ZIŅOJUMS par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai

18.12.2013 - (2013/2006(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Reinhard Bütikofer

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai

(2013/2006(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļas 173. pantu (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants), kas attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti[1],

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (COM(2012)0710),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 30. novembra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 31. jūlija paziņojumu par būvniecības nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģiju (COM(2012)0433),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu „„Vispirms domāt par mazākajiem.” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”” (COM(2008)0394),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumu „Izejvielu iniciatīva — apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu „Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu „Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumu „Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” (COM(2012)0060),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija paziņojumu „Rīcība stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2012)0299),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. jūnija paziņojumu „Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām — tilts uz izaugsmi un nodarbinātību” (COM(2012)0341),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. marta paziņojumu „Zaļā grāmata — Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (COM(2013)0150),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumu „Zaļā grāmata — klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” (COM(2013)0169),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumam „Izejvielu iniciatīva — apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699, SEC(2008)2741),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 26. septembra darba dokumentu „Eiropas augstas kvalitātes preču nozaru konkurētspēja” (SWD(2012)0286),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 10. oktobra darba dokumentu, kas pievienots paziņojumam „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (SWD(2012)0297),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 10. oktobra darba dokumentu „Eiropas konkurētspējas ziņojums 2012. Globalizācijas sniegto priekšrocību izmantošana” (SWD(2012)0299),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 11. aprīļa darba dokumentu „Ražošanas attiecības Eiropā 2012” (SWD(2013)0126),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. jūnija paziņojumu „Komisijas turpmākie pasākumi saistībā ar MVU “TOP TEN” apspriešanos par ES tiesisko regulējumu” (COM(2013)0446),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. aprīļa atzinumu „Būvniecības nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģija”[2],

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 20. marta atzinumu par tematu „Darba ņēmēju iesaiste un līdzdalība kā labas uzņēmējdarbības pamatelements un pasākums līdzsvarotai krīzes pārvarēšanai”[3],

–   ņemot vērā 2010. gada 11. marta rezolūciju par ieguldījumiem zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstībā (SET plāns)[4],

–   ņemot vērā 2010. gada 20. jūlija rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai[5],

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos[6],

–   ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā[7],

–   ņemot vērā 2011. gada 13. septembra rezolūciju par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai[8],

–   ņemot vērā 2012. gada 8. maija rezolūciju par resursu ziņā efektīvu Eiropu[9],

–   ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”[10],

–   ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju „Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) — konkurētspēja un uzņēmējdarbības iespējas”[11],,

–   ņemot vērā 2012. gada 21. novembra rezolūciju par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves radīto ietekmi uz vidi[12],

–   ņemot vērā 2012. gada 21. novembra rezolūciju par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas rūpnieciskajiem, enerģētiskajiem un citiem aspektiem[13],

–   ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju „Enerģētikas ceļvedis 2050 – enerģija nākotnei”[14],

–   ņemot vērā 2013. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā[15],

–   ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū[16],

–   ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par reģionālajām stratēģijām rūpniecības rajoniem Eiropas Savienībā[17],

–   ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā[18],

–   ņemot vērā 2013. gada 2. jūlija rezolūciju par kooperatīvu ieguldījumu krīzes pārvarēšanā[19],

–   ņemot vērā 2013. gada 4. februāra debates, kas tika organizētas pēc Komisijas paziņojuma, par Eiropas rūpniecības atlabšanu, ņemot vērā pašreizējās grūtības (2013/2538(RSP)),

–   ņemot vērā Konkurētspējas padomes 3208. sanāksmes 2012. gada 10. un 11. decembra secinājumus „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”,

–   ņemot vērā 2011. gada ziņojumu „ES rūpniecības struktūra 2011 — tendences un darbības rezultāti”, kas sagatavots Komisijas vārdā,

–   ņemot vērā ziņojumu par stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīvu pētījumu „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, kas veikts 2013. gada aprīlī Reģionu komitejas vārdā,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 18. jūnija atzinumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku”[20],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 11. aprīļa atzinumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”[21],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0464/2013),

A. tā kā Eiropas rūpniecību ir skārusi līdz šim vēl nepieredzēta krīze un pastāv arī daudz nepilnību, kas kaitē tās konkurētspējai;

B.  tā kā prognozētais pētniecības un izstrādes (R&D) izdevumu pieaugums ir iespējams tikai tad, ja privātie uzņēmumi varēs novirzīt pietiekamus līdzekļus šai jomai, jo nebūs nevajadzīgu izdevumu, kas izriet no apgrūtinošiem tiesību aktiem;

C. tā kā Komisijas izvirzītie rādītāji ir vērienīgi, taču nosacīti, jo tie ir atkarīgi no ļoti daudziem faktoriem, kuri pagaidām vēl nav pienācīgi identificēti;

D. tā kā Eiropas rūpniecībai ir būtiska nozīme un svarīga loma krīzes pārvarēšanā;

E.  tā kā Eiropas rūpniecības konkurenti jau gadiem ilgi ir izstrādājuši spēcīgas rūpniecības stratēģijas;

F.  tā kā ES ir vajadzīga stratēģija ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai un jaunas, dinamiskas ekonomikas rosināšanai;

G. tā kā Komisija ir pelnījusi atzinību par darbu, kas sākts rūpniecības politikas izstrādes jomā, sniedzot paziņojumu, kura mērķis ir organizēt rūpniecības restrukturizāciju;

H. tā kā Eiropas kā rūpniecības uzņēmumu atrašanās vietas kopējā nākotne ir atkarīga no modernizācijas ofensīvas, kas stiprina inovāciju centrus un novērš rūpnieciski un strukturāli atpalikušo reģionu attīstības nepilnības;

I.   tā kā samazināta kredītu pieejamība ierobežo ieguldījumus, apgrūtinot inovācijas un jaunu un efektīvu tehnoloģiju pieņemšanu; tā kā tāpēc Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīga stabila finanšu struktūra, kas veicina ieguldījumus;

J.   tā kā Dienvideiropā ir stingrāki finansēšanas nosacījumi, tāpēc ir vajadzīgi pielāgoti finanšu risinājumi;

K. tā kā dalībvalstīm būtu jāizmanto tādas rūpniecības restrukturizācijas metodes, kuras ir sekmīgi īstenotas gan Eiropā, gan citviet pasaulē;

L.  tā kā Komisija ir norādījusi, ka ES rūpniecības nozarēm varētu būt labas izredzes atjaunot savu pievilcību, jo tiek prognozēts, ka globāli samazināsies algu atšķirības;

M. tā kā labāku vispārējo apstākļu radīšana Eiropas rūpniecības politikai ir saistīta ar ES iekšējā tirgus izveidi un pienācīgu darbību sociālā tirgus ekonomikā;

N. tā kā Eiropas galvenajai prioritātei ir jābūt ražošanas nozaru un zinātības nodrošināšanai, vienlaikus ļaujot nozarei atgūt tās konkurētspēju pasaulē;

O. tā kā enerģijas izmaksām rūpniecības nozarē un pieaugošajām enerģijas cenu atšķirībām starp Eiropu un citām rūpnieciski attīstītajām valstīm (jo īpaši ASV) būs arvien lielāka nozīme, ja pašreizējās problēmas netiks pienācīgi risinātas;

P.  tā kā, ja Eiropas rūpniecība vēlas saglabāt konkurētspēju arī nākotnē, tad, ņemot vērā globālās problēmas, ir svarīgi, lai Eiropas rūpniecības atjaunošanas pamatā būtu energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana;

Q. tā kā, lai ES varētu risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, tai ir vajadzīga rūpniecības politikas pieeja, kas apvieno konkurētspēju, ilgtspēju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

R.  tā kā ir jānodrošina ES enerģētikas, klimata, vides, rūpniecības un tirdzniecības politikas saskaņotība, lai panāktu līdzsvaru starp klimata un vides aizsardzības politikas mērķiem un RISE mērķiem;

S.  tā kā darba ražīgums pēdējo desmitgažu laikā ir pieaudzis daudz ātrāk nekā resursu produktivitāte, savukārt aprēķini rāda, ka darbaspēka izmaksas veido mazāk nekā 20 % no ražošanas izmaksām, bet resursu izmaksas — 40 %;

T.  tā kā ES ir arī vieta, kur koncentrējies milzīgs inovācijas potenciāls, jo sešas ES dalībvalstis atrodas 50 inovatīvāko pasaules valstu saraksta pirmajā desmitniekā;

U. tā kā rūpniecības politikai ir spēcīga sociālā dimensija, kas skar visus sabiedrības slāņus;

V. tā kā Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīgs spēcīgs darbaspēks, taču vidēji apmācību ir saņēmuši tikai 7 % mazkvalificēto darbinieku,

Stratēģija „Rūpniecības uzplaukums ilgtspējīgai Eiropai” (RISE) — principi, mērķi un pārvaldība

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusies rūpniecības politikai (RP), jo uzmanība šādam mērķim ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai, nodrošinot ilgtermiņa izaugsmi un bezdarba problēmas risināšanu, ņemot vērā, ka rūpniecībā tiek radīta katra ceturtā darbvieta, nodrošinot darbu aptuveni 34 miljoniem cilvēku; uzsver, ka ar RP ir jārisina salīdzinošie trūkumi ES ekonomikā, neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar nepietiekamiem R&D ieguldījumiem, enerģijas cenu pieaugumu, birokrātijas šķēršļiem vai grūtībām finansējuma pieejamībā; norāda, ka rūpniecība veido 80 % no izdevumiem pētniecības un izstrādes jomā un ka gandrīz 75 % no Eiropas eksporta ir rūpniecības preces; uzsver, ka rūpniecība nodrošina lielu daļu vērtību, kas tiek radītas Eiropas ekonomikā, turklāt katra darbvieta rūpniecības nozarē rada aptuveni divas papildu darbvietas piegādes un pakalpojumu nozarēs;

2.  uzsver, ka Eiropas Savienības nākotnes rūpniecības stabilitāte un nozīmīgums sakņojas tās stratēģijā „Rūpniecības uzplaukums ilgtspējīgai Eiropai” (RISE), kas tehnoloģisko, uzņēmējdarbības, finansiālo, vides un sociālo inovāciju vada trešās rūpnieciskās revolūcijas virzienā, tostarp efektivitātes stratēģijā, kas atjauno Eiropas rūpniecības nozares, stiprina Eiropas rūpniecību kopumā un sniedz risinājumu jaunām sociālām problēmām; apgalvo, ka, īstenojot RISE, var veidoties jauni tirgi, cita starpā jaunu un inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgi, uzņēmējdarbības modeļi un parādīties radoši uzņēmēji un uzņēmumi, kā arī tikt nodrošinātas jaunas darbavietas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, rūpniecības atjaunošanu apvienojot ar dinamisku ekonomiku, uzticēšanos un konkurētspēju; uzskata, ka viena no galvenajām prioritātēm ir saglabāt stabilas rūpniecības nozares un zinātību un ka atvērti tirgi, enerģijas un izejvielu pieejamība, kā arī inovācija, energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana ir šādas konkurētspējas stratēģijas galvenie pīlāri; norāda, ka ļoti svarīga ir arī uzticama, uz nākotni orientēta infrastruktūra transportam, enerģijas ražošanai un sadalei, kā arī telekomunikācijām;

3.  uzskata, ka RISE jābūt integrētai ekoloģiski sociālā tirgus ekonomikā saskaņā ar uzņēmējdarbības, godīgas konkurences principiem, ilgtermiņa mērķi saistībā ar ārējo faktoru internalizāciju, stabilu finanšu politiku un videi nekaitīgiem ekonomikas pamatnoteikumiem; norāda, ka Eiropas Savienības rūpniecības politikai jābūt atbilstīgai uz inovāciju, ilgtspējību un konkurētspēju vērstam redzējumam, kas stiprina ražošanas nozares un prasmes, kā arī aprites ekonomiku; norāda uz ražotāju un uzņēmumu nozīmīgumu ilgtspējības veicināšanā, kā arī pārredzamības nozīmīgumu piegādes ķēdēs;

4.  uzsver, ka RISE ir vajadzīga īstermiņa programma ražošanas bāzes un zinātības nodrošināšanai, lai atrisinātu neatliekamās problēmas dažās nozarēs (piem., ražošanas jaudas pārpalikumu, pārstrukturēšanu un negodīgu konkurenci), kā arī plāns un grafiks ilgtermiņa sistēmā, kuras pamatā ir pieeja ar skaidriem un stabiliem mērķiem un uzdevumiem, zinātniski pamatotiem rādītājiem un aprites cikla un ekonomikas pieeja, kas ļauj gūt un sniedz stimulus, lai virzītu ieguldījumus radošuma, prasmju, inovācijas un jaunu tehnoloģiju attīstībā, un veicina Eiropas rūpniecības bāzes modernizāciju, ilgtspējību un konkurētspēju, īstenojot apzinātu vērtību radīšanas ķēdes politiku, kas aptver visu lielumu uzņēmumus, velta pienācīgu vērību pamatnozarēm un veicina ražošanas ķēdes saglabāšanu Eiropā; uzskata, ka šādas modernizācijas pamatā vajadzētu būt rūpniecības pamatnozarēm un jaunām rūpniecības nozarēm un ka tai ir jābūt vērstai uz izaugsmi atbilstīgi ilgtspējīgas izaugsmes principiem;

5.  uzsver, ka rūpniecības politika aptver visas politikas jomas, kuras ietekmē rūpniecību; atzīst, ka RP ir jārisina visaktuālākās sabiedrības un vides problēmas, kas izklāstītas stratēģijā „Eiropa 2020” un uzdevumos un mērķos, tostarp nākotnes mērķos enerģijas, resursu, nodarbinātības, rūpniecības un klimata jomā, un ka tā ir efektīvi jāintegrē Eiropas pusgada procesā un valstu reformu programmās, lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnoteikumus ieguldījumiem un radītu labas darbvietas, jo īpaši jauniešiem; aicina Komisiju uzlabot informācijas sniegšanu attiecībā uz tās saistībām RP atbalstīšanā, lai atjaunotu investoru, darba ņēmēju un iedzīvotāju uzticību ES darbībām;

6.  norāda, ka Eiropas kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) rūpniecības procentuālā daļa 15 gados ir samazinājusies no 20 % līdz 15 %;

7.  uzskata, ka RISE ir jāizvirza vērienīgi un reāli sasniedzami rūpniecības mērķi; atzīmē, ka, lai sasniegtu 20 % pamatmērķi, rūpniecības nozarē būtu jārada vismaz 400 000 jaunu darbvietu gadā; stingri atbalsta 20 % mērķi un ierosina to uzskatīt par stratēģijas virziena mērķi, kas ir saskaņots ar ES „20–20–20” mērķiem;

8.  uzskata, ka šiem mērķiem būtu jāatspoguļo jaunā realitāte rūpniecības jomā, piemēram, ražošanas un pakalpojumu integrācija, kā arī pāreja uz ekonomiku, kuras pamatā ir dati, un uz ražošanu ar pievienoto vērtību; šajā sakarībā aicina Komisiju novērtēt un pamatot savu darbu attiecīgo mērķu sasniegšanā un no jauna apsvērt rūpniecības nozaru klasifikāciju;

9.  uzsver, ka rūpniecības nozares ļauj pārvarēt krīzes, ar savu produkciju radot arī saistītu pakalpojumu ekonomiku;

10. prasa Komisijai ievērot savu apņemšanos izstrādāt rādītājus, kas ļautu uzraudzīt un novērtēt reindustrializācijas procesu; uzsver, ka šādiem rādītājiem jābūt ne tikai kvantitatīviem, bet arī kvalitatīviem, lai nodrošinātu, ka process ir ilgtspējīgs un atbilst vides aizsardzības standartiem;

11. paredz, ka atbilstīgas īstenošanas rezultātā RISE varētu atjaunot ražošanu ES un pārcelt ražošanu atpakaļ uz ES, uzmanību pievēršot tirdzniecības ķēdes pārvaldībai, ņemot vērā arī reģionālo ražošanas kultūru un vietējo pieprasījumu un vienlaikus atbalstot jaunās nozares, kas ir svarīgas ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai;

12. uzsver, ka stratēģija RISE būs sekmīga tikai tādā gadījumā, ja tai būs pienācīga, skaidra un paredzama makroekonomikas bāze, novēršot pretrunas starp politikas virzieniem, un vajadzīgie budžeta līdzekļi, lai palielinātu publiskos un privātos ieguldījumus un veicinātu ES globālo konkurētspēju; pauž nožēlu, ka pašreizējā ES dominējošā makroekonomikas politika nenodrošina nepieciešamo kapitāla pieejamību ieguldījumiem un inovācijai, jo īpaši MVU, tādējādi tā ir pretrunā RP; šajā sakarībā pieprasa Eiropas stratēģiju pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un pauž nožēlu par samazinājumiem, ko Padome veikusi daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.a izdevumu kategorijā, jo īpaši programmai „Apvārsnis 2020”, COSME un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam; aicina dalībvalstis būtiski stiprināt minēto programmu finansiālo ietekmi;

13. uzsver, ka pašu resursu izveide Eiropas Savienības budžetā varētu veicināt Eiropas rūpniecības atjaunošanu;

14. uzsver, ka Eiropas Savienības RP vajadzētu būt skaidri definētai, jo pašlaik RP jomā ES un dalībvalstīs pastāv ļoti atšķirīga prakse un daudzas tendences;

15. atzinīgi vērtē Komisijas transversālo pieeju rūpniecības politikai un uzsver, ka ir svarīgi īstenot visaptverošu pieeju, kas ir saskaņota un koordinēta jomās, kurās visos citos politikas virzienos (piemēram, konkurence, tirdzniecība, enerģētika, vides aizsardzība, inovācijas, struktūrfondi, vienotais tirgus utt.) tiek ņemti vērā RISE mērķi; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kas pierāda, ka RP jomā ir iespējama veiksmīga, integrēta un inovatīva rīcība, un atgādina, ka tā rada izaugsmi un nodarbinātību, veicina tās integrāciju un tai ir sociālās partnerības raksturs; uzskata, ka RISE vajadzētu būt balstītai uz horizontālu, nevis vertikālu RP koncepciju; uzskata, ka ar īpašajiem nozares pasākumiem būtu jāatbalsta vērtību ķēdes un darbību kopumus, kam ir augsts izaugsmes potenciāls, un tiem ir jābūt saistītiem ar nozares specializāciju, veicinot progresīvās tehnoloģijas stratēģijas ar augstu pievienoto vērtību, kā arī inovāciju, prasmes, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un radošumu, vienlaicīgi pievēršot pienācīgu uzmanību pamatnozarēm; šajā sakarībā norāda uz nozaru stratēģijām mehānisko transportlīdzekļu („Automobiļi 2020”) un tērauda ražošanas (Tērauda nozares rīcības plāns) nozarēs un aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus šo stratēģiju īstenošanai; aicina dalībvalstis un Komisiju arī veltīt pietiekamu uzmanību nozarēm, kurās ir ievērojama zinātība, augsts ieguldījumu līmenis pētniecībā un izstrādē, kā arī liela pievienotā vērtība, tostarp procesa inovācijā;

16. aicina Komisiju katrā nozarē atsevišķi pievērsties Eiropas rūpnieciskās ražošanas pievienotajai vērtībai pasaules ražošanas ķēdēs, lai noteiktu dažādu rūpniecības nozaru iesakņošanos dažādās dalībvalstīs un efektīvāk izstrādātu kopēju stratēģiju Eiropas rūpniecības interešu aizsardzībai;

17. uzskata, ka Eiropas Savienībā nepieciešams pārdomāts līdzsvars starp privātiem uzņēmumiem un valsts iestādēm, lai rosinātu vērtību ķēžu veidošanos ES;

18. uzsver, ka turpmāk kohēzijas politika būs viens no ES galvenajiem politikas virzieniem, kas veicinās rūpniecisko inovāciju atbilstoši pārdomātai specializācijai, lai risinātu ilgtspējīgas enerģijas, klimata pārmaiņu, kā arī materiālo un cilvēku resursu efektīvas izmantošanas problēmas; tādēļ uzskata, ka turpmākās kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsts ir nozīmīgs ES un tās reģionu rūpniecības atjaunošanā ar patiesi mūsdienīgas rūpniecības politikas palīdzību, un šai politikai jābūt iekļaujošai, ilgtspējīgai, energoefektīvai un ļoti konkurētspējīgai; aicina uzlabot kohēzijas politikas un programmas „Apvārsnis 2020” darbību koordinēšanu un savstarpēju sinerģiju, lai izveidotu reģionālus inovācijas inkubatorus un maksimāli palielinātu inovācijas reģionālā līmenī;

19.piekrīt Komisijai, ka RP ir vajadzīga efektīva un integrēta pārvaldības struktūra, kas ietver arī darbību uzraudzību; atgādina, ka B. Lange ziņojumā par rūpniecību EP ieteica attiecīgajos Komisijas ģenerāldirektorātos izveidot pastāvīgu RP darba grupu, kura ņemtu vērā ieinteresēto personu ieguldījumu un koordinētu un pārraudzītu īstenošanu; uzsver, ka Parlaments būtu regulāri jāinformē par RP un prasa Komisijai katru gadu ziņot Parlamentam par saistībā ar RISE gūtajiem panākumiem un to, cik lielā mērā ar pieejamajiem instrumentiem tiek sasniegti tās mērķi; ierosina, lai arī prioritāro darbību darba grupas publisko gada ziņojumu; aicina arī Komisiju izpētīt un noteikt jaudas pārpalikumu un pārstrukturēšanas problēmas, ar kurām saskaras Eiropas rūpniecība un dažas nozares, lai ierosinātu īstermiņa risinājumus, un aicina Komisiju uzraudzīt visus Eiropas uzņēmumu pārvietošanas gadījumus; uzsver, ka RISE ir vajadzīga ieinteresēto personu apvienība un partnerība, ko veido dažādu rūpniecības nozaru (tostarp MVU), arodbiedrību, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības, piemēram, patērētāju aizsardzības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji; aicina Komisiju rīkoties pilnībā izmantot Līguma 173. panta 2. punktā paredzētās iespējas, lai veicinātu RISE un efektīvāk mobilizētu savus resursus; norāda, ka ir būtiski uzlabot to, kā Savienība par savu rūpniecības politiku informē sabiedrību un jo īpaši jauniešus, lai palielinātu Eiropas rūpniecības, tās darbvietu un zinātības nozīmīgumu;

20. uzskata, ka RISE ir jāvērš uz tādas pievilcīgas un konkurētspējīgas vides izveidi Eiropā, kura veicina ieguldījumu plūsmu veidošanos visā Eiropas Savienībā un tās reģionos, jo īpaši Eiropas dienvidos, lai stimulētu izaugsmi, jo īpaši īstenojot pārdomātas specializācijas stratēģijas un veidojot kopas, tostarp starptautiskas un reģionālas kopas, kā arī šādus uzņēmējdarbības tīklus;

21. izsaka atzinību par priekšsēdētāja vietnieka A. Tajani paveikto, RP ciešāk saskaņojot ar Konkurētspējas padomi; atzīst, ka ES rūpniecības politikai attiecībā uz RISE vajadzētu būt kopīgam pamatam, taču uzsver, ka tajā jāņem vērā atšķirīgie valstu un reģionālie apstākļi un tā ir jāsaskaņo ar dalībvalstu RP; atbalsta ideju par ietekmīgāku Konkurētspējas padomi, kura kopā ar Komisiju sekmē politikas virzienu vertikālu saskaņošanu Eiropas, reģionālā un dalībvalstu līmenī; norāda, ka cita starpā lietpratīgs regulējums un birokrātijas samazināšana ir būtiski rūpnieciskās izaugsmes priekšnoteikumi;

22. uzskata, ka ir nepieciešams, lai dažāda līmeņa teritoriālās vienības tiktu pilnībā iesaistītas un saskaņoti rīkotos rūpniecības atjaunošanas procesā, prioritāšu un to teritorijā esošā rūpniecības potenciāla un priekšrocību noteikšanā, kā arī MVU attīstības stimulēšanā; norāda, ka MVU ir vērtība, jo sava lieluma un elastīguma dēļ tie spēj pielāgoties pārmaiņām, taču krīze tos ir skārusi vissmagāk; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest īpašas MVU atbalsta un palīdzības programmas un sekmēt to, lai MVU kļūtu par rūpniecības „čempioniem” savā jomā; atzinīgi vērtē Reģionu komitejas aizsākto darbu, kā arī Komisijas darbu saistībā ar pārdomātas specializācijas stratēģijām, lai optimizētu „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai paredzēto ES finansējumu;

23. aicina dalībvalstis, ja līgumos tiek veikti grozījumi, izveidot kopēju rūpniecības politiku, kura pēc vēriena un līdzekļiem līdzinātos kopējai lauksaimniecības politikai, kas ietvertu, īstenu starptautisku saskaņotību kopējas stratēģijas izveides nolūkā ar vērā ņemamiem finanšu līdzekļiem un tirgu regulēšanas instrumentiem, kas pielīdzināmi tiem, kādi ir pieejami citām lielām tirdzniecības zonām pasaulē, piemēram, monetārais instruments vai rūpniecībai pielāgoti noteikumi par valstu palīdzību, vienlaikus ievērojot starptautiskos tiesību aktus;

24. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību arī ražotājiem, jo īpaši rūpnieciskajiem ražotājiem, nevis tikai patērētājiem;

25. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav iesniegusi nevienu priekšlikumu pasākumiem pret algu dempingu un sociālo dempingu, kā arī par darbinieku līdzdalību un uzņēmumu pārstrukturēšanu;

Inovāciju, efektivitātes un ilgtspējīgu tehnoloģiju ofensīva

26. uzsver, ka ar inovāciju, efektivitātes un jauno tehnoloģiju, tostarp ilgtspējības tehnoloģiju, stratēģiju un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, radošumu un progresīvu ražošanu ir iespējams atjaunot un modernizēt ES rūpniecības bāzi, paaugstinot tās reģionālo un globālo pamata konkurētspēju; uzskata, ka inovācija ir jāveicina visās jomās, ņemot vērā visas ieinteresētās personas — no ražotnes un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas līdz progresīvai pētniecībai un izstrādei pētniecības laboratorijās; šajā sakarībā norāda uz to, ka ir svarīgi darbiniekus aktīvi iesaistīt inovācijas procesā, sniedzot stimulus inovatīviem uzņēmumiem, kuri ir līderi ekonomikas, sociālajā un vides aizsardzības ziņā; uzsver labvēlīgas vides izveides nepieciešamību un uzskata, ka ir būtiski nodrošināt apstākļus, kuros uzņēmumi var darboties un būt konkurētspējīgi; uzskata, ka ir jāstiprina Eiropas zināšanu bāze, jāmazina sadrumstalotība, veicinot izcilību zinātnē un izglītībā, jārada apstākļi labu ideju pārvēršanai pārdodamās precēs un jāuzlabo inovatīvu uzņēmumu piekļuve finansējumam, izveidojot inovācijai labvēlīgu vidi un likvidējot sociālo un ģeogrāfisko nevienlīdzību, Eiropas mērogā publiskojot inovācijas sniegtās priekšrocības; šajā kontekstā uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš Komisijas gada ziņojumam par inovāciju („Inovācijas Savienības” 2013. gada rezultātu pārskats), kurā ir atspoguļots, kā inovācija ietekmē ilgstošas konkurētspējas palielināšanu, un kurā ir sniegts dalībvalstu veiktspējas attiecībā uz pētniecību un inovāciju salīdzinošs novērtējums, kā arī norādītas to pētniecības un inovācijas sistēmu salīdzinoši stiprās un vājās puses;

27. uzskata, ka ES pētniecības un inovāciju fondiem būtu jādarbojas kā katalizatoriem un tie būtu jāizmanto kopā ar dažādiem Eiropas, valsts un reģionāliem instrumentiem, kā arī fondiem; atgādina par pētniecības un izstrādes 3 % mērķi, no kuriem divas trešdaļas nodrošina privātais sektors; atbalsta publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) izveidi atbilstoši programmai „Apvārsnis 2020” un aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu privātā sektora ieguldījumu pieaugumu;

28. atzinīgi vērtē to, ka 4 % daļa no fondiem tiks īstenota ar īpaši šim nolūkam izveidotu MVU instrumentu saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”;

29. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusies ekodizainam, pārstrādājamībai ar pieeju „no šūpuļa līdz šūpulim”, jauniem ilgtspējības kritērijiem attiecībā uz būvniecības materiāliem un procesiem un resursu efektīvai izmantošanai aprites ekonomikas kontekstā; aicina izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus un veikt pētījumus par resursu efektīvu izmantošanu, lai ņemtu vērā ieguldījuma dzīvotspējas novērtējumu, kas veikts, balstoties uz efektivitātes, rentabilitātes un ilgtermiņa peļņas kritērijiem; aicina Komisiju vēl vairāk veicināt „aprites cikla” koncepciju, izmantojot integrētu ražojumu politiku (IPP), kurā tiek ņemts vērā pilns ražojuma aprites cikls („no šūpuļa līdz šūpulim” pieeja);

30. atzinīgi vērtē Komisijas darbības jomas, kā arī iespējamās PPP; tomēr pauž bažas, ka pienācīgi nav iekļauti lielie dati un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) attīstība; aicina Komisiju šīs izmaiņas pienācīgi integrēt; uzskata, ka platjoslas pakalpojumiem ir būtiska nozīme ES rūpniecības attīstībā un ka tie varētu veicināt ES ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, un tādēļ ieguldījumu stimulēšanai platjoslas iekārtās, kas paredzēti lieljaudas platjoslas tīklu un optisko kabeļu piekļuves tīklu būvniecībai, arī turpmāk vajadzētu būt vienai no ES prioritātēm; aicina Komisiju atbalstīt kopu veidošanu visās darbības jomās, veicinot to sinerģiju un savstarpēju ietekmi;

31. uzsver IKT nozīmīgo lomu pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku, ietverot tādas jomas kā dematerializācija, ekoloģiskā uzraudzība, transporta un loģistikas efektivitāte, e-pakalpojumi un veselības aprūpe; atzinīgi vērtē jauno Eiropas rūpniecības stratēģiju elektronikas jomā, kuras mērķis ir divkāršot ES mikroshēmu ražošanu, sasniedzot 20 % no pasaules produkcijas; uzstāj, ka arī turpmāk ir jāveicina IKT ieviešana tradicionālajās rūpniecības nozarēs, kā arī jāizstrādā jauni digitāli produkti un pakalpojumi, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķus;

32. atzinīgi vērtē ar progresīvām ražošanas tehnoloģijām saistīto darbības jomu; uzskata, ka tās panākumus nodrošinātu tādas PPP kā SPIRE; par prioritāti uzskata zināšanu un inovāciju kopienas izveidi pievienotās vērtības ražošanas jomā līdz 2016. gadam; prasa Komisijai integrēt EPEC (EIB Eiropas PPP ekspertīzes centrs) pieredzi nākamajās PPP; mudina Komisiju arī radīt sinerģiju progresīvās ražošanas jomā, tostarp starp dalībvalstīm un rūpniecības un pētniecības institūtiem; prasa Komisijai apsvērt, kādā apmērā varētu izmantot ASV Nacionālā ražošanas inovāciju tīkla modeļa paraugu;

33. atzinīgi vērtē darbības jomu saistībā ar viedtīkliem un uzskata, ka būtu lietderīgi to paplašināt un sniegt papildu priekšlikumus; iesaka tajā iekļaut arī Komisijas minētos atbilstošas energoinfrastruktūras, enerģijas uzglabāšanas un rezerves jaudas elementus, piemēram, augstas efektivitātes elektroenerģijas tīklu ar starpsavienojumiem, kas palīdzētu pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi un spētu apkalpot atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, jūras vēja enerģiju, kā arī atbalstītu augsto tehnoloģiju digitālo infrastruktūru;

34. aicina Komisiju sniegt priekšlikumus par kopu politiku un kopu tīkliem, jo īpaši vērtību radīšanas ķēdēs paredzot sadarbību starp saistītiem uzņēmumiem, piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, universitātēm un pētniecības centriem, kas arī stimulē kopu dabisku rašanos augšupējā veidā, reaģējot uz uzņēmējdarbības un/vai pētniecības vajadzībām; uzsver starptautisku kopu veidošanas nozīmi, jo īpaši nolūkā Eiropas rūpniecības vērtību ķēdē integrēt strukturāli vājākus reģionus, balstoties uz konkurenci Savienības līmenī, kas veicinātu nepārstāvēto valstu un reģionu līdzdalību un nodrošinātu zinātības nodošanu visu dalībvalstu pētniecības aprindās; uzskata, ka tas ir būtisks elements, kas jāiekļauj reģionālajā rūpniecības politikā; norāda, ka Komisijai būtu arī jāvelta pienācīga uzmanība jau izveidoto kopu atbalstam; mudina Komisiju izveidot resursu efektivitātes kopas nākamās MVU videi draudzīgās rīcības programmas ietvaros;

35. atzinīgi vērtē stratēģiju svarīgu pamattehnoloģiju jomā, kurā Eiropas Savienībai ir spēcīgas konkurences priekšrocības un iespējas tās palielināt, ņemot vērā tās spēcīgo pētniecības bāzi, tomēr uzskata, ka ir jāpieliek lielākas pūles pētniecības rezultātu izmantošanā, lai īstenotu praksē šīs priekšrocības; atbalsta ierosinātās darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu koordināciju un sinerģiju starp politikas jomām un instrumentiem, tostarp programmu „Apvārsnis 2020”, EIB, ES struktūrfondiem un citiem publiskiem un privātiem fondiem; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas atbalsta ar svarīgām pamattehnoloģijām saistītas un konkrētai kopai paredzētas darbības un veicina starpreģionālo sadarbību; aicina Komisiju nepieļaut „slēgto klubiņu” veidošanu dažu konsorciju vai atsevišķu uzņēmumu interesēs; atzīmē, ka pētniecības infrastruktūras finansēšana jāveic vairāku iesaistīto dalībnieku interesēs un viņu lietošanai;

36. aicina Komisiju stiprināt komunikācijas tīklus saskaņā ar viedo pilsētu projektiem, īstenojot sadarbību starp reģioniem, pilsētām, ciematiem un vietējām teritorijām nolūkā pārvaldīt kopīgos pakalpojumus un efektīvi ražot un izmantot enerģiju, veicinot energotaupības pasākumus, piemēram, būvējot progresīvo tehnoloģiju ēkas, kurās ir zems enerģijas patēriņš;

37. atzīmē, ka Komisijas pētniecības un inovāciju programmas galvenokārt ir vērstas tehnoloģiju sekmēšanas virzienā; uzskata, ka pastāv vispārēja nepieciešamība stiprināt tādus pieprasījuma veicināšanas pasākumus un darbības, kas efektīvi spētu ieviest risinājumus tirgū;

38. aicina Komisiju sasaistīt piedāvājuma politikas instrumentus ar pieprasījuma politikas instrumentiem, izveidojot inovāciju partnerības (piemēram, „Viedās pilsētas”, „Aktīva novecošana” vai „Izejvielas”) un attīstot „vadošos tirgus”, kuru mērķis ir veicināt tādu jaunu ražojumu un pakalpojumu iekļaušanos tirgū, kas ir atbilstoši sabiedrības vajadzībām;

39. aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kas nodrošinātu talantīgu ārvalstu speciālistu piesaisti, vienlaicīgi saglabājot attiecības ar talantīgākajiem Eiropas speciālistiem, kuri dzīvo ārzemēs; uzsver, ka ir svarīgi veidot saikni ar ES dzīvojošajiem emigrantiem, mudinot tos izmantot savas zināšanas un sakarus, lai gūtu uzņēmējdarbības iespējas ES;

40. uzskata, ka ar vietējās produkcijas patēriņu saistītu ilgtspējīga tūrisma veidu stimulēšana var veicināt lauksaimniecības un amatniecības darbību atjaunošanos, kā arī mikrouzņēmumu izplatīšanos teritorijās, un tas varētu būt ievērojams ekonomikas dzinējspēks, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, vienlaicīgi nodrošinot pareizu vides pārvaldību, kultūru un iedzīvotāju apmetņu aizsardzību un eroziju un zemes nogruvumu novēršanu;

41. uzskata dzīvības zinātnes par stratēģisku Savienības nozari, ņemot vērā to novatoriskās iespējas, lomu Eiropas rūpnieciskajā ražošanā, to tieši vai netieši radītās darbvietas un to eksporta iespējas;

42. uzskata, ka, lai izstrādātu savu rūpniecības politiku, Eiropas Savienībai ir jāizdara politiska izvēle un galvenā uzmanība jāpievērš tām stratēģiskajām nozarēm, kas palīdz risināt Eiropas sabiedrībai aktuālas problēmas, vienlaikus pamatojoties uz Eiropas zinātību; attiecīgi mudina Komisiju izstrādāt stratēģisku darba kārtību Eiropas dabaszinātņu rūpniecībai, kā noteikts tās paziņojumā „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku”;

Iekšējā tirgus izveides pabeigšana un ārējo tirgu atvēršana RISE stratēģijai

43. uzsver, ka vienotais Eiropas tirgus ir centrālais Eiropas rūpniecības tirgus un ka ir jāizstrādā iekšējā tirgus stratēģija, kas veicinātu pieprasījuma radītas vajadzības pēc inovācijām, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju apguvi, tādējādi atbalstot jaunu tirgu, saimnieciskās darbības modeļu un rūpniecības nozaru veidošanos; uzsver, ka īpaši tas ir attiecināms uz pētniecības un izstrādes rezultātu izplatīšanu tirgū; uzsver, ka paredzami noteikumi un standarti iekšējā tirgū, kuri tiek efektīvi piemēroti dalībvalstīs, sniedz uzņēmumiem stabilas perspektīvas; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami pabeigt vienotā preču, enerģētikas, telekomunikāciju, transporta, videi nekaitīgu ražojumu (kā Komisija noteikusi savā iniciatīvā) un riska kapitāla tirgus izveidi, kā arī garantēt zinātnieku pārvietošanās brīvību un brīvu zinātniskās informācijas un tehnoloģiju apriti; norāda, ka nespēja izveidot iekšējo tirgu rada šķēršļus izaugsmei, un aicina Komisiju veikt pētījumu, lai novērtētu krīzes ietekmi uz iekšējo tirgu, un pievērsties jautājumam par izmaksu atšķirībām ES, kuras var radīt mazāk izdevīgus apstākļus ES uzņēmumiem, salīdzinot ar trešo valstu konkurentiem; brīdina, ka iekšējā tirgus sadrumstalotība var radīt konkurences kropļojumus starp dalībvalstīm Eiropas Savienībā; aicina ES virzīties uz ciešāku sadarbību nodarbinātības tiesību aktu un nodokļu stimulēšanas jomās; mudina Komisiju veicināt zīmola „Ražots Eiropā” izmantošanu, lai stiprinātu vienoto tirgu un Eiropas izcelsmes ražojumus;

44. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt horizontālu rīcības plānu, lai veicinātu pieprasījumu pēc inovatīvām precēm un pakalpojumiem; aicina Komisiju turpināt pētīt ražojumu aprites ciklu, sākot no izejvielām līdz otrreizējai pārstrādei, lai īstenotu sekmīgu virzību attiecībā uz efektīviem ražojumu kritērijiem, ar kuriem tiek ņemta vērā izmaksu un ieguvumu attiecība un inovācijas iespējas;

45. uzsver, ka publiskajam iepirkumam vajadzētu pildīt inovāciju virzītājspēka funkciju; norāda, ka publiskais iepirkums ir neatņemama Savienības tirdzniecības partneru rūpniecības politikas daļa; uzskata, ka valsts atbalsta pamatnostādnēs vajadzētu stimulēt ES rūpniecības konkurētspēju, cita starpā ņemot vērā labāko praksi un labus piemērus, ko sniedz ES tirdzniecības partneri, veicināt sadarbību Eiropā un paredzēt inovācijas veicinošus politikas pasākumus; uzskata, ka standartizācijai un ekomarķējumam, kā arī uzņēmumu sociālajai atbildībai, tostarp attiecībā uz importētajām precēm, ir būtiska nozīme jaunu tehnoloģiju ieviešanas sekmēšanā; aicina Komisiju noteikt prioritāros pasākumus, lai atbalstītu jaunu preču, pakalpojumu un tehnoloģiju standartizāciju un savstarpējo izmantojamību kā pamatelementu konkurencei Eiropas iekšienē un tirdzniecības iespējām starptautiskā mērogā;

46. atzīst, ka tirgus uzraudzība ir būtisks pamatelements, lai nodrošinātu ražojumu drošumu un kvalitāti iekšējā tirgū; atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto „Ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopumu”, uzsverot, cik svarīga var būt izcelsmes norāžu loma ne tikai patērētājiem, bet arī pārredzamākas iekšējās un ārējās tirdzniecības politikas īstenošanai; aicina Komisiju tirgus uzraudzības darbā izmantot interneta iespējas un efektivitāti, kas ļauj cilvēkiem sniegt kvalificētas atsauksmes par ražojumiem; šajā saistībā uzsver, ka pareizi funkcionējošai patērētāju aizsardzības sistēmai Eiropas Savienībā ir svarīga nozīme;

47. uzsver, ka digitālā vienotā tirgus pabeigšana ir svarīgs ES rūpniecības stratēģijas elements; atkārtoti uzsver, ka iekšējā tirgus digitalizācija un elektroniskās komercijas attīstība iekšējā tirgū ir ārkārtīgi svarīga MVU; uzskata, ka digitālajam un jauno informācijas tehnoloģiju tirgum piemīt rūpniecības attīstības potenciāls, kurš vēl nav pilnībā izmantots, un Eiropai ir piemēroti apstākļi tā izmantošanai; uzsver, ka ES Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartizācijas politika ir obligāti jāpielāgo tirgus un politikas attīstībai, kā rezultātā tiktu izpildīti Eiropas politikas mērķi, kas paredz savstarpējo izmantojamību, piemēram, tādās iniciatīvās kā e-bizness, e-komercija, e-krava un intelektiskās transporta sistēmas (ITS), un citas;

48. uzsver, ka digitālā vienotā tirgus pabeigšanai jākļūst par svarīgu ES rūpniecības stratēģijas elementu; uzsver, ka tiešsaistes un bezsaistes tirgiem jāpiemēro vienlīdzīgs tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un aizsargātu patērētājus;

49. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi augstas kvalitātes kultūras un radošo nozaru definēšanu par ekonomikas jomu, kura ietver augstas kvalitātes preču un pakalpojumu tirgus segmentus un kurā tiek ņemtas vērā specifiskās iezīmes, piemēram, preces vai pakalpojuma kultūras un radošā dimensija, ražojuma prestižs, intelektuālais īpašums, ražošanas kvalitāte, dizains un jaunrade, kā arī veids, kādā šis ražojums tiek piedāvāts un reklamēts tirgū; aicina Komisiju atzīt augstas kvalifikācijas profesiju specifisko raksturu Eiropas nozarēs, jo tās veido ievērojamu daļu no darbvietu skaita Eiropā un balstās uz četriem kritērijiem — radošumu, izcilību, zinātību un izglītību visas karjeras laikā;

50. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbalstīt augstas kvalitātes preču un pakalpojumu nozares konkurētspēju, kura ES veido 3 % no IKP un rada vairāk nekā 1,5 miljonus tiešu un netiešu darbvietu, un aicina veikt pasākumus prasmju deficīta riska novēršanai šajā nozarē, lai aizsargātu īpaši Eiropai raksturīgās metodes un zinātību;

51. norāda, ka Eiropas tērauda rūpniecība darbojas ar 50 % jaudu un ka Eiropas tērauda ražošana kopš 2008. gada ir samazinājusies par 25 %;

52. norāda, ka Eiropas automobiļu rūpniecības nozarē, kurā 2007. gadā tika saražoti 16 miljoni automobiļu, 2013. gadā nebūs bijis iespējams saražot 12 miljonus automobiļu;

53. uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, publiskie un privātie ieguldījumi ir svarīga vispārējās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sastāvdaļa; šajā kontekstā atzinīgi vērtē valsts atbalsta sistēmas vispārējo reformu, piemērojot sociāli un ekonomiski labāk pamatotu pieeju un elastīgākus konkurences noteikumus, kas paredzēti LESD 101. un 102. pantā; atgādina, ka ir svarīgi vairāk ņemt vērā publiskā finansējuma kvalitāti un efektivitāti;

54. uzsver, ka rūpniecības politikā jāizmanto visi konkurences politikas instrumenti, lai radītu visiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinātu konkurētspējīgu tirgu veidošanos;

55. iesaka Komisijai novērtēt, kādā ziņā pasaules līmeņa grupas atteikums nodot kādu vietu, kuru tā nolēmusi slēgt, citai grupai, kura to varētu pārņemt, vai publiskai struktūrai pagaidu izmantošanas nolūkā, ir saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem konkurences jomā;

56. ņem vērā Komisijas veikto pētījumu par rūpniecisko izstrādājumu iekšējā tirgus reformu; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecīgie standarti ir saderīgi ar tirgu;

57. atzinīgi vērtē Komisijas lietpratīga regulējuma stratēģiju, kas ir izstrādāta, lai samazinātu rūpniecībai šķēršļus, neietekmējot tiesību aktu efektivitāti, un kas ietver ietekmes novērtējumus, konkurētspējas analīzi, derīguma pārbaudes un MVU testu, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un MVU, un atzīst regulatīvās stabilitātes nepieciešamību, lai veicinātu ieguldījumus; uzskata, ka birokrātiskais slogs un pretrunas starp politikas virzieniem bieži rada šķēršļus rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai un ka šāda sloga samazināšanas pasākumiem būtu jākļūst par vienu no politiskās darba kārtības galvenajiem uzdevumiem, un gaida Komisijas priekšlikumus ar konkrētiem mērķiem par šo jautājumu; atbalsta saskaņotu regulējumu, transversālu regulatīvo pieeju un prioritāšu noteikšanu, kā arī uzlabotu konkurētspējas pārbaudi, kas būtu jānosaka kā obligāta un kam vajadzētu būt neatņemamai ietekmes novērtēšanas pamatnostādņu sastāvdaļai; aicina dalībvalstis izmantot MVU testu un uzlabotu konkurētspējas pārbaudi, tostarp arī dalībvalstu līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas centienus novērtēt kopējo tiesību aktu radīto ietekmi tērauda nozarē un aicina Komisiju pilnveidot metodoloģiju, kā arī noteikt citas nozares, kurās varētu izmantot šādu pieeju;

58. mudina padziļināti izmantot Direktīvā 98/34/EK noteiktās paziņošanas procedūras iespējas un ierosina dalībvalstīm ieviest konkurētspējas pārbaudi ietekmes novērtējumos, kurus izstrādā valsts likumdošanas procesu sagatavošanas posmos, plašākā mērogā integrējot tā dēvēto vienotā tirgus pārbaudi, ko Eiropas Parlaments prasīja īstenot 2013. gada 7. februāra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību;

59. aicina ātri ieviest Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropas MVU atbalstam; ņem vērā Eiropas Biznesa atbalsta tīkla nozīmi MVU atbalstam ES pārrobežu tirdzniecībā; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt mazos uzņēmumus un palīdzēt tiem kļūt par vidējiem uzņēmumiem, savukārt MVU — par lielākiem tirgus dalībniekiem, lai cita starpā uzlabotu arī to konkurētspēju pasaulē; vērš uzmanību uz ekonomikas ieguvumiem, ko rada arī ciešāku attiecību veidošana starp uzņēmumiem dažās nozarēs, piemēram, aizsardzības nozarē, lai panāktu ievērojamus apjoma ietaupījumus un kopīgi īstenotu rūpniecības projektus;

60. uzskata, ka ir nepieciešams atvieglot, paātrināt un padarīt lētāku MVU piekļuvi antidempinga procedūrām, lai nodrošinātu to efektīvāku aizsardzību pret tirdzniecības partneru negodīgu praksi; aicina Savienību šo punktu ņemt vērā, reformējot tirdzniecības aizsardzības instrumentus;

61. aicina ES uzlabot rūpnieciskos ražojumus, nodrošinot precīzāku informāciju patērētājiem, padarot obligātas norādes par Savienības un no trešām valstīm ievestu produktu izcelsmi un liekot trešām valstīm ievērot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas pārtikas produktiem;

62. uzsver, ka tehnoloģiju attīstība ir sensitīva un neaizsargāta joma; uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir būtiska uz zināšanām balstītas ekonomikas un stabilas rūpniecības politikas sastāvdaļa, kas var veicināt inovācijas un pētniecību un stiprināt Eiropas rūpniecību; tādēļ atzinīgi vērtē ES vienotā patenta izveidi un aicina dalībvalstis to nekavējoties īstenot; uzskata, ka procedūra, kuras rezultātā tas tika izveidots, ir jāsaglabā kā labas prakses paraugs centieniem panākt ciešāku rūpniecības un iekšējā tirgus integrāciju; pauž bažas par to, ka pašreizējais IĪT režīms bieži neatbilst tā mērķim nodrošināt inovācijas; uzskata, ka uzlabota pārredzamība, inovatīva pārvaldība un licencēšanas prakse var paātrināt tirgus risinājumu izstrādi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iesākto darbu; aicina Komisiju un dalībvalstis arī stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, jo īpaši, lai novērstu preču viltošanu un rūpniecisko spiegošanu; uzsver, ka ir vajadzīgas jaunas pārvaldības struktūras un forumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai starptautiskā līmenī; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju saimnieciskās darbības noslēpumu aizsardzībai;

63. uzsver, ka intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana gan fiziskajā, gan digitālajā vidē ir svarīga izaugsmei un darbvietu radīšanai Eiropas nozarēs; šajā sakarā atzinīgi vērtē pašreizējo ES tirdzniecības zīmju sistēmas reformu, kas var veicināt tirdzniecības zīmju aizsardzību tiešsaistē, bezsaistē un visā iekšējā tirgū;

64. atbalsta pašreizējo tirdzniecības zīmju likuma reformu, kas stiprinās tirdzniecības zīmju aizsardzību tiešsaistē, bezsaistē un visā iekšējā tirgū un starptautiskajā tirdzniecībā;

65. atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīta „patentu biezokņu” un „patentu slazdu” problēma; atbalsta izmaiņas tiesiskā regulējuma sistēmā, lai sekmētu konkurenci veicinošu šķērslicencēšanu un patentu kopfondu veidošanu;

66. aicina Komisiju izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, kas ļautu Eiropas uzņēmumiem ražot ģenēriskās un bioloģiski līdzīgās zāles Eiropas Savienībā papildu aizsardzības sertifikāta (PAS) darbības periodā pēc patenta aizsardzības termiņa beigām, lai sagatavotos tūlītējai ieviešanai pēc PAS darbības beigām vai eksportēšanai uz valstīm, kurās nav pieejams patents vai PAS; uzskata, ka šādi noteikumi var palīdzēt izvairīties no ražošanas nodošanas ārpakalpojumā un veicināt darbvietu izveidi Eiropas Savienībā, kā arī radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Eiropas uzņēmumiem un to konkurentiem trešās valstīs;

67. uzsver, ka ārējo attiecību ietekme pārsniedz tādu vienošanos robežas, kas tiek noslēgtas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadībā, un ka, attīstot rūpniecības politikas ārējo dimensiju, ES un dalībvalstīm būtu jāvienojas par kopējo nostāju, lai nodrošinātu visiem vienādus konkurences apstākļus globālā mērogā;

68. vērš uzmanību uz to, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 7. februāra kopīgajā paziņojumā „Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija — atvērta un droša kibertelpa”[22] uzņēmās saistības izstrādāt kiberaizsardzības politiku un instrumentus, kā arī veicināt rūpniecības un tehnoloģisko resursu nodrošināšanu kiberdrošības jomā; aicina ātri īstenot šo politiku un paplašināt tās piemērošanu, lai aizsargātu uzņēmumus, jo īpaši MVU, pret kibernoziegumiem;

69. uzsver nepieciešamību uzlabot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū; ņem vērā ES tirdzniecības stratēģijas nozīmi; aicina Komisiju, ņemot vērā pieaugošo ES tirdzniecības partneru konkurenci, reorganizēt tirdzniecības politiku, lai nodrošinātu, ka Savienības tirdzniecības un konkurences politika atbilst Eiropas rūpniecības politikas mērķiem un ka tā neapdraud Eiropas uzņēmumu jaunrades un konkurētspējas potenciālu; aicina Komisiju kopā ar priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi izstrādāt stratēģiju MVU atbalsta dienestu iekļaušanai ES misijās; atzīmē, ka šiem MVU atbalsta dienestiem būtu jāņem vērā tirdzniecības kameru darbība un jāintegrē Eiropas Biznesa centru darbības ietvaros gūto pieredzi; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, tādējādi atbalstot Eiropas uzņēmumus ārējos tirgos; īpaši aicina tās piešķirt prioritāti instrumentiem, kas paredzēti MVU atbalstam, un centralizēt informācijas nodrošināšanu MVU, izveidojot vienas pieturas informācijas aģentūras visā ES; aicina Komisiju panākt, ka uzlabotā konkurētspējas pārbaude tiek iekļauta tirdzniecības nolīgumu ietekmes un kopējās ietekmes novērtējumos;

70. norāda, ka aizvien biežāk vides izmaksas, kas jāsedz Eiropas rūpniecībai, mudina Eiropas rūpniekus ieguldīt rūpniecībā ārpus Eiropas;

71. uzsver, ka ir svarīgi divpusējos nolīgumos un daudzpusējās tirdzniecības attiecībās ņemt vērā vides un sociālos standartus, lai nodrošinātu godīgu un taisnīgu tirdzniecību un visiem vienādus konkurences apstākļus globālā mērogā; aicina Komisiju, slēdzot jaunus vai pārskatot jau noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, nodrošināt, ka uzņēmumi ES iekšienē un ārpus tās darbojas, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem; uzsver, ka ES būtu jāveic reāli pasākumi, lai aktualizētu jautājumu par noteiktiem tirgus izkropļojumiem, kas kaitē Eiropas rūpniecības interesēm, un ka tai ir pakāpeniski jāievieš savstarpēju tirdzniecības attiecību princips, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, un jāuzlabo spēja reaģēt, kas varētu sekmēt tirgu atvēršanas procesu;

72. atgādina Komisijai, ka zems algu un vides aizsardzības līmenis joprojām ir ļoti svarīgs starptautiskās konkurences aspekts un ka ir steidzami jāveic šo standartu paaugstināšana, lai ES patiešām varētu īstenot reindustrializāciju; šajā sakarībā aicina Komisiju, vedot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, ietvert tajos saistošus pienākumus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un vides aizsardzību;

73. pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu modernizēt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kuri ir ārkārtīgi svarīgi rūpniecības politikas elementi; pauž cerību, ka ar šo modernizāciju var uzlabot minēto instrumentu efektivitāti; šajā sakarībā prasa, lai Komisija šos instrumentus nevājinātu ne de jure, ne de facto, bet gan tos stiprinātu, lai pēc iespējas efektīvāk un drīzāk Eiropas uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma pasargātu no nelikumīgas vai negodīgas tirdzniecības prakses;

74. atgādina par nepieciešamību, ja apstākļi to ļauj, izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus pret valstīm, kuras neievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus vai ar ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu nosacījumus, un aicina atvieglot, paātrināt un samazināt izmaksas MVU piekļuves nodrošināšanai antidempinga procedūrām, kas tos labāk aizsargātu pret negodīgu praksi;

75. vērš uzmanību uz pētniecības un inovāciju noteicošo lomu Eiropas uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā pasaules tirgos un uzsver nepieciešamību Eiropas uzņēmumiem panākt labākus rezultātus trešo valstu tirgus prasību prognozēšanā, lai reaģētu uz pieprasījumu pasaules mērogā;

76. uzskata, ka ES centienos atdzīvināt tās rūpniecību ir svarīgi nodrošināt atbilstošus līdzekļus, lai:

– īstenotu aktīvāku antidempinga politiku un veiktu atbilstošus pasākumus, ar kuriem reaģētu arī uz netaisnīgu eksporta subsīdiju ieviešanu atsevišķās trešās valstīs,

– īstenotu patiesu valūtas maiņas kursa politiku, kas aizsargātu Eiropas tirdzniecības intereses,

– atbalstītu „godīgas tirdzniecības” principu, kas būtu balstīts uz savstarpēju cieņu pret sociālajiem, vides, kultūras un cilvēktiesību standartiem starptautiskajā tirdzniecībā;

77. aicina Komisiju ievērojami uzlabot tās veikto tirdzniecības nolīgumu novērtēšanu, jo īpaši ietekmes novērtēšanu, ņemot vērā arī rūpniecības konkurētspējas jautājumu un veicot ex post novērtējumus, kā arī analizējot visu jau noslēgto vai noslēgšanas procesā esošo nolīgumu kopējo ietekmi; uzsver tādas Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nozīmi, kura spētu īstenot Eiropas reindustrializācijas, izaugsmes un nodarbinātības mērķus un kurai ir potenciāls vienkāršot un palielināt Eiropas rūpniecības preču eksportu, uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju, paaugstinot starptautiskos rūpniecības standartus, un samazināt izejvielu un pārstrādāto materiālu ievešanas izmaksas ražošanas uzņēmumiem; atbalsta pieeju, ka Transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai, tāpat kā citiem tirdzniecības nolīgumiem, būtu jāietver nodaļa par tādiem enerģētikas jautājumiem kā tie, kuri varētu ietekmēt iekšējo tirgu; aicina Komisiju, atceļot tarifus, izveidot labākas tirgus piekļuves iespējas saistībā ar pakalpojumiem un ieguldījumiem, stiprināt regulatīvo sadarbību, nodrošināt labākus publiskā iepirkuma nosacījumus un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī aktīvi censties sasniegt šos mērķus konkurences politikas jomā un saistībā ar enerģijas un preču tirgiem; uzsver nepieciešamību vienkāršot noteikumus, kā arī mazināt normatīvo un administratīvo slogu, kā paredzēts Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā, kas tiks īstenots, stingri ievērojot un aizsargājot augstus sociālos un vides standartus un darba ņēmēju tiesības; uzsver, ka iespējamā Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības noslēgšana pavērs plašas iespējas ekonomikas telpas izveidei, kas savukārt stiprinās ES attiecības un kalpos kā ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) vairotājs ES;

78. aicina Komisiju izpētīt ASV piemēru, kur arodbiedrības drīkst iesniegt sūdzības tirdzniecības jomā, ņemot vērā to, ka tirdzniecības traucējumi var negatīvi ietekmēt rūpniecību un līdz ar to darba ņēmējus, un ierosināt līdzīgus pasākumus ieviest ES;

79. uzsver, ka ir jāstiprina Eiropas rūpniecības vērtību ķēde, noslēdzot papildu tirdzniecības nolīgumus, investīciju nolīgumus un nolīgumus par intelektuālo īpašumu, ar to saprotot, ka attiecīgā stratēģija ir jāintegrē jau pilnvaru izstrādāšanas posmā;

80. aicina Komisiju izstrādāt Eiropas eksporta stratēģiju attiecībā uz resursiem, efektīvām un energoefektīvām tehnoloģijām un attiecīgajiem pakalpojumiem, kas paredz standartizācijas diplomātijas procedūras, lai nodrošinātu Eiropas standartu veicināšanu pasaules mērogā;

81. norāda, ka standartiem un tehniskajiem noteikumiem ir būtiska nozīme, nodrošinot ES vadošo lomu inovatīvajās nozarēs, tostarp videi nekaitīgu tehnoloģiju nozarē; tādēļ aicina Komisiju stiprināt ES spēju izstrādāt starptautiskos standartus un tehniskās normas inovatīvajās nozarēs; turklāt aicina Komisiju uzlabot sadarbību ar trešām valstīm, tostarp ar jaunattīstības valstīm, lai izstrādātu kopīgus standartus un tehniskos noteikumus;

Rūpniecības uzplaukuma finansēšana

82. atzīst banku aizdevumu ierobežojumu faktu un to negatīvo ietekmi, jo īpaši uz MVU; pauž nožēlu par to, ka šādi ierobežojumi skar arī finansēšanas instrumentus, ko dara pieejamus ES, un uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa, lai par šo instrumentu administrēšanu atbildīgie finanšu starpnieki iesniegtu gada pārskatus; atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par ilgtermiņa finansēšanu; uzsver, ka ir jāuzlabo ES banku nozares stabilitāte un uzticamība, izmantojot „Bāzele III” noteikumus, banku savienību un Eiropas Stabilizācijas mehānismu; uzsver, ka ir svarīgi, lai arī mūsu starptautiskie partneri īstenotu „Bāzele III” noteikumus; norāda, ka ieguldījumi rūpniecībā ir ilgtermiņa ieguldījumi; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot tiesisko un finanšu regulējumu tā, lai tas būtu skaidrāk saprotams un labāk paredzams un tādējādi veicinātu ieguldījumus rūpniecībā;

83. uzskata, ka jāizpēta jauni alternatīvi un radoši finansēšanas risinājumi, jo īpaši privātās un kapitāla finansēšanas jomā; norāda, ka šajā sakarībā svarīga nozīme ir arī finanšu lietpratības veicināšanai un ka finanšu lietpratība būtu jāiekļauj skolu programmās;

84. uzsver, ka jaunizveidotiem uzņēmumiem un MVU ir svarīga finanšu resursu pieejamība, lai uzņēmējiem būtu pietiekami resursi inovatīvu ideju ieviešanai tirgū;

85. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot kopīgus finanšu instrumentus ar EIB un norāda, ka šī iniciatīva ir apstiprināta Eiropadomes 2013. gada jūnija sanāksmē; atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija un EIB līdz 2013. gada oktobra sanāksmei gatavojas iesniegt Eiropadomei visaptverošu ziņojumu par minēto instrumentu piemērošanu, nosakot kvantitatīvus mērķus, instrumentus un termiņus;

86. aicina Padomi, apspriežoties ar Komisiju un EIB, nekavējoties precizēt šo instrumentu parametrus, lai panāktu jūtamu sviras efektu; uzsver, ka šie instrumenti būtu jāievieš praksē līdz 2013. gada beigām;

87. atzinīgi vērtē EIB kapitāla pieaugumu un tās nesen publicētās aizdevumu pamatnostādnes saistībā ar jaunu emisiju apmēra standartu 550 g/kWh CO₂; uzskata, ka EIB varētu palīdzēt atrisināt ar ES finanšu tirgu sadrumstalotību saistītas problēmas; aicina EIB arī turpmāk meklēt iespējas izstrādāt jaunus kreditēšanas modeļus, kas būtu pielāgoti rūpniecības vajadzībām; aicina EIB īstenot plānu, kas paredz kreditēšanas darbības palielināšanu ES par vairāk nekā 50 % laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam;

88. norāda, ka subsidiaritātes princips paver iespējas izmantot ārkārtīgi atšķirīgu fiskālo politiku un aizdevumu un subsīdiju vienošanās visā Eiropā;

89. aicina Komisiju izpētīt, kā varētu izmantot ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru tirgu un alternatīvus banku starpniecības risinājumus, īstenojot pienācīgu prudenciālu uzraudzību, lai veicinātu MVU finansēšanu; atzīmē uzņēmējdarbības attīstības un infrastruktūras banku iespējamo lomu, veicot ieguldījumus strukturētās nodrošinātās obligācijās, ko emitējušas bankas, šādus ieguldījumus apvienojot ar augstākiem MVU kreditēšanas mērķiem; atzinīgi vērtē priekšlikumu par savstarpējas privātās kreditēšanas partnerības izveidošanu, kurā īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumu izsniegšanai tiek apvienots apdrošināšanas uzņēmums un banka;

90. uzskata, ka ir svarīgi vecināt jaunus novatoriskus finansēšanas modeļus, kas būtu paredzēti MVU ar augstu izaugsmes potenciālu; norāda uz kolektīvās finansēšanas iniciatīvu un e-platformu aizņēmumu saņemšanai uzplaukumu Eiropā un finanšu un nefinanšu ieguvumiem, ko šāda finansēšana sniedz MVU un uzņēmējiem, piemēram, finansējuma nodrošināšana jaundibinātiem uzņēmumiem, produkta validēšana, atsauksmes no patērētājiem un stabila un droša akcionāru struktūra; aicina Komisiju sniegt paziņojumu par kolektīvo finansēšanu; aicina Komisiju izstrādāt efektīvu tiesisko regulējumu kolektīvajai finansēšanai, paredzot regulējumu projektiem, kuru apjoms nepārsniedz EUR 1 miljonu, un risinot jautājumus arī saistībā ar ieguldītāju aizsardzību; aicina Komisiju apsvērt ierobežotu līdzekļu piešķiršanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kā dažas dalībvalstis jau ir izdarījušas;

91. aicina Komisiju atbalstīt vietējo obligāciju tirgu izveidi maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu pietiekamu ilgtermiņa finansējumu, jo īpaši reģionos, kuros ir grūti saņemt kredītu; uzskata, ka lokāla rakstura obligāciju tirgi, piemēram, Štutgartes Fondu birža, varētu kalpot kā paraugs;

92. aicina Komisiju atbalstīt valsts investīciju banku izveidi maziem un vidējiem uzņēmumiem un ļaut esošajām bankām paplašināt savu darbību citās dalībvalstīs un iesaistīties finansēšanas projektos ārpus savas valsts, izstrādājot pamatnostādnes, kuru mērķis būtu plaši izplatītā kredītresursu trūkuma pārvarēšana;

93. uzskata, ka maksājumu kavējumi ir rūpniecības uzņēmumu, jo īpaši MVU, nestabilitātes un konkurētspējas zuduma cēlonis; pauž atzinību dalībvalstīm, kuras ir pilnībā īstenojušas direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu, un aicina to pilnībā īstenot visā ES; uzskata, ka uzņēmumi, jo īpaši MVU, pietiekami labi nepārzina to, kāds ES atbalsts un finanšu instrumenti tiem ir pieejami; pieprasa visā Savienībā izveidot vienas pieturas aģentūras, lai centralizētā veidā nodrošinātu informāciju par MVU pieejamo ES finansējumu; uzsver, ka ir svarīgi izveidot tīklus, kuros bezpeļņas nolūkā apvienotos uzņēmēju asociācijas, ar mērķi sniegt atbalstu, konsultācijas un aizdevumus MVU, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbību;

94. uzskata, ka negodīga nodokļu konkurence starp dalībvalstīm nav savienojama ar spēcīga Eiropas intelektuālā īpašuma (IP) attīstību;

95. atbalsta uzņēmumu nodokļu sistēmu labāku koordinēšanu Eiropas Savienībā, ieviešot saskaņotas nodokļu bāzes;

96. aicina Komisiju izstrādāt pētījumu bez aprēķiniem par dažādu ES īstenoto rūpniecisko darbības veidu konkurētspējas faktoriem (piegādes ilgums, patenti, ražojumu kvalitāte, apkalpošana pēc pārdošanas, transporta kvalitāte, enerģijas un IT infrastruktūras tīkli un citi), salīdzinot ar situāciju citos pasaules reģionos; aicina Komisiju pastāvīgi veikt ES makroekonomiskās konkurētspējas analīzi, īpaši ņemot vērā transporta, enerģētikas un IT infrastruktūras tīklus, kā arī izstrādāt pētījumus par ilgtermiņa finansējumu jaunai vai pašreizējai infrastruktūrai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ES konkurētspējas saglabāšanu;

97. uzsver riska kapitāla un „biznesa eņģeļu” tīklu nozīmi, jo īpaši sieviešu uzņēmējdarbībā; aicina ātri ieviest sieviešu uzņēmēju tiešsaistes portālu; atzinīgi vērtē ES atbalstu „biznesa eņģeļu” un biznesa inkubatoru tīklu izveidei; īpaši atzinīgi vērtē kapitāla finansēšanas instrumentu programmu „Apvārsnis 2020” un COSME, kas paredzētas kā atbalsts kvantitatīvai un kvalitatīvai riska kapitāla piedāvājuma uzlabošanai; uzskata, ka Eiropas Investīciju fondam ir būtiska nozīme riska kapitāla tirgus attīstībā, jo īpaši ilgtspējīgu tehnoloģiju izmantošanā; uzskata, ka pašu kapitāla un saistību nošķiršana nodokļu aprēķināšanas nolūkā būtu jāpārtrauc;

98. aicina Komisiju izpētīt vadošo kompetences vienību vairākkārtējo ietekmi, ietverot atsauci uz to ražošanas, vērtības radīšanas un nodarbinātības tīkliem ekonomikā kopumā; uzskata, ka vadošās kompetences vienības nebūtu jānosaka, pamatojoties uz to lielumu, bet gan uz to atbilstību konkrētiem kritērijiem, piemēram, starptautiskā nozīme, noteikta minimālā daļa vietējā un pasaules tirgū, intensīva pētniecība un izstrāde un sadarbība ar lielu skaitu uzņēmumu; uzskata, ka šāds pētījums vispirms varētu pievērst uzmanību savstarpējai atkarībai, kas pastāv starp rūpniecības uzņēmumiem un MVU, tādējādi laužot noteiktus stereotipus attiecībā uz pārstrādes rūpniecības bāzi;

Prasmju apgūšana un darbaspēka nodrošināšana rūpniecības uzplaukumam

99. uzskata, ka kopš krīzes sākuma ir „pārstrukturēti” aptuveni 5500 Eiropas rūpniecības uzņēmumu, tādējādi zaudējot apmēram 2,7 miljonus darbvietu;

100. uzsver, ka RISE ir stabilas nodarbinātības iespēja, kas nodrošina labas darbvietas un pienācīgu atalgojumu; uzsver nepieciešamo partnerību ar ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem, kamerām un jaunatnes organizācijām, integrējot jauniešus darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sociālo dialogu arī rūpniecības nozaru un uzņēmumu iekšienē; uzskata, ka sociālo partneru iesaistīšana pēc iespējas agrākā likumdošanas procesa posmā būtu liels ieguvums; aicina Komisiju tās līmenī veicināt sociālo partneru lomu, pienācīgi ņemot vērā atšķirības dažādu valstu sistēmās; aicina sociālos partnerus iesaistīties dialogā ES līmenī, kad vien iespējams;

101. atzīmē, ka, lai īstenotu RISE, būs vajadzīga plašāka un labāka piekļuve apmācībai, mūžizglītībai, nākotnes vajadzībām atbilstošai profesionālajai apmācībai un augstākajai izglītībai, un īpaša uzmanība jāpievērš zinātnei, tehnoloģijai, inženierzinātnēm un matemātikai (STEM), jo īpaši sievietēm, kā arī jāsniedz atbalsts uzņēmējdarbībai; pauž atbalstu šādu priekšmetu iekļaušanai skolu mācību programmās; atbalsta ar darbu saistītas izglītības un stažēšanās sistēmu izveidi un atbilstošu sociālās drošības tīklu, kā arī otrās iespējas politiku; saistībā ar to svarīga nozīme būs ES programmām un instrumentiem, piemēram, „Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

102. uzskata, ka atbalsts kvalificētam darbaspēkam nodrošina Eiropai lielas priekšrocības un ir galvenais dzinulis ieguldījumiem pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā; aicina pievērst īpašu uzmanību izglītības atbalstam, lai izveidotu starptautiska līmeņa pētniecības centrus ar akadēmisku izcilību;

103. uzskata, ka inovācijas darbavietā, kompetenču attīstīšana, radoši un patstāvīgi darbinieki un komandas darbs ir būtisks uzņēmumu sociālās un ekonomiskās veiktspējas faktors; uzsver, ka ir jāpaplašina darbavietas demokratizācija, tostarp personāla pārstāvju aktīva līdzdalība un arodbiedrību darbība; aicina dalībvalstis un attiecīgās reģionālās iestādes izveidot pastāvīgas apmācības sistēmu gan individuālai apmācībai, gan cita veida apmācībai, ar ko nodrošinātu, ka darba ņēmēju prasmes aizsteigtos priekšā topošajam pieprasījumam attiecīgajā nozarē, būtu pielāgojamas jaunam tirgum vai atlaišanas gadījumā izmantojamas citās rūpniecības nozarēs; norāda, ka darba devējiem un darba ņēmējiem ir jāuzņemas kopīga atbildība par mūžizglītību; turklāt norāda, ka informēšana un konsultēšana darba vietā ir pamattiesības, kas paredzētas Līgumā;

104. aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm un attiecīgajiem nozaru partneriem, lai sagatavotu vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes attiecībā uz darba tirgū vajadzīgajām prasmēm, piemēram, izveidojot Eiropas līmeņa padomes rūpnieciskās kompetences jautājumos;

105. aicina dalībvalstis risināt e-prasmju nepilnības visos izglītības līmeņos un izmantojot mūžizglītību, jo IKT attīstība ilgtermiņā var būtiski ietekmēt augošās nozares tādās jomās kā energoefektivitāte, vides plānošana, drošības mērķi un citas komunikācijas iespējas (piemēram, efektīvas un viedas transporta sistēmas un sakaru sistēmas saziņai starp personām, personām ar mašīnām un mašīnām ar mašīnām);

106. uzsver, ka prasmes inženierzinātnēs un informācijas tehnoloģijās uzlabo izturētspēju nodarbinātībā; aicina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu apsvērt valsts mērķu izstrādi, lai palielinātu studentu skaitu, kas apgūst STEM priekšmetus; uzskata, ka valsts, reģionālu un Eiropas mēroga STEM platformu izveide paraugprakses apmaiņai starp reģioniem, universitātēm un rūpniecību varētu būt noderīga STEM mērķu noteikšanā; uzskata arī, ka Eiropas platformas, ja tādas tiks izveidotas, būtu svarīgas valstu platformu koordinēšanai un sadarbībai Eiropas līmenī; uzsver, ka saistībā ar minēto IKT pamatprasmes jāveicina arī skolās un profesionālās apmācības programmās;

107. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt ASV College-to-Career (C2C) fondu izveides modeli, saskaņā ar kuru tiek veidotas partnerattiecības starp uzņēmumiem un universitātēm, lai apmācītu jauniešus darbam jaunizveidotās nozarēs; ņem vērā Apvienotajā Karalistē apspriestos plānus universitāšu tehnisko koledžu izveidei kopā ar nozares partneriem;

108. uzsver, cik svarīgi ir uzlabot jauniešu brīvprātīgu mobilitāti, veicinot programmu „Erasmus visiem” un novēršot pašreizējos šķēršļus pārrobežu māceklības, stažēšanās un prakses iespējām, kā arī uzlabojot pensijas un darba un sociālās aizsardzības tiesību pārvedamību visā ES; uzsver, ka jo īpaši būtu jāpaplašina programmas „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” darbība;

109. iesaka mobilizēt visus pieejamos finanšu un normatīvos instrumentus, lai veicinātu ekonomikas pārvietošanu, un aicina izveidot informācijas centrus, ar kuru palīdzību uzņēmēji tiktu informēti par iespējām saglabāt savu darbību Eiropas teritorijā vai pārcelt to uz Eiropu, jo īsākas piegādes ķēdes varētu likt izmantot vietējos produktus un paaugstināt efektivitāti ražošanas nozarē, vienlaikus veicinot vietējās nodarbinātības iespējas; aicina pēc iespējas efektīvāk izmantot EURES atbalstu, lai izmantotu to jauno eiropiešu zināšanas, kuri meklē darbu, kā arī aicina dalībvalstis veikt uzlabojumus Pakalpojumu direktīvas īstenošanā un novērst sociālo dempingu;

110. uzsver, ka izglītība ir viena no pamatvajadzībām un tai jābūt visiem pieejamai visos līmeņos, no sākumskolas līdz universitātei;

111. uzsver, ka ir jāsamazina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs un ka skolu absolventiem ir vajadzīgas stažēšanās iespējas, ko nodrošina, piemēram, Austrijas „Mācību garantija”;

112. atzinīgi vērtē lēmumus īstenot garantijas jauniešiem shēmu un tās vērienīgos mērķus, kā arī dalībvalstu gatavību piešķirt finanšu līdzekļus jauniešu bezdarba apkarošanai; atzinīgi vērtē Māceklību alianses darbības veicināšanu; uzsver, ka dažās valstīs stažēšanās nav pietiekamā mērā integrēta nodarbinātības politikā; aicina Komisiju izstrādāt vienotus sociālo ieguldījumu rādītājus, kas it sevišķi attiecas uz jaunatnes bezdarbu; aicina nozares pārstāvjus aktīvi piedalīties jauniešu garantijas īstenošanā attiecīgā valsts līmenī un piedāvāt jauniešiem kvalitatīvas darbvietas vai stažiera vietas, ja tas ir iespējams, un radīt kvalitatīvas prakses vietas ar pienācīgu atalgojumu; aicina dalībvalstis padarīt māceklības programmas pievilcīgākas uzņēmumiem, paredzot dažādus pasākumus;

113. uzsver, ka dalībvalstīm ar spēcīgu profesionālās apmācības sistēmu krīzes laikā bija salīdzinoši noturīgs darba tirgus; aicina visas dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, profesionāļu apvienībām, izpētīt un ieviest šādu sistēmu; ņem vērā to, cik grūti ir panākt Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) savietojamību ar Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS); uzsver arī to, ka ir svarīgi nodrošināt dažādu valstu profesionālas apmācības sistēmu salīdzināmību un aizvien lielāku savietojamību, lai sekmētu mobilitāti darba tirgū attiecīgajās amatu kategorijās;

114. uzsver, ka mācību iestādēm ar tehnisko vidusskolas izglītību un arodapmācības sistēmām ir būtiska loma, un atbalsta Komisijas iniciatīvas veicināt pārrobežu apmaiņu starp dalībvalstīm;

115. uzskata, ka profesionālās izglītības un apmācības prestižs jāuzlabo, uzsverot tā nepārejošo vērtību un arī sasaistot to ar iespējamo pāreju uz universitāti vai citu augstākās izglītības iestādi; atzīmē, ka arī šim nolūkam nepieciešams, lai augstas kvalitātes profesionālās izglītības un apmācības kvalifikācija saņemtu augstākā līmeņa klasifikāciju dalībvalstu kvalitātes sistēmās; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot izglītības prasmes, lai uzlabotu jaunu ražošanas prasmju attīstīšanas kvalitāti, izmantojot arī ES līmeņa pasākumus, lai standartizētu cilvēkresursu politiku, sākot no pamatapmācības līmeņa;

116. aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un īstenot jauniešiem paredzētas profesionālās orientācijas programmas zinātnes un tehnoloģijas disciplīnās, tā cenšoties veicināt noturīgas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, kā arī ar ekoloģijas un vides tematiku saistītus informatīvos un izpratnes veidošanas pasākumus gan formālās izglītības sistēmā, gan vietējo un reģionālo pašvaldību pasākumu ietvaros;

117. uzskata, ka darba ņēmēju brīvas pārvietošanās turpmākai attīstībai, izmantojot tādus instrumentus kā profesionālās kvalifikācijas savstarpēja atzīšana un mūžizglītība, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem darba ņēmējiem, ir liels potenciāls, kas ļaus samazināt kvalificēta darbaspēka trūkumu un rosināt iekļaujošu izaugsmi;

118. aicina dalībvalstis ieviest mikrokredītu saņemšanas iespējas jauniešiem, lai veicinātu uzņēmējdarbību;

119. sagaida, ka pasākumi un darbības, kas veiktas, lai veicinātu uzņēmējdarbību Eiropas vai valstu līmenī, attieksies uz visu veidu uzņēmumiem, kooperatīviem, amatniecības uzņēmumiem, brīvajām profesijām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem;

120. uzsver, ka RISE būtu jāizmanto princips „vienāda samaksa par vienādu darbu”, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību darbavietās un vienādus noteikumus darba ņēmējiem ar dažāda veida darba līgumiem;

121. norāda, ka katru gadu Eiropā sievietes pārstāv vairāk nekā pusi no augstākās izglītības diplomu ieguvējiem; uzsver labvēlīgo ietekmi, ko kvalificētu sieviešu zināšanas varētu radīt uzņēmumos, jo īpaši saistībā ar Eiropas rūpniecības izaugsmi, ražīgumu un konkurētspēju, un šajā sakarībā aicina ekonomikas, izglītības un sabiedriskās dzīves veidotājus, kā arī Komisiju sekmēt un nostiprināt sieviešu nozīmi ar rūpniecību saistītās nozarēs Eiropā;

122. uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut tradicionālo dzimumu nelīdzsvarotību rūpniecībā; uzskata, ka ir svarīgi novērst šo nelīdzsvarotību, lai sievietes un vīrieši varētu pilnībā iesaistīties darba tirgū, jo īpaši ņemot vērā ES demogrāfiskās problēmas;

123. norāda uz nozīmīgo sieviešu darbaspēka lomu rūpniecības uzplaukumā ilgtspējīgai Eiropai; uzsver, ka dzimuma dimensijas trūkums rūpniecības politikā palielina dzimumu nevienlīdzību, uzskata, ka ir svarīgi novērst pašreizējo dzimumu nelīdzsvarotību, lai sievietes un vīrieši varētu pilnībā iesaistīties darba tirgū, pamatojoties uz principu „vienāds atalgojums par tādu pašu darbu”; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai darba ņēmējas nav nepietiekami pārstāvētas vai pat atstumtas no apmācībām, projektiem un programmām ekoloģiskas pārveides jomā, un uzsver nepieciešamību integrēt dzimumu līdztiesības aspektu; aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, kas ļautu saskaņot darba un ģimenes dzīvi, lai sievietēm nodrošinātu maksimālās iespējas karjeras nepārtrauktai un regulārai attīstībai;

124. atzīmē, ka pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku ne tikai radīs jaunas darbvietas jaunās ekonomikas nozarēs, bet var izraisīt arī darbvietu zaudēšanu mazāk ilgtspējīgās nozarēs; šajā sakarībā iesaka izstrādāt un nostiprināt instrumentus, lai varētu laikus paredzēt pārmaiņas un nodrošināt pakāpenisku pāreju no vienas darbavietas uz citu;

125. aicina Komisiju izstrādāt un veicināt līdzekļu kopumu ilgtspējīgas uzņēmumu politikas nodrošināšanai (kas ietver uzņēmumu sociālo atbildību, ilgtspējības ziņojumus, pasākumus ražošanas modeļu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni vai zemu atkritumu līmeni veicināšanai);

126. uzsver lielo uzņēmumu sociālās atbildības nozīmi, jo tā ir galvenais uzņēmumu politikas instruments, kurā uzmanība tiek vērsta uz efektīvu dabas resursu izmantošanu, sociālajiem aspektiem attiecībās ar sabiedrību un ar darbaspēku un tā pārstāvjiem, kā arī uz ekonomiskajiem aspektiem, kas saistīti ar veiksmīgu uzņēmuma pārvaldību;

127. aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām apsvērt elastīgāka darba laika noteikšanas politiku ekonomikas lejupslīdes laikā;

128. ierosina LESD 152. pantā paredzētās trīspusējās sociālās sanāksmes par izaugsmi un nodarbinātību darba kārtībā iekļaut jautājumu par to, ka izmaksu sistēmā būtu jāintegrē obligāto sociālo standartu ievērošana;

Resursu un enerģijas politika rūpniecības uzplaukuma mērķiem

129. uzsver, ka resursi un enerģija ir RISE stratēģijas pamatā, uzskata, ka izejvielu pieejamībai ir vissvarīgākā ietekme uz Eiropas rūpniecību un noteiktu svarīgāko izejvielu neesamības gadījumā nebūs iespējama attīstība vairumā Eiropas stratēģisko nozaru; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt aktīvus pasākumus pārmērīgu izmaksu samazināšanai enerģētikā; pauž atbalstu integrētai cenas pieņemamības, ilgtspējības un pieejamības trīspusējai pieejai, kurā vienlīdz ņemtas vēra visas trīs minētās dimensijas, vienlaikus mēģināts nesaistīt izaugsmi ar resursu paplašinātu izmantošanu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt konkurētspējīgu un pārredzamu enerģijas tirgu, novēršot nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm, un nodrošināt drošas, ilgtspējīgas, pieņemamas un uzticamas enerģijas vieglu pieejamību; norāda, ka ir vajadzīga stratēģija, ar ko sekmētu Eiropas enerģijas tirgus integrāciju un enerģētikas infrastruktūru attīstību;

130. atzinīgi vērtē Eiropas izejvielu iniciatīvu (RMI), Eiropas inovāciju partnerību izejvielu jautājumos un tās stratēģisko īstenošanas plānu, kā arī Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu; uzsver nepieciešamību risināt resursu nepietiekamības jautājumu attiecībā uz izšķirošiem resursiem, piemēram, ūdeni, un aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar tās trīs pīlāru stratēģiju, strādājot pie starptautiskās partnerības un tirdzniecības izejvielu jomā, izejmateriālu piegādes ES un resursu efektīvas izmantošanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas; aicina Komisiju Eiropas pusgada programmās, ieteikumos katrai valstij un valstu reformu programmās iekļaut atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķus; aicina Komisiju pilnveidot nozares kritērijus resursu izmantošanas efektivitātes novērtēšanai, jo īpaši publiskā iepirkuma vajadzībām; aicina Komisiju integrēt „3R” stratēģiju (materiālu kaitīguma mazināšana, to atkārtota izmantošana un pārstrādāšana) un rūpīgi izvērtēt priekšlikumus ierobežot svarīgus izejmateriālus; uzsver globālas sertifikācijas sistēmas nozīmi attiecībā uz bīstamo atkritumu pirmreizējo pārstrādi un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (DEEE); norāda, ka dažās dalībvalstīs ir ieviestas attiecīgas celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes shēmas; atzīmē, ka Eiropas ieguves rūpniecības nozarēm ir vieni no visaugstākajiem standartiem pasaulē un aicina Komisiju divos gados novērtēt priekšlikumu izveidot Eiropas ģeoloģijas institūtu; aicina Komisiju izstrādāt pasākumus, lai saskaņotu noteikumus un licencēšanas procedūras izejmateriālu ieguvei ES; aicina dalībvalstis, rūpniecību, ģeoloģijas institūtus un Komisiju sadarboties, lai noteiktu izejvielu atrašanās vietu;

131. uzsver potenciālu, kas piemīt pārejai uz bioloģiski pamatotu ekonomiku, jo, piemēram, izejvielas no mežiem var būt nozīmīgas atjaunojamās enerģijas ražošanai un ilgtspējīgai rūpnieciskai ražošanai;

132. prasa nekavējoties īstenot energoefektivitātes direktīvu un valsts rīcības plānus, papildinot tos ar attiecīgiem finansiāliem stimuliem; aicina noteikt kopīgu atbrīvojumu visām energoefektivitātes shēmām, kas paziņotas Eiropas Komisijai kā daļa no dalībvalstu energoefektivitātes rīcības plāniem; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāizstrādā vērienīgas stratēģijas, jo īpaši lai renovētu pašreizējo dzīvojamo fondu saskaņā ar pieņemtiem vienotiem standartiem; uzsver, ka finanšu instrumenti varētu papildus sekmēt efektivitātes uzlabošanu; aicina Komisiju strādāt pie izmaksu ziņā lietderīgiem atjaunojamās enerģijas atbalsta kritērijiem; uzsver, ka Eiropas rūpniecības konkurētspējai būtiska ir droša, uzticama un pieņemama enerģijas piegāde; uzsver, ka ir svarīgi izvirzīt skaidrus ilgtermiņa klimata mērķus, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, jo īpaši „zaļajās” nozarēs, un mudina Komisiju piedāvāt juridisku un noturīgu sistēmu Eiropas enerģētikas un klimata politikai laikposmam līdz 2030. gadam, lai veicinātu ieguldījumus vidējā termiņā un ilgtermiņā, samazinot oglekļa emisijas, atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju;

133. norāda, ka tikai Eiropas Savienībā darbojas emisiju kvotu sistēma un ka papildus ES dalībvalstīm mazāk nekā sešas valstis, kas nerada pat 15 % globālo CO₂ emisiju, tostarp ES, joprojām ievēro Kioto protokolu;

134. aicina Komisiju iesniegt rūpniecības stratēģiju attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas veidiem, iekļaujot tajā pilnu pētnieciskās darbības spektru, tostarp tās finansējumu, lai nodrošinātu ES vadošo pozīciju saglabāšanu atjaunojamo enerģijas resursu jomā;

135. uzskata — gan Eiropas rūpniecība, gan atsevišķi patērētāji gūtu labumu no modernizētas enerģijas infrastruktūras, piemēram, no viedtīkliem, kas palīdzētu palielināt enerģijas vietējo potenciālu un pilnībā integrēt atjaunojamus enerģijas avotus energoapgādē;

136. aicina Komisiju nodrošināt stabilu enerģijas piegāžu sistēmu nākamajām desmitgadēm, lai nodrošinātu ieguldījumu drošību un tādējādi varētu veikt pasākumus ilgtspējīgas konkurētspējas veidošanai;

137. uzsver enerģijas cenu pašreizējās tendences pasaulē, kas ir cieši saistītas ar netradicionālajiem naftas un gāzes resursiem ASV un norisēm Tuvajos Austrumos, un norāda, ka augstas enerģijas cenas ir svarīgs faktors, kas ietekmē Eiropas rūpniecības konkurētspēju; uzsver nepieciešamību veikt analīzi par apstākļiem, kas ietekmē enerģijas cenas; aicina Komisiju ņemt to vērā, iesniedzot turpmākos priekšlikumus, kā tas ir ticis darīts tās ietekmes novērtējumos; uzsver, ka RISE prasa saskaņot rūpniecības, enerģētikas un klimata politiku; atzīmē, ka zemākas enerģijas cenas ASV ir nodrošinājušas jaunus ieguldījumus rūpniecībā; atsaucas uz Parlamenta rezolūcijām par šādiem ieguldījumiem; uzsver energoietilpīgo nozaru ārkārtīgi svarīgo nozīmi, ražojot būtiskus pamatmateriālus, piemēram, tēraudu, cementu, ķimikālijas, metālus un papīru, kur enerģija rada vislielākās izmaksas; uzsver, ka šīs nozares apdraud oglekļa noplūdes un tādēļ nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi, lai saglabātu tās konkurētspēju; prasa Komisijai nākt klajā ar ieteikumiem, kā novērst oglekļa noplūdes risku;

138. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav apstiprinājusi savu uzticību piesardzības principam attiecībā uz nozarēm, kas izmanto tādas tehnoloģijas, kuru drošums nav pierādīts;

139. uzsver, ka Eiropas dienvidu valstis maksā augstākās gāzes cenas Eiropā, tādējādi konkurencē diskriminējot rūpniecību, jo īpaši energoietilpīgās nozares, kā arī palielinot oglekļa noplūdes risku;

140. aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt ilgtermiņa līgumu nosacījumus un gāzes līgumus, kuru pamatā ir naftas cenu indeksācijas mehānismi, un pārorientēties uz cenu noteikšanu tirdzniecības vietās, pastiprinot konkurenci iekšējā tirgū; aicina Komisiju palīdzēt izpētīt iespējas sarunu ceļā šos līgumus pārskatīt un veicināt pāreju uz elastīgākām alternatīvām; tādējādi sekmējot mērķi panākt labāku gāzes pieejamību visām dalībvalstīm;

Reģionāla RISE stratēģija, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas dienvidiem

141. atbalsta daudzreģionālas rūpniecības politikas pieeju, ar ko atsāk ilgtspējīgu izaugsmi līgumslēdzējās valstīs vai valstīs, kuru rūpniecisko bāzi apdraud būtiski riski; atzīmē steidzamo vajadzību īstenot pasākumus to rūpniecības nozaru atbalstam, kuras vissmagāk skārusi krīze un starptautiskā konkurence; atbalsta augstas pievienotās vērtības stratēģiju, reģionu ekonomiku, jo īpaši dienvidu valstu ekonomiku, integrējot globālās vērtību radīšanas ķēdēs; uzskata, ka pareizas specializācijas stratēģijas ir īpaši noderīgas un pašreizējās rūpnieciskās priekšrocības ir jāatbalsta, pastiprinot inovācijas un specializāciju; uzskata, ka paralēli pārdomātas specializācijas stratēģijām attiecībā uz finanšu līdzekļu pieejamību dienvidu valstīm ir nepieciešama arī ieguldījumu stratēģija;

142. uzsver, ka krīzes skartajās valstīs ir jāuzlabo kreditēšana, un uzskata, ka varētu ieviest mikrokreditēšanas programmu, ko finansētu EIB vai valstu attīstības bankas, lai MVU varētu apstrādāt pasūtījumus;

143. ņem vērā, ka vairākus reģionus ietekmē to perifērais izvietojums un ka atbilstošas un pareizi savienotas infrastruktūras trūkums ietekmē to konkurētspēju iekšējā tirgū un ārpus Savienības; norāda, ka tas ir īpaši svarīgi dažiem Eiropas dienvidu reģioniem, taču arī ziemeļu reģioni, piemēram, Eiropas austrumos un ziemeļos, kur atrodas liela daļa Savienības dabas resursu, arī ir ciešāk jāsavieno ar pārējo Savienību; aicina Komisiju veicināt Eiropas infrastruktūras pilnvērtīgu integrāciju, jo īpaši dienvidu valstu ekonomikas integrāciju un jo īpaši dzelzceļa, enerģētikas un IKT jomā, un uzsver, ka šim nolūkam ir jāizmanto Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments; aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis nodrošināt tam atbilstošu finansējumu un vienkāršotas birokrātiskās procedūras, lai veicinātu PPP, projektu finansēšanu un projektu obligācijas; pauž nožēlu par to, ka Pireneju pussala nav pilnībā integrēta Eiropas dzelzceļa tirgū un ka tā kopā ar Eiropas dienvidu un austrumu daļām nav integrēta Eiropas enerģijas tirgū;

144. atzīmē, ka dienvidu reģioniem ir liels attīstības potenciāls stratēģiskajā atjaunojamo enerģijas avotu nozarē; aicina izstrādāt pasākumus tirgus stimulēšanai šajos reģionos, tostarp darbības, ar ko veicina elektrības mikroģenerēšanu uzņēmumos, kuri paši vēlas ražot elektrību un pārdot enerģijas pārpalikumu tīklā;

145. uzsver, ka enerģijas piegādes arvien lielāka dažādība un vietējo resursu, tostarp atjaunojamās enerģijas, izmantošana var būt svarīga dienvidu valstu ekonomikas atdzimšanai; atzīmē, ka dienvidu valstis ir ļoti atkarīgas no enerģijas importa un dažkārt pat no viena piegādātāja;

146. uzsver IKT infrastruktūras nozīmību, jo īpaši attiecībā uz elastīgiem un mobiliem risinājumiem, kas nodrošina rūpniecības attīstību arī perifēros un mazapdzīvotos reģionos;

147. uzsver paraugprakses apmaiņas un tirgus replikācijas mehānismu nozīmi; atzinīgi vērtē priekšlikumus paplašināt sadarbību, veicināt rūpniecības simbiozi un veidot konsultatīvo pakalpojumu tīklus resursu izmantošanas efektivitātes jautājumos; uzskata, ka rūpnieciskās simbiozes centieni var palīdzēt radīt pievienoto vērtību un paaugstināt efektivitāti; norāda, ka Apvienotās Karalistes rūpnieciskās simbiozes modeli var izmantot kā paraugu citām dalībvalstīm;

148. uzsver, ka kapitāla uzņēmumu pārveidošana kooperatīvos dažos reģionos ir bijusi veiksmīga, efektīvi nodrošinot ilgtermiņa pieeju, piesaistot tos vietējai ekonomikai un ļaujot piedalīties vietējā ilgtspējīgā attīstībā; atzīmē, ka kooperatīvi ES ir būtiska ekonomikas realitāte, jo vairāk nekā 160 000 kooperatīvie uzņēmumi pieder 123 miljoniem dalībnieku, tostarp vairāk nekā 50 000 kooperatīvie uzņēmumi rūpniecības un pakalpojumu jomā nodrošina darbavietas 1,4 miljoniem cilvēku un to daļa katras dalībvalsts IKP ir aptuveni 5 %; šajā sakarībā uzskata, ka arī kooperatīvu uzņēmējdarbības modeļi ir jāņem vērā un to īpatnības ir jāiekļauj attiecīgajās ES politikas jomās;

149. uzskata, ka Eiropas dienvidu valstis var izmantot priekšrocības, ko sniedz jaunie eksporta tirgi, un to izvietojums ir stratēģiski izdevīgs attiecībā uz Vidusjūras reģiona dienvidu tirgiem, savukārt Austrumeiropas valstis var izmantot jaunos eksporta tirgus Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīs (NVS); aicina īstenot uzņēmējdarbības garu un migrantus no Eiropas dienvidiem un austrumiem izveidot uzņēmumus, kas var sasniegt šos eksporta tirgus; aicina Komisiju un dalībvalstis attīstīt uzņēmējdarbības apmaiņu starp Vidusjūras dienvidu un ziemeļu valstīm; atzinīgi vērtē arī priekšsēdētāja vietnieka A. Tajani vadītās izaugsmes misijas; uzskata, ka ciešāka pievēršanās reģionālām rūpnieciskām priekšrocībām un kopām var paaugstināt konkurētspēju, veicinot Eiropas strukturālo attīstību; aicina pienācīgi ņemt vērā visu minēto turpmākajā Eiropas institucionālajā un strukturālajā attīstībā;

150. uzskata, ka ciešāka pievēršanās reģionālām rūpnieciskām priekšrocībām un kopām varētu paaugstināt konkurētspēju, veicinot Eiropas strukturālo attīstību; aicina pienācīgi ņemt vērā visu minēto turpmākajā Eiropas institucionālajā un strukturālajā attīstībā;

151. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
• [2]  OV C 198, 10.7.2013., 45. lpp.
• [3]  OV C 161, 6.6.2013., 35. lpp.
• [4]  OV C 349 E, 22.12.2010., 84. lpp.
• [5]  OV C 308 E, 20.10.2011., 6. lpp.
• [6]  OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.
• [7]  OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.
• [8]  OV C 51 E, 22.2.2013., 21. lpp.
• [9]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0223.
• [10]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0258.
• [11]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0387.
• [12]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0443.
• [13]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0444.
• [14]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0088.
• [15]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0086.
• [16]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0201.
• [17]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0199.
• [18]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0246.
• [19]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0301.
• [20]  OV C 327, 12.11.2013., 82. lpp.
• [21]  OV C 139, 17.5.2013., 11. lpp.
• [22]  JOIN(2013)0001, galīgā redakcija, 7.2.2013.

PASKAIDROJUMS

Paskaidrojums ietver apsvērumus, kas ierobežotās vietas dēļ tiks iesniegti ziņojuma grozījumu veidā. Katram apsvērumam, kas veido ziņojuma pamatu, šajā nodaļā ir dots sīkāks skaidrojums.

A. tā kā ES ir vajadzīga stratēģija ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai un jaunas, dinamiskas ekonomikas rosināšanai;

Krīze ir sagādājusi smagus zaudējumus Eiropas ekonomikai. Tā ir skārusi rūpniecības nozari, kas zaudēja 3,8 miljonus darbvietu. Bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu bezdarbs, pieaug. Krīze un zaudētās nākotnes izredzes ietekmē sociālo labklājību un palielina nabadzību. Lai pārvarētu šīs grūtības, ES ir vajadzīga visaptveroša izaugsmes stratēģija.

B. tā kā Eiropas rūpniecībai ir būtiska nozīme un loma krīzes risināšanā;

Eiropas rūpniecībai ir jārisina daudzās problēmas, ar kurām saskaras ES. Tā nodrošina darbu, preces un pakalpojumus, kā arī nodokļu ieņēmumus, un tai ir būtiska loma Eiropas pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Lai gan rūpniecības nozīme ES ekonomikā pāris pēdējo desmitgažu laikā ir relatīvi mazinājusies, rūpniecība joprojām nodrošina četras piektdaļas no Eiropas eksporta un 80 % no privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē (Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD). ES ir vajadzīga stratēģija, kas stiprina ekonomiku un nodrošina rūpniecības uzplaukumu ilgtspējīgai Eiropai.

C. tā kā Eiropas rūpniecības konkurenti jau gadiem ilgi ir izstrādājuši spēcīgas rūpniecības stratēģijas;

Starptautiskā līmenī visas valstis ir izstrādājušas savas rūpniecības stratēģijas. Pavisam nesen Japāna ieskicēja jaunu rūpniecības plānu. Arī Ķīna savos piecgadu plānos un jaunākajā 2012. gada valsts plānā attiecībā uz topošām stratēģiskas nozīmes nozarēm lielu uzmanību pievērsa rūpniecības politikai. Pat ASV īsteno stingru rūpniecības politiku, šādu jēdzienu gan neizmantojot.

D. tā kā ir atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijas uzsāktais darbs pie rūpniecības politikas veidošanas, sniedzot paziņojumu, kura mērķis ir organizēt rūpniecības restrukturizāciju;

Ilgu laiku rūpniecības politika Eiropā tika uzskatīta par mazsvarīgu jautājumu. Publicējot paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”, Eiropas Komisija ir uzņēmusies vadošo lomu nepieciešamajā rūpniecības restrukturizācijā.

E.  tā kā Eiropas kā rūpniecības uzņēmumu atrašanās vietas kopējā nākotne ir atkarīga no modernizācijas ofensīvas, kas stiprina inovāciju centrus un novērš rūpnieciski un strukturāli atpalikušo reģionu attīstības nepilnības;

Eiropai ir pienācīgi jāizmanto publiskais finansējums un jāpalielina privātā sektora ieguldījumi pētniecības un inovāciju darbībās, kā arī jāveicina Eiropas valstu un reģionu sadarbība ar inovatīvu uzņēmumu kopu un zinātnes un pētniecības organizāciju starpniecību. Tās pamatā ir jābūt pārdomātas specializācijas stratēģijām, ņemot vērā katra reģiona un teritorijas potenciālu. Piemēram, Districts (Itālija) ir izveidots ar mērķi apvienot fizisku personu un uzņēmumu resursus un dalīties ar tiem, lai izstrādātu jaunus radošus projektus un izplatītu tos visā reģionā.

F.  tā kā Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīgs pareizi līdzsvarotu pasākumu kopums, lai uzlabotu regulējuma vidi, ņemot vērā valstu un reģionu (tostarp pārrobežu) atšķirīgo ekonomisko un sociālo realitāti un apstākļus; rūpniecības politika ir jāīsteno tirgū, kur valdība nosaka tiesisko regulējumu, bet tieši neiejaucas uzvarētāju atlases procesā;

ESAO jaunākajā ziņojumā „Globālās attīstības perspektīvas 2013. gadā. Rūpniecības politika mainīgā pasaulē”, kas publicēts šā gada 15. maijā, ir aplūkot trīs galvenie komponenti, kas pašlaik ir būtiski veiksmīgai rūpniecības politikai: ieguldījumi inovācijās un prasmju attīstībā, finansējuma pieejamība un piemērota infrastruktūra[1]. „Vecā stila” rūpniecības politika, kas galvenokārt balstās uz uzņēmumu subsidēšanu, valsts īpašumtiesībām un tarifu aizsardzību, ietver valdības kļūdu pieļaušanas, izdevīguma meklēšanas un likumā noteikto īpašumtiesību neatceļamības risku, radot izmaksas ražotājiem, patērētājiem un visai ekonomikai.

G. tā kā samazināta kredītu pieejamība ierobežo ieguldījumus, apgrūtinot inovācijas un jaunu un efektīvu tehnoloģiju pieņemšanu; tāpēc Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīga stabila finanšu struktūra, kas veicina ieguldījumus;

Saskaņā ar politikas dokumentu, ko neformālai Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmei 2013. gadā sagatavoja ideju laboratorija Bruegel, viena no labi zināmām ES ekonomikas strukturālām nepilnībām ir nepietiekami ieguldījumi pētniecībā un cilvēkkapitālā, kas apgrūtina uz inovācijām balstītas ekonomikas izveidi. Banku nozares un publiskā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanās dēļ ir samazinājies pieejamo finanšu resursu apjoms, tādējādi vēl vairāk kavējot pāreju uz inovatīvu un ilgtspējīgu ekonomiku[2]. Šajā saistībā ir jāierosina politikas pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam un veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus inovācijās un tehnoloģijās.

H. tā kā Eiropas dienvidu valstīs ir stingrāki finansēšanas nosacījumi, tāpēc ir vajadzīgi pielāgoti finanšu risinājumi;

Saskaņā ar Guntram Wolff (Bruegel) sniegto informāciju Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas 2013. gada 29. maija sēdē MVU izsniegto aizdevumu procentu likme Vācijā 2013. gada martā bija gandrīz 3 %, savukārt Itālijā, Portugālē un Spānijā tā bija 6 %. Viņš arī norādīja, ka Vācijas MVU pagājušā gada beigās saņēma gandrīz 90 % no pieprasītā finansējuma, kamēr Grieķijas MVU saņēma tikai aptuveni 25 %.

I.   tā kā, lai ES varētu risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, tai ir vajadzīga rūpniecības politikas pieeja, kas apvieno konkurētspēju, ilgtspējību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

Ir skaidrs, ka Eiropas Savienības rūpniecības politika ir jāveido tā, lai tā varētu risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, kas izklāstītas stratēģijā „Eiropa 2020”, un lai tajā tiktu ietverti stratēģiskā trīsstūra elementi — ilgtspējība, konkurētspēja un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība. Eiropas Parlaments to ir norādījis savā 2011. gada rezolūcijā par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā[3].

J.  tā kā darba ražīgums pēdējo desmitgažu laikā ir pieaudzis daudz ātrāk nekā resursu produktivitāte, savukārt aprēķini rāda, ka darbaspēka izmaksas veido mazāk nekā 20 % no produkta vērtības, bet resursu izmaksas — 40 %;

Saskaņā ar Vācijas Federālās statistikas pārvaldes datiem ražošanas izmaksu struktūrā materiālu izmaksas veido 43 %, personāla izmaksas — tikai aptuveni 18 %, savukārt enerģijas izmaksas — 2 %[4]. Eiropas Parlaments to norādīja savā 2011. gada rezolūcijā par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai[5].

K. tā kā, ja Eiropas rūpniecība vēlas saglabāt konkurētspēju arī nākotnē, tad, ņemot vērā globālās problēmas, ir svarīgi, lai Eiropas rūpniecības atjaunošanas pamatā būtu energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana;

Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropas Komisija norādīja, ka efektīvāka resursu izmantošana ražošanā tikai Vācijā vien ļautu ietaupīt 20 līdz 30 % izmaksu. Citā pētījumā, kas veikts Apvienotajā Karalistē, ietaupījumi no efektīvas resursu izmantošanas ar zemām izmaksām vai vispār bez tām tika aprēķināti £ 23 miljardu apmērā[6]. Tā kā atalgojuma ziņā Eiropa ar jaunietekmes valstīm nevar sacensties, tai ir jākoncentrējas uz enerģijas un resursu izmaksu samazināšanu, paaugstinot efektivitāti. Eiropas Komisijas 2012. gada konkurētspējas ziņojumā ir uzsvērta ekoinovācijas, resursu efektīvas izmantošanas un energoefektivitātes pozitīvā ietekme uz ES konkurētspēju. ES vada arī ekoieguldījumu un ekoinovāciju internacionalizāciju un pārrobežu plūsmas. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka ekoinovācijas uzņēmumi ir kopumā veiksmīgāki par parastajiem novatoriem.

L.  tā kā Eiropas Savienībai ir vajadzīga vērienīga, ekoloģiski efektīva un videi nekaitīga rūpniecības stratēģija, lai atjaunotu ražošanas potenciālu un radītu labi apmaksātas darbavietas kvalificētiem darba ņēmējiem;

Iepriekš minētie skaitļi jau parādīja, kā videi nekaitīga ES rūpniecības stratēģija, kuras pamatā ir energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana, var palielināt konkurētspēju, ievērojami samazinot izmaksas. Tajā pašā laikā tiks atjaunots ražošanas potenciāls un nodrošinātas jaunas darbvietas. Efektīvāka resursu izmantošana tikai Vācijā vien varētu radīt līdz pat vienam miljonam darbvietu[7]. Arī konsultāciju biroja Ecofys pētījumā ir norādīts, ka, veiksmīgi īstenojot ekodizaina direktīvu, tīrie ietaupījumi Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem būtu EUR 90 miljardi gadā, kas samazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes par vairāk nekā 50 %. Ja šie ietaupījumi tiktu no jauna ieguldīti ekonomikā, tie varētu radīt vēl vienu miljonu darbvietu[8]. Tāpēc Eiropas Parlaments aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt vērienīgu, ekoloģiski efektīvu un videi nekaitīgu ES rūpniecības stratēģiju[9].

M. tā kā tikai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu nozarē vien līdz 2020. gadam varētu radīt piecus miljonus darbvietu;

Paziņojumā par ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darbvietām Eiropas Komisija ir skaidri norādījusi, ka tikai atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes nozarē vien līdz 2020. gadam varētu radīt piecus miljonus darbvietu[10].

N. tā kā Eiropas Savienība ir arī vieta, kur koncentrējies milzīgs inovācijas potenciāls, jo 6 ES dalībvalstis atrodas 50 inovatīvāko pasaules valstu saraksta pirmajā desmitniekā;

Saskaņā ar Bloomberg inovāciju indeksu sešas no desmit inovatīvākajām pasaules valstīm ir ES dalībvalstis (Vācija, Somija, Zviedrija, Austrija, Dānija, Francija)[11]. Tas liecina par to, ka inovāciju, pētniecības un izstrādes jomā ES jau tagad ir būtiskas priekšrocības, taču arī uzsver plaisu starp šīm un citām dalībvalstīm, tāpēc vēlreiz atkārto, ka ir vajadzīga vērienīga inovāciju stratēģija ne tikai tāpēc, lai saglabātu pašreizējās priekšrocības, bet arī tāpēc, lai paaugstinātu visu dalībvalstu inovāciju potenciālu.

O. tā kā rūpniecības politika ir jautājums, kas skar daudzas jomas, un tāpēc Eiropas Komisijai tā ir skaidri jāintegrē stratēģijā „Eiropa 2020”, izstrādājot ceļvedi virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, SET plāna rūpniecības iniciatīvas un 2050. gada redzējumu ceļvedim par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā;

Ir skaidrs, ka rūpniecības politikai ir vajadzīga horizontāla pieeja. Eiropas Komisija to atzina savā nesen atjauninātajā paziņojumā par rūpniecības politiku, norādot, ka Kopienas politikai jābūt pietiekami koordinētai un sinhronizētai un ka panākumi būs lielā mērā atkarīgi no mūsu spējas sasniegt maksimālu kopējo efektivitāti visās šajās jomās. Arī Eiropas Parlamenta rezolūcijā par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā, ko EP apstiprināja 2011. gada 3. februārī, Eiropas Komisija tiek aicināta integrēt rūpniecības politiku, izstrādājot ceļvedi virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, SET plānu un ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu.

P.  tā kā Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīgs spēcīgs darbaspēks, lai gan apmācību ir izgājuši tikai vidēji 7 % mazkvalificēto darbinieku;

Eiropas darbaspēkam ir jābūt gatavam nākotnes darba iespējām un mainīgajai tirgus dinamikai. Īpaši svarīgi, lai šim jautājumam pievērstos mazkvalificētie darbinieki, kas nav izgājuši apmācību. Šajā saistībā būtiska nozīme ir tiesībām uz apmācību.

• [1]  ESAO „Globālās attīstības perspektīvas 2013. gadā. Rūpniecības politika mainīgā pasaulē”.
• [2]  Zsolt Darvas, Jean Pisani-Ferry, Guntram Wolff, „Eiropas izaugsmes problēma (un kā to risināt)”, Bruegel Policy Brief, 2013. gada aprīlis.
• [3]  Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā.
• [4]  Dr. Christian Kühne uzstāšanās 2013. gada 24. aprīļa apaļā galda diskusijā par rūpniecības politiku, ko organizēja EP deputāts Reinhard Bütikofer. PowerPoint prezentācija ir pieejama pēc pieprasījuma.
• [5]  Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. jūlija rezolūcija par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai.
• [6]  Eiropas Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojums „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”.
• [7]  Turpat.
• [8]  Ekonomiskie ieguvumi no ES ekodizaina direktīvas, Ecofys, 2012. gada aprīlis.
• [9]  Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā.
• [10]  Eiropas Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojums „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”.
• [11]  Bloomberg inovāciju indekss, 2013. gads.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (20.6.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Eiropas rūpniecības stiprināšana konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai
(2013/2006(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marielle de Sarnez

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  konstatē lejupslīdi Eiropas rūpniecības nozarē, kas kopš 2008. gada ir zaudējusi 3 miljonus darbvietu un tās ražošana samazinājusies par 10 %, jo situācija šajā nozarē ir mainījusies visā pasaulē, tomēr tā ir viens no galvenajiem Eiropas izaugsmes virzītājspēkiem; aicina Komisiju — nolūkā saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaules mērogā — nekavējoties ieviest stabilu un ilgtermiņa stratēģiju, kura būtu paredzēta, lai Eiropas rūpniecību sekmētu, celtu tās vērtību un padarītu to pievilcīgu, un kuras pamatā būtu konkrēti instrumenti; atgādina, ka kopējā tirdzniecības politika ir rūpniecībai izšķiroša;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas spēcīgo politisko signālu, pieprasot palielināt rūpniecības devumu IKP līdz 20 % 2020. gadā; tomēr uzsver, ka šis mērķis ir reāls tikai tad, ja tam sekos attiecīgi pasākumi;

3.  prasa Komisijai ievērot savu apņemšanos izstrādāt rādītājus, kas ļautu uzraudzīt un novērtēt reindustrializācijas procesu; uzsver, ka šiem rādītājiem jābūt ne tikai kvantitatīviem, bet arī kvalitatīviem, lai nodrošinātu, ka process ir ilgtspējīgs un atbilst vides aizsardzības standartiem;

4.  pauž bažas par to, ka Komisijai joprojām nav integrētas rūpniecības politikas un netiek piemērots Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. pants par Savienības un dalībvalstu rūpniecības politikas koordināciju;

5.  prasa, lai Eiropas rūpniecības politikā tiktu atbalstītas nozares, kuras veicina izaugsmi un sniedz pievienoto vērtību un kurās Eiropa jau ieņem vai tai ir potenciāls ieņemt vadošo vietu, un lai tiktu sekots līdzi tam, lai tādas nozares kā aviācija, ķīmija, autobūve, pārtika, tekstilizstrādājumi, apģērbi un mašīnbūve joprojām būtu konkurētspējīgas; aicina Eiropas iestādes, dalībvalstis un privātos partnerus panākt labāku koordināciju, lai paātrinātu investīcijas lielajās transporta un ilgtspējīgas mobilitātes, atjaunojamās enerģijas un telekomunikāciju infrastruktūrās, kā arī videi nekaitīgos ražošanas produktos vai tehnoloģijās, kas samazina ražošanas procesu ietekmi uz vidi, un izstrādāt inovatīvus finanšu instrumentus; atgādina, ka ir svarīgi priekšroku dot vietējo resursu izmantošanai, lai patiesa reindustrializācija būtu izdevīga un radītu darbvietas;

6.  uzsver, ka Eiropas rūpniecības politikai ir jābalstās uz dalībvalstu starpā saskaņotu Eiropas stratēģiju, lai palielinātu integrāciju Eiropas enerģijas tirgū, attīstītu Eiropas enerģētikas infrastruktūru un samazinātu enerģijas izmaksas, kā arī Savienības atkarību no enerģijas piegādātājiem trešās valstīs;

7.  uzsver pētniecības un inovācijas lomu Eiropas uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā pasaules tirgos; prasa, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis palielinātu pētniecībai un izstrādei atvēlēto līdzekļu apjomu; aicina Komisiju — nolūkā sekmīgāk risināt problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām — sekmēt tādu jaunu rūpniecības nozaru attīstību, kas balstītas uz jaunajām tehnoloģijām, kuras ļauj ražot produktus ar lielu pievienoto vērtību un mazu energoresursu patēriņu; prasa, lai tiktu veicināta arī jaunu virzienu attīstība, piemēram, atjaunojamo enerģijas avotu jomā un radošās nozares, kurās Eiropa tehnoloģiski ir vadošā pozīcijā; uzstāj uz to, ka mūsu uzņēmumiem labāk jāprognozē trešo tirgu vajadzības, lai reaģētu uz starptautisko pieprasījumu;

8.  uzsver, ka izejvielu pieejamībai ir vissvarīgākā ietekme uz Eiropas rūpniecības turpmākās attīstības iespējām, un brīdina par to, ka noteiktu svarīgāko izejvielu neesamības gadījumā nebūs iespējama attīstība vairumā Eiropas stratēģisko nozaru (kodolenerģijas, kosmosa, aeronautikas, medicīnas, informācijas, jaunu materiālu, militārā aprīkojuma u.c. nozarēs);

9.  tādēļ aicina Komisiju stiprināt stratēģiju, lai aizsargātu Savienības intereses izejvielu apgādes drošības jomā plašākā mērogā tirdzniecības nolīgumos (brīvās tirdzniecības nolīgumos, ekonomisko partnerattiecību nolīgumos utt.); uzskata, ka šai stratēģijai jāizbeidz eksporta ierobežojumi, ko praktizē dažas valstis, un jānodrošina pietiekama apgāde ar izejvielām, izmantojot taisnīgus tirdzniecības nolīgumus un stratēģiskās partnerības;

10. atzinīgi vērtē Eiropas patenta drīzo stāšanos spēkā, jo tas Eiropas uzņēmumiem nodrošinās augsta līmeņa intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, vienlaikus samazinot formalitātes pirms to ieiešanas jaunos tirgos; atzinīgi vērtē Komisijas 2013. gada martā izziņoto iniciatīvu, kuras mērķis ir padarīt Eiropas MVU konkurētspējīgākus starptautiskā mērogā, vienkāršojot sistēmu preču zīmju reģistrācijai ārzemēs;

11. prasa Eiropas Savienībai īstenot Eiropas tirgū mobilitātes un profesionālās apmācības politikas, jo īpaši valodu un informācijas tehnoloģiju jomā, lai uzlabotu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un darba ņēmēju prasmes;

12. uzstāj, ka investīciju veicināšanai rūpniecībā ir svarīgi nodrošināt skaidru un stabilu tiesisko regulējumu; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas MVU — nākotnes rūpniecības politikas galveno dalībnieku — attīstību un paplašināšanu starptautiskā mērogā un nodrošināt labāku piekļuvi finansējumam, lai tie varētu investēt un nodrošināt inovāciju; atgādina publisko iepirkumu būtisko nozīmi MVU attīstības un izaugsmes atbalstā; pieprasa izveidot mazo un vidējo uzņēmumu „vienas pieturas aģentūru”, kurā tie varētu vērsties ar jautājumiem gan saistībā ar vietējo tirgu, gan ārējiem tirgiem; mudina Komisiju atbalstīt patentu finansiālās un tehnoloģiskās vērtības celšanu;

13. uzskata, ka ir nepieciešams atvieglot, paātrināt un padarīt lētāku MVU piekļuvi antidempinga procedūrām, lai nodrošinātu to efektīvāku aizsardzību pret tirdzniecības partneru negodīgu praksi; aicina Eiropas Savienību šo punktu ņemt vērā, reformējot tirdzniecības aizsardzības instrumentus;

14. ierosina izveidot tīklu starp MVU un lielajiem Eiropas uzņēmumiem, lai MVU gūtu labumu no to pieredzes, eksporta jaudas un inovācijas spējām; mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt attīstību un atvieglot partnerību starp MVU, universitātēm un pētniekiem finansēšanu, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas;

15. uzsver Eiropas starptautiskās konkurētspējas lomu veiksmīgā reindustrializācijas veikšanā; attiecīgi aicina Komisiju nodrošināt, ka visos turpmākajos likumdošanas priekšlikumos tiek ņemta vērā starptautiskās konkurences situācija attiecīgajās nozarēs, un nemazināt konkurētspēju, lai Eiropas rūpniecība varētu dominēt globālās konkurences apstākļos;

16. aicina Komisiju ar Savienības tirdzniecības un konkurences politikas palīdzību atbalstīt Eiropas rūpniecības politiku; prasa Komisijai dot priekšroku lielākai konverģencei starp dalībvalstīm nodokļu, sociālajā un budžeta jomā, lai veicinātu kopīgu rūpniecības projektu izstrādi; vēlas, lai Komisija veiktu visaptverošus ex ante un ex post ietekmes novērtējumus par to, kā noslēgtie vai apspriešanā esošie brīvās tirdzniecības nolīgumi ietekmē Eiropas rūpniecības politiku, un lai tā visā nolīgumu īstenošanas gaitā analizētu to saderību ar Eiropas rūpniecības mērķiem;

17. uzskata, ka jāpārskata Eiropas direktīva par pārņemšanas piedāvājumiem, lai ES spētu iebilst pret projektiem, kas varētu kaitēt tās rūpniecībai un tirdzniecībai; uzskata, ka Savienībai jāspēj iestāties pret tādu uzņēmumu pārņemšanas piedāvājumiem, kas nāk no uzņēmumiem, kuri nav sociāli atbildīgi un/vai neatbilst labas pārvaldības prasībām, kā arī pret tādiem pārņemšanas piedāvājumiem, kas paredzēti nozarēs, kuras Savienība un dalībvalstis uzskata par stratēģiskām;

18. uzskata, ka Eiropas rūpniecības politikai jāsekmē tādu Eiropas rūpniecības grupu izveide, kas darbojas visā pasaulē jomās, kurās Eiropas rūpniecībai šobrīd ir vadošā loma un kurās tā nolems ieguldīt nākotnē;

19. atgādina, ka standartiem un tehniskajiem noteikumiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vadošo lomu visnovatoriskākajās nozarēs, tostarp videi nekaitīgās tehnoloģijās; mudina arī Komisiju uzlabot sadarbību ar galvenajām trešām valstīm, jo īpaši jaunietekmes valstīm, lai izveidotu kopējus tehniskus standartus, ievērojot dažādas sabiedrības vēlmes saistībā ar šiem standartiem;

20. mudina Komisiju nodrošināt Eiropas uzņēmumiem piekļuvi starptautiskajiem tirgiem; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt savstarpējību tirdzniecības attiecībās un jo īpaši savstarpēju piekļuvi publiskajam iepirkumam, aizsargāt Eiropas uzņēmumu rūpnieciskā īpašuma tiesības, stiprināt Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu efektivitāti un uzlabot to saskaņu ar Savienības tirdzniecības un reindustrializācijas stratēģijām;

21. uzskata par svarīgu, ka Savienība pati nodrošinās ar instrumentiem, kas tai ļauj:

– īstenot aktīvāku antidempinga politiku un reaģēt arī uz pārkāpumiem eksporta finansēšanā, ko praktizē dažās trešās valstīs,

– īstenot patiesu valūtas maiņas kursa politiku, aizsargājot Eiropas tirdzniecības intereses,

– atbalstīt „godīgas tirdzniecības” koncepciju, kas pamatojas uz savstarpēju sociālo, vides, kultūras vai cilvēktiesību ievērošanu starptautiskajā tirdzniecībā;

22. pieņem zināšanai Komisijas ierosināto Eiropas Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju, kuri ir izšķiroši svarīgi rūpniecības politikas elementi; vēlas, lai ar šo modernizāciju tiktu uzlabota minēto instrumentu efektivitāte; šajā sakarībā prasa, lai Komisija šos instrumentus nevājinātu ne de jure, ne de facto, bet tieši otrādi tos nostiprinātu, lai pēc iespējas efektīvāk un drīzāk Eiropas uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma pasargātu no nelikumīgas vai negodīgas tirdzniecības prakses;

23. uzsver vajadzību katru reizi, kad to attaisno apstākļi, izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus pret valstīm, kas neievēro starptautiskos tirdzniecības noteikumus vai ar Savienību noslēgtos brīvās tirdzniecības nolīgumus;

24. atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei; uzskata, ka labākas reaģēšanas spējas attiecībā uz mūsu tiesību īstenošanu atjaunos uzticamību un līdzsvaros mūsu tirdzniecības attiecības;

25. pauž nožēlu par nepietiekamu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību dažu tirdzniecības partneru teritorijās un par to, ka trūkst konkrētu Eiropas uzņēmumiem pieejamu līdzekļu, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai efektīvi cīnītos pret šo tiesību pārkāpumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis aktivizēt muitas sadarbību Savienībā un ar trešām valstīm attiecībā uz viltotu preču konfiskāciju, kā arī vienkāršot muitas procedūras; aicina Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties ar trešām valstīm autortiesību jautājumu un licencēšanas jomā;

26. atgādina Komisijai, ka zems algu līmenis un vides aizsardzība joprojām ir ļoti svarīga starptautiskās konkurences daļa un ka ir steidzami jāveic pielāgošana augstākajiem standartiem, lai Savienība patiešām varētu veikt reindustrializāciju; tāpēc prasa Komisijai saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm pārrunāt darba tiesību un vides aizsardzības saistības; prasa Komisijai arī izstrādāt obligātas produktu izsekojamības sistēmas, lai pierādītu to atbilstību darba ņēmēju tiesību un vides aizsardzības starptautiskajiem standartiem;

27. aicina Eiropas Savienību uzlabot rūpnieciskos ražojumus, nodrošinot precīzāku informāciju patērētājiem, padarot obligātas norādes par Savienības un no trešām valstīm ievestu produktu izcelsmi un liekot trešām valstīm ievērot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas pārtikas produktiem;

28. prasa attiecībā uz visiem no trešām valstīm importētiem produktiem ievērot vides aizsardzības, sanitāros un sociālos standartus, ko piemēro Savienība un atbalsta pasaules tirgū, lai aizsargātu Eiropas rūpnieciskos ražotājus no negodīgas konkurences.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.6.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, David Campbell Bannerman, María Auxiliadora Correa Zamora, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Iuliu Winkler, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Catherine Bearder, Albert Deß, Elisabeth Köstinger, Miloslav Ransdorf, Peter Skinner, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Salvador Garriga Polledo, Paul Rübig

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (26.09.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai
(2013/2006(INI))

Atzinumu sagatavoja: Philippe Boulland

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka vissekmīgāk ekonomisko krīzi ir pārdzīvojušas dalībvalstis, kas priekšroku devušas spēcīgam sociālajam dialogam un aktīvai nodarbinātības politikai, kura veidota ar mērķi radīt un saglabāt pēc iespējas vairāk darbvietu, kā arī uz šo mērķi orientētiem nākotnes ieguldījumiem, piemēram, sociālajiem ieguldījumiem un ieguldījumiem ekoloģiskās pārejas nozarēs; uzskata, ka šīs prioritātes ir jāizskata un jāizmanto kā vadlīnijas, lai no jauna industrializētu Eiropu, par pamatu izmantojot stabilitāti, konkurētspēju, integrāciju, noturību un daudzveidību; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīga sociālas un solidāras ekonomikas attīstība (jo īpaši rūpniecības kooperatīvos), kā arī aprites ekonomika, izmantojot pārstrādi un pārveidi; šajā nolūkā uzskata, ka ir jānosaka konkrēti mērķi un precīzi grafiki;

2.   uzskata, ka ieguldījumiem jābūt dažādotiem gan pētniecībā, gan jaunajās tehnoloģijās, papildus norāda, ka ir arī jāatjauno mūsu rūpnieciskā mantojuma dinamika, piemēram, tērauda, autobūves, tekstilizstrādājumu un aviācijas nozarēs, lai uzlabotu ražošanas līdzekļus, kas ļautu mums apgūt jaunus tirgus un saglabāt konkurētspēju starptautiskā līmenī;

3.  uzsver, ka rūpniecības nozares ļauj pārvarēt krīzes, ar savu produkciju radot arī saistītu pakalpojumu ekonomiku;

4.  norāda, ka Komisijas priekšlikumi būtu jāpapildina ar konkrētu ieguldījumu plānu līdz EUR 30 miljardiem gadā, lai veicinātu pievienoto vērtību radošu rūpniecības nozaru un ar tām saistīto pakalpojumu saglabāšanu un sociālekoloģisko atjaunošanu, tādējādi radot spēcīgāku rūpniecību nākotnē;

5.   iesaka ieguldīt cilvēkresursos un uzlabot apstākļus tādu tiesību īstenošanai, kas attiecas uz izglītību, apmācību, jo īpaši saistībā ar darbu, kvalifikāciju un mūžizglītību, noteikt indivīdu tiesības uz izglītības iegūšanu, vienlaicīgi padarot dažādas izglītības sistēmas elastīgākas, lai prognozētu vajadzības pēc kvalificēta darbaspēka, piemēram, rūpniecībā, kas vērsta uz jaunajām tehnoloģijām, zaļo ekonomiku un mazāku energoietilpību, un apmierinātu šīs vajadzības, atbalstot centienus pētniecībā un izstrādē un veicinot inovāciju; uzsver, ka ir svarīgi izveidot kopējas struktūras, lai MVU un mikrouzņēmumi varētu piedāvāt šāda veida apmācību; aicina sekmēt stiprāku sadarbību starp uzņēmumiem, universitātēm un augstskolām; uzsver, ka šiem centieniem ir jābūt vērstiem uz visu ražošanas ķēdi, tostarp nozarēm ar zemāku pievienoto vērtību, kuras tomēr ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to nozaru ilgtspējību, kurām ir augsta pievienotā vērtība;

6.   iesaka Savienībai un dalībvalstīm veikt nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, jo īpaši, lai veicinātu pāreju uz rūpniecību ar mazāku energoietilpību un saskaņā ar Savienības mērķiem vides jomā, kuri jāņem vērā vienlīdz ar tās rūpnieciskajiem mērķiem;

7.   aicina algot vairāk pētniecības, attīstības un inovācijas darbu veikšanai piemērotu darbinieku un veikt ieguldījumus, lai nodrošinātu, ka darbinieku izglītība, kā arī darba un pētniecības apstākļi un instrumenti atbilstu pēc iespējas augstākam līmenim;

8.   aicina darbavietās veicināt labvēlīgu gaisotni un tādas atalgojuma sistēmas, kas palīdz pilnībā izmantot visu darbinieku pieredzi un radošumu darba metožu un ražošanas procesu racionalizācijai un iekārtu efektivitātes palielināšanai;

9.   uzsver nozares sociālā dialoga nozīmi attiecībā uz Eiropas rūpniecības nozaru pārorientēšanu, priekšroku dodot uzņēmumu sociālās atbildības veidošanai un sociālā marķējuma zīmes izstrādei, par pamatu izmantojot kopīgu kritēriju kopumu, lai iesaistītu darbiniekus to uzņēmuma nākotnes veidošanā un nodrošinātu apstākļus līdzsvarotas elastdrošības attīstībai, kas veicina pienācīgu, ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbavietu izveidi; īpaši uzsver nepieciešamību veicināt un uzlabot darba ņēmēju un viņu pārstāvju informēšanu, konsultācijas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, īpaši gadījumos, kad veic uzņēmumu pārstrukturizēšanu; īpaši atsaucas uz Eiropas Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību (2012/2061(INI));

10.  uzsver, ka pašu resursu izveide Eiropas Savienības budžetā varētu veicināt Eiropas rūpniecības atjaunošanu;

11. atgādina, ka ir svarīgi pieņemt pasākumus, kas veicinātu inovatīvu nozaru veidošanos un atbalstu tām, veicinot MVU piekļuvi finansējumam, samazinot to nodokļu un administratīvo slogu, attīstot uzņēmumu, izglītības un pētniecības iestāžu sadarbību un izmantojot iespējas, kuras sniedz digitālais vienotais tirgus;

12. uzsver, ka MVU un tradicionālās ražošanas nozares, tostarp energoietilpīgās rūpniecības nozares, būtu īpaši jāatbalsta ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu izstrādē un jāveicina inovācijas, kas uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti;

13. iesaka labāk izmantot Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu (EIP) un Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME);

14. uzskata, ka vienotā Eiropas patenta izveide ļautu mūsdienīgajām Eiropas rūpniecības nozarēm kļūt konkurētspējīgākām pasaules mērogā un iekarot jaunus tirgus, kas radītu jaunas darbavietas;

15. iesaka vairāk saskaņot mūsu tirdzniecības politiku, konkurences politiku un rūpniecības politiku, lai palīdzētu MVU darboties ārpus savas reģistrācijas valsts un veicinātu to piekļuvi tirgiem;

16. atgādina, ka būtiska prasība ir ievērot sociālās normas iepirkuma procedūrās liela apjoma publiskajiem iepirkumiem;

17. iesaka mobilizēt visus pieejamos finanšu un normatīvos instrumentus, lai veicinātu ekonomikas pārvietošanu, un aicina izveidot informācijas centrus, ar kuru palīdzību uzņēmēji tiktu informēti par iespējām saglabāt savu darbību Eiropas teritorijā vai pārcelt to uz Eiropu, jo īsākas piegādes ķēdes varētu likt izmantot vietējos produktus un paaugstināt efektivitāti ražošanas nozarē, vienlaikus veicinot vietējās nodarbinātības iespējas; aicina pēc iespējas efektīvāk izmantot EURES atbalstu, lai izmantotu to jauno eiropiešu zināšanas, kuri meklē darbu, kā arī aicina dalībvalstis veikt uzlabojumus Pakalpojumu direktīvas īstenošanā un likvidēt sociālo dempingu;

18. aicina Komisiju padziļināti un katrā nozarē atsevišķi pētīt Eiropas rūpnieciskās ražošanas pievienoto vērtību pasaules ražošanas ķēdēs, lai noteiktu dažādu rūpniecības nozaru iesakņošanos dažādās dalībvalstīs un efektīvāk izstrādātu kopēju stratēģiju Eiropas rūpniecības interešu aizsardzībai;

19. iesaka Komisijai novērtēt, kādā ziņā pasaules līmeņa grupas atteikums nodot kādu vietu, kuru tā nolēmusi slēgt, citai grupai, kura to varētu pārņemt, vai publiskai struktūrai sabiedriskas pagaidu izmantošanas nolūkā, ir saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem konkurences jomā;

20. uzsver, ka Savienībai ir jāpievērš uzmanība savām rūpnieciskajām interesēm tirdzniecības attiecībās, gan izstrādājot tirdzniecības nolīgumus vai tiesību aktus par trešo valstu uzņēmumu piekļuvi publiskajam iepirkumam, gan izmantojot līdz šim nepietiekami īstenotos aizsardzības pasākumus pret trešo valstu uzņēmumu negodīgu konkurenci;

21. iesaka Komisijai un dalībvalstīm ieviest nepieciešamos mehānismus tādas Eiropas rūpniecības politikas radīšanai, kuru nevājinātu dalībvalstu pašreizējā savstarpējā konkurence; šajā nolūkā iesaka valstu standartu augšupēju konverģenci sociālajā jomā, kā arī nodokļu sistēmas saskaņošanu;

22. aicina dalībvalstis, ja līgumos tiek veikti grozījumi, izveidot kopēju rūpniecības politiku, kura pēc vēriena un līdzekļiem līdzinātos kopējai lauksaimniecības politikai, t. i., patiesai starptautiskai saskaņotībai kopējas stratēģijas nolūkā ar vērā ņemamiem finanšu līdzekļiem un tirgu regulēšanas instrumentiem, kādi ir pieejami citām lielām tirdzniecības zonām pasaulē, piemēram, monetārais instruments vai rūpniecībai pielāgoti noteikumi par valstu palīdzību, vienlaikus ievērojot starptautiskos tiesību aktus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Emer Costello, Frédéric Daerden, Sari Essayah, Richard Falbr, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Verónica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Csaba Őry, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Ruža Tomašić, Traian Ungureanu
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Françoise Castex, Philippe De Backer, Anthea McIntyre, Ria Oomen-Ruijten, Evelyn Regner, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Tatjana Ždanoka

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (21.6.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai
(2013/2006(INI))

Atzinumu sagatavoja: Tadeusz Cymański

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam” (COM(2011)0112) un „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–   ņemot vērā ES pārvaldības principus un, jo īpaši, piesardzības principu,

–   ņemot vērā Septītās pētniecības pamatprogrammas aicinājumus iesniegt priekšlikumus par enerģētikas pētniecību,

–   ņemot vērā 2007. gada 22. maija rakstveida Deklarāciju Nr. 16/2007 par videi nekaitīgas ūdeņraža ekonomikas ieviešanu un trešo rūpniecisko revolūciju Eiropā, izmantojot partnerattiecības ar iesaistītajiem reģioniem un pilsētām, MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām,

–   ņemot vērā 2012. gada 15. marta rezolūciju par „Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam” un 2012. gada 24. maija rezolūciju par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā,

–    ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūciju par sieviešu nozīmi zaļajā ekonomikā,

A. tā kā ES ir jāsaskaras ar finansiālām, sociālām un vides problēmām, un tā kā Eiropā ir krīze saistībā ar enerģijas cenām, izejmateriālu izsīkumu, pārvietošanu, zaudējumiem tirgū un bezdarba pieaugumu;

B.  tā kā lielākās jaunietekmes valstis (jo īpaši Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) turpina strauju izaugsmi un ir ieviesušas vērienīgus rūpniecības politikas virzienus, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģijām un rūpnieciskai inovācijai, lai „kāptu augšup pa kvalitātes kāpnēm” un virzītos uz videi nekaitīgāku ražošanu;

C. tā kā ES ir guvusi panākumus vides aizsardzības jomā un cīņā pret klimata pārmaiņām;

D. tā kā ES stratēģija ir veicināt ekoinovāciju un tehnoloģisko attīstību, kā arī uzlabot ES automobiļu rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā;

E.  tā kā, lai paaugstinātu mūsu konkurētspēju un liktu pamatus Eiropas atkārtotai industrializācijai, ir nepieciešama visaptveroša rūpnieciskā politika, kuras pamatā ir jauna paradigma, un tā kā pareizai visu resursu — cilvēkresursu un dabas resursu — vērtības novērtēšanai un to ilgtspējīgai izmantošanai vajadzētu būt šīs rūpnieciskās politikas pamatā,

1.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisija nav izteikusi konkrētus priekšlikumus par to, kā glābt krīzes smagi skartās rūpniecības nozares, kurām ir zema pievienotā vērtība vai kuras nelabvēlīgi ietekmē starptautiskais dempings, taču kuras ir saistītas ar reālām ES stratēģiskajām interesēm, jo īpaši, izmantojot publiskā iepirkuma atbalstu, kā to dara mūsu konkurenti starptautiskajā līmenī;

2.  pauž nožēlu par to, ka Komisija neierosina lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu nozares pārorientāciju uz videi labvēlīgākām praksēm, ņemot vērā iespējamos resursu izmantošanas konfliktus attiecībā uz pārtikas vai rūpniecisko ražošanu;

3.  pauž nožēlu par to, ka publiskā un neatkarīgā pētniecība par atsevišķu rūpniecības attīstības tendenču ietekmi, jo īpaši veselības un vides jomā, nav ņemta vērā kā būtiski saistīta ar jaunu nozaru attīstību;

4.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav apstiprinājusi savu uzticību piesardzības principam attiecībā uz nozarēm, kas izmanto tādas tehnoloģijas, kuru drošums nav pierādīts;

5.  pauž bažas par to, ka paplašinās konkurētspējas un industrializācijas plaisa starp ES dalībvalstīm; atgādina, cik nozīmīga ir jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS) un sinerģijas starp Kohēzijas fondu un līdzekļiem, kas paredzēti konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai (1.A pozīcija);

6.  atbalsta Komisijas centienus veicināt Eiropas kā atbildīga inovāciju līdera lomu, tostarp palielinot publiskā finansējuma pētniecībai un izstrādei efektivitāti, piemēram, izmantojot tādas programmas kā „Apvārsnis 2020”, un aicina Komisiju veicināt pienācīgu regulējumu, lai palielinātu privāto finansējumu; šajā saistībā aicina vairāk uzmanības veltīt darbietilpīgām nozarēm, kas ir nozīmīgas cilvēkkapitāla radīšanā;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķi izstrādāt vērienīgu un ilgtspējīgu Eiropas rūpniecisko stratēģiju, jo tas ir nozīmīgs solis ceļā uz ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu Eiropā un uz to, lai palielinātu ražošanas daļu IKP līdz 20 %; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt integrētu pieeju, kas nodrošina pienācīgus risinājumus galvenajām Eiropas problēmām, piemēram, demogrāfijas, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu jomās;

8.  uzsver, ka Eiropas rūpnieciskajai stratēģijai būtu jāatbalsta ieguldījumi un inovācijas galvenajās nozarēs, kas veicina ilgtspējīgu un vides ziņā saprātīgu izaugsmi, jo īpaši atbalstot tās nozares, kurās Eiropa jau ir pētniecības un izstrādes priekšgalā, kā arī veicinot labus darba apstākļus tajos uzņēmumos, kam paredzēts finansējums;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas uzsvaru uz ilgtspējīgu un videi nekaitīgu izaugsmi un jaunu tehnoloģiju izstrādi šādas izaugsmes nodrošināšanai un veicināšanai;

10. uzsver, ka ir svarīgi pilnībā izmantot ar ieguldījumiem inovatīvās tehnoloģijās un ar resursu ziņā efektīvu ražošanu saistītas ekonomiskās iespējas;

11. atzinīgi vērtē plānu virzīt Eiropu uz rūpniecisku inovāciju atbilstoši ilgtspējīgai, resursu un enerģijas ziņā efektīvai ekonomikai un aicina ceļā uz šā mērķa sasniegšanu veikt konkrētus pasākumus, tostarp nodokļu novirzīšanu no nodarbinātības uz resursu izmantošanu un piesārņojuma problēmu risināšanu;

12. uzskata, ka rūpniecības politikā galvenā uzmanība jāpievērš Eiropas pārejai uz aprites, ilgtspējīgu un bioloģisku ekonomiku, ievērojot bioloģisko resursu izmantošanas plūsmu un ekosistēmas robežas; aicina veicināt izmaksu ziņā izdevīgākas ilgtermiņa attīstības stratēģijas un zaļo ekonomiku, pamatojoties uz ilgtspējīgākiem ražošanas un patēriņa modeļiem vietējā, reģionālā un valstu līmenī;

13. uzsver, ka dalībvalstīm ir atkārtoti jāpievērš uzmanība darbvietu izveides politikas nostādnēm, jo īpaši, izmantojot vidi saudzējošas ekonomikas potenciālu; norāda, ka ekonomikas pārveidošana šajā virzienā paaugstinās konkurētspēju un radīs nozīmīgus resursus darbvietu izveidei, kas ir nepieciešams, lai līdz 2020. gadam ES sasniegtu 75 % nodarbinātības mērķi;

14. mudina Komisiju izteikt priekšlikumus risinājumiem, piemēram, ULCOS, ar kuriem vecas tehnoloģijas pārveido par videi saudzīgākām;

15. aicina Komisiju veicināt sieviešu iesaistīšanu rūpniecības nozarē;

16. uzsver, ka ES ir jānodrošina pareizie pamatnosacījumi, lai veicinātu jaunus ieguldījumus, paātrinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un paaugstinātu resursu efektīvu izmantošanu; uzsver, ka ES tiesību aktos ir jāņem vērā dalībvalstu strukturālās atšķirības, vienlaikus saglabājot taisnīgu līdzsvaru un mazinot iespēju rasties situācijām, kad nāktos izvēlēties starp ekonomisko, sociālo un vides mērķu sasniegšanu;

17. uzskata, ka ES tiesību akti palīdz stiprināt inovāciju, vienlaikus nodrošinot Savienības valstu enerģētisko neatkarību; tomēr uzskata — konkrētu politikas mērķu trūkums klimata un resursu efektīvas izmantošanas jomā kavē patlaban pieejamo inovatīvo tehnoloģiju komerciālu realizēšanu;

18. aicina Komisiju izstrādāt ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju Eiropas rūpniecībai, atvieglojot pāreju uz atjaunojamu energoresursu izmantošanu; aicina Komisiju ņemt vērā rūpniecības lielo nozīmi visas energosistēmas elastības uzlabošanā, nodrošinot atjaunojamu energoresursu avotu integrēšanu;

19. uzskata — gan Eiropas rūpniecība, gan atsevišķi patērētāji gūtu labumu no modernizētas enerģijas infrastruktūras, piemēram, no viedtīkliem, kas palīdzētu palielināt enerģijas vietējo potenciālu un pilnībā integrēt atjaunojamus enerģijas avotus energoapgādē;

20. uzsver, ka ir svarīgi iespējami īsā laikā izveidot iekšējo enerģijas tirgu;

21. atzinīgi vērtē mērķi pāriet uz zemas oglekļa emisijas enerģiju saistībā ar jaunajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

22. norāda, ka daudzās rūpniecības nozarēs enerģijas, izejvielu un minerālu izmaksas veido nozīmīgu daļu no darbības izdevumiem; šajā sakarībā uzsver, cik nozīmīgs ir daudzveidīgs un vides ziņā ilgtspējīgs enerģijas avotu klāsts, un atzīmē, ka rūpnieciskajai stratēģijai būtu jāpievērš uzmanība izšķiroši svarīgajām iespējām, ko piedāvā lielāka energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana; tas nozīmē arī pievērst uzmanību materiālu otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai un izejvielu izmantošanas ietekmes samazināšanai ražošanā un patēriņā; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas analīzi, šāda politiskā virzība arī radītu nozīmīgu daudzumu jaunu darbvietu;

23. stingri atbalsta Komisijas izejvielu diplomātijas un citu iniciatīvu izstrādi, piemēram, katras valsts atsevišķos ziņojumus, lai nodrošinātu izejvielu pieejamību; tāpēc aicina izveidot starptautisku izejvielu forumu, kurā varētu apmainīties ar pieredzi, apvienot valstu stratēģijas un kopīgi pārvaldīt krājumus, jo tas mazinātu pieaugošo cīņu par resursiem;

24. uzsver, ka steidzami jāuzlabo ES oglekļa emisiju kvotu tirgus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi noteikti nonāk pie klimatam nekaitīgām tehnoloģijām;

25. aicina Komisiju strauji iekļaut „zaļos produktus un pakalpojumus” iekšējā tirgū, tostarp vides pēdas nospieduma noteikšanu;

26. uzsver vajadzību pēc tiesiska regulējuma, kas sniedz atbilstošus signālus ražotājiem un patērētājiem, lai veicinātu resursu izmantošanas efektivitāti un pāreju uz atjaunotu un aprites ekonomiku; uzsver — lai risinātu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas acquis piemērošanas sadrumstalotību un ierobežojumus, būs nepieciešama pašreizējo tiesību aktu par produktiem, piemēram, Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) , Energomarķējuma direktīvas (2010/30/ES) un Ekomarķējuma regulas konsolidācija, lai uzlabotu produktu sniegumu vides jomā un resursu izmantošanas efektivitāti visā to dzīves ciklā;

27. uzskata, ka Eiropas ražošanas konkurētspēja ir atkarīga no Eiropas globālās vadības ekoloģiski efektīvu preču un ražošanas jomā;

28. uzskata, ka Eiropas rūpniecības nākotne nav iespējama bez mērķtiecīgas virzības uz tādu izstrādi un ražošanu un tādiem transporta veidiem, kuros ņemtas vērā ar vidi saistītās prasības;

29. atbalsta plašāku dizaina izmantošanu, kā arī citas ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas, kā vienu no galvenajiem augstvērtīgu produktu izstrādes, produktivitātes palielināšanas un resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanas virzītājspēkiem;

30. uzskata, ka veiksmīgai rūpniecības politikai ir jāintegrē ES politikas jomas, apvienojot visus aspektus, kas ietekmē nozari, un jāvērš uzmanība uz risinājumu meklēšanu galvenajām sabiedrības problēmām;

31. aicina Komisiju izstrādāt vai uzturēt pasākumus, lai nodrošinātu korporatīvo sociālo atbildību visā vērtību ķēdē — no izejmateriālu ieguves, ražošanas un tirdzniecības līdz pārstrādei — ES robežās un ārpus tām;

32. atbalsta Komisijas centienus palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā un prasmēs, kas nepieciešamas rūpniecības konkurētspējai un pārmaiņām; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot dialogu starp attiecīgajām iestādēm un sociālajiem partneriem, lai uzlabotu saikni starp izglītības sistēmām un darba tirgu; aicina Komisiju nodrošināt tiesības uz mūžizglītību visiem iedzīvotājiem, dodot viņiem iespēju darba dzīves laikā pārkvalificēties, kas ir būtiski inovācijai un konkurētspējai;

33. aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties un līdz 2014. gadam pieņemt konkrētus plānus, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski likvidētu visas videi kaitīgās subsīdijas, palielinātu tirgus instrumentu izmantošanu, tostarp pāreju no darba uz vides nodokļu piemērošanu, cenu noteikšanu un maksājumu iekasēšanu, kā arī paplašinātu vides preču un pakalpojumu tirgus;

34. uzskata, ka ar vietējās produkcijas patēriņu saistītu ilgtspējīga tūrisma veidu stimulēšana var veicināt lauksaimniecības un amatniecības darbību atjaunošanos, kā arī mikrouzņēmumu izplatīšanos teritorijās, un tas varētu būt ievērojams ekonomikas dzinējspēks, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, vienlaicīgi nodrošinot pareizu vides pārvaldību, kultūru un iedzīvotāju apmetņu aizsardzību un hidroģeoloģisko katastrofu novēršanu;

35. uzskata, ka prioritātes būvniecības nozarē jānosaka, piemērojot ilgtspējīgas būvniecības un ekodizaina pamatprincipus; šajā saistībā īpaši nozīmīga ir pašreizējā ēku fonda uzlabošana; to varētu panākt, arī cita starpā īstenojot sabiedrisko un privāto veco ēku obligātus pielāgošanas plānus, panākot atbilstību pašreizējiem enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes standartiem, ar mērķi nodrošināt patēriņa samazinājumu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.6.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 7 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Sandrine Bélier, Lajos Bokros, Franco Bonanini, Martin Callanan, Nessa Childers, Yves Cochet, Tadeusz Cymański, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Andrés Perelló Rodríguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Romana Jordan, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, Christel Schaldemose, Renate Sommer, Eleni Theocharous, Marita Ulvskog, Kathleen Van Brempt, Andrea Zanoni
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Fabrizio Bertot, Bill Newton Dunn, Konrad Szymański

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (6.5.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai
(2013/2006(INI))

Atzinumu sagatavoja: Evelyne Gebhardt

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē to, ka rūpniecības politika ir kļuvusi par galveno politikas jomu Eiropas Savienībā; uzsver, ka stipra reālā ekonomika ar spēcīgu rūpniecības bāzi ir Savienības labklājības, konkurētspējas un plaukstošas ekonomikas pamats, kā arī vislabākais veids, kā atveseļoties no ekonomiskās lejupslīdes;

2.   kopumā kritiski vērtē Komisijas īstenoto selektīvo pieeju, nosakot sešus prioritāros tirgus ieguldījumiem un inovācijām; daudz vairāk uzsver to, cik būtiski ir uzlabot pētniecības un izstrādes pamatnosacījumus, un norāda uz svarīgo lomu, kāda jaunizveidotiem uzņēmumiem un MVU ir kā Eiropas inovācijas dzinējspēkam;

3.   uzskata, ka priekšnoteikums ir būtiski palielināt Eiropas pētniecības un izstrādes veiktspēju, lai sekmētu inovāciju un uzlabotu Eiropas konkurētspēju;

4.   uzsver, cik būtiski ir panākt, lai mūsu ekonomika kļūtu ilgtspējīga nolūkā sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, un prasa, lai ilgtspējību noteiktu par Eiropas rūpniecības politikas pamatelementu; norāda, ka ir jāveicina videi draudzīga ražošana, jāpanāk, ka patēriņa preču ekspluatācijas mūžs kļūst garāks, jāveicina otrreizējā pārstrāde un vēl vairāk jāuzlabo iekšējā tirgo ražoto preču energoefektivitāte;

5.   konstatē, ka rūpnieciskā ražošana Savienības attālākajos reģionos strauji samazinās; prasa Komisijai veikt pasākumus, ar kuriem veicinātu līdzsvarotu rūpnieciskās ražošanas izplatību Eiropā;

6.   uzskata, ka vienīgi proaktīva, integrēta rūpniecības politika, kuras pamatā ir pētniecība, inovācija un vienotais tirgus un kura saista dažādas politikas jomas un resursefektīvas stratēģijas — ietverot patērētāju aizsardzības politiku un darba tirgus politiku, — var radīt labvēlīgus ekonomiskos apstākļus ES uzņēmumiem nolūkā uzlabot to konkurētspēju, un ar cerībām gaida, kad tiks iesniegts rūpniecības produktu iekšējā tirgus reformas plāns;

7.   uzskata, ka krīzes laikā ikvienas rūpniecības politikas priekšnoteikums ir pašreizējās ražošanas jaudas saglabāšana; uzskata, ka to var panākt tikai ar progresīvu rīcību un restrukturizācijas pasākumiem, kas ieviesti, pilnībā un aktīvi iesaistot darba ņēmējus;

8.   atgādina par ieguldījumu nozīmi inovācijas stimulēšanā un izaugsmes veicināšanā un uzsver, ka uzņēmējdarbībai ir jāsniedz lielāks atbalsts, radot labākus apstākļus uzņēmējdarbības veikšanai;

9.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par Eiropas uzņēmumu puduru veidošanas politiku, ar ko paredz sadarbību starp saistītiem uzņēmumiem, piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un pētniecības centriem; norāda — lai gan reģionālā un dalībvalstu līmenī šāda politika pastāv jau sen (kaut arī politiski tās spēcīgās puses līdz šim sekmētas tikai minētajā reģionālajā un dalībvalstu līmenī), šī politika ir sekmējusi arī konkurenci starp tautsaimniecībām Eiropas mērogā; uzskata, ka priekšrocības, ko uzņēmumiem, darbiniekiem un reģioniem varētu nodrošināt kopīga resursu un zināšanu izmantošana arī Eiropas mērogā, būtu viens no veidiem, kā veicināt līdzsvarotāku rūpniecības un tirdzniecības attīstību;

10. uzskata, ka skaidrs un stabils tiesiskais regulējums ir galvenais priekšnoteikums izaugsmes veicināšanai un nozīmīgs papildu nosacījums Eiropas tiesību aktu uzlabošanai tirgus uzraudzības jomā nolūkā nodrošināt produktu nekaitīgumu un taisnīgus tirdzniecības nosacījumus;

11. uzsver — lai rūpniecības politika būtu sekmīga, izšķiroša nozīme ir atbilstīgiem tiesību aktiem, un ir jāizvairās no ilgtermiņa pasākumiem, kas kropļo konkurenci, jo īpaši piešķirot neproporcionālu tiešo finansējumu;

12. norāda, ka iekšējam tirgum joprojām ir milzīgs, neizmantots potenciāls, ar ko veicināt konkurētspēju un kvalitatīvu izaugsmi Eiropas Savienībā, un tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis censties vairāk, lai likvidētu atlikušos šķēršļus, tādējādi uzlabojot ES patērētāju, darba ņēmēju, uzņēmumu un jo īpaši MVU situāciju; turklāt uzsver, ka ir jāizveido un jānostiprina prognozēšanas un finansēšanas instrumenti (apdrošināšana, maksājumu garantijas u. c.), lai MVU varētu attīstīties starptautiskā mērogā;

13. uzsver, ka ražošanas procesi arvien vairāk tiek balstīti uz zināšanām un ka līdz ar to rūpniecības stiprums ir būtiski atkarīgs no speciālistu kvalifikācijas līmeņa; tāpēc prasa nodrošināt ciešu saskaņu starp rūpniecības politiku un apmācību;

14. aicina Komisiju atbalstīt MVU paredzētu investīciju banku izveidi dalībvalstīs un veikt pasākumus, ar kuriem nolūkā veicināt rūpniecisko ražošanu pašreizējās MVU paredzētās investīciju bankas varētu paplašināt savu darbību citās dalībvalstīs saskaņā ar šajās dalībvalstīs spēkā esošajiem nosacījumiem;

15. mudina ES un dalībvalstis censties pilnībā īstenot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu, kas ir saskaņots regulējums pasākumiem, ar kuriem veicināt MVU izaugsmi, un šā akta nozīmei jābūt izšķirīgai Eiropas Savienības jaunajā, spēcīgajā rūpniecības politikā;

16. uzskata, ka resursu trūkuma saasināšanās ir ne tikai ilgtspējības jautājums, bet aizvien biežāk tas kļūst par Eiropas un tās uzņēmumu galveno konkurētspējas jautājumu; uzsver, ka resursu efektivitātei ir izšķirīga nozīme kā Eiropas reindustrializācijas programmas pamatprincipam; šajā ziņā aicina:

–    pilnībā un visaptveroši īstenot Komisijas ceļvedi resursu efektīvai izmantošanai Eiropā;

–    visās būtiskākajās politikas jomās piemērot resursu pakāpjveida izmantošanas principu, nodrošinot, ka maksimāli tiek izmantots mūsu ierobežoto izejmateriālu potenciāls;

–    Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un attiecīgi ieviest resursu uzskaites metodi, kas ir jāintegrē visās ES un dalībvalstu budžetu nodaļās (tā, lai viena nodaļa atbilst vienai darbībai), kuras savukārt var iedalīt pantos, kurus vajadzības gadījumā attiecīgi var iedalīt posteņos, lai nodrošinātu, ka politikas izstrādē efektīvi tiek integrēti resursu efektivitātes apsvērumi;

17. atzīst, ka ir būtiski nodrošināt ražojumu izsekojamību, lai patērētāji iepērkoties varētu izdarīt informētāku izvēli un novērtēt vietējo ražošanas uzņēmumu gadsimtu gaitā uzkrāto zinātību;

18. uzskata, ka rūpniecības politikā ir jāiekļauj konkurētspējai izšķirīgi stratēģiskie mērķi, tādi kā efektīvas un savstarpēji savienotas infrastruktūras izveide, augsti attīstīts digitālais tīkls un Eiropas enerģētikas politika;

19. uzskata, ka būtisks rūpniecības politikas priekšnoteikums ir lielu ieguldījumu stimulēšana un mobilizācija pētniecībā, kuras mērķis ir sekmēt strukturālo un ražojumu inovāciju;

20. uzskata, ka Eiropas rūpniecības izaugsmi var panākt tikai tad, ja īsteno ieguldījumu plānu, ko papildina ar vērienīgiem pasākumiem kredītu pieejamības uzlabošanai;

21. uzsver, ka rūpniecības politikas pamatā ir jābūt principam „vienāds atalgojums par tādu pašu darbu”, lai saistībā ar dažādu veidu līgumiem darba ņēmējiem nodrošinātu gan dzimumu līdztiesību darbavietā, gan vienlīdzīgus nosacījumus;

22. uzskata, ka turpmākai darba ņēmēju pārvietošanās brīvības sekmēšanai — izmantojot tādus instrumentus kā profesionālās kvalifikācijas savstarpēja atzīšana un mūžizglītība, jo īpaši attiecībā uz mazāk aizsargātiem darba ņēmējiem, — ir lielas iespējas mazināt kvalificētā darbaspēka trūkumu un veicināt iekļaujošu izaugsmi;

23. atzīst, ka duālā apmācības sistēma ievērojami veicina kvalitatīvu rūpniecisko ražošanu un ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā, un aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstu šajā jomā un to izvērst visā Eiropā;

24. prasa dalībvalstīm pēc iespējas drīz īstenot direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu, jo tā sevišķi skar ražošanas uzņēmumus;

25. mudina padziļināti izmantot Direktīvā 98/34/EK noteiktās paziņošanas procedūras iespējas un ierosina dalībvalstīm ieviest iedarbības uz konkurētspēju analīzi ietekmes novērtējumos, kurus izstrādā valsts likumdošanas procesu sagatavošanas posmos, plašākā mērogā integrējot tā dēvēto vienotā tirgus pārbaudi, ko Eiropas Parlaments prasīja īstenot 2013. gada 7. februāra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību;

26. uzsver, cik svarīgi ir Eiropas pilsoņus informēt par rūpniecības politikas būtisko nozīmi nolūkā sekmēt ekonomikas izaugsmi Eiropā;

27. uzsver, ka spēcīga rūpniecības politika ir jāpapildina ar pasākumiem mūsu ražojumu tirgus situācijas uzlabošanai, un līdz ar to ir būtiski uzsvērt mūsu ražojumu kvalitāti; turklāt uzsver, ka ir jāsaglabā, jāpaaugstina un jāattīsta amatniecības zinātība Eiropā;

28. uzsver luksusa preču ražošanas uzņēmumu ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā, jo saskaņā ar 2012. gada 26. septembrī publicēto Komisijas dienestu darba dokumentu par Eiropas luksusa preču ražošanas uzņēmumu konkurētspēju šī nozare rada 3 % no ES IKP, tās gada apgrozījums ir EUR 400 miljardi un tieši un netieši tā rada gandrīz 1,5 miljonus darbvietu Eiropā;

29. atbalsta uzņēmumu nodokļu sistēmu labāku koordinēšanu Eiropas Savienībā, ieviešot saskaņotas nodokļu bāzes.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS 

Pieņemšanas datums	25.4.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 3 11
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Preslav Borissov, Jorgo Chatzimarkakis, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Thomas Händel, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Toine Manders, Franz Obermayr, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ashley Fox, Ildikó Gáll-Pelcz, Anna Hedh, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Pier Antonio Panzeri, Wim van de Camp, Patricia van der Kammen, Kerstin Westphal

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (12.7.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai
(2013/2006(INI))

Atzinumu sagatavoja: María Irigoyen Pérez

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka, lai gan rūpniecības nozare ir stipri cietusi no pašreizējās ekonomikas krīzes sekām, tā joprojām neapšaubāmi ir viens no galvenajiem ES resursiem starptautiskajā līmenī un nozīmīgs dzinējspēks, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus izaugsmes, nodarbinātības, inovāciju, pētniecības, attīstības, ilgtspējas un konkurētspējas jomā; norāda, ka kopējais rūpnieciskās ražošanas līmenis patlaban ir par 10 % zemāks nekā pirms krīzes un ražošanas jomā ir zaudēti vairāk nekā 3 miljoni darbavietu; tomēr norāda uz to, ka pastāv arī risks, ka varētu arvien vairāk pietrūkt darba ņēmēju, kas ir kvalificēti atbilstoši ilgtspējīgas attīstības vajadzībām;

2.  pauž bažas par vērienīgu rūpniecības jaudu sarukšanu, kas ietekmē daudzus Eiropas tradicionālos rūpniecības centrus; uzskata, ka vecie rūpnieciski attīstītie reģioni var sniegt būtisku ieguldījumu rūpniecības stiprināšanā; šajā saistībā norāda, ka sabiedrība vairs neinteresējas par vecajiem rūpnieciski attīstītajiem reģioniem, un, ņemot vērā attiecīgās grūtības, ir jāparedz pietiekamas ieguldījumu iespējas konkrētās reģionālās attīstības stratēģijās; šajā sakarībā atbalsta pārvietošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir atsākt to preču ražošanu un to pakalpojumu sniegšanu, kas tika pārcelti uz trešām valstīm;

3.  pauž nopietnas bažas par finanšu un ekonomikas lejupslīdes sekām, ieguldījumu samazinājumu un pieaugošo nevienlīdzību ES, jo īpaši tās reģionu starpā attiecībā uz produktivitāti, konkurētspēju un labklājību; norāda, ka ir īpaši svarīgi īstenot spēcīgus politikas pasākumus un piešķirt atbilstošus finanšu resursus, kas sekmētu rūpniecības atdzimšanu ilgtspējīgai Eiropai, tostarp pamatojoties uz kultūras un radošajām rūpniecības nozarēm un izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas un mikroelektroniku; uzskata, ka pretējā gadījumā straujais rūpnieciskās ražošanas apjomu sarukums īpaši negatīvi ietekmēs ne tikai ES rūpnieciskās jaudas, bet arī sociālo un teritoriālo kohēziju, un ka atšķirības tehnoloģiju attīstības ziņā ES un citos augsto tehnoloģiju centros, piemēram, Amerikas Savienotās Valstīs un BRIC valstīs, bīstami palielināsies;

4.  uzsver, ka turpmāk kohēzijas politika būs viena no ES galvenajām politikām, kas veicinās rūpniecisko inovāciju atbilstoši pārdomātai specializācijai, lai risinātu ilgtspējīgas enerģijas, klimata pārmaiņu, kā arī materiālo un cilvēku resursu efektīvas izmantošanas problēmas; tādēļ uzskata, ka turpmākās kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsts ir nozīmīgs ES un tās reģionu rūpniecības atjaunošanā ar patiesi mūsdienīgas rūpniecības politikas palīdzību, un šai politikai jābūt iekļaujošai, ilgtspējīgai, energoefektīvai un ļoti konkurētspējīgai; aicina uzlabot kohēzijas politikas un programmas „Apvārsnis 2020” darbību koordinēšanu un savstarpējās sinerģijas, lai izveidotu reģionālus inovācijas inkubatorus un maksimāli palielinātu inovācijas reģionālā līmenī;

5.  uzsver, ka reģionu īpatnības un stiprās puses ir jāņem vērā, plānojot katra reģiona un katras nozares reģionālās rūpniecības attīstības stratēģijas, lai nodrošinātu augstu specializācijas līmeni Eiropas rūpniecībā;

6.  norāda, ka pierobežas teritorijās rūpniecību skarošās problēmas bieži vien ir vienādas robežas abās pusēs, jo tām ir kopīgas teritoriālās īpatnības; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izstrādāt pārrobežu rūpniecības pārveides stratēģijas, lai izveidotu pārrobežu kopas, un kopējas stratēģijas apmācību un nodarbinātības jomā atbilstoši pārrobežu centru iedzīvotāju skaitam;

7.  uzsver nepieciešamību ES līmenī un valstu reformu programmās izveidot skaidras rūpniecības konkurētspējas politikas stratēģijas, izmantojot mērķtiecīgāku teritoriālu un stratēģisku pieeju, kas ietver prioritāšu noteikšanu saistībā ar finansējuma un mikrokredītu instrumentu pieejamības uzlabošanu, atbalstu pētniecībai un izstrādei, kā arī izglītībai, profesionālajai apmācībai un mūžiglītībai, administratīvo vienkāršošanu un spēju palielināšanu, kas ļautu uzņēmumiem darboties ar iespējami zemākām izmaksām, skaidriem noteikumiem vides jomā, darbaspēkam piemērojamo nodokļu samazināšanu, videi nekaitīgas infrastruktūras uzlabošanu, vietējo un reģionālo iestāžu, kā arī visu ieinteresēto personu, gan publisko, gan privāto, lielāku iesaistīšanu un īpašu atbalstu MVU, uzņēmējiem un sociālajai uzņēmējdarbībai; uzskata, ka dažādu valdības līmeņu un ieinteresēto personu starpā tiks panākta saskaņotāka pieeja, partnerattiecību nolīgumos iekļaujot ierosinātos teritoriālos līgumus un instrumentus, lai apvienotu visus šos dalībniekus ar nolūku koncentrēt un saskaņot viņu darbības un finanšu līdzekļus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai;

8.  uzskata, ka papildus Eiropas rūpniecības atjaunošanai ir jāsekmē jauniešu nodarbinātība, un tāpēc Kopienas nodarbinātības stratēģijas ir jāpielāgo Eiropas rūpniecības turpmākām vajadzībām, jāīsteno reģionāla un valsts līmeņa programmas, lai jauniešiem nodrošinātu kvalitatīvu tehnisko izglītību, un jāsekmē jauniešu uzņēmējdarbība, nodrošinot piekļuvi Eiropas finansējumam un uzņēmējdarbības konsultācijām;

9.  atgādina, ka reģionālā ekonomika ir pamatā pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, jo tajā ir vajadzīgās zināšanas, un tā var arī mobilizēt vietējās ieinteresētās personas, ņemot vērā reģionālās īpatnības; atgādina, cik svarīgi ir saskaņot inovācijas un ilgtspējas programmas reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, veidojot spēcīgas reģionālās un valsts pētniecības un inovāciju stratēģijas pārdomātai specializācijai (RIS3);

10. pauž viedokli — lai Eiropas strukturālie un investīciju fondi sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu, kas būtu daļa no stratēģiskas vienotas pieejas, RIS3 stratēģiju izstrāde būtu jāsaglabā kā ex ante nosacījums finansēšanai saskaņā ar pētniecības, attīstības un inovāciju mērķi turpmākajā kohēzijas politikā; norāda, ka šādas RIS3 stratēģijas, kas balstītas uz reģionu salīdzinošajām priekšrocībām, sekmēs ražīgumu veicinošus pasākumus, piesaistīs — pateicoties iedarbīgam sviras efektam — valsts un privātos ieguldījumus, palīdzēs reģioniem koncentrēt savus resursus uz dažām galvenajām prioritātēm, lai efektīvāk izmantotu pieejamos līdzekļus;

11. uzsver, ka valsts un reģionālām iestādēm ir jānosaka ekonomikas, sociālā un vides inovācija par savu attīstības stratēģiju pamatelementu, kura pamatā ir spēcīgi tīkli, zināšanu apmaiņa un pārvaldība un inovācijas ekosistēmās, kurās ir specializētu MVU un nozaru kopas; atbalsta rūpniecisko parku attīstību, sekmējot sadarbību starp valsts un vietējām iestādēm, uzņēmējiem un pētniecības un izstrādes organizācijām;

12. piekrīt Komisijai un Padomei, ka konkurētspējas ieguvumiem iekšējā tirgū un tirdzniecībā ar trešām valstīm jābūt absolūtai prioritātei; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt rūpniecības nozares, un jo īpaši MVU, attiecībā uz eksportu un darbību starptautiskā līmenī; uzsver, ka ir jāizstrādā Eiropas standarti, ko ES plaši piemēro un aizstāv pasaules tirgū, jo īpaši attiecībā uz atbildību par vidi un sabiedrību, lai Eiropas uzņēmumu īstenotie inovatīvie pasākumi nekaitētu pašiem uzņēmumiem, bet, tieši pretēji, pamazām kļūtu par pasaules standartiem, ņemot vērā savstarpīguma principu;

13. pauž nopietnas bažas par ekonomikas un finanšu krīzes nelabvēlīgo ietekmi uz ES reģionu spēju finansēt ienesīgus ieguldījumus pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, tādējādi apdraudot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

14. aicina Komisiju ierosināt minimālo ekoloģisko un sociālo nodokli, kas jāpiemēro ievedumiem no trešām valstīm, lai tie atbilstu Eiropas sociālajiem un vides standartiem, kādi jāievēro ES rūpniecības nozarēm;

15. uzskata, ka līdz ar dotācijām ir nepieciešami arī aizdevumi, riska kapitāls, garantijas un citi finanšu inženierijas instrumentu veidi, lai būtiski uzlabotu ES rūpniecības nozaru konkurētspēju; aicina pareizi izmantot finanšu instrumentus, apvienojot dažādu veidu finansiālo atbalstu, gan tiešu, gan netiešu, jo īpaši to, kas pieejams MVU un sociālajai uzņēmējdarbībai, un to savstarpējo sinerģiju, lai piedāvātu atbilstošāku piekļuvi finansējumam; uzskata, ka atsevišķām ES politikas jomām un dažādiem finansējumu avotiem Eiropas rūpniecības atjaunošanai ir jābūt labāk koordinētiem, ņemot vērā kohēzijas politikas tiesību aktu kopuma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikumus;

16. uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, valsts un privātie ieguldījumi ir svarīga vispārējās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sastāvdaļa; šajā saistībā atzinīgi vērtē valsts atbalsta sistēmas vispārējo reformu, piemērojot sociāli un ekonomiski labāk pamatotu pieeju un elastīgākus konkurences noteikumus, kas paredzēti LESD 101. un 102. pantā, atgādina, cik svarīgi ir vairāk ņemt vērā publiskā finansējuma kvalitāti un efektivitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	10.7.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, John Bufton, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Karima Delli, Cornelia Ernst, Ivars Godmanis, James Nicholson, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Elisabeth Schroedter, Evžen Tošenovský

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (3.9.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai
(2013/2006(INI))

Atzinumu sagatavoja: Antigoni Papadopoulou

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582), bet pauž nožēlu, ka tā pilnīgi ignorē dzimuma dimensiju; uzsver, ka dzimuma dimensijas trūkums rūpniecības politikā palielina dzimumu nevienlīdzību, un aicina Komisiju un dalībvalstis starptautiskā, valstu un reģionālā līmenī izveidot mehānismus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai rūpniecības politikā;

2.  uzsver sieviešu nepietiekamo pārstāvību rūpniecībā un attiecīgi centienos rūpniecības nozares atjaunošanai Eiropā, kā arī ar dzimumu saistītu pieeju un prasību trūkumu valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī; uzsver — lai valsts līmenī ieviestu ES dzimumu līdztiesības stratēģiju, uzturot ciešu dialogu ar nozari, iestādēm, organizācijām un lēmumu pieņēmējiem, kā arī šādas stratēģijas rezultātā dalībvalstīm ir jāintegrē dzimumu līdztiesības aspekts, pārbaudot visu politikas jomu — pētniecības, ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa — ietekmi uz sievietēm un vīriešiem;

3.  uzsver — lai atjaunotu reģionu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, ES vairs nevar atļauties neizmantot sieviešu vērtīgo potenciālu; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir mudināt sniegt lielāku atbalstu sieviešu līdzdalībai zinātnes un tehnoloģiju nozarēs, kā arī nodrošināt sieviešu nepārtrauktu apmācību un izmantot viņu zināšanas gan pētniecības un zinātnes nozarēs, gan arī tradicionālajās rūpniecības nozarēs;

4.  norāda, ka katru gadu Eiropā sievietes pārstāv vairāk nekā pusi no augstākās izglītības diplomu ieguvējiem; uzsver labvēlīgo ietekmi, ko kvalificētu sieviešu zināšanas varētu radīt uzņēmumos, jo īpaši saistībā ar Eiropas rūpniecības izaugsmi, ražīgumu un konkurētspēju, un tāpēc aicina ekonomikas, izglītības un sabiedriskās dzīves veidotājus, kā arī Komisiju sekmēt un nostiprināt sieviešu nozīmi ar rūpniecību saistītās jomās Eiropā;

5.  aicina Eiropas kultūras un radošās nozares pilnībā izmantot sieviešu talantus un efektīvi veicināt mērķtiecīgu apmācību šajās strauji augošajās nozarēs; norāda uz kultūras un radošo nozaru sniegumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, jo īpaši darbvietu radīšanā;

6.  uzsver, ka vīriešu un sieviešu līdztiesībai un līdzsvarotai pārstāvniecībai visos posmos un visās rūpniecības nozarēs ir pozitīva ietekme uz ražīgumu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un tāpēc tā būtu atzīstama kā vitāli svarīgs faktors Eiropas rūpniecības atjaunošanā, veicinot stipru, dažādotu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi; mudina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot jaunu rūpniecības politiku, lietot jaunu, sociālu un klimatam draudzīgu izaugsmes rādītāju, kas iekļauj labklājības neekonomiskos aspektus un primāri pievēršas jautājumiem, kuri ir saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, piemēram, dzimumu līdztiesība, nabadzības izskaušana un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana;

7.  norāda, ka ekonomikas ekoloģiska pārveidošana un pāreja uz zemas oglekļa emisijas tautsaimniecību radīs milzīgu pieprasījumu pēc darba ņēmējiem tādos arodos vai profesijās, kur nepieciešama augsta līmeņa kvalifikācija; norāda, ka darba ņēmējām ir nozīmīga loma attiecībā uz RISE (Rūpniecības atdzimšana ilgtspējīgai Eiropai); aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai darba ņēmējas nav nepietiekami pārstāvētas vai pat atstumtas no apmācībām, projektiem un programmām ekoloģiskas pārveides jomā;

8.  uzsver, ka ir jāizstrādā politiskās nostādnes, kur galvenā uzmanība ir pievērsta dzimumu stereotipu novēršanai jau no ļoti agrīna vecuma un izpratnes vairošanai skolotāju un studentu vidū, un ir jāveicina un jāatbalsta karjeras dažādošana gan jaunām sievietēm, gan jauniem vīriešiem;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pieejamo kvalificēto cilvēkresursu un jo īpaši sieviešu talantu vērtības palielināšanu, kā arī stimulēt un sekmēt sieviešu uzņēmējdarbību, nodrošinot pienācīgas mērķtiecīgas apmācību un darbaudzināšanas programmas un sekmējot piekļuvi tehnikas, zinātnes, uzņēmējdarbības un atbalsta tīkliem gan darbības uzsākšanas posmā, gan visā uzņēmuma darbības ciklā;

10. aicina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas novērtēt un pilnveidot cilvēku talantus un īstenot pasākumus, kas saskaņo privāto dzīvi ar darbu, tostarp nodrošinot pietiekamu daudzumu bērnu aprūpes iestāžu, lai maksimizētu sieviešu iespējas nodoties ilgtspējīgai un sakārtotai karjerai; tāpat aicina uz dzimumu līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm uzskatīt par normu visās rūpniecības jomās, atspoguļojot sieviešu kā lēmumu pieņēmēju un patērētāju lomu sabiedrībā;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot ES instrumentus, piemēram, struktūrfondus vai Eiropas Investīciju bankas (EIB) piedāvātos instrumentus, uzlabot un atvieglot MVU piekļuvi tradicionāliem un inovatīviem finansējuma avotiem un sekmēt sieviešu uzņēmēju piekļuvi citiem pieejamiem finansējuma avotiem, piemēram, īpašām dotācijām un riska kapitālam;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pretotos pašreizējiem stereotipiem, ka zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika (ZTIM) ir jomas, kurās pārsvarā strādā vīrieši, tādējādi visos posmos padarot virzību uz ZTIM pieejamāku sievietēm un meitenēm; uzsver, ka ir svarīgi palielināt to sieviešu iespējas, kas jau strādā šajās nozarēs, piedāvājot viņām līdzvērtīgas iespējas veidot daudzsološu karjeru, kas ir iespējama viņu līdzgaitniekiem vīriešiem;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis izglītību un nepārtrauktas apmācības, jo īpaši tādās īpašās jomās kā kultūra un radošās nozares, sasaistīt ar mērķtiecīgu nodarbinātības politiku jaunām sievietēm un vīriešiem nolūkā samazināt to jauno cilvēku skaitu, kuri agrīnā posmā aiziet no skolas, tādējādi radot sev sociālās atstumtības risku, un nodrošināt, ka iegūtās prasmes ir pietiekamas, lai apmierinātu pašreizējās un turpmākās darba tirgus vajadzības;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis rīkot kampaņas un nodrošināt pietiekamu un objektīvu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, kā arī informāciju par sociālo pakalpojumu iespējām, kuras ir tieši paredzētas sievietēm uzņēmējām;

15. aicina dalībvalstis atbalstīt mūžizglītības programmas un pārkvalifikācijas iespējas, kas nodrošina vienādas iespējas piedalīties vīriešiem un sievietēm visās nozarēs un visos līmeņos, un ņemt vērā apmācāmo personīgās vajadzības, tostarp jaunu sieviešu īpašās vēlmes; uzsver to, cik svarīga ir pārkvalificēšanās kā otrā iespēja mainīt karjeru tiem vīriešiem un sievietēm, kuri agrā jaunībā ir sākuši strādāt konkrētā darba kategorijā, kurā tradicionāli dominē viens dzimums.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	2.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Mikael Gustafsson, Astrid Lulling, Joanna Senyszyn, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rosa Estaràs Ferragut, Mariya Gabriel, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, Kent Johansson, Nicole Kiil-Nielsen, Antigoni Papadopoulou, Angelika Werthmann

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 5 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rachida Dati, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Ivailo Kalfin, Seán Kelly, Holger Krahmer, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Alajos Mészáros, Markus Pieper, Vladimír Remek, Silvia-Adriana Ţicău
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carl Schlyter