Procedūra : 2013/0106(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0461/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0461/2013

Debates :

PV 15/04/2014 - 22
CRE 15/04/2014 - 22

Balsojumi :

PV 16/04/2014 - 7.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0418

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1144kWORD 745k
18.12.2013
PE 516.895v03-00 A7-0461/2013

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

(COM(2013)0197 – C7‑0098/2013 – 2013/0106(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Carlos Coelho

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
  Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

(COM(2013)0197 – C7‑0098/2013 – 2013/0106(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0197),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0098/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas(1), jo īpaši attiecībā uz cīņu pret cilvēku tirdzniecību un migrantu bīstamu transportēšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0461/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Savienības politikas mērķis Savienības ārējo robežu jomā ir nodrošināt ārējo robežu šķērsošanas efektīvu novērošanu, tostarp izmantojot robežu uzraudzību. Robežu uzraudzības mērķis ir nepieļaut neatļautu robežšķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un aizturēt vai veikt citus pasākumus pret tām personām, kuras robežu šķērsojušas nelikumīgi. Robežu uzraudzībai būtu efektīvi jānovērš personu izvairīšanās no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un jāattur no šādas rīcības. Šajā nolūkā robežu uzraudzība neaprobežojas tikai ar nelikumīgas robežu šķērsošanas mēģinājumu atklāšanu, bet vienlīdz attiecas arī uz pasākumiem, piemēram, to kuģu pārtveršanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie mēģina iekļūt Savienībā, nepakļaujoties robežpārbaudēm, kā arī pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu tādas situācijas kā meklēšana un glābšana, kas var rasties robežu uzraudzības operāciju jūrā laikā, un pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt šādu operāciju veiksmīgu noslēgumu.

(1) Savienības politikas mērķis Savienības ārējo robežu jomā ir nodrošināt ārējo robežu šķērsošanas efektīvu novērošanu, tostarp izmantojot robežu uzraudzību, un šajās darbībās kā prioritāte būtu jānosaka dzīvību izglābšana un pamattiesību ievērošana. Robežu uzraudzības mērķis ir nepieļaut neatļautu robežšķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un aizturēt vai veikt citus pasākumus pret tām personām, kuras robežu šķērsojušas nelikumīgi. Robežu uzraudzībai būtu efektīvi jānovērš personu izvairīšanās no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un jāattur no šādas rīcības. Šajā nolūkā robežu uzraudzība neaprobežojas tikai ar nelikumīgas robežu šķērsošanas mēģinājumu atklāšanu, bet vienlīdz attiecas arī uz pasākumiem, piemēram, to kuģu pārtveršanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie mēģina iekļūt Savienībā, nepakļaujoties robežpārbaudēm, kā arī pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu tādas situācijas kā meklēšana un glābšana, kas var rasties robežu uzraudzības operāciju jūrā laikā, un pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt šādu operāciju veiksmīgu noslēgumu.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80. pantā ir noteikts, ka uz Savienības politiku, kas izklāstīta 2. nodaļā par robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politiku, un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā, un ka nepieciešamības gadījumā Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai minētais princips stātos spēkā.

Pamatojums

Ir svarīgi atgādināt par LESD 80. pantu un solidaritātes principu dalībvalstu starpā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Savienībā nav pienākumu sadales mehānisma, un tāpēc dalībvalstis, kuras robežojas ar Vidusjūru, ir vēl vairāk pārslogotas.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām („Aģentūra”), kas izveidota ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/200413, ir atbildīga par operatīvās sadarbības koordināciju starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz robežu uzraudzību. Aģentūra ir arī atbildīga par palīdzību dalībvalstīm apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka dažas situācijas var būt saistītas ar humānām ārkārtas situācijām un glābšanu jūrā. Ir nepieciešami īpaši noteikumi attiecībā uz robežu uzraudzības darbībām, ko veic vienas dalībvalsts jūras un sauszemes vienības pie citu dalībvalstu jūras robežām vai atklātā jūrā saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Aģentūra, lai vēl vairāk stiprinātu šādu sadarbību.

(2) Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām („Aģentūra”), kas izveidota ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/200413, ir atbildīga par operatīvās sadarbības koordināciju starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz robežu uzraudzību. Aģentūra ir arī atbildīga par palīdzību dalībvalstīm apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka dažas situācijas ir saistītas ar humānām ārkārtas situācijām un glābšanu jūrā. Ir nepieciešami īpaši noteikumi attiecībā uz robežu uzraudzības darbībām, ko veic vienas dalībvalsts jūras un sauszemes vienības pie citu dalībvalstu jūras robežām vai atklātā jūrā saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Aģentūra, lai vēl vairāk stiprinātu šādu sadarbību.

__________________

__________________

13OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

13 OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

Pamatojums

Meklēšanas un glābšanas darbībām jābūt svarīgai robežu uzraudzības sastāvdaļai. Prasība vairāk pievērsties glābšanai jūrā izriet no kopīgās rezolūcijas 2013/2827(RSP).

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Sadarbība ar trešām valstīm, kas ir ES kaimiņvalstis, ir būtiska, lai novērstu neatļautu robežšķērsošanu, apkarotu pārrobežu noziedzību un efektīvāk veiktu meklēšanas un glābšanas darbības. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un pilnībā ievērojot migrantu pamattiesības, Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, īpaši attiecībā uz risku analīzi un apmācību, un tai būtu jāveicina operatīva dalībvalstu un trešo valstu sadarbība.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes [… gada …] Regulu (ES) Nr. [.../...], izveidei būtu jāstiprina informācijas apmaiņa un operatīvā sadarbība dalībvalstu starpā un ar Aģentūru. Tas nodrošina, ka būtiski tiek uzlabota stāvokļa apzināšanās un dalībvalstu reaģēšanas spējas, tostarp ar Aģentūras atbalstu, lai atklātu un novērstu nelikumīgo migrāciju, apkarotu pārrobežu noziedzību un palīdzētu aizsargāt migrantu dzīvības pie dalībvalstu ārējām robežām. Koordinējot robežu uzraudzības operācijas, Aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm informācija un analīze par šīm operācijām.

(3) Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1052/2013, izveidei būtu jāstiprina informācijas apmaiņa un operatīvā sadarbība dalībvalstu starpā un ar Aģentūru. Tas nodrošina, ka būtiski tiek uzlabota stāvokļa apzināšanās un dalībvalstu reaģēšanas spējas, tostarp ar Aģentūras atbalstu, lai atklātu un novērstu nelikumīgo migrāciju, apkarotu pārrobežu noziedzību, tostarp cilvēku tirdzniecību, un palīdzētu aizsargāt migrantu dzīvības pie dalībvalstu ārējām robežām. Koordinējot robežu uzraudzības operācijas, Aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm informācija un analīze par šīm operācijām. Dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāiekļauj EUROSUR visa attiecīgā informācija, kas iegūta šādu operāciju laikā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Robežu uzraudzības operāciju laikā dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāievēro savas saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvenciju par bēgļu statusu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem rīcības un sodīšanas veidiem, un citiem attiecīgajiem starptautisko tiesību dokumentiem.

(4) Robežu uzraudzības operāciju laikā dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāievēro savas saistības, tostarp neizraidīšanas princips, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvenciju par bēgļu statusu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem rīcības un sodīšanas veidiem, ANO Konvenciju par bērnu tiesībām un citiem attiecīgajiem starptautisko tiesību dokumentiem.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)14, un Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, visiem pasākumiem, kurus veic uzraudzības operācijas gaitā, vajadzētu būt samērīgiem ar izvirzītajiem mērķiem, tie nedrīkst būt diskriminējoši un to īstenošanā pilnībā jāievēro cilvēka cieņa, pamattiesības un bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības, tostarp neizraidīšanas princips. Dalībvalstīm un Aģentūrai ir saistoši patvēruma acquis un jo īpaši Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu15, noteikumi attiecībā uz patvēruma pieteikumiem, kas iesniegti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie robežām vai tranzīta zonās.

 

(5) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)14, un Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, visiem pasākumiem, kurus veic uzraudzības operācijas gaitā, vajadzētu būt samērīgiem ar izvirzītajiem mērķiem, tie nedrīkst būt diskriminējoši un to īstenošanā pilnībā jāievēro cilvēka cieņa, pamattiesības, bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības un neizraidīšanas princips. Dalībvalstīm un Aģentūrai ir saistoši patvēruma acquis un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES14a par noteikumiem attiecībā uz starptautiskās aizsardzības statusa pieteikumiem, kas iesniegti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie robežām, teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās.

_________________

_________________

14 OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

 

14 OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

 

14a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.)

15 OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

 

Pamatojums

Neizraidīšanas princips neattiecas tikai uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem, turklāt šie jautājumi ir jānošķir. Tāpat ir jāatjaunina norāde uz Procedūru direktīvu, jo to pieņēma, kad Komisija iesniedza savu priekšlikumu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Šo regulu īsteno, pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu, saskaņā ar kuru nevienu nedrīkst atraidīt, izraidīt, izdot vai kā citādi piespiest ieceļot valstī, kurā personai būtu reāls nāvessoda, spīdzināšanas vai cits necilvēcīgas vai pazemojošas sodīšanas vai izturēšanās vai nopietns cilvēktiesību pārkāpumu risks vai kurā tiktu apdraudēta šīs personas dzīvība vai brīvība, pamatojoties uz tās rasi, reliģisko piederību, valstspiederību, seksuālo orientāciju, piederību kādai konkrētai sociālajai grupai vai personas politisko uzskatu dēļ; vai kurā pastāv nopietns risks, ka personu var izraidīt, piespiedu kārtā izraidīt vai izdot citai valstij.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Tas, ka starp dalībvalsti un trešo valsti, iespējams, ir vienošanās, nevar atbrīvot dalībvalstis no to starptautiskām saistībām saskaņā starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, kas noslēgti saskaņā ar neizraidīšanas principu.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Tas, ka starp dalībvalsti un trešo valsti, iespējams, pastāv vienošanās, nevar atbrīvot dalībvalstis no šīm saistībām, ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka sistēmiski trūkumi patvēruma procedūrā un patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumos minētajā trešā valstī ir pamatots iemesls uzskatīt, ka patvēruma meklētājam būtu reāls risks saskarties ar necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, vai ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas ir pretrunā neizraidīšanas principam.

(6) Tas, ka starp dalībvalsti un trešo valsti, iespējams, pastāv vienošanās, nevar atbrīvot dalībvalstis no saistībām, kas izriet no starptautiskajām tiesībām un Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no neizraidīšanas principa ievērošanas, ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka trūkumi patvēruma procedūrā un patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumos minētajā trešā valstī nenodrošina individuālu, taisnīgu un efektīvu procedūru, vai ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas ir pretrunā neizraidīšanas principam. Dalībvalstu vai Aģentūras vienībām, kas piedalās operācijā, vajadzētu darboties atbilstoši Savienības un starptautisko tiesību noteikumiem arī tad, ja operācijas notiek trešo valstu teritoriālajos ūdeņos un tajos paredzēti citi standarti.

Pamatojums

Jāizvairās no tādu personu, kam nepieciešama palīdzība, deportēšanas uz valstīm, kurās nav atbilstošu procedūru, lai pieprasītu starptautisko aizsardzību.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Ņemot vērā LESD 80. pantu un piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 604/201314b, nedrīkst liegt dalībvalstīm brīvprātīgi izmantot migrantu un patvēruma meklētāju pārvietošanas sistēmu.

 

_________________

 

14b Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013 , ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Robežu uzraudzības jūras operācijas laikā var rasties situācija, ka ir jāsniedz palīdzība personām, kas atrodas briesmās. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir jāpieprasa kuģa, kas kuģo ar tās karogu, kapteinim sniegt palīdzību jebkurai personai, kas atrasta jūrā un kurai draud bojāeja, un iespējami ātri steigties glābt cilvēkus, kuri atrodas briesmās, ciktāl to iespējams izdarīt, neradot nopietnas briesmas kuģim, apkalpei vai pasažieriem. Minētā palīdzība būtu jāsniedz neatkarīgi no to personu valstspiederības vai statusa, kurām vajadzīga palīdzība, vai no apstākļiem, kuros tās ir nokļuvušas.

(7) Robežu uzraudzības jūras operācijas laikā var rasties situācija, ka ir jāsniedz palīdzība personām, kas atrodas briesmās. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir jāpieprasa kuģa, kas kuģo ar tās karogu, kapteinim aktīvi un nekavējoties sniegt palīdzību jebkurai personai, kas atrasta jūrā un kurai draud bojāeja, un iespējami ātri steigties glābt cilvēkus, kuri atrodas briesmās, ciktāl to iespējams izdarīt, neradot nopietnas briesmas apkalpei vai pasažieriem. Minētā palīdzība būtu jāsniedz neatkarīgi no to personu valstspiederības vai statusa, kurām vajadzīga palīdzība, vai no apstākļiem, kuros tās ir nokļuvušas. Tādējādi nebūtu jāveic nekādi pasākumi, tostarp kriminālprocesi un sankcijas, lai atturētu kuģu kapteiņus no palīdzības sniegšanas personām, kuras jūrā atrodas briesmās.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Skaidri noteikumi nodrošinātu to, ka gadījumā, ja ir konstatētas personas, kurām draud briesmas jūrā, varētu viegli un ātri noteikt, kurš ir atbildīgais glābšanas koordinācijas centrs. Neskaidrību gadījumā, piemēram, ja kuģis kuģo starp dažādiem meklēšanas un glābšanas apgabaliem, Starptautiskais koordinācijas centrs izraugās atbildīgo glābšanas koordinācijas centru.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Dalībvalstī izceļot krastā pārtvertās vai izglābtās personas, Aģentūra un tās dalībvalstis pilnībā ievēro solidaritātes principu un nodrošina taisnīgu atbildības sadali saskaņā ar LESD 80. pantu.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2007/2004 robežu uzraudzības operācijas, kuras koordinē Aģentūra, veic saskaņā ar darbības plānu. Tādējādi attiecībā uz jūras operācijām darbības plānā būtu jāietver konkrēta informācija par attiecīgās judikatūras un tiesību aktu par pārtveršanu, glābšanu jūrā un izcelšanu krastā piemērošanu tajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā kopīgā operācija vai izmēģinājuma projekts notiek, tostarp atsauces uz starptautiskajām un Savienības tiesībām. Savukārt šī regula reglamentē pārtveršanas, glābšanas jūrā un krastā izcelšanas jautājumus saistībā ar jūras robežu uzraudzības operācijām, ko koordinē Aģentūra.

