ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi

12.2.2014 - (COM(2013)0161 – C7‑0087/2013 – 2013/0088(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referente: Cecilia Wikström

Grozījumi

Procedūra : 2013/0088(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0031/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0031/2014

Debates :

PV 24/02/2014 - 18
CRE 24/02/2014 - 18

Balsojumi :

PV 25/02/2014 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0118

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR DELEĢĒTO AKTU IZMANTOŠANU
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi

(COM(2013)0161 – C7‑0087/2013 – 2013/0088(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0161),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 118. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0087/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2013. gada 14. oktobra atzinumu par deleģēto aktu izmantošanu,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0031/2014),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. aicina Komisiju veikt šīs regulas kodifikāciju pēc tam, kad likumdošanas procedūra būs beigusies;

4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtu jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 207/2009 lietotā terminoloģija. Tas nozīmē jēdziena „Kopienas preču zīme” aizstāšanu ar jēdzienu „Eiropas preču zīme”. Saskaņā ar kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, nosaukums „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)” būtu jāaizstāj ar nosaukumu „Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra” (turpmāk „Aģentūra”).

(2) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtu jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 207/2009 lietotā terminoloģija. Tas ietver jēdziena „Kopienas preču zīme” aizstāšanu ar jēdzienu „Eiropas Savienības preču zīme”. Saskaņā ar kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, nosaukums „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)” būtu jāaizstāj ar nosaukumu „Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūra” (turpmāk „Aģentūra”).

Pamatojums

As the word "European" is broader than the territory of the European Union it would be more precise to use the term "European Union trade mark". Furthermore the term "European" is currently used (notably in patent protection) to designate protection which is not unitary but which refers rather to a bundle of national rights. The current name may be well established within the design- and trademarks communities but it is hardly a name that clearly designates what the office is doing for a person that is not familiar with it to begin with, including most SMEs. Changing the name of the office to reflect its actual work is thus very reasonable. However a name should be chosen that can both convey the broad range of tasks entrusted to the agency and last if new tasks are added in the future. Given the fact that the Agency hosts the Observatory on infringements of intellectual property rights as well as the registry of recognised orphan works the work clearly goes beyond the scope of just trademarks and designs even though these are the core competencies of the agency. Furthermore it is foreseable that additional items such as registration of GIs and tasks in relation to trade secrets could be added to the competences of the Agency in the future.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pieredze, kas gūta kopš Kopienas preču zīmju sistēmas ieviešanas, liecina, ka uzņēmumi no Savienības un no trešām valstīm ir akceptējuši sistēmu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un dzīvotspējīgu alternatīvu preču zīmju aizsardzībai dalībvalstu līmenī.

(5) Pieredze, kas gūta kopš Kopienas preču zīmju sistēmas ieviešanas, liecina, ka uzņēmumi no Savienības un trešām valstīm ir akceptējuši sistēmu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un dzīvotspējīgu papildinājumu un alternatīvu preču zīmju aizsardzībai dalībvalstu līmenī.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt divu aizsardzības līmeņu līdzāspastāvēšanu.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai sniegtu vairāk elastības, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju atveidojumu veidiem, Eiropas preču zīmes definīcijā būtu jāsvītro prasība par grafisko attēlu. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, kam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai precīzi un skaidri noteikt precīzu aizsardzības objektu.

(9) Lai sniegtu vairāk elastības, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju atveidojumu veidiem, Eiropas Savienības preču zīmes definīcijā būtu jāsvītro prasība par grafisko attēlu. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot Eiropas Savienības Preču zīmju reģistrā jebkurā piemērotā veidā, kam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien to ir iespējams atveidot skaidrā, precīzā, autonomā, viegli pieejamā, noturīgā un objektīvā veidā. Tāpēc apzīmējums būtu jāatļauj jebkurā piemērotā veidā, ņemot vērā vispārēji pieejamu tehnoloģiju, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai precīzi un skaidri noteikt aizsardzības objektu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, ir nepieciešams precizēt, ka ne tikai līdzības gadījumā, bet arī gadījumā, ja identiski apzīmējumi tiek lietoti identiskām precēm vai pakalpojumiem, Eiropas preču zīmei būtu jāpiešķir aizsardzība tikai tad un tikai tādā mērā, kādā tiek nelabvēlīgi ietekmēta Eiropas preču zīmes galvenā funkcija – garantēt preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi.

svītrots

Pamatojums

Šis grozījums saistīts ar 9. panta svītrošanu.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Nolūkā stiprināt preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarot viltošanu, Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešām personām ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un uz tām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kura ir būtībā identiska Eiropas Savienības preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm. Šim noteikumam nebūtu jāietekmē intereses, kas saistītas ar tādu preču likumīgu tirdzniecību, kuras ir likumīgi laistas tirgū to galamērķa valstīs. Lai nekavētu preču likumīgu apriti, šis noteikums nebūtu jāpiemēro, ja trešā puse pierāda, ka preču galamērķa valsts neatrodas Savienībā, un ja Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks nespēj pierādīt, ka viņa preču zīmes reģistrācija ir spēkā arī minētajā galamērķa valstī. Ja galamērķa valsts vēl nav noteikta, Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām neļaut nevienai trešai pusei atkārtoti izvest no Savienības preces, ja vien trešā puse nepierāda, ka preču galamērķa valsts neatrodas Savienībā, un Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks nespēj pierādīt, ka viņa preču zīmes reģistrācija ir spēkā arī minētajā galamērķa valstī. Šim noteikumam nebūtu jāskar ne Savienības tiesības veicināt trešo valstu piekļuvi zālēm, ne PTO noteikumu ievērošana, jo īpaši saistībā ar VNTT V pantu par tranzīta tiesībām.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām veikt attiecīgas juridiskās darbības, tostarp tiesībām pieprasīt valsts muitas iestādēm rīkoties attiecībā uz precēm, ar kurām potenciāli tiek aizskartas īpašnieka tiesības, piemēram, veikt preču aizturēšanu un iznīcināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013¹.

___________

¹Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 28.6.2013., 15. lpp.).

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18b) Regulas (ES) Nr. 608/2013 28. pantā ir noteikts, ka tiesību īpašnieks ir atbildīgs par preču īpašniekam radītajiem zaudējumiem arī tad, ja vēlāk tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nav pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18c) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ģenērisko zāļu netraucētu tranzītu. Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām neļaut trešām personām, kas veic komercdarbību, ievest kādas dalībvalsts muitas teritorijā preces, pamatojoties uz šķietamu vai faktisku līdzību starp zāļu aktīvās vielas starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN) un reģistrētu preču zīmi.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai efektīvāk novērstu viltotu preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar preču pārdošanu internetā, kuras piegādā mazu sūtījumu veidā, kā definēts Regulā (ES) Nr. 608/2013, īpašniekam, kura Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija ir spēkā, vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu viltotu preču importu Savienībā gadījumā, ja tirdzniecības apritē ir iesaistīts tikai viltoto preču nosūtītājs. Ja šādi pasākumi tiek īstenoti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka fiziskās vai juridiskās personas, kas pasūtījušas preces, tiek informētas par pasākumu īstenošanas iemeslu, kā arī par viņu likumīgajām tiesībām attiecībās ar nosūtītāju.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu tiesiski iegūtu preču zīmju tiesības, ir lietderīgi un nepieciešams paredzēt, neskarot principu, saskaņā ar kuru ar agrāku preču zīmi nevar vērsties pret vēlāku preču zīmi, ka Eiropas preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām iebilst pret vēlākas preču zīmes izmantošanu, ja šī vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad ar agrāku preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāku preču zīmi.

(22) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu likumīgi iegūtu preču zīmju tiesības, ir lietderīgi un nepieciešams paredzēt, neskarot principu, saskaņā ar kuru ar agrāku preču zīmi nevar vērsties pret vēlāku preču zīmi, ka Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām iebilst pret vēlākas preču zīmes izmantošanu, ja šī vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad ar agrāku preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāku preču zīmi. Veicot pārbaudes, muitas iestādēm būtu jāizmanto tās pilnvaras un procedūras, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos muitas noteikumu īstenošanas un intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Lai paredzētu efektīvu regulējumu Eiropas preču zīmju pieteikumu iesniegšanai, tostarp pretendēšanai uz prioritāti un agrāku izcelsmi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas līdzekļus un kārtību, detaļas par Eiropas preču zīmes pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, pieteikuma saturu, reģistrācijas nodevas veidu un detaļas par procedūrām, kādās nosaka savstarpību, pretendē uz iepriekšēja pieteikuma prioritāti, izstādīšanas prioritāti un valsts preču zīmes agrāku izcelsmi.

(29) Lai paredzētu efektīvu regulējumu Eiropas preču zīmju pieteikumu iesniegšanai, tostarp pretendēšanai uz prioritāti un agrāku izcelsmi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas līdzekļus un kārtību, informāciju par Eiropas preču zīmes pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, pieteikuma saturu un informāciju par procedūrām, saskaņā ar kurām nosaka savstarpību, pretendē uz iepriekšēja pieteikuma prioritāti, izstādīšanas prioritāti un valsts preču zīmes agrāku izcelsmi.

Pamatojums

Skatīt arī 35.a panta grozījumu.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Lai Eiropas preču zīmes varētu efektīvi pagarināt un droši praksē piemērot noteikumus par Eiropas preču zīmju izmaiņām un dalīšanu, neapdraudot juridisko noteiktību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmju pagarināšanas kārtību un procedūras, kas reglamentē Eiropas preču zīmju izmaiņas vai dalīšanu.

(32) Lai Eiropas preču zīmes varētu efektīvi atjaunot un lai droši praksē piemērotu noteikumus par Eiropas preču zīmju izmaiņām un dalīšanu, neapdraudot juridisko noteiktību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmju atjaunošanas procedūru un procedūras, kas reglamentē Eiropas preču zīmju izmaiņas un dalīšanu.

Pamatojums

Skatīt arī 49.a panta grozījumu.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a) Lai veicinātu visas reģistrācijas sistēmas darbības uzlabošanu un nodrošinātu, ka preču zīmes netiek reģistrētas atteikuma absolūtu pamatojumu gadījumos, kad atteikuma pamatojums nav apšaubāms, tostarp, jo īpaši, ja preču zīme ir aprakstoša vai bez konkrētām atšķirīgām īpašībām vai ja tā maldina sabiedrību, piemēram, attiecībā uz preču vai pakalpojumu būtību, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi, trešām pusēm vajadzētu būt iespējai iesniegt dalībvalstu galvenajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem rakstiskus apsvērumus, kuros tās izskaidro, kurš no atteikuma absolūtajiem pamatojumiem ir reģistrācijas šķērslis.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Lai ļautu efektīvi lietot Eiropas kolektīvās un sertifikācijas zīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu termiņu, kādā jāiesniedz noteikumi, kas regulē minēto zīmju lietošanu, un noteikumu saturs.

(36) Lai ļautu efektīvi lietot Eiropas kolektīvās un sertifikācijas zīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu to noteikumu formālo saturu, kas regulē minēto zīmju lietošanu.

Pamatojums

Skatīt arī 74.a un 74.k panta grozījumus.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Lai nodrošinātu Eiropas preču zīmju sistēmas vienmērīgu un efektīvu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu prasības par lēmumu formu, detaļas par procesa mutisko daļu un pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, procedūru tiesību zaudējuma konstatēšanai, procedūrās iesaistīto pušu saziņas līdzekļus un izmantojamās veidlapas, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, procedūras lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, un acīmredzamu kļūdu lēmumos un Aģentūras pieļauto kļūdu labošanai, procedūru pārtraukšanas kārtību un procedūras par izmaksu sadalījumu un noteikšanu, reģistrā norādāmās ziņas, detaļas par dokumentu pārbaudi un glabāšanu, publicēšanas Eiropas Preču Zīmju Biļetenā un Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī kārtību, nosacījumus par sadarbību administratīvajā jomā starp Aģentūru un dalībvalstu iestādēm un detaļas par pārstāvību Aģentūrā.

(38) Lai nodrošinātu Eiropas preču zīmju sistēmas vienmērīgu un efektīvu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu prasības par lēmumu formu, informāciju par procesa mutisko daļu un pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, procedūru tiesību zaudējuma konstatēšanai, procedūrās iesaistīto pušu saziņas līdzekļus un izmantojamās veidlapas, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, procedūras lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai un acīmredzamu kļūdu lēmumos un Aģentūras pieļauto kļūdu labošanai, procedūru pārtraukšanas kārtību un procedūras par izmaksu sadalījumu un noteikšanu, reģistrā norādāmās ziņas, publicēšanas Eiropas Preču Zīmju Biļetenā un Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī kārtību, nosacījumus par sadarbību administratīvajā jomā starp Aģentūru un dalībvalstu iestādēm un informāciju par pārstāvību Aģentūrā.

Pamatojums

Skatīt arī 93.a panta l) punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Lai veicinātu prakses konverģenci un attīstītu kopējus instrumentus, ir nepieciešams ieviest piemērotu regulējumu sadarbībai starp Aģentūru un dalībvalstu birojiem, nosakot galvenās sadarbības jomas un ļaujot Aģentūrai koordinēt attiecīgus kopīgus Savienības nozīmes projektus un ar dotāciju palīdzību, nepārsniedzot maksimālo summu, finansēt minētos kopīgos projektus. Uzņēmumiem, kas izmanto preču zīmju sistēmas Savienībā, no minētās sadarbības būtu jāgūst labums. Kopīgajiem projektiem, jo īpaši datubāzēm, ko izmanto meklēšanas un informācijas iegūšanas nolūkā, Regulā (EK) Nr. 207/2009 paredzētā Savienības režīma lietotājiem būtu bez maksas jāsniedz papildu, iekļaujoši un efektīvi rīki atbilstoši īpašām prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības preču zīmes vienotības. Tomēr šādu kopīgo projektu rezultātu īstenošanai dalībvalstīs nevajadzētu būt obligātai. Kaut arī tas ir svarīgi, lai visas puses sniegtu ieguldījumu kopīgo projektu sekmīgā īstenošanā, tostarp arī apmainoties ar labāko praksi un pieredzi, stingrs pienākums visām dalībvalstīm īstenot kopīgo projektu rezultātus — arī tad, kad, piemēram, dalībvalsts uzskata, ka tai jau ir labāka IT vai ir uzstādīts līdzīgs instruments, nebūtu nedz samērīgs, nedz arī atbilstu labākajām lietotāju interesēm.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44a) Maksu struktūra ir noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2869/95¹. Tomēr maksu struktūra ir Savienības preču zīmju sistēmas darbības galvenais aspekts, un to kopš tā izveides pārskatīja tikai divreiz un arī toreiz tikai pēc nozīmīgām politiskām debatēm. Tādēļ maksu struktūra būtu jāreglamentē pašā Regulā (EK) Nr. 207/2009. Tāpēc Regula (EK) Nr. 2869/95 būtu jāatceļ un jāsvītro normas, ar kurām ir reglamentēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2868/95² paredzētā maksu struktūra.

___________

¹Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV L 303, 15.12.1995., 33. lpp.)

² Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar kuru tiek ieviesta Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 15.12.1995., 1. lpp.).

Pamatojums

Maksu struktūra ir svarīgs ES preču zīmes sistēmas elements, tāpēc tā būtu jāreglamentē pašā regulā, nevis ar deleģētajiem aktiem.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Lai nodrošinātu efektīvu strīdu risināšanas metodi, atbilstību valodu režīmam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 207/2009, ātru lēmumu pieņemšanu vienkāršos jautājumos un Apelācijas padomju efektīvu organizēšanu, un garantētu piemērotu un saprātīgu Aģentūras iekasēto nodevu līmeni, vienlaikus ievērojot budžeta principus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 207/2009, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par Aģentūrā lietojamajām valodām, gadījumus, kad lēmumi par iebildumiem un anulēšanu būtu jāpieņem vienam dalībniekam, detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu, Aģentūrai maksājamās nodevu summas un detaļas par minēto maksājumu veikšanu.

(45) Lai nodrošinātu efektīvu strīdu risināšanas metodi, atbilstību valodu režīmam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 207/2009, ātru lēmumu pieņemšanu vienkāršu jautājumu gadījumos un apelācijas padomju efektīvu organizēšanu, vienlaikus ievērojot budžeta principus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 207/2009, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par Aģentūrā lietojamajām valodām, gadījumus, kad lēmumi par iebildumiem un anulēšanu būtu jāpieņem vienam dalībniekam, detaļas par apelācijas padomju organizēšanu un detaļas par maksājumu veikšanu.

Pamatojums

Maksu struktūra ir svarīgs ES preču zīmes sistēmas elements, tāpēc tā būtu jāreglamentē pašā regulā, nevis ar deleģētajiem aktiem.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46a) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2013. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu^9a.

_________

^9a Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. visā regulā vārdus „Kopienas preču zīme” aizstāj ar vārdiem „Eiropas preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

2. visā regulā vārdus „Kopienas preču zīme” aizstāj ar vārdiem „Eiropas Savienības preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Pamatojums

Tā kā jēdzienu „Eiropas” attiecina ne tikai uz Eiropas Savienības teritoriju, būtu precīzāk izmantot jēdzienu „Eiropas Savienības preču zīme”. Turklāt jēdziens „Eiropas” patlaban tiek izmantots (galvenokārt patentu aizsardzībā), lai apzīmētu aizsardzību, kas attiecas nevis uz vienu vienību, bet gan uz veselu vienas valsts tiesību kopumu.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. visā regulā vārdus „Kopienas preču zīmju tiesa” aizstāj ar vārdiem „Eiropas preču zīmju tiesa” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

3. visā regulā vārdus „Kopienas preču zīmju tiesa” aizstāj ar vārdiem „Eiropas Savienības preču zīmju tiesa” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Pamatojums

Tā kā jēdzienu „Eiropas” attiecina ne tikai uz Eiropas Savienības teritoriju, būtu precīzāk izmantot jēdzienu „Eiropas Savienības preču zīmju tiesa”. Turklāt tas ietver Eiropas Savienības Tiesas nosaukumu.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. visā regulā vārdus „Kopienas kolektīvā preču zīme” aizstāj ar vārdiem „Eiropas kolektīvā preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

4. visā regulā vārdus „Kopienas kolektīvā preču zīme” aizstāj ar vārdiem „Eiropas Savienības kolektīvā preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Pamatojums

Tā kā jēdzienu „Eiropas” attiecina ne tikai uz Eiropas Savienības teritoriju, būtu precīzāk izmantot jēdzienu „Eiropas Savienības kolektīvā preču zīme”.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

2. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo tiek nodibināta Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra, turpmāk „Aģentūra”.	1. Ar šo tiek nodibināta Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūra, turpmāk „Aģentūra”.
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Pamatojums

The current name may be well established within the design- and trademarks communities but it is hardly a name that clearly designates what the office is doing for a person that is not familiar with it to begin with, including most SMEs. Changing the name of the office to reflect its actual work is thus very reasonable. However a name should be chosen that can both convey the broad range of tasks entrusted to the agency and last if new tasks are added in the future. Given the fact that the Agency hosts the Observatory on infringements of intellectual property rights as well as the registry of recognised orphan works the work clearly goes beyond the scope of just trademarks and designs even though these are the core competencies of the agency. Furthermore it is foreseable that additional items such as registration of GIs and tasks in relation to trade secrets could be added to the competences of the agency in the future.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

4. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apzīmējumi, kas var būt Eiropas preču zīmes	Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt Eiropas Savienības preču zīme
Eiropas preču zīmi var izveidot no apzīmējumiem, jo īpaši no vārdiem, tostarp personvārdiem, modeļiem, burtiem, cipariem, krāsām pašām par sevi, preču vai to iepakojuma formas vai skaņām, ja šādi apzīmējumi	Eiropas Savienības preču zīme var sastāvēt no apzīmējumiem, jo īpaši vārdiem, tostarp personvārdiem, modeļiem, burtiem, cipariem, krāsām pašām par sevi, preču vai to iepakojuma formas vai skaņām, ja tiek izmantota vispārpieejama tehnoloģija un ja šādi apzīmējumi:
a) ir atšķirami starp dažādu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem;	a) ir atšķirami starp dažādu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem un
b) ir atveidoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt precīzu zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības objektu.	b) Eiropas Savienības preču zīmju reģistrā ir atveidoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt skaidru un precīzu zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības objektu.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

7. pants – 1. punkts – k apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, kas paredz tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzību;	k) preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu, tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzību;

Pamatojums

Šis noteikums ir neapšaubāmi izdevīgs ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu īpašniekiem. Tomēr iemesls tam, kādēļ šajā noteikumā ir jāpiekļauj stiprie alkoholiskie dzērieni, ir saistīts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008. Tās ir jāatšķir no citām lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietu nosaukumiem, uz kuriem attiecas Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 vai Regula (EK) Nr. 509/2006.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

7. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv	2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā.
a) tikai kādā Savienības daļā;
b) tikai tad, ja preču zīme svešvalodā vai svešā rakstībā ir tulkota vai transkribēta kādā dalībvalsts rakstībā vai oficiālajā valodā.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

8. pants – 3. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) preču zīmes īpašnieka starpnieks vai pārstāvis iesniedz pieteikumu tās reģistrācijai savā vārdā bez īpašnieka atļaujas, ja vien starpnieks vai pārstāvis neattaisno savu rīcību;	a) preču zīmes īpašnieka starpnieks vai pārstāvis iesniedz pieteikumu tās reģistrācijai savā vārdā bez īpašnieka atļaujas, ja vien starpnieks vai pārstāvis nepamato savu rīcību; vai

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka ir jāievēro tikai viens no a) un b) punktā minētajiem apakšpunktiem.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

9. pants

Pamatojums

Kaut arī viltošana būtu jāapkaro, tomēr ierosinātais noteikums ir pārāk stingrs, jo tas attiecas arī uz atsevišķu iedzīvotāju importētām precēm, kas ir likumīgi laistas tirgū ārpus ES. Šis noteikums būtu jāattiecina tikai uz viltotām precēm.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

12. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas preču zīmes spēka ierobežojums	Eiropas Savienības preču zīmes darbības ierobežojums
1. Eiropas preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešai personai darījumos izmantot	1. Eiropas Savienības preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešai personai tirdzniecības apritē izmantot
a) tās personvārdu vai adresi;	a) tās personvārdu vai adresi;
b) apzīmējumus vai norādes, kam nav atšķirtspējas vai kas attiecas uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;	b) apzīmējumus vai norādes , kurām nav atšķirtspējas vai kuras attiecas uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citām preču vai pakalpojumu īpašībām;
c) preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes izmantošana ir nepieciešama ražojuma vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām.	c) preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes izmantošana:
	i) ir nepieciešama ražojuma vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām;
	ii) tiek veikta salīdzinošajā reklāmā, ievērojot visus Direktīvā 2006/114/EK ietvertos nosacījumus;
	iii) tiek veikta, lai pievērstu patērētāju uzmanību tādu autentisku preču tālākpārdošanai, kuras sākotnēji tika pārdotas ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu;
	iv) tiek veikta, lai piedāvātu likumīgu alternatīvu preču zīmes īpašnieka precēm vai pakalpojumiem;
	v) tiek veikta parodēšanas, mākslinieciskās izpausmes, kritizēšanas vai apspriešanas nolūkā.
Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja trešā persona izmanto minēto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.	Šo punktu piemēro tikai tad, ja trešā persona rūpnieciskos vai komercdarījumos preču zīmi izmanto godīgi.
2. Uzskata, ka trešā persona minēto izmanto neatbilstīgi godīgai praksei jo īpaši kādā no šādiem gadījumiem:	2. Uzskata, ka trešā persona minēto izmanto neatbilstīgi godīgai praksei jo īpaši kādā no šādiem gadījumiem:
a) tas rada iespaidu, ka pastāv komerciāla saikne starp trešo personu un preču zīmes īpašnieku;	a) ja tas rada iespaidu, ka pastāv komerciāla saikne starp trešo personu un preču zīmes īpašnieku;
b) bez pietiekama iemesla netaisnīgi tiek gūts labums no preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēts.	b) ja bez pietiekama iemesla netaisnīgi tiek gūts labums no preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēts.
	2.a Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai izmantot preču zīmi nekomerciālos nolūkos, ja tam ir pamatots iemesls.
	2.b Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot tirdzniecības apritē agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

1. pants – 15. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

13. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) regulas 13. panta 1. punktā vārdu „Kopienā” aizstāj ar vārdiem „Eiropas Ekonomikas zonā”;	(15) regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
	„1. Eiropas Savienības preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt to izmantot saistībā ar precēm, kuras ar minēto preču zīmi tirgū Eiropas Ekonomikas zonā ir laidis īpašnieks vai arī tas ticis darīts ar viņa piekrišanu.”

Pamatojums

Šī ir tehniska, nevis saturiska, izmaiņa. Precizitātes labad labāk ir aizstāt veselu teksta vienību, nekā vienu vai vairākus terminus (sk. Vispārējās praktiskās rokasgrāmatas personām, kas iesaistītas tiesību aktu izstrādē, 18.12.1. punktu).

