Procedūra : 2013/0164(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0027/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0027/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2014 - 8.20
CRE 12/03/2014 - 8.20
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0227

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1102kWORD 699k
14.1.2014
PE 519.768v03-00 A7-0027/2014

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010

(COM(2013)0312 – C7‑0195/2013 – 2013/0164(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Vittorio Prodi

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  Budžeta komitejaS ATZINUMS
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010

(COM(2013)0312 – C7‑0195/2013 – 2013/0164(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0312),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 189. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0195/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A7-0027/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Globālā vides un drošības novērošana (GMES) ir Zemes novērošanas iniciatīva, ko vada Savienība un ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru (“EKA”). GMES sākotne ir meklējama 1998. gada maijā, kad iestādes, kuras iesaistītas kosmosa darbību izstrādē Eiropā, izdeva kopīgu deklarāciju, kas pazīstama kā “Baveno Manifesto”. Manifesto aicināja uz ilgtermiņa apņemšanos izstrādāt uz kosmosu balstītus vides novērošanas pakalpojumus, izmantojot un arī tālāk attīstot Eiropas prasmes un tehnoloģijas. Savienība 2005. gadā izdarīja stratēģisku izvēli attīstīt neatkarīgu Eiropas Zemes novērošanas kapacitāti, lai varētu nodrošināt pakalpojumus vides un drošības jomās8, kādēļ tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.)9.

(1) Globālā vides un drošības novērošana (GMES) ir Zemes novērošanas iniciatīva, ko vada Savienība un ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru (“EKA”). GMES sākotne ir meklējama 1998. gada maijā, kad iestādes, kuras iesaistītas kosmosa darbību izstrādē Eiropā, izdeva kopīgu deklarāciju, kas pazīstama kā “Baveno Manifesto”. Manifesto aicināja uz ilgtermiņa apņemšanos izstrādāt uz kosmosu balstītus vides monitoringa pakalpojumus, izmantojot un arī tālāk attīstot Eiropas prasmes un tehnoloģijas. Savienība 2005. gadā izdarīja stratēģisku izvēli kopā ar EKA attīstīt neatkarīgas Eiropas Zemes novērošanas spējas, lai varētu nodrošināt pakalpojumus vides un drošības jomās8, kādēļ tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.)9.

__________________

__________________

8 COM(2005) 565 galīgā redakcija, 2005. gada 10. novembris.

8 COM(2005) 565 galīgā redakcija, 2005. gada 10. novembris.

9 OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.

9 OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.

Pamatojums

Kopš izveidošanas GMES bija kopīga ES un EKA programma, kuru vadīja ES. Apmēram 60 % visu ieguldījumu kosmosa nozarē līdz šim tika finansēti ar EKA starpniecību.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai varētu īstenot mērķus, programmai Copernicus ir jāpaļaujas uz autonomu Savienības novērojumu no kosmosa kapacitāti un jānodrošina darbības pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un drošības jomās. Tāpat tai ir jāizmanto pieejamie in-situ dati, kurus nodrošina it īpaši dalībvalstis. Darbības pakalpojumu nodrošināšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponentes pareizas darbības un drošības. Vislielākais drauds Copernicus kosmosa komponentei ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tādēļ programmai Copernicus ir jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir samazināt šādus riskus, it īpaši, veicinot programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmosa novērošanas un izsekošanas atbalsta programmu.

(9) Lai varētu īstenot mērķus, programmai Copernicus būtu jāizmanto Savienības autonomas spējas veikt novērojumus no kosmosa un jānodrošina darbības pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un drošības jomās. Tāpat tai būtu jāizmanto pieejamie in situ dati, kurus sniedz tieši dalībvalstis. Ciktāl iespējams, programmā Copernicus būtu jāizmanto spējas veikt novērojumus no kosmosa un dalībvalstu pakalpojumi. Programmā būtu jāizmanto arī Eiropas komerciālo iniciatīvu spējas, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālās kosmosa nozares attīstību Eiropā. Turklāt Eiropas Datu pārraides satelītu sistēmas pieejamība Copernicus Sentinel satelītiem paātrinās datu pārraidi un tādējādi vēl vairāk uzlabos to iespējas, apmierinot lietotāju aizvien lielāko pieprasījumu pēc gandrīz reāllaika datiem. Darbības pakalpojumu nodrošināšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponenta pareizas darbības, pastāvīgas pieejamības un drošības. Vislielākais drauds Copernicus kosmosa komponentam ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tādēļ programmai Copernicus būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir samazināt šādus riskus, it īpaši, kopā ar Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS) / Eiropas navigācijas satelītu sistēmu (Galileo), neapdraudot to pilnīgu funkcionalitāti, jāsniedz lielākais iespējamais ieguldījums programmā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmosa novērošanas un izsekošanas atbalsta programmu. Lai maksimāli veicinātu Eiropas kosmosa un pakalpojumu nozares attīstību un iegūtu labāko cenas un vērtības attiecību un izpildes rezultātus programmas Copernicus izstrādes procesā, būtu jāpiemēro publiskā iepirkuma principi, līgumiem vajadzētu būt piemērotā apjomā un būtu jāizmanto apakšlīgumi.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Maksimālie finanšu līdzekļi, kas nepieciešami Copernicus darbībām (2014.–2020. gadā) ir EUR 3 786 miljoni 2011. gada cenās, kas piešķirti atsevišķā budžeta nodaļā Savienības vispārējā budžeta 1.a kategorijas 2. sadaļā. Personāla un administratīvie izdevumi, kas Komisijai rodas, koordinējot programmu Copernicus, ir jāsedz no Savienības budžeta.

(10) Maksimālie finanšu līdzekļi, kas nepieciešami programmas Copernicus darbībām (2014.–2020. gadā), ir EUR 3 786 miljoni 2011. gada cenās, kas piešķirti atsevišķā budžeta nodaļā Savienības vispārējā budžeta 1.a kategorijas 2. sadaļā. Personāla un administratīvie izdevumi, kas Komisijai rodas, koordinējot programmu Copernicus, būtu jāsedz no Savienības budžeta. Ja radīsies neparedzētas papildu finansiālās saistības, Savienības ieguldījumu nevajadzētu palielināt uz citu programmu rēķina, un tālab tas būtu jāpalielina, izmantojot rezervi, ko nodrošina starpība starp DFS maksimālo summu un pašu resursu maksimālo summu. Lai panāktu maksimālus rezultātus un izmantotu zināšanas un lietpratību, kas iegūta programmas īstenošanas posmos, turpmākās plānošanas vajadzībām būtu jāmeklē jauni organizatoriski modeļi, piemēram, kopīga kosmosa tehnoloģiju iniciatīva un daudzgadu finanšu plāns, kas izstrādāts kopā ar Eiropas Investīciju banku un nodrošina visu dalībvalstu ilgtermiņa ekonomiskas saistības.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Skaidrības labad un lai sekmētu izmaksu kontroli, programmas Copernicus finansējums būtu jāsadala vairākās kategorijās saskaņā ar konkrētiem šajā regulā noteiktajiem mērķiem. Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz finansējuma pārdalīšanu no viena konkrēta mērķa citam gadījumos, kad novirze pārsniedz piecus procentpunktus, un to finansēšanas prioritāšu noteikšanu, kuras jāatspoguļo darba programmās.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Copernicus starptautiskā dimensija ir īpaši būtiska saistībā ar datu un informācijas apmaiņu, kā arī saistībā ar piekļuvi novērošanas infrastruktūrai. Šāda apmaiņas sistēma ir rentablāka par datu iegādes shēmām un stiprina programmas globālo dimensiju.

(13) Programmas Copernicus starptautiskā dimensija ir īpaši būtiska saistībā ar datu un informācijas apmaiņu, kā arī saistībā ar piekļuvi novērošanas infrastruktūrai. Šāda apmaiņas sistēma ir rentablāka par datu iegādes shēmām un stiprina programmas globālo dimensiju, bet jāpārliecinās, ka tiek nodrošināta pienācīga tās informācijas un datu aizsardzība, ar ko notiek apmaiņa šīs sistēmas ietvaros.

Pamatojums

Referents ar šo grozījumu ievieš savstarpības prasību. Taču pastāv risks, ka šis termins, ja tam ir būtiska politiska ietekme, var radīt sarežģījumus un interpretācijas dažādību. Tāpēc tekstā to mēģināts aizstāt ar juridiski atbilstošākiem terminiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Komisijai būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par programmu Copernicus. Tai būtu jādefinē prioritātes un mērķi un jānodrošina vispārēja programmas koordinēšana un uzraudzība.

(16) Komisijai būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par programmu Copernicus. Tai būtu vispirms skaidri jādefinē prioritātes un mērķi un jānodrošina vispārēja programmas koordinēšana un uzraudzība. Tas nozīmē, ka vajadzētu arī iekļaut īpašus pasākumus, lai palielinātu sabiedrības izpratni par to, cik kosmosa programmas ir nozīmīgas un kā tās ietekmē visas mūsu ikdienas dzīves jomas. Komisijai būtu laikus jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visa vajadzīgā informācija, kas ir saistīta ar programmu.

Pamatojums

Pareiza sabiedrības izpratne un atbalsts ir svarīgi finansējuma piešķiršanas pamatojumam un ar kosmosa programmām saistīto produktu sekmēšanai.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Ņemot vērā Copernicus partnerības dimensiju un lai izvairītos no tehnisko īpašo zināšanu dublēšanās, programmas īstenošana būtu jādeleģē iestādēm, kurām ir atbilstīga tehniskā un profesionālā spēja.

(17) Ņemot vērā programmas Copernicus partnerības dimensiju un lai izvairītos no tehniskās lietpratības dublēšanās, programmas īstenošana būtu jādeleģē vienībām, kurām ir atbilstīga tehniskā un profesionālā spēja, piemēram, Eiropas GNSS aģentūrai (GSA), kura ciešā sadarbībā ar Zemes novērošanas izcilības centriem varētu uzņemties aktīvu lomu, turpmāk īstenojot programmu Copernicus.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Īstenojot programmu Copernicus, ja tas ir pienācīgi pamatots ar darbības īpašo būtību un Savienības iestādes īpašajām zināšanām, Komisija var paļauties uz kompetentām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropas Vides aģentūru (EVA), Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), Eiropas Savienības Satelītcentru (EUSC), vai jebkuru citu attiecīgu iestādi, kura potenciāli atbilst deleģēšanai saskaņā ar 58. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam12. Izvēloties Savienības iestādi, pienācīgi ņem vērā rentabilitāti, ko gūs, uzticot šos uzdevumus, un ietekmi uz iestādes pārvaldības struktūru, finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

(18) Īstenojot programmu Copernicus, ja tas ir pienācīgi pamatots ar darbības īpašo būtību un Savienības iestādes lietpratību, Komisija var paļauties uz kompetentām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropas Vides aģentūru (EVA), Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), Eiropas GNSS aģentūru (GSA), Eiropas Savienības Satelītcentru (EUSC), vai jebkuru citu attiecīgu struktūru, kura potenciāli atbilst deleģēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/201212 58. pantu. Izvēloties Savienības struktūru, pienācīgi ņem vērā rentabilitāti, ko gūs, uzticot šos uzdevumus, un ietekmi uz struktūras pārvaldības struktūru, finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

__________________

__________________

12 OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai varētu ilgtermiņā sasniegt Copernicus mērķi, ir jākoordinē dažādu Copernicus iesaistīto partneru darbības un jāizstrādā, jāveido un jāizmanto pakalpojumu un novērošanas kapacitāte, kas atbilst lietotāju pieprasījumam. Saistībā ar šo komitejai būtu jāpalīdz Komisijai nodrošināt Savienības, dalībvalstu un starpvaldību aģentūru ieguldījumu Copernicus koordinēšanu, vislabākajā iespējamajā veidā izmantojot esošo spēju un apzinot trūkumus, kuri jānovērš Savienības līmenī. Tāpat tai būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt vienmērīgu Copernicus īstenošanu.

(19) Lai varētu ilgtspējīgi sasniegt programmas Copernicus mērķi, ir jākoordinē dažādu tajā iesaistīto partneru darbības un jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto pakalpojumu un novērošanas spējas, kas atbilst lietotāju pieprasījumam. Saistībā ar šo komitejai būtu jāpalīdz Komisijai nodrošināt Savienības, dalībvalstu, privātā sektora un starpvaldību aģentūru ieguldījumu programmā Copernicus koordinēšanu, vislabākajā iespējamajā veidā izmantojot esošo spēju un apzinot trūkumus, kuri jānovērš Savienības līmenī. Tāpat tai būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt vienmērīgu programmas Copernicus īstenošanu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Programmā Copernicus būtu jāievēro Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un vispirms jātiecas nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību, kontrolēt izmaksas, mazināt riskus, uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Visās dalībvalstīs būtu jānodrošina atvērta piekļuve un godīga konkurence visā nozares piegādātāju ķēdē, piedāvājot līdzsvarotu dalību visu līmeņu nozares pārstāvjiem, tostarp jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mazo un vidējo sistēmu integrētājiem. Būtu jāizvairās no iespējamas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai ilgstošas atkarības no viena piegādātāja, jo tā rezultātā pakalpojumi kļūtu dārgāki un ilgtermiņā programma Copernicus nebūtu ilgtspējīga.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

1. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets

Priekšmets un darbības joma

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Zemes novērošanas programma ar nosaukumu “Copernicus” un paredzēti noteikumi tās īstenošanai.

Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programma ar nosaukumu “Copernicus” un paredzēti noteikumi tās ieviešanai, darbībai un izmantošanai.

 

Programma Copernicus nodrošina GMES programmā izveidoto darbību nepārtrauktību un tajā ir:

 

a) pakalpojumu komponents, kas nodrošina piekļuvi informācijai šādās jomās: atmosfēras monitorings, klimata pārmaiņu monitorings, ārkārtas situāciju pārvaldība, zemes monitorings, jūras monitorings un drošība;

 

b) kosmosa komponents, kas a) punktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina ilgtspējīgus novērojumus no kosmosa;

 

c) in situ komponents, kas a) punktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina saskaņotu piekļuvi novērojumiem, izmantojot gaisa, jūras un sauszemes iekārtas, tostarp bezpilota iekārtas, kā arī novērojumu no kosmosa kalibrēšanas un validēšanas pakalpojumus.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vispārējie mērķi

Mērķi

1. Programma Copernicus veicina šādu vispārējo mērķu sasniegšanu:

1. Copernicus veicina šādu vispārīgo mērķu sasniegšanu:

(a) vides aizsardzība un atbalsta nodrošināšana civilajai aizsardzībai un drošības centieniem;

(a) monitorings un vides aizsardzība un atbalsta nodrošināšana civilajai aizsardzībai un civilajiem drošības centieniem;

(b) atbalsts izaugsmes stratēģijai “Eiropa 2020”, veicinot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķus; it īpaši tā sekmēs ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, veicinot komerciālos pielietojumus.

(b) atbalsts izaugsmes stratēģijai “Eiropa 2020”, veicinot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķus; it īpaši tā sekmē ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, veicinot brīvu datu apmaiņu un komerciālos pielietojumus. Tā veicina arī spēcīgas un līdzsvarotas kosmosa nozares attīstību visā Savienībā, vienlaikus saglabājot tās konkurētspēju starptautiskā līmenī, maksimāli palielinot iespējas Eiropas uzņēmumiem izstrādāt un nodrošināt inovatīvas galvenās tehnoloģijas un pakalpojumus un panākot, ka Savienībai ir neatkarīga piekļuve zināšanām vides jomā.

 

2. Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos vispārīgos mērķus, programmai Copernicus ir šādi konkrēti mērķi:

2. Oriģinālie dati un informācija, kas radīta, veicot novērošanu no kosmosa, kā arī tā, kas iegūta no pieejamajiem in-situ datiem (“Copernicus dati un informācija”), ir rūpīga un drošticama, tiek piegādāta ilgtermiņā un ilgtspējīgi un atbilst Copernicus lietotāju kopienu prasībām. Piekļuve šiem datiem ir pilnīga, atvērta un bez maksas, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā vai pamatojoties uz to.

(a) ilgtermiņā, nepārtraukti un ilgtspējīgi piegādāt pareizus un drošticamus datus un informāciju, kas atbilst prasībām, ko izvirzījušas Copernicus lietotāju kopienas, kas ir definētas kā tādas, kurās ietilpst Eiropas, valsts, reģionālās vai vietējās vienības, kam ir uzticēta 4. pantā minēto sabiedrisko pakalpojumu vai politikas jomas noteikšana, īstenošana, izpilde vai monitorings, valdības aģentūras, universitātes, pētniecības institūti un komerciālie un privātie lietotāji;

3. Šā panta 2. punkta nolūkā Copernicus lietotāju kopienas ir definētas kā tādas, kurās ietilpst Eiropas valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, kurām ir uzticēta sabiedrisko pakalpojumu vai politikas definēšana, īstenošana, izpilde vai uzraudzība jomās, kuras minētas 4. panta 1. punktā.

 

 

(b) nodrošināt ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi datiem un informācijai no kosmosa, izmantojot Savienības autonomas Zemes novērošanas spējas, kurām ir atbilstīgas tehniskās specifikācijas un kuru pamatā ir esošie Eiropas un valstu līdzekļi un spējas, vajadzības gadījumā tos papildinot;

4. Šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu vērtē pēc šādiem rezultātu rādītājiem:

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto mērķu sasniegšanu vērtē pēc šādiem rezultātu rādītājiem:

(a) dati un informācija, kas darīta pieejama saskaņā ar attiecīgajām pakalpojuma līmeņa nodrošināšanas prasībām attiecībā uz vidi, civilo aizsardzību un drošību;

(a) dati un informācija, kas darīta pieejama saskaņā ar attiecīgajām pakalpojuma līmeņa nodrošināšanas prasībām attiecībā uz vidi, civilo aizsardzību un drošību;

 

(b) kosmosa īpaši paredzētās infrastruktūras izveides pabeigšana saistībā ar izvietotajiem satelītiem un to radītajiem datiem, ņemot vērā pieejamos līdzekļus;

 

(c) programmas Copernicus datu un informācijas pieprasījums, ko vērtē pēc lietotāju skaita, datu un informācijas, kam piekļūts, apjoma, kā arī pēc izplatīšanas apjoma Savienības iestādēs, valstu, reģionu vai vietējo pašpārvalžu iestādēs un struktūrās;

 

(d) programmas Copernicus datu un informācijas izmantošana Savienības iestādēs un struktūrās, valsts, reģionu un vietējās iestādēs, pētniecības organizācijās, starptautiskās organizācijās un privātās vienībās, lietotāju izmantošanas un apmierinātības līmenis un ieguvumi Savienības pilsoņiem;

(b) Eiropas lejupējo operatoru izplatība tirgū un konkurētspēja.

(e) izplatība tirgū, jaunu tirgu radīšana un konkurētspēja.

 

(Tehniska piezīme –– 3. pants tiek svītrots.)

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Copernicus pakalpojumu darbības joma

Programmas Copernicus darbība

 

I iedaļa. Pakalpojumi

Copernicus pakalpojumi, kā minēts 3. panta 1. punktā, ir šādi.

 

1. Darbības pakalpojumi:

1. Programmas Copernicus pakalpojumi ietver:

(a) atmosfēras novērošanas pakalpojumi nodrošina informāciju par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un par atmosfēras ķīmisko sastāvu globālā mērogā; tie jo īpaši sniedz informāciju gaisa kvalitātes novērošanas sistēmām vietējā līdz valsts līmenī, un tiem būtu jāveicina atmosfēras ķīmiskā sastāva rādītāju novērošana;

(a) atmosfēras monitoringa pakalpojumus, kas nodrošina informāciju par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un par atmosfēras ķīmisko sastāvu globālā mērogā, īpašu uzmanību pievēršot mežaudzes vainagu klājiem; tie jo īpaši sniedz informāciju, proti, par temperatūras amplitūdu, gaisa kvalitātes monitoringa sistēmām vietējā līdz valsts līmenī, un tiem būtu jāveicina atmosfēras ķīmiskā sastāva rādītāju monitorings;

(b) jūras vides novērošanas pakalpojumi sniedz informāciju par okeāna un jūras ekosistēmas stāvokli un fizisko dinamiku pasaules okeānu un Eiropas reģionu teritorijās;

(b) jūras vides monitoringa pakalpojumi sniedz informāciju par okeāna un jūras ekosistēmas stāvokli un fizisko dinamiku pasaules okeānu, polārajās un Eiropas reģionu teritorijās, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu plūsmām;

(c) zemes novērošanas pakalpojums nodrošina informāciju, atbalstot globāla līdz vietēja mēroga bioloģiskās daudzveidības, augsnes, ūdens, mežu un dabas resursu vides monitoringu, kā arī vides, lauksaimniecības, attīstības, enerģētikas, pilsētu plānošanas, infrastruktūru un transporta politikas virzienu vispārēju īstenošanu;

(c) zemes novērošanas pakalpojums nodrošina informāciju, atbalstot globāla līdz vietēja mēroga bioloģiskās daudzveidības, augsnes, ūdens, kriosfēras, mežu, lauksaimniecisko darbību un dabas resursu vides monitoringu, kā arī vides, lauksaimniecības, attīstības, enerģētikas, pilsētu plānošanas, infrastruktūru un transporta politikas virzienu vispārēju īstenošanu;

(d) klimata pārmaiņu novērošanas pakalpojums nodrošina informāciju, lai palielinātu zināšanu bāzi pielāgošanās un mazināšanas politikas atbalstam; it īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšanu, klimata analīzes un prognozes laika un kosmosa mērogā saistībā ar pielāgošanas un mazināšanas stratēģijām dažādām Savienības nozaru un sabiedriskā labuma jomām;

(d) klimata pārmaiņu monitoringa pakalpojums nodrošina informāciju, lai palielinātu zināšanu bāzi pielāgošanās un mazināšanas politikas atbalstam; it īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšanu, klimata analīzes un prognozes laika un kosmosa mērogā saistībā ar pielāgošanas un mazināšanas stratēģijām dažādām Savienības nozaru un sabiedriskā labuma jomām;

(e) reaģēšanas ārkārtas situācijās pakalpojums nodrošina informāciju ārkārtas reaģēšanai saistībā ar dažāda veida katastrofām, tostarp meteoroloģiskiem apdraudējumiem, ģeofizikāliem apdraudējumiem, apzinātām un nejaušām cilvēka izraisītām katastrofām un citām humanitārajām katastrofām, kā arī profilakses, sagatavotības, reaģēšanas un atjaunošanas darbībām;

(e) reaģēšanas ārkārtas situācijās pakalpojums nodrošina informāciju ārkārtas reaģēšanai saistībā ar dažāda veida katastrofām, tostarp meteoroloģiskiem apdraudējumiem, ģeofizikāliem apdraudējumiem, apzinātām un nejaušām cilvēka izraisītām katastrofām un citām humanitārajām katastrofām, kā arī profilakses, sagatavotības, reaģēšanas un atjaunošanas darbībām;

(f) drošības pakalpojums nodrošina informāciju, sniedzot atbalstu drošības problēmām Eiropā, uzlabojot novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spēju krīžu gadījumos, it īpaši saistībā ar robežu un jūras vides novērošanu, kā arī atbalsta Savienības ārējo darbību, nosakot un uzraugot starpreģionu drošības apdraudējumus, risku novērtēšanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas, pierobežas zonu kartēšanu un novērošanu.

(f) drošības pakalpojums nodrošina informāciju, sniedzot atbalstu drošības problēmām Eiropā, uzlabojot novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spēju krīžu gadījumos, it īpaši saistībā ar robežu un jūras vides novērošanu, kā arī atbalsta Savienības ārējo darbību, nosakot un uzraugot starpreģionu drošības apdraudējumus, risku novērtēšanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas, pierobežas zonu kartēšanu un monitoringu.

 

Nevienam no šiem pakalpojumiem netiek piešķirta prioritāte. Pakalpojumus veic saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, pilnībā ievērojot valsts pašreizējās pilnvaras. Tādēļ tie ļauj attīstīt decentralizētus, izmaksu ziņā izdevīgus lejupējus pakalpojumus, kuros attiecīgā gadījumā Eiropas līmenī integrē dalībvalstu esošos kosmosa, in situ un atsauces datus un kapacitāti, lai izvairītos no dublēšanās.

2. Izstrādes darbības ir saistītas ar darbības pakalpojumu kvalitātes un izpildījuma uzlabošanu, ieskaitot to izvērtēšanu un pielāgošanu, un izvairīšanos no darbības riskiem vai to mazināšanu.