(9) Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2007/2004 robežu uzraudzības operācijas, kuras koordinē Aģentūra, veic saskaņā ar darbības plānu. Tādējādi attiecībā uz jūras operācijām darbības plānā būtu jāietver konkrēta informācija par attiecīgās judikatūras un tiesību aktu par pārtveršanu, glābšanu jūrā un izcelšanu krastā piemērošanu tajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā kopīgā operācija, izmēģinājuma projekts vai ātrā reaģēšana notiek, tostarp atsauces uz starptautiskajām un Savienības tiesībām. Šajā regulā būtu jāiekļauj arī noteikumi un procedūras, ar ko nodrošina, ka šajās operācijās tiek identificētas personas, kurām ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, cilvēku tirdzniecības upuri, nepavadīti nepilngadīgie un citas neaizsargātas personas, un šīm personām tiek sniegta atbilstoša palīdzība, tostarp piekļuve starptautiskai aizsardzībai. Savukārt šī regula reglamentē pārtveršanas, glābšanas jūrā un krastā izcelšanas jautājumus saistībā ar jūras robežu uzraudzības operācijām, ko koordinē Aģentūra saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamattiesībām.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz dzīvību, cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, neizraidīšanas principa ievērošana, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, tiesības uz patvērumu un bērna tiesības.

(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz cilvēka cieņu, dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, cilvēku tirdzniecības aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, patvēruma tiesības un tiesības uz aizsardzību pārvietošanas un izraidīšanas gadījumā, neizraidīšanas principa ievērošana, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un bērna tiesības. Dalībvalstīm un Aģentūrai šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Šajā regulā ievērotas arī cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Šajā regulā netiek izslēgta iespēja, ka attiecīgajos darbības plānos var noteikt kopīgu operāciju īstenošanas jūrā sīkākus elementus, ņemot vērā konkrētas vajadzības un īpatnības saistībā ar dalībvalsts intervenci.

Pamatojums

Pieņemot šo regulu, tiek izveidots atsauces regulējums, kam būtu jāļauj dalībvalstīm atbilstošā elastīguma līmenī noteikt savos darbības plānos operāciju elementus.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. „iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas piedalās jūras operācijā, nodrošinot līdzekļus vai cilvēkresursus, bet kura nav uzņēmēja dalībvalsts;

 

4. „iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas piedalās jūras operācijā, nodrošinot tehnisko aprīkojumu vai robežsargus un citu personālu, bet kura nav uzņēmēja dalībvalsts;

Pamatojums

Izmantotā leksika būtu jāpielāgo Frontex regulā izmantotajai leksikai. Būtu jānodrošina, ka darbības plānā ietilpst starptautiskajās bēgļu un humanitārajās tiesībās minēto saistību īstenošana.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a „darbības plāns” ir darbības plāns, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2007/2004 3.a vai 8.e pantā;

Pamatojums

Tā kā regulas 10. pantā ir minēts jēdziens „darbības plāns”, ir jāprecizē, ko tas nozīmē.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

2. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. „droša vieta” ir vieta, kurā glābšanas operācija tiek uzskatīta par pabeigtu un, ja izdzīvojušo personu dzīvības drošība, tostarp šo personu pamattiesību aizsardzība, netiek apdraudēta, kurā var apmierināt šo personu cilvēka pamatvajadzības un no kuras var nodrošināt transportu uz izdzīvojušo personu nākamo ceļojuma punktu vai galamērķi;

11. „droša vieta” ir vieta, kurā glābšanas operācija tiek uzskatīta par pabeigtu un, ja izdzīvojušo personu dzīvības drošība, kā arī šo personu pamattiesību aizsardzība, netiek apdraudēta, kurā var apmierināt šo personu cilvēka pamatvajadzības un no kuras var nodrošināt transportu uz izdzīvojušo personu nākamo ceļojuma punktu vai galamērķi, ņemot vērā neizraidīšanas principu;

Pamatojums

Jēdziens „droša vieta” ir skaidri jādefinē, jo tas ir viens no galvenajiem aspektiem meklēšanas un glābšanas saistībās, ko paredz starptautiskās tiesības.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumus, kas veikti jūras operācijas nolūkiem, veic tādā veidā, kas neapdraud pārtverto vai izglābto personu drošību un vienību, kas piedalās operācijā, drošību.

Pasākumus, kas veikti jūras operācijas nolūkiem, veic tādā veidā, lai katrā gadījumā nodrošinātu pārtverto vai izglābto personu drošību un vienību, kas piedalās operācijā, drošību.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Nevienu personu neizceļ krastā tādā valstī vai to citādi nenodod šādas valsts iestādēm, kurā pastāv nopietns risks, ka šī persona varētu tikt pakļauta nāvessodam, spīdzināšanai vai citādai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai kurā pastāv nopietns risks, ka personu var izraidīt vai piespiedu kārtā izraidīt no tās, vai izdot citai valstij pretrunā neizraidīšanas principam.

1. Nevienu personu neizceļ krastā, nenogādā tādā valstī, citādi nenodod tādas valsts iestādēm vai piespiež ieceļot tādā valstī, kurā pastāv nopietns risks, ka šī persona varētu tikt pakļauta nāvessodam, spīdzināšanai vai citādai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai nopietnam cilvēktiesību pārkāpumu riskam, vai kurā šīs personas dzīvība vai brīvība tiktu apdraudēta rases, reliģiskās pārliecības, valstspiederības, seksuālās orientācijas, piederības noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ, vai kurā pastāv nopietns risks, ka personu var izraidīt vai piespiedu kārtā izraidīt no tās, vai izdot citai valstij pretrunā neizraidīšanas principam.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par izcelšanu krastā trešā valstī vienība, kas piedalās operācijā, ņem vērā vispārējo situāciju minētajā trešā valstī, un pārtvertās vai izglābtās personas neizceļ krastā šajā trešā valstī, ja uzņēmējai dalībvalstij vai iesaistītajām dalībvalstīm ir zināms vai būtu jāzina, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas aprakstīta šā panta 1. punktā.

2. Pirms jūras operācijām un to laikā, uzņēmēja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis izvērtē vispārējo situāciju kaimiņos esošajās trešās valstīs, kā arī nolīgumus un projektus migrācijas un patvēruma jautājumos, kas noslēgti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un izmantojot Savienības līdzekļus. Pārtvertās vai izglābtās personas neizceļ krastā, nenogādā, citādi nenodod valsts iestādēm vai piespiež ieceļot trešā valstī, ja uzņēmējai dalībvalstij, iesaistītajām dalībvalstīm vai Aģentūrai ir zināms vai būtu jāzina, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas aprakstīta šā panta 1. punktā. Šīs dalībvalstis sniedz minēto informāciju vienībām, kas piedalās operācijā. Šā mērķa īstenošanai tās izmanto informāciju, kas iegūta no dažādiem avotiem, tostarp jo īpaši no citām dalībvalstīm, Eiropas Ārējās darbības dienesta, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, Aģentūras, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos un citām attiecīgajām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja personas tiek izceltas krastā trešā valstī, vienības, kas piedalās operācijā, identificē pārtvertās vai izglābtās personas un, cik iespējams, novērtē viņu personīgos apstākļus pirms izcelšanas krastā. Tās atbilstīgi informē pārtvertās vai izglābtās personas par krastā izcelšanas vietu, un viņiem dod iespēju izteikt jebkādus iemeslus, kāpēc viņi uzskata, ka viņu izcelšana krastā ierosinātajā vietā pārkāptu neizraidīšanas principu.

3. Ja tiek apsvērta iespēja izcelt personas krastā trešā valstī, vai arī 6. panta 1.a punkta b) apakšpunktā un 7. panta 1.a punkta b) apakšpunktā noteiktajos gadījumos vienības, kas piedalās operācijā, pirms lēmuma pieņemšanas identificē pārtvertās vai izglābtās personas un novērtē viņu personīgos apstākļus, tostarp viņu veselības stāvokli un citus apstākļus, kuru dēļ viņi var būt neaizsargāti vai viņiem var būt noteikta starptautiskā aizsardzība. Tās informē pārtvertās vai izglābtās personas par krastā izcelšanas vietu, darot to viņiem saprotamā valodā vai valodā, kuru ir pamatoti uzskatīt par viņiem saprotamu, un viņiem dod iespēju izteikt jebkādus iemeslus, kāpēc viņi uzskata, ka viņu izcelšana krastā ierosinātajā vietā pārkāptu neizraidīšanas principu. Sīkāku informāciju norāda darbības plānā.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Visas vienības, kas piedalās operācijā, jūras operācijas gaitā ņem vērā īpašās vajadzības, kas ir bērniem, personām, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, personām, kurām vajadzīga steidzama medicīniska palīdzība, personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un citām īpaši neaizsargātām personām.

4. Visas vienības, kas piedalās operācijā, jūras operācijas gaitā ņem vērā īpašās vajadzības, kas ir bērniem, personām, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, personām, kurām vajadzīga steidzama medicīniska palīdzība, personām ar invaliditāti, personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un citām īpaši neaizsargātām personām. Šajā nolūkā vienības, kas piedalās operācijā, drīkst pieaicināt ārstus, tulkus un cita veida attiecīgus ekspertus.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Ja ir pamats uzskatīt, ka jūrā pārtverto vai izglābto personu izcelšana krastā paredzētajā vietā būtu neizraidīšanas principa pārkāpums, vienības, kas piedalās operācijā, nedrīkst atklāt personīgu informāciju par minētajām personām izcelsmes valsts iestādēm vai citas trešās valsts iestādēm.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir saskaņot regulu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Starptautiskā kuģniecības palātas un UNHCR kopīgām pamatnostādnēm par glābšanu jūrā.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Vienības, kas piedalās operācijā, pret visām personām, kas atrodas uz klāja, izturas humāni.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir saskaņot regulu ar Protokola pret migrantu nelikumīgu ievešanu 9. pantu.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Robežsargi, kas piedalās jūras operācijā, tiek apmācīti attiecībā uz atbilstīgajiem pamattiesību, bēgļu tiesību un meklēšanas un glābšanas starptautiskā tiesiskā režīma noteikumiem.

5. Visi robežsargi un citi darbinieki no dalībvalstīm pirms dalības jūras operācijā ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, bērnu tiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, kā arī par pamatnostādnēm aizsardzību meklējošu personu identificēšanai un novirzīšanai uz attiecīgām struktūrām un glābšanas starptautiskā tiesiskā režīma noteikumiem. Katrā vienībā, kura piedalās operācijā, ir vismaz viena persona ar medicīnisko izglītību.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atklājot kuģi, vienības, kas piedalās operācijā, tuvojas kuģim, par kuru ir aizdomas, ka tas šķērso vai gatavojas šķērsot robežu nelikumīgi, lai noteiktu tā identitāti un valstspiederību, un, pirms veikt turpmākus pasākumus, to uzrauga no piesardzīga attāluma. Vienības, kas piedalās operācijā, nekavējoties paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram.

1. Atklājot kuģi, par kuru ir aizdomas, ka tas šķērso vai gatavojas šķērsot robežu nelikumīgi, vienības, kas piedalās operācijā, tuvojas šim kuģim, lai noteiktu tā identitāti un valstspiederību, un, pirms veikt turpmākus pasākumus, to uzrauga no piesardzīga attāluma, veicot nepieciešamos piesardzības pasākumus. Vienības, kas piedalās operācijā, nekavējoties paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram, ietverot ziņas par personu, kas atrodas uz kuģa, stāvokli, jo īpaši to, vai viņu dzīvībai vai veselībai draud briesmas. Tas nosūta informāciju uzņēmējas dalībvalsts koordinācijas centram.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja kuģis gatavojas iebraukt vai ir iebraucis tādas dalībvalsts teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, kura nepiedalās jūras operācijā, vienības, kas piedalās operācijā, paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram, kurš nodod šo informāciju attiecīgās dalībvalsts valsts koordinācijas centram.

2. Ja kuģis gatavojas iebraukt vai ir iebraucis tādas dalībvalsts teritoriālajā jūrā vai oficiāli pasludinātā pieguļošajā zonā, kura nepiedalās jūras operācijā, vienības, kas piedalās operācijā, paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram, kurš nodod šo informāciju attiecīgās dalībvalsts valsts koordinācijas centram.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vienības, kas piedalās operācijā, paziņo informāciju par jebkuru kuģi, par ko ir aizdomas, ka tas veic tādas nelikumīgas darbības jūrā, kas neietilpst jūras operācijas darbības jomā, Starptautiskajam koordinācijas centram, kurš šo informāciju nodod attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu valsts koordinācijas centram.

3. Vienības, kas piedalās operācijā, paziņo informāciju par jebkuru kuģi, par ko ir aizdomas, ka tas veic tādas nelikumīgas darbības jūrā, kas neietilpst šīs jūras operācijas darbības jomā, Starptautiskajam koordinācijas centram, kurš šo informāciju nodod attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu valsts koordinācijas centram. Ja nepieciešams un šajā regulā minētos nolūkos attiecīgo dalībvalstu iestādes un Aģentūra lieto EUROSUR sistēmu.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uzņēmējas dalībvalsts vai iesaistītās dalībvalsts teritoriālajā jūrā vienības, kas piedalās operācijā, veic vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

1. Uzņēmējas dalībvalsts vai iesaistītās dalībvalsts teritoriālajā jūrā vienības, kas piedalās operācijā, veic vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ko apstiprina tā dalībvalsts, kuras eritoriālā jūra tā ir, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

(a) lūdz informāciju un lūdz uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, reģistrācijas dokumentus un ar ceļošanu saistītu dokumentāciju, un identifikācijas un valstspiederības dokumentus, un citus attiecīgus datus par personām, kas atrodas uz kuģa;

(a) lūdz informāciju un lūdz uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, reģistrācijas dokumentus un ar ceļošanu saistītu dokumentāciju, un identifikācijas un valstspiederības dokumentus, un citus attiecīgus datus par personām, kas atrodas uz kuģa, tostarp par to veselības stāvokli, lai noskaidrotu, vai uz kuģa atrodas personas, kurām ir īpašas medicīniskas vajadzības;

(b) aptur kuģi, uzkāpšanu uz tā un pārmeklē kuģi, tā kravu un uz tā esošas personas, un iztaujā šīs personas;

(b) aptur kuģi, uzkāpšanu uz tā un pārmeklē kuģi, tā kravu un uz tā esošas personas, un iztaujā šīs personas;

(c) informē personas, kuras atrodas uz kuģa, ka tām var neļaut šķērsot robežu un ka kuģa apkalpei var uzlikt sodu par ceļojuma sekmēšanu;

(c) informē personas, kuras atrodas uz kuģa, kāpēc tām var neļaut šķērsot robežu un ka kuģa apkalpei var uzlikt sodu par ceļojuma sekmēšanu.

 

1.a Ja pastāv aizdomas, ka kuģis pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem, uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, kuras teritoriālā jūra tā ir, var veikt vienu vai vairākus no šiem pasākumiem:

(d) aiztur kuģi un personas, kas atrodas uz kuģa;

(a) aiztur kuģi un personas, kas atrodas uz kuģa;

(e) pavēl kuģim mainīt kursu, novirzot to ārpus teritoriālās jūras vai uz mērķi, kas neatrodas teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, tostarp eskortējot kuģi vai paliekot tā tuvumā, līdz kuģis uzņem minēto kursu;

(b) pavēl kuģim mainīt kursu, novirzot to ārpus teritoriālās jūras vai uz mērķi, kas neatrodas teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, tostarp eskortējot kuģi vai paliekot tā tuvumā, līdz tas uzņem minēto kursu;

(f) nogādā kuģi vai uz tā esošās personas uzņēmējā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, kas piedalās operācijā, vai piekrastes dalībvalstī.

(c) nogādā kuģi vai uz tā esošās personas uzņēmējā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, kas piedalās operācijā, vai piekrastes dalībvalstī atbilstoši darbības plānam.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Šā panta 1.a punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus var veikt tikai tad, ja vienība, kas piedalās operācijā, veica šādus pasākumus:

 

(i) pārliecinājās, ka kuģis netiek piespiests ierasties trešā valstī, pārkāpjot 4. panta 1. punktā minēto, un

 

(ii) vajadzības gadījumā veica 4. panta 3. un 4. punktā noteiktos pasākumus.

 

Piemēro Direktīvas 2013/32/ES 6. pantu.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis bez valstspiederības vai kuģis, ko var pielīdzināt kuģim bez valstspiederības, pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem, uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā kuģis bez valstspiederības tiek pārtverts, atļauj un dod norādījumus vienībai, kas piedalās operācijā, kuģi apturēt un veikt jebkuru no šā panta 1. punktā paredzētajiem pasākumiem.

3. Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis bez valstspiederības pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem, uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā kuģis bez valstspiederības tiek pārtverts, atļauj un dod norādījumus vienībai, kas piedalās operācijā, kuģi apturēt un veikt jebkuru no šā panta 1. punktā paredzētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dalībvalstīm un Aģentūrai ir saistošs patvēruma tiesību kopums un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai attiecībā uz starptautiskās aizsardzības statusa pieprasījumiem, kas iesniegti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie robežām, teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atklātā jūrā vienības, kas piedalās operācijā, ievērojot karoga valsts atļauju saskaņā ar Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu, veic vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

1. Atklātā jūrā vienības, kas piedalās operācijā, ievērojot karoga valsts atļauju saskaņā ar Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu, veic vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

(a) lūdz informāciju un lūdz uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, reģistrācijas dokumentus un ar ceļošanu saistītu dokumentāciju, un identifikācijas un valstspiederības dokumentus, un citus attiecīgus datus par personām, kas atrodas uz kuģa;

(a) lūdz informāciju un lūdz uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, reģistrācijas dokumentus un ar ceļošanu saistītu dokumentāciju, un identifikācijas un valstspiederības dokumentus, un citus attiecīgus datus par personām, kas atrodas uz kuģa, tostarp par to veselības stāvokli, lai noskaidrotu, vai uz kuģa atrodas personas, kurām ir īpašas medicīniskas vajadzības;

(b) aptur kuģi, uzkāpšanu uz tā un pārmeklē kuģi, tā kravu un uz tā esošas personas, un iztaujā šīs personas;

(b) aptur kuģi, uzkāpšanu uz tā un pārmeklē kuģi, tā kravu un uz tā esošas personas, un iztaujā šīs personas;

(c) informē personas, kuras atrodas uz kuģa, ka tām var neļaut šķērsot robežu un ka kuģa apkalpei var uzlikt sodu par ceļojuma sekmēšanu;

(c) informē personas, kuras atrodas uz kuģa, kāpēc tām var neļaut šķērsot robežu un ka kuģa apkalpei var uzlikt sodu par ceļojuma sekmēšanu;

 

1.a Vienības, kas piedalās operācijā, ievērojot karoga valsts atļauju saskaņā ar Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu, var veikt vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

(d) aiztur kuģi un personas, kas atrodas uz kuģa;

(a) aiztur kuģi un personas, kas atrodas uz kuģa;

(e) pavēl kuģim mainīt kursu, novirzot to ārpus teritoriālās jūras vai uz mērķi, kas neatrodas teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, tostarp eskortējot kuģi vai paliekot tā tuvumā, līdz kuģis uzņem minēto kursu;

 

(f) nogādā kuģi vai personas, kas uz tā atrodas, uz trešo valsti vai citādā veidā nodod kuģi vai uz tā esošās personas trešo valstu iestādēm;

(b) nogādā kuģi vai personas, kas uz tā atrodas, uz trešo valsti vai citādā veidā nodod kuģi vai uz tā esošās personas trešo valstu iestādēm;

(g) nogādā kuģi vai uz tā esošās personas uzņēmējā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, kas piedalās operācijā.

(c) nogādā kuģi vai uz tā esošās personas uzņēmējā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, kas piedalās operācijā.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Šā panta 1.a punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus var veikt tikai tad, ja vienība, kas piedalās operācijā, veica šādus pasākumus:

 

(i) pārliecinājās, ka kuģis netiek piespiests ierasties treša valstī, pārkāpjot 4. panta 1. punktā minēto, un

 

(ii) vajadzības gadījumā veica 4. panta 3. un 4. punktā noteiktās darbības.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis ir iesaistīts cilvēku tirdzniecībā un nelikumīgajā imigrācijā, upuriem ir jāsniedz palīdzība.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja, neraugoties uz to, ka kuģis kuģo ar ārvalsts karogu vai atsakās rādīt karogu, ir pamats aizdomām, ka patiesībā kuģim ir tāda pati valstspiederība kā vienībai, kas piedalās operācijā, šī vienība pārbauda, vai kuģim ir tiesības kuģot ar attiecīgo karogu. Šajā nolūkā tā var tuvoties aizdomās turētajam kuģim. Ja pēc dokumentu pārbaudes aizdomas saglabājas, veic turpmāku pārbaudi uz kuģa, ko dara pēc iespējas uzmanīgi. Izmantojot atbilstīgos kanālus, sazinās ar iesaistīto dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo.

4. Ja, neraugoties uz to, ka kuģis kuģo ar ārvalsts karogu vai atsakās rādīt karogu, ir pamats aizdomām, ka patiesībā kuģim ir tāda pati valstspiederība kā vienībai, kas piedalās operācijā, šī vienība pārbauda, vai kuģim ir tiesības kuģot ar attiecīgo karogu. Šajā nolūkā tā var tuvoties aizdomās turētajam kuģim. Ja pēc dokumentu pārbaudes aizdomas saglabājas, jāveic turpmāka pārbaude uz kuģa, un tā ir jāveic pēc iespējas uzmanīgi. Izmantojot atbilstīgos kanālus, sazinās ar iesaistīto dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo.

Pamatojums

Lingvistisks grozījums.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

7. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis bez valstspiederības vai kuģis, kuru var pielīdzināt kuģim bez valstspiederības, ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem, vienība, kas piedalās operācijā, drīkst uzkāpt uz kuģa un apturēt to nolūkā pārbaudīt tā bezvalstniecību. Ja aizdomas izrādās pamatotas, var veikt turpmākus atbilstīgus pasākumus, kā paredzēts 1. punktā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām.

8. Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis bez valstspiederības ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem, vienība, kas piedalās operācijā, drīkst uzkāpt uz kuģa un pārmeklēt to nolūkā pārbaudīt tā bezvalstniecību. Ja aizdomas izrādās pamatotas, var veikt turpmākus atbilstīgus pasākumus, kā paredzēts 1. punktā, saskaņā ar valsts, kā arī Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām.

Pamatojums

Regulas 2. pantā ir sniegta jēdziena „kuģis bez valstspiederības” definīcija; šis jēdziens izmantojams visā tekstā. Teksta redakcija ir jāpielīdzina Palermo protokolam (8. panta 7. punkts), kur noteikts, ka uz kuģa „drīkst uzkāpt un to pārmeklēt”.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

7. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Valsts amatpersonu, kura pārstāv uzņēmēju dalībvalsti vai iesaistīto dalībvalsti Starptautiskajā koordinācijas centrā, ieceļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem kā pilnvaroto personu, kas izsniedz atļauju pārbaudīt kuģa tiesības kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu vai veikt jebkuru no šā panta 1. punktā paredzētajiem pasākumiem.

10. Valsts amatpersona, kura pārstāv uzņēmēju dalībvalsti vai iesaistīto dalībvalsti Starptautiskajā koordinācijas centrā, ir atbildīga par saziņas veicināšanu ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, lai izsniegtu atļauju pārbaudīt kuģa tiesības kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu vai veikt jebkuru no šā panta 1. punktā paredzētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Zonā, kas pieguļ tās dalībvalsts teritoriālajai jūrai, kura ir uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, 6. panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

1. Oficiāli pasludinātajā zonā, kas pieguļ tās dalībvalsts teritoriālajai jūrai, kura ir uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, 6. panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar 6. panta 1.b punktu un 4. pantu.

Pamatojums

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 33. pantu ir nepieciešams, lai pieguļošā zona būtu oficiāli pasludināta, tādējādi pilnvarojot piekrastes valsti veikt tranzīta kuģu uzraudzību ar mērķi novērst vai sodīt tās muitas, finansiālo, imigrācijas vai sanitāro tiesību aktu un noteikumu pārkāpējus.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Pirms jūras operācijas dalībvalstis nodrošina, ka to vienības, kas piedalās operācijā, ievēro prasības sniegt palīdzību visiem kuģiem vai personām, kas jūrā nonākušas briesmās, saskaņā ar piemērojamiem starptautisko konvenciju noteikumiem, kas reglamentē meklēšanu un glābšanu, kā arī pamattiesības. Tās šādi rīkojas neatkarīgi no minēto personu valstspiederības vai statusa, vai apstākļiem, kādos minētās personas atrastas.

1. Jūras operācijas laikā vienības, kas piedalās operācijā, sniedz palīdzību visiem kuģiem vai personām, kas jūrā nonākušas briesmās. Tās šādi rīkojas neatkarīgi no minēto personu valstspiederības vai statusa, vai apstākļiem, kādos minētās personas atrastas.

1. Jūras operācijas laikā vienības, kas piedalās operācijā, sniedz palīdzību visiem kuģiem vai personām, kas jūrā nonākušas briesmās. Tās šādi rīkojas neatkarīgi no minēto personu valstspiederības vai statusa, vai apstākļiem, kādos minētās personas atrastas.

2. Ja jūras operācijas gaitā ir jāsaskaras ar nenoteiktības, trauksmes vai briesmu stāvokli attiecībā uz kuģi vai uz personu, kura atrodas uz kuģa, vienība, kas piedalās operācijā, pēc iespējas drīzāk nosūta visu pieejamo informāciju tam glābšanas koordinācijas centram, kurš atbild par meklēšanas un glābšanas reģionu, kurā stāvoklis ir izveidojies.

2. Ja jūras operācijas gaitā ir jāsaskaras ar nenoteiktības, trauksmes vai briesmu stāvokli attiecībā uz kuģi vai uz jebkuru personu, kura atrodas uz kuģa, vienība, kas piedalās operācijā, pēc iespējas drīzāk nosūta visu pieejamo informāciju tam glābšanas koordinācijas centram, kurš atbild par meklēšanas un glābšanas reģionu, kurā stāvoklis ir izveidojies.

 

3. Lai palīdzētu noteikt piemērotas darbību procedūras, vienībām, kas piedalās operācijā, ir jānošķir šādas ārkārtas situācijas:

3. Kuģis vai personas, kuras atrodas uz kuģa, uzskatāmi par nenoteiktības stāvoklī nonākušiem jo īpaši tad, ja:

(a) nenoteiktības stāvoklis:

(a) pastāv šaubas par kuģa vai uz tā esošo personu drošību; vai

(i) ja persona ir pasludināta par pazudušu bez vēsts vai kuģis nav ieradies; vai

(b) trūkst informācijas par kuģa virzību vai atrašanās vietu.

(ii) ja persona vai kuģis nesniedz plānoto atrašanās vietas vai drošības ziņojumu;

4. Kuģis vai personas, kuras atrodas uz kuģa, uzskatāmi par trauksmes stāvoklī nonākušiem jo īpaši tad, ja:

(b) trauksmes stāvoklis:

(a) ir aizdomas par kuģa vai uz tā esošo personu drošību, jo ir informācija, ka radušās nopietnas grūtības, bet ne tik lielā mērā, ka būtu iespējams briesmu stāvoklis; vai

(i) ja pēc nenoteiktības situācijas nav izdevies sazināties ar personu vai kuģi un citiem attiecīgiem avotiem adresēti informācijas pieprasījumi nav devuši rezultātus; vai

(b) ilgstoši trūkst informācijas par kuģa virzību vai atrašanās vietu.

(ii) ja ir saņemta informācija, kas liecina — lai arī kuģa darbības efektivitāte ir pasliktinājusies, briesmu stāvoklis tomēr vēl nav sagaidāms;

5. Kuģis vai personas, kuras atrodas uz kuģa, uzskatāmi par briesmu stāvoklī nonākušiem jo īpaši tad, ja:

(c) briesmu stāvoklis:

(a) ir saņemta apstiprinoša informācija, ka kuģis vai persona, kas atrodas uz kuģa, ir nonākusi briesmās un tai ir nepieciešama tūlītēja palīdzība; vai

(i) ja ir saņemta apstiprinoša informācija, ka persona vai kuģis ir nonācis briesmās un tam ir nepieciešama tūlītēja palīdzība; vai

(b) centieni nodibināt sakarus ar kuģi ir nesekmīgi un nesekmīgas pārbaudes norāda uz to, ka kuģis ir briesmās; vai

(ii) ja pēc nenoteiktības situācijas turpmāki centieni nodibināt sakarus ar personu vai kuģi un plašāki nesekmīgi informācijas pieprasījumi norāda uz to, ka pastāv briesmu stāvoklis; vai

(c) ir saņemta informācija, kas norāda, ka kuģa darbības efektivitāte ir pasliktinājusies tiktāl, ka ir iespējams briesmu stāvoklis.

(iii) ja ir saņemta informācija, kas norāda, ka kuģa darbības efektivitāte ir pasliktinājusies tiktāl, ka ir iespējams briesmu stāvoklis.

6. Izvērtējot situāciju 3. līdz 5. punkta nolūkā, vienības, kas piedalās operācijā, ņem vērā visus attiecīgos elementus, tostarp:

4. Izvērtējot situāciju 3. punkta nolūkā, vienības, kas piedalās operācijā, ņem vērā visus attiecīgos elementus un nodod savu stāvokļa novērtējumu atbildīgajam glābšanas koordinācijas centram, tostarp jo īpaši:

(a) vai ir lūgums pēc palīdzības;

(a) vai ir lūgums pēc palīdzības;

(b) kuģa derīgums kuģošanai un iespējamība, ka kuģis nesasniegs savu galamērķi;

(b) kuģa derīgums kuģošanai un iespējamība, ka kuģis nesasniegs savu galamērķi;

(c) pasažieru skaits attiecībā pret kuģa tipu un stāvokli;

(c) pasažieru skaits attiecībā pret kuģa tipu un stāvokli (vai kuģis nav pārslogots);

(d) vai uz kuģa ir vajadzīgie krājumi, piemēram, degviela, ūdens, pārtika, lai sasniegtu krastu;

(d) vai uz kuģa ir vajadzīgie krājumi (degviela, ūdens, pārtika u. c.), lai sasniegtu krastu;

(e) vai uz kuģa ir kvalificēta kuģa komanda un vadība;

(e) vai uz kuģa ir kvalificēta kuģa komanda un vadība;

(f) vai uz kuģa ir pieejamas drošības, navigācijas un sakaru iekārtas un kāda ir to kapacitāte;

(f) vai uz kuģa ir pieejamas drošības, navigācijas un sakaru iekārtas;

(g) vai uz kuģa ir tādi pasažieri, kuriem vajadzīga steidzama medicīniska palīdzība;

(g) vai uz kuģa ir tādi pasažieri, kuriem vajadzīga steidzama medicīniska palīdzība;

(h) vai uz kuģa ir miruši pasažieri;

(h) vai uz kuģa ir miruši pasažieri;

(i) vai uz kuģa ir grūtnieces vai bērni;

(i) vai uz kuģa ir grūtnieces vai bērni;

(j) laika un jūras apstākļi, tostarp laika un jūras prognozes.

(j) laika un jūras apstākļi.

7. Vienības, kas piedalās operācijā, nekavējoties paziņo savu novērtējumu par situāciju atbildīgajam glābšanas koordinācijas centram. Gaidot norādījumus no glābšanas koordinācijas centra, vienības, kas piedalās operācijā, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo personu drošību.

5. Gaidot norādījumus no glābšanas koordinācijas centra, vienības, kas piedalās operācijā, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo personu drošību.

8. Briesmu stāvokļa pastāvēšana nav atkarīga vienīgi no faktiska lūguma pēc palīdzības, un to nenosaka šāds lūgums. Ja, neskatoties uz to, ka kuģis tiek uzskatīts par nonākušu briesmu stāvoklī, personas, kas atrodas uz kuģa, atsakās pieņemt palīdzību, vienība, kas piedalās operācijā, informē glābšanas koordinācijas centru un turpina pildīt pienākumu aprūpēt, novērtējot kuģi no piesardzīga attāluma un veicot visus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgo personu drošībai, vienlaikus izvairoties no jebkādu tādu darbību veikšanas, kuras varētu pasliktināt stāvokli vai palielināt ievainojumu vai dzīvības zaudēšanas iespējamību.

6. Briesmu stāvokļa pastāvēšana nav atkarīga vienīgi no faktiska lūguma pēc palīdzības, un to nenosaka šāds lūgums. Ja, neskatoties uz to, ka kuģis tiek uzskatīts par nonākušu briesmu stāvoklī, personas, kas atrodas uz kuģa, atsakās pieņemt palīdzību, vienība, kas piedalās operācijā, informē glābšanas koordinācijas centru un turpina pildīt pienākumu aprūpēt, veicot visus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgo personu drošībai, vienlaikus izvairoties no jebkādu tādu darbību veikšanas, kuras varētu pasliktināt stāvokli vai palielināt ievainojumu vai dzīvības zaudēšanas iespējamību.

9. Ja trešās valsts glābšanas koordinācijas centrs, kurš ir atbildīgs par meklēšanas un glābšanas reģionu, neatbild uz paziņojumu, ko nosūtījusi vienība, kas piedalās operācijā, tā sazinās ar uzņēmējas dalībvalsts glābšanas koordinācijas centru, ja vien cits glābšanas koordinācijas centrs nav labāk piemērots, lai uzņemtos meklēšanas un glābšanas situācijas koordinēšanu.

7. Ja trešās valsts glābšanas koordinācijas centrs, kurš ir atbildīgs par meklēšanas un glābšanas reģionu, neatbild uz paziņojumu, ko nosūtījusi vienība, kas piedalās operācijā, tā sazinās ar uzņēmējas dalībvalsts glābšanas koordinācijas centru.

10. Vienības, kas piedalās operācijā, pēc iespējas ātrāk informē Starptautisko koordinācijas centru par visu saziņu ar glābšanas koordinācijas centru un par vienību veiktajiem pasākumiem.

8. Starptautisko koordinācijas centru pēc iespējas ātrāk informē par visu saziņu ar glābšanas koordinācijas centru un par vienības, kas piedalās operācijā, veiktajiem pasākumiem.

11. Ja kuģi nevar vai vairs nevar uzskatīt par briesmu stāvoklī esošu vai ja meklēšanas un glābšanas operācija ir pabeigta, vienība, kas piedalās operācijā, apspriežoties ar Starptautisko koordinācijas centru, atsāk jūras operāciju.

9. Ja kuģi nevar vai vairs nevar uzskatīt par briesmu stāvoklī esošu vai ja meklēšanas un glābšanas operācija ir pabeigta, vienība, kas piedalās operācijā, apspriežoties ar Starptautisko koordinācijas centru, atsāk jūras operāciju.

Pamatojums

Kompromisa grozījumu 3. punkts ir identisks ar 1998. gadā grozītās Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras pielikuma 4.4 punktu. Regulas 4., 5., 6., 7., 8., un 9. daļa ir identiska Padomes Lēmuma 2010/252/ES II daļas 1.3., 1.2., 1.4., 1.2., 1.5. un 1.6. punktam, ko vienbalsīgi pieņēma Padome.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kārtību jūras operācijā pārtverto vai izglābto personu izcelšanai krastā paredz darbības plānā. Šī kārtība izcelšanai krastā neuzliek pienākumus dalībvalstīm, kuras nepiedalās jūras operācijā, ja vien tās nav skaidri devušas atļauju veikt pasākumus to teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā saskaņā ar 6. panta 4. punktu vai 8. panta 2. punktu.

1. Kārtību jūras operācijā pārtverto vai izglābto personu izcelšanai krastā paredz darbības plānā saskaņā ar 4. pantu. Šī kārtība izcelšanai krastā neuzliek pienākumus dalībvalstīm, kuras nepiedalās jūras operācijā, ja vien tās nav skaidri devušas atļauju veikt pasākumus to teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā saskaņā ar 6. panta 4. punktu vai 8. panta 2. punktu. Kārtībā izcelšanai krastā var noteikt, ka par izcelšanu krastā ir atbildīga ne tikai tā valsts, kuras teritorijā izceļ krastā personas, kas izglābtas jūrā.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārtveršanas gadījumā teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, kā paredzēts 6. panta 2. punktā vai 8. panta 1. punktā, izcelšana krastā notiek uzņēmējā dalībvalstī vai iesaistītajā dalībvalstī, kuras teritoriālajos ūdeņos vai pieguļošajā zonā pārtveršana notiek.

Pārtveršanas gadījumā teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, kā paredzēts 6. panta 2. punktā vai 8. panta 1. punktā, izcelšana krastā notiek uzņēmējā dalībvalstī vai iesaistītajā dalībvalstī, kuras teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā pārtveršana notiek.

Pamatojums

Visā tekstā ir izmantots jēdziens „teritoriālā jūra”, tāpēc tas izmantojams arī šajā punktā.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārtveršanas gadījumā teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, kā paredzēts 6. panta 4. punktā vai 8. panta 2. punktā, izcelšana krastā notiek tajā dalībvalstī, kuras teritoriālajos ūdeņos vai pieguļošajā zonā pārtveršana notiek.

Pārtveršanas gadījumā teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, kā paredzēts 6. panta 4. punktā vai 8. panta 2. punktā, izcelšana krastā notiek tajā dalībvalstī, kuras teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā pārtveršana notiek.

Pamatojums

Visā tekstā ir izmantots jēdziens „teritoriālā jūra”, tāpēc tas izmantojams arī šajā punktā.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Pirms izcelšanas krastā jūras operācijā pārtvertās vai izglābtās personas nepārprotami informē par to, kur tās tiks izceltas krastā, un šo informāciju sniedz tām saprotamā valodā vai valodā, kuru ir pamatoti uzskatīt par tām saprotamu. Īpašu uzmanību pievērš nepavadītiem nepilngadīgajiem.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Meklēšanas un glābšanas situācijās, kā paredzēts 9. pantā, vienības, kas piedalās operācijā, sadarbojas ar atbildīgo glābšanas koordinācijas centru, lai nodrošinātu piemērotu ostu vai drošu vietu izglābtajām personām un lai nodrošinātu viņu ātru un efektīvu izcelšanu krastā.

Piemērojot regulas 4. pantu, meklēšanas un glābšanas situācijās, kā paredzēts 9. pantā, vienības, kas piedalās operācijā, sadarbojas ar atbildīgo glābšanas koordinācijas centru, lai nodrošinātu piemērotu ostu vai drošu vietu izglābtajām personām un lai nodrošinātu viņu ātru un efektīvu izcelšanu krastā.

Pamatojums

Jāuzsver, ka lēmumu par vietu izcelšanai krastā pēc meklēšanas un glābšanas situācijas pieņem, ievērojot arī neizraidīšanas principu.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Vienības, kas piedalās operācijā, informē Starptautisko koordinācijas centru par jebkuru personu 4. panta 1. punkta izpratnē klātbūtni, un Starptautiskais koordinācijas centrs nodod šo informāciju kompetentajām valsts iestādēm. Pamatojoties uz šo informāciju, darbības plānā būtu jānosaka, kādus turpmākus pasākumus var veikt.

5. Vienības, kas piedalās operācijā, informē Starptautisko koordinācijas centru par jebkuru personu 4. panta izpratnē klātbūtni, un Starptautiskais koordinācijas centrs nodod šo informāciju kompetentajām valsts iestādēm. Pamatojoties uz šo informāciju, darbības plānā nosaka, kādus turpmākus pasākumus var veikt.

Pamatojums

Atsaucei jābūt ne tikai uz 4. panta 1. punktu, bet uz visu 4. pantu, tādējādi ietverot arī šā panta 4. punktu (par personām ar īpašām vajadzībām).

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1. Ikviena dalībvalsts pieprasa, lai tā kuģa kapteinis, kurš kuģo ar attiecīgās valsts karogu, rīkotos pēc iespējas ātri, lai glābtu personas, kurām jūrā draud briesmas, un sniegtu tām visu iespējamo palīdzību neatkarīgi no to valstspiederības vai apstākļiem, kādos šīs personas tiek atrastas, ja vien kuģa kapteinis to var veikt, neradot nopietnu apdraudējumu kuģim, komandai vai pasažieriem. Dalībvalstis neveic nekādus pasākumus, tostarp kriminālprocesus vai sankcijas, pret kuģa kapteini, kurš ir izglābis personas, kurām jūrā draudēja briesmas, un kurš nogādājis tās ostā, kas atrodas to jurisdikcijā esošā teritorijā.

 

2. Aģentūras pamattiesību stratēģiju un pamattiesību ierēdņa un konsultatīvā foruma darbības, kas noteiktas Regulas Nr. 2007/2004 26.a pantā, piemēro jūras operācijām atbilstīgi šai regulai.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

10.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.b pants

 

Specializētās struktūrvienības

 

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2004/2007 16. pantu Aģentūra novērtē vajadzību izveidot specializētas struktūrvienības jūras robežu uzraudzībai kā operatīvus birojus reģionos, kuros ir ievērojamas migrantu plūsmas, tostarp nelikumīgas, un jo īpaši Vidusjūras reģionā, lai uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm, nodrošinātu solidaritāti un atbildības sadalījumu starp šīm dalībvalstīm, tādējādi stiprinot Aģentūras operatīvās spējas.

Pamatojums

Operatīvā biroja izveidošana Vidusjūras reģionā ir saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcijā par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem, un saskaņā ar norādījumiem Eiropas Padomes 2013. gada 24. un 25. oktobra secinājumos par Frontex darbību pastiprināšanu Vidusjūrā.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

10.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.c pants

 

Solidaritātes mehānismi

 

1. Dalībvalstij, pie kuras ārējās robežas izveidojas steidzami risināma ārkārtas situācija, ir jābūt iespējai pieprasīt:

 

– Eiropas robežapsardzes vienību izvietošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.a pantu, tādējādi sniedzot dalībvalstij ātru operatīvo palīdzību;

 

– Aģentūrai tehnisku un operatīvu palīdzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8. pantu, lai šī dalībvalsts saņemtu palīdzību attiecībā uz koordināciju dalībvalstu starpā un/vai ekspertu izvietošanu nolūkā atbalstīt kompetentās valstu iestādes;

 

– ārkārtas palīdzību saskaņā ar Regulas XXXX [ISF robežas] 14. pantu, tādējādi palīdzot apmierināt steidzamas un īpašas vajadzības ārkārtas situācijā.

 

2. Dalībvalstij, kura pakļauta īpašam migrācijas spiedienam, kā rezultātā rodas steidzami izskatāmi pieprasījumi par tās uzņemšanas spējām un patvēruma sistēmām, ir jābūt iespējai pieprasīt:

 

– Eiropas Patvēruma atbalsta birojam patvēruma atbalsta grupu izvietošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 13. pantam, tādējādi dodot dalībvalstij iespēju izmantot šo grupu kompetenci, īpaši saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, kā arī saņemt informāciju par izcelsmes valstīm un zināšanām par patvēruma lietu izskatīšanu un pārvaldību;

 

– ārkārtas palīdzību saskaņā ar Regulas XXX [Patvēruma un migrācijas fonds] 22. pantu, tādējādi palīdzot apmierināt steidzamas un īpašas vajadzības ārkārtas situācijā;

 

– Eiropas Komisijai pārbaudīt dalībvalstu gatavību uzņemt patvēruma meklētājus.

 

3. Lai pareizi piemērotu šo pantu, Eiropas Komisija pastāvīgi uzrauga struktūras, kas ir atbildīgas par patvēruma meklētāju uzņemšanu dalībvalstīs, un šajā pantā paredzētajos gadījumos, iepriekš pārbaudot šo struktūru faktisko pieejamību, izveido priekšlikumu patvēruma meklētāju taisnīgam sadalījumam dalībvalstīs, kā noteikts LESD 80. pantā.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

10.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.d pants

 

Ziņojums

 

1. Aģentūra līdz ...* un tad ik pēc diviem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

 

2. Ziņojumā ietver aprakstu par procedūrām, ko Aģentūra ieviesusi, īstenojot šo regulu, attiecībā uz operācijām jūrā, kā arī šīs regulas praktiskās piemērošanas novērtējumu, tostarp visus starpgadījumus. Tajā sniedz sīku informāciju par pamattiesību ievērošanu vai par ietekmi uz pamattiesībām un ietver pārskatu par pārtverto personu pamatojumiem atbilstoši 4. panta 3. punktam, kā arī pēc tam veiktajām darbībām.

 

__________________

 

* OV: lūdzu ievietot datumu: divus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Pamatojums

Svarīgajā referenta papildinājumā (Aģentūras ziņojumi Parlamentam, Padomei un Komisijai) būtu jāņem vērā arī kritiskais punkts, tātad pārtverto personu iebildumi.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0444.


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija:

Pēdējā desmitgadē Vidusjūras reģionu ir ietekmējuši vairāki starptautiski un reģionāli ģeopolitiski un ekonomikas notikumi, kas radījuši politisku nestabilitāti un veicinājuši pastiprinātas migrācijas plūsmas un patvēruma meklētāju spiedienu no Vidusjūras dienvidu krastiem uz ziemeļu krastiem, jo īpaši uz ES dienvidu dalībvalstīm, kas atrodas ES ģeogrāfiskajā perifērijā — Grieķiju, Itāliju, Spāniju, Maltu un Kipru.

ES dienvidu dalībvalstis negaidīti saskārās ar ievērojamu skaitu personu, kuras ieradās no Vidusjūras reģiona, mēģinot bēgt no konfliktiem un vajāšanām vai vienkārši vēloties uzlabot savas ekonomiskās iespējas, izmantojot jūras ceļus, lai slepeni šķērsotu starptautiskās robežas. To personu skaits, kuras, izmantojot kuģošanai nepiemērotas laivas, šķērso Eiropas dienvidu jūras robežas, 2010. gadā sasniedza aptuveni 10 000, savukārt jau 2011. gadā pieauga līdz vairāk nekā 70 000, tomēr 2012. gadā atkal samazinājās līdz aptuveni 20 000, un robežu šķērsošanu šādā veidā lielākoties organizēja kontrabandisti.

Lai gan šī parādība nav izplatīta visā Eiropas Savienībā, tā tomēr ietekmē Eiropas Savienību kopumā. Šī situācija noveda pie tūlītējiem aicinājumiem, lai ES izrāda lielāku solidaritāti un rod ilgtspējīgus risinājumus to valstu atbalstam, kuras visvairāk ietekmē nelikumīga ieceļošana pa jūru. Atbildības dalīšana un solidaritāte ir kļuvušas par faktoriem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības ES tiek pilnā mērā ievērotas.

Komisijas priekšlikums šķiet līdzsvarots, un tam ir tāds pats mērķis kā atceltajam lēmumam — iekļaut vienā juridiskā instrumentā pašreizējos ES un starptautisko tiesību noteikumus, lai novērstu ES dalībvalstu pieņemto starptautisko tiesību atšķirīgas interpretācijas un atšķirīgu praksi un nodrošinātu Frontex koordinēto jūras operāciju efektivitāti.

Tomēr Komisija tiecas sasniegt vairāk, ja atceltā lēmuma II daļa — nesaistošas pamatnostādnes meklēšanas un glābšanas situācijām, kā arī izglābto vai pārtverto personu izcelšana krastā — kļūs par juridiski saistošu instrumentu un būs tieši piemērojama dalībvalstīs, izvirzot noteikumus par to, kā risināt šādas situācijas visās Frontex koordinētajās jūras operācijās. Šādā veidā tā cenšas atbildēt uz Frontex operācijām veltīto kritiku, kad tika uzdoti atsevišķi jautājumi par meklēšanas un glābšanas situācijām.

Secinājumi

Juridiski saistošs instruments:

Tiesas lēmums lietā C-355/10 cita starpā apstiprina, ka ES ir kompetenta pieņemt tiesību aktus Padomes Lēmumā 2010/252/ES minētajā jomā. Tāpat ir skaidrs, ka priekšlikuma apjoms nepārsniedz pašreizējo Lēmumu 2010/252/ES un ka papildu saistošie elementi atbilst Tiesas praksei.

Pamattiesību aizsardzības juridiskie un tiesiskie aspekti:

Priekšlikumā ir ņemti vērā pamattiesību aizsardzības juridiskie un tiesiskie aspekti, piemēram, Regulas (EK) Nr. 2007/2004 grozījumi un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā „Hirsi Jamaa un citi pret Itāliju”, kā arī neizraidīšanas princips jūras operācijās.

Nepieciešamība aizsargāt mūsu robežas un ieviest efektīvu robežuzraudzības sistēmu neiedragā to migrantu pamattiesības, kuri ierodas pie Eiropas krastiem. Tiesības uz dzīvību un neizraidīšanas principa ievērošana ir galvenās pamattiesības, un Eiropas Savienībai, kā arī tās dalībvalstīm ir jānodrošina šo principu pilnīga īstenošana un ievērošana.

Ir svarīgi nodrošināt turpmāku juridisku skaidrību attiecībā uz pamattiesību ievērošanu saistībā ar jūras uzraudzību un to personu izcelšanu krastā, kuras ir pārtvertas vai izglābtas jūrā, tostarp uz pilnīgu neizraidīšanas principa ievērošanu. Tāpēc tika ierosināti vairāki grozījumi, kuru mērķis ir nostiprināt neizraidīšanas principa ievērošanu un cilvēktiesību aizsardzību, un tie akcentē to, ka visām dalībvalstīm, kuras piedalās šādās operācijās, ir jāievēro starptautiskie un ES tiesību akti, tostarp atbilstīgā tiesu prakse, attiecībā uz to saistībām.

Solidaritātes principa nostiprināšana:

Pilnībā respektējot dalībvalstu neatkarību attiecībā uz to teritoriālajām jūrām, šā priekšlikuma primārais mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību dalībvalstu starpā Frontex koordinēto operāciju jomā, par ko vienmēr tiek lūgta atļauja dalībvalstīm, kuru teritoriālajās jūrās notiek konkrētās darbības.

Lai gan primārā atbildība par atbilstošu patvēruma sistēmu un robežu pārvaldības sistēmu ieviešanu ir valstu ziņā, LESD, kā arī Stokholmas programmā ir noteikts, ka jābūt labākai solidaritātei un taisnīgai atbildības sadalei ES iestāžu un dalībvalstu starpā attiecībā uz kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidi un ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas pakāpenisku ieviešanu. Pašlaik ES tiesiskais regulējums jau nodrošina virkni solidaritātes un atbildības dalīšanas rīku un instrumentu, ko var izmantot, lai novērstu aizsardzības trūkumus un nepilnības dalībvalstu patvēruma sistēmās un robežu pārvaldības sistēmās, kā arī uzlabotu vispārējo kopējās Eiropas patvēruma sistēmas kvalitāti.

Attiecīgās dalībvalsts ziņā ir aktivizēt šos tai pieejamos rīkus, tostarp cilvēku, tehniskos un finanšu resursus. Vēl joprojām ir jāpilnveido ES iekšējā sistēma, kas paredzēta to personu pārvietošanai, kuras pēc izcelšanas krastā ir ieguvušas juridisku statusu. 2010. gada projekts EUREMA — ES Pārvietošanas projekts Maltai —, kas aptvēra ES 10 dalībvalstis, ir veiksmīgs labākas solidaritātes piemērs.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS  (11.10.2013)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

(COM(2013)0197 – C7‑0098/2013 – 2013/0106(COD))

Atzinumu sagatavoja: Norica Nicolai

ĪSS PAMATOJUMS

Drošības un aizsardzības apakškomiteja uzskata, ka regulas priekšlikumā ir nepieciešami tikai atsevišķi uzlabojumi, kuru mērķis ir uzsvērt tās konkrētās jomas aģentūras darbā, kuras attiecas uz problēmām drošības jomā vai kuras netieši var būt saistītas ar dinamiku ES attiecībās ar trešām valstīm. Tiek veicināta iekšējā ES saziņa, jo īpaši ar EĀDD, attiecībā uz informāciju drošības jautājumos, ko var iegūt no aģentūras. Uzmanība tiek pievērsta arī sensitīvajām jūras teritorijām, kurās ir aktuāli konflikti un drošības jautājumi, jo tie var kļūt par ievērojamu problēmu avotu attiecībā uz ārējo jūras robežu uzraudzību. Atzinumā tiek paredzēts arī veicināt to trešo valstu valstspiederīgo tiesības un aizsardzību, kuri aģentūras operāciju laikā varētu nokļūt grūtībās, kā arī nodrošināt to ES pilsoņu aizsardzību, kuru pienākums ir sniegt palīdzību. Visbeidzot, lai izvairītos no turpmākiem kavēkļiem, ir ierosināts šajā regulā ietvert arī paredzēto Šengenas zonas paplašināšanu.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1.a) Īpaša uzmanība ir jāpievērš tām jūras teritorijām, kuras veido dabiskās ES jūras robežas, taču, ņemot vērā to ģeogrāfisko izvietojumu, rada īpašas drošības problēmas, un līdz ar to ir nepieciešami vispusīgi stratēģiski pasākumi. Tas attiecas uz Melnās jūras un Baltijas jūras reģioniem, kuros nopietnas bažas attiecībā uz drošību var radīt ne tikai noziedzīgas darbības, piemēram, nelikumīga robežu šķērsošana un kontrabanda, bet arī ieilgušu konfliktu zonu tuvums.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1.b) Šī regula neskar starptautiskajos tiesību aktos noteikto pienākumu visiem civilajiem, militārajiem un komerciālajiem kuģošanas līdzekļiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, aizsargāt personas, kurām jūrā draud briesmas.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām („Aģentūra”), kas izveidota ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ir atbildīga par operatīvās sadarbības koordināciju starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz robežu uzraudzību. Aģentūra ir arī atbildīga par palīdzību dalībvalstīm apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka dažas situācijas var būt saistītas ar humānām ārkārtas situācijām un glābšanu jūrā. Ir nepieciešami īpaši noteikumi attiecībā uz robežu uzraudzības darbībām, ko veic vienas dalībvalsts jūras un sauszemes vienības pie citu dalībvalstu jūras robežām vai atklātā jūrā saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Aģentūra, lai vēl vairāk stiprinātu šādu sadarbību.

(2) Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām („Aģentūra”), kas izveidota ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ir atbildīga par operatīvās sadarbības koordināciju starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz robežu uzraudzību. Aģentūra ir arī atbildīga par palīdzību dalībvalstīm apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka dažas situācijas var būt saistītas ar humānām ārkārtas situācijām un glābšanu jūrā. Ir nepieciešami īpaši noteikumi attiecībā uz robežu uzraudzības darbībām, ko veic vienas dalībvalsts jūras un sauszemes vienības pie citu dalībvalstu jūras robežām vai atklātā jūrā saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Aģentūra, lai vēl vairāk stiprinātu šādu sadarbību. Šajā saistībā Aģentūra cenšas izmantot inovatīvas pastāvošo tehnoloģiju lietojumprogrammas, lai uzlabotu un vienkāršotu informācijas vākšanu un apmaiņu ar to, jo īpaši attiecībā uz tām jūras teritorijām, kurās nākas saskarties ar vislielāko spiedienu saistībā ar nelikumīgiem jūras šķērsošanas gadījumiem un kurās ģeogrāfisku un klimatisku iemeslu dēļ ir vislielākās grūtības atbilstīgi pārraudzīt šāda veida kustību.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Robežu uzraudzības jūras operācijas laikā var rasties situācija, ka ir jāsniedz palīdzība personām, kas atrodas briesmās. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir jāpieprasa kuģa, kas kuģo ar tās karogu, kapteinim sniegt palīdzību jebkurai personai, kas atrasta jūrā un kurai draud bojāeja, un iespējami ātri steigties glābt cilvēkus, kuri atrodas briesmās, ciktāl to iespējams izdarīt, neradot nopietnas briesmas kuģim, apkalpei vai pasažieriem. Minētā palīdzība būtu jāsniedz neatkarīgi no to personu valstspiederības vai statusa, kurām vajadzīga palīdzība, vai no apstākļiem, kuros tās ir nokļuvušas.

(7) Robežu uzraudzības jūras operācijas laikā var rasties situācija, ka ir jāsniedz palīdzība personām, kas atrodas briesmās. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir jāpieprasa kuģa, kas kuģo ar tās karogu, kapteinim sniegt palīdzību jebkurai personai, kas atrasta jūrā un kurai draud bojāeja, un iespējami ātri steigties glābt cilvēkus, kuri atrodas briesmās, ciktāl to iespējams izdarīt, neradot nopietnas briesmas kuģim, apkalpei vai pasažieriem. Minētā palīdzība būtu jāsniedz neatkarīgi no to personu valstspiederības vai statusa, kurām vajadzīga palīdzība, vai no apstākļiem, kuros tās ir nokļuvušas; tādējādi nevajadzētu veikt nekādus pasākumus, tostarp kriminālprocesus un sankcijas, kas attur kuģu kapteiņus no palīdzības sniegšanas personām, kurām jūrā draud briesmas.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2007/2004 robežu uzraudzības operācijas, kuras koordinē Aģentūra, veic saskaņā ar darbības plānu. Tādējādi attiecībā uz jūras operācijām darbības plānā būtu jāietver konkrēta informācija par attiecīgās judikatūras un tiesību aktu par pārtveršanu, glābšanu jūrā un izcelšanu krastā piemērošanu tajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā kopīgā operācija vai izmēģinājuma projekts notiek, tostarp atsauces uz starptautiskajām un Savienības tiesībām. Savukārt šī regula reglamentē pārtveršanas, glābšanas jūrā un krastā izcelšanas jautājumus saistībā ar jūras robežu uzraudzības operācijām, ko koordinē Aģentūra.

(9) Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2007/2004 robežu uzraudzības operācijas, kuras koordinē Aģentūra, veic saskaņā ar darbības plānu. Tādējādi attiecībā uz jūras operācijām darbības plānā būtu jāietver konkrēta informācija par attiecīgās judikatūras un tiesību aktu par pārtveršanu, glābšanu jūrā un izcelšanu krastā piemērošanu tajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā kopīgā operācija vai izmēģinājuma projekts notiek, tostarp atsauces uz starptautiskajām un Savienības tiesībām, kā arī noteikumiem un procedūrām, ar ko nodrošina, ka šajās operācijās tiek noteiktas personas, tostarp iespējami cilvēku tirdzniecības upuri, nepavadīti nepilngadīgie un citas neaizsargātas personas, kurām ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, un šīm personām tiek sniegta atbilstoša palīdzība. Šī regula reglamentē pārtveršanas, glābšanas jūrā un krastā izcelšanas jautājumus saistībā ar jūras robežu uzraudzības operācijām, ko koordinē Aģentūra.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz dzīvību, cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, neizraidīšanas principa ievērošana, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, tiesības uz patvērumu un bērna tiesības.

(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz dzīvību, cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, neizraidīšanas principa ievērošana, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un personas datu aizsardzību, tiesības uz patvērumu un bērna tiesības.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18.a) Attiecībā uz valstīm, kuras kandidē uz uzņemšanu Šengenas zonā, proti, Bulgāriju, Kipru un Rumāniju, un kuras jau ir dalībvalstis un sadarbojas ar Aģentūru, vai arī jau ir ieviesušas visus standartus, kas nepieciešami to iekļaušanai šīs zonas programmās un darbībās, Aģentūras plānošanas un budžeta darbībās būtu jāparedz pasākumi, lai tās patiešām pievienotos Šengenas zonai, ņemot vērā augsto acquis īstenošanas standartu līmeni un šo valstu pierobežu jūras teritorijas, kurās pastāv īpaši daudz problēmu attiecībā uz Eiropas Savienības drošību.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

2. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. „droša vieta” ir vieta, kurā glābšanas operācija tiek uzskatīta par pabeigtu un, ja izdzīvojušo personu dzīvības drošība, tostarp šo personu pamattiesību aizsardzība, netiek apdraudēta, kurā var apmierināt šo personu cilvēka pamatvajadzības un no kuras var nodrošināt transportu uz izdzīvojušo personu nākamo ceļojuma punktu vai galamērķi;

11. „droša vieta” ir vieta, kurā glābšanas operācija tiek uzskatīta par pabeigtu un, ja tiek nodrošināta izdzīvojušo personu dzīvības drošība, tostarp šo personu pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzība, kurā var apmierināt šo personu cilvēka pamatvajadzības un no kuras var nodrošināt transportu uz izdzīvojušo personu nākamo ceļojuma punktu vai galamērķi;

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

2. pants – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a „darbības plāns” ir plāns Regulas (EK)Nr. 2007/2004 3.a un 8.e punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par izcelšanu krastā trešā valstī vienība, kas piedalās operācijā, ņem vērā vispārējo situāciju minētajā trešā valstī, un pārtvertās vai izglābtās personas neizceļ krastā šajā trešā valstī, ja uzņēmējai dalībvalstij vai iesaistītajām dalībvalstīm ir zināms vai būtu jāzina, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas aprakstīta šā panta 1. punktā.

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par izcelšanu krastā trešā valstī Aģentūra, uzņēmēja dalībvalsts un pārējās dalībvalstis, kas piedalās operācijā, ņem vērā vispārējo situāciju minētajā trešā valstī un pārtvertās vai izglābtās personas neizceļ krastā šajā trešā valstī, ja tām ir zināms, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas aprakstīta šā panta 1. punktā. Šajā sakarībā trešo valstu sarakstu pieņem atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Pārtvertās vai izglābtās personas, kurām pēc vienību, kuras piedalās operācijā, uzskatiem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība vai kuras šādu aizsardzību nepieprasa, var nosūtīt atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti vai uz jebkuru citu valsti, kuras rezidenti vai pilsoņi šīs personas ir.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja personas tiek izceltas krastā trešā valstī, vienības, kas piedalās operācijā, identificē pārtvertās vai izglābtās personas un, cik iespējams, novērtē viņu personīgos apstākļus pirms izcelšanas krastā. Tās atbilstīgi informē pārtvertās vai izglābtās personas par krastā izcelšanas vietu, un viņiem dod iespēju izteikt jebkādus iemeslus, kāpēc viņi uzskata, ka viņu izcelšana krastā ierosinātajā vietā pārkāptu neizraidīšanas principu.

3. Ja personas tiek izceltas krastā trešā valstī, vienības, kas piedalās operācijā, identificē pārtvertās vai izglābtās personas un novērtē viņu personīgos apstākļus. Tās atbilstīgi informē pārtvertās vai izglābtās personas par krastā izcelšanas vietu, un viņiem dod iespēju izteikt jebkādus iemeslus, kāpēc viņi uzskata, ka viņu izcelšana krastā ierosinātajā vietā pārkāptu neizraidīšanas principu.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Šī informācija tiek nodota arī ES Ārējās darbības dienesta INTCEN, kas veic dalībvalstu, Eiropadomes un attiecīgo dienestu centrālā informācijas punkta funkcijas atbilstīgi konkrētajām prasībām katrā atsevišķā gadījumā attiecībā uz informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstis cenšas panākt intensīvāku sadarbību ar ES Aģentūru, izmantojot arī Frontex resursus, galvenokārt stratēģiski svarīgās jūras teritorijās, kuras saskaras gan ar cilvēku tirdzniecības pieaugumu, gan ar drošības un aizsardzības problēmām.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uzņēmējas dalībvalsts vai iesaistītās dalībvalsts teritoriālajā jūrā vienības, kas piedalās operācijā, veic vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

1. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā notiek kuģa pārtveršana, atļauj šā panta 1. punktā minētos pasākumus un dod atbilstīgus norādījumus vienībai, kas piedalās operācijā, ar Starptautiskā koordinācijas centra starpniecību. Vienība, kas piedalās operācijā, informē uzņēmēju dalībvalsti ar Starptautiskā koordinācijas centra starpniecību ikreiz, kad kuģa kapteinis pieprasa, lai tiktu informēts karoga valsts diplomātiskais pārstāvis vai konsulārais darbinieks.

2. Uzņēmēja dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā notiek kuģa pārtveršana, atļauj šā panta 1. punktā minētos pasākumus un dod atbilstīgus norādījumus vienībai, kas piedalās operācijā, ar Starptautiskā koordinācijas centra starpniecību. Vienība, kas piedalās operācijā, informē uzņēmēju dalībvalsti ar Starptautiskā koordinācijas centra starpniecību ikreiz, kad kuģa kapteinis pieprasa, lai tiktu informēts karoga valsts diplomātiskais pārstāvis vai konsulārais darbinieks.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis bez valstspiederības vai kuģis, ko var pielīdzināt kuģim bez valstspiederības, pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem, uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā kuģis bez valstspiederības tiek pārtverts, atļauj un dod norādījumus vienībai, kas piedalās operācijā, kuģi apturēt un veikt jebkuru no šā panta 1. punktā paredzētajiem pasākumiem.

3. Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis bez valstspiederības vai kuģis, ko var pielīdzināt kuģim bez valstspiederības, pārvadā personas, kuras gatavojas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai tas ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem, uzņēmēja dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā kuģis bez valstspiederības tiek pārtverts, atļauj un dod norādījumus vienībai, kas piedalās operācijā, kuģi apturēt un veikt jebkuru no šā panta 1. punktā paredzētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atklātā jūrā vienības, kas piedalās operācijā, ievērojot karoga valsts atļauju saskaņā ar Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu, veic vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

1. Vienības, kas piedalās operācijā, un vajadzības gadījumā konsultatīvā foruma pārstāvji, ievērojot karoga valsts atļauju saskaņā ar Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu, atklātā jūrā veic vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūras ceļiem:

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

9. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Vienības, kas piedalās operācijā, nekavējoties paziņo savu novērtējumu par situāciju atbildīgajam glābšanas koordinācijas centram. Gaidot norādījumus no glābšanas koordinācijas centra, vienības, kas piedalās operācijā, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo personu drošību.

7. Vienības, kas piedalās operācijā, nekavējoties paziņo savu novērtējumu par situāciju atbildīgajam glābšanas koordinācijas centram. Gaidot norādījumus no glābšanas koordinācijas centra, vienības, kas piedalās operācijā, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo personu drošību un cilvēktiesību ievērošanu.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1. Ikviena dalībvalsts pieprasa, lai kuģa, kurš kuģo ar attiecīgās valsts karogu, kapteinis rīkotos pēc iespējas ātri, lai glābtu personas, kurām jūrā draud briesmas, un sniegtu tām visu iespējamo palīdzību neatkarīgi no to valstspiederības vai apstākļiem, kādos šīs personas tiek atrastas, ja vien kuģa kapteinis to var veikt, neradot nopietnu apdraudējumu kuģim, komandai vai pasažieriem. Dalībvalstis neveic nekādus pasākumus, tostarp kriminālprocesus vai sankcijas, pret kuģa kapteini, kurš izglāba personas, kurām jūrā draudēja briesmas, un kurš nogādāja tās ostā, kas atrodas to jurisdikcijā esošā teritorijā.

 

2. Aģentūras pamattiesību stratēģiju un pamattiesību ierēdņa un konsultatīvā foruma darbības, kas noteiktas Regulas Nr. 2007/2004 26.a pantā, piemēro jūras operācijām atbilstīgi šai regulai.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Ārējo jūras robežu uzraudzība saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

Atsauces

COM(2013)0197 – C7-0098/2013 – 2013/0106(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

18.4.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

18.4.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Norica Nicolai

30.5.2013

Izskatīšana komitejā

18.9.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.10.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

8

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bastiaan Belder, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Richard Howitt, Liisa Jaakonsaari, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Marusya Lyubcheva, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Alojz Peterle, Tonino Picula, Mirosław Piotrowski, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, György Schöpflin, Werner Schulz, Sophocles Sophocleous, Laurence J.A.J. Stassen, Davor Ivo Stier, Nikola Vuljanić, Sir Graham Watson, Karim Zéribi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Charalampos Angourakis, Andrew Duff, Hélène Flautre, Dominique Vlasto, Paweł Zalewski

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vojtěch Mynář, Andreas Pitsillides, Vilja Savisaar-Toomast


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (18.9.2013)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

(COM(2013)0197 – C7‑0098/2013 – 2013/0106(COD))

Atzinumu sagatavoja: Nathalie Griesbeck

ĪSS PAMATOJUMS

1. Ievads

Pēc tam, kad Eiropas Parlaments iesniedza prasību tiesā, Eiropas Savienības Tiesa ar savu 2012. gada 5. septembra spriedumu anulēja Padomes Lēmumu 2010/252/ES, ar ko bija paredzēts noteikt papildu noteikumus, kuri piemērojami robežu uzraudzībai, kas tiek veikta saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu. Eiropas Parlaments uzskatīja, ka Padomes lēmums pārsniedz īstenošanas pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar minētā kodeksa 12. panta 5. punktu, jo tiek grozīti vai pievienoti būtiski tā elementi.

Priekšlikuma darbības joma un saturs ir līdzīgi anulētā lēmuma darbības jomai un saturam. Turklāt tajā ir iekļauti grozījumi, kuri izdarīti Regulā (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kā arī izmaiņas pamattiesību jomā.

Priekšlikuma pamatā ir vairāki starptautiski juridiskie instrumenti, proti, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija, Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (t. s. Palermo konvencija) pievienotais Protokols pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem.

2. Priekšlikuma „pārvadājumu” aspekts

Komisijas priekšlikumā ir paplašināts jēdziens „robežu uzraudzība”, attiecinot to arī uz iespēju aizturēt kuģi, ja ir nopietnas aizdomas, ka ar to tiek pārvadātas personas, kuras vēlas izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, vai ka tas ir iesaistīts nelikumīgos migrantu pārvadājumos pa jūru. Jēdziena piemērošanas jomā ir ietvertas arī meklēšanas un glābšanas darbības, kas tiek veiktas jūras uzraudzības operāciju laikā.

3. Atzinuma sagatavotājas komentāri

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai, ar kuru jēdzienā „uzraudzība” tiek iekļautas meklēšanas un glābšanas darbības kā nepārprotami saistītas darbības.

Tomēr attiecībā uz aizturēšanu jūrā atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir jāparedz aizsardzības klauzulas, kas noteiktas Palermo konvencijas III pielikumā, jo īpaši attiecībā uz to personu drošību, kuras atrodas uz kuģa, un izturēšanos pret tām, kā arī attiecībā uz kuģa drošību vai attiecīgā gadījumā tā kravu.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka robežsargu juridiskajā apmācībā ir jāiekļauj praktiski jautājumi par palīdzības sniegšanu personām, kas nonākušas briesmās, jo īpaši attiecībā uz humānās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Lai nekavējoties reaģētu uz cilvēku vajadzībām, uz kuģiem, kas iesaistīti saskaņotās uzraudzības darbībās, vajadzētu būt standarta medicīniskās un humānās palīdzības komplektiem un, ja iespējams, medicīnas darbiniekiem.

Ņemot vērā briesmas, ar kurām jāsaskaras glābšanas operācijās jūrā, veicot pārsēdināšanu, atzinuma sagatavotāja aicina Komisiju paredzēt finansējumu pētniecības projektiem pētniecības un inovācijas pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, lai uzlabotu šādu operāciju drošību, jo īpaši bangojošā jūrā, kā arī uzraudzības misijām norīkoto kuģu konstrukcijas un aprīkojuma drošību.

Atzinuma sagatavotāja arī atgādina, ka jūras robežu uzraudzība izmaksā dārgi, tāpēc ir svarīgi īstenot ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp aģentūrām, kas iesaistītas jūras robežu uzraudzībā, kā to ieteikusi Komisija savā integrētajā jūrlietu politikā. Tāpēc šajā saistībā atzinuma sagatavotāja vēlas, lai, ņemot vērā rezultātus, kas gūti izmēģinājuma projektos MARSUNO un BlueMassMed, nekavējoties tiktu izveidota vienota informācijas apmaiņas vide (CISE) ES jūrlietu jomas uzraudzībai. Atzinuma sagatavotāja vēlas, lai regulā tiktu noteiktas Aģentūras funkcijas šajā jomā, papildinot noteikumus, kuri paredzēti priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur).

Otrkārt, atzinuma sagatavotāja apzinās, ka visiem kuģiem piemērojamais pienākums sniegt palīdzību briesmās nonākušām personām jūrā reizēm ir pretrunā ar noteikumiem Direktīvā 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu. Privātpersonām piederošo kuģu ekipāžas varētu baidīties no tiesvedības saistībā ar palīdzības sniegšanu migrantiem. Lai gan šādi gadījumi ir ļoti reti, tie varētu atturēt kuģu kapteiņus no palīdzības sniegšanas nelikumīgiem migrantiem. Tāpēc atzinuma sagatavotāja aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2002/90/EK, lai tajā tiktu ņemtas vērā minētās glābšanas situācijas jūrā.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja vēlas izteikt atzinību iniciatīvai(1), ar ko nāca klajā Eiropas Ombuds P. Nikiforos Diamandouros, kurš 2012. gada martā sāka izmeklēšanu par Frontex pienākumiem pamattiesību jomā.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.a) Meklēšanas un glābšanas operāciju laikā uz kuģošanas līdzekļiem jābūt vismaz minimālajam drošības aprīkojumam un ir jānodrošina uz kuģa esošā personāla instruktāža, lai garantētu gan pārtverto personu, gan uz kuģa esošā personāla drošību, kā noteikts Direktīvā 2012/35/ES par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni pasažieru kuģu drošības noteikumu un standartu jomā (I pielikums, V nodaļa, V/2 noteikumu 6. punkts).

Pamatojums

Ārkārtas plānam jābūt precīzi izstrādātam, paredzot nepārprotamu personāla atbildības sadalījumu.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Robežu uzraudzības jūras operācijas laikā var rasties situācija, ka ir jāsniedz palīdzība personām, kas atrodas briesmās. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir jāpieprasa kuģa, kas kuģo ar tās karogu, kapteinim sniegt palīdzību jebkurai personai, kas atrasta jūrā un kurai draud bojāeja, un iespējami ātri steigties glābt cilvēkus, kuri atrodas briesmās, ciktāl to iespējams izdarīt, neradot nopietnas briesmas kuģim, apkalpei vai pasažieriem. Minētā palīdzība būtu jāsniedz neatkarīgi no to personu valstspiederības vai statusa, kurām vajadzīga palīdzība, vai no apstākļiem, kuros tās ir nokļuvušas.

(7) Robežu uzraudzības jūras operācijas laikā var rasties situācija, ka ir jāsniedz palīdzība personām, kas atrodas briesmās. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir jāpieprasa kuģa, kas kuģo ar tās karogu, kapteinim sniegt palīdzību jebkurai personai, kas atrasta jūrā un kurai draud bojāeja, un iespējami ātri steigties glābt cilvēkus, kuri atrodas briesmās, ciktāl to iespējams izdarīt, neradot nopietnas briesmas kuģim, apkalpei vai pasažieriem. Minētā palīdzība ir jāsniedz neatkarīgi no to personu valstspiederības vai statusa, kurām vajadzīga palīdzība, vai no apstākļiem, kuros tās ir nokļuvušas.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Šis pienākums būtu jāveic dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem starptautisko tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē meklēšanas un glābšanas situācijas, un saskaņā ar prasībām par pamattiesību aizsardzību. Šai regulai nebūtu jāietekmē meklēšanas un glābšanas dienestu pienākumi, tostarp pienākums nodrošināt, ka koordinācija un sadarbība norit tā, lai izglābtās personas var nogādāt ostā vai drošā vietā.

(8) Šis pienākums ir jāveic dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem starptautisko tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē meklēšanas un glābšanas situācijas, un saskaņā ar prasībām par pamattiesību aizsardzību. Šī regula neietekmē meklēšanas un glābšanas dienestu pienākumus, tostarp pienākumu nodrošināt, ka koordinācija un sadarbība norit tā, lai izglābtās personas var nogādāt ostā vai drošā vietā.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8.a) Aizturēšanas operācijās jūrā, pirmkārt, jānodrošina uz kuģa esošo personu drošība un aizsardzība, tomēr uzmanība jāpievērš arī kuģa un attiecīgā gadījumā kravas aizsardzībai, kā tas paredzēts ANO Protokolā pret nelikumīgu migrantu ievešanu. Kuģa aizturēšanas laikā jāpievērš uzmanība jūras vides aizsardzībai, ciktāl tas nerada briesmas personām uz kuģa.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10.a) Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku Komisija apņēmās veikt „pasākumus savstarpēji izmantojamas pārraudzības sistēmas izveidei, lai apvienotu uzraudzības un līdzsekošanas sistēmas, kuras patlaban izmanto kuģošanas drošuma un drošības, jūras vides aizsardzības, zvejas kontroles, ārējās robežas uzraudzības nodrošināšanai un citām tiesību aizsardzības darbībām”. Šādā veidā operācijas, ko veic uzraudzības iestādes, vajadzētu labāk pārvaldīt, vienlaikus samazinot to izmaksas. Šajā saistībā un lai sekmētu uzraudzības un glābšanas operācijas jūrā, Aģentūrai vajadzētu sekmēt vienotas informācijas apmaiņas vides (CISE) ES jūrlietu jomas uzraudzībai izveidi. Tiklīdz šī informācijas apmaiņas sistēma sāks darboties, Aģentūru vajadzētu pilnvarot pārvaldīt iesaistīto vienību piekļuves tiesības.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumus, kas veikti jūras operācijas nolūkiem, veic tādā veidā, kas neapdraud pārtverto vai izglābto personu drošību un vienību, kas piedalās operācijā, drošību.

Pasākumi, kas veikti jūras operācijas nolūkiem, pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko piemēro attiecībā uz kuģa iekārtām un personāla sagatavotību, lai nodrošinātu pārtverto vai izglābto personu drošību un to vienību drošību, kas piedalās operācijā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Uz kuģiem, kas tiek izmantoti robežu uzraudzības operācijās un ko izmanto iesaistītās vienības, vajadzētu būt standarta medicīniskās un humānās palīdzības komplektiem, kuros pietiekamā daudzumā būtu ūdens, pārtika un segas, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz neatliekamām vajadzībām, ņemot vērā, ka daudzi no pārtvertajiem kuģiem nav ne kuģošanai piemēroti, ne arī reģistrēti kādā valstī. Jāveicina medicīniskā personāla iekļaušana robežu uzraudzības vienību sastāvā.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Nevienu personu neizceļ krastā tādā valstī vai to citādi nenodod šādas valsts iestādēm, kurā pastāv nopietns risks, ka šī persona varētu tikt pakļauta nāvessodam, spīdzināšanai vai citādai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, vai kurā pastāv nopietns risks, ka personu var izraidīt vai piespiedu kārtā izraidīt no tās, vai izdot citai valstij pretrunā neizraidīšanas principam.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par izcelšanu krastā trešā valstī vienība, kas piedalās operācijā, ņem vērā vispārējo situāciju minētajā trešā valstī, un pārtvertās vai izglābtās personas neizceļ krastā šajā trešā valstī, ja uzņēmējai dalībvalstij vai iesaistītajām dalībvalstīm ir zināms vai būtu jāzina, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas aprakstīta šā panta 1. punktā.

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par izcelšanu krastā trešā valstī vienība, kas piedalās operācijā, ņem vērā vispārējo situāciju minētajā trešā valstī, un iespējamu divpusējo nolīgumu par migrāciju starp šo valsti un vienu vai vairākām dalībvalstīm, kas noslēgts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Pēc situācijas analīzes pārtvertās vai izglābtās personas neizceļ krastā šajā trešā valstī, ja uzņēmējai dalībvalstij vai iesaistītajām dalībvalstīm ir zināms vai būtu jāzina, ka šī trešā valsts īsteno praksi, kas aprakstīta šā panta 1. punktā.

Pamatojums

Saskaņā ar spēkā esošajiem starptautisko tiesību aktiem ir svarīgi ieviest šo parametru, lai piešķirtu nozīmi divpusējiem nolīgumiem, tādējādi nostiprinot trešo valstu pilnvaras.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Robežsargi, kas piedalās jūras operācijā, tiek apmācīti attiecībā uz atbilstīgajiem pamattiesību, bēgļu tiesību un meklēšanas un glābšanas starptautiskā tiesiskā režīma noteikumiem.

5. Robežsargiem, kas piedalās jūras operācijā, ir jābūt apmācītiem attiecībā uz atbilstīgajiem pamattiesību, bēgļu tiesību un meklēšanas un glābšanas starptautiskā tiesiskā režīma noteikumiem, kā arī saņem specializētu praktisko apmācību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka personām, kas nonākušas briesmās, tiek sniegta tūlītēja palīdzība, jo īpaši humānā un neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Pamatojums

Gadījumos, kad krasta apsardzes un robežapsardzes funkcijas ir nodalītas, robežsargi parasti nav saņēmuši tipisko specializēto apmācību neatliekamās medicīniskās palīdzības un humānās palīdzības sniegšanā. Saskaroties ar situācijām, kurās iesaistīti cilvēki, kas bieži ir izmisumā, ir svarīgi, lai humānā un medicīniskā palīdzība tiktu sniegta, cik vien ātri iespējams, vēl pirms ierodas glābēju komandas.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atklājot kuģi, vienības, kas piedalās operācijā, tuvojas kuģim, par kuru ir aizdomas, ka tas šķērso vai gatavojas šķērsot robežu nelikumīgi, lai noteiktu tā identitāti un valstspiederību, un, pirms veikt turpmākus pasākumus, to uzrauga no piesardzīga attāluma. Vienības, kas piedalās operācijā, nekavējoties paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram.

1. Atklājot kuģi, par kuru ir aizdomas, ka tas šķērso vai gatavojas šķērsot robežu nelikumīgi, vienības, kas piedalās operācijā, tuvojas šim kuģim, lai noteiktu tā identitāti un valstspiederību, un, pirms veikt turpmākus pasākumus, to uzrauga no piesardzīga attāluma, veicot nepieciešamos piesardzības pasākumus. Vienības, kas piedalās operācijā, nekavējoties paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram.

Pamatojums

Atklāšanas operācijai nevajadzētu apdraudēt tās dalībniekus, un ir jāņem vērā arī esošie un prognozētie jūras un laika apstākļi.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja kuģis gatavojas iebraukt vai ir iebraucis tādas dalībvalsts teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, kura nepiedalās jūras operācijā, vienības, kas piedalās operācijā, paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram, kurš nodod šo informāciju attiecīgās dalībvalsts valsts koordinācijas centram.

2. Ja kuģis gatavojas iebraukt vai ir iebraucis tādas dalībvalsts teritoriālajā jūrā vai oficiāli pasludinātā pieguļošajā zonā, kura nepiedalās jūras operācijā, vienības, kas piedalās operācijā, paziņo informāciju par kuģi Starptautiskajam koordinācijas centram, kurš nodod šo informāciju attiecīgās dalībvalsts valsts koordinācijas centram.

Pamatojums

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 33. pantu ir nepieciešams, lai pieguļošā zona būtu oficiāli pasludināta, tādējādi pilnvarojot piekrastes valsti veikt tranzīta kuģošanas līdzekļu uzraudzību ar mērķi novērst vai sodīt tās muitas, finansiālo, imigrācijas vai sanitāro noteikumu pārkāpējus.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Aģentūra sekmē vienotas informācijas apmaiņas vides (CISE) ES jūrlietu jomas uzraudzībai izveidi un savstarpējo izmantojamību. Tiklīdz CISE sāk darboties, Aģentūra ir pilnvarota pārvaldīt iesaistīto vienību piekļuves tiesības, lai sekmētu uzraudzības un glābšanas operācijas jūrā, vienlaikus nodrošinot konfidenciālu un drošu datu apmaiņu.

Pamatojums

Saistībā ar integrēto jūrlietu politiku Komisija 2010. gadā nāca klajā ar paziņojumu „Ceļveža projekts par vienotas informācijas apmaiņas vides izveidošanu ES jūrniecības jomas uzraudzība” (COM(2010)0584), kurā atgādināja par pievienoto vērtību, ko rada jūras robežu uzraudzības integrēšana. Datu apmaiņas un savstarpējas izmantojamības nodrošināšana ir ļoti svarīga gan efektivitātes, gan izmaksu un ieguvumu ziņā.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lūdz informāciju un lūdz uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, reģistrācijas dokumentus un ar ceļošanu saistītu dokumentāciju, un identifikācijas un valstspiederības dokumentus, un citus attiecīgus datus par personām, kas atrodas uz kuģa;

a) lūdz informāciju un dokumentus, kas apliecina īpašumtiesības, reģistrāciju, izcelsmi, izbraukšanas vietu un citus ar ceļošanu saistītus datus, un to personu identifikācijas un valstspiederības dokumentus un citus attiecīgus datus, kas atrodas uz kuģa;

Pamatojums

Vispusīgas un precīzākas pārbaudes, lai atklātu visbiežāk izmantotos nelegālās migrācijas maršrutus.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) pavēl kuģim mainīt kursu, novirzot to ārpus teritoriālās jūras vai uz mērķi, kas neatrodas teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, tostarp eskortējot kuģi vai paliekot tā tuvumā, līdz kuģis uzņem minēto kursu;

e) pavēl kuģim mainīt kursu, novirzot to ārpus teritoriālās jūras vai uz mērķi, kas neatrodas teritoriālajā jūrā vai oficiāli pasludinātā pieguļošajā zonā, tostarp eskortējot kuģi vai paliekot tā tuvumā, līdz kuģis uzņem minēto kursu;

Pamatojums

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 33. pantu ir nepieciešams, lai pieguļošā zona būtu oficiāli pasludināta, tādējādi pilnvarojot piekrastes valsti veikt tranzīta kuģošanas līdzekļu uzraudzību ar mērķi novērst vai sodīt tās muitas, finansiālo, imigrācijas vai sanitāro noteikumu pārkāpējus.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Zonā, kas pieguļ tās dalībvalsts teritoriālajai jūrai, kura ir uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, 6. panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

1. Oficiāli pasludinātā zonā, kas pieguļ tās dalībvalsts teritoriālajai jūrai, kura ir uzņēmēja dalībvalsts vai iesaistītā dalībvalsts, 6. panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

Pamatojums

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 33. pantu ir nepieciešams, lai pieguļošā zona būtu oficiāli pasludināta, tādējādi pilnvarojot piekrastes valsti veikt tranzīta kuģošanas līdzekļu uzraudzību ar mērķi novērst vai sodīt tās muitas, finansiālo, imigrācijas vai sanitāro noteikumu pārkāpējus.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

9. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a Uz kuģiem, kas tiek izmantoti robežu uzraudzības operācijās un ko izmanto iesaistītās vienības, vajadzētu būt standarta medicīniskās un humānās palīdzības komplektiem, kuros pietiekamā daudzumā būtu ūdens, pārtika un segas, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz neatliekamām vajadzībām. Jāveicina medicīniskā personāla iekļaušana robežu uzraudzības vienību sastāvā.

Pamatojums

Kuģi, kas iesaistīti ārējo jūras robežu uzraudzībā, ir atšķirīgi aprīkoti ar tādu aprīkojumu, kurš paredzēts neatliekamās medicīniskās un humānās palīdzības sniegšanai. Atšķirīgais aprīkojums galvenokārt saistīts ar atšķirīgiem noteikumiem un standartiem, kurus ievēro Savienības dalībvalstis.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

9. pants – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a Šā panta noteikumus piemēro vienīgi Aģentūras koordinēto operāciju laikā, un tie neskar dalībvalstu pienākumus, kas tām noteikti saskaņā ar Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras.

Pamatojums

Noteikumi par meklēšanu un glābšanu uz jūras neietilpst Eiropas Savienības kompetencē, tādēļ ir jāatzīmē, ka 9. pantā ietvertie noteikumi ir piemērojami konkrētā Aģentūras koordinēto jūras robežu uzraudzības operāciju kontekstā, ņemot vērā to īpašo raksturu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Aizsardzības klauzulas

 

1. Ja vienības, kas piedalās operācijā, attiecībā pret kuģi veic pasākumus saskaņā ar 6., 7., 8. un 10. pantu, tām ir:

 

a) jānodrošina uz kuģa esošo personu drošība un cilvēcīga izturēšanās pret tām saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

 

b) pienācīgi jāapsver vajadzība neradīt draudus kuģa un attiecīgā gadījumā kuģa kravas drošībai;

 

c) saskaņā ar noteikto jānodrošina, lai kuģu aizturēšana notiktu videi nekaitīgā veidā.

 

2. Ja to pasākumu iemesli, kas veikti, piemērojot 6., 7., 8. un 10. pantu, izrādās nepamatoti, kuģim tiek kompensēti jebkuri iespējamie zaudējumi vai kaitējums, ja tas nav veicis nekādas darbības, kas attaisnotu veiktos pasākumus.

Pamatojums

Komisija savā regulas priekšlikumā atsaucas uz Protokolu pret nelikumīgu imigrantu ievešanu, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību. Tomēr Komisija nav iekļāvusi noteikumus par aizsardzības klauzulām. Šķiet taisnīgi iekļaut regulā noteikumus attiecībā uz to personu drošību, kas atrodas uz kuģa, un izturēšanos pret tām, kā arī kuģu drošību.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Ziņošana

 

Komisija uzrauga un pārbauda šīs regulas piemērošanu un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju progresa ziņojumu par to pasākumu efektivitāti, kas veikti, lai novērstu robežu neatļautu šķērsošanu un apkarotu pārrobežu noziedzību.

 

Ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

 

– informācijas apmaiņas un praktiskās sadarbības nodrošināšana starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur),

 

 

– dalībvalstu un Aģentūras īstenoto operāciju atbilstība Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolam pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvencijai par bēgļu statusu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem rīcības un sodīšanas veidiem, kā arī citiem attiecīgajiem starptautisko tiesību dokumentiem,

 

– turpmāk veicamie pasākumi jūras drošības uzlabošanai un ārējo robežu drošuma veicināšanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Ārējo jūras robežu uzraudzība saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

Atsauces

COM(2013)0197 – C7-0098/2013 – 2013/0106(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

18.4.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

18.4.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Nathalie Griesbeck

3.6.2013

Izskatīšana komitejā

9.7.2013

16.9.2013

 

 

Pieņemšanas datums

17.9.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdi Cristiano Allam, Erik Bánki, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Franco Frigo, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Giommaria Uggias, Patricia van der Kammen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Spyros Danellis, Eider Gardiazábal Rubial, Nathalie Griesbeck, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Geoffrey Van Orden

(1)

Izmeklēšana pēc paša iniciatīvas OI/5/2012/BEH-MHZ.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Ārējo jūras robežu uzraudzība saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

Atsauces

COM(2013)0197 – C7-0098/2013 – 2013/0106(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.4.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

18.4.2013

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

18.4.2013

DEVE

18.4.2013

TRAN

18.4.2013

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

22.4.2013

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Carlos Coelho

29.5.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

6.6.2013

5.9.2013

17.10.2013

9.12.2013

Pieņemšanas datums

9.12.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

8

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Mario Borghezio, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Véronique Mathieu Houillon, Roberta Metsola, Louis Michel, Claude Moraes, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Cashman, Mariya Gabriel, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Jan Mulder, Hubert Pirker, Marco Scurria, Salvador Sedó i Alabart, Joanna Senyszyn, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georgios Koumoutsakos, Olle Schmidt

Iesniegšanas datums

8.1.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika