināt pārredzamību un paredzamību pasaules enerģijas tirgos un tehnoloģijas nodošanu;

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

Pielikums – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb) veicināt partnerības, iniciatīvas un darbības, kas paredzētas Savienības rūpniecības konkurētspējas palielināšanai, un iniciatīvas, kas var uzlabot Savienības darbību pētniecības un inovāciju jomā, kā arī sekmēt Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanu;

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

Pielikums – ec punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec) tādu iniciatīvu un pasākumu veicināšana un atbalstīšana, kuru mērķis ir izveidot faktiski funkcionējošus tirgus un novērst birokrātiskos un tirdzniecības šķēršļus, lai uzlabotu Savienības konkurences priekšrocības;

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

Pielikums – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) ES vai abpusējas intereses iniciatīvu un rīcību veicināšana tādās jomās kā klimata pārmaiņas, vides jautājumi, tostarp bioloģiskā daudzveidība, resursu efektivitāte, izejvielas, enerģētika, transports, zinātne, pētniecība un inovācijas, nodarbinātība un sociālā politika, ilgtspējīga attīstība, tostarp pienācīgas darbavietas un kopīgas sociālās atbildības popularizēšana, tirdzniecība starp dienvidu valstīm un sadarbība, izglītība, kultūra, tūrisms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselība, tieslietas, muita, nodokļu sistēma, finanšu, statistikas un jebkuri citi jautājumi, kas saistīti ar ES konkrētajām interesēm vai ES un trešo valstu abpusējām interesēm;

(f) ES vai abpusējas intereses iniciatīvu, rīcību un projektu veicināšana tādās jomās kā klimata pārmaiņas, vides jautājumi, tostarp bioloģiskā daudzveidība, resursu efektivitāte, izejvielas, transports, nodarbinātība un sociālā politika, ilgtspējīga attīstība, tostarp pienācīgas darbavietas un kopīgas sociālās atbildības popularizēšana, tirdzniecība starp dienvidu valstīm un sadarbība, izglītība, kultūra, tūrisms, veselība, tieslietas, muita, nodokļu sistēma, finanšu, statistikas un jebkuri citi jautājumi, kas saistīti ar ES konkrētajām interesēm vai ES un trešo valstu abpusējām interesēm;

PROCEDŪRA

Virsraksts

Partnerības instrumenta izveide sadarbībai ar trešām valstīm

Atsauces

COM(2011)0843 – C7-0495/2011 – 2011/0411(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

17.1.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Niki Tzavela

7.3.2012

Izskatīšana komitejā

24.4.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.6.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Roger Helmer, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Fernando Correia de Campos, Jolanta Emilia Hibner, Seán Kelly, Werner Langen, Mario Pirillo, Peter Skinner, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jorgo Chatzimarkakis

PROCEDŪRA

Virsraksts

Partnerības instrumenta izveide sadarbībai ar trešām valstīm

Atsauces

COM(2011)0843 – C7-0495/2011 – 2011/0411(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.12.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

 

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2012

INTA

 

BUDG

17.1.2012

ITRE

17.1.2012

Komiteju iesaistīšanas procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

24.5.2012

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Antonio López-Istúriz White

14.12.2011

 

 

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Mario Mauro

 

 

 

Izskatīšana komitejā

9.7.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.12.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elmar Brok, Jerzy Buzek, Mark Demesmaeker, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Anna Ibrisagic, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Alexander Graf Lambsdorff, Vytautas Landsbergis, Ulrike Lunacek, Marusya Lyubcheva, Willy Meyer, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, György Schöpflin, Werner Schulz, Marek Siwiec, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Nikola Vuljanić, Sir Graham Watson, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marije Cornelissen, Kinga Gál, Barbara Lochbihler, Antonio López-Istúriz White, Doris Pack, Ivo Vajgl, Paweł Zalewski

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hiltrud Breyer

Iesniegšanas datums

6.12.2013
Juridisks paziņojums - Privātuma politika