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

1. pants – 26. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 207/2009

26. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Iesniedzot pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, jāmaksā nodeva par pieteikumu. Nodeva par pieteikuma iesniegšanu sastāv no:
	a) pamatnodevas;
	b) nodevas, kuru piemēro klasēm, kas ir plašākas par to klasi, pie kuras saskaņā ar 28. pantu pieder preces vai pakalpojumi;
	c) vajadzības gadījumā — 38. panta 2. punktā minēto meklēšanas nodevu.
	Pieteikuma iesniedzējs dod rīkojumu samaksāt nodevu par pieteikuma iesniegšanu vēlākais tajā dienā, kad viņš iesniedz pieteikumu.”

Pamatojums

Maksu struktūra ir svarīgs ES preču zīmes sistēmas elements, tāpēc tā būtu jāreglamentē pašā regulā. Regulas (EK) Nr. 2868/95 4. noteikums līdz ar to ir iekļauts Regulā (EK) Nr. 207/20009.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

1. pants – 27. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

27. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrā dokumentus ar 26. panta 1. punktā paredzēto informāciju, par ko iekasē reģistrācijas nodevu, par kuras maksāšanu, vēlākais, minētajā datumā ir dots maksājuma rīkojums.	Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrā dokumentus ar 26. panta 1. punktā paredzēto informāciju, par ko 21 dienas laikā pēc minēto dokumentu iesniegšanas tiek dots rīkojums samaksāt nodevu par pieteikuma iesniegšanu.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

1. pants – 28. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

28. pants – 6. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja pieteikuma iesniedzējs prasa reģistrēt vairāk nekā vienu kategoriju, preces un pakalpojumus grupē atbilstoši Nicas klasifikācijas kategorijām, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru, pie kuras pieder minētā preču vai pakalpojumu grupa, un sakārtojot tās kategoriju secībā.	6. Ja pieteikuma iesniedzējs prasa reģistrēt preces un pakalpojumus vairāk nekā vienā klasē, pieteikuma iesniedzējs preces un pakalpojumus grupē atbilstoši Nicas klasifikācijas klasēm, pirms katras grupas norādot tās klases numuru, pie kuras pieder minētā preču vai pakalpojumu grupa, un sakārto tās klašu secībā.

Pamatojums

Precizējums par to, ka grupēšana atbilstoši klasēm jāveic pieteikuma iesniedzējam.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 28. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

28. pants – 8. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To Eiropas preču zīmju īpašnieki, kas pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas vienīgi saistībā ar visu Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukumu, var paziņot, ka viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās kategorijas nosaukuma burtiskā nozīme, ar nosacījumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs kategorijas alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija spēkā iesniegšanas dienā.	To Eiropas preču zīmju īpašnieki, kas pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas saistībā ar visu Nicas klasifikācijas klases nosaukumu, var paziņot, ka viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās klases nosaukuma burtiskā nozīme, ar nosacījumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs klases alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija spēkā iesniegšanas dienā.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

1. pants – 28. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

28. pants – 8. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādu paziņojumu iesniedz Aģentūrā četru mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un tajā skaidri, precīzi un konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas kategoriju nosaukumu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka nolūks. Aģentūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Šī iespēja neskar 15. panta, 42. panta 2. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 57. panta 2. punkta piemērošanu.	Šādu paziņojumu iesniedz Aģentūrā sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un tajā skaidri, precīzi un konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas klašu nosaukumu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka nolūks. Aģentūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Šī iespēja neskar 15. panta, 42. panta 2. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 57. panta 2. punkta piemērošanu.

Pamatojums

Iespējams, ka lietotājiem nāksies ievērojami papūlēties, tāpēc piesardzības labad termiņš būtu jāpagarina, lai viņi varētu iegūt papildu laiku situācijas analīzei.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 28. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

28. pants – 8.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Ja reģistrs tiek grozīts, ekskluzīvās tiesības, ko saskaņā ar 9. pantu piešķir Eiropas Savienības preču zīme, neliedz trešām personām turpināt izmantot preču zīmi saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, ja un ciktāl:
	a) preču zīmes izmantošana saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem sākās pirms reģistra grozīšanas un
	b) preču zīmes izmantošanā saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem netika pārkāptas īpašnieka tiesības, pamatojoties uz tajā laikā reģistrā iekļauto preču un pakalpojumu burtisko nozīmi.
	Turklāt reģistrā iekļauto preču vai pakalpojumu saraksta grozīšana nedod Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam tiesības iebilst pret vēlāk reģistrētu preču zīmi vai iesniegt pieteikumu šādas preču zīmes paziņošanai par spēkā neesošu, ja un ciktāl:
	a) pirms reģistra grozīšanas vēlākā preču zīme tika izmantota vai tika iesniegts pieteikums reģistrēt preču zīmi saistībā ar precēm vai pakalpojumiem un
	b) preču zīmes izmantošanā saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem netika vai netiktu pārkāptas īpašnieka tiesības, pamatojoties uz tajā laikā reģistrā iekļauto preču un pakalpojumu burtisko nozīmi.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

1. pants - 29. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

29. pants - 5. punkts - jauns teikums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja nepieciešams, Aģentūras izpilddirektors pieprasa Komisijai apsvērt iespēju uzzināt, vai valsts pirmā teikuma nozīmē nodrošina minēto līdzvērtīgo režīmu.	Ja nepieciešams, Aģentūras izpilddirektors pieprasa Komisijai uzzināt, vai valsts pirmā teikuma nozīmē nodrošina minēto līdzvērtīgo režīmu.

Pamatojums

Formulējums „apsvērt iespēju” ir nepilnīgs. Komisija jebkurā gadījumā nav pienākuma apmierināt uzziņas pieprasījumu.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

1. pants – 30. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

30. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Prasības par prioritātes tiesībām iesniedz kopā ar Eiropas preču zīmes pieteikumu, un tajās iekļauj iepriekšējā pieteikuma datumu, numuru un valsti.	1. Prasības par prioritātes tiesībām iesniedz kopā ar Eiropas Savienības preču zīmes pieteikumu, un tajās iekļauj iepriekšējā pieteikuma datumu, numuru un valsti. Trīs mēnešu laikā no iesniegšanas datuma pieteikuma iesniedzējs iesniedz iepriekšējā pieteikuma kopiju. Ja iepriekšējais pieteikums ir pieteikums Eiropas Savienības preču zīmei, Aģentūra pēc savas iniciatīvas dokumentācijā iekļauj iepriekšējā pieteikuma kopiju.

Pamatojums

Pieteikuma oficiālos nosacījumus nevajadzētu atstāt tikai deleģēto aktu ziņā. Dažus pamatnoteikumus vajadzētu paredzēt pašā pamataktā. Ieteicams pārņemt daļu Regulas (EK) Nr. 2868/95 6. noteikuma 1. punkta satura.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

1. pants – 33. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

35.a pants – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) detaļas par Eiropas preču zīmes pieteikuma saturu, kas minēts 26. panta 1. punktā, 26. panta 2. punktā minēto nodevu, kuras jāmaksā par pieteikumu, veidu, tostarp preču un pakalpojumu kategoriju skaitu, uz ko attiecas minētās nodevas, un pieteikuma oficiālos nosacījumus, kuri minēti 26. panta 3. punktā;	b) informāciju par Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma formālo saturu, kas minēts 26. panta 1. punktā, un pieteikuma oficiālos nosacījumus, kuri minēti 26. panta 3. punktā;

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka ar deleģētajiem aktiem var noteikt tikai formālo saturu, nevis saturu pēc būtības. Maksu struktūra ir svarīgs ES preču zīmju sistēmas elements, tāpēc tā būtu jāreglamentē pašā regulā, kā tas ir ierosināts ziņojuma projektā ietvertajos grozījumos attiecībā uz 26. panta 2. punktu, 47. panta 1.a punktu un -I pielikumu.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

1. pants – 40. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

42. pants - 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) regulas 42. panta 2. punkta pirmajā teikumā frāzi „piecu gadu laikā pirms (..) publicēšanas” aizstāj ar frāzi „piecu gadu laikā pirms (..) pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma”;	(40) regulas 42. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā, pirms Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, agrākā Eiropas Savienības preču zīme ir Savienībā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskata par savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus, ar nosacījumu, ka agrākā Eiropas Savienības preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā Eiropas Savienības preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”

Pamatojums

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

1. pants - 43.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 207/2009

47. pants - 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(43a) regulas 47. pantā iekļauj šādu punktu:
	„1.a Nodeva par Eiropas Savienības preču zīmes atjaunošanu sastāv no:
	a) pamatnodevas;
	b) nodevas, kuru piemēro klasēm, kas ir plašākas par to klasi, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums par atjaunošanu, un
	c) attiecīgā gadījumā papildus nodevas par atjaunošana nodevas samaksas kavējumu vai 3. punktā paredzētā atjaunošanas pieteikuma novēlotu iesniegšanu.”

Pamatojums

Maksu struktūra ir svarīgs ES preču zīmes sistēmas elements, tāpēc tā būtu jāreglamentē pašā regulā. Regulas (EK) Nr. 2868/95 30. panta 2. punkts līdz ar to ir iekļauts Regulā (EK) Nr. 207/2009.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

1. pants – 45. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

49.a pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) procedūras kārtību Eiropas preču zīmju pagarināšanai saskaņā ar 47. pantu, tostarp maksājamo nodevu veidu;	a) procedūru Eiropas preču zīmju atjaunošanai saskaņā ar 47. pantu, tostarp maksājamo nodevu veidu;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

1. pants – 46. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

50. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Par atteikšanos preču zīmes īpašnieks rakstveidā paziņo Aģentūrai. Atteikšanās nav spēkā līdz brīdim, kamēr tā ievadīta reģistrā. Atteikšanās no Eiropas preču zīmes, par ko ir paziņots Aģentūrai pēc pieteikuma par minētās preču zīmes atcelšanu iesniegšanas saskaņā ar 56. panta 1. punktu, ir spēkā tad, ja pieteikums par atcelšanu ar galīgu lēmumu ir noraidīts vai atsaukts.	2. Par atteikšanos preču zīmes īpašnieks rakstveidā paziņo Aģentūrai. Atteikšanās nav spēkā līdz brīdim, kamēr tā ievadīta reģistrā. Atteikšanās no Eiropas Savienības preču zīmes, par ko ir paziņots Aģentūrai pēc pieteikuma par minētās preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas saskaņā ar 56. panta 1. punktu, ir spēkā tad, ja pieteikums par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu ir noraidīts ar galīgu lēmumu vai atsaukts.

Pamatojums

Komisija ierosināja grozīt 50. pantu veidā, kas tādu Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem, kuras tiek apstrīdētas atcelšanas procesā neizmantošanas dēļ, traucētu lūgt to pārvēršanu vienā vai vairākās valstu preču zīmēs, pirms tiek pieņemts lēmums par atcelšanu. Faktiski šāda prakse paredz vēl 5 gadu periodu, kura laikā īpašnieks tiesiski varēs zīmi nelietot, apejot likumu. Šī pati norma būtu jāattiecina arī uz gadījumiem, kuros Eiropas Savienības preču zīme tiek pasludināta par spēkā neesošu.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

1. pants – 46. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

50. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atteikšanos ievada reģistrā tikai ar tiesību īpašnieka, kas ievadītas reģistrā, piekrišanu. Ja pastāv reģistrēta licence, atteikšanos reģistrā ievada tikai tad, kad preču zīmes īpašnieks pierāda, ka ir informējis licenciātu par nodomu atteikties; šos datus ievada pēc termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar 57.a panta a) punktu.	3. Atteikšanos ievada reģistrā tikai ar reģistrā ievadītā tiesību īpašnieka piekrišanu. Ja pastāv reģistrēta licence, atteikšanos reģistrā ievada tikai tad, kad preču zīmes īpašnieks pierāda, ka ir informējis licenciātu par nodomu atteikties; šos datus ievada pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad preču zīmes īpašnieks pierāda Aģentūrai, ka ir informējis licenciātu par nodomu no preču zīmes atteikties.

Pamatojums

Komisijas ierosinātais noteikums nav izpildāms, jo atteikšanos nevarēs ievadīt reģistrā pirms deleģētā akta pieņemšanas saskaņā ar 57.a panta a) punktu. Tāpēc termiņu vajadzētu noteikt pašā pamataktā. Ieteicams noteikt tikpat garu termiņu, kāds ir paredzēts Regulas (EK) Nr. 2868/95 36. noteikuma 2. punktā. Skatīt arī 57.a panta a) punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

1. pants - 48. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

54. pants - 1. un 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) regulas 54. panta 1. un 2. punktā svītro vārdus „vai iebilst pret vēlākās preču zīmes izmantošanu”;	(48) regulas 54. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:
	„1. Ja Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks piecu secīgu gadu ilgā laika periodā ir piekritis vēlākas Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanai Savienībā, par šo izmantošanu zinādams, tam, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, vairs nav tiesību iesniegt pieprasījumu paziņojumam par vēlākās preču zīmes spēkā neesamību [..] saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem to izmanto, ja vien pieteikums vēlākās Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodīgi.
	2. Ja agrākas valsts preču zīmes, kas minēta 8. panta 2. punktā, vai cita agrāka apzīmējuma, kas minēts 8. panta 4. punktā, īpašnieks piecu secīgu gadu ilgā laika periodā ir piekritis vēlākas Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanai tajā dalībvalstī, kurā agrākā preču zīme vai agrākais apzīmējums ir aizsargāts, par šo izmantošanu zinādams, tam, pamatojoties uz agrāko preču zīmi vai citu agrāku apzīmējumu, vairs nav tiesību iesniegt pieprasījumu paziņojumam par vēlākās preču zīmes spēkā neesamību [..] saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem to izmanto, ja vien pieteikums vēlākās Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodīgi.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

1. pants – 50. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

57. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) regulas 57. panta 2. punkta otrajā teikumā vārdus „publicēšanas brīdī” aizstāj ar vārdiem „iesniegšanas datumā vai Eiropas preču zīmes pieteikuma prioritātes datumā”;	(50) regulas 57. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Pēc Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka lūguma agrākas Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks, kas ir kāda no pusēm lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību, iesniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikā pirms pieteikuma par spēkā neesamības paziņošanu iesniegšanas agrākā Eiropas Savienības preču zīme ir Savienībā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskata par sava pieteikuma pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus ar nosacījumu, ka agrākā Eiropas Savienības preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma iesniegšanas brīdī vai Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma prioritātes datumā agrākā Eiropas Savienības preču zīme ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus, agrākās Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks turklāt iesniedz pierādījumus, ka tobrīd tika izpildīti 42. panta 2. punkta nosacījumi. Ja šāda pierādījuma nav, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu noraida. Ja agrākā Eiropas Savienības preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, pieteikuma par spēkā neesamības paziņošanu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

1. pants – 51. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

57.a pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) procedūru, kas reglamentē atteikšanos no Eiropas preču zīmes, kura paredzēta 50. pantā, tostarp minētā panta 3. punktā paredzēto termiņu;	a) procedūru, kas reglamentē 50. pantā paredzēto atteikšanos no Eiropas preču zīmes;

Pamatojums

Termiņu vajadzētu noteikt pašā pamataktā. Skatīt arī 50. panta 3. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

1. pants – 56. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

65.a pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) regulas 60. pantā minētā paziņojuma apelāciju saturu un procedūru apelācijas iesniegšanai un pārbaudei;	a) regulas 60. pantā minētā paziņojuma par apelāciju formālo saturu un procedūru apelācijas iesniegšanai un pārbaudei;

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka ar deleģētajiem aktiem var noteikt tikai formālo saturu, nevis saturu pēc būtības.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

1. pants – 56. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

65.a pants – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) regulas 64. pantā minēto Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu;	b) regulas 64. pantā minēto Apelācijas padomes lēmumu formālo saturu un formu;

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka ar deleģētajiem aktiem var noteikt tikai formālo saturu, nevis saturu pēc būtības.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

1. pants – 60. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

67. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) regulas 67. panta 1. punktā vārdus „noteiktā termiņā” aizstāj ar vārdiem „termiņā, kas noteikts saskaņā ar 74.a pantu”;	(60) regulas 67. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
	„1. Pieteikuma par Eiropas Savienības kolektīvo preču zīmi iesniedzējs divu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas datuma iesniedz noteikumus, kas reglamentē tās izmantošanu.”;

Pamatojums

Komisijas ierosinātais noteikums nav izpildāms, jo termiņu nevarēs noteikt pirms deleģētā akta pieņemšanas saskaņā ar 74.a pantu. Tāpēc termiņu vajadzētu noteikt pašā pamataktā. Ieteicams noteikt tikpat garu termiņu, kāds ir paredzēts Regulas (EK) Nr. 2868/95 43. noteikuma 1. punktā.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

1. pants – 61.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 207/2009

71. pants - 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(61a) regulas 71. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
	„3. Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē preču zīmju izmantošanu, saskaņā ar 69. pantu var iesniegt arī rakstiskus apsvērumus.”;

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek precizēta frāzes „Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē preču zīmju izmantošanu, piemēro 69. pantu. Saistīts ar 74.f panta 3. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

1. pants – 62. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

74.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot 67. panta 1. punktā minēto termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas kolektīvās preču zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts 67. panta 2. punktā.	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot to noteikumu formālo saturu, kas reglamentē Eiropas kolektīvās preču zīmes izmantošanu, kā paredzēts 67. panta 2. punktā.

Pamatojums

Termiņu vajadzētu noteikt pašā pamataktā. Skatīt arī 67. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

1. pants – 63. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

74.c pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas sertifikācijas zīmes pieteicējs termiņā, kas noteikts saskaņā ar 74.k pantu, iesniedz noteikumus, kuri reglamentē sertifikācijas zīmes izmantošanu.	1. Eiropas sertifikācijas zīmes pieteicējs divu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas datuma iesniedz noteikumus, kuri reglamentē sertifikācijas zīmes izmantošanu.

Pamatojums

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

1. pants – 63. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

74.f pants - 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē zīmes izmantošanu, piemēro 74.e pantu.	3. Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē preču zīmju izmantošanu, saskaņā ar 74.e pantu var iesniegt arī rakstiskus apsvērumus.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek precizēta 74.e panta nozīme. Saistīts ar 71. panta 3. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

1. pants – 63. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

74.k pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot 74.c panta 1. punktā minēto termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas sertifikācijas zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts 74.c panta 2. punktā.	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot to noteikumu formālo saturu, kas reglamentē Eiropas sertifikācijas zīmes izmantošanu, kā paredzēts 74.c panta 2. punktā.

Pamatojums

Termiņu vajadzētu noteikt pašā pamataktā. Ir jāprecizē, ka ar deleģētajiem aktiem var paredzēt tikai noteikumu formālo saturu, nevis saturu pēc būtības. Skatīt arī 74.c panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

1. pants – 68. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

79.c pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz termiņu aprēķināšanu un ilgumu attiecas noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 93.a panta f) punktu.	1. Termiņus nosaka pilnos gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Aprēķināšana sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma.

Pamatojums

Termiņu aprēķināšanas pamatnoteikumus vajadzētu paredzēt pašā pamataktā. Ar šo grozījumu tiek atrisināta arī Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

1. pants – 68. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

79.d pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūra labo lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās Aģentūras lēmumos vai tehniskas kļūdas, ko Aģentūra pieļāvusi, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju.	Aģentūra labo lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās Aģentūras lēmumos vai tehniskas kļūdas, ko Aģentūra pieļāvusi, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju. Aģentūra reģistrē visus šādus labojumus.

Pamatojums

Iespēja aģentūrai labot kļūdas ir lietderīga, taču izdarītie labojumi vienmēr būtu jāreģistrē, lai tos varētu identificēt.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

1. pants – 69. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

80. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) panta 1. punkta pirmajā teikumā vārdus „lēmumu, kurā ir acīmredzama procesuāla kļūda” aizstāj ar vārdiem „lēmumu, kurā ir acīmredzama kļūda”;	a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
	„1. Ja Aģentūra iekļāvusi reģistrā ierakstu vai pieņēmusi lēmumu, kurā ir acīmredzama [..] kļūda, kas attiecināma uz Aģentūru, tā nodrošina, ka šo ierakstu anulē vai lēmumu atceļ. Ja procesā ir tikai viena puse un ieraksts vai akts skar tās tiesības, anulēšanu vai atcelšanu nosaka pat tad, ja kļūda nav bijusi šai pusei acīmredzama.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

1. pants – 69. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

80. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:	b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
„Reģistra ieraksta anulēšana vai lēmuma atsaukšana notiek viena gada laikā no dienas, kurā ir izdarīts ieraksts vai pieņemts minētais lēmums, pēc apspriešanās ar pusēm lietas izskatīšanā un īpašniekiem, kam ir attiecīgās Eiropas preču zīmes tiesības, kuras ir iekļautas reģistrā.”;	„2. Anulēšanu vai atcelšanu, kas minēta 1. punktā, pienākuma dēļ vai pēc vienas no procesā iesaistītās puses pieprasījuma nosaka nodaļa, kas izdarījusi ierakstu vai pieņēmusi lēmumu. Reģistra ieraksta anulēšana vai lēmuma atsaukšana notiek viena gada laikā no dienas, kurā ir izdarīts ieraksts vai pieņemts minētais lēmums, pēc apspriešanās ar pusēm lietas izskatīšanā un īpašniekiem, kam ir attiecīgās Eiropas Savienības preču zīmes tiesības, kuras ir iekļautas reģistrā. Aģentūra reģistrē visus šādus labojumus.”;

Pamatojums

Pirmā teikuma iekļaušana ir tehniska, nevis saturiska, izmaiņa. Precizitātes labad labāk ir aizstāt veselu teksta vienību, nekā vienu vai vairākus teikumus (sk. Vispārējās praktiskās rokasgrāmatas personām, kas iesaistītas tiesību aktu izstrādē, 18.12.1. punktu). Pievienots pēdējais teikums: šīs anulēšanas vai atcelšanas būtu jāreģistrē, lai tās varētu identificēt.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

1. pants – 71. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

82.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja process tiek pārtraukts vai atsākts, Aģentūra ievēro kārtību, kas noteikta saskaņā ar 93.a panta i) punktu.	1. Procesu Aģentūrā pārtrauc:
	a) Eiropas Savienības preču zīmes pieteicēja vai īpašnieka vai personas, kas saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem ir pilnvarota rīkoties viņa vārdā, nāves vai tiesībnespējas gadījumā. Ciktāl iepriekš minētie notikumi neietekmē saskaņā ar 93. pantu iecelta pārstāvja pilnvaras, procesu pārtrauc tikai attiecībā uz šāda pārstāvja pieteikumu;
	b) gadījumā, ja Eiropas Savienības preču zīmes pieteicējam vai īpašniekam juridisku iemeslu dēļ, kas izriet no prasības pret viņa īpašumu, ir liegts turpināt procesu Aģentūrā;
	c) Eiropas Savienības preču zīmes pieteicēja vai īpašnieka pārstāvja nāves vai tiesībnespējas gadījumā vai gadījumā, ja šim pārstāvim juridisku iemeslu dēļ, kas izriet no prasības pret viņa īpašumu, ir liegts turpināt procesu Aģentūrā.
	2. Ja 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos Aģentūra ir informēta par tās personas identitāti, kas ir pilnvarota turpināt procesu Aģentūrā, Aģentūra paziņo minētajai personai un visām ieinteresētajām trešām personām, ka process tiks atsākts no dienas, kuru nosaka Aģentūra.
	3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā procesu atsāk, kad Aģentūra ir informēta par pieteikuma iesniedzēja jauna pārstāvja iecelšanu vai kad Aģentūra ir paziņojusi pārējām pusēm par Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka jauna pārstāvja iecelšanu. Ja trīs mēnešu laikā pēc procesa pārtraukuma sākuma dienas Aģentūra nav informēta par jauna pārstāvja iecelšanu, tā paziņo Eiropas Savienības preču zīmes pieteicējam vai īpašniekam:
	a) ka regulas 92. panta 2. punkta piemērošanas gadījumā Eiropas Savienības preču zīmes pieteikumu uzskatīs par atsauktu, ja divu mēnešu laikā pēc šā paziņojuma nebūs iesniegta informācija, vai
	b) ka regulas 92. panta 2. punkta nepiemērošanas gadījumā procesu atsāks ar Eiropas Savienības preču zīmes pieteicēju vai īpašnieku dienā, kurā sniegts šis paziņojums.
	4. Termiņi, kas ir spēkā attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmes pieteicēju vai īpašnieku procesa pārtraukšanas dienā, izņemot termiņu atjaunošanas nodevas samaksai, sāk atkal darboties dienā, kurā atsāk procesu.

Pamatojums

Procesa pārtraukšanas noteikumus vajadzētu paredzēt pašā pamataktā. Ieteicams pārņemt noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2868/95 73. noteikumā. Ar šo grozījumu tiek atrisināta arī Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

1. pants – 73. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

85. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(73) regulas 85. panta 1. punktā vārdus „atbilstīgi īstenošanas regulas nosacījumiem” aizstāj ar vārdiem „atbilstīgi nosacījumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 93.a panta j) punktu”;	(73) regulas 85. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
	„1. Zaudējusī puse lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz iebildumiem, lietas izskatīšanas procesā par atcelšanu, procesā par spēkā neesamības paziņošanu vai apelācijas procesā uzņemas otras puses izmaksas, kā arī visas paša ar procesu saistītās izmaksas, neskarot 119. panta 6. punktu, ieskaitot pārstāvja, padomnieka vai advokāta ceļa un uzturēšanās izdevumus un atalgojumu to līmeņu robežās, kas noteikti katrai izmaksu kategorijai [..].”;

Pamatojums

Svītrojot vārdus „atbilstīgi nosacījumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 93.a panta j) punktu”, tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

1. pants – 75. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

87. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Aģentūra uztur reģistru, kurā atrodas ziņas, kuru reģistrācija un iekļaušana ir paredzēta šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Aģentūra pastāvīgi atjaunina reģistru.	1. Aģentūra uztur Eiropas Savienības Preču zīmju reģistru un to pastāvīgi atjaunina.

Pamatojums

Ir skaidrs, ka reģistrā ir iekļautas ziņas, kas ir paredzētas regulā. Ar šo grozījumu tiek atrisināta arī Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma. Skatīt arī 93.a panta k) punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

1. pants – 77. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

89. pants – 1. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) Eiropas Preču Zīmju Biļetenu, kurā ir reģistrā veiktie ieraksti, kā arī citas ziņas, kuru publicēšana paredzēta šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;	a) Eiropas Preču Zīmju Biļetenu, kurā ir reģistrā veiktie ieraksti, kā arī citas ziņas;

Pamatojums

Ir skaidrs, ka Eiropas Preču Zīmju Biļetenā ir atrodamas ziņas, kas paredzētas regulā, tāpēc tas nav īpaši jānorāda. Ar šo grozījumu tiek atrisināta arī Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

1. pants – 78. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

92. pants – 2. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā minētās fiziskās un juridiskās personas Aģentūrā nav jāpārstāv gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar 93.a panta p) punktu.	svītrots

Pamatojums

Šai daļai nav nekādas juridiskas pievienotās vērtības, jo tajā ir vienkārši sniegta atsauce uz vēl nepieņemto deleģēto aktu saturu. Ar šo grozījumu tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

1. pants – 78. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

92. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„4. Ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti saskaņā ar 93.a panta p) punktu, jāieceļ kopējs pārstāvis.”;	svītrots

Pamatojums

Šim punktam nav nekādas juridiskas pievienotās vērtības, jo tajā ir tikai sniegta atsauce uz vēl nepieņemto deleģēto aktu saturu. Ar šo grozījumu tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma. Skatīt arī 93.a panta p) punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

1. pants – 79. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

93. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„5. Personu var svītrot no profesionālo pārstāvju saraksta atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 93.a panta p) punktu.”;	svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

1. pants – 80. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

93.a pants – j punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) procedūru saistībā ar izmaksu sadalījumu un noteikšanu, kā minēts 85. panta 1. punktā;	j) procedūru saistībā ar izmaksu sadalījumu un noteikšanu, kā minēts 85. pantā;

Pamatojums

Atsauces labojums. Izmaksu sadalījums un noteikšana ir sīkāk reglamentēta citos 85. panta punktos.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

1. pants – 80. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

93.a pants – k punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) ziņas, kas minētas 87. panta 1. punktā;	k) ziņas, kas jāiekļauj 87. pantā minētajā reģistrā;

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma. Skatīt arī 87. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

1. pants – 80. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

93.a pants – l. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
l) procedūru dokumentu pārbaudei, kas paredzēta 88. pantā, tostarp pārbaudē neiekļaujamās dokumentācijas daļas, un Aģentūras dokumentu glabāšanas kārtību, kā paredzēts 88. panta 5. punktā;	svītrots

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

1. pants – 80. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

93.a pants – p punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
p) atkāpes no pārstāvības pienākuma Aģentūrā saskaņā ar 92. panta 2. punktu, nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieceļ kopēju pārstāvi atbilstoši 92. panta 4. punktam, nosacījumus, saskaņā ar kuriem 92. panta 3. punktā minētajiem darbiniekiem un 93. panta 1. punktā minētajiem profesionālajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz Aģentūrā parakstīta pilnvara, lai varētu uzņemties pārstāvību, minētās pilnvaras saturu un nosacījumus, saskaņā ar kuriem personu var svītrot no 93. panta 5. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta.	p) atkāpes no pārstāvības pienākuma Aģentūrā saskaņā ar 92. panta 2. punktu, nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieceļ kopēju pārstāvi, nosacījumus, saskaņā ar kuriem 92. panta 3. punktā minētajiem darbiniekiem un 93. panta 1. punktā minētajiem profesionālajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz Aģentūrā parakstīta pilnvara, lai varētu uzņemties pārstāvību, minētās pilnvaras saturu un nosacījumus, saskaņā ar kuriem personu var svītrot no profesionālo pārstāvju saraksta.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma. Skatīt arī 92. panta 4. un 5. punkta grozījumus.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

1. pants – 82. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

94. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) panta 1. punktā vārdus “Regulas (EK) Nr. 44/2001 noteikumus” aizstāj ar vārdiem „Savienības noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”;	b) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
	„1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmēm un pieteikumiem par Eiropas Savienības preču zīmēm, kā arī lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz vienlaicīgām un secīgām darbībām attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmēm un valstu preču zīmēm piemēro Savienības noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un īstenošanu civillietās un komerclietās.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

1. pants – 88. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

113. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(88) regulas 113. panta 3. punktā vārdus „kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti īstenošanas regulā” aizstāj ar vārdiem „kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar 114.a pantu”;	(88) regulas 113. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
	„3. Aģentūra pārbauda, vai pieprasītā pārvēršana atbilst nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, jo īpaši 112. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā, kā arī šā panta 1. punktā, kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar 114. a pantu. Ja šie nosacījumi ir ievēroti, Aģentūra pārsūta pārvēršanas pieprasījumu tajā norādīto dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma birojiem.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

1. pants – 89. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

114. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(89) regulas 114. panta 2. punktā vārdus „īstenošanas regulā” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos”;	(89) regulas 114. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Uz Eiropas Savienības preču zīmes pieteikumu vai Eiropas Savienības preču zīmi, kas nosūtīta saskaņā ar 113. pantu, neattiecas valsts tiesību aktu oficiālās prasības, kas atšķiras no prasībām, kuras noteiktas šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos, vai papildina tās.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

1. pants – 92. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

117. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(92) regulas 117. pantā vārdus „Uz Biroju” aizstāj ar vārdiem „Uz Aģentūru un tās personālu”;	(92) regulas 117. pantu aizstāj ar šādu:
	„Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

1. pants – 94. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

120. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(94) regulas 120. panta 1. punktā vārdus „īstenošanas regula” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtais deleģētais akts”;	(94) regulas 120. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
	„1. Pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmi, kurš minēts 26. panta 1. punktā, kā arī visu pārējo informāciju, kuras publicēšanu paredz šī regula vai saskaņā ar šo regulu pieņemts deleģētais akts, publicē visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 98. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

123.b pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) uzdevumi, kas tai noteikti ar Direktīvu 2012/28/ES*.
	* Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.).

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 98. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

123.b pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aģentūra var sniegt brīvprātīgus mediācijas pakalpojumus nolūkā palīdzēt pusēm panākt izlīgumu.	3. Aģentūra var sniegt brīvprātīgus mediācijas un strīdu izšķiršanas pakalpojumus nolūkā palīdzēt pusēm panākt izlīgumu.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

1. pants – 98. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

123.c pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētā sadarbība attiecas uz šādām darbību jomām:	Minētā sadarbība cita starpā attiecas uz šādām darbību jomām:

Pamatojums

Šim sarakstam nevajadzētu būt izsmeļošam, jo tādējādi varētu ierobežot iespēju pēc saviem ieskatiem turpmāk sākt noderīgus projektus.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

1. pants – 98. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

123.c pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Aģentūra definē, izstrādā un koordinē kopīgus Savienības nozīmes projektus 1. punktā minētajās jomās. Projekta definīcijā iekļauj katra dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja, kas piedalās, konkrētās saistības un atbildību.	2. Aģentūra definē, izstrādā un koordinē Savienības un dalībvalstu kopīgu interešu projektus 1. punktā minētajās jomās. Projekta definīcijā nosaka katra iesaistītā dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja konkrētās saistības un atbildību. Aģentūra apspriežas ar lietotāju pārstāvjiem visos kopīgo projektu īstenošanas posmos.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

1. pants – 98. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

123.c pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tomēr, ja šo projektu īstenošanas gaitā ir izstrādāti instrumenti, kurus dalībvalsts, ņemot vērā pamatotu lēmumu, uzskata par līdzvērtīgiem tiem instrumentiem, kuri jau ir spēkā minētajā dalībvalstī, līdzdalība sadarbības projektā neuzliek pienākumu ieviest šo rezultātu attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

1. pants – 98. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

123.c pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Aģentūra sniedz finansiālu atbalstu 2. punktā minētajiem kopīgajiem Savienības nozīmes projektiem tādā mērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja aktīvu līdzdalību projektos 3. punkta izpratnē. Finansiālu atbalstu var sniegt dotāciju veidā. Kopējais finansējuma apjoms nepārsniedz 10 % no Aģentūras gada ienākumiem. Dotāciju saņēmēji ir dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs. Dotācijas var piešķirt bez uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko piemēro Aģentūrai, un dotāciju procedūrām, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 966/2012 (*) (finanšu regulā) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (**).	4. Aģentūra sniedz finansiālu atbalstu 2. punktā minētajiem Savienības un dalībvalstu kopīgu interešu projektiem, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja aktīvu līdzdalību projektos 3. punkta nozīmē. Finansiālu atbalstu var sniegt dotāciju veidā. Kopējais finansējuma apjoms ir vismaz 20 % no Aģentūras gada ienākumiem, un tas sedz katrai dalībvalstij vajadzīgo minimālo summu, ko izmanto mērķiem, kas cieši saistīti ar līdzdalību kopīgajos projektos. Dotāciju saņēmēji ir dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs. Dotācijas var piešķirt bez uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko piemēro Aģentūrai, un dotāciju procedūrām, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (*) (finanšu regulā) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (**).
_______	_______
(***) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.	(***) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(****) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.	(****) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

1. pants – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

124. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ia) Valde nosaka un izstrādā Savienības un dalībvalstu kopīgu interešu projektus saskaņā ar 123.c pantu;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

124. pants – 1. punkts – f apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Aģentūras personālu tā īsteno pilnvaras, ko Civildienesta noteikumi piešķir iestādei, kura ieceļ amatā, un ko Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (turpmāk „iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);	svītrots

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

124. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 142. pantā, Valde pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai.	svītrots
Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras pastarpināti deleģēt tālāk.
Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

1. pants – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

125. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji un to aizvietotāji.	1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, viens Eiropas Parlamenta pārstāvis un to attiecīgie aizstājēji.

Pamatojums

Kopīgās pieejas aģentūrām 10. punktā ir teikts, ka „Valdes locekļiem vajadzētu būt: [..] - attiecīgā gadījumā vienam Eiropas Parlamenta norīkotajam pārstāvim, neskarot attiecīgas vienošanās par esošām aģentūrām”. Līdz ar to liekas dabiski, ka vismaz vienu valdes locekli ir izvirzījis Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

1. pants – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

XII virsraksts – 2.a iedaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.a IEDAĻA	svītrots
Izpildu komiteja
127.a pants
Izveide
Valde var izveidot Izpildu komiteju.
127.b pants
Funkcijas un organizēšana
1. Izpildu komiteja palīdz Valdei.
2. Izpildu komiteja veic šādas funkcijas:
a) sagatavo lēmumus, kas jāpieņem Valdei;
b) balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem konstatējumiem un ieteikumiem, kopā ar Valdi nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību;
c) neskarot izpilddirektora funkcijas, kas izklāstītas 128. pantā, palīdz izpilddirektoram un dod viņam padomus Valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās pārvaldības uzraudzību.
3. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, Izpildu komiteja Valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, jo īpaši administratīvās pārvaldības lietās, tostarp iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanā.
4. Izpildu komitejā ir Valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis Valdē un trīs citi locekļi, ko no savu locekļu vidus ieceļ Valde. Valdes priekšsēdētājs ir arī Izpildu komitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās Izpildu komitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.
5. Izpildu komitejas locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi. Izpildu komitejas locekļu pilnvaru laiks beidzas, ja beidzas viņu dalība Valdē.
6. Reizi trīs mēnešos Izpildu komiteja rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi. Tā sanāk papildus pēc tās priekšsēdētāja vai locekļu pieprasījuma.
7. Izpildu komiteja ievēro Valdes noteikto reglamentu.

Pamatojums

Kopīgajā paziņojumā (tā 10. punktā) ir teikts, ka divu līmeņu pārvaldes struktūra būtu jāievieš tad, „kad tā varētu būt efektīvāka”. Nekādi pārliecinoši pierādījumi nav gūti par to, ka šajā aģentūrā šāda valde radītu papildu efektivitāti — tā drīzāk var radīt jaunu birokrātisku līmeni un mazināt pārredzamību no valdei nepiederošo locekļu un lietotāju viedokļa.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

1. pants – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

127. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valde sanāk uz kārtējo sanāksmi vienreiz gadā. Turklāt to sasauc pēc priekšsēdētāja ierosinājuma vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.	3. Valde sanāk uz kārtējo sanāksmi divreiz gadā. Turklāt to sasauc pēc priekšsēdētāja ierosinājuma vai pēc Komisijas, Eiropas Parlamenta vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.

Pamatojums

Tas būtu tikai normāli, ja visas trīs iestādes būtu tiesīgas sasaukt valdes sēdes. Arī valdei būtu jāturpina tikties divas reizes gadā, kā to patlaban dara atbilstošā administratīvā valde. Šīs izmaiņas ir ieteiktas turpmāk, jo valdi ir ierosināts svītrot.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

1. pants – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

127. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr to lēmumu pieņemšanai, ko Valde ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 124. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 126. panta 1. punktu un 129. panta 2. un 4. punktu, ir nepieciešamas divu trešdaļu locekļu vairākums. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss.	5. Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr to lēmumu pieņemšanai, ko Valde ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 124. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 126. panta 1. punktu un 129. panta 2. un 3. punktu, ir nepieciešamas divu trešdaļu locekļu vairākums. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss.

Pamatojums

Skatīt arī 129. panta 3. un 4. punkta grozījumus.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

128. pants – 4. punkts – m apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
m) īsteno pilnvaras, ko Valde saskaņā ar 124. panta 1. punkta f) apakšpunktu viņam piešķīrusi attiecībā uz personālu;	svītrots

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

128. pants – 4. punkts – ma apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ma) apspriežoties ar Valdi un attiecībā uz šīs regulas noteikumiem par nodevām un budžetu apspriežoties ar Budžeta komiteju, viņš var iesniegt Komisijai priekšlikumus par grozījumiem šajā regulā, saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos, kā arī citos Eiropas Savienības preču zīmēm piemērojamos noteikumos;

Pamatojums

Šis papildinājums lielā mērā atbilst regulas par Kopienas preču zīmi 124. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Šis noteikums, protams, neskar Eiropas Komisijas iniciatīvas tiesības un ir tikai ierosinājums, ka Komisija var izvēlēties — rīkoties vai ne. Tomēr būtu saprātīgi dot Aģentūrai šo oficiālo iespēju paust viedokli par to, kā uzlabot Eiropas preču zīmju ekosistēmas darbību.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

128. pants – 4. punkts – l.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	la) neskarot 125. un 136. pantu, viņš attiecībā uz Aģentūras personālu īsteno pilnvaras, ko Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kura ir kompetenta iecelt amatā un pilnvarota slēgt darba līgumus (turpmāk „iecēlējiestādes pilnvaras”);

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

1. pants – 99. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

129. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.	1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. pantu a) apakšpunktu.
2. Izpilddirektoru no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ Valde. Pirms iecelšanas Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.	2. Izpilddirektoru no vismaz trīs kandidātu saraksta, kurus izvirza Valdes priekšatlases komiteja, kas sastāv no dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras un aicinājuma izteikt interesi publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur ieceļ Valde. Pirms iecelšanas Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.
Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma.	Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmusi Valde, rīkojoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, un pēc tam, kad Komisija pēc Valdes vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma ir sagatavojusi novērtējuma ziņojumu.
3. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un problēmas.	3. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Valde veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un mērķus. Valde var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu ne vairāk kā par pieciem gadiem. Valde, pieņemot lēmumus par izpilddirektora pilnvaru pagarināšanu, ņem vērā Komisijas novērtējuma ziņojumu par izpilddirektora darbību, kā arī Aģentūras turpmākos uzdevumus un mērķus.
4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
5. Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.	5. Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.
6. Izpilddirektora vietnieku vai vietniekus ieceļ amatā vai atceļ no amata kā paredzēts 2. punktā pēc apspriešanās ar izpilddirektoru un attiecīgajā gadījumā iecelto izpilddirektoru. Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kā paredzēts 4. punktā, pēc apspriešanās ar izpilddirektoru minēto pilnvaru laiku var vienreiz pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.	6. Izpilddirektora vietnieku vai vietniekus ieceļ amatā vai atceļ no amata kā paredzēts 2. punktā pēc apspriešanās ar izpilddirektoru un attiecīgajā gadījumā iecelto izpilddirektoru. Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde kā paredzēts 3. punktā, pēc apspriešanās ar izpilddirektoru minēto pilnvaru laiku var vienreiz pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 106. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

136.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	136.a pants
	Starpniecības un strīdu izšķiršanas centrs
	1. Aģentūra var izveidot starpniecības un strīdu izšķiršanas centru, kas nav atkarīgs no 130. pantā uzskaitītajām lēmējiestādēm. Centrs atrodas Aģentūras telpās.
	2. Ikviena fiziska vai juridiska persona var brīvprātīgi izmantot centra pakalpojumus, lai pēc vienošanās izšķirtu strīdus, kuriem piemēro šo regulu un Direktīvu ... .
	3. Aģentūra arī pēc savas ierosmes var sākt strīdu izšķiršanas procedūru, lai pusēm nodrošinātu iespēju panākt savstarpēju vienošanos.
	4. Centru vada direktors, kas atbild par centra darbību.
	5. Direktoru amatā ieceļ Valde.
	6. Centrs nosaka starpniecības un strīdu izšķiršanas kārtību un izstrādā centra darbības noteikumus. Starpniecības un strīdu izšķiršanas kārtību un noteikumus apstiprina Valde.
	7. Centrs izveido to starpnieku un šķīrējtiesnešu sarakstu, kuri palīdz pusēm atrisināt domstarpības. Šīm personām jābūt neatkarīgām, ar atbilstīgu kvalifikāciju un pieredzi. Sarakstu apstiprina Valde.
	8. Institūta nodaļas vai apelācijas padomju pārbaudītāji un locekļi nedrīkst piedalīties starpniecībā vai strīdu izšķiršanā, kas attiecas uz lietu, kurā:
	a) tie jebkādā veidā iepriekš ir bijuši iesaistīti procesos, uz kuriem attiecas starpniecība vai strīdu izšķiršana;
	b) tiem ir jebkādas personiskas intereses; vai
	c) tie iepriekš ir bijuši iesaistīti kā vienas no pusēm pārstāvji.
	9. Nevienu personu, kas aicināta liecināt kā strīdu izšķiršanas vai starpniecības grupas loceklis, nedrīkst iesaistīt iebildumu izvirzīšanā, anulēšanā vai procedūrās, kas ir pamatā starpniecības vai strīdu izšķiršanas procesa sākšanai.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

1. pants – 108. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

139. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Aģentūra divreiz gadā sagatavo ziņojumu Komisijai par tās finansiālo stāvokli. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija pārskata Aģentūras finansiālo stāvokli.	4. Aģentūra divreiz gadā sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par tās finansiālo stāvokli. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija pārskata Aģentūras finansiālo stāvokli.

Pamatojums

Būtu saprātīgi skaidri noteikt, ka šis ziņojums būtu jānosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

1. pants – 108. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

139. pants – 4.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Aģentūra izveido rezerves fondu, ar ko varētu segt tās viena gada darbības izdevumus un nodrošināt tās darbības nepārtrauktību.

Pamatojums

Recital 43 of the Commission’s proposal foresees that, ‘in the interest of sound financial management, the accumulation of significant budgetary surpluses should be avoided’ and ‘this should be without prejudice to the Agency maintaining a financial reserve covering one year of its operational expenditure to ensure the continuity of its operations and the execution of its tasks’. The following paragraph clarifies that such a fund shall be maintained. As a matter of fact, sound financial management requires not only that an excessive accumulation of surplus takes place, but also that a prudential reserve fund is created in order to cope with unexpected drops in income or unforeseeable expenditures, which could hamper the continuity of the Agency's operations.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

1. pants – 110. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

144. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Panta 1. punktā minēto nodevu apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ienākumi principā ir pietiekami, lai Aģentūras budžets būtu līdzsvarots, izvairoties no ievērojama pārpalikuma uzkrāšanās. Neskarot 139. panta 4. punktu, Komisija pārskata nodevu apmēru, ja atkārtoti veidojas ievērojams pārpalikums. Ja šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazinās vai nemainās nodevu apmērs, kas var novērst turpmāku ievērojamu pārpalikumu uzkrāšanos, pēc pārskatīšanas uzkrāto pārpalikumu pārvieto uz Savienības budžetu.	2. Panta 1. punktā minēto nodevu apmēru nosaka -I Pielikumā noteiktajā līmenī, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ienākumi principā ir pietiekami, lai Aģentūras budžets būtu līdzsvarots, izvairoties no ievērojama pārpalikuma uzkrāšanās.

Pamatojums

Maksu struktūra ir svarīgs ES preču zīmes sistēmas elements, tāpēc tā būtu jāreglamentē pašā regulā, nevis ar deleģētajiem aktiem. Tas nozīmē, ka Komisija pati nespētu pārskatīt un grozīt nodevu līmeni. Būtu jāatzīmē arī tas, ka neviens santīms nedrīkst nonākt no Aģentūras atpakaļ ES budžetā vai dalībvalstu vispārējos budžetos, vai to preču zīmju iestādēs, izņemot ar sadarbības un tuvināšanas projektiem saistītas dotācijas.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 111. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

144.a pants – c punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu, tostarp 135. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās Apelācijas padomju iestādes izveidi un lomu, paplašinātās padomes sastāvu un noteikumus par tai iesniedzamajiem atzinuma pieprasījumiem, kā minēts 135. panta 4. punktā, un nosacījumus, atbilstoši kuriem lēmumus pieņem viens dalībnieks saskaņā ar 135. panta 2. un 5. punktu;	svītrots

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 111. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

144.a pants – d punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) to nodevu un maksu sistēmu, kas jāmaksā Aģentūrai saskaņā ar 144. pantu, tostarp nodevu apmēru, maksājumu metodes, valūtu, nodevu un maksu termiņu, datumu, kuru uzskata par maksājuma datumu, un sekas, ja maksājums nav veikts vai veikts novēloti, un ja summa nomaksāta nepietiekamā apmērā vai pārmaksāta, pakalpojumus, ko var sniegt bez maksas, un kritērijus, atbilstoši kuriem izpilddirektors var īstenot 144. panta 3. un 4. punktā paredzētās pilnvaras.	svītrots

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

1. pants – 112. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

145. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(112) regulas 145. pantā vārdus „jebkuras regulas, ar ko īsteno šo regulu” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktus”;	(112) regulas 145. pantu aizstāj ar šādu:
	„145. pants
	Noteikumu piemērošana
	Ja šajā sadaļā nav noteikts citādi, šo regulu un saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktus, ar ko īsteno šo regulu, piemēro starptautiskas reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar protokolu attiecībā uz Madrides Nolīguma par preču zīmju starptautisku reģistrāciju, kurš pieņemts 1989. gada 27. jūnijā Madridē (turpmāk attiecīgi „starptautiski pieteikumi” un „Madrides Protokols”), pamatojot ar pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmi vai pamatojot ar Eiropas Savienības preču zīmi, kā arī tās piemēro preču zīmju reģistrēšanai starptautiskajā reģistrā, ko kārto Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs (turpmāk attiecīgi „starptautiskas reģistrācijas” un „Starptautiskais birojs”) un ko attiecina uz Eiropas Savienību.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

1. pants – 113. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

147. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Starptautiskajam pieteikumam jāatbilst oficiālajiem nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 161.a panta a) punktu.	svītrots

Pamatojums

Šim teikumam nav nekādas juridiskas pievienotās vērtības, jo tajā ir tikai sniegta atsauce uz vēl nepieņemto deleģēto aktu saturu. Ar šo grozījumu tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma. Skatīt arī 161.a panta a) punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

1. pants – 114. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

148.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piecu gadu laikā pēc starptautiskās reģistrācijas datuma Aģentūra informē Starptautisko biroju par faktiem un lēmumiem, kas ietekmē tā Eiropas preču zīmes pieteikuma vai Eiropas preču zīmes reģistrācijas derīgumu, uz ko pamatojās starptautiskā reģistrācija.	Piecu gadu laikā pēc starptautiskās reģistrācijas datuma Aģentūra informē Starptautisko biroju par visiem faktiem un lēmumiem, kas ietekmē tā Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma vai Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas derīgumu, uz ko pamatojās starptautiskā reģistrācija.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir precizēts, ka piecu gadu periods nav laika ierobežojums, bet gan periods, kurā ir jādara zināmi visi attiecīgie fakti un lēmumi.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

1. pants – 115. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

149. pants – otrais teikums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„Pieprasījumam jāatbilst oficiālajiem nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 161.a panta c) punktu.”;	svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

1. pants – 117. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

154.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja starptautiskā reģistrācija ir pamatota uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju saistībā ar kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi, Aģentūra izpilda procedūras, kas paredzētas saskaņā ar 161.a panta f) punktu.	Ja starptautiskā reģistrācija ir pamatota uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju saistībā ar kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi, starptautisko reģistrāciju, kas apzīmē Eiropas Savienību, uzskata par Eiropas Savienības kolektīvo preču zīmi. Starptautiskās reģistrācijas īpašnieks tieši Aģentūrai iesniedz 67. pantā paredzētos noteikumus, kas reglamentē zīmes izmantošanu, divu mēnešu laikā no dienas, kurā Starptautiskais birojs paziņo Aģentūrai par starptautisko reģistrāciju.

Pamatojums

Procedūras saistībā ar šādu starptautisko reģistrāciju nevajadzētu atstāt tikai deleģēto aktu ziņā, bet dažus pamatnoteikumus vajadzētu paredzēt pašā pamataktā. Ieteicams pārņemt dažus noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2868/95 121. noteikumā. Ar šo grozījumu tiek atrisināta arī Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

1. pants – 119. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

156. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) panta 2. punktā vārdus „sešus mēnešus” aizstāj ar vārdiem „vienu mēnesi”;	a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Paziņojumu par iebildumiem iesniedz trīs mēnešu termiņā, kas sākas vienu mēnesi pēc publicēšanas dienas atbilstoši 152. panta 1. punktam. Iebildumus neuzskata par pienācīgi iesniegtiem, pirms nav samaksāta nodeva par iebildumu iesniegšanu.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

1. pants – 120. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

158.c pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūra gadījumos, kas precizēti saskaņā ar 161.a panta h) punktu, nodod Starptautiskajam birojam tai iesniegtos pieprasījumus reģistrēt īpašnieka maiņu, licenci vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojumu, licences grozījumus vai anulēšanu, vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojuma atcelšanu.	Aģentūra nodod Starptautiskajam birojam tai iesniegtos pieprasījumus reģistrēt īpašnieka maiņu, licenci vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojumu, licences grozījumus vai anulēšanu vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojuma atcelšanu.

Pamatojums

Regulas 161.a panta h) punktā nav minēti šie gadījumi, bet gan pieprasījumu nodošanas kārtība.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

1. pants – 121. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

159. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) panta 2. punktā vārdus „vai Madrides Nolīguma” svītro;	b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Tādu valsts preču zīmes pieteikumu vai attiecinājumu uz Madrides Protokolā [..] līdzdalīgu dalībvalsti, kurš rodas, pārvēršot saskaņā ar starptautisko reģistrāciju veiktu attiecinājumu uz Eiropas Savienību, attiecībā uz minēto dalībvalsti datē ar starptautiskās reģistrācijas datumu atbilstoši Madrides Protokola 3. panta 4. punktam vai ar datumu, kad veikta paplašināšana attiecībā uz Eiropas Savienību atbilstoši Madrides Protokola 3.b panta 2. punktam, ja paplašināšana veikta pēc starptautiskās reģistrācijas, vai ar šīs reģistrācijas prioritātes datumu un attiecīgā gadījumā ar datumu, kad minētā dalībvalsts ir pieprasījusi preču zīmes senioritāti saskaņā ar 153. pantu.”;

Pamatojums

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

1. pants – 122. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

161.a pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) oficiālos nosacījumus par starptautisko pieteikumu, kas minēti 147. panta 5. punktā, starptautiskā pieteikuma pārbaudes procedūru atbilstoši 147. panta 6. punktam, un kārtību starptautiskā pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajā birojā saskaņā ar 147. panta 4. punktu;	a) oficiālos nosacījumus par starptautisko pieteikumu, starptautiskā pieteikuma pārbaudes procedūru atbilstoši 147. panta 6. punktam un kārtību starptautiskā pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajā birojā saskaņā ar 147. panta 4. punktu;

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma. Skatīt arī 147. panta 5. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

1. pants – 122. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

161.a pants – c punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) oficiālos nosacījumus par pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, kas minēti 149. panta 2. punktā, procedūru minēto nosacījumu pārbaudei un kārtību pieprasījuma attiecināt uz plašāku teritoriju iesniegšanai starptautiskajā birojā;	c) oficiālos nosacījumus par pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, procedūru minēto nosacījumu pārbaudei un kārtību pieprasījuma attiecināt uz plašāku teritoriju iesniegšanai Starptautiskajā birojā;

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek atrisināta Komisijas priekšlikumā pastāvošā riņķveida atsauču problēma. Skatīt arī 149. panta grozījumu (otrais teikums).

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

1. pants – 122. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

161.a pants – k punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) kārtību attiecībā uz informācijas nodošanu starp Aģentūru un Starptautisko biroju, tostarp informācijas nodošanu, kas jāveic saskaņā ar 147. panta 4. punktu, 148.a pantu, 153. panta 2. punktu un 158.c pantu.	k) kārtību attiecībā uz informācijas nodošanu starp Aģentūru un Starptautisko biroju, tostarp informācijas nodošanu, kas jāveic saskaņā ar 148.a pantu, 153. panta 2. punktu un 158.c pantu.

Pamatojums

Regulas 147. panta 4. punktā par informācijas nodošanu nekas nav minēts.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 125. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

163. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Saskaņā ar 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Saskaņā ar 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

1. pants – 127.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 207/2009

-I pielikums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(127a) iekļauj šādu pielikumu:
	„-I pielikums
	Nodevu apmērs
	Nodevas, kas jāmaksā Aģentūrai saskaņā ar šo Regulu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2868/95, ir šādas
	1. Pamatnodeva, iesniedzot pieteikumu par individuālo preču zīmi (26. panta 2. punkts, 4.a noteikums)		EUR 925
	1.a Meklēšanas nodeva, iesniedzot pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmi (38. panta 2. punkts, 4.c noteikums)		Summa EUR 12, kas reizināta ar to centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju skaitu, kas minēti 38. panta 2. punktā; summu un vēlākās izmaiņas publicē Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī
	1.b Pamatnodeva, elektroniski iesniedzot pieteikumu par individuālo preču zīmi (26. panta 2. punkts, 4.a noteikums)	EUR 775
	1.c Pamatnodeva, elektroniski iesniedzot pieteikumu par individuālo preču zīmi un izmantojot tiešsaistes klasifikācijas datubāzi (26. panta 2. punkts, 4.a noteikums)	EUR 725
	2. Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu individuālo preču zīmi (26. panta 2. punkts, 4.b noteikums)	EUR 50
	2.a Nodeva par trešās klases preču un pakalpojumu individuālo preču zīmi (26. panta 2. punkts, 4.b noteikums)	EUR 75
	2.b Nodeva par trešās klases preču un pakalpojumu individuālo preču zīmi (26. panta 2. punkts, 4.b noteikums)	EUR 150
	3. Pamatnodeva, iesniedzot pieteikumu par kolektīvo preču zīmi (26. panta 2. punkts un 66. panta 3. punkts, un 42. noteikums)	EUR 1000
	3.a Pamatnodeva, elektroniski iesniedzot pieteikumu par kolektīvo preču zīmi un izmantojot tiešsaistes klasifikācijas datubāzi (26. panta 2. punkts un 66. panta 3. punkts, 4.a noteikums un 42. noteikums)	EUR 950
	4. Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu kolektīvo preču zīmi (26. panta 2. punkts un 66. panta 3. punkts, 4.b noteikums un 42. noteikums)	EUR 50
	4.a Nodeva par trešās klases preču un pakalpojumu kolektīvo preču zīmi (26. panta 2. punkts un 66. panta 3. punkts, 4.b noteikums un 42. noteikums)	EUR 75
	4.b Nodeva par katru preču un pakalpojumu klasi (tām nepārsniedzot trīs) kolektīvās preču zīmres saņemšanai (26. panta 2. punkts un 66. panta 3. punkts, 4.b noteikums un 42. noteikums)	EUR 150
	5. Iebildumu nodeva (41. panta 3. punkts, 17. noteikuma 1. punkts)	EUR 350
	7. Pamatnodeva par individuālas preču zīmes reģistrāciju (45. pants)	EUR 0
	8. Nodeva par visu to klašu preču un pakalpojumu individuālo preču zīmi, kas pārsniedz trīs (45. pants)	EUR 0
	9. Pamatnodeva par kolektīvās preču zīmes reģistrāciju (45. pants un 66. panta 3. punkts)	EUR 0
	10. Nodeva par visu to klašu preču un pakalpojumu kolektīvo preču zīmi, kas pārsniedz trīs (45. panta 64. punkts, 3. noteikums)	EUR 0
	11. Papildu nodeva par reģistrācijas nodevas maksājuma kavējumu (162. panta 2. punkts)	EUR 0
	12. Pamatnodeva par individuālās preču zīmes atjaunošanu (47. panta 1. punkts, 30. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkts)	EUR 1150
	12.a Pamatnodeva par individuālās preču zīmes elektronisku atjaunošanu (47. panta 1. punkts, 30. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkts)	EUR 1000
	13. Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu individuālās preču zīmes atjaunošanu (47. panta 1. punkts, 30. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts)	EUR 100
	13.a Nodeva par trešās klases preču un pakalpojumu individuālās preču zīmes atjaunošanu (47. panta 1. punkts un 30. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts)	EUR 150
	13.b Nodeva par visu to klašu preču un pakalpojumu individuālās preču zīmes atjaunošanu, kas pārsniedz trīs (47. panta 1. punkts un 30. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts)	EUR 300
	14. Pamatnodeva par kolektīvās preču zīmes atjaunošanu (47. panta 1. punkts un 66. panta 3. punkts, un 42. noteikums)	EUR 1275
	15. Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu kolektīvās preču zīmes atjaunošanu (47. panta 1. punkts un 66. panta 3. punkts, 30. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts un 42. noteikums)	EUR 100
	15.a Nodeva par trešās klases preču un pakalpojumu kolektīvās preču zīmes atjaunošanu (47. panta 1. punkts un 66. panta 3. punkts, 30. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts un 42. noteikums)	EUR 150
	15.b Nodeva par visu to klašu preču un pakalpojumu kolektīvās preču zīmes atjaunošanu, kas pārsniedz trīs (47. panta 1. punkts un 66. panta 3. punkts, 30. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts un 42. noteikums)	EUR 300
	16. Papildu nodeva par atjaunošanas nodevas maksājuma kavējumu vai pieteikuma par atjaunošanu iesniegšanas kavējumu (47. panta 3. punkts un 30. noteikuma 2. punkta c) apakšpunkts)	25 % no kavētās atjaunošanas nodevas, bet nepārsniedzot EUR 1150
	17. Nodeva, iesniedzot pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu (56. panta 2. punkts un 39. noteikuma 1. punkts)	EUR 700
	18. Apelācijas nodeva (60. pants un 49. panta 3. punkts)	EUR 800
	19. Nodeva, iesniedzot pieteikumu par restitutio ad integrum (81. panta 3. punkts)	EUR 200
	20. Nodeva, iesniedzot pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma vai Eiropas Savienības preču zīmes pārvēršanu (113. panta 1. punkts kopsakarībā arī ar 159. panta 1. punktu; noteikuma 2. punkts kopsakarībā arī ar 123. noteikuma 2. punktu):	EUR 200
	a) pieteikumā par valsts preču zīmi;
	b) Madrides nolīgumā paredzēto dalībvalstu izraudzīšanā.
	21. Nodeva par procedūras turpināšanu (82. panta 1. punkts)	EUR 400
	22. Nodeva par paziņojumu attiecībā uz Eiropas Savienības reģistrētas preču zīmes dalīšanu (44. panta 4. punkts)	EUR 250
	23. Nodeva, iesniedzot pieteikumu par licences vai citu tiesību reģistrēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības reģistrētu preču zīmi (162. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 33. noteikuma 2. punkts) vai pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmi (157. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 33. noteikuma 4. punkts):	EUR 200 par katru reģistrāciju, bet, ja vienā pieteikumā vai vienlaikus tiek iesniegti vairāki reģistrācijas pieprasījumi, nodeva nedrīkst pārsniegt EUR 1000
	a) piešķirot licenci;
	b) nododot licenci citai personai;
	c) radot tiesības in rem;
	d) nododot citai personai tiesības in rem;
	e) izpildot piespiedu kārtā.
	24. Nodeva par licences vai citu tiesību reģistrācijas atcelšanu (162. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 35. noteikuma 3. punkts)	EUR 200 par katru atcelšanas gadījumu, bet, ja vienā pieteikumā vai vienlaikus tiek iesniegti vairāki reģistrācijas pieprasījumi, nodeva nedrīkst pārsniegt EUR 1000
	25. Nodeva par izmaiņām reģistrētā Eiropas Savienības preču zīmē (162. panta 2. punkta f) apakšpunkts un 25. panta 2. punkts)	EUR 200
	26. Nodeva par pieteikuma attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmes kopijas izsniegšanu (162. panta 2. punkta j) apakšpunkts un 89. noteikuma 5. punkts) reģistrācijas apliecības kopijas izsniegšanu (162. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 24. noteikuma 2. punkts) vai reģistra izraksta izsniegšanu (162. panta 2. punkta g) apakšpunkts, 84. noteikuma 6. punkts):
	a) par neapliecinātu kopiju vai izrakstu;	EUR 10
	b) par apliecinātu kopiju vai izrakstu.	EUR 30
	27. Nodeva par lietā esošo dokumentu pārbaudi (162. panta 2. punkta h) apakšpunkts un 89. noteikuma 1. punkts)	EUR 30
	28. Nodeva par lietā esošo dokumentu kopiju izsniegšanu (162. panta 2. punkta k) apakšpunkts un 89. noteikuma 5. punkts):
	a) par neapliecinātu kopiju;	EUR 10
	b) par apliecinātu kopiju;	EUR 30
	papildus tam par katru lapu, kas pārsniedz 10 lapas.	EUR 1
	29. Nodeva par lietā esošās informācijas paziņošanu (162. panta 2. punkta k) apakšpunkts un 90. noteikums)	EUR 10
	30. Nodeva par to procesuālo izmaksu noteikšanu, kuras atmaksā atpakaļ	EUR 100
	31. Nodeva par starptautiska pieteikuma iesniegšanu Aģentūrā (147. panta 5. punkts)	EUR 300

Pamatojums

Maksu struktūra ir svarīgs ES preču zīmju sistēmas elements. Līdz ar to Regulā (EK) Nr. 2869/95 (tostarp par Komisijas priekšlikumiem mainīt un atjaunināt pamatvērtības) ir iekļauta Regulā (EK) Nr. 207/2009. Lēmumu par to, vai citas Regulas (EK) Nr. 2869/95 normas būtu jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 207/2009 vai jāreglamentē deleģētajos aktos, vajadzēs pieņemt saskaņā ar iestāžu apspriešanās procedūru.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

1. pants – 127. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

165.a pants – 1. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdz 2019. gadam un turpmāk reizi piecos gados Komisija uzdod veikt novērtējumu par šīs regulas īstenošanu.	1. Līdz 2019. gadam un turpmāk reizi piecos gados Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu.

Pamatojums

Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par novērtējumu un būt tiesīgai izvēlēties, vai veikt novērtējumu pašai vai to pasūtīt.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Regula (EK) Nr. 2868/95


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Regulu (EK) Nr. 2868/95 groza šādi:
	1) regulas 4. noteikumu svītro;
	2) regulas 30. noteikuma 2. punktu svītro.

Pamatojums

Tā kā maksu struktūra ir jānosaka šajā regulā, attiecīgie Regulas (EK) Nr. 2869/95 noteikumi par maksām ir jāatceļ. Saistīts ar 26. panta 2. punkta un 47. panta 1.a punkta grozījumiem.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

1.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b pants

Regulu (EK) Nr. 2869/95 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā sniegto atbilstības tabulu^*.

_______

* Atbilstības tabula tiks izveidota pēc tam, kad tiks panākta iestāžu vienošanās par šo regulu.

Pamatojums

Tā kā maksu struktūra ir jānosaka šajā regulā, attiecīgie Regulas (EK) Nr. 2869/95 noteikumi par maksām ir jāatceļ. Lēmumu par to, vai Regulas (EK) Nr. 2869/95 normas, kas neattiecas uz maksu apmēru, būtu jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 207/2009 vai jāreglamentē deleģētajos aktos, tiks pieņemts 37.a noteikumā paredzētajā procedūrā.

PASKAIDROJUMS

Ilgi gaidīto priekšlikumu par preču zīmju sistēmas pārskatīšanu Eiropā Komisija iesniedza 2013. gada marta beigās — pēc tam, kad tā pie šā priekšlikuma bija strādājusi vairākus gadus. Referente ir apņēmības pilna pielikt visas pūles, lai šo priekšlikumu pieņemtu šajā parlamenta sasaukumā, taču vēlas atgādināt, ka atvēlētais ierobežotais grafiks šo uzdevumu apgrūtina. Likumdošanas kvalitāte nedrīkstētu ciest un nedrīkstētu palaist vējā iespēju saistībā ar šo pārskatīšanu modernizēt Eiropas preču zīmju sistēmu nolūkā ātri panākt iestāžu savstarpēju vienošanos. Tomēr referente juridiskajā komitejā ir saņēmusi plašu atbalstu attiecībā uz vērienīgu grafiku. Ierobežotā apjomā atvēlētais šā ziņojuma izstrādes termiņš, ņemot vērā šo grafiku, nozīmē, ka šajā ziņojumā ir aplūkota lielākā daļas svarīgāko jautājumu, attiecībā uz kuriem bija jāgroza Komisijas priekšlikums. Tomēr referente patur tiesības atgriezties pie tā vēlāk, lai veiktu papildu grozījumus un iesniegtu papildu priekšlikumus par jautājumiem, kas nav iekļauti šajā ziņojumā.

Kopsavilkums

Kopienas preču zīmju sistēma un ITSB ir pastāvējuši vairāk kā 15 gadus un būtu pareizi pārskatīt spēkā esošos noteikumus, lai uzlabotu līdz šim ar lieliem panākumiem darbojošos sistēmu. Šajā laikā ITSB ir izveidojusies par labi darbojošos un efektīvu aģentūru, kurai ir precīzs sava uzdevuma redzējums palīdzēt preču zīmju un dizaina paraugu kopienai Eiropā. Papildu funkciju noteikšana, piemēram, Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra un „bāreņu” darbu datubāze apliecina uzticību, kādu Aģentūrai piešķir abi kopīgie likumdevēji un Komisija.

Īstenojot pašreizējo pārskatīšanu, pēc referentes domām, ir jāveic izmaiņas ISTB pārvaldības modelī, lai nodrošinātu nepārtrauktu neatkarību, lietotāju ērtības un kompetenci, kas ir bijušas Aģentūras galvenās iezīmes līdz šim.

Ir svarīgi atzīmēt, ka Aģentūra nav nedz tikai dalībvalsts, nedz Komisijas, nedz Parlamenta aģentūra, bet gan Eiropas Savienības aģentūra. Ņemot vērā šo statusu, būtu jāmaina tās pārvaldības modelis, jo īpaši izmantojot Kopējā pieejā decentralizētajām aģentūrām sniegto instruktāžu.

Jautājums par nodevām attiecībā uz Eiropas preču zīmēm ir cieši saistīts ar Aģentūras spēju veikt savas funkcijas. Šajā sakarībā referente līdz ar to aizstāvēs viedokli, ka šis jautājums ir tik lielā mērā neatraujams no jautājuma par Aģentūras pamatpārvaldi un tās spēju veikt savus uzdevumus, ka tas ir jāreglamentē pamataktā, nevis deleģētajā aktā.

Komisija attiecībā uz materiālajām tiesībām ir ierosinājusi veikt virkni izmaiņu, kuru lielākajai daļai referente piekrīt, kaut arī ir iespējas tos uzlabot.

Aģentūras nosaukums

Referente norāda uz to, ka tagdējais Aģentūras nosaukums „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs” ir plaši pazīstams un labi iegājies preču zīmju Eiropas kopienā un arī ārpus tās. Tomēr tas nav nosaukums, kas šķistu īpaši atbilstošs personai, kurai nav iepriekšēju zināšanu par biroju, kurā tā vēlētos reģistrēt preču zīmi vai dizaina paraugu. Šī pārskatīšana ir uzskatāma par labu iespēju Aģentūru pārdēvēt. Komisijas ierosinātais nosaukums („Eiropas Savienības preču zīmju un dizaina paraugu aģentūra”) tomēr neapzīmē plašo Aģentūrai uzticēto uzdevumu klāstu. Aģentūra jau pārzina Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra un atzītu „bāreņu” darbu reģistru. Turpmāk varētu paredzēt arī papildu funkcijas, piemēram, ģeogrāfisko rādītāju reģistrācija un iespējamos uzdevumus saistībā ar gaidāmajiem likumdošanas priekšlikumiem par profesionālo noslēpumu, ko pievieno Aģentūras uzdevumu klāstam. Tāpēc būtu lietderīgi atrast atbilstošu Aģentūras ilgtermiņa nosaukumu, kas varētu izturēt laika pārbaudi, vienlaikus lietotājiem sniedzot skaidru priekšstatu par tās uzdevumiem. Referents tāpēc ierosina Aģentūru pārdēvēt par „Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību aģentūru”.

Definīcijas

Referents Komisijas priekšlikumā ierosina mazu grozījumu attiecībā uz definīciju terminoloģiju. Tā vietā, lai mainītu nosaukumu no „Kopienas” preču zīmes uz „Eiropas” preču zīmes, tām vajadzētu saukties „Eiropas Savienības” preču zīmes. Galvenais šāda nosaukuma iemesls ir tāds, ka jēdziens „Eiropas Savienība” precīzāk apraksta aizsardzības teritoriālo apjomu. Būtu jānorāda arī uz to, ka termina „Eiropas" lietošana patentu jomā attiecas uz virkni valstu iekšējo tiesību (kas tagad vienādā mērā ir attiecinātas arī uz Eiropas patentiem). Tā kā Kopienas preču zīme ir ES apzīmējums, tad tas kā tāds arī būtu jāapzīmē.

Ar pārvaldību saistīti jautājumi

Tādas aģentūras pārvaldība, kas atbild par preču zīmju reģistrāciju, acīmredzot ir ļoti svarīgs šīs likumdošanas paketes jautājums. Kaut arī Komisija šajā jomā kopumā ir iesniegusi labus priekšlikumus, virknē jautājumu ir nepieciešama nopietna kalibrācija.

– Valdes sastāvs

Kopīgajā pieejā aģentūru valdēs ir paredzēti dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji. Tomēr Komisija savā priekšlikumā neparedzēja Eiropas Paralamenta pārstāvja deleģēšanu darbam valdē. Referente iesaka labot šo situāciju saskaņā ar kopīgās pieejas normām.

– Valde

Kopīgā pieeja dod iespēju aģentūru valdēs iekļaut izpildvaldes gadījumos, kad tādējādi darbs var tikt padarīts efektīvāks. Taču nav gūti konkrēti pierādījumi par to, ka šāds papildu birokrātiskās pārvaldes līmenis būtu efektīvs šajā gadījumā. Referents tāpēc iesaka svītrot izpildvaldes iekļaušanu.

– Aģentūras izpilddirektora (un vietnieku) atlase

Komisija ir ierosinājusi, lai izpilddirektorus ievēlētu valde, izvēloties no Komisijas iesniegta saraksta. Referente nepiekrīt tam, ka Komisijai būtu veto tiesības par šim amatam ierosināmajām kandidatūrām, un uzskata, ka valdei vajadzētu izveidot savu iekšējo priekšatlases komiteju, kuru veidotu visu trīs to iestāžu pārstāvji, lai varētu sastādīt sarakstu ar vismaz trim kandidātiem. Līdzīgā veidā referents ierosina, lai priekšlikumā paredzētās veto tiesības Komisijai attiecībā uz izpilddirektora atkārtotu iecelšanu tiktu atceltas.

Aģentūras un dalībvalstu sadarbības projekti

Referente pamatos piekrīt Komisijas šajā jomā izteiktajiem priekšlikumiem, ja tiek veikta virkne izmaiņu, lai uzlabotu elastīgumu. To projektu sarakstam, par kuriem var panākt vienošanos, vajadzētu būt pilnīgam, bet atvērtam, lai neizslēgtu projektus, kas nav paredzēti projekta izstrādes gaitā. Būtu precīzi jāparedz arī lietotāju aktīva dalība. Kaut arī referente piekrīt Komisijas viedoklim, ka visām dalībvalstīm būtu jāpiedalās projektos, tomēr šķistu saprātīgi neuzlikt dalībvalstīm par pienākumu pieņemt kopīgo projektu iznākumu, ja dalībvalstis uzskata, ka tām jau ir pieņemta labāka sistēmas vai regulējums. Patiesībā šāda pieeja var samazināt iespējamo sadarbības projektu skaitu, ja dalībvalstis neļautu citiem tajos piedalīties, baidoties, ka tām nāktos pieņemt rezultātu.

Nodevas

Komisija ir ierosinājusi, lai nodevas tiktu reglamentētas deleģētajos aktos. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulu tās ir noteiktas Komisijas īstenošanas noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar komitoloģijas procedūru. Savienības preču zīmju sistēmai piemērotās nodevas ir uzskatāmas par visas Eiropas preču zīmju sistēmas darbības galveno aspektu. Tā kā kopš sistēmas darbības sākuma šīs nodevas ir pārskatītas tikai divreiz, kad izraisījās nopietnas politiskas debates. Būtu nelietderīgi šīs nodevas noteikt deleģētajos aktos un tik pat nelietderīgi būtu to darīt īstenošanas aktā, kā rezultātā referente secina, ka nodevas ir jāreglamentē pamataktā. Lai izdarītu šīs visai sarežģītās priekšlikuma izmaiņas, referente līdztektus priekšlikumiem par šā akta grozījumiem, kurus attiecībā uz šo regulu izteica Komisija un kas tika izstrādāti komitoloģijas procedūrā, ir iekļāvusi arī pašreizējo īstenošanas regulējumu Tas nebūtu jāuztver, kā netiešs visu priekšlikuma aspektu apstiprinājums, un referente patur tiesības pie tā atgriezties, šajā sakarībā izdarot konkrētus grozījumus.

Papildus tam attiecībā uz nodevām referente uzskata, Aģentūras iekasētās nodevas nedrīkstētu tikt izmantotas nedz dalībvalstu nacionālās sistēmas finansēšanai (vai faktiski vispārējo budžetu finansēšanai), nedz nokļūt Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Aģentūras ienākumi drīzāk būtu no jauna jāiegulda, lai nodrošinātu tās izcilību, un pakārtoti — lai veicinātu tādu projektu īstenošanu, ar kuriem sekmē IĪ aizsardzības Eiropā saskaņošanu, tuvināšanu un izcilību.

Deleģētie akti

Referente atzīmē, ka Komisijas priekšlikumā ir liels deleģēto aktu skaits. Līdz ar to ir jāsecina, ka zināms to skaits pārsniedz pieņemamo deleģēto aktu apjomu, tostarp ņemot vērā, ka ierosināto deleģēto aktu priekšmets un tvērums skar būtiskus elementus un Komisijai piešķir pārāk plašu rīcības brīvību. Tas attiecas uz ierosinātajiem apsvērumiem Nr. 24–26, 29, 31 – 34, 36, 38 un 44–46 un pantiem Nr. 24.a , 39, 45.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74.k, 79, 79.a, 83, 89, 93.a, 114, 114.a, 128, 144.a, 145, 161.a un 163.a.

Tā vietā, lai šos jautājumus risinātu jau šajā ziņojumā, referente ierosina tos attiecīgi izskatīt saskaņā ar 37.a noteikumā paredzētajā procedūrā, saistībā ar kuru Juridiskā komiteja sagatavotu atzinumu par deleģēšanas mērķiem, saturu, tvērumu un ilgumu un par deleģēšanas nosacījumiem. Šādā atzinumā tiktu arī analizētas Komisijas īstenošanas regulas pamatregulējuma par nodevām pārnešanas uz pamataktu sekas, kā arī citi uz šīs regulas pamata agrāk pieņemtie tiesību akti.

Izpildes pasākumi

Komisija ir ierosinājusi ieviest normu par importu, saskaņā ar kuru tikai preču nosūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā un saņēmējs, piemēram, ir fiziska persona. Ņemot vērā vajadzību apturēt viltošanu, šī norma ir vērtējama atzinīgi, bet ar to būtu jāreglamentē tikai viltotie izstrādājumi.

Komisija papildu tam ir ierosinājusi normu par tranzīta precēm. Kaut arī nedrīkst pieļaut viltoto preču iekļūšanu iekšējā tirgū, priekšlikums traucētu arī likumīgajai tirdzniecībai. Referente tāpēc iesaka izdarīt virkni izmaiņu, lai priekšlikumu labāk līdzsvarotu.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR DELEĢĒTO AKTU IZMANTOŠANU

Klaus-Heiner Lehne

Priekšsēdētājs

Juridiskā komiteja

BRISELĒ

Temats: atzinums saskaņā ar Reglamenta 37.a pantu par deleģēto aktu izmantošanu, izskatot jautājumu par Parlamenta kontroli attiecībā uz Kopienas preču zīmi (COM(2013)0161 – C7‑0087/2013 – 2013/0088(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja nolēma sniegt pašiniciatīvas atzinumu par iepriekšminētajā priekšlikumā izklāstītajiem noteikumiem, ar kuriem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantam Komisijai deleģē likumdošanas pilnvaras.

Priekšlikumā ir iekļauts ievērojams skaits, proti, 63 dažādi ierosinājumi par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu Komisijai (skat. pielikumu).

I. Pamatinformācija

Iepriekšminētais regulas priekšlikums ir daļa no preču zīmju tiesību aktu paketes, ko Komisija iesniedza 2013. gada 27. martā un kurā ir iekļauts arī priekšlikums par Preču zīmju direktīvas pārstrādāto versiju[1] un īstenošanas akta priekšlikums, ar ko groza divas Komisijas regulas[2] un kura mērķis ir pielāgot Kopienas preču zīmju sistēmas nodevas struktūru.

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju priekšlikuma vispārējais mērķis ir veicināt inovāciju un ekonomikas izaugsmi, padarot preču zīmju reģistrēšanas sistēmas visā Eiropas Savienībā uzņēmumiem pieejamākas un efektīvākas, t. i., samazinot izmaksas un sarežģītību, palielinot ātrumu, uzlabojot paredzamību un juridisko noteiktību. Tomēr Komisija neierosina jaunu sistēmu, bet gan spēkā esošo noteikumu modernizēšanu, par galvenajiem mērķiem nosakot regulas terminoloģijas pielāgošanu Lisabonas līgumam un 2012. gada 19. jūlija noteikumiem par kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām[3], Eiropas preču zīmju pieteikšanas un reģistrēšanas procedūru vienkāršošanu, juridiskās noteiktības palielināšanu, precizējot noteikumus un novēršot neskaidrības, Eiropas Savienības Tiesas judikatūras iekļaušanu, piemērota regulējuma izveidi ITSB un valstu biroju sadarbībai, lai veicinātu prakses konverģenci un attīstītu kopējos instrumentus, un regulējuma saskaņošanu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu.

II. Ierosinātais īstenošanas akta projekts par nodevas sistēmu

Iepriekšminētā īstenošanas akta priekšlikuma par nodevas sistēmu pamatā ir pašlaik spēkā esošās regulas par Kopienas preču zīmi 144., 162. un 163. panta 2. punkts kopā ar regulas par īstenošanas aktiem[4] 13. pantu. Atbilstīgi šiem noteikumiem nodevu regulējums paredz nodevu apmēru, to apmaksāšanas veidus, kā arī nodrošina sabalansētu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) budžetu. Turklāt tos pieņem un groza, izmantojot regulas par īstenošanas aktiem 5. pantā paredzēto pārbaudes procedūru.

Tomēr Komisija vienlaikus ierosina grozīt regulu par preču zīmēm, lai paredzētu turpmākus grozījumus nodevas sistēmā, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi LESD 290. pantam.

Turklāt īstenošanas akta projekta 2. apsvērumā ir norādīts, ka ir „pareizi nodrošināt lielāku nodevas struktūras elastību, to pielāgojot”, kas neapšaubāmi pārsniedz īstenošanas robežas un ko drīzāk varētu uzskatīt par politikas izvēļu jautājumu, kas skar būtiskus preču zīmju tiesību aktu paketes elementus.

Ņemot vērā pret šo pieeju vērstos iebildumus, ko pauda gan Parlaments „ēnu sanāksmēs”, gan dalībvalstis Padomes darba grupu sanāksmēs, Komisija 2013. gada 18. jūlija vēstulē Parlamentam paziņoja, ka tā attiecīgajā komitejā neturpinās darbu pie īstenošanas akta projekta un plāno „nākamo komitejas sanāksmi sasaukt ne ātrāk kā gada beigās”. Iesniedzot īstenošanas akta projektu, Komisijas mērķis bija to pieņemt pirms gada beigām, un šķiet, ka Komisija joprojām uzskata, ka, izmantojot īstenošanas aktu, tā var likumīgi pielāgot nodevu struktūru.

Turklāt būtu jāņem vērā, ka saskaņā ar iepriekšminētās kopējās pieejas decentralizētajām aģentūrām 38. punktu pašfinansējošajām aģentūrām (piemēram, ITSB) būtu jānosaka saprātīga līmeņa nodevas, lai izvairītos no ievērojama pārpalikuma uzkrāšanās.

Ja ir vajadzīgi vienoti nosacījumi Savienības juridiski saistošu aktu īstenošanai, Komisija rīkojas atbilstoši savām īstenošanas pilnvarām saskaņā ar LESD 291. pantu. Tomēr kopējā pieeja ir kopēja Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas deklarācija, tādējādi tā nav uzskatāma par juridiski saistošu Savienības aktu.

III. Pamatinformācija par deleģētajiem un īstenošanas aktiem

Skatīt II sadaļu pievienotajā Juridiskās komitejas 2012. gada 27. aprīļa atzinumā Lauksaimniecības komitejai par regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, un darba dokumentu, kas sagatavots saistībā ar pasākumiem, kas veikti attiecībā uz likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (atzinuma sagatavotājs József Szájer), un kurā sniegta plaša pamatinformācija gan par deleģētajiem, gan īstenošanas aktiem.

IV. Parlamenta nostāja par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu

Jautājums par deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršanu ir izraisījis polemiku vairāku likumdošanas procedūru laikā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Padome ir uzstājusi, ka jāizmanto īstenošanas akti, lai labāk ietekmētu šādu aktu sagatavošanas posmu, uzaicinot ekspertus no dalībvalstīm attiecīgajās komitejās, kā paredzēts regulā par īstenošanas aktiem. Deleģēto aktu sagatavošanā valstu ekspertiem nav oficiālu pienākumu. Turklāt Parlamenta nozīme, ietekme un prerogatīvas ir daudz lielākas saistībā ar deleģētajiem aktiem, jo tam ir piešķirta iespēja iebilst pret ierosināto deleģēto aktu un tā rīcībā ir stiprākais līdzeklis — deleģējuma atsaukšana. Attiecībā uz īstenošanas aktiem Parlamenta pilnvaras ir ierobežotas, proti, tam ir pārbaudes tiesības, un Komisija var pieņemt ierosināto īstenošanas aktu neatkarīgi no jebkādiem Parlamenta iebildumiem.

Pareizā instrumenta izvēlei ir ievērojama ietekme ne tikai attiecībā uz Parlamenta iespēju īstenot savas kontroles vai pārbaudes tiesības, bet arī uz paša tiesību akta spēkā esamību. Komisijas priekšsēdētājs vēstulē Parlamenta priekšsēdētājam uzsvēra, ka īstenošanas un deleģēto aktu nošķiršana nav politikas izvēles jautājums un tāpēc jebkuras analīzes sākuma punktam ir jābūt juridiskajiem kritērijiem, kas noteikti LESD 290. un 291. pantā[5]. Tādēļ Komisija ir vērsusies Tiesā, lai noskaidrotu nošķiršanas jautājumu attiecībā uz lietu, kad, kā uzskatīja Komisija, tika izvēlēts nepareizais tiesību akta veids[6].

Lai izstrādātu horizontālu politisku nostāju jautājumā par deleģētajiem aktiem ar mērķi aizstāvēt Parlamenta prerogatīvas un lai izvairītos no turpmākām juridiskām problēmām, kā arī no tiesību aktu atcelšanas riska gadījumā, ja nepareizi izvēlēti deleģētie vai īstenošanas akti, Priekšsēdētāju konference 2012. gadā apstiprināja šādu četru pakāpju pieeju, lai nodrošinātu, ka Parlaments var pilnvērtīgi pildīt savas ar Lisabonas līgumu piešķirtās pilnvaras[7]:

1. pareizā instrumenta izvēle;

2. dalībvalstu lomas palielināšana deleģēto aktu sagatavošanas posmā;

3. iekļaušana pamataktā („koplēmums”);

4. Parlamenta nostājas pieņemšana bez vienošanās pirmajā lasījumā.

Visbeidzot, ja deleģētos aktus nevarētu iekļaut konkrētā dokumentā, lai gan bijis paredzēts, ka tos būtu jāiekļauj, minētā pieeja paredz, ka būtu jāatsakās no šādu dokumentu iesniegšanas plenārsēdē un būtu jāuzsāk turpmākas horizontālas sarunas ar Padomi.

V. Analīze

Tā kā nav Tiesas judikatūras par deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršanas jautājumu, jebkuras analīzes sākumpunktam ir jābūt paša Līguma formulējumam. LESD 290. pantā paredzēts, ka likumdošanas pilnvaras ir atļauts deleģēt, tikai lai pieņemtu „vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus” (papildināts ar izcēlumu).

Lai pārbaudītu, vai šie kritēriji ir izpildīti, jāizskata attiecīgo pilnvaru būtība katrā atsevišķā gadījumā. Skatīt pielikumu.

Pirmkārt, attiecībā uz preču zīmju nodevas sistēmu ir jāņem vērā, ka aizvadīto gandrīz 20 gadu laikā faktiskie nodevu līmeņi nav būtiski mainīti, un domājams, ka jebkuri labojumi pamataktā, kas veikti, izmantojot koplēmuma procedūru, būs spēkā tikpat ilgu laiku, tādējādi attiecībā uz nodevu līmeņu noteikšanu neradot vajadzību pēc elastības, ko sniedz deleģēto aktu izmantošana saskaņā ar LESD 290. pantu. Likumdevējam ir prerogatīva deleģēt vai nedeleģēt likumdošanas pilnvaras. Šajā gadījumā izmaiņas nodevas struktūrā nav tikai jautājums par leģislatīvo aktu īstenošanas noteikumiem, bet drīzāk jautājums par politikas izvēles veikšanu, kas ir būtisks preču zīmju tiesību aktu paketes elements. Šādai politikas izvēlei ir jāietilpst pamatakta darbības jomā, un to nevar paredzēt deleģētajā vai īstenošanas aktā.

Viedokli, ka jautājums par nodevas sistēmu ir jāregulē ar pamatakta noteikumiem, nostiprina fakts, ka ierosinātās preču zīmju tiesību aktu paketes nodevu aspektu virzītājspēks bija iepriekšminētā kopējā pieeja, kas nav juridiski saistošs Savienības akts. Tāpēc var apšaubīt, vai Komisija pat varētu apgalvot, ka attiecībā uz nodevām tai saskaņā ar LESD 291. pantu ir kādas īstenošanas pilnvaras.

Otrkārt, saistībā ar noteikumiem regulā, ar ko veic grozījumus, vispirms būtu jānorāda, ka Komisija tikai ierosina noteikumus par deleģētajiem aktiem un neierosina noteikumus par īstenošanas aktiem. Turklāt būtu jānorāda, ka Komisija priekšlikumā attiecībā uz pamataktu ir iekļāvusi turpmāk minētos noteikumus, kuri iepriekš bija iekļauti Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno regulu par preču zīmi, proti, 19. panta 2. punkts, 20. panta 4. punkts, 22. panta 6. punkts, 75. pants, 79.a pants, 79.c pants, 79.d pants un 87. panta 3. punkts.

Viena būtiska ar Komisija pieeju saistīta problēma ir apstāklis, priekšlikumā ir vairāki noteikumi par deleģētajiem aktiem, kuriem pamataktā nav nekāda pamatojuma, ko varētu papildināt vai grozīt, un kuru vienīgais mērķis, šķiet, ir nodrošināt Komisijai instrumentu, kas ļautu ierosināt pilnīgi jaunus noteikumus. Daudzos gadījumos šos noteikumus bez grūtībām būtu bijis iespējams precizēt pamataktā. Vairākos gadījumos pamatakta noteikumā ir sniegta atsauce uz „saskaņā ar pantu [par pilnvaru deleģēšanu] paredzētajiem nosacījumiem”, kurā savukārt ir sniegta atsauce uz „pantā [pamatakta noteikumā] minētajiem nosacījumiem”. Šādos gadījumos, lai būtu piemērojams LESD 290. pants, ir jāprecizē nosacījumi, lai labotu ciklisko papildināmā vai grozāmā pamatpienākuma vai noteikuma trūkumu.

Šāda problēma ir konstatējama attiecībā uz 35.a panta d) punktu, 45.a panta a) un c) punktu, 74.a pantu, 74.k pantu, 93.a panta f), i), j), k), m) un p) punktu, 114.a pantu un 161.a panta a), c) un f) punktu.

Ja šādos gadījumos pamataktā neveic papildu precizējumus, viena no iespējamām alternatīvām būtu īstenošanas pilnvaru piešķiršana Komisijai, kas izraisītu Parlamenta ietekmes mazināšanos.

Vēl viena apšaubāma ierosinātās deleģēšanas forma ir konstatējama pamatakta 65.a pantā par deleģētajiem aktiem, kurā ir precizēts apelācijas sūdzību saturs un Apelācijas padomes lēmumu saturs un forma. Šajā gadījumā nav skaidrs, ko nozīmē vārds „saturs”. Tas ir jāprecizē pamataktā, vai arī ir jāatrod alternatīva, lai bez vajadzības netuvotos nebūtisku elementu robežām.

Atsevišķos noteikumos par deleģētajiem aktiem ir minēti jautājumi, kas nav aplūkoti pamatakta pantā, uz kuru šajos noteikumos ir sniegta atsauce. Piemēram, 65.a pantā ir paredzēti deleģētie akti, kuros precizē „atlīdzību par apelācijas nodevu, kas minēta 60. pantā”, savukārt attiecīgajā pantā atlīdzība nav minēta. Līdzīgas noteikumu neatbilstības ir konstatējamas 161.a panta h) punkta h), j) un k) punktos.

Viens īpatnējs priekšlikuma aspekts, kas rada problēmu saistībā ar likumdošanas pilnvaru deleģēšanu, ir noteikumi par izpilddirektora pilnvarām, kas bieži ir pretrunā ar noteikumiem par deleģētajiem aktiem, piemēram, 30., 79., 88. un 128. pantā.

Visbeidzot, noteikumos par deleģētajiem aktiem, piemēram, 144.a panta b) punktā un 161.a panta c) punktā, ir sniegtas vairākas nepareizas atsauces.

IV. Secinājums un ieteikums

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto pamatojumu, Juridiskā komiteja uzskata, ka nodevas sistēma nebūtu jāreglamentē ar īstenošanas aktu, pamatojoties uz pašlaik spēkā esošo regulu par preču zīmēm kopā ar regulā par īstenošanas aktiem paredzētajiem pārejas noteikumiem, bet ar paša pamatakta noteikumiem, un visiem ar šo sistēmu saistītajiem grozījumiem būtu jāpiemēro parastā likumdošanas procedūra.

Atsevišķos gadījumos deleģētos aktus varētu izmantot, lai precizētu vai noteiktu kritērijus un procedūras, bet tikai gadījumā, ja noteikumi ir precizēti pamataktā. Kā alternatīvu varētu paredzēt Komisijas pienākumu noteiktā laikposmā sagatavot pārējām likumdevējām iestādēm paredzētu ziņojumu ar iespējamiem pievienotiem priekšlikumiem par leģislatīvo aktu grozīšanu.

Saistībā ar Priekšsēdētāju konferences apstiprinātajiem politiskajiem norādījumiem Juridiskajai komitejai, pabeidzot sava ziņojuma izstrādi, būtu jāņem vērā šie ieteikumi. Ja Padomes nostāja ir pretrunā šiem ieteikumiem, atbalstot deleģētos vai īstenošanas aktus, kuri tāpēc neatbilst kritērijiem, komitejai būtu jāinformē Padome, ka šo dokumentu kā tādu neiesniegs plenārsēdē, un, ja Padome joprojām nemaina viedokli, komitejai būtu jāiesaka pieņemt Parlamenta nostāju bez vienošanās panākšanas pirmajā lasījumā.

Attiecīgi Juridiskā komiteja 2013. gada 14. oktobra sanāksmē vienprātīgi pieņēma šo atzinumu[8].

Ar cieņu,

Klaus-Heiner Lehne

Pielikums. Noteikumi par deleģētajiem aktiem

Pants	Attiecīgais teksts	Mērķi, saturs un darbības joma	Ieteikums
24. apsvērums	Ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras, lai pieņemtu noteikumus minētās regulas īstenošanai. Lisabonas līgums ir stājies spēkā, un pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.	Likumdošanas pilnvaru deleģēšana vai īstenošanas pilnvaru piešķiršana ir tikai un vienīgi likumdevēja prerogatīva. Tāpēc secinājums, ka saskaņā ar spēkā esošo regulu par preču zīmēm Komisijai piešķirtās pilnvaras ir jāsaskaņo ar LESD 290. pantu, ir kļūdains. Šīs pilnvaras var paredzēt arī kā noteikumus par īstenošanas aktiem atbilstīgi LESD 290. pantam vai atrunāt pamataktā.	Šo apsvērumu varētu izteikt jaunā redakcijā, lai ņemtu vērā arī apstākli, ka likumdevējam ir tiesības nedeleģēt likumdošanas pilnvaras vai nepiešķirt īstenošanas pilnvaras.
25. apsvērums	Ir jo sevišķi būtiski, lai Komisija sagatavošanās darba laikā veiktu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.	Šis apsvērums atbilst kopējās vienošanās standarta apsvēruma fragmentiem.	Šis apsvērums būtu jāatstāj tekstā, jo tas atbilst pareizajam paraugam.
26. apsvērums	Lai nodrošinātu, ka tiesību akti par Eiropas preču zīmi kā par īpašuma objektu tiek efektīvi reģistrēti, un nodrošinātu pilnīgu Eiropas preču zīmju reģistra pārredzamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu konkrētas pieteikuma iesniedzēja saistības attiecībā uz īpašām preču zīmēm, detaļas par procedūrām Eiropas preču zīmju nodošanas reģistrēšanai, tiesību in rem ieviešanu un nodošanu, izpildes panākšanu, iesaistīšanos maksātnespējas procesā un licences piešķiršanu vai nodošanu reģistrā un attiecīgo ierakstu anulēšanu vai mainīšanu.	Šis apsvērums atbilst 24.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 24.a pantu.
29. apsvērums	Lai paredzētu efektīvu regulējumu Eiropas preču zīmju pieteikumu iesniegšanai, tostarp pretendēšanai uz prioritāti un agrāku izcelsmi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas līdzekļus un kārtību, detaļas par Eiropas preču zīmes pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, pieteikuma saturu, reģistrācijas nodevas veidu un detaļas par procedūrām, kādās nosaka savstarpību, pretendē uz iepriekšēja pieteikuma prioritāti, izstādīšanas prioritāti un valsts preču zīmes agrāku izcelsmi.	Šis apsvērums atbilst 35.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 35.a pantu.
31. apsvērums	Lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās Aģentūra ātri un efektīvi pārbauda un reģistrē Eiropas preču zīmju pieteikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par procedūrām, kas saistītas ar pārbaudi par atbilstību prasībām par iesniegšanas datumu un pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, procedūras pārbaudei, vai ir samaksāta nodeva par kategoriju, un absolūta atteikuma pamatojuma pārbaudei, detaļas par pieteikuma publicēšanu, procedūras neprecizitāšu un kļūdu labošanai pieteikumu publikācijās, detaļas par procedūrām saistībā ar trešo personu apsvērumiem, detaļas par iebildumu procedūrām, detaļas par procedūrām iebildumu iesniegšanai un pārbaudei un procedūrām pieteikumu grozīšanai un dalīšanai, ziņas, kas, reģistrējot Eiropas preču zīmi, jānorāda reģistrā, kārtību, kādā publicē reģistrēšanu, un reģistrācijas apliecības saturu un izsniegšanas kārtību.	Šis apsvērums atbilst 45.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 45.a pantu.
32. apsvērums	Lai Eiropas preču zīmes varētu efektīvi pagarināt un droši praksē piemērot noteikumus par Eiropas preču zīmju izmaiņām un dalīšanu, neapdraudot juridisko noteiktību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmju pagarināšanas kārtību un procedūras, kas reglamentē Eiropas preču zīmju izmaiņas vai dalīšanu.	Šis apsvērums atbilst 49.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 49.a pantu.
33. apsvērums	Lai ļautu Eiropas preču zīmes īpašniekam vienkāršā veidā atteikties no Eiropas preču zīmes, ievērojot to trešo pušu tiesības, kas iekļautas reģistrā saistībā ar minēto preču zīmi, un lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās Eiropas preču zīmi var efektīvā veidā atcelt vai atzīt par spēkā neesošu, un lai ņemtu vērā šajā regulā paredzētos principus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu procedūras, kas reglamentē atteikšanos no Eiropas preču zīmes, un atcelšanas un spēkā neesamības procedūras.	Šis apsvērums atbilst 57.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 57.a pantu.
34. apsvērums	Lai Apelācijas padomēm ļautu pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās, kurās ņemti vērā Regulā (EK) Nr. 207/2009 paredzētie principi, efektīvi un pilnīgi pārskatīt Aģentūras lēmumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par paziņojuma par apelāciju saturu, procedūrām apelācijas iesniegšanai un pārbaudei, Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu un atlīdzību par apelācijas nodevu.	Šis apsvērums atbilst 65.a pantam. Nav skaidrs, kādu informāciju ietver „detaļas par paziņojuma par apelāciju saturu”.	Skat. komentārus attiecībā uz 65.a pantu.
36. apsvērums	Lai ļautu efektīvi lietot Eiropas kolektīvās un sertifikācijas zīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu termiņu, kādā jāiesniedz noteikumi, kas regulē minēto zīmju lietošanu, un noteikumu saturs.	Šis apsvērums atbilst 74.a un 74.k pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 74.a un 74.k pantu.
38. apsvērums	Lai nodrošinātu Eiropas preču zīmju sistēmas vienmērīgu un efektīvu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu prasības par lēmumu formu, detaļas par procesa mutisko daļu un pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, procedūru tiesību zaudējuma konstatēšanai, procedūrās iesaistīto pušu saziņas līdzekļus un izmantojamās veidlapas, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, procedūras lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, un acīmredzamu kļūdu lēmumos un Aģentūras pieļauto kļūdu labošanai, procedūru pārtraukšanas kārtību un procedūras par izmaksu sadalījumu un noteikšanu, reģistrā norādāmās ziņas, detaļas par dokumentu pārbaudi un glabāšanu, publicēšanas Eiropas Preču Zīmju Biļetenā un Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī kārtību, nosacījumus par sadarbību administratīvajā jomā starp Aģentūru un dalībvalstu iestādēm un detaļas par pārstāvību Aģentūrā.	Šis apsvērums atbilst 93.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 93.a pantu.
44. apsvērums	Lai ļautu Eiropas preču zīmes pieteikumu vai reģistrāciju efektīvi pārvērst par valsts preču zīmes pieteikumu, nodrošinot attiecīgo prasību rūpīgu pārbaudi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu oficiālos nosacījumus, kuriem jāatbilst pārvēršanas pieprasījumam, un detaļas par tā pārbaudi un publicēšanu.	Šis apsvērums atbilst 114.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 114.a pantu.
45. apsvērums	Lai nodrošinātu efektīvu strīdu risināšanas metodi, atbilstību valodu režīmam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 207/2009, ātru lēmumu pieņemšanu vienkāršos jautājumos un Apelācijas padomju efektīvu organizēšanu, un garantētu piemērotu un saprātīgu Aģentūras iekasēto nodevu līmeni, vienlaikus ievērojot budžeta principus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 207/2009, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par Aģentūrā lietojamajām valodām, gadījumus, kad lēmumi par iebildumiem un anulēšanu būtu jāpieņem vienam dalībniekam, detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu, Aģentūrai maksājamās nodevu summas un detaļas par minēto maksājumu veikšanu.	Šis apsvērums atbilst 144.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 144.a pantu.
46. apsvērums	Lai nodrošinātu starptautisku preču zīmju efektīvu reģistrēšanu, pilnīgi ievērojot Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Protokolā paredzētos noteikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par procedūrām saistībā ar preču zīmju starptautisko reģistrāciju.	Šis apsvērums atbilst 161.a pantam.	Skat. komentārus attiecībā uz 161.a pantu.
24.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) pieteikuma iesniedzēja pienākumu sniegt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto tulkojumu vai transkripciju pieteikuma valodā;	Minētais pienākums ir ieviests ar grozījumu aktu. „Precizēt pienākumu” ir ļoti aptuvens formulējums, kas rada iespēju mainīt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto pienākumu, kas jau ir skaidri noteikts.	Svītrot, deleģēšana nav piemērota. Pamataktā izmantotais formulējums jau ir pietiekami precīzs.
	b) procedūru nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts 17. panta 5. punktā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta negrozīta panta nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 26. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	c) procedūru in rem tiesību ieviešanas vai nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts 19. panta 2. punktā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta panta nebūtisku elementu papildināšanu, kas tiks grozīts, tikai papildus paredzot nodošanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 26. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	d) procedūru izpildes ievadīšanai reģistrā, kā minēts 20. panta 3. punktā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta negrozīta panta nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 26. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	e) procedūru, lai reģistrā ievadītu iesaistīšanos maksātnespējas procesā, kā minēts 21. panta 3. punktā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta negrozīta panta nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 26. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	f) procedūru licences piešķiršanas vai nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts 22. panta 5. punktā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta negrozīta panta nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 26. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	g) procedūru reģistra ieraksta par in rem tiesībām, izpildi vai licenci anulēšanai vai mainīšanai, kā minēts attiecīgi 19. panta 3. punktā, 20. panta 4. punktā un 22. panta 6. punktā.”;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta pantu nebūtisku elementu papildināšanu, kas tiks attiecīgi grozīts, lai ņemtu vērā prasības, ko paudusi viena no pusēm, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 26. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
35.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas Aģentūrā līdzekļus un kārtību saskaņā ar 25. pantu;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta panta nebūtisku elementu papildināšanu, kas tiks grozīts, tikai lai ierobežotu iesniegšanu ITSB, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 29. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	b) detaļas par Eiropas preču zīmes pieteikuma saturu, kas minēts 26. panta 1. punktā, 26. panta 2. punktā minēto nodevu, kuras jāmaksā par pieteikumu, veidu, tostarp preču un pakalpojumu kategoriju skaitu, uz ko attiecas minētās nodevas, un pieteikuma oficiālos nosacījumus, kuri minēti 26. panta 3. punktā;	Detaļas par pieteikumu ir nebūtiski elementi, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 29. apsvērumu. Tomēr nodevas sistēma ir būtisks elements, kas būtu jāreglamentē pamataktā. Oficiālajos piemērošanas nosacījumos ir minēts 26. panta 3. punkts, kurā savukārt ir minēti saskaņā ar 35.a panta b) punktu noteiktie oficiālie nosacījumi. Tādējādi pamataktā nav pienākuma, kuru var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai noteiktu šos oficiālos nosacījumus.	Deleģētie akti ir pieņemami detaļu precizēšanai attiecībā uz pieteikumu. Noteikumi par nodevas sistēmu būtu jāreglamentē pamataktā. Attiecīgā pieteikuma oficiālie nosacījumi būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veiktas nekādas izmaiņas atbilstīgi LESD 290. pantam.
	c) procedūras savstarpības noteikšanai saskaņā ar 29. panta 5. punktu;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta panta nebūtisku elementu papildināšanu, kas tiks grozīts, tikai lai sniegtu Komisijai iespēju noteikt līdzvērtīgus nosacījumus, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 29. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	d) procedūru un noteikumus par informāciju un dokumentiem pretendēšanai uz iepriekšēja pieteikuma prioritāti saskaņā ar 30. pantu;	Noteikumos ir minēts jaunais 30. pants, kurā savukārt ir minēti saskaņā ar 35.a panta d) punktu pieņemtie noteikumi. Tādējādi pamataktā nav pienākuma, kuru var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai paredzētu šos noteikumus. Saskaņā ar 30. panta 2. punktu izpilddirektors var arī noteikt, ka papildu informācijā un dokumentos, kas jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam, var iekļaut mazāk informācijas, nekā vajadzīgs atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 35.a panta d) punktu.	Attiecīgie noteikumi būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam. Starp prasībām, kas paredzētas saskaņā ar deleģētajiem aktiem, un izpilddirektora pilnvarām nebūtu pieļaujamas nekādas pretrunas.
	e) procedūru un noteikumus par pierādījumiem pretendēšanai uz izstādīšanas prioritāti saskaņā ar 33. panta 1. punktu;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta panta nebūtisku elementu papildināšanu, kas tiks grozīts tikai minimāli, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 29. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	f) procedūru pretendēšanai uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi saskaņā ar 34. panta 1. punktu un 35. panta 1. punktu.”;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta negrozīta panta nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 29. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
39. pants	1. Ja ievēroti nosacījumi, kādiem jāatbilst Eiropas preču zīmes pieteikumam, pieteikumu publicē 42. panta mērķiem, ja tas nav noraidīts atbilstoši 37. pantam. Pieteikuma publicēšana neskar informāciju, kas jau citādi ir publiski pieejama saskaņā ar šo regulu vai deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta negrozīta panta nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 29. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
45.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) procedūru pārbaudei par atbilstību prasībām par iesniegšanas datumu, kas minēta 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un oficiālajiem nosacījumiem, kuri minēti 26. panta 3. punktā, un procedūru pārbaudei, vai ir samaksāta nodeva par kategoriju, kas minēta 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā;	Oficiālajos piemērošanas nosacījumos ir minēts jaunā 26. panta 3. punkts, kurā savukārt ir minēti saskaņā ar 35.a panta b) punktu noteiktie oficiālie nosacījumi. Tādējādi pamataktā nav paredzēts pienākums, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai noteiktu šos oficiālos nosacījumus. Procedūru precizēšana atbilstības nodrošināšanai prasībām par iesniegšanas datumu un pārbaudei, vai ir samaksāta nodeva, ir saistīta ar grozītā akta negrozīta panta nebūtiskiem elementiem, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Attiecīgie noteikumi būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam. Pretējā gadījumā tos var noteikt pamataktā. Deleģētie akti ir pieņemami attiecībā uz procedūrām atbilstības nodrošināšanai prasībām par iesniegšanas datumu un maksājuma pārbaudei.
	b) procedūru absolūta atteikuma pamatojuma pārbaudei, kas minēta 37. pantā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta panta nebūtisku elementu papildināšanu, kas tiks grozīts, tikai svītrojot noteikumu par ekskluzīvo tiesību attiecībā uz elementiem, kas nav atšķirīgi, neizmantošanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	c) detaļas, kas jāiekļauj 39. panta 1. punktā minētajā pieteikuma publikācijā;	Publikācijas detaļās ir minēts jaunā 39. panta 1. punkts, kurā savukārt minēta saskaņā ar deleģētajiem aktiem pieejamā informācija. Tādējādi pamataktā nav pienākuma, kuru var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai paredzētu šos noteikumus.	Attiecīgās detaļas un informācija būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam.
	d) procedūru neprecizitāšu un kļūdu labošanai Eiropas preču zīmes pieteikumu publikācijās, kas minēta 39. panta 3. punktā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta jaunā 39. panta 3. punkta nebūtisku elementu papildināšanu, kura mērķis ir noteikt ITSB pienākumu labot kļūdas, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	e) procedūru trešo personu apsvērumu iesniegšanai, kas minēta 40. pantā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta jaunā 40. panta nebūtisku elementu papildināšanu, kas precizē nosacījumus attiecībā uz trešo pušu intervenci, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	f) detaļas par iebildumu iesniegšanas un pārbaudes procedūru, kas paredzēta 41. un 42. pantā;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta pantu nebūtisku elementu papildināšanu, kas tiks grozīts, lai precizētu nosacījumus attiecībā uz iebildumiem, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	g) procedūru pieteikumu grozīšanai saskaņā ar 43. panta 2. punktu un pieteikumu dalīšanai saskaņā ar 44. pantu;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	h) ziņas, kas, reģistrējot Eiropas preču zīmi, jānorāda reģistrā, un kārtību, kādā publicē reģistrēšanu, kura minēta 45. panta 1. punktā, 45. panta 2. punktā minētās reģistrācijas apliecības saturu un izsniegšanas kārtību.”;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
49.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) procedūras kārtību Eiropas preču zīmju pagarināšanai saskaņā ar 47. pantu, tostarp maksājamo nodevu veidu;	Nav skaidrs, kāpēc šajā noteikumā ir izmantota frāze „procedūras kārtība”, nevis vārds „procedūra”, kas ir izmantots nākamajos divos deleģēšanas ierosinājumos b) un c) punktos, kā arī citviet tekstā. Vārdam „kārtība” ir konotācija ar politikas izvēlēm, bet vārdam „procedūra” šādas konotācijas nav. Ja šā noteikuma formulējumā būtu izmantots vārds „procedūra”, tas būtu saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 31. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami, ja frāzi „procedūras kārtība” aizstāj ar vārdu „procedūra”.
	b) procedūru, kas reglamentē 48. panta 2. punktā minētās Eiropas preču zīmes reģistrācijas izmaiņas;	Šis punkts ir saistīts ar grozītā akta negrozīta panta nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 32. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	c) procedūru, kas reglamentē 49. pantā minēto Eiropas preču zīmes dalīšanu.”;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 32. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
57.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) procedūru, kas reglamentē atteikšanos no Eiropas preču zīmes, kura paredzēta 50. pantā, tostarp minētā panta 3. punktā paredzēto termiņu;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 33. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
57.a pants	b) procedūras, kas reglamentē 56. un 57. pantā minēto Eiropas preču zīmes atcelšanu un spēkā neesamību.”;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 33. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
65.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) regulas 60. pantā minētā paziņojuma apelāciju saturu un procedūru apelācijas iesniegšanai un pārbaudei;	Nav skaidrs, kas šajā gadījumā ir domāts ar vārdu „saturs” un kādā veidā to iecerēts precizēt ar deleģētajiem aktiem. Ja nebūtu izmantots vārds „saturs”, šis punkts būtu saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 34. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami, ja vārds „saturs” tiek svītrots vai precizēts.
	b) regulas 64. pantā minēto Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu;	Nav skaidrs, kas šajā gadījumā ir domāts ar vārdu „saturs” un kādā veidā to iecerēts precizēt ar deleģētajiem aktiem. Ja nebūtu izmantots vārds „saturs”, šis punkts būtu saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 34. apsvērumu. Varētu norādīt, ka turpmāk minētajā 93.a pantā ir izmantots formulējums „prasības attiecībā uz lēmumu formu”, neminot „saturu”.	Deleģētie akti ir pieņemami, ja vārds „saturs” tiek svītrots vai precizēts.
	c) atlīdzību par apelācijas nodevu, kas minēta 60. pantā.”;	60. pantā nav paredzēti noteikumi par nodevu atlīdzināšanu.	Lai, izmantojot šo punktu, varētu deleģēt pilnvaras, pamataktā ir jābūt paredzētiem noteikumiem par atlīdzināšanu.
74.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot 67. panta 1. punktā minēto termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas kolektīvās preču zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts 67. panta 2. punktā.”;	67. panta 1. punktā nav minēts nekāds termiņš. Minētā panta grozītajā redakcijā ir minēts saskaņā ar 74.a pantu paredzēts termiņš. Tāpēc pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai noteiktu šo termiņu. Nav skaidrs, kas šajā gadījumā ir domāts ar frāzi „minēto noteikumu saturs” un kādā veidā to iecerēts precizēt ar deleģētajiem aktiem. Ja tiktu izmantota frāze „minēto noteikumu saturs”, šis noteikums būtu pārāk plašs un, iespējams, skartu būtiskus elementus.	Attiecīgais termiņš būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam. „Minēto noteikumu saturs” ir jāprecizē pamataktā.
74.k pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot 74.c panta 1. punktā minēto termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas sertifikācijas zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts 74.c panta 2. punktā.	74.c panta 1. punktā nav minēts nekāds termiņš. Minētā panta grozītajā redakcijā ir minēts saskaņā ar 74.k pantu paredzēts termiņš. Tāpēc pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai noteiktu šo termiņu. Nav skaidrs, kas šajā gadījumā ir domāts ar frāzi „minēto noteikumu saturs” un kādā veidā to iecerēts precizēt ar deleģētajiem aktiem. Ja tiktu izmantota frāze „minēto noteikumu saturs”, šis noteikums būtu pārāk plašs un, iespējams, skartu būtiskus elementus.	Attiecīgais termiņš būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam. Pretējā gadījumā tos var noteikt pamataktā. „Minēto noteikumu saturs” ir jāprecizē pamataktā.
79. pants	1. Aģentūra tieši informē attiecīgās personas par lēmumiem un pavēstēm, kā arī par visiem paziņojumiem vai citu informāciju, uz ko attiecināms termiņa ierobežojums vai par ko attiecīgās personas jāinformē atbilstoši šīs regulas vai deleģēto aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, vai kuru izziņošanu norīkojis Aģentūras izpilddirektors.	Šajā noteikumā nav paredzēta deleģēto aktu pieņemšana, bet noteikts, ka ITSB ir pienākums informēt par lēmumiem un pavēstēm, ja tas ir paredzēts saskaņā ar regulu pieņemtajos deleģētajos aktos.	Šim noteikumam būtu jābūt pieņemamam, ja attiecīgie noteikumi par deleģētajiem aktiem sniedz iespēju paredzēt prasību par informēšanu.
79.a pants	Ja Aģentūra konstatē, ka tiesības ir zaudētas, pamatojoties uz šo regulu vai deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un nepieņemot nekādu lēmumu, tā informē attiecīgo personu saskaņā ar 79. pantu. Minētā persona var pieprasīt lēmumu attiecīgajā lietā. Aģentūra pieņem šādu lēmumu, ja tā nepiekrīt personai, kas to pieprasa; pretējā gadījumā Aģentūra groza savu atzinumu un informē par to personu, kura pieprasa lēmumu.	Šajā noteikumā nav paredzēta deleģēto aktu pieņemšana, bet noteikts, ka ITSB ir pienākums informēt par tiesību zaudējumu un pieņemt lēmumus par skartajiem secinājumiem, ja saskaņā ar regulu pieņemtie deleģētie akti rada zaudējumus.	Šim noteikumam būtu jābūt pieņemamam, ja attiecīgajos noteikumos par deleģētajiem aktiem ir ņemts vērā tiesību zaudējums.
83. pants	Ja šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nav noteikti procesuāli noteikumi, Aģentūra ievēro dalībvalstīs vispārēji atzītus procesa tiesību principus.	Šajā noteikumā nav paredzēta deleģēto aktu pieņemšana, bet noteikts, ka ITSB ir iespēja novērst jebkuru deleģēto aktu radīto nepilnību, ņemot vērā atzītus principus.	Šā noteikuma mērķis ir novērst tiesiskā regulējuma trūkumu, un tas tiešā veidā neskar deleģētos aktus.
89. pants	1. Aģentūra periodiski publicē: a) Eiropas Preču Zīmju Biļetenu, kurā ir reģistrā veiktie ieraksti, kā arī citas ziņas, kuru publicēšana paredzēta šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;	Šajā noteikumā nav paredzēta deleģēto aktu pieņemšana, bet saskaņā ar regulu pieņemtajos deleģētajos aktos noteikto ziņu publicēšana.	Šajā noteikumā ir paredzēta publicēšanas prasība, un tas tiešā veidā neskar deleģētos aktus.
93.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) prasības attiecībā uz 75. pantā minēto lēmumu formu;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	b) procesa mutiskās daļas kārtību un pierādījumu iegūšanas kārtību, kas minētas 77. un 78. pantā;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	c) regulas 79. pantā minētās paziņošanas kārtību;	79. pantā paredzētie noteikumi jau ietver prasības par paziņošanu ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par piegādi un paziņošanu elektroniski. Tajā arī ir paredzēts, ka izpilddirektoram ir jānosaka publiskā paziņojuma veikšanas veids. Tāpēc nav skaidrs, kāda papildu kārtība ir jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Varētu arī apšaubīt, vai šis noteikums ir lieks, ņemot vērā turpmāko e) punktu.	Šķiet, ka deleģētie akti nav vajadzīgi, jo kārtība jau ir noteikta pamataktā un e) punktā.
	d) procedūru tiesību zaudēšanas konstatācijai, kas minēta 79.a pantā;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	e) noteikumus par saziņas līdzekļiem, tostarp elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kas minēti 79.b pantā un ko izmanto puses lietas izskatīšanā Aģentūrā, un veidlapas, kuru pieejamību nodrošina Aģentūra;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	f) noteikumus, kas reglamentē 79.c panta 1. punktā minēto termiņu aprēķināšanu un ilgumu;	74.c panta 1. punktā nav noteikumu par termiņiem. Šā panta grozītajā redakcijā ir minēti saskaņā ar 93.a panta f) punktu pieņemtie noteikumi un termiņi. Tādējādi pamataktā nav pienākuma, kuru var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai paredzētu šos noteikumus un termiņus.	Attiecīgie noteikumi un termiņi būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam.
	g) procedūru lingvistiskas vai transkripcijas kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošanai Aģentūras lēmumos vai tehnisku kļūdu labošanai, ko Aģentūra pieļāvusi, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju, kā minēts 79.d pantā;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	h) procedūru lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, kā minēts 80. panta 1. punktā;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	i) kārtību procesa pārtraukšanai vai atsākšanai Aģentūrā, kā minēts 82.a pantā;	82.a pantā nav paredzēta kārtība. Minētā panta grozītajā redakcijā ir minēta saskaņā ar 93.a panta i) punktu pieņemtā kārtība. Tāpēc pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai pieņemtu kārtību.	Attiecīgā kārtība būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam.
	j) procedūru saistībā ar izmaksu sadalījumu un noteikšanu, kā minēts 85. panta 1. punktā;	85. panta 1. punktā nav paredzēti nosacījumi. Minētā panta grozītajā redakcijā ir minēti saskaņā ar 93.a panta j) punktu paredzētie nosacījumi. Tāpēc pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai pieņemtu kārtību.	Attiecīgie nosacījumi būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veikti nekādi grozījumi vai papildinājumi atbilstīgi LESD 290. pantam.
	k) ziņas, kas minētas 87. panta 1. punktā;	87. panta 1. punktā jau ir paredzēta prasība, ka ITSB jāuztur reģistrs, kurā atrodas šajā regulā noteiktās ziņas. Tādējādi Komisija faktiski papildina vai groza deleģētos aktus, kas nav iespējams saskaņā ar LESD 290. pantu.	Konkrētas ziņas, kas jau nav paredzētas citos noteikumos, būtu jāprecizē pamataktā, un frāze „vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu” 87. panta 1. punktā būtu jāsvītro, lai labotu pašreizējo situāciju, kad deleģētos aktus faktiski varētu papildināt vai grozīt.
	l) procedūru dokumentu pārbaudei, kas paredzēta 88. pantā, tostarp pārbaudē neiekļaujamās dokumentācijas daļas, un Aģentūras dokumentu glabāšanas kārtību, kā paredzēts 88. panta 5. punktā;	Grozītajā 88. panta redakcijā jau ir paredzēts, ka izpilddirektors nosaka pārbaudes veikšanas līdzekļus un dokumentu glabāšanas veidu.	Deleģēšana nav vajadzīga, šis noteikums būtu jādzēš.
	m) kārtību 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ziņu un ierakstu publicēšanai Eiropas Preču Zīmju Biļetenā, tostarp informācijas veidu un valodas, kurās minētās ziņas un ieraksti ir jāpublicē;	Skatīt iepriekš izklāstīto k) punktu.	Konkrētas ziņas, kas jau nav paredzētas citos noteikumos, būtu jāprecizē pamataktā, un frāze „vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu” 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā būtu jāsvītro, lai labotu pašreizējo situāciju, kad deleģētos aktus faktiski varētu papildināt vai grozīt.
	n) publikāciju Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī veikšanas biežumu, veidu un valodas, kā minēts 89. panta 1. punkta b) apakšpunktā;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	o) kārtību informācijas apmaiņai un paziņojumiem Aģentūras un dalībvalstu iestāžu starpā, un tiesu vai dalībvalstu iestāžu vai ar to starpniecību veiktajām dokumentu pārbaudēm saskaņā ar 90. pantu;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	p) atkāpes no pārstāvības pienākuma Aģentūrā saskaņā ar 92. panta 2. punktu, nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieceļ kopēju pārstāvi atbilstoši 92. panta 4. punktam, nosacījumus, saskaņā ar kuriem 92. panta 3. punktā minētajiem darbiniekiem un 93. panta 1. punktā minētajiem profesionālajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz Aģentūrā parakstīta pilnvara, lai varētu uzņemties pārstāvību, minētās pilnvaras saturu un nosacījumus, saskaņā ar kuriem personu var svītrot no 93. panta 5. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta.”;	Nosacījumi, saskaņā ar kuriem 92. panta 3. punktā minētajiem darbiniekiem un 93. panta 1. punktā minētajiem profesionāļiem ir jāiesniedz Aģentūrā parakstīta pilnvara, ir saistīti ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 38. apsvērumu. 92. panta 2., 4. un 5. punkts grozītajā redakcijā attiecas uz saskaņā ar 93.a panta p) punktu noteiktajiem gadījumiem un paredzētajiem nosacījumiem. Tāpēc pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai pieņemtu kārtību.	Deleģētie akti ir pieņemami attiecībā uz 92. panta 3. punktu. Konkrētie 92. panta 2., 4. un 5. punktā minētie gadījumi un nosacījumi būtu jāprecizē pamataktā, un frāze „vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu” 87. panta 1. punktā būtu jāsvītro, lai labotu pašreizējo situāciju, kad deleģētos aktus faktiski varētu papildināt vai grozīt.
114. pants	Regulas 114. panta 2. punktā vārdus „īstenošanas regulā” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos”;	Šis pants ir saistīts ar oficiālām valsts tiesību aktos noteiktām prasībām attiecībā uz pieteikumu nosūtīšanu vai preču zīmēm, kas atšķiras vai papildina šajā regulā vai deleģētajos aktos paredzētās prasības.
114.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot oficiālos nosacījumus, kuriem jāatbilst pieprasījumam par Eiropas preču zīmes pieteikuma pārvēršanu, un detaļas par tā pārbaudi, kā arī par tā publicēšanu.	Šis noteikums ir vispārējs deleģējums, kurā nav norādīts atbilstīgs pamataktā paredzēts noteikums vai pienākums. Tādējādi nav iespējams veikt nekādus grozījumus vai papildinājumus.	Ja regulas 112.–114. pantā nav noteikumu vai pienākumu, ar kuriem pamatot deleģēšanu, tie būtu jāprecizē pamataktā.
128. pants	4. Izpilddirektors veic jo īpaši šādas funkcijas: [...] n) īsteno pilnvaras, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 26. panta 3. punktu, 29. panta 5. punktu, 30. panta 2. punktu, 45. panta 3. punktu, 75. panta 2. punktu, 78. panta 5. punktu, 79. pantu, 79.b pantu, 79.c pantu, 87. panta 3. punktu, 88. pantu, 89. pantu, 93. panta 4. punktu, 119. panta 8. punktu un 144. pantu, ievērojot kritērijus, kuri paredzēti šajā regulā un deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;	Skat. iepriekš attiecībā uz 30., 79. un 88. pantu. Starp izpilddirektora pilnvarām un deleģēto likumdošanas pilnvaru darbības jomu nav pieļaujamas pretrunas.	Lai novērstu pretrunas, ir jāveic grozījumi izpilddirektora pilnvarās vai deleģētajās pilnvarās.
144.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, lai noteiktu: a) konkrētus kritērijus 119. pantā minēto valodu lietošanai;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 45. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	b) gadījumus, kad lēmumus par iebildumiem un anulēšanu pieņem viens dalībnieks saskaņā ar 132. panta 2. punktu un 134. panta 2. punktu;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 45. apsvērumu. Pašlaik 132. panta 2. punktā un 134. panta 2. punktā ir sniegtas atsauces uz 144.a panta c) punktu.	Deleģētie akti ir pieņemami. Tomēr 132. panta 2. punktā un 134. panta 2. punktā ir būtu jāsniedz atsauces uz 144.a panta b) punktu.
	c) detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu, tostarp 135. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās Apelācijas padomju iestādes izveidi un lomu, paplašinātās padomes sastāvu un noteikumus par tai iesniedzamajiem atzinuma pieprasījumiem, kā minēts 135. panta 4. punktā, un nosacījumus, atbilstoši kuriem lēmumus pieņem viens dalībnieks saskaņā ar 135. panta 2. un 5. punktu;	Formulējums „iestādes loma” darbības jomas ziņā šķiet visai plašs un, iespējams, varētu skart būtiskus elementus. Izņemot iepriekšminēto, šis apakšpunkts attiecas uz regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir norādīta pietiekami izsmeļoši, arī ņemot vērā 45. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieejami, bet frāzi „iestādes loma” varētu precizēt pamataktā.
	d) to nodevu un maksu sistēmu, kas jāmaksā Aģentūrai saskaņā ar 144. pantu, tostarp nodevu apmēru, maksājumu metodes, valūtu, nodevu un maksu termiņu, datumu, kuru uzskata par maksājuma datumu, un sekas, ja maksājums nav veikts vai veikts novēloti, un ja summa nomaksāta nepietiekamā apmērā vai pārmaksāta, pakalpojumus, ko var sniegt bez maksas, un kritērijus, atbilstoši kuriem izpilddirektors var īstenot 144. panta 3. un 4. punktā paredzētās pilnvaras.”;	Izņemot struktūru un nodevu summas, kas ir būtiski elementi, tāpēc nevajadzētu deleģēt ar tiem saistītās pilnvaras, šis noteikums ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 45. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami, izņemot attiecībā uz struktūru un nodevu summām.
145. pants	Regulas 145. pantā vārdus „jebkuras regulas, ar ko īsteno šo regulu” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktus”;	Šī prasība attiecas uz noteikumu piemērošanu starptautiskajai reģistrācijai.	Šī prasība tiešā veidā neietekmē pilnvaru deleģēšanu.
161.a pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot: a) oficiālos nosacījumus par starptautisko pieteikumu, kas minēti 147. panta 5. punktā, starptautiskā pieteikuma pārbaudes procedūru atbilstoši 147. panta 6. punktam, un kārtību starptautiskā pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajā birojā saskaņā ar 147. panta 4. punktu;	147. panta 5. punktā nav paredzēti oficiāli nosacījumi. Minētā panta grozītajā redakcijā ir minēti saskaņā ar 161.a panta a) punktu paredzētie oficiālie nosacījumi. Tāpēc pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai noteiktu oficiālos nosacījumus. Izņemot iepriekšminēto, šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami, izņemot starptautiski piemērojamus oficiālus nosacījumus, kas būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veiktas nekādas izmaiņas atbilstīgi LESD 290. pantam.
	b) regulas 148.a pantā minētās paziņošanas kārtību;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	c) oficiālos nosacījumus par pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, kas minēti 149. panta 2. punktā, procedūru minēto nosacījumu pārbaudei un kārtību pieprasījuma attiecināt uz plašāku teritoriju iesniegšanai starptautiskajā birojā;	149. pantā nav paredzēti oficiāli nosacījumi. Šā panta grozītajā redakcijā ir minēti saskaņā ar 161.a panta c) punktu paredzētie oficiālie nosacījumi. Tādējādi pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai noteiktu oficiālos nosacījumus. Tekstā nav 149. panta 2. punkta, jo šajā pantā ir tikai viens punkts. Tas ir papildināts ar pēdējo teikumu — grozījumu attiecībā uz oficiālajiem nosacījumiem.	Oficiāli nosacījumi attiecībā uz prasību būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veiktas nekādas izmaiņas atbilstīgi LESD 290. pantam. Būtu jāsniedz atsauce uz 149. pantu.
	d) procedūru senioritātes pieprasījuma iesniegšanai saskaņā ar 153. pantu;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	e) procedūras atteikuma absolūtā pamatojuma pārbaudei, kas minēta 154. pantā, un iebildumu iesniegšanai un pārbaudei saskaņā ar 156. pantu, tostarp nepieciešamos paziņojumus, kas jāiesniedz Starptautiskajam birojam;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	f) procedūras saistībā ar 154.a pantā minēto starptautisko reģistrāciju;	154.a pantā procedūras nav minētas. Šā panta grozītajā redakcijā ir minētas saskaņā ar 161.a panta f) punktu paredzētās procedūras. Tādējādi pamataktā nav pienākumu, kurus var papildināt vai grozīt, un Komisija sev faktiski piešķir neierobežotu rīcības brīvību, lai noteiktu procedūras.	Procedūras būtu jāprecizē pamataktā, lai labotu pašreizējo ciklisko pienākumu trūkumu, kas nozīmē, ka nav veiktas nekādas izmaiņas atbilstīgi LESD 290. pantam.
	g) gadījumus, kad Aģentūra paziņo Starptautiskajam birojam par starptautiskas reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām saskaņā ar 158. pantu, un informāciju, ko iekļauj šādos paziņojumos;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	h) kārtību 158.c pantā minēto pieprasījumu nodošanai Starptautiskajam birojam;	158.c pantā ir minēti „gadījumi, kas precizēti saskaņā ar 161.a panta h) punktu”, nevis „nodošanas kārtība”. Neatkarīgi no formulējuma tas attiecas uz regulas nebūtisku elementu papildināšanu.	Deleģētie akti ir pieņemami, ja vien ir precizēts, vai mērķis ir nodošanas kārtība vai precizētie gadījumi.
	i) nosacījumus, kas jāizpilda pārveidošanas pieprasījumam saskaņā ar 159. panta 1. punktu;	Šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami.
	j) oficiālos nosacījumus par pārveidošanas pieteikumu, kas minēts 161. pantā, un šādas pārveidošanas procedūras;	161. pantā nav minēti „oficiālie nosacījumi par pārveidošanas pieteikumu”. Noteikums par procedūrām ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami, izņemot „oficiālos nosacījumus”, kas ir jāprecizē pamataktā.
	k) kārtību attiecībā uz informācijas nodošanu starp Aģentūru un Starptautisko biroju, tostarp informācijas nodošanu, kas jāveic saskaņā ar 147. panta 4. punktu, 148.a pantu, 153. panta 2. punktu un 158.c pantu.”;	Saskaņā ar 147. panta 4. punktu nav „jāiesniedz paziņojums”. Izņemot iepriekšminēto, šis punkts ir saistīts ar regulas nebūtisku elementu papildināšanu, un mērķis, saturs un darbības joma ir pietiekami skaidri norādīta, arī ņemot vērā 46. apsvērumu.	Deleģētie akti ir pieņemami, izņemot prasību par „paziņojumu iesniegšanu”, kas ir jāprecizē pamataktā.
163.a pants	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.		Atbilst panta paraugam kopējās vienošanās tekstā.
	2. Regulas 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku.	Parlaments varēja izvēlēties noteikto laiku, piemēram, vairākus gadus, kopā ar ziņošanas prasībām (2. iespēja, kas paredzēta kopējās vienošanās ietvaros).	Atbilst panta paraugam kopējās vienošanās tekstā.
	3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 2. punktā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē citus spēkā esošos deleģētos aktus.		Atbilst panta paraugam kopējās vienošanās tekstā.
	4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.		Atbilst panta paraugam kopējās vienošanās tekstā.
	5. Saskaņā ar 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.”;	Iebildumu izteikšanas periodu veido standarta 2+2 mēneši, un Parlamentam ir tiesības to pagarināt vai saīsināt.	Atbilst panta paraugam kopējās vienošanās tekstā. Parlamentam ir tiesības mainīt termiņus.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).
[2] Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar kuru tiek ieviesta Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 15.12.1995., 1. lpp.), un Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2869/95 par maksām, ko jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV L 303, 15.12.1995., 33. lpp.). Saskaņā ar preču zīmes regulu ir spēkā arī trešā īstenošanas regula, proti, Komisijas 1996. gada 5. februāra Regula (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 6.2.1996., 11. lpp.), kas tomēr netiek grozīta.
[3] http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/sefcovic/documents/120719_agencies_common_appr_en.pdf.
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
[5] Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso 2012. gada 3. februāra vēstule EP priekšsēdētājam M. Schulz.
[6] Komisija 2012. gada 19. septembrī iesniedza sūdzību Eiropas Savienības Tiesā, vēloties atcelt Biocīdu regulas pantu, kurā paredzēts, ka pasākumus pieņem ar īstenošanas aktu, nevis deleģēto aktu. Komisija apgalvo, ka, tā kā panta mērķis ir papildināt atsevišķus nebūtiskus tiesību akta elementus un ņemot vērā pilnvaru piešķiršanas Komisijai būtību, kā arī saskaņā ar šīm pilnvarām pieņemamā akta priekšmetu, šāds akts, kuru tā tiek aicināta pieņemt, būtu jāpieņem saskaņā ar LESD 290. pantā paredzēto procedūru un nevis saskaņā ar LESD 291. pantā paredzēto procedūru. Lieta C-427/12, Eiropas Komisija / Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome.
[7] Politikas pamatnostādnes attiecībā uz horizontālo pieeju Parlamentā saistībā ar deleģētajiem aktiem (Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāja 2012. gada 19. aprīļa vēstule Parlamenta priekšsēdētājam).
[8] Sanāksmē piedalījās: Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Françoise Castex (priekšsēdētāja vietniece), Marielle Gallo, Jutta Haug (saskaņā ar Reglamenta 187. panta 2. punktu), Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Eva Lichtenberger, Alajos Mészáros, Andrej Plenković (saskaņā ar Reglamenta 193. panta 3. punktu), Bernhard Rapkay, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (14.10.2013)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi
(COM(2013)0161 – C7‑0087/2013 – 2013/0088(COD))

Atzinumu sagatavoja: George Sabin Cutaş

ĪSS PAMATOJUMS

Galvenais mērķis, kādēļ ir ierosināts priekšlikums grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2009 par Kopienas preču zīmi kopā ar priekšlikumu grozīt Direktīvu 2008/95/EK, ir saskaņot preču zīmju reģistrācijas sistēmas visās ES dalībvalstīs, kā arī nodrošināt līdzāspastāvēšanu un papildināmību starp ES valstu preču zīmju sistēmām, lai uzlabotu to efektivitāti no uzņēmumu viedokļa, samazinot izmaksas, sistēmas vienkāršojot, paātrinot procedūru ātrumu un nodrošinot lielāku paredzamību un juridisko noteiktību. Tas varētu ievērojami veicināt inovāciju un ekonomikas izaugsmi.

Atzinumā uzmanība ir pievērsta tikai tiem priekšlikuma aspektiem, kas attiecas uz tirdzniecību, galvenokārt koncentrējoties uz viltotu preču tranzītu caur Eiropas Savienību un tirdzniecību internetā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas priekšlikuma mērķis ir samazināt viltotu preču tranzītu caur Eiropas Savienību. Atzinumā ir atbalstīta šī iniciatīva, tomēr skaidri norādot, ka tai nevajadzētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības tiesības atbalstīt trešo valstu piekļuvi medikamentiem saskaņā ar Deklarāciju par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību — Dohas deklarāciju, kas pieņemta Dohā 2001. gada 14. novembrī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferencē. Tomēr būtu jāatzīst, ka jautājums par piekļuvi medikamentiem galvenokārt attiecas uz patentiem un tikai mazākā mērā ir saistīts ar preču zīmēm.

Attiecībā uz otro ar tirdzniecību saistīto aspektu priekšlikuma mērķis ir novērst viltotu preču nonākšanu Savienībā, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā. Šī ir problēma, kas ir īpaši aktualizējusies pēdējos gados, palielinoties pārdošanai internetā. Atzinumā ir precizēti tie juridiskie instrumenti, kas ļauj preču zīmes īpašniekam veikt darbības, lai novērstu viltotu preču importu gadījumā, ja tikai sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. Ņemot vērā to, cik svarīga ir šī problēma un iesaistītās ekonomiskās intereses, ir atbilstīgi arī uzlabot dalībvalstu kontroli pār tīmekļa vietnēm, kurās pārdod viltotas preces.

Visbeidzot, atzinumā ir norādīts, ka jāpaplašina Eiropas Savienības acquis attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību Eiropas Savienībā, nākotnē ieviešot tādu Eiropas Savienības leģislatīvo aktu, kurš paredzētu ietvert ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī citām precēm — ne tikai lauksaimniecības produktiem un pārtikai, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai saglabātu to cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuras ir aizsargātas Savienības līmenī, tiesību stingru aizsardzību, ir nepieciešams precizēt, ka minētās tiesības ļauj celt iebildumus pret vēlākas Eiropas preču zīmes reģistrēšanu neatkarīgi no tā, vai pārbaudītājam ex officio ir jāņem vērā atteikuma pamatojums. Tā kā Savienībā spēkā esošie tiesību akti attiecas tikai uz lauksaimniecības produktu un pārtikas, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Komisijai būtu jāpieņem priekšlikums regulai, kurā tiktu saskaņoti dalībvalstu noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību arī attiecībā uz precēm, kas nav lauksaimniecības un pārtikas produkti, vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Nolūkā stiprināt preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarot viltošanu, Eiropas preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešajām personām ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm. Īstenojot šādas tiesības, Savienība nedrīkstētu pārkāpt PTO noteikumus, jo īpaši VNTT V pantu par tranzīta tiesībām un savas tiesības veicināt trešo valstu iespējas iegūt zāles, un konkrētāk — tiesības ražot, transportēt un izplatīt ģenēriskās zāles Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja vienīgi preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. Šajā nolūkā īpašniekam būtu jāveic atbilstīgās darbības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 48/2004/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

9. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības aizliegt importēt 3. punkta c) apakšpunktā minētās preces, ja vienīgi šo preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.	4. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības aizliegt importēt 3. punkta c) apakšpunktā minētās preces, ja vienīgi šo preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.
	Šajā nolūkā Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības veikt atbilstīgas tiesiskās darbības, kas paredzētas Direktīvā 48/2004/EK, un pieprasīt, lai valsts muitas iestādes veiktu darbības attiecībā uz tām precēm, kuru pārdošana, iespējams, ir īpašnieka tiesību pārkāpums, piemēram, šo preču apķīlāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā.
	Arī dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu viltotu preču pārdošanu internetā.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

9. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt trešajām personām saistībā ar komercdarbību ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, tostarp iepakojumu, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes.	Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt trešajām personām saistībā ar komercdarbību ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, tostarp iepakojumu, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes. Šīs tiesības neskar Savienības pienākumu ievērot PTO noteikumus, jo īpaši VNTT V pantu par tranzīta tiesībām.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

9.a pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) darījumos piestiprināt uz apdares, iepakojuma vai citiem līdzekļiem, uz kuriem var piestiprināt zīmi, apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs Eiropas preču zīmei;	(a) saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punktu darījumos piestiprināt uz apdares, iepakojuma vai citiem līdzekļiem, uz kuriem var piestiprināt zīmi, apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs Eiropas preču zīmei;

Pamatojums

Punktu vajadzētu saskaņot ar identiskuma un līdzības noteikumiem, kas jau paredzēti 8. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 74.aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74.aa) Preču importētāja un īpašnieka zaudējumu kompensēšana

Aģentūrai ir tiesības likt Eiropas preču zīmes īpašniekam maksāt attiecīgu kompensāciju preču importētājam, saņēmējam un īpašniekam par visiem tiem radītājiem zaudējumiem, saskaņā ar 9. pantā paredzētajām ierobežošanas tiesībām kļūdaini aizturot preces.

Pamatojums

Saskaņā ar Līguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, 56. pantu attiecīgajai aģentūrai ir tiesības likt pieteikuma iesniedzējam, šajā gadījumā preču zīmes īpašniekam, atbilstoši kompensēt importētājiem un īpašniekiem zaudējumus, ko radījusi kļūdaina aizturēšana. Kļūdaina aizturēšana ir liela un aizvien pieaugoša problēma. Saskaņā ar Komisijas gadskārtējo ziņojumu „Intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana ES muitā — paveiktais darbs uz robežas” par 2011. gadu vairāk nekā 2 700 gadījumos preces tika aizturētas kļūdaini, kas nozīmē palielinājumu par 46 % salīdzinājumā ar laiku pirms diviem gadiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas preču zīme
Atsauces	COM(2013)0161 – C7-0087/2013 – 2013/0088(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.4.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 16.4.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	George Sabin Cutaş 25.4.2013
Izskatīšana komitejā	11.7.2013	16.9.2013
Pieņemšanas datums	14.10.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Andrea Cozzolino, George Sabin Cutaş, Marielle de Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Franziska Keller, Bernd Lange, Vital Moreira, Paul Murphy, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabeth Jeggle, Krzysztof Lisek, Iosif Matula, Paul Rübig, Catherine Stihler

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (7.11.2013)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi
(COM(2013)0161 – C7‑0087/2013 – 2013/0088(COD))

Atzinumu sagatavoja: Regina Bastos

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienībā preču zīmi var reģistrēt vai nu valsts līmenī dalībvalsts rūpnieciskā īpašuma birojā (dalībvalstu tiesību akti par preču zīmēm tika daļēji saskaņoti ar Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/104/EEK, kas kodificēta kā Direktīva 2008/95/EK), vai arī ES līmenī kā Kopienas preču zīmi (pamatojoties uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kas kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009). Ar minēto regulu tika arī izveidots Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB), lai nodrošinātu Kopienas preču zīmju reģistrāciju un pārvaldību. Lai arī uzņēmējdarbības vidē ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, tiesību aktu kopums par preču zīmēm nav būtiski mainīts.

Priekšlikuma mērķis

Kopienas preču zīme ir ES intelektuālā īpašuma tiesību veids, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 118. panta 1. punktu. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā tika konstatēta vajadzība grozīt atsevišķas regulas daļas, lai uzlabotu un optimizētu Kopienas preču zīmes sistēmu.

Pārskatīšanas priekšlikuma, ko Komisija iesniedza 2013. gada 27. martā, galvenais mērķis ir:

• modernizēt preču zīmju sistēmu Eiropā;

• ierobežot atšķirības esošā regulējuma noteikumu ietvaros un

• uzlabot sadarbību starp preču zīmju birojiem.

Nolūks ir ļaut ES uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju:

• sniedzot tiem labāku piekļuvi preču zīmju aizsardzības sistēmām (zemākas izmaksas, ātrākas darbības un labāka prognozējamība),

• garantējot juridisko noteiktību un

• nodrošinot ES sistēmas un valstu sistēmu līdzāspastāvēšanu un papildināmību.

Attiecībā uz regulas pārskatīšanu Komisija neierosina jaunu sistēmu, bet gan esošo noteikumu mērķtiecīgu modernizāciju. Tas jo īpaši attiecas uz:

• regulas terminoloģijas pielāgošanu Lisabonas līgumam un tā noteikumiem par kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām,

• Kopienas preču zīmju pieprasījuma un reģistrācijas procedūru optimizāciju,

• atsevišķiem tiesiskiem precizējumiem,

• sadarbības organizāciju starp ITSB un valstu birojiem un

• saskaņotību ar LESD 290. pantu par deleģētajiem aktiem.

Iekšējā tirgus aspekti

Kopienas preču zīmes un valstu preču zīmju sistēma ir nepieciešama, lai nodrošinātu labu iekšējā tirgus darbību. Preču zīme ļauj atšķirt uzņēmuma preces un pakalpojumus, palīdzot uzņēmumam saglabāt savu konkurētspēju tirgū, piesaistot klientus un nodrošinot izaugsmi. ITSB iesniegto Kopienas preču zīmju pieteikumu skaits pastāvīgi pieaug, un 2012. gadā tas sasniedza vairāk nekā 107 900 pieteikumu. Līdz ar šo attīstību ieinteresētās personas aizvien vairāk sagaida racionālākas un augstas kvalitātes preču zīmju reģistrācijas sistēmas, kas ir saskaņotākas, publiski pieejamas un kurās būtu izmantotas jaunākās tehnoloģijas.

Konkrētāk, jaunais tiesību aktu kopums ietver arī dažus noteikumus par Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kompetenci:

• precizējumu par to, ka preču zīmes īpašnieks var nepieļaut savas preču zīmes izmantošanu salīdzinošā reklāmā, ja šāda reklāma neatbilst 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu 4. pantā noteiktajām prasībām;

• precizējumu par to, ka, lai mazinātu viltotu preču pasūtīšanu un pārdošanu internetā, preču importēšanu ES var aizliegt arī tad, ja komerciālā nolūkā rīkojas tikai to sūtītājs;

• iespēju tiesību īpašniekiem neļaut trešām personām ieviest Savienības muitas teritorijā brīvā apgrozībā laistas vai nelaistas preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.

Atzinuma sagatavotājas viedoklis

Atzinuma sagatavotāja kopumā ir apmierināta ar Komisijas priekšlikumu, jo īpaši attiecībā uz dažiem noteikumiem par Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kompetenci. Ziņojuma projektā iekļautie grozījumi jo īpaši attiecas uz:

• valsts iestāžu nozīmes pastiprināšanu preču zīmju aizsardzības un viltojumu apkarošanas sistēmā;

• noteikuma par iespēju pieteikt Kopienas preču zīmi tikai Aģentūrā svītrojumu;

• apzīmējumu, kas var būt Eiropas preču zīmes, precizēšanu;

• preču un pakalpojumu noteikšanas un klasifikācijas termiņiem;

• Aģentūras uzdevumiem;

• Valdes sastāvu un

• nodokļiem.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtu jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 207/2009 lietotā terminoloģija. Tas nozīmē jēdziena “Kopienas preču zīme” aizstāšanu ar jēdzienu “Eiropas preču zīme”. Saskaņā ar kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, nosaukums „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)” būtu jāaizstāj ar nosaukumu „Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra” (turpmāk „Aģentūra”).

(2) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtu jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 207/2009 lietotā terminoloģija. Tas nozīmē jēdziena “Kopienas preču zīme” aizstāšanu ar jēdzienu “Eiropas Savienības preču zīme”. Saskaņā ar kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, nosaukums „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)” būtu jāaizstāj ar nosaukumu „Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra” (turpmāk „Aģentūra”).

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai sniegtu vairāk elastības, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju atveidojumu veidiem, Eiropas preču zīmes definīcijā būtu jāsvītro prasība par grafisko attēlu. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, kam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, taču ir jāievēro prasība, ka apzīmējumu pēc tā publicēšanas un iekļaušanas reģistrā ir jāspēj atveidot tā, lai tas ļautu kompetentajām iestādēm un sabiedrībai precīzi un skaidri noteikt precīzu aizsardzības objektu.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Paziņojumu par iebildumu pret preču zīmes reģistrēšanu var iesniegt arī jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkāda grupa vai struktūra, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, sniedzot pierādījumus, ka preču zīme ar savām īpašībām var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojuma īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a) Preču zīmes galvenā funkcija ir garantēt produkta izcelsmi, ļaujot patērētājam vai galalietotājam šo produktu nekļūdīgi atšķirt no produktiem ar citu izcelsmi.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15b) Nosakot, vai nav nelabvēlīgi ietekmēta galvenā preču zīmes funkcija, šī tiesību norma ir jāinterpretē saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, lai nodrošinātu pamattiesības uz vārda brīvību ievērošanu.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Nolūkā stiprināt preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarot viltošanu Eiropas preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām ar valsts iestāžu palīdzību aizliegt trešām personām ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.

Pamatojums

Lai piemērotu šo pasākumu, ir nepieciešams valsts iestāžu atbalsts.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām ar valsts iestāžu palīdzību aizliegt šādu preču importu vai piedāvāšanu Savienībā gadījumā, ja vienīgi preču sūtītājs, starpnieks, pārstāvis vai tiešsaistes tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs rīkojas komerciālā nolūkā.

Pamatojums

Lai piemērotu šo pasākumu, ir nepieciešams valsts iestāžu atbalsts.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Ar preču zīmi piešķirtās ekskluzīvās tiesības nedrīkstētu paredzēt īpašniekam iespēju aizliegt tādu apzīmējumu vai norāžu izmantošanu, kuras lieto pienācīga iemesla gadījumā, lai patērētāji varētu salīdzināt un paust viedokļus, vai gadījumos, kad zīme netiek izmantota komerciālā nolūkā.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Ņemot vērā pakāpenisko samazinājumu un nelielo Kopienas preču zīmju pieteikumu skaitu, kas iesniegti dalībvalstu centrālajos intelektuālā īpašuma birojos (turpmāk „dalībvalstu biroji”), Eiropas preču zīmju pieteikumus būtu jāļauj iesniegt vienīgi Aģentūrā.

svītrots

Pamatojums

Tā kā mērķis ir atvieglot cilvēku dzīvi un uzņēmumu darbību, ir jāsaglabā visas iespējas reģistrēt preču zīmes Eiropas līmenī. Tāpēc ir jābūt iespējai pieteikumus apstrādāt arī valstu birojos, kuri rīkojas tikai kā Aģentūras starpnieki.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Lai nodrošinātu efektīvu strīdu risināšanas metodi, atbilstību valodu režīmam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 207/2009, ātru lēmumu pieņemšanu vienkāršos jautājumos un Apelācijas padomju efektīvu organizēšanu, un garantētu piemērotu un saprātīgu Aģentūras iekasēto nodevu līmeni, vienlaikus ievērojot budžeta principus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 207/2009, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu noteikumus par valodu režīmu, kas lietojams Aģentūrā, gadījumus, kad lēmumi par iebildumiem un anulēšanu būtu jāpieņem vienam dalībniekam, detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu, Aģentūrai maksājamās nodevu summas un detaļas par minēto maksājumu veikšanu.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Regula (EK) 207/2009

4. pants – b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ir atveidoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt precīzu zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības objektu.	b) ir atveidoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai skaidri un precīzi noteikt zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības objektu.

Pamatojums

Mērķis ir nodrošināt skaidru un precīzu Eiropas preču zīmes apzīmējumu atveidojumu.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Regula (EK) 207/2009

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
apzīmējums ir identisks Eiropas preču zīmei un tiek izmantots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme, un ja šāda izmantošana ietekmē vai var ietekmēt Eiropas preču zīmes funkciju garantēt patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi;	apzīmējums ir identisks Eiropas preču zīmei un tiek izmantots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme, un ja šāda izmantošana ietekmē vai var ietekmēt Eiropas preču zīmes funkciju garantēt patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi, ļaujot tiem nemaldīgi atšķirt šo preci no citām precēm ar citu izcelsmi;

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Regula (EK) 207/2009

9. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības aizliegt importēt 3. punkta c) apakšpunktā minētās preces, ja vienīgi šo preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.	Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības ar valsts iestāžu palīdzību aizliegt importēt 3. punkta c) apakšpunktā minētās preces vai piedāvāt 3. punkta b) apakšpunktā minētās preces, ja šo preču sūtītājs, starpnieks, pārdošanas aģents vai tiešsaistes pārdošanas pakalpojumu sniedzējs rīkojas komerciālā nolūkā.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Regula (EK) 207/2009

9. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt trešajām personām saistībā ar komercdarbību ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, tostarp iepakojumu, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes.	Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības aizliegt visām trešām personām ievest Savienības muitas teritorijā preces, ar kurām pārkāpj šo Eiropas preču zīmi, ja šīs preces, tostarp iepakojums:
	a) ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas marķētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes;
	b) ir paredzētas izmantošanai komercdarbībā, šajā teritorijā tās nelaižot brīvā apgrozībā.

Pamatojums

Viltojumu un kontrabandas preču tirdzniecībai bieži vien tiek izmantoti likumīgas starptautiskās tirdzniecības kanāli. Tā kā dažiem noziedzīgajiem tīkliem izdodas salīdzinoši viegli viltot muitas dokumentus, jo īpaši attiecībā uz preču izcelsmi un gala mērķi, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja uzskata, ka ir jāatgādina, cik svarīgi ir kontrolēt tirdzniecības plūsmas, lai aizsargātu iekšējo tirgu un patērētāju tiesības, veselību un drošību.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

9. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt trešajām personām saistībā ar komercdarbību ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, tostarp iepakojumu, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes.	5. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar valsts iestāžu palīdzību aizliegt trešajām personām saistībā ar komercdarbību ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, tostarp iepakojumu, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes.

Pamatojums

Lai piemērotu šo pasākumu, ir nepieciešams valsts iestāžu atbalsts.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Regula (EK) Nr. 207/2009

12. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja trešā persona izmanto minēto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.	Šo punktu piemēro tikai tad, ja trešā persona rūpnieciskos vai komercdarījumos preču zīmi izmanto godīgi.

Pamatojums

Šis grozījums ir paredzēts, lai precizētu, ka godīga prakse attiecas uz a), b) un c) apakšpunktiem, nevis tikai uz a) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Regula (EK) 207/2009

12. pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Preču zīme nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai pamatoti izmantot preču zīmi:
	a) reklāmai vai noieta veicināšanai, dodot patērētājiem iespēju preces vai pakalpojumus salīdzināt, vai
	b) lai identificētu un parodētu, kritizētu vai izteiktu komentārus par preču zīmes īpašnieku vai preču zīmes īpašnieka precēm vai pakalpojumiem; vai
	c) jebkāda veida nekomerciālos nolūkos.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts

Regula (EK) 207/2009

15. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	regulas 15. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
	Ja piecos gados pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav šo preču zīmi dalībvalstī vai tās daļā sācis patiesi izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz Kopienas preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.

Pamatojums

Tiek ierosināts aizstāt vārdu „Kopienā” ar vārdiem „dalībvalstī vai tās daļā”. Ciktāl izmantošana ir „patiesa”, būtu pietiekami anulēt prasību atsaukt preces vai pakalpojumus, pamatojoties uz to, ka ES preču zīme nav izmantota, ja tas attiecas uz vienu dalībvalsti vai tās daļu.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 25. punkts

Regula (EK) 207/2009

25. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieteikumu par Eiropas preču zīmi iesniedz Aģentūrā.	Pieteikumu par Eiropas preču zīmi iesniedz Aģentūrā vai birojā.

Pamatojums

Tā kā mērķis ir atvieglot personu un uzņēmumu darbību, ir jāsaglabā visas iespējas reģistrēt preču zīmes Eiropas līmenī. Tāpēc ir jābūt iespējai pieteikumus apstrādāt arī valstu birojos, kuri rīkojas tikai kā Aģentūras starpnieki.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 27. punkts

Regula (EK) 207/2009

27. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrā dokumentus ar 26. panta 1. punktā paredzēto informāciju, par ko iekasē reģistrācijas nodevu, par kuras maksāšanu, vēlākais, minētajā datumā ir dots maksājuma rīkojums.”;	Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrā vai birojā dokumentus ar 26. panta 1. punktā paredzēto informāciju, par ko iekasē reģistrācijas nodevu viena mēneša laikā pēc iepriekš minēto dokumentu iesniegšanas;

Pamatojums

Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrā vai valsts birojā dokumentus ar 26. panta 1. punktā paredzēto informāciju. Pašreizējais viena mēneša atvieglojumu periods būtu jāsaglabā, lai ļautu pieteikumu iesniedzējiem atsaukt vai atkārtoti iesniegt pieteikumus, nemaksājot par to divreiz. Tas ir jo īpaši svarīgi attiecībā uz MVU, kuri, visdrīzāk, varētu iesniegt kļūdainus pieteikumus un kurus īpaši skartu tas, ja būtu jāmaksā divreiz.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 28. punkts

Regula (EK) 207/2009

28. pants – 8. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To Eiropas preču zīmju īpašnieki, kas pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas vienīgi saistībā ar visu Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukumu, var paziņot, ka viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās kategorijas nosaukuma burtiskā nozīme, ar nosacījumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs kategorijas alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija spēkā iesniegšanas dienā.	To Eiropas preču zīmju īpašnieki, kas pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas saistībā ar visu Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukumu, var paziņot, ka viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās kategorijas nosaukuma burtiskā nozīme, ar nosacījumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs kategorijas alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija spēkā iesniegšanas dienā.

Pamatojums

Iespējai grozīt klasifikācijas kategoriju būtu jāattiecas ne tikai uz tiem pieteikumiem, kas ietver vienīgi klasifikācijas kategorijas, bet arī uz tiem, kas ietver visas klasifikācijas kategorijas, kā arī noteiktas preces/pakalpojumus.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 28. punkts

Regula (EK) 207/2009

28. pants – 8. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādu paziņojumu iesniedz Aģentūrā četru mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un tajā skaidri, precīzi un konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas kategoriju nosaukumu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka nolūks. Aģentūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Šī iespēja neskar 15. panta, 42. panta 2. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 57. panta 2. punkta piemērošanu.	Šādu paziņojumu iesniedz Aģentūrā izmaiņu vai atjaunošanas reģistrācijas laikā, un tajā skaidri, precīzi un konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas kategoriju nosaukumu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka nolūks. Aģentūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Šī iespēja neskar 15. panta, 42. panta 2. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 57. panta 2. punkta piemērošanu.

Pamatojums

Ja reģistrācija ir veikta pirms 2012. gada 22. jūnija, visas tobrīd spēkā esošās tiesiskās prasības ir ievērotas. Lai novērstu jaunas un sarežģītas procedūras, šeit minētās darbības jāveic tikai tad, ja preču zīmes reģistrācijas informācijā ir izmaiņas vai tiek pieprasīta preču zīmes reģistrācijas atjaunošana.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 30. punkts

Regula (EK) 207/2009

30. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Prasības par prioritātes tiesībām iesniedz kopā ar Eiropas preču zīmes pieteikumu, un tajās iekļauj iepriekšējā pieteikuma datumu, numuru un valsti.	Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas izmantot iepriekšēja pieteikuma prioritāti, iesniedz prioritātes deklarāciju un iepriekšējā pieteikuma kopiju. Ja iepriekšējais pieteikums ir tādā valodā, kura nav viena no Aģentūras oficiālajām valodām, pieteikuma iesniedzējs iesniedz iepriekšējā pieteikuma tulkojumu vienā no šīm valodām.

Pamatojums

Saskaņā ar Kopienas preču zīmes īstenošanas regulu prasības par prioritātes tiesībām var iesniegt pieteikumā vai divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma iesniegšanas. Saskaņa ar prioritātes tiesībām nozīmē to, ka, lai noteiktu, kuras tiesības ir agrākas, par prioritātes datumu uzskata to datumu, kad iesniegts pieteikums. Šā grozījuma mērķis ir saglabāt pašreizējo 30. panta formulējumu, tādējādi saglabājot divu mēnešu atvieglojumu periodu.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 38. punkts

Regula (EK) 207/2009

40. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētās personas nav puses lietas izskatīšanā Aģentūrā.	svītrots

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 39.a punkts (jauns)

Regula (EK) 207/2009

41. pants – 5. punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(39a) regulas 41. pantam pievieno šādu 4.a punktu:
	5. Paziņojumu par iebildumu pret preču zīmes reģistrēšanu var iesniegt arī jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkāda grupa vai struktūra, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, nodrošinot pierādījumus, ka preču zīme ar savām īpašībām var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojuma īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 40.a punkts (jauns)

Regula (EK) 207/2009

42. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40a) direktīvas 42. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
	Aģentūra var, ja tā uzskata to par atbilstīgu, aicināt puses panākt mierizlīgumu, vēlams, pirms pretējā puse ir iesniegusi oficiālu prasību. To darot, Aģentūra iekļauj informāciju par pieejamajām starpniecības procedūrām un specializētajiem starpniecības pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, kurus sniedz Aģentūras pilnvarotie ārējie starpnieki.
	Ja puses nolemj panākt mierizlīgumu laikā, kad pretējā puse ir izvirzījusi prasību, Aģentūra piešķir abām pusēm saprātīgu pagarinājumu starpniecības procesa pabeigšanai.

Pamatojums

Pašreizējais 42. panta 4. punkta formulējums: „Birojs pēc saviem ieskatiem var uzaicināt puses noslēgt mierizlīgumu.” ITSB sniegtie starpniecības pakalpojumi attiecas tikai uz apelācijas procesu, un par starpniekiem var būt tikai tā darbinieki. Līdz šim veiktās starpniecības gadījumu skaits ir bijis minimāls. Lai palielinātu starpniecības pievilcīgumu, puses būtu jāmudina to izmantot agrākā posmā. Pusēm būtu jābūt tiesībām izvēlēties arī ārējus starpniekus.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 50.a punkts (jauns)

Regula (EK) 207/2009

57. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50a) regulas 57. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
	Aģentūra, ja tā uzskata to par atbilstīgu, var aicināt puses panākt mierizlīgumu, vēlams, pirms pretējā puse ir izvirzījusi oficiālu prasību. To darot, Aģentūra iekļauj informāciju par pieejamajām starpniecības procedūrām un specializētajiem starpniecības pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, kurus sniedz Aģentūras pilnvarotie ārējie starpnieki.
	Ja puses nolemj panākt mierizlīgumu laikā, kad pretējā puse ir izvirzījusi prasību, Aģentūra piešķir abām pusēm saprātīgu pagarinājumu starpniecības procesa pabeigšanai.

Pamatojums

Pašreizējais 57. panta 4. punkta formulējums: „Birojs pēc saviem ieskatiem var uzaicināt puses noslēgt mierizlīgumu.” ITSB sniegtie starpniecības pakalpojumi attiecas tikai uz apelācijas procesu, un par starpniekiem var būt tikai tā darbinieki. Līdz šim veiktās starpniecības gadījumu skaits ir bijis minimāls. Lai palielinātu starpniecības pievilcīgumu, puses būtu jāmudina to izmantot agrākā posmā. Pusēm būtu jābūt tiesībām izvēlēties arī ārējus starpniekus.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 98. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 1.a iedaļa – 123.b pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 noteikto garantēto tradicionālo īpatnību pārvaldība un veicināšana;

Pamatojums

Tā kā intelektuālā īpašuma jautājumi pašlaik arvien vairāk tiek saskaņoti Eiropas līmenī, visas preces ir jāaizsargā ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem, tā nodrošinot tiesisko konsekvenci.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 98. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 1.a iedaļa – 123.b pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	db) aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Regulā (EK) Nr. 110/2008, pārvaldība un veicināšana;

Pamatojums

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 98. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 1.a iedaļa – 123.b pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	dc) citu Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību, kas noteiktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. pantu, pārvaldība un veicināšana;

Pamatojums

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 98. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 1.a iedaļa – 123.b pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aģentūra var sniegt brīvprātīgus mediācijas pakalpojumus nolūkā palīdzēt pusēm panākt izlīgumu.	3. Aģentūra var sniegt brīvprātīgus mediācijas pakalpojumus nolūkā atvieglot piekļuvi alternatīvām strīdu izšķiršanas procedūrām un veicināt izlīgumu, jo īpaši izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās^9a.
	_____________
	^9aOV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.

Pamatojums

Mediācijas procedūra ir nozīmīga, jo tā ļauj ietaupīt tiesu darbības izmaksas, kas ir augstākas, kā arī palīdz ātrāk panākt izlīgumu.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 98. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 1.a iedaļa – 123.c pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūra definē, izstrādā un koordinē kopīgus Savienības nozīmes projektus 1. punktā minētajās jomās. Projekta definīcijā iekļauj katra dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja, kas piedalās, konkrētās saistības un atbildību.	Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstu birojiem, definē, izstrādā un koordinē kopīgus Savienības nozīmes projektus 1. punktā minētajās jomās. Projekta definīcijā iekļauj katra dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja, kas piedalās, konkrētās saistības un atbildību.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 2. iedaļa – 124. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ka) Valde apstiprina noteikumus par starpniecību un arbitrāžu, kā arī noteikumus, kas regulē šim nolūkam izveidotā Centra darbību, pamatojoties uz projektu, kuru iesniedzis izpilddirektors saskaņā ar 128. panta 4. punkta o) apakšpunktu;

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 2. iedaļa –125. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji un to aizvietotāji.	1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens Komisijas pārstāvis un viens Eiropas Parlamenta pārstāvis, kā arī to aizvietotāji.

Pamatojums

Dalība valdē jābalsta uz kopīgu pārstāvniecību, citiem vārdiem, tās sastāvā jābūt vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, vienam Komisijas pārstāvim un vienam Parlamenta pārstāvim, lai nodrošinātu iestāžu līdzsvaru un ļautu EP efektīvi piedalīties Aģentūras vadības kontrolē.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 3. iedaļa – 128. pants – 4. punkts – oa apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	oa) viņš sagatavo starpniecības projektu un noteikumus arbitrāžai, kā arī noteikumus par šim nolūkam izveidotā Centra darbību, un iesniedz tos Valdei, kas tos pieņem;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 3. iedaļa – 129. pants – 2. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izpilddirektoru no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ Valde. Pirms iecelšanas Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.	Izpilddirektoru no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras, ko īsteno atlases komiteja, kuru veido divi dalībvalstu pārstāvji, kā arī Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji, ieceļ Valde. Pirms iecelšanas Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu jebkādu līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII iedaļa – 3. sadaļa – 129. pants – 2. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma.	Izpilddirektora atcelšana no amata var notikt tikai ar Valdes lēmumu, ja šo lēmumu ir pieņēmušas divas trešdaļas tās locekļu un tas notiek pēc Eiropas Komisijas vai Eiropas Parlamenta priekšlikuma.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 3. iedaļa – 129. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un problēmas.	Izpilddirektors ieņem amatu piecus gadus. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņu var pagarināt Valde tikai uz vienu piecu gadu periodu vai līdz pensijas vecumam, ja tas tiek sasniegts šo pilnvaru termiņa laikā.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 99. punkts

Regula (EK) 207/2009

XII sadaļa – 3. iedaļa – 129. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.	svītrots

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 106.a punkts (jauns)

Regula (EK) 207/2009

137.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Preču zīmju, paraugu un modeļu arbitrāžas un starpniecības centrs
	1. Aģentūrā izveido Preču zīmju, paraugu un modeļu arbitrāžas un starpniecības centru (Centru).
	2. Saskaņā ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 6/2002 Centram, lai tas veiktu starpniecību un arbitrāžu strīdos, kas ietver divas vai vairākas puses saistībā ar preču zīmēm, paraugiem un modeļiem, dara pieejamus līdzekļus Kopienas projektā.
	3. Valde apstiprina noteikumus par starpniecību un arbitrāžu, kā arī noteikumus, kas regulē Centra darbību, pamatojoties uz projektu, kuru iesniedzis izpilddirektors saskaņā ar 128. panta 4. punkta o) apakšpunktu.
	4. Ja strīds attiecas uz iebildumu izvirzīšanu, anulēšanu vai procesu starp pusēm, iesaistītās puses jebkurā brīdī, savstarpēji vienojoties, var prasīt atlikt procedūru, lai varētu sākt starpniecības vai arbitrāžas procesu.
	5. Aģentūra un tās apelācijas padomes, ja tās uzskata to par atbilstīgu, var apspriest ar pusēm iespēju par vienošanos, kuru var panākt arī starpniecības un/vai arbitrāžas ceļā, izmantojot Centra iespējas.
	6. Centrs izstrādā to starpnieku un arbitru sarakstu, kas strīdā iesaistītajām pusēm palīdz rast izlīgumu.
	7. Institūta nodaļas vai apelācijas padomju pārbaudītāji un locekļi nedrīkst piedalīties starpniecībā vai arbitrāžā, kas attiecas uz lietu, kurā:
	a) tie jebkādā veidā iepriekš ir bijuši iesaistīti procesos, uz kuriem attiecas starpniecība vai arbitrāža;
	b) tiem ir jebkādas personiskas intereses;
	c) tie iepriekš ir bijuši iesaistīti kā vienas no pusēm pārstāvji.
	8. Nevienu personu, kas aicināta liecināt kā arbitrāžas vai starpniecības grupas loceklis, nedrīkst iesaistīt iebildumu izvirzīšanā, anulēšanā vai procedūrās, kas ir pamatā starpniecības vai arbitrāžas procesa sākšanai.
	9. Jebkāda vienošanās, kas panākta, izmantojot Centra iespējas, tostarp starpniecību, ir īstenojama Aģentūrā vai jebkurā dalībvalstī, neskarot īstenošanas procedūras, kas noteiktas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā šī vienošanās tiek īstenota.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 110. punkts

Regula (EK) 207/2009

144. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Panta 1. punktā minēto nodevu apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ienākumi principā ir pietiekami, lai Aģentūras budžets būtu līdzsvarots, izvairoties no ievērojama pārpalikuma uzkrāšanās. Neskarot 139. panta 4. punktu, Komisija pārskata nodevu apmēru, ja atkārtoti veidojas ievērojams pārpalikums. Ja šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazinās vai nemainās nodevu apmērs, kas var novērst turpmāku ievērojamu pārpalikumu uzkrāšanos, pēc pārskatīšanas uzkrāto pārpalikumu pārvieto uz Savienības budžetu.	2. Panta 1. punktā minēto nodevu apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ienākumi principā ir pietiekami, lai Aģentūras budžets būtu līdzsvarots, izvairoties no ievērojama pārpalikuma uzkrāšanās. Neskarot 139. panta 4. punktu, Komisija samazina nodevu apmēru, ja atkārtoti veidojas ievērojams pārpalikums. Attiecīgā gadījumā, ievērojamo pārpalikumu, kas uzkrāts, neskatoties uz pārskatīšanu, izmanto Eiropas preču zīmes sistēmas veicināšanai un uzlabošanai.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka pārpalikumu rada preču zīmju reģistrācijas un to atjaunošanas pieteikumu iesniedzēju samaksātie nodokļi, pārpalikumi būtu jāizmanto Eiropas preču zīmes sistēmas uzlabošanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas preču zīme
Atsauces	COM(2013)0161 – C7-0087/2013 – 2013/0088(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.4.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 16.4.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Regina Bastos 29.5.2013
Izskatīšana komitejā	9.7.2013	25.9.2013	14.10.2013
Pieņemšanas datums	5.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Preslav Borissov, Jorgo Chatzimarkakis, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Thomas Händel, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Regina Bastos, Jürgen Creutzmann, Cornelis de Jong, Ildikó Gáll-Pelcz, María Irigoyen Pérez, Constance Le Grip, Emma McClarkin, Claudio Morganti, Pier Antonio Panzeri, Marek Siwiec, Kerstin Westphal
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Agustín Díaz de Mera García Consuegra

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas preču zīme
Atsauces	COM(2013)0161 – C7-0087/2013 – 2013/0088(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	27.3.2013
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.4.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 16.4.2013	ITRE 16.4.2013	IMCO 16.4.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ITRE 25.4.2013
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Cecilia Wikström 24.4.2013
Izskatīšana komitejā	29.5.2013	19.6.2013	17.9.2013	14.10.2013
	5.11.2013
Pieņemšanas datums	17.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sergio Gaetano Cofferati, Eva Lichtenberger, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Silvia Costa, Jürgen Klute, Kay Swinburne
Iesniegšanas datums	16.1.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika