ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 827/2004, ar ko aizliedz ievest Bolīvijas, Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas, Gruzijas un Sjerraleones izcelsmes Atlantijas lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un atceļ Regulu (EK) Nr. 1036/2001
20.12.2013 - (COM(2013)0185 – C7‑0091/2013 – 2013/0097(COD)) - ***I
Zivsaimniecības komiteja
Referents: Raül Romeva i Rueda
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 827/2004, ar ko aizliedz ievest Bolīvijas, Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas, Gruzijas un Sjerraleones izcelsmes Atlantijas lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un atceļ Regulu (EK) Nr. 1036/2001
(COM(2013)0185 – C7‑0091/2013 – 2013/0097(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0185),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0091/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0475/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(7) Savā 14. ārkārtas sanāksmē, kas notika 2004. gadā, ICCAT atzina Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas un Sjerraleones centienus risināt ICCAT konstatētās problēmas un ieteica atcelt tirdzniecību ierobežojošos pasākumus pret trim minētajām valstīm. |
(7) Savā 14. ārkārtas sanāksmē, kas notika 2004. gadā, ICCAT atzina Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas un Sjerraleones centienus risināt ICCAT konstatētās problēmas un ieteica atcelt tirdzniecību ierobežojošos pasākumus pret trim minētajām valstīm attiecībā uz Atlantijas lielacu tunzivīm un to produktiem. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(8) Tāpēc Regula (EK) Nr. 827/2004 tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 919/2005, lai tā turpmāk aizliegtu tikai šādu produktu importu no Bolīvijas un Gruzijas, savukārt imports no Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas un Sjerraleones atkal būtu atļauts. |
(8) Tāpēc Regula (EK) Nr. 827/2004 tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 919/2005, lai tā turpmāk aizliegtu Atlantijas lielacu tunzivju un to produktu produktu importu tikai no Bolīvijas un Gruzijas, savukārt imports no Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas un Sjerraleones atkal būtu atļauts. |
__________________ |
__________________ |
6 OV L 156, 18.6.2005., 1. lpp. |
6 OV L 156, 18.6.2005., 1. lpp. |
PASKAIDROJUMS
Šis Komisijas priekšlikums attiecas uz Regulas Nr. 827/2004 atcelšanu, ar ko aizliedz ievest Bolīvijas, Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas, Gruzijas un Sjerraleones izcelsmes Atlantijas lielacu tunzivis.
Šīs regulas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 90. gados laikā, kad Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) bija cīņas pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju priekšgalā, vēl pirms to plaši sāka dēvēt par NNN zveju. Tobrīd ICCAT bija inovatīvu līdzekļu izmantošanas priekšgalā, kā arī tā pirmā ieviesa importa aizliegumus no valstīm, kuras tika turētas aizdomās par atļaušanu kuģiem, kas kuģo ar to karogu, pārkāpt starptautiskos noteikumus un normas. Tā arī pirmā vai viena no pirmajām izveidoja to kuģu melnos sarakstus, kuri ir konstatēti zvejojam nelegāli vai nelikumīgi.
Šī lappuse ICCAT vēsturē būtu pelnījusi nopietnu analīzi, jo tā ir starptautiskās cīņas pret NNN zveju īpaši būtiska daļa, taču nav ietverta šā vienkāršā ziņojuma darbības jomā.
Sākotnēji ICCAT veica pasākumus pret pusēm, kas nebija līgumslēdzējas, pieņemot rezolūcijas, kas noveda pie dažādu produktu (zilo tunzivju, lielacu tunzivju, zobenzivju) importa vairākiem aizliegumiem. Tad, saskaroties ar iebildumiem par neobjektivitāti vēršanās dēļ vienīgi pret pusēm, kas nav līgumslēdzējas, tā uzsāka pasākumus arī pret līgumslēdzējām pusēm.
Vienas no nevēlamām, taču nenovēršamām sekām, ieviešot virkni importa aizliegumu atsevišķām valstīm, ir daļas kuģu pārreģistrācija ar citas valsts karogu. Līdz ar to ICCAT iesaistījās spēlē, ko varētu dēvēt par "karoga medībām", jo kuģi pameta reģistru, kuram ir piemērots aizliegums, reģistrējoties citā reģistrā, un tādējādi ICCAT nācās strādāt pie tā, lai atrastu un tad noteiktu jauno karoga valsti.
Citas sekas ir tas, ka puses, kas nav līgumslēdzējas, kļuva par līgumslēdzējām pusēm, jo attiecīgās ICCAT (tostarp toreizējās Eiropas Kopienas) rezolūcijas juridiskā interpretācija paredzēja — ja neatbilstošās karoga valstis kļuva par līgumslēdzējām pusēm, importa aizliegums tika atcelts, neprasot nekādi apliecināt, ko jaunās puses ir paveikušas, lai mainītu savu rīcību, kā arī nepastāvēja efektīva MCSE sistēma. Dažos gadījumos tās bija no jauna jāklasificē kā līgumslēdzējas puses un jāpiemēro jauns aizliegums. Tomēr galu galā ICCAT uzskatīja, ka problēmas ir pietiekami atrisinātas, lai atceltu aizliegumus, un melnais saraksts, kurā 2000. gadā bija iekļauti 354 kuģi[1], saruka līdz 29 kuģiem 2012. gadā[2], liekot daudziem pieņemt, ka NNN zveja attiecīgajā reģionā ir gandrīz izskausta.
Minētā regula ir viena no pēdējām liecībām par šo ICCAT vēstures daļu.
Tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju tunzivju zvejas un tirdzniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz augstvērtīgām sugām, piemēram, zilajām un lielacu tunzivīm, ICCAT pasākumu pašreizējā sarežģītība, cenšoties kontrolēt zveju un tirdzniecību, apliecina to, ka NNN zveja ir joprojām būtiska problēma tunzivju un tām līdzīgo sugu zvejā Atlantijas okeānā. Mazināt aizsardzību ir pārāk agri.
Šajā kontekstā ir būtiski norādīt, ka Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā saskaņā ar ES NNN Regulu Nr. 1005/2208 iepriekšēji noteica Kambodžu par valsti, kas nesadarbojas.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Padomes Regulas (EK) Nr. 827/2004, ar ko aizliedz ievest Bolīvijas, Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas, Gruzijas un Sjerraleones izcelsmes Atlantijas lielacu tunzivis (Thunnus obesus), un Regulas (EK) Nr. 1036/2001 atcelšana |
||||
Atsauces |
COM(2013)0185 – C7-0091/2013 – 2013/0097(COD) |
||||
Datums, kad to iesniedza EP |
8.4.2013 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
PECH 16.4.2013 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 16.4.2013 |
|
|
|
|
Atzinumu nesniedza Lēmuma datums |
ENVI 25.4.2013 |
|
|
|
|
Iesaistītās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
Raül Romeva i Rueda 6.5.2013 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
18.6.2013 |
4.11.2013 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
17.12.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
14 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jens Nilsson, Antolín Sánchez Presedo |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andrzej Grzyb |
||||
Iesniegšanas datums |
20.12.2013 |
||||