ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu attiecībā uz imunitātes atcelšanu un aizstāvēšanu
20.12.2013 - (2013/2031(REG))
Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referente: Anneli Jäätteenmäki
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu attiecībā uz imunitātes atcelšanu un aizstāvēšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas priekšsēdētāja 2012. gada 9. novembra vēstuli,
– ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0012/2014),
1. nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;
2. norāda, ka šie grozījumi stāsies spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt zināšanai Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 5. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
1.a Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija. |
Grozījums Nr. 2 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 1. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlamenta mērķis ir pirmām kārtām saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. |
1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem. |
Grozījums Nr. 3 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 2. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
2. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo tekstu būtu labāk ievietot 7. pantā, kas attiecas uz procedūras jautājumiem. | |
Grozījums Nr. 4 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 3. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
3. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem deputātu vai bijušo deputātu pieprasījumiem aizstāvēt deputāta imunitāti un privilēģijas paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo tekstu būtu labāk ievietot 7. pantā, kas attiecas uz procedūras jautājumiem. | |
Grozījums Nr. 5 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 4. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
4. Ja deputāts ir aizturēts vai viņam ir liegta pārvietošanās brīvība, acīm redzami pārkāpjot viņa privilēģijas un imunitāti, Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un referentu var steidzamā kārtā uzņemties inicatīvu apstiprināt attiecīgā deputāta privilēģijas un imunitāti. Par savu iniciatīvu Parlamenta priekšsēdētājs paziņo komitejai un informē Parlamentu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo tekstu būtu labāk ievietot jaunajā 6.b pantā, kas attiecas uz steidzamām situācijām. | |
Grozījums Nr. 6 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 4.a punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
4.a Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja: |
|
– deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kurā viņš līdz ar to nevar pildīt deputāta pienākumus vai tiek kavēts minēto pienākumu izpildē, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu cita veida paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; kā arī |
|
– deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš uzskata par neizpaužamu. |
Pamatojums | |
Šis teksts ir pārvietots no 7. panta, jo tas skar jautājumu par to, vai imunitātes atcelšanas pieprasījums vispār ir nepieciešams gadījumos, kad deputāts tiek aicināts liecināt tiesā. | |
Grozījums Nr. 7 Eiropas Parlamenta Reglaments 6.a pants (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
6.a pants |
|
Privilēģiju un imunitātes aizstāvēšana |
|
1. Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 7. panta ‑1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai imunitāte un privilēģijas tiešām ir tikušas pārkāptas. |
|
2. Proti, šādu pieprasījumu aizstāvēt privilēģijas un imunitāti var iesniegt, ja tiek uzskatīts, ka apstākļi rada administratīva vai cita veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, deputāta viedokļa paušanai, balsošanai viņa pienākumu pildīšanas laikā vai arī tie attiecas uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta piemērošanas jomu. |
|
3. Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti nav pieņemams, ja par to pašu tiesas procesu jau ir saņemts pieprasījums atcelt vai aizstāvēt attiecīgā deputāta imunitāti, neatkarīgi no tā, vai lēmums tad jau ir ticis pieņemts. |
|
4. Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti netiek tālāk skatīts, ja par to pašu tiesvedību ir saņemts pieprasījums atcelt attiecīgā deputāta imunitāti. |
|
5. Gadījumos, kad ir ticis pieņemts lēmums neaizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti, deputāts var iesniegt pieprasījumu lēmumu pārskatīt, iesniedzot jaunus pierādījumus. Pieprasījums lēmumu pārskatīt nav pieņemams, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu ir sākta tiesvedība pret lēmumu vai ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka iesniegtie jaunie pierādījumi nav pietiekami pamatoti, lai sāktu pārskatīšanu. |
Grozījums Nr. 8 Eiropas Parlamenta Reglaments 6.b pants (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
6.b pants |
|
Steidzama Parlamenta priekšsēdētāja rīcība imunitātes apstiprināšanai |
|
1. Ja deputāts ir aizturēts vai viņam ir liegta pārvietošanās brīvība, acīmredzami pārkāpjot viņa privilēģijas un imunitāti, Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un referentu var steidzamā kārtā uzņemties iniciatīvu apstiprināt attiecīgā deputāta privilēģijas un imunitāti. Par savu iniciatīvu Parlamenta priekšsēdētājs paziņo komitejai un informē Parlamentu. |
|
2. Ja Parlamenta priekšsēdētājs izmanto pilnvaras, kas viņam piešķirtas ar 1. punktu, komiteja Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvu pieņem zināšanai savas nākamās sanāksmes laikā. Vajadzības gadījumā komiteja var sagatavot ziņojumu iesniegšanai Parlamentā. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu lielākas skaidrības labad tiek ieviests jauns 6.b pants, kas attiecas uz ārkārtas situācijām. Ar grozījumu netiek ieviestas izmaiņas pēc būtības. | |
Grozījums Nr. 9 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – -1. punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
-1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. |
Pamatojums | |
Šis ir jauns punkts, kurā tiek paskaidrots procedūras pirmais posms, un tas aizstāj 6. panta 2. un 3. punktu attiecīgi par imunitātes atcelšanas un aizstāvēšanas procedūrām, neieviešot nekādas izmaiņas pēc būtības. | |
Grozījums Nr. 10 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 1. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
1. Atbildīgā komiteja nekavējoties un iesniegšanas secībā izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas. |
1. Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā to, ka imunitātes lietu tehniskā sarežģītība mēdz būt dažāda, praksē ne vienmēr ir iespējams pieprasījumus izskatīt tikai hronoloģiskā secībā. Ja šis noteikums tiktu stingri piemērots, sarežģītas lietas nevajadzīgi kavētu vienkāršu lietu izskatīšanu. Kompetentajai komitejai lietas ir jāizskata cik vien iespējams ātri, tomēr ir vajadzīga zināma rīcības brīvība attiecībā uz lietu izskatīšanas grafiku. | |
Grozījums Nr. 11 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 3. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
3. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. Attiecīgajam deputātam dod iespēju sniegt paskaidrojumus, un viņš var iesniegt tik daudz dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Viņu var pārstāvēt cits deputāts. |
3. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. |
Pamatojums | |
Noteikumi par uzklausīšanām būtu jāpārceļ uz jaunu, detalizētāku punktu. | |
Grozījums Nr. 12 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 3.a punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
3.a Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts. |
|
Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti. |
|
Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam. |
|
Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt. |
|
Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz deputātu tiesībām tikt uzklausītiem imunitātes lietās. Šie precizējumi ir veikti tāpēc, ka iepriekš atsevišķi deputāti ir ļaunprātīgi izmantojuši savas tiesības tikt uzklausītiem, izmantojot to kā līdzekli, lai aizkavētu procedūru un neļautu Parlamentam pieņemt lēmumu. Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka deputāti var tikt uzklausīti, bet viņi nevar atkārtoti atlikt uzklausīšanu, lai bloķētu pret viņiem vērstos tiesas procesus. Komitejas priekšsēdētājam tiek piešķirtas pilnvaras novērst šādus nepamatotus kavējumus. | |
Grozījums Nr. 13 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 5. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
5. Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja: |
svītrots |
– deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kas viņam liedz vai kavē pildīt deputāta pienākumus, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu citu paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; |
|
– deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš neuzskata par vajadzīgu izpaust. |
|
Pamatojums | |
Šis punkts būtu jāpārvieto uz 6. pantu, jo tas skar jautājumu par to, vai imunitātes atcelšanas pieprasījums ir nepieciešams gadījumos, kad deputāti tiek aicināti liecināt tiesā. | |
Grozījums Nr. 14 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 6. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
6. Privilēģiju vai imunitātes aizstāvēšanas gadījumos komiteja precizē, vai šie apstākļi rada administratīva vai citāda veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, vai deputāta viedokļa paušanai vai balsošanai savu pilnvaru pildīšanas laikā, vai arī tie ir pielīdzināmi Protokola par privilēģijām un imunitāti 9. panta aspektiem, ko nenosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, un iesniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumu izdarīt vajadzīgos secinājumus. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šis punkts būtu jāpārvieto uz 6.a pantu, jo tas attiecas uz pamatkritērijiem deputāta imunitātes aizstāvēšanai. | |
Grozījums Nr. 15 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 10. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
10. Ja Parlamenta priekšsēdētājs īsteno tiesības, kas viņam piešķirtas ar 6. panta 4. punktu, atbildīgā komiteja Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvu ņem vērā nākamās sanāksmes laikā. Vajadzības gadījumā komiteja var sagatavot ziņojumu iesniegšanai Parlamentā. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šis punkts būtu jāpārvieto uz 6.b pantu, jo tas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja pilnvarām steidzamos gadījumos. | |
Grozījums Nr. 16 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 12.a punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
12.a Komiteja sagatavo šī panta piemērošanas principus. |
Pamatojums | |
Šis papildinājums nav domāts, lai komiteja varētu veikt būtiskus grozījumus, jo tas ir plenārsēdes kompetencē. Mērķis ir nodrošināt, lai gadījumos, kad lietas ir līdzīgas, Juridiskā komitejā izdarītu arī līdzīgus secinājumus, tādējādi izveidojot sava veida vispārpieņemtu praksi. |
PASKAIDROJUMS
1. Ievads
Juridiskās komitejas (JURI) priekšsēdētājs 2012. gada 9. novembra vēstulē aktualizēja vairākus jautājumus saistībā ar to pantu piemērošanu, kuri attiecas uz deputātu imunitāti. Vēstulē ir minēts — lai gan Reglamentā ir skaidri paredzēti tikai pieprasījumi atcelt vai aizstāvēt imunitāti, šķiet, tomēr pastāv iespēja, ka deputāts, kurš ir lūdzis aizstāvēt viņa imunitāti, var prasīt, lai Parlaments pārskata savu lēmumu neaizstāvēt viņa imunitāti. Kompetentā komiteja uzskatīja, ka būtu stingri jāierobežo šādu pārskatīšanas pieprasījumu piemērošanas joma, kā arī termiņš, kurā to var darīt. JURI komiteja arī uzskatīja, ka pieprasījumam aizstāvēt imunitāti nevajadzētu būt pieņemamam, ja Parlaments jau ir atcēlis deputāta imunitāti attiecībā uz tiem pašiem faktiem. Tā konstatēja, ka 7. panta pašreizēja redakcija nesniedz risinājumu šīm problēmām.
2013. gada 9. jūlijā JURI komiteja pieņēma AFCO komitejai domātu atzinumu. Šajā atzinumā tiek ierosināts pārformulēt spēkā esošos noteikumus par imunitāti, lai atspoguļotu gan ES Tiesas judikatūru, gan JURI komitejas praksi. Tā arī ierosina attiecīgajiem pantiem jaunu, loģiskāku struktūru. Referente par pamatu šim ziņojuma projektam ir izmantojusi atzinuma projektu un galīgo atzinumu, ko sagatavojusi JURI komiteja, kura saskaņā ar Reglamenta VII pielikuma XVI daļas 10. punktu ir atbildīga par deputātu privilēģijām un imunitāti.
2. Attiecīgie primārie tiesību akti
ES primārajos tiesību aktos, tāpat kā lielākajā daļā kontinentālo tiesību sistēmu, ir apskatīti divi deputātu imunitātes aspekti. Pirmais ir materiāltiesisks aspekts, proti, ievēlēts deputāts nevar būt atbildīgs par darbību, ko viņš savā pilnvaru laikā ir veicis kā likumdošanas iestādes loceklis (immunitas). Otrais ir procesuāls aspekts, proti, procesu, lai ievēlētu deputātu sauktu pie atbildības par darbībām, ko viņš ir veicis, neesot likumdošanas iestādes locekļa statusā, var sākt tikai ar likumdošanas iestādes iepriekšēju atļauju (inviolabilitas).
Pirmais aspekts ir reglamentēts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti ES 8. pantā (bijušajā 9. pantā). Saskaņā ar šo pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus.
Otrais — procesuālais — aspekts ir reglamentēts 9. pantā (bijušajā 10. pantā), kurā paredzēts, ka Eiropas Parlamenta sesiju laikā tā deputātiem ir:
a) savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem;
b) visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.
Imunitāte uz deputātiem attiecas arī tad, kad viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.
Ja deputātu aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā deputātiem atņemt imunitāti.
3. Attiecīgā ES Tiesas judikatūra
Ir jāapskata trīs lietas: Marra[1], Patriciello[2] un Gollnisch[3].
3.1. Marra lietā Tiesa nosprieda, ka Kopienu [šobrīd Savienības] tiesību normas par EP deputātu imunitāti ir jāinterpretē tādējādi, ka prasībā par kaitējuma atlīdzību, kas ir celta pret Eiropas Parlamenta deputātu sakarā ar viņa pausto viedokli,
– ja valsts tiesa, kurai ir jālemj par šādu prasību, nav saņēmusi nekādu informāciju par attiecīgā deputāta pieprasījumu Eiropas Parlamentam aizstāvēt viņa imunitāti, kas paredzēta Protokola [Nr. 7] 9. pantā [šobrīd 8. pantā], tai nav pienākuma lūgt Eiropas Parlamentu lemt par to, vai imunitātes nosacījumi ir izpildīti;
– ja valsts tiesa ir informēta, ka šis deputāts ir iesniedzis Eiropas Parlamentā pieprasījumu aizstāvēt viņa imunitāti Eiropas Parlamenta Reglamenta 6. panta 3. punkta nozīmē, tai ir jāaptur tiesvedība un jālūdz Eiropas Parlamentam pēc iespējas drīz sniegt atzinumu;
– ja valsts tiesa uzskata, ka deputātam ir Protokola 9. pantā [šobrīd 8. pantā] paredzētā imunitāte, tai prasība pret attiecīgo deputātu ir jānoraida.
3.2. Patriciello lietā Tiesa nosprieda, ka Protokola 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojums, ko Eiropas Parlamenta deputāts izteicis ārpus Eiropas Parlamenta telpām un par ko viņa izcelsmes dalībvalstī ir uzsākts kriminālprocess par apmelojoša paziņojuma paušanu, ir viedoklis, kurš pausts, pildot deputāta pienākumus, un uz kuru attiecas šajā tiesību normā paredzētā imunitāte, tikai tad, ja šis paziņojums atbilst subjektīvam vērtējumam, kuram ir tieša un acīmredzama saikne ar šādu pienākumu pildīšanu. Tas, vai šie nosacījumi ir izpildīti pamata lietā, ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.
3.3. Gollnisch lietā Vispārējā tiesa, pamatojoties uz iepriekšējo judikatūru, sniedza pārskatu par deputātu imunitāti Savienības tiesībās un jo īpaši par atšķirību starp imunitātes atcelšanu un aizstāvēšanu. Atsaucoties uz secinājumiem Marra lietā, Tiesa uzsvēra, ka Reglaments ir iekšējas kārtības dokuments, ar ko Parlamentam nevar piešķirt tādu kompetenci, kura nav tieši noteikta normatīvajā aktā, šajā gadījumā — Protokolā. No tā izriet, ka, pat ja Parlaments, pamatojoties uz Reglamentu, pēc attiecīgā Eiropas Parlamenta deputāta pieprasījuma pieņem lēmumu aizstāvēt viņa imunitāti, tas ir viedoklis, kas valsts tiesu iestādēm nav saistošs. Turklāt tas, ka dalībvalsts tiesībās[4] ir paredzēta procedūra valsts parlamenta deputātu aizsardzībai, tam ļaujot iejaukties, ja valsts tiesa neatzīst viņa imunitāti, nenozīmē, ka tādas pašas pilnvaras tiek atzītas Eiropas Parlamentam attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ir ievēlēti no šīs valsts, jo Protokola 9. pantā nav tieši paredzēta šāda Parlamenta kompetence un tajā nav tiešas norādes uz valsts tiesību normām.
No iepriekš minētās doktrīnas izriet, ka imunitāti var aizstāvēt tikai tad, ja deputāta imunitāte, kas izriet no viņa valsts tiesībām, ir apdraudēta (proti, saistībā ar deputāta valsts tiesu iestāžu vai policijas darbību) un nav pieprasījuma atcelt deputāta imunitāti. Šādos gadījumos deputāts ir tiesīgs prasīt aizstāvēt viņa imunitāti, ievērojot EP Reglamentu. Tādējādi imunitātes aizstāvēšana ir veids, kā Parlaments pēc deputāta pieprasījuma var iesaistīties, ja valsts iestādes pārkāpj vai gatavojas pārkāpt kāda EP deputāta imunitāti. No otras puses, kad valsts iestādes ir iesniegušas pieprasījumu atcelt imunitāti, Parlaments lemj par to, vai imunitāti atcelt vai ne. Šādos gadījumos imunitātes aizstāvēšanai vairs nav nozīmes. Parlaments vai nu atceļ imunitāti, un līdz ar to imunitāte nevar tikt aizstāvēta, vai arī atsakās atcelt imunitāti, un tad imunitātes aizstāvēšanai vairs nav nozīmes, jo valsts iestādes tiek informētas, ka to pieprasījums atcelt imunitāti ir ticis noraidīts, un tādēļ deputāta imunitāte neļauj tām īstenot pasākumus, ko tās gatavojās veikt.
4. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš izskaidroto tiesisko kontekstu, kā arī JURI komitejas atzinuma projektu un galīgo atzinumu, referente ierosina pārformulēt attiecīgos pantus tā, lai to struktūra būtu loģiskāka un to būtība atbilstu jaunākajai tiesas praksei un kompetentās komitejas praksei. Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības un integritātes garantija. Tādēļ Reglamentā šis jautājums būtu jānosaka juridiski neapšaubāmā veidā un pietiekami detalizēti, lai aizsargātu tādas iestādes tēlu, kas tieši pārstāv Savienības pilsoņus[5].
- [1] 2008. gada 21. oktobra spriedums apvienotajās lietās C-200/07 un C-201/07, Marra pret De Gregorio un Clemente.
- [2] 2011. gada 6. septembra spriedums lietā C-163/10, Aldo Patriciello.
- [3] 2013. gada 17. janvāra spriedums apvienotajās lietās T-346/11 un T-347/11, Bruno Gollnisch.
- [4] Sk., piem., Itālijas Konstitūcijas 68. panta pirmo daļu.
- [5] Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 1. punkts.
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (10.7.2013)
Konstitucionālo jautājumu komitejai
par Eiropas Parlamenta Reglamenta 7. panta grozīšanu
(2013/2031(REG))
Atzinumu sagatavoja: Klaus-Heiner Lehne
GROZĪJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 5. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
1.a Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija. |
Grozījums Nr. 2 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 1. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlamenta mērķis ir pirmām kārtām saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. |
1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu tā deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā punktā minētajiem principiem. |
Grozījums Nr. 3 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 2. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
2. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo tekstu būtu labāk ievietot 7. pantā, kas attiecas uz procedūras jautājumiem. | |
Grozījums Nr. 4 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 3. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
3. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem deputātu vai bijušo deputātu pieprasījumiem aizstāvēt deputāta imunitāti un privilēģijas paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo tekstu būtu labāk ievietot 7. pantā, kas attiecas uz procedūras jautājumiem. | |
Grozījums Nr. 5 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 4. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
4. Ja deputāts ir aizturēts vai viņam ir liegta pārvietošanās brīvība, acīm redzami pārkāpjot viņa privilēģijas un imunitāti, Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un referentu var steidzamā kārtā uzņemties inicatīvu apstiprināt attiecīgā deputāta privilēģijas un imunitāti. Par savu iniciatīvu Parlamenta priekšsēdētājs paziņo komitejai un informē Parlamentu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo tekstu būtu labāk ievietot jaunajā 6.b pantā, kas attiecas uz steidzamām situācijām. | |
Grozījums Nr. 6 Eiropas Parlamenta Reglaments 6. pants – 5. punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja: |
|
– deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kurā viņš līdz ar to nevar pildīt deputāta pienākumus vai tiek kavēts minēto pienākumu izpildē, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu cita veida paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; |
|
– deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš uzskata par neizpaužamu. |
Pamatojums | |
Šis teksts ir pārvietots no 7. panta, jo tas skar jautājumu par to, vai imunitātes atcelšanas pieprasījums vispār ir nepieciešams gadījumos, kad deputāts tiek aicināts liecināt tiesā. | |
Grozījums Nr. 7 Eiropas Parlamenta Reglaments 6.a pants (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
6.a pants — Imunitātes aizstāvēšana |
|
1. Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 7. panta -1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai imunitāte un privilēģijas tiešām ir tikušas pārkāptas. |
|
2. Proti, šādu pieprasījumu aizstāvēt privilēģijas un imunitāti var iesniegt, ja tiek uzskatīts, ka apstākļi rada administratīva vai cita veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, deputāta viedokļa paušanai, balsošanai savu pilnvaru pildīšanas laikā vai arī tie attiecas uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta aspektiem. |
|
3. Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti nav pieņemams, ja par to pašu tiesas procesu jau ir saņemts pieprasījums atcelt vai aizstāvēt attiecīgā deputāta imunitāti, neatkarīgi no tā, vai lēmums tad jau ir ticis pieņemts. |
|
4. Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti netiek tālāk skatīts, ja par to pašu tiesvedību ir saņemts pieprasījums atcelt attiecīgā deputāta imunitāti. |
|
5. Gadījumos, kad ir ticis pieņemts lēmums neaizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti, deputāts var iesniegt pieprasījumu lēmumu pārskatīt, iesniedzot jaunus pierādījumus. Pieprasījums lēmumu pārskatīt nav pieņemams, ja saskaņā ar LESD 263. pantu ir sākta tiesvedība pret lēmumu vai ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka iesniegtie jaunie pierādījumi nav pietiekami pamatoti, lai sāktu pārskatīšanu. |
Pamatojums | |
Šī grozījuma mērķis ir iekļaut jaunu pantu, kurš attiektos uz pieprasījumiem aizstāvēt deputātu imunitāti un kurā tiktu noteikti ar to saistītie pamatprincipi. Ar to tiek mēģināts novērst atkārtotu imunitātes aizstāvības pieprasījumu iesniegšanu, ko izmanto kā novilcināšanas taktiku. Turklāt tiek paskaidrots, kas ir jādara gadījumos, kad par tiem pašiem faktiem ir iesniegti pieprasījumi gan atcelt, gan aizstāvēt imunitāti. | |
Grozījums Nr. 8 Eiropas Parlamenta Reglaments 6.b pants (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
6.b pants — Steidzama Parlamenta priekšsēdētāja rīcība imunitātes aizstāvēšanai |
|
1. Ja deputāts ir aizturēts vai viņam ir liegta pārvietošanās brīvība, acīm redzami pārkāpjot viņa privilēģijas un imunitāti, Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un referentu var steidzamā kārtā uzņemties inicatīvu apstiprināt attiecīgā deputāta privilēģijas un imunitāti. Par savu iniciatīvu Parlamenta priekšsēdētājs paziņo komitejai un informē Parlamentu. |
|
2. Ja Parlamenta priekšsēdētājs izmanto pilnvaras, kas viņam piešķirtas ar 1. punktu, atbildīgā komiteja Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvu ņem vērā nākamās sanāksmes laikā. Vajadzības gadījumā komiteja var sagatavot ziņojumu iesniegšanai Parlamentā. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu lielākas skaidrības labad tiek ieviests jauns 6.b pants, kas attiecas uz ārkārtas situācijām. Ar grozījumu netiek ieviestas izmaiņas pēc būtības. | |
Grozījums Nr. 9 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – -1. punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
-1. Dalībvalsts kompetentā iestāde var adresēt Parlamenta priekšsēdētājam pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti, un deputāts vai bijušais deputāts var adresēt Parlamenta priekšsēdētājam pieprasījumu aizstāvēt privilēģijas un imunitāti. Par šādiem pieprasījumiem paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. |
Pamatojums | |
Šis ir jauns punkts, kurā tiek paskaidrots procedūras pirmais posms, un tas aizstāj 6. panta 2. un 3. punktu par attiecīgi imunitātes atcelšanas un aizstāvēšanas procedūrām, neieviešot nekādas izmaiņas pēc būtības. | |
Grozījums Nr. 10 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 1. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
1. Atbildīgā komiteja nekavējoties un iesniegšanas secībā izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas. |
1. Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā to, ka imunitātes lietu tehniskā sarežģītība mēdz būt dažāda, praksē ne vienmēr ir iespējams pieprasījumus izskatīt tikai hronoloģiskā secībā. Ja šis noteikums tiktu stingri piemērots, sarežģītas lietas nevajadzīgi kavētu vienkāršu lietu izskatīšanu. Juridiskajai komitejai lietas ir jāizskata cik vien iespējams ātri, tomēr ir vajadzīga zināma rīcības brīvība attiecībā uz lietu izskatīšanas grafiku. | |
Grozījums Nr. 11 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 3. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
3. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. Attiecīgajam deputātam dod iespēju sniegt paskaidrojumus, un viņš var iesniegt tik daudz dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Viņu var pārstāvēt cits deputāts. |
3. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. |
Pamatojums | |
Noteikumi par uzklausīšanām būtu jāpārceļ uz jaunu, detalizētāku punktu. | |
Grozījums Nr. 12 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 3.a punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
3.a Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts. |
|
Deputāts nepiedalās debatēs par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti, izņemot pašu uzklausīšanu. |
|
Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam. |
|
Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, uzskata, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš lūdz attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā, minot iemeslus. Komitejas priekšsēdētājs ir vienīgā instance, kas ir pilnvarota noteikt, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt. |
|
Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti. |
Pamatojums | |
Šis grozījums attiecas uz deputātu tiesībām tikt uzklausītiem imunitātes lietās. Šie precizējumi ir veikti tāpēc, ka iepriekš atsevišķi deputāti ir ļaunprātīgi izmantojuši savas tiesības tikt uzklausītiem, izmantojot to kā līdzekli, lai aizkavētu procedūru un neļautu Parlamentam pieņemt lēmumu. Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka deputāti var tikt uzklausīti, bet viņi nevar atkārtoti atlikt uzklausīšanu, lai bloķētu pret viņiem vērstos tiesas procesus. Komitejas priekšsēdētājam tiek piešķirtas pilnvaras novērst šādus nepamatotus kavējumus. | |
Grozījums Nr. 13 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 5. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
5. Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja: |
svītrots |
– deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kas viņam liedz vai kavē pildīt deputāta pienākumus, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu citu paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; |
|
– deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš neuzskata par vajadzīgu izpaust. |
|
Pamatojums | |
Šis punkts būtu jāpārvieto uz 6. pantu, jo tas skar jautājumu par to, vai imunitātes atcelšanas pieprasījums ir nepieciešams gadījumos, kad deputāti tiek aicināti liecināt tiesā. | |
Grozījums Nr. 14 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 6. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
6. Privilēģiju vai imunitātes aizstāvēšanas gadījumos komiteja precizē, vai šie apstākļi rada administratīva vai citāda veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, vai deputāta viedokļa paušanai vai balsošanai savu pilnvaru pildīšanas laikā, vai arī tie ir pielīdzināmi Protokola par privilēģijām un imunitāti 9. panta aspektiem, ko nenosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, un iesniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumu izdarīt vajadzīgos secinājumus. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šis punkts būtu jāpārvieto uz 6.a pantu, jo tas attiecas uz pamatkritērijiem deputāta imunitātes aizstāvēšanai. | |
Grozījums Nr. 15 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 10. punkts | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
10. Ja Parlamenta priekšsēdētājs īsteno tiesības, kas viņam piešķirtas ar 6. panta 4. punktu, atbildīgā komiteja Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvu ņem vērā nākamās sanāksmes laikā. Vajadzības gadījumā komiteja var sagatavot ziņojumu iesniegšanai Parlamentā. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šis punkts būtu jāpārvieto uz 6.b pantu, jo tas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja pilnvarām steidzamos gadījumos. | |
Grozījums Nr. 16 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 12.a punkts (jauns) | |
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
12.a Komiteja sagatavo šī panta piemērošanas principus. |
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
9.7.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Bernhard Rapkay, Rebecca Taylor, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Axel Voss |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jörg Leichtfried, Anna Záborská |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
17.12.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 0 1 |
|||
Deputāti, kuri balsoja „par” |
Alfredo Antoniozzi, Elmar Brok, Zdravka Bušić, Andrew Duff, Ashley Fox, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Sylvie Guillaume, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Anneli Jäätteenmäki, Constance Le Grip, David Martin, Sandra Petrović Jakovina, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Helmut Scholz, György Schöpflin, Indrek Tarand, Manfred Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García |
||||
Deputāti, kuri balsoja „pret” |
|
||||
Deputāti, kuri atturējās |
Andrew Henry William Brons |
||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Zdravka Bušić, Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Morten Messerschmidt, Sandra Petrović Jakovina, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Indrek Tarand, Manfred Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García |
||||
|
|
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Elmar Brok, Sylvie Guillaume, Anneli Jäätteenmäki, Helmut Scholz, György Schöpflin |
||||