2. Lai nodrošinātu šīs iedaļas 1. punktā minēto pakalpojumu attīstību un to izmantošanu publiskajā sektorā, veic arī šādas darbības:

 

 

a) izstrādes darbības, kuru mērķis ir darbības pakalpojumu kvalitātes un izpildījuma uzlabošana, ieskaitot to attīstību un pielāgošanu, un izvairīšanos no darbības riskiem vai to mazināšanu;

3. Atbalsta darbības ietver pasākumus, kas veicina to, ka lietotāji izmanto darbības pakalpojumus un lejupējos pielietojumus, kā arī saziņas un izplatīšanas darbības.

b) atbalsta darbības, kas ietver pasākumus, kuri veicina programmas Copernicus darbības pakalpojumu izmantošanu, tostarp saziņas un izplatīšanas darbības, standarta procedūru un rīku izstrādi, lai iekļautu programmas Copernicus datus un informāciju lietotāju darba plūsmās:

 

i) ko izmanto valsts iestādes, kurām ir uzticēta sabiedrisko pakalpojumu vai politikas noteikšana, īstenošana, izpilde vai uzraudzība jomās, kas minētas šīs iedaļas 1. punktā,

 

ii) ko izmanto citi lietotāji un lejupstraumes lietojumprogrammas,

 

iii) ko izmanto GNSS aģentūra (GSA) sadarbībā ar Zemes novērošanas izcilības centriem.

II iedaļa. Kosmosa komponents

 

Programmas Copernicus kosmosa komponents nodrošina novērojumus no kosmosa, lai īstenotu 2. pantā minētos mērķus, un tā pamatā ir galvenokārt darbības pakalpojumi, kas minēti šā panta I iedaļas 1. punktā. Programmas Copernicus kosmosa komponentā ir iekļautas turpmāk minētās darbības:

 

a) novērojumu no kosmosa nodrošināšana, tostarp:

 

i) programmas Copernicus speciālo misiju pabeigšana, uzturēšana un darbība, ietverot satelītu uzdevumu noteikšanu, satelītu novērošanu un kontroli, datu uztveršanu un apstrādi, arhivēšanu un izplatīšanu, kā arī pastāvīgu kalibrēšanu un validēšanu,

 

ii) in situ datu nodrošināšana novērojumu no kosmosa kalibrēšanai un validēšanai,

 

iii) atbalsta misiju datu, kuri papildina programmas Copernicus speciālo misiju datus, nodrošināšana, arhivēšana un izplatīšana,

 

iv) programmas Copernicus kosmosa infrastruktūras uzturēšana;

 

b) darbības, reaģējot uz aizvien jaunām lietotāju vajadzībām, tostarp:

 

i) novērošanas trūkumu apzināšana un jaunu kosmosa misiju konkretizēšana, pamatojoties uz apstiprinātām lietotāju prasībām un esošo vai plānoto kosmosa infrastruktūru,

 

ii) izstrāde ar mērķi modernizēt un papildināt programmas Copernicus kosmosa komponentu, ietverot jaunu kosmosa infrastruktūras elementu projektēšanu un iegādi, tostarp saistībā ar infrastruktūru, kuru paredzēts ekspluatēt pēc 2025. gada;

 

c) ieguldījums satelītu aizsardzībā pret sadursmju risku, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmosa novērošanas un izsekošanas atbalsta programmu.

 

III iedaļa. In situ komponents

 

Programmas Copernicus in situ komponents ietver šādas darbības:

 

a) in situ datu vākšanas un nodrošināšanas koordinēšana un saskaņošana, in situ datu nodrošināšana darbības pakalpojumiem, ietverot trešās puses in situ datus starptautiskā līmenī;

 

b) tehniskais atbalsts Komisijai saistībā ar pakalpojuma prasībām in situ novērošanas datiem;

 

c) sadarbība ar in situ operatoriem, lai veicinātu to izstrādes darbību konsekvenci, kas ir saistītas ar in situ novērošanas infrastruktūru un tīkliem;

 

d) in situ novērošanas trūkumu konstatēšana un novēršana, ko nav iespējams paveikt, izmantojot pašreizējo infrastruktūru un tīklus.

 

(Tehniska piezīme: 5. un 6. pants svītrots.)

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finanšu piešķīruma programmai Copernicus 2014.‒2020. gadam maksimālā summa ir EUR 3786 miljoni 2011. gada cenās.

1. Maksimālā summa programmas Copernicus īstenošanai un ar tās darbībām saistīto risku novēršanai 2014.‒2020. gadam ir EUR 3786 miljoni 2011. gada cenās saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. [..]13a [14. pantu]. Atbilstoši šai summai darbības apropriācijas 2. panta 2. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem sadala šādi:

 

a) lai sniegtu 4. panta I iedaļas 1. punktā minētos darbības pakalpojumus saskaņā ar lietotāju vajadzībām ― [X] %;

 

b) lai garantētu, ka pastāvīgi un droši ir pieejami novērojumi no kosmosa ― [X] %.

 

____________________

 

13a Padomes Regula (ES) Nr [..], ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2020.‒2020. gadam (OV L ...).

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ja rodas nepieciešamība piešķīrumu konkrētam mērķim pielāgot par vairāk nekā 5 procentpunktiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu attiecībā uz minētā piešķīruma grozīšanu.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 21. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka finansēšanas prioritātes, kuras ir jāatspoguļo darba programmās. Pirmo deleģēto aktu Komisija pieņem līdz ...*.

 

______________

 

* OV: lūdzu, ievietojiet datumu — viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Finanšu piešķīrumi programmai Copernicus var segt arī izdevumus saistībā ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras ir tieši vajadzīgas saistībā ar programmas Copernicus pārvaldību un tās mērķu sasniegšanu, un it īpaši pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar IT tīkliem, kas īpaši paredzēti informācijas apstrādei un datu apmaiņai. Resursi, kuri saskaņā ar šo regulu piešķirti saziņas darbībām, var proporcionāli sniegt labumu arī starpiestāžu saziņai par Savienības politikas prioritātēm.

3. Finanšu piešķīrumi programmai Copernicus var segt arī izdevumus saistībā ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras ir tieši vajadzīgas saistībā ar programmas Copernicus pārvaldību un tās mērķu sasniegšanu, un it īpaši pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar IT tīkliem, kas īpaši paredzēti informācijas apstrādei un datu apmaiņai.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Savienības finansējuma piešķiršanas veidi

 

1. Savienības finansējumu var piešķirt šādā juridiskā veidā:

 

a) deleģēšanas nolīgumi;

 

b) dotācijas;

 

c) publiskā iepirkuma līgumi.

 

2. Piešķirot Savienības finansējumu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, tiek garantēta īstena konkurence, pārredzamība un vienāda attieksme.

 

3. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības līdzekļu piešķiršanu, novērtēšanas procesu, kā arī iepirkuma konkursu un saskaņā ar šo pantu noslēgto līgumu izpildes rezultātiem pēc līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas.

Pamatojums

Skaidrības un pārredzamības labad šajā grozījumā ir iekļauti noteikumi no iepriekšējās GMES regulas (Regula Nr. 911/2010).

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas darba programma

Komisijas uzdevumi

1. Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Eurotum) Nr. 966/2012 84. pantu pieņem darba programmu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Komisija ir vispārēji atbildīga par programmu Copernicus. Tā nosaka programmas prioritātes un mērķus un pārrauga tās īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz izmaksām, grafiku, izpildi un drošības interesēm saskaņā ar 16. pantu, un, iesniedzot ikgadēju ziņojumu par īstenošanas rezultātiem, sniedz dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam visu būtisko informāciju par programmu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par riska pārvaldību, kopējām izmaksām, katra būtiskā programmas Copernicus infrastruktūras objekta ikgadējām darbības izmaksām, grafiku, izpildi un iepirkumiem. Turklāt minēto ziņojumu dara pieejamu programmas Copernicus komitejai.

 

2. Komisija pieņem, nosaka un vajadzības gadījumā atjaunina ilgtermiņa plānu, tostarp tehnisko noteikumu paketi 4. panta I iedaļas 1. punktā paredzētajiem pakalpojumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Lemjot par piešķīrumiem saskaņā ar gada darba programmu, Komisija attiecīgā gadījumā ņem vērā ilgtermiņa plānu.

 

3. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai uzlabotu datu un informācijas savstarpējo apmaiņu un palielinātu to datu un informācijas apjomu, kas pieejama programmai Copernicus.

 

4. Komisija var pieņemt pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu konverģenci programmas Copernicus datu un informācijas izmantošanā un to piekļuvi Zemes novērošanas tehnoloģijai un izstrādei. Šie pasākumi nedrīkst kropļot konkurenci. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

 

5. Komisija Savienības vārdā un savas kompetences jomā pārvalda attiecības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, nodrošinot programmas Copernicus koordinēšanu ar darbībām valsts, Savienības un starptautiskā līmenī.

 

6. Komisija koordinē dalībvalstu ieguldījumus, kuru mērķis ir operatīva pakalpojumu nodrošināšana un tādu datu ilgtermiņa pieejamība, kas gūti no valsts un privātām novērošanas infrastruktūrām un kas nepieciešami pašreizējo un turpmāko pakalpojumu darbībai.

 

7. Komisija nodrošina programmas Copernicus papildināmību un konsekvenci, izveidojot atbilstīgu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, instrumentiem, programmām un darbībām, un nodrošina tiem Copernicus radītās priekšrocības.

 

8. Komisija turpina pārredzami un regulāri iesaistīt lietotājus un apspriesties ar visām ieinteresētajām personām, nodrošinot lietotāju prasību apzināšanu un apmierinātības līmeņa uzraudzību Savienības un valsts līmenī. Tādēļ Copernicus komiteja, kas minēta 20. panta 1. punktā, pārrauga programmas Copernicus datu izplatīšanas infrastruktūru, izmantojot valstu/reģionu tīklu mezglus, kas paredzēti datu izplatīšanas nodrošināšanai un koordinēšanai.

 

9. Komisija saskaņā ar 21. pantu pieņem deleģētos aktus par darbības pakalpojumiem nepieciešamo datu prasību noteikšanu, paredzot to attīstību.

 

10. Komisija nodrošina finanšu resursus programmas Copernicus finansēšanai.

 

11. Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu privātu resursu pilnīgu līdzdalību programmas Copernicus un tās vispārējo mērķu atbalstīšanā, tādējādi veicinot vidējo un lejupējo nozaru izaugsmi.

 

12. Komisija veicina ilgtermiņa ieguldījumiem stabilu vidi un, pieņemot lēmumus par programmas Copernicus regulā iekļauto datu un informācijas produktu maiņu, apspriežas ar ieinteresētajām personām.

 

13. Komisija atbalsta vietējām pašpārvaldēm paredzētu plaša mēroga informācijas kampaņu par Copernicus datiem un pakalpojumiem, uzsverot, piemēram, to nozīmi teritoriju pārvaldības un valsts politikas mērķu īstenošanā. Šajā ziņā jāizstrādā pilnīgs Savienības vides tiesību aktu pārskats, jo īpaši attiecībā uz direktīvām, piemēram, INSPIRE vai Direktīvu par gaisa kvalitāti, kuru īstenošanai vietējām pašpārvaldēm vajadzīgi programmas Copernicus dati.

 

14. Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. pantu pieņem darba programmu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

(Tehniska piezīme: 9. un 11. pants svītrots.)

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Eiropas Kosmosa aģentūras uzdevumi

 

1. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisija un EKA noslēdz deleģēšanas nolīgumu, un saistībā ar uzdevumiem, kuru izpildi Komisija uztic EKA, nosaka tajā vispārējos noteikumus attiecībā uz:

 

a) programmas Copernicus kosmosa komponenta projektēšanu, izstrādi un ieviešanu;

 

b) kosmosa komponenta sistēmas struktūras definēšanu, pamatojoties uz lietotāju prasībām;

 

c) uzticēto līdzekļu pārvaldību;

 

d) monitoringa un kontroles procedūrām;

 

e) iepirkuma procesa organizēšanu, lai uzticētu speciālo misiju darbību izpildi piemērotai vienībai, izņemot tās misiju darbības, kuru izpildi veic Eumetsat.

 

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. pantu gadījumos, kas ir saistīti ar programmas Copernicus kosmosa komponenta izstrādi, Komisija var piešķirt EKA pilnvaras rīkoties kā līgumslēdzējai iestādei, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz aģentūrai deleģēto iepirkuma uzdevumu īstenošanu un koordinēšanu.

 

2. Šādu deleģēšanas nolīgumu iesniedz apspriešanai programmas Copernicus komitejā un par to informē Eiropas Parlamentu.

 

EKA regulāri iesniedz Komisijai informāciju par plāniem, izmaksām un grafikiem, norādot, kādi korekcijas pasākumi tiks veikti plānoto budžeta līdzekļu, izpildījuma un termiņu nesakritību gadījumos.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar darbības īpašo būtību un Savienības iestādes īpašajām zināšanām, Komisija pilnībā vai daļēji var uzticēt 4. pantā aprakstītos īstenošanas uzdevumus kompetentām Savienības iestādēm. Šīs aģentūras ir:

1. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar darbības īpašo būtību un Savienības struktūras lietpratības pilnvarām, darbības un pārvaldības spēju, Komisija, izmantojot deleģēšanas nolīgumus, pilnībā vai daļēji var uzticēt 4. pantā minētos īstenošanas uzdevumus šādām kompetentām Savienības struktūrām, Eiropas aģentūrām un organizācijām:

(a) Eiropas Vides aģentūra (EVA);

(a) Eiropas Vides aģentūrai (EVA);

(b) Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX);

(b) Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX);

(c) Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA);

(c) Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA);

(d) Eiropas Savienības Satelītcentrs (EUSC).

(d) Eiropas Savienības Satelītcentram (EUSC);

 

(da) Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centram (ECMWF);

 

(db) Eiropas GNSS aģentūrai (GSA).

2. Izvēloties Savienības iestādi, ir pienācīgi jāņem vērā šo uzdevumu nodošanas rentabilitāte un ietekme uz iestādes pārvaldības struktūru un uz tās finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

2. Izvēloties Savienības struktūru, ir pienācīgi jāņem vērā stāvoklis tirgū un šo uzdevumu nodošanas rentabilitāte un ietekme uz struktūras pārvaldības struktūru un uz tās finanšu resursiem un cilvēkresursiem. Minētās Savienības struktūras un organizācijas var atļaut konkurenci attiecībā uz tām deleģētajām darbībām saskaņā ar publiskā iepirkuma principiem.

3. Budžeta izpildes uzdevumus, kas uzticēti vienīgi kompetentām Savienības iestādēm saskaņā ar šo pantu, informatīvos nolūkos iekļauj šās Savienības iestādes darba programmā.

3. Budžeta izpildes uzdevumus, kas uzticēti vienīgi kompetentām Savienības struktūrām saskaņā ar šo pantu, informatīvos nolūkos iekļauj šādas Savienības struktūras darba programmā.

4. Komisija var kosmosa komponentes izstrādes uzdevumus, kas aprakstīti 5. panta b) punktā, pilnībā vai daļēji uzticēt Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA).

 

5. Komisija var kosmosa komponentes darbības uzdevumus, kas aprakstīti 5. panta a) punktā, pilnībā vai daļēji uzticēt EKA un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijai (EUMETSAT).

5. Komisija 4. panta II iedaļas a) punktā minētā kosmosa komponenta darbības uzdevumus var pilnībā vai daļēji uzticēt EKA un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijai (EUMETSAT) saskaņā ar to rīcībā esošo attiecīgo lietpratību.

6. Komisija in situ komponentes darbības, kas aprakstītas 6. pantā, var pilnībā vai daļēji uzticēt pakalpojumu operatoriem, kas minēti 4. pantā.

6. Komisija 4. panta III iedaļā minētā in situ komponenta darbības var pilnībā vai daļēji uzticēt pakalpojumu operatoriem, kas norādīti minētā panta I iedaļas 1. punktā.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Operatoru uzraudzība

Publiskais iepirkums

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sūdzības par operatoru īstenoto līguma tiesību piešķiršanu un par operatoru piešķirtajām dotācijām, pildot deleģēšanas nolīgumu vai darba programmu, var iesniegt Komisijai. Taču šādas sūdzības var attiekties vienīgi uz apzinātu ļaundarību, rupju nolaidību vai krāpšanu, un tās var iesniegt vienīgi tad, kad visi tiesību aizsardzības līdzekļi, vēršoties pie operatora, ir izsmelti.

Publiskajam iepirkumam piemērojamie vispārējie noteikumi

 

Vispārīgi principi

 

1. Neskarot pasākumus, kas jāīsteno, lai aizsargātu Savienības drošībai vai sabiedrības drošībai būtiskas intereses vai ievērotu Savienības eksporta kontroles prasības, Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un jo īpaši vispārīgos principus attiecībā uz atvērtu piekļuvi un godīgu konkurenci visā nozares piegādes ķēdē, Copernicus programmā konkursus rīko, atklāti un savlaicīgi sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos iepirkuma noteikumus, atlases un piešķiršanas kritērijus un visu citu attiecīgu informāciju, lai visiem iespējamiem pretendentiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

 

2. Iepirkumu procedūrā līgumslēdzējas iestādes uzaicinājumos uz konkursu ievēro šādus mērķus:

 

(a) visā Savienībā veicināt iespējami plašu un atvērtu visu uzņēmumu, īpaši jaunu dalībnieku un MVU, līdzdalību, tostarp mudinot pretendentus izmantot apakšlīgumus;

 

(b) novērst iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un paļaušanos tikai uz vienu piegādātāju;

 

(c) izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī nozares pieredzi un zināšanas, tostarp programmas sākuma posmā gūto pieredzi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konkursa norises noteikumi;

 

(d) ja vien iespējams, izmantot vairākus avotus, lai uzlabotu programmu, izmaksu un grafika vispārēju kontroli;

 

(e) ja vien iespējams, ņemt vērā konkursā piedāvātā produkta, pakalpojuma vai darba kopējās izmaksas lietderīgās dzīves ciklā, vērtību gan nenosakot tikai pēc izmaksu apsvērumiem.

 

Konkrēti noteikumi

 

1. Līdzvērtīgas konkurences apstākļu izveidošana

 

Līgumslēdzēja iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu līdzvērtīgas konkurences apstākļus, ja kāda uzņēmuma iepriekšēja līdzdalība kādās darbībās, kas saistītas ar darbībām, par kurām izsludināts konkurss:

 

(a) var sniegt šim uzņēmumam ievērojamas priekšrocības konfidenciālas informācijas ziņā un tāpēc var radīt šaubas par vienādas attieksmes principa ievērošanu vai

 

(b) ietekmē normālas konkurences apstākļus vai neitralitāti un objektivitāti attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai līguma izpildi.

 

Šie pasākumi neietekmē konkurenci vai neapdraud vienādu attieksmi un par uzņēmumiem, to komerciālajām attiecībām un izmaksu struktūru saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šajā sakarā minētajos pasākumos ņem vērā paredzētā līguma veidu un noteikumus.

 

2. Informācijas drošība

 

Ja līgumi ir saistīti ar klasificētu informāciju vai ja šāda informācija tajos ir nepieciešama un/vai iekļauta, līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos precizē pasākumus un prasības, kas nepieciešami šādas informācijas drošības garantēšanai vajadzīgajā līmenī.

 

3. Piegādes drošība

 

Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos precizē savas prasības attiecībā uz piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas drošību saistībā ar līguma izpildi.

 

4. Līgumi ar nosacītām stadijām

 

(a) Līgumslēdzēja iestāde līguma slēgšanas tiesības var piešķirt kā tiesības slēgt līgumu ar nosacītām stadijām.

 

(b) Līgumam ar nosacītām stadijām ir viena nemainīga stadija, uz kuru attiecas budžeta saistības, no kurām izriet stingras saistības veikt darbus, piegādes vai sniegt pakalpojumus, par ko noslēgts līgums uz šo stadiju, un viena vai vairākas citas stadijas, kas ir nosacītas gan budžeta, gan izpildes ziņā. Iepirkuma procedūras dokumentos sniedz aprakstu par iepirkumu pa daļām, kam piemēro nosacījumus. Tajos jo īpaši nosaka līguma mērķi, cenu vai tās noteikšanas veidu un darbu, piegādes un pakalpojumu sniegšanas nosacījumus katrā stadijā.

 

(c) Nemainīgās daļas saistības ir vienota veseluma daļa; tāpat arī katra daļa, kam piemēro nosacījumus, ņemot vērā visās iepriekšējās daļās saņemtos pakalpojumus.

 

(d) Par katras nosacītās stadijas izpildi tiek pieņemts līgumslēdzējas iestādes lēmums, kuru darbuzņēmējam paziņo atbilstīgi līguma noteikumiem. Ja nosacītā stadija tiek apstiprināta novēloti vai netiek apstiprināta, darbuzņēmējs var saņemt kompensāciju par gaidīšanu vai atcelšanu, ja tas ir paredzēts līgumā un ievērojot tajā izklāstītos nosacījumus.

 

(e) Ja attiecībā uz kādu konkrētu stadiju līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka darbi, piegādes vai pakalpojumi, par kuru izpildi šajā stadijā panākta vienošanās, nav veikti, tā var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu un izbeigt līgumu, ja tas ir paredzēts līgumā un ievērojot tajā izklāstītos nosacījumus.

 

5. Izmaksu atlīdzināšanas līgumi

 

(a) Ievērojot b) apakšpunktā minētos nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu, nepārsniedzot maksimālo cenu.

 

Par šādiem līgumiem maksājamā cena ir summa, kurā ir ietverta visu to tiešo izdevumu atmaksa, kas darbuzņēmējam radušies, izpildot līgumu, piemēram, izdevumi par darbaspēku, materiāliem, patēriņa precēm vai par līguma izpildei nepieciešamā aprīkojuma un infrastruktūras izmantošanu. Šīm izmaksām pieskaita fiksētu summu, kas sedz netiešās izmaksas un peļņu, vai summu, kas sedz netiešās izmaksas un procentus, kurus nosaka, balstoties uz mērķu sasniegšanu attiecībā uz izpildes un piegādes grafikiem.

 

(b) Līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu, ja objektīvi nav iespējams noteikt precīzu fiksēto cenu un ja var pamatoti pierādīt, ka šāda fiksēta cena būtu nesamērīgi augsta sakarā ar līguma izpildei piemītošo nenoteiktību, jo:

 

(i) līgums attiecas uz ļoti sarežģītiem elementiem vai ir jāizmanto jauna tehnoloģija, un tādēļ ir saistīts ar ievērojamu skaitu tehnisku risku, vai

 

(ii) visas darbības, par kurām tiek slēgts līgums, operatīvu iemeslu dēļ ir jāsāk nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams pilnībā noteikt nemainīgu fiksētu cenu, tāpēc ka pastāv virkne būtisku risku vai tāpēc ka konkrētā līguma izpilde daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

 

(c) Maksimālā maksājamā summa ir pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma maksimālā cena. To drīkst pārsniegt tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un ar līgumslēdzējas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

 

(d) Pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma dokumentācijā norāda:

 

(i) līguma veidu, proti, vai līgums ir pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgums, nepārsniedzot maksimālo cenu;

 

(ii) daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumam — tos iepirkuma elementus, uz kuriem attiecas izmaksu atlīdzināšanas līgums;

 

(iii) maksimālo cenu;

 

(iv) piešķiršanas kritērijus, kam jāļauj novērtēt provizoriskā budžeta iespējamību, atlīdzināmās izmaksas, mehānismus minēto izmaksu noteikšanai un piedāvājumā minēto peļņu;

 

(v) izdevumiem piemērojamo pieskaitījuma veidu saskaņā ar a) apakšpunktu;

 

(vi) noteikumus un procedūras, ar ko nosaka pretendenta līgumsaistību īstenošanai paredzēto izmaksu atbilstīgumu saskaņā ar e) apakšpunktā izklāstītajiem principiem;

 

(vii) grāmatvedības noteikumus, kas pretendentam jāievēro;

 

(viii) pārrēķināšanas nosacījumus, ja daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu maina uz līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu.

 

(e) Pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma izpildes laikā darbuzņēmējam radušās izmaksas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās:

 

(i) faktiski ir radušās līguma izpildes laikā, izņemot izmaksas par aprīkojumu, infrastruktūru un nemateriāliem ieguldījumiem, kas nepieciešami līguma izpildei — tās var uzskatīt par atbilstīgām visai to pirkuma vērtībai;

 

(ii) ir norādītas provizoriskajā budžetā, kuru var pārskatīt, veicot grozījumus sākotnējā līgumā;

 

(iii) ir nepieciešamas līguma izpildei;

 

(iv) rodas no līguma izpildes un ir ar tām tieši saistītas;

 

(v) ir nosakāmas, pārbaudāmas, iekļautas darbuzņēmēja grāmatvedībā un paredzētas saskaņā ar specifikācijās un līgumā minētiem grāmatvedības standartiem;

 

(vi) atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību aktu prasībām;

 

(vii) neatkāpjas no līguma nosacījumiem;

 

(viii) ir samērīgas, attaisnojamas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, īpaši attiecībā uz ekonomiju un lietderību.

 

Darbuzņēmējs ir atbildīgs par savu izmaksu iegrāmatošanu, par grāmatvedības uzturēšanu vai citu dokumentu saglabāšanu, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka izmaksas, kuras tas prasa atlīdzināt, ir radušās saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem un tiem atbilst. Izmaksas, ko darbuzņēmējs nevar pamatot, uzskata par neatbilstīgām un neatlīdzina.

 

(f) Lai nodrošinātu izmaksu atlīdzināšanas līgumu pareizu izpildi, līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par šādu uzdevumu veikšanu:

 

(i) par visreālākās iespējamās maksimālās cenas noteikšanu, vienlaikus nodrošinot zināmu elastību, lai ņemtu vērā tehniskas grūtības;

 

(ii) tiklīdz līguma norises gaitā ir iespējams kopumā noteikt fiksētu un nemainīgu cenu, par daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma pārvēršanu par līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu. Šādā nolūkā tā nosaka maiņas parametrus, lai līgumu, kas noslēgts saskaņā ar izmaksu atlīdzināšanas principu, mainītu uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu;

 

(iii) ievieš uzraudzības un kontroles pasākumus, kas paredz jo īpaši provizorisku izmaksu prognozēšanas sistēmu;

 

(iv) nosaka piemērotus principus, instrumentus un procedūras līguma izpildei, jo sevišķi to izmaksu atbilstības noteikšanai un pārbaudīšanai, ko darbuzņēmējs vai tā apakšuzņēmēji deklarē līguma izpildes laikā, un līguma grozīšanai;

 

(v) pārliecinās, ka darbuzņēmējs un tā apakšuzņēmēji ievēro līgumā paredzētos grāmatvedības standartus un izpilda pienākumu nodrošināt grāmatvedības dokumentus, kam vajadzētu dot patiesu un skaidru priekšstatu par grāmatvedības uzskaiti;

 

(vi) visā līguma izpildes gaitā tā nepārtraukti gādā par iv) punktā minēto principu, instrumentu un procedūru efektivitāti.

 

6. Grozījumi

 

Līgumslēdzēja iestāde un darbuzņēmēji līgumu var mainīt, veicot tajā grozījumu, ja šis grozījums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

 

(a) tas nemaina līguma priekšmetu;

 

(b) tas neizjauc līguma ekonomisko līdzsvaru;

 

(c) ar to neievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu sākotnēji bijuši ietverti līguma dokumentos — būtu ļāvuši piedalīties citiem pretendentiem, nevis sākotnēji pieņemtajiem, vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumi, nevis sākotnēji pieņemto.

 

7. Apakšuzņēmēju līgumu slēgšana

 

(a) Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par daļu no līguma slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents, jo īpaši ar MVU un jauniem tirgus dalībniekiem.

 

(b) Apakšlīguma slēdzējiem piešķiramo līguma daļu līgumslēdzēja iestāde norāda skalas veidā kā minimālo un maksimālo procentuālo daudzumu. Nosakot šādas procentuālās daļas, līgumslēdzēja iestāde raugās, lai procentuālās daļas atbilstu līguma mērķim un vērtībai, tās nozares būtībai, kurā tiek veikta konkrētā darbība, un jo īpaši — konkurences nosacījumiem un konstatētajam rūpnieciskajam potenciālam.

 

(c) Ja pretendents savā piedāvājumā norāda, ka tas neplāno slēgt apakšuzņēmuma līgumu ne par vienu konkrētā līguma daļu vai ka tas plāno slēgt apakšuzņēmuma līgumu par tādu līguma daļu, kas ir mazāka par b) apakšpunktā minētā diapazona minimālo robežu, pretendents līgumslēdzēju iestādi informē par šādas rīcības iemesliem. Līgumslēdzēja iestāde minēto informāciju nosūta Komisijai.

 

(d) Līgumslēdzēja iestāde var noraidīt apakšuzņēmējus, kurus pretendents atlasījis galvenā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā vai kurus pretendents atlasījis līguma izpildei. Līgumslēdzēja iestāde savu noraidījumu pamato rakstiski, un noraidījuma pamatā var būt tikai tie kritēriji, kas izmantoti, lai atlasītu pretendentus galvenajam līgumam.

Grozījums Nr.            25

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Copernicus datus un informāciju dara pieejamu pilnīgi, atklāti un bez maksas, tomēr nosakot šādus ierobežojumus:

Copernicus datus un informāciju dara pieejamu pilnīgi, atklāti un bez maksas, jo īpaši ārkārtas gadījumos un attīstības palīdzības vajadzībām, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievērota Savienības datu aizsardzības politika un ar šādiem ierobežojumiem:

(a) licencēšanas nosacījumi, kas attiecas uz trešās personas datiem un informāciju;

(a) licencēšanas nosacījumi, kas attiecas uz trešās personas datiem un informāciju;

(b) izplatīšanas formāti, raksturlielumi un izplatīšanas līdzekļi;

(b) izplatīšanas formāti, raksturlielumi un izplatīšanas līdzekļi;

(c) drošības intereses un Savienības vai tās dalībvalstu ārējās attiecības;

(c) drošības intereses un Savienības vai tās dalībvalstu ārējās attiecības;

(d) sistēmas, kura iegūst Copernicus datus un informāciju, pārrāvuma risks drošības un tehnisku iemeslu dēļ.

(d) sistēmas, kura iegūst Copernicus datus un informāciju, pārrāvuma risks drošības un tehnisku iemeslu dēļ.

 

Komisija ne vēlāk kā līdz 2017. gada 1. janvārim, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, veic šīs datu politikas ietekmes uz Eiropas datu un pakalpojumu tirgu pārskatīšanu. Attiecīgā gadījumā šīs pārskatīšanas rezultātā datu politika var tikt pārstrādāta.

 

Jāņem vērā pašreizējās Copernicus Sentinel datu piekļuves tiesības, kas pieder EKA GMES Kosmosa komponenta programmas dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kuri izriet no šās programmas īstenošanas, ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF ir pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kuri izriet no šās programmas īstenošanas, ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci. Eiropas Parlamentu informē par minēto revīzijas un izmeklēšanas darbību rezultātiem.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām personām, vajadzības gadījumā, attiecībā uz esošām īpašumtiesībām, visu materiālo un nemateriālo aktīvu, kuri radīti vai izstrādāti saskaņā ar programmu Copernicus, īpašnieks ir Savienība vai īpaši izveidota iestāde vai fonds.

1. Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām personām, vajadzības gadījumā, attiecībā uz esošām īpašumtiesībām, visu materiālo un nemateriālo aktīvu, kuri radīti vai izstrādāti saskaņā ar programmu Copernicus, īpašnieks ir Savienība vai īpaši izveidota iestāde.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijai var palīdzēt galalietotāju pārstāvji, neatkarīgi eksperti, it īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un attiecīgo valsts aģentūru, kā arī valsts kosmosa aģentūru pārstāvji, lai tai nodrošinātu nepieciešamās tehniskās un zinātniskās speciālās zināšanas un lietotāju atgriezenisko saiti.

1. Komisijai var palīdzēt speciāla organizācija, “Lietotāju forums”, kurā ir apvienoti starplietotāju un galalietotāju pārstāvji, neatkarīgi eksperti, it īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un attiecīgo valsts aģentūru, jo īpaši valsts/reģionālo kosmosa aģentūru vai to apvienību pārstāvji, lai tai nodrošinātu nepieciešamās tehniskās un zinātniskās speciālās zināšanas un lietotāju atsauksmes, jo īpaši saistībā ar lietotāju prasību apzināšanu, noteikšanu un apstiprināšanu. Citas ieinteresētās personas var uzaicināt piedalīties kā novērotājas. Komisija vada Lietotāju forumu un nodrošina tā sekretariāta darbību. Lietotāju forums pieņem savu reglamentu. Eiropas Parlamentu, Padomi un Copernicus komiteju pilnībā informē par tās darbībām.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

20. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Lai veicinātu un atvieglinātu Zemes novērošanas tehnoloģiju izmantošanu vietējās pašpārvaldēs un MVU, Komisiju atbalsta Copernicus datu izplatīšanai paredzēts tīkls, kas aptver valstu un reģionu struktūras un ko pārrauga Copernicus komiteja.

 

ESA pārstāvjus un operatorus, kam uzticēta programmas uzdevumu izpilde, novērotāju statusā iesaista Copernicus komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā paredzētajiem nosacījumiem.

 

Starptautiskajos nolīgumos, ko noslēdz Savienība, vajadzības gadījumā var paredzēt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos Copernicus komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā paredzētajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 1. punktā un 18. panta 3. punktā, Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek nodotas, sākot no 2014. gada 1. janvāra.

2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 8. panta 8. punktā, 15. panta 1. punktā un 18. panta 3. punktā, Komisijai tiek nodotas uz programmas darbības laiku.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vēlākais līdz 2018. gada 30. jūnijam Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā tiek sasniegti mērķi saistībā ar visiem uzdevumiem, kurus finansē Copernicus programma, kādi ir to rezultāti un ietekme, to Eiropas pievienotā vērtība un resursu izmantojuma efektivitāte. It īpaši novērtējumā uzmanība tiks pievērsta tam, lai visi mērķi būtu aizvien būtiski, kā arī tam, kādu ieguldījumu pasākumi sniedz mērķiem, kuri aprakstīti 2. un 3. pantā.

1. Vēlākais līdz 2017. gada 1. janvārim Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā tiek sasniegti mērķi saistībā ar visiem uzdevumiem, kurus finansē Copernicus programma, kādi ir to rezultāti un ietekme, to Eiropas pievienotā vērtība, resursu izmantojuma efektivitāte un iespējamais izmaksu pārsniegums. It īpaši novērtējumā uzmanību pievērš tam, lai visi mērķi būtu aizvien būtiski, tam, kādu ieguldījumu pasākumi sniedz mērķiem, kuri aprakstīti 2. pantā, kā arī organizācijas struktūras darbībai un ieviesto pakalpojumu darbības jomai. Novērtējumā ietver analīzi par 14. panta ietekmi uz Eiropas datu un pakalpojumu tirgu, un attiecīgā gadījumā tam pievieno priekšlikumus šīs regulas grozīšanai. Novērtējuma ziņojuma rezultātus izmanto par pamatu Komisijas priekšlikumam pārskatīt šo regulu, kurš jāiesniedz vēlākais 2020. gada 1. janvārī.


PASKAIDROJUMS

Laikā, kad informācijas pārvaldībai un atbilstīgai izmantošanai ir svarīga ģeostratēģiska nozīme, Eiropai neatkarīgi, drošticami un laikus ir jāspēj novērtēt savus politikas pasākumus. Šāda infrastruktūra ir programma Copernicus (GMES jaunais nosaukums) — visaptveroša Eiropas Zemes novērošanas sistēma. Komisijas priekšlikums liecina par to, ka sāksies satelītu konfigurācijas darbības posms. Galvenais mērķis ir priekšrocību radīšana Eiropas iedzīvotājiem dažādās jomās, jo īpaši vides un klimata pārmaiņu jomā, vienlaikus saglabājot programmas darbību civiliem mērķiem, lai nodrošinātu vienmērīgu attīstību, vēl ir jāuzlabo daži pretrunīgi elementi, piemēram, pārvaldība un datu politika. Faktiski, ja Copernicus uzskata gan par rūpniecības, gan par vides politikas prioritāti — par pamatprogrammu, kā apgalvo Komisija, — ir jābrīnās, kādēļ budžeta sākotnējā priekšlikumā ierosinātā summa tika samazināta par gandrīz 35 %. Tā kā kosmosa nozarē ir ievērojams skaits darbavietu un paredzams, ka tikai attiecīgās pētniecības darbībās un Copernicus programmā no katra ieguldītā euro tiks gūta peļņa 3,2 euro apmērā — vai beidzot nebūtu jāizvirza mērķis paplašināt Eiropas ekonomiku? Vai beidzot nav vajadzīgi vērienīgi ekonomikas projekti, kas radītu priekšrocības Eiropai? Referenta grozījumos ierosināti iespējami alternatīvi organizācijas, pārvaldības un finansēšanas modeļi, lai ņemtu vērā ilgtermiņa saistības un līdzsvarotu pārvaldību. Uzskatot, ka pašreizējā regulējumā jau ir iekļauti noteikumi par Eiropas kosmosa infrastruktūru drošībai un neatkarīgai darbībai svarīga elementa — Kosmosa novērošanas un izsekošanas projekta — finansēšanas iespējām, referents uzskata, ka šajā jaunajā programmas posmā pētniecības darbībām, kas saistītas ar Copernicus, labākas finansēšanas iespējas nodrošina finansējums, kas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzēts kosmosa jomai.

Vairākumā grozījumu ir mēģināts dokumenta struktūru pielīdzināt iepriekšējam regulējumam un ņemt vērā pieredzi, kas gūta programmas Galileo pieņemšanas procesā, jo īpaši attiecībā uz publiskā iepirkuma pasākumiem un ESA — ievērojama partnera, kas atbalsta Eiropas Komisiju šajā darbā — nozīmes izklāstu. Kopumā referents ir centies ņemt vērā dažādu ieinteresēto personu nostāju un saskaņot redakciju, lai iegūtu rūpniecībai un vietējām pašpārvaldēm reprezentatīvāku modeli, vienlaikus nodrošinot, ka infrastruktūra tiks izvietota atbilstīgi plānam un ka tiks sasniegti programmas mērķi stratēģijas, rūpniecības, ekonomikas un sociālajā ziņā. Tādēļ ir veikti pasākumi, kas programmā veicinātu Eiropas konverģenci, uzlabotu pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu konverģenci programmas datu un informācijas izmantošanas jomā un nodrošinātu piekļuvi Zemes novērošanas pakalpojumu tehnoloģijai un izstrādei. Lai gan Komisijai būs uzticēta vispārējā pārskatatbildība par programmu un tās koordinēšana, lai atvieglinātu trešās puses iesaistīšanu, ir paredzēta uzdevumu deleģēšana. Dažu ieinteresēto personu paplašināta iesaistīšana lēmumu pieņemšanas struktūrā apdraudētu ētisko līdzsvaru dalības noteikumu pieņēmēju un dalībnieku starpā.

Tomēr ir svarīgi, lai Komisija veicinātu Eiropas publisko un privāto ieinteresēto personu plašāku iesaistīšanos, sekmētu vidējo un lejupējo nozaru izaugsmi un atvieglinātu jaunu tirgu izveidi. Lai atbalstītu zemes novērošanas tehnoloģiju izmantošanu vietējo pašpārvalžu iestādēs un MVU, referents šajā ziņā ierosina izveidot Copernicus datu izplatīšanas tīklu, kurā būtu iekļautas valstu un reģionu struktūras.

Visbeidzot, izstrādājot atbilstīgu datu politiku, programma Copernicus spēs stimulēt Eiropas Zemes novērošanas pakalpojumu nozari un lietotāju pakalpojumu nozares, palīdzot tām attīstīties un kļūt par vadošajām pasaulē. Pilnīga, atvērta un bezmaksas datu politika ir svarīga Copernicus regulējuma daļa, ņemot vērā to, ka Eiropas iedzīvotājiem par vieniem un tiem pašiem datiem principā nebūtu jāmaksā divas reizes. Tomēr būtu jāapsver, ka atbilstīgā datu politikā ir jāņem vērā stratēģiski un ekonomiski apsvērumi un tai nebūtu arī jāierobežo Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēja. Trešo, neiesaistīto, valstu piekļuve datiem saskaņā ar savstarpības principu ir svarīgs godīgas konkurences nodrošināšanas instruments. Šo principu iespējams neievērot izņēmuma gadījumos ārkārtas situācijās un civilai drošībai svarīgās situācijās vai gadījumos, kad tiek radīta pievienotā vērtība citām Eiropas politikas jomām, jo īpaši attīstības palīdzības darbībām. Regulējumā jau ir paredzētas Komisijas sarunas ar trešām pusēm par nolīgumiem citos jautājumos, tādējādi nodrošinot šā principa vienkāršas iekļaušanas iespēju.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (15.11.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010

(COM(2013)0312/2 – C7‑0195/2013 – 2013/0164(COD))

Atzinumu sagatavoja: Maria Da Graça Carvalho

ĪSS PAMATOJUMS

Programmu Copernicus ir ierosināts izveidot, lai turpinātu Eiropas Zemes novērošanas programmu GMES (globālā vides un drošības novērošana), kas sākotnēji tika izstrādāta kā daļa no pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas un kopš 2010. gada tiek īstenota kā darbības programma kosmosa politikas jomā.

Tās galvenais mērķis ir sniegt datus un informāciju, kas iegūta novērojumos no kosmosa un in situ novērojumos un ar ko veicina vides aizsardzību, civilo aizsardzību un drošību, kā arī ekonomisko izaugsmi.

Atšķirībā no citām 2014.–2020. gadam plānotajām finanšu programmām šo priekšlikumu regulai, ar ko izveido programmu Copernicus, Komisija iesniedza tikai pēc tam, kad noslēdzās sarunas par jauno daudzgadu finanšu shēmu. Tiklīdz iestādes apstiprinās DFS, programmai Copernicus 1.a izdevumu kategorijā būs izveidota atsevišķa budžeta pozīcija, kurā būs iekļauts finansējums EUR 3786 miljonu apmērā 2011. gada cenās (EUR 4291 miljoni pašreizējās cenās) septiņu gadu periodam.

Vienošanās par DFS arī nodrošinās garantijas attiecībā uz minētās summas „nošķiršanu” ES budžetā. Pirmkārt, projektā regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.‑2020. gadam, liela mēroga projektiem paredzētajā pantā (tāpat kā Komisijas iesniegtajā Copernicus regulas projektā) ir norādīts, ka EUR 3786 miljoni (2011. gadā cenās) ir maksimālā programmai Copernicus atvēlētā summa. Otrkārt, iestāžu nolīguma projektā ir norādīts, ka tiesību aktos noteiktā 10 % elastīguma iespēja (saskaņā ar kuru gada budžetā ir pieļaujama atbilstoša atkāpe no kādas programmas pamatsummas) uz liela mēroga projektiem neattiecas.

Atzinuma sagatavotāja vēlas sniegt papildu garantijas budžeta lēmējinstitūcijai, nenovilcinot iespēju raiti sākt programmas īstenošanu. Grozījumi ir ierosināti, lai programmas Copernicus finansēšanas modelis būtu labāk pārredzams un lai Eiropas Parlaments būtu labāk informēts un ciešāk iesaistīts, jo īpaši tad, ja tiek lemts par programmas Copernicus finansējuma sadalījumu, izmaksu izmaiņām, kā arī par Savienības finansējuma piešķiršanu, izmantojot deleģēšanas nolīgumus, dotācijas un publisko iepirkumu.

Atzinuma sagatavotāja arī iesaka nodrošināt, lai lietotāju un ieinteresēto personu līdzdalība būtu oficiāla, šajā nolūkā izmantojot lietotāju forumu, kas izveidots saskaņā ar GMES regulu.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka Copernicus satelītiem ir aktuāls sadursmes risks, atzinuma sagatavotāja uzstāj, lai programma Copernicus sniegtu finansiālu ieguldījumu Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta programmā.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai varētu īstenot mērķus, programmai Copernicus ir jāpaļaujas uz autonomu Savienības novērojumu no kosmosa kapacitāti un jānodrošina darbības pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un drošības jomās. Tāpat tai ir jāizmanto pieejamie in situ dati, kurus nodrošina it īpaši dalībvalstis. Darbības pakalpojumu nodrošināšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponentes pareizas darbības un drošības. Vislielākais drauds Copernicus kosmosa komponentei ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tādēļ programmai Copernicus ir jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir samazināt šādus riskus, it īpaši, veicinot programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmosa novērošanas un izsekošanas atbalsta programmu11.

(9) Lai varētu īstenot mērķus, programmai Copernicus būtu jāpaļaujas uz autonomu Savienības spēju veikt novērojumus no kosmosa un jānodrošina funkcionālie pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un drošības jomā. Tāpat tai būtu jāizmanto pieejamie in situ dati, kurus sniedz tieši dalībvalstis. Funkcionālos pakalpojumus var nodrošināt tad, ja Copernicus kosmosa komponente darbojas pareizi un ir droša. Visbīstamākais Copernicus kosmosa komponentei ir aizvien lielāks risks, ka var notikt sadursme ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tādēļ programmai Copernicus būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir samazināt šādus riskus, it īpaši kopā ar Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS / Galileo) sniedzot lielāko ieguldījumu programmā, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta programmu11.

______________

__________________

11OV L, ..., ... lpp.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Maksimālie finanšu līdzekļi, kas nepieciešami Copernicus darbībām (2014.–2020. gadā) ir EUR 3 786 miljoni 2011. gada cenās, kas piešķirti atsevišķā budžeta nodaļā Savienības vispārējā budžeta 1.a kategorijas 2. sadaļā. Personāla un administratīvie izdevumi, kas Komisijai rodas, koordinējot programmu Copernicus, ir jāsedz no Savienības budžeta.

(10) Programma Copernicus ir liela mēroga projekts Padomes Regulas (ES) Nr. .../2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, [14. panta] nozīmē, tādēļ maksimālā finansējuma summa, kas ir pieejama, lai veiktu Copernicus darbības (2014.‑2020. gadā) un novērstu jebkādu ar tām saistītu iespējamo risku, ir EUR 3786 miljoni 2011. gada cenās, kas piešķirti atsevišķā budžeta nodaļā Savienības vispārējā budžeta 1.a izdevumu kategorijas 2. sadaļā. Personāla un administratīvie izdevumi, kas Komisijai rodas, koordinējot programmu Copernicus, būtu jāsedz no Savienības budžeta. Ja radīsies neparedzētas papildu finansiālās saistības, Savienības ieguldījumu nevajadzētu palielināt uz citu programmu rēķina, un tālab tas būtu jāpalielina, izmantojot rezervi, ko nodrošina starpība starp DFS maksimālo summu un pašu resursu maksimālo summu.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Skaidrības labad un lai sekmētu izmaksu kontroli, Copernicus finansējums būtu jāsadala vairākās kategorijās saskaņā ar konkrētiem šajā regulā noteiktajiem mērķiem. Vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko gadījumos, kad novirze pārsniedz piecus procentpunktus, finansējums tiek pārdalīts no viena konkrēta mērķa citam un ar ko nosaka finansēšanas prioritātes, kuras jāatspoguļo darba programmās.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Komisijai būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par programmu Copernicus. Tai būtu jādefinē prioritātes un mērķi un jānodrošina vispārēja programmas koordinēšana un uzraudzība.

(16) Komisijai būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par programmu Copernicus. Tai būtu vispirms skaidri jādefinē prioritātes un mērķi un jānodrošina vispārēja programmas koordinēšana un uzraudzība. Tas nozīmē, ka vajadzētu arī veikt konkrētus pasākumus, lai labāk informētu sabiedrību par to, cik kosmosa programmas ir nozīmīgas un kā tās pastāvīgi ietekmē ikvienu mūsu ikdienas dzīves jomu. Komisijai būtu savlaicīgi jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visa vajadzīgā informācija, kas ir saistīta ar programmu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai palielinātu Copernicus vērtību lietotājiem, Komisijai ir nepieciešams atbalsts no starplietotāju un galalietotāju pārstāvjiem, dalībvalstu ekspertiem, tostarp no saistītajām valsts aģentūrām, vai no neatkarīgiem ekspertiem.

(25) Lai Copernicus augstāk vērtētu lietotāji, Komisijai būtu nepieciešams atbalsts, kuru sniegtu īpaša struktūra (lietotāju forums), kas apvienotu starpposma lietotāju un galalietotāju pārstāvjus, dalībvalstu ekspertus, tostarp no attiecīgām valsts aģentūrām, un neatkarīgus ekspertus. Citas attiecīgās ieinteresētās personas var uzaicināt piedalīties kā novērotājus.

Pamatojums

Jaunajā regulā būtu jāiekļauj lietotāju forums, kas izveidots ar iepriekšējo GMES regulu (Regula Nr. 911/2010).

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5. pants – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Ieguldījums satelītu aizsardzībā pret sadursmju risku.

(c) Darbības, kas veicina satelītu aizsardzību pret sadursmju risku un kas tiek veiktas, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta programmu.

Pamatojums

Vajadzētu precizēt, ka programma Copernicus palīdzēs īstenot Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) atbalsta programmu.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finanšu piešķīruma programmai Copernicus 2014.–2020. gadam maksimālā summa ir EUR 3786 miljoni 2011. gada cenās.

1. Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. [...], ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, [14. pantu] maksimālā summa, kas atvēlēta, lai īstenotu programmu Copernicus un novērstu ar tās darbībām saistīto risku, 2014.–2020. gadam ir EUR 3786 miljoni 2011. gada cenās.

No šīs summas darbības apropriācijas konkrētiem mērķiem, kas noteikti 3. pantā, tiek sadalītas šādi:

 

(a) lai sniegtu regulas 4. panta 1. punktā minētos funkcionālos pakalpojumus atbilstoši lietotāju vajadzībām ― [X] %;

 

(b) lai garantētu, ka pastāvīgi un droši ir pieejami novērojumi no kosmosa ― [X] %.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ja konkrētam mērķim atvēlēto summu nākas pielāgot par vairāk nekā 5 procentpunktiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 21. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza attiecīgo sadalījumu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 21. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka finansēšanas prioritātes, kuras ir jāatspoguļo darba programmās. Pirmo deleģēto aktu Komisija pieņem līdz ...*.

 

______________

 

* OV: lūdzu, norādiet dienu — viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Savienības finansējuma piešķiršanas veidi

 

1. Savienības finansējumu var piešķirt šādā juridiskā veidā:

 

(a) deleģēšanas nolīgumi;

 

(b) dotācijas;

 

(c) publiskā iepirkuma līgumi.

 

2. Piešķirot Savienības finansējumu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, tiek garantēta īstena konkurence, pārredzamība un vienāda attieksme.

 

3. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības līdzekļu piešķiršanu, novērtēšanas procesu, kā arī iepirkuma konkursu un saskaņā ar šo pantu noslēgto līgumu izpildes rezultātiem pēc līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas.

Pamatojums

Skaidrības un pārredzamības labad šajā grozījumā ir iekļauti noteikumi no iepriekšējās GMES regulas (Regula Nr. 911/2010).

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

11. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Komisija savlaicīgi sniedz Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm visu vajadzīgo informāciju, kas saistīta ar programmu, jo īpaši par riska pārvaldību, izmaksām, grafiku un izpildījumu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

12. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Uzdevumi citām iestādēm tiek uzticēti, slēdzot deleģēšanas nolīgumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. un 60. pantu. Pirms nolīgumu slēgšanas Komisija par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kuri izriet no šās programmas īstenošanas, ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF ir pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas ir šīs programmas īstenošanas rezultāts, ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami norādīts, ka Komisija, Revīzijas palāta un OLAF ir pilnvaroti atbilstoši savai kompetencei veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas darbības. Eiropas Parlaments tiek informēts par minēto revīzijas un izmeklēšanas darbību rezultātiem.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Eiropas Parlamenta un Padomes informēšana

 

Katru gadu, iesniedzot budžeta projektu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas Copernicus īstenošanu. Šajā ziņojumā tā iekļauj visu ar programmām saistīto informāciju, jo īpaši par:

 

a) riska pārvaldību, kopējām izmaksām, ikgadējām darbības izmaksām, grafiku un izpildījumu, kā minēts 11. pantā;

 

b) saskaņā ar 12. pantu noslēgto deleģēšanas nolīgumu īstenošanu;

 

c) publisko iepirkumu, kā norādīts 7.a pantā.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

19. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbalsts Komisijai

Lietotāju forums

Pamatojums

Jaunajā regulā būtu jāiekļauj lietotāju forums, kas izveidots ar iepriekšējo GMES regulu (Regula Nr. 911/2010).

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijai var palīdzēt galalietotāju pārstāvji, neatkarīgi eksperti, it īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un attiecīgo valsts aģentūru, kā arī valsts kosmosa aģentūru pārstāvji, lai tai nodrošinātu nepieciešamās tehniskās un zinātniskās speciālās zināšanas un lietotāju atgriezenisko saiti.

1. Komisijai var palīdzēt īpaša struktūra, t. s. lietotāju forums, kas apvienotu starpposma lietotāju un galalietotāju pārstāvjus, neatkarīgus ekspertus, it īpaši drošības jautājumos, un attiecīgo valsts aģentūru, kā arī valsts kosmosa aģentūru pārstāvjus, kuri nodrošinātu nepieciešamo tehnisko un zinātnisko kompetenci un atgriezenisko saiti ar lietotājiem. Citas ieinteresētās personas var uzaicināt piedalīties kā novērotājus.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija vada lietotāju forumu un nodrošina tā sekretariāta funkcijas. Lietotāju forums pieņem savu reglamentu. Eiropas Parlaments, Padome un Copernicus komiteja tiek pilnībā informēti par lietotāju foruma darbu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

22. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ne vēlāk kā 2016. gada 30. jūnijā tiek iesniegts starpposma novērtējuma ziņojums, kurā būtu precīzi jāizvērtē iespējamais izmaksu pārsniegums.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Programma Copernicus

Atsauces

COM(2013)0312 – C7-0195/2013 – 2013/0164(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

1.7.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

1.7.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Maria Da Graça Carvalho

27.6.2013

Pieņemšanas datums

14.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Luc Dehaene, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Jan Mulder, Vojtěch Mynář, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, Derek Vaughan, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Maria Da Graça Carvalho, Frédéric Daerden, Edit Herczog, Paul Rübig, Peter Šťastný

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Jean-Paul Besset, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Zdravka Bušić, Jolanta Emilia Hibner, Helmut Scholz, Tadeusz Zwiefka


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (28.11.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010

(COM(2013)0312 – C7‑0195/2013 – 2013/0164(COD))

Atzinumu sagatavoja: Elisabetta Gardini

ĪSS PAMATOJUMS

Nepārtraukta, laicīga un drošticama piekļuve Zemes novērošanas datiem ir svarīga, lai saprastu mūsu planētas vides un klimata dinamiku un lai ārkārtas situācijās, kas ir saistītas ar dabas katastrofām un humanitārām krīzēm, iegūtu izšķiroši svarīgu informāciju. Tas nodrošina stabilu pamatu informētu lēmumu pieņemšanai vides, klimata, civilās aizsardzības un drošības jomā valstu un ES līmenī. Mērķis Eiropas Zemes novērošanas programmai Copernicus, ar ko tiek turpināta programma GMES, kura tika izveidota ar Regulu (ES) Nr. 911/2010, ir garantēt pilnīgu un atvērtu pieeju šādiem datiem.

Copernicus veido sarežģītu sistēmu kopums, kuras vāc datus no vairākiem avotiem: mākslīgiem Zemes novērošanas satelītiem, kā arī aprīkojuma, kas atrodas uz zemes, jūrā un gaisā.

Tā apstrādā datus un sniedz lietotājiem uzticamu un atjauninātu informāciju, izmantojot pakalpojumus, kas ir sadalīti sešās tematiskajās jomās: zeme, atmosfēra, klimata pārmaiņas, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība. Pakalpojumiem ir plašs pielietojumu klāsts, piemēram, vides aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, pilsētu teritoriju pārvaldība, reģionālā un vietējā plānošana, lauksaimniecība, meži, veselība, transports, ilgtspējīga attīstība, civilā aizsardzība un tūrisms.

Copernicus ir iespējami arī publiski un komerciāli pielietojumi, kuriem ir īpaša pievienotā vērtība, un tiek radītas tirdzniecības iespējas, darbvietas, inovācija un izaugsme. Programma ir neatņemama daļa no stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

Ar regulas priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi, ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju, ar kuru tika noraidīts priekšlikums programmas finansējumu izņemt no daudzgadu finanšu shēmas, tiek nodrošināts Copernicus finansējums laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, paredzot maksimālo saistību līmeni EUR 3786 miljonu apmērā. Priekšlikuma mērķis ir labāk definēt programmas mērķus un tās pārvaldību, sākot ar Komisijas lomu.

Atzinuma sagatavotāja piekrīt Komisijas priekšlikuma mērķiem un saturam un atbalsta tos, kā arī uzskata, ka tie ir nozīmīgs solis uz to, lai garantētu Eiropai, tās pilsoņiem un uzņēmumiem priekšrocības, kas izriet no pilnīgas un atvērtas piekļuves Zemes novērošanas datiem. Ierosināto grozījumu mērķis ir uzlabot atsevišķus priekšlikuma aspektus, kā arī precizēt un nostiprināt to, jo īpaši attiecībā uz Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetences jomām, proti, vide, klimats, civilā aizsardzība un Eiropas Vides aģentūras (EVA) loma.

Konkrētāk, ir skaidrāk noteiktas atmosfēras un klimata pārmaiņu novērošanas definīcijas un ir uzsvērts, ka ir svarīgi izmantot spējas un datus, kas dalībvalstīs jau ir, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos, kad vien tas ir iespējams tehniskā ziņā un kad tas garantē datu laicīgu sniegšanu. Visbeidzot ir svarīgi, lai tiktu skaidri noteikta EVA koordinācijas loma saistībā ar Copernicus in situ komponentu.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Programmas Copernicus mērķi ir nodrošināt rūpīgu un drošticamu informāciju vides un drošības jomā, kas pielāgota lietotāju vajadzībām un atbalsta citus Savienības politikas virzienus, it īpaši saistībā ar iekšējo tirgu, transportu, vidi, enerģētiku, civilo aizsardzību, sadarbību ar trešām valstīm un humāno palīdzību. Tā pamatojas uz Eiropā pastāvošām spējām, papildinot tās ar jauniem, kopīgi izstrādātiem aktīviem.

(5) Programmas Copernicus mērķi ir savlaicīgi nodrošināt rūpīgu, drošticamu un atjauninātu informāciju vides, klimata pārmaiņu, civilās aizsardzības un drošības jomā, kas pielāgota lietotāju vajadzībām un atbalsta citus Savienības politikas virzienus, it īpaši saistībā ar iekšējo tirgu, transportu, vidi, enerģētiku, klimatu, civilo aizsardzību, sadarbību ar trešām valstīm, riska novēršanu un pārvaldību un humāno palīdzību. Tā pamatojas uz Eiropā pastāvošām spējām, papildinot tās ar jauniem, kopīgi izstrādātiem aktīviem.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Lai minētos mērķus sasniegtu, reģionāla līmeņa kompetentās iestādes ir jāiesaista kā pilnvērtīgi partneri.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai varētu īstenot mērķus, programmai Copernicus ir jāpaļaujas uz autonomu Savienības novērojumu no kosmosa kapacitāti un jānodrošina darbības pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un drošības jomās. Tāpat tai ir jāizmanto pieejamie in-situ dati, kurus nodrošina it īpaši dalībvalstis. Darbības pakalpojumu nodrošināšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponentes pareizas darbības un drošības. Vislielākais drauds Copernicus kosmosa komponentei ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tādēļ programmai Copernicus ir jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir samazināt šādus riskus, it īpaši, veicinot programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmosa novērošanas un izsekošanas atbalsta programmu11.

(9) Lai varētu īstenot mērķus, programmai Copernicus ir jāpaļaujas uz autonomu Savienības novērojumu no kosmosa kapacitāti un jānodrošina darbības pakalpojumi vides, klimata, civilās aizsardzības un drošības jomās. Tāpat tai ir jāizmanto pieejamie in situ mērījumu un attālās uzrādes dati, kurus nodrošina it īpaši dalībvalstis. Darbības pakalpojumu nodrošināšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponentes pareizas darbības un drošības. Vislielākais drauds Copernicus kosmosa komponentei ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tādēļ programmai Copernicus ir jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir samazināt šādus riskus, it īpaši, veicinot programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko izveido Kosmosa novērošanas un izsekošanas atbalsta programmu11.

____________

_____________

11 OV L , , lpp.

Pamatojums

Zinātniski izsmeļoša perspektīva prasa in situ datus papildināt ar attālās uzrādes datiem.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Visi politikas virzieni un jo īpaši datu politika saistībā ar programmas Copernicus īstenošanu visām ieinteresētajām personām būtu jāpaziņo skaidrā un pārredzamā veidā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Dati un informācija, kas iegūta saistībā ar programmu Copernicus, lietotājiem būtu jāpadara pieejama pilnībā, atklāti un bez maksas, lai veicinātu tās lietošanu un kopīgošanu un lai stiprinātu Zemes novērošanas tirgus Eiropā, it īpaši lejupējā sektorā, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu.

(21) Dati un informācija, kas iegūta saistībā ar programmu Copernicus, lietotājiem būtu jāpadara pieejama pilnībā, vienkārši, atklāti un bez maksas, lai veicinātu tās lietošanu un kopīgošanu un lai stiprinātu Zemes novērošanas tirgus Eiropā, it īpaši lejupējā sektorā, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) vides aizsardzība un atbalsta nodrošināšana civilajai aizsardzībai un drošības centieniem;

(a) vides un klimata uzraudzība, vides aizsardzība, globālās sasilšanas ierobežošana un atbalsta nodrošināšana civilajai aizsardzībai un drošības centieniem;

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) atbalsts izaugsmes stratēģijai “Eiropa 2020”, veicinot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķus; it īpaši tā sekmēs ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, veicinot komerciālos pielietojumus.

(b) atbalsts izaugsmes stratēģijai “Eiropa 2020”, veicinot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķus; it īpaši tā sekmēs ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, veicinot komerciālos pielietojumus saistībā ar Zemes novērošanu.

Pamatojums

Ir lietderīgi labāk paskaidrot pieminētos komerciālo pielietojumu veidus.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) atbalsts dalībvalstu, Savienības un starptautiskām darbībām, piemēram, Zemes novērošanas sistēmu globālajai sistēmai (GEOSS), un savstarpējā koordinācija;

Pamatojums

Ir ļoti svarīgi, lai Copernicus pasākumi tiktu koordinēti ar attiecīgām iniciatīvām pasaulē, un tādēļ būtu ieteicams iekļaut skaidru atsauci šajā sakarā ne tikai preambulā, bet arī tiesību akta pamatdaļā.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) atbalsts konkurētspējīgas Eiropas kosmosa nozares attīstībai, kas ļautu Savienībai saglabāt savu neatkarību un vadošās pozīcijas pasaulē un sekmētu jaunu uzņēmējdarbības iespēju un inovatīvu pakalpojumu radīšanu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Oriģinālie dati un informācija, kas radīta, veicot novērošanu no kosmosa, kā arī tā, kas iegūta no pieejamajiem in-situ datiem (“Copernicus dati un informācija”), ir rūpīga un drošticama, tiek piegādāta ilgtermiņā un ilgtspējīgi un atbilst Copernicus lietotāju kopienu prasībām. Piekļuve šiem datiem ir pilnīga, atvērta un bez maksas, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā vai pamatojoties uz to.

2. Oriģinālie dati un informācija, kas radīta, veicot novērošanu no kosmosa, kā arī tā, kas iegūta no pieejamajiem in situ mērījumu un attālās uzrādes datiem (“Copernicus dati un informācija”), ir rūpīga un drošticama, tiek piegādāta ilgtermiņā un ilgtspējīgi un atbilst Copernicus lietotāju kopienu prasībām. Piekļuve šiem datiem ir pilnīga, vienkārša, atvērta un bez maksas, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā vai pamatojoties uz to.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 2. punkta nolūkā Copernicus lietotāju kopienas ir definētas kā tādas, kurās ietilpst Eiropas valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, kurām ir uzticēta sabiedrisko pakalpojumu vai politikas definēšana, īstenošana, izpilde vai uzraudzība jomās, kuras minētas 4. panta 1. punktā.

3. Šā panta 2. punkta nolūkā Copernicus lietotāju kopienas ir definētas kā tādas, kurās ietilpst Eiropas valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, kurām ir uzticēta sabiedrisko pakalpojumu vai politikas definēšana, īstenošana, izpilde, deleģēšana vai uzraudzība jomās, kuras minētas 4. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atmosfēras novērošanas pakalpojumi nodrošina informāciju par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un par atmosfēras ķīmisko sastāvu globālā mērogā; tie jo īpaši sniedz informāciju gaisa kvalitātes novērošanas sistēmām vietējā līdz valsts līmenī, un tiem būtu jāveicina atmosfēras ķīmiskā sastāva rādītāju novērošana;

(a) atmosfēras novērošanas pakalpojumi nodrošina informāciju par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un par atmosfēras ķīmisko sastāvu, tostarp stratosfēras ozona slāņa noārdīšanos, globālā mērogā; tie jo īpaši sniedz informāciju gaisa kvalitātes novērošanas sistēmām vietējā līdz valsts līmenī, un tiem būtu jāveicina atmosfēras ķīmiskā sastāva un Zemes sistēmas dinamikas novērošana.

 

Pamatojums

Stratosfēras ozona slāņa noārdīšanās ir būtisks atmosfēras ķīmiskā sastāva elements, kas ir skaidri jāmin. Turklāt no zinātniskā viedokļa atmosfēras novērošanai būtu jāattiecas uz visu Zemes sistēmas dinamiku, un klimata rādītāji ir svarīga, bet ne vienīgā tās daļa.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) klimata pārmaiņu novērošanas pakalpojums nodrošina informāciju, lai palielinātu zināšanu bāzi pielāgošanās un mazināšanas politikas atbalstam; it īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšanu, klimata analīzes un prognozes laika un kosmosa mērogā saistībā ar pielāgošanas un mazināšanas stratēģijām dažādām Savienības nozaru un sabiedriskā labuma jomām;

(d) klimata pārmaiņu novērošanas pakalpojums nodrošina informāciju pielāgošanās un mazināšanas politikas atbalstam; it īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšanu, klimata analīzes un prognozēšanas modeļus laika un kosmosa mērogā saistībā ar pielāgošanas un mazināšanas stratēģijām dažādām Savienības nozaru un sabiedriskā labuma jomām;

Pamatojums

Copernicus klimata novērošanas pakalpojumam arī jāpalīdz iegūt prognozes, kas ir balstītas uz zinātniskiem modeļiem.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pakalpojumu sniegšana ir izmaksu ziņā lietderīga un attiecīgā gadījumā decentralizēta, lai Savienības līmenī papildinātu datus un spējas, kas dalībvalstīs jau ir. Netiek pirkti jauni dati, kuri dublē pašreizējos avotus, izņemot, ja pašreizējo vai atjaunojamo datu kopumu izmantošana ir tehniski neiespējama vai nerentabla vai nav laicīgi pieejama.

Pamatojums

Izmantojot jau esošās spējas un datus un izvairoties no nevajadzīgas dublēšanās, programmu var padarīt efektīvāku gan izmaksu ziņā, gan citādi. Tomēr jānodrošina iespēja datus vākt centralizēti, ja tas ir nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ vai ja esošie dati nav pieejami vai tos nevar laicīgi atjaunināt.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izstrādes darbības ir saistītas ar darbības pakalpojumu kvalitātes un izpildījuma uzlabošanu, ieskaitot to izvērtēšanu un pielāgošanu, un izvairīšanos no darbības riskiem vai to mazināšanu.

2. Pētniecības, izstrādes un inovatīvas darbības ir saistītas ar darbības pakalpojumu kvalitātes un izpildījuma uzlabošanu, ieskaitot to izvērtēšanu un pielāgošanu, un izvairīšanos no darbības riskiem vai to mazināšanu.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atbalsta darbības ietver pasākumus, kas veicina to, ka lietotāji izmanto darbības pakalpojumus un lejupējos pielietojumus, kā arī saziņas un izplatīšanas darbības.

3. Atbalsta darbības ietver pasākumus, kas veicina to, ka lietotāji izmanto darbības pakalpojumus un lejupējos pielietojumus, kā arī saziņas un izplatīšanas darbības, un stimulus modernu lietojumprogrammu izstrādei un informētības palielināšanai par programmas Copernicus potenciālu sociālu un globālu problēmu risināšanā.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai uzlabotu datu un informācijas savstarpējo apmaiņu un palielinātu to datu un informācijas apjomu, kas pieejama programmai Copernicus.

1. Komisija sadarbojas ar reģionāla un dalībvalstu mēroga kompetentajām iestādēm, lai uzlabotu datu un informācijas savstarpēju apmaiņu un palielinātu to datu un informācijas apjomu, kas pieejama programmai Copernicus.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) kandidātvalstis, kā arī potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem vai asociācijas nolīguma protokolu, kas paredz vispārējus principus un nosacījumus šo valstu dalībai Savienības programmās;

(b) kandidātvalstis, kā arī potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem vai asociācijas nolīgumiem, kas paredz vispārējus principus un nosacījumus šo valstu dalībai Savienības programmās;

Pamatojums

Prasība par konkrētu protokolu esamību ir šķērslis, kas ir kavējis valstīm, kuras sadarbojas ar Eiropas Vides aģentūru, piemēram, Rietumbalkāniem, piedalīties programmas GMES sākotnējā posmā. Tā ir kļūda, kuru jaunajā Copernicus posmā nedrīkst atkārtot.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Komisija uztur pārredzamu un regulāru lietotāju iesaistīšanu un konsultēšanu, nodrošinot lietotāju prasību apzināšanu Savienības un valsts līmenī.

5. Komisija uztur pārredzamu un regulāru lietotāju iesaistīšanu un konsultēšanu, nodrošinot lietotāju prasību apzināšanu visos līmeņos.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

11. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Komisija nodrošina pienācīgu informētību par programmu Copernicus Savienības, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar darbības īpašo būtību un Savienības iestādes īpašajām zināšanām, Komisija pilnībā vai daļēji var uzticēt 4. pantā aprakstītos īstenošanas uzdevumus kompetentām Savienības iestādēm. Šīs aģentūras ir:

1. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar darbības īpašo būtību un Savienības iestādes īpašajām zināšanām, Komisija pilnībā vai daļēji var uzticēt 4. pantā aprakstītos īstenošanas uzdevumus kompetentām Savienības iestādēm saskaņā ar to pašreizējām pilnvarām. Šīs aģentūras ir:

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) Eiropas GNSS aģentūra (GSA).

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija in situ komponentes darbības, kas aprakstītas 6. pantā, var pilnībā vai daļēji uzticēt pakalpojumu operatoriem, kas minēti 4. pantā.

6. Komisija ar kosmosu nesaistītā komponenta darbības, kas aprakstītas 6. pantā, var pilnībā vai daļēji uzticēt pakalpojumu operatoriem, kas minēti 4. pantā, un jo īpaši Eiropas Vides aģentūrai (EVA), kad ir vajadzīga vispārēja koordinācija.

Pamatojums

Ir svarīgi norādīt, ka Eiropas Vides aģentūra var veikt un tai ir jāveic nozīmīgais uzdevums veikt vispārējo koordināciju saistībā ar Copernicus komponentu, kas nav saistīts ar kosmosu.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

14. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Copernicus datus un informāciju dara pieejamu pilnīgi, atklāti un bez maksas, tomēr nosakot šādus ierobežojumus:

Copernicus datus un informāciju dara pieejamu pilnīgi, vienkārši, atklāti un bez maksas, tomēr nosakot šādus ierobežojumus:

PROCEDŪRA

Virsraksts

Programma „Copernicus

Atsauces

COM(2013)0312 – C7-0195/2013 – 2013/0164(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

1.7.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

1.7.2013

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Elisabetta Gardini

19.9.2013

Izskatīšana komitejā

24.10.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Franco Bonanini, Biljana Borzan, Yves Cochet, Spyros Danellis, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Holger Krahmer, Corinne Lepage, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Gilles Pargneaux, Andrés Perelló Rodríguez, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Richard Seeber, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Erik Bánki, Gaston Franco, Julie Girling, Eduard-Raul Hellvig, Marusya Lyubcheva, Jiří Maštálka, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Alojz Peterle, Vittorio Prodi, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Anna Záborská, Andrea Zanoni


PROCEDŪRA

Virsraksts

Programma „Copernicus”

Atsauces

COM(2013)0312 – C7-0195/2013 – 2013/0164(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

28.5.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

1.7.2013

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

1.7.2013

ENVI

1.7.2013

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Vittorio Prodi

3.9.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

14.10.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

28.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Jan Březina, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rachida Dati, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Ivailo Kalfin, Seán Kelly, Holger Krahmer, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Alajos Mészáros, Markus Pieper, Vladimír Remek, Silvia-Adriana Ţicău

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carl Schlyter

Iesniegšanas datums

14.1.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika