ZIŅOJUMS par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai

14.1.2014 - (2013/2177(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: András Gyürk

Procedūra : 2013/2177(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0028/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0028/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 04/02/2014 - 8.8
CRE 04/02/2014 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0069

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai

(2013/2177(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļas 173. pantu (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants), kas attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu par rīcības plānu tēraudrūpniecībai „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tēraudrūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),

– ņemot vērā 2013. gada 10. jūnija ziņojumu „Novērtējums par kopējo izmaksu ietekmi uz tēraudrūpniecību”[1], kuru Komisija pasūtīja veikt Eiropas Politikas pētījumu centram,

– ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par reģionālajām stratēģijām rūpniecības rajoniem Eiropas Savienībā[2],

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumu „Zaļā grāmata — klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” (COM(2013)0169),

– ņemot vērā ieteikumus, kurus 2013. gada 12. februārī sniedza augsta līmeņa apaļā galda sanāksmē par Eiropas tēraudrūpniecības nākotni[3],

– ņemot vērā tā 2013. gada 4. februāra debates, kas tika organizētas pēc Komisijas paziņojuma, par Eiropas rūpniecības atlabšanu, ņemot vērā pašreizējās grūtības (2013/2538(RSP)),

– ņemot vērā tā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES tēraudrūpniecību[4],

– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai — atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582),

– ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”[5],

– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija paziņojumu „Rīcība stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2012)0299),

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu „Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

– ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā[6],

– ņemot vērā tā 2010. gada 11. marta rezolūciju par ieguldījumiem zemas oglekļa dioksīda emisijas tehnoloģiju attīstībā (SET plāns)[7],

– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. februāra paziņojumu „Izejvielu nodrošināšana Eiropas turpmākas labklājības nolūkos. Priekšlikums Eiropas inovācijas partnerībai izejvielu jomā” (COM(2012)0082),

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. decembra dienestu darba dokumentu „Izejvielu ceļvedis tādu energotehnoloģiju izmantošanai, kas rada mazas oglekļa dioksīda emisijas” (SEC(2011)1609),

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112),

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. decembra atzinumu[8],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu[9],

– ņemot vērā Eurofound pētījumu par sociālo partneru organizācijām tērauda nozarē,

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A7-0028/2014),

A. tā kā pēc EOTK līguma termiņa beigām Eiropas ogļu un tērauda nozares reglamentē ES Līguma noteikumi;

B. tā kā Eiropas ogļu un tērauda nozarei ir būtiska vēsturiska nozīme Eiropas integrācijā un tā veido Eiropas rūpniecības pievienotās vērtības pamatu;

C. tā kā Eiropas tēraudrūpniecība ir otra lielākā pasaulē tērauda ražošanas ziņā un tā ir stratēģiski nozīmīga vairākām lielām Eiropas rūpniecības nozarēm, piemēram, sauszemes un jūras transportam, būvniecībai, mašīnbūvei, sadzīves elektrotehnisko ierīču nozarei, enerģētikai un aizsardzībai;

D. tā kā ES daļa pasaules tērauda ražošanas apjomā pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājusies uz pusi un tagad Ķīnā tiek saražoti gandrīz 50 % no pasaules ražošanas apjoma;

E. tā kā ilgtermiņā ir paredzams palielināts pasaules līmeņa pieprasījums pēc tērauda un tērauds arī turpmāk būs nozīmīgs materiāls Eiropas rūpniecisko vērtību ķēdēs un tā kā līdz ar to Eiropas Savienības interesēs ir saglabāt tā ražošanu iekšzemē;

F. tā kā Eiropas Savienībai ir jāveicina rūpnieciskās ražošanas attīstības politika visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu darbavietas ES un gādātu, lai pašreizējais 15,2 % IKP īpatsvars pieaugtu līdz vismaz 20 % 2020. gadā;

G. tā kā ES tēraudrūpniecība ir svarīgs darba devējs, nodrošinot 350 000 tiešu darbavietu un vēl vairākus miljonus darbavietu saistītās nozarēs, tostarp pārstrādes piegādes ķēdē; tā kā jebkāda pārstrukturēšana būtiski ietekmē attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju;

H. tā kā salīdzinājumā ar citām nozarēm tēraudrūpniecībā rūpnieciskās attiecības ir stingri noteiktas; tā kā šādu iezīmi apliecina liela iesaistīšanās arodbiedrībās, spēcīgas darba devēju organizācijas un to lielais skaits, kā arī lielais koplīgumu pārklājums; tā kā tas vērojams arī Eiropas līmenī –– tajā tēraudrūpniecība parasti ir bijusi priekšgalā sociālās partnerības attiecību veidošanas jomā[10];

I. tā kā, neraugoties uz Eiropas tēraudrūpniecības pastāvīgajiem centieniem pētniecības un izstrādes jomā, un uz tās ieguldījumiem, lai samazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu resursu efektivitāti, tās globālā konkurētspēja ir apdraudēta vairāku faktoru dēļ:

• pieprasījums pēc tērauda ir ievērojami samazinājies finanšu un ekonomikas krīzes dēļ un strukturālu izmaiņu dēļ dažās tēraudu izmantojošās nozarēs,

• tās darbības izmaksas ir būtiski augstākas nekā konkurentiem,

• nežēlīga konkurence ar trešo valstu uzņēmumiem, kuriem nav jāievēro tik stingri reglamentējoši standarti, kādus piemēro uzņēmumiem, kas strādā ES;

J. tā kā tērauda nozares kopējo izmaksu novērtējums liecina, ka atbilstība ES regulējumam ievērojami nosaka ES tērauda ražotāju peļņas daļu;

K. tā kā uzskatām, ka ES vides un enerģētikas politika rada sarežģītu uzņēmējdarbības vidi dzelzs un tēraudrūpniecībai, jo īpaši paaugstinot enerģijas cenas un padarot ES ražošanu nespējīgu konkurēt pasaules tirgū;

L. tā kā enerģijas izmaksas veido līdz 40 % no kopējām darbības izmaksām, un tā kā elektroenerģijas cenas Eiropas Savienībā rūpniecisko izstrādājumu galapatērētājiem ierobežo Eiropas uzņēmumu konkurētspēju globalizētajā tirgū;

M. tā kā tēraudrūpniecība, proti, īpašu tērauda materiālu jomā pilnībā ir globāla un Eiropa saskaras ar spēcīgu trešo valstu konkurenci, savukārt ražošanas izmaksas ES ir augstākas vienpusējā izmaksu sloga dēļ ES iekšienē, ko galvenokārt izraisa ES enerģētikas un klimata politika, radot situāciju, kurā gāzes cenas ES ir trīs līdz četras reizes augstākas nekā ASV, savukārt elektrības cenas salīdzinājumā ar ASV ir divkāršas;

N. tā kā tērauda lūžņu eksports no ES pārsniedz to importu un tādējādi ES zaudē būtisku daudzumu vērtīgu otrreizējo izejvielu bieži vien par labu tērauda ražošanai valstīs, kurās tiesību akti vides jomā nav tik stingri kā ES spēkā esošie; tā kā ES tēraudrūpniecība ir atkarīga no izejmateriālu importa, savukārt uz 40 % no pasaules rūpnieciskajiem izejmateriāliem attiecas eksporta ierobežojumi un Eiropa eksportē lielu daudzumu tērauda lūžņu, kuru eksportu daudzas valstis ierobežo;

O. tā kā nodarbinātības prognozes tērauda nozarē rada nopietnas bažas, jo pēdējo gadu laikā jaudas samazinājuma un ražotņu slēgšanas dēļ ir zaudēti vairāk nekā 65 000 darbavietu,

P. tā kā pašreizējā krīze rada milzīgas sociālas grūtības darba ņēmējiem un skartajiem reģioniem, un tā kā pārstrukturēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze apliecina, ka veiksmīga pārstrukturēšana nav iespējama bez pietiekama sociālā dialoga;

Q. tā kā pašreizējā krīze ir izraisījusi tērauda pārprodukciju pasaulē; tā kā tomēr sagaidāms, ka 2050. gadā tērauda un citu pamatmetālu lietojums divas vai trīs reizes pārsniegs pašreizējo līmeni, un Eiropas tēraudrūpniecībai tuvākajos gados ir jāizdzīvo šajā „nāves ielejā”, jāiegulda un jāuzlabo sava konkurētspēja;

R. tā kā, lai pārstrukturēšana būtu ekonomiski veiksmīga un sociāli atbildīga, tā ir jāiekļauj ilgtermiņa stratēģijā, kuras mērķis ir nodrošināt un stiprināt ilgtermiņa ilgtspējību un uzņēmuma konkurētspēju,

1. atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu tēraudrūpniecībai Eiropā kā nozīmīgu elementu, lai nepieļautu turpmāku tērauda ražošanas pārvietošanu ārpus Eiropas;

2. atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, turpinot dialogu starp ES iestādēm, rūpniecības nozares vadītājiem un arodbiedrībām, veidojot pastāvīgu augsta līmeņa apaļā galda diskusiju par tēraudu, kā arī Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejas;

3. atzinīgi vērtē tērauda nozares augsta līmeņa grupas izveidošanu, tomēr pauž nožēlu, ka sanāksmes notiek reti — reizi gadā; uzskata, ka ir būtiski, lai vietējās un reģionālās pārvaldes cieši iesaistītos procesā, atvieglojot un veicinot to Eiropas reģionu, kuros atrodas tērauda ražošanas uzņēmumi, dalību tērauda nozares augsta līmeņa grupā, lai veicinātu Kopienas ieinteresēto pušu sadarbību, informācijas un paraugprakses apmaiņu;

4. uzsver, ka spēkā esošie Eiropas konkurences un valsts atbalsta noteikumi nodrošina tērauda nozarei stabilus pamatnosacījumus; aicina Komisiju arī turpmāk konsekventi izsekot un sodīt konkurences izkropļojumus;

I. PAMATNOSACĪJUMU PILNVEIDOŠANA

I.1. Pieprasījuma veicināšana

5. uzsver, ka ilgtspējīga izaugsme ir atkarīga no spēcīgas Eiropas rūpniecības, un tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt stratēģisku attīstību galvenajās nozarēs, kurās tiek izmantots tērauds, stimulējot ieguldījumu nosacījumus, tostarp pētniecībai, inovācijai un prasmju apgūšanai, radot stimulus efektīviem un taisnīgiem ražošanas procesiem (piemēram, izmantojot standartizāciju un valsts iepirkuma politiku), stiprinot iekšējo tirgu un sekmējot Eiropas infrastruktūras attīstības projektus sadarbībā ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem;

6. uzskata, ka būvniecība ir viena no galvenajām tērauda patēriņa nozarēm, un, lai to kāpinātu, ir jāveic visaptverošs ES mēroga pētījums par publisko būvdarbu paplašināšanu ne vien sakaru un transporta infrastruktūrās, bet arī, lai veicinātu publiskos būvdarbus tādās nozarēs kā izglītība, kultūra, valsts pārvalde, kā arī saistībā ar ilgtspējīgu būvniecību un energoefektivitāti;

7. uzsver, ka ir svarīgi un lietderīgi izveidot transatlantisku tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, lai nostiprinātu tirdzniecību un pieprasījumu galvenajās nozarēs, kurās izmanto tēraudu, un šā iemesla dēļ pieprasa sākt attiecīgas sarunas, kuru iznākums neapdraudētu ES rūpniecisko konkurētspēju nevienā no minētajām nozarēm;

8. prasa Komisijai izveidot tērauda tirgus padziļinātas analīzes instrumentu, kas varētu sniegt precīzu informāciju par Eiropas un starptautisku tērauda un otrreizējās pārstrādes izejvielu piegādes un pieprasījuma līdzsvaru pasaulē, nodalot šā tirgus attīstības strukturālos un cikliskos komponentus; uzskata, ka tērauda tirgus uzraudzība ievērojami palielinātu tērauda un metāllūžņu tirgu pārredzamību un sniegtu vērtīgu ieguldījumu korektīviem un aktīviem pasākumiem, kuri noteikti būs jāveic tēraudrūpniecības cikliskuma dēļ;

9. aicina Komisiju izmantot šo tirgus analīzes instrumentu, lai prognozētu riskus, un izpētīt, kā ražotņu slēgšana ietekmē nozares atveseļošanos;

I.2. Nodarbinātība

10. uzskata, ka Komisijai, dalībvalstīm, rūpniecības nozarei un arodbiedrībām jārīkojas kopīgi, lai tērauda nozarē saglabātu un piesaistītu kvalificētus darbiniekus, talantīgus, augsti kvalificētus zinātniekus un vadītājus, kā arī, izmantojot mācekļu shēmas, jaunus talantīgus cilvēkus, tādējādi nodrošinot dinamisku un inovatīvu darbaspēku; atgādina, cik nozīmīga ir reģionālo augstskolu un rūpniecības pētniecības institūtu izcilība, lai reģionos izveidotu apstākļus konkurētspējīgai tēraudrūpniecībai; mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot tūlītējas darbības, lai izvairītos no zināšanu zaudēšanas un samazinātu darbavietu zudumu; prasa uzlabot pārmaiņu plānošanu un pārvaldību, veicinot apmācības, uzlabojot prasmes un atbalstot pārkvalifikāciju; pauž bažas par sistemātisku risinājumu trūkumu saistībā ar paaudžu maiņu un nākotnes prasmju nepietiekamību, kā arī par zināšanu un kompetenču zudumu un uzsver nepieciešamību saglabāt un attīstīt darbaspēku un prasmes, kas ir īpaši svarīgs faktors nozares konkurētspējai nākotnē; mudina Komisiju, izmantojot programmas „Erasmus visiem” un „Erasmus uzņēmējiem” veicināt nozaru prasmju apvienības, kas, pamatojoties uz datiem par nepieciešamajām prasmēm un to novērtējumu, izstrādās un īstenos mācību programmas un vienotas metodes, tostarp mācības darbavietā; aicina veikt pasākumus, lai pilnveidotu instrumentus, kas palīdzētu darba ņēmējiem un attīstītu profesionālo apmācību, lai veicinātu un atbalstītu nozarē strādājošo pārcelšanu citā amatā pēc uzņēmumu pārstrukturēšanas;

11. uzskata, ka piemērotas rūpniecības politikas trūkuma un ārkārtīgi augsto enerģijas izmaksu dēļ Eiropas rūpniecība zaudē ilgtermiņa konkurētspēju; norāda, ka augstas enerģijas un izejmateriālu izmaksas ir ne tikai tādēļ, ka šie produkti ir jāimportē no trešām valstīm, bet tam par iemeslu ir arī iekšējie faktori; piekrīt Komisijas viedoklim, ka pašreizējā tērauda nozares pārstrukturēšana ir radījusi sociālās problēmas, samazinot darbavietu skaitu;

12. prasa, izstrādājot jaunu Eiropas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī pamatnostādnes pensiju un citu sociālo pabalstu jomā, ņemt vērā ar tēraudrūpniecības ražošanas procesu saistītā darba smagumu un stresu darbiniekiem un apakšuzņēmējiem[11]; uzsver, ka darba ņēmēji tēraudrūpniecības nozarē ir pakļauti augstākam darba spriedzes un fiziskam riskam un savas profesionālās darbības dēļ biežāk saskaras ar veselības problēmām nekā ES 28 dalībvalstu darba ņēmēji vidēji;

13. atzinīgi vērtē sociālo dialogu ar darba ņēmēju pārstāvjiem, kā arī papildu sociālo dialogu struktūru pieejamību (formālo un neformālo), piemēram, darba grupas, koordinācijas komitejas u. c., piedāvājot darba ņēmējiem un darba devējiem viedokļu apmaiņas iespējas;

14. uzsver, ka ir jāvelta īpaša uzmanība nozares raksturīgajām iezīmēm, lai vairāk veicinātu sociālo dialogu Eiropas tērauda nozarē, nosakot īpašus iemeslus, piemēram, fiziski smagais darbs, kas saistīts ar tērauda ražošanu, darbaspēka raksturīgās īpatnības, vides apsvērumi, tehnoloģisko inovāciju izplatīšana un būtiska Eiropas tērauda nozares pārstrukturēšana;

15. uzsver, ka rīcības plāna īstenošanā jāpievērš uzmanība arī ekonomikas krīzes īstermiņa ietekmei uz nozares darbaspēku un konkurētspēju, un aicina Komisiju cieši uzraudzīt jaudas samazinājumus un ražotņu slēgšanu Eiropā; uzskata, ka ES līdzekļus nedrīkst izmantot, lai saglabātu dažu iekārtu saimniecisko darbību, jo tas varētu izkropļot konkurenci starp ES tērauda ražotājiem, bet šos līdzekļus var izmantot tikai tam, lai mazinātu ražotņu slēgšanas vai štatu samazināšanas radīto ietekmi uz darba ņēmējiem un veicinātu jauniešu nodarbinātību šajā nozarē;

16. uzsver, ka pieprasījuma samazināšanās nedrīkst veicināt negodīgu konkurenci starp dalībvalstīm attiecībā uz darbavietām; šajā saistībā aicina rast Eiropas līmeņa risinājumu;

17. aicina Komisiju veicināt pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt tērauda ražošanu Eiropā, nodrošinot to, lai tiktu saglabāts atbilstošais nodarbinātības līmenis, un veicināt pasākumus, lai novērstu un izvairītos no Eiropas rūpnīcu slēgšanas;

18. prasa Komisijai nekavējoties un pilnīgi izmantot ES līdzekļus, lai samazinātu rūpniecības pārstrukturēšanas sociālo ietekmi; jo īpaši aicina pilnībā izmantot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF);

19. pauž pārliecību, ka darbinieku iesaistīšana inovāciju un restrukturizēšanas pasākumos ir labākais garants ekonomiskiem panākumiem;

20. uzsver nepieciešamību pēc kvalificēta un zinoša darbaspēka, lai spētu darboties laikā, kad notiek pāreja uz ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem un izstrādājumiem, un aicina izstrādāt Eiropas izglītības un apmācības stratēģiju; atzinīgi vērtē tērauda nozares zaļo tehniskās profesionālās izglītības un mācību projektu[12], kurā tērauda ražošanas uzņēmumi, pētniecības institūti un sociālie partneri kopīgi pēta prasmes, kas vajadzības, lai nodrošinātu vides ilgtspējību; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt rezultātu īstenošanu;

21. aicina Komisiju izveidot pārstrukturēšanas plānu, kas nodrošinātu un radītu labas darbavietas, kā arī pievienotu rūpniecības vērtību Eiropas reģionos;

II. DARBĪBAS EIROPAS TĒRAUDRŪPNIECĪBAS KONKURĒTSPĒJAS UZLABOŠANAI

II.1. Droša energoapgāde par pieejamām cenām

22. norāda — tā kā Eiropas kontinenta resursi ir ierobežoti, enerģijas cenas ES pēdējos gados ir strauji pieaugušas, kā rezultātā ir radušies tirgus izkropļojumi attiecībā uz nozares Eiropas Savienībā starptautisko konkurenci; atzīst, ka enerģijas cenas ir vissvarīgākie izmaksu faktori tēraudrūpniecībā un citās energointensīvajās nozarēs; uzskata, ka tāda vienota enerģijas tirgus efektīva darbība, kura pamatā ir cenu pārredzamība, ir svarīgs priekšnosacījums, lai tēraudrūpniecībai tiktu nodrošināta droša un ilgtspējīga energoapgāde par pieejamām cenām; uzsver, ka būtu jāveido trūkstošās pārrobežu saiknes un pilnībā jāīsteno spēkā esošie tiesību akti, lai gūtu labumu no vienotā Eiropas enerģijas tirgus; atbalsta Komisijas solījumus pastiprināt centienus mazināt plaisu starp ES rūpniecības un tās galveno konkurentu vidējām enerģijas cenām un izmaksām, ņemot vērā katras dalībvalsts stratēģijas un ļaujot dalībvalstīm izpildīt to īpašās valsts prasības; uzskata, ka konkrēts priekšlikums šajā jomā Komisijai būtu jāiesniedz 12 mēnešu laikā;

23. uzsver, ka Komisijai konkrētāk un detalizētāk būtu jārisina oglekļa emisiju pārvirzes jautājums, ka 2030. gada klimata un enerģētikas politikas mērķiem jābūt tehniski un ekonomiski sasniedzamiem ES rūpniecības nozarēs un ka labāko rezultātu sniedzējiem nevajadzētu rasties tiešām vai netiešām papildu izmaksām klimata politikas ietekmē; uzsver, ka oglekļa emisiju pārvirzes noteikumos būtu jānodrošina 100 % bezmaksas kvotu līmenis tehniski iespējamām robežvērtībām bez jebkādiem samazināšanas faktoriem oglekļa emisiju pārvirzes nozarēm;

24. aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas zema oglekļa līmeņa enerģiju attīstībai, tās ātri integrējot elektroenerģijas tirgū;

25. uzskata, ka jāsniedz atbalsts, lai tiktu ieguldīti līdzekļi tehnoloģijās, kas maksimāli izmanto enerģijas pievadi un enerģijas rekuperāciju, piemēram, optimizējot pārstrādātās gāzes izmantošanu un siltuma pārpalikumu, ko varētu izmantot tvaika un elektroenerģijas ražošanai;

26. uzskata, ka ir jāveicina ilgtermiņa līgumu slēgšana starp elektroenerģijas piegādātājiem un uzņēmumu patērētājiem, jāsamazina enerģijas patēriņa izmaksas un jāveicina starptautiskie starpsavienojumi, kas ir nozīmīgi ES attālākiem reģioniem, tādējādi būs iespējams novērst ražošanas pārvietošanu uz trešām valstīm un uz citām Kopienas valstīm; uzsver, ka ilgtermiņa enerģijas līgumu noslēgšana varētu samazināt enerģijas cenu kāpuma risku un samazinātu elektroenerģijas cenas rūpnieciskajiem patērētājiem; aicina Komisiju sniegt norādījumus par ilgtermiņa energoapgādes līgumu konkurences aspektiem;

27. mudina Komisiju izstrādāt stratēģijas enerģiju ar zemām oglekļa dioksīda emisijām izvēršanai izmaksu ziņā efektīvā veidā un pakāpeniski samazināt subsīdijas, lai veicinātu šādu enerģijas veidu strauju ieviešanu elektroenerģijas tirgū; uzskata, ka patlaban jābūt iespējai kompensēt energointensīvu nozaru ar elektrību saistītās papildu izmaksas, ja šādām izmaksām nav pakļauti konkurenti, kas ir ārpus ES;

28. uzsver, ka energoapgādes drošība ir svarīgs priekšnoteikums tēraudrūpniecībai; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot trešo enerģētikas tiesību aktu paketi; aicina dalībvalstis panākt drošu energoapgādi, attīstot nepieciešamos enerģijas infrastruktūras projektus, un sniegt pienācīgus stimulus ieguldītājiem, lai nodrošinātu, ka tiek samazināta atkarība no importētā fosilā kurināmā; mudina Komisiju veicināt dabasgāzes avotu un maršrutu dažādošanu un uzņemties vadību, koordinējot un atbalstot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes maršrutu drošības pasākumus; prasa Komisijai veikt visaptverošu novērtējumu par elektroenerģijas ražošanas pietiekamību un sniegt norādījumus par to, kā saglabāt elektroenerģijas tīklu elastīgumu;

29. aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par to, kā pārrauga to uzņēmumu darbību, kuru pastāvēšana ir apdraudēta, kā aicināts Parlamenta 2012. gada 13. decembra rezolūcijā par ES tēraudrūpniecību;

II.2. Klimata aizsardzība, resursu efektivitāte un ietekme uz vidi

30. atgādina, ka Eiropas tēraudrūpniecība kopš 1990. gada ir samazinājusi kopējās emisijas par 25 %; norāda, ka tērauds ir pilnīgi pārstrādājams, nezaudējot kvalitāti; atzīst, ka tērauda izstrādājumiem ir liela nozīme pārejas veicināšanā uz resursu ziņā efektīvu, zināšanās pamatotu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; uzsver, cik svarīgi ir centieni, lai vēl vairāk samazinātu tēraudrūpniecības kopējo emisiju daudzumu;

31. uzskata, ka Eiropas tērauda ražošana ir jāsaglabā, izmantojot ilgtspējīgu tērauda ražošanas modeli; mudina Komisiju izstrādāt un veicināt tādus Eiropas ilgtspējas standartus kā tērauda būvizstrādājuma zīme (SustSteel);

32. uzsver loģistikas izmaksu nozīmi, jo īpaši attiecībā uz jūras transportu, izejmateriālu piegādi, piegādes drošību un ekonomikas izaugsmi saistībā ar ostu attīstību;

33. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpaplašina izejmateriālu piekļuves un sadales punkti, jo Eiropas tērauda nozarei ir svarīgi nebūt atkarīgai tikai no vienas izejmateriālu piegādes ostas; uzskata, ka attiecīgi ir jāizveido minerālvielu sadales centrs, lai nogādātu tās tālāk uz Eiropas dienvidiem un austrumiem;

34. atzīst primārās tērauda ražošanas svarīgo nozīmi ES, ņemot vērā pieaugošo tērauda ražošanu pasaulē, un īpašas kvalitātes izstrādājumu ražošanu, kas ir nepieciešami vairākās Eiropas vērtību ķēdēs; uzsver, ka, ražojot tēraudu no lūžņiem, patērētās enerģijas daudzums tiek samazināts aptuveni par 75 % un patērēto izejvielu daudzums — par 80 %; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt Eiropas tērauda lūžņu tirgus efektīvu darbību, uzlabojot otrreizējās izmantošanas metālu tirgus darbību, apkarojot nelikumīgo lūžņu eksportu, kas izšķērdē vērtīgās, Eiropas ekonomikai nepieciešamās izejvielas, un nostiprinot dalībvalstu spējas veikt pārbaudes saskaņā ar regulu par atkritumu sūtījumiem; mudina tālāk attīstīt metāllūžņu pārstrādi, savācot un izmatojot pēc iespējas vairāk lūžņu un uzlabojot pārstrādes kvalitāti, lai tādējādi nodrošinātu piekļuvi izejvielām, samazinātu energoatkarību, samazinātu emisijas un veicinātu aprites ekonomiku; atbalsta Komisijas iniciatīvu pārbaudīt un kontrolēt atkritumu sūtījumus, lai izvairītos no lūžņu nelikumīga eksporta, kas bieži nonāk valstīs, kuru tiesību aktus vides jomā nevar salīdzināt ar ES tiesību aktiem;

35. mudina Komisiju pieņemt holistisku pieeju politikas virzieniem klimata pārmaiņu, vides, enerģijas un konkurētspējas jomās, ņemot vērā katras jomas specifiskās iezīmes; uzskata, ka veicot regulatīvās darbības, Komisijai ir jālūkojas pēc sinerģijām, kas dotu iespēju sasniegt klimata un enerģijas mērķus, vienlaikus veicinot konkurētspējas un nodarbinātības mērķu sasniegšanu, kā arī mazinātu oglekļa emisiju pārvirzes un pārvietošanas risku;

36. aicina Komisiju veikt oglekļa emisiju pārvirzes riskam pakļauto nozaru saraksta nākamo pārskatīšanu, izmantojot atklātu un pārredzamu metodoloģiju, ņemot vērā Eiropā ražota tērauda nozīmi pārvirzes samazināšanā un elektroenerģijas cenu netiešo ietekmi uz konkurenci; mudina Komisiju nodrošināt, lai oglekļa emisiju pārvirzes noteikumi arī turpmāk būtu efektīvi, atstājot tēraudrūpniecību pārvirzes riskam pakļauto nozaru sarakstā;

37. uzsver, ka klimata satvarā 2030. gadam jāņem vērā atšķirības starp nozarēm, tehnoloģiskās iespējas un ekonomiskā dzīvotspēja, un kā pamatprincips ir jāievēro tas, ka jāiztiek bez papildus izdevumiem efektīvākām rūpniecības iekārtām;

38. pauž bažas par ietekmi, ko uz nozari var atstāt nesenais Komisijas lēmums par dalībvalstu īstenošanas pasākumiem (NIM) trešajā emisijas kvotu tirdzniecības laikposmā, piemērojot starpnozaru korekcijas koeficientu, kas norāda, ka rūpniecības mērķis nav sasniedzams, pat izmantojot pašlaik Eiropā labākās pieejamās tehnoloģijas, kādēļ pat efektīvākās iekārtas Eiropā var būt pakļautas papildu izmaksām;

39. uzsver efektīvas un uzticamas infrastruktūras nozīmi tēraudrūpniecības attīstībā un atgādina, ka 65 % no pasaules tērauda ražošanas joprojām nodrošina tērauda ieguve no rūdas, tādēļ ieguldījumiem atbilstošā infrastruktūrā, kas aptver visu ķēdi, sākot no ieguves rūpniecības un tērauda izstrādājumiem līdz pat eksporta tirgiem, ir liela ietekme uz konkurētspēju, jo īpaši attiecībā uz mazapdzīvotām valstīm;

II.3. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi starptautiskā mērogā

40. uzskata, ka tirdzniecības sarunām būtu jāveicina Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ekonomiskās un stratēģiskās intereses un šo sarunu pamatā jābūt savstarpīguma pieejai, saskaņā ar kuru tiek ņemti vērā tādi apsvērumi kā piekļuve jauniem tirgiem, piekļuve izejvielām, oglekļa emisiju, kā arī ieguldījumu pārvirzes risks, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un zinātības pārvirzes; uzskata, ka stratēģijās ir jāatspoguļo atšķirības starp rūpnieciski attīstītu valstu, lielu jaunietekmes valstu un vismazāk attīstīto valstu ekonomiku; uzsver, ka piekļuvei jauniem eksporta tirgiem augošas ekonomikas apstākļos, kur Eiropas tēraudu var pārdot, nesaskaroties ar tirdzniecības šķēršļiem, būs izšķiroša nozīme Eiropas tērauda nozares izaugsmes un attīstības iespējās; pauž nožēlu par to, ka daži mūsu tirdzniecības partneri piemēro negodīgus, ierobežojošus pasākumus, piemēram, ieguldījumu ierobežojumus un publiskā iepirkuma priekšrocības, aizsargājot vietējo tēraudrūpniecību, kas nepamatoti apgrūtina ES tērauda eksportu; pauž nožēlu arī par to, ka kopš globālās krīzes sākuma 2008. gadā aizvien vairāk tiek pastiprināti protekcionisma pasākumi, ko piemēro daudzas trešās valstis, lai atbalstītu savu tēraudrūpniecību;

41. aicina Eiropas Komisiju turpmākos tirdzniecības nolīgumos nodrošināt, lai krietni uzlabotos Eiropas tērauda un tērauda izstrādājumu eksporta iespējas, kā arī to piekļuve tirgum;

42. atbalsta Komisijas priekšlikumu veikt ietekmes novērtējumu, tostarp par tērauda nozari, pirms brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšanas, ņemot vērā ES ražošanas vērtības ķēdi un Eiropas rūpniecību globālā mērogā; prasa, lai Komisija regulāri novērtē, gan pašlaik spēkā esošo, gan apspriežamo nolīgumu kumulatīvo ietekmi pēc konkrētiem, definētiem kritērijiem, tostarp par to, kā tiek iesaistītas ieinteresētas personas;

43. mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenotas visas saistības, kas paredzētas pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības sarunās un nolīgumos; aicina Komisiju cīnīties pret trešo valstu negodīgu konkurenci, samērīgi, savlaicīgi un efektīvi izmantojot atbilstošos pasākumus, kuri ir tās rīcībā, piemēram, tirdzniecības aizsardzības instrumentus, vai, vajadzības gadījumā, PTO strīdu izšķiršanas mehānismu; aicina Komisiju cīnīties pret netaisnīgu protekcionisma praksi trešās valstīs, nodrošināt Eiropas uzņēmumiem pieeju tirgum, kā arī izejvielām;

44. norāda, ka tieši tēraudrūpniecībā tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti visbiežāk; pauž bažas par laika periodu –– vidēji diviem gadiem –– kas ir vajadzīgi Komisijai, lai ierosinātu antidempinga pasākumus, kamēr ASV šis periods ir tikai seši mēneši; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES ir efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti, kurus var ātri izvērst un kuri ļaus tai strādāt ātrāk, novēršot dempinga gadījumus, kā to prasa stiprā konkurence, ar ko Eiropas rūpniecība saskaras globalizētajā ekonomikā;

45. mudina Komisiju pārbaudīt, ka sistēma „Uzraudzība 2” nodrošina vismaz tādu pašu uzraudzību un novērošanas garantijas pret negodīgām subsīdijām un dempingu kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 1241/2009 noteiktā iepriekšējas uzraudzības sistēma attiecībā uz dažu dzelzs un tērauda ražojumu importu;

46. uzsver, ka tērauda izstrādājumu taisnīgu tirdzniecību iespējams īstenot tikai ievērojot darba ņēmēju pamattiesības un vides standartus;

47. uzskata, ka ES uzņēmumu sociālās atbildības (CSR) un darbinieku dalības standarti Eiropas uzņēmumiem ir jāīsteno arī trešās valstīs un ka jāveicina reģionālā attīstība;

48. mudina Komisiju īstenot ierosinātos pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi koksa oglēm;

49. lūdz Komisiju veicināt finanšu tirgu regulējuma reformu, lai nepieļautu spekulatīvas tērauda, kā arī izejvielu cenu svārstības, un nodrošināt cenu pārredzamību un uzlabot tērauda un izejvielu piegādes drošību;

50. mudina Komisiju aizsargāt Eiropas tēraudu, īstenojot tiesību aktus, lai sertificētu nerūsējošā tērauda galapatēriņu un tā ķīmisko un fizisko sastāvu, cita starpā ieviešot kvalitātes sertifikāciju ar tēraudu saistītiem izstrādājumiem, kas spēj aizsargāt ES ražošanu no nesertificētiem izstrādājumiem;

51. atbalsta Komisijas rīcības priekšlikumu cīņai pret nelegālajiem tērauda izstrādājumu tirgiem; mudina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespējamos pasākumus, lai cīnītos pret izvairīšanos no PVN maksāšanas;

II.4. Pētniecība, izstrāde un inovācijas

52. norāda, ka progresīvu tehnoloģiju plaša izplatīšana ir ārkārtīgi svarīga, lai īstenotu CO2 emisiju samazināšanas plānu, kas paredzēts Ceļvedī 2050. gadam; atzinīgi vērtē programmas ULCOS mērķi, proti, noteikt un attīstīt novatoriskas tērauda ražošanas tehnoloģijas ar ļoti zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī SPIRE un citas programmas, kas paredzētas tādu jaunu tērauda marku, ražošanas un pārstrādes procesu, kā arī uzņēmējdarbības modeļu izstrādāšanai, kas palielina vērtību, veicina efektivitāti un ilgtspējību, atbalstot Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspēju;

53. aicina Komisiju īstenot tālejošu inovācijas politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvi augstvērtīgus, energoefektīvus un inovatīvus izstrādājumus un nostiprinātu ES konkurētspēju pieaugošā pasaules līmeņa konkurencē;

54. atzinīgi vērtē ogļu un tērauda jomas īpašo instrumentu, piemēram, Ogļu un tērauda pētniecības fonda, rezultātus, un mudina Komisiju turpināt īstenot kopš 2002. gada aizsākto virzienu;

55. uzskata, ka ir jāpaplašina atbalsts, lai veiktu inovācijas darbībās, kas ir saistītas ar tērauda ražošanu, un tādējādi programmā „Apvārsnis 2020” ir jāievieš EIB finanšu mehānismi, lai veicinātu tērauda ražošanas uzņēmumu un atbilstošo reģionu sadarbību pētniecības, attīstības un inovāciju jomās, ekonomiskās darbības ilgtspējības veicināšanai;

56. piekrīt Komisijai, ka programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros uzmanība jāpievērš jaunām tehnoloģijām un tīrākām, enerģijas un resursu ziņā efektīvākām tehnoloģijām veltītiem demonstrējuma un izmēģinājuma projektiem;

57. uzskata, ka ir jāizveido stimulēšanas mehānismi, kas mudinātu lielās daudznacionālās grupas ieguldīt pētniecībā un izstrādē teritorijās, kurās tās veic savas rūpnieciskās darbības, atbalstot nodarbinātību un attīstību attiecīgajos reģionos;

58. atzīst ar progresīvu tehnoloģiju attīstību, atjaunošanu, demonstrēšanu un izmantošanu saistītos lielos finanšu riskus; atbalsta kopu veidošanu, sadarbību pētniecības jomā un privātā un publiskā sektora partnerību, piemēram, SPIRE un EMIRI; mudina tādu novatorisku finanšu instrumentu izmantošanu kā dalīta riska finanšu instrumenti, kas piešķir prioritāru piekļuvi tērauda nozarēm, kuras pārdzīvo krīzi; aicina Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku izveidot ilgtermiņa finansēšanas sistēmu tērauda nozares projektiem;

59. prasa Komisijai turpināt Eiropas inovācijas partnerības izejvielu jomā īstenošanu attiecībā uz tēraudrūpniecību un attiecībā uz visā izejvielu vērtības ķēdē, jo īpaši saistībā ar pārstrādes metodēm un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem;

60. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/metals-minerals/files/steel-cum-cost-imp_en.pdf
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0199.
[3] http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/metals-minerals/files/high-level-roundtable-recommendations_en.pdf
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0509.
[5] OV C 332 E, 15.11.2013., 72. lpp.
[6] OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.
[7] OV C 349 E, 22.12.2010., 84. lpp.
[8] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[9] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[10] Eurofound (2009).
[11] Eurofound (2014. gada janvāris, sagatavošanā).
[12] http://www.gt-vet.com/?page_id=18

PASKAIDROJUMS

Viens no pirmajiem pasākumiem virzībā uz Eiropas integrāciju bija tērauda ražošanas koordinācija, izveidojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Referents uzskata, ka papildus šai tērauda vēsturiskajai nozīmei Eiropas tēraudrūpniecība veido pamatu Eiropas galvenajām rūpniecisko vērtību ķēdēm, piemēram, autobūvei, būvniecībai, mašīnbūvei un elektrotehnikai, kā arī atjaunojamu energoresursu jomai. Tādēļ Eiropas tērauda ražošanas jomas konkurētspējas saglabāšana ir stratēģiski nozīmīga, lai nodrošinātu Eiropas ekonomisko izaugsmi un darbvietas.

Eiropas tēraudrūpniecība pēdējo gadu laikā ražotņu slēgšanas dēļ ir zaudējusi vairāk nekā 65 000 darbavietu. Iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās īstermiņa nav paredzama, un Eiropas uzņēmumu daļa pasaules tirgū samazinās. Eiropas tērauda nozare ir apdraudēta, jo tā cieš konkurētspējas zuduma dēļ, ko izraisījuši vairāki faktori:

• finanšu un ekonomikas krīze, kas skāra rūpniecības nozares, kurās tiek izmantots tērauds, radot ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc tērauda. Būvniecības un mašīnbūves nozares pašlaik veido pusi no tirgus, un atšķirībā no citiem reģioniem nav paredzams, ka tuvāko gadu laikā pieprasījums atjaunosies,

• jaunietekmes valstis, jo īpaši Ķīna, pēdējo gadu laikā līdz ar to augsto izaugsmes līmeni ir veikušas lielus ieguldījumus tērauda ražotņu būvniecībā, radot jaudas pārpalikuma problēmu pasaulē. Jaudas pārpalikums ir paaugstinājis izejvielu cenas, vienlaikus samazinot tērauda cenas, kas beigu beigās samazina peļņu,

• turklāt uz uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus Eiropas, neattiecas līdzvērtīgs regulējums, tādēļ viņi saskaras ar zemākām darbības izmaksām,

• tēraudrūpniecība ir energointensīva nozare, tāpēc cenu atšķirības palielināšanās starp Eiropu un trešām valstīm ievērojami ietekmē tēraudrūpniecības konkurētspēju.

Referents atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iesniegto rīcības plānu tēraudrūpniecībai un ierosina vairākus pasākumus, lai risinātu pašreizējo situāciju tēraudrūpniecībā.

Tā kā tērauds arī turpmāk būs nozīmīgs materiāls Eiropas rūpniecisko vērtību ķēdēs, referents ierosina veicināt pieprasījumu galvenajās tēraudu izmantojošajās nozarēs, tostarp jaunajās nozarēs ar lielu izaugsmes potenciālu. Viņš arī lūdz veikt labāku tirgus uzraudzību, kas varētu palīdzēt rūpniecībai prognozēt pieprasījuma ciklu un iestādēm cīnīties ar nelikumīgām darbībām.

Tēraudrūpniecība šobrīd nodrošina 350 000 tiešu darbavietu un vēl vairākus miljonus darbavietu saistītās nozarēs, taču pielāgošanās krīzei izraisīja nodarbinātības samazināšanos un līdz ar to kvalifikācijas zudumu, ko ir grūti atgūt, atsākoties pozitīvam izaugsmes ciklam. Tādēļ, lai samazinātu rūpniecības pārstrukturēšanas sociālo ietekmi, referents aicina īstenot pasākumus, tostarp izmantot ES fondu līdzekļus.

Droša energoapgāde par pieejamām cenām

Enerģijas izmaksas Eiropā ir pārāk augstas salīdzinājumā ar konkurentiem. Tādām energointensīvām nozarēm kā tēraudrūpniecība enerģijas cenas ir svarīgi izmaksu faktori, kuri ietekmē nozares konkurētspēju. Tāpēc referents uzskata, ka vienota enerģijas tirgus efektīva darbība ir svarīgs priekšnosacījums, lai tēraudrūpniecībai tiktu nodrošināta droša un ilgtspējīga energoapgāde par pieejamām cenām.

Klimata aizsardzība un ietekme uz vidi

Referents atbalsta nozares centienus samazināt ietekmi uz vidi un atzīst tērauda nozīmi šajā procesā. Eiropa turpinās uzņemties vadību, virzoties uz ilgtspējīgu ražošanu un aprites ekonomiku, vienlaikus izvairoties no oglekļa emisiju pārvirzes riska un neapdraudot tās konkurētspēju. Tāpēc referents ierosina pasākumus ietekmes uz vidi reglamentēšanai, samazinot regulatīvās izmaksas. Referents ierosina veicināt tērauda lūžņu tirgus attīstību, jo tas būtu veids, kā samazināt emisijas, kā arī enerģijas un izejvielu izmantošanu.

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi starptautiskā mērogā

Referents ierosina cīnīties pret nevienlīdzīgiem tirdzniecības nolīgumiem, nelikumīgiem tērauda izstrādājumu un lūžņu tirgiem, kā arī pārmērīgu dažu trešo valstu kontroli pār izejvielu plūsmu, kas apdraud Eiropas piekļuvi tām.

Pētniecība, izstrāde un inovācijas

Inovācija ir konkurētspējas dzinējspēks. Referents norāda, ka novatoriskas tēraudrūpniecības izveidei nepieciešami lieli kapitāla ieguldījumi, kas saistīti ar augstiem riskiem un ilgtermiņa atmaksāšanas periodiem. Tādēļ viņš ierosina veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu inovācijas Eiropā, izmantojot novatoriskus finanšu instrumentus. Turklāt referents lūdz publiskā sektora līdzekļus galvenokārt izlietot tādu progresīvu tehnoloģiju uzlabošanai, kuru mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi un enerģijas un izejvielu izmantošanu.

Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (28.11.2013)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai
(2013/2177(INI))

Atzinumu sagatavoja: Metin Kazak

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. piekrīt Komisijas viedoklim, ka spēcīga un konkurētspējīga tēraudrūpniecība ir svarīga Eiropas rūpniecības pamatam; norāda, ka ES ir otrā lielākā tērauda ražotāja pasaulē, tās produkcijai pārsniedzot 177 miljonus tonnu tērauda gadā, kas ir 11 % no visā pasaulē saražotā apjoma; tāpat norāda, ka tirdzniecības politikai var būt svarīga nozīme tēraudrūpniecības attīstības sekmēšanā;

2. uzsver, ka viens no labākajiem veidiem, kā ES aizsargāt savu rūpniecību, ir nodrošināt stimulus, lai tērauda ražošanā izmantotu efektīvākos un taisnīgākos ražošanas procesus; norāda, ka standartizācijai un valsts iepirkuma politikai ir ļoti svarīga nozīme šādu stimulu radīšanā un ka pārskatītajās ES publiskā iepirkuma direktīvās iekļautajā „dzīves cikla izmaksu” principā ņemta vērā arī ražošanas procesu ārējo faktoru negatīvā ietekme uz vidi;

3. pauž nožēlu par to, ka daži tirdzniecības partneri ir radījuši netaisnīgus tirdzniecības ierobežojumus, piemēram, izejmateriālu eksporta ierobežojumus un izvedmuitas nodokļus (piemēram, melnajiem metāllūžņiem), kas ir veicinājis izejmateriālu pieejamības samazināšanos un nepamatotu tērauda ražošanas izmaksu pieaugumu ES;

4. norāda, ka melnie metāllūžņi ir stratēģisks izejmateriāls, un atbalsta Komisijas centienus uzlabot piekļuves brīvību izejmateriālu tirgiem, jo īpaši dzelzsrūdas, koksa ogļu un pārstrādājamo materiālu tirgiem, un uzskata, ka šāda piekļuves brīvība ir svarīgs faktors, lai nodrošinātu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspēju globālā mērogā; tomēr uzsver, ka tērauda pārstrādi nepieciešams stimulēt, lai padarītu ES tēraudrūpniecību ilgtspējīgāku un neatkarīgāku no izejmateriālu importa, palielinātu ražošanas efektivitāti, vienlaikus sekmējot ražošanas procesu inovāciju un samazinot tērauda ražošanas ietekmi uz vidi visā ražošanas ķēdē, un lai palielinātu pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem tērauda būvizstrādājumiem; mudina Komisiju uzsākt standartizācijas darbības saistībā ar tērauda būvizstrādājumu ilgtspējību („SustSteel”);

5. uzsver, ka trešo valstu radītie netaisnīgie tirdzniecības ierobežojumi, kas saistīti ar šādiem izejmateriāliem, ir jāatceļ, vajadzības gadījumā izmantojot savstarpīguma pieeju, kas jo īpaši balstās uz stingrajiem vides aizsardzības noteikumiem, kas jāievēro, apstrādājot un lietojot metāllūžņus Eiropā;

6. pauž nožēlu par to, ka daži mūsu tirdzniecības partneri piemēro negodīgus, ierobežojošus pasākumus, piemēram, ieguldījumu ierobežojumus un publiskā iepirkuma priekšrocības, aizsargājot vietējo tēraudrūpniecību, kas nepamatoti apgrūtina ES tērauda eksportu; pauž nožēlu arī par to, ka kopš globālās krīzes sākuma 2008. gadā aizvien vairāk tiek pastiprināti protekcionisma pasākumi, ko piemēro daudzas trešās valstis, lai atbalstītu savu tēraudrūpniecību;

7. uzsver, ka taisnīga tirdzniecība ar tērauda produktiem var funkcionēt tikai tad, ja tiek ievērotas darba ņēmēju pamattiesības un vides pamatstandarti;

8. mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenotas visas saistības, kas paredzētas pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības sarunās un nolīgumos; aicina Komisiju efektīvi un ātri izmantot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus un saskaņā ar PTO noteikumiem vajadzības gadījumā izmantot strīdu izšķiršanas mehānismu, un cīnīties pret netaisnīgu tirdzniecības praksi un pret daudzu trešo valstu piemēroto protekcionisma pasākumu pastiprināšanu, kas kaitē ES interesēm, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar ierobežojumiem izejmateriālu ziņā;

9. norāda, ka globālais tērauda tirgus joprojām cieš no pārprodukcijas, kas aplēsta 542 miljonu tonnu apmērā; atgādina, ka Ķīnas saražotās pārprodukcijas apjoms ir 200 miljoni tonnu, kaut gan tās kopējā produkcija veido 50 % no pasaules kopējās produkcijas;

10. aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajos tirdzniecības nolīgumos ir paredzēti noteikumi, ar kuriem būtiski tiek uzlabotas eksporta iespējas un tirgus piekļuves iespējas Eiropas tēraudam un tērauda produktiem;

11. norāda, ka tieši tēraudrūpniecībā tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti visbiežāk; pauž bažas par laika periodu –– vidēji diviem gadiem –– kas ir vajadzīgi Komisijai, lai ierosinātu antidempinga pasākumus, kamēr ASV gadījumā šis laiks ir tikai seši mēneši; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES ir efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti, kurus var ātri izvērst un kuri ļaus tai strādāt ātrāk, novēršot dempinga gadījumus, kā to prasa stiprā konkurence, ar ko Eiropas rūpniecība saskaras globalizētajā ekonomikā;

12. mudina Komisiju pārbaudīt, ka sistēma „Uzraudzība 2” nodrošina vismaz tādu pašu uzraudzību un novērošanas garantijas pret negodīgām subsīdijām un dempingu kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 1241/2009 noteiktā iepriekšējas uzraudzības sistēma attiecībā uz dažu dzelzs un tērauda ražojumu importu;

13. uzskata, ka ES uzņēmumu sociālās atbildības (CSR) un darbinieku dalības standarti Eiropas uzņēmumiem ir jāīsteno arī trešās valstīs un ka jāveicina reģionālā attīstība;

14. atbalsta Komisijas ieceri pirms brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšanas veikt ES rūpniecības ietekmes novērtējumu, kurā ņemtas vērā tērauda nozares intereses un problēmas;

15. prasa, lai Komisija regulāri novērtē, gan pašlaik spēkā esošo, gan apspriežamo nolīgumu kumulatīvo ietekmi pēc konkrētiem, definētiem kritērijiem, tostarp par to, kā tiek iesaistītas ieinteresētas personas;

16. uzskata, ka sarunas ar mūsu tirdzniecības partneriem būtu jābalsta uz savstarpīguma pieeju, ņemot vērā tādus apsvērumus kā jaunu tirgu pieejamība, izejmateriālu pieejamība, oglekļa emisiju un ieguldījumu pārvirzes risks, godīgas konkurences nosacījumi un zinātības noplūde;

17. aicina ES Komisiju uzsākt sarunas ar tiem tirdzniecības partneriem, kuri Eiropas Savienībā importē sevišķi lielus izstrādājumu apjomus, piemēram, ar Turciju un Abū Dabī, lai ieviestu kvantitatīvus ierobežojumus;

18. mudina Komisiju cik drīz vien iespējams izstrādāt rūpniecības politikas stratēģisko redzējumu, lai cita starpā palīdzētu tām rūpniecības nozarēm, kuras ir skārusi strukturālā pārprodukcija, kamēr tiek veidota tirdzniecības politika, kas ir saskanīga ar ES stratēģiskajām interesēm.

19. mudina Komisiju pārraudzīt metāllūžņu tirgus un apsvērt iespējamos pasākumus, ko vajadzības gadījumā varētu veikt, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi uz valstīm ārpus ES;

20. uzsver, ka jaunu produktu inovācijas (piemēram, augstas stiprības un vienlaikus elastīgs tērauds) un jauni ražošanas procesi ir galvenais līdzeklis Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas palielināšanai attiecībā pret trešām valstīm, un šajā jomā būtu nepieciešams īpašs atbalsts;

21. pauž pārliecību, ka darbinieku iesaistīšana inovāciju un restrukturizēšanas pasākumos ir labākais garants ekonomiskiem panākumiem;

22. aicina Komisiju ņemt vērā pozitīvo EOTK pieredzi, īpaši trīspusējos stratēģiskos apsvērumus un pētījumus, un izveidot attiecīgu trīspusēji pārstāvētu komisiju „Tērauds 2020”.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Nora Berra, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, George Sabin Cutaş, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Henri Weber, Iuliu Winkler, Jan Zahradil, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emma McClarkin, Tokia Saïfi, Marietje Schaake
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Phil Bennion, Jutta Haug, Katarína Neveďalová, Marc Tarabella, Nikola Vuljanić, Roberts Zīle

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (13.1.2014)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai
(2013/2177(INI))

Atzinumu sagatavoja: Patrick Le Hyaric

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

– ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. gada pētījumu par Eiropas sociālo partneru organizāciju pārstāvību tēraudrūpniecībā [1];

A. tā kā tēraudrūpniecības nozares nepārtrauktas pārstrukturēšanas dēļ –– tā cita starpā ir saistīta ar ekonomikas krīzes ietekmi, nežēlīgu konkurenci pasaules tirgū saistībā ar pieaugošu tērauda piedāvājumu no trešām valstīm, ražošanas izmaksu pieaugumu un gudru ieguldījumu trūkumu –– štata vietu skaits ir samazinājies no viena miljona 1970. gadā līdz 369 tūkstošiem 2012. gadā, radot graujošu ietekmi uz vispārējo nodarbinātības līmeni dažos reģionos; tā kā šī tendence pieņēmusies spēkā saistībā ar pašreizējo ekonomkas krīzi –– kopš 2008. gada ir zaudētas vairāk nekā 60 000 darbavietas;

B. tā kā tēraudrūpniecības nozares centri veido vietējo ekonomiku pamatu un rūpnīcu pārstrukturēšana šādos centros būtiski ietekmē attiecīgo vietējo ekonomisko situāciju kopumā;

C. tā kā tēraudrūpniecības nozare piegādā visus nepieciešamos izejmateriālus vairākām Eiropas rūpniecības nozarēm, tādēļ to jo īpaši ietekmē ekonomiskās pārmaiņas un attīstības palēnināšanās izraisa pārmērīgu ražošanas jaudu, ko pārāk bieži izmanto, lai pamatotu pārstrukturēšanu; tā kā tai kā piegādes nozarei ražošanas procesā ir stratēģiska nozīme Komisijas paziņoto reindustrializācijas mērķu sasniegšanā, rūpniecībai līdz 2020. gadam veidojot 20 % no Eiropas Savienības IKP;

D. tā kā Eiropas tēraudrūpniecības turpmākā konkurētspēja un nodarbinātības potenciāls ir atkarīgs no tās spējas kļūt efektīvākai un vairāk pievērsties pārstrādei;

E. tā kā salīdzinājumā ar citām nozarēm tēraudrūpniecībā rūpnieciskās attiecības ir stingri noteiktas; tā kā šādu iezīmi apliecina liela iesaistīšanās arodbiedrībās, spēcīgas darba devēju organizācijas un to lielais skaits, kā arī lielais koplīgumu pārklājums; tā kā tas vērojams arī Eiropas līmenī –– tajā tēraudrūpniecība parasti ir bijusi priekšgalā sociālās partnerības attiecību veidošanas jomā[2];

F. tā kā saskaņā ar ESAO aplēsēm pieprasījums pēc tērauda līdz 2025. gadam pasaulē pieaugs apjomā no 1,5 līdz 2,3 miljardiem tonnu, un tas tēraudrūpniecībai rada labas izredzes; tā kā Eiropas Savienībai ir prasmes, zinātība, infrastruktūra un rūpnieciskās iekārtas un tās ir jāpielāgo nākotnes pieprasījumam, nevis jāsamazina vai jāpamet novārtā īstermiņa izdevīguma dēļ vai tāpēc, lai atvērtu citus iespējamos tirgus;

G. tā kā rūpnīcu slēgšana un darbinieku atlaišana parasti skar daudzus tēraudrūpniecībā strādājošos un tā kā tas bieži izraisa plašāku darbinieku atlaišanu piegādes nozarēs un citos uzņēmumos; tā kā iepriekš tas smagi ietekmēja dažu reģionu ekonomikas struktūru kopumā un tā kā šajā sakarībā ilgtspējīga nodarbinātības politika cita starpā ir uzskatāma arī par ieguldījumu reģionālajā struktūrpolitikā;

H. tā kā plānotā rūpnīcu slēgšana un darbinieku atlaišana var radīt milzīgu un neatgūstamu atsevišķu darbinieku zināšanu un pieredzes zudumu, kā arī veselas rūpniecības nozares, kas Eiropā veidojusies vairāku gadsimtu laikā, zināšanu un pieredzes zudumu;

I. tā kā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds 2014. gadā publicēs 2013. gada ziņojumu „Rūpniecisko attiecību prakse psihosociālo ierobežojumu aspektā, kas saistīti ar darbu tēraudrūpniecības jomā”[3];

J. tā kā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds 2014. gadā publicēs ziņojumu „Sociālā dialoga nozīme rūpniecības politikas jomās”[4];

K. tā kā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds 2014. gadā publicēs ziņojumu „Darba apstākļi un darbavietu kvalitāte ražošanā: nozaru informācijas lapa no 5. Eiropas darba apstākļu apsekojuma”[5];

1. atzinīgi vērtē rīcības plānu un tā priekšlikumus un uzskata, ka ir jānovērš darbavietu skaita samazināšanas pamatcēloņi, taču pauž bažas par to, ka Eiropas rīcības plānā tēraudrūpniecībai paredzētie mērķi nav pietiekami vērienīgi un konkrēti; aicina nekavējoties pieņemt stratēģiju, kas ir saskaņā ar mērķiem attiecībā uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku un kas aptver tirdzniecības, enerģētikas, energoefektivitātes, vides, pētniecības un izstrādes, inovācijas, nodarbinātības un apmācības politiku, lai novērstu apmācības nepietiekamību, ierobežotu dempinga praksi un apkarotu izejvielu cenas svārstības un energoresursu cenu pieaugumu; tāpēc prasa detalizētu rīcības plānu ar precīziem termiņiem minētā rīcības plāna īstenošanai;

2. aicina pastiprināt centienus, lai īstenotu stratēģijas "ES 2020" mērķus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, sekmējot spēcīgāku Eiropas tēraudrūpniecības nozari; šajā sakarībā uzsver, ka Eiropā ir svarīgi saglabāt spēcīgu rūpniecisko pamatu; norāda, ka pētniecība, izstrāde un inovācija kļūst arvien nozīmīgākas, jo īpaši attiecībā uz vajadzību izstrādāt resursu ziņā mazāk intensīvas ražošanas metodes, kas nekaitē Eiropas uzņēmumu konkurētspējai un palielina nodarbinātību;

3. tāpat iesaka dalībvalstīm ieguldīt cilvēkresursos un uzlabot nosacījumus tiesību uz izglītību un apmācību īstenošanai, vienlaikus nodrošinot dažādu apmācības sistēmu savienojamību ne vien, lai tādējādi paredzētu vajadzības pēc kvalificēta darbaspēka tēraudrūpniecībā, kas vērsta uz jaunajām tehnoloģijām, zaļo ekonomiku un mazāku energoietilpību, un apmierinātu šīs vajadzības, bet arī lai stiprinātu ražošanas ķēdi kopumā, tostarp tēraudrūpniecības pamatnozares, kas nepieciešamas augsto tehnoloģiju nozaru attīstībai;

4. aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt turpmākās nodarbinātības tendences ES tēraudrūpniecības nozarē kopumā un atsevišķās dalībvalstīs un mudināt dalībvalstis un sociālos partnerus izstrādāt atbilstošus plānus apmācībai, pārkvalificēšanai, mobilitātei un darba ņēmēju pārcelšanai darbā citviet šajā nozarē; uzsver, ka rūpniecības pārejas procesā ir svarīgi piešķirt ES atbalstu apmācībai un nodarbinātībai, lai saglabātu un attīstītu prasmes un zināšanas, paredzētu, kādas prasmes būs nepieciešamas, veicinātu apmācību un kvalifikācijas celšanu; prasa turpināt šādu atbalstu un uzraudzīt tā izmantošanu; pauž bažas par to, ka trūkst sistemātisku risinājumu saistībā ar paaudžu maiņu un paredzamo prasmju trūkumu, zināšanu un kompetenču zudumu nākotnē, un uzsver vajadzību saglabāt darbaspēku un prasmes, kas ir būtiski svarīgas nākotnei;

5. uzskata, ka veselīga ekonomikas izaugsme ir priekšnosacījums tērauda pieprasījuma pieaugumam un ka arī lieli infrastruktūras projekti veicinātu pieprasījumu un nodarbinātību;

6. prasa pārskatīt konkurences politiku un noteikumus valsts atbalsta jomā[6], sekmējot produktīvus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, nodarbinātību un apmācību un krīzes situācijā paverot iespēju darba ņēmējiem brīvprātīgā kārtībā iegūt īpašumtiesības uzņēmumā, lai tādējādi atlīdzinātu par ieguldījumu ilgtspējīgā augstas kvalitātes nodarbinātībā; novērstu būtisku ražošanas jaudas samazinājumu un ražošanas jaudas eksportēšanas un importa apjomu palielināšanas praksi īslaicīgas pārprodukcijas situācijā, jo ir sagaidāms, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pasaulē dubultosies; atzinīgi vērtē Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanos šajā jautājumā, pēc kuras vajadzētu steidzami iesniegt priekšlikumus;

7. aicina valstu līmenī vairāk iesaistīt sociālos partnerus, lai apspriestu Eiropas tēraudrūpniecības nozares rīcības plāna īstenošanu;

8. atzinīgi vērtē abus ES politikas instrumentus, ar kuriem iesaista sociālos partnerus, proti, Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejas un tēraudrūpniecības nozares augsta līmeņa grupu, jo tie ir snieguši pozitīvu ieguldījumu šīs nozares rūpniecības politikas jautājumu risināšanā; atbalsta augsta līmeņa grupas turpmāko darbību;

9. atbalsta principu, ka par obligātu prasību nosaka pastāvīgu sociālo dialogu ar darba ņēmēju pārstāvjiem; prasa ciešāku sadarbību starp uzņēmuma darbiniekiem un darba ņēmēju pārstāvjiem visos līmeņos (ES, valsts, vietējā un uzņēmuma līmenī), lai īstenotu rīcības plānu; uzsver, ka spēkā esošie ES līmeņa pasākumi, kas paredz apspriešanos ar darba ņēmējiem un viņu informēšanu, būtu jāīsteno labāk; uzsver pozitīvo ietekmi, kāda ir tēraudrūpniecības nozares papildu sociālā dialoga struktūrām; tādēļ aicina Komisiju, pamatojoties uz Parlamenta patstāvīgo ziņojumu 2012/2061[7], iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par darbinieku iesaistīšanu pārstrukturēšanas gadījumā; aicina uzņēmumu padomēm un grupas uzņēmumu padomēm sniegt jaunas tiesības un lielāku atbildību tēraudrūpniecības nozarē;

10. uzsver, ka ir vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas, kas ļautu uzņēmumiem un darbiniekiem pielāgoties strukturālām pārmaiņām, vienlaikus prognozējot izmaiņas un samazinot sociālo ietekmi; atkārtoti aicina pieņemt likumdošanas aktu par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību; vērš īpašu uzmanību uz strukturālu pārmaiņu plānošanu ilgtermiņā, lai vajadzīgā darbaspēka izmaiņu gadījumā nodrošinātu pakāpenisku pāreju; uzsver, ka prasmju līmeņiem jābūt tādiem, lai nodrošinātu nodarbinātību un vajadzības gadījumā varētu pāriet uz jauniem ražošanas veidiem un uzņēmējdarbības modeļiem;

11. uzsver, ka tēraudrūpniecības nozares darbinieki daudz biežāk nekā citu ražošanas nozaru darbinieki norāda, ka ir „nepietiekami kvalificēti”, lai pildītu viņiem paredzētos darba pienākumus; aicina veikt būtisku ieguldījumu prasmēs un apmācībā, lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu tēraudrūpniecības nozarē un nodrošinātu nozares konkurētspēju un turpmāko dzīvotspēju;

12. prasa izstrādāt fakultatīvu tiesisko regulējumu pārrobežu koplīgumiem starp starptautiskajām arodbiedrību federācijām un uzņēmumiem;

13. atzinīgi vērtē metālapstrādes nozares iesaistīšanos, koordinējot pārrobežu darba koplīgumu slēgšanas sarunas, un aicina tēraudrūpniecības nozares sociālos partnerus optimāli izmantot starptautisko dialogu, lai pretotos spiedienam pazemināt darba algas un darba apstākļu kvalitāti;

14. prasa, lai visos vadības lēmumos savlaicīgi un visaptveroši tiktu piemērotas spēkā esošās direktīvas par darbinieku un viņu pārstāvju individuālajām un kolektīvajām tiesībām (Direktīva 98/59/EK par kolektīvo atlaišanu, Direktīva 2001/23/EK par uzņēmumu pāreju, Direktīva 2002/14/EK par sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai, Direktīva 2009/38/EK par Eiropas Uzņēmumu padomēm, Direktīva 2001/86/EK par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem darbinieku iesaistīšanas jomā u. c.) un lai vadība darbiniekus un viņu pārstāvjus neuzdrošinātos vienkārši informēt par jau pieņemtiem lēmumiem;

15. norāda –– lai arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) sniedz labumu elektrības ražotājiem, jo viņi var segt papildu izmaksas, tās iekļaujot patērētāju maksātajās cenās, tērauda nozare nevar paaugstināt cenas pasaules tirgos, tāpēc tiek eksportētas nodarbinātības iespējas;

16. uzsver, ka starptautisks ierobežojošs nolīgums par klimata pārmaiņām, kurā tiktu iesaistīts pēc iespējas lielāks skaits dalībnieku, daļēji ļaus aizsargāt Eiropas tērauda rūpnīcas pret vides un sociālo dempingu;

17. aicina izmantot Eiropas Sociālo fondu darba ņēmēju pārkvalificēšanai un jaunu prasmju apguvei, kā arī uzlabojumiem mūžizglītībā, risinot jautājumu par prasmju vajadzībām, prasmju atbilstību un pārmaiņu prognozēšanu tēraudrūpniecības nozarē un ņemot vērā pāreju uz resursu ziņā mazāk intensīvu ekonomiku;

18. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) kā īstermiņa pasākumu rūpnīcu slēgšanas un darbinieku skaita ievērojamas samazināšanas gadījumā; atkārtoti pauž savu viedokli, ka EGF pasākumi jāizstrādā atbilstoši pārejai uz resursu ziņā efektīvu un vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku;

19. uzsver –– lai veicinātu turpmāku sociālo dialogu psihosociālu ierobežojumu jomā, kas saistīti ar smago darbu Eiropas tēraudrūpniecības nozarē, īpaša uzmanība būtu jāpievērš konkrētām darba apstākļu iezīmēm tādu nozarei raksturīgu cēloņu noteikšanai kā smagais darbs tērauda ražošanā, darbaspēka īpatnības (darbinieki vīrieši, augsts vidējais vecums), vides apsvērumi, tehnoloģisku inovāciju izplatīšana un Eiropas tēraudrūpniecības nozares būtiska pārstrukturēšana un šo cēloņu ietekmes uz darba vidi, kas var uzlabot nozares apmaiņu un profilaktisku pasākumu apsvēršanu, novērtēšanai; turklāt uzsver, ka visas galvenās profilaksē iesaistītās personas (Eiropas, valsts vai vietējā līmenī), tostarp uzņēmuma vadība, darba drošības un veselības aizsardzības dienesti, darba ņēmēju pārstāvji, u. c., var novērst psihosociālās darba problēmas visos profilakses līmeņos, proti, tie var turpināt veikt uzlabojumus gan veselības, gan darbības rezultātu ziņā, kas ir vienas monētas divas puses;

20. prasa, izstrādājot jaunu Eiropas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī pamatnostādnes pensiju un citu sociālo pabalstu jomā, ņemt vērā ar tēraudrūpniecības ražošanas procesu saistītā darba smagumu un stresu darbiniekiem un apakšuzņēmējiem[8]; uzsver, ka darba ņēmēji tēraudrūpniecības nozarē ir pakļauti augstākam darba spriedzes un fiziskam riskam un savas profesionālās darbības dēļ biežāk saskaras ar veselības problēmām nekā ES 28 dalībvalstu darba ņēmēji vidēji;

21. uzsver, ka Savienībai, veidojot tirdzniecības attiecības, ir jāsaglabā darbavietas tēraudrūpniecības nozarē un sociālie standarti, proti, gan izstrādājot Savienības tirdzniecības nolīgumus vai tiesību aktus par trešo valstu uzņēmumu piekļuvi tās publiskajam iepirkumam, gan biežāk izmantojot pieejamos rīkus, lai aizsargātu pret trešo valstu uzņēmumu negodīgu konkurenci;

22. iesaka Komisijai un dalībvalstīm pieņemt nepieciešamos noteikumus, lai izveidotu Eiropas rūpniecības politiku, kuru nevājina dalībvalstu savstarpējā konkurence, kas ir vērojama pašlaik; šajā nolūkā ierosina valstu sociālo standartu augšupēju konverģenci un ES uzņēmumu nodokļu minimālo likmi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Minodora Cliveti, Emer Costello, Frédéric Daerden, Richard Falbr, Thomas Händel, Stephen Hughes, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Gabriele Stauner, Jutta Steinruck, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Sergio Gutiérrez Prieto

[1] Eurofound (2009), ‘Representativeness study of the European social partner organisations: Steel industry’, http://www.eurofound.europa.eu/docs/eiro/tn0811027s/tn0811027s.pdf
[2] Eurofound (2009).
[3] Eurofound (2014. gads, sagatavošanā) pētījums par rūpniecisko attiecību praksi psihosociālo ierobežojumu aspektā, kas saistīti ar darbu tēraudrūpniecības jomā.
[4] Eurofound (2014, sagatavošanā) „Sociālā dialoga nozīme rūpniecības politikas jomās”
[5] Eurofound (2014. gada janvāris, sagatavošanā), „Darba apstākļi un darbavietu kvalitāte ražošanā: nozaru informācijas lapa no 5. Eiropas darba apstākļu apsekojuma”.
[6] Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES tērauda rūpniecību ((2012/2833(RSP)), pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0509.
[7] Eiropas Parlamenta rezolūcija par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību (2012/2061(INI)), pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0005.
[8] Eurofound (2014. gada janvāris, sagatavošanā).

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 7 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Bendt Bendtsen, Fabrizio Bertot, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Romana Jordan, Philippe Lamberts, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Caspary, Françoise Grossetête, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Seán Kelly, Eija-Riitta Korhola, Zofija Mazej Kukovič, Silvia-Adriana Ţicău, Lambert van Nistelrooij
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	María Auxiliadora Correa Zamora

Juridisks paziņojums - Privātuma politika