ZIŅOJUMS par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai

7.1.2014 - (2013/2183(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Ulrike Lunacek

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai

(2013/2183(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 21. pantu,

–   ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 31. martā pieņemto Ieteikumu CM/Rec(2010)5 dalībvalstīm par pasākumiem ar dzimumorientāciju vai dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0573),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada ziņojumu par ES Pamattiesību hartas piemērošanu (COM(2013)0271) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes Direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu[1],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 24. jūnija sanāksmē pieņemtās pamatnostādnes par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2010. gada novembra ziņojumu par homofobiju, transfobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ,

–   ņemot vērā FRA veiktā un 2013. gada 17. maijā publicētā Eiropas Savienības lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu apsekojuma rezultātus,

–   ņemot vērā FRA 2013. gada 1. oktobra atzinumu par stāvokli līdztiesības jomā Eiropas Savienībā 10 gadus pēc līdztiesības direktīvu sākotnējās ieviešanas,

–   ņemot vērā 2012. gada 24. maija rezolūciju par homofobijas apkarošanu Eiropā[2],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2010.–2011. gadā[3],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 14.marta rezolūciju par cīņas pastiprināšanu pret rasismu, ksenofobiju un naida noziegumiem[4],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7–0009/2014),

A. tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, līdztiesības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanas vērtībām;

B.  tā kā, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Eiropas Savienības mērķis ir ar dzimumu, rasu vai etnisko piederību, reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju saistītas diskriminācijas apkarošana;

C. tā kā Eiropas Savienības Padome 2013. gada jūnijā pieņēma stingras pamatnostādnes par ārpus Eiropas Savienības dzīvojošo LGBTI visu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību un tai būtu jānodrošina šo personu efektīva aizsardzība arī Eiropas Savienības iekšienē;

D. tā kā Eiropas Savienība jau koordinē savu darbību, īstenojot vispusīgus politikas virzienus: vienlīdzības un nediskriminācijas jomā ar nediskriminācijas un vienlīdzīgu iespēju visiem nodrošināšanas pamatstratēģijas starpniecību, dzimumu vienlīdzības jomā ar sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.–2015. gadam starpniecību, invaliditātes jomā ar Eiropas invaliditātes stratēģijas 2010.—2020. gadam starpniecību un romu personu vienlīdzības jomā ar ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģiju līdz 2020. gadam sarpniecību;

E.  tā kā Pamattiesību hartas efektīvas īstenošanas stratēģijā Eiropas Savienībā Komisija ir atzinusi nepieciešamību izstrādāt uz Līgumiem balstītu specifisku politiku attiecībā uz dažām īpašām pamattiesībām;

F.  tā kā 2013. gada ES LGBT apsekojumā FRA atklāja, ka visā Eiropas Savienībā gadu pirms apsekojuma viens no diviem LGBT respondentiem juta, ka tiek diskriminēts vai aizskarts saistībā ar dzimumorientāciju, viens no trim tika diskriminēts preču vai pakalpojumu pieejamības jomā, pret vienu no četriem tika īstenots fizisks uzbrukums, bet viens no pieciem tika diskriminēts attiecībā uz nodarbinātību vai profesiju;

G. tā kā FRA ierosināja, ka ES un dalībvalstīm jāizstrādā rīcības plāni, veicinot cieņu pret LGBT un viņu pamattiesību aizsardzību;

H. tā kā 2013. gada maijā 11 dalībvalstu par līdztiesību atbildīgie ministri[5] aicināja Komisiju izstrādāt visaptverošu ES politiku attiecībā uz LGBT līdztiesību un 10 dalībvalstis jau ir pieņēmušas vai apspriež līdzīgu politiku valsts un reģionālā līmenī;

I.   tā kā Eiropas Parlaments 10 reizes ir lūdzis izstrādāt visaptverošu Eiropas Savienības politikas instrumentu par līdztiesību dzimumorientācijas un dzimumidentitātes jomā,

Vispārīgi apsvērumi

1.  asi nosoda jebkādu ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītu diskrimināciju un pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropas Savienība ne vienmēr pilnībā aizstāv LGBTI pamattiesības;

2.  uzskata, ka pašreiz Eiropas Savienībā trūkst LGBTI pamattiesību aizsardzības visaptverošas politikas;

3.  atzīst, ka pamattiesību aizsardzības pienākums kopīgi jāuzņemas Eiropas Komisijai un dalībvalstīm; aicina Komisiju pilnībā izmantot tās kompetenci, ietverot labas prakses apmaiņas veicināšanu dalībvalstu vidū; aicina dalībvalstis pildīt savus pienākumus atbilstīgi ES tiesību aktiem un Eiropas Padomes Ieteikumam par pasākumiem ar dzimumorientāciju vai dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai;

Ceļveža saturs

4.  aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās aģentūras sadarboties tādas visaptverošas daudzgadu politikas izstrādē, kas paredzēta LGBTI pamattiesību aizsardzībai, t. i., ceļveža, stratēģijas vai rīcības plāna izstrādē, ietverot turpmāk minētos tematus un mērķus;

A. Horizontālie pasākumi ceļveža ieviešanai

i)         Komisijai būtu jāstrādā, lai nodrošinātu pastāvošo tiesību ievērošanu gan tās darbā, gan visās jomās, kurās tā ir kompetenta, integrējot ar LGBTI pamattiesībām saistītus jautājumus visās attiecīgajās darbībās, piemēram, turpmākās politikas un priekšlikumu izstrādē vai ES tiesību aktu īstenošanas pārraudzībā;

ii)        Komisijai būtu jāveicina, jākoordinē un jāpārrauga labas prakses apmaiņa dalībvalstu vidū, izmantojot atvērto koordinācijas metodi;

iii)        attiecīgajām Eiropas Savienības aģentūrām, tostarp FRA, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam (EIGE), Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam (Eurofound), Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL), Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības vienībai (Eurojust), Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam (EST) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) savā darbā būtu jāintegrē jautājumi saistībā ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti, un arī turpmāk jāsniedz Komisijai un dalībvalstīm uz pierādījumiem balstītas konsultācijas par LGBTI pamattiesībām;

iv)       Komisija un dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām un Eiropas Savienības Statistikas biroju būtu regulāri jāmudina vākt atbilstīgus un salīdzināmus datus par LGBTI situāciju, vienlaikus ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus;

v)        Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām, būtu jāveicina apmācība un spēju veidošana, kas paredzēta par līdztiesību atbildīgajām valsts struktūrām, cilvēktiesību valsts iestādēm un citām organizācijām, kuru uzdevums ir veicināt un aizsargāt LGBTI pamattiesības;

vi)       sadarbojoties ar attiecīgajām aģentūrām, Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina pilsoņu informētība par LGBTI tiesībām.

B. Vispārīgie noteikumi nediskriminācijas jomā

i)         dalībvalstīm būtu jāstiprina spēkā esošais ES tiesiskais regulējums, strādājot pie tā, lai pieņemtu ierosināto direktīvu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, tostarp precizējot tās tvērumu un ar tās normām saistītās izmaksas;

ii)        Komisijai, dalībvalstīm un attiecīgajām aģentūrām būtu īpaša uzmanība jāpievērš lesbiešu pieredzei saistībā ar daudzkārtēju diskrimināciju un vardarbību (gan dzimuma, gan dzimumorientācijas dēļ) un attiecīgi būtu jāizstrādā un jāīsteno nediskriminācijas politikas virzieni;

C. Nediskriminācija nodarbinātības jomā

i)         Komisijai, uzraugot Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, piemērošanu, būtu jāpievērš īpaša uzmanība dzimumorientācijas jautājumiem un, uzraugot Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, piemērošanu, — dzimumidentitātes jautājumiem;

ii)        Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām būtu jāpieņem pamatnostādnes, kurās būtu konkrēti paredzēts, ka transpersonas un interseksuāļi arī ir jāiekļauj „dzimuma” jēdzienā, kas lietots Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos;

iii)        par līdztiesību atbildīgās struktūras būtu jāmudina informēt par LGBTI personu tiesībām šīs personas, kā arī arodbiedrības un darba devēju organizācijas;

D. Nediskriminācija izglītības jomā

i)         Komisijai, īstenojot visas savas jaunatnes un izglītības programmas, būtu jāsekmē līdztiesība un jānosoda diskriminācija dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

ii)        Komisijai, piemērojot atvērto koordinācijas metodi, dalībvalstīs būtu jāsekmē savstarpēja informēšana par labu praksi oficiālajā izglītībā, tostarp tā jāiekļauj izglītības materiālos un jāņem vērā, īstenojot pret iebiedēšanu un diskrimināciju vērstu politiku;

iii)       Komisijai, piemērojot atvērto koordinācijas metodi, dalībvalstīs būtu jāatvieglina dalībvalstu savstarpēja informēšana par labu praksi visās jaunatnes un izglītības nozarēs, tostarp jaunatnes labklājības dienestos un sociālajā darbā;

E.  Nediskriminācija veselības aprūpes jomā

i)         Komisijai būtu LGBTI veselības problēmas jāiekļauj attiecīgā plašākā stratēģiskajā veselības politikā, tostarp paredzot iespējas izmantot veselības aprūpes pakalpojumus, vienlīdzību veselības nozarē un ES pasaules līmeņa ietekmi ar veselību saistītajos jautājumos;

ii)        Komisijai arī turpmāk būtu jāstrādā Pasaules Veselības organizācijas ietvaros, lai no garīgo un uzvedības traucējumu saraksta svītrotu dzimumidentitātes slimības un nodrošinātu pārkvalifikāciju, ar kuru tiktu atcelts slimības statuss, risinot sarunas par 11. Starptautisko slimību klasifikatoru (ICD-11);

iii)       Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, tām apmācot veselības speciālistus;

iv)       Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pētījumi par tikai LGBTI personām raksturīgām veselības problēmām;

v)        dalībvalstīm būtu jāņem vērā LGBTI personas, izstrādājot nacionālos veselības plānus un politikas nostādnes, nolūkā nodrošināt, lai apmācības programmās, veselības politikas nostādnēs un veselības pārskatos tiktu ņemtas vērā tikai LGBTI raksturīgas veselības problēmas;

vi)       dalībvalstīm būtu jāievieš vai jāpārskata dzimumu juridiskās atzīšanas procedūras, lai, tās īstenojot, tiktu pilnībā ievērotas personu tiesības uz cieņu un fizisko neaizskaramību;

F.  Nediskriminācija preču un pakalpojumu pieejamības jomā

i)         Komisijai, uzraugot, kā tiek piemērota Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, būtu jāpievērš īpaša uzmanība transpersonu iespējām iegādāties preces un pakalpojumus;

G. Konkrēta rīcība saistībā ar transpersonām un interseksuāļiem

i)         Komisijai būtu jānodrošina, lai turpmāk izstrādājot tiesību aktus par dzimumu līdztiesību, tostarp visas pārstrādātās versijas, dzimumidentitāte tiktu iekļauta aizliegto diskriminācijas iemeslu sarakstā;

ii)        Komisijai būtu jārisina kompleksi gan transpersonu, gan interseksuāļu specifiskie jautājumi, īstenojot attiecīgās ES politiskās nostājas, kurās ir ņemta vērā dzimumu vienlīdzības stratēģijā pieņemtā pieeja;

iii)       dalībvalstīm būtu jānodrošina par līdztiesību atbildīgo struktūru informētība un apmācība attiecībā uz transpersonu un interseksuāļu tiesībām un ar tām saistītajiem specifiskajiem jautājumiem;

iv)       Komisijai, dalībvalstīm un attiecīgajām aģentūrām būtu jānovērš patlabanējais zināšanu, pētījumu un attiecīgu likumdošanas aktu trūkums attiecībā uz interseksuāļu cilvēktiesībām;

H. Pilsonība, ģimenes un pārvietošanās brīvība

i)         Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka, īstenojot Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, un Direktīvu 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, tiktu ievērotas visas ģimeņu formas, kas dalībvalstu tiesību aktos ir atzītas par tiesiskām;

ii)        Komisijai prioritārā kārtā būtu jāierosina civilstāvokli apliecinošu dokumentu savstarpēja atzīšana visā ES, tostarp reģistrēto partnerattiecību, laulību un dzimuma juridiska atzīšana, lai samazinātu diskriminējošas tiesiskās un administratīvās barjeras iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kuri izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības;

iii)       Komisijai un dalībvalstīm būtu jānoskaidro, vai transpersonām paredzētie spēkā esošie ierobežojumi attiecībā uz civilstāvokli un identitāti apliecinošu dokumentu maiņu negatīvi neietekmē viņu iespējas izmantot brīvas pārvietošanās tiesības;

iv)       dalībvalstīm, kuras ir pieņēmušas tiesību aktus par viendzimuma pāru kopdzīvi, reģistrētām partnerattiecībām vai laulībām, būtu jāatzīst citu valstu pieņemtas līdzīgas normas;

I.   Pulcēšanās un vārda brīvība

i)         dalībvalstīm būtu jānodrošina vārda un pulcēšanās brīvības ievērošana, jo īpaši attiecībā uz praida gājieniem un līdzīgiem pasākumiem, gādājot par to, lai šie pasākumi noritētu saskaņā ar tiesību normām, un dalībniekiem garantējot efektīvu aizsardzību;

ii)        dalībvalstis nedrīkstētu pieņemt tiesību aktus, kuros ir ierobežota vārda brīvība attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti, un tām būtu jāpārskata spēkā esošie tiesību akti, kuros ir paredzēti šādi ierobežojumi;

iii)       Eiropas Savienības Komisijai un Padomei būtu jāapsver iespēja uzskatīt par Eiropas Savienības dibināšanas pamatā esošo vērtību pārkāpumu tiesību aktus, kurus dalībvalstis pieņēmušas, ierobežojot vārda brīvību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti, un abām iestādēm būtu jārīkojas, ņemot vērā minēto uzstādījumu;

J.  Naidīgi izteikumi un naida noziegumi

i)         Komisijai, īstenojot Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, būtu jāuzrauga ar dzimumorientāciju, dzimumidentitāti un dzimumizpausmi saistīto specifisko jautājumu risināšana un jāpalīdz dalībvalstīm tos risināt, it sevišķi gadījumos, kad šie noziegumi izdarīti, uz aizspriedumu vai tādu diskriminējošu motīvu pamata, kas skar šo cietušo personu personiskās īpašības;

ii)        Komisijai būtu jāierosina pārskatīt Padomes Pamatdirektīvu par cīņu pret konkrētiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, izmantojot krimināltiesības, iekļaujot citus uz aizspriedumiem balstītus noziegumus un naida kurināšanu, tostarp dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

iii)       Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām būtu jāatvieglo dalībvalstu savstarpēja informēšana par labu praksi attiecībā uz policijas spēku, prokuratūras dienestu, tiesnešu un cietušo personu atbalsta dienestu apmācību un izglītošanu;

iv)       Pamattiesību aģentūrai būtu dalībvalstīm jāpalīdz uzlabot salīdzināmo datu vākšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti homofobiska un transfobiska naida dēļ;

v)        dalībvalstīm būtu jāreģistrē un jāizmeklē aiz naida pret LGBTI personām izdarīti noziedzīgi nodarījumi un jāpieņem krimināltiesību normas, kurās būtu aizliegta naida kurināšana dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

K. Patvērums

i)         Komisijai sadarbībā ar EASO un attiecīgajām aģentūrām un saskaņā ar spēkā esošajos ES tiesību aktos un judikatūrā noteiktajām pilnvarām, īstenojot patvēruma jomā pieņemtos tiesību aktus, tostarp Direktīvu 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai un Direktīvu 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, un uzraugot to īstenošanu, būtu jāņem vērā arī īpaši jautājumi, kas saistīti ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;

ii)        Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām būtu jānodrošina, lai patvēruma jomas speciālisti, tostarp jautājumu uzdevēji un tulki, izietu atbilstošu apmācību — arī esošos apmācības kursu — lai varētu risināt konkrēti ar LGBTI saistītus jautājumus;

iii)       Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar EASO un Eiropas Ārējās darbības dienestu būtu jānodrošina, lai LGBTI tiesisko un sociālo stāvokli viņu izcelsmes valstīs regulāri dokumentētu un lai šādu informāciju kopā ar pārējo informāciju par izcelsmes valsti nodotu personām, kas pieņem lēmumus par patvēruma piešķiršanu;

L.  Paplašināšanās un ārējā darbība

i)         Komisijai arī turpmāk būtu jāturpina to jautājumu pašreizējā uzraudzība, kas pievienošanās valstīs ir saistīti ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;

ii)        Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un dalībvalstīm būtu regulāri jāizmanto Padomes pamatnostādnes, lai veicinātu un aizsargātu LGBTI iespējas izmantot visas cilvēktiesības un arī turpmāk apliecināt vienotu nostāju, reaģējot uz šo tiesību pārkāpumiem;

iii)       Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu EASO un dalībvalstīm jāsniedz no ES delegācijām iegūtā informācija par LGBTI personu situāciju trešajās valstīs;

5.   uzsver, ka, īstenojot šādu visaptverošu politiku, ir jāievēro Eiropas Savienības, tās aģentūru un dalībvalstu kompetence;

o

o   o

6.  uzdod Parlamenta priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, visām šeit minētajām aģentūrām un Eiropas Padomei.

• [1]  OV C 241 E, 8.10.2009., 68. lpp.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0222.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0500.
• [4]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0090.
• [5]  Austrija, Beļģija, Dānija, Horvātija, Francija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Somija, Zviedrija.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienības pienākums, nosakot un īstenojot savas darbības, ir apkarot diskrimināciju (LESD 10. pants). Šis pienākums tiek īstenots, piemērojot pašreizējo visaptverošo politiku, lai apkarotu ar dzimumu saistītu diskrimināciju (izmantojot Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015.), diskrimināciju invaliditātes jomā (izmantojot Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010.–2020.)), kā arī diskrimināciju, kas skar romus (izmantojot ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam).

Eiropas Parlaments uzskata, ka šāds visaptverošs politikas instruments ir nepieciešams, lai apkarotu ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītu diskrimināciju. Kopš 2011. gada janvāra Parlaments šo pieprasījumu dažādās rezolūcijās izteicis 10 reizes, lūdzot Eiropas Komisiju sagatavot ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai. Šajā ziņojumā noteikts pamata projekts šādai visaptverošai politikai.

Pastāv trīs spēcīgi juridiskie, politiskie un politikas argumenti šāda ceļveža izveidei. Juridiski Eiropas Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir pienākums apkarot diskrimināciju (LESD 10. pants), un tā aizliedz jebkādu diskrimināciju (Pamattiesību hartas 21. pants). Šī juridiskā prasība jau ir īstenota ar visaptverošas politikas palīdzību dzimumu līdztiesības, invaliditātes un romu integrācijas jomā; tā jāīsteno arī saistībā ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti.

Politisko atbalstu sniedz Eiropas Parlaments, kā arī dalībvalstis; 11 no tām 2013. gada maijā ir oficiāli aicinājušas sagatavot šādu ceļvedi. Eiropas Komisija sniegusi atbildi, ka darbības, lai nodrošinātu līdztiesību saistībā ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti, jau tika veiktas, bet šīs darbības bija standartiem neatbilstošas salīdzinājumā ar visaptverošo pieeju, kas sniedz ieguvumus citām cilvēku grupām. Turklāt arvien vairāk dalībvalstu pieņem līdzīgus plānus valsts līmenī (Beļģija, Francija, Itālija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste; šāds plāns tiek apspriests Latvijā), plašāku līdztiesības valsts plānu ietvaros (Horvātija, Portugāle) vai reģionālā līmenī (Beļģija, Vācija, Spānija).

Visbeidzot, politikas dati apliecina šāda ceļveža nepieciešamību. Pamattiesību aģentūras 2013. gadā publicētajā LGBT apsekojumā norādīts, ka 47 % LGBT jutās diskriminēti vai aizskarti pagājušajā gadā, visbiežāk diskrimināciju izjuta lesbietes (55 %), jaunieši (57 %) un nabadzīgāki LGBT (52 %); 26 % piedzīvoja uzbrukumu vai vardarbības draudus saistībā ar dzimumorientāciju vai dzimumidentitāti (35 % transpersonu); tikai 10 % jūtas pietiekami pārliecināti, lai par diskrimināciju ziņotu policijai, un tikai 22 % ziņo par vardarbību vai aizskaršanu; 32 % tiek diskriminēti mājokļa pieejamības jomā, izglītības jomā vai veselības aprūpes, preču vai pakalpojumu pieejamības jomā; kā arī 20 % tiek diskriminēti attiecībā uz nodarbinātību vai profesiju (29 % transpersonu).

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (6.12.2013)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai
(2013/2183(INI))

Atzinumu sagatavoja: Minodora Cliveti

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā saskaņā ar judikatūru transpersonu diskriminācija ir definēta dzimumu līdztiesības tiesību aktos, taču attiecībā uz sociālo kustību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām šīs personas ir nevis dzimumu līdztiesības kustības, bet gan LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu) kustības jomā;

B.  tā kā darba tirgū un ārpus tā transpersonas saskaras ar ļoti nopietnu diskrimināciju dzimuma dēļ un daudzas dalībvalstu organizācijas, kas iesaistītas dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā vai diskriminācijas dzimuma dēļ apkarošanā, vai izskata individuālas sūdzības saistībā ar diskrimināciju dzimuma dēļ, nav pieejamas vai tām nav pienācīgas informācijas un prasmju, lai turpinātu aizstāvēt viņu intereses vai izskatītu viņu sūdzības, turklāt tiesiskajā ķēdē iesaistītajām struktūrām nav pienācīga aprīkojuma vai informācijas, lai izskatītu lietas, kuru pamatā ir diskriminācija pret transpersonām dzimuma dēļ;

1.  pauž bažas, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas un struktūras, kas darbojas līdztiesības jomā un risina dzimumu līdztiesības jautājumus, nepietiekami pievēršas transpersonu tiesībām un interesēm; aicina dalībvalstis īpaši noteikt uzdevumus publiski finansētām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un struktūrām līdztiesības jomā, lai apkarotu transpersonu diskrimināciju, un nodrošināt, ka tiesiskajā ķēdē iesaistītās struktūras ir pienācīgi aprīkotas un informētas, lai izskatītu sūdzības par transpersonu diskrimināciju dzimuma dēļ;

2.  aicina Komisiju un Parlamenta komitejas savā darbā pievērsties jautājumiem, kas skar transpersonas, tādās jomās kā pilsoniskās tiesības, veselības aprūpe, izglītība un nodarbinātība;

3.  uzsver, ka ir nepieciešams ievērot un nodrošināt līdztiesības principu cilvēku vidū neatkarīgi no viņu dzimuma, dzimumidentitātes un dzimuma izpausmes, rases vai dzimumorientācijas;

4.  uzsver, ka Eiropas un valstu tiesību aktos nav risināti jautājumi attiecībā uz interseksuāļiem un ka šajā jomā trūkst zināšanu un pētījumu; šajā sakarībā un jo īpaši attiecībā uz dzimumidentitāti pieprasa īstenot centienus, lai uzlabotu tiesību aktu veiksmīgu darbību līdztiesības jomā;

5.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka LGBTI tiek pasargāti no homofobiskiem naidīgiem izteikumiem un vardarbības un panākt, ka pret viena dzimuma partneriem izrāda tādu pašu cieņu kā pret pārējo sabiedrību un nodrošina viņiem tāda paša līmeņa aizsardzību; uzver, ka plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, lai novērstu bieži vien negatīvo sabiedrības skatījumu uz šiem cilvēkiem; uzsver, ka ir nepieciešams valsts un Eiropas līmenī organizēt izpratnes veicināšanas kampaņas par LGBTI tiesībām;

6.  uzsver, ka lesbietes bieži vien cieš no dažādas diskriminācijas (tādēļ, ka viņas ir sievietes un lesbietes) un ka darbībām, ar ko atbalsta LGBTI vienlīdzību, jābūt cieši saistītām ar darbībām, kas tiek veiktas sieviešu un meiteņu līdztiesības nolūkā, lai nodrošinātu lesbietēm līdztiesību, nediskrimināciju un dzīvi bez vardarbības;

7.  uzsver, ka ir nepieciešams veicināt politiku un praksi, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju dzimumorientācijas vai dzimumidentitātes dēļ, un veicināt politiku, kas sekmē daudzveidību darbavietā, kā arī iniciatīvas, kas veicina LGBTI pilnīgu iekļaušanu darba vidē un cieņu pret viņiem;

8.  uzsver, ka reproduktīvā izvēle un reproduktīvo spēju pakalpojumi LGBT būtu jānodrošina nediskriminējošā veidā;

9.  uzsver, ka dzimumizglītībā jāiekļauj nediskriminējoša informācija un jārada labvēlīgs priekšstats par LGBTI, lai efektīvi atbalstītu un aizsargātu gados jaunu LGBTI tiesības;

10. uzsver, ka sociālās jomas un veselības aprūpes profesionāļu izglītībā un apmācībā, izstrādājot īpašas programmas kā daļu no kopējās apmācības programmas, ir jāuzsver, cik svarīgi ir izturēties ar cieņu pret LGBTI, kā arī ņemt vērā viņu īpašās vajadzības un izvēli veselības aprūpē;

11. aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka jo īpaši transpersonām ir efektīva piekļuve atbilstošiem dzimuma maiņas pakalpojumiem, tostarp psiholoģiskai, endokrinoloģiskai un ķirurģiskai kompetencei transpersonu veselības aprūpes jomā, neizdarot pieņēmumus, ka šīm personām ir nepamatotas prasības;

12. pauž nosodījumu par transpersonu piespiedu sterilizāciju, kas joprojām tiek praktizēta dažās dalībvalstīs, un pieprasa nekavējoties pārtraukt šo cilvēktiesību pārkāpumu;

13. aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu cieņu pret LGBTI skolās un viņu iekļaušanu tajās, kā arī skolās un citās izglītības iestādēs sekmēt objektīvas zināšanas par jautājumiem saistībā ar dzimumorientāciju, dzimumidentitāti un dzimuma izpausmi; pauž bažas, ka gados jauni LGBTI un personas, kas tiek uzskatītas par LGBTI, ir pakļauti paaugstinātam uzbrukumu riskam; uzsver, ka ir jāveido droša vide visiem jauniešiem neatkarīgi no viņu dzimuma, rases vai dzimumorientācijas;

14. uzsver, ka ir svarīgi atzīt LGBTI pilsoniskās tiesības, nediskriminējot viņus dzimumorientācijas vai dzimumidentitātes dēļ; prasa dalībvalstīm saskaņā ar ES noteikumiem atzīt visu veidu laulības, partnerattiecības un vecāku statusu, ko attiecīgās dalībvalsts teritorijā dzīvojošas vai strādājošas personas ieguvušas citā valstī, un aicina Komisiju vērsties pret dalībvalstīm, kas neievēro šo noteikumu;

15. aicina dalībvalstis apdomāt veidus, kā pielāgot to ģimenes tiesības mūsdienu mainīgajiem ģimenes modeļiem un veidiem, un ietvert iespēju, ka bērniem ir vairāk nekā divi vecāki (likumīgie aizbildņi), jo tādējādi tiktu sekmētas iespējas plašāk atzīt jauktas ģimenes, LGBT ģimenes un apvienotas ģimenes;

16. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sievietēm bez partnera un lesbietēm ir pieejama neauglības ārstēšana un mākslīgā apaugļošana;

17. uzsver, ka praksē ir jāievēro tiesības uz vārda brīvību, nodrošinot iespēju jebkādā veidā saņemt un sniegt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti, tostarp presē, publikācijās, mutiskos un rakstiskos paziņojumos, mākslā un plašsaziņas līdzekļos; uzsver, ka ir jāievēro visu LGBTI mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvība; uzskata, ka vietējām un reģionālām iestādēm būtu jāsekmē LGBTI organizāciju centieni rīkot tādus pasākumus kā praida gājieni, jo tie var veicināt izpratni par LGBTI jautājumiem un stiprināt LGBTI ietekmi;

18. uzsver, ka būtiski trūkst datu un pētījumu par problēmām, ar kurām saskaras LGBTI, par šo problēmu mērogu un to risināšanai veiktajiem pasākumiem; norāda, ka šāda informācija ir svarīga, lai izstrādātu atbilstošu politiku un noteiktu prioritātes rīcībai, un aicina ES un dalībvalstis pievērsties šīm problēmām un attiecīgi rīkoties;

19. mudina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek vākti un analizēti atbilstoši kvantitatīvie dati regulāru apsekojumu veidā par to, cik bieži LGBTI sastopas ar vardarbību un kļūst par noziedzīga nodarījuma upuriem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	11 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Raül Romeva i Rueda, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Minodora Cliveti

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 2 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Edit Bauer, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Anthea McIntyre, Nuno Melo, Roberta Metsola, Claude Moraes, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Nils Torvalds, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cornelis de Jong, Mariya Gabriel, Ana Gomes, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Jean Lambert, Ulrike Lunacek, Jan Mulder, Raül Romeva i Rueda, Salvador Sedó i Alabart, Marie-Christine Vergiat, Janusz Wojciechowski
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leonardo Domenici